Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2012(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0389/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0389/2008

Debates :

PV 17/11/2008 - 22
CRE 17/11/2008 - 22

Balsojumi :

PV 18/11/2008 - 7.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0544

Debates
Pirmdiena, 2008. gada 17. novembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

22. Ieteikumi, kā piemērot principu par vienlīdzīgu atalgojumu sievietēm un vīriešiem (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā izstrādātais Edit Bauer ziņojums (A6-0389/2008) ar ieteikumiem Komisijai, kā piemērot principu par vienlīdzīgu atalgojumu sievietēm un vīriešiem (2008/2012(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Edit Bauer, referente. – (SK) Darba samaksas atšķirības starp dzimumiem nav nekas jauns. Romas līgumā vairāk nekā piecdesmit gadu ir bijis pants, ar kuru tiek aizliegta dzimumu diskriminācija atalgojuma ziņā, un kopš 1975. gadā ir stājusies spēkā Direktīva Nr. 117, ar kuru noteikts, ka dalībvalstīm ir jāievieš princips par vienlīdzīga darba vienlīdzīgu atalgojumu. Saprotams, tā ir taisnība ne visas atšķirības darba samaksu ziņā ir izraisījusi diskriminācija. Tomēr saskaņā ar lielāko daļu tiesību aktu nav izskaidrojamas pastāvīgās atšķirības attiecībā uz vidējo bruto samaksu stundā.

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem par laika posmu no 1995. līdz 2006. gadam atalgojuma atšķirības par vienu darba stundu ir samazinājušās no 17 % uz 15 %, un tas noticis brīdī, kad vairums universitāšu absolventu ir sievietes.

Varbūt tendence samazinās, bet ne lineāri. Saskaņā ar Dublinas fonda 2007. gadā veikto pētījumu, kas aptver četras Eiropas Savienības valstis, atšķirības patiesībā palielinājās. Ja atšķirības ir samazinājušās pašreizējā tempā un palielinājās tikai dažkārt, tad pēc septiņpadsmit gadiem darba samaksas varbūt izlīdzināsies.

Mēs varam piekrist faktam, ka šī joma nav īpaši efektīva. Atšķirībām darba samaksās ir dažādi iemesli. Tie ir gan sistemātiski, gan individuāli. Nozaru, vertikālajai un horizontālajai segregācijai, profesiju klasifikācijai, noteikumiem darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanā un stereotipiem ir nozīmīga ietekme uz nemainīgajām darba samaksu atšķirībām, kas vēlāk izraisa arī atšķirības pensijās, un tā visa rezultātā, kā mēs esam teikuši, nabadzībai ir sievietes veidols.

Atalgojuma atšķirības izraisa arī individuāli aspekti. Saskaņā ar Komisijas pētījumu tās palielinās līdz ar vecumu, nodarbinātības periodu un izglītību. Turklāt statistika liecina, ka jauniešu gadījumā atšķirības ir ļoti mazas. Atšķirības parādās pēc pirmā bērna piedzimšanas un sievietes atgriešanās darbā pēc dzemdību atvaļinājuma.

Saistībā ar demogrāfisko krīzi, ar kuru pašreiz sastopamies, šī problēma turklāt ir svarīgs ekonomiskās konkurences faktors un rada arī lielu morālo problēmu, ko nedrīkst ignorēt.

Šodien jautājums ir saistīts ar to, kā Eiropas Parlaments varētu atrisināt situāciju. No vienas puses, mums ir nemainīga problēma, un, no otras puses, mums ir diezgan neefektīvi tiesību akti. Vienlaikus mēs, protams, nedrīkstam aizmirst faktu, ka šo atšķirību iemesli sniedzas daudz tālāk par ierobežojumiem tiesību aktos.

Tomēr Eiropas Parlamenta rīcībā ir tikai viens instruments – tiesību akti. Atbildīgi ir visi, kas iesaistīti šajā situācijā, un mūsu atbildībā dot nepārprotamu signālu, ka vēlamies labākus un efektīvākus tiesību aktus godīgāku nosacījumu izstrādāšanai daba tirgū.

 
  
  

SĒDI VADA: MAREK SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Komisija atbalsta šo pašiniciatīvas ziņojumu par principu par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm, un es izsaku pateicību referentei par viņas kvalitatīvo darbu.

Komisija tāpat kā Parlaments uzskata par nepieņemamu pašreizējo darba samaksu atšķirību 15 % apmērā starp vīriešiem un sievietēm Eiropā. Mums, protams, ir jābūt apdomīgiem un nedrīkstam aizmirst faktu, ka šis rādītājs salīdzina relatīvas atšķirības sieviešu un vīriešu bruto samaksā stundā visā ekonomikā kopumā. Tādējādi tas nenovērtē tikai tiešo diskrimināciju, bet norāda uz visiem saistītajiem rādītājiem un visiem trūkumiem, no kuriem cieš sievietes pirms iesaistīšanās darba tirgū un visā savas profesionālās karjeras laikā.

Komisijas 2007. gada jūlija paziņojumā noteikts, ka ar Kopienas tiesību aktiem var novērst tiešu diskrimināciju, citiem vārdiem, gadījumus, kad atlīdzība par vienu un to pašu darbu sievietēm ir zemāka nekā viņu vīriešu dzimuma kolēģiem. Taču tie bija mazāk efektīvi attiecībā uz atbilstību principam par vienlīdzīgu atalgojumu par tādu pašu darbu.

Balstoties uz rūpīgu analīzi, Komisija secināja, ka vajadzētu veikt grozījumus Kopienas tiesību aktos ar mērķi galvenokārt nodrošināt, ka darba samaksu likmju sistēmās netiek pieļauta tieša un netieša diskriminācija dzimuma dēļ.

Komisija paziņoja, ka 2008. gada tā veiks Kopienas tiesību aktu novērtējumu saistībā ar to ietekmi uz atalgojuma atšķirībām un ierosinās nepieciešamos grozījumus. Pašreiz notiek iepriekš minētā rūpīgā analīze, un es nevaru iepriekš paredzēt tās rezultātus. Lai nodrošinātu kvalitāti, Komisija ir piesaistījusi ārējos speciālistus, kā arī izmanto valstu iekšējo struktūrvienību plašo un detalizēto kompetenci un zināšanas attiecībā uz dzimumu līdztiesību.

Šī pētījuma provizoriskie rezultāti tiks apspriesti darba grupās 2009. gada pirmajā ceturksnī, kad vajadzētu piedalīties visām ieinteresētajām pusēm, ieskaitot dalībvalstu pārstāvjus, juridiskos ekspertus, ar dzimumu līdztiesību saistītās valstu iekšējās struktūrvienības, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību.

Šajā procesā noteicoša loma būs Parlamenta attieksmei. Ir būtiski, ka viena no tiesību aktu izveides struktūrvienībām ir izteikusi skaidru viedokli – minētie tiesību akti ir steidzami jāgroza. Tāpat ir svarīgi, ka Parlamenta praktiskie ieteikumi par grozījumiem ir saistīti ar jomām, kuras galvenās ieinteresētās puses ir atzinušas par problemātiskām, tostarp atalgojuma, darba novērtējuma un sankciju caurspīdīgumu.

Visbeidzot, mēs atbalstām Parlamenta viedokli, ka tik lielas atšķirības darba samaksās vīriešem un sievietēm Eiropā nav pieņemamas. Komisija uzskata, ka šis ir piemērots brīdis, lai pabeigtu analīzi un novērtējumu un plānotu nākamos soļus, kas nesīs konkrētākus rezultātus.

 
  
MPphoto
 

  Donata Gottardi, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es patiesi lepojos ar Parlamenta veikto darbu un spēju izmantot tam jau piešķirtās tiesību aktu priekšlikumu pilnvaras.

Ziņojums, par ko mēs šodien balsosim, skar ļoti svarīgu jautājumu, Eiropas tiesību pamatprincipu – principu par vienādu samaksu par veikto darbu vīriešiem un sievietēm. Tas ir ne tikai pamatprincips, tas ir pirmais – vismaz laika ziņā – no vienlīdzības principiem. Mēs zinām, ka tas bija iekļauts jau Romas līgumā, mēs zinām, ka tas ir piemērots jau pašos pirmajos Eiropas Kopienu Tiesas spriedumos, ka to reglamentēja jau 1975. gadā pieņemta direktīva, un to reglamentēja, kad šī direktīva tika atjaunota 2006. gadā, ka šis jautājums ir pastāvīgu pētījumu temats, kā teica pats komisārs, un ka nebeidzas sūdzības par tā piemērošanu.

Kāpēc tad mēs atkal atgriežamies, lai šodien gari un plaši izskatītu šo jautājumu? Tam ir daudz iemeslu: pirmkārt, tāpēc, ka mēs atsakāmies pieņemt šī principa plaši izplatīto nepiemērošanu, par ko liecina visi statistikas dati, un, otrkārt, tāpēc, ka mēs uzskatām, ka obligāti ir jānovērš ārkārtīgā netaisnība, ko cieš sievietes visās Eiropas Savienības valstīs un visās profesijās, visos līmeņos un visās nozarēs, un ir acīmredzams, ka tam nepietiek ar mūsu rīcībā esošajiem instrumentiem, jo ja tā būtu, mums pēc visa šī laika būtu izdevies mainīt šo tendenci.

Visbeidzot tāpēc, ka mēs uzskatām, ka ir laiks nopietni izturēties pret šo samaksas atšķirību un, galvenais, neuzlūkot to par negadījumu sieviešu darba dzīvē. Tātad ko mēs prasām? Mēs prasām no Komisijas īpašu, atbilstīgu direktīvu par samaksas atšķirībām kopumā, taču mēs pie tā neapstājamies; mēs ne tikai prasām direktīvu, mēs sūtām Komisijai precīzus ieteikumus. Mēs esam uzbūvējuši tiltu pārejai uz īstām pārmaiņām, un mēs uzskatām, ka šis tilts var būt izturīgs, ja tas gultas uz īstajiem pīlāriem.

Pirmkārt un galvenokārt mēs gribam formulēt atalgojuma diskriminācijas definīciju; nepietiek tikai ar to, ka mēs skatāmies uz bruto samaksu stundā, jo tas norādītu uz tiešu diskrimināciju, kas patiesībā jau ir pārvarēta. Tātad tas nav negadījums, ja visos pētījumos apskata kopainu, norādot uz daļēju darbalaiku, mudinot mūs izskatīt tiešo un netiešo segregāciju, diskrimināciju un horizontālo un vertikālo segregāciju.

Mēs prasām salīdzināmus, efektīvus, konsekventus un pilnīgus datus. Pārāk bieži mēs sastopam veikli pārveidotus vai slēptus datus, un to veicina personāla klasifikācijas sistēmas, kuru pamatā ir atpalikušas, stereotipu pārņemtas metodes. Mēs uzskatām, ka līdztiesības organizācijām var būt svarīga, divkārša nozīme diskriminācijas apkarošanā, paaugstinot informētību un nodrošinot tiesu sistēmas un sociālo partneru apmācību.

Mūsu mērķis ir noteikt īpašus sodus, tomēr atceroties, ka ir vajadzīgi arī profilaktiski pasākumi un rīcība; mums ir vajadzīga pozitīva rīcība un integrācija, un tādēļ – aktivitātes rosināšana. Es ceru, ka Parlaments pieņems šo tekstu bez grozījumiem, un jo precīzāks un detalizētāks būs darbs, ko mēs iesniegsim Komisijai, jo lielāku lietderīgo ātrumu mēs panāksim. Tāda patiesībā ir mūsu cerība: pietiek runāt vai rakstīt par vienlīdzīgu samaksu, mēs gribam panākt, lai tā kļūst par īstenību!

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská, PPE-DE grupas vārdā. – (SK) Es vēlētos sirsnīgi apsveikt Bauer kundzi ar ierosināto tekstu. Kā teica Bauer kundze, jautājums, ko mēs apspriežam, ir tikpat vecs kā Romas līgums.

Jautājums par vienādu samaksu par to pašu darbu, ko veikuši vīrieši un sievietes, parādās ar apskaužamu regularitāti, jo sevišķi vēlēšanu laikā. Ja Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja ierosina vērst sankcijas pret uzņēmumiem, kas neievēro atalgojuma pamatprincipu, atskan iebildumi, norādot uz subsidiaritātes principu, it kā tas būtu attaisnojums nevienlīdzībai.

Pagājušajā nedēļā es piedalījos ministru konferencē Lillē. Es atzinīgi vērtēju Francijas prezidentūras mēģinājumu apspriest šo jautājumu, taču dalībvalstis deva ļoti maz konstruktīvu atbilžu par tā risināšanu. Statistika liecina, ka sievietes atalgojumā nevienlīdzība parādās galvenokārt pēc pirmā bērna dzimšanas.

Dalībvalstu un Eiropas politikai, kas vērsta uz līdzsvara panākšanu starp ģimenes pienākumiem un profesionāliem mērķiem, nevajadzētu pieļaut jaunu atšķirību izveidošanos starp tiem darbiniekiem, kuriem ir ģimenes pienākumi, un tiem, kuri nav precējušies vai kuriem nav bērnu, un kuriem šādu pienākumu nav. Pirmkārt un galvenokārt šis jautājums attiecas uz sociālo modeli, pēc kāda mēs tiecamies.

Es ierosinu izveidot koalīciju ar rūpniecības uzņēmumiem. Ja šo uzņēmumu vadītāji nav gatavi strādāt ciešā partnerībā ar mums, veicinot atalgojuma vienlīdzību, tad mūsu ziņojums vienkārši pārklāsies aizmirstības putekļiem.

 
  
MPphoto
 

  Lissy Gröner, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Esmu pārsteigta, ka sievietes pret mums vēl ir tik iecietīgas. Mēs runājam par atalgojumu nevienlīdzību jau piecdesmit gadus, un nekas būtisks nav mainījies. Skaitļi runā paši par sevi: 15 % mazāk par to pašu darbu. Tas neļauj sievietēm saņemt taisnīgu atalgojumu, jo, citiem vārdiem sakot, sievietēm jāstrādā par ceturtdaļu laika ilgāk, lai nopelnītu tikpat daudz naudas. Kur tad mēs Eiropas Savienībā atrodamies?

Dalībvalstīm vairāk jādara šajā jautājumā, un es esmu pateicīga Špidla kungam par mūsu Parlamentā izteikto priekšlikumu pieņemšanu un vēlmi rīkoties juridiskā jomā. Acīmredzot citas iespējas šeit nav. Vācijā, vienā no lielākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, samaksas atšķirība privātajā sektorā ir 23 %. Tas ir nepieņemami un nozīmē, ka mēs atrodamies ES pašās pēdējās rindās.

Mēs skaidri zinām, ka Francija un Skandināvija ir īstenojušas pozitīvus pasākumus. Par to arī ir runa. Mēs aicinām sociālos partnerus rīkoties, un Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā pieprasa pārredzamību uzņēmumos, lai darba algu piemaksas būtu skaidri redzamas un tās varētu iekļaut oficiālajā novērtējumā, un tām varētu sekot līdzi. Regulāras algu revīzijas var atklāt panākumus vai trūkumus algu diskriminācijas apkarošanā.

Manuprāt, Vācijā būs nenovēršami vajadzīgs likums privātajam sektoram. Mums ir jāizdara lielāks spiediens uz dalībvalstīm, lai tiktu noteiktas obligātās minimālās algas un tādējādi sievietēm būtu garantēta iespēja nopelnīt algu dzīves nodrošināšanai, jo tā ir labākā aizsardzība pret nabadzību vecumā.

Jebkurā gadījumā, lai saglabātu Bauer kundzes ziņojuma skaidrību, es aicinu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupu atsaukt svītrojumu priekšlikumus, kas vēl vairāk mīkstinās šo ziņojumu. Saglabāsim skaidro valodu, kāda šim ziņojumam ir tagad!

 
  
MPphoto
 

  Siiri Oviir, ALDE grupas vārdā. (ET) Komisāra kungs, priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Referente Bauer kundze teica, ka nabadzībai ir sievietes seja. Man arī jāatkārto, ka pat 1957. gada Romas līguma 119. pantā bija iekļauts princips par vienādu algu par to pašu darbu vīriešiem un sievietēm. Taču šodien, 2008. gadā, Eiropas Savienībā sievietes pelna vidēji par 15 % mazāk nekā vīrieši, un manā valstī Igaunijā viņas pelna veselus 25 % mazāk nekā vīrieši.

Šī algu nevienlīdzība ievērojami ietekmē sieviešu stāvokli ekonomiskajā un sociālajā dzīvē gan tad, kad viņas aktīvi strādā, gan pēc tam. Tā palielina arī sieviešu nabadzības draudus, jo sevišķi ģimenēs, kurās ir tikai viens no vecākiem. Vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirība bieži rada atšķirību arī starp vīriešu un sieviešu pensijām. Vientuļām pensionārēm nereti draud nabadzība.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju ziņojumā ierosināto nostāju, ka Eiropas Komisijai līdz 2009. gada 31. decembrim ir jāiesniedz tiesību akta priekšlikums par pašreizējo tiesību aktu pārskatīšanu attiecībā uz vienlīdzīgas samaksas principu vīriešiem un sievietēm. Mēs esam pieņēmuši pārāk daudz tiesību aktu un gaidījuši pārāk ilgi, taču rezultāti nav īpaši labi.

Laika gaitā ir pierādīts, ka šo problēmu nav iespējams atrisināt tikai ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Viena nozīmīga izeja, risinot šo problēmu, būtu prioritātes piešķiršana šim jautājumam politiskajos rīcības plānos. Tikai efektīva politikas jomu kombinēšana, iekļaujot tajās labākus un efektīvākus tiesību aktus un nosakot atbildīgo pusi, ļaus rast šai problēmai pozitīvu risinājumu.

Es gribētu pateikties referentei par ziņojumā dotajām norādēm uz ļoti svarīgiem aspektiem, un paldies par jūsu uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tiešām, 50 gadu laikā kopš Romas līgumu noslēgšanas mēs nekur tālu neesam tikuši ar sieviešu līdztiesību darba tirgū. Skaitļi ir satraucoši: 80 % no nepilnu darbalaiku strādājošajiem ir sievietes, un tikai 57 % sieviešu ir nodarbinātas, salīdzinot ar 72 % vīriešu. Arī atalgojuma atšķirība ir saglabājusies nemainīga kopš 2003. gada, un tā ir mainījusies tikai par 1 % kopš 2000.gada. Tie ir satraucoši skaitļi, par kuriem mēs visi sūdzamies. Mēs minējām arī to, ka sievietēm tiek nodarīts divkāršs kaitējums, jo šī atalgojuma atšķirība pārvēršas pensiju tiesību un sociālo standartu atšķirībās, un mums ir arī nodokļu un sociālā sistēma, kas turpina sodīt sievietes – piemēram, oficiāli neprecējušies pāri un ģimenes ar divkāršiem ienākumiem ir neizdevīgā stāvoklī daudzās nodokļu sistēmās, piemēram, Vācijā.

Komisija ir paziņojusi, ka būs tiesību aktu priekšlikumi, bet kāpēc tie nāk tik vēlu? Kāpēc ir pagājuši tik daudzi gadi šā Parlamenta pilnvaru laikā, bet nav nekādu priekšlikumu šajā jomā? Parlamentā mēs jau lūdzām iesniegt priekšlikumus. Attiecībā uz kvotām mēs teicām, ka ir jābūt tiesiskām prasībām. Mums ir arī dalībvalstis, piemēram, Zviedrija, kas ir noteikušas mērķus un to izpildes laiku. Kāpēc mēs neizmantojam apstākli, ka mums ir šīs dzimumu prasības, lai mudinātu dalībvalstis papūlēties atrisināt šo kaunpilno atalgojuma atšķirību? Kā jau šeit teica, mēs Vācijā diemžēl ieņemam trešo vietu no beigām ar apkaunojošu atalgojuma atšķirību 23 %. Mums ir arī skaidri jāpasaka, ka ar likumu noteikta minimālā alga izraisīs pārmaiņas tieši tajās nozarēs, kurās pārsvarā nodarbinātas sievietes. Taču mums ir jābūt arī drosmīgiem, lai skaidri pateiktu...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Darba vērtības pazemināšana, nosakot zemas darba algas, joprojām ir viens no kapitālismā visbiežāk lietotajiem paņēmieniem, lai palielinātu strādnieku ekspluatāciju. Tas īpaši skar darba ņēmējas sievietes, jo ir saistīts arī ar mātes pienākumu noniecināšanu.

Nav pieņemams, ka vairāk nekā 30 gadus pēc direktīvas par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm joprojām ir augsts diskriminācijas līmenis; jo sevišķi tas attiecas uz netiešo diskrimināciju, ko izraisa nodarbinātības nestabilitāte, kas īpaši skar sievietes un jauniešus. Dažās valstīs, piemēram, Portugālē, kur ir ļoti augsts bezdarba līmenis, vidējā atšķirība starp vīriešu un sieviešu atalgojumu ir palielinājusies, privātajā sektorā sasniedzot 25 %, un tas nozīmē, ka nabadzībai joprojām ir sievietes seja, un tas attiecas arī uz pensionāriem.

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, lai paaugstinātu darba vērtību, pārvarētu atalgojuma atšķirības un likvidētu stereotipus, kas saistīti ar darbavietām un nozarēm, kuras vienmēr diskriminē sievietes. Ir augstāk jānovērtē tās profesijas un nozares, kurās pārsvarā darbojas sievietes, piemēram, tirdzniecības, pakalpojumu un dažas rūpniecības nozares.

Pieredze liecina, ka bezdarba pieaugums vājina sieviešu tiesības, palielina strādnieku ekspluatāciju un diskrimināciju.

Tādēļ mēs pieprasām jaunu politiku, kurā prioritāte ir piešķirta tiesībām uz darbu, cīņai pret diskrimināciju un mātes un tēva pienākumu aizsardzībai kā fundamentālām sociālām vērtībām.

Tādēļ mēs atbalstām šo ziņojumu, kurā mēs ierosinājām dažus grozījumus, norādot, ka, apkarojot sieviešu diskrimināciju, jo īpaši nodarbinātības pieejamības, darba algas, darba apstākļu, profesionālās izaugsmes un arodapmācības jomā, ļoti svarīga nozīme ir kolektīvajām sarunām un sarunām par koplīgumiem.

 
  
MPphoto
 

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojuma projektā par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm ir iekļauti daži pamatoti fakti par vienādu samaksu par vienādas vērtības darbu. Vienlīdzīgs atalgojums ir vajadzīgs tāpat, kā ir vajadzīga pienācīga samaksa par darbiem, ko psiholoģisko un fizisko nosacījumu dēļ pārsvarā dara sievietes.

Daudzreiz nevajadzīgi dublētajos dokumentos noteikto regulējumu efektivitāte, bez šaubām, ir atkarīga no likumu efektīvas īstenošana dalībvalstīs. Tomēr īstenošana var būt diezgan sarežģīta dominējošajā privātajā sektorā, kur lielākā daļa vadītāju galveno uzmanību pievērš uzņēmumu peļņai un neievēro ētikas un morāles principus, tajā pašā laikā kavējot darbu arodbiedrībām, kas varētu aizsargāt strādniekus un piedalīties sarunās. Tādēļ atalgojuma nevienlīdzība ir arī neaizsargātāko diskriminācija.

Mums nav vajadzīgi akadēmiķi un eksperti, lai saprastu, ka diskriminācijas galvenie cēloņi ir kreisā novirziena materiālistu ideoloģija, ētikas principu neievērošana, trūkumi personīgajā attīstībā, savtīgums, alkatība, neaizsargāto un nabadzīgo izmantošana ne tikai algu ziņā, bet arī runājot par Eiropā arvien populārāko praksi, kas sasniegusi pat nabadzīgākās un vājākās valstis – diskrimināciju pret katoļiem un cilvēkiem, kuru viedokļi atšķiras no tiem, ko nosaka šeit vajadzīgais politkorektums.

 
  
MPphoto
 

  Gabriele Stauner (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Fakts, ka par vienu un to pašu darbu sievietēm joprojām maksā mazāk nekā vīriešiem, ir skumja nodaļa mūsu kopīgajā Eiropā.

Tiešām, tas ir pilnīgi nesaprotami, jo tiesiski šī situācija ir pilnīgi skaidra. Kopš Kopienas dibināšanas 1957. gadā – kā jau te vairākas reizes teikts – šis princips ir iekļauts Romas līgumā kā tieši piemērojamas tiesības. Citiem vārdiem sakot, jebkura sieviete var doties tieši uz Eiropas Kopienu Tiesu un pieprasīt šīs tiesības – ES nav spēcīgākas tiesiskās aizsardzības. Neraugoties uz to, mēs neesam īstenojuši šo mērķi par aptuveni 20 %. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, kā to ierosina Komisija, īstenot šo principu ar sekundāro tiesību aktu palīdzību.

No otras puses, šī situācija mums vēlreiz parāda, ka pastāv atšķirība starp likumu un reālo dzīvi. Cilvēki, kuri ir atkarīgi no darba un atalgojums – viņu vidū ir daudz sieviešu, – nereti pat neiedrošinās pieprasīt viņu pamattiesību ievērošanu, baidoties no tā, ka viņus vienkārši izliks aiz durvīm. Tādēļ mēs varam tikai vēlreiz apelēt pie uzņēmumu atbildības, norādot, ka godprātība prasa, lai pret sievietēm neizturētos sliktāk kā pret vīriešiem atalgojuma ziņā. Bet ja kāds negrib dzirdēt, tad viņam ir jājūt. Tādēļ es atbalstu stingras un konsekventas sankcijas pret tiem, kas pārkāpj šo likumu. Tieši dalībvalstīm beidzot ir jāizturas pret to nopietni un jāatmasko uzņēmumi, kas pārkāpj šo principu, un tie jāsoda, izmantojot, piemēram, likumu par publiskajiem iepirkumiem.

Es gribētu izteikt nelielu kritiku Komisijai: iespējams, ka šajā gadījumā process ir bijis pārāk paviršs un jūs esat pievērsuši pārāk lielu uzmanību uzņēmējiem. Apsveicu Bauer kundzi ar šo ziņojumu!

 
  
MPphoto
 

  Teresa Riera Madurell (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Arī es gribētu apsveikt referenti ar šo darbu. Tas ir ārkārtīgi savlaicīgs ziņojums, ņemot vērā ievērojamo atalgojuma atšķirību, kas ir realitāte Eiropas Savienībā un kas ir jānovērš. Tas ir nepieļaujami, ka sievietes pelna par 15 % mazāk nekā vīrieši un ka privātajā sektorā šī atšķirība var sasniegt pat 25 %.

Šo atalgojuma atšķirību ir grūti apkarot, jo tās cēlonis ir netieša diskriminācija: lielāko daļu gadījuma darbu veic sievietes, un viņu ir visvairāk nepilna laika darbos.

Ko mums vajadzētu darīt? Principā mums ir jāveicina vienlīdzīgu iespēju politika, kas vērsta uz darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, un arī tāda politika, kuras mērķis ir samazināt viszemāk apmaksāto darbu skaitu un paaugstināt samaksu par šim darbiem, ko galvenokārt veic sievietes.

Tādēļ kā vienu no ziņojumā dotajiem ieteikumiem – tie visi ir ļoti svarīgi – es gribētu uzsvērt ieteikumu par grozījumiem Direktīvā par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, un iekļaujot tajā atsauces uz samaksas atšķirībām, un arī ieteikumu par grozījumiem pamatnolīgumā par nepilnu darba laiku, jo tieši šāda veida darbos ir vislielākās atšķirības.

 
  
MPphoto
 

  Marco Cappato (ALDE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribētu pateikt komisāram Špidla kungam, ka, manuprāt, ja mēs varam pieņemt ES tiesību aktus pret samaksas diskrimināciju, ir jāievēro ne tikai Bauer kundzes ziņojuma lieliskie priekšlikumi, bet būtu pareizi šeit iekļaut arī diskrimināciju pensiju jomā. Kaut gan tā var būt maigāka, netiešāka diskriminācijas forma, tā ir īpaši atbaidoša tādā valstī kā Itālija.

Tas attiecas arī uz diskrimināciju, ja runājam par pensionēšanās vecumu – Eiropas Komisija jau izskatīja šo jautājumu, – un tas, es uzskatu, ir jāatzīst. 2004. gadā Eiropas Komisija stingri norādīja Itālijas valdībai, ka atšķirīgi pensionēšanās vecumi ir nepieļaujami: 60 gadi sievietēm un 65 gadi vīriešiem, ko mēs varam uzskatīt par plašāk pieņemtu likumā noteiktu vecumu. Mēs kā radikāļi kopā ar Emma Bonino centāmies visos iespējamos veidos pierādīt sabiedriskajai domai, valdībai, opozīcijai un partijām, ka šī sistēma ir jāatceļ. Tas nav izdarīts.

Pateicoties Eiropas Komisijai, 13. novembrī Eiropas Kopienu Tiesa beidzot nosprieda, ka šī diskriminācija ir nelikumīga un tā pārkāpj Līgumus un Kopienas tiesību aktus. Visnopietnākā lieta ir Itālijas izteiktie apsvērumi, aizstāvot šo diskrimināciju. Itālija apgalvoja, ka šo diskrimināciu attaisno mērķis likvidēt sieviešu sociālo un kultūras diskrimināciju – citiem vārdiem sakot, diskriminācija darba tirgū tiešām pastāv. Lai labotu šo diskrimināciju, tiek radīta jauna, piespiežot sievietes pensionēties pirms vīriešiem. Manuprāt, arī tieši šajā pasākumā nepieciešama iejaukšanās, jo to var novērst Eiropas mērogā.

 
  
MPphoto
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL). - (SV) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties Bauer kundzei par nozīmīgu un konstruktīvu ziņojumu, kuru es pilnībā atbalstu. Otrkārt, kāds kolēģis nesen minēja, ka sievietes ir vājas. Es gribētu pateikt, ka sievietes nav vājas. Taču sabiedrības patriarhālā struktūra padara sievietes vājas.

ES Direktīva par vienlīdzīgu atalgojumu pastāv jau 30 gadus. Neraugoties uz to, sievietes joprojām ir mazāk vērta nekā vīrieši – ne samaksas, ne ietekmes ziņā – gan sabiedrībā, gan darbavietā. Neraugoties uz to, ka sievietēm vispārēji ir augstāka izglītība, viņas par tādu pašu vai līdzīgu darbu pelna vidēji par 15 % mazāk nekā vīrieši. Tādējādi ir skaidrs, ka atalgojuma diskriminācijas jautājuma atrisināšanai nepietiks ar pašreizējo tiesību aktu uzlabošanu. Vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības, galu galā, ir vēl viena norāde uz sieviešu pastāvīgo diskrimināciju visdažādākajās jomās. Nepietiek ar to, ka mums maksā mazāk par vienādu darbu, mūs vēl ļoti bieži piespiež pieņemt neregulāru vai daļēja laika darbu utt. Šī atalgojuma diskriminācija vajā sievietes visu mūžu, jo mums nereti ir sliktāki pensijas noteikumi un sliktāki apstākļi, kad mēs kļūstam vecākas.

Ir pēdējais laiks rīkoties kopā, lai pārtrauktu šo diskrimināciju pret sievietēm.

 
  
MPphoto
 

  Godfrey Bloom (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Bēdīgā kārtā vairums politiķu pašos pamatos nav sapratuši iemeslus, kāpēc pastāv atšķirības starp dzimumiem darba samaksas jomā. Galvenais pieņēmums, lai arī kļūdains, ir iemūžinājis mītu, ka nodarbinātību nosaka pieprasījums un pārvalda darba devējs. Tā nav. Tie, kuri prasa, lai sievietēm maksā tikpat cik vīriešiem par darba aprakstā saskatītām līdzībām, neredz pašu galveno – neviens cilvēks nav ekonomiska vienība.

Neraugoties uz jau pārmērīgi apgrūtinošajiem tiesību aktiem nodarbinātības jomā, ko parasti ir sagatavojuši cilvēki, kuriem nav nekādas vai gandrīz nekādas pieredzes uzņēmējdarbībā, samaksas atšķirības joprojām pastāv viena vienkārša iemesla dēļ: nodarbinātība ir saistīta ar pieprasījumu un piedāvājumu, tā ir saistīta ar dzīvesveida izvēli; nereti tās pamatā ir prioritātes, agrīnas pensionēšanās mērķi, vēlme dzīvot noteiktā valsts daļā vai pilsētā, prasības, ko rada vaļasprieki vai sports, vai ko izvirza pēcnācēji. Darba devējs un darba ņēmējs noslēdz darījumu tāpat, kā to dara pircējs un kādas preces pārdevējs.

AK Līdztiesības un cilvēktiesību komitejā strādā ievērojami vairāk sieviešu nekā vīriešu, un vidējais atalgojums vīriešiem ir lielāks nekā sievietēm. Piekrītu, iepriekšējie tiesību akti maz ietekmēja šo dinamiku. Jā, jūs varat pieņemt tiesību aktus pret...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

 
  
MPphoto
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Paldies, priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es priecājos, ka šīs „sieviešu” debates vadāt jūs.

Es atzinīgi vērtēju referentes Edit Bauer centienus atrast līdzsvarotu pieeju Komisijai doto ieteikumu formulēšanai un ES tiesību aktu uzlabošanai, jo sevišķi to efektīvai īstenošanai.

Transponēšanas, īstenošanas un skaidrojuma atšķirību dēļ dalībvalstīs Direktīva par principa par vienlīdzīgu atalgojumu sievietēm un vīriešiem piemērošanu nav novērsusi samaksas atšķirības, kas galvenokārt saistītas ar profesionālo segregāciju.

Es atzinīgi vērtēju to, ka referente ziņojumā ir uzsvērusi, ka mātes pienākumi nedrīkst nostādīt neizdevīgā stāvoklī sievietes, kurs ir nolēmušas pārtraukt profesionālo karjeru, lai pievērstos bērnu audzināšanai. Visās dalībvalstīs vecākiem ne mazāk kā gadu pēc bērna dzimšanas ir jāsaņem atbalsts tādā apmērā, kas atbilst viņu ienākumiem pirms bērna kopšanas atvaļinājuma, un tajā pašā laikā šie regulējumi jāiesaista samaksas sistēmā, kas nosaka, ka, aprēķinot samaksas likmes, tiek ņemts vērā iepriekšējais darba stāžs. Mātes pienākumiem ir jārada sievietei priekšrocības nevis apgrūtinājumi.

Tikpat svarīga ir arī izglītība, jo tā var sekmēt dzimumu stereotipu likvidēšanu un uzlabot atalgojumus tajās nedaudzajās profesijās un amatos, kur joprojām nav nodarbinātas sievietes.

Dalībvalstīm ir jāīsteno konsekventa informācijas kampaņa, lai palielinātu darba devēju un darba ņēmēju informētību par pastāvošajām vai iespējamajām atalgojuma atšķirībām ES darba tirgū. Tajā pašā laikā viņi jāinformē arī par svarīgiem pasākumiem, lai nodrošinātu darba devēju sodīšanu, ja tie pārkāpj principu – vienāds atalgojums par vienādu darbu.

Pateicoties Eiropas Parlamenta ieteikumiem šajā ziņojumā, ar ko es apsveicu referenti Edit Bauer kundzi, es uzskatu, ka Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm izveidos tiesību aktus, kas tiešām nodrošinās vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm.

 
  
MPphoto
 

  Gabriela Creţu (PSE).(RO) Kolēģi deputāti! Šis ziņojums, iespējams, ir visnopietnākais dokuments, kādu mēs esam izdevuši attiecībā uz samaksas atšķirībām. Tam pievienotie ieteikumi ir īpašs solis uz priekšu, lai beidzot tiktu piemērots princips „vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu”. Gribu apsveikt tos, kuri deva ieguldījumu šajā ziņojumā. Līdz šim darbu vērtēja, pamatojoties uz tradīcijām un spēju vienoties pārrunās. Ar pārrunām es domāju par tik varenu arodbiedrību iesaistīšanos, kuru spēkos ir likt valdībām un darba devējiem noteikt pienācīgas algas. Abi šie kritēriji ir nostādījuši sievietes neizdevīgā stāvoklī.

Mums ir vajadzīga nediskriminējoša darba novērtēšanas sistēma un jauna veida profesiju klasifikācija. Mēs aicinām dalībvalstis un Komisiju beidzot ķerties pie īpašu pasākumu pieņemšanas, lai veicinātu dzimumu līdztiesību. Mēs ceram, ka tas tiks publiskots, šā mēneša beigās Parīzē atbalstot Eiropas sievietēm vislabvēlīgākos nosacījumus. Taču nelolosim nekādas ilūzijas! Pat ja jaunā sistēma tiks izveidota un īstenota, tā attieksies tikai uz algotu darbu. Mājās un ēnu ekonomikā padarīto darbu, jo sevišķi sieviešu darbu, joprojām veiks bez jebkādas samaksas atšķirības, jo viņas par šo darbu pat algu nesaņem.

 
  
MPphoto
 

  Věra Flasarová (GUE/NGL). – (CS) komisāra kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka Edit Bauer ziņojums ir liels sasniegums. Vīriešu un sieviešu atalgojuma nevienlīdzība ir viens no sīkstākajiem sieviešu diskriminācijas veidiem. Kā teica Bauer kundze, trūkst pienācīgas statistikas par darbavietām gan dalībvalstu, gan Eiropas mērogā. Es pati esmu risinājusi šo jautājumu daudzās grāmatās un rakstos, ko publicēju iepriekšējos gados. Zemāka atalgojuma iemesls sievietēm, kuras veic tādu pašu darbu un kurām ir tāda pati kvalifikācija un darba ražīgums, diemžēl ir iesīkstējušais stereotips par to, kuram ir jābūt maizes pelnītājam ģimenē.

Šo pienākumu tradicionāli saista ar vīriešiem, un līdz šim visas nodarbinātības struktūras – gan privātā, gan valsts sektorā – to ir vairāk vai mazāk klusējot pieņēmušas. Pastāv dziļi iesakņojies uzskats, ka vīrietis ar savu algu atbalsta ne tikai pats sevi, bet arī ģimeni, kamēr sievietes atalgojums ir tikai sava veida papildinājums ģimenes budžetā.

Kaut gan tas var šķist neticami, šī iedoma it tik cieši nostiprinājusies, ka mēs nevaram cerēt uz kulturālu apgaismību, pat īstenojot vienādas tiesības darbavietā; tādēļ mums diemžēl ir jāatrod veidi, kā īstenot vienlīdzību ar likumdošanas palīdzību. Tādēļ es ļoti atbalstu ideju par Direktīvas 2006/54 29. panta paplašināšanu, iekļaujot tajā precīzas norādes par vienlīdzības principu piemērošanu.

 
  
MPphoto
 

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Bauer kundzes ziņojumam nav vajadzīgi nekādi papildu komentāri no mūsu puses, lai parādītu ceļu, pa kuru doties, lai iznīcinātu parādību, par ko sabiedrībai vajadzētu kaunēties un kas rada netaisnības reproduktīvo ciklu, kad bērni ģimenē redz, ka mātei par to pašu darbu maksā mazāk nekā tēvam, un kolēģes – sievietes – vēro, ka viņu vīriešu dzimuma kolēģi strādā tikpat un saņem vairāk.

Tādējādi sabiedrība pacieš šo parādību un atkārtoti to rada, jo sieviešu rīcībā ir jābūt tiesiskiem līdzekļiem, kas dos viņām iespēju labot šos apstākļus, ja un kad tas vajadzīgs, un valsts varai ir jāīsteno atbilstīgi pasākumi, ņemot vērā ģimenes dzīvei veltīto laiku, bezdarba laiku un slimības laiku, un nosakot taisnīgus nodokļus, lai kompensētu sievietēm atalgojuma nevienlīdzību par darbu, kas jāvērtē ne tikai pēc darba pavadītā laika, bet arī pēc kvalitātes un papildu elementiem, ko sieviete tajā ienes.

Komisāra kungs, es atkārtoju Cappato kunga izteikto aicinājumu pārskatīt Komisijas nostāju par strīdiem ar dažām dalībvalstīm attiecībā uz sieviešu un vīriešu pensionēšanās vecumu, un lai valsts, kurai ir šādi strīdi, tiktu saukta Eiropas Kopienu Tiesas priekšā. Tie bija korektīvi strīdi visām sievietēm neatkarīgi no tā, vai viņas ir mātes vai nē, un, bez šaubām, mātēm ir pat vēl svarīgāk ņemt vērā vispārējo laiku, jo sevišķi tādēļ, ka jūs iestājaties par vispārējo dzīves ilgumu, aprēķinot darba stāžu.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībā sievietes pelna vidēji par 15 % līdz 25 % mazāk nekā vīrieši. Turklāt samaksas sistēma, kad, nosakot atalgojuma līmeni, tiek ņemti vērā darbavietā nostrādātie gadi, ir nelabvēlīga sievietēm, kurām nereti nākas pārtraukt karjeru ģimenes apstākļu dēļ. Bērnu audzināšana, darbavietas maiņa vai īsāks darbalaiks nostāda sievieti pastāvīga strukturāla kavējuma stāvoklī. Koncepciju „vienāda samaksa par tādu pašu darbu” nedrīkst kropļot stereotipi uzskati par dzimumu un sociālajām lomām, kas agrāk spēcīgi ietekmēja profesijas un izglītības izvēli, un bērna kopšanas atvaļinājumi vai ģimenes karjera nedrīkst būt iemesls sieviešu diskriminācijai darba tirgū.

Direktīvas par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos ieviešana ir acquis communautaire neatņemama daļa, un dalībvalstīm tā ir jāīsteno pēc iespējas drīzāk. Tiesību aktos par nodarbinātību ir pilnā apjomā jāiekļauj mērķis samazināt samaksas atšķirības, un regulārām pārbaudēm attiecībā uz vienlīdzīgu samaksu un sankciju draudiem ir jāpieliek punkts visa veida diskriminācijai, jo sevišķi dzimumu diskriminācijai.

 
  
MPphoto
 

  Ria Oomen-Ruijten (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Esmu pateicīga Bauer kundzei par lielisko ziņojumu. Tas sagrauj pārliecību, ka šodien mēs apspriežam jautājumu, kas ir bijis darba kārtībā ne mazāk kā no 1957. gada, kad Līgumos tika noteikta vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm un vienlīdzīgs atalgojums vīriešiem un sievietēm. Mums trīsdesmit gadus ir bijuši Eiropas noteikumi un likumi. Mums ir Eiropas Komisijas ceļvedis 2006. – 2010. gadam, un viens no mērķiem, kas ir iekļauts arī Lisabonas stratēģijā, ir samazināt atšķirību starp vīriešu un sieviešu atalgojumu.

Neraugoties uz to, algu atšķirība nesamazinās. Patiesībā es lasīju pagājušās sestdienas „The Times”, ka Apvienotajā Karalistē atalgojuma atšķirība starp vīriešiem un sievietēm ir palielinājusies līdz 21.7 % privātajā sektorā un līdz 13.8 % valsts sektorā. Nav nekādu uzlabošanās pazīmju – ņemsim, piemēram, kaut vai manu valsti – arī citās dalībvalstīs. Pasaules Ekonomikas foruma sagatavotais ziņojums par dzimumu līdztiesību Nīderlandē liecina, ka Nīderlande atrodas tikai 88. vietā sarakstā par vienādu atalgojumu par tādu pašu darbu.

Tādēļ tiek prasīta rīcība. Piektdien Francijas, Čehijas Republikas un Zviedrijas ministri pieņēma rīcības plānu. Cik rīcības plānu mums tomēr vēl vajadzēs? Bauer kundzes iesniegtajā rezolūcijā ir ļoti daudz ieteikumu, kuri ir lieliski, taču, manuprāt, šeit ir divas prioritātes. Pirmkārt, mums ir jānodrošina vienlīdzīgas attieksmes piemērošana un jāizveido daudz stingrāka kontrole attiecībā uz vienlīdzīgu samaksu vīriešiem un sievietēm, kas joprojām ir visu mūsu sociālo sistēmu pamats. Otrkārt – un es tiešām ticu, ka tam ir jāpievērš jūsu uzmanība, – pastāv atšķirības starp vīriešu un sieviešu pensijām. Mūsu iedzīvotāji noveco, un ja sievietēm nav pensijas, tad mūsu stāvoklis ir ārkārtīgi bēdīgs. Tieši uz to ir jāvērš mūsu uzmanība nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). –(BG) Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu. Nav pieļaujams, ka pastāv nevienlīdzība starp vīriešu un sieviešu atalgojumu. Taču mēs nedrīkstam ierobežot mūsu diskusiju tikai ar vienādu samaksu par tādu pašu darbu. Mums jāskatās plašāk. Darba individualitāte ir visas darbības pamats, un ir svarīgi atrast objektīvu veidu tā novērtēšanai – ar skaidriem noteikumiem, kritērijiem un rādītājiem, kas panāks lielāku objektivitāti un likvidēs diskrimināciju ar skaidru tiesisku pasākumu palīdzību. Svarīgs instruments ir profesiju un amatu novērtējums un to cenas noteikšana. Dažu profesiju zemais finansiālais statuss padara tās nepievilcīgas, un vīrieši vispārēji no tām izvairās, un tās apgūst sievietes. Šī stāvokļa uzlabošana labvēlīgi ietekmētu sieviešu ekonomisko neatkarību. Piemēram, medmāsu vai skolotāju sniegto pakalpojumu zemais finansiālais statuss nav pieņemams, jo tas nekādā gadījumā neatbilst šo profesiju nozīmei sabiedrības attīstībā. Tā ir joma, kurā pienākumi ir arī Komisijai un dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Romana Jordan Cizelj (PPE-DE). - (SL) Dāmas un kungi! Sākumā es vēlētos pateikt, ka es personīgi uzskatu par absolūti nepieņemamu to, ka sievietes pelna vidēji par 15 % mazāk nekā vīrieši un ka privātajā sektorā šī atšķirība ir pat 25 %. Saistībā ar to atļaujiet uzsvērt, ka manā Valstī Slovēnijā sievietes neatpaliek no vīriešiem izglītības ziņā, un tādēļ ir jārīkojas. Daudzi cilvēki varbūt jautā, kāpēc ir vajadzīga rīcība Eiropas līmenī un kāpēc šā jautājuma risināšanu nevar atstāt dalībvalstu ziņā. Viens no iemesliem ir tas, ka šo atšķirību samazināšana prasa pārāk ilgu laiku, un vēl viens iemesls ir tāds, ka lielākajā daļā dalībvalstu ir pārāk maz politikā iesaistītu sieviešu, lai ar dzimumu līdztiesību saistītām problēmām tiktu pievērsta pienācīga uzmanība.

Minoritāte spēj ticami izvirzīt savas problēmas tikai tad, ja kādā konkrētā institūcijā, piemēram, parlamentā vai valdībā, tās pārstāvju skaits ir ne mazāks par 30 % no kopīgā skaita. Un ir daudz Eiropas valstu, kuru politikā nav 30 % sieviešu. Dalībvalstu valdībās vidēji ir mazāk nekā 30 % sieviešu. Mūsu pārstāvniecība Eiropas Parlamentā ir 31 %, un tas tikai nedaudz pārsniedz kritisko masu, kas mums vajadzīga, lai efektīvi parādītu ar dzimumu līdztiesību saistītās problēmas. No šejienes mums arī jāsāk.

Es sev uzdevu vēl vienu jautājumu: vai ierosinātie pasākumi ir pārāk revolucionāri, un vai tie ir pretrunā ar subsidiaritātes principu? Šeit es esmu vienisprātis ar referenti, kad viņa saka, ka tiesību akti nav pietiekami efektīvi un ka tos var un vajag padarīt stingrākus. Mūsu priekšlikumiem ir jābūt drosmīgiem, un tiem ir jābūt noderīgam sākumpunktam reālas politikas izveidei. Es atbalstu referentes priekšlikumu, ka ne vēlāk kā līdz 31. decembrim Komisijai ir jāsagatavo jauns likumdošanas priekšlikums attiecībā uz spēkā esošajiem tiesību aktiem par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm, un es apsveicu referenti ar labi sagatavotu ziņojumu!

 
  
MPphoto
 

  Iratxe García Pérez (PSE).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Pirms diviem mēnešiem mēs šajā Parlamentā apspriedām ikgadējo ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību. Viens no satraucošākajiem aspektiem, kas tika izvirzīts šajās debatēs, tagad ir šodienas debašu temats – atšķirība starp vīriešu un sieviešu atalgojumu.

Satraucoši, ka kopš 2003. gada mēs neesam spējuši samazināt šo 15 % atalgojuma atšķirību. Tas nozīmē, ka sievietei ir jāstrādā 52 dienas gadā vairāk nekā vīrietim, lai saņemtu to pašu samaksu.

Tas ir pilnīgi nepieļaujams stāvoklis Eiropas Savienībā, un tādēļ mums bez šaubu ēnas ir jāpieņem gan stingrāki tiesību akti, gan stingrāki nolīgumi ar darba devējiem, lai mēģinātu un likvidētu šo atšķirību.

Taču drīz mēs izskatīsim vēl vienu ar to saistītu, problemātisku jautājumu. Nākamajā mēnesī mēs apspriedīsim Darbalaika direktīvu, un arī tas var izrādīties par satraucošu faktoru attiecībā uz sieviešu darba un ģimenes dzīves savienošanu. Tas, bez šaubām, ir ļoti delikāts jautājums attiecībā uz darbu. Tādēļ mēs ar cerībām raugāmies arī uz to.

 
  
MPphoto
 

  Rumiana Jeleva (PPE-DE). - (BG) Apsveicu Edit Bauer ar lielisko darbu, ko viņa paveikusi, strādājot pie ieteikumiem par vienādu samaksu vīriešiem un sievietēm. Es zinu, ka viņa ir ieguldījusi lielas pūles tāda dokumenta sagatavošanā, kurā iespējami lielākā uzmanība ir pievērsta reālajam stāvoklim, un es ceru, ka tajā iekļautie ieteikumi tiks īstenoti dzīvē.

Manā valstī Bulgārijā samaksas atšķirība starp vīriešiem un sievietēm svārstās starp 25 % un 30 %, un, kaut gan vispārējā aina Eiropas Savienībā rāda mazāku atšķirību, patiesība ir tāda, ka sievietēm maksā mazāk nekā vīriešiem. Kāpēc tā notiek? Viens no faktoriem ir atalgojuma struktūra dažādās profesijās, kurās liela daļa no strādājošajiem ir sievietes. Vēl viens iemesls sakņojas apstāklī, ka neviens nejūtas atbildīgs par šo stāvokli, un tādēļ neviens nejūtas atbildīgs arī par tā atrisināšanu. Pašreizējie iesīkstējušie stereotipi un aizspriedumi par darba sadali starp dzimumiem ne tikai rada šķēršļus, bieži vien tos izmanto kā attaisnojumu problēmu ignorēšanai.

Ko mēs varam darīt šajā situācijā? Vispirms, kā norādīts ziņojumā, obligāts priekšnoteikums ir spēkā esošo tiesību aktu ievērošana dalībvalstīs. Dalībvalstu politikai ir jāveicina vienlīdzīgu tiesību un vienlīdzīgas samaksas īstenošanu. Otrkārt, par uzņēmumu darba neatņemamu daļu, nevis formālu aspektu, ir jākļūst pārredzamībai darba novērtējumā un darba samaksas tarifu noteikšanā. Un, visbeidzot, atsevišķās Eiropas sabiedrībās un visā Eiropā par tiešām jaunas kultūras daļu ir jākļūst iekšējā dialoga un labas saskarsmes veicināšanai starp vadību un darbaspēku jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos.

Es gribētu vēlreiz apsveikt Bauer kundzi ar prasmīgo problēmas atainojumu un norādītajiem risinājumiem. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties jums par šīm debatēm. Es vēlētos izvirzīt kādu jautājumu, un iespējams, ka Komisija to varētu atrisināt. Mēs runājam par vienādu samaksu par tādu pašu darbu, un mēs visi gribam un ceram, ka tā notiks. Kāds ir Komisijas viedoklis par pašreizējo situāciju ar darbavietām? Man ir bažas, ka, zaudējot tik daudz darbavietu Eiropas Savienības valstīs, šis jautājums varētu nevis uzlaboties, bet gan pasliktināties, jo cilvēki vēlas nopelnīt naudu, pat ja tā ir mazāka nekā viņu darba patiesā vērtība. Es gribētu dzirdēt dažus Komisijas komentārus saistībā ar to.

Es gribētu izvirzīt jautājumu par neapšaubāmi pastāvošu diskrimināciju starp vīriešiem un sievietēm: valsts sektorā strādājošie pret privātā sektorā strādājošajiem, kur tiešām ir ļoti atšķirīgi noteikumi un nosacījumi. Strādājošajiem ir atšķirīgas tiesības uz pensiju un drošību, un reizēm šo atšķirību pamatā ir ne tikai dzimumu nevienlīdzība – lai gan es apzinos, ka šajā ziņojumā ir runa tikai par dzimumiem, – un mani tiešām satrauc tas, ka pašreizējā situācijā šī problēma var nevis uzlaboties, bet gan pasliktināties.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE).(RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Atšķirība starp atalgojumu, ko par vienu un to pašu darbu saņem vīrieši un sievietes, ir 15 %. Ja sieviete ir vadošā amatā, šis skaitlis sasniedz 20 % vai pat 30 %, kad ir runa par mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem.

Vairāk nekā viens bērns ir tikai 28 % no pētniecībā nodarbinātajām sievietēm, un tikai 34 % no rūpniecības darbiniecēm.

Komisāra kungs, kamēr sievietes atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, gada vidējā procentu likme, ko piemēro attiecīgo pabalstu aprēķināšanai šajā laikā, rada finansiālus zaudējumus, neraugoties uz šī laika nozīmi sociālajā labklājībā. Mātes nedrīkst sodīt par bērna dzimšanu un bērna kopšanu dažu pirmo viņa dzīves mēnešu laikā.

Es uzskatu arī, ka bērna kopšanas pabalsts ir jāmaksā ne tikai tām mātēm, kuras ir strādājušas iepriekšējos 12 mēnešus pirms bērna dzimšanas. Nedomāju, ka bērns ir vainīgs pie tā, vai viņa māte ir vai nav strādājusi šajā laikā. Galvenais, es uzskatu, ka nedrīkst diskriminēt bērnus jau kopš dzimšanas brīža.

 
  
MPphoto
 

  Danutė Budreikaitė (ALDE). - (LT) Es varu tikai atkārtot, ka 1974. gadā tika pieņemti dokumenti, kas uzlika dalībvalstīm par pienākumu vienādi maksāt vīriešiem un sievietēm par vienu un to pašu darbu. Lai gan ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi, stāvoklis nav mainījies. Turklāt manā valstī Lietuvā ir uzsākta pensiju sistēmas reforma. Daļa no strādājošo iemaksātajiem līdzekļiem valsts pensiju apdrošināšanas fondā ir pārvietoti uz privātiem pensiju uzkrājumu fondiem. Dažos gados noskaidrojās, ka, lai saņemtu no šiem fondiem vienādu pensijas apdrošināšanu, sievietēm ir jāmaksā par 35 % lielākas iemaksas nekā vīriešiem, jo viņas dzīvo ilgāk. Turklāt pamest šos fondus ir tas pats, kas pamest verdzību, tas nav iespējams – un tas vien jau ir cilvēktiesību un izvēles brīvības pārkāpums. Izņemot Lietuvu, tādu pašu dzimumu sistēmu izmanto tikai Bulgārija.

Pēc šādu lietu izmeklēšanas es aicinu Komisiju uzņemties iniciatīvu un ierosināt lēmumus.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Komisāra kungs, dāmas un kungi! Tas, ka Eiropas Savienībā sievietei ir jāstrādā gandrīz divus mēnešus ilgāk nekā vīrietim, lai nopelnītu tikpat daudz, ir vairāk nekā satraucoši. Pat ja Eiropa mirst, vienīgais, ko mēs varam darīt, ir paziņot, ka turpinās šāda algu diskriminācija līdz pat 25 % apmērā attiecībā pret sievietēm un ģimenēm ar bērniem, kaut gan sievietes tagad ir apsteigušas vīriešus iegūtās izglītības ziņā attiecībā 60:40. Bauer kundze atgādināja, ka tā dēvētajās vīriešu profesijās sieviete bez jebkāda objektīva iemesla parasti tiek vērtēta zemāk. Taču ja iemesls ir nepietiekami daudz darba gadu, jo sievietes tos ir veltījušas nevis darbam, bet rūpēm par ģimeni, mums šis jautājums ir nopietni jāpārdomā. Ģimenes nedrīkst būt traucēklis.

Bauer kundze ceļ nemieru, un viņas argumenti par pretdiskriminācijas tiesību aktu pārskatīšanu ir pārliecinoši. Arī es atbalstu priekšlikumu, ka piekļuvei sabiedrisko iepirkumu konkursiem un ar ES līdzekļiem finansētajiem projektiem ir jākļūst atkarīgai no tā, vai attiecīgais uzņēmums spēj rādīt nediskriminējošu atalgojuma politiku. Es uzskatu, ka šādā veidā var mainīt darba devēju stereotipus attiecībā pret dzimumiem, it sevišķi privātajā sektorā. Es gribētu pateikties referentei par ārkārtīgi profesionālo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Liberadzki (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Parasta parādība, ka šī svarīgā jautājuma apspriešanā runāja tikai divi vīrieši. Bloom kunga runa bija tik vīrišķīga, ka bija grūti tai piekrist.

Taču mēs izskatām ļoti svarīgu ziņojumu. Mēs izskatām ziņojumu, no kura mēs zinām, ka darbam ir liela vērtība, ka par to ir atbilstīgi jāmaksā un ka šī samaksā ir jādiferencē, pamatojoties nevis uz dzimumu kritērijiem, bet gan uz tādiem kritērijiem kā darba veids, efektivitāte un spēja radīt pievienoto vērtību. Taču pārmaiņas tuvojas arī dalībvalstīs. Atļaujiet minēt manu valsti, kur mēs tikai pavisam nesen īstenojām dzimumu līdztiesību, kas ļauj tēvam izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, un tas liecina, ka mēs tuvināmies un esam uz pareizā ceļa.

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Sievietes nesaņem vienlīdzīgu samaksu par tādu pašu darbu. Taču sieviešu atalgojums ir zemāks arī tādēļ, ka viņas strādā zemāk apmaksātās nozarēs un pagaidu vai zemāk kvalificētos darbos. Samaksas nevienlīdzības rezultāts ir arī sliktāks sociālais nodrošinājums it sevišķi attiecībā uz pensijām. No vienas puses, sievietēm maksā mazāk par tādu pašu darbu, un no otras puses viņu nodarbinātības laiks ir īsāks mātes pienākumu dēļ, un tie ir sieviešu nabadzības cēloņi, kad viņas sasniedz pensionēšanās vecumu. Tādēļ nevienlīdzīgs atalgojums sit sievietes divtik smagi.

Es gribētu norādīt, ka likums parasti aizliedz diskrimināciju, bet prakse liecina par pastāvīgu diskrimināciju. Tādēļ galvenais jautājums ir likuma īstenošana praksē.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (PL) Nav nekādu iemeslu sieviešu diskriminācijai šajā ziņā, un šis jautājums nav apspriežams. Trīs īsi jautājumi: ekonomisku iemeslu dēļ samaksai ir jābūt atbilstošai darba rezultātiem, pamatojoties uz sniegto pakalpojumu, neatkarīgi no tā, kas šo darbu dara. Otrais punkts: Eiropa noveco, vai nu mēs to gribam, vai nē. Varbūt mums vajadzētu apsvērt papildu samaksu sievietēm, kuras dara tādu pašu darbu kā vīrieši, bet tajā pašā laikā viņas nolemj dzemdēt un audzināt bērnus, tādējādi saglabājot iedzīvotāju skaitu. Trešais punkts: labs piemērs šajā jomā ir akadēmiskās iestādes – vai vismaz tās, kuras es zinu – kur tiek dotas vienlīdzīgas iespējas un samaksas pamatā ir vienkārši rezultāts. Iespējams, ka šo modeli varētu ieviest citās nozarēs.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pievienoties tām vīriešu balsīm, kuru diemžēl bija tik maz šajās debatēs, un kuras atzīst, ka publiskas debates un tik svarīga jautājuma, kāds ir vīriešu un sieviešu atalgojuma vienlīdzība, publiska apspriešana un iekļaušana politiskajā darba kārtībā ir viens no vissvarīgākajiem jautājumiem un garantētājām tiesībām dalībvalstu un Eiropas tiesību aktos.

Tāpat kā visi pārējie es varu teikt, ka es nepiekrītu tam, ka samaksas likmes ir atkarīgas no dzimuma. Tās var būt atkarīgas no izglītības un pieredzes, bet nekādā gadījumā ne no dzimuma. Man ir radies iespaids, ka dalībvalstu un ES tiesību akti šajā jomā ir ļoti labi izstrādāti, un daudzos gadījumos tos var dēvēt par ļoti labiem, taču mani satrauc tas, ka šie tiesību akti nav īstenoti, tie nav ieviesti praksē, jo nav šādu tradīciju. Eiropas Kopienu Tiesa bieži ir atgādinājusi, ka tie nav īstenoti. Tādēļ jautājums ir nevis par jaunu tiesību aktu izveidi, bet gan par to ievērošanas nodrošināšanu.

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Šajā Parlamentā atklātās samaksas atšķirības ir vēl grūtāk saprast, ievērojot to, ka mūsdienu jaunietes gūst labākas sekmes skolā visās dalībvalstīs un ka viņu skaits ir lielāks augstskolu beidzēju vidū.

Tomēr es gribētu uzsvērt, ka mums ir bijis stingrs tiesiskais pamats kopš 1975. gada un jo sevišķi kopš 2006. gada, un ka šis apstāklis deva man iespēju no 1975. līdz 1980. gadam mudināt diskriminētās sievietes manā valstī sākt tiesas procesus pret darba devējiem jo īpaši valsts sektorā. Viņas saņēma simtiem miljonu Luksemburgas franku – tolaik lietotā valūta – lielas kompensācijas par pagājušo laiku.

Tātad pirmkārt un galvenokārt mums ir jāizmanto spēkā esošie labie tiesību akti, pat ja tas nozīmē šo tiesību aktu uzlabošanu, pieņemot mūsu referentes lieliskos priekšlikumus.

 
  
MPphoto
 

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Dāmas un kungi! Es gribētu pateikties par debatēm, kas skāra vienkārši nepieļaujamu problēmu. Nav nekādu reālu vai pamatojamu iemeslu, kādēļ lai saglabātos stāvoklis, kad sievietes joprojām saņem vidēji mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Debatēs jūs minējāt ļoti plašu jautājumu spektru, kas saistīts ar samaksas atšķirībām, un man šķiet, ka šīs debates parādīja, cik sarežģīts ir šis jautājums.

Es gribētu pateikt, ka šis jautājums ir iekļauts Eiropas politiskajā darba kārtībā, jo Komisija tikko pievērsās šai problēmai daudzos dokumentos, un arī ņemot vērā to, ka Komisija gatavo spēkā esošo tiesību aktu īpašu iespējamo pārskatīšanu, un, protams, arī tādēļ, ka Parlaments ir izvirzījis šo tematu, pateicoties Bauer kundzes ziņojumam, kuram es vēlreiz gribētu izteikt atzinību. Taču arī pateicoties tam, ka Lillē viena otrai sekojošo prezidentūru trijotne ne tikai paziņoja, bet faktiski pieņēma rīcības plānu, kur noteikts, ka šis jautājums tiek iekļauts trīs nākamo prezidentūru – citiem vārdiem sakot, Francijas, Čehijas Republikas un Zviedrijas – darba kārtībā.

Dāmas un kungi! Es gribētu pateikt arī to, ka Lillē notikušās debates un rīcības plāns bija norādījums dalībvalstīm par konkrētu pasākumu kopumu šajā jomā, no kuriem daži, man jāsaka, bija ļoti radikāli un, manuprāt, varēja dot rezultātus.

Dāmas un kungi! Es vēlētos vēlreiz pateikties jums, ka devāt man vārdu, un par šīm debatēm, un es gribētu teikt, ka Komisija ir pilnīgi sagatavojusies sadarbībai ar Parlamentu šajā jautājumā, lai pakāpeniski likvidētu šo netaisnīgo un nepamatoto stāvokli.

 
  
MPphoto
 

  Edit Bauer, referente. – (SK) Dāmas un kungi! Es gribētu pateikties jums par ļoti interesantajām debatēm. Atļaujiet man izteikt dažas piezīmes. Pirmkārt, šo problēmu neatrisinās tikai tiesību akti. Kā jau te teica, ir daudz iemeslu pieņemt likumus, bet, protams, nav iespējams atrisināt ekonomiskas problēmas tikai ar likumdošanas palīdzību.

Arī es piekrītu, ka mums, bez šaubām, ir labāk jāizmanto spēkā esošie tiesību akti. Taču šo tiesību aktu ilgā vēsture skaidri parāda, ka pašreizējā veidā tie nav īpaši iedarbīgi. Mūsu rīcībā nav citu instrumentu, izņemot tiesību aktus. Tas nozīmē, ka mūsu uzdevums nepārprotami ir palīdzēt nodrošināt to, lai šie tiesību akti veicina šīs ieilgušās problēmas atrisināšanu tādā veidā, lai darba tirgus kļūtu taisnīgāks.

Nobeigumā gribu izteikt vēl kādu piezīmi. Daudzi kolēģi uzsvēra, ka šādu atšķirību pastāvēšana ir nepieņemama no vienlīdzīgu tiesību viedokļa. Taču es vēlētos uzsvērt vēl kādu skatupunktu, vēl kādu šīs problēmas aspektu, un tās ir ekonomiskajai konkurencei izvirzītās prasības, jo vienāda samaksa par to pašu darbu ir iekļauta Romas līgumā kā prasība pēc godīgas ekonomiskās konkurences. Man šķiet, ka tā ir atbilde tiem kolēģiem, kuri uzsvēra, ka darba tirgus strādā saskaņā ar citām prasībām.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2008. gada 18. novembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. ES tiesiskā sistēma attiecībā uz vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm ir plaši izvērsta. Problēma ir tās īstenošana.

Jāpiekrīt, ka spēkā esošie tiesību akti ir samazinājuši atalgojuma diskrimināciju atkarībā no dzimuma. Netiešā diskriminācija joprojām ir problēma. Visparastākais tās cēlonis ir ekonomiskā segregācija, un šādos gadījumos spēkā esošo tiesību aktu piemērošana ir ierobežota. Tiesiskās sistēmas novērtējums atklāj dažas atšķirības tiesību aktos attiecībā uz darba samaksas atšķirībām atkarībā no dzimuma (GPG).

Lai gan spēkā esošajiem tiesību aktiem stricto senso ir tāda pati darbības joma, pašreizējās direktīvās ir ievērojamas atšķirības:

a) 1975. gadā GPG uzskatīja par ekonomiskās konkurences problēmu, kas „nav atdalāma no kopējā tirgus izveides un darbības”, bet

b) 2006. gada direktīvas pamatā ir „vienlīdzīga attieksmes un vienlīdzīgu iespēju” princips.

Dati liecina par pastāvīgu atšķirību starp vīriešu un sieviešu atalgojumu. Jaunākie skaitļi liecina, ka atšķirība starp vīriešu un sieviešu bruto samaksu par darba stundu ir 15 %. Privātajā sektorā tas ir vēl vairāk izplatīts, un šī atšķirība paaugstinās līdz 25 %.

GPG mēdza izskaidrot ar individuālām atšķirībām, piemēram, vecumu, izglītību un pieredzi. Taču pieredze liecina, ka šīm atšķirībām ir nosacīti neliela nozīme GPG pastāvēšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Vienlīdzīgu iespēju un vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz vīriešiem un sievietēm ir jautājums ar īpašu nozīmi nesen integrētajās Austrumeiropas valstīs. Profesionālo īpašību novērtēšanai lietoto kritēriju pamatā lielākoties joprojām ir vīriešu sasniegumi. Šos uzskatus nav viegli mainīt bijušajā komunisma zonā, kur režīma propagandas rezultātā kolektīvā mentalitāte pieņēma pilnīgi mākslīgu līdzvērtības modeli. Neatbilstība primitīvajai līdztiesībai, ko propagandēja komunistiskie režīmi, izrādījās kaitīga pašreizējiem centieniem veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm.

Pamatojoties uz šīm premisām, man šķiet, ka jebkuriem centieniem veicināt dzimumu līdztiesību mūsdienās ir jākoncentrējas uz plašāku izglītības aspektu, piedāvājot Kopienas iedzīvotājiem reālas sistēmas modeļus nediskriminējošas attieksmes īstenošanai. Lai īstenotu šo principu visā Kopienā, mums ir vajadzīgas Eiropas iestādes, kas ierosina vairāk nekā tikai organizēt vienlīdzīga darba atalgojuma dienu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. – (HU) Tā nav nejaušība, ka viens no galvenajiem elementiem 2006. – 2010. gada ceļvedī par vīriešu un sieviešu vienlīdzību ir centieni likvidēt atalgojuma atšķirību starp dzimumiem. Atalgojuma atšķirības problēma starp vīriešiem un sievietēm pārkāpj pamatprincipu „vienāda samaksa par tādu pašu darbu”. Algu atšķirība atspoguļo lielo nevienlīdzību, kas vērojama darba tirgū un kas visvairāk skar tieši sievietes. Tas norāda uz nopietniem trūkumiem Eiropas demokrātijā.

Problēmas risināšanai ir vajadzīgi kompleksi pasākumi, kurus nevar īstenot bez politiskas apņēmības. Spēkā esošie tiesību akti ir jāpilnveido, un ir jāveicina un jāpārrauga to praktiskā piemērošana.

Vienlīdzīgu iespēju principu var īstenot praksē tikai tad, ja katra dalībvalsts parāda stingru politisko gribu un īsteno konstruktīvus pasākumus, lai likvidētu atalgojuma atšķirību starp dzimumiem. Nav pieļaujams, ka ļoti daudzas dalībvalstis ne publiskās debatēs, ne politiskās programmās joprojām nepievērš īpašu uzmanību atalgojuma atšķirībām staro dzimumiem.

Obligāti jāuzsāk arī sociālās debates un jāorganizē izglītības kampaņas. Es aicinu sagatavot politisku pasākumu paketi šīs problēmas risināšanai, jebkurā gadījumā ņemot vērā nacionālās atšķirības un laika gaitā pārbaudītas metodes.

Mums ir vajadzīga precīzāka un detalizētāka statistikas informācija, lai redzētu patieso stāvokli un stingrāk novērtētu tā attīstības tendences. Ir jāpārbauda algu atšķirības cēloņi, un šādi iegūtā informācija ir jāizmanto, lai atklātu diskrimināciju, labotu to un novērstu tās parādīšanos nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. – Es gribētu apsveikt Bauer kundzi ar lielo darbu, ko viņa ieguldījusi, izstrādājot reālus ieteikumus Eiropas Komisijai attiecībā uz vienlīdzīgas samaksas principa īstenošanu. Samaksas atšķirība ievērojami ietekmē sievietes stāvokli ekonomiskajā un sociālajā dzīvē un traucē iegūt vienlīdzīgu ekonomisko neatkarību.

Eiropā ir vairākas jomas, kurās sievietes skar samaksas atšķirība tikai un vienīgi dzimuma dēļ. Gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs sievietes sastopas ar darba stundas atalgojuma atšķirībām. Var vērot atšķirības ienākumu sadalē starp vīriešiem un sievietēm: 20 % sieviešu saņem vienādu ienākumu sadalījumu atalgojuma augstākajā līmenī, salīdzinot ar 40 % vīriešu. Vēl viens spilgts samaksas nevienlīdzības piemērs ir dzimumu segregācija nozarēs, jo trīs nozarēs pusē darbavietu ir vīriešu pārsvars.

Visbeidzot, pārmērīgi lielais sieviešu skaits – 30 % – daļēja laika darbavietās ietekmē darba tirgus proporcijas. Šie skaitļi ir vēl sliktāki, ja ir runa par noteiktas etniskas izcelsmes, piemēram, romu tautības, sievietēm. Kaut gan ES tiesiskā sistēma attiecībā uz vienlīdzīgu samaksu ir ļoti plaša, Eiropas Savienības sievietēm – pat tām, kurām ir tāda pati izglītība un prasmes – joprojām maksā mazāk nekā vīriešiem, un tas pierāda, ka galvenais mērķis ir tiesību aktu uzlabošana, palielinot to efektivitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. Samaksas atšķirība starp dzimumiem Eiropas Savienībā ir satraucoši augsta. Ir bijušas dažas ierosmes tās mazināšanai, taču ātrums, ar kādu šī atšķirība samazinās, ir pārāk mazs. Parlaments vairākas reizes ir lūdzis Komisiju uzņemties iniciatīvu. Ziņojumā par samaksas atšķirību starp dzimumiem ir norādīti daudzi konkrēti veidi, kā ES var risināt šo problēmu.

Ir svarīgi skaidrāk un sīkāk definēt tādas koncepcijas kā „pensiju atšķirība”, „tiešā samaksas diskriminācija” un „netiešā samaksas diskriminācija”, lai mēs iegūtu labākus instrumentus samaksas atšķirības likvidēšanai starp dzimumiem.

Pašlaik mums nav precīzu statistikas datu, kas vajadzīgi stāvokļa novērtēšanai. Statistika ir jāuzlabo ne tikai dalībvalstīm un Komisijai, bet arī privātiem uzņēmumiem. Uzņēmumiem jāpieprasa veikt regulāras samaksas revīzijas un paziņot to rezultātus plašai publikai.

Vēl viens veids, kā mēs varam palīdzēt šīs problēmas risināšanā, ir papildināt Direktīvas 2006/54/EK 26. pantu ar īpašu atsauci uz samaksas diskrimināciju (diskriminācijas novēršana).

Vienkārši nav pieļaujams, ka Eiropas Savienībā sievietes pelna vidēji par 15 % mazāk nekā vīrieši. Mums kā vadības institūcijai ir kaut kas jādara, lai labotu šo netaisnību.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika