Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debašu stenogramma
Pirmdiena, 2008. gada 17. novembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

25. Patērētāju izglītošanas un informētības uzlabošana kredīta un finanšu jomā (īss izklāsts)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Iotova kundzes ziņojums (A6-0393/2008) Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā par patērētāju aizsardzību: patērētāju izglītības un informētības uzlabošana kredīta un finanšu jomā (2007/2288(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Iliana Malinova Iotova, referente. - (BG) Ziņojums par izglītību finanšu jomā, kas tiks nodots balsošanai rītdienas plenārsēdē, ir svarīgāks nekā jebkad. Ir skaidrs, ka no finanšu krīzes, ar kuru mēs saskaramies, var izvairīties, ja patērētāji ir labi informēti par riskiem, ar ko saistās dažādi kredītu veidi. Mēs pilnīgi noteikti varam teikt, ka mums tagad nebūtu pašreizējās situācijas vai vismaz krīze nebūtu pieņēmusi tik lielus apmērus kā tagad, ja mēs iepriekš būtu vairāk pievērsušies cilvēku izglītošanai finanšu jomā. Nākotnes dēļ mums ir jābūt drošiem, ka mūsu bērniem tiek dota izdevība mācīties un rīkoties ar kredītkartēm un aizdevumiem pareizi visā Eiropā. Mums ir jākoncentrējas uz studentu hipotēku aizdevumiem un pensiju un ieguldījumu fondiem. Šie finanšu produkti spēcīgi iedarbojas uz patērētāju dzīvi, tāpēc tie ir jāņem vērā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka arvien lielāks skaits jaunu cilvēku nonāk dziļos parādos, pat nenojaušot, kā tas ietekmēs viņu dzīvi.

Mēs esam pavadījuši daudzus mēnešus, strādādami pie šī ziņojuma teksta. Mēs noorganizējām ļoti interesantu publisku diskusiju ar Eiropas un ASV banku un finanšu iestāžu pārstāvjiem pašā krīzes priekšvakarā. Jau tad problēmas nepārprotami atradās uzmanības centrā un tika skandēta trauksme. No otras puses mēs varējām redzēt finanšu izglītības pieredzi un labu praksi valstīs, kurās ir tradīcijas šajā jomā un kas pastāvīgi strādā, lai tās uzlabotu — Apvienotajā Karalistē, Francijā, Vācijā un citur, un mēs dzirdējām to cilvēku viedokļus, kuri spēra savus pirmos soļus šajā jomā. Man ir prieks par balsojumā rezultātiem par ziņojumu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, un par Komisijas lēmumu par budžetu, kas vajadzīgs atbalsta sniegšanai projektam.

Mēs saņēmām arī daudzas uzmundrinošas atsauksmes no vadošām finanšu iestādēm par iniciatīvas ziņojumu. Es uzskatu, ka mēs esam panākuši kompromisa risinājumu, kas apmierina visas politiskās grupas, tāpēc es ceru, ka rītdienas balsojums par ziņojumu būs sekmīgs. Mēs varam pārvarēt pašreizējo finanšu krīzi vienīgi kopīgos centienos, tāpēc mums ir jāapvienojas un jāstrādā kopā pie šīs kopējās iniciatīvas. Ir laiks rīkoties un nodrošināt, lai Eiropas patērētājiem būtu viņiem nepieciešamās zināšanas par patēriņa un cita veida kredītiem, lai tādējādi neatkārtotos līdzīga finanšu katastrofa. Lai to panāktu, ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis īsteno pieņemtos pasākumus un cieši sadarbojas. Un visbeidzot es gribu sirsnīgi pateikties Eiropas Komisijas locekļiem par atbalstu, ko viņi man ir snieguši.

 
  
MPphoto
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums nāk īstajā laikā. Tas izgaismo daudzas problēmas, ar kurām saskaras Eiropas pilsoņi saistībā ar pašreizējo finanšu krīzi. Tāpēc es izsaku lielu pateicību Iotova kundzei par šo izcilo darbu.

Komisija savā paziņojumā, ko pieņēma pagājušā gada decembrī, atzina nozīmi, kāda ir izglītošanai par finanšu jomu iekšējā tirgus pareizai funkcionēšanai. Patērētājiem noteikti ir nepieciešamas papildu pastiprinājums, lai viņi varētu uzņemties atbildību attiecībā uz savām personīgajām finansēm, un tikai šādā veidā viņi spēs gūt jūtamu labumu, ko dod finanšu integrācija Eiropas Savienībā.

Izglītība ir dalībvalstu kompetence. Komisijas loma šajā jomā ir galvenokārt atbalstoša, bet tomēr svarīga.

Valsts ir vispiemērotākais līmenis patērētāju izglītības programmu sniegšanā, tas ir arī visefektīvākais un ērtākais. Dalībvalstīm ir jāpilda galvenā loma, piemēram, pieņemot valsts izglītības stratēģiju finanšu jomā, balstoties uz valsts un privāto partnerību.

Mēs uzskatām, ka Komisijai ir jādarbojas kā izglītības veicinātājai finanšu jomā visā ES, rādot labumus, ieguldot pūles koordinēšanā, demonstrējot labāko praksi.

Šajā sakarā mēs esam īstenojuši vairākas praktiskas iniciatīvas un izveidojuši ekspertu grupu par izglītību finanšu jomā, kura oktobrī sapulcējās savā pirmajā sanāksmē, kas bija veltīta valsts izglītības stratēģijām finanšu jomā.

Mēs esam virzījuši uz priekšu arī Dolcetta tiešsaistes rīku attīstību skolotājiem, lai atvieglotu viņiem finanšu tematu iekļaušanu esošajos mācību plānos. Drīz mēs publiskosim Eiropas datu bāzi finanšu izglītībai, elektronisku bibliotēku par dažādu veidu pakalpojumu sniedzēju shēmām. Visbeidzot Komisija regulāri piedāvā savu aizgādību atsevišķiem notikumiem, piešķirot redzamību izglītībai finanšu jomā.

Mēs pilnībā piekrītam šī parlamentārā ziņojuma vispārējai virzībai un lielākajai daļai tajā izteikto priekšlikumu. Jautājums ar izšķirīgu nozīmi ir bērnu un jauniešu izglītība, un Komisija ir vienisprātis ar Parlamentu pārliecībā, ka zināšanas finanšu jomā ir jādod skolā.

Mēs esam sagatavojušies un gribam palīdzēt dalībvalstīm viņu pamatizglītības programmu attīstīšanā personisko finanšu jomā, un tas pats attiecas uz ideju par Komisijai uzlikto pienākuma vadīt ES informācijas un saziņas līdzekļu kampaņu par izglītību finanšu jomā. Šādas informētības palielināšanas kampaņas ir jāorganizē atbilstoši publikas konkrētajām vajadzībām, un tās iedarbojas vislabāk, ja tiek veiktas valsts vai pat vietējā līmenī. Arī te mēs esam gatavi palīdzēt.

Es vēlos noslēgumā pateikties Parlamentam par tā labo darbu šajā jautājumā un izteikt cerību, ka dialogs tiks turpināts starp Parlamentu un Komisiju par svarīgiem patērētāju izglītošanas jautājumiem finanšu jomā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Ar to mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00 dienā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Likuma nezināšana neatbrīvo mūs no tā sekām tieši tāpat, kā finanšu mehānismu nepārzināšana neatbrīvo mūs no ciestajiem zaudējumiem.

Finanšu un banku iestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām bija un arvien vēl ir pienākums sniegt patērētājiem „lietotāja instrukcijas” par finanšu instrumentiem, lai tādējādi viņi varētu pieņemt saprātīgus lēmumus. Tāpēc es uzskatu, ka nepieciešamība valsts un nevalstiskajām iestādēm izglītot Eiropas pilsoņus finanšu, banku un apdrošināšanas jautājumos ir labs risinājums tiem, kuri to patiešām grib. Tomēr informācijas sniegšana pilsoņiem, kas izmanto šos instrumentus, ir jābūt pienākumam, ko veic pakalpojuma sniedzēji šajā jomā. Es domāju, ka ES Komisijas un dalībvalstu pienākums ir brīdināt un informēt Eiropas pilsoņus par konkrētu produktu un pakalpojumu kaitīgo raksturu un regulēt Eiropas tirgu tā, lai šie kaitīgie produkti vai pakalpojumi nevarētu tirgū parādīties.

Es vēlos noslēgumā apsveikt referenti Iotova kundzi un mūsu kolēģus no Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas par efektīvo darbu pie šīs rezolūcijas projekta izstrādes.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. - (SK) Krīze sakarā ar riskantiem hipotekāriem aizdevumiem ir apliecinājusi, ka informētības līmenis par finansēm ES pilsoņu vidū ir zems. Patērētāji nav pietiekami iepazinušies ar bankrota un pārmērīgi liela parāda riskiem. Informācija par finanšu produktiem no finanšu iestādēm, ko galvenokārt sniedz reklāmas, ir grūti saprotama un dažreiz neskaidra. Tās nedod patērētājiem pietiekamu informāciju pirms līgumu parakstīšanas.

Patērētāju informēšanai par finansēm un aizdevumiem ir jāsākas skolā, kur rītdienas patērētāji ir jāiepazīstina ar banku nozares produktiem. Īpašs uzsvars ir jāliek uz programmām jauniešiem, pensionāriem un mazaizsargātām grupām.

Es stingri uzskatu, ka Komisijai ir jārada budžeta pozīcija finanšu izglītības programmām ES līmenī, kas varētu savākt kopā visus būtiskos pārstāvjus, tādus kā valsts, nevalstiskas organizācijas, patērētāju organizācijas un finanšu iestādes.

Es vēlos sevišķi uzsvērt patērētāju organizāciju nozīmi Kopienas līmenī, kā arī valstu iekšējā līmenī, jo tās vislabāk pārzina mērķa grupu īpašās vajadzības izglītības programmu jomā. Daudzas dalībvalstis savos budžetos nepiešķir pienācīgu finansējumu patērētāju aizsardzības politikai un nepievērš uzmanību patērētāju organizāciju darbībai vai nesniedz tai finansiālu atbalstu.

Maz ir patērētāju, kas var atļauties personisku finanšu padomnieku pakalpojumus, un tāpēc es stingri uzskatu, ka patērētājiem ir jāsniedz neatkarīgs padoms par kārtīgiem apmācību kursiem, izmantojot ES izglītības programmas patērētāju organizāciju sistēmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Es vēlos apsveikt Iotova kundzi par lietas būtību, kas izskatīta ziņojumā. Es uzskatu, ka izglītošana finanšu jomā ir ļoti svarīgs temats. Pašlaik Rumānijā mēs saskaramies ar problēmu, ka cilvēki vairs nespēj samaksāt savus parādus, jo viņi ir ņēmuši kredītus no dažādām bankām. Viņiem ir ne tikai dots slikts padoms par šī kredīta nozīmi, bet viņiem nav bijusi pieejama nekāda veida izglītība par finansēm, kas ļautu viņiem lemt, kāds finanšu pakalpojums varētu viņiem derēt vislabāk.

Mēs nedrīkstam sajaukt finanšu izglītību ar informāciju, ko dod patērētājiem. Finanšu izglītības programmas ir jāattīsta atbilstoši vecuma grupām un dažādu iedzīvotāju grupu vajadzībām.

Es ceru, ka Dolceta pakalpojumi tiks tulkoti rumāņu un bulgāru valodā tik drīz, cik vien iespējams, lai tādējādi dalībvalstu pilsoņi varētu gūt no tiem labumu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika