Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 17. novembris - Strasbūra

27. Atbalsts ilgtspējīgas enerģijas ražošanas no fosilā kurināmā agrīniem demonstrējumiem (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Christian Ehler ziņojums (A6-0418/2008) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par atbalstu ilgtspējīgas enerģijas ražošanas no fosilā kurināmā agrīniem demonstrējumiem (2008/2140(INI)).

  Christian Ehler, referents. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, būdams Brandenburgas iedzīvotājs, es, protams, vēlos īpaši sveikt Hübner kundzi. Es vēlos dot īsu pārskatu par Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu sakarā ar Komisijas paziņojumu par oglekļa uztveršanas un glabāšanas (CCS) demonstrēšanas iekārtām. Ja mēs gribam sasniegt enerģijas un klimata pārmaiņu mērķus, ko Eiropas Savienība ir pieņēmusi, ir skaidrs, ka viens no izšķirīgākajiem faktoriem ir CO2 izplūdes samazināšana, tāpēc šajā sakarā oglēm kā fosilam kurināmajam ir būtiska nozīme. No otras puses mēs Eiropā pašlaik saskaramies ar dilemmu. Mums ir trīs mērķi vides un enerģētikas politikā: pirmais ir vides aizsardzība, otrs ir energoapgādes drošība un trešais ir cenu stabilitāte, kas iet roku rokā ar energoapgādes drošību un ir sevišķi svarīga tādos ekonomiski grūtos laikos kā pašlaik.

Mums visiem Eiropā ir skaidrs, ka ogles ir vienīgais fosilais kurināmais, Eiropas vienīgais fosilās enerģijas avots, kas tādējādi ir stratēģiski svarīgs šiem trim mērķiem. Tomēr bez CCS tehnoloģijas, citiem vārdiem sakot, bez tīras ogļu tehnoloģijas šim kurināmajam nebūs nākotnes. Tāpēc Komisijas priekšlikumu atbalstīt steidzami nepieciešamos demonstrējumu projektus atzinīgi vērtē komitejas lielākais vairākums. Komisija ir iesniegusi ļoti saprātīgu priekšlikumu izskatīšanai. Mums ir jānodrošina — un komitejas vairākums tam piekrīt — tik ātri, cik vien iespējams, stimuli CCS tehnoloģijas izmantošanai rūpnieciskā mērogā. Tomēr vairākumam Parlamentā tāpēc liekas — un mēs to esam pateikuši pilnīgi skaidri — ka finansiāls atbalsts tīrai ogļu tehnoloģijai ir absolūti nepieciešams Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu mērķiem.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšlikums tāpēc ir ļoti specifisks ar finansējumu no Septītās pamatprogrammas par pētniecību, kā arī no gaidāmās emisiju kvotu tirdzniecības, lai atbalstītu vismaz 12 demonstrēšanas iekārtu būvi. Šīm iekārtām ir jāapvieno dažādas tehnoloģijas ar dažādām uzglabāšanas un pārvadāšanas iespējām, un tām ir jāaptver tik plaši, cik vien iespējams, visa Eiropa.

Mēs esam piesardzīgi optimistiski, redzot pirmās kustības pazīmes no Komisijas pašreizējās trīspusējās sarunās par CCS un ETS direktīvu. Ar tādu pašu piesardzīgu optimismu mēs uzskatām, ka mums ir jāspēj trīspusējās sarunās ne tikai skaidrot CCS nākotnes pamata nosacījumus, bet arī ielikt stingrus pamatus svarīgu iepriekšējas izmēģināšanas iekārtu finansējumam.

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es ļoti pateicos Ehler kungam par viņa ziņojumu par Komisijas paziņojumu par atbalstu ilgtspējīgas enerģijas ražošanas no fosilā kurināmā agrīniem demonstrējumiem. Mēs augsti vērtējam ziņojumā pausto vispārējo atbalstu mūsu politikas mērķiem un tam, ka tiek atzīta svarīgā nozīme, kāda var būt CCS cīņā pret klimata pārmaiņām visā pasaulē.

Ziņojums arī atzīst neatliekamo vajadzību pēc gandrīz 12 plaša apjoma demonstrējumu projektiem, lai līdz 2020. gadam sasniegtu CCS komerciālu dzīvotspēju. Mūsu paziņojums ir jāskata kā pilnā un vispusīgā klimata un enerģētikas dokumentu kopuma sastāvdaļa, kurā ietilpst CCS direktīva, kas nosaka tiesiskās pamatnostādnes, lai ļautu darboties CCS tehnoloģijām Eiropā, emisiju tirdzniecības sistēma, kas nodrošina CCS ekonomiskās un komerciālās pamatnostādnes, un Komisijas priekšlikums, kas ierosina, lai 20 % no izsoļu ieņēmumiem dalībvalstis paredzētu ieguldījumiem zema oglekļa sastāva tehnoloģijās, tādās kā CCS. Neatkarīgi no tā, kāds būs galīgais lēmums, izsoļu ieņēmumi būs viens no CCS demonstrējumu projektu finansējuma būtiskajiem avotiem.

Visbeidzot mūsu paziņojums arī ierosina 2009. gada sākumā radīt Eiropas koordinācijas struktūru CCS demonstrējumu projektu atbalstam, daloties zināšanās, veicot kopējas komunikāciju darbības un citus kopīgus pasākumus.

Es augstu vērtēju jūsu vispārējo atbalstu klimata un enerģētikas dokumentu kopumam un it sevišķi paziņojumam. Tomēr ziņojums arī apgalvo, ka Komisijas centieni varētu nebūt pietiekami, lai sasniegtu Padomes noteikto mērķi par gandrīz 12 demonstrējuma projektu veikšanu. Es saprotu šīs bažas.

Lai risinātu finanšu jautājumu, Vides komitejā ir ticis pieņemts grozījums ETS priekšlikumam, ierosinot izmantot EUR 500 miljoni vērtās kvotas no jaunās iestāšanās rezerves, lai finansētu CCS demonstrējuma projektus.

Komisija ir nosūtījusi politikas izvēles dokumentu Parlamentam, lai palīdzētu veidot vienprātību arī Padomē, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu zema oglekļa sastāva tehnoloģijām.

Ziņojumā tiek izvirzīti vēl divi citi jautājumi, kuriem Komisija nevar pilnībā piekrist šajā brīdī. Pirmkārt, ziņojums aicina Komisiju iesniegt sīki izstrādātu izmaksu un privātā un sabiedriskā finansējuma daļu izvērtējumu katrai no divpadsmit demonstrējumu iekārtām. Šajā sakarā es teikšu tā, ka demonstrējuma projekti tiks konkrēti noteikti tikai pēc piedāvājumu konkursa, kas tiks organizēts vai nu Eiropas vai dalībvalstu līmenī. Pie izmaksu aplēsēm pašlaik tiek strādāts, bet tās var dot tikai aptuvenus izmaksu vērtējumus, jo katrs projekts ir unikāls.

Otrkārt, tas arī rosina izmantot resursus no riska sadales finanšu mehānisma, lai atbalstītu CCS. Tā kā resursi šeit ir pilnībā tikuši sadalīti, kā jūs zināt, ikviena izmaiņa prasītu grozījumus Septītajā pamatnostādņu programmā.

Tādēļ ļaujiet man noslēgumā pateikties jums par teicamo darbu pie ziņojuma, un es arī ceru, ka Parlaments saglabās ziņojuma vispārējo virzienu un mērķus balsojumā.

  Priekšsēdētājs. – Ar to mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00 dienā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Adam Gierek (PSE), rakstiski. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, viens no Eiropas Savienības mērķiem ir vērienīgs klimata aizsardzības plāns līdz 2020. gadam, kuru pazīst kā 3x20 mērķi. Tā īstenošanas instrumentos ietilpst izsoļu ieviešana emisiju tirdzniecības shēmā un CCS tehnoloģijas pēc 2015. gada. Bet 500 g CO2/kWh emisiju limits, kas jāievēro pēc 2015. gada, ir tehniski nesasniedzams pat modernām ar oglēm darbināmām spēkstacijām. Tāpēc tas būs sava veida moratorijs ar oglēm darbināmu spēkstaciju celtniecībai un tādējādi apdraudēs energoapgādes drošību.

CCS tehnoloģijas varētu arī izmantot rūpniecības nozarēs, kas rada lielas CO2 plūsmas kā atkrituma produktu, piemēram, čuguna kausēšanā. Šī iemesla dēļ dalībvalstīm, kas visvairāk ir atkarīgas no oglēm, pat tagad būtu jāsāk celt demonstrējuma rūpnīcas, tādējādi iegūstot būtisku pieredzi. Tas prasīs tūlītēju finansiālu atbalstu, jo visi līdzekļi, ko dos emisiju tirdzniecība pēc 2013. gada, ienāks pārāk vēlu. Piemēram, Polijā mums tagad ir jāceļ divas līdz trīs šādas iekārtas, izmantojot dažādas CCS tehnoloģijas. Tas, par ko es domāju, ir modernas, ar akmeņoglēm un brūnoglēm darbināmas spēkstacijas, kas izmanto dažādas CO2 uzglabāšanas metodes porainos ģeoloģiskos veidojumos jeb pazemes rezervuāros.

  András Gyürk (PPE-DE), rakstiski. - (HU) Jautājums par oglekļa dioksīda uztveršanu un glabāšanu šodien ir neatliekama sastāvdaļa diskusijās par klimata pārmaiņām. Mēs runājam par ļoti daudzsološu tehnoloģiju, kura tomēr vēl nav iekarojusi sabiedrības uzticību. Tās izmantojums nākotnē varētu kalpot kā sava veida reālistisks kompromiss starp nenovēršamu fosilā kurināmā izmantošanu un klimata aizsardzības mērķiem.

Tā kā oglekļa dioksīda uztveršana ir saistīta ar ievērojamiem ilgtermiņa ieguldījumiem, ir izšķirīgi svarīgi Eiropas Savienībai izveidot konsekventu, stabilu tiesisko sistēmu. Es domāju, ka šajā sakarā Parlamenta grozītais klimata dokumentu kopums norāda uz visiem pareizajiem virzieniem.

Savukārt attiecīgais Parlamenta ziņojums slavējamā veidā ierosina izdot brīvas emisiju kvotas 10-12 eksperimentālām spēkstacijām, nevis piešķirt tiešu finansiālu atbalstu. Es uzskatu par obligātu, lai Eiropas Komisija nosauktu tās spēkstacijas, kurām ir tiesības uz brīvām kvotām, atbilstīgi reģionāla līdzsvara principam. Es piekrītu referentam, ka jaunu pētījumu un attīstības avoti ir pamatīgi jāstiprina gan dalībvalstu, gan ES līmenī, lai veicinātu jaunās tehnoloģijas.

ES atbalsts nevar aizvietot centienus privātajā sektorā. Ja oglekļa uztveršana un glabāšana ir patiešām dzīvotspējīgs risinājums, būs uzņēmumi, kas gribēs aktīvi piedalīties nepieciešamo ieguldījumu veikšanā. Turklāt ir svarīgi atzīmēt, ka oglekļa uztveršanas atbalstīšanas dēļ nav jānovirza līdzekļi no ilgtspējīgiem enerģijas avotiem. Apspriežamā tehnoloģija var būt iespējams, bet nekādā gadījumā ne vienīgais risinājums klimata pārmaiņu ietekmes ierobežošanai.