Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 18. novembris - Strasbūra

4. Lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta shēma saskaņā ar KLP - Izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā - Atbalsts lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) - Kopienas lauku attīstības stratēģiskās pamatnostādnes (2007.–2013. gada plānošanas laikposms) (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir kopīgās debates par šādiem ziņojumiem:

- Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā sagatavotais Luis Manuel Capoulas Santos ziņojums (A6-0402/2008) par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz lauksaimniekiem piešķiramā tiešā atbalsta shēmu kopīgus noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (COM(2008)0306 – C6-0240/2008 – 2008/0103(CNS));

- Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā sagatavotais Luis Manuel Capoulas Santos ziņojums (A6-0401/2008) par priekšlikumu Padomes regulai par izmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā, veicot grozījumus Regulā (EK) Nr. 320/2006, (EK) Nr. 1234/2007, (EK) Nr. 3/2008 un (EK) Nr. […]/2008 (COM(2008)0306 – C6-0241/2008 – 2008/0104(CNS));

- Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā sagatavotais Luis Manuel Capoulas Santos ziņojums (A6-0390/2008) par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (COM(2008)0306 – C6-0242/2008 – 2008/0105(CNS));

- Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā sagatavotais Luis Manuel Capoulas Santos ziņojums (A6-0377/2008) par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu 2006/144/EK par Kopienas lauku attīstības stratēģiskajām pamatnostādnēm (2007.–2013. gada plānošanas laikposms) (COM(2008)0306 - C6-0239/2008 - 2008/0106(CNS)).

  Luis Manuel Capoulas Santos, referents. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man ir liels prieks jūs visus sveikt, sākot šīs debates. Šis ir noslēdzošais posms ilgajam līdzdalības procesam, kura laikā notika debates un tika izvērtēta pašreizējā un nākotnes kopējā lauksaimniecības politika (KLP).

Tas izrādījās ļoti grūts darbs, kura laikā vairākus mēnešus, patiesībā, ilgāk nekā gadu, tika īstenota nopietna sadarbība starp Parlamentu, Padomi, Komisiju un Eiropas Savienības lauksaimniecības nozares un lauku reģionu pārstāvjiem. Šajā laikā man bija iespēja uzklausīt dalībvalstis pārstāvošo lauksaimniecības un lauku attīstības nozaru organizāciju dažādos viedokļus, kā arī piedalīties sarunās ar parlamentu deputātiem un iestāžu pārstāvjiem no daudzām, patiesībā, gandrīz no visām, dalībvalstīm un Kopienas iestādēm, protams, sākot ar Eiropas Parlamentu.

Meklējot labākos iespējamos risinājumus, es esmu piedalījies dažādos semināros un konferencēs un uzmanīgi ieklausījies ikvienā, arī izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Šai sakarībā es vēlos pateikties visiem kolēģiem, kas ar lielu interesi piedalījās šajās debatēs, un arī visiem politisko grupu koordinatoriem. Es sevišķi vēlos uzsvērt Goepel kunga ieguldījumu, kurš ir ne tikai PPE-DE grupas koordinators, bet arī referents patstāvīgajam ziņojumam, kuru izskatīja pirms ziņojumiem, par kuriem šodien notiek debates.

Es vēlos pateikties arī priekšsēdētājam Parish kungam par to, kā viņš vadīja mūsu komitejas darbu, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas sekretariātam par lielisko sadarbību, ņemot vērā to, ka šā sekretariāta darbinieki veica smagāko un tehniski laikietilpīgāko darba daļu.

Visbeidzot es vēlos pateikties Komisijai, ko šeit pārstāv komisāre, par gatavību sadarboties, ko izrādīja arī Komisijas struktūrvienības, kā arī Barnier kungam par to, ka viņš nepārtraukti sazinājās ar Parlamentu vēl pirms oficiālā Francijas prezidentūras sākuma.

Šādas ciešākas sadarbības īstenošana ir lielisks piemērs koplēmuma procedūras idejai, kuru, es ceru, varēs piemērot pēc Lisabonas līguma ratifikācijas, kas, cerams, notiks pēc iespējas drīz.

Šīs debates un ar tām saistītās vienošanās un nesaskaņas skaidri parāda Eiropas lauksaimniecības sarežģītību visā tās daudzveidībā. Tās arī lieliski parāda, cik būtisks šis jautājums ir Eiropai, tās iestādēm un it sevišķi Eiropas Parlamentam. Saistībā ar Komisijas priekšlikumiem iesniegtie 1170 grozījumi, it īpaši ņemot vērā to, ka noteikto termiņu pārtrauca vasaras brīvdienas, liecina par deputātu plašo līdzdalību šajās debatēs.

Taču četru galveno Eiropas Parlamenta politisko grupu panāktie kompromisi, iesniedzot gandrīz 400 grozījumus par būtiskākajiem jautājumiem, kas apvienoti sešos kompromisos, arī liecina par deputātu atbildības sajūtu, vēlmi panākt kompromisu un gatavību piekāpties.

Attiecībā uz ziņojuma saturu, kas, pēc manām domām, ir diezgan līdzsvarots un var palīdzēt risināt pašreizējās problēmas un nodrošināt efektīvas pamatnostādnes nākotnē, man jāsaka, ka Eiropas Parlaments to vērtē pozitīvi un piekrīt daudziem Komisijas priekšlikumiem.

Es vēlos uzsvērt šādus aspektus: kopējas politikas apstiprināšanu, kas būtu priekšnoteikums konkurētspējīgai un ekoloģiski ilgtspējīgai lauksaimniecībai Eiropā; Komisijas veikto darbu, nodrošinot, lai KLP būtu godīgāka un sabiedrībai pieņemamāka; uzsvaru uz vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu; lielākas izvēles brīvības nodrošināšanu lauksaimniekiem, lai viņi noteiktu savas ražošanas iespējas; finansiālu atbalstu lauku attīstībai un lauku attīstības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā jaunus uzdevumus (saistībā ar enerģētiku, klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību); progresīvas modulācijas principa ieviešanu; lielākas brīvības nodrošināšanu dalībvalstīm KLP pārvaldības jomā (es runāju par 68. pantu); riska vadības un krīzes pārvaldības sistēmas izveidošanu ar Kopienas līdzfinansējumu; vispārējo pozitīvo virzienu sarunās par modeli pēc 2013. gada un par Eiropas Savienības atbildi uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunām, lai panāktu godīgu un abpusēji izdevīgu vienošanos par regulētu starptautisko tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem.

Taču Komisijas priekšlikumos ir iekļauti arī aspekti, ko Eiropas Parlaments un es kā referents vērtēju ne tik pozitīvi. Kā jau es esmu minējis iepriekš, Komisijas priekšlikumos attiecībā uz dažiem jautājumiem, piemēram, attiecībā uz tirgus pārvaldības instrumentiem un piensaimniecības nozari, ir jūtama pārāk liberāla attieksme, kas var izrādīties bīstama laikā, kad tirgos ir vērojama ārkārtīgi liela nestabilitāte un nepastāvība. Ir vērojams arī sociālās iejūtības trūkums, kas ir diezgan skaidri jūtams priekšlikumā par sīkzemnieku izslēgšanu.

Es uzskatu, ka nav atbilstīgs arī Komisijas priekšlikums attiecībā uz sociālo un teritoriālo kohēziju tāpēc, ka, pamatojoties uz jauno modulāciju, ir ierosināts pārtraukt maksājumu sadales mehānisma izmantošanu. Es arī uzskatu, ka Komisija nav pievērsusi pietiekamu uzmanību atsevišķām nozarēm, kuras īpaši spēcīgi ietekmē pašreizējā krīze tirgos un kurās pastāv nopietns risks, ka tās, ņemot vērā ierosināto maksājumu atsaistīšanas grafiku un ātrumu, līdz 2013. gadam var tikt likvidētas. Tas attiecas uz aitkopības nozari, un tieši tādēļ mēs piekritām norādīt, ka šāda neliela KTO (tirgu kopīgā organizācija), lai gan tā ir neliela, ir ļoti būtiska un politiski, ekonomiski un sociāli nozīmīga dažiem Eiropas reģioniem, kuros ir ļoti grūti rast citas alternatīvas.

Ziņojuma un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vairākuma balsojuma mērķis bija novērst dažus no šiem ne tika pozitīviem aspektiem.

Pieci pieņemtie kompromisi attiecībā uz būtiskākajiem modulācijas aspektiem ir nozīmīgi Eiropas Parlamenta priekšlikumi. Šie kompromisi attiecas uz šādiem jautājumiem: sīkzemnieku atbalsta procentuālā daļa un progresīvā būtība, kas nodrošina lielāku brīvību dalībvalstīm, nosakot minimālās robežvērtības; 68. pantā noteiktā ieturējumu procentuālā daļa saskaņā ar 68. pantu un tā darbības jomas paplašināšana; apdrošināšanas sistēmas paplašināšana, iekļaujot tajā arī zvejniecības nozari; lauku attīstības līdzfinansēšanas jautājums un jauno problēmu iekļaušana. Arī daudzi citi Eiropas Parlamenta priekšlikumi ir pozitīvi vērtējams ieguldījums. Es vēlos minēt, piemēram, nodarbinātības faktora izvērtēšanu, aprēķinot palīdzības apjomu, kā arī drošības un veselības aizsardzības prasību ievērošanu darbā, izpildot nosacījumus minētās palīdzības saņemšanai.

Arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja pieņēma ļoti skaidru nostāju attiecībā uz vissarežģītāko šā jautājuma aspektu, proti, piensaimniecības nozari. Tas ir ļoti būtisks jautājums, kurš, ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, ir jārisina apdomīgi.

Tomēr, lai gan es patiesi cienu visus viedokļus, no kuriem daži attiecībā uz noteiktiem jautājumiem ir pilnīgi pretēji manējiem, bet kuri tomēr ir pelnījuši cieņpilnu attieksmi, es uzskatu, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas pieņemtā nostāja ir tiešām saprātīga. Es gribētu, lai tā tiktu pieņemta plenārsēdē un lai to ar Komisijas atbalstu apstiprinātu Padome. Piesardzīgi noteiktais produkcijas apjoma pieaugums divos gados par 2 % virs līmeņa, par kuru mēs vienojāmies 2008. gadā, un nepieciešamība pieņemt galīgo lēmumu 2010. gada sākumā par nozares nākotni, pamatojoties uz tirgus tendencēm ar 4 % pieaugumu trīs gados, manuprāt, ir tiešām saprātīga nostāja un, iespējams, tā ir nostāja, kas ļautu panākt galīgo kompromisu.

Priekšsēdētājas kundze, nobeigumā es vēlos paust cerību, ka šīs debates palīdzēs noskaidrot viedokļus un ka mēs spēsim panākt vienošanos, ko lauksaimniecības nozare un lauksaimnieki no mums sagaida. Es ceru, ka mēs visi — Eiropas Parlaments, Padome un Komisija — esam gatavi risināt šo uzdevumu.

  Michel Barnier, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, man ir ārkārtīgi liels prieks par iespēju vēlreiz būt šajā Parlamentā un viesoties pie jums izšķirīgā brīdī, jo gan Eiropas Parlaments, gan arī Padome vēlas noformulēt galīgo nostāju par šo kopējās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudes” jautājumu.

Mēs labi zinām, ka šī „veselības pārbaude” nav tāda fundamentāla pieejas maiņa, kāda bija 2003. gada reforma, bet gan ievērojamu izmaiņu veikšana, lai pielāgotu šo reformu ārkārtīgi mainīgajai situācijai.

Šī reformas pielāgošana galvenokārt nodrošina iespēju reaģēt uz situāciju, kas patiešām nebija iedomājama pirms dažiem gadiem. Patiesi, kurš gan varēja iedomāties par tādiem notikumiem tirgū pēc 2008. gada, kuru rezultātā ir drastiski pieaugušas lauksaimniecības preču cenas un, kā jau mēs visi zinām, visā pasaulē ir sākušās nekārtības pārtikas dēļ.

Šajā situācija ir redzams, cik nozīmīgs stratēģisks līdzeklis joprojām ir lauksaimniecība mūsu Eiropas kontinentā un cik būtiska nozīme ir pārtikas suverenitātes principam šajā laikā, kad ir vērojama liela lauksaimniecības produktu cenu nepastāvība.

Taču, lai gan grozījumi attiecas tikai uz „veselības pārbaudi”, to ir tiešām daudz, un tie ir sarežģīti un veido mums visiem būtisku dokumentu paketi, kuras izskatīšana ir sarežģīta.

Padome jau ir veikusi lielu darbu visos līmeņos, lai atrisinātu vairākus jautājumus. Šai sakarībā es vēlos no sirds pateikties par vērtīgo Slovēnijas prezidentūras ieguldījumu, kas nodrošināja konstruktīvu darba uzsākšanu, jo īpaši saistībā ar Komisijas paziņojumu. Turklāt, dāmas un kungi, jūsu referenti Lutz Goepel un Luis Manuel Capoulas Santos, ir tie, kas Eiropas Parlamenta vārdā strādāja pie paziņojuma par tiesību aktu projektiem. Es no sirds vēlos jums abiem pateikties par jūsu sagatavotajiem kvalitatīvajiem ziņojumiem, kuri bija tiešām ļoti pārdomāti un bagāti ierosinājumiem.

Kā jau jūs zināt, es jau no paša sākuma vēlējos sadarboties ar Eiropas Parlamentu. Es arī guvu pieredzi, strādājot ar Eiropas Parlamentu laikā, kad man bija tas gods piecus gadus būt par Eiropas komisāru, kura kompetencē bija reģionālās politikas un iestāžu jautājumi, un, kā jau es jums teicu, es vēlējos strādāt saistībā ar šo jautājumu, īstenojot koplēmuma procedūru nākotnē.

Man patiesi interesēja Eiropas Parlamenta vēlāk veiktais darbs līdztekus Padomes veiktajam darbam, un mēs izveidojām dialogu, ko mēs varam saukt pat par zināmā mērā uzlabotu savstarpēju dialogu.

Šai sakarībā es piedalījos ļoti produktīvās un regulārās diskusijās ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem un Eiropas Parlamenta deputātiem par sarunu gaitu — kopumā gandrīz 50 stundu ilgās tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem vai kolēģiem. Sarunu izšķirošajos posmos pēc Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas balsojuma 27. septembrī un 22. oktobrī mēs tikāmies ar Padomi, un 4. novembrī mēs tikāmies ar Padomi, lai runāt par sarunu beigu posmu un oktobra Padomes sanāksmes darba kārtību.

Šajā brīdī, dāmas un kungi, es vēlos īpaši pateikties jūsu komitejas priekšsēdētājam Neil Parish par viņa aktīvo sadarbību šā procesa laikā. Es vēlos arī pateikties jūsu grupu priekšsēdētājiem Lutz Goepel, Luis Manuel Capoulas Santos, Niels Busk, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Vincenzo Aita un Sergio Berlato.

Tā kā pašlaik mēs esam prezidējošā valsts, mēs regulāri informējam Padomi ministru līmenī un tehnisko darbinieku līmenī par Eiropas Parlamenta darba gaitu. Piemēram, mūsu pēdējā Ministru padomes sanāksmē Luksemburgā es personīgi rakstiski informēju visus ministrus par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz visiem jautājumiem, par kuriem mums bija jārunā Padomē.

Rīt, pēc tam, kad jūs būsiet snieguši atzinumu, es kopā ar Fischer Boel kundzi mēģināšu panākt politisku vienošanos šajā Padomē. Pirms sākuma, es domāju, pirms sarunu pēdējā posma sākuma, es informēšu ministrus par jūsu balsojuma par „veselības pārbaudi” rezultātiem.

Kā vienmēr, dāmas un kungi, kompromisu rast nav viegli tāpēc, ka joprojām nav atrisināti vairāki būtiski jautājumi. Tie ir strīdīgi jautājumi, bet mēs esam apņēmības pilni — prezidentvalsts ir apņēmības pilna — kopā ar Komisiju un, ņemot vērā jūsu balsojumu, rast vislabāko un dinamiskāko kompromisu.

Strādājot Padomē, ir pierādījies, ka attiecībā uz daudziem jautājumiem mēs kā ministri esam pauduši līdzīgas bažas kā Eiropas Parlaments. Es minēšu divus piemērus — pirmkārt, par 68. panta elastības palielināšanu un, otrkārt, ārkārtas tirgus pasākumu saglabāšanu veselības krīžu gadījumā atbilstoši Vienotās TKO regulas 44. pantam, kas tiks iekļauts galīgajā kompromisa tekstā.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es varu apliecināt, ka divi no sensitīvākajiem jautājumiem ir īpaši svarīgi — jautājums par pienu un jautājums par modulāciju. Padomē mums ir bijušas tikpat nopietnas, dedzīgas un aktīvas debates, kādas es esmu dzirdējis vai novērojis šeit Eiropas Parlamentā. Abas mūsu pārstāvētās iestādes ir vienlīdz noraizējušās.

Tādēļ šā rīta debates un rītdienas balsojums par „veselības pārbaudi” ir ārkārtīgi būtiski pasākumi, kuri vēlreiz parāda Eiropas Parlamenta būtisko pienākumu, kas tam ir jāturpina pildīt. Katrā ziņā tieši šādā gaisotnē, proti, uzlabota dialoga un kopēja lēmumu pieņemšanas gaisotnē, jau vairākus mēnešus es vēlējos strādāt, pārstāvot prezidentūru.

Tieši tādēļ es esmu ļoti gandarīts, un arī komisāre, protams, ir gandarīta par iespēju jūs šorīt uzklausīt, atbildēt uz dažiem jūsu jautājumiem un piedalīties šajā pēdējā diskusijā ar jums.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms — pirms iedziļināšanās šajā diskusijā — es vēlos pateikties Capoulas Santos kungam par ieguldīto darbu, strādājot pie ziņojuma. Es bez šaubām atbilstīgi novērtēju smago darbu, un, kā jau Capoulas Santos kungs minēja, iesniegtie grozījumi pilnīgi noteikti neatviegloja darbu, meklējot piezemēšanās zonas vidusdaļu.

Mēs kopā jau vairāk nekā gadu diskutējam par „veselības pārbaudi”, un mēs esam to darījuši tiešām rūpīgi — vispirms, pamatojoties uz Goepel kunga ziņojumu, un tagad, pamatojoties uz Capoulas Santos kunga ziņojumu. Es nedomāju, ka man ir jāatgādina, ka esmu ļoti pateicīga par konstruktīvo sadarbību, kāda man vienmēr ir bijusi ar Eiropas Parlamentu, un ka mēs vienmēr esam mēģinājuši uzklausīt un rast kompromisu, un ka sadarbība un kompromiss nebija pārāk tālu viens no otra.

Tā kā man dotais laiks ir ierobežots, es nekādā ziņā nevarēšu iedziļināties detaļās, tādēļ es pievērsīšos dažiem būtiskākajiem jautājumiem, sākot ar piensaimniecības nozari.

2007. gads, iespējams, bija lielā mērā neparasts, bet, pilnīgi noteikti, pamācošs gads. Viena no 2007. gadā gūtajām mācībām bija tāda, ka mūsu kvotu sistēma nenodrošināja piedāvājuma atbilstību pieprasījumam. Šā iemesla dēļ mēs pieredzējām ārkārtēju piena produktu cenu pieaugumu. Tikai daži lauksaimnieki man teica, ka šāda cenu paaugstināšana bija patīkama, bet augstās cenas bija iemesls intensīvākai ražošanai, kuras dēļ mēs pieredzējām ļoti strauju cenu kritumu.

Es domāju, ka jūs šodien piekritīsiet tam, ka nozare tiešām cīnās, lai atgūtu vairākus patērētājus, kas pameta piensaimniecības vai piena produktu ražošanas nozari tāpēc, ka viņi uzskatīja cenas par pārāk augstām. Tieši tādēļ, pēc manām domām, Eiropas Parlaments piedāvā kvotu palielinājumu par 1 % tikai uz diviem gadiem, atliekot palielinājumu par 2 % uz 2010. gadu.

Es domāju, ka mums ir jāizvērtē sekas lēmumiem, ko mēs pieņemsim attiecībā uz piena nozari, bet, pēc manām domām, 2010. gadā ir par agru to darīt, un es uzskatu, ka mums ir jāpieturas pie 2011. gada, skaidri norādot, ka mēs būsim atvērti diskusijām 2011. gadā. Kvotu sistēmas piemērošana reāli tiks pārtraukta 2015. gadā.

Ņemot vērā visas notikušās diskusijas, es esmu arī sapratusi, ka tiek izdarīts liels spiediens saistībā ar piena fonda izveidi. Es piekrītu, ka ir jāpielāgo vai jāpieņem daži papildu pasākumi, un es esmu pārliecināta, ka diezgan daudz var izdarīt, pamatojoties uz jauno 68. pantu.

Es atzīstu, ka pašreizējais 69. pants ir pārāk šaurs un pārāk ierobežojošs, lai to varētu tālredzīgi izmantot, tādēļ mēs pašlaik apgūstam jaunā 68. panta sniegtās iespējas. Ja mēs varētu efektīvi apvienot iespējas, ko sniedz 68. pants un jaunā lauku attīstības koncepcija, es esmu pārliecināta, ka mēs spētu rast risinājumus īpašajām problēmām, ar ko saskaras daži reģioni.

Attiecībā uz vienotā maksājuma shēmu un maksājumu atsaistīšanu Komisija mums ierosina saglabāt iespēju saistīt maksājumus divās vai trīs jomās — zīdītājgovju, aitu un kazu audzēšanas jomās, jo mēs apzināmies, ka jūs saskaraties ar specifiskām problēmām šajās trīs jomās. Jūs vēlaties saglabāt saistītos maksājumus arī vīriešu kārtas liellopu un proteīnaugu audzēšanas, kā arī žāvētas rupjās barības ieguves jomās. Es esmu pārliecināta par to, ka ir būtiski atsaistīt sistēmu — patiesībā tas ir visu iesākto reformu būtisks elements, un mums ir vēlreiz jāveic vienkāršošana, lai izmantotu visas iespējas vienkāršot mūsu izveidoto sistēmu. Taču es esmu gatava rast risinājumu, kas ir vienkāršāks par to, ko mēs esam ierosinājuši.

Mēs esam ierosinājuši divu posmu pieeju maksājumu atsaistīšanai, un es, kā arī prezidentūra, gribētu, lai mēs to realizētu viena posmā, atliekot uz 2012. gadu, kas ir pēdējais piemērošanas gads, lai šīs pieejas ietekme būtu jūtama 2013. budžeta gadā. Jūs pamatoti uzdevāt jautājumu, kādēļ mums šī pieeja ir jāpadara sarežģītāka nekā nepieciešams. Kā jau es teicu, 68. pants ir jāizmanto kā elastīgāks instruments, bet, ņemot vērā noteiktus ierobežojumus, ko jūs vēlaties panākt, lai būtu iespējams saistīt maksājumus 10 % apmērā. Es domāju, ka mums ir jābūt piesardzīgiem, lai neizveidotos situācija, kurā tiek veikta maksājumu saistīšana, izmantojot „sētas durvis”, proti, piemērojot 68. pantu.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais jautājums — saistībā ar modulāciju, lauku attīstību un jaunajām problēmām es domāju, ka jūs man piekritīsiet par lielāka finansējuma nepieciešamību, lai risinātu šīs jaunās problēmas. Klimata pārmaiņas ir mūsu risināmo problēmu saraksta augšgalā. Turklāt mums ir jārod jauni risinājumi mūsu ūdens resursu pārvaldībai. Ūdens resursi ir ierobežoti resursi, bet tajā pašā laikā ārkārtīgi būtiski resursi lauksaimniecībai, jo īpaši dienvidu reģionos, tādēļ mums ir jāizmanto jaunas tehnoloģijas, lai ūdeni izmantotu pēc iespējas lietderīgāk un izvairītos no ūdens izšķērdēšanas. To var izdarīt, bet šādu pasākumu veikšanai pilnīgi noteikti ir nepieciešami līdzekļi.

Tieši tādēļ es ierosināju pārcelt šo atbalstu no pirmā uz otro pīlāru — laika gaitā pakāpeniski ir pārcelti 8 %. Iespējams, mēs rīt atgriezīsimies pie kompromisa saistībā ar šo jautājumu, bet es uzsveru, ka līdzekļi pilnīgi noteikti būs nepieciešami, tāpat arī būs nepieciešami līdzekļi bioloģiskās daudzveidības un piensaimniecības politikas virzienu atbalstam, kurus mēs ieviešam sistēmā.

Es neiedziļināšos progresīvās modulācijas jautājuma detaļās, es zinu, kāda ir jūsu nostāja, un es zinu, ka tagad jūs sakāt „viens, divi, trīs”. Es esmu pārliecināta, ka mēs spēsim rast pieņemamu kompromisu attiecībā uz šo jautājumu.

Es pieminēju tikai dažus būtiskākos jautājumus, un es esmu pārliecināta, ka man būs iespēja atbildēt uz jautājumiem pēc debatēm, turklāt es esmu apņēmusies kopā ar prezidentūru rast pieņemamu kompromisu. Mēs visi zinām, ka ne vienmēr ir iespējams iegūt to, ko vēlamies, tādēļ es domāju, ka mums visiem būs „jānorij daži krupji”, lai rastu kompromisu, kas dos labumu Eiropas lauksaimniecības nozarei globalizētākā pasaulē.

  Kathalijne Maria Buitenweg, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotāja. − (NL) Priekšsēdētājas kundze, lai gan Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas kā uzticamas iestādes viedoklis ir nozīmīgs, tas nenozīmē, ka jūs nevarat īstenot būtiskas pārmaiņas; tā vietā tas nozīmē, ka jums šīs pārmaiņas ir jāpaziņo savlaicīgi un ka iedzīvotājiem ir jāpiedāvā alternatīvas.

Pagājušā gadā Eiropas Komisija iesniedza paziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas „veselības stāvokli”, kam ir nepieciešamas radikālas reformas, Paziņojuma mērķis bija ievērojami samazināt tiešos maksājumus un uzlabot rezultātus vides aizsardzības un nodarbinātības jomā. Mēs bijām ārkārtīgi sarūgtināti par to, ka priekšlikumus sašaurināja, ieviešot tikai, kā tas ir redzams, nenozīmīgus tiešo maksājumu samazinājumus. Lauksaimniekiem nevajadzētu piešķirt subsīdijas, ņemot vērā iepriekšējos gados gūto ražu vai īpašumā esošās zemes platību. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja vēlas panākt, lai subsīdijas tiktu piešķirtas, ņemot vērā lauksaimnieku paveikto sabiedrības interesēs, piemēram, bioloģiskās daudzveidības palielināšanas un ūdens resursu pārvaldības jomā, kā arī ņemot vērā viņu darbību vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma labā, kas pārsniedz tiesību aktos noteiktās prasības. Mēs gribētu, lai šīs prasības stātos spēkā 2020. gadā.

Šovakar mēs runājam par bišu saimju skaita samazināšanu. Lai uzlabotu šo situāciju, būs jāierobežo miglotāju izmantošana un jāveicina bioloģiskās daudzveidības palielināšanās, izveidojot buferzonas. Šai sakarībā problēmas rada gēnu tehnoloģija un vienpusēja nodarbošanās ar intensīvo lauksaimniecību. Es ceru, ka šovakar, tāpat kā mēs to darījām šorīt, mēs centīsimies panākt, lai lauksaimniecības nozarē zemes izmantošana un vides aizsardzība papildinātu viena otru.

  Markus Pieper, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi, mēs esam panākuši zināmu progresu virzībā uz brīviem lauksaimniecības tirgiem, gan paplašinot tirgus noteikumus, gan arī sociālā un ekonomiskā ziņā atvieglojot Eiropas politiku.

Es patiešām atzinīgi vērtēju to, ka Komisija jau ir paudusi pozitīvu nostāju attiecībā uz vairākiem Eiropas Parlamenta priekšlikumiem. Es arī vēlos pateikties referentam, kas ir ņēmis vērā daudzus Reģionālās attīstības komitejas priekšlikumus par modulāciju un lauku attīstību. Tomēr mēs joprojām esam noraizējušies par vienu jautājumu — mēs vēlamies pasargāt vairāk mazo saimniecību no turpmāka līdzekļu samazinājuma. Reģionālās attīstības komitejas locekļi un daudzi citi kolēģi uzskata, ka atbrīvojuma robeža ir jāpaaugstina līdz EUR 10 000.

Komisāres kundze, atšķirībā no citiem runātājiem, kuru viedokļus mēs visi dzirdējām, es uzskatu, ka šis priekšlikums nav smieklīgs. Gluži pretēji — mūsu priekšlikums ir ļoti nopietns, jo tā mērķis ir nodrošināt, lai saimniecības pirms iesaistīšanās tirgus ekonomikā varētu droši plānot savu darbību, kā arī, lai tiktu pildīti 2003. gada lauksaimniecības reformas laikā dotie solījumi. Pēdējos mēnešos vērojamās svārstības tirgū ir īpaši smagi skārušas mazākas saimniecības. Tādēļ mums tām ir jāpiedāvā politisks atbalsts. Šī programma neapšaubāmi var ierobežot īpašās programmas atsevišķās nozarēs. Tomēr mums ir jāapzina sistēmas nepilnības. Mēs nevaram samazināt piemaksas piensaimniekiem un pēc tam, lai rastu izeju no situācijas, ierosināt izmantot piena fondu, kas tiek finansēts no šiem līdzekļiem.

Ja ir nepieciešami līdzekļi šo strukturālo pārmaiņu finansēšanai, tie ir jāmeklē neizmantotajos lauksaimniecībai paredzētajos un strukturālajos fondos. Lauksaimniecības politika arī turpmāk būs pretrunīga un grūti īstenojama, ja to turpināsim stumdīt šādā veidā. Tādēļ mēs — Reģionālās attīstības komiteja — aicinām nodrošināt plānošanas drošību attiecībā uz lauku attīstības programmām un lauksaimnieku ieņēmumiem. Abus šos aspektus būs iespējams nodrošināt tikai tādā gadījumā, ja nākotnē no reģionālajām programmām tiks stingri nošķirta funkcionālā pieeja kompensāciju maksājumiem. Šai sakarībā mēs vēlamies dzirdēt priekšlikumus no Komisijas.

  Lutz Goepel, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, ir pilnīgi skaidrs, ka divas minūtes ir pārāk īss laiks, lai runātu par vienu gadu ilgu rūpīgu darbu saistībā ar šo „veselības pārbaudes” jautājumu. Es vēlos izteikt tikai dažas piezīmes. Es vēlos atgādināt, ka 2007. gada novembrī Komisija noteica modulāciju 8 % apmērā un nodokļu samazinājumu par 45 %. Progresīvo modulāciju, proti, modulāciju, ko piemēro atkarībā no saimniecības lieluma saskaņā ar Goepel kunga ziņojumu, noteica 4 % apmērā. Pēc tam mēs dzirdējām, ka Komisija ir ierosinājusi noteikt pamata modulāciju 8 % apmērā un progresīvo modulāciju 9 % apmērā, kopā — 17 %, un nesen, balsojot komitejā, mēs vienojāmies par 5 % modulāciju. Mums bija būtiski, lai visi modulētie resursi paliktu reģionā un tiktu izmantoti neatkarīgi no saimniecības lieluma un tās juridiskā statusa.

Komisāres kundze, jūs aicinājāt nodrošināt lielāku brīvību dalībvalstīm sistēmas reformu īstenošanas laikā. Tas nozīmētu lielākas iespējas turpināt atsaistīšanu un attālināšanos no vēsturiskās atskaites modeļa. Būtībā es tam piekrītu. Debates komitejā parādīja, ka šāds risinājums nav vēlams visās jomās, un, attālinoties no mazāka apmēra tirgus organizācijas, tas ir jāņem vērā it sevišķi saistībā ar augkopību. Jaunās problēmas un pieaugošā globālā mobilitāte nosaka nepieciešamību pēc jauniem, elastīgiem mehānismiem. Arī piena nozarē mums ir izdevies no jauna noteikt 68. pantu, nodrošinot atbalstu mazāk attīstītiem reģioniem.

Nobeigumā es pievērsīšos piensaimniecības jautājumam — vissarežģītākajam jautājumam šajā novērtējumā. Tā iemesla dēļ, ka šis jautājums ir tik sarežģīts, es būtu gribējis, lai mēs izskatītu šos ar piensaimniecību saistītos jautājumus, kā arī risinājumus un papildu pasākumus kā kompleksu ziņojumu pēc kvotu atcelšanas 2010. vai 2011. gadā. Taču piena fonds ir apjomīgs fonds un nodrošinās papildu atbalstu piensaimniekiem, it sevišķi mazāk attīstītos reģionos. Nevajadzētu nonicināt atbalsta veicināšanu piensaimniekiem ES, nenosakot kvotas, jo tādējādi tiktu samazināts pasūtītāju spiediens, ko izjūt uzņēmumi.

Es izteikšu vēl vienu personīgu piezīmi — es vēlos pateikties savai komandai par to, ka ir izdevies pabeigt šo dokumentu paketi līdz manas aktīvās darbības beigām Eiropas Parlamenta deputāta amatā Francijas prezidentūras laikā.

(Aplausi)

  Stéphane Le Foll, PSE grupas vārdā. – (FR) Komisāres kundze, ministra kungs, Capoulas Santos kungs, piekrītot Goepel kungam, es vēlos teikt, ka divas minūtes nav ilgs laiks, lai runātu par šādu nozīmīgu ziņojumu.

Tas, ko es vēlos teikt, ir pavisam vienkāršs. Vispirms es vēlos paust atzinību par Capoulas Santos kunga šodien sniegtajā ziņojumā jūtamo līdzsvaru. Kopējā lauksaimniecības politika bija jāpārskata, un tieši tāds ir „veselības pārbaudes” mērķis, bet tajā pašā laikā vienlīdz būtiski bija arī saglabāt šīs politikas vienotību Eiropas līmenī, nodrošinot, ka arī turpmāk tā ir politika, kas nosaka mērķus lauksaimniecības jomā visā Eiropā. Tieši šo līdzsvaru es atbalstu un minēšu četrus piemērus.

Pirmais piemērs attiecas uz piena kvotām, kas ir izraisījušas debates, un, patiesību sakot, es uzskatu, ka rastais risinājums ir pareizākais risinājums. Mums arī turpmāk ir jāizturas piesardzīgi pret šo jautājumu. Visi tie, kuri vēlas rīkoties ātri, lai palielinātu saražotās produkcijas apjomu un atbrīvotos no mehānismiem, kas ir balstīti uz tirgu, nopietni riskē panākt piena cenas krišanos un pakļaut sevi ārkārtīgi sarežģītam tirgus atjaunošanas procesam.

Otrais piemērs attiecas uz finansējuma atsaistīšanu; arī šim jautājumam mēs esam raduši, pēc manām domām, līdzsvarotu risinājumu. Pilnīga atsaistīšana apdraud daudzas ražošanas nozares. Mums ir jāaizsargā dažādas lauksaimniecības nozares Eiropā — aitkopība, liellopu audzēšana, kazkopība un maza mēroga dārzeņu audzēšana.

Attiecībā uz regulēšanas mehānismiem es vēlos teikt, ka mēs varam izvēlēties apdrošināšanu, bet mums ir arī jāsaglabā mehānismi valsts līmenī, kas nodrošina profilakses pasākumus un regulējumu; tieši tā ir noteikts ziņojumā, un tas, pēc manām domām, ir ļoti būtiski.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka attiecībā uz palīdzības jautājuma vispārējo attīstību un mūsu attieksmi pret to ir veikti būtiski pasākumi, lai nodrošinātu modulāciju un ierobežotu 68. panta darbības jomu; šie soļi ir sperti pareizajā virzienā, lai uzlabotu mūsu globālā lauksaimnieciskās ražošanas modeļa ilgtspējību. Mums ir jāsaglabā tāds funkcionālais modelis, kurš ir balstīts uz indivīdiem vai grupām un, kuru īstenojot, ir ņemti vērā trīs mērķi, proti, ekonomiskais, ekoloģiskais un sociālais mērķis.

  Niels Busk, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, bija iecerēts, ka „veselības pārbaude” nodrošinās iespēju vienkāršot procesus un likvidēt birokrātiju. Tādi bija galvenie virsraksti laikā, kad mēs sākām debates. Tika apgalvots arī, ka mēs sagatavosim ES lauksaimniecību brīvākai tirdzniecībai un jo īpaši laikposmam pēc 2013. gada, kad beigsies pašreizējais vienošanās periods. Tajā pašā laikā mums šeit Eiropā bija ļoti būtiski no savas puses uzņemties atbildību par kvalitatīvas pārtikas ražošanu ne tikai Eiropas patērētājiem, bet patērētājiem visā pasaulē, it sevišķi tai arvien pieaugošai pasaules iedzīvotāju daļai, kam pārtikas trūkst.

Piensaimniecības nozare patiesībā bija nozare, kuru mēs gribējām izmantot, lai pārbaudītu, vai mēs šeit Eiropā esam gatavi nodrošināt atbilstību prasībām par ražošanas apjoma pieaugumu. Šai sakarībā, pēc manām domām, ir nepatīkami piedalīties debatēs par to, vai mums vajadzētu veikt tā saukto „mīksto piezemēšanos” un jādod iespēja piensaimniekiem, kuri to vēlas, palielināt piena produktu ražošanas apjomu. Mani tas vedina uz domām, ka mēs šeit Eiropā neesam īsti gatavi pārmaiņām, ko nesīs rītdiena un laiks pēc 2013. gada.

Attiecībā uz vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu, lai atvieglotu dzīvi lauksaimniekiem, jāsaka, ka ir diezgan grūti minēt skaidrus piemērus, un šādu piemēru nav daudz, mūsu paveiktajam situācijas vienkāršošanas vai birokrātijas likvidēšanas jomā. Savstarpējās atbilstības problēma kopumā, kas ir saistīta ar būtiskām atšķirībām dalībvalstīs, ir joma, kurā, pēc manām domām, ir skaidri redzams, ka ir nepieciešami uzlabojumi. Visbūtiskākais ir tas, ka, pārskatot lauksaimniecības politiku, manuprāt, būtu daudz skaidrāk jāsaskata vēlamais lauku attīstības virziens pēc vienošanās perioda beigām 2013. gadā.

Pozitīvs elements ir lauku reģionu politika, un šai sakarībā pilnīgi noteikti ir būtiski, lai modulētie resursi paliktu lauku reģionos un to izmantošana nodrošinātu reālu labumu. Nobeigumā es vēlos teikt, ka es būtu gribējis — un es domāju, ka šāda nostāja nāktu par labu Eiropas lauksaimniecībai —, lai mēs šeit Parlamentā vairāk ņemtu vērā Komisijas pirms kāda laika iesniegto priekšlikumu.

  Janusz Wojciechowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, vecāki iedeva diviem brāļiem saldumu turzu. „Sadalīsim tās godīgi”, teica vecākais brālis, bet jaunākais viņam atbildēja: „Labāk sadalīsim tās vienlīdzīgi.” Šis piemērs raksturo attiecības starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm lauksaimniecības jomā. Vecās dalībvalstis saņem lielāku finansējumu, bet jaunās — vairākas reizes mazāku.

Mēs saprotam, ka šis ir pārejas periods, bet kādēļ šādai situācijai ir jāturpinās arī pēc 2013. gada? Kādēļ jaunās dalībvalstis turpina saņemt proporcionāli divas vai trīs reizes mazāku finansējumu, nekā vecās dalībvalstis? Mums joprojām saka, ka tas ir godīgi un ka tam ir vēsturiski iemesli. Bet mēs nevēlamies godīgumu, mēs vēlamies vienlīdzību. Iemesls nevienlīdzībai zināmā mērā bija ražošanas subsidēšanas sistēma, kas noteica, ka lielāku finansējumu saņem lauksaimnieki, kuri saražo vairāk. Taču tagad, kad mēs esam pārgājuši uz reģionu subsidēšanu, vairs nav pamata šādai diskriminācijai. Pēc 2013. gada tā ir jāizbeidz, un ir jālikvidē dalījums vecajās un jaunajās dalībvalstīs. Arī mēs — jaunās dalībvalstis — vēlamies kļūt par vecajām!

(Aplausi)

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, šīs diskusijas notiek nelabvēlīgā laikā. Ja īri būtu balsojuši saprātīgi, mēs jau no 2009. gada 1. janvāra būtu varējuši lemt par lauksaimniecības jautājumiem un lauksaimniecības finansēšanu.

Pašlaik mūsu diskusijas joprojām notiek, pamatojoties uz iepriekš noteikto finansējuma sadali, lai arī Padomes priekšsēdētājs Barnier kungs piekrita mūsu līdzdalībai. Tas ir laipns priekšlikums, bet diemžēl tās joprojām ir tikai veltīgas cerības, jo situācija ir tāda, kāda tā ir. Tas ir skaidri redzams arī, izvērtējot no Komisijas saņemtos dokumentu projektus. Pirmajā projektā, ko Goepel kungs rediģēja kā referents — viņš minēja skaitļus pirms dažām minūtēm —, bija noteikts vērā ņemams nodokļu pazeminājums — 10, 25 un 45 procenti. Mēs šeit Eiropas Parlamentā izvērtējām šo skaitļus un pieskaitījām darbaspēka izmaksas atbilstoši noteiktām apdrošināšanas iemaksām. Saistībā ar šo aprēķinu tiktu veikta resursu pārdale, un to varētu izmantot kā piemēru attiecībā uz 2013. gadu.

Patlaban mēs esam noraizējušies par to, ka 2013. gadā mēs pieredzēsim lineāru kritumu. Attiecībā uz skaitļiem, ko pašlaik min Komisija, ir jāsaka, ka lielās cerības nav piepildītas. Šis priekšlikums labākajā gadījumā ir tikai pieņemams, un tas nav saistīts ar jūsu piedāvāto prognozi, kurai es piekrītu. Iepriekš jūs minējāt būtiskākos jautājumus — ūdens resursi, klimats, ģenētiskā daudzveidība, atjaunojamā enerģija un piena produktu ražošana. Visi šie jautājumi ir jārisina, bet jūsu piedāvātie pasākumi ir diezgan smieklīgi.

Es vēlos teikt dažus vārdus par piensaimniecības nozari. Jūs labi zināt, kāda ir situācija piensaimniecības nozarē. Ir izveidojies piena pārpalikums, un piena cenas ir nokritušās katastrofāli zemu. Jūs ierosināt paātrināt procesus un uzlabot ražošanas iespējas. Taču tirgus ekonomika nozīmē ražošanu atbilstīgi pieprasījumam. Jūs ierosināt izveidot situāciju, kas būtu nedaudz līdzīga situācijai mašīnbūves nozarē, kurā tiek saīsinātas vai atceltas Ziemassvētku brīvdienas un organizēta papildu strādājošo maiņa, lai palielinātu automobiļu uzkrājumu. Šāda pieeja nav pamatotu, un es piekrītu tam, ko iepriekš teica Goepel kungs, proti, ka būtu saprātīgi, ja piena produktu ražošana netiktu regulēta tagad, īstenojot „veselības pārbaudi”, bet gan pēc tam, kad beidzot mūsu rīcībā būs tirgus analīzes dati, kas ir apsolīti jau sen, bet joprojām nav apkopoti, un ka tikai tad mums vajadzētu izdarīt pamatotus secinājumus par piensaimniecības nozari atbilstoši tirgus situācijai un lauksaimnieku prasībām.

  Vincenzo Aita, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es domāju, ka šodienas debates un balsojums, kas tām sekos, raksturo nozīmīgu posmu Kopienas lauksaimniecības politikas sagatavošanā.

Pēc manām domām, ņemot vērā pēdējo gadu, jo īpaši pēdējo divu gadu, notikumus, Eiropai ir nepieciešama vēl stingrāka kopējā lauksaimniecības politika (KLP). Ilgstoši strādājot saistībā ar šo jautājumu, kā arī Capoulas Santos kungam strādājot pie tā, mums ir izdevies atrisināt dažus jautājumus, bet mēs esam veikuši šo darbu, pamatojoties uz iepriekšējo sistēmu. Pēdējos divos gados Eiropai aktuāli ir kļuvuši divi jautājumi, ko es vēlos uzsvērt. Mēs sākām ar 2003. gadā īstenotās KLP „veselības pārbaudi”.

Ņemot vērā dažus faktus, mums ir jāapstājas un jāpadomā, vai mēs šajā darbā esam uz pareizā ceļa, kaut gan šā pusotra gada laikā ir paveikts tiešām izcils darbs. Mēs zaudējam ļoti daudz darba vietu; saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem par laiku līdz 2005. gadam — mēs nezinām, kāda bija situācija 2007. un 2008. gadā — šajā stabilajā, sezonas un labi zināmajā nodarbinātības nozarē darbu ir zaudējuši aptuveni divi miljoni strādājošo. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem likvidēto saimniecību skaits laikā no 2003. līdz 2005. gadam ir 611 000 saimniecības. Šādos ekonomiskās krīzes apstākļos dalībvalstis bieži vien nopietni iejaucas banku un citu nozaru darbībā, bet nevienā valstī nenotiek debates par situāciju lauksaimniecībā, jo dalībvalstīs sagaida, ka jautājumi tiks risināti saskaņā ar Kopienas politiku un KLP.

Mūsu īstenotie pasākumi, pēc manām domām, neatbilst lauksaimnieku patiesajām vajadzībām, un tie nav pasākumi, kas viņiem ir nepieciešami, proti, palīdzības sniegšana šīs nozares uzņēmumiem, lai tie varētu atbrīvoties no pakļautības un nodarboties ar ražošanu un tirdzniecību, jo vēl viens fakts ir tāds — un ar to es arī vēlos nobeigt runu —, ka pēdējos divos vai trīs gados lauksaimniecības uzņēmumi ir zaudējuši ieņēmumu daļu par labu pārveidotajai tirdzniecības nozarei.

Tie ir jautājumi, kas mums bija jārisina, un šai sakarībā mans vērtējums ir diezgan negatīvs attiecībā uz to, par ko mēs parīt balsosim šajā Parlamentā.

  Witold Tomczak, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, finansiālā diskriminācija pret ģimenes saimniecībām un jaunajām dalībvalstīm ir divi būtiskākie kopējās lauksaimniecības politikas faktori, kas novājina ES un ir pretrunā tās būtiskākajiem mērķiem. Ierosinātās izmaiņas nelikvidē šos faktorus. Kā gan mēs varam veikt taisnīgas reformas Eiropas lauksaimniecībā, ja mēs ignorējam 95 % saimniecību? Šos 95 % veido ģimenes saimniecības, kas nav lielākas par 50 hektāriem. Šīs saimniecības saņem tikai pārpalikumus no ES lauksaimniecības subsīdiju katla. Turīgākie lauksaimnieki, kuru ir tikai 1 % no visiem lauksaimniekiem, saņem vairāk nekā 9 miljardus eiro, citiem vārdiem sakot, vairāk nekā 90 % saimniecību. Šī politika iznīcina ģimenes saimniecības, kas ir Eiropas lauksaimniecības pamatā. Pašreizējās un ierosinātās lauksaimniecības politikas rezultāts būs vēl intensīvāka iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku reģionos, vides stāvokļa pasliktināšanās un nodrošinātības ar pārtiku pasliktināšanās reģionos, valstīs un ES kopumā.

  Peter Baco (NI). – (SK) Komisijas priekšlikumi par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) „veselības pārbaudi” tika sagatavoti apstākļos, kas diezgan lielā mērā atšķiras no situācijas, kādā mēs esam nonākuši patlaban. Pašlaik mums ir jāpievērš lielāka uzmanība nepastāvības mazināšanai lauksaimniecības produktu tirgos, cenu pielīdzināšanas pasaules cenām paātrināšanai, lauksaimniecības neaizstājamās nozīmes sabiedrībā akcentēšanai, KLP sistēmu stiprināšanai un, visbūtiskākais, jaunajās dalībvalstīs esošo diskriminēto lauksaimniecības nozaru potenciāla efektīvākai izmantošanai.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas iesniegtie grozījumi diemžēl tikai daļēji koriģēja Komisijas neadekvātos risinājumus aktuālajām problēmām, ar kurām mēs šodien saskaramies. Piemēram, Komisija atbalstīja progresīvās modulācijas ieviešanu, vēloties demonstrēt ES pilsoņiem tās spēju mazināt ievērojamo atbalstu lauksaimniecībai.

Tas ir pretrunā arvien pieaugošai vajadzībai pēc lielākas ražošanas faktoru koncentrācijas intensitātes. Taču tā ir pilnīgi absurda situācija, ka tiek pausta nevēlēšanās atbalstīt priekšlikumus, kuros saimniecības tiek uzskatītas nevis par zemes īpašumiem, bet gan par racionālām un dzīvotspējīgām nelielu īpašumu apvienībām, kas nevar konkurēt savā starpā. Tieši tādēļ katrs tirgus dalībnieks ir uzskatāms par lauksaimnieku.

Tādēļ es aicinu Padomes priekšsēdētāju Barnier kungu Padomes debašu laikā izbrīvēt laiku iespējamiem šīs problēmas risinājumiem.

  Neil Parish (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es sākšu runu ar pateicību komisārei Mariann Fischer Boel, Padomes priekšsēdētājam Barnier kungam, referentam Capoulas Santos kungam, kā arī Goepel kungam par mūsu sadarbību, kā arī visiem komitejas locekļiem par smago darbu; mēs esam 27 dalībvalstis, un, lai gan nav iesniegtas 27 nostājas par šo ziņojumu, tomēr esam saņēmuši diezgan daudz nostāju, un mēs sanācām kopā komitejā, lai panāktu, pēc manām domām, saprātīgu kompromisu. Es vēlos arī pateikties komisārei par sadarbību un palīdzību, un it īpaši Barnier kungam tāpēc, ka mēs esam nodrošinājuši, ja ne kopēju lēmumu pieņemšanu, tad vismaz ciešāku sadarbību.

Patlaban mums ir jāvirzās uz priekšu un jāpieņem ziņojums, un jāpanāk kompromiss, kā arī jāsagatavo nostāja, lai lauksaimnieki Eiropā skaidri zinātu, kāda ir viņu nākotne.

Ir jānodrošina pārtikas ražošana — mēs to skaidri redzējām pagājušā gadā, un mums ir jāatbrīvo lauksaimnieki no birokrātijas sloga; mums ir nepieciešama vienkāršošana. Mums ir arī jāpanāk, lai lauksaimnieki paši pieņemtu ar viņu darbību saistītos lēmumus. Tādēļ mums ir jāvirzās uz priekšu. Jā, mums ir nepieciešami noteikti krīzes pārvarēšanas pasākumi, bet mēs nevaram atgriezties laikā, kad tika īstenota intervence — ir jāsaglabā līdzsvars.

Daudzi no mums lido no vienas Eiropas valsts uz citu un, lidmašīnai nosēžoties, ir patīkami, ja piezemēšanās ir mīksta, un arī piena kvotu jautājumam ir jānodrošina „mīksta piezemēšanās”. Mums patiešām ir jānodrošina lielāka brīvība tirgū. Komisāre minēja, ka pagājušā gadā bija vērojams pieprasījums pēc piena produktiem, šogad pieprasījums nav tik liels, bet nākamajā gadā pieprasījums atkal var būt lielāks, un mums ir nepieciešama elastība, lai nodrošinātu šādu pieprasījumu.

Lauksaimniecība un lauku vide ir viens un tas pats, un mums ir jāvirzās uz priekšu, lai nodrošinātu klimata pārmaiņu un ūdens resursu pārvaldības jautājumu risināšanu, biodegvielas un biogāzes izmantošanu un lai nostādītu Eiropu patiešām labā pozīcijā. Mēs nedrīkstam kāpties atpakaļ, jo mēs esam labā pozīcijā attiecībā uz PTO. Virzīsimies uz priekšu un veiksim reālas reformas lauksaimniecības politikā.

  Brian Simpson (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties mūsu referentam par smago darbu saistībā ar šo delikāto jautājumu.

Taču, neskatoties uz viņa nopietnajiem centieniem, man jāsaka, ka mēs — es un manas valsts delegācijas locekļi — nevaram atbalstīt šo ziņojumu. Es uzskatu, ka KLP ir nepieciešama radikāla reforma. Tā ir jāattīsta, neņemot vērā līdz šim izmantoto tiešā atbalsta sistēmu, bet ieviešot sistēmu, kas ir orientēta uz tirgu un kurā tiek novērtēta lauku ilgtspēja un vides aizsardzība, un tā vietā, lai stimulētu neefektīvu saimniekošana, tiek atzītas efektīvas saimniekošanas metodes. Lai gan šis ziņojums nav dokuments, kas paredz būtiskas reformas, tajā ir iekļauti priekšnoteikumi reformām nākotnē pēc 2013. gada. Tādēļ mani sarūgtina Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas balsojuma rezultāts, kas, kā man šķiet, jau atkal parāda, ka komiteja ignorē nepieciešamību pēc būtiskas šīs neizdevušās sistēmas reformas.

Es sevišķi vēlos uzsvērt nepieciešamību pēc obligātas modulācijas. Es nevaru atbalstīt nostāju, kas paredz samazināt finansējumu lauku attīstībai un turklāt atcelt prasību dalībvalstīm piedalīties jaunās modulācijas sistēmas finansēšanā. Es nevaru atbalstīt arī komitejas viedokli, ka mums ir jāatsakās no pilnīgas atsaistīšanas, bet savas lielākās bažas es vēlos paust Komisijai. Jūsu viedoklis, komisāres kundze, attiecībā uz obligāto modulāciju ir pareizs. Arī jūsu viedoklis attiecībā uz atsaistīšanu ir pareizs. Beidzot Komisija nopietni vēlas īstenot KLP reformu, bet sastopas ar Parlamentu, kas vienmēr kavējas ar šā lēmuma pieņemšanu un uzskata, ka problēmas, ar kurām mēs saskaramies, var atrisināt, turpinot izmantot līdzšinējo neizdevušos sistēmu. Turieties, komisāres kundze, jums ir taisnība, un diemžēl man ir aizdomas, ka Parlamentam nebūs taisnība.

  Jan Mulder (ALDE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, kā jau jūs zināt, es esmu diezgan skeptiski noskaņots pret visiem priekšlikumiem par „veselības pārbaudi”. Ja es būtu lauksaimnieks un 2005. gadā būtu aprēķinājis, kāds atbalsts ir gaidāms laikā līdz 2013. gadam, tad es — jūs man piekritīsiet — saskartos ar finansējuma samazinājumu par 8 % modulācijas dēļ, par 10 % valsts rezerves dēļ un, iespējams, par 9 % augsto piemaksu dēļ, tātad es saskartos ar finansējuma samazinājumu par 27 %. Kā gan vidusmēra lauksaimnieks nākotnē var paļauties uz Eiropas valdību, kas nepilda savus solījumus? Buitenweg kundze minēja, ka 27 % samazinājums ir nebūtisks, bet, ņemot vērā solīto, es uzskatu, ka tas ir diezgan ievērojams. Tādēļ es iebilstu arī pret šo modulāciju un vēlētos panākt, lai daudz mazākā mērā tiktu samazināts šo kopējo piemaksu apjoms.

Attiecībā uz šo valsts rezervi es uzskatu, ka mums ir jāizmanto tā viena iespēja, kas mums ir dota, proti, mums pēc iespējas drīzāk ir jāizstrādā Eiropas līmeņa apdrošināšanas shēma, kas garantētu atlīdzību dzīvnieku un augu slimību gadījumā. Agrāk vai vēlāk iedzīvotāju intensīvās ceļošanas dēļ Eiropa saskarsies ar citu lipīgu dzīvnieku slimību, un mūsu budžets nav tam gatavs. Ja tas vēlreiz notiks, es nezinu, kur Komisija iegūs finansējumu. Tieši tādēļ ir nepieciešama apdrošināšanas shēma.

Attiecībā uz piena kvotām es vēlos teikt, ka mēs varam ņemt vērā tikai to, ka arvien vairāk tirgu kļūst par starptautiskiem tirgiem. Pēc manām domām, Eiropai tas nenāktu par labu, ja mēs teiktu, piemēram, amerikāņiem vai brazīliešiem, ka mūsu tirgus var kļūt par viņējo, ja viņi to vēlas. Arī mums ir jāpiedalās šajā procesā, un tieši tādēļ ir nepieciešama „mīksta piezemēšanās” attiecībā uz piena kvotu jautājumu.

Mēs varētu veikt trīs pasākumus — samazināt papildu nodevu, pakāpeniski palielināt kvotas un katru gadu noteikt, kuri lauksaimnieki nav pilnībā izmantojuši piena ražošanas jaudu, kuri to ir izmantojuši pilnībā un kuri to ir pārsnieguši.

  Gintaras Didžiokas (UEN). - (LT) Vispirms es vēlos pateikties visiem tiem, kuri tik smagi strādāja pie sarežģītajiem, nozīmīgajiem, un, pēc manām domām, visbūtiskākajiem šā gada tiesību aktu projektiem, jo īpaši es vēlos pateikties referentam Capoulas Santos kungam. Man nav daudz laika, tādēļ es varu runāt tikai par visbūtiskākajiem jautājumiem, kas skar lauksaimniekus manis pārstāvētajā valstī.

Pirmais jautājums attiecas uz tiešo maksājumu apmēru pielīdzināšanu pēc 13 gadus ilgas gaidīšanas. Tas ir ļoti būtiski, un, ja mēs runājam par solidaritāti, taisnīgu konkurenci un kopējo tirgu, mums ir arī attiecīgi jārīkojas. Mums ir jānodrošina, lai atbalsts tiktu piešķirts taisnīgi.

Otrs ļoti būtisks jautājums ir par nepieciešamību atcelt ierobežojumus attiecībā uz zemes platību, kas noteikti 2003. gada 30. jūnija noteikumos. Ja mēs runājam par pārtikas trūkumu, badu pasaulē un galu galā arī biodegvielu, ļausim lauksaimniekiem pilnībā izmantot pieejamos resursus.

Visbūtiskākais jautājums attiecas uz to, ka mums ir jāaizsargā Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanas mehānisms, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka lauksaimniecībai paredzētais budžets tiek sadrumstalots, pamatojoties uz dažādām apšaubāmām idejām.

  Alyn Smith (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos paust atzinību un pateikties visiem kolēģiem par to, ka mēs šodien esam nonākuši pie veiksmīga risinājuma. Bet es piekrītu arī kolēģu paustajai neapmierinātībai par to, ka mēs varējām paveikt vēl vairāk un būt nedaudz mērķtiecīgāki, bet atcerēsimies, ka jautājums par „veselības pārbaudi” attiecas tikai uz „veselības pārbaudi” — jautājums par fundamentālo reformu tiks risināts vēlāk, un tieši tam mums šodien ir jāpievērš uzmanība.

Skatoties nākotnē uz 2013. gadu, ir skaidrs, ka vēl ir ļoti daudz darāmā, jo mēs īstenojam kopējo lauksaimniecības politiku, kas, tāpat, kā ikviens labs kompromiss, tā īsti neapmierina nevienu. Tādēļ es piekrītu Parish kunga apsvērumiem, kā arī Pieper kunga teiktajam, ka mums ir jāskatās nākotnē, nosakot kopējās lauksaimniecības politikas mērķus. Mums šajās debatēs ir jāpievērš īpaša uzmanība struktūrfondu reformai, jo KLP pašlaik ir pārāk sarežģīta, sadrumstalota un grūti pieņemama sabiedrībai, savukārt struktūrfondu izmantošana būtu daudz lētāks un daudz efektīvāks veids, kā nodrošināt ieguvumu sabiedrībai vides aizsardzības jomā. Mums ir jāatceras, ka KLP mērķis ir nodrošināt tiešu atbalstu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu ražotājiem. Paturot to prātā, mēs spēsim izvairīties no kļūdām. Tas ir liels ieguvums, un šodien paveiktais ir solis šajā virzienā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Mēs ar zināmām bažām piedalāmies šajā debatēs par turpmākām izmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), jo būtībā to mērķis ir nodrošināt lielāku liberalizāciju un pakārtotību starptautiskiem tirgiem, neņemot vērā to, ka lauksaimniecība ir nozīmīga nozare un ka nodrošinātība ar pārtiku un suverenitāte ir būtiski priekšnoteikumi kvalitatīvu pārtikas produktu nodrošināšanai mūsu valstu iedzīvotājiem.

Nav pieņemams arī sociālās iejūtības trūkums, kas raksturīgs šai reformai, neņemot vērā pašreizējo nopietno situāciju nodarbinātības jomā. Šāda situācija draud iznīcināt uz ģimenes saimniecībām balstīto lauksaimniecības sistēmu, un īpaši bīstams ir atbalsta samazinājums sīkzemniekiem, paziņojums par piena kvotu sistēmas likvidāciju, KLP atkārtota nodošana dalībvalstu pārziņā un ilgstoša netaisnība atbalsta nodrošināšanas jomā.

Tādēļ mēs uzstājam, lai tiktu ņemti vērā mūsu iesniegtie priekšlikumi par atbalsta garantēšanu lauksaimniekiem, kas ražo produkciju, nestabilitātes novēršanu ražošanas nozarēs cenu svārstību dēļ un lauksaimniecības popularitātes mazināšanās un daudzu reģionu pārtuksnešošanās novēršanu.

  Georgios Georgiou (IND/DEM). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos teikt, ka mēs esam pateicību parādā mūsu kolēģim Luis Manuel Capoulas Santos un visiem citiem, kuri bija iesaistīti šā uzslavas cienīgā ziņojuma sagatavošanā.

Lauku rajoni Grieķijā, kuros dzīvo tabakas audzētāji, ir nabadzīgākie rajoni Grieķijā; es pat domāju, ka tie ir nabadzīgākie rajoni visā Eiropā. Šajos rajonos dzīvojošajiem nav iespēju veikt citu darbu, kā vien audzēt tabaku, un viņi lūdz tikai vienu — pagarināt tabakas audzēšanas programmas termiņu vismaz līdz 2013. gadam. Viņi arī lūdz, ja tas ir iespējams, novērst 2004. gadā pieļauto netaisnību un nodrošināt, lai 50 % no subsīdijām tabakas audzētājiem turpmāk — sākot no 2010. gada — tiktu piešķirti pirmā pīlāra struktūrā, tādējādi nodrošinot viņu ienākumus. Šis ir drīzāk humānu apsvērumu vadīts, nevis formāls lūgums.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, man atvēlētajā laikā es runāšu par piena nozari, jo, kā jau tas komisārei ir zināms no mūsu tikšanās pagājušā nedēļā, tā manis pārstāvētajā valstī ir nonākusi grūtībās cenu krituma dēļ. Piena cenu samazināšanās vēl vairāk nostiprina manu viedokli, ka piena kvotu atcelšana ir pārsteidzīgs un neapdomīgs lēmums un nekādā ziņā nepalīdzēs stabilizēt tirgu.

Arī pieejamo tirgus pārvaldības pasākumu likvidēšana man šķiet nevajadzīgs un muļķīgs pasākums, ņemot vērā tirgū pašlaik vērojamo nestabilitāti. Ja mēs vēlamies iekļūt un palikt šajā tirgū, mums ir nepieciešami efektīvi tirgus pārvaldības mehānismi. Bez šādiem mehānismiem mēs nekādā ziņā nenodrošināsim „mīkstu piezemēšanos”.

Tādēļ es vēlos paust nožēlu par to, ka laikā, kad dažas dalībvalstis izrāda elastību — Francija, neizmantojot finansējumu, pievēršas aitkopības nozarei un Vācija runā par piena fondu —, Komisija vēlas sevi ierobežot, sašaurinot savu darbības jomu ar tirgus pārvaldības pasākumu nevajadzīgu atcelšanu.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
priekšsēdētāja vietnieks

  Agnes Schierhuber (PPE-DE) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties referentam par tiesību akta projektu un otram referentam par patstāvīgo ziņojumu. 2003. un 2004. gadā īstenotās reformas bija būtiski kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas posmi. KLP rūpīga izvērtēšana nav reforma, bet drīzāk vēl viens būtisks posms, lai nodrošinātu mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un konkurētspējīgu kopējo lauksaimniecības politiku. Nekas nav mainījies attiecībā uz prioritātēm. Svarīgākais risināmais jautājums ir pārtikas ražošana, tai seko lopbarības jautājums un pēc tam — energoapgāde.

Jau iepriekš ir runāts par piensaimniecības nozīmi, jo īpaši kalnainās teritorijās, kur pļavu apsaimniekošana nereti ir vienīgā iespējamā darbības nozare. Šajā gadījumā mēs runājam ne tikai par vides, bet arī par darba vietu saglabāšanu, kas, pēc manām domām, ir vienlīdz būtiski. Es uzskatu, ka sagatavošanās darbu veikšanai, lai nodrošinātu „mīkstu piezemēšanos” pēc 2015. gada, ir būtisks jautājums. Pašlaik es iebilstu pret vispārēju piena kvotu palielinājumu. Es uzskatu, ka mums ir jārīkojas piesardzīgi laikā, kad ir tik liels piena pārpalikums. Tie, kuri min pārtikas preču cenas kā iemeslu kvotu palielināšanai, nav ņēmuši vērā to, ka piensaimnieks saņem mazāk nekā 30 % no piena pārdošanas cenas, bet piena pārdošanas cena veikalā — pat manā valstī — patlaban ir tāda pati, kāda tā bija pirms 25 gadiem.

Ir būtiski stabilizēt otro pīlāru, nekaitējot pirmajam. Mēs atzinīgi vērtējam 68. panta pārskatīšanu, pateicoties dalībvalstu lēmumu pieņemšanas autonomijai. Es esmu gandarīta arī par to, ka ir panākta vienošanās par piena fondu, kā arī vienošanās par piena ražošanu kalnainās teritorijās un mazāk attīstītos reģionos.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka es ļoti ceru, ka Padome un Komisija panāks kompromisu tuvākajās dienās. Es esmu pārliecināta, ka kopējā lauksaimniecības politika tiks īstenota tādā veidā, lai nākotnē nodrošinātu daudzfunkcionālu un ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu visos ES reģionos.

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, mēs atbalstām šīs „veselības pārbaudes” mērķus, bet mēs neatbalstām nevienu no ierosinātajiem pasākumiem.

Jaunie apdraudējumi saistībā ar klimata pārmaiņām, finansiālajiem aspektiem, veselību un citiem riskiem norāda uz to, ka ir nepieciešama patiešām mūsdienīga kopējā lauksaimniecības politika, lai mēs pasaulē patiesi būtu nozīmīgi attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku un mūsu lauku teritoriju saglabāšanu.

Īstenojot MacSharry reformu 1992. gadā, mēs naivi ticējām, ka noteikti ir nodrošināta spēja saražot nepieciešamo pārtiku un ka tirgus visu nostādīs savās vietās. Taču mēs esam sapratuši, ka tirgus globalizācija neatbilst iecerei par nepārtrauktu lauksaimniecisko ražošanu, nodrošinot nekaitīgu pārtiku par samērīgām cenām visā Eiropā.

Izejvielu cenu paaugstināšana (pašlaik jau atkal samazināšana), kam, kā jau mēs zinām, sekoja lopbarības un mēslošanas līdzekļu izmaksu pieaugums, sniedza mums vērtīgu mācību stundu un vairākās nozarēs, piemēram, aitkopības un liellopu gaļas nozarē, radīja nopietnu krīzi.

Komisāres kundze, tā vien šķiet, ka šis „svārsta” efekts turpināsies. Es vēlos īpaši pieminēt aitkopības un piensaimniecības nozari. Aitkopības nozarē ir vērojams kritums. Šai nozarei ir nepieciešams Kopienas atbalsts, uz ko Parlaments aicināja pagājušā jūnijā, un ar 68. panta pārskatīšanu nepietiek.

Attiecībā uz piensaimniecības nozari es vēlos teikt, ka, lai nodrošinātu „mīkstu piezemēšanos, ir nepieciešams pārejas periods, lai nozare varētu piemēroties un pielāgoties, neizjūtot sastingumu, kura iemesls pašlaik ir nepietiekamais kvotu apjoms. Turklāt, komisāres kundze, situācija dalībvalstīs ir atšķirīga.

  Donato Tommaso Veraldi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pateikties referentam par izcilo, pozitīvi vērtēto un inteliģento darbu, ko viņš ir paveicis. Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) „veselības pārbaudes” mērķis patiesībā ir ļoti nozīmīgs, proti, uzlabot Eiropas lauksaimniecības nozares konkurētspēju.

Es vēlos uzsvērt tikai divus jautājumus — jautājumu par piena kvotu apjoma palielināšanu, kas nodrošina lielākas izaugsmes iespējas valstīm, kas izjūt kvotu nepietiekamību, kā arī valstīm, kas pārsniedz noteikto valsts kvotu, un jautājumu par saistītā atbalsta tabakas audzēšanai programmas termiņa pagarināšanu līdz 2012. gadam.

Attiecībā uz pēdējo jautājumu es vēlos norādīt, ka, lai gan ir vērojama spēcīga pretestība 2004. gada nolīguma pārskatīšanai tā iemesla dēļ, ka liela daļa valstu uzskata, ka tabakas audzēšanas subsidēšana ir ētiski nepieņemama, jo tā ietekmē sabiedrības veselību, Eiropā saražo vairāk nekā 4 % no pasaulē saražotā jēltabakas apjoma, un Eiropas Savienība ir pasaulē lielākā jēltabakas importētāja no trešām valstīm, tādējādi nodrošinot vairāk nekā 70 % no tai nepieciešamā jēltabakas apjoma.

Tādēļ es uzskatu, ka mūsu pienākums ir rast taisnīgu risinājumu, lai izvairītos no turpmākas netiešas ietekmes uz ekonomiku un nodarbinātību un tabakas audzēšanas nozares masveida iznīcināšanas.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, viens no būtiskākajiem uzdevumiem, ar ko ir saskārusies un joprojām saskaras kopējā lauksaimniecības politika, ir nodrošināt atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības nozaru ekonomisko pastāvību. Iepazīstoties ar ziņojuma secinājumiem, es redzu, ka tajā ierosinātās izmaiņas ietver vairumu mehānismu, kas paredzēti situācijas uzlabošanai atsevišķu tirgu ražošanas nozarēs. Tas ir vērtējams pozitīvi. Taču es esmu noraizējies par to, ka nav panākta vienošanās par vispārējām izmaiņām subsīdiju piešķiršanas kārtībā, kas paredz vienādas subsīdijas visām ES dalībvalstīm un tādējādi veicina veselīgu konkurenci Kopienā un ārpus tās robežām.

Patiesībā ziņojums apstiprina to, ka Eiropas Savienībā joprojām pastāv protekcionisms pret tā saukto veco ES dalībvalstu lauksaimniecības nozarēm salīdzinājumā ar valstīm, kas ES pievienojušās nesen. Tas, ka es neesmu pirmais, kas šo problēmu piemin, norāda uz tās nopietnību un uz to, ka Komisija turpina šo problēmu ignorēt. Ir ļoti būtiski, ka arī Parlaments ir norādījis uz netaisnību, kas pieļauta, sākotnēji piešķirot piena kvotas. Pozitīvi ir tas, ka mēs, lai gan nedroši, bet tomēr mēģinām risināt šo problēmu.

  Marie-Hélène Aubert (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Barnier kungs, iepriekšējās trīs dienas tika īstenots pasākums Eiropas attīstības dienas, kuru laikā bieži tika pieminēta pārtikas krīze, kas nopietni ir skārusi nabadzīgākās valstis. Visi runātāji uzsvēra būtisko nepieciešamību jaunattīstības valstīm attīstīt lauksaimniecības nozari, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu to zemi un dabas resursus.

Starp citu, to runātāju pēkšņā nostājas maiņa, kuri vakar un arī šodien jūsmīgos apcerējumos aicināja ierobežot valsts iejaukšanos un valsts finansējumu, nodrošināt pilnīgu liberalizāciju, privatizāciju un pielīdzināt lauksaimniecību gandrīz vai aizvēsturiskai darbības jomai, šķita gan smieklīga, gan arī apkaunojoša, kad viņi atbalstīja lielus valsts ieguldījumus lauksaimnieciskajā ražošanā un pārtikas suverenitātes nodrošināšanā,.

Lauksaimniecības nākotne jaunattīstības valstīs ir tieši atkarīga ar mūsu šodienas debatēm. Diemžēl es nedomāju, ka, veicot šo kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) „veselības pārbaudi”, ko sāka īstenot vēl pirms satricinājumi pārtikas ražošanas nozarē un postošie traucējumi tirgos sasniedza augstāko punktu, ir ņemta vērā dienvidos dzīvojošo lauksaimnieku situācija vai izdarīti secinājumi saistībā ar nopietno krīzi, ar ko mēs saskaramies vides aizsardzības, sociālajā, ekonomikas un finanšu jomā.

Tādēļ man ir ļoti žēl, ka, gan Komisijas priekšlikumos, gan arī Parlamenta ziņojumā, tik maz uzmanības ir pievērsts ciešajai saiknei starp lauksaimniecību ziemeļu un dienvidu reģionos, un tas, ka tiek pārkāpts 1 miljardu eiro vērtais solījums, parāda, ka vēl ir ejams tāls ceļš.

  Sylwester Chruszcz (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ES izturas pret Polijas lauksaimniekiem un lauksaimniekiem no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas ir pievienojušās Eiropas Savienībai, kā pret otršķirīgiem pilsoņiem, un tas cita starpā attiecas arī uz subsīdijām un piena kvotām. Pašlaik mēs redzam, ka pastāv tendence turpināt šādu diskriminējošu un nevienlīdzīgu attieksmi arī pēc 2013. gada. Lūdzu, paturiet prātā to, ka liela daļa saimniecību ES austrumos ir ģimenes saimniecības. Tās ir ģimenes, ko skar Briselē un Strasbūrā pieņemti lēmumi. Tie ir lauksaimnieki, kas balsoja par pievienošanos ES, jo viņiem solīja vienlīdzīgu attieksmi, sākot no 2013. gada. Vai tagad mums viņiem jāsaka, ka viņi ir pievilti?

Es aicinu kolēģus deputātus nodrošināt, lai mūsu kopējā lauksaimniecības politika nebūtu kopēja tikai nosaukuma dēļ. Cēliem nodomiem seko darbi, kas var kaitēt Polijas un Eiropas lauksaimniecībai, un mēs tam nevaram piekrist.

Šodien Briselē protestē Solidaritātes arodbiedrības lauksaimnieki. Viņi vēlas pievērst ES iestāžu uzmanību sarežģītajai piena un labības ražotāju situācijai. Es viņus atbalstu, un es uzskatu, ka protesta akcija Briselē ir labākais pierādījums tam, ka lauksaimniecības nozarē kaut kas nav kārtībā. Beidzot ir jānovērš nevienlīdzīgā attieksme pret vecajām un jaunajām dalībvalstīm.

  Esther Herranz García (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, lielākā daļa lauksaimnieku un lopkopju gaida lēmumus un vienošanās, ko Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome pieņems laikā no šodienas līdz ceturtdienai par šīs kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) „veselības pārbaudi”. Viņi gaida, jo šī nav tikai politikas pārskatīšana, bet gan pārbaude, kas ieviesīs būtiskas izmaiņas, piemēram, veicinās daudzu saimniecību likvidāciju, ja tiks īstenoti Eiropas Komisijas ierosinātie tiešā atbalsta samazinājumi.

Modulācija ir būtiskākais šā parlamentārā ziņojuma aspekts, un tā, pēc Parlamenta domām, var būt viens no nedaudzajiem faktoriem, kas kaut kādā mērā var ietekmēt sarunas starp ES lauksaimniecības ministriem.

Gadiem ilgi mēs iebildām pret pasākuma, ko mēs eifēmiski saucam par „modulāciju”, paplašināšanu tāpēc, ka, ja lauku attīstības politikas īstenošanai trūkst līdzekļu, šādas nepietiekamības iemesls nav ierobežotais KLP budžets, bet drīzāk gan politikās gribas trūkums nodrošināt atbilstīgu Kopienas budžetu šim būtiskajām pīlāram.

Vai mēs vēlamies liberalizēt tirgus? Protams, ka mēs vēlamies, bet, piemērojot vienlīdzīgas prasības un noteikumus visiem ražotājiem gan Eiropas Savienībā, gan arī ārpus tās.

Pašlaik Eiropas Savienība spēlējas ar daudzu lauksaimnieku un lopkopju nākotni. Es jo īpaši vēlos pieminēt mazāk aizsargātas nozares, piemēram, aitkopība, liellopu un tabakas audzēšana, kuru pastāvēšana daudzās ražošanas jomās būs atkarīga no šīs „veselības pārbaudes”.

Daži ražotāji, piemēram, aitas gaļas ražotāji, nelūdz palīdzību. Viņi tikai vēlas, lai būtu nodrošināta iespēja ar cieņu izstāties no tirgus, jo viņi ir paveikuši visu iespējamo, un vienīgais veids, kā izdzīvot, ir samazināt produkcijas apjomu. Tādēļ ražošanas samazināšana ir vienīgā iespēja, kas ir atlikusi daudziem ražotājiem, kuru vietu, neapšaubāmi, ieņems imports no trešām valstīm, jo patērētāji turpinās patērēt, un pasaulē strauji turpinās pieaugt patērētāju skaits.

Parlamentam ir jāsniedz piesardzīgs atzinums, un Padomei tas ir jāņem vērā. Es vēlos pateikties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājam Parish kungam par viņa veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka Parlaments ir dzirdējis un nav ignorējis to, ko līdz šim tik atklāti ir ignorējusi Padome un Komisija.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (FR) Barnier kungs, Fischer Boel kundze, es ceru, ka Capoulas Santos kunga izcilais ziņojums būs stabils pamats kompromisa risinājumam Padomē Francijas prezidentūras laikā, un es ceru, ka Eiropas Parlaments un Padome „pieradinās” Komisiju.

Citējot Antoine de Saint-Exupéry, ar vārdu „pieradinās” es domāju to, kā Mazais Princis pieradināja lapsu. Es ceru, ka rīt mums tas izdosies. Pilnīga intervences mehānisma likvidēšana ir ārkārtīgi bīstama Eiropai un nodrošinātībai ar pārtiku Eiropā.

„Sodot” lielos lauksaimniekus, tiks nodarīts būtisks kaitējums Eiropas konkurētspējai, un attiecībā uz lopkopību es vēlos teikt, ka ir būtiski palīdzēt lauksaimniekiem, kuriem nav zemes.

  Anne Laperrouze (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, 2000. gadu sākumā mēs noteicām kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finanšu shēmu laikposmam līdz 2013. gadam. Lauksaimnieki ir veikuši ieguldījumus, pamatojoties uz šiem skaitļiem. Vai tagad, šīs programmas īstenošanas termiņa vidusposmā, mēs pieņemsim lēmumu par to maksājumu samazināšanu, kas viņiem ir apsolīti? Tas nav godīgi.

Es esmu pret tādu modulāciju, kādu iesaka Eiropas Komisija vai kāda ierosināta Capoulas Santos kunga ziņojumā. KLP mērķis ir atbalstīt lauksaimniecību un nodrošināt tās struktūru. Kā piemēru varu minēt straujo kritumu lopkopības nozarē, dodot vietu aitu importam no trešām valstīm. Lopkopjiem ir nepieciešama KLP, kas viņiem nodrošinātu atbalstu. Ir jānodrošina piemaksas par jēru mātēm un vides saudzēšanas piemaksas par ganību uzturēšanu, kā arī ir jāveido valsts rezerves, lai novērstu slimību, piemēram, infekciozā katarālā drudža, radīto postu.

Ministra kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, lauksaimnieki uz mums paļaujas!

  Liam Aylward (UEN). - Priekšsēdētāja kungs, es esmu pārliecināts, ka komisāre un Padomes priekšsēdētājs cer, ka es aicināšu īstenot būtiskākos ierosinājumus, kas ietverti ziņojumā par aitkopību, kuru ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma šis Parlaments.

Attiecībā uz modulāciju es vēlos teikt, ka esmu pret modulācijas likmes noteikšanu 13 % apmērā līdz 2012. gadam, un es uzskatu, ka modulācijai nevajadzētu būt obligātai un ka katrai dalībvalstij ir jādod iespēja pašai pieņem lēmumu. Attiecībā uz piena kvotām jāsaka, ka es vēlos redzēt palielinājumu nevis par 1 %, kā tika ierosināts, bet gan par 2 %, un valstīm, kuras spēja ražot pienu, ir jāļauj to darīt, tādējādi veicinot „mīkstu piezemēšanos” 2015. gadā.

Bet būtiskākais ir tas, ka, īstenojot jaunāko KLP reformu, mums solīja vienkāršošanu, un, ja ir kaut kas tāds, kas patiešām sadusmo lauksaimniekus, tā ir birokrātija un birokrāti. Pašlaik amatpersonu, kas pārstāv Komisiju, dalībvalstu lauksaimniecības departamentu un vietējo iestāžu, kas regulē lauksaimnieku darbību, ir vairāk nekā policistu, kas cīnās pret noziedzību ielās. Tas ir smieklīgi — lauksaimniekiem ir jāļauj strādāt un ražot pārtikas produktus, kas ir nepieciešami arvien pieaugošajam iedzīvotāju skaitam.

Es personīgi uzskatu, ka, ja šis jautājums netiks risināts, manis pārstāvētajā valstī jaunais Lisabonas līgums netiks atbalstīts.

  Véronique Mathieu (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ar ziņojumu, par ko mēs rīt balsosim, noslēgsies gadu ilgais darbs un debates, kas veltītas kopējās lauksaimniecības politikas un mūsu lauksaimnieku nākotnei. Patiesībā jau pagājušā gada 20. novembrī Fischer Boel kundze sniedza mums savus priekšlikumus par „veselības pārbaudi”.

Tagad, kad ir izskatīts Goepel kunga progresa ziņojums, mēs skatām Capoulas Santos kunga ziņojumu par Komisijas priekšlikumu. Abiem mūsu kolēģiem ir jāpateicas par viņu izcilo darbu. Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai ir izdevies saglabāt savu nostāju attiecībā uz Komisijas sākotnējiem priekšlikumiem, kuri, pēc mūsu domām, bija pārāk liberāli.

Es arī turpmāk vērīgi sekošu līdzi notikumiem piensaimniecības nozarē un it sevišķi īstenotajiem pasākumiem pēc kvotu samazināšanas. Visvairāk es raizējos par piensaimniecībām kalnu reģionos, kurām šīs reformas rezultātā nevajadzētu kļūt par „nabaga radiniekiem”, un mums būs jānodrošina, lai par šīm saimniecībām netiktu aizmirsts, jo tām atbalsts būs nepieciešams vairāk nekā citām.

Es nevēlos būt tā, kas šīm saimniecībām paziņo sliktās ziņas, bet vai tiešām mēs esam iedomājušies, ka Francijas piensaimniecības nozare varētu koncentrēties vienā reģionā? Tādēļ es no visas sirds atbalstu ierosinājumu izveidot piena fondu un priekšlikumu izvērtēt iespēju no 2010. gada palielināt piena kvotas atbilstoši tirgus tendencēm.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas veiktie progresīvās modulācijas aprēķini, mēs manām domām, ir taisnīgi un nodrošinātu mums iespēju veicināt reģionu attīstību un popularizēt lauksaimniecību, kā arī ilgtspējīgā veidā saglabāt bioloģisko daudzveidību.

Es atzinīgi vērtēju arī savstarpējās atbilstības principa precizēšanu, kura īstenošana līdz šim sagādāja patiesas galvassāpes lauksaimniekiem.

Es arī ceru, ka mēs saglabāsim tabakas fondu, kas nodrošina mūsu mazo saimniecību pastāvēšanu Eiropā, kā arī ievērojamu skaitu darba vietu reģionā, kur neko citu nav iespējams audzēt, kā arī ļauj izvairīties no produkcijas importēšanas.

Nobeigumā es vēlos teikt, Barnier kungs, ka mēs patiešām augsti novērtējam jūsu iesaistīšanos šajās debatēs. Jūs bijāt ārkārtīgi pacietīgs un mērķtiecīgs, un jūs patiešām nesasteidzāt notikumu gaitu. Bija patiess prieks strādāt kopā ar jums. Mūsu sadarbība bija nenovērtējama. Es zinu, ka mēs varam uz jums paļauties

  Lily Jacobs (PSE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, sešdesmitajos gados Sicco Mansholt — ievērojams manas partijas biedrs Nīderlandē — izstrādāja Eiropas lauksaimniecības politiku, un mēs par to ļoti lepojamies. Viņa redzējums bija nodrošināt pietiekami daudz nekaitīgas pārtikas eiropiešiem un pienācīgus ieņēmumus lauksaimniekiem. Tie ir mērķi, ko es šeit atbalstu no visas sirds. Taču pēdējos 50 gados daudz kas ir mainījies. Mēs saskaramies ar strauju pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu, klimata pārmaiņām, globalizāciju, negodīgu tirdzniecību un spekulāciju ar pārtikas preču cenām, par ko liecina nesenā pārtikas krīze.

Debates par „veselības pārbaudi” attiecas galvenokārt uz resursiem, instrumentiem un saprātīgiem izņēmumiem. Es esmu sarūgtināta par to, ka, gatavojoties 2013. gadam, būtiskākais mērķis tiek nobīdīts fonā. Ir pienācis laiks veikt pamatotu mūsu lauksaimniecības politikas pārskatīšanu, ņemot vērā Mansholt kunga idejas un atmetot vecmodīgās lietas, piemēram, eksporta subsīdijas un produktu subsīdijas. Ir pēdējais laiks nodrošināt taisnīgu tirdzniecību un pievērst lielāku uzmanību ilgtspējai, veselības aizsardzībai un inovatīviem risinājumiem problēmām, ar kurām mēs patiesībā saskaramies. Tas ir mūsu pienākums pret visu pasauli, mūsu nākamajām paaudzēm un Eiropas nodokļu maksātājiem.

  Kyösti Virrankoski (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, EK līgumā noteiktie lauksaimniecības politikas mērķi ir attīstīt lauksaimniecību, nodrošināt noteiktu ienākumu līmeni lauksaimniekiem un saprātīgas patēriņa cenas, kā arī stabilizēt tirgus un garantēt piedāvājumu.

Lauksaimniecības „veselības pārbaude”, nemaz jau nerunājot par citiem pasākumiem, ir pretrunā pirmajam mērķim, un šā iemesla dēļ, lai veiktu šādu „veselības pārbaudi”, vajadzētu grozīt EK līgumu. Tiktu samazināts atbalsts lauksaimniekiem, tādējādi pārkāpjot iepriekš dotos solījumus. Patēriņa cenas pieaugtu. Intervences iepirkuma ierobežošana un piena kvotu atcelšana veicinātu nenoteiktību tirgū. Pagājušā gadā mēs ieguldījām vairāk nekā 500 miljonus eiro piena eksporta subsidēšanai. Atbalsta atsaistīšana no ražošanas mazinātu ražošanas apjomu, un nenoteiktība attiecībā uz šāda pasākuma lietderību pieaugtu.

„Veselības pārbaudes” procesā vairāk par visu trūkst solidaritātes. Komisijas priekšlikums nekādā ziņā neatspoguļo principu, kas iedzīvotājiem dod iespēju iesaistīties lauksaimniecībā reģionos, kur ir vissliktākie dabas apstākļi, neskatoties uz to, ka Eiropadome šo principu ir apstiprinājusi trīs reizes. Ģimenes saimniecība ir pārāk nespēcīga sarunu puse salīdzinājumā ar daudznacionāliem pārtikas gigantiem un globāliem tirgus dalībniekiem. Tieši tādēļ mums ir nepieciešama lauksaimniecības politika.

  Sergio Berlato (UEN). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, mūsu primārais mērķis ir nodrošināt, lai pēc 2013. gada Eiropai būtu kopējā lauksaimniecības politika. Pēc mūsu domām, tas ir ļoti būtiski ne tikai tāpēc, ka ir jāaizsargā lauksaimniecības nozare un sociālekonomiskā situācija mūsu dalībvalstīs, bet arī tāpēc, ka trešās tūkstošgades priekšvakarā vairāk nekā jebkad agrāk ir stratēģiski svarīgi garantēt nodrošinātību ar pārtiku Eiropā.

Komisāres kundze, mēs vēlamies uzsvērt, ka mums ir jāturpina īstenot politika, lai nepieciešamības gadījumā atbalstītu katru atsevišķu lauksaimniecības kopīgo tirgus organizāciju (KTO), un jo īpaši mēs uzskatām, ka:

a) tabakas audzēšanas nozarē, veicot atbalsta atsaistīšanu, ir jānodrošina iespēja saglabāt daļēji saistītu atbalstu līdz 2013. gadam, lai izvairītos no pilnīgas ražošanas pārtraukšanas, jo tas apdraudētu visas nozares, veicinātu bezdarbu un arī dažādas ekonomiskas un vides problēmas mazāk attīstītos reģionos; es vēlos atgādināt komisārei un priekšsēdētājam, ka Eiropas Parlaments ar balsu vairākumu jau ir paudis atbalstu šim jautājumam;

b) attiecībā uz piensaimniecības nozari, lai īstermiņā panāktu līdzsvaru tirgū un nodrošinātu kvotu sistēmas „mīkstu piezemēšanos” ilgtermiņā, būtu vēlams palielināt kvotas par 2 % katrā tirdzniecības gadā laikposmā no 2009. līdz 2010. gadam un no 2014. līdz 2015. gadam.

  Sebastiano Sanzarello (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī es vēlos pateikties referentiem Capoulas Santos kungam un Goepel kungam par lielisko darbu, ko viņi ir paveikuši.

Mēs debatējam par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kas tika izstrādāta 1990. gadu beigās un kas atdzima 2003. gadā globalizētajā pasaulē, kurā izveidojās saražotās produkcijas pārpalikums un kurā mēs slavinājām ārkārtīgi lielo atbalstu lauksaimniecībai. Mēs nācām klajā ar tādām idejām kā atsaistīšana, modulācija, nosacītība un radījām pārmērīgi lielu birokrātiju palīdzības sniegšanas sistēmā, un dažu gadu laikā mēs panācām attīstību, par kuru varēja tikai sapņot, kā jau Barnier kungs minēja. Mūsu iedomātās attīstības sekas bija tādas, ka mēs piedzīvojām produkcijas deficītu, saskārāmies ar piegādes, jo īpaši labības piegādes, problēmām, Eiropā bija vērojams gaļas izstrādājumu deficīts, un šodien mēs esam liecinieki tam, ka tiek zaudēts neiedomājami liels skaits darbavietu.

Tādēļ es uzskatu, ka tādas pieejas īstenošana, ko Komisija pieņēma, grozot 2003. gada nostāju, ir jāpārtrauc turpmākajās dienās, beidzoties Francijas prezidentūras termiņam, un ka mums ir jāpārskata nostāja, kas ir pieņemta attiecībā uz šiem jautājumiem un modulāciju un kas šķiet nesamērīga. Atņemot finansējumu ražotājiem un pārvietojot to uz otro pīlāru, mēs atņemam resursus tiem, kuri veic ieguldījumus un katru dienu ražo lauksaimniecības produkciju, tiem, kuri aicina cienīt zemi un pārtikas produktu kvalitāti, tiem, kuriem mēs pieprasām garantēt darba drošību, dzīvnieku labturību, tiem, kuriem mēs pieprasām augstu uzturvērtību un mūsu pārtikas nekaitīgumu — mēs atņemam viņiem atbalstu ārkārtīgi konkurējošā un globalizētā pasaulē.

Tādēļ mums šie jautājumi ir jāpārdomā vēlreiz, jo īpaši jautājums par piena kvotām tādās valstīs kā Itālija, kas jau 20 gadus cieš no šīs traģēdijas — produkcijas nepietiekamības, lai gan šai valstij ir ievērojams ražošanas potenciāls. Ir jāsaglabā saistītais atbalsts — es piekrītu tam, ko šai sakarībā teica mani kolēģi deputāti par tabakas audzēšanu, jo šī nozare nodrošina iztikas līdzekļus 500 000 ģimenēm Eiropā, un saistītā atbalsta likvidēšana neapšaubāmi pakļaus šīs ģimenes nabadzībai, nemazinot smēķētāju skaitu, ja tāds ir atbalsta likvidēšanas iemesls.

  Vincenzo Lavarra (PSE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, es esmu gandarīts par ārkārtīgi pozitīvā koplēmuma procesa rezultātiem lauksaimniecības jomā, ko bija iespējams panākt, īstenojot ciešāku sadarbību starp Padomi, Komisiju un Eiropas Parlamentu. Tā ir laba zīme, un es esmu pārliecināts, ka jūs piekritīsiet manis izteiktajai atzinībai Capoulas Santos kungam par viņa līdzsvaroto ziņojumu par modulāciju, par jaunajiem lauksaimniekiem un drošību darba vietā, kā arī par jaunajām problēmām.

Mēs piedzīvojam sarežģītu pārejas periodu — mēs zinām par „mīksto piezemēšanos” un atsaistīšanu, un citiem inovatīviem pasākumiem. Šajā pārejas periodā mums ir jāaizsargā lauksaimnieki, kuri cietīs no piena kvotu atcelšanas, kā arī lauksaimnieki, kuri strādā mazāk attīstītos reģionos, arī tie, kuri ir iesaistīti tabakas audzēšanas nozarē, un mums ir jāizmanto šā pārmaiņu perioda sniegtā iespēja nopietni padomāt par laiku pēc 2013. gada, kad būs jāpārskata kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķi un jaunie uzdevumi un jāsāk debates par to, kā novērst neatbilstību starp pirmo un otro pīlāru.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Padomei, Komisijai un referentam par smago darbu, kas ir paveikts saistībā ar šo jautājumu. Vienīgais „vienkāršais” jautājums saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku, kam mēs neesam pievērsuši uzmanību šajā debatēs, ir jautājums par budžetu, kas ir noteikts un kas samazinās, lai gan mūsu izvirzītās prasības attiecībā uz šo politiku, arī attiecībā uz klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību un ūdens resursu pārvaldību, pieaug. Racionāla ūdens resursu pārvaldība ir lieliska ideja, un vietējās iestādēm ir jānovērš noplūdes. Tas būtu tiešām racionāli!

Pievērsīsimies piena jautājumam. Kādēļ mēs nevaram palielināt kvotu par 2 % un ļaut lauksaimniekiem, kas var saražot pienu tirgum, to darīt? Tas nav obligāts nosacījums. Ļausim lauksaimniekiem izlemt. Attiecībā uz aitu audzēšanu jāsaka, ka Aylward kunga ziņojums viesa lielas cerības, un mēs šajā Parlamentā tās atbalstām. Padome, pieņemot galīgo lēmumu, nevar šīs cerības pievilt.

Attiecībā uz modulāciju un 68. pantu es vēlos teikt, ka mēs runājam par lauksaimniecībai paredzēto līdzekļu izmantošanu šo problēmu risināšanai. To nav iespējams izdarīt, un, ja to dara, to var izdarīt, tikai ierobežojot, nevis paplašinot regulējumu, kā tas patlaban notiek.

Lielākais apdraudējums KLP un Eiropas lauksaimniekiem ir budžeta pārskatīšana — Tony Blair atstātais mantojums šai iestādei, kas apdraud finansējumu lauksaimniecībai. Atbildot uz mana kolēģa Aylward kunga komentāru par Lisabonas līgumu, es vēlos teikt — jā, pārbaudes tiešām radīja problēmas. Es domāju, ka lauksaimnieki Īrijā tagad būs atsaucīgāki attiecībā uz Lisabonas līgumu, jo viņi baidās, ka dalībvalstīm tiks nodrošināta lielāka kontrole pār lauksaimniecības politiku, un viņi zina, kā tas var ietekmēt mūsu 2009. gada budžetu laikā, kad Īrijas valdība ir ievērojami samazinājusi atbalstu lauksaimniecībai — viņi Eiropai uzticas vairāk nekā viņu valsts. Mums tas ir jāņem vērā.

Lielākā problēma lauksaimniekiem Eiropā ir ienākumu un cenu nepastāvība. Mums ir nepieciešami tirgus atbalsta pasākumi. Tiem ir jābūt elastīgākiem un efektīvākiem, un tie ir jāizmanto tikai tad, kad ir nepieciešami, pretējā gadījumā mēs likvidēsim ģimeņu saimniecības un iznīcināsim to, ko esam izveidojuši Eiropā, proti, augstas kvalitātes nekaitīgu pārtikas produktu piegādi. Es vēlu jums veiksmi, pieņemot lēmumus.

  Bogdan Golik (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, es vēlos īpaši pateikties referentam Luis Manuel Capoulas Santos par lielo darbu, ko viņš ir paveicis dažos pēdējos mēnešos un par viņa lielisko spēju rast kompromisa risinājumu.

Kopējai lauksaimniecības politikai arī turpmāk ir jāatbilst Kopienas idejai, nodrošinot iespēju visai paplašinātajai Eiropas Savienība konkurēt, pamatojoties uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Nepieciešams priekšnoteikums šā mērķa sasniegšanai cita starpā ir vienlīdzīgs atbalsts visā Eiropas Savienībā. Es ceru, ka šā priekšnoteikuma izpilde tiks nodrošināta 2013. gadā un ka netiks meklēti iemesli, lai to atliktu uz vēlāku laiku.

Tā kā man ir dots ļoti maz laika, es pievērsīšos tikai vienam jautājumam. Jaunajām dalībvalstīm būs jāizpilda arvien vairāk prasību vides aizsardzības, pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības jomā. Lai nodrošinātu atbilstību šīm prasībām, ir jāsedz ārkārtīgi lielas izmaksas, kas rodas īsā laika periodā, un šīm valstīm tas nozīmēs ievērojamu lauksaimnieciskās ražošanas ienesīguma kritumu. Šā iemesla dēļ ir jāatliek šo prasību vienlaicīga piemērošana līdz tam laikam, kad būs izlīdzināti visi maksājumi un subsīdijas.

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, es vēlos paust atzinību Capoulas Santos kungam par viņa kvalitatīvo ziņojumu un arī pateikties koordinatoram un „ēnu” referentam Goepel kungam.

Es īsi komentēšu trīs jautājumus — pirmkārt, ciktāl tas attiecas uz mums, līdz 2013. gadam ir jāsaglabā pašreizējā atbalsta shēma tabakas audzētājiem, un 50 % finansējuma ir jāpaliek pirmajā pīlārā, un šo finansējuma daļu nevajadzētu pārcelt uz otro pīlāru. Es domāju, ka tas būtu negodīgi un netaisnīgi. Kāpēc es tā uzskatu? Tāpēc, ka jūs šo prasību vēlaties attiecināt tikai uz tabakas audzēšanu. Turklāt, pēc manām domām, šāda prasība katastrofāli ietekmēs vairāk nekā pusi miljona ģimeņu, it sevišķi manā valstī, kur lielākā daļa lauksaimnieku ir nabadzīgi mazu saimniecību īpašnieki – tabakas audzētāji, kas pametīs savas saimniecības, lai pārceltos uz lielām pilsētām, radot ārkārtīgi lielu apdraudējumu videi un lauku reģioniem.

Šai sakarībā es vēlos šo to precizēt. Mēs visi esam pret smēķēšanu, bet nevajadzētu jaukt divas lietas — kamēr vien eiropieši smēķē cigaretes un Eiropas tautsaimniecībā ir nepieciešama tabaka, ir daudz saprātīgāk to ražot, nevis importēt.

Otrkārt, ir saprātīgi saglabāt arī īpašo atbalsta shēmu, galvenokārt lopbarības ražošanas jomā.

Treškārt, es esmu pret minimālo robežvērtību noteikšanu saistībā ar tiešo atbalstu, ko ierosināja Komisija, jo tā uzskata, ka nevajadzētu piešķirt finansējumu lauksaimniekiem, kuru ienākumi nepārsniedz 250 eiro gadā vai kuri apstrādā mazāk nekā vienu hektāru zemes gadā. Dieva dēļ! Eiropas Savienība vēlas atbalstīt gan lielos, gan arī mazos ražotājus. Mums ir vajadzīgi viņi visi, bet visvairāk mums ir vajadzīgi sīkzemnieki. Tādēļ es aicinu pārskatīt šo priekšlikumu un piešķirt palīdzību lauksaimniekiem neatkarīgi no tā, cik lielas ir viņu saimniecības.

  Katerina Batzeli (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos paust atzinību Capoulas Santos kungam par viņa ziņojumu. Barnier kungs, Fischer Boel kundze, neatkarīgi no jūsu uzskatiem, kas parāda, ka jums ir atšķirīga pieeja attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku un tās nozīmi Eiropas Savienības attīstībā, mēs esam paveikuši neiespējamo; citiem vārdiem sakot, jūs veicināt uzticības trūkumu un gan lielo, gan arī mazo ražotāju vilšanos. Proti, veicot visaptverošu finansējuma samazinājumu un nākot klajā ar priekšlikumiem par turpmāku atbalsta samazinājumu laikā, kad pieauga ražošanas izmaksas, mēs pievīlām gan lielu, gan arī mazu piensaimnieku cerības, kuri strādā nelielās un kalnainās teritorijās.

Priekšlikums par tabakas audzēšanas nozari, kurai Komisija ierosina skandalozu finansējuma samazinājumu par 50 %, nerada uzticību, turklāt tam nav pamatojuma ne saskaņā ar EK līgumu, nedz arī kopējās lauksaimniecības politikas horizontālās politikas virzieniem. Vēl viens jautājums ir par izņēmuma attiecināšana uz mazām saimniecībām, kuru platība nepārsniedz 10 hektārus, kas it sevišķi Grieķijā nozīmē to, ka finansējumu nesaņems salu reģions.

Komisāres kundze, man ir zināma, kāda ir jūsu komunikācijas politika, un es jūs patiesi cienu. Jūs runājat par „mīkstu piezemēšanos”. Bet mums ir rūpīgi jāizvēlas lidosta, kurā piezemēties. Arī Gvantanamo ir lidosta.

  Esther de Lange (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, šā rīta ilgajās debatēs mēs jau dzirdējām ļoti daudz. Par laimi, pirms mēs sākām šīs debates es iedevu komisārei porciju „skolas augļu”, tādēļ es ceru, ka šī uzkoda palīdzēs mums turpināt debates par šo būtisko jautājumu nedaudz ilgāk.

Taču es nevēlos runāt par skolas augļiem, bet gan par piena jautājumu. Nemaz jau nerunājot par diskusiju saistībā ar dažāda veida tehniskajiem instrumentiem, pēc manām domām, ir neiespējami izskaidrot Eiropas pilsonim, kādēļ mēs esam novirzījuši 340 miljonus eiro papildu nodevas segšanai, lai gan mēs visi par aptuveni 1% atpaliekam no Eiropā noteiktās kvotas. Katrā ziņā Padomei šis loģiskas trūkums būs jāizvērtē.

Turklāt, kā jau es minēju iepriekš, Komisijas ierosinātais gada kvotas palielinājums par 1 %, pēc manām domām, ir patiešām nevērtīgs — kā vājpiens, un Ministru padome vēlāk, protams, to varētu palielināt līdz puskrejota piena līmenim. Galu galā, nosakot palielinājumu par 1 %, mēs pilnībā neizmantojam iespējas, ko sniedz ES un pasaules tirgus. Arguments, ko es jau iepriekš dzirdēju šajās debatēs, proti, ka mūsu kvotu sistēma mums automātiski nodrošina labu cenu, ir tiešām nepamatots. To var skaidri redzēt arī, izvērtējot cenu svārstības kopš 1984. gada. Lieki piebilst, ka tādas milzu glabātuves, kādas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, mūsu reģionā nav iedomājamas. Mums būs jāveido drošības tīkls „liesajiem gadiem” un neparedzētiem apstākļiem, piemēram, dzīvnieku slimību uzliesmojumiem.

Es arī uzskatu, ka ir vienlīdz būtiski, lai Komisija izvērtētu, kā tiek sadalīti ieņēmumi pārtikas ražošanas ķēdē. Lai gan lielveikali pašlaik strādā, gūstot ieņēmumus aptuveni 20 % apmērā, un izplatītāji — aptuveni 10 % apmērā, daudzi ražotāji — lauksaimnieki, bez kuriem liela daļa produktu nebūtu pieejami, — pašlaik strādā ar zaudējumiem.

Es tomēr vēlos atgriezties pie būtiskākā jautājuma. Kā jau es teicu, mēs šeit runājam par dienišķo maizi. Tādēļ būtiskākajam jautājumam ne tikai šajās debatēs, bet it sevišķi debatēs par lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, vajadzētu būt nodrošinātībai ar pārtiku, jo es domāju, ka vismazāk mēs vēlamies pēc kāda laika attapties, ka attiecībā uz dienišķās maizes nodrošināšanu esam kļuvuši tikpat atkarīgi no trešām valstīm, cik energoapgādes jomā.

  Giovanna Corda (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Barnier kungs, dāmas un kungi, es esmu ļoti pateicīgs mūsu kolēģim Capoulas Santos kungam par ārkārtīgi lielo darbu, ko viņš ir paveicis, turklāt jāsaka — ar labu humora izjūtu.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) uzdevums vienmēr ir bijis garantēt pārtikas piegādi visiem. Šis mērķis ir īpaši būtisks šodien, jo pašreizējā krīze ietekmē gan patērētājus, gan lauksaimniekus. Ir būtiski garantēt patērētājiem piekļuvi pārtikas produktiem, bet ir būtiski arī lauksaimniekiem garantēt pienācīgus ieņēmumus. Tādēļ mums ir jāatbalsta un jāpalīdz jaunajiem lauksaimniekiem uzsākt darbību un attīstīties, jo tieši viņi palīdzēs pabarot planētas iedzīvotājus nākotnē.

Es vēlos pieminēt problēmas, kas sastopamas aitu un kazu audzēšanas nozarēs, kurām Capoulas Santos kungs ir pievērsis sevišķu uzmanību. Ir būtiski atbalstīt šīs nozares ne tikai saistībā ar gaļas, bet arī piena ieguvi — nozari, ko es labi pārzinu Sardīnijā.

  Jean-Paul Denanot (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, paldies jums par paveikto darbu un par secinājumiem un pamatnostādnēm, kas noteiktas, strādājot pie kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) „veselības pārbaudes” un Capoulas Santos kunga ziņojuma.

Lauksaimniecība patiešām ir ekonomikas nozare, kas nevar pastāvēt, reaģējot tikai uz tirgus izmaiņām. Lauksaimnieciskā darbība, protams, ietekmē ne tikai spēju saražot nepieciešamo pārtiku, bet arī, kā mēs pārāk bieži redzam, reģionus un nodarbinātību.

Tirgus instrumentu ierobežošana būtu smags trieciens lauksaimniecībai. Piemēram, atsaistīšana, rada reālas problēmas dažās lopkopības nozarēs, piemēram, zīdītājgovju un aitu audzēšanas nozarēs, un man ir patiess prieks, ka tikko dzirdēju Fischer Boel kundzi runājam par šo jautājumu.

Turklāt ir skaidrs, ka stingra turēšanās pie vēsturiskām atskaitēm radītu būtisku šķērsli jebkādām iespējamām reformām. Taču es joprojām uzskatu, ka jautājums par KLP otro pīlāru ir ļoti būtisks, jo lauku reģioniem ir jābalstās uz lauksaimniecisku darbību, lai lauku reģionos veicinātu nodarbinātību. Tādēļ mums ir jādomā par šo otrā pīlāra jautājumu, bez šaubām neaizmirstot par pirmo.

  María Isabel Salinas García (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos paust atzinību referentam Capoulas Santos kungam par viņa paveikto lielisko darbu. Pēc manām domām, viņam ziņojumā ir izdevies panākt līdzsvaru un mērenību.

Es domāju, ka šajā debašu posmā ir būtiski mūsu lauksaimniekiem nodot vēstījumu par stabilitāti. Eiropas lauksaimniekiem vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama stabilitāte un risinājumi. Viņiem ir nepieciešami pietiekami ilgi pārejas periodi, kā arī īpašu pasākumu īstenošanas turpināšana problemātiskās nozarēs.

Komisāres kundze, visas nozarēs nevar izmantot vienus un tos pašus risinājumus. Jums ir jāatceras, ka dažas nozares ir nonākušas patiesās grūtības. Kopējā lauksaimniecības politika nevar būt problēma, bet tai ir jābūt risinājumam, un tieši tādēļ mums ir nepieciešams spēcīgs pirmais pīlārs.

Mēs uzticamies un ticam lauku attīstībai, bet mēs nedomājam, ka Komisijas ierosinātā modulācija ir piemērots risinājums. Lauku attīstību nevajadzētu veicināt uz pirmā pīlāra rēķina. Mēs piekrītam, ka ir jāvienkāršo vienotā maksājuma shēma, pārskatot tirgus instrumentus. Taču tas nenozīmē šo instrumentu likvidāciju.

Ja mēs visu izdarīsim pareizi, mēs veidosim pamatu kopējai lauksaimniecības politikai, kura tiks īstenota ilgi pēc 2013. gada. Ja mēs kļūdīsimies, daudzi Eiropas lauksaimnieki zaudēs darbu.

  Alessandro Battilocchio (PSE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju mūsu referenta Capoulas Santos kunga ieguldīto lielo darbu, tuvinot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) lauksaimnieku un Eiropas pilsoņu, nevis tirgus vajadzībām, un sniedzot atbildes uz dažādajiem jautājumiem, kas rodas, saskaroties ar ļoti daudzām problēmām.

Tādēļ ir būtiski, lai 27 dalībvalstis vienotos par kopēju pieeju šai nozarei, bet ir būtiski arī saglabāt atbalstu tirgum un pārvaldības instrumentiem saistībā ar svarīgākajiem produktiem. Šai sakarībā es domāju piensaimniecības nozari vai atbalstu tabakas audzētājiem, kura atcelšana pilnīgi noteikti nemazinātu smēķētāju skaitu, bet tā vietā novestu pie atteikšanās no būtiska Eiropas produkta un ar to saistītām sociālās struktūras problēmām.

Taču, izmantojot šādus instrumentus, vienmēr ir jāņem vērā, ka lauksaimniecība Eiropā ir ārkārtīgi daudzveidīga. Piemēram, pašreizējā piena kvotu sistēma ir atbilde kritērijiem, kas pašlaik ir novecojuši. Kompromisā ierosinātais kvotu palielinājums par 1 % ir nepietiekams, lai nodrošinātu pieprasījumu iekšzemē lielākajā daļā dalībvalstu. Tādēļ mums ir nepieciešama elastīgāka sistēma, kas sniegtu iespēju visām dalībvalstīm nodrošināt savas vajadzības, un šāds risinājums arī veicinātu Eiropas konkurētspēju šajā nozarē starptautiskajā tirgū.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es noteikti piekrītu ministra Barnier kunga teiktajam par pārtikas suverenitāti un tās nozīmi un komisāres Fischer Boel kundzes teiktajam par klimata pārmaiņu jautājuma būtiskumu, risinot jautājumus saistībā ar lauksaimniecību. Vai mēs, lūdzu, varētu saistīt abas šīs koncepcijas?

Ir sagaidāms, ka pieaugošais piena produktu pieprasījums pasaulē, kas līdz 2020. gadam palielināsies par 35 %, veicinās piensaimniecības intensifikāciju Īrijā, un visticamāk prasība nodrošināt liellopu skaita atbilstību ES klimata pārmaiņu novēršanas mērķiem saskaņā ar priekšlikumu par kopīgu centienu īstenošanu ietekmēs mūsu zīdītājgovju ganāmpulku lielumu. Īrijas pārtikas ražošanas sistēma tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajām pasaulē, ņemot vērā emisiju daudzumu uz vienu saražoto pārtikas preču vienību. Ikviena produkta trūkumu pasaules pārtikas tirgos — ja Īrija samazinās liellopu skaitu — visticamāk nodrošinās valstis, kurās tiek izmantotas mazāk ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas un sistēmas, kas rada lielāku emisiju daudzumu neefektīvākas ganāmpulku pārvaldības vai ganāmpulku vecuma un atmežošanas dēļ.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Fischer Boel kundze, Barnier kungs, „veselības pārbaudes” mērķim ir jābūt kļūdu novēršanai. Tiesību aktos par lauksaimniecību attālākajos reģionos ir noteikts viens aspekts, kas nav pieņemams. Tas ir jautājums par cukura ražošanas regulēšanu Azoru salu autonomajā apgabalā.

Es aicinu komisāri un ministru un arī visus deputātus izskatīt manis iesniegtos grozījumus, lai izvērtētu problēmu, jo tās risinājums ir viegls un vienkāršs. Taču, ja šī problēma netiks atrisināta, attīstīsies bezdarbs un cietīs šī nozare, radot ārkārtīgi nopietnas sekas Azoru salu autonomajā apgabalā.

Es vēlreiz aicinu jūs pievērst šim jautājumam nedalītu uzmanību.

  Francesco Ferrari (ALDE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzskatu, ka par nesen izveidojušos situāciju mums ir jāpateicas komisārei un referentam. Es vēlos pateikties referentam par paveikto darbu, jo, ja mēs runājam par lauksaimniecību, mēs runājam par pārtiku, un tieši tādēļ šis jautājums ir ārkārtīgi nozīmīgs.

Es vēlos runāt par diviem jautājumiem — pirmais no tiem attiecas uz piena kvotām. Es atzinīgi vērtēju panākto vienošanos par kvotu palielinājumu par 1 %, kaut gan tas varētu būt arī 2 % līmenī, taču lielākās problēmas radīsies pēc 2014. gada, kad, ja piezemēšanās nebūs tik mīksta, ar ievērojamām grūtībām saskarsies tie, kuri pēdējos gados ir veikuši ieguldījumus, un lauksaimniecības uzņēmumi šajā nozarē cietīs milzīgus zaudējumus. Otrs aspekts vai jautājums attiecas uz lauksaimniecības preču cenu kontroli. Pirms gada radās problēmas saistībā ar labības produktiem, un tagad kukurūzas un kviešu cenas ir divas reizes zemākas salīdzinājumā ar pagājušo gadu, bet patēriņa cenas makaroniem, maizei un lopbarībai joprojām ir augstas. Iespējams, ir pieļauta kļūda plānojot vai kontrole nav bijusi pietiekama.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Komisija ir ierosinājusi noteikt kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma ierobežojumus dalībvalstīm laikposmā līdz 2013. gadam un pēc tā. Ja mēs dalām šīs summas, atkarībā no aramzemes platības hektāros, iegūstam ārkārtīgi atšķirīgu atbalsta lielumu uz hektāru dažādām dalībvalstīm — Beļģija saņemtu aptuveni EUR 490, Dānija — EUR 390, Vācija — EUR 340 un Francija — EUR 260, bet jaunās dalībvalstis saņemtu daudz mazāk — EUR 210 saņemtu Čehijas Republika, EUR 200 — Slovākija un tikai EUR 190 — Polija.

Laikā, kad ražošanas izmaksas vecajās un jaunajās dalībvalstīs strauji tuvinās un Eiropas Komisija ierosina atsaistīt finansiālo atbalstu no ražošanas, šādu atšķirību saglabāšana ne tikai vairs nav pamatota, bet patiesībā ir diskriminējoša pret lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs. Ja Komisijas un Padomes nostāja attiecībā uz šo jautājumu paliek nemainīga, mums vienmēr būs divas kopējās lauksaimniecības politikas — dāsnāka politika, kas paredzēta vecajām dalībvalstīm, un skopāka politika jaunajām dalībvalstīm.

  Elisabeth Jeggle (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, ministra kungs, mana runa būs īsa, un es vēlos pievērst uzmanību tam, ka mēs pirmām kārtām esam atbildīgi par 500 miljoniem patērētāju Eiropas Savienībā un par lauksaimniekiem Eiropas Savienībā, kas ražo pārtiku šiem patērētājiem. Mēs esam vienlīdz atbildīgi gan par lielajām, gan arī mazajām saimniecībām. Mēs esam atbildīgi par saimniecībām mazāk attīstītos reģionos, reģionos, kurus aizņem pļavas, un it sevišķi visos reģionos, kas ir saistīti ar piena un gaļas ražošanu.

Komisāres kundze, es vēlos pateikties jums par jūsu pozitīvo nostāju attiecībā pret piena fondu, kuru es aicinu izveidot jau divus gadus, proti, kopš sākās debates par mazo tiesību aktu kopumu piensaimniecības jomā un tika atcelti atbalsta pasākumi šajā nozarē. Es esmu pārliecināta, ka šis mehānisms ļaus mums nodrošināt palīdzību, ja mēs neatņemsim finansējumu mūsu lauksaimniekiem, bet gan izmantosim resursus, kas ietaupīti, atceļot tirgus atbalsta pasākumus.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, šajās debatēs mums ir jārunā par pārtikas nekaitīgumu, pārtikas produktu izsekojamību un galvenokārt par nodrošinātību ar pārtiku. Mēs nevaram nošķirt šos jautājumus no mūsu šodienas debatēm, un mēs nevaram ignorēt to, ka gadu no gada ievērojami turpina samazināties lauksaimnieku skaits.

Obligātās modulācijas paplašināšana gluži vienkārši nozīmē to, ka jūs bāžat roku Eiropas lauksaimnieku kabatās. Vienreizējā saimniecības maksājuma apmērs inflācijas un citu iemeslu dēļ kopš 2005. gada ir samazinājies par aptuveni 15 %, un tomēr ir ierosināts šo maksājumu samazināt vēl vairāk.

Šķiet, ka par visbiežāk izmantoto vārdu ir kļuvis vārds „vienkāršošana”. Taču vismaz Īrijā to ierēdņu skaits, kuri uzrauga lauksaimniekus, ir pieaudzis. Pēdējās nedēļās Konemaras kalnos — nelielā reģionā, kur aitu cena nesedz pat lauksaimnieku ieguldījumus, — aitu skaitīšanā bija iesaistīti vairāki helikopteri, kuriem palīdzēja 61 inspektors uz zemes. Dažiem šis pasākums drīzāk atgādināja iebrukumu Irākā, nevis Eiropas „palīdzīgās rokas” sniegšanu. Tā ir izšķērdība un rada priekšstatu par pārāk birokrātisku Eiropu, kuras rīcība ir pilnīgi nesamērīga.

  Astrid Lulling (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, lai gan es uzskatu, ka kompromiss nav veiksmīgs, es varu ar to samierināties, jo, iespējams, mēs varēsim novērst lielāku kaitējumu mūsu lauksaimniekiem, ja nesamazināsim tiešos maksājumus, ko paredz iznīcinošais Komisijas priekšlikums.

Ja šis finansējums tiktu novirzīts piena fonda izveidei, samazinājuma sekas būtu vēl mazāk jūtamas. Diemžēl es šorīt uzzināju, ka komisāre atkal ir vērsusies pret piena fonda izveidi. Luksemburgas lauksaimniekiem ir vienalga, vai mēs samazinām vai nesamazinām tiešos maksājumus līdz EUR 10 000, jo visi pilnas slodzes lauksaimnieki saņem lielākus maksājumus. Tādēļ prioritārs uzdevums ir izvairīties no samazinājumiem vai noteikt tos pēc iespējas mazākus. Pretējā gadījumā pilnas slodzes lauksaimniekiem Luksemburgā nav nākotnes.

  Giovanni Robusti (UEN). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, es domāju, ka šis nav nedz īstais laiks, nedz arī īstā vieta sākt izšķirošas debates. Eiropas Parlaments var paust viedokli attiecībā uz konkrētu jautājumu, bet tikai ES var pieņemt galīgos lēmumus un noteikt, kā tiek izlietoti budžeta līdzekļi.

Es uzskatu, ka „veselības pārbaude” ir konservatīvs pasākums; par globalizāciju, kas arī ir viens no ES mērķiem, maksā lauksaimniecība, kas ir kļuvusi par upuri nebeidzamiem vidusceļa meklējumiem. Taču, pildot EP deputāta pienākumus, es izjūtu pārredzamības trūkumu attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) piemērošanu. Komisija 2008. gadā parakstīja Regulu Nr. 250, bet dalībvalstis to ignorē, un šī situācija paliks nemainīga arī pēc 2009. gada 30. jūnija.

Es gribētu apgalvot, ka vienīgā mums atlikusī iespēja, lai nodrošinātu virzību uz priekšu, ir vērsties pie attiecīgām kontroles iestādēm, bet mums ir jāatceras, ka debates par lauksaimniecības politiku ir jātuvina pilsoņiem, kuri ir jāinformē, ja mēs vēlamies iet pareizo ceļu. Ja mēs to nevēlamies, mēs turpināsim kaitēt lauksaimniecības nozarei, kas ir kļuvusi par nepārtrauktas izolētības upuri.

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos runāt par piena jautājumu. Es neatbalstu kvotu palielinājumu par 2 %. Es atbalstītu kvotu palielinājumu par 1 %, jo, lai gan daudz ir runāts par „mīksto piezemēšanos”, es tai neticu. Pēc manām domām, pasaule mainās nepārtraukti, pat laikā, kad mēs šeit sēžam. Pēdējos mēnešos piensaimniecības nozare, kas pirms 12 mēnešiem neapšaubāmi bija veiksmīga mūsu ražošanas nozare, tāda vairs nav mainīgo pasaules tirgu dēļ.

Es vēlos teikt komisārei, ka esmu nedaudz noraizējies par 68. un 69. pantu. Es domāju, ka no vārdu savienojuma „kopējā lauksaimniecības politika” mēs uz visiem laikiem varam svītrot vārdu „kopējā”. Es būšu ļoti piesardzīgs šai sakarībā, lai nodrošinātu, ka mēs neuzticam pārāk lielu atbildību un ka finansējums netiktu vienkārši atgriezts un dalībvalstis neizveidotu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Attiecībā uz modulāciju es uzskatu, ka mums vajadzētu izmantot vienkāršus aprēķinus un noteikt prasības attiecībā uz modulāciju par obligātām. Nodrošināsim, lai visas valstis Eiropā maksātu vienotu modulācijas likmi no otrā pīlāra.

  Katerina Batzeli (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos papildināt šeit teikto ar vairākiem apsvērumiem, pirmkārt, mums ir jānostiprina kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pirmais pīlārs, lai ražotāji varētu nodrošināt pašreizējās tirgus vajadzības un novērst problēmas. Otrkārt, turpmāka diferenciācija radīs nedrošību ražotājiem attiecībā un ienākumiem. Treškārt, ierosinājumu izveidot jaunus atbalsta mehānismus, piemēram, kopieguldījumu fondu un ražošanas nodrošināšanas fondu, nevar finansēt, nosakot papildu izdevumus, un, ceturtkārt, KLP pirmā pīlāra līdzfinansēšana nākotnē atvērs durvis kopējās lauksaimniecības politikas līdzfinansēšanai.

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust atzinību referentiem par viņu darbu pie KLP „veselības pārbaudes”, jo ir būtiski uzsvērt Eiropas Parlamenta aktivitāti šajā procesā, un es vēlos arī paust atzinību par Padomes un Komisijas nostāju šajās sarunās. Pēc manām domām, tā ir laba zīme sarunām nākotnē, kad Eiropas Parlaments varēs pilnībā iesaistīties koplēmuma procedūrā kopā ar Padomi, risinot jautājumus saistībā ar lauksaimniecību.

Tā kā es nāku no lauku apvidus Īrijā, man ir skumji redzēt, ka pēdējā laikā lauksaimnieki vēršas pret ES projektu dažādu iemeslu dēļ, no kuriem viens iemesls ir sarunu pārredzamības jūtams trūkums Padomē. Taču, ja un kad tiks pieņemts Lisabonas līgums, Eiropas Parlaments tiks daudz lielākā mērā iesaistīts un tādējādi tiks nodrošinātas atvērtākas un pārredzamākas debates par jautājumiem, kas ir saistīti ar KLP, veicinot lielāku uzticību lauksaimnieku vidū.

Lai nodrošinātu Eiropas virzību uz priekšu, Eiropas Parlamentam ir pilnībā jāiesaistās lēmumu pieņemšanas procesā, un tas būs iespējams, tikai īstenojot koplēmuma procedūru.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Šis ir kvalitatīvs ziņojums. Kā tajā trūkst, kas ir jāmaina? Pārskatot kopējo lauksaimniecības politiku, pienācīgi nav ņemta vērā jaunā situācija, kas ir izveidojusies pasaulē un Eiropā pārtikas krīzes rezultātā. Tas, kas ir noticis, ir pārāk būtisks, lai to pienācīgi neņemtu vērā.

Attiecībā uz daudziem jautājumiem, kas iekļauti Eiropas Komisijas priekšlikumos, nav ņemtas vērā jauno dalībvalstu vēlmes, kuras pieprasa taisnīgāku tiešo maksājumu sistēmu. Es esmu pārliecināts, ka dalībvalstīm paredzēto maksājumu pielīdzināšana ir neizbēgama. Komisāres kundze, vienlaicīgi ar Eiropas Savienības Padomes sēdi notiks tabakas audzētāju demonstrācija, kurā piedalīsies vismaz 8000 dalībnieku. Es ceru, ka tiks izpildītas viņu prasības.

Attiecībā uz citiem jautājumiem es vēlos teikt, ka, pirmkārt, mums ir jāizturas piesardzīgi pret piena kvotu sistēmas atcelšanu 2015. gadā. Mums ir jāatrod veids, kā iziet no šīs situācijas. Piena tirgū valda nestabilitāte, un tādēļ tas ir jāuzrauga. Otrkārt, mums vajadzētu saglabāt tirgus intervences instrumentus, piemēram, uzglabāšanu…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

  Michel Barnier, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, liels paldies par uzmanību un mums uzdotajiem jautājumiem. Es pēc kārtas runāšu par vairākiem jautājumiem.

Vispirms es vēlos runāt par modulāciju, ko pirms brīža pieminēja Goepel kungs, Baco kungs, Sanzarello kungs un Lulling kundze. Es garantēju, ka jautājums par modulācijas likmi būs pieņemtā kompromisa būtiskākais jautājums. Es esmu ņēmis vērā Eiropas Parlamenta vēlmi rast kompromisa risinājumu. Es vēlos piebilst, ka progresīvā modulācija, kas ir pārāk radikāls risinājums neapšaubāmi radītu problēmas vairākām dalībvalstīm, bet mums ir jāsaprot, ka progresīvās modulācijas būtība atbilst sociālām vajadzībām, par kurām ļoti daudz tiek runāts. Tādēļ mums kopā ar Fischer Boel kundzi ir jārod kompromiss, un šai sakarībā es uzskatu, ka jūsu referenta ierosinātā nostāja padarīs kompromisu saprotamāku. Attiecībā uz modulāciju es vēlos teikt, ka jautājums par līdzfinansēšanas likmi papildu modulācijai ir vēl viens jautājums, kas ir jāiekļauj tiesību aktu kopumā. Jūsu ierosinātā likme ir 100 %, un tas nozīmē, ka valsts līdzfinansējuma nav. Tas ir ļoti vērienīgs priekšlikums, bet, pēc manām domām, tas ir pareizs risinājums.

Nākamais jautājums, par kuru es vēlos runāt, ir jautājums par jaunajām problēmām. Es pilnībā izprotu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas nostāju, kas uzskata de facto atbalstu piensaimniecības nozarei par vienu no šīm jaunajām problēmām, kuras iemesls ir modulācija. Es domāju, ka šis ir viens no būtiskajiem jautājumiem, pie kura mēs strādāsim kopā ar Fischer Boel kundzi.

Vēl viens būtisks — plašs un ļoti aktuāls — jautājums, dāmas un kungi, ir jautājums, kuru minēja Capoulas Santos kungs, aicinot izmantot saprātīgu un līdzsvarotu pieeju, un par kuru tikko savu viedokli izteica Goepel kungs, Mathieu kundze un Le Foll kungs. Es minēju tikai dažu deputātu vārdus, bet daudzi no jums varētu runāt par šo jautājumu — jautājumu par piena kvotām. Ir jāatrisina divas problēmas — piena kvotu palielināšana un pieauguma koeficients un atbalsta pasākumi.

Attiecībā uz kvotu palielināšanu es vēlos teikt, ka saskaņā ar maniem novērojumiem Parlamenta debatēs paustās nostājas ir diezgan atšķirīgas. Godīgi sakot, tāda pati situācija ir vērojama arī Padomē. Jūsu ierosinātais risinājums — palielināt kvotas par 1 % gadā laikā no 2009. līdz 2010. gadam un pēc tam pieņemt lēmumu, pamatojoties uz ziņojumu par kvotu palielināšanas turpināšanu, ir saprātīga pieeja, kas atbilst jūsu referenta Capoulas Santos kunga ierosinājumiem. Tajā pašā laikā aktuāls ir arī jautājums par lauksaimniecības uzņēmumu, kā arī citu uzņēmumu pārskatāmību vidējā termiņā. Lai to nodrošinātu, protams, ir jāveic plānošana no šā brīža līdz 2015. gadam, un, visbeidzot, es uzskatu, ka Komisijas priekšlikums ir samērā līdzsvarots. Mēs pie tā strādāsim, un mēs it īpaši strādāsim pie atbalsta pasākumiem, jo ikviens piekritīs, ka ir nepieciešams atbalsts mazāk attīstītiem reģioniem. Ierosinātais risinājums izmantot 68. pantu, lai īstenotu strukturālus pasākumus, pēc manām domām, nodrošinās mums derīgu instrumentu kopumu šīs nozares atbalstam. Attiecībā uz plānoto finanšu instrumentu izmantošanas rezultātiem es uzskatu, ka ir jārīko debates, lai rastu visiem pieņemamu risinājumu. Es, protams, ar to domāju piena fondu.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt dažus vārdus par tirgus regulēšanas instrumentiem. Es esmu ņēmis vērā lūgumus par tirgus regulēšanas instrumentu un efektīvu instrumentu saglabāšanu. Es tāpat kā jūs uzskatu, ka, ņemot vērā šo jauno, daudzo runātāju pieminēto, globālo situāciju lauksaimniecībā un pārtikas ražošanas nozarē, šai ražošanas nozarei, šai reālajai ekonomikai, kas ietekmē pārtikas piegādi iedzīvotājiem, ir nepieciešami instrumenti intervences nodrošināšanai nopietnas tirgus nestabilitātes gadījumā, un no šā viedokļa intervences jautājums ir būtisks sarunu jautājums.

Daudzas dalībvalstis, tāpat kā daudzi EP deputāti, vēlas pārskatīt Komisijas sākotnējos priekšlikumus un vēlreiz tos pārrunāt. Arī mēs meklēsim kompromisa risinājumu, kas ļautu mums arī turpmāk nodrošināt reālu un efektīvu drošības tīklu.

Nobeigumā es vēlos runāt par 68. pantu. Šeit Parlamentā un arī Padomē ir notikušas plašas debates un ir pausta stingra prasība apzināt iespējas piemērot šo pantu, kas rada patiesu interesi, tajā pašā laikā saglabājot tā vispārējo raksturu. Tādu iespēju apzināšana, kas ļautu piemērot šo pantu, iespējams, — pēc manām domām, pilnīgi noteikti — veicinātu atbalsta nodrošināšanu tādas produkcijas ražošanai, piemēram, aitkopības nozarē, kas šeit tika pieminēta un kam ir nepieciešams atbalsts.

Arī saistībā ar šo jautājumu mēs sadarbojamies ar komisāri, pamatojoties uz šiem principiem, kā arī mēs meklēsim risinājumus, lai uzlabotu finansēšanas noteikumus. Es pievērsīšu sevišķu uzmanību prasībām, ko izvirzījuši daudzie jauno dalībvalstu pārstāvji, attiecībā uz lielāku taisnīgumu un vienlīdzību.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, visām daudzpusīgajām runām, kas šeit izskanēja, es esmu pievērsis lielu uzmanību un ar patiesu interesi tajās klausījies. Pamatojoties uz atzinumiem, kurus jūs sniegsiet, un uz priekšsēdētāja Parish kunga, komitejas un referenta paveikto darbu, par ko es vēlreiz vēlos pateikties, mans uzdevums būs nodrošināt dinamisku politisko kompromisu, kas ļaus mums pielāgot kopējo lauksaimniecības politiku, vienlaicīgi aizsargājot to jaunajā globālajā situācijā, kādā esam nonākuši. Tas ir uzdevums, pie kura mēs strādāsim kopā ar Fischer Boel kundzi un visiem viņas kolēģiem, kuriem es vēlos pateikties par mūsu starpā valdošo gaisotni, ko bijām izveidojuši pēdējos mēnešos.

Nobeigumā es vēlos teikt arī dažus vārdus, atbildot uz Aubert kundzes pirms brīža izteikto komentāru, pieminot situāciju saistībā ar pārtikas trūkumu. Prezidentūra pilnībā apzinās to, ka mēs nevaram diskutēt par kopējo lauksaimniecības politiku it kā atrastos cietoksnī, šeit Eiropā domājot tikai par sevi. Tieši tādēļ mēs 3. jūlijā organizējām konferenci Eiropas Parlamentā, kurā piedalījās Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektors, Pasaules Bankas ģenerāldirektors, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors, daudzi EP deputāti un komisārs Michel kungs, lai meklētu atbildi uz jautājumu: „Kas pabaros pasauli?” Tieši tādēļ mēs 28. novembrī organizēsim darba tikšanos, kurā atkal piedalīsies Michel kungs, par saikni starp lauksaimniecību un attīstību.

Tādēļ es, tāpat kā prezidentūra, pievēršu lielu uzmanību tam, kas tiek teikts par lauksaimniecību, lai nodrošinātu Eiropas Savienības lauksaimniecības un reģionu pārtikas nodrošinātības modeli, kas 50 gadus ir bijis kopējās lauksaimniecības politikas balsts, vienlaicīgi saglabājot skaidru un empātisku redzējumu attiecībā uz to, kas notiek citās pasaules daļās.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es uzmanīgi klausījos, un es domāju, ka nepieteiktu uzstāšanos skaits skaidri parāda šajā Parlamentā valdošo lielo interesi par lauksaimniecības nozari un to lēmumu sekām, kas tiks pieņemti.

Es vēlos runāt par dažiem šeit pieminētiem jautājumiem. Vispirms es vēlos uzsvērt, ka jūs, pēc manām domām, esat kaut ko pārpratuši vai arī kaut ko palaiduši garām, mēģinot mani pārliecināt, ka veikt modulāciju nozīmē atņemt finansējumu lauksaimniekiem, kas tā nebūt nav. Mums ir nepieciešama modulācija tāpēc, ka mēs sastopamies ar jaunām problēmām, un mums ir jānodrošina atbalsts lauksaimniekiem, lai viņi varētu veikt ieguldījumus, lai risinātu šīs jaunās problēmas. Gluži pretēji, pēc manām domām, varētu pat teikt, ka, veicot modulāciju, mēs patiesībā palielinām lauksaimniecības nozarei paredzēto finansējumu tāpēc, ka tiek piesaistīts līdzfinansējums. Tieši tāda ir modulācijas ideja. Turpinot apgalvot, ka mēs atņemam finansējumu lauksaimniekiem, tie no jums, kuri izvēlas šo argumentu, tiešām kļūdās.

Tā vien liekas, ka šodienas būtiskākais jautājums ir piena jautājums. Parish kungs savā pirmajā runā teica, ka jūsu komitejas sastāvā ir 27 dalībvalstu — 27 patērētāju — pārstāvji, bet, noklausoties šodienas debates, man gribas domāt, ka viņu ir daudz vairāk tāpēc, ka no šodien dzirdētā bija iespējams izvēlēties un izmeklēt visdažādākos risinājumus — no kvotu palielinājuma par 0 % līdz kvotu palielinājumam par 10 %. Prezidentūras un Komisijas uzdevums ir mēģināt rast pareizu līdzsvaru.

Tiem, kuri runā par piena fondu, es vēlos teikt, ka tas ir dīvaini, jo es joprojām atceros 2003. gadā notikušās sarunas, kad mēs nolēmām piešķirt kompensācijas piena ražotājiem visā Eiropā. Lai sniegtu piemēru, es runāšu par Vāciju — Vācijas piensaimnieki katru gadu kompensācijās saņēma 1 miljardu eiro, atbalstu, ko ieguva, novirzot maksājumu par pienu vienotajā maksājumu shēmā. Bet tajā laikā es nedzirdēju, ka kāds runātu par piena fondu, un tieši tādēļ, zinot, ka piena nozare saskaras ar grūtībām, mēs jauno problēmu sarakstu esam papildinājuši ar piena jautājumu. Es esmu pārliecināta, ka mēs spēsim sagatavot patiešām efektīvu dokumentu kopumu piena ražotājiem tajās nozarēs, kas ir nonākušas grūtībās.

Es vēlos teikt, ka esmu pārsteigta, sastopoties ar tādu pretestību pret piena kvotas palielināšanu, zinot, ka pagājušā gadā mēs iekasējām papildu nodevu 338 miljonu eiro apmērā no Eiropas piena ražotājiem. Pēc manām domām, šis pilnīgi noteikti nav ceļš, kuru es izvēlētos, lai virzītos uz priekšu. Es vēlos nodrošināt iespēju lauksaimniekiem reaģēt uz pārmaiņām tirgos. Kvotu palielināšana neuzliek par pienākumu ražot — tā ir tikai iespēja tiem, kuri ieņem spēcīgas pozīcijas iekšējā tirgū vai ārējos tirgos. Ir jāatceras, ka daži konkurētspējīgākie uzņēmumi katru gadu maksā 338 miljonus eiro, lai paliktu šajā nozarē.

Attiecībā uz resursu pārdali ir acīmredzams, ka pastāvēja plaša vienprātība attiecībā uz to, ka šī „veselības pārbaude” nebija iecerēta kā jauna reforma un ka tādēļ mēs balstījāmies uz 2003. gada reformu. Es domāju, ka gan prezidentūra, gan arī Komisija var atzīt, ka ir jūtams spēcīgs spiediens no jauno dalībvalstu puses nodrošināt vienlīdzīgākus maksājumus, un es zinu, ka šis jautājums tiks nopietni atbalstīts debatēs par 2013. gada reformu. Mēs varam rast risinājumus jaunajām dalībvalstīm jau tagad, sagatavojot kompromisu, un es ceru, ka jūs būsiet patīkami pārsteigti.

Nobeigumā es vēlos teikt dažus vārdus par ierosināto tabakas jautājumu, par to, ka mani pārsteidza Gklavakis kungs, kurš vienmēr mēģina mūs pārliecināt, ka tabakas jautājums ir nozīmīgs, un mēs ticam, ka tas tā patiešām ir viņa pārstāvētajā reģionā. Bet tabakas jautājums neattiecas uz „veselības pārbaudi”. Reforma tabakas audzēšanas nozarē tika īstenota 2004. gadā, un to atbalstīja visas valstis, arī tabakas ražotājas dalībvalstis. Kā jau es vairākas reizes esmu teikusi, es pilnīgi noteikti neierosināšu atsākt debates par reformu tabakas audzēšanas nozarē. Bet es ar prieku palīdzēšu visām tām dalībvalstīm, visiem tiem reģioniem, kuri saskaras ar problēmām, jo ir iespējams izmantot vairākas lauku attīstības politikas sniegtās iespējas. Es esmu pārliecināta, ka mēs varam rast risinājumus, kas mazinās pieņemto lēmumu sekas attiecībā uz tabakas ražotājiem.

Maniem komentāriem ir jābūt īsiem, bet mans secinājums par šodienas debatēm pilnīgi noteikti ir tāds, ka mums šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama kopējā lauksaimniecības politika. Es piekrītu McGuinness kundzes teiktajam, ka situācija, kurā vienīgais risinājums būtu atkārtota lauksaimniecības nodošana dalībvalstu pārziņā, pilnīgi noteikti apdraudētu Eiropas lauksaimniecības nozari.

Es aicinu attiecībā uz mūsu kopējo lauksaimniecības politiku saglabāt elastību, ko mēs esam paredzējuši mūsu dažādajos risinājumos saistībā ar lauku attīstības politiku. Bet mums tiešām ir nepieciešama kopējā lauksaimniecības politika. Tāds ir mans secinājums saistībā ar šodienas debatēm. Es vēlos jums visiem pateikties par šo īpašo pieeju.

SĒDI VADA: A. BIELAN
priekšsēdētāja vietnieks

  Luis Manuel Capoulas Santos, referents. – (PT) Garais runātāju saraksts un apņēmības pilnās un dedzīgās runas, kurās viņi pauda savas idejas, vēlreiz apstiprina to, cik nozīmīgs šis jautājums ir Eiropas Parlamentam, un parāda, cik liela uzmanība ir jāpievērš lauksaimniecībai, lauksaimniekiem un lauku videi Eiropā.

Nekas šo debašu laikā mūs nepārsteidza, jo šajās debatēs runātāji lielākoties apstiprināja viedokļus, kas tika vairākkārt pausti dažādās debatēs šajā ilgstošajā diskusiju procesā, kas turpinājās ilgāk par gadu, un manis pārstāvētajai politiskajai grupai — vēl sešus mēnešus ilgāk.

Taču, manuprāt, ir skaidri pateikts, ka nav iespējamas alternatīvas viedokļiem, kas piedāvā vidusceļu, ļaujot panākt atbildīgu, vairākumam pieņemamu kompromisu.

Arī Komisija un Padome ir no jauna apstiprinājusi savu nostāju, bet mani iepriecina pazīmes, kas liecina par elastību un atklātību.

Tādēļ es ticu jūsu politiskajam reālismam, dārgā Mariann un Michel, un kompromisa garam, lai mēs spētu rast galīgo risinājumu, kas būtu ļoti tuvs risinājumam, ko jums ierosināja Parlaments saistībā ar šiem būtiskajiem jautājumiem.

Es vēlos atgādināt par šīs pieejas simbolisko nozīmi laikā, kad Eiropas Parlaments gatavojas uzņemties koplēmuma pilnvaras tāpēc, ka es ceru, ka drīz tiks atrisināta problēma saistībā ar Lisabonas līguma ratifikāciju, jo Eiropai tas ir vajadzīgs.

Barnier kungs, kā jau es iepriekš vairākkārt esmu teicis, mēs vēl neizmantojam koplēmuma pilnvaras, bet mēs jau strādājam saskaņā ar tā principiem. Tādēļ es ceru, ka sarežģītās šodien un rīt gaidāmās sarunas būs tiešām veiksmīgas. Es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim rast pieņemamu risinājumu atbilstoši to Eiropas lauksaimnieku un lauksaimniecības nozares pārstāvju vajadzībām, kuri cieši seko līdzi mūsu darbībai. Mēs visi esam pārliecināti — un tas arī būs labākais šo debašu noslēgums — par to, ka Eiropā ir nepieciešama kopējā lauksaimniecības politika, lai Eiropas lauksaimniecība būtu konkurētspējīga un ekoloģiski ilgtspējīga.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2008. gada 19. novembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Gerard Batten (IND/DEM), rakstiski. – Kopējā lauksaimniecības politika piespiež britu patērētājus iegādāties pārtiku no Eiropas kontinentālās daļas lauksaimniekiem par cenām, kas ir mākslīgi paaugstinātas salīdzinājumā ar cenām pasaules tirgū. Ir aprēķināts, ka KLP rezultātā cenas ir vismaz par 23 % augstākas nekā cenas pasaules tirgū.

Ekonomisti ir arī aprēķinājuši, ka KLP Apvienotās Karalistes patērētājiem izmaksā vismaz 1,2 % no IKP, kas pašreiz ir līdzvērtīgi šokējošiem 16,8 miljardiem mārciņu gadā.

Es pārstāvu tos daudzos Londonas iedzīvotājus, kuriem ir problemātiski apmaksāt savus rēķinus. Viņus skar nepārtraukti augošie nodokļi un cenas. Viņiem nav jāmaksā par kontinentālās daļas lauksaimnieku izdzīvošanu. Ja valstis vēlas atbalstīt savu lauksaimniecības nozari, tā ir viņu darīšana, bet par to jāmaksā viņu valsts nodokļu maksātājiem.

Par kopējo lauksaimniecības politiku maksā tie, kuri to vismazāk var atļauties — pensionāri un maznodrošinātie, tie, kuri pārtikai atvēl proporcionāli lielāku daļu no saviem ienākumiem. KLP ir tikai viens no daudzajiem iemesliem, kādēļ Lielbritānijai būtu jāizstājas no Eiropas Savienības.

  Constantin Dumitriu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Ar prieku atzīmēju, ka gadu pēc tam, kad Eiropas Komisija uzsāka apspriešanās procesu kopējās lauksaimniecības politikas piemērošanai zemnieku un lauksaimnieku pašreizējām vajadzībām, esam panākuši vienprātību attiecībā uz dažiem konkrētiem priekšlikumiem.

Uzskatu, ka attiecībā uz 68. pantu panāktais kompromiss ir pareizs, it sevišķi finansējuma maksimālā apmēra palielinājums no 10 % uz 15 %, kas vajadzīgs ikvienas jaunas sabiedriskās kārtības stratēģiskajiem pasākumiem dalībvalstīs, kā arī skaidra maksimālā apmēra noteikšana konkrēta atbalsta izmantošanai.

Es vēlos atgriezties pie jautājuma par savstarpējās atbilstības tiesību aktu kopuma pilnīgas piemērošanas termiņu Rumānijai un Bulgārijai. Šīs abas valstis tiešo maksājumu atbalsta maksimumu 100 % apmērā sasniegs līdz 2016. gada 1. janvārim. Tātad arī savstarpējās atbilstības tiesību aktu kopuma pilnīgas piemērošanas termiņam vajadzētu būt šim laikam. Tomēr ar bažām secinu, ka mūsu atbalstītās izmaiņas līdz šim brīdim tā arī nav ieviestas. Paturot prātā šī jautājuma nozīmīgumu jaunajās dalībvalstīs, es ierosinu kolēģiem turpmākajās diskusijās ņemt to vērā, lai varam atrast abām valstīm izdevīgu risinājumu, kuru atbalstītu arī visu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji.

  Béla Glattfelder (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Situācijas izvērtēšana nenozīmē tikai vienkāršu pārskatu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Patiesībā mēs runājam par KLP reformu un būtisku atbalsta samazinājumu lauksaimniecībai. No Ungārijas un ungāru lauksaimnieku viedokļa tas ir nepieņemami.

Līdz šim reformas Ungārijas lauksaimniecībai ir nodarījušas tikai zaudējumus.

Ungārijā modulācija skartu arī mazās 20 hektāru lauksaimniecības. Mazajām lauksaimniecībām ir vajadzīgs tiešā atbalsta palielinājums, nevis samazinājums. Tomēr modulācijas piemērošana jaunajās dalībvalstīs laikā līdz 2013. gadam neatbilstu pievienošanās līgumam.

Pārtikas nodrošinājuma interesēs mums joprojām vajag atbalstu ražošanai un tirgus regulēšanai, ieskaitot graudu intervenci. Uzskatām par nepieņemamu, ka intervences cena tiek piesaistīta cenai Rouen ostā, jo transporta izmaksas ir proporcionāli zemākas attālākajās un it īpaši jaunajās dalībvalstīs, kas rada diskrimināciju.

Mēs esam pret piena kvotu palielināšanu. Piena kvotu palielināšana pavasarī izrādījās kļūdains lēmums, kura rezultātā nokritās piena cenas vairākās dalībvalstīs. Piena kvotu palielināšana ir īpaši pretrunā Ungārijas interesēm, jo mums ir ievērojams apjoms neizmantoto piena kvotu. Šāda rīcība atturētu Ungārijas lauksaimniekus no ražošanas apjomu palielināšanas.

Mēs piekrītam atbalsta saglabāšanai tabakas ražotājiem. Vairāki tūkstoši ģimeņu nodrošina sev iztiku ar tabakas ražošanu, it īpaši valsts neattīstītākajos ziemeļaustrumu rajonos.

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. – (FR) Vispirms vēlos paslavēt mūsu referenta Capoulas Santos kunga ievērojamo darbu, kurš nebeidza meklēt līdzsvarotu un stabilu kompromisu, lai ļautu Eiropas Parlamentam vienoti stāties pretī sašķeltajai un neizlēmīgajai Padomei.

„Veselības pārbaude”, par kuru šodien balsosim, piedāvā lielisku iespēju būtiski pārdomāt, kā mēs varam izvairīties no graujošās neapmierinātības attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), un paraudzīties uz to darbu lielo apjomu, kuri jāveic, lai īstenotu šīs politikas reformu, un kuri plānoti pēc 2013. gada.

Nenoliedzami, KLP ir vajadzīgs jauns skats no malas, it īpaši sociālajos un vides jautājumos. Tādēļ esmu priecīga, ka mums izdevās izmainīt Eiropas Komisijas tekstu lielāka sociālā jutīguma virzienā, it īpaši piedāvājot palielināt atbalstu mazajiem lauksaimniekiem, kā arī ieviešot „darba” un „nodarbinātības” faktorus atbalsta piešķiršanas noteikumos. Tomēr man ir žēl — un tas ir mans vienīgais iebildums —, ka ekonomiskos un sociālos kritērijus nepapildina arī ekoloģiski apsvērumi, jo „ilgtspējai” jākļūst par mūsu lauksaimniecības politikas atpazīšanas zīmi.

  Lasse Lehtinen (PSE), rakstiski. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, ir jādara vēl vairāk, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecības atbalsts tiek piešķirts tādā veidā, kas lauksaimniecībai nodrošina ilgtspējīgu attīstību. Pašreizējās subsīdijas lauksaimnieki kopumā uztver tikai kā savu ienākumu papildināšanas iespēju.

Baltijas jūras krastos esošo valstu lauksaimniecība ir lielākais jūras piesārņotājs šajā reģionā. Ja mēs piešķiram lauksaimniecības subsīdijas, mēs patiesībā palielinām piesārņojuma emisiju gruntsūdeņos un tādējādi arī jūrā.

Jebkurai uzņēmējdarbībai, arī uzņēmējdarbībai lauksaimniecībā, ir jāpiedalās brīvprātīgajos vides saglabāšanas darbos un projektos. Tas ir vienīgais veids, kā lauksaimniecība var pieprasīt sev tiesības pastāvēt arī nākotnē. Kādēļ nodokļu maksātājiem būtu jāturpina uzturēt nodarbošanos, kas rada kaitējumu apkārtējai videi, ja piesārņojumu varētu vienkārši iegūt kā ārpakalpojumu, pērkot importētu pārtiku?

Tīrs ūdens mūsdienās jau ir deficīta prece. Tādēļ ir tikai saprātīgi, ka cilvēki paši maksātu par tā piesārņošanu, nevis tas tiktu finansēts no publiskajiem līdzekļiem.

Lauksaimniecībai ir pareizi jāizmanto visi neskaitāmie esošie vides pasākumi. Fosfora un slāpekļa atjaunošana jau ir tehnoloģiski iespējama un drīz būs arī finansiāli vilinoša. Šos vērtīgos dabas resursus un izejvielas vajadzētu otrreizēji pārstrādāt, kā tas tiek prasīts attiecībā uz citiem dabas resursiem.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Kā jau tika plānots, „veselības pārbaude” ļāva iedziļināties kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) principos dziļāk nekā citās Eiropas Savienības politikas un budžeta sfērās.

Lauksaimniecības politika, kas agrāk bija lielākā izdevumu daļā budžetā un veidos vienu trešdaļu budžeta līdz 2013. gada beigām, tiek spēcīgi kritizēta. Galvenais arguments ir disproporcija starp lauksaimniecības nozīmi tautsaimniecībā un nodarbinātībā un tās daļu Eiropas Savienības budžetā. Tas ir pārpratums.

KLP ir Kopienas politika, un tās daļa Eiropas Savienības kopējos publiskajos izdevumos gan katras valsts, gan Kopienas līmenī nepārsniedz 0,3 % no IKP. Tāpat ir mainījusies starptautiskā situācija, un katastrofāls pārtikas trūkums jaunattīstības valstīs liek mums atkal domāt par lauksaimniecības atbalsta principiem Eiropā.

Kā liecina daudzās ieviestās izmaiņas, Eiropas Parlaments ir rūpīgi diskutējis par šo jautājumu. No tādas valsts viedokļa, kur lauksaimniecībai ir samērā liela daļa kopējā nodarbinātībā, kā tas ir Polijā, būtu pamatoti paaugstināt piena kvotas un nodrošināt valsts atbalstu nozarēm, kuras ir visnelabvēlīgākajā situācijā. Apsverot vispretrunīgāko jautājumu, proti, modulāciju, ir vērts atcerēties, ka „jaunās” dalībvalstis 100 % tiešo subsīdiju līmeni sasniegs tikai 2013. gadā un šī modulācija var tikt uztverta kā nevēlams lauksaimniecības politikas renacionalizācijas vēstnesis.

  Cătălin-Ioan Nechifor (PSE), rakstiski. – (RO) Pārstāvot reģionu ar nozīmīgu lauksaimniecības jomu vienā no jaunajām dalībvalstīm Rumānijā, nedomāju, ka atšķirības attieksmē pret lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs un vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs mazinās tādēļ, ka kopējās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudes” ietvaros tiek veikts novērtējums. Tomēr ir labi, ka valsts piena kvotas Rumānijā nav mainītas reizē ar to, ka dalībvalstīm ir iespēja palielināt savas piena kvotas uz noteiktu laiku, ja citas dalībvalstis savas kvotas neizmanto pilnā apjomā. Ņemot vērā, ka pašreizējā krīze ietekmē arī šo jomu, ir svarīgi piedāvāt piena fonda izveidi, lai atbalstītu pārstrukturēšanu šajā jomā.

Turklāt es uzskatu, ka pirms jauno noteikumu par piena kvotām ieviešanas no 2015. gada ražotājiem jābūt iespējai pielāgoties tirgus izmaiņām un ieguldīt saskaņā ar tirgus prasībām, īpaši paturot prātā, ka ieguldījumu atbalsta pieteikumu iesniegšanas termiņi ir samērā gari. Turklāt, lai ļautu ražotājiem ieguldīt atbilstoši tirgus prasībām, jāatceļ ierobežojumi noteiktajām kvotām.

  Maria Petre (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Dzirdēju, ka viens no maniem kolēģiem runāja par to, kā sadalīt saldumus starp diviem bērniem. Turpinot analoģiju, vēlos vērst uzmanību uz faktu, ka, ja kāds no šiem bērniem būtu Rumānijas vai Bulgārijas lauksaimnieks nākotnē, es teiktu, ka pēc astoņiem gadiem viņš saņems to, ko būs pelnījis. Es tikai gribētu zināt, vai pēc šiem astoņiem gadiem viņš joprojām būs bērns.

Kad es kā Rumāniju pārstāvošā Eiropas Parlamenta deputāte pievienojos Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai, manu uzmanību piesaistīja frāze „droša piezemēšanās”, kas bieži tika izmantota, runājot, piemēram, par piena kvotām. Jautāju toreiz un jautāju tagad — kā Rumānijas un Bulgārijas lauksaimnieki var apvienot „pacelšanās” procedūru ar „drošas piezemēšanās” procedūru? Kad Rumānija bija tikko uzsākusi pievienošanās procedūru, dāņu partneris man teica, ka šajā procesā sarežģītākā būs lauksaimniecības sadaļa. Šodien es ceru, ka divus gadus pēc pievienošanās Rumānijas lauksaimniecība piedāvās iespēju vienotai Eiropai.

  Dushana Zdravkova (PPE-DE), rakstiski. – (BG) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas turpināšana ir svarīga, lai ļautu Eiropai saglabāt tās līderpozīcijas šajā nozarē. Protams, tam nevajadzētu notikt uz ražotāju vai galapatērētāju rēķina. Ir vispārzināms, ka Eiropas Savienība no lauksaimniecības produktu eksportētājas ir pārvērtusies par importētāju. Tas liecina, ka šodienas debašu iznākumam vajadzētu būt sabalansētam, lai varam būt droši, ka tiek aizstāvētas visu pilsoņu intereses.

Uzskatu, ka liela daļa Komisijas priekšlikumu ir izdevīgi lauksaimniekiem Bulgārijā, it īpaši tāpēc, ka Bulgārijas valdības nepareiza vadība šajā nozarē un veiktās nelikumības bija pamatā tam, ka netika sasniegti pirmspievienošanās mehānismos plānotie rezultāti. Šī iemesla dēļ pēdējos mēnešos esam pieredzējuši lauksaimniecības produktu ražotāju, galvenokārt piensaimnieku un graudu audzētāju, protestus. Tāpēc, neriskējot ar piena produktu tirgus pilnīgu liberalizēšanu, ir svarīgi saglabāt drošību tajos reģionos, kuros iztikas nodrošināšana ir būtiski atkarīga no piena lopkopības.

Daudzi piena lopkopji Bulgārijā atrodas kalnu reģionos vai citos reģionos ar īpašām problēmām. Šī iemesla dēļ atbalstu ideju, ka viņu attīstībai jāpiešķir vairāk līdzekļu un jāizveido specializēts fonds piena ražotājiem.