Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2286(ACI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0430/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 18/11/2008 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0536

Debates
Otrdiena, 2008. gada 18. novembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Iliana Malinova Iotova (A6-0393/2008)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, finanšu krīzes apjoms parāda, ka atbildīgus lēmumus nepieņem ne bankas, ne patērētāji. Es stingri atbalstu ieguldījumus finanšu izglītībā, un es esmu arī atbalstījusi ziņojumu, bet es nevaru piekrist virspusējām kampaņām un vispārīgiem principiem. Es vēlos, lai mums būtu stāvokļa analīze, jo situācija dažādās dalībvalstīs var būt atšķirīga. Es arī zinu, ka, lai izglītība būtu patiesi efektīva, tai rūpīgi jāpievēršas dažādu pilsoņu grupu konkrētām interesēm.

Es gribētu, lai jūs pievēršat uzmanību kādai pamācošai pieredzei Čehijā. Tur kāds cilvēks trešo gadu vada tīmekļa vietni www.bankovnipoplatky.com. Šī tīmekļa vietne dod būtisku ieguldījumu to Čehijas pilsoņu izglītošanā finanšu jautājumos, kam ir pieeja internetam. Šis gadījums parāda, ka jautājumu par finanšu izglītību var atrisināt viegli un efektīvi. Tas, kā mums tomēr trūkst, ir skolēnu un vecākās paaudzes izglītošana, un to mēs nevarēsim izdarīt bez valsts finansējuma.

 
  
MPphoto
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Finanšu krīze ir sagādājusi Eiropas patērētājiem lielisku izdevību pārbaudīt savas zināšanas finanšu lietās. Tā viņiem ir sniegusi lielisku mācību stundu par to, cik svarīgi ir izprast personīgo finanšu pārvaldīšanu, novērtēt ietaupījumus, izmantot apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī saprast vienkāršus banku paziņojumus un čekus. Visās šajās jomās ir nepieciešamas zināšanas par finanšu terminoloģiju un tās pareizu piemērošanu attiecībā uz savu finanšu apsaimniekošanu.

Tādēļ es uzskatu, ka referentes Iotova kundzes ziņojums ir nākamais svarīgais EP ieguldījums patērētāju aizsardzības jomā, un es balsoju par to. Es cieši ticu, ka patērētāju izglītošanai jāsākas pamatskolā. Dalībvalstīm būtu jāiekļauj šis temats, it īpaši finanšu jautājumi, pamatskolas un vidusskolas mācību grāmatās. DOLCETA un EURÓPSKY DIÁR tīmekļa vietnes būtu jāatbalsta vairāk.

Es atzinīgi vērtēju patērētāju organizācijas, kuru mērķis ir izglītot ne tikai skolēnus, bet arī skolotājus. Ar lielu aizrautību organizētas dažādas sacensības piesaista daudzus jaunos patērētājus. Slovākijas Patērētāju asociācija manā aizbildnībā un skolēniem paredzētās patērētāju izglītošanas kontekstā organizē ikgadējas sacensības ar nosaukumu „Patērētāji dzīvei”. Sacensības izraisa milzīgu interesi, un uzvarētājiem piešķirs braucienu uz Eiropas Parlamentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, paldies par sniegto iespēju paskaidrot manu balsojumu. Man liekas, ka šeit, šajā sēžu zālē, ir vienprātība jautājumā par to, ka krīzi kreditēšanas jomā un likviditātes krīzi, ar ko mēs saskārāmies, izraisīja ne tikai banku slikti pārdomātie lēmumi par aizņēmumiem — šos lēmumus tām uzspieda Clinton administrācija un tai sekojošie režīmi, kuri ierosināja, lai bankas aizdod naudu kopienām, kas tika uzskatītas par kredītnespējīgām — bet arī patērētāji, kuri pieņēma slikti pārdomātus lēmumus. Tā kā patērētājus mudināja ņemt aizņēmumus, kurus tie, iespējams, nevarēja atļauties atmaksāt, viņi pēkšņi attapās situācijā, kad visa aizņēmuma atmaksas nespēja pašiem jāiznes uz saviem pleciem.

Šī situācija liecina, cik svarīga ir patērētāju izglītošana finanšu jomā. Tomēr šķiet, ka mūsu domāšana nonāk strupceļā, jo, lai arī kāda nebūtu problēma, ES ir risinājums. Ja mēs papētām, kādus risinājumus piedāvā Komisijas tīmekļa vietne Eiropas dienasgrāmatā, mēs redzam, ka tur būtībā ir ļoti maz informācijas par patērētāju izglītību. Mums būtu jāmeklē tādas vietējās kopienas organizācijas kā Croydon Caribbean Credit Union manā vēlēšanu apgabalā, kas palīdz risināt šīs problēmas vietējās kopienas līmenī, nevis Eiropas līmenī.

 
  
  

- Ziņojums: Astrid Lulling (A6-0417/2008)

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es lūdzu Parlamentu balsot pret šo ziņojumu, jo tikai neliela daļa balsoja par orientējošiem līmeņiem, kas ir zemāki par patlaban piemērojamiem.

Es gribētu norādīt, ka Komisija neatbalsta orientējošus līmeņus. Šis Parlaments 2005. gadā balsoja par Rosati kunga ziņojumu, lai atceltu orientējošus līmeņus, bet tagad mēs speram soli atpakaļ un samazinām tās prasības, par kurām mēs balsojām. Vairums deputātu nezina, par ko viņi nobalsoja.

Patlaban mēs samazinām pašreizējos orientējošos līmeņus par 50 %, kas nozīmē to, ka 800 cigarešu vietā jūs nobalsojāt par 400 cigaretēm, 10 litru spirta vietā jūs nobalsojāt par 5 litriem, 90 litru vīna vietā jūs nobalsojāt par 45 litriem, 110 litru alus vietā jūs nobalsojāt par 55 litriem. Tagad jūs sperat soli atpakaļ un uz pusi samazināt privāto pircēju pašreizējos iepirkumu līmeņus.

Es uzskatu, ka vēstījums komisāram Kovács un Ministru padomei tomēr ir skaidrs; ir tikai pieci deputāti, kas galu galā nebalsos par manu ziņojumu. Tādēļ es vēlos, lai Padome zina, ka komisārs, kā viņš vakar vakarā apgalvoja, piekrīt provizoriskajiem ierobežojumiem — tiem, kuri tiek patlaban piemēroti. Par to jābūt skaidrībai, priekšsēdētāja kungs; man tas jāpasaka kā referentei, jo tas ir svarīgi, lai paskaidrotu balsojumu.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, man ir tā privilēģija pārstāvēt Anglijas galvaspilsētai tuvāko grāfistu skaistos ciemus, pauguraines un zilo zvaniņu birztalas. Tāpat kā ikviens EP deputāts, kas pārstāv dienvidaustrumu Angliju, arī es esmu saņēmis dučiem sirdi plosošu sūdzību no vēlētājiem, kuriem ir patvaļīgi konfiscēts Lamanša ostās likumīgi nopirktais alkohols un tabaka.

Leiboristu valdības pieprasītā akcīzes nodokļa atkārtotā palielināšana spieda palielināt ienākumus, kuriem manā vēlēšanu apgabalā gar Lamanšu vajadzēja nonākt pie mazumtirgotājiem. Ar laiku darbavietas no Anglijas galvaspilsētai tuvākajām grāfistēm tika pārsviestas uz kontinentu. Tie ieņēmumi, kam vajadzēja ieplūst Apvienotās Karalistes kasē, ieplūda kontinenta valstu kasēs.

Valdība reaģēja tā, ka tērēja šos zūdošos ieņēmumus, algojot aizvien vairāk nodokļu inspektoru, kas veltīgi mēģināja nodrošināt kārtību, bet lielākā daļa mūsu alkohola un tabakas kļuva par kontrabandas precēm. Šī ir tā sistēma, pret kuru EP leiboristu deputāti tagad sev par kaunu balsoja, tā atkāpjoties no sava lēmuma. Man liekas, ka tas ir apkaunojoši.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos piebalsot tam, ko teica iepriekšējie runātāji — referente Lulling kundze, kā arī mans kolēģis Dan Hannan no Anglijas dienvidaustrumiem.

Arī es kā Eiropas Parlamenta deputāts no Londonas — pasaules izcilākās pilsētas un pasaulē izcilākās valsts galvaspilsētas — esmu saņēmis daudz vēstuļu no saviem vēlētājiem, kurās viņi sūdzas par muitas un akcīzes preču despotiskajiem noteikumiem, kad viņiem nācās vest sev, savai ģimenei un draugiem alkoholu un cigaretes no kontinenta.

Ko gan Apvienotajā Karalistē dara muita un akcīzes nodokļu inspektori? Viņi piesienas, uzmācas ar jautājumiem, viņi pat pensionāriem liek izkāpt no automašīnas, uzbāzīgi pratina kā gestapo inkvizitori, cenzdamies uzzināt, cik daudz alkohola katrs patērē un cik daudz cigarešu izsmēķē. Tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un nodokļu inspektoriem Apvienotajā Karalistē un Eiropā tā nebūtu jāuzvedas. Nobalsojot par ziņojumu tā, kā mēs to šodien izdarījām, mēs pagājāmies atpakaļ — ne tikai uz laiku pirms 1992. gada, bet uz laiku vēl pirms tam, kad preču brīvas aprites nebija vai arī tā bija ļoti ierobežota.

 
  
  

- Ziņojums: Niels Busk (A6-0391/2008)

 
  
MPphoto
 

  Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Es balsoju par ziņojumu, jo Eiropas Savienībā pēdējo 20 gadu laikā ir ļoti strauji pieaudzis liekā svara un aptaukošanās gadījumu skaits, kurā ir gandrīz 22 miljoni bērnu ar lieko svaru, turklāt šis skaitlis katru gadu pieaug par 400 000 gadījumu. Vairāk nekā 90 % aptaukošanās gadījumu izraisa slikti ēšanas paradumi un kustību trūkums. Šie bērni cieš no nopietniem ēšanas traucējumiem, kā arī locītavu slimībām, vājas imunitātes un pārāk biežas slimošanas.

Tas, ka pēc Baltās grāmatas par stratēģiju Eiropai par barību, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos, seko šī direktīva, ir ļoti laba vēsts cīņā pret bērnu aptaukošanos. Es uzskatu, ka programma, kas saistīta ar augļu un dārzeņu piegādi Eiropas Savienības skolām, ir nepieciešama. Mums arī vajadzētu vairāk uzmanības pievērst bērniem pirmsskolas iestādēs. Padomu došana, kā arī labu un sabalansētu ēšanas paradumu ieaudzināšana dos vairāk labuma veselīgas sabiedrības veidošanā nekā viena pati Programma augļu patēriņa veicināšanai skolās.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Programma augļu patēriņa veicināšanai skolās, skolu piena piegādes shēma, kā arī pārtikas izdalīšanas shēma trūcīgākajiem ES iedzīvotajiem ir lieliskas un nepieciešamas ES iniciatīvas, kas noteikti ir jāatbalsta. Augļu un dārzeņu izdalīšana skolēniem par brīvu ne tikai būs ieguldījums viņu veselības uzlabošanā un ēšanas paradumu mainīšanā, bet arī radīs pozitīvas sociālās sekas. Man ir labvēlīga attieksme pret virkni Eiropas Komisijas priekšlikumu, un es uzskatu, ka tie neizraisīs lielas diskusijas. Tai pašā laikā es ceru, ka komisāra kungs un it sevišķi mūsu ES-27 lauksaimniecības ministri būs mazliet devīgāki. Mums jāatceras, ka svarīgākais jautājums ir mūsu bērnu veselība, un mums nevajadzētu taupīt uz tās rēķina.

 
  
MPphoto
 

  Hynek Fajmon (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju pret Busk kunga ziņojumu par Programmu augļu patēriņa veicināšanai skolās, tāpat kā to darīja PPE-DE grupas deputāti no Čehijas. Galvenokārt vecākiem jābūt atbildīgiem par to, lai viņu bērni lietotu veselīgu uzturu. Eiropas Savienībai nav dotas pilnvaras tādās jomās kā izglītība un veselības aizsardzība. Šo jautājumu administrēšana ir dalībvalstu ziņā atbilstoši katras valsts izvēlei. Nav nekāda racionāla pamatojuma nodokļu maksātāju naudas iztērēšanai, lai skolēni Eiropas Savienībā varētu katru nedēļu par brīvu apēst vienu augli. ES vajadzētu rūpēties par visā Eiropā patiešām svarīgiem jautājumiem, piemēram, par šķēršļu atcelšanu četrām pamatbrīvībām, un tai nevajadzētu pārkāpt pašas noteiktos subsidiaritātes principus.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, mēs esam nogājuši garu ceļu no tiem laikiem, kad mēģinājām mācīt skolēnus nezagt ābolus svešos dārzos, līdz šodienai, kad viņiem vairs nav intereses ne par āboliem, ne augļu dārziem. Tādēļ es domāju, ka šī augļu programma ir vērtējama atzinīgi. Problēma ir tajā apstāklī, ka vecāki neapzinās augļu un dārzeņu nozīmi, tādēļ programma izglītos bērnus un vecākus par augļu un dārzeņu lietošanas labvēlīgo ietekmi uz veselību.

Protams, šīs programmas sekmīgas norises nosacījums ir dalībvalstu ziņā. Mums nav vajadzīga sarežģīta un uz noteikumiem pamatota programma. Mēs gribam būt elastīgi, un mums jāsadarbojas ar skolotājiem, it īpaši ar tiem, kas izsniegs augļus un dārzeņus, un ar vecākiem, lai viņi rūpētos par to, ka bērni ēd un novērtē augļus un dārzeņus, kā arī attīsta veselīgus ēšanas paradumus visas savas turpmākās dzīves laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, pusaudži, kuru svars pārsniedz 150 kg, nav retums Amerikas pilsētās. Es negribu, ka mēs nonākam pie tādas pašas situācijas. Ja mēs popularizēsim veselīgus ēšanas modeļus un veselīgu maztauku produktu lietošanu bērnībā un jaunībā, mēs būsim veikuši ieguldījumu nākamo paaudžu veselībā. Tādējādi samazināsies arī diabēta, kardiovaskulāro un kaulu slimību pacientu ārstēšanas izmaksas.

Šī iemesla dēļ programma, kas ir pārāk pieticīga, praktiski būs neefektīva gan veselības aizsardzības, gan ekonomiskajā ziņā. Tādēļ es atbalstīju 7. grozījumu, kas četrkāršo augļu iegādei paredzētos minimālos izdevumus un tādējādi garantē katram skolēnam vienu porciju augļu vai dārzeņu vismaz 4 dienas nedēļā, nevis tikai vienu dienu nedēļā. Es priecājos, ka šo grozījumu ierosināja Komisija. Programmas ieviešanai nevajadzētu būt atkarīgai no vecāku piekrišanas to līdzfinansēt. Proti, iespēja saņemt skolā augļus par brīvu it īpaši būtu jādod nabadzīgāko vecāku bērniem, tādēļ finansējums programmai būtu jāpalielina.

 
  
  

- Ziņojums: Pervenche Berès, Werner Langen (A6-0420/2008)

 
  
MPphoto
 

  Ivo Strejček (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man paskaidrot, kāpēc es balsoju pret Berès kundzes un Langen kunga ziņojumu. Es gribētu izcelt vismaz trīs punktus.

Pirmkārt, ziņojums aicina efektīvāk un padziļinātāk koordinēt valstu ekonomisko un finanšu politiku. Otrkārt, tas būs saistīts ar efektīvi koordinētu fiskālo politiku, kurai nepieciešama politiska unifikācija, un, treškārt, politiskas unifikācijas radītās sekas ir tas iemesls, kādēļ es balsoju pret ziņojumu.

Es neatbalstu viedokli, ka politiskā koordinācija, kas novērš dabiskās atšķirības starp dalībvalstīm, būs līdzeklis, ar ko varēs dziedināt Eiropas pašreizējās problēmas. Pašreizējās Eiropas problēmas ir darbaspēka brīva pārvietošanās un kapitāla un pakalpojumu brīva aprite.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE).(PL) Apsverot Ekonomikas un monetārās savienības 10 gadu pastāvēšanas pieredzi, mums sev jājautā, vai eiro zīme mums patiesi saistās ar uzplaukumu un stabilitāti. Nav šaubu, ka uz šo jautājumu var būt tikai viena atbilde. Vienlaikus ar dažu negatīvu aspektu pieņemšanu, kas saistīti ar cenu pieaugumu kopējās valūtas ieviešanas sākumposmā, ir jāuzsver, ka eiro ir kļuvis par vienu no pasaules svarīgākajām valūtām.

Ekonomikas un monetārā savienība ir daudz paveikusi dalībvalstu ekonomiskās stabilitātes izaugsmes labā un atstājusi labvēlīgu ietekmi uz starptautisko tirdzniecību, tādējādi dodot labumu ES. Eiro pozitīvā ietekme kļuva īpaši pamanāma pavisam nesen, kad pasaules finanšu krīze lika mums saprast, kāds labums ir stabilam maiņas kursam.

 
  
  

- Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A6-0422/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE).(ET) Es vēlētos sniegt paskaidrojumu par savu balsojumu. Es atturējos balsot par Massimo D’Alema parlamentāro imunitāti, jo man kā juristam ir daži iebildumi attiecībā uz mūsu Parlamenta pilnvarām šajā lietā un man nav tiesību un vēlēšanās iejaukties Itālijas iekšējās lietās.

 
  
  

- Ziņojums: Christian Ehler (A6-0418/2008)

 
  
MPphoto
 

  Gyula Hegyi (PSE). (HU) Es kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtēju balsojuma rezultātus. Mēs runājam par tehnoloģiju, kura, ja viss risināsies labvēlīgi, varēs piedāvāt daļēju risinājumu klimata pārmaiņu radītajām problēmām, bet mēs nedrīkstam pieļaut, ka tādēļ mēs aizmirstam tiesību aktu kopumu par klimata pārmaiņām.

Jaunās dalībvalstis, starp tām arī Ungārija, kopš 1980. gada beigām ir būtiski samazinājušas savas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tā būtu nopietna necieņas izrādīšana, ja tām valstīm, kuras līdz šim ir palielinājušas savas kaitīgās emisijas, būtu atļauts sodīt iepriekš minētās jaunās dalībvalstis. Tādēļ mēs vēlētos panākt, lai 10 % ieņēmumu, kas iegūti oglekļa emisiju tirdzniecības shēmas kvotu izsolēs, sadalītu proporcionāli to dalībvalstu starpā, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Tāpat mēs vēlētos piešķirt 10 % ieņēmumu tām dalībvalstīm, kuras pēdējo 15 gadu laikā ir samazinājušas savas oglekļa emisijas. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir panākusi, lai apsildīšanas sistēmām, kam degvielu piegādā no lieliem attālumiem, piemērotu atbrīvojumu no klimata pārmaiņu nodevas. Tas ir panākums, kas jāsaglabā miljoniem maznodrošinātu Eiropas pilsoņu interesēs. Es kā Vides komitejas atzinuma sagatavotājs pievienojos iepriekš pieminētajiem deputātiem, kas atbalsta ziņojumu.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Jacek Saryusz-Wolski (A6-0416/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo pasākumu. Kazahstāna ir uzsākusi demokrātijas procesu, kas virzās uz priekšu lēnāk nekā šīs valsts ārkārtīgi straujā, pēdējos gados pieredzētā ekonomikas izaugsme: ir milzum daudz ārzemju uzņēmēju, kas šajā bijušajā padomju republikā veic ļoti kapitālietilpīgus ieguldījumus. Eiropas Savienībai tāpēc vajadzētu pastāvīgi mudināt veikt darbības saistībā ar brīvības, demokrātijas un sociālā taisnīguma telpas paplašināšanu Kazahstānas iedzīvotājiem, nevis tikai darboties kā tirdzniecības partnerim ar pieaugošām tirdzniecības interesēm. Ekonomiskajai izaugsmei un demokrātijai būtu jāiet roku rokā.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju apspriežu procedūrā par ziņojumu, ar kuru tiek apstiprināts Protokols Partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Kazahstānas Republiku, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Šis ziņojums palīdzēs veicināt sadarbību starp Rumāniju un Kazahstānas Republiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsoju par Saryusz-Wolski kunga ziņojumu par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kazahstānu. Es to darīju, lai gan man bija iebildes attiecībā uz Kazahstānas valdības īstenoto cilvēktiesību politiku. Ir svarīgi, ka Parlaments un Komisija turpina kontrolēt situāciju Kazahstānā, un, ja tā pasliktināsies vai neuzlabosies nākamajos divpadsmit mēnešos, mums būs jārīkojas un jāpārtrauc šī nolīguma darbība.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Saryusz-Wolski kunga ziņojumu un tātad par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Kazahstānu.

Es atbalstu referenta, kā arī Padomes nostāju un uzskatu, ka Partnerības un sadarbības nolīguma noslēgšana ar Kazahstānu pirms Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās liks sagatavot nepieciešamo Protokolu pie Partnerības un sadarbības nolīguma, kas ļaus jaunajām dalībvalstīm to parakstīt.

 
  
  

- Ziņojums: Angelika Niebler (A6-0439/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Minētais dokuments pamatos neizmaina Parlamenta 2006. gada novembrī pieņemtās regulas saturu, ar kuru nodibina publiskā un privātā sektora partnerību, lai izveidotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu.

Patlaban ierosināto regulas grozījumu mērķis ir atzīt SESAR kā Kopienas struktūru un atļaut piemērot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus tās personālam. Grozījumi ir arī ierosināti, lai noteiktu Kopienas maksimālo iemaksu EUR 700 miljonu apmērā, kas vienādās daļās nāk no Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem un no Eiropas Komunikāciju tīklu programmas, un pārskaitītu to SESAR.

Šī uzņēmuma dibināšana ir bīstams precedents valsts naudas izmantošanai privātiem nolūkiem. Publiskā sektora pieeju varēja akceptēt, lai atjauninātu un uzlabotu gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas arī attiecībā uz to ticamību, tā garantējot gaisa telpas profesionāļiem un izmantotājiem drošību. Mēs uzskatām, ka šos mērķus nevarēs sasniegt veiksmīgāk, ja uz tiem spiedienu izdarīs privātais sektors, lai realizētu savas intereses. Šo iemeslu dēļ mēs neatbalstījām ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Šim priekšlikumam būs pozitīva finansiāla ietekme uz Eiropas gaisa satiksmes kontroles infrastruktūras modernizācijas programmu. Es atbalstu šo priekšlikumu un ietaupīto līdzekļu izmantošanu ieguldījumam pētniecībā, attīstībā un darbībās, kas apstiprina, ka tas viss tiek veikts visas sabiedrības labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es vēlētos paziņot, ka es balsoju par Niebler kundzes ziņojumu par kopuzņēmuma izveidošanu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR).

Ir skaidrs, ka plaša mēroga Kopienas projekti pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā prasa kopīgas publiskā un privātā sektora pūles, lai radītu ilgstošu labvēlīgu ietekmi. Šajā gadījumā es domāju, ka jaunas paaudzes saskaņota gaisa satiksmes pārvaldība ir nepieciešama, lai ekonomiskā un videi draudzīgā veidā atbalstītu Eiropas gaisa satiksmes turpmāko izaugsmi. Tādēļ es domāju, ka mums vajadzētu atzinīgi vērtēt kopuzņēmuma izveidošanu šajā jomā. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka mums jāmācās no pagātnes kļūdām (šajā gadījumā es gribētu atsaukties uz Galileo kopuzņēmuma likvidēšanu) un jānoformulē skaidrāka definīcija par to, kādam vajadzētu būt šīs juridiskās personas statusam.

 
  
  

- Ziņojums: Diana Wallis (A6-0382/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Wallis kundzes ziņojumu par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu noteiktā marķējuma kodificēšanu. Tā kā Direktīva par mehānisko transportlīdzekļu noteikto marķējumu tikusi grozīta vairākas reizes, es domāju, ka kodificēšana ir nepieciešama, lai pilsoņiem būtu labāka izpratne par šo tiesību aktu, kā arī labāka piekļuve tam, no kā izrietētu iespēja izmantot tiesību aktā iestrādātās tiesības.

 
  
  

- Ziņojums: Hans-Peter Mayer (A6-0428/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski.− (IT) Es balsoju par Mayer kunga ziņojumu par to, lai noslēgtu Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Es pievienojos savam kolēģim viņa uzskatos par to, ka Komisijas izvirzītais priekšlikums, kas paredz aizstāt 1988. gada Lugano Konvenciju, var palīdzēt padarīt ātrāku un efektīvāku spriedumu atzīšanas sistēmu priekšlikuma skartajās jomās un it īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību reģistrāciju un pamatotību.

 
  
  

- Ziņojums: Pervenche Berès (A6-0376/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Šis priekšlikums ir sevišķi nozīmīgs, jo regulatīvās kontroles procedūras piemērošana ievērojami paplašinās Eiropas Parlamenta tiesības pārraudzīt īstenošanas pasākumus. Eiropas Parlamentam ir pilnvaras kontrolēt īstenošanas pasākuma projektu. Turklāt pastāv papildinājums pamatnoteikumiem, kas Eiropas Parlamentam piešķir tiesības pamatot savus iebildumus pret pasākuma projektu vai ierosināt grozījumus īstenošanas pasākumu projektā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es atbalstu Pervenche Berès izcilo ziņojumu par grozījumiem Padomes Regulā par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā — pielāgošana saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. Pēc jaunās komitoloģijas procedūras, proti, regulatīvās kontroles procedūras, ieviešanas, kas paplašina Parlamenta tiesības pārraudzīt īstenošanas pasākumus, manuprāt, mums ir jāturpina Komisijas ierosinātais vispārējais saskaņošanas process, lai šo jauno procedūru varētu piemērot efektīvi.

 
  
  

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0430/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Laika posmā starp 2007. un 2008. gadu Itālija pēc liberalizācijas tekstilizstrādājumu un apģērbu nozarē iesniedza pieteikumu attiecībā uz darbavietu skaita samazināšanu Sardīnijā (1044 likvidētas darbavietas 5 uzņēmumos), Pjemontā (1537 likvidētas darbavietas 202 uzņēmumos), Lombardijā (1816 likvidētas darbavietas 190 uzņēmumos) un Toskānā (1558 likvidētas darbavietas 461 uzņēmumā). Itālija pieprasa finansiālo ieguldījumu 38 158 075 eiro apmērā kopumā 5985 likvidētām darbavietām 858 uzņēmumos.

Kā esam norādījuši iepriekš, šo fondu nedrīkst izmantot kā pagaidu polsteri, lai segtu nepieņemamas sociāli ekonomiskās izmaksas, kuras izraisījusi tirgus liberalizācija sevišķi tekstilizstrādājumu un apģērbu nozarē, un risinātu darbinieku pieaugošās nedrošības problēmas.

Ņemot vērā, ka 2008. gada 31. decembrī (iespējams) beigsies termiņš dubultās pārbaudes uzraudzības sistēmai noteiktu tekstilpreču un apģērba eksportam no Ķīnas, ir nepieciešams izstrādāt mehānismu, lai ierobežotu importu ES no jebkuras valsts.

Ņemot vērā, ka aizvien pieaug to uzņēmumu skaits, kuri tiek slēgti vai pārvieto savu ražošanu, ka pieaug bezdarba līmenis un darbinieku ekspluatācija — it īpaši Portugālē —, ir jāaptur pasaules tirdzniecības liberalizācijas politika (kuru aizsākusi ES un Portugāles sociālistiskā valdība) un jāaizsargā tiesības uz ražošanu un nodarbinātību dažādās ES valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizācija un Itālijas prasība sniedz lielisku iespēju apsvērt turpmāko atbildes reakciju, kad globalizācijas seku un ekonomiskās krīzes problēma kļūs vēl lielāka. Šī fonda struktūra, kas balstīta uz principiem ar ierobežotām iespējām, liecina, ka Eiropas Savienībā globalizācija tiek uzskatīta par faktu, bet tās negatīvā ietekme — par realitāti, kurai ir jāpielāgojas, nevis jāpretojas. Manuprāt, tas ir reālistisks uzskats, kas, ļoti iespējams, varētu būt efektīvs.

Izpratne par globālajām pārmaiņām un centieni reaģēt uz tām ir piemērotāki nekā cerība, ka no šīm pārmaiņām varbūt varēs izvairīties, vai pat cerība, ka pretošanās pati par sevi nav būtiska. Pielāgošanās globalizācijai ir piemērotāka politiskā izvēle nekā pretošanās tai.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es atbalstu Reimer Böge ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizāciju. Piekrītu, ka četru Itālijas reģionu izvirzītie pieteikumi atbilst ES regulā minētajām prasībām par finansiālā ieguldījuma noteikšanu un atbilst noteiktajiem fonda darbības pamatprincipiem. Patlaban vairāk nekā jebkad agrāk ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu lielu pasaules tirdzniecības modeļa izmaiņu rezultātā, un jāsekmē viņu atgriešanās darba tirgū. Tādēļ es atbalstu pieteikumu fonda līdzekļu izmantošanai, kā tas minēts mana kolēģa ziņojumā.

 
  
  

- Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A6-0421/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI) , rakstiski. – (NL) Es balsoju pret ziņojumu dažādu iemeslu dēļ. Komitejā netika rīkotas vērā ņemamas debates. Tajās piedalījās vien 7 no 28 deputātiem. Patiesībā debates nebija iespējamas pat plenārsēdē. Tas tika apspriests flāmu sabiedriskajā televīzijā pat pirms balsojuma komitejā, kad Frank Vanhecke tika liegta iespēja iepazīties ar ziņojuma saturu. Tas ir pārkāpums! Tomēr visnepieņemamākie ir secinājumi ziņojuma nobeigumā. Tajos ieteikts atcelt Frank Vanhecke imunitāti, kaut gan viņš nav šī pretrunīgā teksta autors, bet Beļģijas Konstitūcijā ir skaidri noteikts — pie atbildības var saukt vienīgi autoru, ja tāds ir zināms.

Šīs riebīgās lietas dēļ Frank Vanhecke riskē zaudēt savas politiskās tiesības, jo pilnvaru sadale un Beļģijas tiesas neatkarība pastāv tikai teorētiski. Šis jautājums ir politisks gājiens, lai izslēgtu flāmu nacionālistu opozīcijas līderi. Apkaunojoši, ka EP šajā sakarībā centās gūt labumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Gan Juridiskā komiteja, gan politisko grupu locekļi šodienas plenārsēdē kārtējo reizi ir parādījuši, cik mazsvarīga viņiem ir objektivitāte un tiesību aktu ievērošana salīdzinājumā ar apsēstību atbrīvoties no tiem, kuri nepieder pie viņu plašās Eiropas federālistu saimes.

Mans kolēģis Frank Vanhecke Beļģijā ir kļuvis par mērķi īstās raganu medībās, kuru vienīgais nolūks ir notiesāt viņu un piespiest nokāpt no politiskās skatuves. Eiropas Parlaments ir piemirsis, ka tad, ja valsts pieprasa atcelt deputāta imunitāti, tā pienākums ir atbilstoši Reglamentam pilnībā piemērot noteikumus par deputātu aizsardzību.

Tā kā juridiskie jautājumi tiek pārvērsti politiskos jautājumos, tad Frank Vanhecke ir kļuvis par patiesas izrēķināšanās upuri tāpat kā Bruno Gollnisch, kura parlamentāro imunitāti 2006. gadā atcēla vienīgi politisku iemeslu dēļ. Tas ir nepieņemami organizācijai, kuru aplami uzskata par demokrātisku.

 
  
MPphoto
 
 

  Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Sociālistu pārstāvis André Laignel 1981. gada 13. oktobrī Francijas Nacionālās asamblejas palātā nāca klajā ar savu slaveno atspēkojumu opozīcijas pārstāvjiem, kuri apgalvoja, ka valdības uzsāktā nacionalizācija neatbilst konstitūcijai. Viņš apgalvoja, ka deputāti juridisku diskusiju pārvērš par politisku un, lai gan viņiem uz to ir tiesības, šajā gadījumā deputāti juridiski kļūdās, jo ir politiskajā mazākumā.

Acīmredzot Eiropas Parlaments šo norādi ir ņēmis vērā, jo cenšas atbrīvoties no tiem, kuri uzdrošinās to apgrūtināt ar tādiem politiskajiem uzskatiem, kas, pēc Parlamenta uzskata, nav pietiekami federāli vai labvēlīgi Eiropai.

Mans kolēģis Frank Vanhecke ir upuris raganu medībās, ko rīko Parlaments, kurā viņš likumīgi ticis ievēlēts. Šī iestāde rīkojas pavisam netaisnīgi un apkaunojoši, pieļaujot nepieņemamo — sava deputāta linčošanu, noniecinot visus spēkā esošos juridiskos principus un tiesisko aizsardzību attiecībā uz parlamentāro imunitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ņemot vērā šo ziņojumu un ar to saistīto Beļģijas varas iestāžu tiesvedību, nepārprotami ir jānorāda, ka viss process — un it sevišķi tiesvedība — uzskatāms par partijas Vlaams Belang bijušā vadītāja Frank Vanhecke tīri politiski motivētu vajāšanu. Frank Vanhecke saņēma šo rīkojumu divas dienas pēc aiziešanas no partijas vadītāja amata.

Tāpat ir skaidrs, ka tikai sešus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām politisku iemeslu dēļ vēlas nomelnot partijas Vlaams Belang kandidāta slavu. Saskaņā ar Beļģijas Konstitūciju būtu bijis juridiski nepieciešams uzsākt kriminālvajāšanu nevis pret izdevēju, bet gan raksta autoru, jo šī persona ir zināma. Tādēļ es īpaši uzsveru, ka politiski motivēta kriminālvajāšana nav uzskatāma par iemeslu, lai atceltu Frank Vanhecke parlamentāro imunitāti, un šīs Beļģijas tiesas iestāžu rīkotās raganu medības ir ļoti asi jānosoda. Līdzīgs gadījums bija 2003. gadā, kad ierosināja krimināllietu pret Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāvi Daniel Cohn-Bendit, lai gan komiteja to laikus noraidīja, jo pastāvēja aizdomas par politiskiem iemesliem. Šis gadījums ir tāds pats, ja ne vēl skaidrāks, tādēļ esmu spiests balsot pret priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI), rakstiski. (NL) Man bez ilūzijām jāsaka, ka Eiropas Parlaments kļūst par kaunpilnu līdzdalībnieku politiskās linčošanas barā, kuru vada Beļģijas tiesas. Man tika atvēlētas 20 minūtes, lai Juridiskajā komitejā, piedaloties 7 no 28 deputātiem, aizstāvētos attiecībā uz simtiem lappušu garu lietu. Plenārsēdē, pretēji mūsu pašu Reglamenta 7. pantam, man nemaz netika dota iespēja izteikties.

Ja kas tāds notiktu Krievijā, mēs būtu cīņas gatavībā. Kas attiecas uz mani, es eju ar paceltu galvu un turpinu aizstāvēt viedokļa brīvību Flandrijā un Eiropā, ciktāl tas attiecas uz jautājumu par imigrantiem un islāma izraisītajiem draudiem.

 
  
  

- Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A6-0422/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Marco Cappato (ALDE), rakstiski. (IT) Mēs, radikālās delegācijas pārstāvji, kopā ar Marco Pannella balsojam pret Klaus-Heiner Lehne ziņojumu par Massimo D’Alema imunitāti, jo tas balstīts uz neloģiskiem secinājumiem vai iespaidiem, kuru pamatā ir Itālijas un Eiropas politisko grupu pašaizsardzība.

Ziņojumā pausts viedoklis, ka prasība piešķirt atļauju turpmākai rīcībai ir nepamatota, jo jau noklausītais materiāls ir pietiekams, lai apstiprinātu aizdomas pret aizdomās turētajiem. Ja prokuratūras pieprasījums patiesībā būtu vērsts uz apsūdzību pret Massimo D’Alema, tad tam nebūtu pamatojuma, jo Parlamenta pieņemtajiem lēmumiem nav jābūt pieņemtiem saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem.

Tomēr, ja noklausītais materiāls ir patiešām nederīgs un pieprasījums ir nepamatots un pilnīgi lieks, tad kāpēc Eiropas Parlamentam būtu jānolemj „neatļaut izmantot noklausītās telefonsarunas un neatcelt Massimo D’Alema imunitāti”, kā ieteikts ziņojumā? Kāpēc mums nesekot Itālijas parlamenta lēmumam, kas saistībā ar šo izmeklēšanu piešķīris atļauju turpināt izmeklēšanu pret Piero Fassino?

Mēs pienācīgi novērtējam ALDE grupas lēmumu atturēties no balsojuma, nevis pievienoties Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas un Sociāldemokrātu grupas sociālajai frontei šajā apšaubāmajā lēmumā.

 
  
  

- Ziņojums: Iliana Malinova Iotova (A6-0393/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Pēdējos gados tirgū parādījušies daudzi finanšu produkti. Šo produktu sarežģītība padara patērētājus arvien neaizsargātākus un bieži nespējīgus bez ekspertu palīdzības noteikt, kurš finanšu priekšlikums vislabāk atbilst viņu vajadzībām. Tādējādi tieši mazturīgākie iedzīvotāji pieņem daudzus nepareizus lēmumus.

Polijā mēs sastopamies ar krāpšanas gadījumiem vai arī patērētāji gluži vienkārši pieņem aplamus finanšu lēmumus, neapzinoties to iedarbību. Šādos gadījumos ir nepieciešama finanšu izglītība, un tas ir labākais veids, kā pasargāt patērētājus no nepareizu finanšu lēmumu pieņemšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Finanšu izglītība ir nozīmīgs jautājums ES darba kārtībā, sevišķi finanšu krīzes laikā. Patērētājiem vajadzīgas pamatiemaņas, kas palīdzēs viņiem izvēlēties un pilnībā izprast informāciju un piedāvājumus. Patērētāji saskaras ar aizvien sarežģītāku preču un pakalpojumu pastāvīgi pieaugošu pieejamību. Patlaban patērētāju informēšana un konsultēšana neatbilst finanšu produktu sarežģītības līmenim. Šī iemesla dēļ palielinās patērētāju neaizsargātība attiecībā uz finanšu jautājumiem.

Ja plaisa starp finanšu starpniekiem un patērētājiem informācijas padevē un finanšu pieredzē tiktu samazināta, tad mazinātos arī pārmērīgas parādos iekļūšanas, maksājumu saistību neizpildīšanas vai bankrota risks. Tāpat palielinātos konkurence starp aizdevējiem un vispārējā tirgus efektivitāte, jo labāk informēti patērētāji var atšķirt dažādus finanšu priekšlikumus un izvēlēties savām vajadzībām atbilstošāko. Pašlaik zināšanas un iemaņas nav pietiekami labas, lai nodrošinātu, ka patērētāji savas finanses apsaimnieko pienācīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par godīgu, objektīvu un pārredzamu finanšu izglītību, kā arī par pienākuma uzlikšanu pakalpojumu sniedzējiem šajā jomā sniegt pienācīgu, pareizu informāciju. Informācijai ir jābūt skaidri nošķirtai no komerciālām konsultācijām vai reklāmas. Es ceru, ka dalībvalstis pievērsīs īpašu uzmanību tādām riska grupām kā jauni cilvēki, pensionāri un darba ņēmēji profesionālās karjeras beigu posmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Iliana Malinova Iotova ziņojums, tāpat kā daudzi šī Parlamenta teksti, ir piemērs šķietami labai idejai ar maldinošu nosaukumu. Pavirša lasīšana varētu radīt viedokli, ka runa ir par patērētāju aizsardzību, informējot viņus par tiesībām, un par izglītošanu finanšu pakalpojumu jomā, īsumā — par atbildīgu un apzinātu attiecību nodrošināšanu ar patērētāju banku.

Patiesībā tiek runāts par patērētāju pārvēršanu jau no bērnības (šķiet, jau no sākumskolas) nevainojamos mazos tādas finanšu sistēmas klientos, kas ir izsalkusi pēc viņu ietaupījumiem, bet kļūst negodīga, tiklīdz jādod kredīts; par visdažādāko finanšu produktu uztiepšanu, ar kuriem it kā tiek ieviests aicinājumu kopums un kuri lielākoties ir gluži bezjēdzīgi; un par to, kā likt viņiem pārvaldīt bankas kontus un gatavoties aiziešanai pensijā — bet ne no bankas —, lai gan viņi veic iemaksas arī obligātajās sabiedriskajās shēmās.

Saudzīgi izsakoties, šis ziņojums ir nepārliecinošs laikā, kad redzams, cik pretdabiska ir pasaules finanšu sistēma, kad bankas nelabprāt piešķir kredītus uzņēmumiem un privātpersonām par spīti valsts piešķirtajam atbalstam simtiem miljardu apmērā, kad darba ņēmējiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir jāmaksā par finanšu izraisītajiem untumiem un pasaules „svarīgie spēles dalībnieki” izliekas, ka īsteno reformas, lai paildzinātu šīs sistēmas darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Finanšu krīzes laikā šim ziņojumam ir piešķirta jauna nozīme. Tas ir tādēļ, ka hipotekāro kredītu krīze ir atklājusi draudus, kas var rasties, ja kredīta ņēmējam netiek sniegta atbilstoša informācija. Tā parādījusi arī patērētāju nespēju izprast ekonomisko un finanšu informāciju un ietekmi, kuru uz viņu aizdevumu atmaksu varētu radīt izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos, un to, ka viņiem trūkst informācijas par maksātnespējas risku un pārmērīgām kredītsaistībām.

Ziņojums pievērš mūsu uzmanību nepieciešamībai izglītot patērētājus un uzlabot viņu izpratni, un tādā veidā dot viņiem iespēju izmantot savas zināšanas, lai spētu novērtēt piedāvātos finanšu produktus. Tādēļ es atbalstu iniciatīvu, kas vērsta uz finanšu izglītības programmu attīstību, sevišķi tādu programmu, kas izstrādātas, paturot prātā iespējamos lietotājus, ņemot vērā viņu vecumu, ienākumu līmeni, izglītību un nodarbinātības jomu vai intereses. Turklāt finanšu izglītības programmām ir jāpamatojas uz konkrētām un reālām situācijām, ar kurām sastopamies ikdienā.

Es ceru, ka ziņojums palīdzēs finanšu iestādēm un arī pašiem patērētājiem izprast finanšu izglītības nepieciešamību. Es ticu, ka labumu gūs abas puses, jo maksātnespēja un pārmērīgas patērētāju kredītsaistības ir to aizdevējiestāžu problēma, kuru klientiem ir grūtības atmaksāt parādu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Iliana Malinova Iotova ziņojumu par patērētāju izglītošanu kredītu un finanšu jomā. Pasaule virzās uz ilgu finanšu svārstību posmu, un daudzi Eiropas iedzīvotāji baidās par savām darbavietām, ietaupījumiem, pensijām un nākotni. Šādā nenoteiktības posmā vispārēja patērētāju izpratne par kredītu, parādsaistībām un finansēm noteikti ir svarīgāka nekā agrāk. Ziņojumā izteikts aicinājums pielāgot finanšu izglītību konkrētām grupām, un šādas ES līmeņa iniciatīvas ir vērtējamas atzinīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Es balsoju par Iliana Malinova Iotova ziņojumu par patērētāju izglītošanas un informētības uzlabošanu kredīta un finanšu jomā. Šis patstāvīgais komitejas ziņojums ir nepieciešams un vēlams.

Augsta riska aizdevumu radītā krīze (augsta riska mājokļu kredīti) ir parādījusi, ka kredīta ņēmēji pārāk ilgi turēti neziņā. Šis informācijas un izpratnes trūkums ir radījis situāciju, ka viņi nepietiekami apzinās maksātnespējas un pārmērīgu parādsaistību radītos riskus. Ir arī jāteic, ka patērētāju informētība un konsultēšana atpaliek no sarežģītu finanšu produktu piedāvājuma straujās maiņas.

Atbilstoša pieredze finanšu jomā daudzos gadījumos samazinātu pārmērīgas parādos iekļūšanas un maksājumu saistību nepildīšanas risku. Tā arī nodrošinātu patērētājiem lielākas iespējas salīdzināt pakalpojumu sniedzēju konkurētspēju, kas savukārt palielinātu tirgus dzīvotspēju.

Es jo sevišķi atbalstu ziņojumā ietverto ierosinājumu dalībvalstīm iekļaut finanšu izglītību skolu mācību programmās un nodrošināt jauniešus ar visu viņiem nepieciešamo informāciju, kas ir būtiska profesionālās karjeras uzsākšanai, saskaroties ar jauniem uzdevumiem attiecībā uz ienākumu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ir nepieciešama taisnīga attieksme pret ieguldītājiem un kredīta ņēmējiem, nepieciešami arī ilgi noilguma termiņi un izmaiņas attiecībā uz pierādīšanas pienākumu. Riskiem un izmaksām jau no paša sākuma ir jābūt skaidri saprotamiem un salīdzināmiem. Privātpersonas tika smagi piekrāptas it sevišķi gadījumā ar Lehman Brothers, piemēram, īsi pirms Lehman bankrota tās saņēma informāciju, ka riskantie akciju sertifikāti nav apdraudēti un ka tos nevajadzētu nepārdot. Iedzīvotājiem tagad ir jāsaskaras ar ieviestajām izmaiņām ārvalstu valūtas aizdevumu darījumos, vai arī viņiem liek nomaksāt palielinātās banku refinansēšanas izmaksas, kas ir pretrunā sabiedriskās kārtības noteikumiem.

Patiess apvainojums šādā situācijā ir vienkāršs apgalvojums, ka mūsu iedzīvotāji ir stulbi, un aicinājums visus iegūt vispārēju „finanšu izglītību”, īpaši tādēļ, ka pat pašieceltie finanšu guru zaudēja pārskatu pār dažādajiem spekulāciju slāņiem. Šajā ziņojumā joprojām tikai vārdos tiek atzīts mīts par pašregulējošu tirgu, aicinot palielināt tirgus efektivitāti tā vietā, lai palielinātu konkurētspēju starp aizdevējiem. Es nespēju vien izteikt, cik ļoti esmu pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Iliana Malinova Iotova ziņojumu, jo tas iedrošina dalībvalstis attīstīt izglītības programmas pensionāriem, kuri varētu ciest no finansiālas atstumtības, un jauniešiem, kuri sāk savu profesionālo karjeru un sastopas ar grūtībām noteikt, kā pareizi izmantot savus pirmos ienākumus.

Patērētājiem bez finanšu zināšanām ir grūti izvēlēties produktus un pakalpojumus, kas ir vispiemērotākie viņu vajadzībām. Viņiem ir grūti novērtēt saņemto padomu, un viņi var tikt maldināti, tā kļūstot par netaisnīgas pārdošanas prakses upuriem.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas iniciatīvas patērētāju finanšu izglītības jomā, it sevišķi ekspertu grupas finanšu izglītības jautājumos neseno izveidošanu. Tomēr es uzskatu, ka šai ekspertu grupai finanšu izglītības jautājumos vajadzētu būt konkrētiem pienākumiem un pilnvarām.

Komisijas jau izveidotā tīmekļa vietne patērētāju izglītošanai (http://www.dolceta.eu" ) ir pierādījusi savu lietderību. Es ceru, ka šo tiešsaistes instrumentu turpinās attīstīt un uzlabot visās oficiālajās valodās.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Viens no nozīmīgākajiem finanšu krīzes faktoriem ir ārkārtēji vienkāršā piekļuve piedāvājumam un pārmērīgā parādu pielaide. Tādējādi secinām, pirmkārt, izdevīgi būtu uzlikt bankām pienākumu nodrošināt, ka aizdevuma ņēmēji ir maksātspējīgi un, visticamāk, atmaksās parādu, ņemot vērā krīzi un tās iemeslus. Tajā pašā laikā patērētāju informētības trūkums par riskiem saistībā ar kredītu — sākot ar jautājumu par izmaiņām pamatlikmēs — liecina, ka var uzsākt jebkādus pasākumus attiecībā uz patērētājiem, un tie ir jāsāk. Protams, ar šāda veida kampaņām būs grūti neitralizēt spiedienu, ko izraisa uz maksimālo patēriņu balstītais tautsaimniecības modelis, bet centieni palielināt informētību ir nepieciešami un, mūsuprāt, lietderīgi.

Katrā ziņā šis ziņojums varētu sekmēt lielāku pārredzamību un skaidrāku likumu ieviešanu noteikumos par aizdevēju piedāvātajiem pakalpojumiem. Kas attiecas uz izglītību kredīta vai citu patēriņa pakalpojumu jomā, galvenais elements ir vispusīga izglītība, kas dod cilvēkiem iespēju ikdienā pieņemt lēmumus.

 
  
  

- Ziņojums: Anna Hedh (A6-0392/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Eiropas patērētāju uzticība ir priekšnosacījums tam, lai iekšējais tirgus funkcionētu efektīvi un plauktu. Kopējais tirgus aptver gandrīz 500 miljonus patērētāju un daudz dažādu preču un pakalpojumu.

Komisija kopš 1997. gada ir izmantojusi iekšējā tirgus rezultātu pārskatu, lai uzraudzītu un uzsvērtu to, kā dalībvalstis īsteno tiesību aktus par iekšējo tirgu. Rezultātu tablo nosaka problēmas, tāpēc tas var būt vispārējs un pielāgojams līdzeklis, lai ziņotu sabiedrībai, tirgus dalībniekiem un iestādēm par ievērības cienīgām nepilnībām. Tomēr Rezultātu tablo pielietojuma mērķis nekad nav bijis patērētāju informēšana par iekšējo tirgu, un ir ļoti svarīgi to mainīt. Mums ir jānodrošina, ka tirgi funkcionē vislabākajā iespējamā veidā un patērētājiem piedāvā produktus un pakalpojumus tādā cenu un kvalitātes līmenī, kas viņus apmierina. Tas nenozīmē, ka mums vajag vairāk tiesību aktu vai stingrākus tiesību aktus. Dažkārt informēšana, izglītošana vai pašregulēšana ir piemērotāka un efektīvāka pieeja.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski.(PL) Vienotais tirgus noder ne tikai uzņēmumiem, kuriem, pateicoties veiksmīgai šķēršļu likvidēšanai, patiesībā ir viegli pieejams viss Eiropas tirgus. Tas tika radīts arī, paturot prātā patērētājus, lai dotu viņiem iespēju visās dalībvalstīs baudīt vienādus standartus.

Rezultātu tablo nodrošina instrumentu uzraudzībai, analizēšanai un problēmas noteikšanai vienotajā tirgū no patērētāja viedokļa. Tajos izmantoti rādītāji, kas ietver cenu līmeni, sūdzības, apmierinātību un piegādātāju mainīšanu. Kaut gan daži Rezultātu tablo iekļautie rezultāti šķiet apšaubāmi, piemēram, cenu līmenis, jo, lai gan galīgo cenu ir viegli paziņot un salīdzināt, to ietekmē daudzi mainīgie lielumi, kurus ne vienmēr atspoguļo Rezultātu tablo, rādītāji nepārprotami ir ļoti nepieciešama un lietderīga metode, lai noteiktu patērētāju uzraudzību vienotajā tirgū.

Es vēlētos uzsvērt, ka šī ir pirmā Rezultātu tablo versija. Tādējādi mēs varam cerēt uz turpmākām versijām, kas atbildīs mūsu vēlmēm. Ir svarīgi, lai Rezultātu tablo būtu rakstīts plašam lietotāju lokam viegli saprotamā valodā, jo tā rezultāti neapšaubāmi ir interesants informācijas avots par patērētāju uzraudzību vienotajā tirgū.

 
  
  

- Ziņojums: Astrid Lulling (A6-0417/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Eiropas Parlamenta zviedru Sociāldemokrāti, balsojām par priekšlikumu Padomes direktīvai par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējo kārtību un vēlamies īpaši uzsvērt nepieciešamību pieņemt grozījumu Nr. 48 par aptuveno daudzumu alkohola un tabakas ievešanai. Tā samazināšana (par 50 % mazāk nekā iepriekš norādītais aptuvenais daudzums) ir solis pareizajā virzienā uz atbildīgāku politiku, kurā izpaužas nopietna attieksme pret sabiedrības veselību. Tomēr mēs gribētu norādīt, ka uzskatām to tikai par pirmo soli ceļā uz vērienīgāku politiku šajā jomā. Turklāt mēs paužam prieku par to, ka grozījumi Nr. 60 un Nr. 68 tikuši noraidīti. Tādējādi akcīzes nodokli turpinās iekasēt galamērķa valstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Partija „Jūnija saraksts” ir nolēmusi balsot par ziņojumu, jo mēs uzskatām, ka tas kaut kādā veidā nodrošinās iespēju apvienot prasības valsts līmeņa centieniem attiecībā uz veselības politiku un brīvo iekšējo tirgu. Tomēr mēs esam nolēmuši balsot pret konkrētiem priekšlikumiem ar izteiktām federatīvām niansēm.

„Jūnija saraksts” uzskata, ka ir būtiski, piemēram, Zviedrijas alkohola politiku īstenot saskaņā ar Zviedrijas parlamenta vērtībām un lēmumiem. Tādēļ, piemēram, alkohola tālpārdošanai ir nepieciešami akcīzes nodokļa maksājumi saņēmējvalstīs. Tas nebūtu vajadzīgs, ja grozījumi tiktu pieņemti. Gluži otrādi, tas cita starpā nozīmētu, ka noteikumi par precēm, kuras iegādājušās privātpersonas, tiktu paplašināti, piemērojot tos tāltirgotājiem, tādējādi akcīzes nodokli maksātu dalībvalstī, kurā preces ir iegādātas. Tā kā izmaksas, kas radušās tādu valsts sabiedrības veselības problēmu rezultātā kā alkohola un tabakas izraisītās slimības, galvenokārt tiek segtas no valsts piemērotā nodokļa, priekšlikums par atbrīvošanos no akcīzes nodokļa saistībā ar tālpārdošanu kavētu valsts sektora izredzes efektīvi risināt sabiedrības veselības problēmas.

Pastāv arī problēma konkurences apsvērumu dēļ, jo tāltirgotāji var piedāvāt tādas pašas preces kā vietējie pārdevēji, bet ievērojami lētāk, jo akcīzes nodoklis netiek maksāts tajā pašā valstī. „Jūnija saraksts” ir par konkurenci, bet uzskata, ka dalībniekiem būtu jākonkurē ar vienādiem nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo direktīvu, ar kuru tiks ierobežoti krāpšanas un kontrabandas gadījumi, kas samazina valsts ieņēmumus. Šī modernizētā un vienkāršotā direktīva palīdzēs samazināt ražotājiem uzliktos pienākumus, ļaujot viņiem efektīvāk cīnīties pret krāpšanos akcīzes nodokļu jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Mūsu nodokļu sistēmas ir ļoti sarežģītas un līdz zināmai pakāpei patiešām saprotamas vien speciālistiem. Šī iemesla dēļ ikviens mēģinājums uzlabot formalitātes un vispārējos nosacījumus un cīnīties pret izvairīšanos no nodokļiem ir vērtējams atzinīgi, ja saglabājas dalībvalstu suverenitāte nodokļu jomā un klusībā netiek mēģināts saskaņot nodokļu likmes.

Ir vienlīdz svarīgi izstrādāt skaidrus noteikumus beznodokļu tirdzniecības vietām un pašiem ceļotājiem. Šķiet, ka tāds ir šī projekta mērķis, tāpēc es balsoju par Astrid Lulling ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Astrid Lulling ziņojumu par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējo kārtību. Komisijas priekšlikumos iekļautie noteikumi noteikti nav pietiekami, lai privātpersonām un uzņēmumiem Eiropas Savienībā garantētu tiesības veikt pārrobežu pirkumus un pārdošanu, nesaskaroties ar liekiem šķēršļiem nodokļu ziņā.

Lai gan Komisijas priekšlikumā iekļauti daži uzlabojumi un izmaiņas, piemēram, 37. pants (nodokļu markas, ko dalībvalstīm ir atļauts pieprasīt, nedrīkst tieši vai netieši būt par iemeslu dubultai aplikšanai ar nodokli), patiesībā ir nepieciešams paplašināt noteikumus par privātpersonu veiktajiem pirkumiem, iekļaujot tajos tālpārdošanu, tā radot reālu tādu akcīzes preču iekšējo tirgu, kuras privātpersonas ir iegādājušās personīgajam patēriņam.

 
  
MPphoto
 
 

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. (SV) Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments beidzot ir mainījis savu viedokli un ieņēmis ierobežojošu nostāju attiecībā uz alkoholu. Šodienas balsojumā par Astrid Lulling ziņojumu par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējo kārtību mēs noteiksim alkohola ievešanas samazināšanu par 50 %. Samazināsies arī izdevība veikt pirkumus ostu un lidostu beznodokļu tirdzniecības vietās. Cits ar ziņojuma palīdzību sasniegtais rezultāts būs tas, ka vairs nebūs jāaizliedz, piemēram, akcīzes nodokļa iekasēšana par Zviedrijas precēm, kas internetā pasūtītas no citas ES valsts. Šajā ziņā Eiropas Parlamentam ir tikai padomdevēja statuss, bet šodienas rezultāts tāpat ir nozīmīgs pagrieziena punkts.

 
  
  

- Ziņojums: Niels Busk (A6-0391/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Eiropas Savienībā tiek patērēts pārāk maz augļu un dārzeņu salīdzinājumā ar PVO ieteikto daudzumu, kas būtu 400 g dienā. Bērnu aptaukošanās palielinās. Tas ir īpaši vērojams Maltā.

Liels augļu un dārzeņu patēriņš mazina daudzu slimību risku un palīdz izvairīties no liekā svara un aptaukošanās.

2007. gadā tika veikta būtiska augļu un dārzeņu tirgus organizācijas reforma, vairāk orientējoties uz tirgu. Augļi un dārzeņi pašlaik ir pilnībā iekļauti vienreizējā maksājuma sistēmā.

Liekais svars palielina sirds un asinsvadu slimību, diabēta, paaugstināta asinsspiediena un vairāku vēža veidu risku. Mūsu mērķim vajadzētu būt ikdienas patēriņam 600 g apmērā, sākot no 11 gadu vecuma.

Komisija ierosina šim mērķim piešķirt 90 miljonus eiro no Kopienas budžeta, lai katram skolēnam vecumā no 6 līdz 10 gadiem nodrošinātu vienu augli nedēļā 30 nedēļas gadā.

Lai panāktu visus iespējamos pozitīvos rezultātus, ko var sniegt programma skolu apgādei ar augļiem, nepieciešams ieguldīt daudz vairāk līdzekļu. Augļu patēriņa veicināšanas programmā skolām būtu jāietilpst vienai augļu porcijai dienā katram skolēnam, un tai jābūt vērstai ne tikai uz skolas vecuma bērniem 6 līdz 10 gadu vecuma grupā.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju ziņojuma par Programmu skolu apgādei ar augļiem pieņemšanu. No šī priekšlikuma neapšaubāmu labumu veselības ziņā gūs miljoniem bērnu visā Eiropā.

Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta finansējums bezmaksas augļu izsniegšanai skolēniem parādīs parastajiem Eiropas iedzīvotājiem no KLP gūstamās reālās priekšrocības. Programmas līdzfinansēšana no ES un dalībvalstu līdzekļiem radīs iespēju paplašināt Anglijā ieviesto Programmu skolu apgādei ar bezmaksas augļiem un ieviest līdzīgas programmas Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā.

Lai gan atzinīgāk tiktu vērtēts apjomīgāks budžets nekā Komisijas iecerētie 90 miljoni eiro — kā savā ziņojumā ir uzsvēris Parlaments, pieprasot palielināt budžetu līdz 500 miljoniem eiro —, šīs programmas izveidošana nodrošinās bērniem pastāvīgu piekļuvi bezmaksas augļiem, kas nodrošina labvēlīgu ietekmi uz veselību, piemēram, zemāku risku aptaukoties, saslimt ar diabētu un citām nopietnām slimībām turpmākajā dzīvē. Programma būs tiešs ieguvums bērnu veselībai, kā arī palīdzēs veidot jauniešu viedokli par uzturu, radot veselīgāku Eiropu un samazinot dalībvalstu izdevumus par veselības aprūpes sistēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Hanne Dahl (IND/DEM), rakstiski. − (DA) Partija „Jūnija kustība” ir nobalsojusi par ziņojumu kopumā, lai gan pamatā mēs iebilstam pret lauksaimniecības atbalstu. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams mācīt bērniem veselīgākas ēšanas paradumus. Tomēr mēs esam pret prasību, ka augļu izcelsmes vietai ir jābūt Kopienai, jo tādējādi tie kļūst par netiešām subsīdijām Eiropas lauksaimniekiem. Visbeidzot, mēs arī vēlētos, lai bērniem izsniegtie augļi būtu no bioloģiskās lauksaimniecības.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par labāku šīs programmas finansēšanu, kā arī skaidrāku to produktu definēšanu, kas iekļaujami šajā programmā. Statistika liecina, ka ES ir apmēram 22 miljoni bērnu ar lieko svaru un 5 miljoniem no tiem konstatēta aptaukošanās — galvenokārt pārmērīgas tādu produktu lietošanas dēļ, kuri satur daudz tauku, cukura un sāls. Ņemot vērā iepriekš minēto, ES un dalībvalstīm ir obligāti nepieciešams iesaistīties, veidojot veselīgas ēšanas paradumus, it īpaši nodrošinot ar dažādiem gadalaikam atbilstošiem augļiem. Tāpat es balsoju par šai programmai piešķirtā budžeta palielināšanu no 90 miljoniem eiro līdz 500 miljoniem eiro, jo ar šai programmai paredzēto sākotnējo summu katram skolēnam vecumā no 6 līdz 10 gadiem iespējams nodrošināt vienu porciju augļu nedēļā 30 nedēļas gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kaut arī uzskatu, ka galvenokārt vecāki ir atbildīgi par savu bērnu veselību un jebkurai programmai skolu apgādei ar augļiem ir jābūt pietiekami elastīgai, lai pielāgotos vietējiem, reģionālajiem un valsts noteikumiem.

Bērnu vidū izplatās aptaukošanās epidēmija, un saskaņā ar aprēķiniem ES ir 22 miljoni bērnu ar lieko svaru un 5,1 miljonam no tiem konstatēta aptaukošanās. Bērni ES uzturā lieto pārāk maz veselīgas pārtikas, un ir jādara pieejama veselīgāka pārtika. Es ceru, ka šis priekšlikums būs neliels solis ceļā uz bērnu aptaukošanās samazināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. (SV) Nav šaubu, ka bērnu pašsajūta uzlabojas, uzturā lietojot augļus. Āboli, banāni un apelsīni novērš aptaukošanos un uztur mūs veselus. Tādēļ zināmā mērā ir saprotams, ka daudzi cilvēki šodien nobalsoja par Eiropas Parlamenta priekšlikumu subsidēt augļus ES skolēniem.

Problēma ir tā, ka Eiropas Savienība nav atbildīga par mūsu augļu patēriņu. Pirmām kārtām tā ir vecāku atbildība — ieaudzināt bērnos pareizus ēšanas paradumus. Otrām kārtām atbildīgas ir pašvaldības, bet trešām kārtām — dalībvalsts. Es kā federāliste vēlētos, lai lēmumi tiek pieņemti ciešā saistībā ar iedzīvotājiem. Patiesībā to vēlas arī ES. Saskaņā ar EK līguma 5. pantu lēmumi, kuru pieņemšana attiecas uz zemāku līmeni, ir jāpieņem attiecīgajā līmenī. Tāpēc es balsoju pret Parlamenta priekšlikumu palielināt augļiem paredzētā budžeta apjomu no 90 miljoniem eiro līdz 500 miljoniem eiro.

Mums ES vajadzētu nodarboties ar emisiju samazināšanu, mobilitātes veicināšanu un noziedzības apkarošanu. Vairāk augļu, labāki vingrinājumi un mazāk saldumu ir jautājumi, kurus daudz veiksmīgāk risina skolas, vecāki un vietējie politiķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Niels Busk ziņojumu par priekšlikumu izveidot programmu skolu apgādei ar augļiem, jo es uzskatu, ka Kopienas atbalsts šo produktu bezmaksas piegādei bērniem ir būtisks, lai Eiropas Savienībā veicinātu veselīgas ēšanas paradumus un tādējādi uzlabotu Eiropas iedzīvotāju veselības līmeni.

Aptaukošanās un liekā svara izplatīšanās pieaugums Eiropas iedzīvotāju vidū, sevišķi agrā bērnībā, ir sliktu ēšanas paradumu un mazkustīga dzīvesveida apvienojuma rezultāts. Tādēļ mums ir steidzami jāizstrādā efektīvi pasākumi, lai apkarotu šo epidēmiju, veicinot arī veselīgas ēšanas paradumu izveidošanu agrīnajā dzīves posmā. Skolas, sadarbodamās ar ģimenēm, var sniegt būtisku ieguldījumu bērnu veselīgas ēšanas paradumu veidošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs atbalstām šo ziņojumu, par kuru iesniedzām vairākus priekšlikumus. Kaut gan Eiropas Komisijai bija iebildumi, ziņojumā izteikts atbalsts skolu apgādei ar svaigiem augļiem bez maksas un katru dienu, lai uzlabotu bērnu veselības un dzīves kvalitāti, sevišķi to bērnu, kuri aug nelabvēlīgā vidē.

Mūsu atbalsts šai programmai ir saistīts ar nepieciešamību iedrošināt jauniešus novērtēt augļus un dārzeņus, jo tas dos labumu sabiedrības veselībai un cīņai pret bērnu nabadzību. Tomēr, lai šī programma būtu efektīva, tā ir jāpaplašina, iekļaujot lielāku bērnu skaitu, kas nozīmē, ka nākotnē tā būs jāattiecina uz citām vecuma grupām un trūcīgajiem sabiedrības slāņiem. Šai programmai ir jāpievienojas Kopienas priekšrocībām, citiem vārdiem, Kopienai ir jādod priekšroka valsts un vietējai ražošanai, un programmas finansējumam ir jābūt no Kopienas līdzekļiem, lai nodrošinātu lielāku sociālo kohēziju.

Šī programma varētu būt tādas politikas piemērs, kura nodrošina patiesu valstu solidaritāti. Mēs ceram, ka tas viss nebeigsies kā kārtējā propagandas kampaņa un Padomē tiks panākta vienošanās, darot pieejamus nepieciešamos naudas līdzekļus, lai to varētu efektīvi piemērot visās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Lauksaimniecības komitejas priekšlikumu par Programmu skolu apgādei ar augļiem, bet kopā ar saviem Lielbritānijas Darba partijas kolēģiem es vēlos saglabāt faktoru par valstu līdzfinansējumu, lai garantētu lielāku nodrošinājumu. Tāpat es atbalstu norādi par bioloģiskiem, vietējiem un reģionāliem produktiem, bet tas nedrīkst pilnībā aizstāt nepieciešamību pēc izdevīgāko izmaksu vai daudzveidības lietderības. Anglijas dienvidrietumos es atzinīgi vērtētu mūsu lielisko vietējo ābolu un bumbieru šķirņu apmaiņu pret Kiprā un Kanāriju salās audzētajiem banāniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Neena Gill (PSE), rakstiski. − Esmu ļoti gandarīta, ka mūsu bērnu veselības jautājums tiek risināts Eiropas līmenī.

Eiropā aizvien pieaug bažas saistībā ar bērnu aptaukošanos, bet vēl vairāk — Apvienotajā Karalistē, kur no aptaukošanās cieš gandrīz 25 % iedzīvotāju un 10 % bērnu ir liekais svars. Daudzu manu vēlētāju vidū šis jautājums rada nopietnas bažas, un es atzinīgi vērtēju iniciatīvu tā risināšanai.

Pievēršanās ēšanas paradumiem bērnībā ir risinājums, lai novērstu aptaukošanos vēlāk dzīvē, un ir pierādīts, ka augļu un dārzeņu lietošana uzturā samazina aptaukošanās gadījumu un asinsvadu slimību skaitu.

Apvienotajā Karalistē vēlme pēc lietošanai gataviem produktiem izraisa sliktus ēšanas paradumus, kas savukārt mūsu veselības aprūpes dienestiem katru gadu rada izmaksas GBP 6 miljardu apmērā. Tad ir skaidrs, ka šīs iniciatīvas atbalstīšana ir arī ekonomiski pamatota.

Tādēļ es balsoju par ziņojumu un ceru, ka dalībvalstis efektīvi izmantos naudas līdzekļus, lai cīnītos pret to, kas mūsu bērniem rada patiesu problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas iesniegtajiem priekšlikumiem jau tā slikta Komisijas ideja ir padarīta vēl sliktāka, jo īpaši, kad Komisija vēlas uz nodokļu maksātāju rēķina palielināt izdevumu maksimālo apmēru no 90 miljoniem eiro līdz 500 miljoniem eiro. Komiteja uzsver, ka tas attiecas vienīgi uz augļiem, kas audzēti Kopienā. Citur audzēti augļi ir pilnīgi mazsvarīgi.

Nekam nederīgs ir Komitejas priekšlikums, kurā aizbildnieciskā veidā paziņots, ka gadalaikam atbilstošus augļus vajadzētu izsniegt, izvēloties dažādas augļu šķirnes, lai „bērni varētu iepazīties ar dažādām garšām”.

Eiropas Parlaments atkal iejaucas izglītības politikā. Dalībvalstis var šos papildu pasākumus didaktiski iekļaut veselības un uztura mācības programmā skolās.

Vairumam deputātu Eiropas Parlamentā ir nepareizs uzskats par kopējo lauksaimniecības politiku. Pēc deputātu domām, nodokļu maksātājiem pieder pilnības rags ar naudu, kuru var izšķiest lauksaimniecības politikai un lauku attīstībai. Paldies dievam, ka Eiropas Parlamentam šajās jomās nav koplēmuma pilnvaru, un tā tam arī vajadzētu palikt.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Es esmu ļoti gandarīta, ka mēs šodien esam pieņēmuši Programmu skolu apgādei ar augļiem. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pieņemtajā atzinumā par veselības problēmām saistībā ar lieko svaru un aptaukošanos es rakstīju, ka īpaša nozīme ir jāpievērš bērnu un jauniešu aptaukošanās problēmai, jo liekais svars palielina sirds un asinsvadu slimību, diabēta, paaugstināta asinsspiediena un vairāku audzēju veidu risku.

Programmas skolu apgādei ar augļiem mērķis ir veicināt pareiza uztura paradumus, proti, ēst daudz augļu un dārzeņu, un iemācīt skolēniem veselīgas ēšanas paradumus. Ēšanas paradumi veidojas bērnībā, un ir pierādīts, ka cilvēki, kuri bērnībā pierod ēst daudz augļu un dārzeņu, turpina lietot līdzīgu uzturu, arī būdami pieauguši.

Skolēnu nodrošināšana ar augļiem nešaubīgi veicinās lielāku augļu un dārzeņu patēriņu agrīnā vecumā, tādējādi Programmas skolu apgādei ar augļiem ietekme uz Eiropas bērnu un jauniešu aptaukošanās novēršanu noteikti būs ievērojama. Turklāt ietekme būs vēl lielāka, ja augļu lietošana uzturā skolās nebūs tikai simboliska. Tādēļ es ar gandarījumu piebilstu, ka balsoju par ievērojamu (četrkārtīgu) programmai piešķirtā budžeta palielināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Niels Busk ziņojumu un pilnībā atbalstu šo iniciatīvu apgādāt Eiropas skolēnus ar augļiem. Manā valstī, Skotijā, veselības ziņā ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un mūsu valdība aktīvi īsteno dažādas politikas bērnu veselības uzlabošanai, cerot, ka tādējādi uzlabosies viņu turpmākā labklājība. Šī ES iniciatīva papildinās Skotijas valdības darbu un tādēļ ir vērtējama atzinīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. – (PL) Manuprāt, Programmai skolu apgādei ar augļiem ir ne tikai simboliska nozīme — „Eiropas Savienība kaut ko dara bērnu labā” —, tā ir iniciatīva, kas veicina pareizas ēšanas paradumus. Man šķiet, ka mums tajā vajadzētu iekļaut arī vidusskolas skolēnus. Es gribētu uzsvērt, ka tādā veidā mēs palīdzētu nabadzīgākajām ģimenēm, kuras bieži vien saviem bērniem nevar nodrošināt augļus. Protams, ka tas dod papildu iespēju lauksaimniekiem un augļkopjiem. Augļi un dārzeņi, bet manā valstī it īpaši āboli, ir samērā viegli izsniedzami. Tomēr mums jāatceras, ka augļiem jābūt kvalitatīviem, tīriem un svaigiem. Mums ir jāsagatavo arī skolas attiecībā uz šīs programmas īstenošanu. Praktiski to nevar uzsākt agrāk kā 2009./2010. mācību gada sākumā.

Kas attiecas uz izmaksām, tās nav milzum lielas —Komisijas priekšlikumā novērtētā summa ir 90 miljoni eiro, un tā, iespējams, varētu būt lielāka. Tā ir taisnība, bet vienlaikus mums jāapzinās, ka ļoti lielas ir izmaksas par to slimību ārstēšanu, kuras saistītas ar lieko svaru un aptaukošanos. Nepadarīsim šo programmu par vienreizēju iniciatīvu, kas izveidota tikai skata pēc! Iesaistīsim tajā valsts, reģionālās un vietējas iestādes, kas atbildīgas par izglītību! Saglabāsim arī saprātīgu elastīgumu attiecībā uz augļu vai dārzeņu izvēles nosacījumiem, atceroties, ka esam iecerējuši veicināt mūsu bērnu veselību labākajā iespējamā veidā!

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. − Lai gan esmu nolēmis balsot pret Niels Busk ziņojumu, es apliecinu pilnīgu atbalstu un atzinību debašu tematam — apgādāt Eiropas skolēnus ar lielāku daudzumu augļu. Jauniešu aptaukošanās, kas kļūst arvien izplatītāka, ir nevēlama parādība.

Taču es pirmām kārtām atbalstu subsidiaritātes principu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka dalībvalstīm un to valdībām var uzticēt pienākumu rūpēties par savu jauno paaudzi. ES pienākumos neietilpst tādu konkrētu problēmu regulēšana kā šī. Bez šaubām, attiecīgās iniciatīvas pamatā ir labi nodomi. Bet šādu problēmu risināšana ar Eiropas mēroga regulām nozīmē nevērīgu izturēšanos pret attiecīgo dalībnieku — vecāku, skolu, pašvaldību un valstu valdību — lomu un atbildību. Esmu pārliecināts, ka viņiem visiem ir tādas pašas bažas un motivācija ķerties pie augļu patēriņa palielināšanas skolās.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo programmu, kas skolēniem nodrošina finansējumu apgādei ar bezmaksas augļiem un dārzeņiem. Tas var dot tikai pozitīvus rezultātus, jo palīdzēs samazināt aptaukošanos bērnu vidū, pietuvioties ieteiktajam daudzumam „pieciem augļiem dienā”, tādēļ es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Sava 2008. gada 23. oktobra balsojuma skaidrojumā par 2009. gada budžetu es vērsu jūsu uzmanību uz to, kāda nozīme ir ES līdzdalībai skolēnu apgādāšanā ar augļiem. Programma skolu apgādei ar augļiem var būt noderīga, lai novērstu to, ka bērni vēl vairāk aptaukojas un kļūst slimīgi. Ir jāvaicā, kāpēc par to būtu jārūpējas ES, nevis pašvaldībām, kas atbildīgas par izglītību? No ES finansējuma patlaban tiek veikti maksājumi dalībvalstīm, kuru pienākums ir nodrošināt papildu summu, bet to pašvaldības savukārt ir atbildīgas par programmas īstenošanu. Šāds darbības veids rada daudz nevajadzīgas administrācijas un laikietilpīgu birokrātiju.

Pēdējās diskusijās par budžetu tā apmērs šai programmai tika dubultots līdz 182 miljoniem eiro, un, pateicoties Niels Busk ziņojumam, šo summu nākotnē palielinās līdz 500 miljoniem eiro. Dānijas lauksaimniecības ministre, kura atbalsta pašreizējo programmu, ir paziņojusi presē, ka neuzskata šo lielo budžeta palielinājumu par nozīmīgu un izteiksies pret to. Tā kā lēmumu šajā jautājumā pieņem Padome, nevis Parlaments, ir gaidāms, ka šis palielinājums netiks īstenots. Taču pagaidām programma skolu apgādei ar augļiem sabiedrības uztverē simbolizē nepiemērotas ES prioritātes.

 
  
MPphoto
 
 

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Niels Busk ziņojumu, pamatojoties uz veselības aprūpes organizāciju secinājumiem par mūsdienu cilvēku slimībām, no kurām daudzas ir saistītas ar nepilnvērtīgu uzturu. Pateicoties vitamīniem, augļu lietošana uzturā var palīdzēt izvairīties no šīm slimībām un/vai izārstēt tās.

Mums ir jāmāca mūsu bērniem, ko un kā ēst. Tāpēc es uzskatu, ka ir nepieciešama arī izglītošana uztura jomā, vēl jo vairāk tādēļ, ka Pasaules Veselības organizācijas ieteiktais augļu un dārzeņu patēriņa daudzums bērniem vecumā līdz 11 gadiem ir vismaz 400 g dienā. No otras puses, ir novērots, ka strauji palielinās to bērnu skaits, kuri iecienījuši neveselīgu, nepareizu un nepiemērotu uzturu, par ko vainojama ne tikai skola vai ģimene, bet mēs visi, sabiedrība kopumā. Šāda attieksme pret uzturu ir nekavējoties jāpārtrauc.

Skola ir viens no atbildīgajiem par paradumu veidošanu, tādējādi mēs atkal varētu izveidot paradumu lietot uzturā augļus. Šī iemesla dēļ es pilnībā atbalstu augļu piegādi un lietošanu uzturā skolās. Šai programmai vajadzētu būt galveno prioritāšu sarakstā saistībā ar lēmumu pieņemšanas faktoriem, lai to varētu īstenot pēc iespējas ātrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Neil Parish (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvās partijas deputāti atturējās no balsojuma par Niel Busk ziņojumu par Komisijas priekšlikumu ieviest ES mēroga Programmu skolu apgādei ar augļiem. Lai gan mēs ļoti vēlamies, ka Apvienotajā Karalistē un ES jauniešu vidū tiek veicināti veselīgi ēšanas paradumi, mums ir iebildumi pret ziņojumā ierosināto budžeta līdzekļu piešķiršanu, kas ir ievērojami lielāki nekā Komisijas ierosinātie 90 miljoni eiro. Atkarībā no balsojuma rezultātiem Parlaments aicinās piešķirt budžeta līdzekļus vismaz 360 miljonu eiro un pat 500 miljonu eiro apmērā. Mēs uzskatām, ka daudz saprātīgāk ir sākt programmu ar mazāku finansējumu un pēc tam atkārtoti izskatīt budžeta vajadzības, ņemot vērā gūto pieredzi, kā minēts Komisijas ietekmes novērtējumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Patlaban augļu un dārzeņu tirgu ES regulē pieprasījums. Ieviešot Programmu skolu apgādei ar augļiem, ES tiks veicināts augļu un dārzeņu patēriņš un palielināsies pieprasījums, kas ne vien uzlabos sabiedrības veselību, bet arī būs izdevīgs Eiropas augļu un dārzeņu audzētājiem.

Liels augļu un dārzeņu patēriņš mazina daudzu slimību risku un palīdz izvairīties no liekā svara un aptaukošanās bērnībā. Tāpēc veselība ir svarīgākais iemesls Programmas skolu apgādei ar augļiem izveidei, lai atbalstītu augļu patēriņu. Manuprāt, ir jāsāk nevis ar skolām, bet jau ar pirmsskolas mācību iestādēm, jo ēšanas paradumi veidojas agrā bērnībā.

Tomēr Komisijas ierosinājums piešķirt 90 miljonus eiro no Kopienas budžeta nodrošinās tikai vienu augli nedēļā, kas nav pietiekami, lai mainītu ēšanas paradumus vai ietekmētu sabiedrības veselību.

Es uzskatu, ka reālistisks budžets šai programmai ir 500 miljoni eiro, kā ierosinājis Eiropas Parlaments. Šāda summa nodrošinātu vienu augļu porciju dienā katram skolēnam un vienlaikus nodrošinātu, ka programmā tiek iekļauti ne tikai skolēni vecumā no 6 līdz 10 gadiem, bet arī jaunāki bērni pirmsskolas mācību iestādēs.

Esmu pārliecināts, ka naudas līdzekļi, kurus iztērē Programmai skolu apgādei ar augļiem, lai veicinātu augļu patēriņu ES skolās, dalībvalstīm palīdzēs ietaupīt izmaksas veselības aprūpes jomā, un tādēļ es balsoju par Niels Busk ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ierosinātās programmas nozīme ir skaidra. Mudinot sabiedrības jaunatni uzturā lietot gadalaikam atbilstošus augļus (un dažos gadījumos vienkārši nodrošinot ar tiem), vienlaikus tiek sasniegti pozitīvi mērķi — daudzveidīga uztura lietošana un arī veselīgas ēšanas paradumu attīstīšana nākotnē. Tomēr ir jāizceļ divas lietas.

Garantijas mehānismu vairošana, lai nodrošinātu, ka piedāvātie augļi ir audzēti Eiropā, liek domāt — šādas rīcības iemesls ir ne tikai jauniešu uzturs, bet galvenokārt Eiropas lauksaimniecības veicināšana. Turklāt, lai gan šī jautājuma un kopējās lauksaimniecības politikas savstarpējā saistība ir skaidra, kā jau minēts, nepieciešamība to risināt Kopienas līmenī ir apšaubāma. Skaidrs, ka izvēli par to, vai izsniegt ābolus vai Rocha bumbierus, vajadzētu atstāt dalībvalstu ziņā. Taču mēs šaubāmies, ka šajā sakarā ir vajadzība pēc Kopienas programmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Kad 2007. gada 1. februārī tika pieņemts mans ziņojums par veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšanu ES, Eiropas Parlaments izstrādāja vairākus paziņojumus, tajā skaitā par būtisko izglītības lomu saistībā ar uzturu un veselību, lai cīnītos pret lieko svaru un aptaukošanos, kas ietekmē vairāk nekā 5 miljonus bērnu, kā arī aicinājumu Komisijai un Padomei veikt nepieciešamos pasākumus saistībā ar pārskatu par KLP (kopējā lauksaimniecības politika) 2008. un 2013. gadā, lai lauku attīstības politikas ietvaros veicinātu stimulus veselīgam uzturam.

Šķiet, ka Komisija ir sadzirdējusi šo paziņojumu par Eiropas programmu skolu apgādei ar bezmaksas augļiem 2009./2010. gadā bērniem vecumā no 6 līdz 10 gadiem. Tagad ir jāiesaistās 27 dalībvalstīm. Acīmredzot būs nepieciešams daudz laika, naudas un darbinieku, kā arī daudzās skolu ēdnīcās vajadzēs nomainīt ēdienkartes, lai Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktais daudzums — pieci augļi un dārzeņi dienā (400 g) — nebūtu tikai reklāmas lozungs, kas televizoru ekrānos rakstīts maziem burtiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Niels Busk ziņojumu par programmu augļu patēriņa veicināšanai skolās. Skaidrs, ka bērni ES ēd pārāk maz augļu un dārzeņu, kas daļēji notiek nepareizā uztura dēļ, kuru piedāvā skolas ēdnīcas. Tomēr liels augļu un dārzeņu patēriņš mazinātu nopietnu slimību risku un palīdzētu izvairīties no liekā svara un aptaukošanās bērnu vidū. Turklāt dārzeņu lietošana uzturā jau no mazotnes ir paradums, kas turpinās visu dzīvi.

Es arī piekrītu referentam, ka Komisijas paredzētie līdzekļi šai programmai ir pilnīgi nepietiekami. Patiesībā ierosinātā subsīdija nodrošina tikai vienu augļu porciju dienā vienu reizi nedēļā. Ir arī jāteic, ka es, patiesību sakot, esmu gandarīts par faktu, ka Komisija jebkurā gadījumā izvērtē dažādus pašreizējos eksperimentus, lai varētu kvalitatīvi uzlabot programmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Zviedrijā mēs parasti sakām mūsu bērniem, ka augļi ir dabas doti saldumi. Man pašam ļoti garšo augļi, un es uzskatu, ka ir labi, ja bērni Eiropā ēd šo veselīgo pārtiku pietiekamā daudzumā. Tiktāl es atbalstu referenta viedokli. Tomēr atbildība par to, lai mūsu skolēni uzturā lietotu pietiekami daudz ābolu un banānu, ir bērnu vecāku un, iespējams, to pašvaldību ziņā, kuras atbildīgas par izglītību. Eiropas Savienībai nav jāiesaistās pārvalstiskā augļu nodrošināšanā. Tā vietā sakoposim savu enerģiju un līdzekļus steidzamākiem uzdevumiem!

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu Komisijas priekšlikumu apgādāt skolas ar bezmaksas augļiem un dārzeņiem stratēģijas ietvaros par bērnu aptaukošanās novēršanu. Es pilnībā atbalstu ne tikai ES naudas līdzekļu izmantošanu, risinot apsvērumus par prioritāro problēmu attiecībā uz sabiedrības veselību, ar kuru saskaras visas dalībvalstis, bet atbalstu arī spēcīgo sociālo elementu, kas saistīts ar priekšlikumiem, kuri ļaus dalībvalstīm sniegt atbalstu sociāli maznodrošinātiem bērniem, kas sliecas uzturā lietot mazāk augļu un dārzeņu un ir pakļauti lielākam riskam aptaukoties. Turklāt tā ir pirmā reize, kad KLP naudas līdzekļi tiks izmantoti cīņā pret sabiedrības veselības problēmām. Tā ir zīme, ka notiek pārmaiņas uzskatos par KLP mērķiem.

Es esmu priecīgs, ka Parlaments ir raidījis stingru vēstījumu Komisijai un Padomei, atbalstīdams budžeta palielinājumu, kas ļautu vairāk bērniem gūt labumu no programmas. Taču es nepiekrītu Parlamenta viedoklim, kurš paredz augļu un dārzeņu piegādi tikai no Kopienas. Mums nevajadzētu aizmirst faktu, ka šīs programmas mērķis ir dažādu augļu un dārzeņu patēriņa veicināšana skolēnu vidū un cīņa pret aptaukošanos.

(Balsojuma skaidrojums saīsināts saskaņā ar 163. panta 1. punktu)

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Cīņai pret aptaukošanos ir jāsākas agrā bērnībā. Skolu apgāde ar svaigiem augļiem var būt milzīgs pamudinājums lietot veselīgu uzturu. Tādēļ šī programma, kas katram bērnam vecumā no 3 līdz 10 gadiem nodrošina vismaz vienu augli, ir vērtējama ļoti atzinīgi.

Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā ir 22 miljoni bērnu ar lieko svaru un 5,1 miljonam no tiem konstatēta aptaukošanās. Tas ne vien izraisa daudz veselības problēmu, bet arī palielina veselības aprūpes izmaksas dalībvalstīs. Ja Komisija apstiprinās Parlamenta priekšlikumu palielināt budžetu no 90 miljoniem eiro līdz 500 miljoniem eiro, ikviens bērns jau no bērnības varēs veidot pareiza uztura paradumus. Tas viņiem rada vairāk iespēju nostiprināt šos paradumus un tādējādi novērst aptaukošanos.

Šajā ziņojumā arī izteiktas piezīmes par augļu piedāvājuma sastāvu. Dalībvalstīm būtu jādod priekšroka vietējā ražojuma un gadalaikam atbilstošiem augļiem. Ziņojumā aicināts sniegt konsultācijas bērniem veselības un uztura jautājumos, kā arī informāciju par bioloģiskās lauksaimniecības īpatnībām. Esmu gandarīts par ziņojuma saturu, un tādēļ es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es atbalstu principu censties padarīt augļus pieejamus jauniešiem skolās. Veiksmīgais Skotijas projekts augļu un dārzeņu pieejamības veicināšanai skolās ir sasniedzis rekordaugstu to bērnu skaitu, kuri lieto veselīgāku uzturu. Programmas bija vērstas uz cilvēkiem, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk, un es gribētu cerēt, ka šī programma pirmām kārtām būs vērsta uz nabadzīgākajiem un neaizsargātākajiem bērniem.

 
  
  

- Ziņojums: Pervenche Berès, Werner Langen (A6-0420/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā, piekrītam analīzei par situāciju eirozonā. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka ir izcelti sadarbības sociālie aspekti un ka ir uzsvērtas izaugsmes problēmas. Tajā pašā laikā mēs neatbalstām ziņojuma 40. punktu, kas nosaka, ka tām dalībvalstīm, kuras nav eirozonā un kuras atbilst Māstrihtas kritērijiem, un uz kurām neattiecas atkāpes Līgumā, ir jāpieņem vienotā valūta pēc iespējas ātrāk.

Mēs uzskatām, ka komentāri par šo jautājumu neietilpst Parlamenta kompetencē. Mēs cienām lēmumu, ko referendumā ir pieņēmuši Zviedrijas iedzīvotāji, un mēs gribētu uzsvērt, ka šis jautājums ir jāizskata attiecīgajās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs visi balsojām pret šo ziņojumu, kas pielīdzina dievībai Stabilitātes paktu, neredz pašreizējās nopietnās ekonomiskās un sociālās situācijas sekas, neievēro sociālo un reģionālo nevienlīdzību pastiprināšanos un aizmirst bezdarba un nabadzības palielināšanos.

Ir nepieņemami, ka šis ziņojums pieprasa kļūdaino Eiropas Centrālās bankas neatkarību, nevis aizstāv tās demokrātisku kontroli un mērķu izmaiņas, lai ņemtu vērā to, ka ir jākoncentrējas uz ražošanu, tādu darbavietu radīšanu, kurās ir darba tiesības, un iedzīvotāju, jo sevišķi darba ņēmēju un pensionāru, pirktspējas palielināšanu.

Diemžēl mūsu grupas iesniegtie priekšlikumi tika noraidīti, īpaši tie, kuri kritizē fiskālo un konkurences politiku un pievērš uzmanību tam, ka palielinās nodarbinātības nestabilitāte un ir zems atalgojums, un tam, kādas ir regulējuma mazināšanās un liberalizācijas sekas.

Žēl arī, ka mūsu priekšlikums anulēt Stabilitātes paktu un aizstāt to ar Solidaritātes, attīstības un sociālā progresa stratēģiju tika noraidīts.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Mazākais, ko var teikt, ir tas, ka „vispārēji pozitīvais” novērtējums, ko ir sagatavojuši referenti par Ekonomikas un monetārās savienības pastāvēšanas desmit gadiem, nešķiet pilnīgi objektīvs. Nav pārsteidzoši, ka dažas atklātās problēmas tiek analizētas kā kļūda, ko izraisa dalībvalstis un Eiropas integrācijas trūkums.

Patiesībā eiro ieviešana automātiski izraisīja fasēto patēriņa preču cenu eksploziju un darba ņēmēju pirktspējas strauju samazināšanos. Patiesībā Stabilitātes pakts ir budžeta un sociāls maltusiānisms. Patiesībā maiņas kursa politikas trūkums un eiro pārmērīgs novērtējums ir iedragājis eirozonas starptautisko konkurētspēju. Patiesībā vienota monetārā politika un galvenā procentu likme ekonomikai 11 vai 15 valstīs, kurām ir dažāda uzbūve un dažādi attīstības līmeņi, ir nenovēršami nepiemērota gan katras atsevišķas šīs ekonomikas vajadzībām, gan tām visām kopumā.

Eiro nav sniedzis apsolīto labklājību eirozonas loceklēm, kuras lielākoties tagad piedzīvo lejupslīdi. Tas ir tādēļ, ka eiro savā koncepcijā un darbībā nav ekonomisks instruments. Tas galvenokārt ir spēcīgs politisks instruments, lai sagrautu nāciju neatkarību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kas prasa uzlabot ekonomikas koordinēšanu, lai mēģinātu novērst ilgstošu, dziļu lejupslīdi. Šim ceļvedim ir jāuzlabo finanšu krīzes uzraudzība un jānodrošina vērtīgs atbalsts ekonomikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Berès kundzes un Langen kunga ziņojumu, kas izvērtē Ekonomikas un monetārās savienības pastāvēšanas desmitgadi. Es pilnībā piekrītu tam, ka Eiropas Parlamentam, vienīgajai Eiropas iestādei, ko tiešā veidā ir ievēlējuši iedzīvotāji, ir bijusi ļoti nozīmīga loma Ekonomikas un monetārās savienības pastāvēšanas desmit gados. Parlaments darbojas kā otrs likumdevējs iekšējā tirgus jomā, jo sevišķi attiecībā uz finanšu pakalpojumiem; tas vada dialogu par ekonomikas politiku koordinēšanu, izmantojot Ekonomikas un monetāro komiteju; tam ir dominējoša nozīme monetārajā politikā, ieceļot Eiropas Centrālās bankas valdes locekļus. Tās ir tikai ļoti nedaudzas no galvenajām funkcijām, ko Parlaments ir veicis pēdējos gados. Es gribētu nobeigumā apsveikt savus kolēģus deputātus par šo ziņojumu, sevišķi ņemot vērā uzsvaru, kas tiek likts uz eirozonas paplašināšanos kā stimulu Eiropas Savienības jaunās ekonomikas nākotnei.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Ziņojums „EMU@10: panākumu un problēmu apzināšana pēc Ekonomikas un monetārās savienības desmit pastāvēšanas gadiem” ir viens no nozīmīgākajiem ziņojumiem, kas iesniegti šajā plenārsēdē. Finansiālo grūtību laikā tas nodrošina jaunu pamatu diskusijām par ekonomiku. Šis ziņojums piedāvā detalizētu analīzi, kas mums dod iespēju apskatīt Ekonomikas un monetārās savienības pozitīvos un negatīvos aspektus. Ziņojumā ir ietverti interesanti secinājumi par vienoto valūtu — eiro.

Nevar būt šaubu, ka eiro ieviešana Eiropas Savienībai ir bijusi liela finansiāla veiksme. Ir jāatzīst, ka tas ir izturējis ļoti daudz tirgus svārstību. Tomēr vienotā valūta neietekmē visus reģionus vienlīdz lielā mērā. Dažādu Eiropas Savienības valstu attīstības līmeņa atšķirības kļūst arvien izteiktākas. Šodien, laikā, kad ir finanšu krīze, ekonomikas politikas koordinācija ir kļuvusi par nepieciešamību. Mums ir arī jāievēro Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi.

Ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt Eiropas Centrālās bankas neatkarību. Tās pilnvaras ir jāierobežo, nosakot, ka tās attiecas uz monetāriem jautājumiem, tas ir, cenu stabilitātes uzturēšanu, un tās ekskluzīvām pilnvarām noteikt procentu likmes.

Tādēļ es atbalstu šī ziņojuma pieņemšanu.

 
  
  

- Ziņojums: Edit Bauer (A6-0389/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvā partija nesen ir publicējusi plānu „Godīga rīcība attiecībā uz sieviešu darba samaksu — sešu punktu plāns, lai pārvarētu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem”. Konservatīvā partija grib palīdzēt vienreiz par visām reizēm izskaust darba samaksas atšķirības.

Tas ietver obligātas darba samaksas revīzijas darba devējiem, ja ir atklāts, ka viņi ir diskriminējoši, jaunus pasākumus, lai palīdzētu sievietēm, tām veicot darbu un virzoties augšup pa karjeras kāpnēm, un tiesību paplašināšanu, lai pieprasītu elastīgu darba laiku visiem vecākiem, kuru bērni ir astoņpadsmit gadus veci vai jaunāki.

Vienlīdzīga darba samaksa ir būtiska godīgai un vienlīdzīgai sabiedrībai, bet valstu valdības un parlamenti parasti vislabāk atbilst tam, lai rīkotos tā, kā ir visefektīvāk viņu pašu sabiedrībai un ekonomikai. Šis Eiropas Parlamenta ieteikums ir reglamentējošs ES līmenī.

E. Bauer ziņojumu mēs tomēr nevaram atbalstīt, jo pieprasījums par priekšlikumu jaunam tiesību aktam par vienlīdzīgu darba samaksu pamatojas uz EK līguma 141. panta 3. punktu, uz ko attiecas Konservatīvās partijas apņemšanās atturēties no jautājumiem attiecībā uz sociālajām normām.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Darba samaksas atšķirības starp dzimumiem ir milzīga problēma, un pret to jāizturas ar īpašu atbildību gan atsevišķiem darba ņēmējiem, gan sociālajiem partneriem. Šis diskriminācijas veids pārkāpj Līguma pamatnoteikumus, un darba devēji, kuri neuzņemas atbildību par to, tagad pat ir jāiesūdz tiesā.

Tomēr tas ir pretrunā mūsu pamatviedoklim par Zviedrijas darba tirgu un partiju atbildību saskaņā ar pašreizējiem tiesību aktiem, ka tiek radīti jauni juridiskie instrumenti, lai vadītu algu veidošanu ES līmenī vai izmantojot valsts algu politiku. Algu veidošana nav un tai nav jābūt ES kompetencē.

Tā kā tika uzklausīts mūsu pieprasījums noņemt atsauces par jauniem juridiskiem instrumentiem attiecībā uz algu veidošanas vadīšanu ES līmenī, mēs esam izvēlējušies balsojumā atbalstīt šo ziņojumu kopumā. Diemžēl šis ziņojums tomēr satur vairākus nevēlamus elementus, piemēram, priekšlikumu par „vienlīdzīgas darba samaksas dienu”. Parlamenta neatlaidīgais ieradums pieprasīt dienu, nedēļu un gadu veltīšanu dažādām parādībām ir plakātiska politika, kas neatšķir dažādus tematus. Savukārt pats temats tiek apskatīts banāli un pavirši.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Darba samaksas atšķirības starp dzimumiem ir problēma visā Eiropā. Kopienas tiesību akti par vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm, kas ir spēkā kopš 1975. gada un ir pārskatīti 2006. gadā, ir pilnīgi neefektīvi.

Mēs atzinīgi vērtējam referentes lūgumu Komisijai iesniegt tiesību aktu priekšlikumu līdz 2009. gada 31. decembrim, pamatojoties uz ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem. Mēs arī apsveicam viņu par to atbildīgo un nopietno veidu, kādā viņa ir iepazīstinājusi ar saviem ieteikumiem, kuri ir koncentrēti uz galveno jautājumu, pretēji tiem dažiem sociālistu iesniegtajiem grozījumiem, kas nepalīdz atrisināt šo problēmu, jo tie sastāv no politiskās folkloras elementiem vai ieteikumiem, kuri nav izpildāmi, jo tie neietilpst dalībvalstu kompetencē.

No 2005. līdz 2006. gadam Portugālē, neskatoties uz identiskiem apstākļiem, darba samaksas atšķirības starp dzimumiem palielinājās par 8,9 % pašreizējās valdības laikā. Bezdarbnieka pabalsts sievietēm 2007. gadā bija par 21,1 % mazāks nekā vīriešiem. Summas, kas ir izmaksātas sievietēm, arī attiecībā uz papildu pabalstiem, ir zem nabadzības sliekšņa un patiesībā samazinājās no 2006. līdz 2007. gadam.

Portugāles sociāldemokrātu deputāti Eiropas Parlamentā atbalsta šo ziņojumu. Par spīti sociālistu folklorai, mēs nejaucam būtisko ar nesvarīgo, un mēs neļausim nesvarīgajam sagraut būtisko, proti, mainīt nepieņemamu diskriminācijas situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Crowley (UEN), rakstiski. − Princips par vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu darbu palīdz likvidēt diskrimināciju pret sievietēm darbavietās. Bet mums ir jāiet tālāk sieviešu tiesību aizsardzībā. Šī ziņojuma mērķis ir ne vien palielināt sieviešu darba vērtību, bet arī uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.

Vairāk nekā 30 gadus pēc vienlīdzīgas darba samaksas tiesību aktu ieviešanas sievietes Eiropas Savienībā nopelna par 15 % mazāk nekā vīrieši, un progress ir bijis lēns attiecībā uz darba samaksas atšķirību novēršanu starp dzimumiem. Pirms divdesmit gadiem Īrijā darba samaksas atšķirības starp dzimumiem bija aptuveni 25 %, un tagad šī atšķirība ir 13 %. Pat ar šo progresu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem turpina būt nopietns iemesls bažām. Rodas jauni uzdevumi, it sevišķi šajā ekonomiskajā situācijā, kuri ir jādefinē un jāatrisina.

Daudzas sievietes pastāvīgi koncentrējas šaurā profesiju diapazonā, veic nepilna darba laika un slikti atalgotus darbus un strādā darbavietās, kur viņu prasmes un ieguldījums tiek nepietiekami novērtēts. Mums ir vajadzīga daudzpusīga pieeja. Mums ir jāpalielina sieviešu piedalīšanās darba tirgū. Mums ir jāuzlabo bērnu aprūpes pakalpojumi un bērnu pabalsti, lai palīdzētu reintegrēt darbavietās sievietes ar bērniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par tiešas un netiešas diskriminācijas, sociālo un ekonomisko faktoru, kā arī segregācijas likvidēšanu darba tirgū. Ziņojums mudina veikt neitrālu profesionālu novērtējumu, kam ir jābūt pamatotam uz jaunām sistēmām darbinieku klasificēšanai un organizēšanai, uz profesionālu pieredzi un darba ražīgumu, novērtētam galvenokārt no kvalitātes viedokļa. Tas arī ierosina noteikt Eiropas Vienlīdzīgas darba samaksas dienu, lai plaša sabiedrība un darba devēji būtu informēti par algu nevienlīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es atbalstīju šo ziņojumu, jo mums ir pareizi jāīsteno pašreizējie tiesību akti par vienlīdzīgas darba samaksas principu. Tomēr, kaut arī ir būtiski īstenot pašreizējos tiesību aktus par vienlīdzīgas darba samaksas principu par tādu pašu darbu un par darbu ar vienlīdzīgu vērtību, lai panāktu dzimumu līdztiesību, atjaunot izvēles visām sievietēm arī ir ļoti svarīgi. Ir vajadzīga sistēmas elastība un piemērots darba/dzīves līdzsvars. Sievietēm ir jāpiešķir: izvēle precēties vai ne; izvēle dzemdēt bērnus vai ne, veidot karjeru, iegūt tālākizglītību vai ne, palikt mājās, doties uz darbavietu, uzsākt biznesu vai iegūt īpašumu. Uzdevums ir nodrošināt, lai ekonomiskās grūtības nelikvidē šīs izvēles.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par E. Bauer ziņojumu par vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm, jo ir nepieņemami, ka sievietes nopelna mazāk (Eiropas Savienībā atšķirība ir 15 %), kaut gan viņām ir vairāk prasmju (58 % no augstskolu absolventiem un 41 % no doktora grāda ieguvējiem ir sievietes).

Ziņojums iesaka veidus, kā pārskatīt pašreizējo tiesisko regulējumu, ietverot ierosinājumus par sodu ieviešanu par neatbilstību un aicinot uz plašāku dialogu ar sociālajiem partneriem. Princips par vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu darbu vai par darbu ar vienlīdzīgu vērtību nav tikai sieviešu, bet gan visas sabiedrības cīņa. Sievietes ir vajadzīgas visās uzņēmējdarbības jomās, jo sevišķi tajās, kas tradicionāli tiek uzskatītas par vīriešu jomām. To pierāda fakts, ka sievietes ir labas vadītājas.

Pašreizējā situācijā, kā arī lai panāktu izaugsmi un sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus nodarbinātības jomā, ļoti nozīmīga ir aktīva sieviešu piedalīšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan ziņojums ir pieņemts ar lielāko daļu no grozījumiem, kas tika iesniegti debašu laikā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā un izveidoja to par labu ziņojumu, PPE-DE grupa nevarēja atturēties no tā darbības jomas vājināšanas plenārsēdes balsojumā, zinot to, ka bija vajadzīgs 393 balsu absolūts vairākums.

Rezultātā atsevišķi priekšlikumi diemžēl ir svītroti un nav ietverti rezolūcijas galīgajā redakcijā, arī daži sīki izstrādāti ieteikumi par saturu jaunajam priekšlikumam, kas ir pieprasīts no Eiropas Komisijas par atbilstību principam par vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm.

Tomēr tā vēl arvien ir konstruktīva rezolūcija, par ko mēs balsojām. Mums jāuzsver tas, ka ir jāveic pasākumi, kas novērtē darbu, kas piešķir prioritāti nodarbinātībai ar tiesībām un taisnīgam labklājības sadalījumam, kas palīdz pārvarēt darba samaksas atšķirības un stereotipus saistībā ar noteiktiem uzdevumiem un uzņēmējdarbības jomām, kas diskriminē sievietes un kas novērtē profesijas un pasākumus, kur dominē sievietes. Tas sevišķi ietver mazumtirdzniecības un pakalpojumu jomas un tādas nozares kā, piemēram, korķa, tekstilizstrādājumu un apģērbu, apavu, pārtikas un citas rūpniecības nozares, kurās pastāv ļoti zema darba samaksa tajās profesijās un kategorijās, kurās dominē sievietes.

 
  
MPphoto
 
 

  Neena Gill (PSE), rakstiski. − Es runāju par to šodien, jo darba samaksas atšķirības starp dzimumiem rada bažas daudziem maniem vēlētājiem Rietummidlendā, kā arī lielākajai daļai no mums šeit.

Apvienotajā Karalistē darba samaksas atšķirības starp dzimumiem ir lielākas nekā vidēji Eiropā, un sievietes nesen ir saņēmušas bēdīgas ziņas, ka šīs atšķirības tagad palielinās.

Vīriešu un sieviešu līdztiesība pieder pie pamattiesībām, un tā ir demokrātiska nepieciešamība. Tikai ar visu mūsu pilsoņu vienlīdzīgu piedalīšanos mēs sasniegsim ES izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas mērķus.

Ekonomiskie argumenti, lai veiktu izmaiņas, ir pārliecinoši: sieviešu potenciāla atbrīvošana var dot 2 % lielu ieguldījumu IKP palielināšanā. Finanšu nestabilitātes laikā ir būtiski nodrošināt, ka mūsu ekonomika izmanto visus tās rīcībā esošos resursus. Ir arī būtiski pārliecināties, ka sievietes necieš pat vairāk.

Lai gan tiesību akti ir pieņemti un iniciatīvas ir ierosinātas, ar to nepietiek. Daudzi no maniem vēlētājiem ir par stingrāku rīcību, lai cīnītos pret šīm atšķirībām.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un priekšlikumus, lai ieviestu darba samaksas revīzijas un piešķirtu lielākas pilnvaras vienlīdzības iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Helène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Pēc rūpīgas apspriešanās partija „Jūnija saraksts” ir izvēlējusies balsot par labu šim ziņojumam. Vienlīdzības palielināšana darba tirgū, darba samaksas atšķirību samazināšana strādājošo sieviešu un vīriešu starpā un vienlīdzīgas pensijas ir svarīgi mērķi taisnīgā sabiedrībā. Tādējādi svarīga nozīme ir idejām par plašāku statistiku, pārskatītiem tiesību aktiem un apmācībai, lai pretotos sabiedrībā izplatītiem uzskatiem attiecībā uz dzimumiem.

Tomēr „Jūnija saraksts” kritizē ES šķietami neremdināmo vajadzību ietvert arvien vairāk politisko jomu savā kompetencē. Mūsu pamatviedoklis ir tāds, ka jautājumi saistībā ar darba tirgus regulēšanu vispirmām kārtām ir jāizskata atsevišķām dalībvalstīm un tie nav jāizvirza ES līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Princips par vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm ir skaidri noteikts Romas Līgumā, un tādēļ tas ir skandāls, ka Eiropas Savienībā vēl arvien pastāv tik lielas atšķirības starp dzimumiem. Tādēļ ir būtiski, lai Eiropas iestādes veic reālus pasākumus šajā jomā, un tāpēc es balsoju par E. Bauer ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Darba samaksas atšķirību jautājums, kas bija viens no Lisabonas stratēģijas mērķiem izaugsmei un nodarbinātībai, bet kam dažas dalībvalstis nav atbilstīgi pievērsušās, nopietni ietekmē sieviešu statusu ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. Es atbalstu šo ziņojumu, kas pievērsīsies tam, ka sievietes Eiropā nopelna par 15–20 % mazāk nekā viņu kolēģi vīrieši.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Niebler (PPE-DE), rakstiski. (DE) Šodienas balsojumā es atbalstīju savas kolēģes Edit Bauer ziņojumu. Tomēr tas nebija viegli, jo man ir daži iebildumi par dažu punktu saturu.

Vienlīdzības politika ir pastāvējusi Eiropas līmenī gandrīz 50 gadus. Pēdējos 50 gadus mums ir bijusi likumā paredzēta sistēma. Tomēr, neskatoties uz visām mūsu pūlēm vienlīdzības virzienā, gan Eiropas līmenī, gan dalībvalstīs mēs neesam spējuši pilnīgi novērst sieviešu diskrimināciju darba samaksas jomā.

Prasība par jauniem tiesību aktiem E. Bauer ziņojumā būtu jānoraida. Nav iespējams sasniegt attieksmes maiņu mūsu sabiedrībā, izmantojot tiesību aktus. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka iemesli darba samaksas atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm galvenokārt meklējami ārpus tiesību sistēmas robežām un ka juridiskie noteikumi paši par sevi nevar uzlabot sieviešu situāciju darba tirgū.

Jauni tiesību akti gluži vienkārši rada lielāku birokrātiju un tādējādi palielina slogu, jo sevišķi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tādēļ es atbalstu pašreizējo noteikumu konsekventāku īstenošanu, lai likvidētu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem, un esmu pret papildu juridiskiem noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par E. Bauer ziņojumu, ņemot vērā dzimumu nevienlīdzību, kas diemžēl vēl arvien pastāv. Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība.

Par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju principa veicināšanu Eiropas Savienībai interese radusies samērā nesen — uz to attiecas Māstrihtas līgums vai Amsterdamas līgums —, lai gan dažādus aspektus ir uzsvērušas daudzas deklarācijas vai starptautiskie nolīgumi, piemēram, 1967. gada Deklarācija par sieviešu diskriminācijas izskaušanu.

Rumānijā divas no nozarēm, kurās lielākā daļa no darba ņēmējiem ir sievietes, būtu veselības un sociālo pakalpojumu nozare un izglītības nozare (69,5 %). Profesijas un darbavietas, kurās dominē sievietes, vēl arvien mēdz būt nepietiekami novērtētas salīdzinājumā ar tām jomām, kurās dominē vīrieši. Nevienlīdzībai un atšķirībām, piemērojot dzimumu kritērijus, ir skaidra ietekme uz darba samaksu. Vidējā atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem ir 8,5–15 %, bet privātajā sektorā pat lielāka — par labu vīriešiem. Tas ir pretrunā Direktīvai 75/117/EEK attiecībā uz principa par vienlīdzīgu darba samaksu sievietēm un vīriešiem piemērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Ja mums nav vienlīdzīgas darba samaksas sievietēm un vīriešiem, mums būs grūti sasniegt tos mērķus, kas ir ierosināti 2010. gadam: uzlabot dzīves apstākļus, panākt ekonomisko izaugsmi un izskaust nabadzību. Tas, ka Eiropas Savienībā sievietes nopelna vidēji par 15 % mazāk nekā vīrieši un viņām ir jāstrādā aptuveni līdz februārim (418 dienas gadā), lai saņemtu tādu pašu darba samaksas summu kā vīrieši, skan kā trauksmes signāls. Ir jāveic īpaši pasākumi, lai ar to cīnītos.

Vienlīdzīga pārstāvība Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā var būt mūsu politiskais signāls sieviešu labākai pārstāvībai visās lēmumu pieņemšanas struktūrās, bet netiešā veidā — šo darba samaksas atšķirību novēršanai.

Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, un es apsveicu referenti.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo E. Bauer ziņojumu par vienlīdzīgas darba samaksas principa piemērošanu vīriešiem un sievietēm. Šī mūžsenā problēma ir tikusi apspriesta daudzus gadus: ir mulsinoši atzīmēt, ka dažās ES valstīs darba samaksas atšķirības galvenokārt ir izskaidrojamas ar segregācijas augsto līmeni nodarbinātības jomā un darba samaksas struktūras ietekmi. Tādēļ mums ir vajadzīga daudzpusīga politika, kuras mērķis ir īstenot tiesību aktus, kas jau pašlaik ir spēkā, bet nav pārāk efektīvi. Es atzinīgi vērtēju savas kolēģes deputātes veikto darbu, kas ir paredzēts, lai konsolidētu spēkā esošos tiesību aktus, bet ir jāņem vērā tas, ka ir grūti ietekmēt ekonomisko segregāciju, izmantojot šāda veida tiesību aktus. Visbeidzot, es atbalstu šo jautājumu, jo mums ir jāizveido tāda darba samaksas politika, kas ir izstrādāta, lai samazinātu nevienlīdzību darba samaksas jomā un sasniegtu labāku darba samaksu slikti atalgotiem darba ņēmējiem, kuru vidū dominē sievietes.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Eiropas Vienlīdzīgas darba samaksas dienas izveidošana ir tas, ko es atbalstu. Tas, ka sievietes vēl arvien tiek diskriminētas, saņemot vidēji par 15 % mazāku atalgojumu nekā viņu kolēģi vīrieši par to pašu darbu, ir pilnīgi nepieņemami 2008. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret ziņojumu, jo tajā vienlīdzīga darba samaksa tiek izmantota, lai līdz mazākajam kopsaucējam samazinātu strādājošo sieviešu tiesības. Strādājošajām sievietēm nevajadzētu aizmirst, ka, attaisnojoties ar Eiropas unificējošo tiesību aktu par dzimumu līdztiesību piemērošanu, ES un dalībvalstu kreisi centriskās un labēji centriskās valdības ir sākušas likvidēt tām piešķirtās tiesības, piemēram, aizliegumu par naktsdarbu sievietēm. ES un Jauno demokrātu un Visgrieķijas sociālistiskās kustības (PASOK) partijas ir izmantojušas tos pašus tiesību aktus, lai ieviestu pensijas vecuma palielināšanu civildienesta ierēdnēm diskriminācijas likvidēšanas un dzimumu līdztiesības vārdā.

Ziņojums nemaz nepievēršas patiesajiem iemesliem attiecībā uz nevienlīdzīgu darba samaksu starp vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu un tam, ka sievietes un jaunieši ir nepilna darba laika darba, elastīgo darba līgumu un elastdrošības pirmie upuri, gluži pretēji — tā ierosinātie risinājumi virzās precīzi šajā virzienā. Arguments par „ģimenes dzīves un darba saskaņošanu” tiek izmantots, lai vispārinātu sieviešu nodarbinātības elastīgos veidus un ierosinātu „karsto naudu” no valsts fondiem un valsts piegāžu līgumiem, un finansēšanas kā balvu „labajiem kapitālistiem”, kuri piemēro to, kas ir pats par sevi saprotams: vienāda dienas darba samaksa par vienlīdzīgu dienas darbu vīriešiem un sievietēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Graham Watson (ALDE), rakstiski. − Šis ziņojums izvirza ieteikumus Eiropas Komisijai par vienlīdzīgas darba samaksas principa piemērošanu vīriešiem un sievietēm, un šis princips ir pamatā tam, lai nodrošinātu cieņu, godīgumu un vienlīdzību attiecībā uz pensiju tiesībām.

Jau daudzus gadus es esmu visnotaļ atbalstījis Plimutas vecākās paaudzes lūgumrakstu, kas prasa taisnīgu attieksmi pret vecākām sievietēm.

Es jutos lepns, iesniedzot par E. Bauer ziņojumu trīs grozījumus, kas atspoguļo Plimutas kampaņas dalībnieku prasības, un es priecājos, ka visi trīs ir pieņemti.

Eiropas Parlaments ir atzinis, ka daudzas sievietes saņem mazāku atalgojumu tāpēc, ka viņas rūpējas par bērniem un gados vecākiem cilvēkiem. Tas ir aicinājis Komisiju novērst nabadzības risku pensionāriem un nodrošināt viņiem pienācīgu dzīves līmeni. Un tas ir noteicis par mērķi vienlīdzību attiecībā uz vīriešu un sieviešu pensijām, arī pensijas vecumu.

Tagad mums ir vajadzīgs, lai Eiropas Savienība un valstu valdības ņemtu vērā šos vārdus un pārvērstu smalkas jūtas turpmākos pasākumos.

Vecākās paaudzes pensiju vienlīdzība ir vērtīgs mērķis, un es lepojos ar to, ka atbalstu šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Christian Ehler (A6-0418/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs esam izvēlējušies atturēties, jo mēs domājam, ka principā ir nepareizi aizsteigties priekšā likumdošanas procesam, kas pašlaik notiek attiecībā tieši uz tiem jautājumiem, kuri ir ietverti patstāvīgajā ziņojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Es atbalstu J. C. Ehler ziņojumu divu iemeslu dēļ.

Tā kā Eiropas Savienībai trūkst pašai savu izejvielu, tā kļūst par vienu no lielākajiem enerģijas importētājiem pasaulē un palielinās tās atkarība no ārējiem naftas un gāzes piegādātājiem. Šīs ir jomas, kas ir saistītas ar vislielāko ģeopolitisko risku. Ogļu rezerves paliks pieejamas ilgāk nekā naftas un dabasgāzes rezerves, un tās var kļūt mums stratēģiski nozīmīgas tajā gadījumā, ja enerģijas piegādes tiek apdraudētas politisku iemeslu dēļ.

Turklāt enerģijas ražošana no fosilā kurināmā, piemēram, no oglēm, var būt dzīvotspējīga, neskatoties uz stingriem vides standartiem, un tas piedāvā labas izredzes Eiropas un Polijas raktuvēm. Tīru ogļu tehnoloģiju ieviešana sekmēs Polijas infrastruktūras un ekonomikas būtisku attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. - (LT) Komisijas paziņojums par „atbalstu ilgtspējīgas enerģijas ražošanas no fosilā kurināmā agrīniem demonstrējumiem” ir ļoti nozīmīgs solis uz turpmākām diskusijām par politiskiem un finanšu pasākumiem. Šodien ir skaidri redzams, ka Eiropas Savienība varēs īstenot savus vērienīgos mērķus klimata politikas jomā pēc 2020. gada tikai tad, ja tā nodrošinās plašu CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju izmantošanu spēkstacijās. Mums patiešām ir jāpanāk progress, sagatavojot un pieņemot tiesību aktu noteikumus par CO2 ģeoloģisko uztveršanu un glabāšanu.

Kaut arī pašlaik Eiropas līmenī ir bijuši mēģinājumi pieņemt direktīvu par CO2 ģeoloģisko uztveršanu un glabāšanu pēc iespējas ātrāk, nav piemērotu iniciatīvu valsts vai reģionālajā līmenī, kas ir sevišķi vajadzīgs transporta infrastruktūras jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Tā kā fosilajam kurināmajam ir jāapmierina ES enerģētikas prasības, ir svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt ietekmi uz vidi, piemēram, izmantojot oglekļa uztveršanas un saglabāšanas (CCS) tehnoloģijas.

Tomēr mēs uzskatām, ka ieņēmumiem no emisijas kvotu tirdzniecības ir jānonāk attiecīgajā dalībvalstī, nevis tie jāpiešķir dažādiem projektiem. Pretējā gadījumā rodas risks, ka emisiju kvotu sistēma var kļūt neefektīva un kontrolēta „no augšas”.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir uzsvērts, ka ir svarīgi palielināt Eiropas līdzekļu piešķīrumu pētniecībai, kuras mērķis ir īstenot jaunas tehnoloģijas siltumnīcefekta gāzu, jo sevišķi CO2, uztveršanai, it īpaši to līdzekļu piešķīrumu, kas paredzēti, lai īstenotu izmēģinājuma projektus, kuri palielinās šīs pētniecības apjomu, līdztekus izdevībām, ko tā piedāvā, un jauno tehnoloģiju drošībai. Eiropa vēl nevar atteikties no lielākā energoresursa, kas tai pieder, — fosilām oglēm, jo daudzas dalībvalstis vēl arvien garantē savas enerģētikas neatkarību, pārstrādājot fosilās ogles. Mums ir jāgarantē nākamajām paaudzēm, ka elektrības ražošana no fosilā kurināmā ir ilgtspējīga un rada pēc iespējas mazāku piesārņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es atbalstīju šo ziņojumu, jo tas ir saskaņā ar to grozījumu manā ziņojumā par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu, kuru es iesniedzu par plaša mēroga oglekļa uztveršanas un saglabāšanas (CCS) paraugstaciju finansēšanu.

Mūsu atkarība no fosilā kurināmā, domājams, pastāvēs kādu laiku, un mums ir jāizpēta visas iespējas, lai mazinātu tā kaitīgo ietekmi. CCS izdala un apglabā oglekli, ko satur ikviens ogļūdeņraža avots, nevis ļauj emisijām iekļūt atmosfērā. Ja oglekļa uztveršana un saglabāšana (CCS) tiktu īstenota bez kavēšanās un tai tiktu piešķirts piemērots finansējums, CCS varētu būtiski samazināt CO2 emisijas Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Šis ziņojums atzīst vajadzību samazināt emisijas no fosilā kurināmā, kas tiks izmantots līdz brīdim, kamēr mēs varēsim paļauties uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, un tādēļ es to atbalstīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par J. C. Ehler ziņojumu par atbalstu ilgtspējīgas enerģijas ražošanas no fosilā kurināmā agrīniem demonstrējumiem. Ir skaidrs, ka Eiropas Savienība tikai tad sasniegs savas klimata politikas vērienīgos mērķus, ja tā gūs panākumus, nodrošinot oglekļa uztveršanas un saglabāšanas (CCS) tehnoloģiju plašu izmantošanu spēkstacijās.

Ogļu stratēģiskā nozīme nedrīkst mūs atturēt rast risinājumu, lai šis vērtīgais resurss tiktu izmantots, neietekmējot klimatu. Turklāt es piekrītu referentam par nepietiekamu Komisijas pieņemto pasākumu daudzumu, lai nodrošinātu, ka šādus vērienīgus projektus var pabeigt līdz 2015. gadam. Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju J. C. Ehler veikto novērtējumu, kurā uzsvērts, ka nav piemērota tiesiskā regulējuma, kam ir pieejami finanšu resursi šim nolūkam. Ir absolūti svarīgi, lai mēs novērstu šo trūkumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE), rakstiski. (DE) Pieņemot J. C. Ehler ziņojumu, Eiropas Parlaments ir pieņēmis lēmumu par pilnīgi novecojušu enerģētikas stratēģiju. Oglekļa uztveršana un saglabāšana (CCS) ir paredzēta, lai ražošanas procesi, kas ir kaitīgi klimatam, šķistu „klimatam nekaitīgi”. Tomēr tas nenovērš vai nesamazina CO2 ražošanu, kā tas būtu, piemēram, ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Pēc Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas atzinuma, milzīgam valsts finansējumam oglekļa uztveršanai un saglabāšanai (CCS) ir maza jēga ekonomiskā līmenī. Šī nauda tiktu izmantota labāk un ilgtspējīgāk, ja tā tiktu ieguldīta pētniecībā par atjaunojamo enerģijas avotu efektīvāku izmantošanu.

J. C. Ehler ziņojums pārsniedz Komisijas nodomus: tas tiecas izmantot Eiropas struktūrfondus CCS ieguldījumiem, kas liegs pieeju šiem resursiem mazāk attīstītajiem reģioniem un to ilgtspējīgas attīstības plāniem. Būdams CDU loceklis, kas pārstāv Brandenburgu, J. C. Ehler tiecas „ielikt naudu kabatā” Eiropas piektajam lielākajam elektroenerģijas uzņēmumam „Vattenfall”, dodot tam iespēju atvērt vairāk brūnogļu raktuvju Lusatijā (Brandenburga/Saksija), kas var izraisīt vairāku ciemu pārvietošanu. Ir zināms, ka „Vattenfall” paredz ražot elektroenerģiju no brūnoglēm turpmākos 50 līdz 60 gadus, kaut arī tas ir tikai iespējams ar lietderības koeficientu, kas ir zemāks par 50 %. Energoietilpīgā oglekļa uztveršanas un saglabāšanas (CCS) tehnoloģija papildus samazinās to par 10 % līdz 15 %. Tas ir solis atpakaļ, tādēļ mēs neatbalstām šo ziņojumu, bet tā vietā esam iesnieguši alternatīvu priekšlikumu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika