Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 18. novembris - Strasbūra

13. Dažu veidu uzņēmumu publicēšanas un tulkošanas pienākumi (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Juridiskās komitejas vārdā iesniegtais Kauppi kundzes ziņojums (A6-0400/2008) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 68/151/EEK un 89/666/EEK saistībā ar dažu veidu uzņēmumu publicēšanas un tulkošanas pienākumiem (COM(2008)0194 - C6-0171/2008 - 2008/0083(COD)).

  Piia-Noora Kauppi, referente. − Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums ir daļa no uzņēmējdarbības tiesību vienkāršošanas paketes. Ir ļoti svarīgi Eiropas Savienībā mēģināt vienkāršot uzņēmējdarbības vidi, lai sekmētu Eiropas ekonomiku un radītu tās izaugsmi. Mērķis ir samazināt administratīvo slogu dažu veidu publicēšanas un tulkošanas uzņēmumu pienākumiem. Šis priekšlikums ir daļa no plaša administratīvā sloga samazināšanas pasākuma; tas atbrīvos un novirzīs uzņēmējdarbības resursus un tādējādi sekmēs Eiropas ekonomikas konkurētspēju.

Patlaban saskaņā ar Pirmo uzņēmējdarbības tiesību direktīvu uzņēmumiem ir jāpublicē noteikta informācija valsts oficiālajā izdevumā, un tā ir jāiekļauj dalībvalstu komercreģistros. Vairumā gadījumu publicēšana valsts oficiālajā izdevumā uzņēmumiem rada papildu izmaksas, nesniedzot nekādu patiesu pievienoto vērtību. Tādēļ šī priekšlikuma mērķis ir atcelt jebkādas papildu publicēšanas prasības valstu tiesību aktos, kuras rada papildu izmaksas uzņēmumiem.

Katrā ziņā Komisija dalībvalstīm atstāj izvēles iespējas saistībā ar šīm papildu publicēšanas prasībām. Vēl joprojām dalībvalstīm ir iespējams noteikt papildu prasības, taču tās jāietver vienreizējā maksā, kas ierosināta jaunajai elektroniskajai platformai.

Visās dalībvalstīs ir jābūt elektroniskajām platformām, kurās ir iekļauta pilna informācija un nodrošināta piekļuve šai informācijai uzņēmumu reģistra elektroniskajā datnē. Tas būtu rentabls un viegli pieejams veids, kā sniegt visu nepieciešamo informāciju par uzņēmumiem. Dažām dalībvalstīm jau ir šādi elektroniskie reģistri un datubāzes, bet citām nav šāda veida digitālās datubāzes.

Vissvarīgākais ir ieviest vienreizēju, dalībvalstu noteiktu samaksu, kurā ietvertas visas izmaksas, kas saistītas ar publicēšanas un administrēšanas prasībām. Šajā vienotajā samaksā ir jāiekļauj arī visas valsts papildu prasības informācijas publicēšanai vietējos un reģionālajos laikrakstos.

Tomēr Juridiskā komiteja vēlējās ieviest arī zināmu elastīgumu saistībā ar šīm izmaksām, un patlaban mēs sakām, ka, ja ir labi pamatoti iemesli, dalībvalstīm būs iespēja piemērot papildu maksu.

Kas attiecas uz Vienpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu, šis priekšlikums attiecas uz tulkošanas prasībām dokumentiem, kas jāiekļauj uzņēmuma filiāļu reģistrā. Reģistrējot filiāli, uzņēmumiem reģistrā ir jāsniedz noteikta informācija par uzņēmuma filiāli. Tas bieži vien rada ievērojamas papildu izmaksas uzņēmumiem, jo tiem ir ne tikai jānodrošina noteiktu dokumentu tulkošana tās dalībvalsts valodā, kurā filiāle atrodas, bet arī jāievēro dažkārt pārmērīgas prasības par šī tulkojuma sertifikāciju un/vai notariālu apstiprināšanu. Tādēļ pašlaik mēs cenšamies atvieglot tulkošanas pienākumus, atceļot šo sertificēšanu un apstiprināšanu.

Mērķis ir samazināt līdz minimumam tulkošanas un sertificēšanas izmaksas. Tas arī dod labumu uzņēmumiem, jo tiek panākta atsevišķu izmaksu samazināšanās, vienlaikus nodrošinot tulkojumu uzticamību.

Es atbalstu Komisijas priekšlikumu un savā formulējumā centos pēc iespējas saglabāt Komisijas priekšlikumu. Tomēr Parlamentā nebija iespējams panākt vienprātību par Komisijas priekšlikumu.

Ziņojumā mēs ieviesām dažus grozījumus, lai precizētu noteikumu praktisko īstenošanu saistībā ar publicēšanas izmaksām un tulkošanas pienākumiem, un ieviesām arī dažus tehniskus grozījumus, lai nodrošinātu atbilstošas savstarpējās atsauces ar Otro uzņēmējdarbības tiesību direktīvu.

Juridiskā komiteja ieviesa trīs kompromisa grozījumus, ko iesniedza vairāki kolēģi, lai šīs papildu publicēšanas prasības varētu tikt atļautas, ja tās ir labi pamatotas, bet mēs tos iekļāvām kā apsvērumus, nevis integrējām pantos. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka apsvērumos ir ieteikts dalībvalstīm izmantot šo elastīgumu, bet mēs tām neprasām to izmantot. Ja dalībvalsts uzskata, ka tās uzņēmumiem patiesi ir nepieciešama šī publicēšana valsts oficiālajā izdevumā — un dalībvalsts to patiesi vēlas —, tā var to darīt, bet šai nolūkā mēs pantos neesam noteikuši nekādas prasības.

Otrs jautājums ir par to, ka es mēģināju ieviest pārejas periodu, kurš, kā man vēl joprojām liekas, būtu labs veids, kā virzīties uz priekšu. Pārejas perioda laikā šīs publicēšanas prasības būtu spēkā, bet, tiklīdz pārejas periods beigtos, mums būtu tikai elektroniskā datubāze. Manuprāt, šāda veida priekšlikums pārejas periodam būtu arī atbilstošs jautājumam par interneta tīkla pārklājumu, proti, dažām dalībvalstīm ir labāks interneta tīkla pārklājums nekā citām; varbūt pēc pārejas perioda mēs varētu pārliecināties, ka visās dalībvalstīs ir pietiekami laba informācijas izplatība. Tādā veidā mēs varētu ņemt vērā to, ka interneta tīkla pārklājums visās dalībvalstīs nav vienādā līmenī.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties referentei par viņas darbu šajā lietā, kas izvērtās daudz sarežģītāka, nekā tika gaidīts. Apņemšanos samazināt regulējuma slogu uzņēmumiem mēs uztveram ļoti nopietni un esam pateicīgi par Parlamenta nepārtrauktajiem mudinājumiem šajā sakarā.

Tomēr ir grūti nejust vilšanos saistībā ar kādu no ierosinātajiem Pirmās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas grozījumiem. Atgādināšu, ka Eiropas Parlaments savā 2007. gada 12. decembra rezolūcijā par Komisijas 2008. gada darba programmu atzinīgi novērtēja Komisijas apņemšanos līdz 2012. gadam īstenot 25 % administratīvā sloga samazināšanu uzņēmumiem ES un valstu līmenī. Parlaments norādīja, ka uzskatīs to kā svarīgāko prioritāti nākamajos mēnešos, it īpaši saistībā ar MVU, un kā svarīgu ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanai. Tādēļ Parlaments uzsvēra, ka izskatīs likumdošanas priekšlikumus, ņemot to vērā.

Turklāt savā 2008. gada 21. maija rezolūcijā par uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu Parlaments atbalstīja šo īpašo priekšlikumu par grozījumiem Pirmajā uzņēmējdarbības tiesību direktīvā, piekrītot, ka uzņēmumiem noteiktās informācijas publicēšanai ir jābūt vienkāršākai. Parlaments it sevišķi atbalstīja jauno tehnoloģiju izmantošanu.

Tomēr Juridiskās komitejas ziņojums, kas šobrīd tiek apspriests, pilnībā grauj Komisijas priekšlikuma mērķi. Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā lēsts, ka iespējamais samazinājums būs apmēram 600 miljoni eiro gadā. Saskaņā ar ziņojuma projektu dalībvalstis varēs ne tikai turpināt uzņēmumiem piemērot visu pašreizēju administratīvo slogu, bet uzlikt arī jaunu. Tātad, ja Komisijas priekšlikuma pamatā ir ideja, ka elektroniskās platformas jaunajam publicēšanas instrumentam ir jāaizstāj esošā neērtās publicēšanas metodes, ziņojuma projekts tā vietā, lai samazinātu administratīvo slogu, uzliek vēl papildu slogu.

Komisijas priekšlikuma mērķi ir atbalstījusi lielākā daļa ieinteresēto personu. To atbalstīja arī liela daļa dalībvalstu līdz šim notikušajās diskusijās ar Padomi. Pieņemot direktīvu tādā redakcijā, kādu pašreiz ir ierosinājusi Juridiskā komiteja, tiktu apdraudēta visa administratīvā sloga samazināšanas pasākuma uzticamība.

Komisija principā varētu atbalstīt šo mērķi, ja Juridiskās komitejas grozījuma mērķis ir nodrošināt finansējumu laikrakstiem, kas patlaban ir atkarīgi no maksas par uzņēmumu informācijas publicēšanu. Tomēr ir jāatrod citi veidi šim finansējumam. To nevar piemērot uzņēmumiem, liekot tiem izpildīt publicēšanas pienākumus, kas nesniedz nekādu svarīgu pievienoto vērtību mūsdienu tehnoloģiskajā vidē.

  Margaritis Schinas, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā vēlos sniegt jums mūsu viedokli. Mēs lielā mērā apstiprinām šī Komisijas priekšlikuma, kas ir labi strukturēts un, protams, paredzēts, lai samazinātu administratīvo slogu, pamatcēloni.

Mūsuprāt, līdztekus tulkošanai, procedūras vienkāršošanai un citas dalībvalsts sertificētu tulkotāju apstiprinājuma sniegšanai tulkojumiem tas ir pilnībā pamatots un apstiprina šo pieeju.

Tagad pievēršos jautājumam par publicēšanu. Mūsu komiteja, tāpat kā Juridiskā komiteja, manuprāt, pareizi uzskata, ka bez uzņēmumiem ir arī pilsoņi, kuriem arī ir tiesības zināt. Diemžēl, komisār, pilsoņiem nav vienādu iespēju piekļūt elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, uz ko bija vērsts jūsu sākotnējais priekšlikums.

Mēs dzīvojam plurālistiskā Eiropā, kurā ir dažādi modeļi un atšķirīgas vērtības. Jūs kā komisārs no Īrijas zināt, ka referenduma rezultāts jūsu valstī, daudzu jūsu tautiešu uztvere par vienu modeli visai Eiropai, mums dārgi izmaksāja. Tādēļ mēs nevēlamies ieviest šo modeli Eiropā, labi zinot, ka manā valstī, manā reģionā piekļuve internetam ir ierobežota. Kādēļ mums jāatņem šiem cilvēkiem, šiem Eiropas pilsoņiem, tiesības uzzināt viņus interesējošās lietas, izmantojot citus tradicionālus kanālus?

Tādēļ uzskatu, komisār, tāpat kā Ekonomikas un monetārā komiteja un Juridiskā komiteja, ka elektroniskajai platformai ir jābūt obligātai, un tas ir pilnīgi pareizi. Tomēr tai nevajadzētu būt vienīgajai platformai. Mums ir jāļauj mūsu pilsoņiem piekļūt informācijai. Mēs nevēlamies radīt situāciju, kad kādam kādā Eiropas reģionā ir jāuzzina, kas viņa reģionā notiks ar BlackBerry, jo tur, kur es dzīvoju, daudziem cilvēkiem nav BlackBerry izstrādājumu.

Tādēļ es uzskatu, ka jums kā Komisijas pārstāvim — un ticu, ka mums Padomei jāsūta tāds pats vēstījums — ir daudz nopietnāk jāņem vērā nostāja, kuru vienprātīgi pauda Juridiskā komiteja un lielākā daļa Ekonomikas un monetārās komitejas deputātu. Piebildīšu, ka, ja jūs domājat to ignorēt, iesaku jums padomāt vēlreiz, jo tikai ar produktīvu demokrātisku dialogu mēs varam atrast savstarpēji pieņemamu risinājumu nevis tikai dažu, bet daudzu iedzīvotāju labā.

  Georgios Papastamkos, PPE-DE grupas vārdā. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, 2008. gada marta Eiropadome lika īstenot jaunu, ātras apstiprināšanas likumdošanas iniciatīvu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmumiem Eiropas Savienībā, samazinot administratīvos pienākumus un izmaksas. Manuprāt, Komisijas priekšlikums direktīvai, kuru mēs apspriežam, sniedz ļoti nelielu ieguldījumu noteiktā mērķa sasniegšanā.

Uzņēmumu, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, pamatproblēma ir tāda, ka vispārējās birokrātiskās, likumdošanas un fiskālās vides uzlabošanai ir nepieciešami objektīvi apstākļi, un mēs sagaidām daudz būtiskāku ieguldījumu no Komisijas puses šajā virzienā.

Šajā konkrētajā gadījumā galvenais mērķis uzņēmumu gada pārskatu un citu finanšu pārskatu publicēšanai ir pārredzamības un publicitātes principa piemērošana komercdarbībām. Taču zemais izpratnes līmenis par internetu lielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu nerada atbilstošas garantijas.

Neatkarīgi no tā obligātā uzskaite tikai elektroniskā formātā vien nozīmētu arī darbavietu zaudēšanu tūkstošiem speciālistu tradicionālajā drukātajā presē. Turklāt prese ir svarīga pārredzamības un Eiropas Savienības demokrātiskās dzīves principa sastāvdaļa, un tās devums Eiropas Savienības daudzvalodībai un dažādībai nav apspriežams.

Es uzskatu, ka drošības vārsts, pieņemot vienreizēju samaksu un saglabājot paralēlas iespējas publicēt informāciju drukātā presē, kopā ar elektroniskā reģistra ieviešanu, kā tas ir formulēts panāktajā konsensā un par ko balsoja viss — es atkārtoju, viss — Juridiskās komitejas politiskais spektrs, ir saskaņots un racionāls risinājums.

Nobeigumā uzsvēršu to, ka no Eiropas Parlamenta tiek prasīts un tā pienākums ir sniegt produktīvu piekrišanu Kopienas tiesību aktu izstrādē, vienlaikus saglabājot pilnīgu likumdošanas gribas neatkarību. Juridiskā komiteja, kā jau minēts, vēlas, lai plenārsēdē pieņemtu Kauppi kundzes ziņojumu, un es viņu apsveicu par šo darbu.

Post scriptum jums, komisār, es nezinu, vai jūs esat vīlies Juridiskās komitejas vienprātīgajā ierosinājumā, bet es vēlos jums teikt un no sirds ceru, ka, tiklīdz Lisabonas līgums būs stājies spēkā, sadarbības kultūra starp Komisiju un Eiropas Parlamentu mainīsies, un tai ir jāmainās. To mēs šobrīd gaidām, to gaida demokrātiski ievēlētais Eiropas Parlaments.

  Ieke van den Burg, PSE grupas vārdā. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms runāšu par procedūru. Ļoti žēl, komisār, ka mēs šo jautājumu neapspriedām šorīt, kad kopā sēdējām, jo biju mazliet pārsteigts, ka savā runā Parlamentam jūs bijāt tik skarbs. Runājot par procedūru, esmu īpaši neapmierināts ar veidu, kā Francijas prezidentūra izskatīja mūsu priekšlikumus, neizvirzot nekādas prasības apspriešanai vai nemēģinot rast dialogu par iespējamu kompromisu.

Tas pats attiecas uz Komisiju. Risinot šāda veida jautājumus, ir normāli sanākt kopā un atrast risinājumu, kas apmierina dažādas puses. Es paužu nožēlu, ka tā ir noticis, un ceru, ka laikā starp plenārsēdi un balsojumu komitejā būs iespēja to īstenot.

Kas attiecas uz saturu, manuprāt, mēs īpaši neatšķiramies. Arī es esmu cieši apņēmies atbrīvoties no administratīvā sloga. Es vienmēr atbalstu XBRL sistēmas un šāda veida elektronisko platformu izmantošanu uzskaitē. Manuprāt, mēs visi piekrītam, ka tas ir nepieciešams tieši tāpēc, ka dažās dalībvalstīs elektroniskā sabiedrība vēl nav pilnībā izveidota. Ir svarīgi, lai būtu šis pagaidu pārejas risinājums, lai dalībvalstīm vēl būtu iespēja izmantot šāda veida dokumentu reģistrāciju.

Tā patiesi ir pagaidu problēma, un tai varētu būt pragmatisks risinājums. Šonedēļ dzirdēju, ka ir pagājuši tikai 20 gadi, kopš pirmo reizi tika izmantots e-pasts un pirmais interneta pieslēgums, tātad 10 līdz 20 gadu laikā būs pilnīgi normāli, ka viss tiek apstrādāts elektroniski. Problēma, ar ko mēs saskaramies, ir īslaicīga, un mums tā nav jāuztver kā milzu problēma. Mums ir jāatrod saprātīgs, pragmatisks risinājums tādā garā, par kādu mums vienmēr stāstāt, ka tādu vēlaties arī jūs.

  Jean-Paul Gauzès (PPE-DE). − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, vispirms vēlos pateikties mūsu kolēģei Piia-Noora Kauppi par viņas lielisko ziņojumu un centieniem atrast saprātīgu risinājumu dažādajiem jautājumiem, it īpaši saistībā ar elektronisko platformu.

Ierosinātā direktīva ir daļa no plašāka pasākuma, kas tiek veikts, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, lai mazinātu tiem piemērotos ierobežojumus un paaugstinātu to konkurētspēju. Mēs, protams, aktīvi atbalstām šo mērķi, kas dos labumu MVU. Mēs piekrītam elektroniskas platformas, kurā iekļauta visa informācija, izveidei un principam par vienreizējas maksas noteikšanu, iekļaujot tajā visas ar nepieciešamo publicēšanu saistītās izmaksas.

Tomēr ir lietderīgi sniegt vislabāko iespējamo informāciju un ļaut izmantot ierastās publicēšanas metodes, kuras vēl joprojām ir nepieciešams, it īpaši drukātajā presē. Referentes pēc sarunām ierosinātais teksts, ko Juridiskā komiteja vienprātīgi pieņēma, ļaus dalībvalstīm nodrošināt ierasto publicēšanas metožu saglabāšanu, jo to izmaksas ir iekļautas vienreizējā publicēšanas maksā.

Tādēļ mēs, komisār, atbalstām priekšlikumu izveidot obligātu platformu un saglabāt vienreizējas maksas principu. Tomēr mēs esam ņēmuši vērā realitāti dažādajās valstīs, kurās nav IT infrastruktūras, kas citās valstīs ir izveidota, un kurām ir informācijas sniegšanas ieradumi, ko nedrīkst ignorēt.

Komisār, jūs zināt, ka pilsoņu viedokļi ir jāņem vērā un ka Eiropa nedrīkst būt jaunu ierobežojumu vai sarežģījumu radītāja. Tā iemesla dēļ mēs ceram uz elastīgumu, ņemot vērā reālo situāciju dažādās dalībvalstīs un vienlaikus saglabājot ekonomisku sistēmu.

Komisār, jūs skarbi teicāt, ka Juridiskās komitejas priekšlikums grauj Komisijas nostāju. Manuprāt, tas nav pareizi, tāpat kā nav pareizi teikt, ka Juridiskās komitejas priekšlikums ievieš jaunas formalitātes. Gluži otrādi, ir panākta vienošanās, ka pašreizējās formalitātes tiks saglabātas, un mēs skaidri noraidām jaunu formalitāšu ieviešanu.

Komisār, es uzskatu, ka mums ir nepieciešams Eiropai parādīt tās iespējas samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, vienlaikus respektējot valstu identitāti.

  Manuel Medina Ortega (PSE). − (ES) Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties Komisijai par iepazīstināšanu ar šo priekšlikumu. Es uzskatu, ka tas ir pozitīvs un palīdzēs mums samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu.

Kā iepriekšējie runātāji teica, šī Parlamenta pienākums ir Komisijas ļoti cēlsirdīgos un ļoti altruistiskos priekšlikumus padarīt reāli īstenojamus. Reālā situācija ir tāda, ka mums ir 27 valstis ar dažādām tiesiskajām sistēmām un ļoti atšķirīgām valodām, kas nozīmē to, ka katrā valstī mums ir jāpielāgojas šo valstu realitātei, arī valodu jautājumam.

Tomēr, kā tikko minēja Gauzès kungs un arī citi iepriekšējie runātāji, ir svarīgi, ka šo valstu īpatnību atzīšana nepalielina izmaksas, ka maksa ir vienota un ka valdības nepieciešamības gadījumā uzņemas šīs papildu izmaksas.

Taču ir vēl viens jautājums: tas ir jautājums par tulkošanu. Eiropas Savienībā mums nav vienas valodas. Visās 27 valstīs runā dažādās valodās, un dažās valstīs pat ir vairākas valodas, piemēram, komisāra valstī. Mums ar to ir jāsadzīvo.

Arī no juridiskā viedokļa mēs saskaramie ar realitāti, kurā juridiskie dokumenti atšķiras. Juridiskā komiteja, piemēram, ierosināja grozījumus par dokumentu sertificēšanu kopā ar tulkojumu sertificēšanu. Patlaban Juridiskā komiteja gatavo ziņojumu, kas būs šī ziņojuma papildinājums, par sertificētu dokumentu atzīšanu dažādās Eiropas Savienības valstīs.

Visbeidzot es uzskatu, ka Komisija ir darījusi pareizi, iepazīstinot ar šo priekšlikumu. Referente ir paveikusi milzu darbu, un mēs visi mēģinājām pilnveidot priekšlikumu likumdošanas tekstam, kas var tikt atzīts visā Eiropas Savienībā, tādējādi nodrošinot tiesības, un ir balstīts uz reālo situāciju Eiropas Savienībā, kura vēl joprojām tiek veidota, kurā ir dažādas valstu tiesiskās sistēmas un dažāda līmeņa piekļuve elektroniskajai saziņai.

  Françoise Grossetête (PPE-DE). − (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos apsveikt referenti Kauppi kundzi par viņas lielisko darbu, jo, pateicoties viņai, Juridiskā komiteja ir radusi kompromisu, kas tika, es atkārtoju, komisār, pieņemts vienprātīgi. Šādā gadījumā tas ir skaidrs signāls. Tajā tiks saskaņota uzņēmumu, it īpaši MVU, nepieciešamība pēc administratīvas vienkāršības un pilsoņu tiesības uz informāciju, vienlaikus atstājot dalībvalstīm iespēju saglabāt publicēšanas prasības, ja tās to vēlas.

Esmu pārliecināta, ka Eiropas Parlaments sekos Juridiskās komitejas piemēram. 27 dalībvalstīm ir savas tradīcijas. Dažās tiek atbalstīta vienīgi interneta izmantošana. Citas vēl joprojām izmanto daudz tradicionālākas papīra saziņas metodes. Šīs tradīcijas ir jārespektē. Neaizmirsīsim, ka 50 % Eiropas pilsoņu nav piekļuve internetam. Ja informācija būtu pieejama tikai un vienīgi elektroniskajā platformā, tie, kuriem nav piekļuves internetam vai kuri dod priekšroku papīra dokumentiem, nevarētu saņemt informāciju par sava reģiona uzņēmumiem.

Uzskatu, ka Eiropas Parlaments labi saprot, ka, vienkārši atceļot juridisko un tiesisko paziņojumu publicēšanu reģionālajos laikrakstos, piemēram, varētu radīt postošas sekas. Tāpēc dalībvalstīm saskaņā ar īpašiem noteikumiem ir jābūt iespējai organizēt informācijas izplatīšanu ar papildu kanālu starpniecību.

Komisāra kungs, šīs nav ideoloģiskas debates. Vai jums nešķiet, ka pašreizējos apstākļos jums ir citas lietas, ko darīt, tā vietā, lai kavētu to, kas labi darbojas dalībvalstīs?

Mēģinot vienmēr kaut ko vienkāršot, dažkārt pastāv risks padarīt lietas daudz sarežģītākas. Izmaksu samazināšana? Jā, bet par kādu cenu? Ierobežojumu samazināšana, lai palielinātu konkurētspēju? Jā, bet kas notiek ar konkurētspēju, kad vienkāršošanas risks ievērojami kaitē visas nozares ekonomikai? Komisijai ir spēcīga vēlme ņemt vērā to, ka mēs atbalstām risinājumus, kas drukātajai presei ļaus pārvarēt sarežģījumus, ar ko tā patlaban saskaras.

Komisār, jums nevajadzētu ignorēt dalībvalstu tradīcijas. Rīkojoties šādā veidā, jūs kļūstat atbildīgs par to, ka varētu tikt samazināts noteikts skaits žurnālistu darbavietu, kā arī par informācijas trūkumu lielai sabiedrības daļai.

Mēs vēlamies līdzsvarotu direktīvu, kurā ir iekļauta elektroniskā platforma un vienreizēja maksa. Mēs esam pārliecināti, ka varam panākt šo risinājumu, un jums ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta balsojums.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). − (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlaments ilgu laiku ir pievērsies jautājumam par nevajadzīgām un nesamērīgi augstām administratīvajām izmaksām, kas piemērotas Eiropas uzņēmumiem. Šīs izmaksas ne tikai sarežģī uzņēmējdarbību, bet ir arī šķērslis, saskaroties ar mūsdienu augsti konkurētspējīgās pasaules ekonomikas izaicinājumiem.

Tādēļ ir iepriecinoši, ka Komisija beidzot ir pievērsusi uzmanību šim jautājumam, ierosinot piemērot ātrākas apstiprināšanas procedūru Pirmās un Vienpadsmitās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas grozīšanai, dodot ieguldījumu ātrākai Eiropas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Pirmās direktīvas gadījumā visu papildu informācijas sniegšanas prasību samazināšana valstu tiesību aktos, kas palielina izmaksas uzņēmumiem, patiesi šķiet ļoti atbilstoša. Ierosinātā elektroniskā platforma ar pilnīgu informāciju par uzņēmumiem sniegs ekonomisku un viegli pieejamu risinājumu, tāpat to sniegs arī vienreizējā maksa, kurā ietvertas visas izmaksas, gan administratīvās izmaksas, gan tās, kas saistītas ar informācijas sniegšanas prasībām.

Priekšlikums saistībā ar Vienpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu ir saistīts ar dokumentu tulkošanu un sertificēšanu, kas jāiekļauj dažādo dalībvalstu izveidotajā uzņēmumu filiāļu komercreģistrā. Komisijas ierosinātā savstarpējā tulkojumu atzīšana, lai samazinātu administratīvo slogu, neapšaubāmi veicina izmaksu samazināšanu uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot tulkojumu uzticamību. Visbeidzot vēlos apsveikt referenti Kauppi kundzi par lielisko ziņojumu.

  Costas Botopoulos (PSE). − (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, vēlos izmantot privilēģiju būt pēdējam runātājam, lai sniegtu politisku komentāru un divus tehniskus komentārus par direktīvu, kuru apspriežam.

Mans politiskais komentārs ir par to, ka mēs šodien esam liecinieki retam gadījumam Eiropas Parlamentā: valda pilnīga vienprātība visā Parlamenta politiskajā spektrā, no labējām līdz kreisajām partijām, attiecībā uz virzienu, kādā Eiropas Parlaments vēlas veikt īpašu likumdošanas iniciatīvu. Daudzi deputāti ir teikuši, un arī es to vēlos uzsvērt, ka tas ir rets gadījums un Komisijas galīgajā lēmumā obligāti ir jāņem vērā.

Mēs negraujam Komisijas priekšlikumu. Mēs mēģinām to modernizēt un padarīt daudz cilvēcīgāku, daudz loģiskāku un praktiskāku. Šāds ir mans politiskais komentārs.

Man ir divi īsi tehniski komentāri: par publicēšanas jautājumu deputāti ir teikuši, un arī man jāpievienojas, ka tas ir pilnībā godīgi un taisnīgi, ka dalībvalstīm, kurās piekļuve internetam ir ļoti ierobežota, tiek dota iespēja līdztekus vispārējam noteikumam par elektronisko publicēšanu publicēt informāciju presē nepārprotamu sociālu un finansiālu iemeslu dēļ.

Vēlos sniegt īsu komentāru par tulkošanas jautājumu, ar kuru šeit nav nekādu problēmu. Iespēja, ka ir tikai viens atzīts tulkojums, sniedz mums praktisku risinājumu. Šeit pieminētais jautājums par tulkošanu nav jautājums par valodu, tas nav jautājums par pārredzamību, un tas nav jautājums par stilu. Tas ir praktisks jautājums, kuru var atrisināt ļoti vienkārši — atzīstot tulkojumu.

Tādēļ ir atšķirība starp politiskiem jautājumiem un tehniskiem jautājumiem. Mēs negraujam šo priekšlikumu, mēs to uzlabojam.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākt, sakot, ka, ja Ieke van den Burg kundze būtu uzdevusi šo jautājumu šorīt, es ļoti labprāt būtu tam pievērsies. Es tiku jums vaicājis, vai ir vēl citi jautājumi, ko vēlaties izskatīt, un, ja jums tādi būtu bijuši, es būtu ar jums par to runājis. Ja jūs būtu uzdevusi vienalga kādu jautājumu, kaut vai par laika apstākļiem Īrijā, es arī to būtu apspriedis ar jums. Šajā ziņā man nav problēmu.

Man nav problēmu arī ar to, ko Eiropas Parlaments izlemj, jo tas ir jūsu darbs un tas jums ir jādara. Taču ir jāpatur prātā šī konkrētā priekšlikuma mērķis, un, tā kā es novērtēju jūsu nostāju, vēlos jūs lūgt novērtēt arī manu nostāju.

Šis konkrētais priekšlikums tika sagatavots, lai samazinātu mazo uzņēmumu administratīvās izmaksas. Tā bija daļa no uzņēmējdarbības vides vienkāršošanas. Aprēķini par to, ko šis priekšlikums panāktu, ir šādi: samazinātas izmaksas par 600 miljoniem eiro gadā. Iemesls šī priekšlikuma sagatavošanai bija samazināt izmaksas mazajiem uzņēmumiem. Kā jau norādīju iepriekš, visu izmaksu samazināšanas projektu Eiropas Parlaments dažādajās rezolūcijās novērtēja atzinīgi.

Tātad šis ir tas konteksts, kādā šis ziņojums tika sagatavots. Šajā priekšlikumā mēs izvirzījām ideju par administratīvo izmaksu samazināšanu un vienkāršošanu mazajiem uzņēmumiem.

Tāpēc jūs nevarat gaidīt no manis, lai es pieņemtu Eiropas Parlamenta grozījumus, kuri ir vērsti pilnīgi pretējā virzienā — nevis lai samazinātu administratīvās izmaksas, bet gan lai tās palielinātu. Ja Eiropas Parlaments uzskata, ka šajā gadījumā daudz lielāku ieguvumu dod šo noteikumu saglabāšana tādā veidā, kā tie vēlas, lai tā būtu. Tas ir pilnībā likumīgs viedoklis. Taču tas nav saderīgs ar jūsu izvirzīto sākotnējo mērķi samazināt izmaksas. Ja Parlaments un citi uzskata, ka visu jūsu minēto iemeslu dēļ situācija ir jāsaglabā šāda, jūs nevarat gaidīt, ka es piecelšos un piekritīšu jums, ka tas ir vērsts uz administratīvo izmaksu samazināšanu, ja tas ir vērsts uz pretējo — tās patiesībā tiks palielinātas, nevis samazinātas.

Divu Eiropas Parlamenta komiteju iesniegtie grozījumi nozīmē, ka vienīgās izmaiņas, kas dalībvalstīm būs jāīsteno pēc šīs direktīvas pieņemšanas, būs obligāta elektroniskās platformas izmantošana. Netiks panākts nekāds esošā administratīvā sloga samazinājums ar ietaupījumiem, kurus mēs gaidījām no mūsu sākotnējā priekšlikuma un kuri, kā jau teicu, ietekmes paziņojumā tika novērtēti apmēram ar 600 miljoniem eiro gadā. Tādējādi, pieņemot direktīvu, kura rada nevis samazinājumu, bet tikai kosmētiskas izmaiņas, noteikti tiks dots slikts signāls attiecībā uz vispārējā administratīvā sloga samazinājumu, par ko mēs runājam.

Tādēļ es lūdzu Eiropas Parlamenta deputātus respektēt arī manu nostāju. Ja Parlamenta viedoklis sekos šim konkrētajam virzienam — un par to rīt notiks balsojums —, tas ir jūsu viedoklis un jums ir tiesības uz šādu nostāju. Man ar to nav problēmu. Bet jums ir jārespektē mana nostāja par to, ka man ir grūti pieņemt grozījumus, kas ir vērsti pretējā virzienā sākotnējam mērķim izvirzīt to pirmām kārtām. Mums nevajadzētu par to saķildoties, taču es nespēju pārmainīt loģiku un teikt, ka tas, ko dara Eiropas Parlaments, ir ļoti pareizi, jo tas palielina administratīvās izmaksas, nevis samazina tās.

Es varu uzklausīt jūsu minētos iemeslus par situācijas saglabāšanu, un varbūt tajos ir zināma patiesība, bet tas nav tas, ko mēs sākām darīt, tas nav iemesls tam, kādēļ mēs gatavojām šo konkrēto priekšlikumu. C’est la vie!

  Piia-Noora Kauppi, referente. − Priekšsēdētāja kungs, vēlos sniegt komentāru par procedūru. Van den Burg kundze jau teica, ka Francijas prezidentūras attieksme pret šo lietu nav bijusi ļoti laba. Mēs esam mēģinājuši ierosināt vairākas iespējas trīspusējām sanāksmēm, lai apspriestu iespējamos kompromisus. Diemžēl Francijas prezidentūra nevēlas ierasties šajās sanāksmēs. Tā nevēlas organizēt sanāksmes Padomes darba grupā, lai apspriestu turpmāko virzību. Arī šodien viņu šeit nav, lai apspriestu šo ļoti svarīgo jautājumu.

Juridiskās komitejas viedoklis dalībvalstīm dod lielu elastīgumu. Tas dod daudz lielāku elastīgumu nekā mans personīgais viedoklis. Taču Juridiskās komitejas viedoklis ir tik plašs, cik tas patlaban iespējams. Šis ir vienīgais iesniegtais priekšlikums Parlamentā šobrīd. Manuprāt, ja Padome nespēj pieņemt Parlamenta viedokli, t. i., Juridiskās komitejas viedokli, par kuru rīt notiks balsojums, kā mēs to esam tai lūgušu, tad mums tas ir jānodod otrajam lasījumam.

Mēs nevaram ļaut Padomei spēlēties ar mums. Ja tas netiks pieņemts tādā redakcijā, par kādu rīt balsos Parlaments, process pavisam noteikti tiks iekavēts. Varbūt šis projekts nebūs gatavs pirms vēlēšanām, un tad ir iespējams risks, ka Komisija atceļ šo priekšlikumu. Manuprāt, tas ir ļoti apbēdinoši, ja Padome nevar panākt kvalificētu vairākumu un nesniedz priekšlikumus par to, kā panākt kompromisu.

Mēs būsim gatavi apspriest kompromisus. Es būšu ļoti laimīga, ja Padome ierosinās kaut ko līdzīgu trīspusējai sanāksmei, kurā tad mēs varētu panākt kompromisu, taču tā slēpjas un neierodas uz sanāksmēm, un neorganizē trīspusējas sanāksmes. Tā mūs nostāda ļoti sarežģītā situācijā.

Tādēļ esmu apbēdināta par diskusijām attiecībā uz procedūru. Ceru, ka Komisija neatsauks šo priekšlikumu. Ceru, ka būs vēl iespēja panākt kompromisu, kas būtu piemērots visām dalībvalstīm un arī Eiropas Parlamentam.

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt.