Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 19. novembris - Strasbūra

8. Balsojumu skaidrojumi

Balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Piia-Noora Kauppi (A6-0400/2008)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties Kauppi kundzei par ziņojumu pa uzņēmējsabiedrību elektronisko reģistru, ko es pilnībā atbilstu. Tā ir lieliska ideja, un ziņojums ir izcils, un Parlaments vienoti atbalsta tā īstenošanu.

Es ceru, ka dalībvalstīs pēc iespējas ātri tiks ieviesti elektroniski uzņēmējsabiedrību reģistri, kā arī Eiropas Savienības mēroga elektroniska platforma, kurā būs iekļauta visa atklātībai nododamā uzņēmumu informācija. Ja ierosinātos priekšlikumus īstenotu, samazinātos birokrātija, būtu lielāka pārredzamība, samazinātos administratīvais slogs un uzņēmumu izmaksas, un tādējādi palielinātos Eiropas Savienības uzņēmumu konkurētspēja.

- Ziņojums: Andreas Schwab (A6-0349/2008)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – (LT) Es balsoju par Andreas Schwab sagatavoto ziņojumu par priekšlikumu regulai par Eiropas statistiku. Es par to balsoju tādēļ, ka jaunās regulas saturs ir patiešām nozīmīgs, un tas ievērojami uzlabo spēkā esošo regulu. Es ar to domāju Eiropas statistikas sistēmas definīciju un tās vietu Kopienas tiesību aktos. Regula arī nosaka valstu statistikas iestāžu funkcijas Eiropas statistikas sistēmā, risinot jautājumu par statistikas konfidencialitāti un statistikas kvalitāti. Salīdzinot ar pašreizējo situāciju un šobrīd spēkā esošo regulu, tas neapšaubāmi ir solis uz priekšu.

Patiesībā, manuprāt, Eiropas Komisijas ierosinājums sadalīt Eiropas statistikas sistēmas komiteju divās daļās ir apstrīdams, un referenta nostāja, atbalstot funkciju nenodalīšanu, ir pieņemamāka un atbalstāma. Taču es ticu, ka nākotnē, ja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija strādās kopā, mēs atrisināsim šīs domstarpības.

- Ziņojums: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0402/2008)

  Albert Deß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos paskaidrot balsojumu par ziņojumu attiecībā uz modulāciju. Visnesenāk veiktajā lauksaimniecības reformā tika nolemts, ka lauksaimnieki līdz 2013. gadam var rēķināties ar plānošanas noteiktību. Tādēļ es neatbalstīju modulācijas ieviešanu tādā mērogā, kas lauksaimniekiem izraisītu lielākus zaudējumus Mani iepriecina rezultāts, un vēlos pateikties visiem kolēģiem deputātiem, kas balsoja par EUR 5 000 atbalsta palielināšanu līdz EUR 10 000, kas nozīmē, ka mazajiem uzņēmumiem tiek atņemts mazāks modulācijas finansējums.

Ja mēs, politiķi, runājam par plānošanas noteiktību, mums tā jānodrošina arī lauksaimniekiem. Tādēļ mani iepriecina šī ziņojuma par modulāciju rezultāts, un es ceru, ka Padome mūsu rezultātus akceptēs.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ar šodienas balsojumu tika noslēgti gandrīz divpadsmit mēneši, kas pavadīti darbā pie mūsu atzinuma par kopējas lauksaimniecības politikas darbību sagatavošanas. Ir būtiski, lai mūsu veiktās izmaiņas palīdzētu šo politiku vienkāršot. Tai pat laikā mums ir jāsaglabā Kopienas būtība un jānodrošina vienlīdzīgi konkurences nosacījumi. Es ceru, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri izlasīs atzinumu un pieņems mūsu priekšlikumus.

Es jo īpaši domāju priekšlikumus par savstarpējās atbilstības prasību vienkāršošanu, tostarp jaunajām dalībvalstīm noteikto prasību attiecībā uz dzīvnieku labturību, C jomas, īstenošanas atlikšanu līdz 2013. gadam. Diemžēl daudzi risinājumi ir izveidoti tā, ka netiek ņemta vērā jauno dalībvalstu situācija vai lauksaimniecības modelis. Tagad mēs sākam apspriest kopējas lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013. gada un pārskatīt finanšu perspektīvu. Mums priekšā vēl daudz darba.

  Seán Ó Neachtain (UEN). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos paust savu atzinību par šodien notikušo ļoti pozitīvo balsojumu attiecībā uz kopēju lauksaimniecības politiku, un vēlos izteikt atzinību par ierosināto politiku, piemēram, par skolu nodrošināšanu ar augļiem un dārzeņiem.

Taču attiecībā uz pašu politiku vēlos vēlreiz pievērst uzmanību Komisijas ieteiktajai obligātajai modulācijai un paziņot, ka es pret to pilnīgi iebilstu. Politikai ir jābūt elastīgai, un ir jāatļauj dalībvalstīm palielināt vai samazināt šo modulāciju atbilstoši savām vēlmēm.

Manuprāt, EUR 5 000 lielais slieksnis ir pārāk zems. Tas jāpalielina līdz EUR 10 000, lai atbalstītu un aizsargātu lauksaimniekus no zemajiem ienākumiem, no kā tie cieš jau tagad — es nedomāju, ka nauda obligātajai modulācijai ir jāņem no lauksaimniekiem.

- Ziņojumi: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0402/2008), (A6-0401/2008)

  Giovanni Robusti (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos runāt, lai publiski paziņu iemeslus, kādēļ galīgajā balsojumā balsoju pret Santos kunga ziņojumu 0401 un 0402. Ziņojums ir atkarīgs tikai no kopējās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudes”, kurā netiek ņemts vērā, ka pasaulē ir mainījušies apstākļi. Mēs apspriežam detaļas, neaplūkojot galveno problēmu.

KLP, kuras pārskatīšanai izmantojam „veselības pārbaudi”, tika izveidota, lai samazinātu lauksaimniecisko ražošanu un tādējādi veicinātu vides aizsardzību, jo šādos apstākļos tā tika radīta. Šodien mēs visi zinām, ka ekonomiskie apstākļi ir dramatiski mainījušies, taču KLP vairāk vai mazāk ir tāda pati, un viss, par ko mēs runājam ir — vai labāka ir pirmā vai otrā iespēja, vai mums vajag mazāk vai vairāk, šo vai to pasākumu, laikā, kad tie ir kļuvuši par nepiemērotiem turpmāko problēmu risināšanai.

Es nespēju pieņemt šo nebeidzamo mazu, konkrētu interešu risināšanu, ignorējot vispārējo labumu. Esmu pārliecināts, ka lielākais šīs gļēvulības upuris ir pati lauksaimniecība. Es balsoju pret šo ziņojumu, lai veicinātu dialogu un debates; tehniskās detaļas, ko nav iespējams iekļaut vienu minūti ilgajā runā, es ievietošu savā tīmekļa vietnē, un tur tiks publicēti konkrēti manas rīcības iemesli.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā Ungārijas deputāti balsoja par Capoulas Santos kunga ziņojumiem, jo tie ir daudz labvēlīgāki pret jaunajām dalībvalstīm, kā arī pret Ungāriju. Obligātā modulācija un pakāpeniskā modulācija ir mazāk nežēlīgas nekā Komisijas priekšlikumā. Man žēl, ka balsojumā netika atbalstīts ALDE grupas grozījums attiecībā uz obligāto modulāciju. Par to ir jāizsaka nožēla, taču neskatoties uz to, šis ir labs ziņojums.

Runājot par otro ziņojumu — Grozījumu Nr. 67 ierosināja Sociāldemokrātu grupa. Attiecībā uz intervences sistēmu ir ļoti svarīgi neiejaukties, pamatojoties uz konkursa procedūrām. Pašreizējās sistēmas saglabāšana ir vērtējama ļoti pozitīvi. Tādēļ mēs balsojām par ziņojumiem.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es izsaku komplimentu Capoulas Santos kungam par ļoti sarežģīto darbu, kas paveikts. Fine Gael delegācija atbalstīja šos ziņojumus ar iebildēm. Attiecībā uz jautājumu par piena kvotām mēs balsojām par lielāku elastību un lielāku kvotu procentuālās vērtības palielināšanu, sniedzot lauksaimniekiem iespēju ražot pienu, ja viņi to vēlas. Mums žēl, ka plenārsēdes dalībnieki tā nedomāja un tagad esam atpakaļ pie Komisijas priekšlikuma.

Otrkārt, runājot par modulāciju, mūs satrauc līdzekļu novirzīšana no pirmā pīlāra uz otro, jo šādi tiek atņemti lauksaimnieku ienākumi, kas jāizmanto shēmās, kam nepieciešams dalībvalstu līdzfinansējums, bet to nākotnē nevar garantēt. Atzinīgi vērtējama ir franšīzes palielināšana līdz EUR 10 000, ko Parlaments atbalstīja balsojumā. Vēlos precizēt, ka mūsu balsojums par 6. apsvērumu — Grozījumos Nr. 190 un Nr. 226 — ir „+” (par). Es ceru, ka šodien un rītdien gaidāmajās apspriedēs Padome palīdzēs grūtībās nonākušajai aitkopības nozarei.

- Ziņojums: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0401/2008)

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Vēlos pievērst jūsu uzmanību ierosinātajam Grozījumam Nr. 54, ko iesniedza Deß kungs un citu deputātu grupa. Ja šo grozījumu pieņemtu, tā rezultāts būtu šausminoši dubultstandarti starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, jo, ja palielinātu kvotas, jaunās dalībvalstis varētu tās palielināt tikai tad, ja to ļaus finanšu gads. Redzu, ka Deß kungs joprojām atrodas auditorijā — varbūt viņš varētu man paskaidrot, vai finanšu gads ļauj palielināt jauno dalībvalstu kvotas. Par laimi Parlaments noraidīja, nevis pieņēma šo grozījumu, tādēļ es varēju balsot par visu ziņojumu, un es ļoti priecājos, ka attiecībā uz palielinātajām piena kvotām Parlaments neļāva radīt divas dalībvalstu kategorijas.

  Albert Deß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojumā par piena kvotām ir argumentēta piena kvotu palielināšana. Kopā ar visiem kolēģiem no KSS es balsoju pret visiem grozījumiem, kuros aicināts palielināt kvotas. Piena kvotas, kas jāpiemēro līdz 2015. gada 31. martam ir paredzētas, lai stabilizētu Eiropas Savienība piena tirgus. Šobrīd Eiropas Savienības piena tirgos ir pārpalikums.

Tas rada nopietnu spiedienu uz piena cenām. Turpmāka piena kvotu palielināšana pastiprinās cenu kritumu, ar ko saskaras piena ražotāji. Tādā gadījumā tiktu apdraudētas daudzu lauksaimnieku dzīves. Mums nav vajadzīga kvotu palielināšana, mums drīzāk ir vajadzīga sistēma, kas elastīgi reaģē uz situāciju tirgū. Taču, ja šī Parlamenta un Padomes vairākums tomēr nolems līdz 2015. gadam likvidēt piena kvotas, būs nepieciešams Piena fonds, lai nodrošinātu piensaimniecības nozares turpmāku izdzīvošanu nelabvēlīgajos reģionos un ganību teritorijās.

- Ziņojumi: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0402/2008), (A6-0401/2008), (A6-0390/2008), (A6-0377/2008)

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Ja man būtu jāizstrādā visdārgākā, bezjēdzīgākā, korumpētākā, amorālākā un birokrātiskākā lauksaimniecības atbalsta sistēma, kādu vien es spētu, neesmu drošan, ka man izdotos izdomāt kaut ko tikpat atjautīgu kā kopējā lauksaimniecības politika — sistēma, kas soda mūs, nodokļu maksātājus, liekot subsidēt tādas pārtikas ražošanu, kurai nav tirgus, un pēc tam vēlreiz soda mūs kā patērētājus, liekot uzturēt tās cenas. Bieži vien tā soda mūs, nodokļu maksātājus, soda trešoreiz, iznīcinot pārtiku, ko nav izdevies pārdot.

Tai pat laikā tā izraisa vides iznīcināšanu, jo no ražīguma atkarīgās subsīdijas veicina lauku aizsardzības joslu izciršanu, pesticīdu un kaitīga mēslojuma izmantošanu, kā arī, protams, izraisa šausminošu badu Āfrikā. Man jāsaka, tas ir īpaši kaitīgi tādai valstij kā jūsējā vai manējā, kas ir pārtikas importētāja, kurā ir salīdzinoši efektīva agrārā nozare un kura, maksājot par sistēmu vairāk, bet saņemot no tās mazāk nekā citas ES dalībvalstis, tiek sodīta gan pozitīvā, gan negatīvā veidā.

Gandrīz viss, ko darījām, būtu labāks par kopējo lauksaimniecības politiku, pat ja tā būtu tieša atbalsta sistēma vai kāda cita sistēma. Un, ja gadījumā jūs domājāt, ka esmu aizmirsis to pateikt — ir pienācis pēdējais brīdis ierosināt referendumu par Lisabonas līgumu. Pactio Olisipiensis censenda est!

- Ziņojums: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0402/2008)

  Christa Klaß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Capoulas Santos ziņojumu un par Grozījumu Nr. 186, kurā ieteikts piemērot modulāciju EUR 10 000 lielai franšīzei.

Tas attiecas uz maza apjoma lauksaimniecību Eiropas Savienībā. Modulācijas process ir jāpiemēro pakāpeniski. Eiropas Savienības mazajām saimniecībām ir vajadzīgs ES atbalsts, lai tās varētu turpināt pastāvēt Eiropas Savienības algu struktūrā. Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienībā ražotu veselīgu pārtiku un lai tā būtu pieejama par saprātīgām cenām. Mēs arī vēlamies, lai tiktu apsaimniekoti lauki. Ja mēs tiešām to visu vēlamies, mums ir jāatbalsta mūsu lauksaimnieki, lai viņi varētu turpināt veselīgas pārtikas ražošanu Eiropas Savienībā — teritorijā, kuras klimats ir viens no labvēlīgākajiem pasaulē. Tādēļ es balsoju par Capoulas Santos ziņojumu.

- Ziņojums: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0390/2008)

  Hynek Fajmon (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju pret Capoulas Santos kunga sagatavoto ziņojumu par Eiropas lauku attīstības fondu. Mēs izveidojām šo programmu tikai pirms diviem gadiem, un patiesībā tā sāka darboties tikai pagājušajā gadā. Pretendenti ir sākuši izstrādāt savus projektus un apgūt fonda noteikumus. Tagad, kad ir pagājis tikai viens gads, mēs šos noteikumus mainām. Es nevaru atbalstīt šādu soli, jo tas mums radīs tikai zaudējumus un kavēšanos, finansējot lauku teritorijām vajadzīgo projektus. Šāda regulāra noteikumu mainīšana nevar dot neko labu, tādēļ es balsoju pret to.

- Ziņojumi: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0402/2008), (A6-0401/2008), (A6-0390/2008), (A6-0377/2008)

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šis ir ļoti nozīmīgs temats. No kopējās lauksaimniecības politikas novērtējuma izriet, ka turpmāk tai būs jēga, ja politikas pamatā būs godīgi principi. Kopējai lauksaimniecības politikai pirmām kārtām ir jānodrošina pārtikas nekaitīgums Eiropas Savienībā, pašpietiekamība un pārtikas ražošana eksportam, kā arī lauksaimnieku ģimeņu ekonomiskā drošība, lauksaimniecības produkcijas dzīvotspēja, vienlīdzīgas subsīdijas lauksaimniekiem no vecajām un jaunajām dalībvalstīm, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ģenētiski modificētu organismu audzēšanas un kultivēšanas pārtraukšana visā Eiropas Savienībā, lauku teritoriju attīstība, vistrūcīgāko reģionu attīstība, kultūras mantojuma aizsardzība un tradicionālās kultūras saglabāšana, kā arī lauku iedzīvotāju vienlīdzīga piekļuve izglītībai, kultūrai un tehniskajiem uzlabojumiem. Šos mērķus iespējams sasniegt tikai tad, ja gūsim pareizo mācību no mūsu pieredzes un centīsimies rast drosmīgus risinājumus.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ieteikums otrajam lasījumam: Karin Scheele (A6-0425/2008)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. –? (LT) Eiropas Vides un veselības rīcības plānā 2004.–2010. gadam atzīta nepieciešamība, izmantojot Kopienas statistikas programmu, uzlabot kvalitāti, salīdzināšanas spēju un datu par veselības stāvokli un ar vidi saistītiem traucējumiem pieejamību. Es uzskatu, ka šī ir ļoti svarīga regula. Mums jāzina, kāda ir mūsu sabiedrības izpratne par veselību un kāda ir tās uzņēmība pret slimībām. Ar šo regulu tiek izveidota kopēja sistēma, lai sakārtotu Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā.

Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienībā vāktu datus par pilsoņu izpratni par veselību, fiziskajām un garīgajām darbībām un invaliditāti, par slimību gadījumiem, kas pieaug vai samazinās, par savainojumiem, alkohola un narkotiku nodarīto kaitējumu, dzīves stilu un piekļuvi veselības aprūpes iestādēm.

Statistikā būs jāiekļauj informācija, kas ir būtiska Kopienas darbībām sabiedrības veselības jomā, ar mērķi atbalstīt valsts stratēģijas, ar ko izstrādā ļoti kvalitatīvu un stabilu, visiem pieejamu veselības aprūpi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ar šo regulu tiek izveidots kopīgs regulējums sistemātiskai Kopienas statistikas par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā veidošanai. Šobrīd statistisku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā apkopo galvenokārt brīvprātīgi. Šīs regulas pieņemšana oficiāli nostiprinās pašreizējo neoficiālo vienošanos un garantēs ne tikai datu vākšanas nepārtrauktību, bet arī nodrošinās datu kvalitāti un salīdzināmību.

Pirmajā lasījumā 2007. gadā Eiropas Parlaments pieņēma 12 grozījumus Komisijas priekšlikumā. Vairums grozījumu bija saistīti ar horizontāliem jautājumiem, piemēram, dzimuma un vecuma iekļaušanu mainīgajos lielumos un vairāku Kopienas programmu nodrošinātā papildu finansējuma izmantošanu abās regulas darbības jomās. Pieņēma dažus pielikumu grozījumus, kas bija saistīti vai nu tikai ar sabiedrības veselību, vai ar veselības aizsardzību un drošību darbā, piemēram, datu vākšanu par aizsardzību pret pandēmiskām un lipīgām slimībām.

Turpmākajās sarunās ar Slovēnijas prezidentūru tika panākta vienošanās par gandrīz visiem Eiropas Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem, iekļaujot tos kopējā nostājā. Padome veica arī dažas citas izmaiņas dokumenta tekstā, taču kopumā šīs izmaiņas bija pieņemamas.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Ar šo regulu tiek izveidots kopīgs regulējums sistemātiskai Kopienas statistikas par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā veidošanai.

Statistikai jāveido saskaņots un vienots datu kopums, ko sagatavo Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) kopā ar valstu statistikas iestādēm un citām valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par oficiālās statistikas sniegšanu.

Pašlaik statistikas dati par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā galvenokārt tiek vākti brīvprātīgi.

Es atbalstu ierosināto regulu, jo tās mērķis ir apvienot abu jomu datu vākšanā panākto progresu, oficiāli nostiprinot dalībvalstu pašreizējo neformālo vienošanos, garantējot datu vākšanas nepārtrauktību un izveidojot regulējošu sistēmu datu kvalitātes un salīdzināmības uzlabošanai, izmantojot kopējas metodoloģijas. Tā noteikti nodrošinās lielāku skaidrību par Eiropas Savienības prasībām attiecībā uz statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Pašlaik nav saskaņotu standartu Kopienas statistikai par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā. Šādas statistikas saskaņošana ievērojami uzlabos salīdzināmību un uzlabos politikas attīstību. Kopējā nostājā kopumā ir akceptēti grozījumi, ko šis Parlaments ierosināja pirmajā lasījumā, un tādējādi es varu atbalstīt Scheele kundzes ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Stress, ko rada mūsdienu darba dzīve un jaunie nodarbinātības līgumi, nedrošība par darbu un vājais darba un privātās dzīves līdzsvars atstāj pēdas. Statistika liecina, ka šobrīd viens no galvenajiem cēloņiem agrai darba dzīves pamešanai ir garīgās veselības problēmas. Nedrošību par darbavietu, protams, papildina arī pieaugušais iebiedēšanas gadījumu skaits. Pastāvīgi palielinās arī veselības problēmas, piemēram, muguras sāpes. Pie tam pēdējo gada laikā ir palielinājies tādu gadījumu skaits, kad darba ņēmējus atlaiž, kamēr tie izmanto slimības atvaļinājumu, vai arī pēc nelaimes gadījumiem. Mums ir daudz problēmu, kas jārisina, un mums ir vajadzīgi statistikas dati, lai neatpaliktu no jaunākajām tendencēm. Tādēļ es balsoju par Scheele kundzes ziņojumu.

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Ir skaidri redzams, ka mums ir vajadzīga statistika par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā, lai nodrošinātu atbalstu stratēģijām, kas paredzētas augstas kvalitātes, dzīvotspējīgas un visiem pieejamas medicīniskās aprūpes attīstībai.

Veselības aizsardzība un drošība darbā ir joma, kas veicina darbinieku dzīvības, integritātes un veselības aizsardzību un rada tādus darba apstākļus, kas nodrošina to fizisko, psiholoģisko un sociālo labklājību. Lai to izdarītu, mums ir vajadzīga saskaņota, ilgtspējīga programma, kas aizsargās darba ņēmējus no nelaimes gadījumu iespējamības un ar darbu saistītām slimībām.

Es atbalstu šo rezolūcijas projektu, jo mums šobrīd nav pieejams saskaņots un vienots datu kopums, kas var pierādīt katras valsts statistikas sistēmu sniegtās informācijas kvalitāti un salīdzināmību. Kopienas statistika par veselību ir jāpielāgo sabiedrības veselības jomā īstenoto Kopienas mēroga pasākumu panāktajam progresam un gūtajiem rezultātiem.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Šodienas balsojumā es atbalstīju ieteikumu par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā.

Es uzskatu, ka mūsu veselības veicināšanas stratēģijā jāliek īpašs uzsvars uz slimību profilaksi un savlaicīgu diagnozi. Šī stratēģija būs efektīva, ja nodrošināsim cilvēkiem pienācīgu veselības aprūpi un ārstniecības iespējas un ja Eiropas Savienības dalībvalstīs samazināsim ar piekļuvi veselības aprūpei saistītās atšķirības.

Mēs nevarēsim izstrādāt kopēju veselības aprūpes stratēģiju, ja attiecīgajām statistikas iestādēm nebūs atbilstošu datu. Tāpēc regulas pieņemšana būs solis uz priekšu, lai labāk saskaņotu Kopienas rīcību veselības aprūpes statistikas jomā. Informācijas par pandēmiskajām un infekcijas slimībām vākšana neapšaubāmi veicinās labāku to kontroli.

Jāpiemin arī, ka šobrīd statistika par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā tiek vākta tikai brīvprātīgi. Ņemot to vērā, regulas mērķis ir oficiāli nostiprināt pašreizējos risinājumus un nodrošināt datu vākšanas nepārtrauktību.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vienprātīgais balsojums liecina par šī ziņojuma nozīmību un pareizību.

- Ziņojums: Piia-Noora Kauppi (A6-0400/2008)

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Kauppi kundzes ziņojumu. Uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā ir jāvar darboties vidē, kas nerada pārmērīgu slogu. Tomēr ir jāatļauj dalībvalstīm formulēt savas prasības, un ir jāievēro subsidiaritātes princips. Mani iepriecina, ka Kauppi kundzes ziņojumā ir panākts pareizs līdzsvars.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju, lai tiktu pieņemts ziņojums par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu attiecībā uz informācijas atklāšanas un tulkošanas pienākumiem, kas paredzēta, lai samazinātu dažu veidu uzņēmumiem noteikto pārmērīgo administratīvo slogu.

Priekšlikuma mērķis ir izslēgt no valstu tiesību aktiem visas papildu informācijas atklāšanas prasības, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem informācija ir jāiekļauj dalībvalstu komercreģistros un jāpublicē valsts oficiālajos izdevumos.

Pašlaik, kad komercreģistri publicē informāciju internetā, publicēšanai oficiālajos izdevumos vairumā gadījumu nav pievienotās vērtības, tā vienkārši rada uzņēmumiem lielas izmaksas.

Ierosinātās izmaiņas dalībvalstīm nodrošina elastību, nosakot prasības par papildu informācijas atklāšanu, un nodrošina, ka uzņēmumi tiks atbrīvoti no papildu un bieži vien nevajadzīgiem maksājumiem.

- Ziņojums: Andreas Schwab (A6-0349/2008)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. − (LT) Statistikas uzdevums ir sniegt objektīvus un kvantitatīvus datus, ko var izmantot procesos, kas ietver sabiedrības viedokļa formulēšanu un lēmumu pieņemšanu. Eiropas Savienības un dalībvalstu statistika ir tiešs atbalsta pasākums politisku un administratīvu lēmumu pieņemšanai. Tādēļ, saskaņojot Eiropas Savienības statistikas sistēmas, mums ir jāņem vērā to nozīme.

Eiropas Savienībā ir jānodrošina statistikas pētījumu zinātniskā neatkarība. Turklāt noteikumi nedrīkst pārkāpt subsidiaritātes principu.

Es atbalstu Komisijas priekšlikumu regulai par Eiropas statistiku, kas ir tiesiskais pamats Eiropas Savienības līmeņa statistikas datu vākšanai un kas pārskata spēkā esošo tiesisko sistēmu, saskaņā ar kuru tiek reglamentēta Eiropas līmeņa statistikas organizēšana.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. − (FR) Balsot pret ziņojumu, kas sākotnēji izskatās tehnisks, jo attiecas uz Kopienas statistikas veidošanu, var šķist absurdi. Patiesi, nav nepamatoti iegūt šādus datus, kas palīdzētu pieņemt lēmumus.

Taču, neskatoties uz paustajiem nodomiem, jaunā regula izraisīs jaunas, grūti saprotamas statistikas izveidi, valsts institūtu un uzņēmumu statistiskā sloga palielināšanu gan saistībā ar birokrātiju, gan finansiālajām izmaksām, pretēji atsevišķos gadījumos paustai apņēmībai šo slogu vienkāršot un samazināt.

Turklāt Briseles Eiropa katru dienu parāda, ko tā domā par skaitļiem, ko tai būtu jāizmanto. Es aplūkošu tikai divus piemērus. Pirmkārt, ierobežotais skaits priekšlikumu, lai sniegtu atbalstu reālajai ekonomikai, kurā šobrīd sākas recesija, atbalstu, kas jebkurā gadījumā tiks pakļauts dogmatiskajam neaizskaramās konkurences, vispasaules brīvās tirdzniecības un „muļķīgā” Stabilitātes un izaugsmes pakta pārākumam. Otrkārt, noliegtā inflācija, no kuras kopš eiro monētu un banknošu ieviešanas cieš mājsaimniecības. Patiesībā sešu gadu laikā atsevišķu galveno patēriņa preču cena ir divkāršojusies vai pat trīskāršojusies, kamēr ECB lielāko uzmanību pievērš globāliem un maldinošiem mehānismiem un aicina samazināt algu pieaugumus.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Datu apkopošanai ir būtiska loma politikas izstrādē un lēmumu pieņemšanā. Komisijas priekšlikums par šo jomu piešķirs datu apkopošanai stabilu tiesisko statusu, un es balsoju par Schwab kunga ziņojumu.

- Ziņojums: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0402/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Ņemot vērā Portugāles deputāta Luis Manuel Capoulas Santos ziņojumu, es balsoju par normatīvo rezolūciju, ar ko groza priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus lauksaimniekiem piešķiramā tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem. Lai sabalansētas un ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas kontekstā novērstu jebkādus ar apgādi saistītus draudus, ir svarīgi apstiprināt pārtikas nekaitīguma jēdzienu. Es atzinīgi vērtēju un atbalstu pieprasījumus vienkāršot procedūras. Es atbalstu Kopienas krīzes pārvaldības instrumentus. Šis balsojums apstiprina labvēlīgas pārmaiņas attiecībā uz to, kā lauksaimniecība tiek ņemta vērā Kopienas politikā. Tomēr problēma, kas saistīta ar lauksaimniecības nākotni, nav atrisināta — tās būs temats vēlēšanu debatēm 2009. gadā un temats politiskajās sarunām, kas sāksies tūlīt pēc vēlēšanām.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es apstiprinu, ka balsoju par Capoulas Santos kunga ziņojumu, taču vēlos norādīt uz diviem aspektiem, kas var neapmierināt lauksaimniekus no manas valsts. Pirmais aspekts ir piena kvotas — viena procenta pieaugums — panāktā kompromisa rezultāts patiešām ir pārāk mazs solis, un ar to nepietiek, lai apmierinātu lauksaimnieku vajadzības.

Otra neapmierinošā joma ir finansējums tabakas nozarei. Lai gan šajā jautājumā es iebilstu pret savas politiskās grupas nostāju, esmu pilnīgi pārliecināts, ka atbalsts ir jāpaplašina. Subsīdiju samazināšana patiesībā nekādā veidā neapkarotu smēķēšanu, bet drīzāk nelabvēlīgi ietekmētu darbavietu aizsardzību nozarē, kurā 27 dalībvalstīs strādā vairāk nekā 500 000 darbinieku. Es ceru, ka pēc šodien paredzētās priekšlikuma pieņemšanas tas tik uzlabots turpmāk gaidāmajos posmos.

  Bastiaan Belder (IND/DEM), rakstiski. − (NL) KLP „veselības pārbaude” ir plaša un svarīga joma. Patīk mums tas vai nē, mēs norādījām virzienu, kādā jāvirzās lauksaimniecības politikai pēc 2013. gada. Ļaujiet man šajā sakarā minēt divus aspektus.

Atsaistītais atbalsts ļauj veidot vairāk uz tirgu orientētu un tādējādi konkurētspējīgāku un novatoriskāku lauksaimniecību, taču mums nevajadzētu doties pretējā virzienā uz pilnīgi liberalizētu lauksaimniecības tirgu. Mums nevajadzētu aizmest lietussargu prom minūti pēc tam, kad ir parādījusies saule. Intervences mehānismi, apdrošināšanas segums un tamlīdzīgi elementi jāveido, nekropļojot tirgu, un vienlaikus tiem vajadzētu veidot īstu „drošības tīklu”.

Es neatbalstu priekšlikumus par ievērojamu summu novirzīšanu uz otro pīlāru, izmantojot modulāciju. Rodas iespaids, ka pirmajā pīlārā līdzekļi tiek tērēti pārdomātāk nekā lauku attīstības fondos. Turklāt es prognozēju, ka līdzvērtīgu noteikumu dēļ radīsies dažādas ar līdzfinansējumu saistītas problēmas.

  Hanne Dahl (IND/DEM), rakstiski. − (DA) „Jūnija kustība” balsoja pret ziņojuma Grozījumu Nr. 208, jo dzīvnieku infekciozo slimību uzliesmojumu izraisa nepietiekama dzīvnieku veterinārā nodalīšana. Problēmas izraisa dzīvnieku komerciālā izmantošana. Tādēļ lauksaimniekiem un to nozarei ir jāuzņemas atbildība un risks, kas saistīts ar dzīvnieku pareizu aprūpi, lai izvairītos no slimībām.

Likumprojekts par kopēju ekonomisku izmaksu iedalīšanu ir slikta ideja, jo galarezultātā tas nozīmēs, ka pilsoņi maksās par to, par ko viņi nav atbildīgi.

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. − (GA) KLP pārveidošanas mērķim jābūt politikas uzlabošanai, lai dzīve laukos visā Eiropas Savienībā būtu ilgtspējīgāka sociālajā, ekonomikas un vides līmenī.

Pasākums „veselības aprūpe” ir kopums, kas ietver atsevišķus uzlabojumus, taču citos veidos tam neizdodas risināt gaidāmās grūtības. Uz lauku dzīvi un jo īpaši lauksaimniecību pašlaik attiecas daudzi apdraudējumi. Jaunie lauksaimnieki ir spiesti atstāt zemi, bet tajā pašā laikā lielas zemes īpašnieki saņem atalgojumu par vērtīgas lauksaimniecības zemes neapstrādāšanu. Tiek apdraudēta arī bioloģiskā daudzveidība.

Es piekrītu, ka jābūt iespējai izmantot rezerves fondus, lai atbalstītu jaunpienākušos un gados jaunos lauksaimniekus, kā arī lielākajās grūtībās nonākušās nozares, piemēram, aitkopību, kurai ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Es arī atbalstu lauksaimniekiem izmaksājamo maksājumu pārcelšanu uz gada sākumu, lai palielinātu lauksaimnieku stabilitāti. Lai mūsu lauku kopienas varētu plānot nākotni, tām ir vajadzīga stabilitāte.

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Lai gan es atbalstu Santos kunga ziņojumu (A6-0402/2008) par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus lauksaimniekiem piešķiramā tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, es neatbalstu grozījumu, ar ko piemēro palielinātu modulāciju. Tā rezultātā no pirmā pīlāra uz otro tiks novirzīti papildu līdzekļi, tiešā veidā atņemot ienākumus lauksaimniekiem (jo īpaši mazajiem lauksaimniekiem) no tādām valstīm kā Īrija. Līdzekļi tiks novirzīti shēmām, kurām vajadzīgs dalībvalstu līdzfinansējums — nedrošs finansējuma avots, uz ko nevar paļauties

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. − (SV) Es nolēmu balsot pret ziņojumu, jo vairākās jomās tas ir nepārprotams solis nepareizā virzienā no Komisijas priekšlikuma. Viens no piemēriem ir lauku attīstībai paredzētā tiešā atbalsta izmaiņu mazināšana. Vairākums piekrita samazināt tiešo atbalstu 2009. un 2010. gadā tikai par 6 %. Komisijas priekšlikums bija 2009. gadā samazināt atbalstu par 7 % un 2010. gadā — par 9 %. Personīgi es gribētu, lai samazinājumi būtu vēl lielāki.

Tajā ir arī palielināts slieksnis, pie kura tiešais atbalsts ir jāpārslēdz uz atbalstu lauku attīstībai. Saskaņā ar sākotnējo priekšlikumu šī pāreja attiektos uz subsīdijām no EUR 5 000 gadā un lielākām. Vairākums ir nobalsojis par šī sliekšņa palielināšanu līdz EUR 10 000. Tādējādi tiks samazināta pasīvā atbalsta lauksaimniecībai proporcija, ko pārvērš aktīvajā atbalstā lauku attīstībai. Lietderīgāk būtu izmantot naudu uzņēmējdarbības uzsākšanai lauku teritorijās, nevis graudaugu ražošanai, kas jau nodrošina labu peļņu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Neskatoties uz šajā ziņojumā ieviestajiem uzlabojumiem, kuros esam devuši savu ieguldījumu, it īpaši ar atbalstu saņēmušo priekšlikumu palielināt atbrīvojuma no modulācijas summu no EUR 5 000 uz EUR 10 000, lai veicinātu lielāku sociālo taisnīgumu attiecībā uz atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem, mums ir žēl, ka tika noraidīti pārējie priekšlikumi, lai gan daži no tiem tika atbalstīti ar vairāk nekā 200 balsīm, piemēram, atbalsts cukura ražošanai Azoru salās.

Mums arī ir žēl, ka netika pieņemts priekšlikums par vienkāršoto atbalstu lauksaimniekiem, kas saņem līdz EUR 1 000 lielas summas, neskatoties uz to, ka šis priekšlikums tika atbalstīts ar 175 balsīm. Tas būtu veids, kā cīnīties ar sociālās iejūtības trūkumu Kopienas priekšlikumā, vienkāršojot procesu un samazinot birokrātiju, ko Eiropas Komisija patiesībā izmantoja kā ieganstu, lai varētu ierosināt pārtraukt atbalstu, kas ir mazāks par EUR 250 gadā. Tas var nodarīt kaitējumu aptuveni 90 000 Portugāles mazo lauksaimnieku.

Tādējādi neskatoties uz mūsu galīgo balsojumu pret ziņojumu, mēs turpināt aizstāvēt mūsu priekšlikumus, jo uzskatām, ka tie ir labākais veids, kā atbalstīt Portugāles lauksaimniekus un ģimenes lauku saimniecības.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Leiboristu partijai bija vairākas nopietnas bažas saistībā ar šo ziņojumu, kas nostiprinās un palielinās lauksaimnieciskās ražošanas kropļošanu Eiropas Savienībā un vispasaules līmenī. Ņemot vērā šīsdienas balsojumu, kurā tika pieņemti vairāki grozījumi, kas nostiprinās un pasliktinās šo situāciju, es nevarēju balsot ne par grozīto priekšlikumu, ne par normatīvās rezolūcijas projektu, neskatoties uz to, ka atbalstu atsevišķus detalizētus ziņojuma elementus.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Lai gan es piekrītu, ka ir jāpārskata lauksaimnieku atbalsta shēmas, uzskatu, ka Komisijas priekšlikumi pamatīgi pārsniedz nepieciešamo, tādējādi ievērojami ietekmējot ienākumus, ko saņem lauksaimnieki — Eiropas Savienības lauku ainavas sargi un cilvēki, kam ir būtiska nozīme mūsu pārtikas politikas neatkarības nodrošināšanā.

Capoulas Santos kunga ziņojums daudzējādi uzlabo Komisijas priekšlikumu, jo īpaši, sniedzot dalībvalstīm lielāku elastību attiecībā uz minimālā sliekšņa noteikšanu maksājumiem.

Tādēļ es balsoju par modulācijas piemērošanas slieksni EUR 10 000 gadā, kas palīdzēs daudzām maza un vidēja lieluma lauku saimniecībām, un par augstāku modulācijas likmju nenoteikšanu kooperatīviem un citām juridiskām personām, ko izveidojuši vairāki lauksaimnieki, kuri atsevišķi nesaņem vairāk par EUR 100 000, lai izvairītos no negodīgas lauksaimnieku sodīšanas.

Lai gan ziņojums nav nevainojams — tajā, piemēram, nav atļauts piemērot papildu modulācijas pārdalīšanu — mani apmierina plenārsēdes galīgā balsojuma rezultāts, tādēļ es balsoju par normatīvo rezolūciju.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, kā vienmēr, ir izvēlējusies ceļu, kas atšķiras no Komisijas izvēles. Tā vietā, lai pārveidotu kopējo lauksaimniecības politiku, komiteja vēlas palielināt subsīdijas un panākt, lai nodokļu maksātāji palielina savu ekonomisko ieguldījumu.

„Jūnija saraksts” noteikti vēlas atcelt atmaksājumus par lauksaimniecības produktu eksportu un balsoja par tiem priekšlikumiem, kuros tas ierosināts. Mēs uzskatām, ka, atstājot novārtā lauksaimniecības produktus nabadzīgajās valstīs un nepievēršot uzmanību sociālajām sekām, Eiropas Savienība nodara milzīgu kaitējumu ārvalstīs.

„Jūnija saraksts” vēlas likvidēt kopējo lauksaimniecības politiku, un mēs teiktu, ka ir labi, ka Eiropas Parlamentam nav koplēmuma pilnvaru attiecībā uz ES lauksaimniecības politiku. Pretējā gadījumā Eiropas Savienība nokļūtu protekcionisma slazdā, kā arī būtu spiesta maksāt lielas subsīdijas visām lauksaimniecības nozarē iesaistītajām dažādajām grupām.

  Jean-Marie Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Pirms budžeta lielā pagrieziena punkta 2013. gadā, kas var nozīmēt KLP beigas pārnacionalizācijas dēļ, dalībvalstis mēģina panākt vienošanos par KLP pārveidošanu, pēc slepenās pārveidošanas, kura notika 2003. gadā.

Komisijas oficiālais mērķis ir vēl vairāk pielāgoties tirgum, samazinot tiešās subsīdijas vides un lauku attīstības politikai.

Reforma diemžēl nav līdzvērtīga grūtībām, ar ko saskaras Eiropas Savienības lauksaimniecības nozare — deviņu miljardu cilvēku pabarošana 2050. gadā, ierobežota lauksaimniecībā izmantojamā teritorija, atkarība no cenām, ko izraisa ar lauksaimniecības izejmateriāliem saistītas spekulācijas, un tamlīdzīgi.

Šajā svārstīgajā un nestabilajā situācijā mums ir jāaizstāv izņēmums, kas Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir attiecināts uz lauksaimniecību, ciktāl lauksaimniecības un pārtikas apstrādes nozares nav tāda pati uzņēmējdarbības joma kā citas, bet gan neaizstājama ražošana, kas ir vairāku lauksaimnieku paaudžu zinātības un talantīguma rezultāts.

Ko tad, ja KLP „veselības pārbaude” ir tikai pirmie soļi ceļā uz pilnīgu KLP liberalizāciju bez noteikumiem un „drošības tīkla”?

Mums ir jābūt piesardzīgiem un jānosoda jebkāda liberāla pāreja šajā jautājumā, kas nenozīmē rīcībspējas trūkumu.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Mani neiepriecina Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas kompromisa rezultāts, taču esmu vairāk vai mazāk apmierināta. Mums ir izdevies novērst visnopietnāko kaitējumu, kas tiktu nodarīts mūsu lauksaimniekiem, pieņemot ES Komisijas postošākos priekšlikumus, nodrošinot, ka laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam tiešos maksājumus nesamazina par 13 %. Tiešie maksājumi, kas mūsu lauksaimniekiem ir ļoti svarīgi, ir jāsamazina ne vairāk kā par 1 % 2009. un 2010. gadā un 2 % 2011. un 2012. gadā.

Ja šī nauda nonāks Piena fondā, kā mēs ierosinājām, lai, piemēram, samaksātu piena ražotājiem pļavu piemaksas, tiešo ienākumu samazinājums būs mazāk sāpīgs. Atkal samazinās piena cena, taču ražošanas izmaksas nemazinās. Piemēram, mēslojuma cena ir palielinājusies par 40 %. Diemžēl komisārs atkal kareivīgi iebilst pret Piena fondu.

Pat ja mēs nesamazināsim lauksaimniekiem domātos tiešos maksājumus, kuru summa ir līdz EUR 5 000 vai pat EUR 10 000 gadā, kā pieprasīts grozījumos, kuri ievērojami pārsniedz Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ierosināto priekšlikumu, tam nebūs būtiska ietekme uz lauksaimniekiem Luksemburgā, jo EUR 10 000 lielo slieksni nesasniedz tikai saimniecības, kas tiek pārvaldītas nepilnu laiku. Prioritātei ir jābūt pēc iespējas mazākiem samazinājumiem, pretējā gadījumā pilna laika lauksaimniekiem Luksemburgā vairs nebūs nākotnes, un tas nav pieņemami.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu piena kvotu palielināšanu par 2 % četru gadu laikā, jo uzskatu, ka 2 % būs visvienmērīgākā sagatavošanās 2015. gadā gaidāmajai piena kvotu sistēmas likvidēšanai.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. − (EL) Es balsoju pret Capoulas Santos kunga ziņojumu par lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, jo uzskatu, ka lauksaimniecības ilgtspējību nevar nodrošināt Eiropas Savienības līmenī. Lai Eiropas Savienībā nodrošinātu nozares ilgtspējību un pārtikas nekaitīgumu, lauksaimniecības nozare patiešām ir jāfinansē. Taču finansējums ir jāpiešķir no Kopienas budžeta, un nevajadzētu sodīt maza un vidēja apjoma ražotājus, pieņemot, piemēram, minimāla atbalsta ierobežojumus. Gluži otrādi, galvenajam atbalsta izmaksāšanas kritērijam jābūt personīgajam darbam, un ir jānosaka vienam uzņēmumam izmaksājamā atbalsta maksimālais ierobežojums.

Taču Komisijas piedāvātā krīzes pārvaldības sistēma ir nepietiekama. Saprātīgāk būtu izveidot publisku drošības fondu, kura pamatā būtu Kopienas finansējums un kas būtu paredzēts, lai novērstu krīzes un augu slimības un garantētu lauksaimniekiem minimālos ienākumus. Visbeidzot ziņojumā nav izteikts priekšlikums izveidot mehānismus, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumu, kas tieši ietekmē Eiropas Savienības lauksaimniekus.

  Neil Parish (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvie deputāti balsoja pret šo ziņojumu, jo tas ir solis nepareizā virzienā. Mēs uzskatām, ka ir būtiski visām nozarēm piemērot 2003. gadā notikušajā reformā aizsākto atsaistīšanas procesu, lai ļautu lauksaimniekiem ražot to, ko pieprasa tirgū, un panāktu patiesi vienlīdzīgus noteikumus. Šajā ziņojumā ir izteikti iebildumi pret atsaistīšanu un pat mēģināts atsaukt jau pieņemtus lēmumus, jo īpaši par tabakas režīma iekļaušanu vienreizējā saimniecības maksājumā. Ziņojumā ir pausta vēlme pagarināt ar tabakas ražošanu saistītas subsīdijas līdz 2012. gadam, un mēs, protams, nevaram to pieņemt.

Ziņojumā arī pieļauta pārāk liela elastība 68. panta izmantošanā, mēs baidāmies, ka tas kropļos tirgu, pa sētas durvīm ielaidīs saistītos maksājumus un, iespējams, tiks apstrīdēts PTO. Visbeidzot pirmo EUR 10 000 atbrīvošana no modulācijas, kā arī ļoti zemais ES obligātās modulācijas līmenis vienkārši neradīs pietiekamus ienākumus spēcīgas lauku attīstības politikas īstenošanai un būs neproporcionāls kaitējums Apvienotās Karalistes lauksaimniekiem.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Debates par kopējas lauksaimniecības politikas (KLP) „veselības pārbaudi” sniedza lielisku iespēju uzsākt padziļinātu diskusiju par tās reformu, kam jānotiek 2013. gadā. Lai to veiksmīgi īstenotu, mūsu turpmākai darbībai jābūt piesardzīgai, liekot uzsvaru gan uz konkurētspēju, gan vides un sociālo dimensiju, kā arī lauku attīstību un pārtikas nekaitīgumu.

Galveno politisko grupu panāktā vienošanās, kas patiesi panākta, pateicoties Capoulas Santos kunga apņēmībai, jau piedāvā dažus risinājumus un pieejas, ko, cerams, pieņems Padomē. Lai gan tā šobrīd nav joma, kurā jāpieņem koplēmums, Parlaments šādā gaisotnē ir strādājis, un valdībām vajadzētu izmantot šo faktu.

Es balsoju par paketi, jo ir panākti būtiski rezultāti saistībā ar Kopienas ieguldījumu apdrošināšanas prēmijās un zemāku subsīdiju saglabāšanu, kas ir īpaši svarīgi tādās valstīs kā Portugāle. Tas attiecas arī uz līdzsvaroto risinājumu par lauku attīstības atbalsta modulācijām. Attiecībā uz piena kvotām mēs diemžēl neesam panākuši līdzsvaru, kas novērstu iespējamu kaitējumu ražotājiem tādās teritorijās kā Portugāles centrālais un ziemeļu reģions un Azoru salas.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Es balsoju par šī ziņojuma noraidīšanu un par nosūtīšanu atpakaļ komitejai, jo tas tikai turpina vājināt Komisijas ierosinātas reformas, kas jau tāpat bija pārāk mazas un lēnas.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Milzīgā atbalsta summa, ko ES piešķir savai iekšzemes lauksaimniecībai ir amorāla un ļoti kaitīga. Šis atbalsts kaitē vispasaules konkurētspējai, kas, kā zinām, ir labklājības priekšnoteikums, tā attaisno lauksaimniecības nozarē vajadzīgās reformas un samazina mums — patērētājiem — pieejamo izvēli.

Komisijas priekšlikums ir būtisks saistībā ar turpmākiem liberalizācijas pasākumiem saskaņā ar 2003. gadā veiktajām reformām. Tādēļ es nevaru balsot par Santos kunga ziņojumiem, kas lielā mērā nozīmētu Komisijas priekšlikuma vājināšanu.

  Marek Siwiec (PSE), rakstiski. − Šodien notika svarīgs balsojums. Tas bija nozīmīgs visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem. Taču ir tādi lauksaimnieki, kas nav tik stipri kā citi, jo viņiem vēl nav bijis laika pielāgoties Eiropas Savienības lauksaimniecības struktūrām. Viņi izmantoja visus pieejamos resursus, lai izveidotu ilgtspējīgas lauksaimniecības uzņēmumus, kad pēc 1989. gada radās šāda iespēja.

Šie lauksaimnieki nav mums zināmie lieli ražotāji no Francijas un Vācijas; tie joprojām ir mazi. Taču manai valstij — Polijai — tie ir ārkārtīgi nozīmīgi. Mums viņi ir vajadzīgi, ja vēlamies, lai mums būtu lauku teritorija, kurā cilvēki nākotnē vēlēsies dzīvot un strādāt. Tādēļ viņiem ir vajadzīgs īpašs mūsu atbalsts. Tāpēc šodien es balsoju, lai palīdzētu mazajiem ražotājiem, tas ir, ražotājiem no Polijas, lai parādītu, ka viņi šodien un turpmāk var rēķināties ar mūsu un manu atbalstu.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu par KLP ietvaros lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta shēmām. Es atbalstu kopējo lauksaimniecības politiku.

Eiropas Savienībai ir jāatbalsta lauksaimnieki, piešķirot tiešos maksājumus un attīstot lauku infrastruktūru. Eiropas Savienībai ir jāiegulda lauksaimniecībā, it īpaši ņemot vērā vispasaules pārtikas krīzes saasināšanos. Es atbalstīju grozījumu Nr. 23, kurā atzīts, ka Kopienas līmenī ir jāatbalsta kazkopības nozare, kurā vērojams nopietns pagrimums.

Es arī uzskatu, ka ir jāatļauj dalībvalstīm kā papildinājumu izmantot 5 % no to noteiktajiem griestiem, lai ar finansiāliem ieguldījumiem, kas saistīti ar apdrošināšanas prēmijām, atbalstītu lauksaimniekus vai ražotāju grupas. Īpaša uzmanība ir jāpievērš mazajiem lauksaimniekiem, tādēļ es atbalstīju Grozījumu Nr. 211, ar ko ievieš atkāpi no tiešo maksājumu papildu samazināšanas, ja tiešos maksājumus saņem kooperatīvi vai lauksaimnieku grupas, un ar ko centralizē atbalstu, kas jāsadala to biedriem. Es balsoju par grozījumiem Nr. 114 un Nr. 118, kuros dalībvalstīm ļauts izmantot līdz 15 % valsts sliekšņa vērtības, lai piešķirtu atbalstu lauksaimniekiem, lai kompensētu specifiskas grūtības, kas ietekmē piena nozares pārstāvjus, kā arī liellopa, teļa gaļas, aitas un kazas gaļas ražotājiem.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. − (EL) Noteikumi par KLP „veselības pārbaudi” ir izšķirošs solis, lai palielinātu monopoluzņēmumu grupu kontroli pār lauksaimniecisko ražošanu, ar mērķi palielināt uzņēmumu peļņu. Vienlaikus tie gatavo ceļu 2013. gadā gaidāmam visus izslēdzošam uzbrukumam maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, kas jau ir novājināti.

Lielie uzņēmumi izdara spiedienu, lai panāktu lielāku un ātrāku KLP reformu un lai to pielāgotu PTO noteikumiem, lai daudznacionālie uzņēmumi sagrābtu vēl vairāk zemes, nostiprinātu savu neatkarību pārtikas ražošanā un tirgošanā un nostiprinātu savas pozīcijas starptautiskajā konkurencē.

KLP sekas jau izjūt mazie un vidējie lauksaimnieki, jo īpaši pēc 2003. gada reformā ieviestās atbalsta atsaistīšanas ražošanai — fermu pamešana, lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās, atcelmošana, lauku teritoriju atstāšana un nelabvēlīga ietekme uz vidi.

Tās izjūt arī darba ņēmēji, kam jāmaksā nepanesami augstas cenas par pārtikas precēm un jāsaskaras ar arvien lielākiem sabiedrības veselības apdraudējumiem, ko izraisa bīstamas vielas un apšaubāmi izjemateriāli un ražošanas metodes.

Mēs radikāli iebilstam pret priekšlikumiem regulām, kas atklāj KLP pret lauksaimniecību vērsto būtību. Mēs aicinām mazos un vidējos lauksaimniekus un darba ņēmējus apvienoties cīņā pret Eiropas Savienības un kapitāla politiku, kas ir vērsta pret lauksaimniecību.

(Rakstiskie paskaidrojumi ir saīsināti saskaņā ar Reglamenta 163. pantu.)

- Ziņojums: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0401/2008)

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. − (PL) Šodien es balsoju pret Padomes regulu, ar ko maina kopējo lauksaimniecības politiku. Es uzskatu, ka regula neatbilst daudzu ražotāju grupu gaidītajam un tā nesamazina bezdibeni starp lauksaimniekiem vecajās un jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Man ir ļoti žēl, ka vairākums deputātu nesaskata problēmas, ar ko saskaras Eiropas Savienības un Polijas lauksaimniecība, kurai ir vajadzīgas pārmaiņas. Tomēr, manuprāt, Eiropas Komisijas ierosinātais pārmaiņu virziens ir pilnīgi nepieņemams.

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Attiecībā uz Santos kunga ziņojumu (A6-0401/2008) par KLP „veselības pārbaudi” man jāpaskaidro, ka, lai gan es balsoju par ziņojumu, es nevaru pieņemt un nekad neesmu atbalstījusi vienu KLP aspektu — subsīdijas tabakas audzēšanai. Tabaka ir visvairāk subsidētais augs uz hektāru Eiropas Savienībā.

Kopš 1990. gadu sākuma subsīdijās tabakas audzētājiem Eiropas Savienība ir iztērējusi aptuveni EUR 1 000 miljonu gadā. Neskatoties uz centieniem šīs subsīdijas samazināt, tabakas audzētājiem joprojām tiek piešķirtas simtiem miljonus (2002. gadā — EUR 963 miljoni) lielas subsīdijas. Salīdzinot ar citām lauksaimniecības nozarēm, šis viennozīmīgi ir vislielākais atbalsts, kas rada kropļojošus stimulus un pamatīgu neefektivitāti. Tas ir bijis dārgi, politika nav darbojusies, ņemot vērā tirdzniecības aspektu, un tas ir kaitējis Eiropas Savienības reputācijai, atklājos neveiklību raisošu divkosību saistībā ar Eiropas Savienības veselības politikas mērķiem. Vajadzētu pilnībā likvidēt tabakas subsīdijas (taču ne tabakas lauksaimnieku subsīdijas) un daudz ātrāk, nekā plānots novirzīt tās veselīgas lauksaimniecības atbalstam.

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. − (SV) Ar prasību pārskatīt KLP jau 2010. gadā tika vājināts Komisijas priekšlikums pārtraukt piena kvotas. Pie tam vairākums pieņēma lēmumu par speciāla piena fonda izveidi. Es uzskatu, ka šis ziņojums būtu labāks, ja mums būtu izdevies pieņemt vairākus grozījumus, kuru mērķis bija panākt lielāku pielāgošanos tirgum, piemēram, vairāk palielināt piena kvotas. Diemžēl neviens no šiem grozījumiem netika pieņemts, un tādēļ es balsoju pret ziņojumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mums ir žēl, ka tika noraidīti mūsu priekšlikumi. Tajos aicināts veidot citādu kopējo lauksaimniecības politiku, kuras pamatā ir atbalsts ražojošajiem lauksaimniekiem, lai cīnītos pret nestabilitāti ražošanas sektorā, ko izraisa svārstīgās cenas, un tirgus regulēšanas mehānismi, kas garantētu mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem pienācīgus ienākumus, lai novērstu lauku pasaules pagrimumu un daudzu reģionu pamešanu.

Mums arī žēl, ka tika noraidīts mūsu priekšlikums, kura mērķis bija garantēt Eiropas Savienības finansējumu valsts apdrošināšanai dalībvalstīs. Mūsu mērķis bija garantēt lauksaimniekiem minimālus ienākumus noteiktos gadījumos, piemēram, tādās katastrofās kā sausumi, vētras, krusa, meža ugunsgrēki vai epizootiskas slimības.

Mēs noraidām paziņojumu par piena kvotu sistēmas likvidēšanu, kopējās lauksaimniecības politikas renacionalizāciju un pastāvīgu netaisnību attiecībā uz atbalsta piešķiršanu.

Uzstājība par Eiropas Komisijas priekšlikumu, pat ar atsevišķiem grozījumiem, aizstāvēšanu, nav pietiekams pamats, lai pieprasītu Padomei atšķirīgu nostāju.

  Christofer Fjellner (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Eiropas Komisija savā priekšlikumā sper vairākus nopietnus soļus pareizajā virzienā, lai padarītu lauksaimniecības nozari konkurētspējīgāku, turpinot atbalsta atsaistīšanu un atceļot obligāto atstāšanu atmatā, eksporta subsīdijas, piena kvotas, ražošanas attīstības atbalstu un tirgus atbalstīšanu. Priekšlikums arī nozīmē naudas novirzīšanu no tiešā atbalsta lauksaimnieciskajai ražošanai uz lauku attīstību, galveno uzmanību pievēršot četrām prioritārajām jomām — klimata pārmaiņām, atjaunojamajai enerģijai, ūdens resursu apsaimniekošanai un bioloģiskajai daudzveidībai. Tā kā Eiropas Parlaments vēlējās redzēt mazāk reformu un lēnāku pārmaiņu norisi, mēs nolēmām atbalstīt Komisijas sākotnējo priekšlikumu un balsojām pret Parlamenta veiktajām izmaiņām.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Lai gan es piekrītu, ka Komisijas ieteiktās izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā ir vajadzīgas, es uzskatu, ka Komisijas priekšlikums par piena kvotām ļoti kaitēs Eiropas Savienības mazāk konkurētspējīgākajiem reģioniem, kas ir ļoti atkarīgi no piena nozares.

Tādēļ es uzskatu, ka nevajadzēja sākt piena kvotu atcelšanu ar Regulas (EK) Nr. 248/2008 palīdzību un ka nevajadzētu šo atcelšanu turpināt, kā ierosināja Komisija un piekrita referents.

Capoulas Santos kunga ziņojumā ir viens pozitīvs elements — tajā aicināts 2010. gadā sagatavot ziņojumu, lai analizētu piena tirgus stāvokli.

Tādējādi es nebalsoju pret šo ziņojumu, jo es atbalstu izmaiņas attiecībā uz cukura rafinēšanu Azoru salās, kas ļaus turpināt šo nodarbi reģionā, kurā nav citu ievērojamu ekonomisku alternatīvu.

  Elisabeth Jeggle (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Šodienas balsojumā par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) „veselības pārbaudi” es balsoju pret ziņojumu par piena nozari. Es uzskatu, ka nevajadzētu turpināt kvotu palielināšanu, kamēr nav veikta tirgus analīze. Es uzskatu, ka Parlamenta prasība piecos posmos palielināt kvotu par 1 %, kā ierosina Komisija, būs pilnīgi nepareizs signāls.

Taču es ļoti pozitīvi vērtēju faktu, ka Parlaments atkal izsakās par labu piena fondam. Līdzekļi, kas tiks ietaupīti no lauksaimniecības budžeta un jo īpaši piena nozares, būs efektīvs līdzeklis, ar ko atvieglot šīs nozares slogu un pārveidot to. Es arī atbalstu aicinājumu Komisijai, Parlamentam un Padomei līdz 2010. gada 31. decembrim izveidot ziņojumu par piena tirgu, kas būs pamats diskusijai par turpmākiem pasākumiem piena kvotu kontrolēšanai. Es arī atzinīgi vērtēju faktu, ka modulācijas franšīze no EUR 5 000 gadā ir palielināta līdz EUR 10 000 gadā. Tas nozīmē, ka Parlaments piekrīt turpināt mazo lauku saimniecību — to lielākā daļa atrodas Bādenes-Virtembergas un Bavārijas reģionos — atbalstīšanu.

  Neil Parish (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvie Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja grozījumus, ar ko pirms piena kvotu sistēmas likvidēšanas 2015. gadā atļauj tās palielināt par vismaz 2 % gadā, kā sagatavošanos liberalizētai un uz tirgu vērstai piena nozarei. Mēs neatbalstījām grozījumus, kuru mērķis ir kvotu palielināšanas ierobežojumi. Visbeidzot netika pieņemti nekādi nozīmīgi grozījumi, tas nozīmē, ka Komisijas spēkā esošais priekšlikums netika grozīts.

Lai gan Komisijas ierosinātais ikgadējais palielinājums par 1 % ir labāks nekā nekas, mēs joprojām uzskatām, ka tas ir pārāk mazs solis. Mēs arī neatbalstām ziņojumā manāmo nevēlēšanos likvidēt atsevišķus saistītos maksājumus un pasākumus tirgus atbalstīšanai. Tādēļ mēs balsojām pret visu ziņojumu.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu par grozījumiem „Regulā par izmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā”. Es atbalstīju Grozījumu Nr. 4, ar ko atļauj palielināt piena kvotas par 2 % 2008.–2009. gadā un par 1 % 2009.–2010. un 2010.–2011. tirdzniecības gadā. Šādi tiks nodrošināti elementi, kas nepieciešami, lai veiktu pienācīgu piena nozares tirgus situācijas novērtējumu. Es arī atbalstīju faktu, ka, 12 jaunās dalībvalstis drīkstēs palielināt piena kvotas, ja to ļaus situācija piena tirgū attiecīgajā tirdzniecības gadā. Ņemot to vērā, mums ir jāgarantē, ka lēmumu par piena kvotu izmaiņām pieņem piemērotā laikā — pirms attiecīgā tirdzniecības gada sākuma (attiecīgā gada 1. aprīlī).

- Ziņojums: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0390/2008)

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas Lauksaimniecības fonda maksājumi ir domāti, lai sniegtu atbalstu lauksaimniekiem un nodrošinātu lauku teritorijās labu lauksaimniecības un vides stāvokli. Lai gan uz Eiropas Savienībā ražotām pārtikas precēm attiecas strikti noteikumi, tiek importētas preces, kam ir ļoti zemas cenas un uz kurām šie noteikumi neattiecas. Turklāt ir palielinātas piena kvotas un 2015. gadā tās tiks atceltas, tādējādi izraisot piena cenu samazināšanos un ļoti spiedīgus apstākļus mazajiem lauksaimniekiem. Visbeidzot, lielveikalu ķēdes, piemēram, Hofer, saņem Eiropas Savienības subsīdijas un vēl vairāk palielina uz iekšzemes lauksaimniekiem izdarīto spiedienu, piemēram, izmantojot pienu kā pircēju pievilinātāju, samazinot tā cenu.

No tā visvairāk cieš mazie lauksaimnieki no lauku teritorijām, kas ir atkarīgas no piena ražošanas, bet kuras nevar ražot pienu lielā daudzumā. Patērētājiem par pienu un pārtiku ir jāmaksā lielākas cenas, tomēr mazie ražotāji šo papildus naudu nesaņem. Taču, kad cenas samazinās, sekas izjūt tieši lauksaimnieki. Tam ir jāmainās, pretējā gadījumā mēs būsim atkarīgi no pārtikas importa, jo milzīgs skaits lauksaimnieku pamet savu zemi. Mūsu lauksaimnieki paļaujas uz subsīdijām, un tāpēc es balsoju par Capoulas Santos kunga ziņojumu.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu par atbalstu lauku attīstībai, ko piešķir Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (EAFRD). Es balsoju par Grozījumu Nr. 24, kur noteikts jaunajiem lauksaimniekiem piešķiramais atbalsts darbības sākšanai EUR 75 000 apmērā. To var piešķirt vienotā maksājumā, kas nepārsniedz EUR 50 000, vai arī procentu subsīdijas veidā, kuras kapitalizētā vērtība nepārsniedz EUR 50 000. Ja vienlaicīgi tiek izmantota abu veidu palīdzība, kopējā summa nepārsniedz EUR 75 000.

Es arī balsoju par Grozījumu Nr. 12, kurā, noteikts, ka, lai nodrošinātu adekvātu finansējumu lauku attīstības programmām, ir jāpanāk lielāka elastība, lai tajā pašā dalībvalstī varētu šim nolūkam izmantot arī neizlietotos struktūrfondu līdzekļus.

- Ziņojums: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0377/2008)

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Protams, ir svarīgi saskaņot dažādas politikas jomas, taču tam nevajadzētu attiekties tikai uz finansējumu. Eiropas Savienībā rodas tāda sajūta, ka labā roka nezina, ko dara kreisā. Mēs veicinām preču pārvadāšanu pa visu Eiropu un vienlaikus veicinām arī vides aizsardzības pasākumus, lai novērstu pārvadāšanas nelabvēlīgās sekas. Vēl viens piemērs ir atbalsts tabakas ražošanai, kas tiek īstenots vienlaikus ar pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt tabakas patēriņu.

Tas pats princips attiecas uz lauku teritorijām. No vienas puses, pastāv papildu subsīdiju fondi, bet, no otras puses, Māstrihtas līgumā noteikto prasību un neizmērojamā privatizācijas entuziasma rezultātā tiek likvidēta infrastruktūra ārpus svarīgākajām apdzīvotajām teritorijām, un lauku teritorijas kļūst arvien vairāk izolētas. Ja pasta privatizācija Austrijā notiks kā paredzēts — desmit gadu laikā — pasta nodaļas ārpus pilsētām atradīsies vismaz 20 kilometru attālumā. Lauku teritorijas arvien vairāk kļūst par vietu, kur dzīvo vecāki cilvēki. Šīs svarīgās vecāku cilvēku tikšanās vietas likvidēšana padarīs tos vēl izolētākus; infrastruktūras samazināšana īpaši attiecas ne tikai uz vecākiem cilvēkiem, bet arī uz sociāli nelabvēlīgām cilvēku grupām, kam ir ierobežota pārvietošanās spēja. Es balsoju par šo ziņojumu, cerot, ka tas turpmāk veidos pamatu labāk saskaņotām stratēģijām un neitralizēs šīs nelabvēlīgās tendences.

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Capoulas Santos kunga ziņojumu. Viens no iemesliem, kādēļ es par to balsoju, ir tas, ka krīzes periodu laikā lauksaimniecība savā ziņā ir viena no nozarēm, kam ir jāpievērš īpaša uzmanība.

Šādos periodos samazinās kopējais patēriņš. Tādēļ ieguldījumiem lauksaimniecībā jābūt ar mērķi samazināt darbības izmaksas, neietekmējot lauksaimniecības produktu kvalitāti. Es arī uzskatu, ka gaidāmā perioda laikā mums jāpārskata un jānosaka lauksaimniecības produktu patiesā vērtība Tā jārīkojas tādēļ, ka pretējā gadījumā arvien vairāk un vairāk lauksaimnieku atteiksies no lauksaimniecības zemes situācijā, kad vairs nevarēs pārdot savu produkciju par reālām cenām. Bieži vien lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas pat neatbilst ieguldījumiem. No otras puses, neaizmirsīsim, ka lauksaimniecības nozarē mums jāidentificē un jāizmanto alternatīvas degvielas — tā ir visā pasaulē stratēģiski nozīmīga joma.

Šis ziņojums ir svarīgs tajā risināto jautājumu dēļ. Lauksaimniecībai ir jābūt vienai no Eiropas Savienības prioritātēm.