Debates

Trešdiena, 2008. gada 19. novembris - Strasbūra

11. Nosacījumi attiecībā uz trešo valstu valstpiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos – Vienota pieteikšanās procedūra uzturēšanās un darba atļauju izsniegšanai

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

- A6-0432/2008, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu ministrijas vārdā sagatavoja E. Klamt par priekšlikumu Padomes direktīvai par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstpiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (COM(2007)0637 - C6-0011/2008 - 2007/0228(CNS));

- A6-0431/2008, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu ministrijas vārdā sagatavoja P. Gaubert par priekšlikumu Padomes direktīvai par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstpiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī (COM(2007)0638 - C6-0470/2007 - 2007/0229(CNS)).

Parlamenta dienestu darbinieki mani informēja, ka ir nomiris Klamt kundzes tēvs, un tādēļ viņas šodien nav klāt. Mēs, protams, izsakām Klamt kundzei līdzjūtību un pateicamies Weber kungam par referenta pienākumu uzņemšanos šajās debatēs.

  Manfred Weber, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs! Jau tika minēts iemesls, kādēļ šodien runāju es — Klamt kundze ir zaudējusi ļoti tuvu ģimenes locekli. Mēs vēlamies izteikt viņai līdzjūtību.

Sākumā vēlos referentes vārdā pateikties par lielisko sadarbību šajā darbā. Kā jūs zināt, ziņojums ir izstrādāts, sadarbības palielināšanas procesa ietvaros cieši sadarbojoties Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tiesību un iekšlietu komitejai un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai. Tādēļ es vēlos pateikties iesaistītajiem kolēģiem komitejas locekļiem, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ēnu referentiem. Referente arī vēlas īpaši pateikties Francijas prezidentūrai, ar kuru viņai pēdējo mēnešu laikā bija cieša sadarbība. Taču kā Eiropas Parlamenta deputāts vēlos vēlreiz uzsvērt, ka būtu labāk, ja pēc apsvērumiem Eiropas Parlamentā tiktu panākta vēstnieku vienošanās. Tas būtu iepriecinošs ciešās sadarbības apliecinājums.

Runājot par pašu galveno — mēs ar visām pasaules valstīm konkurējam par augsti kvalificētiem darba ņēmējiem. Ar 1,72 % proporciju no kopējā darbaspēka Eiropas Savienība ievērojami atpaliek no savām konkurentēm. Austrālijā, Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs un pat Šveicē ir lielāka augsti kvalificēta darbaspēka proporcija. Sāncensībā par labākajiem un gudrākajiem darba ņēmējiem mūsu — Eiropas Savienības — pozīcijas ir nelabvēlīgas. Mēs visi zinām, ka šis jautājums izšķirīgi ietekmē mūsu nākotni un mūsu tautsaimniecību spēju ieviest inovācijas.

Izmantojot astoņus kompromisa grozījumus, Ewa Klamt izdevās panākt vienošanos ar pārējām Parlamenta grupām par būtiskiem kritērijiem. Ewa Klamt ziņojumā, par ko vienojās Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, ir iekļauti kritēriji augsti kvalificētu darbinieku no trešām valstīm uzņemšanai. Pirmais aspekts ir „augsti kvalificētu darba ņēmēju” definīcija, un šeit svarīgs ir jautājums par to atalgojumu. No vienas puses, direktīvas darbības joma ietver cilvēkus, kam ir augstākās izglītības kvalifikācija, bet no otras — cilvēkus, kam ir vismaz piecus gadus ilga pielīdzināma profesionālā pieredze. Sākotnēji Komisija ierosināja pieprasīt trīs gadus ilgu profesionālo pieredzi. Eiropas Parlaments ir arī spēris soli uz priekšu attiecībā uz algu kritērijiem. Zemākajam algas limitam jābūt 1,7 reizes lielākam par vidējo bruto algu gadā. Padome izvēlējās 1,5 lielu koeficientu. Tādēļ vēlos uzsvērt, ka Eiropas Parlaments aicina izstrādāt jēdzienam „augsti kvalificēti darba ņēmēji” „augstāka līmeņa” definīciju.

Nākamais jautājums ir intelektuālā darbaspēka aizplūšana, kas ir ļoti svarīgs apsvērums. Kā mums šo problēmu risināt? Mums nevajadzētu nodarbināt augsti kvalificētus darba ņēmējus no trešām valstīm, kurās tie ir ļoti vajadzīgi. Ja intelektuālā darbaspēka aizplūšana sagādā patiesas problēmas, pieteikumu Zilajai kartei var noraidīt. Taču mums ir arī jābūt godīgiem pret sevi. Lai gan mēs jautājumu par intelektuālā darbaspēka aizplūdi uztveram nopietni, mēs konkurējam vispasaules tirgū, un tādēļ ir jānosaka Zilās kartes laika ierobežojums.

Protams, ne tikai administratīviem faktoriem ir liela nozīme augsti kvalificētu darbinieku piesaistīšanā Eiropai. Būtiska nozīme ir arī kultūras jautājumiem, piemēram, atvērtībai imigrācijai un labāko cilvēku piesaistīšanai. Taču mēs nedrīkstam ignorēt pievienoto vērtību, ko Zilā karte var sniegt Eiropai. Mums pirmoreiz ir izdevies izveidot standartizētu uzņemšanas sistēmu, kas aptver visu Eiropas Savienību. Tā patiesi ir pievienotā vērtība.

Arī rītdienas balsojums mums ir nozīmīgs, jo esam ieviesuši īpašu grozījumu, kas uzsver Kopienas vēlmes. Tas nozīmē — ja būs pieejami specifiskam darbam kvalificējušies darba ņēmēji no Eiropas Savienības, priekšroka jādod viņiem, nevis Zilās kartes izsniegšanai. Mums arī jāuzsver, ka mēs visi vienojāmies, un mums jānodrošina, lai par to informētu izcelsmes valstis, ka, lai gan esam standartizējuši procedūru, mēs nevēlamies noteikt nekādas Eiropas Savienības kvotas. Citiem vārdiem sakot, mēs nevēlamies norādīt, kādam ir jābūt imigrācijas līmenim. Tam jāpaliek, un tam vajadzētu palikt jautājumam, ko kontrolē valsts. Referentes vārdā vēlreiz vēlos pateikties ikvienam iesaistītajam. Es ceru, ka rītdien rezultāti būs tikpat labi, kā rezultāts, ko jau ir sasniegusi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

  Patrick Gaubert, referents. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mani ļoti iepriecina, ka šodien mūsu debašu par likumprojektu temats ir likumīga imigrācija, tādēļ varam piedalīties debatēs, kuru galvenais temats nav — jeb vairs nav — saukšana pie kriminālatbildības par nelegālo imigrāciju, tā vietā tiek pareizi uzsvērti labvēlīgie aspekti un ievērojamie ieguvumi, ko sniedz likumīga imigrācija uz Eiropas Savienības uzņēmumiem.

Ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju, ir būtiski atgādināt eiropiešiem par imigrācijas nozīmīgo ieguldījumu Eiropas Savienības ekonomiskajā labklājībā un attīstībā. Jaunākās mums pieejamās demogrāfiskās prognozes atklāj lielu risku saistībā ar pensiju, veselības un sociālās drošības sistēmu dzīvotspēju.

Nonākot šādā situācijā, Eiropas Savienība ir pieņēmusi skaidru izvēli — veicināt kopēju imigrācijas politiku, stimulējot likumīgu un ekonomisku imigrāciju, ko efektīvi pārvalda atbilstoši valsts darba tirgus prasībām. Tādēļ mēs šodien debatējam par diviem tālejošiem un pragmatiskiem normatīviem dokumentiem, kas izstrādāti, lai izpildītu mūsu dalībvalstu skaidri definētās prasības attiecībā uz darbaspēku.

Vienlaicīgi pieņemot abus dokumentus, Eiropas Parlaments nepārprotami dara zināmu savu atvērtību, kas mums pilnībā jāizmanto, lai informētu sabiedrību, mūsu pilsoņus un trešās valstis par pozitīvajām darbībām, ko veicam saistībā ar imigrāciju. Mums nav jākaunas par mūsu izvēli šajā jautājumā, un mums šajā jomā nav jāmācās no trešo valstu vadītājiem, kas nespēj īstenot pienācīgu politiku, lai novērstu to, ka viņu pilsoņi riskē ar savu dzīvību, lai meklētu labākus apstākļus Eiropā.

Pievēršoties direktīvai par apvienotu procedūru — kuras referents esmu es — pirmkārt, priekšlikumā tiek ierosināts izveidot vienotas institūcijas sistēmu trešo valstu valstpiederīgajiem, kuri vēlas dzīvot dalībvalstī, lai tur strādātu. Tajā ir paredzēta apvienota pieteikšanās procedūra, kas ir vienkāršāka, īsāka un ātrāka gan darba devējam, gan migrantam, ar nolūku mazināt birokrātiskās procedūras un vienkāršot administratīvās darbības. Šāda procedūra un apvienotā atļauja arī atvieglo derīguma pārbaudes gan administrācijai, gan darba devējiem.

Otrkārt, direktīvas projekts noteiktās jomās nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu valstpiederīgajiem. Imigrantu likumīgo sociālo un ekonomisko pamattiesību atzīšana Eiropas Savienības un jaunpienācēju vidū palīdzēs uzlabot imigrantu integrāciju un tādējādi veicinās labāku sociālo kohēziju.

Vienlīdzīga attieksme attiecas uz darba apstākļiem, veselību, drošību darbavietā, izglītību, arodmācību, kvalifikāciju atzīšanu, sociālo drošību, tostarp veselības aprūpi, izmaksājamo pensiju eksportu, piekļuvi precēm un pakalpojumiem un fiskālajām priekšrocībām.

Patiesi, ir paredzēti reālistiski ierobežojumi, taču mēs nodrošināsim, ka tie nepārsniedz Zilajā kartē plānotos. Ir jāņem vērā imigrantu intereses un jāaizsargā to tiesības. Patiesībā rādītāji liecina, ka bezdarba līmenis imigrantu vidū ir lielāks nekā starp Eiropas Savienības pilsoņiem, ka to nodarbinātība bieži vien ir nedroša un ka joprojām nozīmīgs šķērslis ir uzņēmējvalsts valodas apgūšana.

Abi Komisijas ierosinātie dokumenti — un es izmantošu iespēju atzinīgi novērtēt tās veselo saprātu — atbilst mūsu idejai par imigrācijas politiku — saprātīgi stingru un cilvēcīgu politiku. Es arī vēlos pateikties Padomei un Francijas prezidentūrai par izcilo un patiešām ātro darbu, lai sagatavotu abu dokumentu, kas viens otru lieliski papildina, ātru pieņemšanu.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, referenti, Manfred Weber un Patrick Gaubert, cienījamie deputāti, Komisijas priekšsēdētāj, Barrot kungs, Weber kungs! Lūdzu, nododiet mūsu visdziļāko līdzjūtību Klamt kundzei, kura, pats par sevi saprotams, nevar mums pievienoties.

Pirms gandrīz četriem gadiem — 2005. gada janvārī — Eiropas Komisija informēja par svarīgām debatēm par iespējamu aktīvu Eiropas Savienības politiku ekonomiskās migrācijas jomā. Tika piefiksēts, ka joprojām pastāv ievērojama pretestība un atturība un ka joprojām ir jāpieliek lielas pūles, lai attiecībā uz šo jautājumu panāktu vienprātību. Uz to norādīja Patrick Gaubert. Viņš arī vairākkārt atkārtoja, cik pārsteidzoši saprast, kā viedoklis kopš tā laika ir mainījies. Ekonomiskā migrācija ir kļuvusi par pirmo kopējas imigrācijas politikas pīlāru, ko dalībvalstis nolēma pieņemt, apstiprinot 16. oktobrī pieņemto Eiropadomes Eiropas Imigrācijas un patvēruma aktu.

Šodien plenārsēdē Eiropas Parlaments balsos par pirmajiem diviem Kopienas dokumentiem, ar ko nosaka kopējus ekonomiskās migrācijas instrumentus. Pirmais instruments — Zilā karte — visā Eiropas Savienībā nodrošina piekļuvi augsti kvalificētiem darba ņēmējiem un garantēs noteiktu tiesību kopumu un administratīvās iespējas.

Otrs instruments — apvienotā atļauja —, kurā apvienota uzturēšanās un darba atļauja, ievērojami samazinās administratīvās grūtības visām personām, kas ierodas likumīgi strādāt Eiropas Savienībā, un garantēs šiem cilvēkiem vienotu tiesību kopumu visā Eiropas Savienībā.

Abi dokumenti parāda, ka Kopiena — kā norādīja referenti — ir patiesi apņēmusies veicināt likumīgu migrāciju, ka tā vēlas atvieglot dzīvi tiem trešo valstu valstpiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo mūsu teritorijā; īsāk sakot, ka tā nav „Eiropas cietoksnis”, kā dažiem cilvēkiem gribētos.

Arī es vēlos paust atzinību par referentu darbu pie abiem priekšlikumiem. To darbs — un es ar prieku to uzsveru — ir pavēris ceļu ļoti aktīvai sadarbībai starp Padomi un Eiropas Parlamentu visā darba gaitā.

Vispirms es aplūkošu jautājumu par Zilo karti. Mazāk nekā gadu pēc iepazīstināšanas ar Komisijas priekšlikumu Padomei izdevās izstrādāt vispārēju pieeju. Ņemot vērā vienprātības principu, tas nebija viegls uzdevums. Pateicoties mūsu lieliskajai sadarbībai ar Klamt kundzi, Padome ņēma vērā vairākus Eiropas Parlamenta ierosinātos apspriežamos jautājumus — kartes saņēmēju definīciju, tās piešķiršanas nosacījumus, ētiskas darbā pieņemšanas metodes un cirkulāras migrācijas iespējas, kā arī diskrimināciju, pamatojoties uz vecumu, un vajadzīgo elastību attiecībā uz kartes derīgumu.

Eiropas Parlamentam un Padomei ir ievērojami atšķirīga nostāja vienā jautājumā — par algas kritērijiem. Padome pieņēma zemāku slieksni ar turpmāk iespējamām atkāpēm jomās, kurās pastāv darbinieku trūkums, kas paver Zilās kartes priekšrocības lielākam cilvēku skaitam. Ņemot vērā izteiktos priekšlikumus, es ceru, ka Eiropas Parlaments spēs pieņemt Padomes nostāju un tādējādi paplašināt Zilās kartes darbības jomu.

Šis darbs sola panākumus, kas mūsu Eiropas Savienības pilsoņiem nosūtīs trīskāršu vēstījumu — vēstījumu par Eiropas apņemšanos nodrošināt iespējas likumīgai migrācijai, jo īpaši profesionālos nolūkos. Tas patiesi ir pirmais dokuments šajā jomā. Tas arī vēsta par reakciju uz integrāciju Eiropas Savienībā, ar šo simbolu, par kādu kļūs Eiropas Savienības Zilā karte, piedāvājot augsti kvalificētiem trešo valstu valstpiederīgajiem un to ģimenēm reālu mobilitāti Eiropas Savienībā, atbilstīgi katras dalībvalsts pilnvarām, jo dalībvalstis, protams, saglabās kontroli pār savu darba tirgu. Trešais vēstījums ir saistīts ar nozīmi, ko Eiropas Savienība piešķir prasmju un talantu pievilināšanai mūsdienu globalizētajā pasaulē saskaņā ar centieniem Lisabonas stratēģijas ietvaros stimulēt Eiropas konkurētspēju.

Šādā veidā Eiropas Savienība apvieno vēlmi palielināt savu pievilcību uz savu uzticību solījumiem veicināt visnabadzīgāko valstu attīstību. Padome panāca, ka direktīvā tika iekļauts vesels priekšlikumu kopums intelektuālā darbaspēka aizplūšanas novēršanai un ierobežošanai. Es vēlējos to nopietni pateikt šobrīd, un es, protams, pie tā atgriezīšos, atbildot uz atšķirīgajām runām, ko — esmu pārliecināts — jūs teiksiet, jo zinu par jūsu pilnībā likumīgo pieķeršanos efektīvai un līdzvērtīgai sadarbībai ar izcelsmes valstīm, jo īpaši Āfrikas valstīm.

Tagad pievērsīšos direktīvai, ar ko izveido apvienotu atļauju, kurā ir iekļauta gan uzturēšanās, gan darba atļauja. Arī šis ir svarīgs dokuments, kas ievērojami atvieglo ekonomisko migrāciju likumīgā, pārredzamā, atsaucīgā un paredzamā veidā, vienlaikus mazinot administratīvās procedūras, kas pārāk bieži kavē migrāciju, kura ir nepieciešama, lai nodrošinātu Eiropas Savienības ekonomisko un demogrāfisko līdzsvaru. Pats galvenais, ka šis teksts nosaka vienotu tiesību kopumu visiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kuri likumīgi strādā un dzīvo Eiropas Savienībā.

Sākotnējā reakcija uz šo direktīvu neļāva paredzēt būtisku progresu tuvā nākotnē. Tomēr darbs pie Zilās kartes noteikti maz pamazām veicināja ar šo sarežģīto jautājumu saistīto nesaskaņu nogludināšanu. Prezidentūra netaupīja pūles, lai panāktu pēc iespējas lielāku progresu šī priekšlikuma pabeigšanā, un, protams, tā ir maksimāli ņēmusi vērā Parlamenta nostāju.

Notiek pastiprināts darbs pie šā dokumenta, un mēs esam pārliecināti, ka līdz decembra beigām tiks izveidoti galvenie elementi. 27. un 28. novembrī „Tieslietu un iekšlietu” Padomes sanāksmē priekšlikumu pirmoreiz izskatīs ministri. Ir diezgan skaidrs, ka nepārprotams Eiropas Parlamenta signāls par šī dokumenta piemērotību un pievienoto vērtību paātrinās virzību, kas sāk iegūt apveidu un kas var sagatavot ceļu šīs direktīvas, kura nepārprotami vienkāršo migrantu dzīvi, galīgajai pieņemšanai.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos izteikt vissiltāko pateicību referentei Klamt kundzei — un vēlos pievienoties Jouyet kunga izteiktajai līdzjūtībai — un, protams, referentam Patrick Gaubert. Viņu sagatavotie ziņojumi ir ļoti kvalitatīvi, un es pateicos abiem referentiem no Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas — Jeleva kundzei un Masiel kungam. Es pateicos arī Manfred Weber, kurš aizstāja Klamt kundzi.

Abas ierosinātās direktīvas ir pirmie dokumenti no dokumentu kopuma, par ko rīcības plānā par likumīgu migrāciju 2005. gadā paziņoja Komisija. Tie ir svarīgi ne tikai migrantiem, bet arī dalībvalstīm un to uzņēmumiem. Atkārtojot Patrick Gaubert vārdus un runu, ko tikko teicāt jūs, Jouyet kungs, šie dokumenti parāda Francijas prezidentūras virzītā un pabeigtā Imigrācijas un patvēruma pakta patieso nozīmi, un tie pierāda, ka šis pakts patiesībā ir līdzsvarots un apliecina eiropiešu vēlmi uzņemt migrācijas plūsmu, kas var būt īpaši noderīga un izrādīties ļoti labvēlīga mūsu Eiropas Savienības sabiedrības nākotnei.

Tādēļ abi dokumenti ļauj mums parādīt atvērtas Eiropas Savienības seju, aicinot pie mums trešo valstu pilsoņus, kas tagad var likumīgi sākt dzīvot un uzņemties jebkādu to kvalifikācijai atbilstošu darbu, un, lieki piebilst, pilnībā izmantot savas tiesības. Tie arī pierāda Eiropas Savienības spēju vienoties par kopējiem ekonomiskās imigrācijas instrumentiem un tādējādi panākt pienācīgu līdzsvaru starp sabiedrības cerībām, migrantu tiesībām un to izcelsmes valsts vajadzībām.

Es sākšu ar horizontālo instrumentu — direktīvu par apvienotu atļauju un migrējošu darba ņēmēju tiesībām. Es priecājos, ka ir apstiprinātas Komisijas sākotnējā priekšlikuma plašās pamatnostādnes, jo īpaši attiecībā uz apvienotu procedūru, apvienotu atļauju trešo valstu pilsoņiem, kas atzīti par darba ņēmējiem un vienotu tiesību kopumu visiem — visiem likumīgi strādājošiem migrantiem neatkarīgi no to uzturēšanās sākotnējā iemesla.

Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai visiem likumīgi strādājošajiem trešo valstu pilsoņiem visās dalībvalstīs ir vienāds minimālais tiesību kopums. Tas, manuprāt, atbilst visiem svarīgākajiem Eiropas Savienības principiem, kas saistīti ar pamattiesībām.

Gaubert kungs, jūsu ziņojumā ir ierosināti arī jauni vai papildu elementi, ko Komisija var atbalstīt. Vēlos īpaši pieminēt trīs grozījumus — grozījumu, kas paredz pagaidu uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja kavējas atjaunošanas pieprasījuma administratīvā izskatīšana, grozījumus, kas nostiprina procesuālās tiesības, un visbeidzot grozījumus, kas nodrošina iespēju pieteikties apvienotai atļaujai, jau likumīgi dzīvojot dalībvalstī.

Komisija saprot un piekrīt Eiropas Parlamenta vēlmei izslēgt ierobežojumus no panta par vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu, un, vēršoties pie prezidentūras, es, protams, ceru, ka Padome pēc iespējas drīzāk sniegs piekrišanu visiem šiem grozījumiem.

Nu esmu nonācis līdz Klamt kundzes ziņojumā, par kuru mums atgādināja Weber kungs, ierosinātajai „Eiropas Savienības Zilajai kartei”. Eiropas Savienības Zilās kartes mērķis ir padarīt Eiropas Savienību saistošāku, palielināt tās spēju piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus no trešām valstīm, lai likumīgā imigrācija kā papildinājums Lisabonas stratēģijai varētu palīdzēt nostiprināt mūsu ekonomikas konkurētspēju.

Parlamentam iesniegtajā ziņojumā ir atbalstīts Komisijas viedoklis par to, ka Eiropā ir jāievieš šāda kopēja sistēma un ka tas jādara steidzami. Tādēļ Komisija labprāt atbalsta ziņojumā izdarītos secinājumus, taču tai ir atsevišķas piebildes. Pirmkārt, Komisija noteikti atbalsta grozījumus, kas padara sistēmu pievilcīgāku, piemēram, grozījumus ar mērķi likvidēt ierobežojumus attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi un piekļuvi darba tirgum pēc diviem gadiem Zilās kartes turētāja statusā. Otra piebilde attiecas uz bēgļu iekļaušanu likumīgu iedzīvotāju kategorijā, kuras pārstāvji var izmantot šīs sistēmas sniegtās priekšrocības. Sākotnējā priekšlikumā šī elementa nebija, taču mēs uzskatām, ka tas ir vērtīgs no jebkura aspekta — gan politiskā, gan cilvēciskā, gan ekonomiskā.

Visbeidzot, kritēriju par profesionālo pieredzi saglabāšana noteiktām profesijām. Jo īpaši jauno tehnoloģiju nozarē cilvēka pieredze un spējas ir daudz vērtīgākas par diplomiem.

Taču Komisija nevar piekrist grozījumiem, kas ierobežo Zilās kartes piešķiršanu tikai to valstu pilsoņiem, ar kurām Eiropas Savienība ir parakstījusi nolīgumus. Patiesi, šī grozījuma mērķis ir samazināt negatīvās sekas jaunattīstības valstīs, taču Komisija uzskata, ka tas izraisītu pārāk ierobežotu direktīvas īstenošanu. Turklāt šādi rastos risks diskriminēt augsti kvalificētos darba ņēmējus, kas pēc tam varētu izmantot valstu sistēmas, ko ne Komisija, ne jūsu Parlaments nevar kontrolēt.

Līdzīgi varat redzēt manu atturību pret to, ka tiek padarīta iespējama cirkulārās migrācijas atteikšana. Atklāti sakot, es drīzāk iebilstu, nevis atturos. Ja vēlamies pieļaut, piemēram, universitāšu un slimnīcu darbinieku apmaiņu, vai pat veicināt imigrantu apņemšanos veicināt savas izcelsmes valsts attīstību, ir būtiski saglabāt iespēju atgriezties izcelsmes valstī uz diviem gadiem, nezaudējot pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Citādi tiktu ierobežota cirkulārā migrācija, kuras attīstību mēs ļoti vēlamies piedzīvot.

Visbeidzot, vēlos teikt pāris vārdus par to, ka, nenoliedzami, jāņem vērā valsts, kurā atrodas attiecīgais darba tirgus. Kā mums atgādināja Manfred Weber, mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, kur ir nodalīti darba tirgi, un katra valsts var noteikt, cik daudz imigrantu uzņemt. Protams, mēs arī nedrīkstam aizmirst, ka darba tirgus jomā pastāv noteikums uzņemt visus Eiropas Savienības pilsoņus no citām dalībvalstīm.

Noslēgumā es vēršos pie prezidentūras, pie Jean-Pierre Jouyet kunga un ceru, ka ministri, kas nākamnedēļ tiksies Padomē pieņems pēc iespējas vairāk Parlamenta ierosināto grozījumu, kas noteikti nodrošina pievienoto vērtību, un es ceru, ka pirms gada beigām, mēs varēsim parādīt, ka šī Eiropa, kas nebūt nevēlas noslēgties sevī, grib uzņemt migrācijas plūsmu, apzinoties, ka mēs arvien vairāk vēlamies veidot ar imigrācijas valstīm saskaņotu politiku attiecībā uz migrācijas plūsmu.

(Aplausi)

  Danutė Budreikaitė, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. − (LT)? Tiek cerēts, ka ierosinātā Zilā karte piesaistīs Eiropas Savienībai kvalificētu darbaspēku, kuriem nosacījumi ļaus ierasties uz pagaidu laika periodu, taču tai pat laikā uzturēties ES ilgstoši. Priekšlikumā ir paziņots, ka nenotiks intelektuālā darbaspēka aizplūšana, bet drīzāk — cirkulācija. Tas ir ļoti maz ticams.

Kā priekšlikums izskatās attīstības sadarbības politiku kontekstā?

Pēc Zilās kartes ieviešanas jaunattīstības valstis zaudēs speciālistus, kuru apmācībā ir piedalījusies arī ES, īpaši visjutīgākajās jomās — izglītībā un veselības aprūpē. Šo speciālistu trūkumu, iespējams, būs jākompensē ar brīvprātīgajiem no mūsu valstīm.

Visbeidzot, Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija nepiedalās Zilās kartes projektā, jo to ētika liedz pieaicināt jutīgo jomu speciālistus no jaunattīstības valstīm. Šādā gadījumā jaunattīstības valstu atbalstīšanas iniciatīvas šķiet nepatiesas. Acīmredzot joprojām dominē uzņēmējdarbības intereses.

Patiesībā Zilā karte var izraisīt jaunattīstības valstīs pamatīgus intelektuālos zaudējumus.

  Jan Tadeusz Masiel, atzinuma sagatavotājs. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ministra kungs! Direktīva par kvalificētu trešo valstu valstpiederīgo uzņemšanu ES ir pirmais vērtīgais solis ceļā uz kopēju Eiropas Savienības imigrācijas politiku. Tas ir pirmais nopietnais mēģinājums ierobežot nelegālo imigrāciju un veicināt likumīgu imigrāciju Eiropas Savienībā.

Zilās kartes sistēmas sagatavošanas laikā mēs baidījāmies, ka tā aizskars trešo valstu valstpiederīgos, un cerējām, ka jaunpienācēji atbildīs mūsu darba tirgu vajadzībām un veicinās mūsu ekonomikas attīstību. Ir paredzēts, ka Zilā karte kļūs par Eiropas Savienības aicinošo karti, kas padarīs to par pievilcīgu vietu, kur dzīvot un strādāt kvalificētiem darbiniekiem, kas ir vajadzīgi mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Pēc Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, kuru šodien pārstāvu, domām bija būtiski nodrošināt, lai pret darba ņēmējiem, kas nav no Eiropas Savienības, neizturētos sliktāk kā pret mūsu pašu pilsoņiem. Tādēļ, lai panāktu atbraucēju strauju un pilnīgu integrēšanos, mums bija jāparedz noteikums par vienādu atalgojumu par vienādu darbu, jānodrošina, lai ģimenes varētu apvienoties, kā arī jānodrošina piekļuve galvenajiem sociālajiem pabalstiem. Noslēgumā es vēlos pateikties ēnu referentiem par palīdzību un informēt Francijas prezidentūru, ka Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ātri strādāja, lai palīdzētu tai sasniegt izvirzītos mērķus pirms prezidentūras termiņa beigām.

  Thomas Mann, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. − (BG) Es vēlos apsveikt Gaubert kungu par sagatavoto ziņojumu par Padomes direktīvu par apvienotu atļauju trešo valstu valstpiederīgajiem uzturēties un strādāt Eiropas Savienības teritorijā. Es esmu Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma par šo direktīvu sagatavotājs. Kā deputāts no Bulgārijas — vienas no desmit dalībvalstīm, kurām ir noteikti pārejas periodi — es stingri iebilstu pret ierobežojumiem attiecībā uz brīvu piekļuvi darba tirgum, kas noteikti ievērojamai daļai Eiropas Savienības darbaspēka. Tādēļ es atzinīgi vērtēju Eiropas Savienības iestāžu centienus nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi ikvienam, kurš uzturas un likumīgi strādā Eiropas Savienībā.

Paturot prātā, ka jau ir spēkā vai tiks pieņemtas konkrētas direktīvas, šīs direktīvas uzdevums ir darboties kā horizontālam instrumentam. Es domāju direktīvas par sezonas darbiniekiem, par darbiniekiem, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji un par „ES Zilajām kartēm”, kuru šodien apspriežam. Mūsu nostājas formulēšanas laikā es saņēmu mūsu parlamentārās komisijas kolēģu atbalstu, un es uzskatu, ka tiesības darba ņēmējiem no trešām valstīm mūsu ierosinātajos dokumentos ir noteiktas līdzsvarotā veidā. Šajā kontekstā vēlos minēt tiesības uz izglītību, diplomu un sertifikātu atzīšanu, darba apstākļus, piekļuvi sociālajai drošībai, nodokļu atvieglojumus un citus jautājumus. Šī direktīva darba ņēmējiem no trešām valstīm nodrošina minimālo un vispārējo ar darbu saistīto tiesību kopumu. Tādējādi tiem piešķirtās tiesības nedrīkst būt lielākas par tiesībām, ko garantē konkrētas direktīvas. Tādēļ Eiropas Komisijas priekšlikumā ir noteikti konkrēti nosacījumi šo tiesību ievērošanai. Tomēr nostājas galīgajā versijā, kas tika nodota Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas balsojumam, šo nosacījumu nav. Tas mums ir radījis situāciju, kurā ir uzkrītošas pretrunas, piemēram, saistībā ar „ES Zilo karti”, kā arī tiesībām, ko garantē citas speciālās direktīvas, tostarp Direktīva par trešo valstu valstpiederīgajiem, kuri ir ES pastāvīgie iedzīvotāji.

Dāmas un kungi! Šajā finanšu un ekonomikas krīzes laikā mums ir jābūt reālistiskiem. Kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas referents es jūs aicinu domāt atbildīgi un balsot par loģiski pamatotu un saskaņotu dokumentu.

  Kinga Gál, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Liels paldies par man doto vārdu, priekšsēdētāja kungs. Komisāra kungs, dāmas un kungi! Pašreizējās migrācijas direktīvas paketes kontekstā šodien notiek Parlamenta debates, un rīt tas pieņems svarīgus ziņojumus, kam būs ilgtermiņa ietekme.

Šobrīd Eiropas Savienībā ir 27 sistēmas, kas reglamentē trešo valstu valstpiederīgo statusu. Abas jaunās direktīvas garantē augsti kvalificētiem darba ņēmējiem vienkāršāku procedūru un ietver iespēju veidot vienkāršāku ieceļošanas un uzturēšanās sistēmu. Varam redzēt, ka abas direktīvas pašreizējo fragmentāro noteikumu vietā var ieviest efektīvu kompromisa sistēmu.

Eiropas Tautas partijas referenti šajā jautājumā ir paveikuši nopietnu un svarīgu darbu. Ziņojums par augsti kvalificētu darba ņēmēju nodarbinātību, kas kļuvis pazīstams kā ziņojums par „Zilo karti”, ir labs un līdzsvarots ziņojums. Referente Ewa Klamt ir pelnījusi īpašu atzinību. Mēs arī apsveicam Gaubert kungu par sagatavoto ziņojumu.

Tai pat laikā Tautas partija ir apņēmusies nodrošināt, lai klauzula par prioritāru attieksmi pret ES valstpiederīgajiem kļūtu par būtisku direktīvas daļu. Tādēļ es vēlos pievērst to kolēģu deputātu uzmanību, kuri iebilst pret principu par prioritāru attieksmi un kuri ierosina grozījumus, mēģinot panākt šī principa neiekļaušanu ziņojumā, jo kā Ungārijas pilsone un visu jauno dalībvalstu pilsoņu vārdā es uzskatu, ka nav pieņemami neieviest stingru principu, ka darba ņēmējiem no dalībvalstīm netiek dota priekšroka, salīdzinot ar darba ņēmējiem no trešām valstīm.

Šāda pieeja ir īpaši nepieņemama un liecina par liekulību, jo mēs — kā jauno dalībvalstu valstpiederīgie — vairākās vecajās dalībvalstīs joprojām tiekam diskriminēti attiecībā uz piekļuvi darba tirgum. Ir apkaunojoši, ka, runājot par mūsu Savienību, Eiropa šajā jautājumā pret jauno dalībvalstu pilsoņiem joprojām izturas kā pret otrās šķiras pilsoņiem. Paldies par uzmanību!

  Javier Moreno Sánchez, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos lūgt, lai nepielūdzamais hronometrs neņem vērā manus ievadvārdus, jo tie domāti, lai pievienotos Parlamenta izteiktajai līdzjūtībai Klamt kundzei un jo īpaši lai apsveiktu referentus.

Tagad sākšu. Es apsveicu referentus, jo ar šiem diviem priekšlikumiem mēs speram kvalitatīvu soli ceļā uz kopēju imigrācijas politiku un veicinām likumīgu migrāciju, kas ir mūsu vispasaules pieejas svarīgākais elements.

Vienots tiesību kopums un apvienota uzturēšanās un darba atļauja likumīgajiem migrantiem ir jānodrošina pēc iespējas lielākam darba ņēmēju skaitam. Tādēļ mēs, sociālisti, aicinām neizslēgt nevienu darba ņēmēju kategoriju.

„Zilā karte” sniedz migrantiem un viņu ģimenēm iespēju iekārtoties uz dzīvi un strādāt mūsu valstīs. Tā atver durvis uz 27 darba tirgiem. Taču nevajadzētu būt tā, ka pa šīm durvīm drīkst ienākt tikai augsti kvalificēti darba ņēmēji. Komisāra kungs, tādēļ mēs gaidām, lai Komisija īsumā iepazīstina ar saviem priekšlikumiem par citām darba kategorijām.

Dāmas un kungi! Mums ir jāizvairās no intelektuālā darbaspēka aizplūšanas. Šī Zilā karte nedrīkst kļūt par pasi, kas veicina svarīgu cilvēkresursu aizplūšanu no jaunattīstības valstīm. PES grupa vēlas, lai par katru kvalificēto speciālistu, kas ierodas Eiropā, tā izcelsmes valstī mēs finansētu jauna speciālista apmācību.

Visbeidzot, Eiropas Savienībai ir jābūt pievilcīgam galamērķim ne tikai tiem talantiem, kas pie mums ierodas no valstīm, kas neietilpst ES, bet arī mūsu pašu talantu acīs. 2007. gadā gandrīz 300 000 augsti kvalificētu eiropiešu devās strādāt ārpus Eiropas Savienības. Mums jādara viss, ko spējam, lai noturētu viņus Eiropā.

  Jeanine Hennis-Plasschaert, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Izskatās, ka konservatīvie un sociālisti roku rokā atbalsta Zilo karti, un, ja godīgi, pamatīgi pārsteidz manu grupu. ES jau kādu laiku ir mēģinājusi izveidot visaptverošu migrācijas paketi, kas ietver arī pasākumus nelegālās migrācijas apkarošanai, kā arī pasākumus, lai virzītu Eiropas Savienības tālredzīgo stratēģiju migrācijas virzienā.

Iespējams, atceraties ārkārtīgi emocionālās debates par Atgriešanās direktīvu. Toreiz ALDE grupa sacīja, ka uz atgriešanās politiku nedrīkst skatīties izolēti, tā ir jāuztver kā kopējās migrācijas paketes neatņemama sastāvdaļa — svarīga sastāvdaļa —, un tā joprojām ir patiesība. Šodien mums beidzot ir iespēja nosūtīt skaidru vēstījumu par to, ka ir vajadzīgas labākas likumīgas migrācijas iespējas, lai apmierinātu uzņēmumu pieprasījumu un to steidzamo vajadzību risināt kvalificētu darba ņēmēju trūkumu.

Ir ļoti žēl, ka mēs nevarējām gaidīt pārāk daudz no EPP attiecībā uz likumīgu migrāciju, taču tas savā ziņā bija paredzams. Tas, ka PES, vispārīgi runājot, iepriecināti piekrīt EPP par Zilās kartes grozījumiem, liek maniem matiem sacelties stāvus. Pēc balsojuma Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, plāns ir padarīts krietni vājāks. Ir ieviesti pārāk daudzi ierobežojumi, kas nekādā veidā neatvieglo mēģinājumus padarīt ES pievilcīgāku augsti kvalificētu darbinieku acīs.

Jābūt skaidrībai, ka Zilās kartes mērķis ir palielināt ES ekonomikas konkurētspēju. Zilās kartes priekšlikums ir sarežģīts mēģinājums paņemt labāko un atbrīvoties no sliktākā, tādējādi izraisot intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no jaunattīstības valstīm.

Pašreizējā tendence ir tāda, ka lielākā daļa augsti kvalificētu darba ņēmēju emigrē uz ASV, Kanādu vai Austrāliju, nevis Eiropas Savienību. Ja vēlamies šo tendenci mainīt, mums jābūt pretencioziem. Šis Parlaments grasās pieņemt ziņojumu, kas vēl vairāk vājinātu jau tā ļoti pieticīgo Komisijas priekšlikumu. Skaidri runājot, ALDE grupa ļoti stingri atbalsta Zilo karti. Taču mēs uzskatām, ka pašreizējā dokumentā nav paredzētas tik ļoti vajadzīgās likumīgas migrācijas izmaiņas, tā vietā tas apstiprina dalībvalstu protekcionisma praksi.

Mēs visi zinām, ka Padomei ir lieliski izdevies izteikt pretenciozus apgalvojumus, taču mēs arī zinām to, ka pārāk bieži efektīvu lēmumu pieņemšanu ierobežo dalībvalstu nespēja kopīgi strādāt kopēju interešu labā un ka efektīvu lēmumu pieņemšanu šajā jomā kavē ļoti emocionālās un juceklīgās debates par likumīgu migrāciju, jo tām nav fokusa.

Tamperes programma, Hāgas programma, Francijas ierosinātais Imigrācijas pakts, gaidāmā Stokholmas programma — beigās viss nonāk pie šo galveno solījumu pārvēršanas konkrētos un efektīvos pasākumos. Ja vēlamies, lai ierosinātā sistēma sniedz labumu Eiropas Savienībai, mums jābūt pretencioziem, un tādēļ es ceru, uz atbilstošu jūsu balsojumu rītdien.

  Bogusław Rogalski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pieejamie dati mūs brīdina par to, ka atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas un Austrālijas Eiropas Savienība nav galamērķis, ko parasti izvēlas kvalificēti darba ņēmēji no trešām valstīm. Piemēram, uz Eiropas Savienību dodas tikai 5,5 % augsti kvalificētu migrantu, savukārt Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda uzņem aptuveni 54 %. Tā iemesls ir lielās migrantu uzņemšanas sistēmu atšķirības Eiropas Savienībā, kas ievērojami kavē pārvietošanos starp valstīm. Tikai sešās dalībvalstīs ir specifiskas programmas augsti kvalificētu migrantu nodarbināšanai.

Tādēļ ir būtiski dalībvalstīs ieviest visaptverošāku pieeju Eiropas Savienības migrācijas politikai, iekļaujot integrācijas un politiskos aspektus. Mums jāstandartizē noteikumi, lai varētu kontrolēt migrācijas plūsmu uz Eiropu un no tās, tādējādi nodrošinot augsti kvalificētiem migrantiem labākas iespējas.

  Jean Lambert, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties referentiem par pozitīvo pieeju šiem daļējiem — taču ļoti ilgi gaidītajiem — labvēlīgākajiem pasākumiem attiecībā uz migrāciju un trešo valstu valstpiederīgo stāvokli Eiropas Savienībā. Es arī atzinīgi vērtēju Komisijas pozitīvāko skatījumu uz atsevišķiem Parlamenta grozījumiem.

Manai — Zaļo — grupai sākuma punkts ir nodrošināt tādas tiesības — vienotu tiesību kopumu —, kas ir pēc iespējas vienlīdzīgas Eiropas Savienības valstpiederīgo tiesībām, un panākt, lai sistēma būtu pēc iespējas aicinoša un atsaucīga. Es pilnīgi piekrītu deputātiem, kas sacīja, ka ir apkaunojoši, ka attieksme pret ES valstpiederīgajiem nav vienlīdzīga, taču es vēlos aicināt deputātus nepievienoties mūsu dalībvalstu piesardzīgajai pieejai, nodrošinot mūsu valstpiederīgajiem vienlīdzīgu attieksmi uz trešo valstu valstpiederīgo rēķina.

Nav nekādu šaubu, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgi darba ņēmēji ar dažādu līmeņu kvalifikācijām. Mēs vēlamies uzņemt cilvēkus, kuri vēlas pie mums izmantot un attīstīt savas prasmes, no visdažādākajām valstīm — Indijas, Jaunzēlandes, Ganas, Ķīnas un citurienes—, tādēļ mēs neatbalstīsim ne Grozījumu Nr. 84 un arī ne Grozījumu Nr. 24, kur runāts par Zilās kartes piešķiršanu tikai augsti kvalificētiem migrantiem no valstīm, ar kurām iepriekš ir noslēgti partnerības nolīgumi. Neesmu pārliecināts, ko par to teiktu Amerikas Savienotās Valstis.

Taisnība, ka mums jābūt uzmanīgiem attiecībā uz atsevišķām nozarēm pasaules visnabadzīgākajās valstīs, taču mums ir arī jāuzmanās, lai tie nebūtu vienīgie cilvēki, kas nevar attīstīt savas prasmes Eiropas Savienībā. Mums ir arī jāpielūko, lai neizmantojam šo priekšlikumu vispārējas attīstības politikas izveidošanai. Tas ir priekšlikums, kas attiecas uz visu pasauli. Tas attiecas uz visām iespējamām pasaules valstīm. Jā, mums ir arī jāpalielina kvalifikācija mūsu pašu dalībvalstīs, tādēļ mēs atbalstām grozījumu, ar ko atsauc, piemēram, antidiskriminācijas tiesību aktu, kas, mēs ceram, būs pretenciozs nākamajā posmā.

Tātad mēs atbalstīsim visus grozījumus, kuros aizstāvētas indivīdu tiesības, un mēs balsosim pret tiem grozījumiem, kuros mēģināts šīs tiesības likvidēt. Mēs atzinīgi vērtējam centienus vienkāršot procedūras, taču mums arī žēl, ka Parlaments nav bijis pretenciozāks, jo īpaši attiecībā uz Zilo karti, un, ka tas patiesībā ir radījis turpmākus šķēršļus. Tādēļ ir maz ticams, ka mēs atbalstīsim šo priekšlikumu tādu, kāds tas ir, lai gan mēs noteikti atbalstām ideju kopumā.

  Giusto Catania, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Arī es savas grupas vārdā vēlos izteikt līdzjūtību Klamt kundzei.

Es vēlos nekavējoties pievērsties šodienas debašu būtībai, jo Eiropas Savienība turpina pieņemt šizofrēnisku politiku attiecībā uz imigrāciju. Tas notiek dalībvalstu politikā — tās ir parakstījušas Imigrācijas un patvēruma paktu, kurā skaidri teikts, ka „nulles imigrācija” Eiropas Savienībai ir kaitīga un nereāla, taču pēc tam uzzinām, ka manas valsts iekšlietu ministrs aicina uz nākamajiem diviem gadiem slēgt robežas.

Kopienas imigrācijas politika joprojām ir šizofrēniska. Gaubert kungam ir taisnība, sakot, ka mēs piedzīvojam Eiropas demogrāfisko krīzi un ka mums ir vajadzīga lielāka imigrācija. Komisija mums ir paskaidrojusi — līdz 2060. gadam mums ir vajadzīgi 50 miljoni imigrantu, taču mēs neko nedarām, lai mudinātu viņus pie mums braukt, tā vietā mēs par prioritāti esam padarījuši atgriešanās politikas saskaņošanu.

Šodien mēs debatējam par apvienoto uzturēšanās un darba atļauju tikai tādiem cilvēkiem, kas jau uzturas Eiropas Savienības teritorijā, un mēs izveidojam Zilo karti augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, kas ietekmēs tikai 1,5 % līdz 3 % no Eiropas imigrācijas rādītāja, un tādējādi, ņemot vērā Eiropas Savienības darba devēju reālās prasības, tiem būs minimāla nozīme.

Šobrīd Eiropas Savienībā ir aptuveni 6 miljoni nelikumīgu darba ņēmēju, kas jau ir iekļāvušies darba tirgū un kurus nodarbina nelikumīgi, jo, pilnīgi skaidrs, šāda situācija ir ērta, lai saglabātu zemas darbaspēka izmaksas un samazinātu sociālās labklājības aizsardzību.

Mēs domājam, ka mums vajadzētu sākt ar regularizācijas programmu darba ņēmējiem, kas jau ir iekļāvušies darba tirgū — mēs domājam, ka Zilā karte ir kļūda, veicot augšupēju imigrantu atlasi; mēs domājam, ka augsti kvalificētu darba ņēmēju definīcija ir pārāk ierobežojoša, un mēs domājam, ka Kopienas priekšrocība ir acīmredzama diskriminācija.

Mēs uzskatām, ka ir kardināli jāmaina imigrācijas politikas virziens. Mēs protam izlasīt, ka Zilā karte ir pirmais signāls, ar ko tiek atvērti likumīgas imigrācijas kanāli, taču ar to nepietiek, lai mūsu grupa par to balsotu.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Dalībvalstīm ir jāturpina pašām lemt par imigrantu ieceļošanas tiesībām to teritorijās, un kamēr vien mūsu dalībvalstīs būs cilvēki, kam nav darba, es apšaubīšu vajadzību veicināt likumīgu imigrāciju.

Komisijas priekšlikums, pretēji teiktajam, neveicina procedūras vienkāršošanu. Papildus Komisijas priekšlikumam uz imigrantiem ar atbilstošu kvalifikāciju joprojām attiecas valstu noteikumi, un ir iespējamas arī papildu prasības. Kāda tādā gadījumā ir Eiropas Savienības reglamentējuma pievienotā vērtība? Tas nesniedz atbildi uz jautājumiem par izglītības iestādēm un rūpniecību. Tie vēlas izveidot viennozīmīgu sistēmu darba ņēmējiem un studentiem, kas nav no Eiropas Savienības, un tādējādi radīsies papildu birokrātija, lai gan tika solīts to samazināt. Vēlos aicināt izveidot sistēmu, kurā imigrācijas politika ir dalībvalstu ziņā. Tādējādi ikviena dalībvalsts varēs noteikt pati savu skaidru procedūru kopumu. Pēc tam Eiropas Savienības kontekstā varam vienoties, vai atļaut cilvēkiem brīvi ceļot un pārvietoties uz citām valstīm.

  Carl Lang (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Jouyet kungs, komisāra kungs, es jums no visas sirds pateicos. Izsakot savu viedokli, jūs tikko manām nākamajām vēlēšanu kampaņām nodrošinājāt argumentus par imigrācijas jautājumu, jo jūs paši runājāt — es citēju — par „atvērtu Eiropas Savienību, kas atveras migrācijas plūsmai, Zilās kartes priekšrocībām, kas tiek piešķirta pēc iespējas vairāk cilvēkiem, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus un nekavējot imigrāciju”.

Neko neredzēt, neko nedzirdēt, neko nezināt — tāds varētu būt Eiropas Savienības iestāžu sauklis attiecībā uz imigrāciju, kamēr Eiropas Savienības iedzīvotāji 20 gadus ik dienu ir cietuši saistībā ar šo jautājumu un visām ekonomiskajām sekām, kas saistītas ar identitāti, drošību, darbavietas nestabilitāti, nabadzību un bezdarbu.

Es dzirdu atsauces uz imigrantu tiesībām, bet kurš piemin darba ņēmēju sociālās tiesības? Kurš runā par tiem miljoniem un desmitiem miljonu Eiropas Savienības iedzīvotāju, kam ir sarežģīta sociālā situācija, kam nav piekļuves darbam nevienā hierarhijas vai kvalifikāciju līmenī?

Turklāt Eiropas Savienībā īstenotā politika ir īsta valstu sadalīšanas politika, līdz kurai esam nonākuši pārmērīgas „kopieniskošanas” rezultātā. Jūsu ierosinātā Zilā karte ir viens vienīgs aicinājums visai pasaulei, lai varētu piesaistīt miljoniem jaunu imigrantu, taču ir jāīsteno nevis šāda politika, bet politika attiecībā uz imigrantu atgriešanos to izcelsmes valstīs, politika valstiskām un Kopienas interesēm, politika valstiskai un Kopienas aizsardzībai.

Visbeidzot, nolaupot jaunattīstības valstu eliti, jūs novērsīsiet šo valstu ekonomisko attīstību. Šiem cilvēkiem un valstīm ir vajadzīgs kapitāls un augsti kvalificēti darba ņēmēji. Jūs tām laupāt abus.

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Jouyet kungs, Barrot kungs, dāmas un kungi! Atšķirībā no iepriekšējā runātāja es pilnībā iebilstu pret „Eiropas cietoksni” un tādēļ atbalstu aktīvu politiku ekonomisko migrantu uzņemšanai.

Vienīgais veids, kā panākt līdzsvarotu imigrācijas politiku, ir stingri apkarot nelegālo imigrāciju un cieši reglamentēt likumīgo migrāciju. Tādēļ mēs apstiprinām direktīvu par „Zilo karti”.

Taču mēs nevēlamies, lai notiek tikai augsti kvalificētu personu migrācija, tādējādi slēdzot durvis visiem pārējiem migrējošajiem darba ņēmējiem, kam ir mazāk kvalifikāciju. Pāris nākamo gadu laikā Eiropas Savienības ekonomiskajai un sociālajai attīstībai nozīmīgas būs abas kategorijas. Šajā ziņā mēs runājam par miljoniem cilvēku.

Tādēļ es arī atbalstu priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido apvienotu pieteikšanās procedūru apvienotai uzturēšanās un darba atļaujai. Papildus nepārprotamām priekšrocībām, piemēram, procedūras vienkāršošanai, birokrātijas samazināšanai un statusa kontroles veicināšanai, direktīvā ir paredzēta migrējošo darbinieku, kas likumīgi uzturas Eiropas Savienības teritorijā, vienota tiesību kopuma atzīšana. Visi migranti, izņemot sezonas darbiniekus un augsti kvalificētus darba ņēmējus, uz kuriem attieksies konkrētas direktīvas, varēs izmantot vienotu tiesību kopumu, kas būs vienlīdzīgs uzņēmējdalībvalsts valstpiederīgo tiesībām.

Šādai vienlīdzīgai attieksmei visā Kopienas teritorijā vajadzētu palīdzēt novērst darbaspēka ekspluatācijas gadījumus un uzlabot šo darba ņēmēju integrāciju, tādējādi veicinot labāku sociālo kohēziju.

Es piekrītu Ewa Klamt teiktajam — tā vietā, lai pastāvētu 27 atšķirīgas sistēmas, ir noderīgi izveidot kopēju sistēmu augsti kvalificētu darba ņēmēju uzņemšanai. Es piekrītu Klamt kundes izteiktajiem priekšlikumiem par stingrāku uzņemšanas priekšnosacījumu paredzēšanu, kā arī par lielāku intelektuālā darbaspēka aizplūšanas novēršanu.

Priekšsēdētāja kungs, lai gan es atzinīgi vērtēju Klamt kundzes un Gaubert kunga centienus, noslēgumā vēlos paust nožēlu par to, ka atkal šķiet, ka šī Parlamenta viedoklis netiek ņemts vērā. Viss liecina par to, ka Padome, nesagaidot Parlamenta balsojumu, jau ir pieņēmusi politisku lēmumu, un man žēl, ka tā.

  Wolfgang Kreissl-Dörfler, (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos izteikt visdziļāko līdzjūtību Klamt kundzei un apsveikt viņu ar ziņojumu.

Mūsu darba tirgum ir vajadzīgi augsti kvalificēti darba ņēmēji no trešām valstīm, daļēji tādēļ, ka esam pārāk maz ieguldījuši izglītībā un apmācībā un esam atstājuši bez darba pārāk daudz kvalificētu darba ņēmēju, kuri darba tirgū vairs nav pieejami. Tādēļ mums ir vairāk jāiegulda vietējā izglītībā un apmācībā, kā arī jāatver mūsu darba tirgi augsti kvalificētiem imigrantiem.

Zilā karte ir pirmais solis šajā virzienā, un, iespējams, tā radīs trīskāršus ieguvumus. Pirmkārt, vidējā laika posmā uzņēmumi varēs aizpildīt vakances ar kvalificētiem darba ņēmējiem un gūt jaunu, starptautisku pieredzi. Otrkārt, augsti kvalificēti darbinieki un to tuvākie ģimenes locekļi var iegūt atšķirīgu pieredzi, ko iespējams nav guvuši savā mītnes zemē. Treškārt, uz laiku vai pastāvīgi atgriežoties savā izcelsmes valstī, viņi varēs būtiski veicināt valsts ekonomisko attīstību.

Bažas, ka tas var izraisīt intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, ir pamatotas. Tādēļ mēs neiesakām aktīvi popularizēt to izglītības un veselības jomā, jo īpaši valstīs, kuras skārusi emigrācija un kvalificētu un nekvalificētu darba ņēmēju trūkums. Taču tas ir attīstības politikas jautājums, ko mēs šeit nevarēsim atrisināt. Turklāt mums jāatceras, ka pilsoņi valstīm nepieder. Cilvēkiem no citām valstīm ir jāvar doties strādāt uz ES, gluži tāpat, kā mūsu pilsoņi var meklēt darbu citās valstīs vai bez ievērojamiem šķēršļiem pamest savu izcelsmes valsti.

Protams, mums ir svarīgs princips vienādi atalgot par vienādu darbu. Taisnība, ka visu vienmēr var uzlabot, un uzlabojumi ir vajadzīgi. Taču es uzskatu, ka šis ir pirmais solis pareizajā virzienā.

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Gérard Deprez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms, tāpat kā daudzi citi, vēlos apsveikt abus mūsu referentus Klamt kundzi, kurai izsaku savas grupas līdzjūtību, un Patrick Gaubert.

Taču, Jouyet kungs, es vēlos iekļaut arī Francijas prezidentūru, jo vismaz attiecībā uz Zilo karti Francijas prezidentūra ir izrādījusi lielu apņemšanos, kas palīdzēja panākt politisku vienošanos Padomes līmenī. Es varētu piebilst, ka nedomāju, ka par Gaubert kunga ziņojumu bija tāda pati apņēmība.

Kā norādīja kolēģi deputāti, Eiropas Savienība ar abiem šiem ziņojumiem sper svarīgu ar migrācijas politiku saistītu soli. Mēs visi zinām un pāris pēdējo gadu laikā esam bieži nožēlojuši, ka mūsu laiks un resursi lielākoties iztērēti, nevajadzīgi apkarojot nelegālo imigrāciju. Taču šodien ar šiem diviem dokumentiem Eiropas Savienība apstiprina aktīvas un likumīgas ekonomiskās migrācijas politikas nepieciešamību un nozīmi. Mēs visi zinām, ka Eiropas kontinentam ir vajadzīga likumīga ekonomiskā migrācija, un nez vai dažu fašistu tumsonība liks mums mainīt savu viedokli.

Ieviešot dalībvalstīm pienākumu piešķirt apvienotu uzturēšanās un darba atļauju, Patrick Gaubert ziņojumā mēģināts arī pēc iespējas vairāk jomās nodrošināt imigrējušajiem darba ņēmējiem tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi. Es vēlos kaut ko paziņot savam draugam Giusto Catania. Giusto, tu pieļāvi muļķīgu kļūdu. Apvienotā atļauja neattiecas tikai uz darba ņēmējiem, kas jau atrodas Eiropas Savienības teritorijā. Vienlīdzīgas tiesības attiecas uz cilvēkiem, kas ieradīsies, ne tikai uz tiem, kas jau uzturas šeit. Tādēļ, kad kritizējat kaut ko, lai attaisnotu ziņojuma noraidīšanu, atvainojiet, bet jums tiešām vispirms vajadzētu mēģināt izlasīt to pareizi.

Savukārt Klamt kundzes ziņojumā ir noteikti nosacījumi augsti kvalificētu valstpiederīgo ieceļošanai Eiropas Savienībā, un tas mums ir absolūti nepieciešams. Vēl izteikšu pēdējo piezīmi par šo jautājumu, jo tai lielu uzmanību pievērsa manas grupas deputāti. Es piekrītu viņu nožēlai par vairākiem jautājumiem. Sistēma — es nerunāju par principiem — ir mazliet par daudz piesardzīga un reizēm pārāk protekcioniska, taču kopumā tā ir nepieciešams solis uz priekšu, un tādēļ es gan personiski, gan kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu priekšsēdētājs balsošu par abiem ziņojumiem.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Daudzus gadus esam dzirdējuši neskaitāmus ar imigrācijas tematu saistītus aicinājumus, ko papildina grafiki, kuros mums stāstīta jauka pasaciņa par nepieciešamību — par ko paziņojusi arī ANO — nemitīgi paplašināt rietumvalstu ekonomiku, un jo īpaši esam dzirdējuši Eiropas Savienības valstis sakām, ka Eiropai ir vajadzīgi desmitiem vai, iespējams, pat simtiem miljoni jaunu darba ņēmēju.

Pašlaik, visiem par nelaimi, finanšu krīze mūsu valstī liek ikvienam savilkt jostu ciešāk, un pat lielākā arodbiedrība CGL, vismaz daži tās līderi Veneto reģionos saka: „Godīgi sakot, pastāv risks, ka mūsu darba ņēmēji zaudēs darbu, un mums ir jāsāk nopietni domāt par to darbavietām.” Tādēļ Komisija pareizi dara, noraidot pagātnes jaukās pasaciņas un strādājot pie tiem 3 % imigrantu, kas joprojām varētu noderēt, jomās, kurās varētu būt iemesls cilvēku ieceļošanai Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībai noteikti joprojām ir vajadzīgi kvalificēti imigranti, un tie mums var noderēt, taču pastāv milzīgs šķērslis, kas ir saistīts ar imigrantu valstu tiesībām nezaudēt savus gudrākos cilvēkus.

Tāpēc pats par sevis šis priekšlikums ir labs, taču tajā trūkst pēdējā attīstības posma — stimulēt un veicināt šo speciālistu atgriešanos savās valstīs, lai pasargātu tās no globalizācijas sekām.

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Sešus mēnešus pēc apkaunojošā balsojuma par „Atgriešanās” direktīvu, kas saņēma tik lielu starptautisko nopēlumu un kritiku, es ļoti šaubos, ka Savienība, pieņemot šos abus dokumentus par Zilo karti un apvienotu atļauju, spēs atgūt savu vietu uz starptautiskās skatuves. Kādēļ? Tādēļ, ka ļoti uzpūtīgi tika paziņots, ka tiks izveidota patiesi eiropeiska politika attiecībā uz likumīgu migrāciju, un tagad mēs attopamies, ka darba ņēmējiem ir piešķirts trešās šķiras statuss, kas nenodrošina sociālo atbalstu, kas paredz uzturēšanās atļaujas zaudēšanu, ja darba ņēmēji zaudēs darbu, ierobežotu piekļuvi arodbiedrībām un ierobežotu pārvietošanās brīvību. Tā nav lielām ambīcijām raksturīga iezīme, un ar šo Zilo karti Eiropas Savienība ir tālu no spējas konkurēt ar Amerikas Savienotajām Valstīm vai Kanādu, turklāt pieņemot, kas pats par sevi tas ir apsveicams mērķis.

Vai tiešām ir par daudz prasīts nodrošināt tādas pašas sociālās aizsardzības garantijas un vienlīdzīgu attieksmi kā darba ņēmējiem no dalībvalstīm? Vai mēs vēlamies šos darba ņēmējus padarīt par darbaspēku, kam jāpilda klaušas? Vai ratificējot ANO Konvenciju par migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, mēs viņiem nodrošinātu pārāk daudz tiesību?

Visbeidzot, es jautāju sev — es jautāju jums — cik loģiski ir gribēt piesaistīt Eiropas Savienībai migrējošos darba ņēmējus un vienlaikus atteikties nokārtot statusu tiem cilvēkiem, kas jau strādā mūsu teritorijā, kas strādā likumīgi un dara to bez uzturēšanās atļaujas? Eiropas Savienība uzsāk likumīgas migrācijas politiku, taču saskaras ar protestu, un tā ir utilitāra loģika un izņēmumi attiecībā uz vienlīdzīgām tiesībām, par ko izlemj katra dalībvalsts, kam ir pienākums sevi aizstāvēt. Kad mēs beidzot sapratīsim — un, pats galvenais, pieņemsim —, ka migrācija ir iespēja, tā ir iespēja cilvēku, ekonomikas un sociālās jomas attīstībai, iespēja attīstībai pat dienvidu valstīs un iespēja starpkultūras dialogam, par kuru šogad esam tik daudz runājuši?

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Frontex par prieku Eiropas Savienība noraida ļoti neaizsargātus cilvēkus un ceļ mūrus, kurus daudziem cilvēkiem, kam ir ļoti vajadzīga aizsardzība, ir grūti pārvarēt. Tai pat laikā pašlaik, izmantojot Zilo karti, tiek piedāvāts piešķirt īpašu piekļuvi atsevišķiem cilvēkiem. Ir paredzēts piešķirt īpašu piekļuvi augsti izglītotiem darba ņēmējiem, nosakot attiecīgajai personai ļoti augstas prasības par izglītības un profesionālās pieredzes līmeni un minimālo algu, kas, piemēram, Zviedrijā ir vismaz SEK 43 000 jeb EUR 4 300 mēnesī. Parastie darba ņēmēji vai cilvēki, kam ir vajadzīga aizsardzība, var nesatraukties, bet labi izglītotie cilvēki — tie paši cilvēki, kas ir vajadzīgi jaunattīstības valstīm, lai tās varētu uzlabot savu situāciju —, tie ir laipni aicināti. No vienas puses, es atbalstu atvērtību un imigrāciju, taču ar noteikumu, ka neviens netiek diskriminēts, pamatojoties uz cilvēka izcelsmes valsti vai izglītības līmeni.

  Gerard Batten (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs! Tā vietā, lai risinātu to eiropiešu, kas dalībvalstīs jau ir bezdarbnieki, problēmas, Eiropas Savienība izvēlas importēt vēl vairāk migrējoša darbaspēka. Veiksmīgajiem tā sauktās Zilās kartes darba atļaujas pretendentiem, kam ir atļauts iebraukt vienā dalībvalstī, pēc 18 mēnešiem tiks atļauts pārvākties uz citu dalībvalsti. Tas attiecas arī uz viņu ģimeni un apgādājamajiem. Tā ir daļa no Eiropas Savienības jaunās kopējās imigrācijas politikas, kurā tā noteikts, kurš drīkst un kurš nedrīkst migrēt uz dalībvalstīm, un kādi būs nosacījumi.

Lielbritānija vēlas no šīs politikas atteikties taču Karaliene ir sniegusi karalisko piekrišanu Lisabonas līgumam, un mums ir cerības, ka to pilnībā ratificēs pārējās dalībvalstis. Ja un tad, kad Lisabonas līgumu ratificēs, Lielbritānijas atteikšanās būs bezjēdzīga un ir gandrīz droši, ka mēs būsim spiesti šo direktīvu ievērot.

  Roberto Fiore (NI). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka Eiropa pieļauj stratēģisku kļūdu, domājot, ka mums jāimportē kvalificēts darbaspēks no citām valstīm un citiem kontinentiem, kad atbilstoši jaunajai stratēģiskajai pieejai tieši mūsu iestādēm, mūsu skolām un mūsu universitātēm būtu jāsagatavo augsti kvalificēti darba ņēmēji. Trūkst idejas par to, kāda būs Eiropas nākotne, un tādēļ neviens nedomā, ko nākamo desmit vai piecpadsmit gadu laikā mums nāksies aicināt vadīt mūsu augstā līmeņa rūpnīcas vai ražotnes.

Mums arī vajadzētu teikt, ka tas noteikti ietvers sociālās labklājības pabalstu samazināšanu cilvēkiem, kas dara šos darbus Itālijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Notiks algu dempings, un tā ir tipiska atsevišķu imigrācijas politiku iezīme. Turklāt finanšu jomas sabrukumu izraisītās dramatiskās krīzes laikā nav iespējams iedomāties, ka papildus mūsu bezdarbniekiem, uz mums attieksies problēmas, kas skars bezdarbniekus no trešām valstīm, kuri apstākļu spiesti radīs ar sabiedrisko kārtību un mūsu pilsoņu drošību saistītas problēmas.

  Dumitru Oprea (PPE-DE) . – (RO) Jouyet kungs teica: „Mēs neesam Eiropas cietoksnis”. Tā patiešām ir, jo abi ziņojumi, ko šopēcpusdien izskatām, pierāda Eiropas Savienības atvērtību un to, ka tā pieņem un atbalsta globalizācijas procesu. Es domāju, ka Eiropas Savienības darba atļauja atrisinās visas problēmas, kas saistītas ar ES notiekošo nelegālo imigrāciju. ASV to pierādīja ar jau sen ieviesto Zaļo karti.

Eiropas Savienībai ir jāpierāda, ka tā atbalsta atvērtību, jo īpaši tādēļ, ka saskaņā ar ziņojumu tikai 5,5 % imigrantu dodas uz Eiropas Savienību, savukārt uz ASV vai Kanādu dodas 50 % augsti kvalificēto imigrantu. Kādēļ mēs neesam pievilcīgs galamērķis? Kādēļ šeit maksātās algas tik ļoti atšķiras no algām ASV un Kanādā, tādējādi padarot pievilcības trūkumu vēl lielāku?

Pašreizējā krīzes situācijā tas ir godīgas rīcības žests, normāls žests no Eiropas Savienības puses, kas jālīdzsvaro, atverot robežas darba ņēmējiem no trešām valstīm. Taču šī politika par Eiropas Savienības kartēm jāīsteno loģiskā veidā, lai neradītu nopietnu nelīdzsvarotību un neizraisītu būtiskas problēmas speciālistu izcelsmes valstīs.

  Claudio Fava (PSE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mūsu grupa ir diezgan apmierināta ar abiem priekšlikumiem. Par to, ka esam diezgan, nevis pilnīgi, apmierināti, liecina vairāki grozījumi, ar kuriem esam mēģinājuši šos dokumentus uzlabot. Mēs arī esam tikai diezgan apmierināti tādēļ, ka ir bijis pārāk maz ambīciju; mēs uzskatām, ka varēja izdarīt vairāk un ka to varēja izdarīt labāk.

Dokumentos ir atvēršanās un civilizētas attieksmes pazīmes, kurām ātri vien — reizēm pat šī Parlamenta debašu laikā — seko nelokāmības, jo īpaši no Padomes puses, un pamatīga protekcionisma pazīmes. Tas attiecas arī uz Zilo karti — ir manāma pretošanās atsevišķiem galvenajiem principiem, piemēram, „vienādam atalgojumam par vienādu darbu”, kas ir neaizskarams un dabisks princips. Taču pat šajā jomā esam saskārušies ar atsevišķām problēmām.

Mēs uzskatām, ka ir būtiski pārkāpt Kopienas priekšrocības principam, pārkāpt idejai par to, ka pastāv Eiropa ar diviem ātrumiem, kuras dēļ ir jāizmanto Kopienas priekšrocības princips. Mēs uzskatām, ka atsauce uz darba tirgu ir svarīga, taču darba tirgus nedrīkst būt vienīgais vadošais princips. Ir arī citi ietveroši principi, kas saistīti ar politisko attieksmi un sociālo labklājību, kam jāveido imigrācijas politikas daļa. Likumīga imigrācija nozīmē vienlīdzīgu cieņu un vienlīdzīgas iespējas, pretējā gadījumā mēs atgriezīsimies pie selektīvas, daļējas un diskriminējošas imigrācijas. Mēs gribētu no tā izvairīties.

Arī tādēļ savas grupas vārdā es atbalstu priekšlikumu, ko Moreno kungs izteicis Komisijai — mēģināsim izveidot tādu Zilo karti, kas nav saistīta tikai ar 3 % augsti kvalificēto imigrantu, bet mēģina atrast konkrētus tiesiskos instrumentus, ar kuriem atvērt tirgu imigrācijai. Imigrācijai ir jānozīmē iekļaušanu. Ja tā kļūs par atlasi, tā vairs nebūs pozitīva politika.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Priekšlikumi direktīvai un abi ziņojumi veido Eiropas Savienības vispārējo imigrācijas politiku, kuras mērķis ir Eiropas kapitālismam nodrošināt lētu darbaspēku, lai palielinātu tā ienākumus.

Direktīva par Eiropas Savienības uzturēšanās un darba Zilās kartes piešķiršanu augsti kvalificētiem imigrantiem atļauj nozagt nabadzīgākajām valstīm inteliģenci, lai Eiropas Savienības monopoli uzlabotu pozīcijas vispasaules konkurencē, jo īpaši konkurencē ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Kartes turētājiem tā nesniedz īpašas tiesības vai priekšrocības, jo tajā paredzēts, ka darba līgumam jau ir jābūt noslēgtam. Arī to alga būs ievērojami zemāka.

Otra direktīva un ziņojums par standarta uzturēšanās un darba atļauju virzās tajā pašā virzienā. Eiropas Savienībā iekļūt un saņemt atļauju varēs tikai tie cilvēki, kam būs nodrošināts darbs. Tādējādi imigranti ir atkarīgi no darba devēju žēlastības. Atlaišana būs tas pats, kas izsūtīšana. Nelegālo imigrantu Dāmokla zobens ir Eiropas Imigrācijas pakts, kurā paredzēta 18 mēnešus ilga aizturēšana, izsūtīšana un iebraukšanas aizliegums uz pieciem gadiem.

Eiropas Savienības kopējā politika Eiropas Savienībā legalizē smagu un cietsirdīgu imigrantu un darba ņēmēju ekspluatāciju.

Mēs atbalstām imigrantu cīņu par vienlīdzīgu nodarbinātību un sociālajām tiesībām, cīņu par darba ņēmēju tiesību aizsardzību un paplašināšanu visā Eiropas Savienībā.

  Hélène Goudin (IND/DEM). – (SV) Viens no argumentiem, ko min kā iemeslu, kādēļ ES nav saistošs galamērķis kvalificētiem darba ņēmējiem, ir fakts, ka dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi ieceļošanas un uzturēšanās noteikumi. Šī ziņojuma paskaidrojumā piebilsts, ka atšķirīgie noteikumi dalībvalstīs patiesībā palielina konkurenci dalībvalstu starpā. Tiek uzskatīts, ka tas ir slikti. Es gribētu teikt, ka tieši šis fakts — ka sistēma nav iespīlēta šaurā žaketē, kurai ir tikai viens modelis un kurā nedrīkst radīt dažādus konkurējošus risinājumus — ir padarījis Eiropu veiksmīgu.

Mēs redzam, ka atsevišķām valstīm ir klājies veiksmīgāk. Viena no tām ir, piemēram, Zviedrija. Zviedrija papildus citām jomām ir ieguldījusi izglītībā un valodu mācībā, un tas Zviedriju ar tādiem uzņēmumiem kā Ericsson, Volvo un Ikea ir padarījis par vienu no konkurētspējīgākajām valstīm. Daudzu dalībvalstu konkurētspējas trūkums drīzāk ir saistīts ar faktu, ka Eiropas Savienība ir pārpilna ar protekcionismu un subsidētām nozarēm, kas nebūt nav konkurētspējīgas. Tā vietā, lai galveno uzmanību pievērstu strukturālām pārmaiņām, esam nonākuši līdz dzīvības uzturēšanai.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi Lūk, vēl viena absurda Eiropas Savienības iniciatīva — Zilās kartes ieviešana, kas veicinās imigrējošu darba ņēmēju, kurus nepareizi dēvē par augsti kvalificētiem, ieceļošanu.

Saskaņā ar referentes teikto tas palīdzēs cīnīties pret demogrāfisko lejupslīdi. Viņa saka: „piemēram, Vācijai ir vajadzīgi 95 000 inženieru”; ja viņiem labi maksātu, esmu pārliecināta, ka mēs varētu nosūtīt pāris tūkstošus no Itālijas. Šī absurdā iniciatīva ne tikai atņem kvalificētu darbaspēku jaunattīstības valstīm, bet arī ignorē bezdarbu, ko cieš kvalificētas personas Eiropā, un mūsu jauno zinātnisko grādu un diplomu īpašnieku pamatotās bailes, un tā vietā, lai palīdzētu šiem cilvēkiem sākt darbu profesijā, palielinātu to studiju un pētniecības iespējas un nodrošinātu, ka nākotnē viņiem ir pieejams darbs un profesionālās kvalifikācijas, mēs ieviešam turpmāku pamatu bažām, konkurencei un nenoliedzamai ekspluatācijai.

Robežlīnija starp muļķību un noziedzīgu rīcību bieži vien ir miglaina, un man šķiet, ka šodien Eiropas Savienība mums vēlreiz sniedz to apliecinošu piemēru.

  Simon Busuttil (PPE-DE). – (MT) Es atzinīgi vērtēju Ewa Klamt un Patrick Gaubert ziņojumus par Zilo karti un apvienotu pieteikšanās procedūru. Šī ir pirmā reize, kad, tā teikt, paveram ceļu likumīgas migrācijas politikai. Tādēļ šie ziņojumi ir ļoti būtiski, jo ar to palīdzību varam veidot turpmāku politiku attiecībā uz šo īpaši nozīmīgo jautājumu. Turklāt pirmoreiz imigrantiem tiek piešķirtas likumīgas iespējas ieceļošanai Eiropas Savienības teritorijā, lai varētu strādāt mūsu vidū.

Taču tam jānotiek atbilstoši skaidrai mūsu politikai. Manā izpratnē imigrācijas politikas, kurai mums jāpievienojas, pamatā ir jābūt Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām pilnībā kontrolēt to darba ņēmēju skaitu, kam tiek piešķirtas ieceļošanas tiesības. Kā iepriekš tika minēts, mums ir jāievēro Kopienas priekšrocības princips, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota Eiropas Savienības pilsoņiem, nevis darba ņēmējiem, kas nav no Eiropas Savienības.

Pamatojoties uz to, es uzskatu, ka mēs varam ne tikai izstrādāt politiku par likumīgu migrāciju, kas nosaka Zilās kartes piešķiršanu augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, bet arī aktīvi sākt darbu pie citiem priekšlikumiem, kurus, es zinu, Komisija iesniegs nākamajos mēnešos un kuri attiecas uz mazāk kvalificēto darba ņēmēju nodarbinātības iespējām.

Mūsu šodienas diskusijas ir jāaplūko arī no mūsu nelegālās un nelikumīgās imigrācijas politikas aspekta. Es to saku, tādēļ, ka mēs nevaram gaidīt, lai mūsu pilsoņi mums uzticētu atvērt tirgu likumīgai migrācijai, ja mēs nebūsim uzticīgi savai imigrācijas politikai. Es uzskatu, ka abās jomās ir jāsadarbojas un jāstrādā paralēli, pretējā gadījumā mēs nespēsim virzīties uz priekšu. Nelegālās imigrācijas jomā ir vairāki joprojām neatrisināti jautājumi, piemēram, tiesību akts par sankcijām darba devējiem, kas nelikumīgi nodarbina trešo valstu pilsoņus, jeb, attiecīgi, nelegālos imigrantus. Ja vēlamies pareizi sodīt šādus darba devējus, mums ir jāstrādā pie šī tiesību akta, jo arī tas kalpos kā līdzeklis nelegālo imigrantu pieplūduma novēršanai.

Eiropas Komisija ir informējusi, ka tuvākajās nedēļās tā ierosinās vēl vienu priekšlikumu. Tas attiecas uz Dublinas tiesību aktu par atbildību, kas valstīm jāuzņemas, apstrādājot patvēruma pieteikumus, ko iesnieguši imigranti, kas jau ieceļojuši valstu teritorijā. Mēs ar nepacietību gaidām šī priekšlikuma iesniegšanu.

Noslēgumā ir vērts pieminēt, ka, ja būtu spēkā Lisabonas līgums, šo priekšlikumu tiesiskais pamats atšķirtos no pašreizējā. Lisabonas līgums būtu ieviesis Eiropas Savienībā jaunus impulsus, kas palīdzētu rast risinājumu imigrācijas jomā. Es uzskatu, ka tiem, kas iebilst pret Lisabonas līgumu, nav iemesla priecāties, ka pašreizējā Eiropas Savienības politika imigrācijas jomā nav tik spēcīga, kā vajadzētu.

  Martine Roure (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības līmenī mums jānodrošinās ar efektīviem imigrācijas instrumentiem, un mūsu pasaulē ir nepieciešamas protekcionisma metodes, lai savlaicīgi palīdzētu tiem, kuri cieš.

Starptautiskā sabiedrība kopumā un Eiropas Savienība jo īpaši diemžēl nav sagatavota, lai gan mēs dzīvojam gadsimtā, kurā līdz ar globalizāciju nenovēršami notiks iedzīvotāju pārvietošanās. Šī realitāte mums ir obligāti jāņem vērā visos mūsu plānos.

Runājot par Zilo karti, mums ir jāspēj uzaicināt migrējošos darba ņēmējus, vienlaikus nodrošinot, ka mēs neizlaupām valstis, uzņemot cilvēkus, kas ir nepieciešami to attīstībai. Tādēļ mēs vēlamies imigrantu izcelsmes valstīs palīdzēt svarīgākajās jomās apmācīt augsti kvalificētus darba ņēmējus, un mums ir jāveicina cirkulārā imigrācija.

Vēlos beigt savu īso runu, atgādinot jums, ka mums jāpaplašina Eiropas Savienības solidaritāte līdz jaunattīstības valstīm. Ja grasāmies runāt par īstenojamību — to apliecina spēja reaģēt uz pašreizējo finanšu krīzi —, mums būs materiālie resursu, ja mums būs arī politiskā griba.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Padomes pārstāvji! Kolēģu deputātu diskusijas ir nepārprotami saspringtas. Labējie baidās no ļoti apjomīgas nelegālās imigrācijas. Romagnoli kunga šeit vairs nav, un viņš nevar diskusiju turpināt. Kreisie baidās, ka nelegālie imigranti nespēs atrast darbu. Mēs nevēlamies neko no tā, citiem vārdiem sakot, mēs negribam ne apjomīgu nelegālo imigrāciju, ne tādu nelegālo imigrantu nodarbinātību, kas tiem piešķirs tiesisku statusu. Ar Zilo karti mēs patiešām vēlamies spert soli virzienā uz kontrolētu augsti kvalificētu darba ņēmēju imigrāciju atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Zilā karte un standartizēti uzturēšanās un darba atļaujas nosacījumi ir tieši tāds instruments, kas ļaus dalībvalstīm reaģēt un ievest valstī augsti kvalificētus darba ņēmējus tieši tad, kad tām viņus vajadzēs. Mēs arī ieviešam standartizētus noteikumus par Zilās kartes izsniegšanu un tās uzraudzību visā Eiropā. Es priecājos, ka Padome īstenošanas noteikumos ir iekļāvusi manu priekšlikumu marķēt Zilo karti ar tās valsts simbolu, kura to izsniegusi un uz kuru attiecas darba un uzturēšanās atļauja. Tas nozīmē, ka Austrijas Zilā karte būs sarkana, balta un sarkana un ka citām valstīm būs līdzīgi risinājumi.

Es uzskatu, ka nosacījums, kas pēc trim gadiem ļauj cilvēkiem sākt strādāt citā dalībvalstī, ja tie atbilst prasībām un ja pastāv šāda vajadzība, ir pozitīvi vērtējams solis. Vēl viens svarīgs noteikums ir, ka Zilā karte nebūs derīga, ja darba ņēmējs nebūs acīmredzami nepieciešams. Tas kļūs skaidrs, ja darba ņēmējam vairāk nekā sešus mēnešus būs pastāvīgi nenodarbināts. Tādā brīdī ir acīmredzami, ka darba ņēmējs vairs nav vajadzīgs, un tad Zilā karte kļūs nederīga. Vēlos ierosināt Padomei, ka darba ņēmējiem ir jāreģistrējas valsts iestādēs, kad tie kļūst par bezdarbniekiem, pretējā gadījumā nebūs iespējams pārbaudīt, vai sešu mēnešu periods būs beidzies.

Visbeidzot, es vienkārši vēlos teikt, ka Zilā karte ir instruments, kas ļaus dalībvalstīm elastīgi reaģēt uz situāciju. Eiropas Savienībai tā ir iespēja kļūt par pievilcīgu uzņēmumu atrašanās vietu un iespēja šo pievilcību saglabāt. Augsti kvalificētiem darbiniekiem tas ir pamudinājums izvēlēties Eiropas Savienību par vietu, kur vismaz noteiktu laika periodu dzīvot un strādāt, tā vietā, lai pārvāktos ASV, Kanādu vai Austrāliju. Es uzskatu, ka Zilā karte ir pozitīvs solis ceļā uz kontrolētu imigrāciju, kuras pamatā ir dalībvalstu prasības, iespējas un vajadzības.

  Stavros Lambrinidis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs! Jau vairāk nekā desmit gadus nav notikušas nopietnas debates par to, kā dalībvalstīm rīkoties, lai padarītu Eiropas Savienību par pievilcīgāku galamērķi likumīgiem imigrantiem, kas ir vajadzīgi mūsu sabiedrībai, un par cilvēcīgāku vietu tiem imigrantiem, kas jau dzīvo mūsu vidū.

Nesen pieņemtā „Atgriešanās direktīva”, kurā, kā mēs zinām, daudzi nabadzīgie imigranti ir padarīti par noziedzniekiem, ilustrē gandrīz maniakālo veidu, kādā Eiropas Savienība pievēršas politiskajai pieejai imigrācijas politikai.

Galvenais iemesls ir šāds — vairums Eiropas Savienības dalībvalstu vēl nav paguvušas, pirmkārt, īstenot efektīvas imigrantu integrācijas programmas un, otrkārt, pārliecināt lielu sabiedrības daļu par to, ka nenovēršamais daudzkulturālo kopienu pieaugums ir vēlama attīstība, kas veicina mūsu ekonomisko un sociālo attīstību.

Šajā kontekstā likumdošanas iniciatīvas, par kurām šodien debatējam, ir tikai apsveicamas. Iespējams, tas ir pirmais nopietnais mēģinājums izveidot kopēju Eiropas Savienības politiku likumīgai imigrācijai, neskatoties uz atsevišķu priekšlikumu salīdzinošo biklumu un problēmām, no kurām dažām esam pievērsušies grozījumos, piemēram, — kā daudzi diezgan pareizi teica — risks, ka nabadzīgajām valstīm tiks atņemti to kvalificētie darba ņēmēji.

Taču tai pat laikā šie noteikumi attiecas uz minimālu cilvēku skaitu, ko varētu saukt par priviliģētiem likumīgajiem imigrantiem. Lai ieviestu Eiropas Savienības noteikumus par likumīgu darbu un miljoniem citu cilvēku, kas ir vajadzīgi mūsu ekonomikai un kopienai, mums tagad vajag skaidras likumdošanas iniciatīvas.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs! Augsti kvalificēti darba ņēmēji no trešām valstīm Eiropas Savienību joprojām neuzskata par pievilcīgu vietu, savukārt nekvalificēti imigranti pie mums ierodas tūkstošiem. Tādēļ Eiropas Savienības imigrācijas politikai ir vajadzīga plaša un vienota vispārējā pieeja mieram un drošībai, Eiropas Savienības attīstības politikai, kā arī integrācijas un nodarbinātības politikai.

Tiesību akta priekšlikums ir mēģinājums noteikt kopējus kritērijus paātrinātai augsti kvalificētu imigrantu imigrācijas procedūrai. Mums ir vajadzīgas kopējas, vienotas definīcijas piekļuvei 27 darba tirgos.

Ikviens atzīst, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga iespēja ilgstoši izmantot kvalificētu darbaspēku no trešām valstīm, lai uzlabotu tās konkurētspēju un veicinātu ekonomisko izaugsmi. Taču mums ir nepieciešami priekšnosacījumi. Kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas loceklis es uzskatu, ka pirmais priekšnosacījums ir augsti kvalificēto personu universitātes izglītības vai trīs gadus ilgas pieredzes atzīšana.

Attīstības politikai ir jāgarantē darbaspēka no trešām valstīm pieejamība. Referente, kurai es izsaku līdzjūtību nelaimē, uzsver, ka imigrācija augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā nav ekonomisko un demogrāfisko problēmu ilgtermiņa risinājums, jo, vispārīgi runājot, ekonomiskā imigrācija ietekmē dalībvalstu darba tirgus.

Līdz brīdim, kad mums būs vienotas sociālās sistēmas un vienoti tiesību akti par nodarbinātību, ir jāpiemēro subsidiaritātes princips. Tādēļ Eiropas Parlaments iesaka stingri ievērot Kopienas priekšrocības principu. Ievērojot savu suverenitāti, dalībvalstīm ir jānosaka, cik daudz imigrantu no trešām valstīm tās uzņems, un dalībvalstīm jādrīkst noteikt arī nulles kvotu.

Pat ja ir ievēroti priekšnosacījumi, Zilās kartes drīkst izsniegt tikai saskaņā ar katras dalībvalsts ieskatiem, un Eiropas pievienotā vērtība ir iespēja pārvietoties pēc divus gadus ilgas likumīgas uzturēšanās citā dalībvalstī.

  Karin Jöns (PSE). – (DE) Lai spētu kontrolēt likumīgo imigrāciju, risināt demogrāfisko pārmaiņu radītās grūtības, palielinātu mūsu konkurētspēju un vienlaikus nodrošinātu augstu sociālās harmonijas līmeni, mums steidzamāk nekā agrāk ir vajadzīga kopēja imigrācijas politika. Par šo jautājumu Parlaments ir vienisprātis. Tādēļ es vēlos pateikties visiem četriem referentiem par ciešo sadarbību.

Taču mana grupa uzskata, ka vienotai imigrācijas politikai ir jāietver visi migranti, pretējā gadījumā tā neatbildīs mūsu prasībām. Tas nozīmē, ka ir jāpiemēro vienlīdzīgas attieksmes princips tādās jomās kā darba ņēmēju tiesības, piekļuve izglītībai un neierobežota piekļuve sociālās drošības sistēmām. Tādēļ es lūgšu jums rīt balsot par manas grupas ierosinātajiem grozījumiem. Pamatdirektīvai ir jāattiecas arī uz sezonas darba ņēmējiem, bēgļiem vai pagaidu patvēruma meklētājiem.

Runājot par Zilo karti, es gribētu mainīt atbildīgās komitejas rītdienas balsojuma rezultātu, lai atvērtu Eiropas Savienības darba tirgu ne tikai migrantiem no valstīm, ar kurām jau ir noslēgti partnerības nolīgumi. Šāda veida ierobežojumi nedrīkst pastāvēt, un es priecājos, ka tā uzskata arī Komisija.

Visbeidzot, vēl kāds vārds Padomei. Ņemot vērā situāciju, es aicinu jūs pieņemt abas direktīvas kopā. Ja mēs nopietni uztveram vienlīdzīgu attieksmi, mēs nedrīkstam vienlīdzīgas attieksmes principus vispirms piemērot tikai augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, bet pārējiem migrantiem — varbūt kaut kad vēlāk.

  Inger Segelström (PSE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos sākt ar pateicību referentei Klamt kundzei un ēnu referentiem par interesanto ziņojumu. Kā sociāldemokrāte no Ziemeļvalstīm es cerēju uz jūsu atbalstu tam, ka uz ES Zilo karti ir jāattiecas arī koplīgumiem. Es uzskatu, ka tas būs vajadzīgs, taču mani īpaši nesatrauc, ka tas netiks īstenots. Tomēr Parlamentam vajadzēja uzņemties iniciatīvu par šo jautājumu.

Labi, ka tagad ir skaidri noteikts, ka pārkāpjot tiesību aktus un nepārbaudot, vai netiek nodarbināti nelegāli darba ņēmēji, darba dēvēji izdara noziegumu, lai gan tai pat laikā viņiem var būt pienākums kompensēt mazo samaksu un līdzīgus trūkumus retrospect. Labi ir arī tas, ka trešo valstu pilsoņi attiecīgā perioda laikā drīkst doties mājās un pēc tam atgriezties Eiropas Savienībā. Tas parāda, ka mēs nopietni uztveram trešo valstu bažas par intelektuālā darbaspēka aizplūšanu. Mani arī apmierina, ka dalībvalstīm ir jāņem vērā valstu un reģionālie tirgi, un es atbalstu šo lēmumu. Tas nozīmē, ka tie cilvēki, kuriem nav darba un kuri jau uzturas mūsu valstīs, būs pirmie rindā uz darbavietu. Tas ir īpaši svarīgi šajās dienās, kad kredītresursu trūkuma atmodas sākumā palielinās bezdarbs un, jo īpaši, kad daudzās mūsu dalībvalstīs demokrātiju apdraud ksenofobija.

  Roselyne Lefrançois (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms vēlos pateikties referentei un ēnu referentiem par sadarbības garu. Šī direktīva ir pirmais svarīgais dokuments, kas attiecas uz likumīgu imigrāciju. Tās mērķis ir veicināt, lai Eiropas Savienībā ierodas augsti kvalificēti darba ņēmēji no trešām valstīm, kuri šobrīd dod priekšroku Amerikas Savienotajām Valstīm vai Kanādai. Pateicoties Zilajai kartei, šie darba ņēmēji un viņu ģimenes locekļi tagad varēs saņemt neskaitāmas tiesības.

Protams, mēs riskējam tikt vainoti selektīvas imigrācijas atbalstīšanā, taču vēlos norādīt, ka tieši Padome sistemātiski iebilst pret horizontālu direktīvu, kas attiektos uz visiem darba ņēmējiem imigrantiem. Tādēļ, ja Komisija vēlējās nedaudz pavirzīties uz priekšu likumīgas imigrācijas jomā, nebija citas izejas, kā sākt ar augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, jo tā zināja, ka par tiem būs vieglāk saņemt dalībvalstu piekrišanu. Protams, man ir žēl, ka jāīsteno nozaru pieeja, taču mēs — Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa — tik ilgi esam nosodījuši Eiropas Savienības imigrācijas politikas īpaši represīvo būtību un aicinājuši izstrādāt likumīgu imigrācijas politiku, kas ir šāda nosaukuma cienīga, ka, manuprāt, ir svarīgi šo pirmo soli apstiprināt.

Neaizmirsīsim, ka šobrīd jau tiek gatavoti citi dokumenti par, piemēram, sezonas darba ņēmējiem un praktikantiem.

  Emine Bozkurt (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Beidzot ir sperts svarīgs solis. Eiropa ir vienisprātis par nosacījumiem attiecībā uz vienotu sistēmu labāko darba ņēmēju piesaistīšanai. Tā ir šīs kartes piedāvātā pievienotā vērtība. Šis solis ir vajadzīgs, lai gan, manuprāt, tas ir tikai pirmais solis. Kad būsim guvuši pieredzi Zilās kartes izmantošanā, nākamajā periodā mums būs jāsper turpmākie soļi.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka dzīvojam nemierīgā laikā. Ir pilnīgi iespējams, ka finanšu krīzes rezultātā drīz notiks štatu samazināšana. Tādēļ Zilās kartes sistēmā ir svarīgi — kā rakstīts Klamt kundzes ziņojumā — paredzēt vietu dalībvalstu politikai. Dalībvalstīm ir jāvar izlemt, cik daudz imigrantu ar atbilstošu kvalifikāciju tām vajag un cik imigrantu tās var pieņemt darbā, neizraisot trešajās valstīs intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no tādām jutīgām nozarēm kā veselības aprūpe. Taču mums ir arī jālūkojas uz priekšu. Eiropas Savienībai izmisīgi vajag atbilstoši kvalificētus migrantus. Tādēļ labākais risinājums ir pēc iespējas vienkāršāka Zilā karte, ar ko piesaistīt patiesi talantīgus cilvēkus. Es domāju, ka šis risinājums ir ietverts pašreizējā priekšlikumā, daļēji pateicoties Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas ierosinātajiem grozījumiem. Attiecīgi, cilvēkiem, kas jau likumīgi uzturas ES, ir svarīgi, ka viņiem nav vispirms jāatgriežas izcelsmes valstī, lai varētu pieteikties Eiropas Savienības dalībvalsts Zilajai kartei, ja viņi atbilst pārējiem nosacījumiem.

  Harald Ettl (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Nākamo 20 gadu laikā Eiropas Savienībai vajadzēs vairāk augsti kvalificētu darba ņēmēju no trešām valstīm. Citas valstis gadiem ir nesamērīgi izmantojušas šajā jomā pieejamo potenciālu. Eiropas Savienības izstrādātie noteikumi ir līdzsvaroti un domāti, lai novērstu intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no trešām valstīm. Prasības jebkurā laikā noteiks dalībvalstis. Tas viss izklausās ļoti saprātīgi, taču, no otras puses, šobrīd mūs apdraud finanšu un ekonomikas krīzes izraisītā recesija.

Visā Eiropas Savienībā palielināsies bezdarba līmenis, un dažas dalībvalstis jau tagad vēlas vairāk ierobežot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā. Vai situācijā, kad ar vidi saistītu apsvērumu dēļ esam spiesti mainīt savu rūpniecības politiku, nebūtu prātīgāk ieguldīt līdzekļus, lai pavairotu un uzlabotu apmācības programmas augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, kam ir ievērojams novatorisma potenciāls? Tā vietā, lai nozagtu labākos darba ņēmējus trešām valstīm, mums jākoncentrē savi centieni uz šo jautājumu. Citādi ar to vien nepietiks, lai nodrošinātu mūsu nākotni ilgtermiņā.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs visi atceramies darba nometnes, kas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs tika atvērtas 2006. gada rudenī. Šajās nometnēs nelegālie imigranti šausmīgos apstākļos strādāja plecu pie pleca ar Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

Šī situācija pavirzīja uz priekšu mūsu darbu pie imigrācijas paketes, un šodien mēs apspriežam dažus no tās elementiem. Man šķiet, ka mēs ejam pareizajā virzienā. Priekšlikumā ir noteikti civilizētāki darba apstākļi un vienkāršoti noteikumi, kas reglamentē likumīgo imigrantu nodarbinātību un uzturēšanos. Kā sieviete no Polijas es arī vēlos uzsvērt mūsu solidaritāti ar trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi uzturas Eiropas Savienībā. Mēs nedrīkstam viņus diskriminēt.

Es arī nedomāju, ka Zilā karte apdraudēs jauno dalībvalstu pilsoņu intereses vai radīs tiem konkurenci. Vairums Eiropas Savienības darba tirgu mums ir atvērti jau tagad, un, kā labi zināms, visi pārejas periodi beigsies pirms Zilā karte stāsies spēkā.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). - (LT) Ministra kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ne tikai Eiropa, bet arī pasaule kļūst arvien atvērtāka. To izraisa mūsdienu tehnoloģijas un globalizācija, un cīnīties ir patiešām neproduktīvi.

Es apsveicu Franciju, kura savas prezidentūras laikā uzsāka svarīgās iniciatīvas, kuras mēs šodien apspriežam.

Eiropas Savienības intereses ir skaidras — mums ir darba ņēmēju trūkums, mums vajag darbiniekus, kā arī augsti kvalificētus speciālistus, jo mūsu pilsoņi izmanto savas tiesības doties, dzīvot un strādāt kaut kur citur, kur viņi vēlas.

Likumīga imigrācija uz Eiropas Savienību ir pilnīgi pieņemams problēmas risinājums. Tā ir arī mūsu reakcija uz globalizācijas radītajiem izaicinājumiem un Eiropas Savienības mērķi palielināt konkurētspēju.

Es piekrītu, ka abi priekšlikumi ir jāsaskaņo un ka tie jāsaskaņo ar citiem tiesību aktiem, taču nav šaubu, ka mums bija jāatrisina šīs problēmas, un es vēlreiz apsveicu abus referentus un prezidējošo valsti.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE). – (RO) Rezolūcijas projekts, kura mērķis ir ieviest augsti kvalificētiem darba ņēmējiem domātu Zilo karti, ir paredzēts, lai piesaistītu augsti kvalificētu profesionālu darbaspēku no valstīm, kas neatrodas Eiropas Savienībā, piedāvājot šiem imigrantiem iespēju likumīgi dzīvot un strādāt ES. Šāda iniciatīva ir noderīga situācijā, kad tiek prognozēts, ka nākamo 20 gadu laikā iespējams netiks aizpildīti 20 miljoni darba vietu.

Taču vēlos jums atgādināt, ka Rumānijas un Bulgārijas pilsoņi joprojām saskaras ar ierobežojumiem darba tirgū, un jau tagad pastāv bažas, ka atsevišķas valstis grasās pagarināt pārejas periodu vēl par trim gadiem. Tādēļ šajā kontekstā ir patiesi svarīgi nepalielināt arī Eiropas Savienības pilsoņu diskrimināciju.

  Marek Aleksander Czarnecki (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Demogrāfiskās pārmaiņas Eiropas Savienībā un iedzīvotāju novecošana rada pieprasījumu pēc kvalificētiem darba ņēmējiem no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Ekonomiskā migrācija ir izaicinājums, uz ko Eiropas Savienībai jāreaģē strauji globalizētajā pasaulē. Es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā integrēta un visaptveroša pieeja Eiropas Savienības migrācijas politikai.

Attīstības un nodarbinātības ziņā īpaša uzmanība ir jāpievērš inženierzinātnei un datortehnoloģijām. Ja vēlamies ierobežot nelegālo imigrāciju, ir jāpieņem Kopienas noteikumi. Es piekrītu referentei un konsultantei Masiel kundzei un atbalstu Eiropas Savienības Zilās kartes sistēmas ieviešanu kvalificētiem imigrantiem, kas paredzēta, lai veicinātu kvalificētu speciālistu no trešām valstīm nodarbinātību.

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). – (CS) Trešo valstu valstpiederīgo mobilitāte Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā globalizētajā pasaulē, kurā dominē nežēlīga ekonomiskā konkurence, ir liels izaicinājums Eiropai. Mēs pieņemam kopējus Eiropas Savienības noteikumus, kas sniedz iespēju pārvaldīt migrācijas plūsmas uz Eiropu un ierobežot nelegālo imigrāciju. Ir pareizi atbalstīt Komisijas ieteikumu paātrināt darba ņēmēju uzņemšanas procesu un nodrošināt viņiem labākus dzīves apstākļus, lai padarītu Eiropas Savienību pievilcīgāku augsti kvalificētiem darba ņēmējiem no trešām valstīm. Izšķirošais faktors ir ne tikai ātrs darba ņēmēju uzņemšanas process, kurā nav birokrātisku šķēršļu, bet arī kopēji un vienoti piekļuves nosacījumi visiem 27 darba tirgiem. Taču debatējot par abiem ziņojumiem, ir jāpiebilst, ka Eiropas Savienībā joprojām pastāv šķēršļi jauno dalībvalstu pilsoņu nodarbinātībai.

  Toomas Savi (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības Zilā karte ir ļoti vērtīga iniciatīva, raugoties no jaunattīstības valstu skatupunkta. Tā kā Eiropas Savienības Zilo karti piešķirs dalībvalstis, varētu domāt, ka, pārskatot savu darba tirgu, dalībvalstis pārāk bieži konstatēs, ka to situācija nav piemērota ārvalstu darbaspēka uzņemšanai, vai ka dalībvalsts politika rada dažādus šķēršļus pilnīgai ES Zilās kartes politikas īstenošanai. Baidos, ka atsevišķas dalībvalstis var nelabvēlīgi ietekmēt ES Zilās kartes nolūku.

ES Zilā karte nav izveidota tikai tādēļ, lai apmierinātu dalībvalstu pieprasījumu pēc darbaspēka, bet arī tādēļ, lai uzsāktu intelektuālā darbaspēka „cirkulāciju”. Savā ziņā tas ir ES attīstības sadarbības politikas atbalsta pasākums, jo beigās Zilās kartes turētāji, kas būs guvuši valsts attīstībai būtisku pieredzi, atgriezīsies savās izcelsmes valstīs.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE). – (RO) Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienība kļūst pievilcīga augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, jo īpaši, ņemot vērā, ka vairums pašreizējo imigrantu nav kvalificēti. Šiem darba ņēmējiem ir jānodrošina labvēlīgi apstākļi, saskaņota emigrācijas regulēšanas sistēma un pārvietošanās no vienas valsts uz citu, kā arī kvalifikācijai atbilstošas algas.

Eiropas Savienības Zilā karte arī jāuztver kā līdzeklis nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kā daļa no vienošanās par imigrāciju un patvērumu un kā daļa no risinājuma ar darbaspēka trūkumu saistītajai problēmai, kas ietekmēs Eiropas Savienību turpmākajās desmitgadēs.

Es vēlos koncentrēties uz viedokli, ka jauno dalībvalstu pilsoņu pozīcijas nedrīkst būt sliktākas kā trešo valstu pilsoņiem. Ir nepieņemami, ka atsevišķas valstis neatver savu darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem, taču tai pat laikā, pieprasot augstu kvalifikāciju, piedāvā darbu darba ņēmējiem no valstīm, kas neietilpst ES.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Ar demogrāfiju saistītās problēmas un Eiropas Savienības iedzīvotāju novecošana nav vienīgie iemesli, kādēļ vajadzētu ieviest ES kontrolētu instrumentu — Zilo karti. Pēc ES paplašināšanās no jaunajām dalībvalstīm aizplūda ļoti daudz speciālistu. Kvalificētu speciālistu aizplūšana šobrīd ir viena no lielākajām darba devēju problēmām, kas kavē investīcijas un tādējādi ierobežo ekonomisko attīstību.

Ja mūsu uzņēmumi nespēs atrast kvalificētus darbiniekus savā darba tirgū, viņi zaudēs konkurencē ar Ķīnu. Darba devēji no Polijas vēlas, lai notiktu darba tirgus plašāka atvēršana. Viņi vēlas nodarbināt darba ņēmējus no tādām valstīm kā Ukraina un Baltkrievija. Tai pat laikā mums jāatceras, ka visām priekšrocībām Eiropas Savienībā ir jābūt saskaņotām. Mums jāatceras, ka daži no tiem cilvēkiem, kas pie mums ieradīsies, izmantojot Zilās kartes sistēmu, atgriezīsies mājās, ņemot sev līdzi Eiropas Savienībā iegūto pieredzi. Lai stiprinātu izglītības un pastāvīgas attīstības sistēmas attiecībā uz dalībvalstu tirgiem vajadzīgajiem speciālistiem, mums ir jāstrādā vienlaikus.

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos pievērst uzmanību diviem apdraudējumiem, kas parādījušies šajās debates un ierosinātajos noteikumos.

Pirmkārt, pārmērīgas prasības trešo valstu valstpiederīgajiem, kas uzsāk šeit nodarbinātību. Prasība, ka vismaz diviem no pieciem profesionālās pieredzes gadiem ir jābūt pavadītiem vadošā amatā, manuprāt, ir pārāk augsta. Medmāsai vai IT speciālistam tas nav vajadzīgs, lai viņi varētu būt noderīgi mūsu uzņēmumiem.

Otrs apdraudējums ir mēģinājums noteikt vienotu minimālo darba ņēmēju atalgojuma likmi. Šis nosacījums noteikti iznīcinās pamatprincipu, kuru patiešām vajadzētu piemērot — vienādu atalgojumu par vienādu darbu —, jo ir iespējams, ka kāds, kurš atbrauc strādāt uz ES, var pelnīt vairāk nekā cilvēks, kurš šeit jau strādā.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Šīs plašās debates liecina par izstrādāto ziņojumu kvalitāti. Es vēlreiz vēlos pateikties referentiem un atzinumu sagatavotājām Masiel kundzei, Jeleva kundzei un Panayotopoulos kundzei, un teikt, — kā liecina mūsu debates —, ka šis patiesi ir liels solis uz priekšu vienošanās par likumīgu imigrāciju jomā. Pirms četriem gadiem neviens negribēja dzirdēt par Kopienas instrumentiem. Mēs zinām, ka pāris gadu laikā mēs varēsim virzīties tālāk.

Es arī apsveicu Komisiju, izsakot atzinību Barrot kungam, kam izdevās uzsākt šīs debates un panākt, ka mūsu ambīcijas šajā jomā strauji palielinās. Arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ir paveikusi labu darbu. Deprez kungs atrada pareizos vārdus, līdzsvaru un saprāta balsi; viņš atbalsta atvērtu Eiropas Savienību, un es to vērtēju atzinīgi. Neskatoties uz vienu vai divām niansēm, arī Roure kundze vēlas, lai Eiropas Savienība būtu gatava iedzīvotāju pārvietošanās gadsimtam, un tieši to mēs mēģinām panākt. Kā norādīja Lefrançois kundze, abi dokumenti ir sākums, nevis beigas, un tajos ir atstāta vieta cirkulārai migrācijai.

Runājot par jautājumu par Kopienas priekšrocību, ko ierosināja Grabowska kundze, Gál kundze, Fava kungs un jo īpaši Catania kungs, es gribētu norādīt, ka Zilā karte nestāsies spēkā līdz 2011. gadam, līdz kuram būs beigušies pievienošanās līgumos noteiktie pārejas pasākumi, un ka tā nenodrošina statusu, kas būtu vienlīdzīgs ar ES pilsoņa statusu. Turklāt mēs vēlamies iekļaut dokumentā Kopienas priekšrocības principu, kas ir paredzēts pievienošanās līgumos, un esam gatavi to darīt.

Attiecībā uz neskaitāmajām piezīmēm par intelektuālā darbaspēka aizplūšanu — jo īpaši Kreissl-Dörfler kunga, Borghezio kunga, Budreikaitė kundzes, Moreno kunga, Lambert kundze un Roure kundzes piezīmēm, es uzskatu, ka Eiropas Parlaments ir paudis pamatotas bažas par to, ka Zilajā kartē ir iekļauti noteikumi par intelektuālā darbaspēka aizplūšanas pārvēršanu intelektuālā darbaspēka ieguvumā, un man šķiet, ka ir trīs galvenie veidi, kā to īstenot.

Pirmkārt, direktīva nekādā veidā nedominē pār Eiropas Savienības nolīgumiem vai atsevišķu dalībvalstu un izcelsmes valstu nolīgumiem, kur izveidoti to profesiju uzskaitījumi, kas jāizslēdz no darbības jomas, lai nodrošinātu ētisku pieņemšanu darbā tajās nozarēs, kurās ir darbaspēka trūkums. Otrkārt, ir jāsniedz dalībvalstīm iespēja izskatīt katru gadījumu atsevišķi — lai nodrošinātu ētisku pieņemšanu darbā, tām ir jāvar noraidīt Zilās kartes pieprasījumu. Visbeidzot direktīvai jāvar veicināt augsti kvalificētu darba ņēmēju cirkulārā migrācija un, protams, kā jau tika norādīts, jāliek uzsvars uz prasībām attiecībā uz apmācību izcelsmes valstī.

No otras puses, man nešķiet, ka ir jānovērš sistemātiska Zilo karšu izsniegšana, ja ar izcelsmes valsti nav noslēgts nolīgums. Kā norādīja Barrot kungs, es uzskatu, ka tas palielinātu diskrimināciju un nodotu pieprasījumus valstu sistēmām, tādēļ ir vēlams izskatīt katru gadījumu atsevišķi.

Runājot par augsti kvalificētu un nekvalificētu darba ņēmēju nodalīšanu, ko īpaši pieminēja Busuttil kungs un Lefrançois kundze, kā arī Lambert kundze, es uzskatu, ka mums jāvirzās uz priekšu pakāpeniski. Diemžēl šobrīd nepastāv vienprātība par likumīgu migrāciju, lai Kopienas līmenī varētu rīkoties visos darba tirgus segmentos. Tomēr mēs virzāmies uz priekšu, jo Eiropas Savienībā visiem darba ņēmējiem no trešām valstīm ir noteikts vienots tiesību kopums, un mums ir jāsāk ar augsti kvalificētiem, sezonas, norīkotajiem darba ņēmējiem un praktikantiem. Panākt progresu mums var palīdzēt Stokholmas programma.

Pretēji Flautre kundzes un citu runātāju teiktajam, Zilās kartes garantētās tiesības neietver ierobežojumus attiecībā uz apvienošanās brīvību vai ar nodarbinātību saistītajām tiesībām, gluži pretēji, un šī Zilā karte būs vienīgais instruments, kas ļaus imigrantiem izmantot tiesības pārvietoties, lai uzsāktu kvalificētu, profesionālu nodarbinātību Eiropas Savienībā, ko valstu sistēmas šobrīd nepieļauj. Tā ir būtiska šī dokumenta sniegta priekšrocība.

Atbildot Pirker kungam par periodu, pēc kura šīs priekšrocības beigsies, ja darba ņēmējam nebūs darba, — ir taisnība, ka ir noteikts trīs mēnešus ilgs periods — Eiropas Savienības prezidentūra gribētu, lai šis periods būtu garāks nekā piedāvātais, taču šajā jautājumā neizdevās panākt vienprātību. Patiesi, atsevišķas dalībvalstis pat vēlējās, lai šāda perioda vispār nebūtu, kas noteikti nebija Prezidentūras pausta vēlme.

Visbeidzot, atbildot Fava kungam — Padomes dokumenta 16. apsvērumā ir iekļauts vienlīdzības princips attiecībā uz vienādu samaksu par vienādu darbu trešo valstu speciālistiem un Kopienas valstpiederīgajiem. Tas tiek īstenots šā dokumenta 15. panta 1. punktā.

  Jacques Barrot, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es aprobežošos ar Jouyet kunga izteikto piebilžu papildināšanu, kuras, manuprāt, šopēcpusdien labi ilustrē mūsu kopīgo interesi par jūsu darbu. Es vēlos pateikties visiem runātājiem un visiem referentiem, kuri ir padarījuši labu darbu.

Es vēlreiz vēlos informēt, ka direktīvas priekšlikumā ir pilnībā ievērots Kopienas priekšrocības princips. Turklāt Kopienas priekšrocības princips ir iekļauts līgumos par pievienošanos Eiropas Savienībai, un līgumos noteikts — ja dalībvalsts piemēro pagaidu ierobežojumus darba ņēmējiem, kas ir cits dalībvalsts valstpiederīgie, tai jāpiešķir tiem prioritāte attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, salīdzinot ar darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu valstpiederīgie. Jāuzsver, ka es to saku par labu jauno dalībvalstu deputātiem.

Tālāk, man ir arī jāatbild tiem, kam ir bažas par intelektuālā darbaspēka aizplūšanas risku. Vēlos jums atgādināt, ka priekšlikumā ir ieteikta klauzula par ētisku pieņemšanu darbā, lai ierobežotu un pat aizliegtu aktīvu reklamēšanu, ko dalībvalstis varētu uzsākt jaunattīstības valstīs, kurās jau tā notiek ievērojama intelektuālā darbaspēka aizplūšana.

Šajā priekšlikumā ir arī paredzēta dalībvalstu iespēja noraidīt Zilās kartes pieteikumu, pamatojoties uz apsvērumiem, kas saistīti ar ētisku pieņemšanu darbā. Mēs esam paredzējuši pasākumus cirkulārās migrācijas atvieglošanai un noteikuši dalībvalstīm pienākumu iesniegt Komisijai ikgada statistiku par direktīvas piemērošanu, lai veicinātu šī tiesību akta ietekmes uzraudzību.

Taisnība, ka mums ir jāizvairās no aktīvas tādu speciālistu pieņemšanas darbā, kas nāk no valstīm, kur ir ievērojams speciālistu trūkums, tas jo īpaši attiecas uz veselības nozari Āfrikā, un tam visam tiks rasts risinājums, veidojot partnerību ar izcelsmes valstīm.

Treškārt, es, protams, vēlos sacīt, ka šo tekstu papildinās citi Komisijas priekšlikumi. Nākamā gada martā es iepazīstināšu ar dokumentu par sezonas darbinieku, apmaksātu praktikantu, kā arī daudznacionālām darba ņēmēju grupām, kuras iespējams norīkot. Arī šajā jomā, kā teica Lefrançois kundze, tas ir sākums, un mums jāturpina virzība ceļā uz pilnīgu likumīgas imigrācijas sistēmu.

Es arī tikai atkārtošu Jouyet kunga labi teiktos vārdus — mums ir ļoti skaidra vēlme sniegt visiem imigrantiem un jaunpienācējiem Eiropas Savienībā vienlīdzīgas tiesības, kas vēlreiz atspoguļo mūsu Eiropas Kopienas ideālu.

Jebkurā gadījumā, esmu piefiksējis daudzus komentārus un piezīmes. Nākamo mēnešu laikā notiks turpmākas diskusijas par migrācijas jautājumiem. Patiesi, es uzskatu, ka mums jāsāk pierast pie to bezkaislīgas, ļoti objektīvas un patiesi taisnīgas risināšanas, vienlaikus atzīstot, ka imigrācija mums ir arī vajadzīga, taču tāda imigrācija, uz kuru attiecas uzticama un pret visiem godīga tiesiskā sistēma.

  Manfred Weber, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi! Vispirms vēlos teikt, ka ar prieku nododu Ewa Klamt jūsu laba vēlējumus un arī jūsu līdzjūtību. Es arī vēlos jums pateikties par debatēm un uzsvērt trīs jautājumus.

Pirmkārt, es vēlos apstrīdēt nacionālistisko retoriku, ko šodien pāris reižu dzirdējām. Tas noteikti nav šī Parlamenta deputātu vairākuma viedoklis, un tas būtu jānoraida.

Otrkārt, es, protams, vēlos pievērsties jautājumam par likumīgu imigrāciju, kas mums ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka mūsu tautsaimniecības saglabā novatorisma spējas, un lai cīnītos pret nelegālo imigrāciju — tās ir kā vienas monētas divas puses. Eiropas Savienības pilsoņi vēlas, lai mēs gan veicinām imigrāciju, kas ir noderīga un likumīga, gan cīnāmies pret nelegālo imigrāciju.

Treškārt, tas bija gaidāms, nonākot līdz jautājumam par Zilo karti, taču es arī vēlos teikt, ka tas ir labs pirmais solis ceļā uz vienota tēla radīšanu visā pasaulē. Tādēļ es uzskatu, ka mums šis solis ir jāsper kopā, lai mēs uzkāptu vienu pakāpienu augstāk. Balsosim rīt par šo tiesību aktu!

  Patrick Gaubert, referents. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Esmu dzirdējis vairākas lietas... Sākšu ar runu par debatēm. Debates bija diezgan interesantas. Es nevienu necitēšu, taču teikšu, ka Eiropas tautas partijai (Kristīgajiem demokrātiem) un Eiropas demokrātu grupai nav nepieciešama lekcija par cilvēktiesību ievērošanu. EPP-ED grupa priecājas, ka Eiropas Savienība spēj panākt vienošanos par kopējiem instrumentiem, kas ir būtiski migrācijas plūsmu pārvaldīšanai, un tā arī priecājas, ka Eiropas Savienība nenoslēdzas sevī.

Mums ir gan cilvēcīga, gan stingra migrācijas politika — cilvēcīga tādēļ, ka nepieļauj pazemojošus dzīves apstākļus imigrantiem, kas dzīvo mūsu valstīs — mēs darām visu, ko varam, lai atturētu sievietes un vīriešus no kāpšanas laivās un riskēšanas ar dzīvību — un stingra, jo tā nosoda kontrabandistus un nelietīgus darba devējus.

Attiecībā uz Zilo karti un apvienotu uzturēšanās atļaujas piešķiršanas procedūru es savam draugam Catania kungam saku, ka mūsu valstīs ir vajadzīgi gan labākie, gan pārējie. Runājot par šo tematu, likumīgiem imigrantiem būs tādas pašas tiesības kā Kopienas pilsoņiem, ne mazākas, ne lielākas.

Ciktāl tas attiecas uz Eiropas Savienības migrācijas politiku, ES nav jāizpērk vaina citu priekšā. Eiropas Savienība neuzskata imigrantus par blēžiem vai noziedzniekiem, vai arī draudu mūsu drošībai vai darbaspēkam. Tie ir vīrieši, sievietes un bērni, miesa un asinis, kas mūsu teritorijā meklē labāku dzīvi, jo mājās viņiem nav nekā.

Mūsu kopējais mērķis ir palīdzēt viņiem un viņus atbalstīt, pat ja tas nozīmē mudināt viņus atgriezties savās valstīs. Mūsu migrācijas politika ir cieņpilna, atvērta, iespējams, drošību alkstoša, taču tā ir domāta gan viņiem, gan mums, un mēs varam ar šo politiku lepoties un varam paust šo lepnumu rītdien, balsojot par abiem ziņojumiem par Eiropas Savienības migrācijas politiku.

  Priekšsēdētājs. − Es vēlos personīgi izteikt līdzjūtību Klamt kundzei par pēkšņo tēva zaudēšanu pagājušajā nedēļā. Es redzēju viņu neilgi pēc jaunumu uzzināšanas, tāpēc jūtu viņai līdzi.

Kopīgās debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 20. novembrī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju gan Komisijas iniciatīvu, gan referenta nostāju, jo domāju, ka ir panākts ievērojams progress attiecībā uz augsti kvalificētu darba ņēmēju migrāciju, kas ir būtiska, lai sasniegtu Lisabonas mērķus.

Taču es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jābūt pievilcīgai ne tikai augsti kvalificētu trešo valstu speciālistu, bet arī jauno eiropiešu acīs. Paturot prātā to, ka uz kārts ir likta ES konkurētspēja, mēs arī nevēlamies redzēt intelektuālā darbaspēka aizplūšanu uz ASV vai Kanādu, tādējādi radot kaitējumu Eiropas Savienībai. Tādēļ pašreizējā iniciatīva ir jāsaskaņo ar politiku, kas pamudinātu jaunos eiropiešus.

Pie tam mums jāīsteno šis pasākums īpaši uzmanīgi un atbildīgi, ņemot vērā ar cilvēkresursiem saistīto situāciju noteiktās jomās imigrantu izcelsmes valstīs, lai vēl vairāk nepadziļinātu cilvēkresursu krīzi, jo īpaši izglītības un veselības aprūpes nozarēs.

Visbeidzot, es atbalstu Klamt kundzes nostāju par Kopienas priekšrocības principa piemērošanu darbā pieņemšanas procesā un ideju par prioritātes piešķiršanu jauno dalībvalstu pilsoņiem, kuru piekļuve darba tirgum joprojām ir ierobežota. Ja šie ierobežojumi tiks saglabāti, prioritātes piešķiršana, manuprāt, būs minimālais nosacījums, lai panāktu, ka šo valstu pilsoņi nejūtas kā Eiropas Savienības otrās šķiras pilsoņi.

  Corina Creţu (PSE), rakstiski. – (RO) Es vēlos pievērst jūsu uzmanību atsevišķiem nosacījumiem, kam var būt diskriminējoša ietekme, un tādēļ es gribētu lūgt jūs apsvērt iespēju piešķirt prioritāti attiecībā uz piekļuvi ES darba tirgum jauno ES dalībvalstu pilsoņiem, nevis imigrantiem, kas nav ieradušies no šīm valstīm.

„Zilās kartes” iniciatīva ir noderīga, jo tā daļēji atrisinās augsti kvalificētu darba ņēmēju trūkumu, un tai var būt nozīmīga loma nelegālās imigrācijas samazināšanā. Taču ir arī nosacījumi, kas rada Eiropas Savienības jauno dalībvalstu pilsoņiem nelabvēlīgu situāciju. Situācijā, kad rumāņiem atsevišķās vai visās nozarēs joprojām ir ierobežota piekļuve lielākajai daļai ES valstu darba tirgu, ir jānosaka dalībvalstīm pienākums noraidīt Zilās kartes pretendentus tajās jomās, kurās darba ņēmējiem no valstīm, kas nesen pievienojās ES, joprojām ir ierobežota piekļuve spēkā esošo pārejas noteikumu dēļ. ES valstu iedzīvotājiem, pat ja to valstis pievienojās ES tikai nesen, ir jāpiešķir prioritāte, salīdzinot ar pilsoņiem, kas dzīvo ārpus ES.

Man arī jābrīdina par iespējamo intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no jaunattīstības valstīm, kas ietekmēs šo valstu svarīgākās nozares, piemēram, veselības aprūpi, izglītību un pētniecību, izraisot bumeranga efektu ar sarežģītām sekām visā pasaulē.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Attiecībā uz „noteikumu par trešo valstu valstpiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā” Eiropas Savienībā („Zilā karte”) un „apvienotas pieteikšanās procedūru uzturēšanās un darba atļaujai” izveidi mēs, papildus citiem satraucošiem aspektiem, uzskatām, ka šīs iniciatīvas ir jāaplūko ES kopējās imigrācijas politikas kontekstā.

Citiem vārdiem sakot, tiem ir jēga un visa to nozīme tiek atklāta tikai tad, ja tos integrē citos šīs politikas pīlāros, kā no jauna tiek apstiprināts „Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktā” — imigrantu saukšana pie kriminālatbildības, apcietinājuma centri, „atgriešanās” direktīva; robežkontrole, Frontex izveide; „atpakaļuzņemšanas nolīgumi” kā „sadarbības” nolīgumu klauzulas.

Ieviešot diskrimināciju imigrantu vidū, šī „Zilā karte” mēģina reaģēt uz „Lisabonas stratēģijas” neoliberālajiem mērķiem un ES darbaspēka trūkumu (ko nosaka kvotas), tādējādi pielīdzinot imigrantus „darbaspēkam”, veicinot trešo valstu cilvēkresursu — jo īpaši to kvalificētāko darba ņēmēju — nolaupīšanu un ieviešot Eiropas Savienībā bīstamas, centralizētas sistēmas, lai uzglabātu un apkopotu datus par imigrantiem.

Citiem vārdiem sakot, „Zilā karte” un „apvienotā procedūra” veido vienu ES necilvēcīgās imigrācijas pīlāru, kas sauc pie kriminālatbildības un izraida vai arī ekspluatē un atlaiž imigrantus.

  Magda Kósáné Kovács (PSE), rakstiski. – (HU) Imigrācija ilgi ir bijusi viens no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās jomas jautājumiem Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībā, kuras iedzīvotāji noveco, ikviens piekrīt, ka nepieciešams nostiprināt darbaspēku, lai saglabātu un palielinātu mūsu konkurētspēju.

Lai veicinātu imigrāciju kā vienotu reakciju, ir vajadzīgs ne tikai ES regulējums, bet objektīva stratēģija, kurā ņemta vērā ilgtspējīga attīstība un vienlīdzīgs sociālais līdzsvars.

Klamt kundzes ziņojums par Eiropas Savienības Zilo karti ir pelnījis atzinību, jo tajā ir paredzēti pieņemamāki nosacījumi augsti kvalificētu darba ņēmēju no trešām valstīm nodarbināšanai, ņemot vērā apstākļus ģimenē, kā arī iespējamo īslaicīgu atgriešanos mājās. Taču mani īpaši iepriecina, ka izskatām šo jautājumu kopā ar Gaubert kunga ziņojumu par apvienotu uzturēšanās un darba atļauju, lai varētu izvairīties pat no priekšstata, ka Eiropas Savienības durvis tiek atvērtas tikai augsti kvalificētiem darba ņēmējiem.

Lai nodrošinātu ES iekšējo sociālo līdzsvaru, mums jāpārdomā, cik lielā mērā tāda finanšu un ekonomikas krīze kā pašlaik ietekmē Eiropas Savienības intereses. Bezdarba pieaugums pats par sevi rada sociālu spriedzi, tādēļ mums ir jānovērš turpmāka pastāvošās ar ētiku un rasismu saistītās spriedzes palielināšanās, ko izraisīs imigrācija. Tā var ne tikai veicināt labējo grupu attīstību, bet ilgtermiņā kļūt par iemeslu naidīgumam pret ES, neskatoties uz faktu, ka vienīgais, ko Eiropas Savienība darīja bija mēģinājums stabilizēt situāciju krīzes laikā.

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Zilās kartes ieviešana, kas Eiropas Savienībai ir vajadzīga, jo atsevišķās nozarēs tai trūkst augsti kvalificēta darbaspēka, ir solis uz priekšu augsti kvalificētu darba ņēmēju no trešām valstīm ekonomiskajā migrācijā.

Taču Zilā karte var būt arī solis atpakaļ, ja dalībvalstis negrasās noraidīt pieteikumus, lai to atteiktu tādās darba tirgus nozarēs, kur ir liegta piekļuve darba ņēmējiem no jaunajām dalībvalstīm, uz kuriem attiecas pievienošanās līgumos paredzētie pārejas pasākumi.

Manuprāt, man jums jāatgādina, ka Apvienotā Karaliste un Īrija jau ir izteikušas vēlmi vēl trīs gadus saglabāt uz Rumāniju un Bulgāriju attiecināmos ierobežojumus darba tirgū.

Vēlos uzsvērt, ka Zilās kartes direktīvas politikas piemērošana radītu Eiropas Savienības pilsoņiem neizdevīgāku situāciju nekā trešo valstu pilsoņiem. Lai gan šī direktīva atsaucas uz Kopienas priekšrocības principu, ir acīmredzami, ka to nevar piemērot Eiropas Savienības pilsoņiem, uz kuriem attiecas ierobežojumi atsevišķās Eiropas Savienības darba tirgus nozarēs.

Lūdzu, balsojiet par grozījumu par šī jautājuma precizēšanu, lai mēs nenonākam situācijā, kad priekšrocība ir ekonomiskajai migrācijai no trešām valstīm, nevis brīvai kustībai ES dalībvalstu vidū. Jaunajām dalībvalstīm ir loģiska vēlme — nejusties kā ES otrās šķiras loceklēm.

  Marianne Mikko (PSE), rakstiski. – (ET) Dāmas un kungi! Zilā karte mazinās vairākas ar darbaspēku un imigrāciju saistītas problēmas. Zilā karte ir tā sauktā „pielabināšanās” cīņā pret nelegālo imigrāciju. Veicinot un stimulējot likumīgu imigrāciju, Eiropas Savienība ne tikai samazinās speciālistu trūkumu, bet arī cilvēku tirdzniecību un nelegālo imigrāciju.

Es atbalstu ideju, ka ir jāpiešķir dalībvalstīm tiesības izlemt, cik kartes tās katru gadu vēlas izsniegt. Tai pat laikā pašreizējās ekonomikas krīzes dēļ mums nevajadzētu kļūt par protekcionistiem. Mums jābūt gataviem uzņemt augsti kvalificētus darba ņēmējus no trešām valstīm. Pašreizējās ekonomikas lejupslīdes dēļ mums nevajadzētu aizvērt durvis talantīgiem cilvēkiem no trešām valstīm.

Mums ir vajadzīga vienota pieeja, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā līmenī. Eiropas Savienības 27 dažādu atļauju sistēma ir šķērslis intelektuālajam darbaspēkam, kas dodas strādāt uz Eiropas Savienību. Vienota sistēma var būt viens no risinājumiem, kas palīdzētu pārvarēt pašreizējo lejupslīdes periodu, nemaz nerunājot par konkurētspējas uzlabošanu gan šobrīd, gan, jo īpaši, nākotnē.

  Sirpa Pietikäinen (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Eiropas Savienībai šobrīd vajag gan vairāk apmācītu, gan mazāk apmācītu darbaspēku no valstīm ārpus ES robežām, un to vajadzēs arī nākotnē. Lai ES varētu konkurēt ar Amerikas Savienotājām Valstīm cīņā par apmācītiem un izglītotiem imigrantiem, Eiropas Savienībai ir jākļūst par pievilcīgāku galamērķi. Darba ņēmēju no citām valstīm mobilitātes veicināšana Eiropas Savienībai ir solis pareizajā virzienā, un tāpēc es gribētu pateikties Klamt kundzei par uzteicamo ziņojumu. Zilā karte veicinātu apmācītu darba ņēmēju no trešām valstīm mobilitāti Eiropas Savienībā.

Taču nevajadzētu pieļaut, ka ES tiek padarīta par vilinošāku darbavietu uz jaunattīstības valstu rēķina. Diemžēl intelektuālā darbaspēka aizplūšana šīm valstīm bieži atņem attīstībai vajadzīgās prasmes un zinātību, un, kad ES izstrādās jaunus noteikumus, tai vajadzētu nopietni ņemt šo problēmu vērā. Tomēr Eiropas Savienībā arī jānotiek aktīvai un pastāvīgai augstākās izglītības attīstībai, pat ja ir vieglāk apmācītus un izglītotus cilvēkus iegūt no citām valstīm.

Jaunie noteikumi imigrantiem nedrīkst radīt nekāda veida būtisku nevienlīdzību starp trešo valstu un ES valstpiederīgajiem. Parlamenta striktā profesionāla darbaspēka definīcija radīs pamatu nevienlīdzībai, ja cilvēkiem, kas ierodas no trešām valstīm, tiks noteiktas nesaprātīgas prasības attiecībā uz viņu izglītību un darba pieredzi.

Darbaspēka trūkums apdraud visu Eiropas Savienību, nevis tikai nozares, kurās strādā labi apmācīti darbinieki. Tādēļ Eiropas Savienībai vajadzētu paplašināt sistēmu, lai veicinātu visa veida darbaspēka no trešām valstīm pārvietošanos, nevis paņemt tikai „tortes garnējumu”.

  Mihaela Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Demogrāfiskais deficīts un Eiropas Savienības iedzīvotāju novecošana rada risku, ka tiks apdraudēts mūsu darba tirgus, veselības aprūpe un pensiju sistēmas.

Šajā situācijā Zilā karte būs kā pretsvars ASV Zaļās kartes sistēmai, kas ir guvusi patiesus panākumus, ņemot vērā, ka aptuveni 50 % augsti kvalificētā darbaspēka izvēlas vai nu ASV vai Kanādas tirgu.

Es uzskatu, ka ir būtiski, lai visām mūsu 27 dalībvalstīm būtu vienota imigrācijas sistēma, lai katra Eiropas Savienības dalībvalsts varētu gūt priekšrocības, ko sniedz augsti kvalificēta darbaspēka pievienotā vērtība.

Tikpat svarīgi man šķiet, ka ES nodrošina šiem profesionāļiem pienācīgu atzinību, piedāvājot godīgas un nediskriminējošas algas.

Pirms beigt runu, es tomēr ļoti vēlos pieminēt faktu, ka ES darba tirgus vēl nav pilnībā atvērts darba ņēmējiem no jaunajām dalībvalstīm. Tādēļ mums ļoti jāuzmanās, lai mūsu pieņemtie pasākumi nediskriminētu Eiropas Savienības de facto pilsoņus.

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. – (ET) Mani satrauc divas ar Zilo karti saistītas problēmas.

No Eiropas Savienības skatupunkta raugoties, intelektuālā darbaspēka ieplūšana ir lielisks notikums. Salīdzinot ar Ameriku, Austrāliju vai Kanādu, to speciālistu skaits, kas ierodas mūsu valstīs, ir ievērojami mazāks. Tomēr šāda „pievilināšana” ir pretrunā ar kādu citu mūsu principu, kas attiecas uz faktu, ka migrācijas jautājums ir jārisina globāli un ka ir jāpalīdz trešo valstu ekonomiskajā attīstībā, lai samazinātu migrāciju un jo īpaši nelegālo migrāciju. Gribam to atzīt vai nē, intelektuālais darbaspēks, par kuru sapņojam šeit, ir vajadzīgs trešajās valstīs, lai uzlabotu dzīvi tur.

No Eiropas Savienības perspektīvas, kurā pastāv spēcīga konkurence, protams, būtu izdevīgi iegūt jaunus speciālistus, jo vairāk tādēļ, ka pētījumi liecina, ka to integrācija jaunā sabiedrībā ir daudz vieglāks un ātrāks process. Arī tas nav sekundārs jautājums.

Es saskatu vēl vienu problēmu — ekonomisko grūtību un augošā bezdarba dēļ vēl vairāk saasināsies negatīvā attieksme pret imigrantiem. Es arī baidos par ES iekšējo imigrāciju. Tomēr ceru, ka labējā spārna politisko partiju atbalstītāji to neizmanto un ka ierobežojumi, kas šobrīd attiecas uz atsevišķām dalībvalstīm, tuvākajā laikā tiks atcelti. No tā iegūtu visa Eiropas Savienība.

SĒDI VADA: G. ONESTA
priekšsēdētāja vietnieks