Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 19. novembris - Strasbūra

12. Eiropas kosmosa politika – Kosmosa izpētes attīstība (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais jautājums ir debates par:

- jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā Padomei iesniedza Pribetich kungs, par Eiropas kosmosa politiku (B6-0482/2008): kosmosa izpētes attīstība (O-0111/2008) un

- jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā Komisijai iesniedza Pribetich kungs, par Eiropas kosmosa politiku (B6-0483/2008): kosmosa izpētes attīstība (O-0112/2008).

Kā Tulūzas iedzīvotājs es ļoti priecājos vadīt šīs debates.

  Pierre Pribetich , autors. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, ministra kungs! „Ir pienācis pēdējais brīdis no jauna iedegt zvaigznes”.

Es gribēju sākt savu runu ar šo rindu no Guillaume Apollinaire dzejoļa, lai uzsvērtu, cik svarīgi ir, lai Eiropas Parlaments atjaunotu savu kosmosa politiku.

Vairāk nekā trīsdesmit gadus Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir kopā strādājušas, finansējot, izveidojot un izstrādājot kosmosa politiku. Diemžēl šī politika ir pakāpeniski zaudējusi savu spožumu un mirdzumu.

Taisnība, ka 2003. gadā EK un EKA pamatnolīgumā tika noteikti Eiropas kosmosa politikas pamati. Taisnība arī, ka 2007. gada 22. maijā „Kosmosa padome” ievēroja šī pamatlīguma politisko nepārtrauktību. Taču ar šīs zvaigznes izstaroto gaismu joprojām nepietiek. Eiropas neatkarība, tās nozīme uz starptautiskās skatuves, tās drošība un labklājība — tas viss kopā padara šo būtisko politiku par nepārspējamu trumpi rūpniecības politikā, kas gan nodrošina darbavietas, gan stimulē attīstību; pretencioza politika, lai gūtu ietekmi kultūrā, ekonomikā un zinātnē, kuru nostiprina uz starptautiskās skatuves un kura ir būtisks instruments, kas palīdz sabiedrībai apgūt tai vēlamās zināšanas.

Eiropas Savienības iestāžu trīsstūrī — un, lai nodrošinātu, ka tas nepārvēršas par Bermudu trīsstūri, — Eiropas Parlamentam Eiropas Savienības pilsoņu vārdā ir jāuzņemas svarīga un lielāka loma šīs politikas izstrādē un definēšanā.

Ir pienācis pēdējais laiks no jauna iedegt zvaigznes. 2008. gada 26. septembrī Padome piedalījās šajā notikumā, un mēs vēlamies atstāt savu nospiedumu šajā politikā. Protams, šī uzruna šeit un tagad Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā tiek teikta ar līdzīgu noskaņu. Lai ietu pa pareizo ceļu, manuprāt, ir būtiski atcerēties kosmosa politikas izveides pamatelementus.

Pirmkārt, jautājums par budžetu. No šī brīža un turpmāk mēs aicinām izveidot speciālu budžeta posteni, lai atspoguļotu un demonstrētu mūsu apņemšanos veidot Eiropas kosmosa politiku.

Kosmosa nozarēm ir vajadzīgs valsts atbalsts, lai varētu palielināt pētījumu un attīstības kapacitāti un, gluži vienkārši, saglabātu ienesību. Starptautiskā konkurence ir spēcīga un nežēlīga.

Kamēr Amerikas Savienotās Valstis, Krievija, Japāna un pat Indija ievērojami palielina kosmosa nozarei paredzēto budžetu un valsts pasūtījumu skaitu, mēs, eiropieši, joprojām meklējam mūsu ambīciju piepildīšanai atbilstošu finansējumu līdzīgi kā citi meklē zudušo laiku.

Tāpēc — kādas iniciatīvas Komisija var uzņemties, lai uzlabotu ieguldījumu Eiropas Savienības kosmosa nozarē, un būtu nevis vienkāršs aktieris, bet spēlētu galveno lomu, reaģējot uz šo augošo vispasaules pieprasījumu visos kosmosa nozares aspektos no paša sākuma līdz beigām?

Otrs aspekts ir jautājums par to lietojumprogrammu stratēģiskajām iespējām, kas, no vienas puses, ir saistītas ar Galileo un EGNOS, bet, no otras puses, ar valdības prizmu tādas efektīvas struktūras izveidei, ar ko izveido visu Eiropas Savienības kosmosa programmu palielinātās efektivitātes skaidru pārvaldību.

Pēdējais jautājums ir kosmosa izpēte. Kāda ir mūsu Eiropas Savienības kosmosa politikas ilgtermiņa vīzija un kāds ir tās pastāvēšanas iemesls? Ilgstošas kosmosa iekarošanas uzsākšana ir projekts vairākām desmitgadēm, un tam ir vajadzīga gan ilgtermiņa vīzija, gan ambīcijas.

Šeit es saskatu atbalsi no prezidenta J. F. Kennedy runas, kurā viņš pievērsa amerikāņu tautas uzmanību jaunām, vēl nešķērsotām robežām. Nenoliedzami šis solis, kas kļuva svēts 1969. gada 21. jūlijā, mūsu civilizācijas tehnoloģijas vēsturē ir visfantastiskākais progresa katalizators visās ar kosmosu saistītajās un pat ikdienišķajās nozarēs.

Sniedziet mums ilgtermiņa vīziju dalībai šajā nāciju veidotajā „koncertā”! Šobrīd mēs atrodamies pie garā ceļa pagrieziena. Eiropas Savienība nav kosmosa politikas krustceles. No šī brīža kosmosa nozarē ir palielinājušās darbības jomas un pielietojumi. No zinātniskas darbības līdz aizsardzībai — kosmoss ietver tik daudzveidīgas un dažādas darbības jomas, kā vides aizsardzība un mazo un vidējo uzņēmumu attīstība.

Pietuvosimies lietotājiem un palielināsim apkopoto datu dzīvotspēju un kvalitāti. Kļūsim par kosmosa tirgus līderiem! Tas ir pienākums, kas mums jāizpilda nākamo paaudžu dēļ — mums ir jānostiprina Eiropas kosmosa politika un jāizdara svarīgas izvēles, lai aizsūtītu orbītā avangardisku un futūristisku Eiropu, kurā dzīvot nākamajām paaudzēm.

Kosmoss ir mūsu jaunā Eiropas Savienības robeža. Lielā vēstures grāmata ir atvērta, un tajā ir mulsinoša nodaļa ar tukšām lapām. Eiropai ir jāspēlē nevis parasta lomiņa, bet jākļūst par galvenās lomas atveidotāju. Tādēļ ir pienācis pēdējais laiks no jauna iedegt zvaigznes.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, Verheugen kungs, godātie deputāti! Pribetich kungs jūsu runa un jautājumi ir ļoti aktuāli un, ņemot vērā, élan, ar kuru to virzījāt un papildinājāt, būs ļoti grūti jūsu runai līdzināties.

Tie ir ļoti aktuāli, jo, kā jūs norādījāt, kosmoss ir kļuvis par visām Eiropas Savienības dalībvalstīm svarīgu instrumentu. Šīs misijas papildina mūsu apgūtās zināšanas gan par zemes novērošanu, gan okeanogrāfiju vai meteoroloģiju ar satelīta palīdzību. Tas arī veicina mūsu ekonomikas attīstību ar satelīttelekomunikāciju un navigācijas palīdzību. Abstraktā, taču būtiskā veidā tas ir kļuvis par neatņemamu mūsdienu dzīves instrumentu.

Kā jūs norādījāt, kosmoss ir arī instruments, kas ļauj Eiropas Savienībai vienoties kopējās ambīcijās un veidot Eiropas Savienības identitāti. Tā visa dēļ Francijas prezidentūra pagājušajā jūlijā kopā ar Valérie Pécresse organizēja pirmo neoficiālo Eiropas Savienības kosmosa ministru tikšanos Kurū, kas, kā jūs zināt, ir Eiropas Savienības kosmosa stacija. Es zinu, ka Eiropas Parlamentu šajā pasākumā pārstāvēja Rovsing kungs, un viņam par to pateicos.

Šī sanāksme mums sniedza iespēju izveidot kopēju redzējumu par Eiropas Savienības kosmosa nozari, kas veidota ap trim galvenajiem Eiropas Savienības kosmosa politikas dalībniekiem — Savienību, Eiropas Kosmosa aģentūru un dalībvalstīm —, vienlaikus atzīstot Eiropas Savienības paaugstināto atbildību. Mēs esam pārliecināti, ka šie trīs dalībnieki kopā padarīs Eiropas Savienību par vienu no vadošajiem spēlētājiem uz starptautiskās kosmosa nozares skatuves.

Lai izstrādātu Eiropas kosmosa politiku, kas sniegtu labumu visiem eiropiešiem, vispirms mums ir jāgarantē visām Savienības dalībvalstīm atvērta un vienlīdzīga piekļuve priekšrocībām, ko sniedz kosmosa nozares darbība. Otrkārt, mums ir jānostiprina pašreizējie kosmosa nozares koordinēšanas mehānismi, Eiropas kompetence un ieguldījumi, ko finansē gan Kopiena, gan starpvaldību, gan valsts avoti. Visbeidzot, ir jāuzlabo kosmosa civilo un aizsardzības programmu sinerģija.

Tādēļ Savienība, Eiropas Kosmosa aģentūra un dalībvalstis nodrošinās, ka piekļuve kosmosam mums sniedz autonomas, dzīvotspējīgas un par vislabāko cenu gūtas priekšrocības, kas ir būtiski attiecībā uz mūsu lielākajiem partneriem. Protams, lai to izdarītu, ir jānostiprina Eiropas Savienības loma Eiropas kosmosa politikas jomā.

Savienībai ir jāapvieno pieprasījums pēc kosmosa lietojumprogrammām, jāapzina lietotāju prasības, lai noteiktu prioritātes un parūpētos par pakalpojumu pastāvību. Mēs arī esam izstrādājuši Eiropas mēroga instrumentus un Kopienas finanšu plānus, lai ņemtu vērā kosmosa nozares raksturīgākās iezīmes, jo īpaši attiecībā uz turpmākajām finanšu perspektīvām.

„Kosmosa padome”, kas satikās 26. septembrī, panāca iespēju sūtīt orbītā, ja drīkstu tā teikt, un apstiprināt divu galveno programmu — Galileo EGNOS un GMES — nozīmi. Runājot par Galileo EGNOS, Eiropas Savienība var sevi apsveikt ar to, ka ir parakstījusi ievērojamu skaitu sadarbības nolīgumu ar trešām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnu, Izraēlu, Dienvidkoreju, Ukrainu un Maroku.

Šī pati Padome 26. septembrī uzsvēra, ka ir svarīgi palielināt Komisijas, Eiropas Kosmosa aģentūras un dalībvalstu sadarbību pētniecības un izstrādes jomā, jo īpaši saistībā ar satelītu navigācijas sistēmām.

Attiecībā uz programmu GMES — ir paredzēts, ka 1. un 2. decembrī gaidāmajās Padomes sanāksmēs tiks noteiktas piemērojamās vadlīnijas un Eiropas Savienības un dalībvalstu partnerības nosacījumi, kā arī tiks paredzēti normatīvie priekšlikumi, ar ko līdz 2009. gada beigām programmām piešķirs oficiālu statusu. Jau tagad varu informēt, ka Padome uzskata, ka, lai šī programmas attīstība noritētu veiksmīgi, ir jāsaglabā uz sabiedrisko labumu balstīta pieeja. Papildus tam ir ātri jāizveido datu politika.

Visbeidzot, ir jānosaka četras prioritātes, kuras uzskaitīja arī Pribetich kungs — pirmā prioritāte attiecas uz kosmosu un klimata pārmaiņām, ņemot vērā to, ka kosmosa lietojumprogrammu ieguldījums šajā jomā ir unikāls. Otra prioritāte ir kosmosa nozares darbību ieguldījums Lisabonas stratēģijas īstenošanā. Trešā prioritāte attiecas uz kosmosu un drošību, kā arī nepieciešamību uzraudzīt un novērot Eiropas kosmosa infrastruktūras un kosmosa atkritumus Eiropas Savienības mērogā. Visbeidzot, ceturtā prioritāte ir kosmosa izpēte, tā ir politiska un planetāra politika, un Eiropas Savienībai ir jārīkojas, ievērojot vispasaules programmu.

Šajā sakarā Eiropai ir jāizstrādā kopējs redzējums un ilgtermiņa stratēģiskais plāns un palielinātas starptautiskās sabiedrības ietvaros jāveido arī vajadzīgais politiskais dialogs ar citām valstīm; saistībā ar to Padome ļoti priecājas par Komisijas paziņojumu, ka tā 2009. gadā organizēs augsta līmeņa politisko konferenci par vispasaules ilgtermiņa redzējumu kosmosa izpētes jomā.

Un tā, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šis atjaunotais redzējums par Eiropas kosmosa politiku liecina par jaunu dalībvalstu apņemšanos, par apņemšanos, kas, lai varētu īstenot vēl nepieredzētas Eiropas ambīcijas, — es nešaubos — atbalsosies jūsu Parlamentā.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Esmu ļoti pateicīgs Pribetich kungam par man doto iespēju runu par ļoti tehnisku tematu sākt ar rindu no mana mīļākā franču dzejnieka Guillaume Apollinaire dzejoļa: „Il est grand temps de rallumer les étoiles”. Es uzskatu, ka Francijas prezidentūra jau ir spērusi būtiskus soļus ceļā uz to, lai piešķirtu Eiropas kosmosa politikai tādu nozīmi, kāda tai patiesi pienākas.

Pēdējo gadu laikā esam panākuši ievērojamu progresu, un pirmoreiz mums ir Eiropas kosmosa politika, kuras mums agrāk nebija. Mums ir struktūra kopējai Eiropas politikai, kurā koordinatora loma ir Komisijai. Esam panākuši augsta līmeņa vienošanos par Eiropas kosmosa politikas stratēģisko, ar vidi saistīto un ekonomisko nozīmi. Neviens pret to neiebilst. Es vēlos īpaši uzsvērt Eiropas Kosmosa padomes sanāksmi jūlija beigās Kurū, Franču Gviānā, kur pirmoreiz kļuva skaidrs, ka Eiropa ir gatava jaunam lidojumam kosmosā.

Mums arī ir izdevies parādīt, ka Eiropas kosmosa nozare ir ļoti konkurētspējīga. Ja salīdzinām naudas summu, ko Eiropa var tērēt kosmosa nozares darbībai, ar summu, ko izdod mūsu draugi amerikāņi, mums ir labas pozīcijas. Eiropai ir vadošā loma satelītu tehnoloģiju un nesējraķešu tehnoloģiju jomā. Mums ir labākās nesējraķešu sistēmas pasaulē. Kurū mums ir tāda infrastruktūra, kādu citur pasaulē neatrast. Mūsu ieguldījums Starptautiskajā kosmosa stacijā kosmosa laboratorijas veidā demonstrē Eiropas Savienības kosmosa tehnoloģiju augsto līmeni. Mani arī ļoti iepriecina, ka EKA ir veikusi vairākas veiksmīgas izpētes ekspedīcijas mūsu saules sistēmā, ko citām valstīm nav izdevies īstenot.

Mums, eiropiešiem, nav pilnīgi nekāda iemesla slēpties aiz citu mugurām. Eiropas Komisijas un EKA sadarbība ir lieliska, un darba sadale norit veiksmīgi. Ņemot vērā šo efektīvo sadarbību, nav ne mazākā iemesla apsvērt iespēju ieviest šajā jomā struktūru pārmaiņas.

Taču pastāv problēmas, kas mums joprojām jārisina. Mums kā eiropiešiem nav neatkarīgas piekļuves kosmosam. Mēs nevaram aizsūtīt cilvēkus kosmosā vai atvest tos atpakaļ. Mums jānolemj, vai mēs gribam vai negribam ilgtermiņā būt neatkarīgi no citiem. Es nevēlos no jums slēpt savu viedokli. Eiropas Savienībai ir vajadzīgi neatkarīgi un droši līdzekļi piekļuvei kosmosam. Mums arī jāapsver, kādā veidā jānotiek nākamajām lielajām saules sistēmas izpētes misijām. Manuprāt, nākamās liela mēroga misijas var uztvert tikai kā uzdevumus, ko īsteno visas cilvēces interesēs. Mums ir jāizvairās no visa veida nacionālas un reģionālas konkurences. Jebkurā gadījumā mūsu politikas mērķis ir sasniegt augstāko iespējamo sadarbības līmeni. Tas būs temats konferencei, par kuru tikko runāja Jouyet kungs un kuru nākamgad organizēs Komisija.

Lai panāktu, ka tas ir skaidrs visiem, mēs vēlamies apspriest, kāda būs nākamās lielā misija, kas pārsniedz tīri tehnisku uz kosmosu balstītu tehnoloģiju pielietojumu. Kāda ir nākamā liela mēroga misija, nākamais lielais mērķis, kas apmierinās cilvēcisko vēlmi izpētīt kosmosu? Uz kosmosu balstīta tehnoloģija ir pilnīgi nepieciešama mūsu civilizācijai, mūsu drošībai un mūsu ekonomikai. Tikai iedomājieties par visām mūsu saziņas tehnoloģijām vai finanšu tirgiem, kas vispār nefunkcionētu, ja nebūtu satelītu.

Tiesa, ka šai politikai ir vajadzīgs spēcīgs drošības elements. Mēs nemēģinām to ignorēt. Mums ir izdevies izveidot regulāru un strukturētu dialogu starp Padomi un Komisiju, kurā piedalās arī Eiropas Aizsardzības aģentūra un ES Satelītu centrs. Šis dialogs ir izveidots, lai uzlabotu ar civilo jomu, drošību un aizsardzību saistīto kosmosa nozares darbību koordinēšanu.

No vides perspektīvas sistēma GMES (Vides un drošības globālais monitorings), kas šobrīd tiek izstrādāta, ir Eiropas reakcija uz vispasaules vides krīzi. Šī sistēma mums nodrošinās datus un informāciju, kas mums vajadzīgi, lai varētu tālredzīgi strādāt un reaģēt katastrofu gadījumos. Protams, abi mūsu galvenie projekti — GMES un Galileo — ir būtisks ieguldījums Lisabonas stratēģijas īstenošanā, nodrošinot Eiropas Savienībā spēcīgu rūpniecisko un tehnoloģisko pamatu uz kosmosu balstītām lietojumprogrammām.

Runājot par GMES, es ļoti priecājos, ka varu jums pastāstīt, ka tikai pirms dažām dienām Komisija pēc mana ieteikuma pieņēma paziņojumu, kas ir saistīts ar finansējuma organizēšanu un jautājumiem par sadarbību ar GMES. Pēc pāris dienām to izskatīs Konkurences padome. Ir pareizi sacīt, ka GMES ir uz pareizā ceļa. Ir sākušies pirmie demonstrācijas projekti un, cik redzu, mēs spēsim ievērot grafiku. Mēs esam panākuši pilnīgu vienošanos ar EKA par GMES uz kosmosa balstīto infrastruktūru. EKA jau ir panākusi ievērojamu progresu šai sistēmai vajadzīgo Eiropas Savienības satelītu izstrādē, tāpēc izredzes ir labas.

Tomēr joprojām pastāv viens risināms jautājums. Kopienas budžets nodrošina pētniecības finansējumu tikai GMES. Mums nav darbības fondu. Nākamgad mums pirmoreiz vajadzēs nedaudz finansējuma darbībai, un tas jau ir saskaņots ar budžeta iestādi. Taču mums ir jāatrod ilgtermiņa risinājums, jo ir skaidrs, ka GMES nav sistēma, kas finansēs savu darbību. Tā radīs ienākumus, taču tiek nekad nenosegs izmaksas. GMES ir Eiropas Savienības infrastruktūras projekts, un tā mums tas jāuztver, lai nodrošinātu ilgtermiņa finansējuma pieejamību.

Nākamgad mēs izstrādāsim precīzu grafiku un rīcības plānu turpmākai GMES iniciatīvas īstenošanai. Rezumējot, 2009. gadā Komisija iesniedza priekšlikumu GMES sākotnējās īstenošanas 2011. gadā finansēšanai, ņemot vērā detalizēto ietekmes novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi.

Galileo jau ir apspriesta. Vienkārši vēlos teikt, ka efektīvas iestāžu sadarbības rezultātā programmām Galileo un EGNOS tagad ir stabils tiesiskais pamats, un tās var sākt darboties. Galileo un EGNOS īstenošana arī ir daļa no plāna, taču, protams, mums jānoskaidro, vai nozare spēs īstenot regulā par GNSS noteikto prasību pabeigt sistēmu Galileo līdz 2013. gadam. Tas kļūs skaidrs konkursa procedūras laikā.

Es vēlos mudināt Eiropas kosmosa nozari izmantot ievērojamo iespēju, ko sniedz Galileo, pēc iespējas ciešāk sadarboties ar mums un mobilizēt visus savus resursus. Galileo mums ir viens no svarīgākajiem — ja ne vissvarīgākais — rūpniecības politikas projektiem, un mums jānodrošina tā veiksmīga darbība.

Tas ietver rezolūcijā aizskartos jautājumus, piemēram, jautājumu par konkurenci, kas rodas saistībā ar starptautiskās uzņēmējdarbības praksi un valstu iepirkumu tirgiem. Tiesa, kosmosa nozarē iepirkumus reglamentē dažādi starptautiski noteikumi. Prakse atšķiras atkarībā no tā, vai iepirkums attiecas uz pakalpojumiem vai precēm, un, pats galvenais, no tā, kuras valstis ir parakstījušas saistošos nolīgumus. Piešķirot līgumus par Galileo īstenošanas posmu, Komisija ir strikti piemērojusi savstarpīguma principu, un mēs ceram, ka tas ir sekmējis sarunas ar trešām valstīm par tirgu abpusēju atvēršanu.

Pēdējais jautājums, un esmu ļoti pateicīgs, ka Padome to ir apsvērusi, ir par maza un vidēja lieluma uzņēmumu iesaistīšanu Eiropas kosmosa nozares darbībās. Man tas ir ļoti svarīgi, jo kosmosa nozarē ir tikai daži liela mēroga dalībnieki no Eiropas Savienības. Tikai saujiņa Eiropas Savienības valstu patiešām var piedalīties kosmosa nozarē. Taču ieguldījumu sniedz arī daudzas citas dalībvalstis, un es ļoti priecājos redzēt, ka vairākās dalībvalstīs un jo īpaši jaunajās dalībvalstīs pieaug specializētu kosmosa tehnoloģiju izstrāde, ko veic maza un vidēja lieluma uzņēmumi, kas nodrošina bieži vien ārkārtīgi sarežģītus un modernus produktus un pakalpojumus. Tādēļ ir svarīgi panākt, lai maza un vidēja lieluma uzņēmumiem tiktu piešķirta pareiza lielu projektu pasūtījumu proporcija. Šīs proporcijas noteiktais apjoms ir 40 %, un Komisija darīs visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu šīs proporcijas ievērošanu.

Šis nav tikai ekonomisks jautājums, tas ir politisks, jo ļaus mums nodrošināt, ka ar kosmosu saistītās darbības Eiropā neuzskatīs tikai par dažu lielo ES valstu privilēģiju, bet uztvers kā procesu, kurā ir iesaistītas un no kura gūst labumu visas 27 dalībvalstis.

  Etelka Barsi-Pataky, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Paldies par man doto vārdu, priekšsēdētāja kungs. Mūsu parlamentārā lēmuma nosaukums ir „Kosmosa izpētes attīstība”. Dāmas un kungi, Eiropas Savienības vidusmēra pilsonis vienā dienā izmanto 50 satelītus. Kosmosa izmantošana gluži nemanāmi ir kļuvusi par ikdienas dzīves daļu. Jājautā, vai Eiropas Savienība šajā procesā var sadarboties, vai tā var aktīvi veidot kosmosa izmantošanu?

Ir jāizsaka dažas piezīmes. Kosmoss ir mūsu kopējais un globālais resurss. Tādēļ starptautiskā sadarbība Eiropai ir vissvarīgākā. Taču Eiropas Savienības dalība var būt jēgpilna tikai tad, ja tā ir kļuvusi autonoma politiskā, tehnoloģiskā un ekspluatācijas ziņā. Tādējādi šis jautājums attiecas uz Parlamentu.

Vispasaules finanšu un jau daļēji arī ekonomiskās krīzes situācijā mēs tagad skaidri redzam, ka moderno tehnoloģiju iniciatīvas, piemēram, kosmosa izmantošana, ir ievērojama mūsu konkurētspējas priekšrocība.

Turklāt, ņemot vērā grūtības, ar ko saskaramies, un ar tām saistītos risināmos uzdevumus, mēs arvien vairāk paļaujamies uz kosmosa tehnoloģijām, piemēram, lai izprastu un uzraudzītu klimata pārmaiņas vai garantētu drošību, izmantojot aizsardzības līdzekļus, arvien regulārāk notiekošo katastrofu novēršanu vai visplašāko saziņas un navigācijas pakalpojumu nodrošinājumu.

Tādējādi mēs šeit risinām stratēģiskus jautājumus. Eiropas Parlaments vēlas šajā procesā spēlēt konstruktīvu lomu, galvenokārt veicinot strukturētu ES un valdības iestāžu dialogu. Mūsuprāt, tas visām dalībvalstīm nodrošinās iespēju piedalīties un iegūt atvērtu un godīgu piekļuvi.

Mūsu kopējais Eiropas projekts Galileo daudzējādā ziņā bija celmlauzis. Pieminēšu tikai dažus aspektus — tas izveidoja Iestāžu Galileo komitejas darbības modeli, lai veidotu ciešāku sadarbību, un lielāku projektu gadījumā mēs varējām nodrošināt kopēja finansējuma paredzēšanu Kopienas budžetā. Tomēr tas ir tikai sākums. Programma Galileo, kā minēja komisārs Verheugen, nodrošināja maza un vidēja lieluma uzņēmumu dalību, jo tagad mēs zinām, ka „progresīvo tehnoloģiju” uzņēmumi vislabāk spēj paveikt lieliskas lietas moderno tehnoloģiju pasaulē.

Eiropas Tautas partija un Eiropas demokrāti ir izstrādājuši neskaitāmus priekšlikumus, kas daļēji attiecas uz mūsu rūpniecības politiku, kurā mums joprojām vēl daudz jāizdara, lai tā varētu kalpot par stabilu pamatu. Turklāt mums ir jānostiprina sava loma pētniecībā un izstrādē. Pie tam šīm zināšanām ir arī būtiska nozīme aizsardzības un drošības politikā. Tādējādi Eiropas kosmosa politika kļūs par Eiropas Savienības identitātes daļu. Paldies par iespēju izteikties.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), PSE grupas vārdā. – (RO) Satelītu navigācijas sistēmas un uz satelītiem balstīti telekomunikāciju tīkli, pakalpojumi un lietojumprogrammas ir instrumenti, kuros ir vajadzīgi Eiropas Savienībai ieguldījumi.

Pētniecība ir viens no svarīgākajiem pīlāriem, uz ko balstīta Lisabonas stratēģija. Programma GALILEO ir viens no Eiropas Savienības pētniecības prioritārajiem projektiem, ņemot vērā tā iespējamo izmantošanu satiksmes pārvaldībā, klimata pārmaiņu ietekmes uzraudzībā un iespēju iejaukties tādās situācijās, kas ietver nelaimes gadījumus un dabas katastrofas.

Pagājušajā gadā Eiropas Parlamentam kopā ar Komisiju un Padomi izdevās identificēt finansējuma avotus projektam GALILEO, ko uzskatīja par vienu no Eiropas Savienības stratēģiskajiem projektiem. Es vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir izstrādāt ar kosmosu saistītu rūpniecības politiku.

Es arī gribētu jums atgādināt, ka regulā par GALILEO ir noteikti kritēriji maza un vidēja lieluma uzņēmumu iesaistīšanai Eiropas Savienības ar kosmosu saistītajā rūpniecības politikā. Ir pienācis laiks, kad Eiropas Savienībai jāizstrādā kopējs redzējums un stratēģiska plānošana par kosmosa izpēti.

  Anne Laperrouze, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šķiet, mēs visi esam vienisprātis par faktu, ka kosmosa politika ir kļuvusi par būtisku mūsu sabiedrības nākotnes sastāvdaļu.

Šajā jomā mēs varētu apvienot trīs svarīgas jomas — drošību un aizsardzību, aizsardzību pret vides krīzēm un jauna veida pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem.

Jā, dāmas un kungi, mums kā eiropiešiem ir jāatzīst, ka kosmoss kļūst par stratēģisku aizsardzības dimensiju. Es zinu, ka daži kolēģi deputāti tam nepiekrīt. Jā, ir jānodrošina planētas novērošana ilgtermiņā, lai pētītu tās lēnās un dinamiskās pārmaiņas un jo īpaši tās pārmaiņas, ko izraisa cilvēku darbība, kas ietekmē vispasaules klimatu, dabas resursus un bioloģisko daudzveidību.

Tai pat laikā daudzām valsts politikas grupām un ekonomiskajām darbībām ir vajadzīga informācija un prognozes, ko sniedz uz kosmosu balstītas novērošanas sistēmas. Pasaules GEO procesā īpaša nozīme šajā jomā ir Eiropas Savienības GMES. Jā, politikai attiecībā uz kosmosu ir arvien lielāka ietekme uz zinātniskajiem pētījumiem, tehnoloģisku inovāciju un pāri visam radošu ideju stimulēšana. Šajā ziņā kosmosa un planetārās izpētes programmām no šī brīža būs būtiska loma.

Telefonija un televīzija, GPS un arī laikapstākļu prognozēšana vai pat medicīniskā aprūpe no liela attāluma ir pamatīgi mainījušas mūsu dzīvi. Mēs vairs nespējam iedomāties, kas notiktu, ja satelīti pārstātu darboties.

Kosmosa tehnoloģiju jomā gūtā pieredze — lielākoties pateicoties raķešu saimes Ariane panākumiem — pati par sevi attaisno reālas Eiropas Savienības kosmosa politikas īstenošanu. Lai īstenotu mūsu vēlmi pēc neatkarības, būs jāpanāk ne tikai laba pārvaldība, bet arī, protams, jāatrod labs finansējums.

Noslēdzot runu, ka Eiropas Savienības īstenotā kosmosa politika demonstrēs tās vēlmi vai nu turpināt būt svarīgam aktierim uz pasaules skatuves, taču tādam, kura loma vairāk vai mazāk tiek pielīdzināta partnera lomai, vai arī būt spēcīgai Eiropas Savienībai — nozīmīgam pasaules pārvaldības dalībniekam, kas spēj risināt lielākās problēmas, kas skar cilvēces nākotni.

  Patrick Louis, IND/DEM grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kad biju Transporta komitejas referents, mana attieksme pret projektu Galileo bija pilna entuziasma.

Šodien redzam, ka šis svarīgais projekts ir iestidzis purvā, kur to iegrūdusi mūsu iestāžu varenība un tehnokrātiskais inertums. Ikreiz, kad Savienība noraidīja dalībvalstu brīvu un daudzveidīgu sadarbību, tā sterilizēja privātas iniciatīvas, palielināja izmaksas un aizkavēja konkurējošu, kompetentu un saskaņotu konsorciju rašanos. Taču ikreiz, kad valstis apvienojās brīvprātīgi, projekti izdevās.

Taču šajā jomā, tāpat kā citās, mūsu iestāžu loma ir vienkāršs aizstājējs, kas vēlas visu vadīt, lai gan mums nedaudz vajadzētu būt galvotājiem. Mums jāpatur prātā viena lieta — risinot jautājumus par kosmosu, Eiropas Savienībai pirmām kārtām ir jāstāv ar abām kājām uz zemes.

  Giles Chichester (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Mans bērnības sapnis bija kļūt par vienu no pirmajiem cilvēkiem kosmosā — uzdrošinos teikt, ka daudziem bērniem bija tāpat — un kad es izaugu, 1969. gadā mani iedvesmoja attēli, ko saņēmām no projekta, ar ko īstenoja nolaišanos uz mēness, jo īpaši attēls televīzijā, kur redzama Zeme no kosmosa. Tagad kosmoss ziņu virsrakstos figurē mazāk, taču šī nozare ir ārkārtīgi nozīmīga visu to iemeslu dēļ, ko minēja pārējie kolēģi, un es atzinīgi vērtēju Eiropas Savienības uzticību kosmosa politikai.

Pirms gada es apmeklēju NASA Godarda centru Vašingtonā un pavisam nesen biju EKA — Eiropas Kosmosa aģentūras — centrā Romā, un man attēli, kuros viņi var parādīt darbu, ko dara, padara kosmosu vēl aizraujošāku nekā agrāk. Patiesībā, jo vairāk cilvēku šos attēlus redzēs, jo iespējamāka ir kosmosa izpētes attīstība. Taču tie man arī no jauna parādīja kosmosa izmantošanas nozīmi zinātnē, pētniecībā un ekonomikā, kā arī satelītu un to palaidēju nozīmi.

Komisāra kungs! Man ir darītas zināmas satelītu operatoru bažas par nepieciešamību ievērot starptautiskus nolīgumus attiecībā uz izmantošanas spektru un satelītu pēdas. Pastāv bažas, ka, ja tiks paciesta starptautisko nolīgumu pārkāpšana, tos pārkāps arī citi reģioni. Man šķiet, ka efektīva kosmosa izmantošana ir būtiski atkarīga no kopīgi izstrādātu tiesību aktu un principu ievērošanas, tādēļ es ceru, ka Komisija mūs un viņus var šajā jautājumā nomierināt. Mums ir daudz labu stāstu par sasniegumiem un izredzēm kosmosā.

  Teresa Riera Madurell (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Pribetich kungs! Manuprāt, jūsu priekšlikums ir ļoti visaptverošs un līdzsvarots. Tādēļ vēlos jūs apsveikt ar to, ka padarījāt gaismu spēcīgāku, lai mēs varētu labāk saskatīt zvaigznes.

Eiropas Savienībai nenoliedzami ir jābūt atbildīgai par Eiropas Savienības politisko centienu kosmosa jomā definēšanu, izmantojot kosmosa nozari Eiropas Savienības iedzīvotāju un ekonomikas labā un garantējot neatkarīgu un uzticamu piekļuvi šai jomai.

Mani arī iepriecina Padomes septembra secinājumi, kuros pausta noderīga politiskā apņemšanās izstrādāt Eiropas kosmosa politiku.

Prioritātēm noteikti ir jābūt laicīgai programmu Galileo un EGNOS, kā arī programmas „Vides un drošības globālais monitorings” īstenošanai, kas palīdzēs novērtēt un īstenot Eiropas politikas, kas ietekmē vidi.

Attiecībā uz finansējumu mums ir jāatrod instrumenti, kas ir piemēroti Eiropas kosmosa politikai, kura papildus Septītajā pamatprogrammā norādītajām priekšrocībām, veicinās plānošanu vidējā laika posmā un ilgtermiņā. Iespējamā īpašas sadaļas iekļaušana budžetā apliecinās Eiropas Savienības apņemšanos īstenot šo politiku un palielinās tās skaidrību un pārredzamību, gaidot Lisabonas līguma nosacījumu stāšanos spēkā.

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti priecājos, ka izstrādājam savu kosmosa programmu, sadarbojoties ar Krieviju. Taču mums jāatceras, ka aizkulisēs ir vēl viens partneris, ar kuru mums jāizveido sadarbība — Ukraina. Labākās Padomju Savienības raķetes tika uzbūvētas Ukrainā. Tās potenciāls šajā jomā ir milzīgs. Es domāju, ka mums tas ir jāatzīst un jāizmanto kopēju ieguvumu vārdā.

Mans otrs komentārs attiecas uz programmu Galileo. Mums jāatceras, ka šī programma var un tai vajadzētu būt īpaši nozīmīgai mūs militārajās darbībās, kā arī mūsu militārajās misijās. Būtiski, ka šīs sistēmas izmantošana militāriem nolūkiem ir pienācīgi jāaizsargā, lai panāktu, ka pārējie programmas dalībnieki — visvairāk ar to domāju Ķīnu — neprastu un nespētu to bloķēt.

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi, pirms dot vārdu Padomei, es gribētu pievērst jūsu uzmanībai, ka trīs šā Parlamenta deputāti ir dzimuši 5. augustā — tā teikt, Neil Armstrong dzimšanas dienā. Viens no viņiem esmu es, tādēļ es par šo faktu zinu. Es ļaušu jums par to padomāt, kamēr klausāmies Padomē.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mani tas nemaz nepārsteidz, un es ļoti priecājos par jums, jūs esat tā cienīgs!

Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, godātie deputāti! Es runāšu ļoti īsti, jo daudz kas jau ir pateikts.

Pirmkārt, jūsu runas un debates liecina par šī Parlamenta mobilizēšanos jautājumā par Eiropas kosmosa politiku. Mēs meklējam vienojošu Eiropas projektu. Mēs meklējam Eiropas Savienības projektus, kas patiesi stimulē un nodrošina, ka eiropiešu jaunās paaudzes var piedalīties šajā unikālajā piedzīvojumā.

Mēs, kā tika uzsvērts, meklējam projektus, kuru mērķis ir uzlabot mūsu pilsoņu praktisko dzīvi. Mēs meklējam projektus, kuru patiesais mērķis ir palielināt konkurētspēju, apvienot dažādus Eiropas rūpniecības partnerus un atbalstīt darbību šī depresijas perioda laikā. Mēs meklējam projektus, kuru mērķis ir uzlabot pētniecības, izstrādes un inovāciju nozares. Mēs meklējam projektus — lai būtu patiesi visaptveroši —, kas padara Eiropas Savienību redzamāku, padara to par globālu dalībnieku un nodrošina ietekmi, risinot globālos izaicinājumus, kas mūs gaida, neatkarīgi no tā, vai tā būtu cīņa pret klimata pārmaiņām, attīstības jautājumi vai stratēģiskais līdzsvars attiecībās ar mūsu pārējiem partneriem.

Es uzskatu, ka jūsu debates mums skaidri parāda, ka mēs nekādā gadījumā nedrīkstam mazināt savus centienus. Gluži otrādi, mums jāapvieno visi mūsu līdzekļi, visas mūsu sadarbības iespējas darbam pie vissimboliskākā Eiropas Savienības projekta — Eiropas kosmosa politikas.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es pateicos par šo debašu laikā pausto plašo atbalstu Eiropas kosmosa politikai. Es ļoti vēlētos, lai šo plašo atbalstu izrādītu, kad tiks veidots finansiālais pamats pastāvīgai un ilgstošai Eiropas klātbūtnei kosmosā. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka mūsu konkurenti neatpūšas un nesēž rokas klēpī salikuši. Citi pasaules reģioni jau ir mums tālu priekšā attiecībā uz redzējumu par turpmāko rīcību. Ja mēs nespēsim identificēt jaunus projektus un izstrādāt jaunas tehnoloģijas, mēs nevarēsim saglabāt vadošās pozīcijas uz kosmosu balstīto lietojumprogrammu jomā, jo mums vienkārši nebūs vajadzīgā zinātnes un pētniecības pamata.

Tādēļ vēlos atkārtot, ka esmu ļoti pateicīgs, ka tas viss šodien tika skaidri norādīts. Ja spēsim strādāt kopā, lai palielinātu informētību, mēs varēsim visiem Eiropas Savienības pilsoņiem stāstīt stāstu, uz ko atsaucās Chichester kungs, stāstu, ka Eiropas kosmosa projekti var būt iemesls, lai mēs apvienotos.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.