Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 19. novembris - Strasbūra

14. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks (B6-0484/2008). Komisijai ir iesniegti šādi jautājumi.

I daļa

Jautājums Nr. 33, ko iesniedza Stavros Arnaoutakis (H-0800/08)

Temats: Iedzīvotāju informēšana par ES pasākumiem viņu pasargāšanai no starptautiskās finanšu krīzes

Atbildot uz manu jautājumu H-0075/⁽¹⁾, uz ko jāsniedz mutiska atbilde, par starptautiskās kredītu krīzes ietekmi, Komisija Eiropas Parlamenta marta plenārsēdē paziņoja, ka mums jārēķinās ar ES izaugsmes rādītāju kritumu par 0,5 %, inflācijas palielināšanos un ārējās tirdzniecības deficītu 185 000 miljonu eiro apmērā ES 27 dalībvalstīs. Komisija uzsvēra, ka vislabākais veids, kā pārvarēt šo starptautisko krīzi, ir turpināt strukturālās reformas un makroekonomikas politikas virzienus, norādot, ka protekcionisms nav risinājums. Šobrīd mēs esam liecinieki tam, ka finanšu krīze plešas plašumā un tagad skar arī lielos konglomerātus.

Vai Komisijas iepriekš sniegtie dati ir mainījušies? Kā Komisija informēs Eiropas iedzīvotājus par šīs krīzes ietekmi, un kādus praktiskus pasākumus tā veiks, lai aizsargātu iedzīvotājus?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Komisija 3. novembrī iepazīstināja ar savu rudens prognozi, kurā norādīts, ka ekonomikas perspektīvas ir drūmas; ir sagaidāms, ka 2009. gadā Eiropas Savienības ekonomiskā izaugsme apstāsies, palielinoties tikai par 0,2 %.

Vairums ES tautsaimniecību 2010. gadā sāks pakāpeniski atgūties, un prognozē, ka izaugsmes rādītājs Eiropas Savienībā kopumā sasniegs 1,1 %. Tādējādi sagaidāms, ka 2009. gadā Eiropas Savienībā bezdarba līmenis palielināsies līdz 7,8 % un turpinās palielināties arī 2010. gadā.

Tomēr nākamgad Eiropas Savienībā mēs sagaidām strauju inflācijas kritumu līdz 2,4 %, un inflācija turpinās samazināties arī 2010. gadā.

Nav šaubu, ka mēs saskaramies ar būtiskām problēmām. Tāpēc Komisija izstrādā visaptverošu stratēģiju finanšu krīzes pārvarēšanai un ekonomikas lejupslīdes ierobežošanai. Šīs stratēģijas pamatojums ir izklāstīts paziņojumā „No finanšu krīzes augšupejai — Eiropas rīcības programma”, kurā norādīts, kā Eiropas Savienībai vienoti un saskaņoti pārvarēt nākamos krīzes posmus.

Darbības pamatā jābūt trīs mērķiem: pirmkārt, izveidot jaunu finanšu tirgus struktūru ES līmenī; otrkārt, novērst ietekmi uz reālo ekonomiku un, treškārt, koordinēt pasaules reakciju uz finanšu krīzi.

Komisija 26. novembrī ierosinās sīkāk izstrādātu ES atveseļošanas plāna versiju, kas veidota saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai. Mūsu mērķis ir apvienot daudzas mērķtiecīgas īstermiņa iniciatīvas, kas palīdzēs novērst negatīvo ietekmi uz ekonomiku plašākā mērogā, un pielāgot Lisabonas stratēģijas vidējā termiņa un ilgtermiņa pasākumus pašreizējās krīzes apstākļiem.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, paldies par jūsu atbildi. Tomēr šodien mums ir jāpasaka Eiropas iedzīvotājiem, ka mēs reaģējam uz kredītu krīzi un iepludināsim naudu reālajā ekonomikā. Eiropas iedzīvotāji arī vēlas, lai šī krīze būtu iespēja Eiropai, pilsoniskai Eiropai.

Mans jautājums ir, vai nākamajos gados nauda tiks piešķirta valsts ieguldījumiem un valsts pasūtījumiem?

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja vietnieces kundze! Tiklīdz būs pieejama jaunākā informācija, lēmumi ir jāpieņem ātri. Problēma ir tā, ka Komisijai kā koleģiālai iestādei parasti ir vajadzīgs ilgs laiks, lai sāktu reālu lietas virzību. Vai ir kādi īpaši noteikumi attiecībā uz situāciju, kādā mēs pašreiz atrodamies? Citos gadījumos paiet patiesi ilgs laiks, līdz Komisija kā koleģiāla iestāde sasniedz kādu rezultātu.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). - (LT) Priekšsēdētāja kungs, Wallström kundze! Pieredze rāda, ka dalībvalstis pašas meklē izeju no finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes.

Kāds ir jūsu viedoklis par pirmskrīzes pasākumiem? Vai nodokļu palielināšana, nodokļu bāzes paplašināšana un PVN paaugstināšana šādā grūtā periodā ir efektīvi līdzekļi izejai no krīzes?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Pašreiz vissvarīgākais ir jautājums, kādi ir nākamie pasākumi, ko Komisija ir nolēmusi izvērst nākamajās nedēļās, lai patiesi risinātu problēmas, kas ietekmē reālo ekonomiku.

Mēs gatavojamies iesniegt dokumentu kopumu, kuru mēs pašreiz izstrādājam un kurā norādām dažādas politikas jomas, ar ko, pēc mūsu domām, ir iespējams īstermiņā mazināt ietekmi uz reālo ekonomiku, vienlaikus ievērojot Lisabonas stratēģijas vidēja termiņa reformas prioritātes. Tā būs sistēma, kurā noritēs mūsu darbs. Mēs ceram, ka varēsim atrast veidu, kā palīdzēt veicināt kopējo pieprasījumu; attiecībā uz pieprasījumu mēs vēlamies mazināt inflācijas spiedienu un veicināt mājsaimniecību pirktspēju.

Mums ir jācenšas aktīvāk strādāt darba tirgus jomā, kā jūs jau teicāt, priekšlaikus veicot ieguldījumus. Mēs ceram, ka tas arī palīdzēs risināt jautājumus un veikt darbības saistībā ar enerģētikas un klimata pārmaiņu paketi, jo mums būs vajadzīga nauda investīcijām. Mēs ceram, ka tas būs atspēriena punkts šajā grūtajā brīdī. Piemēram, attiecībā uz darba tirgiem aktivizēšanas politika var būt ļoti noderīga.

Atbildot uz pēdējo jautājumu, gribu teikt, ka mēs vēlamies, lai dalībvalstis saskaņo savas darbības. Mūsuprāt, vissliktākais būtu, ja dalībvalstis ietu katra savu ceļu un rīkotos katra pēc saviem ieskatiem. Mēs labāk gribētu, lai tās apspriestos, koordinētu darbību un sadarbotos pēc iespējas ciešāk, jo sekas būs jūtamas visā Eiropas ekonomikā. Mēs dodam priekšroku koordinētām darbībām.

Un kā tad paliek ar ilgo sagatavošanās laiku? Jūs būsiet pārsteigti. Kā jau es minēju vakar debatēs par finanšu krīzi, Komisijai pirmo reizi ir izdevies sagatavot priekšlikumus 24 stundu laikā. Mūsu reakcijai uz šo ārkārtīgi nopietno krīzi ir jābūt tādai, lai nebūtu jātērē pārlieku daudz laika, gatavojot dažādus priekšlikumus.

Mums visiem ir dotas norādes, un mēs visi vēlējāmies, lai attiecīgās politikas jomās būtu skaidrs, kā mēs varam palīdzēt, kā varam izvairīties no ilga sagatavošanās laika, kā varam darbu paveikt ne tikai ātrāk, bet arī saskaņoti un atbildīgi. Mēs cenšamies sagatavot priekšlikumus pēc iespējas ātrāk, un mēs izmantojam visas iespējas, cik vien ir mūsu spēkos. Komisijai šobrīd tas ir sākumpunkts.

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr. 34, ko iesniedza Boguslaw Sonik (H-0850/08)

Temats: Atšķirības ES dalībvalstīs attiecībā uz pieļaujamo alkohola līmeni autovadītāju asinīs

Daudzās dalībvalstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Īrijā un Luksemburgā, visiem transportlīdzekļu vadītājiem pieļaujamais alkohola daudzums asinīs ir noteikts 0,8 mg/l apmērā. Slovākijā un Ungārijā, kurās nav atļauts vadīt transportlīdzekli nevienam, kurš ir lietojis pat niecīgu daudzumu alkohola, visi autovadītāji ar šādu alkohola daudzumu asinīs izdarītu nopietnu pārkāpumu. Polijā noteikumi, kas reglamentē transportlīdzekļu vadīšanu un kas paredzēti 1997. gada 20. jūnija Ceļu satiksmes likumā (Oficiālais vēstnesis Nr. 108, 2005, 908. punkts ar grozījumiem), nosaka pieļaujamo alkohola līmeni asinīs 0,2 mg/l apmērā. Transportlīdzekļa vadīšana, ja alkohola līmenis asinīs ir augstāks par 0,5 mg/l, ir noziedzīgs nodarījums, par ko var piespriest ieslodzījumu līdz 2 gadiem.

Ņemot vērā pašreizējo tendenci standartizēt ceļu satiksmes tiesību aktus ar ES, vai Padome ir paredzējusi veikt pasākumus, lai standartizētu pieļaujamo alkohola līmeni asinīs autovadītājiem ES dalībvalstīs?

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Patiesībā 1988. gadā Komisija ierosināja direktīvu par maksimāli pieļaujamo alkohola koncentrāciju transportlīdzekļu vadītāju asinīs, bet, tā kā starp dalībvalstīm un Komisiju netika panākta vienošanās, Komisijai nācās samierināties, 2001. gada 17. janvārī pieņemot ieteikumu, ka maksimāli pieļaujamā koncentrācija visās dalībvalstīs ir 0,5 mg/ml. Šobrīd tikai trijās Eiropas Savienības dalībvalstīs — Īrijā, Maltā un Apvienotajā Karalistē — maksimāli pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz šo līmeni.

Šis Komisijas ieteikums paredzēja arī alkohola koncentrācijas līmeņa pazemināšanu līdz 0,2 mg/ml noteiktām autovadītāju kategorijām, tostarp apmācāmajiem jaunajiem autovadītājiem, kuri bija minēti pirmajā jautājumā, ko uzdeva godājamais deputāts. Ceļu satiksme visvairāk apdraud tieši jaunos autovadītājus, kas mācās braukt, tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas samazināt attiecīgos riska faktorus, piemēram, nosakot šai vadītāju kategorijai pieļaujamo alkohola koncentrācijas līmeni asinīs, kā jau minēju, ne lielāku par 0,2 mg/ml. Tas ir saistīts ar tā saucamo nulles likmi, kura šai autovadītāju kategorijai paredzēta 2006. gada aprīlī pieņemtajā Komisijas paziņojumā, kas nosaka stratēģiju dalībvalstu atbalstam, lai samazinātu alkohola radīto kaitējumu.

Dāmas un kungi! Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija diemžēl neuzskata, ka politiskie apstākļi ļauj dalībvalstīm pieņemt tiesību aktus, ar ko Eiropas Savienībā varētu saskaņot pieļaujamo alkohola koncentrācijas līmeni asinīs. Tomēr tas nenozīmē, ka Komisijai nav nodoma reaģēt uz to, kas ir viens no galvenajiem letālu negadījumu cēloņiem uz Eiropas ceļiem.

Komisija šajā jautājumā ir veikusi dažādus pasākumus. Pirmkārt, attiecībā uz autovadītāju pārbaudi Komisija savā 2004. gada 6. aprīļa ieteikumā mudināja pastiprināt izlases pārbaudes attiecībā uz alkohola līmeni asinīs, izmantojot efektīvu mehānismu alkohola līmeņa noteikšanai izelpotajā gaisā, un veikt šādas pārbaudes tādās vietās un diennakts stundās, kurās regulāri fiksēti manāmi iereibuši autovadītāji.

Dāmas un kungi! Tāpat man jāuzsver, ka automašīnas vadīšana alkohola ietekmē ir viens no pārkāpumiem, kas iekļauti priekšlikumā direktīvai, ar ko veicina ceļu satiksmes drošības noteikumu pārrobežu izpildi, kuru Komisija pieņēma šā gada martā un kurš šobrīd tiek apspriests Padomē un Parlamentā.

Iepriekšējā Transporta padomes sanāksmē man bija iespēja to uzsvērt ministriem; ja runa ir par cilvēku bojāeju, mēs nevaram aprobežoties ar juridiskām atrunām vai diskutēt par to, vai šis jautājums ir attiecināms uz pirmo vai trešo pīlāru, jo juridiskas debates diemžēl maz palīdz tādu nopietnu problēmu risināšanā kā ceļu satiksmes negadījumi.

Es gribētu izmantot izdevību šajās Parlamenta debatēs norādīt, ka apspriežamajā direktīvā minētie četri pārkāpumi — ne tikai braukšana dzērumā, bet arī drošības jostu nelietošana, ātruma pārsniegšana un braukšana narkotisko vielu ietekmē — izraisa trīs no četriem ceļu satiksmes negadījumiem. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai ir ļoti daudz darāmā, tāpēc es vēlreiz aicinu Parlamentu turpināt strādāt tajā virzienā, kāds nosprausts Transporta un tūrisma komitejas balsojumā.

Vēl tikai pāris vārdu, priekšsēdētāja kungs. Turklāt, lai tuvākajā laikā varētu izstrādāt konkrētus ierosinājumus attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanu psihotropo vielu ietekmē, Komisija 2006. gada oktobrī sāka darbu pie pētniecības projekta, kas ilgs četrus gadus un ir paredzēts, lai uzlabotu zināšanas šajā jomā un formulētu risinājumus. Tas ir jums labi zināmais projekts DRUID.

Visbeidzot, ir jāuzsver Komisijas piešķirtais finansiālais atbalsts izpratnes veicināšanas kampaņām. Šīs kampaņas, it īpaši tās, ko vadīja jaunieši, bija paredzētas pārējiem jauniešiem, lai viņi apzinātos briesmas, kādas rada alkohola un narkotiku lietošana, vadot automašīnu. Viens no daudziem piemēriem ir kampaņa ar nosaukumu „Bobs”, kas guva panākumus visā Eiropā; vēl mums jāatceras Komisijas ierosinājums, kad uz Briseli tika ataicināts Formula 1 pasaules čempions Kimi Raikkonen, lai piedalītos Eiropas Savienības kampaņā par ceļu satiksmes drošību; tāpat jāmin arī Parīzē notikušais pasākums saistībā ar 10. oktobri, dienu, kas veltīta ceļu satiksmes drošībai lielpilsētās; tā ir vēl viena norāde uz Komisijas lielo ieguldījumu ceļu satiksmes drošības jomā. Tā bija viena no manām prioritātēm, ko es izvirzīju debatēs par uzticību, kad biju kļuvis par Eiropas transporta komisāru.

Dāmas un kungi! Diemžēl vairāk paveikt nav iespējams, taču es ceru, ka esmu izsmeļoši atbildējis uz jūsu jautājumu.

  Bogusław Sonik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es vēlos pateikties par jūsu atbildi un mudināt jūs spert vēl drosmīgākus soļus. Mums ir jāpieņem un jāatjaunina direktīva, ar ko ievieš braukšanas alkohola reibumā pilnīgu aizliegumu. Mēs nedrīkstam padoties alkohola ražotāju lobētājiem un viņu ietekmei, un mums no viņiem nav jābaidās. Mums ir tiesības uz drošu ceļu satiksmi, un mums ir jāsāk ar jaunatni. Mums ir drosmīgi jāķeras pie šiem projektiem.

  Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja vietnieka kungs! Es gribētu izmantot izdevību un uzdot divus jautājumus. Pirmkārt, jūs teicāt, ka šādam regulējumam trūkst stabila politiskā pamata. Es vēlētos zināt, kur slēpjas galvenā pretestība. Vai to izrāda atsevišķas dalībvalstis vai plašas lobiju grupas? Kas šajā gadījumā attur Komisiju pieņemt kādus pasākumus?

Mans otrais jautājums attiecas uz faktu, ka arvien vairāk pētījumu pierāda, ka, vadot automašīnu, ir ļoti bīstami smēķēt. No vienas puses, tas ir ļoti kaitīgi veselībai, no otras puses, tas novērš uzmanību un nogurdina. Mans jautājums ir šāds. Vai Komisija šajā saistībā plāno izvērst kādus pasākumus Eiropas līmenī?

  Colm Burke (PPE-DE). – Mans jautājums ir saistīts ar Īriju, kur ļoti daudz jauniešu ir iesaistīti traģiskos negadījumos, būdami vienīgās personas, kas atrodas transportlīdzeklī.

Es vēlētos zināt, vai Eiropā šajā saistībā ir veikti kādi pētījumi un vai mēs varam atjaunot programmu par braukšanas apmācību jauniešiem. Darāmā vēl ir krietni daudz, un es vēlētos lūgt, lai mēs atjaunotu šo apmācības programmu pēc iespējas ātrāk.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pateicos jums par iesniegtajiem jautājumiem, jo tie palīdz noskaidrot Eiropas Savienības nostāju.

Leichtfried kungs, jūs ļoti pareizi izteicāties par politiskajām problēmām, kuras mūs skar — par politiskām problēmām, kas skar dalībvalstis, bet diemžēl mēs redzējām, ka, par spīti ārkārtīgi lielajiem centieniem, Komisijas priekšlikums netika pieņemts. Lai gan nav panākta vienošanās ar dalībvalstīm par priekšlikumu direktīvai, tas mūs neapturēs, un mēs arī turpmāk būsim uzstājīgi. Es atkārtošu to, ko teicu sēdes laikā un kas guva Komisijas un Parlamenta atbalstu: ceļu satiksmes drošība arī turpmāk būs viena no manām prioritātēm.

Esmu nolēmis arī turpmāk atbalstīt visus DRUID projektus un programmas saistībā ar jauniešu informēšanu un apmācību; tā ir mana atbilde godājamajam deputātam. Tai jābūt prioritātei. Ne jau transportlīdzekļi izraisa negadījumus, bet, protams, drošiem transportlīdzekļiem ir liela nozīme. Ir svarīgi, lai ceļu satiksme būtu droša, un Parlaments kopā ar Komisiju ir nolēmis pieņemt konkrētus lēmumus attiecībā uz infrastruktūru, tomēr galvenā problēma ir, kā apmācīt tos, kas sēž pie stūres vai motocikla seglos.

Mūsu pienākums ir sākt apmācīt jauniešus, tāpēc es pilnībā piekrītu jūsu viedoklim, un es darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai vienmēr būtu nodrošināts Eiropas Savienības un Komisijas finansējums programmām jauniešu apmācībai skolās. Dāmas un kungi! Tā nav nejaušība, ka es par Komisijas palīgu izvēlējos bijušo pasaules čempionu, kurš arī ir gados jauns.

Mums jācenšas jauniešus uzrunāt ar jauniešu starpniecību, kuri nelasa morāli, kā to varbūt darītu vecāki, bet kuri spēj viņiem saprotami paskaidrot, kas ar viņiem var notikt, jo, atstājot ballīti, ikviens jaunietis jūtas neievainojams. Diemžēl tā nav, un mums ir jāstrādā ar skolām un ģimenēm, lai gādātu, ka visi jaunieši ir informēti par risku, kas viņus apdraud ik reizi, sēžoties pie stūres, turklāt vēl alkohola reibumā vai narkotiku ietekmē.

Attiecībā uz smēķēšanas jautājumu es aicināšu Komisijas departamentus izpētīt, vai pastāv kādi papildu riski autovadītājiem smēķētājiem vai nē. Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu, jo man nav zinātniski argumentēta viedokļa, bet, kā jau teicu, es lūgšu, lai departamenti to noskaidro.

Es ceru, ka, apliecinot savu apņemšanos, esmu atbildējis arī Sonik kungam, un, manuprāt, es varu izteikt apņemšanos Komisijas vārdā — priekšsēdētāja vietniece M. Wallström arī atbild par saziņu —, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai informētu iedzīvotājus un galvenokārt jauniešus par riskiem un briesmām, kas viņiem var draudēt ik reizi, vadot transportlīdzekli.

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr. 35, ko iesniedza Katerina Batzeli (H-0861/08)

Temats: Iestāžu nolīgums „Partnerība informācijas sniegšanā par Eiropu”

Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes pārstāvji 2008. gada 22. oktobrī parakstīja pirmo politisko deklarāciju par Iestāžu nolīgumu attiecībā uz informācijas sniegšanu par ES prioritātēm. Šim nolīgumam ir ārkārtīgi liela politiska nozīme, jo tas paredz rast efektīvu risinājumu nopietnai demokrātijas problēmai, ka Eiropas iedzīvotāji netiek pienācīgi informēti, un tas sakrīt ar svarīgu laikposmu, jo mēs gatavojamies ES vēlēšanām.

Kādas būs Kopienas vienotās komunikācijas politikas prioritātes un pamatuzdevumi nākamajam gadam, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā?

Kā tiks veicināta sadarbība starp trim Kopienas iestādēm, kopīgi nosakot šīs komunikācijas politikas prioritātes un mērķus, un arī to sadarbība ar attiecīgajām valstu iestādēm? Kādas būs saiknes starp Kopienas un dalībvalstu komunikācijas politikas virzieniem attiecībā uz ES?

Kādi resursi tiks piešķirti Kopienas jaunās komunikācijas politikas īstenošanai, un kāda nozīme būs jaunajām komunikāciju tehnoloģijām? Cik nozīmīga šajā kontekstā būs daudzvalodība?

Kādus Kopienas līdzekļus izmantos atsevišķu darbību finansēšanai saskaņā ar jaunieviesto komunikācijas politiku?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Parlaments, Komisija un Padome ir pastiprinājušas sadarbību ES komunikācijas jomā un šā gada 22. oktobrī parakstījušas politisku deklarāciju par partnerību informācijas sniegšanā par Eiropu. Liels paldies par jūsu stingro atbalstu šajā jautājumā. Pirmo reizi mēs esam vienojušies par kopēju pieeju komunikācijas jomā.

Komunikācija ir daudz produktīvāka un efektīvāka, ja tā ir koordinēta, nosakot prioritārus jautājumus. Turklāt ir vajadzīga visu dalībnieku, arī Eiropas Savienības, politiska apņemšanās. Visu iestāžu pienākums ir informēt sabiedrību par Eiropas Savienības jautājumiem. Tomēr es gribētu īpaši uzsvērt, ka politiska apņemšanās ietver arī katras ES iestādes un katras dalībvalsts atbildību par savu komunikācijas stratēģiju un prioritātēm.

Politiskās deklarācijas centrā ir kopējas prioritātes komunikācijas jomā, un tās apstiprinās iestāžu grupa informācijas jautājumos (IGI), ko kopīgi vada katras iestādes pārstāvji. Mēs jau esam tikuši skaidrībā un vienojušies par četrām kopējām prioritātēm 2009. gadam; tās ir Eiropas vēlēšanas, enerģētika un klimata pārmaiņas, demokrātisko pārmaiņu Centrāleiropā un Austrumeiropā 20. gadadiena un, protams, ilgtspējīgas nodarbinātības, izaugsmes un solidaritātes nodrošināšana Eiropā.

Šo prioritāšu īstenošanu kopīgi nodrošinās Parlaments, Komisija un Padome, kā arī dalībvalstis. Tādējādi mūsu mērķis būs radīt sinerģiju ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Mūsu pārstāvniecības un Parlamenta informācijas biroji dalībvalstīs sadarbosies ar valsts iestādēm, lai izstrādātu kopīgus pasākumus, kas piemēroti katras valsts apstākļiem. Vajadzības gadījumā mēs veiksim atbilstīgus administratīvus pasākumus ES un dalībvalstu līmeņa dienestu starpā, un šie pasākumi tiks pienācīgi finansēti.

Pats par sevi saprotams, ka mūsu iestādes un dalībvalstis rīkosies, ievērojot daudzvalodību un kultūras daudzveidību. Šajā kontekstā es gribētu minēt, ka Komisija ļoti aktīvi nodarbojas ar daudzvalodības jautājumu. Papildus citiem pasākumiem mūsu pārstāvniecības dalībvalstīs ir pieaicinājušas tulkotājus, lai spētu apmierināt vietējās vajadzības un attiecīgās valsts valodā informētu iedzīvotājus par Eiropas jautājumiem.

Visbeidzot, kopēju komunikācijas jomas prioritāšu īstenošana būs lieliska platforma gan Eiropas, gan dalībvalstu un reģionālo politiķu diskusijai ar iedzīvotājiem par ES jautājumiem pirms Eiropas vēlēšanām. Es ceru, ka tas pozitīvi ietekmēs aktivitāti vēlēšanās.

  Katerina Batzeli (PSE). - (EL) Liels paldies par atbildi, Wallström kundze. Pirmkārt, es vēlos norādīt, ka šā iestāžu nolīguma galvenais mērķis ir ieviest vienotu Eiropas komunikācijas politiku, kas visām Kopienas iestādēm ir jāpieņem pakāpeniski, lēnām, bet neatlaidīgi, tā, lai visi iedzīvotāji saņemtu vienādu informāciju.

Otrkārt, es gribētu saņemt vairākus precizējumus jautājumā par ierosināto darbību finansēšanu. Vai tās iekļaus pašreizējās programmās? Vai tiks izveidota kāda jauna pozīcija, lai piešķirtu finansējumu informācijai? Kā tiks finansētas nozaru programmas? Vai komunikācijas politika būs neatkarīga vai līdzfinansēta politika?

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja vietnieces kundze! Papīrs pacieš visu, bet kļūst arvien skaidrāks, ka tas vairs nav labākais informēšanas veids. Mūsu informācijas politikā prioritāte ir jāpiešķir elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem — televīzijai un internetam. Tāpēc gribu jautāt, vai pašreizējā politikā ir vērojamas šādas tendences. Otrkārt, es priecājos, ka tiks iesaistītas vietējās un reģionālās televīzijas sabiedrības. Tas ir daudz saprātīgāk, nekā novērst lielo sabiedriskās televīzijas sabiedrību trūkumus.

  Marian Harkin (ALDE). - Mani iepriecina komisāres teiktais, tomēr es, tāpat kā iepriekšējais runātājs, esmu nobažījusies par to, kā vēstījums tiks nodots, un es piekrītu attiecībā uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Ļoti iespējams, ka brošūras un grāmatas tā arī nogulēs biroju plauktos neizlasītas. Esmu to pieredzējusi jau daudzkārt. Jautājums, kuru es vēlētos uzdot, ir šāds. Kā jūs plānojat panākt, lai ziņa sasniedz tos, kurus tā interesē? Vai jūsu mērķis būs ieinteresēto cilvēku grupas vai arī jūs izvēlēsieties vispārēju pieeju?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Paldies par šiem būtiskajiem papildjautājumiem.

Ļaujiet man pateikt to, kas, manuprāt, ir svarīgi. Lai kampaņa vai informācijas sniegšana būtu veiksmīga, ir vajadzīgi pieci elementi.

Pirmkārt, intensīvi jāizmanto internets un jaunās tehnoloģijas. Mēs varam tikai sapņot par ko līdzīgu B. Obama kampaņai. Ja nemaldos, viņa informatīvajai kampaņai tika iztērēti 1,2 miljardi ASV dolāru, taču izšķiroša nozīme šajā kampaņā bija interneta izmantošanas veidam. Tātad mums tas ir jādara.

Otrkārt, mums ir jāizmanto audiovizuālie līdzekļi, jo 60 % iedzīvotāju informāciju par norisēm Eiropas Savienībā iegūst galvenokārt ar TV un radio starpniecību.

Treškārt, mums ir jāsadarbojas ar informācijas izplatītājiem, piemēram, dažādiem pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu informatīvajiem tīkliem. Tādā veidā mēs iegūstam vairākus veidolus un vairākus ziņnešus, kas var izplatīt informāciju par pievienoto vērtību, kāda ir kopīgajam darbam Eiropas līmenī.

Ceturtkārt, mums ir jāsadarbojas ar tā saucamajiem vēstniekiem, t.i., cilvēkiem, kas vēlas iestāties par demokrātiju un kas var sasniegt plašāku auditoriju nekā mēs, politiķi.

Piektkārt, mums jāvēršas pie jauniešiem un sievietēm, kas arvien retāk dodas pie vēlēšanu urnām un retāk izrāda entuziasmu attiecībā uz Eiropas Savienību, kā tas bija vērojams referendumā Īrijā un iepriekš arī Francijā un Nīderlandē.

Šīs lietas ir nepieciešamas.

Tagad – par naudu. Kāds ir mūsu budžets? Mēs esam atraduši 8,5 miljonus eiro mūsu nākamā gada budžetā, lai segtu centralizētos un decentralizētos pasākumus saistībā ar nākamā gada vēlēšanām. Mēs esam uzdevuši savām pārstāvniecībām veltīt Eiropas Parlamenta vēlēšanām lielāko daļu savu pieticīgo komunikācijas līdzekļu, un šim uzdevumam tās ir atvēlējušas 60 % no saviem decentralizētajiem naudas līdzekļiem. Pašlaik mēs rīkojam tehniska līmeņa sanāksmes ar Parlamenta dienestiem, lai salīdzinātu informāciju par dažādiem pasākumiem dažādās dalībvalstīs.

Šogad mūsu pasākumiem, kas veltīti vēlēšanām, paredzēti aptuveni 6,2 miljoni eiro. Mums ir jauniešiem domāti projekti; mums ir īpašas Eirobarometra aptaujas utt. Nauda ir paredzēta arī informācijas sniegšanai par struktūrfondiem, lauksaimniecību un pētniecību katrā politikas jomā, bet mums nav papildu naudas līdzekļu vai naudas, kas piešķirta īpaši šim nolūkam. Es esmu lūgusi visus kolēģus iekļaut vēlēšanu jautājumu savos komunikācijas plānos. Viņi man ziņos, kā viņiem tas ir izdevies.

Nākamā gada budžets vēl nav pabeigts, tāpēc vēl pastāv iespēja to papildināt, bet es runāju par to, ko mēs varam atrast budžetā šobrīd. Par pārmērīgu naudas līdzekļu piešķiršanu nav runas, un mums būs jāizmanto pašreiz pieejamie kanāli. Savu iespēju robežās mēs arī palīdzēsim Eiropas Parlamentam, izmantojot visus savus resursus un mūsu parastās darbības, piemēram, audiovizuālo materiālu sagatavošanu un videoklipu ievietošanu vietnē EUtube; visu, ko darām ikdienā, mēs izmantosim, lai mobilizētu vēlētājus un iedvesmotu produktīvas un aktīvas diskusijas par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

II daļa

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 36, ko iesniedza Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0809/08)

Temats: Informācija eiropiešiem saistībā ar dalību Eiropas vēlēšanās

Nesenā starptautiskā finanšu nestabilitāte, kas radījusi nopietnu spriedzi starptautiskajās un Eiropas banku sistēmās, izraisīja dziļas bažas vienkāršo Eiropas iedzīvotāju vidū, kuri nesaskatīja nekādus ES līmenī ierosinātus risinājumus vai kādu liecību par Eiropas solidaritāti šajā kritiskajā laikposmā.

Kādus pasākumus Komisija piedāvā, lai krīzes un ārkārtas politisko un ekonomisko norišu laikā informētu Eiropas iedzīvotājus par Eiropas politikas virzieniem un risinājumiem ES vai dalībvalstu līmenī? Kādi ir tās nodomi, lai informētu Eiropas iedzīvotājus priekšvēlēšanu laikā un pamudinātu viņus piedalīties Eiropas vēlēšanās, ņemot vērā nelabvēlīgo situāciju, kas skar Eiropas Savienībai nozīmīgus jautājumus saistībā ar starptautiskajām ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Es ļoti labi zinu, ka finanšu krīze un tās ietekme uz reālo ekonomiku rada lielas bažas vairumam eiropiešu, un tas jo īpaši ietekmēs Eiropas vēlēšanas. Tāpēc nav brīnums, ka vairums cilvēku vēlētos, lai priekšvēlēšanu kampaņa būtu vērsta uz tādiem ekonomikas jautājumiem, kas skar viņu ikdienas dzīvi, piemēram, bezdarbs, ekonomikas izaugsme, inflācija un pirktspēja. Nesenās sabiedriskās domas aptaujas arī liecina, ka cilvēki šobrīd Eiropas Savienību uztver kā patvērumu no pašreizējās krīzes un vēlas, lai Eiropas Savienība uzņemtos regulējošas funkcijas globālā līmenī.

Komisija seko līdzi visām norisēm. Mēs 29. oktobrī pieņēmām programmu, kuras mērķis ir risināt tirgu krīzi, reformējot ekonomikas pārvaldību, lai novērstu turpmākas krīzes, un mazināt ietekmi attiecībā uz nodarbinātību un izaugsmi. Šobrīd tiek izstrādāti priekšlikumi tālāku darbību veikšanai, un tie ir svarīgākā stratēģiskā prioritāte mūsu likumdošanas un darba programmā 2009. gadam, kuru mēs vakar iesniedzām Parlamentā un par kuru notika debates.

Ir svarīgi, ka Komisija, Parlaments un Padome ir atzinuši nepieciešamību rīkoties, un pastāvīgas nodarbinātības, izaugsmes un solidaritātes nodrošināšanu mēs izvirzīsim par vienu no iestāžu prioritātēm komunikācijas jomā nākamajam gadam. Tas nozīmē, ka tas būs viens no jautājumiem, kurus partnerībā risinās ES iestādes un dalībvalstis, lai informētu par ES darbībām šajā jomā. Tiks izstrādāti plāni, kā to darīt vislabāk.

Es jau pieminēju Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas arī ir viena no iestāžu prioritātēm. Šajā jomā sagatavošanās darbs ir vairāk virzījies uz priekšu, jo mēs visi jau labu laiku apzinājāmies, ka tā būs prioritāte.

Mūsu iestādes cieši sadarbojas visos ar vēlēšanām saistītajos komunikācijas pasākumos, un Komisija aktīvi līdzdarbosies Parlamenta pieņemtajā komunikācijas pamatstratēģijā. Komisijas mērķis ir vairot cilvēku izpratni par vēlēšanām un raisīt debates par būtiskiem ES politikas jautājumiem. Daļēji tas tiks sasniegts, izmantojot mūsu centrālos instrumentus, tostarp audiovizuālos plašsaziņas līdzekļus un internetu, un šo darbu papildinās daudzi decentralizēti pasākumi, kurus organizēs pārstāvniecības katrā dalībvalstī, cieši sadarbojoties ar Parlamenta informācijas birojiem.

Tas liks cilvēkiem apzināties, ka vēlētājam ir iespēja izvēlēties starp vairākiem Eiropas politikas redzējumiem un ka šai izvēlei būs liela ietekme uz visu mūsu iedzīvotāju dzīvi.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou, (PPE-DE) . - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos priekšsēdētāja vietnieces kundzei par atbildi. Es paļaujos uz to, ka Komisijas ierosinātie pasākumi tiks īstenoti, jo starp ierosinājumu un tā īstenošanu paiet ļoti ilgs laiks; tas ir birokrātisks process, un es nezinu, vai pirms vēlēšanām būs pietiekami daudz laika, lai iedzīvotāji varētu novērtēt rezultātus.

Finansējums un informācijas stratēģija var panākt arī pretēju rezultātu, tāpēc vajadzīga īpaši apdomīga pieeja, lai mēs nesadusmotu mūsu iedzīvotājus, kuri nevēlas, lai naudu nelietderīgi izšķērdētu jūsu pieminētajiem pasākumiem, publikācijām un decentralizētajām darbībām.

Arī debates ne vienmēr pārliecina. Tāpēc mums varbūt vajadzētu apzināt mūsu rīcībā esošos līdzekļus un būt godīgiem pret iedzīvotājiem.

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE). – (ES) Wallström kundze, vai jūs uzskatāt, ka tas, vai vēlētājiem kandidāti šķiet pazīstamāki vai svešāki, ietekmēs aktivitāti Eiropas vēlēšanās? Vai jūs apmierina tas, ka valstī ar 45 miljoniem iedzīvotāju ir tikai viens vēlēšanu apgabals Eiropas Parlamenta vēlēšanām? Ko Komisija var darīt, lai valstīs ar lielāku iedzīvotāju skaitu nodrošinātu tādus vēlēšanu apgabalus, kas būtu tuvāk cilvēkiem?

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Es tikai vēlos pateikt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, ka mums vajadzētu palūkoties uz situāciju tādās valstīs kā Dānija, kur šobrīd diskutē par pievienošanos eiro zonai, Islande, kas ir gandrīz sabrukusi, un Zviedrija, kas nepārprotami atsāk domāt par dalību eiro zonā.

Piemēram, vai ir kāds, kurš skaidro Īrijas iedzīvotājiem, ka, pateicoties dalībai eiro zonā un Eiropas Centrālajai bankai, viņi ir spējuši pārciest šo vētru labāk nekā citu valstu iedzīvotāji? Vai nav pienācis laiks par Eiropas Savienību sākt runāt apliecinoši? Šonedēļ Eiropas Parlamenta deputāti no Īrijas šajā zālē izteica negatīvas piezīmes par Eiropas Savienību. Kurš izteiks pozitīvās piezīmes un pateiks par mums ko labu, lai cilvēki zinātu, kādas priekšrocības ir dalībai Eiropas Savienībā un eiro zonā?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Savu darba daļu es centos veikt, kad pagājušajā nedēļā apmeklēju Īriju. Es centos paskaidrot, kas, manā skatījumā, ir Eiropas sadarbības pievienotās vērtības. Manuprāt, diskusijas par eiro un to, kāpēc Īrijai ir izdevīga dalība eiro zonā, noris gludi, bet tās rada galveno jautājumu: kas aizstāvēs Eiropas Savienību? Kurš runās Eiropas Savienības vārdā? Kurš par to ir atbildīgs? Mēs nedrīkstam paļauties, ka visu šo darbu paveiks tikai Brisele. Šis ir kopīgs darbs, un tas jāveic partnerībā.

Patiesībā es uzskatu, ka politiskie strīdi un debates ir vērtīgas, jo veidojas atšķirīgas versijas, atšķirīgas programmas utt. Manuprāt, tas vairo interesi un galu galā nāk par labu arī vēlētāju aktivitātei. Protams, mēs vēlamies veicināt un stimulēt aktīvas debates un diskusiju par Eiropas Savienības darba kārtību un Eiropas jautājumiem. Mūsu visu uzdevums ir būt par aizstāvjiem. Tāpēc es lepojos un esmu apmierināta, ka pirmo reizi komunikācijas jomā mēs esam vienojušies par šādu kopīgu sistēmu un partnerību. Līdz šim mums tādas nav bijis.

Tātad mums jāvienojas sadalīt atbildību un darboties kā aizstāvjiem, ieklausoties arī Eiropas iedzīvotāju bažās, jo nozīme ir tieši komunikācijai, ne tikai informācijai. Ieklausīties vērīgāk, izskaidrot izsmeļošāk un rīkoties vietējā līmenī — to es vienmēr atkārtoju saistībā ar komunikāciju. Dažādās dalībvalstīs šī kampaņa noritēs atšķirīgi, jo tā būs jāpielāgo attiecīgās valsts apstākļiem. Tieši to mēs pašlaik cenšamies darīt. Mēs pūlamies to pēc iespējas paātrināt, tomēr mums arī jāievēro Finanšu regula un visi noteikumi. Mums jābūt precīziem it visā, ko mēs darām. Mēs izvērtēsim šodienas tikšanās rezultātus. Mēs centīsimies pēc iespējas labāk pielāgoties Parlamenta detalizētajam Eiropas Parlamenta vēlēšanu plānošanas grafikam.

Domāju, ka mēs jau šogad varēsim piešķirt un izlietot naudas līdzekļus, taču, ja tiks rasts vairāk resursu, mēs nākamgad neapšaubāmi varēsim organizēt vairāk pasākumu. Atkārtošu, ka, manuprāt, lai šie pasākumi būtu iedarbīgi un piesaistītu jauniešu uzmanību, mums daudz plašāk jāizmanto audiovizuālie plašsaziņas līdzekļi un internets.

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE). – (ES) Lūdzu, atvainojiet mani, bet es nedzirdēju Komisijas priekšsēdētājas atbildi uz manu jautājumu.

  Priekšsēdētājs. − Mēs dzirdējām Komisijas atbildi, tomēr mums nav pilnvaru vai kompetences, lai vērtētu atbildes saturisko būtību.

Jautājums Nr. 37, ko iesniedza Georgios Papastamkos (H-0811/08)

Temats: Komisijas komunikācijas stratēģija Īrijas referendumam

Kāda bija Komisijas un tās locekļu komunikācijas stratēģija, gatavojoties referendumam Īrijā?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Es vēlētos uzsvērt, ka saistībā ar Lisabonas līgumu Eiropas Komisija darbu veica ar pārstāvniecību starpniecību un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, lai ES iedzīvotājiem sniegtu uz faktiem balstītu un objektīvu informāciju. Šo darbu mēs atbalstījām ar komunikācijas komplektiem, tostarp dažādiem materiāliem, piemēram, faktu lapām, prezentācijām un pamata vēstījumiem. Mēs nodrošinājām arī apmācību un instruktāžas komisāriem, pārstāvniecību darbiniekiem, Europe Direct informācijas centriem un citiem informācijas izplatītājiem.

Apzinoties tīmekļa nozīmību, mēs izveidojām īpašu vietni, kurā 23 oficiālajās valodās tika sniegta vispusīga informācija par Lisabonas līgumu. Pamatojoties uz to, Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs ir izstrādājušas materiālus, kas ir pielāgoti vietējām vajadzībām un labāk piemēroti iedzīvotāju informēšanai. Turklāt pārstāvniecības, arī pārstāvniecība Īrijā, ir izstrādājušas komunikācijas plānus ciešā sadarbībā ar dalībvalstu valdībām un Eiropas Parlamenta informācijas centriem dalībvalstīs.

Mūsu plānotās darbības ietver žurnālistu un informācijas izplatītāju apmācību, brošūru un informatīvo lapu izdošanu, diskusiju organizēšanu ar pilsonisko sabiedrību un vietējām iestādēm, kā arī sabiedrisku pasākumu rīkošanu skolās un universitātēs. Tādējādi iedzīvotāji var sev saprotamā valodā saņemt piemērotu informāciju, kas sniedz atbildi uz viņu būtiskākajām bažām.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos priekšsēdētāja vietnieces kundzei. Manā papildjautājumā ir ietverts priekšlikums: Komisijas priekšsēdētāja vietnieces kundze! Jums — un ne tikai jums, bet arī Komisāru kolēģijai — ir jāapmeklē Īrija šim jautājumam politiski piemērotā laikā, un visai Komisāru kolēģijai ir jāsāk debates ar Īrijas iedzīvotājiem, in toto atbildot uz viņu jautājumiem.

Organizējiet debates ar visiem ieinteresētajiem dalībniekiem televīzijas tiešraidē, lai tās varētu vērot Īrijas iedzīvotāji un lai Īrijas vēlēšanu iestāde in situ sniegtu atbildes uz iedzīvotāju bažām un jautājumiem.

  Armando França (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Jau divus mēnešus politikas un plašsaziņas līdzekļu uzmanības degpunktā ir finanšu un ekonomikas krīze. Plašsaziņas līdzekļos tikpat kā netika atspoguļots referendums Īrijā vai sarežģījumi Čehijā saistībā ar Lisabonas līgumu. Vai jums nešķiet, ka, ņemot vērā Lisabonas līguma spēkā stāšanās nepieciešamību un steidzamību, Komisijas informācijas un komunikācijas stratēģija šobrīd būtu jāpastiprina un ka tā būtu arī politiska reakcija, lai risinātu un pārvarētu pašreizējo krīzi?

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Es runāšu īsi. Vispirms es gribētu īpaši uzslavēt komisāri par viņas darbu šajā jautājumā. Lai gan Komisijas sanāksmes var būt interesantas pašai Komisijai, kā bijusī žurnāliste es pieļauju, ka mēs nevaram piespiest cilvēkus tās skatīties.

Problēma ir tāda, ka sausa informācija paliks neuztverta, un baidos, ka Eiropa ir samērā neinteresanta un garlaicīga visiem, izņemot mūs pašus, tāpēc par to būtu jādomā.

Lai arī nav labi to teikt publiski, tomēr es jums atklāšu, ka žurnālistes statusā esmu bieži apmeklējusi Parlamentu un Komisiju, un šīs pelēkās sienas un garlaicīgās uzstāšanās nebūt neuzjundīja manī eiropeisku entuziasmu. Jums būtu jāņem vērā šis aspekts. Visbeidzot, ja Īrijas valdība, kā jūs teicāt, būtu ieklausījusies vērīgāk, skaidrojusi rūpīgāk un rīkojusies vietējā līmenī, atbilde būtu „jā”.

  Priekšsēdētājs. − Uz jautājumiem Nr. 38–41 tiks sniegtas rakstiskas atbildes.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Lūdzu, vai priekšsēdētāja vietniece varētu sniegt atbildi uz maniem papildjautājumiem?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Es domāju, ka priekšsēdētājs, iespējams, aizmirsa dot man iespēju atbildēt uz jūsu konkrētajiem jautājumiem. Referenduma notikumi mums neapšaubāmi ir laba mācība, un, manuprāt, jūs pamatoti norādījāt, ka varbūt vajadzēja vairāk uzmanības veltīt atbalstītāju nometnei. Tolaik mēs sekojām ieteikumiem un pilnībā respektējām vēlmi pārlieku neiejaukties Īrijas debatēs, taču varbūt šobrīd Īrija vēlēsies aicināt mūs iesaistīties daudz plašākā mērā. Es esmu mudinājusi visus kolēģus doties turp un iesaistīties diskusijā ar Īrijas iedzīvotājiem. Ja šādas diskusijas translēs televīzijā, es neesmu pārliecināta, ka tās vienmēr būs pietiekami pārliecinošas, tomēr mēs novērtējam plašsaziņas līdzekļu veltīto uzmanību.

Pašlaik mēs strādājam ar Īrijas valdību, lai noslēgtu saprašanās memorandu, kurā aplūkoti īstermiņa un ilgtermiņā veicamie pasākumi, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības izglītošanu, veicinātu sadarbību ar žurnālistiem un varbūt emocionālāk izklāstītu dažus no šiem jautājumiem, tomēr ievērojot Īrijas likumus un noteikumus.

Mēs gūstam mācību, un es domāju, ka mēs noteikti ņemsim vērā jūsu padomu doties uz šo zemi un sniegt atbildes uz visiem jautājumiem, sākot no lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas līdz pat tirdzniecībai utt. Šis ir veids, kā risināt šo izaicinājumu. Es ceru, ka mēs rosināsim vērtīgu diskusiju. Pateicos par man veltīto laiku.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 49, ko iesniedza Manuel Medina Ortega (H-0797/08)

Temats: Iekšējā migrācija Āfrikā

Daudzu Āfrikas valstu samilzušās iekšējās problēmas un perspektīvas emigrēšanai uz Eiropu ir izraisījušas desmitiem tūkstošu afrikāņu migrāciju no Subsahāras valstīm uz tādām ziemeļu daļas valstīm kā Lībija, Maroka, Mauritānija un Senegāla.

Vai Komisija ir informēta par šo situāciju? Ja ir, tad vai tā apsver kādus pasākumus, lai uzlabotu šo Āfrikas iekšienē migrējošo cilvēku nožēlojamos dzīves apstākļus un mazinātu spiedienu uz Ziemeļāfrikas valstīm, ko izraisījusi šī nesamērīgā demogrāfiskā migrācija?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Šobrīd mēs skaram pilnīgi atšķirīgu politikas jomu. Komisija ir ļoti labi informēta par nabadzību, kas apvienojumā ar tādiem faktoriem kā nestabilitāte, klimata pārmaiņas un cilvēktiesību pārkāpumi piespiež migrantus doties smagā un dažreiz arī traģiskā ceļojumā. Komisija aktīvi darbojas visos šajos aspektos, galvenokārt, īstenojot politisko dialogu ar šīm valstīm un iesaistot Eiropas Attīstības fondu, lai palīdzētu izskaust nabadzību.

Reaģējot uz traģiskajiem notikumiem Seūtā un Meliljā un īstenojot daļu no Eiropadomes 2005. gada nogalē apstiprinātās globālās pieejas, Eiropas Savienība vēlējās izveidot strukturētu dialogu ar Āfriku par saikni starp migrāciju un attīstību gan Rabātas procesa ietvaros attiecībā uz Rietumāfrikas migrācijas ceļu, ko drīzumā, 25. novembrī pārlūkos Parīzes konferencē 25. novembrī, gan Tripoles procesa ietvaros attiecībā uz Āfriku kopumā.

Migrācijas mobilitātes un nodarbinātības partnerība tika sākta ES un Āfrikas samitā, kas 2007. gada decembrī notika Lisabonā. Partnerības pamatā bija vēlme rast risinājumu migrācijas problēmai, sasaistot šo problēmu ar nodarbinātības jautājumiem.

Migrācijas informācijas un pārvaldības centrs, ko 6. oktobrī Bamako atklāja attīstības un humānās palīdzības jautājumu komisārs un Mali prezidents A. T. Touré, ir praktiski piemērojamas integrētās pieejas piemērs, un šādu pieeju Komisija cenšas veicināt. Turklāt tā ir gatava īstenot šo piemēru arī citviet Rietumāfrikā.

Attiecībā uz migrantu dzīves apstākļiem viens no migrācijas un patvēruma programmas mērķiem ir aizsargāt migrantu tiesības, cita starpā stiprinot pārvaldes un iesaistīto pušu kapacitāti tādās tranzīta vai galamērķa valstīs kā Ziemeļāfrikas valstis, lai palīdzētu migrantiem, it īpaši noteiktos apstākļos.

Piemēram, saskaņā ar šo programmu Eiropas Kopiena nesen piešķīra finansējumu šādiem projektiem: Augstā komisāra bēgļu jautājumos Lībijas biroja finansēšanas turpināšanai, jo šim birojam ir būtiska loma bēgļu un patvēruma meklētāju tiesību veicināšanā; starptautisko bēgļu dzīves apstākļu aizsardzības uzlabošanai Ziemeļāfrikā; pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitātes pastiprināšanai migrantu tiesību aizsardzības jomā Ziemeļāfrikā un programmai, kas ļauj Lībijā un Marokā ieceļojušajiem migrantiem brīvprātīgi un pienācīgā veidā atgriezties mājās.

Visbeidzot, Komisija izmanto šo programmu, lai finansētu vairākus projektus Subsahāras Āfrikā, kas vērsti uz nelegālās imigrācijas novēršanu, legālās migrācijas veicināšanu, saikni starp migrāciju un attīstību, kā arī bēgļu un patvēruma meklētāju aizstāvības veicināšanu.

  Manuel Medina Ortega (PSE). – (ES) Liels paldies, priekšsēdētāja vietnieces kundze! Jūs man sniedzāt ļoti daudz informācijas par manis uzdoto jautājumu, un es pateicos jums par šo detalizēto informāciju. Manuprāt, Komisijas jaunā fāze ir nozīmīga. Saistībā ar imigrāciju Bamako projekts ir jo īpaši vērsts uz Eiropas Savienību. Es saprotu, ka tas ir tikai sākums, tāpēc varbūt ir pāragri uzdot šo jautājumu, tomēr es vēlētos pajautāt Komisijai, vai Bamako (Mali) projektam ir labi rezultāti attiecībā uz imigrāciju un vai Komisija uzskata, ka šī pieredze ir nododama arī citām Vidusjūras dienvidu krasta valstīm.

  Colm Burke (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Attiecībā uz Reglamenta neievērošanu es vēlējos ko piebilst saistībā ar pagājušo sesiju. Atvainojiet, ka es par to runāju tagad, bet pagājušajā sesijā trim savstarpēji cieši saistītiem jautājumiem — 38., 39. un 40. — tika atvēlētas nepilnas 15 minūtes.

Manuprāt, bija kļūda, ka šie jautājumi netika izskatīti; pēc manām domām, tos vajadzēja izskatīt, un tagad šai pēdējai sesijai ir atvēlētas tikai 15 minūtes. Es sapratu, ka bija jābūt 20 minūtēm.

  Priekšsēdētājs. − Manuprāt, jums ir taisnība. Es to atzīmēšu, bet citu iespēju šobrīd man nav.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Arī es šajā darbā nepārtraukti mācos. Es redzu, ka Bamako projektam līdzīgi projekti tiek plānoti arī citām Rietumāfrikas valstīm, piemēram, Senegālai. Tātad acīmredzot tas jau ir iekļauts darba kārtībā, un Komisija ir sākusi izstrādāt līdzīgus projektus citās valstīs.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 50, ko iesniedza Luis Yañez-Barnuevo García (H-0799/08)

Temats: Dialoga sākšana Kubā

Padomes 2008. gada 23. jūnija secinājumi par Kubu tika ļoti atzinīgi novērtēti Kubas demokrātiskajās aprindās, kuras ar izpratni attiecās pret to, ka ES skatījumā galvenā prioritāte ir visu politieslodzīto beznosacījumu atbrīvošana un ka ES atbalsta cilvēktiesību ievērošanu un patiesu progresu virzībā uz plurālistisku demokrātiju.

Vai Komisijas locekļi, saskaņā ar apņemšanos, kāda izteikta šajos secinājumos, jau ir nodibinājuši sakarus ar pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas pārstāvjiem? Kādus efektīvus pasākumus Komisija grasās pieņemt, lai turpinātu izvērst dialogu ar šiem pārstāvjiem, un kā tā nodrošinās, lai šie pasākumi, kas vērsti uz pilsonisko sabiedrību (piemēram, mikroprojekti sociālās integrācijas un kohēzijas veicināšanai), nenonāktu oficiālo varas iestāžu uzraudzībā?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Komisija uztur regulārus tiešus sakarus ar pilsonisko sabiedrību visās pasaules valstīs, arī Kubā. Komisijas nozīmīgumu Kubā novērtē un atbalsta pilsoniskā sabiedrība un opozīcijas grupas. Komisijas delegācija Kubā regulāri tiekas ar pilsoniskās sabiedrības un opozīcijas grupu pārstāvjiem, un Komisijas departamenti Briselē īsteno atvērto durvju politiku attiecībā pret jebkuru personu vai organizāciju, kas vēlas konstruktīvu diskusiju saistībā ar Kubu vai kādu citu valsti.

Pēc Padomes 23. jūnija secinājumu pieņemšanas, ar ko pārtrauca 2003. gadā pieņemtos diplomātiskos pasākumus, Parīzē 2008. gada 16. oktobrī notika ES ministru trijotnes sanāksme Kubas jautājumos, kurā atsākās politisks dialogs starp Eiropas Savienību un Kubu. Šajā sanāksmē valdošā pozitīvā gaisotne veicināja atklātas un atvērtas diskusijas par kopēju interešu jautājumiem, piemēram, starptautisko finanšu krīzi, cilvēktiesībām, sadarbību ar Kubu un par Apvienoto Nāciju Organizācijas reformu.

Komisija ir cieši pārliecināta, kā to arī vairākkārt norādījis par attīstību un humāno palīdzību atbildīgais komisārs, ka godīgs un atklāts dialogs starp ES un Kubu nodrošina vislabāko fonu diskusijām par abas puses interesējošiem jautājumiem, tostarp arī par cilvēktiesību jautājumiem.

  Antonio Masip Hidalgo (PSE). – (ES) Yañez-Barnuevo kunga vārdā es jums pateicos par atbildi. Tomēr, komisāres kundze, man jāsaka Michel kungam, ka tiešajos sakaros ar Kubas demokrātisko opozīciju viņa vārdiem un rīcībai ir ļoti liela nozīme, īstenojot Padomes prioritāros secinājumus, mazinot F. Castro briesmīgās diktatūras radītās sekas un veicinot brīvību.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Es noteikti informēšu savu kolēģi par visām Parlamenta atbildēm un nostādnēm. Manuprāt, viņš nesen viesojās Kubā, taču līdz šim brīdim mums nav bijis izdevības tuvāk apspriest šo jautājumu. Ja es viņu pietiekami labi pazīstu, tad varu teikt, ka tas noteikti ir viņa interesēs un ka viņš būs pretimnākošs un izrādīs vēlmi uzklausīt. Ir skaidrs, ka mums ir jāstrādā arī šajā aspektā. Tas neapšaubāmi ir arī Komisijas interesēs.

  Priekšsēdētājs. − Deputāti, kas iesniedza pārējos jautājumus, nav ieradušies, tāpēc uz jautājumiem Nr. 51–58 tiks sniegtas rakstiskas atbildes.

Jautājums Nr. 43, ko iesniedza Emmanouil Angelakas (H-0810/08)

Temats: Eiropas pievilcības veicināšana pētnieku piesaistīšanai

Statistika liecina, ka Eiropas Savienībā zinātnes nozaru absolventu ir vairāk nekā ASV vai Japānā. Tomēr pētījumi rāda, ka Eiropa nespēj saglabāt savu zinātnisko pētnieku augsto īpatsvaru un ka intelektuālais potenciāls aizplūst no ES uz citām valstīm. Šāda situācija raisa nopietnas bažas, it īpaši laikā, kad Eiropa cenšas kļūt par dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē.

Kas ir galvenie šīs parādības cēloņi, un kādas sekas tai būs Eiropas Savienībā? Vai Komisijai ir statistikas dati par mācību iestādes beigušo pētnieku nodarbinātību katrā dalībvalstī?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Pētnieki ir zināšanu radīšanas, apmaiņas un izmantošanas centrālais elements. Viņiem ir galvenā loma, lai Eiropa varētu patiesi īstenot piekto no brīvībām — zināšanu aprites brīvību, tādējādi veidojot ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas.

Pētniecības jomas cilvēkresursus patiešām vislabāk atspoguļo jauno universitātes absolventu skaits. Izglītības Padomes 2004. gadā noteiktais kritērijs — līdz 2010. gadam par 15 % palielināt absolventu skaitu dalībvalstīs un samazināt dzimumu nelīdzsvarotību — ir sasniegts. Matemātikas, zinātnes un tehnoloģijas nozaru absolventu skaits ES-27 valstīs 2006. gadā bija par aptuveni 200 000 lielāks nekā 2000. gadā.

Ir skaidrs, ka ne visi universitātes beidzēji dodas strādāt pētniecībā. Papildu faktors Eiropas Savienībā ir tāds, ka, salīdzinājumā ar citiem kontinentiem, Eiropā ir mazāka privātā sektora pētniecības ieguldījumu daļa, tāpēc ES pētniecības tirgus ir salīdzinoši mazāks nekā mūsu konkurentiem.

Turklāt talantīgāko pētnieku piesaistīšanā un noturēšanā ir spēcīga konkurence. Pirmkārt un galvenokārt tā ir konkurence starp pētniecību un citām tautsaimniecības nozarēm. Taču ir jūtama konkurence arī valstu un pasaules reģionu starpā; īpaši tas sakāms par ASV un — arvien lielākā mērā — par Ķīnu un Indiju.

Eiropas Savienībai jārēķinās ar Eiropas pētnieku paaudžu drīzu pensionēšanos un ar to, ka šīs paaudzes nebūs iespējams pilnībā nomainīt. Situācija vēl vairāk pasliktināsies, ja jauniešiem nebūs intereses par pētnieka profesiju. Šis ir jautājums par to, vai Eiropa ilgtermiņā spēs saglabāt un attīstīt savu pasaules līmeņa pētniecības un attīstības centra statusu.

Realitātē pētnieki Eiropā joprojām saskaras ar nopietniem šķēršļiem un iespēju trūkumu. Runājot ar pētniekiem visā Eiropā, es dzirdu par nepievilcīgiem darba nosacījumiem un karjeras perspektīvu trūkumu, un bieži arī par nestabilu statusu un īsa termiņa darba līgumiem. Turklāt daudzi pētnieki joprojām negūst tādu apmācību, kas viņiem nodrošinātu mūsdienīgā zināšanu ekonomikā nepieciešamās prasmes. Ir faktori, kas ļoti kavē pētnieku pāriešanu darbā no akadēmiskās sfēras uz ražošanu un otrādi. Atklātas, uz sasniegumiem pamatotas atlases procedūras trūkums un kultūras faktori, kā arī problēmas, ar kurām mobilie darba ņēmēji saskaras tādās jomās kā sociālā nodrošināšana, nodokļu sistēma un papildu pensijas tiesību pārnešana, — visi šie faktori nozīmē, ka Eiropas pētnieku darba tirgus strukturālā sadrumstalotība traucē pētnieku starpvalstu mobilitātei Eiropas Savienībā.

Tāpēc Eiropai ir pēdējais laiks aktīvāk censties panākt, lai tuvākajos gados tiktu nodrošināta vajadzīgo pētnieku pieejamība. Tieši tāpēc Komisija maijā ierosināja izveidot Eiropas Partnerību pētniekiem — dalībvalstu savstarpēju un iekšēju partnerību, kas paredz mērķtiecīgas sistēmas izveidi strauja progresa nodrošināšanai visos aspektos, no kuriem Eiropā atkarīga karjeras perspektīvu un mobilitātes uzlabošana.

Šī iniciatīva saņēma Padomes atbalstu, un tagad mēs grasāmies sākt tās īstenošanu, galveno uzmanību pievēršot valstu rīcības plāniem un savstarpējai pieredzes pārņemšanai. Ir paredzēts arī veikt uz pierādījumiem balstītu progresa pārraudzību un vākt datus par mobilitāti un karjeras modeļiem. Lai gan pagaidām datu mums ir ļoti maz, mūsu mērķis ir nodrošināties ar labāku statistiku, kā to aicināja darīt arī godājamais deputāts. Mums ir daudz cita veida datu, bet tieši šādu mums trūkst.

Komisijas paziņojums par Eiropas Partnerību pētniekiem patlaban ir iesniegts Parlamentam izskatīšanai. Komisija cer, ka gaidāmais Parlamenta atzinums palīdzēs stiprināt šos kopīgos pūliņus Eiropas pētniecības nākotnes vārdā.

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, pateicos komisāram par atbildi. Man ir papildjautājums par Septīto pētniecības pamatprogrammu, kuras finanšu paketē paredzēti 54 miljoni eiro. Šobrīd programma ir spēkā jau 18 mēnešus. Vai jums, komisār, ir kādi konkrēti dati par to, kā programma darbojas, kurām valstīm ir apmierinoši izmantošanas rādītāji, kādas ir galvenās problēmas un vai Komisija plāno sagatavot progresa ziņojumu par šo finansējuma sistēmu?

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pētnieku piesaistīšana neapšaubāmi ir atkarīga arī no tā, cik lielus neto ienākumus viņi saņem. Vai mēs kopā ar komisāru L. Kovács strādājam pie tāda priekšlikuma sagatavošanas, kas dotu pētniekiem iespēju nemaksāt nodokļus no saviem ieņēmumiem un kas nodrošinātu, ka arī ziedojumus pētniecības organizācijām neapliek ar nodokļiem vai uzskata par darbības izmaksām? Līdzīga sistēma jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs. Vai nevarētu izstrādāt salīdzinošu pētījumu, lai arī mums būtu iespējams stimulēt šādu virzību?

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Tā kā komisārs pārskata šos jautājumus un uzklausa Parlamentu, es gribētu viņam jautāt, vai viņš vēlreiz pārskatīs jautājumu par ētisko pētniecību un pētnieku ētiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka vairs nav nepieciešams iznīcināt embrijus un ka pētniecībai ir ļoti daudz citu iespēju. Vai komisārs sāks ieguldīt resursus šajās citās iespējās, lai Eiropas Savienība varētu atgriezties pie pilnībā ētiskas pētniecības bāzes?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Sākumā es gribētu teikt, ka mēs, protams, sekojam līdzi visiem datiem un informācijai, kas saistīta ar pamatprogrammu. Šie dati ir pieejami, un mēs varam jums tos sagādāt.

Mūsu rīcībā regulāri ir arī uzraudzības ziņojumi, kurus paredzēts gatavot līdz gada beigām; turklāt 2009. gada maijā, ja nemaldos, mums būs progresa ziņojums. Taču progresa ziņojums nozīmē arī daudz ko citu — tās ir arī ierosmes mūsu turpmākajam darbam. Pamatprogrammas īstenošana neapšaubāmi ietver arī uzraudzību attiecībā uz to, kas tiek darīts, kur tiek ieguldīti līdzekļi un kā tie tiek tērēti.

Saistībā ar ienākumiem, ko neapliek ar nodokli, varu teikt, ka vienmēr esmu atbalstījis šādus instrumentus, kas ļautu stimulēt zinātni un pētniecību, — arī ar nodokļiem neapliekamus ienākumus. Viena no problēmām, kas mums jārisina šajā sarežģītajā krīzes situācijā, ir pētniecības un attīstības stimulēšana, nenonākot tādā pašā situācijā kā uzņēmumi. Spiediena dēļ viņi noteikti apsver pētniecības un attīstības ieguldījumu samazināšanu.

Iepriekš minētais ceļš ir viena no iespējām, taču jāņem vērā arī tas, ka mums ir elastīgs izaugsmes un stabilitātes pakts, kas jāievēro, un ir jārēķinās arī ar to, ka situācija visās dalībvalstīs nebūt nav vienāda. Dalībvalstīm ir atšķirīgas rīcības iespējas, kuras izveidotas labajos laikos, kad ekonomiskā situācija bija labāka.

Visbeidzot, jūs man jautājāt par ētisko pieeju, kas tika minēta arī citā jautājumā. Manuprāt, mēs tiešām esam ļoti centušies panākt vienošanos attiecībā uz ētisko pamatu mūsu zinātnes un pētniecības pieejai un arī saistībā ar pamatprogrammu izmantošanu. Vienoties nav viegli. Eiropas Savienības dalībvalstīm ir atšķirīgi viedokļi, bet mēs varam lepoties ar to, ka esam izveidojuši samērā precīzas ētikas procedūras, un realitāte un prakse ir pierādījusi, ka to pamatā ir patiesi ētiskas nostādnes.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu atvainoties. Parasti esmu ļoti punktuāls, taču punktualitātei vienmēr ir divas puses, un šis jautājumu laiks tika pārcelts uz vēlāku laiku. Tāpēc es atrados grupas sanāksmē un, tiklīdz ekrānā ieraudzīju, ka komisārs J. Potočnik sāk uzstāšanos, steidzos šurp un ierados tieši brīdī, kad viņš sāka runāt. Es gribētu jūs lūgt izrādīt pretimnākšanu un pieteikt manu jautājumu Nr. 42, jo es ierados plenārsēdē tieši tajā mirklī, kad tika pieteikta komisāra J. Potočnik uzstāšanās. Varbūt jūs mani neredzējāt, bet es tieši tobrīd ieskrēju.

  Priekšsēdētājs. − Posselt kungs, mēs jau pamanījām, ka esat ieradies — gan ar nelielu nokavēšanos. Protams, jūs neesat atbildīgs par šo kavēšanos, kas ir pilnībā attaisnojama, un Prezidijs tikmēr jau bija izlēmis turpināt ar nākamo jautājumu. Tomēr mēs darīsim, ko spēsim, lai šajā kārtā izskatītu arī jūsu jautājumu.

Jautājums Nr. 44, ko iesniedza Seán Ó Neachtain (H-0820/08)

Temats: Videi labvēlīgu tehnoloģiju finansēšana

Mūsdienu situācijā, kad vērojama ekonomiskā lejupslīde un lielāka enerģētiskā nedrošība, iedzīvotāji no ES gaida līderību. ES un tās dalībvalstīm ir laiks darboties straujāk un atbalstīt jauninājumu un tehnoloģiju finansējuma palielināšanu. Mums ir jāsūta skaidrs signāls, ka videi labvēlīgu tehnoloģiju jomā ES var uzņemties pasaules vadošo lomu, taču mums ir jārīkojas tagad, nevis vēlāk. Klimata pārmaiņu problēma vienlaikus ir arī iespēja ieguldītājiem, pētniecībai un attīstībai, kā arī uzņēmējiem un darba vietām.

Vai Eiropas Komisija varētu izklāstīt pašreizējos un turpmākos plānus attiecībā uz ieguldījumiem un finansējumu saskaņā ar 7. Pētniecības un tehnoloģiju pamatprogrammu?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Komisija pilnībā atbalsta godājamā deputāta nostādnes, kas izklāstītas viņa jautājumā.

Videi labvēlīgu tehnoloģiju jomā mēs esam līderi, un šis stāvoklis mums ir jāsaglabā un jānostiprina. Tas palīdzēs arī stiprināt ES vadošo lomu starptautiskos forumos par cīņu pret klimata pārmaiņām. Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai — un par šo iznākumu pilnībā jāpateicas arī Parlamentam — ļauj Eiropas Savienībai būt labāk sagatavotai, lai mobilizētu ES pētniecībai un attīstībai paredzētos līdzekļus un atbalstītu videi labvēlīgu tehnoloģiju izstrādi.

Komisija velta daudz pūļu tam, lai Septīto pamatprogrammu izmantotu pēc iespējas pilnīgāk. Videi labvēlīgām tehnoloģijām pilnībā veltītas divas no patlaban pieņemtajām kopīgajām tehnoloģijas iniciatīvām — Clean Sky, kurā Eiropa iegulda 800 miljonus eiro, un „ūdeņradis un kurināmā elementi”, kam Eiropas Kopiena velta 450 miljonus eiro.

Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajam plānam (ETS plānam) ir stingrs Parlamenta un Padomes atbalsts. Komisija ir sākusi procesu, kas pētniecības un attīstības ieguldījumus enerģētikas izpētes jomā padarīs efektīvākus. EST plāns ir veltīts videi labvēlīgām tehnoloģijām. Tajā aicināts ieviest sešas jaunas, prioritāras Eiropas rūpniecības iniciatīvas (tādas rūpniecības programmas kā vēja, saules, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas, tīklu, bioenerģijas un ilgtspējīgas kodolskaldīšanas programma) un izveidot Eiropas Enerģētikas pētniecības apvienību (pētniecības programmas).

Septītās pamatprogrammas Kopienas Enerģētikas programma ir galvenais instruments, kas īstermiņā pieejams šo pasākumu īstenošanas atbalstam. Taču ir skaidrs, ka nepietiek tikai ar ES centieniem vien. Tāpēc Kopienas programma ir jāizmanto, lai stimulētu dalībvalstu un, protams, arī privātā sektora rīcību. Lai to panāktu, ir jāmaina pieeja; ir vajadzīga nevis vienkārša projektu līdzfinansēšana, bet gan koordinēšana un kopīgu centienu aktivizēšana, līdzdarbojoties programmu izstrādē.

Analizējot visas darba programmas, kas ieviestas pirmajos trijos Septītās pamatprogrammas īstenošanas gados, Komisija lēš, ka 37 % no tematiem, uz ko attiecas pētniecības un attīstības finansējums, ir saistīti ar videi labvēlīgām tehnoloģijām. Arī 40 % no budžeta, kas atvēlēts saskaņā ar 2007. gada aicinājumiem saistībā ar Sadarbības programmām, paredzēti videi labvēlīgu tehnoloģiju pētniecībai un attīstībai.

Lai varētu izvērtēt Septītās pamatprogrammas devumu ilgtspējīgai attīstībai kopumā un videi labvēlīgām tehnoloģijām konkrēti, Komisija ievieš uzraudzības sistēmu, kurai jābūt gatavai nākamā gada pirmajā ceturksnī.

Arī savā paziņojumā „No finanšu krīzes augšupejai — Eiropas rīcības programma”, kas pieņemts šā gada 29. oktobrī, Komisija uzsver pētniecības un attīstības ieguldījumu un izglītības nozīmi, kā arī Eiropas konkurētspējas stiprināšanu, turpinot pāreju uz videi labvēlīgu ekonomiku.

Kopumā jānorāda, ka, līdzās Septītās pamatprogrammas fondiem un darbībām, daudzās ar vides tehnoloģijām saistītās Eiropas Savienības politikas jomās ir iniciatīvas un atbalsta programmas, piemēram, Vides tehnoloģiju rīcības plāns, Konkurētspējas un jauninājumu plāns un nesen izstrādātā Vadošā tirgus iniciatīva un Ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa rīcības plāns.

Komisija cer, ka šī atbilde pārliecinās godājamo deputātu, ka mēs darām visu, lai pilnībā izmantotu Septītās pamatprogrammas līdzekļus mūsu pētniecības un ekonomikas virzīšanai videi labvēlīgā virzienā.

  Seán Ó Neachtain (UEN). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties komisāram par tik izsmeļošu atbildi.

Vai attiecībā uz jūras pētniecību un jūras tehnoloģijām un zinātni Eiropas Savienības Septītā pamatprogramma paredz kādu palīdzību, kas šīs programmas ietvaros varētu sekmēt jūras pētniecību un jūras tehnoloģijas?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Atbilde neapšaubāmi ir „jā”. Vēl vakar mēs Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā apspriedām šo konkrēto sfēru, kas saistīta ar jūras jautājumiem. Mēs gribam panākt progresu šai jomā, jo situācija ir ārkārtīgi sarežģīta. Visi ar okeāniem saistītie jautājumi ir ļoti sarežģīti, bet šo ekosistēmu ietekmē arī mūsu dzīve un mūsu dzīvesveids. Šī joma ir pelnījusi īpašu uzmanību, un šai uzmanībai būtu jāizpaužas jaunu pētniecības sistēmu veidošanā — zinātnisko un tehnisko jūras pētnieku apvienošanā un arī dalībvalstu centienu apvienošanā, taču citādā veidā nekā līdz šim. Manis jau minētās kopīgās programmu veidošanas kontekstā tas ir jauns domāšanas veids, ko varbūt varētu saukt par „jaunatklājēju domāšanu”. Nav šaubu, ka mēs tam pievērsīsim uzmanību arī turpmāk.

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, mums tagad jāmēģina atrisināt situāciju, kas izveidojusies jautājumu laika grafika izmaiņu dēļ, un jācenšas ievērot ikviena tiesības, dodot ikvienam iespēju uzdot savu jautājumu. Tāpēc mēs centīsimies izskatīt visus atlikušos jautājumus, taču pēc komisāra atbildes es varēšu dot vārdu tikai tam deputātam, kurš jautājumu ir iesniedzis. Citus lūgumus dot vārdu mēs neapmierināsim, citādi būs grūti panākt rezultātu.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es zinu, ka tikai nupat esmu ieradusies, taču es biju ļoti svarīgā grupas sanāksmē un vēroju ekrānu; man tikai nav saprotams, kāpēc mēs neievērojam secību. Es tiešām nevaru ilgāk uzkavēties. Es atnācu tieši tajā laikā, kas bija paredzēts manam jautājumam, bet tagad jūs maināt kārtību. Priekšsēdētāja kungs, es jūs ļoti lūgtu ievērot secību.

  Priekšsēdētājs. − Doyle kundze, secību es nemainu. Diemžēl notika kāds starpgadījums, par ko Posselt kungs neuzņēmās atbildību. Tā kā vienai no jautājumu kārtām komisāru labad tika mainīts laiks, Posselt kungs ieradās 30 sekundes par vēlu. Tāpēc tagad es atgriežos pie Posselt kunga jautājuma, un tūlīt pēc tam mēs izskatīsim Doyle kundzes jautājumu.

Jautājums Nr. 42, ko iesniedza Bernd Posselt (H-0795/08)

Temats: Klonēšana

Komisija patlaban rīko vispārējas diskusijas par klonēšanu. Kāds ir šo debašu mērķis, un kādi galvenie principi ir tās pamatā?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Šī neapšaubāmi ir ļoti sarežģīta un komplicēta joma. Komisijas debates attiecas uz tā sauktās somatisko šūnu kodola pārstādīšanas (SCNT) tehnoloģijas izmantošanu, it īpaši saistībā ar lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, un uz jautājumu par pārtiku, kas ražota no šiem klonētajiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem.

Attiecībā uz šīs klonēšanas metodes izmantošanu mājlopu pavairošanā un audzēšanā lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozarē galvenie jautājumi ir saistīti ar dzīvnieku veselību un labturību. Savukārt attiecībā uz tādas pārtikas drošumu, kas iegūta no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem, svarīgākie ir jautājumi par iespējamiem draudiem cilvēku veselībai un par patērētāju tiesībām uz informāciju.

Debates neattiecas uz SCNT izmantošanu pētniecībā. SCNT attīstībai Komisija ir sekojusi kopš 1996. gada, kad tika radīts pirmais klonētais zīdītājs — aita Dollija. Komisija 1997. gadā aicināja Padomdevēju grupu biotehnoloģijas ētikas jautājumos sniegt atzinumu par klonēšanas ētiskumu.

Saistībā ar Sesto pamatprogrammu Komisija 2004. gadā finansēja projektu „Klonēšana un sabiedrība” (‘Cloning in public’). Tas ļāva sākt ES mēroga debates, kas kļuva par pirmo iespēju organizēt iepriekšējas diskusijas ar akadēmiķiem un pilsonisko sabiedrību par lauksaimniecības dzīvnieku klonēšanas ētiskajiem, tiesiskajiem un sociālajiem aspektiem. Pētījumā tika secināts, ka sabiedrībai trūkst informācijas par klonēšanas izmantošanu un tās sekām. Izdevumā „Dabas Biotehnoloģija” (Nature Biotechnology) Kopīgais pētniecības centrs (KPC) 2007. gadā publicēja pētījumu par klonēšanas tehnoloģijas komerciālas izmantošanas perspektīvām nākotnē. Pētījumā tika atspoguļoti jaunākie dzīvnieku klonēšanas komerciālās izmantošanas sasniegumi pasaulē, kā arī aplūkoti attiecīgie produkti un laiks, kad tie varētu nonākt tirgū. Tika secināts, ka klonēti dzīvnieki ES tirgū var nonākt ne ātrāk kā 2010. gadā un ka pirmie tirdzniecībā nonākušie produkti varētu būt klonēto dzīvnieku reproduktīvais materiāls — sēkla.

Pēdējos gados Komisija ir saņēmusi informāciju, ka somatisko šūnu kodola pārstādīšanas tehnoloģijas izmantošana lauksaimniecības dzīvnieku pavairošanā pēc neilga laika būs nonākusi komerciālajā fāzē; galvenokārt tas attiecas uz trešām valstīm, sevišķi ASV. Pamatojoties uz galīgo riska novērtējumu, ziņojumā, ko 2008. gada janvārī sagatavoja ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes zinātnieki, tika secināts, ka no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem iegūtas pārtikas lietošana uzturā ir droša ar nosacījumu, ka pārtiku ražo no veseliem dzīvniekiem; šis ir pārtikas drošuma pamatprincips. Pārtikas aprites ķēdē nonāk tikai veseli dzīvnieki.

Lai sagatavotu politiskajām debatēm vajadzīgo informāciju, 2007. gadā Komisija aicināja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) izvērtēt pašreizējo un iespējamo risku, kas saistīts ar šīs tehnoloģijas izmantošanu pārtikas ražošanā, un aicināja arī Eiropas Ētikas grupu (EGE) sagatavot atzinumu par pārtikas apgādes nolūkā izmantojamās dzīvnieku klonēšanas ētiskajiem aspektiem. Grupa savu atzinumu publicēja 2008. gada janvārī, bet EFSA — 2008. gada jūlijā. EFSA pauž nostāju, ka, „pamatojoties uz pieejamo informāciju, … nav konstatējamas pārtikas drošuma atšķirības attiecībā uz produktiem [kas iegūti] no veseliem [dzīvnieku] kloniem un to pēcnācējiem salīdzinājumā ar tradicionālā veidā audzētu veselu dzīvnieku produktiem”. Attiecībā uz vispārējiem klonu veselības rādītājiem EFSA atzīst, ka nav pazīmju, kas liecinātu par nelabvēlīgu ietekmi uz tiem liellopu vai cūku klonu pēcnācējiem, kuri iegūti dzimumvairošanās ceļā. Tomēr kloni un to pēcnācēji vēl nav pilnībā izpētīti visā to dabiskās dzīves laikā.

EGE patlaban neuzskata, ka ir pārliecinoši argumenti, kas attaisnotu pārtikas ražošanu no kloniem un to pēcnācējiem.

Komisija aicināja arī Eirobarometru izpētīt Eiropas iedzīvotāju attieksmi pret dzīvnieku klonēšanu. Rezultātus publicēja 2008. gada oktobrī. Pētījums apliecināja, ka 58 % respondentu neatbalsta klonēšanu pārtikas ražošanas nolūkā.

Patlaban Komisija rūpīgi apsver šos dažādos elementus, lai apkopotu informāciju un sāktu politiskas debates par somatisko šūnu kodola pārstādīšanas izmantošanu lauksaimniecības dzīvnieku pavairošanā un pārtikas ražošanā. Ja tiks izlemts, ka jāturpina pilnveidot normatīvo regulējumu, ir svarīgi atcerēties, ka jaunajiem noteikumiem, bez šaubām, būs jāatbilst EK līgumam un Pasaules Tirdzniecības organizācijas normām.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties jums par augstsirdību un komisāram — par viņa pozitīvo atbildi. Man ir tikai viens jautājums. Vai Komisija var skaidri apliecināt, ka šajā stratēģijā nav un nebūs ietverta jebkāda veida cilvēku klonēšana?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Saskaņā ar noteikumiem, ko piemērojam patlaban, tas ir izslēgts. Noteikumi, kurus mēs izmantojam, nekādā ziņā neatļauj veikt pētījumus, kuru mērķis būtu cilvēku klonēšana.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 45, ko iesniedza Avril Doyle (H-0827/08)

Temats: Eiropas Pētniecības padome

2007. gada 27./28. februārī Berlīnē, atklāšanas konferencē, ko rīkoja ES Vācijas prezidentūra, tika oficiāli dibināta Eiropas Pētniecības padome (EPP). Viens no tās mērķiem ir „veicināt pilnībā pētnieku ierosinātus jeb „augšupējus” progresīvus pētījumus”.

Vai Komisija varētu precizēt, ko nozīmē pētnieku ierosināti jeb „augšupēji” progresīvi pētījumi? Kas līdz šim ir sasniegts šai jomā?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Par šo jautājumu es izteikšos īsi. Eiropas Pētniecības padomes īstenotā „uz pētnieku vērstā” pieeja nozīmē, ka padome atbalsta progresīvus pētniecības projektus, ko pētnieki veic par pašu izvēlētiem tematiem, jebkurā no zinātnes jomām. Tātad viņiem ir izvēles brīvība.

Atbalstot progresīvus pētījumus, Eiropas Pētniecības padome īpašu uzmanību pievērš starpdisciplināriem projektiem un novatoriskiem pētījumiem.

Runājot par progresu, Eiropas Pētniecības padome līdz šim ir publicējusi divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, un Eiropas pētnieku aprindas ir reaģējušas ar ārkārtīgu entuziasmu. Pagājušajā gadā, atsaucoties uzaicinājumam par Neatkarīgas pētniecības uzsākšanas dotācijām (Starting Independent Investigators Grants), tika iesniegti veseli 9167 priekšlikumi, savukārt šogad, saistībā ar aicinājumu par Dotācijām pieredzējušiem pētniekiem (Advanced Investigators Grants), tika saņemti vairāk nekā 2000 priekšlikumi. Šis augstais līdzdalības līmenis pierāda Eiropas Pētniecības padomes nozīmīgumu un apliecina, ka progresīvās pētniecības finansēšanas augšupējā pieeja atbilst akūtai nepieciešamībai, kas vērojama Eiropā.

Komisija ir pārliecināta, ka šādi ieguldījumi progresīvā pētniecībā ilgtermiņā ievērojami sekmēs uz zināšanām balstītas sabiedrības pilnveidošanu un stimulēs jauninājumu ieviešanas spēju mūsu pētniecības nozarē.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Ņemot vērā Francijas prezidentūras mērķi līdz 2009. gada beigām izveidot Eiropas Pētniecības telpas (EPT) pārvaldības procesu, vai Komisija varētu precizēt, kādus pasākumus tā plāno veikt sadarbībā ar dalībvalstīm un Parlamentu, lai ieviestu zinātnes politikas izvērtēšanas metodes, kas ES zinātnes, pētniecības un attīstības jomā nodrošinātu uz pierādījumiem balstītas politikas izvēles iespējas?

Kas ir sasniegts visā šajā EPT pārvaldības jomā, ņemot vērā Francijas prezidentūras, Padomes un Komisijas pieņemto Eiropas Pētniecības telpas „Redzējumu 2020. gadam”?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Godīgi sakot, šis ir ļoti tālejošs jautājums. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi vienoties ar dalībvalstīm par „Redzējumu 2020. gadam”, jo tādā gadījumā mēs noteikti varētu izvairīties no garām diskusijām par to, ko mēs Eiropā vēlamies darīt. Pamatdoma ir tāda, ka mums nav nepārtraukti jāatkārto, kurp mēs virzāmies. Protams, šīs debates nav sākušās tikai tagad; šī ideja pirmo reizi parādījās 2000. gada Zaļajā grāmatā. Manuprāt, tas ir lieliski, sevišķi šai pārmaiņu laikā, kurā mēs dzīvojam.

EPT uzbūve un pārvaldība ir īpaši svarīga, un tāpēc mums jābūt pacietīgiem. Ir skaidrs, ka mēs negūsim panākumus, ja dalībvalstis netiks pie teikšanas. Runājot par Eiropas Pētniecības telpu un tās stimulēšanu, mēs nerunājam tikai par finansējuma palielināšanu Eiropas līmenī, bet gan par to, kā uzlabot sadarbību; dažiem no mūsu galvenajiem konkurentiem, piemēram, ASV, ar kurām mēs sevi gribam salīdzināt, šis aspekts ir pats institucionālās sistēmas pamats. Tāpēc mēs gribam panākt dalībvalstu labprātīgu iesaistīšanos, kas ļautu veidot labāku un ciešāku sadarbību nekā patlaban.

Runājot par zinātnes politikas metodiku, jāsaka, ka tā ir daļa no diskusijas, kurai mēs pievēršam lielu uzmanību. Manuprāt, šis jautājums noteikti būs jāizskata, taču patlaban nevaru sniegt sīkāku informāciju. Zinu, ka EPT pieeja ir viens no tiem attīstības virzieniem, kas Eiropai šobrīd vajadzīgs visvairāk.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 46, ko uzdeva Gay Mitchell (H-0833/08)

Temats: Septītās pamatprogrammas finansējums pētniecībai un tā ētikas pārbaude

Priekšlikumu iesniegšanas noteikumos un ar tiem saistītajās vērtēšanas, atlases un piešķiršanas procedūrās (COM(2008)4617) saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (FP7-1982/2006/EK⁽²⁾) tika skaidri norādīts, ka finansējumu nepiešķirs tādiem pētniecības pasākumiem, kas saistīti ar embriju iznīcināšanu. Vai Komisija ir apmierināta ar ierosināto projektu ētikas pārbaudes sekmēm šīs politikas īstenošanā?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Septītās pamatprogrammas ietvaros finansēto pētījumu ētikas pārbaude ir sistēma, kas garantē pamattiesību aizsardzību un ētikas principu ievērošanu.

Attiecībā uz pētījumiem, kas saistīti ar cilvēka embrija cilmes šūnu izmantošanu, procedūrai ir pieci posmi, tostarp zinātniska novērtēšana, ētikas aspektu vērtējums un pārbaude, valsts vai vietējo ētikas komiteju apstiprinājums ierosinātajam pētījumam un priekšlikuma iesniegšana regulatīvajai komitejai, tātad lēmumu pieņem par katru projektu atsevišķi.

Eiropas Ētikas grupa 2007. gada jūlijā sniedza Komisijai arī atzinumu par ētikas pārbaudēm attiecībā uz Septītās pamatprogrammas pētniecības projektiem, kuros izmanto cilvēka embrija cilmes šūnas.

Komisija uzskata, ka minētie izvērtēšanas posmi nodrošina tādu ētikas pārbaudes mehānismu, kas ļauj veiksmīgi īstenot attiecīgos EK noteikumus. Tā kā Kopienas finansējums neattiecas uz tādām pētniecības darbībām, kas paredz cilvēka embriju iznīcināšanu, neviens no šīs jomas pētniecības priekšlikumiem nav saņēmis Septītās pamatprogrammas finansējumu.

Ētikas pārbaudes nolūks ir pārliecināties, ka ES finansējums netiek piešķirts tādām pētniecības darbībām, kas ietver cilvēka embriju iznīcināšanu. Šajā nozīmē tā ir neatņemama Septītās pamatprogrammas īstenošanas daļa.

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Vai komisārs varētu pateikt Parlamentam, vai pamatprogramma ir izmantojama tādu cilvēka embriju pētīšanai, kuri jau ir iznīcināti pirms pētījuma sākuma? Varbūt tā ir tikai semantika un vienkārša vārdu spēle?

Es atgriežos pie jau iepriekš uzdotā jautājuma un vēlos zināt precīzāk. Vai komisārs veiks kādus pasākumus, nodrošinot, ka tiek darīts viss iespējamais, lai sekotu līdzi šāda veida pētījumiem, kuri neraisa šādus ētiskus jautājumus un kuri var dot tādus pašus vai pat labākus rezultātus?

  Marco Cappato (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mans viedoklis tomēr ir pretējs Mitchell kunga viedoklim. Jau atdalītu šūnu joslu pētījumi neapšaubāmi ir atļauti. Problēma manā skatījumā ir tāda, ka šķēršļi tā vai citādi ir tik lieli, ka šī veida pētījumus ierobežo tādu iemeslu dēļ, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet ētiski, bet kas tomēr tādi nav.

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Iepriekš jūs teicāt, ka nevienam citam neļausiet uzdot jautājumus komisāram, tikai jautājuma iesniedzējiem. Un tad pēkšņi kāds iejaucas un tiek pie vārda. Kāpēc viņš nevar iesniegt pats savu jautājumu par šo tematu? Priekšsēdētāja kungs, jums vajadzētu konsekventi ievērot noteikumus.

Pirmīt jūs teicāt, ka ļausiet uzdot jautājumus tikai tiem, kas jautājumu ir iesnieguši, un pēc tam jūs atļaujat šim kungam iejaukties manā jautājumā. Ja es būtu zinājis, ka tiks uzdots tāda veida jautājums, es būtu daudz ilgāk un precīzāk skaidrojis savu nostāju.

Neētiska pētniecība ir absolūti nevajadzīga...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

  Priekšsēdētājs − Mitchell kungs, kad es kādam deputātam dodu vārdu uz 30 sekundēm, es nezinu, vai viņš uzdos jautājumu vai komentēs iepriekš uzdotos jautājumus. Jebkurā gadījumā jums bija iespēja pēc Cappato kunga runas turpināt savu uzstāšanos un atbildēt. Domāju, ka visi varam būt apmierināti, tāpēc pateiksimies Potočnik kungam par pacietību un dosim viņam vārdu atbildei.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Jūs redzējāt, cik sarežģītas ir debates, kad mēs runājam par ētikas jautājumiem. Tieši tāpat tas ir Eiropā kopumā.

Precizēšu; cilvēka embrija cilmes šūnu izpēte ir atļauta atbilstīgi tiem nosacījumiem, par ko nobalsoja un vienojās Eiropas Parlaments un arī Padome. Mums bija ļoti rūpīgas un padziļinātas debates, un varu teikt, ka izmantojamās procedūras pamatā ir patiesi ētiska pieeja.

Es jau ievadā izskaidroju, kādus pasākumus mēs esam veikuši un kā tiek pieņemts lēmums. Vispirms ir vajadzīgs zinātnisks novērtējums. Pēc tam notiek ētiska izvērtēšana Eiropas Savienības līmenī, bet vēlāk — ētiska izvērtēšana konkrētās dalībvalsts līmenī. Ja kāda dalībvalsts nepiekrīt kāda pasākuma finansēšanai savā valstī, mēs to nefinansējam. Pēc tam šis projekts nonāk komitejā, kur dalībvalstis pieņem lēmumu par katru projektu atsevišķi.

Veicot zinātnisko novērtēšanu, vispirms jāatbild uz jautājumu, vai šo mērķi ir iespējams sasniegt, izmantojot kādu citu pieeju. Tikai tad, ja atbilde ir „nē”, mēs turpinām darbu citā virzienā.

Parasti vairums zinātnieku uzskata, ka ir jāizmanto metožu apvienojums. Tomēr, aplūkojot mūsu programmu struktūru, jūs noteikti redzēsiet, ka vairums mūsu finansēto programmu ir saistītas ar pieaugušu cilvēku cilmes šūnu pētniecību. Tas ir pilnīgi skaidrs. Tātad mēs cenšamies ievērot tos noteikumus, par kuriem jūs šeit balsojāt un vienojāties un kuri, mūsuprāt, labi darbojas praksē.

  Colm Burke (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es šovakar šeit ierados uz jautājumu laiku pulksten 18.15. Mans jautājums sesijā bija trešais. Tai tika dotas piecpadsmit minūtes. Savukārt šai sesijai tika dotas trīsdesmit piecas minūtes. Es uzskatu par negodīgu tādu sistēmu, kad netiek izskatīti to cilvēku jautājumi, kuri ieradušies laikus, un es esmu ārkārtīgi vīlies. Es gribu, lai mana neapmierinātība tiktu fiksēta.

Esmu augstākā mērā sarūgtināts, jo ierados šeit laikus, taču jautājumi tiek izlaisti, lai izdabātu citiem. Tas ir ļoti kaitinoši.

  Priekšsēdētājs. − Burke kungs, es saprotu jūsu neapmierinātību, taču laiks, kas šovakar bija paredzēts katram jautājumu blokam, tika ievērots. Ja tā rezultātā diemžēl gadās, ka daži jautājumu laika blokā iekļautie jautājumi netiek izskatīti, tas nav atkarīgs no priekšsēdētāja, bet gan no apstākļiem, kurus es nekādi nevaru ietekmēt. Mana vienīgā iespēja acīmredzami bija — un par to jūs noteikti varēsiet pārliecināties — par dažām minūtēm pagarināt pēdējā jautājumu bloka laiku, pateicoties Komisijas pieejamībai un laipnībai. Taču citu jautājumu bloku laiks netika saīsināts.

Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.50 un atsāka plkst. 21.00)

SĒDI VADA: M. ROURE
priekšsēdētāja vietniece

(1) . gada 11. marta mutiskā atbilde

(2) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.