Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2645(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

O-0104/2008 (B6-0480/2008)

Debates :

PV 19/11/2008 - 20
CRE 19/11/2008 - 20

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debates
Trešdiena, 2008. gada 19. novembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

20. Situācija biškopībā (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir debates par Parish kunga Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā uzdoto jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski (B6-0480/2008), par situāciju biškopībā (O-0104/2008).

 
  
MPphoto
 

  Neil Parish, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es gribētu no sirds pateikties Astrid Lulling, jo lielā mērā tieši pēc viņas iniciatīvas mēs esam aktualizējuši šo jautājumu. Kā vadītājs es šovakar iepazīstināšu ar šo ziņojumu, jo mēs esam ārkārtīgi nobažījušies par situāciju saistībā ar bitēm. Tas, kas notiek ar bitēm, Eiropai ir ļoti svarīgi; patiesībā tas ir svarīgi visai pasaulei.

Jau divus gadus pēc kārtas neizskaidrojamā veidā ir mirusi trešā daļa ASV medus bišu. Aptuveni 800 000 saimju iznīkušas 2007. gadā. Horvātijā nepilnās 48 stundās gāja zudībā pieci miljoni bišu. Apvienotajā Karalistē iet bojā viena no piecām medus bišu saimēm, un visā pasaulē biškopības uzņēmumi ziņo par gandrīz 90 % lieliem zaudējumiem kopš 2006. gada.

Kas īsti notiek, un cik nopietnas būs notiekošā sekas gan mums, gan cilvēces nākotnei? Alberts Einšteins paredzēja, ka cilvēkam būtu atlikuši tikai četri gadi, ko dzīvot, ja no mūsu planētas pazustu bites; tātad situācija mums ir jāuztver ļoti nopietni. Medus bites apputeksnē augus un ziedus, kas nodrošina aptuveni trešo daļu visas mūsu patērētās pārtikas. Bites ir neaizstājamas dabiskās apputeksnētājas, un bez viņām mēs varēsim teikt ardievas sojas pupiņām, sīpoliem, burkāniem, brokoļiem, āboliem, apelsīniem, avokado, persikiem un daudziem citiem pārtikas produktiem. Vairs nebūtu zemeņu. Varat iedomāties, cik neiespējami būtu Vimbldonai iztikt bez zemenēm! Nebūtu lucernas, ko izmanto lopbarībā. Var teikt, ka mēs esam pilnībā atkarīgi no medus bitēm. Protams, tās apputeksnē arī kokvilnu, tātad mums nebūtu arī drēbju. Nav šaubu, ka jautājums ir ārkārtīgi nopietns.

Dažos Ķīnas reģionos, piemēram, medus bites ir pilnībā izzudušas, un daudzu augu apputeksnēšanu tur nākas veikt ar rokām. Katru gadu 90 no visā pasaulē audzētajām kultūrām, kam vajadzīga apputeksnēšana, ienes aptuveni 30 miljardus sterliņu mārciņu. Ik gadu bites Apvienotās Karalistes ekonomikai nodrošina vairāk nekā 100 miljonus sterliņu mārciņu, bet Eiropas ekonomikai — ap 400 miljoniem eiro, tātad ir skaidri redzams, cik milzīga ir šī problēma.

Tāpēc es gribu vaicāt Komisijai, vai tā var atlicināt vairāk naudas pētījumiem. Ja iespējams, es gribētu atteikties no daļas sava laika par labu Astrid Lulling, jo viņa bija viena no galvenajām šī jautājuma iniciatorēm. Sarunās ar profesionāliem biškopjiem un citiem speciālistiem mēs esam dzirdējuši, ka bišu bojāeja ir visai neizskaidrojama parādība, jo to veselība pēdējos gados ir ļoti pasliktinājusies, un bites, šķiet, krīt burtiski kā mušas. Problemātiska ir arī piemērotu ķimikāliju pieejamība, lai varētu ārstēt bišu slimības.

Manuprāt, jums kā Komisijai būtu ne tikai jānovirza nauda pētniecībai, bet arī jāapkopo visu dalībvalstu pieredze un veiktie pasākumi. Ir svarīgi rīkoties nekavējoties. Mēs nedrīkstam gaidīt, līdz izmirst visas bites, jo tad problēma būs neaptverami nopietna.

 
  
MPphoto
 

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Paldies Parish kungam un, protams, arī Lulling kundzei, par šo jautājumu un rezolūciju par ES biškopības nozari. Komisija skaidri apzinās nozīmi, kāda bitēm ir ES ekoloģijā un tās ekosistēmā. Komisija ir arī informēta par atsevišķās dalībvalstīs iesniegtajiem ziņojumiem par ievērojamiem bišu saimju zudumiem.

Pāriešu tieši pie konkrētajiem jūsu uzdotajiem jautājumiem — tie bija vairāki — un centīšos skaidri izklāstīt, ko Komisija patlaban šai jomā jau dara.

Saistībā ar bišu mirstību un pētniecību Komisija šā gada februārī aicināja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) izmeklēt bišu bojāejas iemeslus Eiropas Savienībā. EFSA apkopoja dalībvalstu iesniegto informāciju un šobrīd gatavojas to analizēt, lai sniegtu Komisijai skaidrāku priekšstatu par bišu saimju sabrukuma epidemioloģisko situāciju, un šī analīze dos pamatu turpmākām darbībām šai jomā. Papildus šīm EFSA darbībām Komisija atbalsta un turpinās atbalstīt vairākus medus bišu pētniecības projektus, kas ietverti Komisijas Pētniecības pamatprogrammā. Ja jūs interesē, es vēlāk varu minēt dažus no tiem.

Runājot par ekoloģiskajām apputeksnēšanas zonām, lai gan šādu zonu izveide šķiet grūts uzdevums, es gribētu jums atgādināt, ka jau ir piešķirts finansējums bišu stropu pārvietošanai. Šis pasākums, ko nosaka Padomes Regula Nr. 1234/2007, ir paredzēts, lai palīdzētu pārvaldīt stropu pārvietošanu Kopienā un nodrošinātu teritorijas, kur ziedēšanas gadalaikā varētu pulcēties liels daudzums biškopju. Šo pasākumu var izmantot arī biškopībai nepieciešamās floras bagātināšanai atsevišķos reģionos.

Saistībā ar trešo jūsu jautājumu gribētu atgādināt, ka augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un apstiprināšanu reglamentē Padomes Direktīva 91/414/EEK. Šī direktīva paredz, ka pesticīdi ir izmantojami tikai tādā gadījumā, ja ir pierādīts, ka tie nerada nopietnus negatīvas ietekmes draudus cilvēku vai dzīvnieku veselībai un videi. Šāds izvērtējums ir attiecināms arī uz medus bišu un to kūniņu tūlītēju un ilgtermiņa apdraudējumu, un piemērojamo pārbaužu pamatā ir standarti, ko izstrādājušas tādas starpvaldību organizācijas kā, piemēram, Eiropas un Vidusjūras reģiona Augu aizsardzības organizācija, kurā darbojas 47 valstu valdības.

Ir svarīgi norādīt, ka Kopienas tiesību akti ir balstīti uz risku. Ir pilnīgi skaidrs, ka insekticīdu īpašības toksiski iedarbojas uz bitēm. Tomēr to lietošana ir iespējama, ja netiek pieļauta tieša iedarbība vai ja tā ir samazināta līdz tādam līmenim, kas nerada kaitējumu.

Tipiski šādu riska mazināšanas pasākumu piemēri ir precīzi pielāgota agronomiskā prakse, piemērots lietošanas apjoms un laiks (piemēram, vakarā, kad medus bites ir beigušas lidot, vai laikā, kad nezied ne kultūraugi, ne ar tiem saistītās iespējamās nezāles), līdzekļa iestrādāšana augsnē, bitēm nepieejamu siltumnīcu izmantošana vai sēklu apstrāde īpaši šim nolūkam paredzētās telpās.

Saistībā ar virszemes ūdeņu kvalitāti Ūdens pamatdirektīvā ir paredzēta visu ūdeņu aizsardzība, pienākums līdz 2015. gadam panākt/saglabāt augstu ūdens kvalitāti attiecībā uz visiem virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem, kā arī aizliegums pasliktināt ūdens stāvokli, pienākums izveidot uzraudzības sistēmu, pienākums līdz 2009. gada decembrim izstrādāt vajadzīgos plānus un programmas un šajā saistībā veikt plašu sabiedrisko apspriešanos ar vietējām pašvaldībām, ieinteresētajām pusēm un nevalstiskajām organizācijām.

Attiecībā uz atbalstu grūtībās nonākušajiem biškopības uzņēmumiem es gribētu teikt, ka Komisija ar gandarījumu konstatē, ka no 2004. gada līdz 2007. gadam saimju skaits ir palielinājies, un tas nav noticis uz ES paplašināšanās rēķina.

Saistībā ar bišu skaita samazināšanos jums būtu jāzina, ka kopš 2004. gada dalībvalstu biškopības programmās ietverto atbilstīgo pasākumu sarakstam ir pievienots jauns pasākums — bišu skaita atjaunināšana. Tāpēc tagad bišu skaita (un produkcijas) mazināšanos ir iespējams kompensēt, finansējot tādus pasākumus, kuru nolūks ir stimulēt bišu māšu ataudzēšanu, bišu saimju iegādi vai pat stropu iegādi.

Domāju, ka jūsu izvirzītais jautājums neapšaubāmi ir ļoti nopietns, un tikpat nopietni mums pret to ir jāizturas.

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling , PPE-DE grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētājas kundze! Kad kavēšanās ir bīstama, es varu pilnībā paļauties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju un tās vadītāju, manu kolēģi Parish kungu. Es pateicos viņiem par ātro un efektīvo atsaukšanos manai iniciatīvai par jautājumu, uz ko jāatbild mutiski, par debatēm un rezolūciju, aicinot Eiropas Komisiju risināt krīzi biškopības nozarē.

Situācijā, kad bišu saimes kļūst vājākas un lielos apmēros izmirst, ir jāanalizē visi faktori, kas izraisa šo bišu mirstības palielināšanos, un jāierosina rīcības plāns šīs postošās tendences novēršanai.

Komisārs nupat mums nolasīja garu sarakstu ar Komisijas paveiktajiem darbiem, taču man jāsaka, ka pēdējos gados, kamēr esmu referente biškopības jautājumā — kopš 1994. gada —, ir bijis vajadzīgs liels pārliecināšanas darbs, lai tā sāktu rīkoties, un kopā ar kolēģiem esmu centusies pievērst uzmanību šai satraucošajai situācijai, kura ir plaši zināma un vispusīgi aprakstīta; sevišķi daudz šai ziņā ir darījis mans kolēģis Parish kungs.

Laika trūkums man neļauj to visu atkārtot vai papildināt, taču šobrīd neviens neuzdrošinās noliegt, ka bišu mirstība nozīmē nāves draudus mūsu augļu un dārzeņu ražošanai, kas atkarīga no apputeksnēšanas, tāpēc mēs prasām Komisijai rīkoties daudz neatlaidīgāk un ar lielākiem resursiem. Tai ir jādod ieguldījums bišu mirstības cēloņu analizēšanā un beidzot jāiekļauj Eiropas veterinārajā politikā arī pētniecība un bišu slimību apkarošana.

Tai ir jāveicina pasākumi, kas vajadzīgi nepietiekamas apputeksnēšanas riska novēršanai un pietiekamas un daudzveidīgas pārtikas nodrošināšanai cilvēku un mājlopu vajadzībām. Ir jāsaprot, ka biškopības krīze ir tikpat bīstama cilvēcei kā finanšu krīze — reālajai ekonomikai.

Es nesaukšu skaitļus, pieminēšu tikai vienu, kas attiecas uz visu pasauli: apputeksnēšanas nozīme augu kultivēšanā, no kuras pārtiek cilvēce, tiek lēsta 153 miljardu eiro vērtībā. Mūsu ieteiktie risinājumi ir daudz mazāk apgrūtinoši nekā tie resursi, kas tiks mobilizēti finanšu krīzes seku novēršanai, un pat tad, ja mēs Eiropas bišu izdzīvošanas labad beigu beigās ieviesīsim apputeksnēšanas piemaksas un finansiālu atbalstu grūtībās nonākušajiem biškopjiem, tas būs sīkums salīdzinājumā ar citām budžeta pozīcijām. Ja jums ir miljards, ko nosūtīt uz Āfriku bez jebkādas kontroles — kā jūs to grasāties darīt —, lai apkarotu badu, pat ar visām no tā izrietošajām postošajām sekām, jums būtu jāspēj atrast 60 miljonus, lai izdarītu kaut ko vērtīgu arī tepat.

Priekšsēdētājas kundze, vai es kā referente drīkstētu pateikt vēl dažus vārdus par grozījumiem? Es neesmu izmantojusi visu laiku, ko man atvēlēja Parish kungs...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju.)

 
  
MPphoto
 

  Rosa Miguélez Ramos, PSE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos izteikt atzinību Lulling kundzei par viņas apņēmību, ceļot gaismā šo jautājumu, ko daži varbūt uzskata par samērā nebūtisku, un panākot tā iekļaušanu Parlamenta darba kārtībā, lai arī tik vēlā stundā.

Biškopība ir lauksaimniecības nodarbošanās veids, kam ir svarīgas ekonomiskas sekas un labvēlīga ietekme uz lauku attīstību un ekoloģisko līdzsvaru.

Manā valstī ar biškopību nodarbojas aptuveni 27 000 ražotāju, kas apsaimnieko vairāk nekā 2 300 000 bišu saimes. Tādējādi mana valsts ir vadošā medus ražotāja Eiropas Savienībā.

Spānijas biškopji, tāpat kā visi citi biškopji, saskaras ar problēmām, ko izraisa ne vien ziedputekšņu un nektāra resursu samazināšanās, bet arī jaunu slimību rašanās, kuras dēļ masveidā iet bojā bites. Komisijai būtu jāstrādā pie šo slimību izpētes stimulēšanas, un, mūsuprāt, šajā saistībā ļoti svarīgi ir paredzēt resursus arī budžetā.

Tomēr es vēlos piebilst, ka ievestajiem produktiem — es runāju par medus importu — ir jāatbilst tām pašām prasībām, ko attiecina uz mūsu produktiem, un jānodrošina pilnīga garantija patērētājiem. Šajā saistībā svarīgākā ir mūsu produktu pareiza marķēšana, un šai jomā Komisijai ir būtiska loma.

Lai garantētu, ka Eiropas Savienībā no trešām valstīm netiek ievesti atlikumus saturoši biškopības produkti, robežkontroles punktos ir jāsaglabā augsts kontroles līmenis gan pārbaužu regularitātes, gan skaita ziņā.

Daudziem mūsu zemniekiem biškopība nozīmē papildinājumu viņu gandrīz vienmēr trūcīgajiem ienākumiem. Šajā darbā ir iesaistītas arī daudzas sievietes. Mazos tirdziņos medum ir svarīga vieta, un biškopji ir pielikuši lielas pūles, dažādojot savu produkciju, nodrošinot marķējumu, pastiprinot higiēnas un veselības garantijas un meklējot jaunus izplatīšanas kanālus.

Komisāra kungs, mēs nedrīkstam pieļaut, ka visas šīs pūles ir bijušas veltas.

 
  
MPphoto
 

  Francesco Ferrari, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, godātie kolēģi! Biškopības nozare mūsu lauksaimniecības jomā nav tikai produktīva nodarbošanās ar gadsimtiem senām, vēsturiskām tradīcijām; patlaban, pateicoties svešapputei, tā ir viena no sistēmām, kas ir būtiski svarīgas koku un zālaugu produktivitātes līmeņa saglabāšanā.

Es gribētu norādīt, ka 80 % kultūraugu dod augļus tāpēc, ka bites pārnēsā putekšņus, vienlaikus nodrošinot sugu vairošanās ģenētisko daudzveidību. Ir skaidrs, ka biškopības nozare un tās veiktais darbs šobrīd ir neaizvietojams, un tas ir vienīgais veids, kā pienācīgā līmenī saglabāt bioloģisko daudzveidību. Pasaules tirgū biškopības produkcijai arvien biežāk nākas sacensties nepārredzamos konkurences apstākļos, un tai jākonkurē ar masveidā ievestiem izstrādājumiem, arī ar tādiem, kam nav garantijas un ko ieved no trešām valstīm. Šīs produkcijas kvalitāti dažkārt nav iespējams garantēt arī pesticīdu dēļ; tie ir aizliegti Eiropā, bet citur tiek lietoti. Tāpēc ir nepieciešama marķēšana, uz izstrādājuma norādot tā izcelsmes vietu.

Uzskatu arī, ka ir svarīgi norādīt uz nopietnajām sekām, ko biškopībai rada vīruss, kura dēļ ir iznīcināta vairāk nekā puse visas Eiropas biškopības nozares. Es aicinu Eiropas Komisiju turpināt darbu zinātniskās pētniecības stimulēšanā, lai rastu iespējas cīnīties ar šo bīstamo slimību, un aizliegt jebkādu fitosanitāro apstrādi ziedēšanas laikā.

 
  
MPphoto
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Dabas bagātības iet mazumā mūsu acu priekšā. Izmirst veselas sugas, ko masveidā iznīcina parazīti, slimības, ķimikālijas un cilvēku bezatbildība. Daudzos reģionos ir izjaukts ekoloģiskais līdzsvars, radot milzīgus, neatgriezeniskus zaudējumus.

Mēs ar bažām vērojam bišu masveida iznīkšanu, kad saimes viena pēc otras aiziet nebūtībā, un tām seko daudzas augu sugas, kuru eksistence atkarīga no apputeksnēšanas. No stāvokļa biškopībā ir atkarīga veselu 84 % Eiropā kultivēto augu sugu raža. Tādējādi no bitēm lielā mērā ir atkarīgs tas, cik bagātīgi klāti ir mūsu galdi.

Bišu masveida izmiršanu veicina slimības un sērgas, ar kurām biškopji vieni paši nespēj tikt galā. Ir vajadzīgi papildu līdzekļi to kontrolei un pētīšanai. Bez atbalsta biškopji nespēj arī aizsargāt savus tirgus un nodrošināt savas produkcijas dzīvotspēju. Tāpēc mūsu iekšējais tirgus ir jāaizsargā pret tāda medus importu no trešām valstīm, kuram ir sliktāka kvalitāte un kurš bieži neatbilst sanitārajām prasībām. Biškopjiem vajadzīgs atbalsts arī subsīdiju vai lētāka cukura veidā, kā arī plašu reklāmas kampaņu veidā.

Rezumējot gribu teikt, ka mums ir pēdējais laiks sākt strādāt līdzīgi bitēm. Būdams biškopis, varu tikai vēlēties, lai Eiropas Komisija kļūtu čakla kā bite un lai mums nebūtu jāgaida piecpadsmit gadu, līdz tiek izstrādāta saturīga programma, ko Lulling kundze tik mērķtiecīgi ir centusies panākt.

 
  
MPphoto
 

  Alyn Smith, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Arī es gribētu apliecināt cieņu Lulling kundzei, kas patiesi nelokāmi ir cīnījusies, lai aktualizētu šo tematu un panāktu tā apspriešanu Parlamentā. Komisāra kungs, paldies arī jums par iespaidīgo sarakstu ar pasākumiem, ko Komisija veic šai smagajā jautājumā, un man šķiet, ka mums ir vajadzīgs vienīgi plašāks finansējums un lielāka saskaņotība. Iespējams, ka dažādu iestāžu struktūras dara daudz labu darbu, taču mēs ne vienmēr tos spējam salikt kopā. Manuprāt, tieši šajā ziņā šīs debates var viest zināmu skaidrību.

Jautājums ir nopietns. Senatnē ogļrači ņēma raktuvēs līdzi kanārijputniņus, lai tie viņus brīdinātu par indīgām gāzēm. Par indīgām gāzēm tie brīdināja ar savu bojāeju. Tā bija nelaime kanārijputniņiem, bet laime ogļračiem. Mums ir bail, ka Eiropas bites šobrīd izdara mums tieši tādu pašu pakalpojumu. Trešajai daļai ES pārtikas — tātad katram trešajam kumosam — ir saistība ar bišu veikto apputeksnēšanu.

Bites izmirst katastrofālā apmērā, un mums ir jārīkojas Eiropas līmenī. Zinātnieki ir vienisprātis, ka bišu skaits ir samazinājies. Mēs jau esam dzirdējuši, cik smaga ir šī problēma, taču mazāk skaidrības ir par tās cēloņiem. Vai tā ir pesticīdu lietošana? Klimatiskie apstākļi? Varbūt parazīti, ģints ērces un citas slimības, ko mēs, iespējams, nevaram kontrolēt?

Komisāra kungs, es gribētu jūs informēt arī par Stērlingas (Stirling) Universitātes Kameņu saglabāšanas fondu (Bumblebee Conservation Trust) Skotijā, kas šai jomā veic patiesi novatorisku darbu. Eiropā netrūkst ne pieredzes, ne zināšanu. Mums tās tikai jāapvieno. Domāju, ka dokumentā, kas ir mūsu priekšā, minētas vairākas konkrētas darbības, kas palīdzētu mums doties šai virzienā, it īpaši stropu novietošana atmatās, bioloģiskās daudzveidības zonu izveide, pat gar ceļiem un neproduktīvās teritorijās, pesticīdu un virszemes ūdeņu pētniecība, kā arī atbalsta sniegšana.

Kā jau tika teikts, ja mēs varam atrast miljardu eiro, ko maksāt par Āfrikas attīstību, tad, pēc manām domām, mēs varam atrast naudu arī paši savas pētniecības finansēšanai. Ir tiesa, ka mēs redzam ES darbu šai jomā, un uzdrošināšos to saukt par samērā saskaņotu plānu B, taču plāns A — Eiropas kopējā lauksaimniecības politika — ir pievīlis Eiropas bites. Manuprāt, šīs situācijas labošanai mums ir vajadzīga lielāka savstarpējā papildināmība attiecībā uz tām darbībām, kas tiek veiktas jau patlaban.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Biškopjiem un bitēm ir ļoti lielas problēmas un ir vajadzīga palīdzība. Mēs esam liecinieki dramatiskam bišu saimju skaita sarukumam ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Diemžēl krītas arī profesijas rentabilitāte un līdz ar to arī jauniešu interese to apgūt. Ir vairāki jautājumi, kas jārisina nekavējoties.

Pirmkārt, mums ir jāstimulē pētniecība saistībā ar parazītiem, slimībām un vīrusiem, kas masveidā iznīcina šos čaklos kukaiņus. Otrkārt, ir jāievieš pārbaudes attiecībā uz medu, ko importē no trešām valstīm. Visiem produktiem ir jāatbilst attiecīgajām kvalitātes prasībām. Turklāt uz etiķetes jābūt informācijai par izcelsmes valsti. Treškārt, mums ir jāizvērš informācijas kampaņa, skaidrojot bišu labvēlīgo ietekmi uz dabisko vidi, kā arī medus un citu biškopības produktu veselīgumu.

Problēmas mēroga dēļ mums ir jāapsver finansiāla atbalsta sniegšana tām dravām, kurām draud iznīkšana. Biškopji norāda, ka viņiem ir vajadzīgs lētāks cukurs, ar ko barot bites. Ņemot vērā biškopības ārkārtīgi labvēlīgo ietekmi uz dabisko vidi, būtu vērts apsvērt īpašas biškopības nozares atbalsta sistēmas ieviešanu.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Wojciechowski (UEN).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Atļaujiet man apsveikt Lulling kundzi un pateikties viņai par nenogurstošo aizrautību, ar kādu viņa cīnās par Eiropas biškopības nozares interesēm. Ir labi, ka mēs diskutējam par šo problēmu, jo biškopji Eiropā un visā pasaulē ir satraukti un noraizējušies par savu bišu bojāeju.

Šīs parādības cēloņi vēl tiek pētīti. Viena no pētnieku versijām ir iespējamā biotehnoloģijas ietekme, sevišķi ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt bišu funkcionēšanu.

Tāpēc Eiropas Komisijai, kas ir apstiprinājusi ģenētiski modificēto kultūraugu kultivēšanu Eiropas Savienībā, es gribētu uzdot šādu jautājumu. Kādi ir attiecīgo pārbaužu rezultāti un kāda ir vispārējā izpratne par ĢMO ietekmi uz bišu stāvokli Eiropā?

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos izteikt atzinību Astrid par viņas darbu šai jautājumā. Cik man zināms, par bitēm viņa runā jau krietni ilgu laiku, tāpēc man ir prieks, ka šī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas iesniegtā rezolūcija ir devusi Parlamentam iespēju debatēt par problēmu, kas šobrīd skar biškopības nozari.

Lai gan šis temats, iespējams, savas novitātes dēļ ir pievērsis daudz uzmanības un izpelnījies publicitāti, mēs labi apzināmies, ka patiesībā problēmas ir ļoti nopietnas, un tām var būt postošas sekas.

Esmu pārliecināts, ka man nevienam nav jāatgādina, cik liela ir bišu nozīme — kā šovakar jau tika norādīts — ne tikai tādu svarīgu blakusproduktu ražošanā kā vasks un medus, bet arī tas, cik būtisku lomu tās spēlē apputeksnēšanā un veselīgu ekosistēmu saglabāšanā.

Es nāku no Armagas grāfistes Ziemeļīrijā, kas visā salā bija pazīstama kā „Augļudārzu grāfiste”, un kur bites ir ļoti vajadzīgas ābeļu apputeksnēšanai, un varu apliecināt, ka mums šai jomā ir pieredze, kurā varam dalīties. Šajā saistībā Komisijai steidzami jāizvērš izpēte, lai noteiktu iemeslu, kas izraisa tik strauju bišu skaita samazināšanos, un, vēlams, jānāk klajā ar kādiem risinājumiem. Situācija tikai pasliktināsies, ja mēs neatradīsim veidu, kā uzlabot bišu veselību, samazināt to mirstību un novērst bišu saimju bojāeju un izzušanu. Šis jautājums rada lielas bažas visām iesaistītajām pusēm ne tikai visā Eiropā, bet pat Amerikas Savienotajās Valstīs un citu pasaulē.

Nesen es piedalījos biškopju konferencē savā Ziemeļīrijas reģionā, un daudzo runātāju teiktais vēlreiz apstiprināja manas bažas, ka biškopjiem draud saimju zaudēšana, īpaši ziemā. Mums ir vajadzīgi papildu līdzekļi, ko ieguldīt pētniecībā un attīstībā, lai mēģinātu noskaidrot šā biškopjus piemeklējušā posta iemeslu. Ja mēs kaut ko darām nepareizi, tas pēc iespējas ātrāk jānoskaidro. Vai vainīgi ir pesticīdi, vai iemesls ir cits? Teoriju un versiju ir daudz, taču patiesība ir tāda, ka īsto atbildi mēs nezinām, taču mums tā ir vajadzīga, tāpat kā vajadzīgs ir papildu atbalsts.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Mēs zinām, cik bites ir svarīgas. Par to runāja visi. Tomēr ir kāds aspekts, kas debatēs netika skarts, — tā ir vērienīgā kameņu tirdzniecība. Vārda tiešā nozīmē var runāt par bišu brīvu pārvietošanos visā pasaulē, un, cik man zināms, bišu pārvietošanās gandrīz netiek reglamentēta, lai gan tādai tai vajadzētu būt. Mums ir regulējums attiecībā uz citām dzīvnieku kategorijām, piemēram, mājlopiem, un mēs zinām, ka slimību kontroles jomā tas darbojas efektīvi. Bišu pārvietošana draud ar varoatozes ērces ievešanu, kā jau ir noticis Īrijā. Šobrīd ir problēmas ar tā saukto mazo stropu vaboli, un dravām tā nodara lielus postījumus.

Tātad mums ir milzu problēma, kurai nav risinājuma. Ir vismaz pusducis iespējamo iemeslu, kāpēc tas notiek, un pētījumi ir absolūti nepieciešami. Mums ir jākoordinē pētniecība visā Eiropas Savienībā un jārod atbildes. Mums ir jārisina arī pašu biškopju jautājums, jo visbiežāk viņi ir vecāka gadagājuma cilvēki, un mums vajag, lai viņu būtu vairāk, nevis mazāk.

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Ja Lulling kundze uzkavēsies pietiekami ilgi, lai dzirdētu manus apsveikumus, es ar prieku tos izteikšu, jo viņa Eiropas Parlamentā jau labu laiku izrāda neatslābstošu interesi un atbalstu biškopībai.

Bišu skaita samazināšanās un tās biedējošās sekas attiecībā uz augu apputeksnēšanu un bioloģisko daudzveidību ir pelnījušas nedalītu mūsu uzmanību, un mums ir jāatbalsta pētniecība un jāsadarbojas ar visas pasaules zinātniekiem, lai noskaidrotu šīs parādības cēloņus. Parazītu infekcijas, klimata pārmaiņas, pesticīdi — šobrīd mēs varam tikai izteikt minējumus.

Divdesmit pieci procenti mūsu pārtikas ir tieši atkarīgi no bitēm, nemaz nerunājot par bišu ieguldījumu mūsu zālaugu platību saglabāšanā. Diemžēl Īrijas valdība pirms dažiem gadiem slēdza mūsu vienīgo šīs jomas pētniecības centru, kas atradās Clonroche, Veksfordas grāfistē. Tāpēc neesmu droša, kādu ieguldījumu Īrija var dot; mums ir zinātnieki un zināšanas, taču mums nepārprotami trūkst valdības atbalsta. Es ļoti gribētu dzirdēt Komisijas viedokli par to, kā Eiropa un Eiropas Savienība var atbalstīt pētniecību un ko mēs šai jomā esam darījuši līdz šim.

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling (PPE-DE). (FR) Priekšsēdētājas kundze! Tā kā Parish kungam bija jādodas prom, viņš mani lūdza izklāstīt mūsu nostāju par grozījumiem, ko esam saņēmuši pēdējā brīdī.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja vienprātīgi pieņēma šo rezolūciju ar visiem tās grozījumiem, kurus es pilnībā ņēmu vērā. Tomēr Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, kas rezolūcijas apspriešanas laikā nepiedāvāja nekādus spožus priekšlikumus, tagad, pēdējā brīdī, cenšas atgūt savu reputāciju, ierosinot četrus grozījumus. Tajos nav nekādu jaunu saturisku elementu, turklāt tie radītu neskaidrību tekstā, kas patlaban ir loģisks un viegli lasāms.

Grozījums Nr. 1 ir radies tulkojuma kļūdas dēļ, kas ieviesusies vācu valodas versijā, jo Graefe zu Baringdorf kunga piedāvājums ir tieši tas, ko ierosināju arī es, bet, kā jau teicu, manis rakstītā apsvēruma tulkojums vācu valodā ir neadekvāts.

Grozījumā Nr. 2 ir apgalvots acīmredzamais, grozījums Nr. 3 ir nesaprotams, un grozījums Nr. 4 dublē 8. punktu, kurā skaidri pausts aicinājums pastiprināt pētījumus attiecībā uz pesticīdu ietekmi uz bišu mirstību, turklāt grozījumā tālāk norādīts, ka šādu izstrādājumu atļaušanas pamatā jābūt šiem pētījumiem, taču šāda sistēma ir spēkā jau šobrīd.

Tāpēc es ierosinu šos grozījumus noraidīt, jo tie nedod neko jaunu un tikai sabojātu tekstu, kurš ir skaidrs un adekvāti formulēts. Es uzstāju uz to, lai projekts būtu kvalitatīvs, jo šī rezolūcija ir ļoti svarīga, un mēs vēlamies, lai tās teksts būtu pienācīgi izklāstīts. Tādēļ mēs vēlamies noraidīt šos grozījumus.

 
  
MPphoto
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Parlamenta debates par biškopību ir raisījušas lielu biškopju interesi. Tā kā pats esmu biškopis, es Puławy tikos ar saviem amata brāļiem, kas bija sabraukuši no visas Polijas. Viņi mani lūdza uzdot Eiropas Komisijai vienu vienīgu jautājumu un iegūt skaidru atbildi: ar ko biškopji var rēķināties tuvākajos gados?

 
  
MPphoto
 

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šīs bija patiešām auglīgas debates, un daudzas no idejām būs noderīgas ne tikai manai kolēģei, bet arī Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta dienestiem, manā pārvaldībā esošajiem dienestiem un daudziem citiem. Jautājumā, ko mēs šodien apspriežam, darbojas ne tikai Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts, bet arī citi ģenerāldirektorāti: Veselības un patērētāju aizsardzības ĢD, Pētniecības ĢD un Vides ĢD. Šis patiešām ir daudzdisciplīnu jautājums. Runājot par to, cik liels īsti ir šai sfērai veltītais finansējums, mums, manuprāt, ir jāraugās arī uz daudzām citām jomām.

Vispirms es gribētu pievērsties daudziem jūsu jautājumiem attiecībā uz to, ko mēs darām, kas tiek plānots tuvākajā laikā un ko mēs vispār saprotam ar biškopības pētniecību. Sestajā pamatprogrammā tika paredzēts konkrēts pētniecības projekts pārtikas nekaitīguma un kvalitātes prioritātes jomā; šī projekta nosaukums ir „Bites Eiropā un ilgtspējīga medus ražošana” (BEE SHOP). Tajā darbojas deviņas Eiropas medus bišu pētniecības grupas, kas specializējas medus kvalitātē, patoloģijā, ģenētikā un bišu uzvedībā. Skaidrības labad precizēšu, ka Sestās pamatprogrammas projekti ir tie, kas jau darbojas, savukārt Septītās pamatprogrammas projekti patlaban tiek sākti.

Turklāt īpašā atbalsta darbība „Bišu pētniecība un virusoloģija Eiropā” (BRAVE) ļāva sarīkot divas plašas daudzdisciplīnu konferences, iesaistot ekspertus, kas nodarbojas gan ar fundamentālajiem un lietišķajiem bišu pētījumiem tādās jomās kā virusoloģija, diagnostika, imunoloģija un epidemioloģija, gan ar starptautisko tirdzniecību, politikas izstrādi un slimību riska izvērtēšanu. Lai rastu izskaidrojumu apslēptajiem mehānismiem un paaugstinātas medus bišu mirstības cēloņiem, šā gada 3. septembrī tika publicēts aicinājums iesniegt priekšlikumus par tādiem tematiem kā pārtikas lauksaimniecība un zivsaimniecības biotehnoloģija, jaunu bišu sērgu un slimību identificēšana un patogēnu atkārtota izplatīšanās. Tātad šeit ir tiešs sakars ar apspriežamo tematu un daudziem jūsu jautājumiem.

Tiks ņemti vērā arī vides aspekti, piemēram, pastāvīga saskare ar pesticīdiem. Sestās pamatprogrammas ietvaros finansē arī integrēto projektu ALARM, kura mērķis ir izvērtēt liela mēroga ekoloģiskos draudus bioloģiskajai daudzveidībai un kurā viena no sadaļām veltīta apputeksnētāju sarukumam. ALARM izstrādās un pārbaudīs metodes un protokolus liela mēroga ekoloģisko draudu izvērtēšanai, lai maksimāli samazinātu tiešo un netiešo ietekmi uz cilvēkiem. Galvenā uzmanība pētījumos tiks pievērsta bioloģiskās daudzveidības struktūras izvērtējumam un šīs struktūras izmaiņu īpatnībām, tās funkcijām un ekosistēmu dinamikai, it sevišķi draudiem, ko Eiropas pašreizējās un turpmākās zemes izmantošanas uzlabošanas kontekstā rada klimata pārmaiņas, vidē lietotās ķimikālijas, bioloģiskās invāzijas un apputeksnētāju sarukums. Visas šīs iniciatīvas patlaban ir aktuālas.

Ir kāds aspekts, ko es gribētu uzsvērt, jo uz to norādīja arī jūsu kolēģis, — ka Eiropai netrūkst ne zināšanu, ne pieredzes. Manuprāt, tas mums ir jāapzinās un jābūt arī godīgiem. Eiropas Savienības līmenī 5 % — es atkārtoju, 5 % no Eiropas Savienības sabiedriskajiem līdzekļiem tiek veltīti pētniecībai. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs apvienotu spēkus un darītu visu, kas vien praktiski iespējams. Tieši tāda ideja ir Eiropas pētniecības telpas izveides pamatā, un es to pilnībā atbalstu, jo tādējādi mēs visi zināsim, ko mēs darām, un varēsim apvienot visas Eiropas zinātnisko pieredzi. Šāda elementa šobrīd Eiropai neapšaubāmi pietrūkst.

Es parūpēšos, lai komisārs, kurš atbild par pētniecību, sadzirdētu jūsu aicinājumus turpināt pētījumus; šis komisārs esmu es pats, bet šodien esmu citā lomā. Vēl kāds aspekts, ko gribu pieminēt, jo manā ievada runā tas varbūt netika pilnībā saprasts — tas ir EFSA veiktais vispusīgais Eiropas bišu mirstības un bišu uzraudzības izvērtējums. To publicēja 2008. gada 11. augustā, tātad tas ir jauns. Tā ir tieši tāda programmas analīze, kādu jūs aicinājāt veikt, un, manuprāt, mums visiem būtu svarīgi novērtēt to, kas mums jau ir.

Man ir jāatbild arī kolēģei, kura vaicāja par ĢMO augiem. Vienīgais ĢMO augs, ko patlaban kultivē Eiropas Savienībā, ir Bt kukurūza MON 810. Gan Bt kukurūza, gan Bt toksīns kā tāds ir vispusīgi analizēti attiecībā uz to iespējamo ietekmi uz bišu veselību. Piespiedu barošanas izmēģinājumi, kuros bitēm tika dota liela Bt toksīna deva, neliecināja par kādu negatīvu ietekmi. Kopumā vairumā pētījumu ir secināts, ka Bt kukurūzas putekšņu lietošana uzturā nekādi neietekmē bišu veselību. Šajā ziņā es varu piebilst, ka masveida bišu izmiršana jeb tā sauktais saimju sabrukums („colony collapse disorder” (CCV)), kas nesen novērots Ziemeļamerikā un Eiropā, visticamāk, nav saistīts ar ĢMO augu lietošanu, jo šī parādība novērota arī tādos reģionos, kur ĢMO augus nekultivē. Piemēram, Dienvidvācijā novērotā bišu skaita samazināšanās tiek nepārprotami saistīta ar saindēšanos ar pesticīdu Poncho Pro. Tam ir arī latīniskais nosaukums, taču tas ir tik sarežģīts, ka es neņemos to izrunāt.

Nobeigumā gribu teikt, ka Komisijas darbs noteikti turpināsies un tiks aktivizēts. Šie pasākumi palīdzēs biškopjiem pārvarēt pašreizējās grūtības un mudinās viņus turpināt savu darbu. Es arī ceru, ka tas ļaus piesaistīt šai profesijai jaunus cilvēkus, jo šim nodarbošanās veidam ir ļoti svarīga nozīme ne tikai ES bioloģiskajā daudzveidībā, bet arī ekonomikā.

Kas attiecas uz manas kolēģes, komisāres M. Fischer Boel tiešo atbildības jomu, viņa turpinās rūpēties, lai dalībvalstu biškopības programmas tiktu izmantotas iespējami efektīvi. Tomēr tas, vai dalībvalstu budžeti tiek atbilstīgi izmantoti, ir atkarīgs pirmkārt no pašām dalībvalstīm. Patlaban mums katru gadu ir 26,3 miljoni eiro no Eiropas naudas. Pievienojot dalībvalstu naudu, šī summa ir divtik liela, taču mēs to neizmantojam. Mēs tērējam 80 % šīs naudas. Dalībvalstis neizmanto to, kas šobrīd ir to rīcībā.

Visbeidzot, pats labākais risinājums šīs nozares nākotnes nodrošināšanai ir ES medus patēriņa veicināšana. Kopš 2004. gada medus ir iekļauts to produktu sarakstā, kas piemēroti reklamēšanai iekšējā tirgū, un ir pieņemtas vairākas programmas.

Mana atbilde bija garāka, jo es gribēju jums skaidri apliecināt, ka šos pasākumus mēs uztveram nopietni un ka jūs varat būt droši, ka šī virzība turpināsies, — neapšaubāmi arī manis pārraudzītajā jomā. Paldies par uzmanību un par to, ka uzkavējāties tik ilgi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. - Esmu saņēmusi vienu rezolūcijas priekšlikumu, ko saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu iesniegusi Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja(1).

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 20. novembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. (PL) Daudzās pasaules valstīs un daudzās kultūrās bitēm ir liela nozīme. To universālums nav radies nejauši. Biškopība ir bijusi svarīgs ekonomikas komponents jau kopš aizvēsturiskiem laikiem, proti, vēl pirms pirmajām rakstiskajām vēstures liecībām. Spānijā medu vāca jau pirms 6000 gadiem.

Šodien bišu un biškopja darbs var kļūt bezjēdzīgs tādu parādību dēļ, kas ietekmē dabisko vidi un netieši arī cilvēci. Eiropā joprojām ir cilvēki, kuri pārtiek tikai no sava un savu bišu darba. Viņi pārdod pašu izgatavoto medu. Mums būtu jāpriecājas, ka tas tā ir. Ir vērojami arī mēģinājumi atgriezties pie tradicionālās savvaļas biškopības. Polijai šajos centienos nācās lūgt palīdzību Baškīrijas biškopjiem, jo mūsu valstī neviens vairs neatcerējās senās metodes. Biškopībai ir liela kultūras, sociāla un ekonomiska nozīme. Tāpēc Eiropas biškopība mums ir jāaizsargā. Diemžēl ir daudz kā tāda, no kā tā sargājama.

Ir gan ekonomiski draudi, piemēram, negodīga trešo valstu konkurence, gan draudi bišu veselībai, gan tādi bioloģiski draudi kā slimības, parazīti, vides piesārņojums un nepārdomāta pesticīdu lietošana. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāatbalsta biškopības nozare, kas pārdzīvo lielas grūtības. Biškopjiem vieniem pašiem var būt grūti izglābt bioloģisko daudzveidību, kuras bagātībā tik lieli nopelni ir bitēm.

 
  

(1)Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika