Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 20. novembris - Strasbūra

4. Regulas (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), grozīšana (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0394/2008), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Ingeborg Gräßle, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (COM(2006)0244 – C6-0228/2006 – 2006/0084(COD)).

  Ingeborg Gräßle, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Labs nāk ar gaidīšanu. Kā referente es jums šodien iesniedzu 92 grozījumus pārskatītajai OLAF regulai un aicinu tos apstiprināt. Kopš Biroja krāpšanas apkarošanai dibināšanas šī ir pirmā tā reforma, un tā skar pašus biroja pamatus, citiem vārdiem sakot, regulu, kurā noteiktas svarīgākās OLAF darbības.

Šīs regulas pārskatīšanai Eiropas Parlaments veltīja divus gadus, jo OLAF jautājumi mums vienmēr ir bīstama teritorija. Es lepojos ar faktu, ka mēs Eiropas Parlamentā un Budžeta kontroles komitejā spējām patiesi vienoties un ka joprojām esam vienisprātis. Mēs neesam sastrīdējušies par sīkumiem vai nokļuvuši strupceļā, kā bieži notiek Padomē. Mums ir kopīgs viedoklis par reformas mērķi, proti, izveidot efektīvāku biroju, kas spēj efektīvāk pildīt savus svarīgos uzdevumus.

Mēs stingri atbalstām biroju. Mēs gribam, lai tas turpinātu strādāt, un gribam arī, lai tas spētu veikt savu uzdevumu. Es vēlētos pateikties visiem OLAF darbiniekiem, arī ģenerāldirektoram, par paveikto darbu un apliecināt, ka mums viņu darbs ir vajadzīgs. Gribu pateikties arī visiem saviem kolēģiem deputātiem, visiem ēnu referentiem, konsultantiem un komitejas sekretariātam, un, protams, arī maniem asistentiem, kuri strādāja ar lielu entuziasmu. Paldies jums visiem par vērienīgo atbalstu šai darbā; jūsu atbalsts nodrošinās šī Parlamenta panākumus, un bez šī atbalsta šo panākumu nebūtu.

Kopīgā darbā mēs esam sagatavojuši dokumentu, kas ir loģisks turpinājums šobrīd jau novecojušajam Komisijas teksta projektam, un esam to papildinājuši ar dažiem patiesi novatoriskiem elementiem, piemēram, uzraudzītāju darbam ar sūdzībām. Tādējādi būs iespējams nepieļaut OLAF darbības paralizēšanu un apturēšanu iekšēju strīdu dēļ. Mūsu prioritāte bija krāpšanas apkarošanas darbību uzlabošana dalībvalstīs.

Vēlos teikt Padomes locekļiem, kuru neierašanās šodien kārtējo reizi ir jāpiemin: mēs gribam piespiest jūs ieklausīties, un mēs piespiedīsim jūs ieklausīties. Mēs gribam, lai krāpšanas apkarošana būtu mūsu kopējais darba lauks. Mēs nevēlamies uzturēt monologu. Mēs gribam dialogu. Mēs gribam, lai reizi gadā tiktu rīkota kopīga sanāksme, kurā apspriest svarīgākos jautājumus, kas saistīti ar krāpšanas apkarošanu un problēmām dalībvalstīs.

Mēs gribam uzlabot tiesisko aizsardzību tiem, kas iesaistīti tiesvedībā, un garantēt šo aizsardzību visas OLAF izmeklēšanas laikā. Šā iemesla dēļ visu atbildību mēs esam nodevuši OLAF, tā tiesnešiem un prokuroriem. Mēs gribam panākt, lai OLAF izmeklēšanu rezultātus varētu izmantot tiesā. Mēs gribam nodrošināt valsts tiesību aktu ievērošanu jau pašā izmeklēšanas sākumā un garantēt, ka pierādījumus iegūst atbilstīgi valsts tiesību aktiem.

Pēc mūsu domām, ir ārkārtīgi žēl, ka dažās dalībvalstīs, piemēram, Luksemburgā, neviena no OLAF veiktajām izmeklēšanām nekad nav nonākusi līdz tiesai. Jebkuram Luksemburgas iedzīvotājam, kurš negodīgi izmanto ES līdzekļus, ir lielas izredzes tikt cauri sveikā. Šāda situācija postoši ietekmē tiesiskuma ievērošanu, un tieši tāpēc mēs tik ļoti uzsveram vienlīdzīgu attieksmi pret ikvienu OLAF izmeklēšanā iesaistīto. Pret ES ierēdņiem jāizturas tāpat kā pret citiem iedzīvotājiem, un pret vienkāršajiem iedzīvotājiem nedrīkst izturēties citādi nekā pret ES ierēdņiem.

Komisijai būtu silti ieteicams neradīt pat aizdomas, ka tā cenšas to darīt. Šajā jautājumā, komisār, es esmu iznākusi uz kara takas. Es zinu, ka šo punktu jūs noraidīsiet kā nepieņemamu un ka darīsiet to uzstājīgi. Manuprāt, tas ir skumji. Parlaments nekādā ziņā neļaus jums padoties kārdinājumam paslaucīt zem Komisijas paklāja to izmeklēšanu rezultātus, kurās iesaistīti ES darbinieki.

Tagad mums jāpārliecina Padome. Padome nav gatava iesaistīties ar mums sarunās par šo regulu; tā vietā tā ir paredzējusi konsolidēt visus trīs OLAF juridiskā pamata aspektus. Tas nozīmē, ka mēs daudz laika šķiežam neskaidram iznākumam un neizmantojam iespēju panākt to, kas ir sasniedzams, — uzlabot biroja darba apstākļus un pasargāt biroju no kritikas attiecībā pret tiem, kas iesaistīti procedūrās.

Mēs gribētu, lai Padome mums ļauj veikt tos pasākumus, kurus varam kopīgi paveikt jau tagad. Nevar spert trešo soli pirms pirmā; ir jārīkojas loģiskā secībā. Kā referente esmu gatava vienoties ar Čehijas prezidentūru par otro lasījumu jau tuvākajā laikā. Ja ir griba, rodas arī iespējas, un esmu pārliecināta, ka mēs spējam rast kopīgu risinājumu.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikties Gräßle kundzei par viņas apņēmību šai jautājumā un Budžeta kontroles komitejai par enerģisko darbu saistībā ar šīm debatēm. Komisija augstu vērtē referentes ievērojamo un neaizstājamo ieguldījumu, izstrādājot šo priekšlikumu, kas gaidīja savu kārtu kopš 2006. gada. Pirmais priekšlikums tika izstrādāts jau 2004. gadā.

Kopš 2004. un 2006. gada laiki ir mainījušies. Lielākā daļa OLAF darba šobrīd ir saistīta nevis ar iestādēm, bet gan ar trešām pusēm, izmeklējot krāpšanas gadījumus visā Eiropā un pat visā pasaulē — visur, kur tērē ES līdzekļus. Šai darbā birojs ir guvis lieliskus, vispārēji atzītus panākumus.

Taču būtībā situācija ir šizofrēniska, ja atļausiet man izmantot šo analītisko terminu: no vienas puses, OLAF ir „normāls” Komisijas ģenerāldirektorāts, par kuru Komisija ir pilnībā atbildīga; no otras puses, ir šī izmeklēšanas funkcija, kura savās darbībās ir pilnīgi neatkarīga, bet par kuru arī atbild Komisija. Kur ir robežas? Kur šādā organizācijā sākas un beidzas atbildība un pārskatatbildība?

Pēc mūsu domām, uzticamam krāpšanas apkarošanas dienestam jābūt neatkarīgam no ārējas ietekmes, tātad vajadzīga arī skaidra un stingra pārvaldības sistēma. Skaidri izmeklēšanas noteikumi un stingras prasības attiecībā uz pārskatatbildību ir operatīvās neatkarības spogulis.

Būtībā ir tikai divas iespējas: vai nu OLAF ir daļa no Komisijas, taču ar stingri noteiktu un nodalītu atbildību, vai arī tam ir jābūt pilnībā neatkarīgam no jebkuras ES iestādes un attiecībā uz to ir jānodrošina nodalīta stingra pārraudzība un pārskatatbildība.

Komisijas 2006. gada priekšlikuma pamatprincips bija stiprināt pašreizējo OLAF tiesisko regulējumu: izveidot skaidru OLAF pārvaldības sistēmu, stingrāku pārskatatbildību un pārraudzību, stiprināt izmeklēšanā iesaistīto personu aizsardzību un uzlabot izmeklēšanas darbību un ar tām saistīto turpmāko pasākumu sistēmu.

Pamatojoties uz to, Komisija var pilnībā atbalstīt tos ziņojuma projektā ierosinātos grozījumus, par kuriem jūs šodien balsosiet un kuri atbilst galvenajiem reformas mērķiem, kā arī pateikties jums par grozījumu pilnveidošanu.

No otras puses, visā projekta izstrādes laikā Komisija skaidri pauda, ka atsevišķi grozījumi pašreizējā situācijā nav pieņemami, jo OLAF kā Komisijas ģenerāldirektorāta statusa dēļ šādas izmaiņas vienkārši nav juridiski iespējamas.

Šeit var minēt, piemēram, OLAF iespējas slēgt neatkarīgus sadarbības nolīgumus un patstāvīgi uzstāties Eiropas Kopienu Tiesā, kā arī OLAF ģenerāldirektorāta iecelšanu ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu.

Komisija arī skaidri lika saprast, ka nevar pieņemt atsevišķus grozījumus, kas to pašreizējā redakcijā nozīmētu atteikšanos no iecerētajiem pārvaldības uzlabojumiem vai likvidētu garantijas, ko nodrošina tagadējais regulējums.

Tas attiecas, piemēram, uz pārvaldības sistēmas tvērumu, iesaistīto personu procesuālajām tiesībām vai efektīvākiem papildpasākumiem mazāk svarīgās lietās.

Tomēr Komisija ir nopietni ņēmusi vērā to, ka vienlaikus ar diskusijām par pašreizējo reformas priekšlikumu gan Eiropas Parlaments, gan Padome atkārtoti un sevišķi uzstājīgi ir uzsvēruši vajadzību turpināt visas krāpšanas apkarošanas jomas likumdošanas sistēmas vienkāršošanu un konsolidēšanu. Gaidāmā Čehijas prezidentūra ir aicinājusi Komisiju šajā jomā sagatavot koncepcijas dokumentu, lai to varētu apspriest darba diskusijā, kas paredzēta prezidentūras termiņa otrajā pusē.

Tādēļ Komisija centīsies 2009. gada sākumā iesniegt pieprasīto pārdomu dokumentu, kura pamatā būs krāpšanas apkarošanas pieredze esošajā sistēmā un reformai veltīto pašreizējo diskusiju devums, kā arī visi iepriekš izklāstītie noderīgie elementi. Eiropas Parlaments tiks pilnībā iesaistīts šai procesā.

Noslēgumā es vēlētos vēlreiz uzsvērt, ka Komisija ir pateicīga par Eiropas Parlamenta atbalstu. Komisija nevairās atklāti paust savu nostāju par to, kur ir novelkamas robežas, taču Komisija vienmēr ir bijusi un būs gatava pilnīgi atklāti un koleģiāli apspriest visus jautājumus, kam ir būtiska nozīme, lai nākotnē izstrādātu stingru un uzticamu OLAF darbības sistēmu un veiksmīgi apkarotu krāpšanu.

  Paul Rübig, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pirmkārt es no sirds gribētu pateikties Bösch kungam. Viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas deva neatsveramu ieguldījumu OLAF izveidošanā, un ļoti tālredzīgi bija viņa uzskati par to, ka šāda veida struktūra ir neapšaubāma Eiropas iestāžu reputācijas garantija. Tieši tas mums ir vajadzīgs starptautiskajā vidē. Mums ir vajadzīga saprotama un pārredzama iestāde, kas ir pieejama Eiropas iedzīvotājiem un sniedz situācijas skaidrojumu attiecībā uz dezinformāciju, kuras izcelsme meklējama galvenokārt ārpus Eiropas un kura kaitē Eiropas interesēm, un kas, no otras puses, iesaistās pārkāpumu izmeklēšanā un nodrošina pārkāpumu izskaušanu.

Šā iemesla dēļ ļoti svarīgi ir, lai uzraudzības komiteja nodrošinātu OLAF neatkarību un lai Eiropas Kopienu Tiesa nākotnē varētu garantēt biroja ģenerāldirektorāta posteni. Tādējādi OLAF varētu strādāt neatkarīgi un objektīvi. Ir svarīgi arī, lai skaidri tiktu demonstrētas to personu tiesības, kuras OLAF ir aicinājis ierasties vai pret kurām izvirzījis apsūdzību, un tas attiecas arī uz Parlamentu. Šo personu tiesības ir jāgarantē arī Eiropas Parlamentā. Protams, ir jāsadarbojas arī ar trešām valstīm un citām dalībvalstu iestādēm, it sevišķi ar revīzijas palātām gan valsts, gan reģionālā līmenī, lai Eiropas piešķirtie līdzekļi tiktu izmantoti paredzētajam mērķim un iespējami labākā veidā.

Gribu izteikt atzinību arī Gräßle kundzei par kompetenci un apņēmību, ar kādu viņa nodrošina panākumus šai ārkārtīgi sarežģītajā jautājumā. Vēlu viņai vislielākos panākumus un ceru, ka drīz tie īstenosies.

  Herbert Bösch , PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Paldies Rübig kungam par atzinību. Mums tiešām ir pamats lepoties. Es gribētu atgādināt arī kāda cita cilvēka vārdu, jo mūsu godātā kolēģa Diemut Theato vadībā tieši šī Parlamenta Budžeta kontroles komiteja 1999. gada pavasarī izmantoja radušos iespēju dibināt Biroju krāpšanas apkarošanai. Mums būtu jāatceras arī toreizējie pamatprincipi. Protams, to skaitā bija arī izmeklēšanas neatkarība un fakts, ka OLAF vienmēr ticis uzskatīts par pagaidu risinājumu. Nogaidīsim līdz brīdim, kad mums būs Eiropas ģenerālprokurors, un pēc tam OLAF vairs nebūs tāds kā šodien. Tādēļ mēs vienmēr esam uzsvēruši, kāda nozīme ir stiprai uzraudzības komitejai un augstam neatkarības līmenim. Pirms kāda laika mēs šai jautājumā rīkojām semināru, kurā apstiprinājās, ka OLAF neatkarība patiesībā nav apdraudēta.

Tas ir kompliments arī Komisijai. Es ļoti labi izprotu to, ko teica Kallas kungs. Ar šādu hibrīda funkciju — daļēju neatkarību un daļēju atkarību — nav viegli kaut ko tādu īstenot, tāpēc mani ļoti interesē, kas būs lasāms konsultāciju dokumentā. Protams, ir nepieņemami, ka šajās debatēs nepiedalās daži no OLAF neatkarības garantiem, proti, Padome. Šādā veidā sistēma nevar darboties. Ja nav iespējams izveidot neatkarīgu struktūru, tad neatkarību var garantēt vienīgi, nodrošinot pēc iespējas vairāk cilvēku, kas tur drošības tīklu, turklāt katrs no viņiem to nostiepj savā virzienā. Pretējā gadījumā OLAF drīz karāsies vienā diedziņā un būs zaudējis savu neatkarību. Trim struktūrām — Padomei, Komisijai un Parlamentam — ir jātur šis tīkls un vienlaikus jāsaglabā kritiska distance, jo ne viss, ko OLAF dara, ir nevainojams. Ignorējot šos principus, mēs apdraudēsim OLAF panākumus. Vēlos pateikties referentei par darbu un pievienojos iepriekšējam runātājam cerībā, ka uz panākumiem ilgi nebūs jāgaida.

  Jorgo Chatzimarkakis, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Kallas! Vispirms es vēlētos izteikt sirsnīgu atzinību referentei. Viņa ir ārkārtīgi daudz un rūpīgi strādājusi, un mūsu dienās tas ir retums.

OLAF ir ļoti īpaša ES iestāde; tā ir neatkarīga pretkorupcijas aģentūra, ko apskauž citas starptautiskās organizācijas. Bösch kungs un Rübig kungs jau minēja, ka tas bija tieši Parlaments, kas pēc sliktās pieredzes ar OLAF priekšgājēju uzstāja, ka jaunajam Birojam krāpšanas apkarošanai ir jābūt neatkarīgam. Atcerēsimies, ka tolaik OLAF tika piesaistīts Komisijai vienīgi praktisku apsvērumu dēļ.

Diemžēl daudziem no atmiņas jau pagaisuši 1999. gada skandāli, un līdz ar šīm atmiņām gaist arī vēlme panākt pretkorupcijas iestādei tik vajadzīgo neatkarību. No šodienas viedokļa raugoties, vairs nepietiek ar pašreizējām garantijām, lai pasargātu OLAF no ietekmēšanas un, pats galvenais, no arvien lielākas blokādes. Runāsim skaidru valodu. Ikvienam ir jāsaprot, ka OLAF uzdevums ir apkarot krāpšanu. Tā ir struktūra, kas nodrošina nodokļu maksātāju naudas pienācīgu izlietojumu. Tāpēc nosaukšu piecus OLAF neatkarības veicināšanas aspektus, kurus mēs atbalstām ar šī ziņojuma palīdzību.

Pirmkārt, tiesības ģenerāldirektoram iesaistīties lietās, ko izskata Eiropas Kopienu Tiesa. Šādas tiesības nodrošinātu OLAF iespēju konsekventi aizstāvēt savu izmeklēšanu rezultātus. Otra svarīga garantija ir uzraudzības komitejas, Komisijas vai citas struktūras tiesības iesniegt lietu Eiropas Kopienu Tiesai gadījumos, kad OLAF neatkarība ir apdraudēta. Šāds ass zobens ir vajadzīgs tāpēc, ka uzraudzības komitejas brīdinājumi agrāk ir vienkārši tikuši ignorēti.

Treškārt, OLAF neatkarību garantē arī tā pienākums nodot tiesām tādus lietu faktus, kas varētu būt uzskatāmi par noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Ceturtais aspekts ir atbildīgo personu rakstura stingrība un prasmes. Piektkārt, esmu gandarīts, ka OLAF ģenerāldirektors tiek iecelts atkārtoti. Šajā ziņā svarīga ir gan pieredze, gan darba rezultāti.

Mums būtu jāizvairās no OLAF noniecināšanas. Citu pretkorupcijas iestāžu pieredze liecina, ka tas nenāk par labu nevienam. Tomēr es pilnībā piekrītu Bösch kungam, ka Padomei ir jāiesaistās. Ne no Francijas, ne Čehijas acīmredzot nav gaidāmi nekādi paskaidrojumi. Viņi pat nav ieradušies, tomēr tādā veidā sistēma vienkārši nevar darboties.

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Mūsu debates notiek OLAF dibināšanas desmitās gadadienas priekšvakarā. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai radās uz sakompromitētās Jacques Santerre vadītās Eiropas Komisijas drupām, kad tā tika apsūdzēta korupcijā un nepotismā. Dzīve ir pierādījusi, ka OLAF ir būtisks, lai ES administrācija varētu darboties efektīvi; vienlaikus tā eksistence un darbība ir skaidrs signāls ES dalībvalstīm un atgādina tām, ka Eiropas Savienības struktūras nepārtraukti tiek uzraudzītas, kontrolētas un pārbaudītas. OLAF darbs pats par sevi ceļ Eiropas iestāžu prestižu.

Pašreizējā sekmīgi attīstītā projekta uzdevums ir stiprināt OLAF nozīmi, pirmkārt, pilnveidojot tā darba apstākļus, otrkārt, uzlabojot tā darbības kvalitāti un, treškārt, stiprinot tā neatkarību, ko pieminēja arī iepriekšējie runātāji; šajā ziņā man jāpateicas referentei. Esam strādājuši gandrīz četrus gadus. Šo darbu aizsāka Eiropas Komisija, atceroties rūgto pieredzi pirms deviņiem gadiem, kad tā bija spiesta atkāpties. Par dokumentu, kurā izklāstīta jaunā OLAF darbības sistēma, notika apspriešanās ar Eiropas Savienības Padomi, Revīzijas palātu un Datu aizsardzības uzraudzītāju; svarīgi arī, ka papildus notika atklāta izskatīšana, citiem vārdiem sakot, tika uzklausīts sabiedrības viedoklis. Sākotnējais, pirms četriem gadiem tapušais priekšlikums tika papildināts ar ievērojamiem grozījumiem, kuros atspoguļojās ierosinājumi, kas izskanēja atklātajā izskatīšanā un Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā. Piemēram, kļuva skaidrs, ka nepieciešams konkretizēt sadarbību starp OLAF un ES dalībvalstīm, kā arī Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām un organizācijām.

Pats svarīgākais ir patiesi stiprināt OLAF neatkarību. Tā personālam jābūt spējīgam darboties pilnīgas neatkarības apstākļos. Kad OLAF izmeklē ES līdzekļu piešķiršanu — gan gadījumos, kad tie paredzēti dalībvalstīm, gan attiecībā uz ārējo atbalstu —, ir jānodrošina ieinteresēto trešo valstu un starptautisko organizāciju līdzdalība. Lai vienkāršotu OLAF darbību, ir jāgarantē tā tūlītēja un automātiska piekļuve Eiropas Savienības fondu pārvaldības datu bāzēm, kā arī visām datu bāzēm un svarīgai informācijai saistībā ar attiecīgajām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām. Tādējādi varētu pārtraukt līdzšinējo iesakņojušos praksi, kas šīm iestādēm ļauj cieši noslēgt durvis jebkādas kontroles priekšā.

Dalībvalstīm OLAF nav jāuzskata par ienaidnieku vai lieku iestādi. Katrai ES dalībvalstij būtu jāizrauga konkrēta struktūra, kas diendienā sadarbotos ar OLAF. Ir labi zināms, ka ne visas 27 dalībvalstis ir izveidojušas valsts līmeņa specializētu dienestu, lai koordinētu cīņu pret finansiāliem pārkāpumiem, kas saistīti ar ES līdzekļiem. Ir vajadzīga cieša sadarbība starp OLAF un Eiropolu, kā arī starp OLAF un Eurojust.

OLAF darbībai jābūt pārredzamai arī attiecībā uz tā izmeklēšanas procedūrām un garantijām, izmeklēšanas likumīguma pārbaudēm un to personu pārsūdzības procedūrām, kas jau ir kļuvušas vai drīz kļūs par aizdomās turamajiem. Procedūrās, kurās iesaistīta dalībvalsts, revīziju varētu veikt attiecīgās dalībvalsts pārstāvji. Būtu nepieciešama tiesu iestāžu pārstāvju un OLAF struktūrās iesaistīto pušu līdzdalība. Tāda ir šo grozījumu galvenā būtība.

Vienlaikus es neatbalstu pārmērīgu sankciju piemērošanu tiem Eiropas iestāžu ierēdņiem, kas vainojami neatļautā informācijas izpaušanā par konkrētām struktūrām un iespējamām korumpētām darbībām. Gadījums ar mūsu kolēģi van Buitenen kungu, kurš tagad ir Eiropas Parlamenta deputāts, bet reiz bija Eiropas Komisijas ierēdnis, liecina, ka agrāk par upuriem tika padarīti nevis cilvēki, kas vainojami ļaunprātīgās darbībās, bet gan tie, kas pievērsa uzmanību šiem pārkāpumiem un tos atklāja. Lai šī pieredze kalpo kā brīdinājums arī tad, kad apspriedīsim īpašus noteikumus par sodiem un sankcijām, kas piemērojamas ziņotājiem.

Visbeidzot, korupciju un ļaunprātīgu izmantošanu dalībvalstu iedzīvotāji bieži pārāk dedzīgi saista ar Eiropas iestādēm. Lai mazinātu šo tendenci, mums vajadzīga lielāka ES struktūru darbības pārredzamība un, neapšaubāmi, labāka informētība par Eiropas Savienības veiktajām izmeklēšanām un korupcijas apkarošanas metodēm. Ir liela kļūda šo informāciju slēpt, aizbildinoties ar to, ka tās atklāšana kaitēs ES prestižam. Gluži otrādi, šādas lietas mums ir jāpublisko, lai Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji un nodokļu maksātāji zinātu, ka zādzības mēs apkaunojošā veidā nepaslaukām zem paklāja.

SĒDI VADA: L. MORGANTINI
priekšsēdētāja vietniece

  Bart Staes, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šis ir likumdošanas darbs, kas veicams koplēmuma procedūras kārtībā. Tas nozīmē Parlamenta un Padomes sadarbību, taču Padome, kā redzams, nav ieradusies. Būsim godīgi. Francijas prezidentūru tas absolūti neinteresē. Ar to arī skaidrojama viņu neierašanās. Es tiešām ceru, ka Gräßle kundzei izdosies pirmajā lasījumā vienoties ar Čehijas prezidentūru, taču man ir aizdomas, ka tas tomēr nenotiks. Arī no čehu puses gaidāms visai maz izlēmīguma.

Papildus Chatzimarkakis kunga minētajiem pieciem aspektiem, kurus es pilnībā atbalstu, es vēlētos uzskaitīt vēl desmit punktus, ko Budžeta kontroles komiteja, sadarbojoties ar Gräßle kundzi, uzskata par svarīgiem un absolūti nepieciešamiem.

Pirmkārt, mēs atbalstām OLAF un Eurojust sadarbības uzlabošanu attiecībā uz informācijas apmaiņu starp vairāk nekā divām dalībvalstīm gadījumos, kas skar pārrobežu noziedzību. Ārkārtīgi svarīgs ir sadarbības nolīgums starp OLAF, Eurojust un Eiropolu.

Otrkārt, mēs vēlētos, lai precīzāk būtu norādītas OLAF ģenerāldirektora funkcijas un pienākumi. Tas mums ļautu arī izvērtēt viņa darbību.

Treškārt, OLAF darbinieku pienākumiem, mūsuprāt, jābūt skaidrāk aprakstītiem. Ir jāievieš prasība pabeigt izmeklēšanu ne vēlāk kā 12 mēnešos, ar iespēju pagarināt šo termiņu par ne vairāk kā 6 mēnešiem. Ja izmeklēšana ilgst vairāk nekā 18 mēnešus, ir jānodrošina atgriezeniskā saite ar uzraudzības komiteju.

Ceturtkārt, noteikti ir jānostiprina tiesības uz aizsardzību. Piektkārt, informācijas avotiem jānodrošina īpaša, garantēta aizsardzība. Sestais aspekts — ir vajadzīgas precīzākas vienošanās par OLAF, Eiropas Parlamenta un Budžeta kontroles komitejas funkcijām un attiecībām starp šīm struktūrām.

Septītais — vajadzīgi skaidri noteikumi par plašai sabiedrībai domātās informācijas atklātību. Astotais — ir jāstiprina uzraudzības komitejas loma, arī attiecībā uz pašas komitejas personālu un sastāvu. Tiem jābūt ekspertiem, kurus ieceļ uz pieciem gadiem un kuriem ir tieslietu sistēmā iegūta izmeklēšanas darba pieredze.

Devītais — ir vajadzīga labāka procedūra attiecībā uz ģenerāldirektora iecelšanu. Desmitais — ir vairāk jāaizsargā ziņotāju un izmeklēšanā iesaistīto personu funkcijas.

  Erik Meijer , GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! ES naudas straumes ir izaicinājums krāpniekiem. Tā kā milzīga izdevumu daļa attiecas uz kopējo lauksaimniecības politiku un reģionālajiem fondiem, Eiropas Savienība pārvēršas par vienkāršu starpnieku. Rezultātā atbildība tiek dalīta ar citiem, kas kopējos fondus uzskata par saviem līdzekļiem. Līdzekļu centrāla apkopošana, lai pēc tam tos izdalītu ieinteresētajām pusēm vai projektiem pašvaldībās un provincēs, ļoti apgrūtina kontroli.

Šonedēļ mēs aicinājām Padomi vienoties par līdzekļu palielināšanu skolu apgādei ar augļiem. Šādi pasākumi nāktu par labu bērnu veselībai, taču tos vislabāk var organizēt nelielā apjomā un vietējā līmenī, nevis visplašākajā — Eiropas līmenī. Mēs varētu ievērojami samazināt krāpšanas risku, novirzot naudas straumes budžeta atbalstam vai izlīdzinot ieguldījumus nabadzīgākiem reģioniem un kā vienīgo kritēriju izvirzot prasību, lai šo apgabalu iedzīvotājiem tiktu nodrošinātas visas iespējas palikt dzīvot un strādāt savā izcelsmes vietā. Ja mēs likvidēsim ienākumu atšķirības, radīsim darba vietas un nodrošināsim vajadzīgo infrastruktūru, zudīs pamats darbaspēka migrācijai. Tādējādi mazināsies arī ar to saistītās problēmas.

Tādu stadiju mēs vēl neesam sasnieguši. Kamēr izdevumu jomā pastāv krāpšanas iespēja, joprojām būs jāveic plašas pārbaudes un jāsaglabā krāpšanas kontrole. Ar vērienīgu finansējumu un lielu daudzumu darbinieku vien nepietiek. Birojs krāpšanas apkarošanai var pienācīgi darboties tikai tad, ja tas saglabā pilnīgu neatkarību un kritisku nostāju attiecībā pret Komisiju un Padomi. Kad iecēla pašreizējo direktoru, neatkarīgas atlases komisijas ieteikumi par septiņiem piemērotākajiem kandidātiem tika vienkārši nolikti malā. Jau no paša sākuma par sev vēlamāko kandidātu Komisija uzskatīja pašreizējo direktoru. Ir dzirdētas arī baumas, ka viņš pārlieku vēlas iespaidot savu darbinieku atlases procesu, lai pēc iespējas palielinātu savu ietekmi uz viņiem. Nekas no minētā nepalielina pārliecību par krāpšanas kontroles nopietnību. Daudzi vēlētāji uzskata, ka šāda haotiska Eiropa ir krāpnieku paradīze.

Turklāt liekas, ka ziņotāji nevar droši informēt OLAF par savām aizdomām saistībā ar krāpniecību. Ja viņu loma nāk gaismā, viņus var atlaist par dienesta noslēpuma izpaušanu. Turklāt mēs pārāk bieži nogaidām līdz brīdim, kad plašsaziņas līdzekļi izvelk jautājumu dienasgaismā, taču par pārkāpumu tad jau ir iestājies noilgums. Nav pietiekami nodrošināta arī abu pušu uzklausīšana. Pārāk daudzas izmeklēšanas tiek atliktas vai atceltas, pirms vēl ir panākts apmierinošs iznākums.

Ingeborg Gräßle ziņojums ir pirmais nelielais solis pareizajā virzienā. Tas var novest pie lielākas OLAF autonomijas un mazākas Eiropas Komisijas kontroles attiecībā uz darba metodēm, kā arī iesaistīto personu labākas aizsardzības. Mana grupa atbalsta šos pirmos soļus, taču mēs nelolojam ilūzijas, ka problēma tādējādi tiks atrisināta. Būs jāturpina stiprināt uzraudzības komiteju, un nedrīkst novilcināt vai apturēt koplēmumu par šīs Regulas Nr. 1073/1999 grozīšanu.

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Korupcijas, krāpšanas un pārkāpumu dēļ visā ES vēsturē ir bijuši neskaitāmi skandāli. Sabiedrības uzticēšanās Eiropas Savienībai ir vāja. Zviedrijā mēs ik gadu pētām valsts iedzīvotāju uzticēšanos dažādām institūcijām. Pirmajās vietās atrodas, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumi, policija un karaliskā ģimene, savukārt zemākās vietās ir politiķi, arodbiedrības un vakara avīzes. Pašā saraksta apakšā ir Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments. Šis modelis ir noturīgs.

Tāpēc Eiropas Savienībai ir vajadzīga efektīva krāpšanas apkarošanas iestāde. Taču ar OLAF mums ir slikta pieredze, un tā saistīta ar neatkarības trūkumu, pārredzamības trūkumu un slepenu lobēšanu attiecībā uz ģenerāldirektora un uzraudzības komitejas iecelšanu.

Mūsu referente Gräßle kundze ir ieguldījusi daudz darba, lai garantētu neatkarību, pārredzamību un stingru noteikumu ievērošanu. Es aicinu Parlamentu pilnībā atbalstīt Ingeborg Gräßle priekšlikumu. Tas būtu svarīgs pirmais solis garajā ES ceļā uz pilsoņu uzticības iegūšanu, ja tas vispār iespējams.

Atļaujiet man nobeigumā minēt kādu īpaši spēcīgu argumentu par labu kādam manis iesniegtam grozījumam. Tajā visām ES struktūrām pieprasīts ievērot informācijas avotu neaizskaramību.

Pēc skandalozās Tillack lietas, kad OLAF vadības rīcība izpelnījās asu kritiku, šī reforma ir absolūti nepieciešama. Galu galā tā bija Eiropas Cilvēktiesību tiesa šeit, Strasbūrā, kas pagājušajā gadā pilnībā attaisnoja Hans-Martin Tillack. Atbildību neuzņēmās ne OLAF, ne Eiropas Parlaments, ne Eiropas Kopienu Tiesa.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienībai būtu efektīvs un attīstīts krāpšanas apkarošanas birojs, jo vairāk tāpēc, ka budžeta apjoms ievērojami pieaug un palielinās arī palīdzības ārvalstīm apjoms, taču ne vienmēr ir iespējams efektīvi garantēt, ka līdzekļi tiek izmantoti saprātīgi. Manuprāt, sabiedriskā doma, proti, nodokļu maksātāji bieži to apšauba, un viņiem ir pamats tā darīt.

Šajā ziņojumā ir daudz labu priekšlikumu, un es personiski to atbalstīšu, lai gan uzskatu, ka OLAF neatkarībai būtu jāpievērš vēl lielāka uzmanība. OLAF ir Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāts, un politiski atbildīgs par to ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Operatīvajā un izpētes aspektā birojs ir neatkarīgs, taču tā hibrīdais statuss ir potenciāli problemātisks, lai neteiktu vairāk. Esmu pārliecināts, ka neatkarīgas iestādes statuss tikai palielinātu biroja autoritāti.

  Antonio De Blasio (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos apsveikt Dr. Gräßle. Mūsu referente centās samierināt visas puses, un šai darbā viņai izdevās identificēt pašreizējās problēmas, rast praktiskus risinājumus un panākt kompromisu.

Patlaban stāvoklis nav pilnībā apmierinošs. Mēs redzam, ka Revīzijas palāta 14. reizi pēc kārtas atsakās apstiprināt ES pārskatus, jo attiecībā uz ES naudu ir pieļauti vairāki pārkāpumi un krāpšanas gadījumi. Ir pēdējais laiks atbalstīt stingrāku pieeju ES līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai. Tā kā Eiropas Prokuratūras izveide ir atlikta, ir pēdējais laiks pastiprināt cīņu pret krāpšanu, veicinot Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai neatkarību un paplašinot OLAF izmeklēšanas pilnvaras.

Gräßle ziņojumā ir kāds svarīgs punkts — stingrāka sadarbība ar dalībvalstīm. Regulā ir norādīts, ka visiem dalībvalstu un starptautiskajiem partneriem ir pienākums sadarboties un nodrošināt visu vajadzīgo atbalstu, tomēr šādai sadarbībai trūkst precīza juridiska pamata. Vēl vairāk šķēršļu ir pārrobežu sadarbībai attiecībā uz krāpšanas apkarošanu. Tāpēc ir ļoti vajadzīgi šie regulas grozījumi, kas nodrošinās labāku sadarbības pārvaldību OLAF un dalībvalstu kompetento iestāžu starpā. Vienīgā iestāde, kas patiešām spēj aizstāvēt ES finansiālās intereses, ir Eiropas Parlaments. Ja mēs nepieteiksim karu korupcijai un krāpšanai, neviens cits mūsu vietā to nedarīs.

Visbeidzot, es gribētu minēt kādu interesantu niansi. Lai gan 2008. gada Globālajā korupcijas uztveres indeksā Eiropas valstis minētas starp tā sauktajām „tīrākajām” valstīm, jaunākie pētījumi liecina, ka savos ārvalstu darījumos šīs turīgās valstis mēdz dot priekšroku nelegāliem līdzekļiem, piemēram, kukuļošanai. Esmu vienisprātis ar visiem, kas šādus dubultstandartus uzskata par nepieņemamiem.

  Inés Ayala Sender (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribētu apsveikt Gräßle kundzi un īpaši pateikties viņai par atsaucību, uzklausot ierosinājumus un priekšlikumus. Izsaku jums lielu atzinību par veiksmīgo un dinamisko darba grupas vadīšanu, kas ļāva sasniegt vislabākos rezultātus. Gräßle kundze, es jūs apsveicu!

Manuprāt, vissvarīgākais šā dokumenta elements, par ko vismaz cīnījās arī mūsu grupa un kam uzmanību pievērsa arī Gräßle kundze, ir garantijas to pilsoņu interešu ievērošanai, uz kuriem attiecas izmeklēšana.

Nevainības prezumpcijas, privātuma un konfidencialitātes principi, procesuālās garantijas un arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta no šī brīža būs svarīgākie OLAF izmeklēšanas procesuālā kodeksa punkti. Mēs gribam, lai tas pēc iespējas drīzāk tiek publicēts un nosūtīts — patiesībā tas ir obligāti jānosūta — īpaši šim nolūkam ieceltajam uzraudzītājam, lai atbildi uz pilsoņu sūdzībām varētu sniegt 30 darba dienu laikā.

Ir stiprināta arī uzraudzības komitejas loma. Regulāra OLAF izmeklēšanas funkciju īstenošanas uzraudzība ļaus aizsargāt arī biroja neatkarību. Ir vēl kāds aspekts, ko es vēlos uzsvērt un ko, jādomā, uzsvērs arī Gräßle kundze, proti, iespēja uzraudzības komitejai uzstāties Eiropas Kopienu Tiesā tāpat kā ģenerāldirektoram, kurš var iesniegt Tiesā prasību arī pret iestādēm. Referente ļoti vēlējās to panākt. Šādā veidā arī OLAF ģenerāldirektora funkcijas tiks labāk aizsargātas un garantētas.

Ir stiprināta arī Eiropas Parlamenta loma institucionālās saskaņošanas procedūrā. Šo es uzskatu par svarīgu un novatorisku elementu. Mēs būtu gribējuši nepalielināt termiņa pagarināšanas laiku, jo divi gadi mums tomēr šķiet pārāk daudz, taču mēs saprotam, ka izmeklēšanas mēdz būt arī grūtas un sarežģītas. Tomēr mēs ceram, ka Komisija — un šeit man jāpateicas arī Kallas kungam par atsaucību un mums sniegto atbalstu — pēc četriem gadiem, kad mēs saņemsim ziņojumu par regulas īstenošanu, varēs mums pateikt, kā šajā punktā panākt uzlabojumus un pēc iespējas saīsināt izmeklēšanas periodu.

Mēs joprojām ceram uz Eiropas Prokuratūras izveidi, un šajā ziņā esam vienisprātis ar referenti. Vēlreiz paldies, Gräßle kundze!

  Paul van Buitenen (Verts/ALE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Man ir skumji. Ar Gräßle kundzes priekšlikumu OLAF neviļus saņem papildu pilnvaras, kamēr uz pašu OLAF netiek attiecināta pienācīga uzraudzība. „Viedo komiteja” 1999. gadā paredzēja, ka OLAF kā Komisijas iekšējais birojs atteiksies sadarboties ar bezspēcīgu uzraudzības komiteju. Rezultāts visiem ir skaidri redzams. Pārskatatbildības un kontroles neierobežota, OLAF vadība un it īpaši tās ģenerāldirektors ik pa laikam ir pieļāvuši kļūdas. Starp tām ir inscenēta personāla atlase, tiesību uz aizsardzību pārkāpumi, pierādījumu slēpšana un tādu krimināllietu iesniegšana, kurām beidzies kriminālvajāšanas termiņš. Pièce de résistance ir OLAF paša izfantazētā apsūdzība kukuļošanā pret žurnālistu, kuram bija zināms vairāk, nekā birojam gribētos. OLAF pat spēja panākt dzīvesvietas pārmeklēšanu un konfiscēja žurnālista personiskās mantas. Pēc tam OLAF gadiem ilgi sniedza melīgu un nepilnīgu informāciju par faktiem gan Komisijai, gan Parlamentam, gan tiesas iestādēm, gan ombudam, gan Beļģijas un Vācijas prokuratūrai. Patiesībā OLAF pat saviem izmeklētājiem sniedza nepatiesu informāciju. Kur vēl tālāk!

Komisija to zina, Komisija saka, ka tas jāizbeidz, bet aizbildinās, ka nav pilnvarota rīkoties. Tieši tāpēc Komisija ir atkāpusies no šī priekšlikuma. Kā jūs jau norādījāt, tā izstrādāšanu vadīja vislabākie nodomi. Pašreiz arvien biežāk vērojamie pārkāpumi tomēr nozīmē, ka ir vajadzīga citāda uzraudzības struktūra, kas pārraudzītu OLAF, un viena no jūsu minētajām iespējām tuvojas izsīkumam. Risinājums ir neatkarīgs OLAF, kas darbojas neatkarīgi no Komisijas un ir pakļauts kompetentai uzraudzībai, kuru ieceļ nevis politiķi, bet gan dalībvalstu prokurori — līdz brīdim, kad tiks izveidota Eiropas Prokuratūra.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Fakts, ka Eiropas Savienībai ir tik slikts publiskais tēls, diemžēl lielā mērā ir saistīts ar OLAF. Es piekrītu iepriekšējam runātājam, ka OLAF ir ne cepts, ne vārīts un ka tam raksturīga patvaļīga pieeja. OLAF darbinieki ir nākuši pie manis un stāstījuši, cik nomācoša ir situācija, ka tiek izmantotas divas dažādas mēru sistēmas un ka nav skaidru standartu. Viens no OLAF darbiniekiem pat salīdzināja OLAF metodes ar slepenpoliciju, proti, nedemokrātisku institūciju. Runa, protams, atkal bija par tā saukto Galvin ziņojumu — iekšējo ziņojumu, kurā tika atklātas daudzas Eiropas Parlamenta deputātu darbības, kas gadījumā, ja OLAF darbotos pēc vienotiem standartiem, būtu novedušas pie vērienīgām izmeklēšanām, arī attiecībā uz Herbert Bösch, kurš pats sevi dēvē par OLAF tēvu.

Kas šajā gadījumā notiek ar Vācijas deputātiem, un ne tikai ar viņiem? Kas notiek ar daudziem citiem deputātiem? Tā vietā, lai īstenotu pareizu pieeju un darītu to pašu, kas tika darīts manā gadījumā, proti, pateiktu, ka mēs rīkojamies pēc savas iniciatīvas, ja ir nepārprotamas aizdomas par krāpšanu, piemēram, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nelikumīgu partijas finansēšanu, OLAF nedara neko. Protams, tas lielā mērā ir saistīts arī ar pašreizējā ģenerāldirektora personisko nostāju. Tā ir viela pārdomām jums, komisār. Tas, kas šeit notiek, nav demokrātijas cienīgi. Manā gadījumā viņi izgudroja tehniskas kļūdas un meklēja, meklēja, meklēja. Galu galā apsūdzības izrādījās nepatiesas, un birojam tas sagādāja raizes.

Taču gadījumos, kad aizdomas par krāpšanu varētu izrādīties patiesas, viņi nedara neko un vienkārši skatās uz citu pusi. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka daudzi ES ierēdņi strādā tāpat kā OLAF un ka šāda veida ierēdniecība Eiropas Savienībā vairs nav atbalstāma; daudzi ES ierēdņi ir jānodod tiesai, un Eiropas līmenī beidzot ir vajadzīga patiesa demokrātija un pilnvaru nošķiršana, nevis tāds OLAF, kāds mums ir pašreiz!

  Herbert Bösch (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu precizēt, ka Martin kungs, kurš nupat iesaistījās diskusijās, apgalvoja, ka pret Bösch kungu bija jāvērš OLAF izmeklēšana. Tas nav pieļaujams. Tas nozīmētu, ka šajā gadījumā ir aizdomas par krāpšanu, jo es zinu, ka OLAF var veikt izmeklēšanu tikai gadījumos, kad ir aizdomas par iespējamu krāpšanu.

Es aicinu Biroju atrisināt šo jautājumu. Es noraidu šo apsūdzību. Tādas lietas vienkārši nav pieļaujamas! Es ceru, ka pret Martin kungu tiks vērsti atbilstīgi pasākumi. Bez jebkādiem pierādījumiem viņš ir apgalvojis, ka OLAF būtu bijis jāveic procedūras pret Bösch kungu un citiem deputātiem no Vācijas. Tas ir nepieļaujami, un es sagaidu, ka šajā gadījumā tiks veikti pasākumi.

(Aplausi)

  Markus Pieper (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Dalībvalstīm, Eurojust un Eiropolam tagad būs pastāvīgi jārēķinās ar OLAF iegūtajiem datiem.

Informācija, ko sniegs Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, nonāks tieši policijā un tieslietu sistēmā, un tā būs saistoša. Kā Reģionālās attīstības komitejas loceklis es no sirds atbalstu šo reformu. Ir jāizmanto jaunās OLAF pilnvaras, jo struktūrfondi sagādā vislielākās problēmas. Dramatiski ir palielinājies pārkāpumu skaits, un zaudējumi no 43 miljoniem eiro 1998. gadā ir pieauguši līdz 828 miljoniem eiro 2007. gadā. Šāds pieaugums ir nepieņemams. Tāpēc ir labi, ka mēs uzlabojam kontroli un kriminālvajāšanas procesu. Taču mums ir jāizdara lielāks spiediens arī uz dalībvalstīm, lai tās publiskotu subsīdiju saņēmēju vārdus.

Ir jāskaidro arī viens no ļaunprātīgas izmantošanas cēloņiem. Pēc manām domām, piešķirot līdzekļus, mēs pārāk maz uzmanības veltām reģionu atbildībai. Tāpēc mums ir jāpastiprina obligātā kopīgā finansēšana attiecībā uz reģioniem un projektu veicinātājiem, un jāpiedāvā vairāk aizdevumu programmu. Ja finansējuma saņēmējiem būs skaidrāk saskatāmi savu projektu potenciālie ilgstošie ieguvumi, būs mazāk pārkāpumu un attiecīgi mazāk darba OLAF.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, pirms runāju par to, ko biju iecerējis, es gribētu pāris vārdu teikt savam kolēģim Martin kungam. Lai gan daži viņa argumenti ir visai pamatoti, viņam nevajadzētu ar šādiem haotiskiem uzbrukumiem censties aizskart tik godīgu, cienījamu un krietnu vīru kā Bösch kungs, jo tieši tādu es viņu esmu iepazinis Budžeta kontroles komitejas vadītāja amatā, lai gan daudzos jautājumos mūsu uzskati dalās.

Attiecībā uz OLAF man ir bažas, ka lielākā problēma ir tā milzīgais interešu konflikts. Tas neattiecas tik daudz uz pašu OLAF, kā uz dīvainajām attiecībām, jo birojs ir daļa no Komisijas, lai gan dažkārt ir ticis aicināts veikt izmeklēšanas šajā iestādē. Tāpēc es ar bažām konstatēju, ka OLAF, ko izveidoja pēc „Viedo komitejas” 1999. gada ziņojuma, kurā tika aicināts to veidot neatkarīgu no Komisijas, arvien mazāk laika veltī Komisijas iekšējo lietu izmeklēšanai. Dažas no tā veiktajām izmeklēšanām neapšaubāmi ir visai pikantas un interesantas, taču es neesmu pārliecināts, ka Gräßle kundzes ziņojums šādā veidā risinātu OLAF neatkarības problēmas.

Visbeidzot, es bažījos par vēl vienu interešu konflikta līmeni. Vai ir pieļaujami, ka OLAF darbinieku radinieki strādā ES iestādēs, kurās birojs var veikt izmeklēšanu? Parlaments, piemēram, ir aizliedzis deputātiem pieņemt darbā savus dzīvesbiedrus, un varbūt šāds aicinājums ir jāattiecina arī uz citiem un jāpanāk, ka tikai viens ģimenes loceklis var strādāt kādā no ES iestādēm, lai turpmāk nepieļautu interešu konfliktus?

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka īpaši svarīgi ir, lai OLAF atšķirtu dezinformāciju, ko dažkārt kontrolē trešās valstis, no birokrātiskajiem, 50–60 lappušu garajiem līgumiem vai 600 lappušu biezajām rokasgrāmatām, kas neapšaubāmi ir viens no galvenajiem kļūdu avotiem.

Ir jāsaprot, ka skaidri un vienkārši noteikumi ir daudz vieglāk īstenojami nekā sarežģīti un visaptveroši priekšraksti. Tāpēc es īpaši aicinu Padomi pēc iespējas ātrāk uzlabot pamatnosacījumus. Lai Eiropā valdītu pārskatāmība un tiesiskums, mums ir vajadzīgs OLAF.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētājas kundze, esmu pateicīgs par visām piezīmēm, kas skaidri rāda, cik pretrunīgs ir šis temats.

Kā norādīja Gräßle kundze, šā priekšlikuma sākums rodams 2004. gadā, kad laiki bija pavisam citi.

Man patīk formulējums „interešu konflikts”. Ir vērojams skaidrs institucionāls interešu konflikts starp neatkarību un pārskatatbildību. Mums ir jāturpina strādāt un debatēt par šiem jautājumiem. Lai kas arī notiktu, tas nevar notikt bez Parlamenta, Padomes un Komisijas sadarbības šo interešu konfliktu risināšanā. Kā jau teicu, iespēju nav daudz, taču dažas tomēr ir. Vairums no jums nepārprotami atbalsta lielāku neatkarību, tātad arī lielāku pārskatatbildību. Noskaidrosim, kādas ir mūsu iespējas. No Komisijas viedokļa ir vairāki skaidri ierobežojumi. Ir pilnīgi skaidrs, ka ģenerāldirektorāts nevar patstāvīgi uzstāties tiesā; to nepieļauj tiesiskais regulējums.

Daudzi no jums minēja ļoti svarīgu punktu — tiesības darboties dalībvalstīs. Arī šajā ziņā jāsaka, ka dalībvalstīs rīkojas Komisija, un ir noteiktas skaidras robežas attiecībā uz dalībvalstīm pieņemamo Komisijas iejaukšanās apmēru. Par OLAF darbību gan Parlamenta, gan sabiedrības priekšā atbild Komisija, tāpēc mēs priecātos, ja OLAF būtu neatkarīgāks un varētu patstāvīgi uzstāties tiesās, kā arī patstāvīgi atskaitīties par sava atsevišķā budžeta izpildi. Mēs atbalstītu gan šādus risinājumus, gan ļoti skaidru pārraudzību attiecībā uz izmeklēšanām un to saturu.

Prokurora mums šobrīd vēl nav. Mēs to gaidām, taču šajā gaidīšanas laikā mums jārod kāds cits risinājums. Turpināsim šo darbu. Kā jau teicu, mēs sagatavosim koncepcijas dokumentu, pamatojoties uz šīm diskusijām. Es ceru, ka šajā jautājumā mums ar godājamajiem deputātiem un referentiem izveidosies auglīgas debates.

  Ingeborg Gräßle, referente. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, paldies par šīm debatēm. Jādomā, ka komisārs tagad ir sapratis, cik svarīga Parlamentam ir OLAF neatkarība. Es vēlētos arī, lai šīs debates tiktu iekļautas diskusijās, kuras mēs vēlāk rīkosim. Es gribētu aicināt pamazām sākt šīs diskusijas un apmainīties ar idejām par šiem grozījumiem, un aicinu nenonākt līdz situācijai, kad kāds saka: „Tas nav iespējams.” Tāda ir Parlamenta griba. Mēs esam viens no koplēmuma procedūras dalībniekiem, un mēs prasīsim, lai arī ES Komisija piedalās šai procedūrā. Mēs jūs atbalstām. Mēs gribam, lai jūs saglabātu savu ietekmi uz OLAF, taču šī ietekme jums ir jāīsteno pareizā veidā un jāsniedz OLAF lielāks atbalsts nekā līdz šim.

Mēs esam tikai daļēji apmierināti, un tas ir arī ES Komisijas darba rezultāts. Ir daudz aktuālu jautājumu, par kuriem jādiskutē ļoti nopietni. Es esmu gatava to darīt un ar nepacietību gaidu šīs debates. Tomēr man gribētos, lai pirms debatēm Komisija mazliet mīkstinātu savu nostāju, jo mums nav vērts pat sēsties pie sarunu galda, ja viss, ko jūs šodien teicāt, jau ir negrozāmi iekalts akmenī. Mums ir ļoti nopietni jāapspriežas par to, kas ir iespējams un kas nav iespējams.

Es gribētu iebilst pret divām lietām. Pirmā no tām ir izkropļotais OLAF tēls, kuru atsevišķi deputāti veido, pamatojoties paši uz savām patmīlīgajām un savtīgajām interesēm. Šim izkropļotajam priekšstatam nav nekāda sakara ar realitāti. Es noteikti vēlos, lai OLAF tiek informēts par to, ka šāds tēls neatbilst Parlamenta vairākuma viedoklim. Mēs uzskatām, ka OLAF veic svarīgu darbu, un tas attiecas arī uz Martin kunga lietu. Nav tiesa, ka šajā gadījumā nebija pamatojuma. Taču ir tiesa, ka Austrijas prokuratūra nevēlējās turpināt darbu pie OLAF atzinumu rezultātiem. Tā gadās bieži.

Arī jums, Martin kungs, šai Parlamentā jāsaka taisnība. Tas attiecas arī uz jums. Van Buitenen kungam es gribētu teikt, ka man ir ļoti žēl, ka jūs noraidījāt sadarbības piedāvājumus. Mēs esam divreiz runājuši, bet es neuzskatu, ka var izteikt spriedumus par OLAF, pamatojoties uz atsevišķiem gadījumiem. Organizācijās ik pa laikam gadās problēmas, taču spriedumu par visu organizāciju nevar pamatot tikai uz atsevišķiem gadījumiem; tie neļauj pienācīgi spriest par kopainu. Es pati esmu centusies to nedarīt. Es gribu, lai šajā ziņā nebūtu pārpratumu. Kā cilvēku es jūs vērtēju ļoti augstu, un esmu izlasījusi visas jūsu grāmatas. Tomēr es uzskatu, ka ir dažādi darbošanās veidi, un politikā vienmēr ir risks izdarīt nepareizos secinājumus, ja pārāk daudz uzmanības pievērš atsevišķiem gadījumiem.

Es domāju, ka apspriežamais ziņojums ir labs.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es gribu atsaukties uz 145. un 149. pantu par personiskiem paziņojumiem, un tajos ir teikts, ka man pienākas trīs minūtes. Šeit notiek kas pilnīgi nedzirdēts. Uz līdzenas vietas un bez pamata OLAF mani apsūdz, pamatojoties paši uz savu izmeklēšanu. Tas ārkārtīgi ietekmēja mūsu 2006. gada vēlēšanu rezultātus. Gadu vēlāk valsts prokuratūra lēma, ka, iespējams, ir bijušas dažas nelielas tehniskas kļūmes, bet tās nekādos apstākļos neattaisno jebkādu izmeklēšanu. Process netika sākts, un lietu izbeidza. Nenotika pilnīgi nekas.

Gräßle kundzes teiktais ir neslavas celšana. Tas ir kārtējais mēģinājums graut manu reputāciju. Tieši tādā veidā OLAF izmanto situāciju. Ja OLAF izdara secinājumu, bet dalībvalsts nedara neko, persona joprojām ir vainīga. Tas vienkārši ir skandāls! Kur šajā skandālā ir dubultstandarti, Gräßle kundze? Dubultstandartus redzam faktā, ka tur, kur patiešām ir aizdomīgi apstākļi, kas saistīti ar citiem šī Parlamenta deputātiem, izmeklēšanas nenotiek un nekas netiek darīts. Tā ir Eiropas demokrātijas graušana. Tas notiek tāpēc, ka neērtu pretinieku apmelošanai un darbībām pret viņiem tiek izmantots slepens ierocis, ko kontrolē politiskās sviras, un pēc tam ar absolūti melīgiem apgalvojumiem tiek mēģināts uzpūst šo lietu, par spīti tam, ka valdības iestādes — un es esmu augstās domās par relatīvi neatkarīgo Austrijas tieslietu sistēmu — saka, ka apsūdzībai nav pamata. Tā ir pļauka sejā ikvienam vēlētājam, un pļauka Eiropas uzticamībai. Ja kāds ir ievēlēts ar 14 % vēlētāju balsīm un pēc tam tiek šādi pazemots, ja nepārtraukti tiek sniegti nepareizi fakti, tad tas grauj to, kas iepriekš tika uzskatīts par taisnīgu un integrētu sistēmu. Gräßle kundze, jūs diskreditējat Eiropu un graujat demokrātiju!

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 12.00.