Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0156(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0368/2008

Debates :

PV 19/11/2008 - 19
CRE 19/11/2008 - 19

Balsojumi :

PV 20/11/2008 - 6.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0559

Debates
Ceturtdiena, 2008. gada 20. novembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

7. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Balsojumu mutiski skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Gabriele Stauner (A6-0409/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze! Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja visiem spēkiem cenšas apšaubīt Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas kompetenci jautājumā par sieviešu un vīriešu līdztiesību darbavietās. Tā ir piesavinājusies mūsu iniciatīvu — sagatavot ziņojumu par samaksas atšķirībām un citām nevienlīdzības izpausmēm saistībā ar sieviešu pensiju un par sociālā nodrošinājuma tiesību individualizācijas tendenci.

Rezultātā ziņojums ir vispārzināmu patiesību savārstījums. Mēs esam ļoti attālinājušies no tā pamata, uz ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja gribēja balstīt savu ziņojumu, — no sieviešu nevienlīdzības attiecībā uz pensijām un aizsardzību. Kā Sieviešu tiesību komitejas atzinuma referente, pamatojoties uz Reglamenta 47. pantu, es darīju visu iespējamo, lai ar Sieviešu komitejas vienprātīgu atbalstu ierosinātu konkrētus uzlabojumus saistībā ar pensiju sistēmas reformu. Seši ļoti konkrēti uzlabojumi paredzēti, lai likvidētu sieviešu apdrošināšanas nepilnības, kuru iemesls ir maternitāte vai saistības pret ģimeni.

Iedomājieties tikai — Nodarbinātības komiteja tos nepārprotami noraidīja, lai gan tas ir klajā pretrunā tās pienākumiem, kas paredzēti Reglamenta 47. pantā! Man ir žēl, ka esam zaudējuši šo kauju, taču karš nav beidzies, un mūsu cīņa turpinās.

 
  
  

- Ziņojums: Ewa Klamt (A6-0432/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju pret E. Klamt ziņojumu tikai tāpēc, ka visa ekonomiskās imigrācijas koncepcija un tas, ko dēvē par „Zilo karti”, liecina par īstermiņa domāšanu. Drīzāk mums būtu jāpieņem apmācības un pārkvalificēšanas politika un jādomā, kā atkal nodrošināt ar darbu tos 20 miljonus Eiropas Savienības cilvēku, kuri patlaban ir bezdarbnieki. Mums būtu jāmācās no pašu pieļautajām kļūdām. Es runāju par 70. un 80. gadiem, kad tika ievesti viesstrādnieki un viņu ģimenes, tādējādi vēlāk izraisot milzīgu sociālu problēmu.

Tagad viņi cenšas nomierināt sabiedrību, solot, ka šajā gadījumā ir runa tikai par augsti kvalificētiem imigrantiem, kas ierodas uz laiku, taču man nav tiesību apšaubīt Louis Michel teikto, ka laipni gaidīti joprojām ir arī citi imigranti. Citiem vārdiem sakot, slūžas joprojām ir vaļā. Tagad vienkārši tiek izveidotas vēl vienas. Tā ir koalīcija, kas vērsta pret sabiedrību. Lielajiem uzņēmumiem vajag lētu darbaspēku, un tie apvieno spēkus ar multikulturālajiem kreisajiem, savukārt sabiedrībai atliek vien samaksāt rēķinu.

 
  
  

- Ziņojums: Neil Parish (A6-0368/2008)

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze! Ar smagu sirdi balsoju par N. Parish ziņojumu par vienotas KTO integrēšanu vīna nozarē, jo uzskatu, ka šī vienotā KTO nenozīmē lielāku vienkāršību un nepalielina pārredzamību. Vīnkopjiem un visai vīna ražošanas nozarei dzīve kļūs vēl sarežģītāka.

Vakar vakarā komisārs centās mūs pārliecināt. Es ceru, ka Komisija turēs vārdu un — kas ir vissvarīgākais — ka šajā profesijā nodarbinātie arī turpmāk būs pietiekami pārstāvēti padomdevējā komitejā, tāpat kā tas ir bijis kopš pirmās KTO vīna ražošanas nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Anja Weisgerber (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Šorīt es ar zināmām šaubām balsoju par Neil Parish ziņojumu par vienotas tirgus organizācijas izveidi attiecībā uz dažādiem lauksaimniecības produktiem. Es atzinīgi vērtēju Komisijas mērķi — vienkāršot Eiropas lauksaimniecības politiku. Tas nozīmē, ka nākotnē būs tikai viena tirgus organizācijas sistēma, kas aizvietos pašreizējo 21 sistēmu, piemēram, attiecībā uz augļiem, dārzeņiem, pienu un vīnu. Tomēr šādi izveidotā ārkārtīgi sarežģītā dokumenta administrēšanai jābūt pēc iespējas vienkāršākai. Tāpēc esmu gandarīta, ka Komisija vakardienas debatēs apliecināja, ka ir uzklausījusi manu ieteikumu un Eiropas meklētājprogrammā Eur-Lex iestrādās funkciju, kas lietotājiem ļaus atlasīt tikai tos materiālus, kuri attiecas uz konkrēto viņus interesējošo lauksaimniecības produktu.

Komisija arī apstiprināja, ka nemainīta paliks vīna tirgus organizācija, par kuru notika samērā grūtas sarunas un kurā ietvertas daudzas Parlamenta prasības. Tikai tāpēc es uzskatīju par iespējamu balsot par šo ziņojumu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: HIV/AIDS (RC-B6-0581/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Man ir prieks, ka dažas dienas pirms 1. decembra, kas atzīta par Pasaules AIDS dienu, mēs runājam par šo globālo problēmu. Arvien palielinās to cilvēku skaits, kas inficēti ar HIV vīrusu. Ik dienu inficējas aptuveni 14 000 cilvēku, no kuriem 2000 ir bērni vecumā līdz 15 gadiem.

Līdzās tādiem pierastiem slimības izplatības centriem kā Āfrika un Tālie Austrumi arvien vairāk cilvēku inficējas arī Austrumeiropā un Vidusāzijā. Šajos reģionos inficēto cilvēku skaits 2006. gadā sasniedza 1,7 miljonus. Lielākais pieaugums novērots Krievijā un Ukrainā, kur ar HIV vīrusu inficējušies apmēram 270 000 cilvēku. Šajos reģionos galvenais HIV izplatības cēlonis ir narkomānija un netīru adatu lietošana. Ukrainas dati jo biedējošāki ir tāpēc, ka šajā gadījumā ir runa par Eiropas Savienības kaimiņvalsti.

Par spīti pasaules mēroga profilakses programmām, mums neizdodas kontrolēt HIV izplatības problēmu, tāpēc šīs programmas ir jāpārskata, un ir jāpastiprina profilakses centieni un efektīvu ārstniecības līdzekļu izstrāde.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Kongo Demokrātiskā Republika (RC-B-0590/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Kad 1994. gadā Ruandā notika genocīds, Rietumi pievēra acis. Tagad tas pats var notikt Kongo austrumos. Visneatliekamākā prioritāte ir humānais aspekts, taču ir jāatrisina arī sarežģītais un grūti risināmais politiskais juceklis. Viens no šīs situācijas iemesliem ir tas, ka Ruandas genocīda laikā starptautiskā sabiedrība ne tikai mazgāja rokas nevainībā, bet arī ļāva hutu génocidaires aizbēgt uz Kongo austrumiem, kur prezidents J. Kabila, par lielu nepatiku Kigali un vietējiem tutsi, darīja visai maz, lai savaldītu bruņotos grupējumus.

ANO un ĀS tagad jāuzņemas vadošā loma steidzamāko politisko un drošības jautājumu risināšanā, taču mums ir jāapzinās arī tas, ka šīs asinspirts finansēšana lielā mērā ir saistīta ar cīņu par dabas resursiem. Nopietns spēlētājs šai reģionā ir Ķīna, taču tai nav lielas intereses par cilvēktiesību situāciju Āfrikā.

Komisijai būtu jāizvērtē, vai minerālu un citu resursu sertifikācijas procesu Āfrikā varētu piemērot tādā pašā veidā kā veiksmīgo Kimberlijas procesu, ko dimantu rūpniecības nozarē efektīvi izmantoja attiecībā uz „asiņainajiem dimantiem” jeb „konflikta dimantiem”. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Biškopība (B6-0579/2008)

 
  
MPphoto
 

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze! Šī rezolūcija ir nedaudz novēlota. Tā ir kā „sinepes saldajā ēdienā”, jo, kopš pieņemta Direktīva 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ļoti maz ir izdarīts, lai veicinātu pētījumus par pesticīdu ietekmi uz bitēm, sevišķi uz visu to reproduktīvo ciklu.

Vēl pārsteidzošāk ir tas, ka toreiz, kad notika balsojums pirmajā lasījumā par H. Breyer ziņojumu par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, citiem vārdiem sakot, par Direktīvas 91/414 reformu, daudzi no tiem, kas šodien balsoja par rezolūciju, izteica iebildumus pret grozījumiem, kas bitēm garantē labāku aizsardzību.

Progresu mēs panāksim ne jau ar labiem nodomiem, bet gan ar faktiem un darbiem, un es ceru, ka balsojumā par H. Breyer ziņojumu otrajā lasījumā mani kolēģi atcerēsies šo rezolūciju un balsos par labu bitēm.

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu teikt E. Hennicot kundzei, kura tikai nesen pievienojās šim Parlamentam, ka viņa, saprotams, nevar zināt mūsu aicinājumus kopš 1994. gada, it īpaši šajā nozarē.

Vēlos pateikties visiem deputātiem, kas piedalījās šajās debatēs un deva savu ieguldījumu rezolūcijā par satraucošo situāciju lauksaimniecības jomā. Saprotamu iemeslu dēļ vakar vakarā, īsi pirms pusnakts, šeit nebija pārāk daudz cilvēku — un nebija arī E. Hennicot kundzes —, lai piedalītos šajās lieliskajās un ļoti svarīgajās debatēs, kuru mērķis bija mudināt Komisiju palielināt centienus šobrīd, kad biškopības nozarei draud nopietna krīze. Man ir prieks redzēt, ka Komisija mūs ir sapratusi.

Es gribētu norādīt dienestiem, ka pieņemtais grozījums Nr. 1, pret ko balsoja mūsu politiskā grupa, būtībā ir tikai redakcionāls. Manis iesniegtā B) apsvēruma vācu valodas tulkojumā ir kļūda. Tādējādi ir jālabo šis tulkojums, kurā teikts precīzi tas pats, kas grozījuma vācu valodas versijā.

Attiecībā uz šobrīd atsaukto grozījumu par augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanu gribu teikt, ka piekrītu tā saturam. Tomēr, ņemot vērā to, ka tajā vārds vārdā atspoguļots teksts, par ko saistībā ar šo līdzekļu laišanu tirgū balsoja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komisija, mūsu grupa uzskatīja, ka mums nevajag kopēt šo tekstu un ka priekšroka jādod Vides komitejai. Taču mūsu ieteikums un prasība ir ļoti labi formulēti rezolūcijas 8. punktā, kurā mēs aicinām tieši to pašu — aktivizēt pētījumus par bišu mirstības saistību ar pesticīdu lietošanu, lai varētu veikt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz šo līdzekļu apstiprināšanu. Ir skaidrs, ka nav apstiprināmi tādi pesticīdi, kas nogalina bites. To mēs uzsveram jau gadiem ilgi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Lulling kundze, paldies par jūsu vērīgumu šajā jautājumā. Varu apliecināt, ka valodu versijas tiks rūpīgi pārbaudītas.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Ingeborg Gräβle (A6-0394/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski.(FR) Pamatojoties uz ziņojumu, ko sagatavojusi mana lieliskā kolēģe un draugs Ingeborg Gräβle, es balsoju par normatīvo rezolūciju, ar ko pēc iespējamās grozījumu izdarīšanas apstiprināts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). Es atbalstu OLAF izmeklēšanā iesaistīto personu tiesību aizsardzības uzlabošanu un aktīvāku dalībvalstu sadarbību. Arvien lielāka ir nepieciešamība pēc OLAF veikto krāpšanas izmeklēšanas darbību publiskas pārvaldības un neatkarīgas uzraudzības attiecībā uz procedūrām un izmeklēšanas ilgumu, vienlaikus garantējot izmeklēšanas konfidencialitāti. Inge Gräβle ir paveikusi apbrīnojamu darbu un ir pelnījusi mūsu pateicību.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Gräßle kundzes ziņojumu, jo ikvienam, kas iesaistīts OLAF veiktā izmeklēšanā, ir jābūt iespējai izteikt vismaz rakstiskus komentārus par konkrēto lietu. Attiecīgajām dalībvalstīm jādod iespēja iepazīties ar šiem komentāriem un citu izmeklēšanā iegūtu informāciju. Tas ir vienīgais veids, kā valstu atbildīgajām iestādēm iegūt pilnīgu informāciju par konkrēto lietu, vienlaikus ievērojot arī principu, kas nosaka, ka abām pusēm ir jādod iespēja darīt zināmu savu viedokli. Vienlaikus ziņojumā aicināts nodrošināt arī sadarbību ar trešām valstīm un stiprināt OLAF kontroles komitejas funkcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju par Gräßle kundzes ziņojumu par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). Patiesībā mums ir ļoti svarīgi grozīt šo regulu par izmeklēšanām, jo ir jāpārskata atsevišķi iestāžu attiecību aspekti. Turklāt regula ir jāgroza arī attiecībā uz izmeklēšanā iesaistīto personu tiesībām un informācijas apmaiņu starp OLAF, Eiropas iestādēm, dalībvalstīm un ziņotājiem. Visbeidzot, gribu izteikt atzinību Gräßle kundzei par viņas iniciatīvu; viņa ir ierosinājusi arī citus interesantus priekšlikumus, piemēram, saistībā ar biroja ģenerāldirektora jaunajām funkcijām, kuras tiktu papildinātas ar pilnvarām sākt ārēju izmeklēšanu ne tikai pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma, bet arī pēc Eiropas Parlamenta lūguma.

 
  
  

- Ziņojums: Rainer Wieland (A6-0395/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − – (IT) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Mans balsojums bija pozitīvs. Šo debašu centrā ir ne tikai Lūgumrakstu komitejas skartais specifiskais jautājums, kas saistīts ar vācu valodas izplatību un lietošanu Kopienas iestādēs. Pirmkārt un galvenokārt šeit ir runa par plašāku problēmu — par visu tautību pilsoņu piekļuvi dokumentiem un tātad par Kopienas iestāžu pārredzamību. Raugoties no šāda viedokļa, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Padome rūpīgi izpētītu šo jautājumu un rastu iespējas palielināt prezidentūras tīmekļa vietnēs izmantoto valodu skaitu. Šādu palielināšanu varētu veikt pakāpeniski, pamatojoties uz piemērotiem, objektīvi noteiktiem kritērijiem. Taču mums jāpatur prātā kāds fakts: jo lielāks būs lietoto valodu skaits, jo vairāk iedzīvotāju gūs iespēju stiprināt savu saikni ar Eiropu. Iedzīvotājiem vajadzētu uzlūkot Eiropas iestādes tādā pašā veidā, kā viņi uzlūko ēkas, kurās mēs strādājam, proti, mūsu iestādēm jābūt pieejamām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs piekrītam ziņojuma galvenajām nostādnēm un it īpaši tajā atspoguļotajiem ombuda secinājumiem, kuros teikts, ka „Padomes atteikšanās apsvērt sūdzības iesniedzēja lūgumu pēc būtības ir administratīva kļūme” un ka „informāciju šajās tīmekļa vietnēs ideālā variantā vajadzētu padarīt savlaicīgi pieejamu visās Kopienas oficiālajās valodās”.

Taču mēs nepiekrītam ziņojuma secinājumu 1. punkta d) apakšpunktam, kurā teikts, ka, „ja valodu skaits jāierobežo, izmantojamo valodu izvēle jāpamato ar objektivitātes, saprātīguma, pārredzamības un iespējamības kritērijiem”. Pēc mūsu pārliecības, Padomes tīmekļa vietnē, tāpat kā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē, visai informācijai jābūt visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Tikai tādā veidā ir iespējams reāli aizsargāt daudzvalodību un kultūras daudzveidību, ko Kopienas vadītāji sakās aizstāvam, bet kas patiesībā ekonomēšanas vārdā nepārtraukti tiek apdraudēta.

 
  
  

- Ziņojums: Gabriele Stauner (A6-0409/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Lai gan rezolūcijā, ko pieņēma Parlamenta vairākums, ir daži pretrunīgi aspekti un pa kādam pozitīvam aspektam, galvenais arguments ir tāds, ka iedzīvotāju novecošanās un demogrāfisko pārmaiņu dēļ ir attaisnojama lielāka vispārējās un sabiedriskās sociālās nodrošināšanas sistēmas nestabilitāte, lai nodrošinātu privātā finanšu sektora interešu ievērošanu, jo šis sektors vēlas iegūt iespējami lielāku šī pīrāga gabalu.

Aplūkosim kaut vai šo punktu: „atgādina, ka individualizācijas tendence veicina otrā un trešā pīlāra modernizāciju, neskarot pirmo, sociālās drošības sistēmu pīlāru; tas veicina, ka cilvēkiem, īpaši sievietēm un citām mazāk aizsargātām grupām, ir lielāka izvēles brīvība, ļauj tiem kļūt neatkarīgākiem un uzkrāt pašiem savas papildu pensijas tiesības”.

Citiem vārdiem sakot, brīvības vārdā cilvēki tiek mudināti meklēt sabiedriskajai sociālajai nodrošināšanai alternatīvus finanšu risinājumus, lai gan ir labi zināms, kādas nepārprotami negatīvas sekas var būt šādā gadījumā. To spilgti apliecina nesenie gadījumi ASV. Taču kapitālisms savus mērķus vienmēr cenšas sasniegt ar propagandas palīdzību.

Tāpēc mūsu balsojums bija noraidošs.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Referente Stauner kundze ir ļoti uzskatāmi izanalizējusi pārbaudījumus, kādus mūsu sabiedrības novecošanās un aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās sagādā mūsu sociālās aizsardzības sistēmām, kuras viņa acīmredzot labi pārzina. Tas ir pirmais pluss viņas labā.

Otrais pluss ir par biklajām šaubām, kuras viņa pauž attiecībā uz visbiežāk ieteikto panaceju, proti, organizēt masveidīgu darbaspēka ievešanu un cerēt, ka šie imigranti apmaksās veco eiropiešu pensijas un veselības aizsardzības sistēmas, — panaceju, kurai raksturīgs pārsteidzošs cinisms un egoisms un kuras aizstāvji bieži apgalvo, ka tikai viņiem pieder līdzjūtības un iecietības monopols. Visbeidzot, pēdējais pluss ir par viņas kritisko analīzi attiecībā uz veselības aizsardzības sistēmu privatizācijas tendenci un tīri finansiālo pieeju dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmu reformai.

Tomēr šajā ziņojumā nav runāts par pašu galveno — tā kā šo problēmu pamatā ir mūsu kontinenta demogrāfiskā lejupslīde, tad tieši tas ir jārisina. Dalībvalstīm vairs neatliek nekas cits kā izstrādāt vērienīgu ģimenes politiku, kuras uzdevums būtu stimulēt dzimstības pieaugumu kā līdzsvara ķīlu šo valstu sociālās nodrošināšanas sistēmām un — pats galvenais — kā ķīlu to dinamismam, pārticībai un gluži vienkārši izdzīvošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Šajā ziņojumā ir secināts, ka vairumā dalībvalstu sabiedrība arvien vairāk noveco un ka tas rada spriedzi šo valstu sociālās nodrošināšanas un pensiju sistēmām. Šīs problēmas risināšanai ierosināts izmantot parastos paņēmienus, proti, dažādus ES mēroga pasākumus. Junilistan uzskata, ka ES nekādā veidā nedrīkst iejaukties jautājumos, kas saistīti ar dalībvalstu sociālās nodrošināšanas un pensiju sistēmām.

Eiropas Parlamentam ir viedoklis par ar likumu noteikto pensionēšanās vecumu, darba līgumiem, dalībvalstīs ieviešamajām pensiju sistēmas formām, darbaspēka nodokļiem, nodokļu sloga sadali un to, kā ES valstīs būtu organizējama aprūpe. Šie ir jautājumi, kas risināmi vienīgi dalībvalsts līmenī. Vispārīgi ES iestāžu norādījumi šajās jomās nedos pilnīgi neko.

Tāpēc galīgajā balsojumā mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Lai gan Stauner kundzes ziņojumā ir atsauces uz Lisabonas stratēģiju, šo nepārprotamo Eiropas entuziastu izgāšanos, tas ir pelnījis atbalstu, jo apšauba ticību imigrācijai kā zālēm pret turpmāku Eiropas demogrāfiskās, ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos.

Vienalga, vai imigrācija ir selektīva vai nē, tā kropļo Eiropas tautu identitāti un kultūru un padziļina kopienu nošķirtību un tai sekojošo spriedzi; to skaidri parāda notikumi jebkurā etniski un kulturāli daudzveidīgā sabiedrībā visā pasaulē.

Tā ir modernās verdzības proponēšana, no kuras labumu gūst vienīgi globālie naudas rausēji, kas šajā lētajā darbaspēkā saskata līdzekli, ar kura palīdzību izdarīt spiedienu uz algām, ņemot vērā jau tā ļoti augsto bezdarbu. Tas ļaus noplicināt trešo valstu eliti, tādējādi vēl vairāk saasinot situāciju šajās valstīs.

No stratēģijas viedokļa tā ir maldīga ilūzija, jo imigrantu rīcība galu galā pielāgosies eiropiešu modelim; šeit es galvenokārt runāju par nepatīkamo tendenci, kad sabiedrībā, kas visos aspektos ir dezorientēta, dzimst mazāk bērnu.

Līdzās Eiropas ģimeņu un dzimstības veicināšanas atbalstam jaunajā nāciju Eiropā vajadzīga nacionālās un Kopienas priekšrokas politika, nacionāla un Kopienas aizsardzības politika.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Ziņojums visā pilnībā atklāj ES un Eiropas unificējošā kapitāla centienus, kas vērsti pret pašiem sabiedrības pamatiem un paredz sociālās apdrošināšanas sistēmu iznīcināšanu. Tas baisā veidā demonstrē to, ka demogrāfiskais panīkums ir tikai iegansts, lai Eiropas Savienībā rosinātu pensionēšanās vecuma palielināšanu un piemērotu „trīs pīlāru” sistēmu, proti:

- nabadzības līmeņa pensijas, ko piešķir valsts sociālās nodrošināšanas sistēmas,

- „arodpensiju” fondu un uz iemaksām pamatotas pensiju sistēmas paplašināšanu,

- darbinieku vēršanos pēc privātas apdrošināšanas (Eiropas unificētāju terminoloģijā runājot, „individualizāciju”) jeb tā saukto „trešo pīlāru”.

Tādējādi apdrošināšanas monopoluzņēmumiem tiek bruģēts ļoti plats ceļš uz kārtējo ienesīgo nozari un papildu peļņu.

Šis uzbrukums ir daļa no daudzajiem ES pasākumiem, kas vērsti pret darbaspēka interesēm, piemēram, vispārēja „elastdrošības” piemērošana, darba tiesiskā regulējuma „pielāgošana” (proti, iznīcināšana), nodarbinātības jeb „vergu tirgotāju” aģentūru institucionalizācija, direktīva par pasīvā darba laika un 65 stundu darba nedēļas ieviešanu, kā arī darba laika kārtības noteikšana gada griezumā.

Uz šo arvien brutālāko Eiropas unificējošā kapitāla uzbrukumu strādnieku šķirai ir jāatbild ar pretuzbrukumu un jāizveido pretmonopola apvienība, kas pieprasītu varu pamatšķirai un liktu pamatus pamatšķiras vajadzību apmierināšanai un pamatšķiras pārticībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienībā nevar panākt augstāku nodarbinātību, kamēr mums būs tādas sociālās kategorijas, kas ir daudz vājāk pārstāvētas, un tādas sociālās grupas, kas ir atstumtas no darba tirgus. Cilvēki ar invaliditāti vai nopietnām veselības problēmām gribētu strādāt, taču gandrīz vienmēr sastopas ar nopietnu diskrimināciju no darba devēju puses.

Lai nodrošinātu, ka šie cilvēki spēj pienācīgi veikt savu darbu, ir vajadzīgs arī īpašs aprīkojums, taču darba devēji nav gatavi šajā ziņā veikt ievērojamus ieguldījumus. Dalībvalstīs pieņemtie finanšu pasākumi nav devuši gaidītos rezultātus. Kā piemēru varu minēt Rumāniju, kur, aprēķinot ar nodokli apliekamos ienākumus, atvelk summu, kas atbilst iegādātajam aprīkojumam, kuru ražošanas procesā izmanto invalīds, transporta izmaksām par invalīdu nogādāšanu no mājām līdz darba vietai, kā arī bezdarba apdrošināšanas budžeta atlaidi attiecībā uz konkrētām izmaksām, kas saistītas ar sagatavošanos, profesionālo apmācību un konsultācijām. Ziņojumā ierosinātā īpašu uzņēmumu izveide ir konkrēts risinājums, kas neaizsargātākās sociālās grupas palīdzētu iekļaut darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Esmu gandarīts par Stauner kundzes paveikto izcilo darbu saistībā ar sociālās nodrošināšanas sistēmu un pensiju nākotni, un atbalstīju to savā balsojumā. Es pievienojos ziņojuma nostādnēm un uzskatu, ka mums, Eiropas Savienībai, darbojoties kopā ar dalībvalstīm, jācenšas pēc iespējas ātrāk rast piemērotu risinājumu izvirzītajām problēmām.

Eiropa ir kontinents ar novecojošu sabiedrību, un tās vidējais dzimstības līmenis ir zemāks par iedzīvotāju dabisko ataudzes koeficientu. Pēc nepilniem piecdesmit gadiem Eiropā būs mazāk iedzīvotāju, un viņi būs vecāki. Imigrācija šo problēmu noteikti neatrisinās; drīzāk lielāks skaits cilvēku ir jāpiesaista augstas kvalitātes darba vietām, jānodrošina augsta līmeņa sociālā nodrošinātība un darba vietu stabilitāte, jāuzlabo mūsu darbaspēka izglītošana un apmācīšana un jāmodernizē vecās pensiju sistēmas, ņemot vērā nestabilitāti, kas saistīta ar daudzu atzītajām privāti finansētajām sistēmām.

 
  
  

- Ziņojums: Ewa Klamt (A6-0432/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Alvaro (ALDE), rakstiski. Es pilnībā atbalstu Zilās kartes ieviešanu. Tomēr es baidos, ka līdz ar PPE un PSE politisko grupu grozījumu pieņemšanu Eiropas progresīvā legālās migrācijas stratēģija drīz izkūpēs zilā gaisā. Pašreizējais dokumenta teksts var tikai atbaidīt vairumu kvalificēto darbinieku, kas apsver legālas imigrācijas iespēju uz ES. Augsti kvalificētiem darbiniekiem nebūs stimula iesaistīties ES darba tirgū, vismaz to birokrātisko šķēršļu dēļ, kas noteikti šajā dokumentā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrātu pārstāvji Eiropas Parlamentā, balsojumā atbalstījām šo ziņojumu par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos — šo principu, ko pazīst arī kā ES Zilo karti. Ziņojumā, par ko balsoja Parlaments, ir ietverti direktīvas uzlabojumi, īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu darba ņēmējiem, jo ir novērsta diskriminācija pret viņiem. Pozitīvi ir arī tas, ka dalībvalstīm būs iespēja pašām pieņemt lēmumu par nepieciešamību uzņemt viesstrādniekus. Atzinīgi mēs vērtējam arī faktu, ka Parlaments ir noraidījis Komisijas izvirzīto priekšlikumu, kas darba devējiem ļautu diskriminēt cilvēkus, kuri nav sasnieguši trīsdesmit gadu vecumu. Ir patīkami redzēt, ka ierobežotas ir arī ES dalībvalstu iespējas atņemt darbiniekus tām trešo valstu nozarēm, kurās ir vērojams darbinieku trūkums. Tādējādi mazināsies ES loma augsti kvalificētu darbinieku jeb „smadzeņu” aizplūdē, sevišķi no jaunattīstības valstīm.

Vienlaikus mēs paužam nožēlu par faktu, ka Parlaments nespēja vienoties jautājumā par darba koplīgumu attiecināšanu arī uz darbiniekiem no trešām valstīm. Mums ir žēl arī, ka netika pieņemts grozījums Nr. 79. Visbeidzot, algas līmeņa noteikšana nav viena no ES kompetences jomām, un šo jautājumu izlemšana attiecīgajā dalībvalstī ir jāatstāj sociālo partneru ziņā. Mēs ceram, ka Zviedrijas valdība turpinās cīņu Padomē notiekošajās sarunās.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − – (IT) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Mans balsojums bija pozitīvs. Šie ir ārkārtīgi svarīgi noteikumi. Jaunas tiesības augsti kvalificētiem darba ņēmējiem no trešām valstīm — tās ir jaunas iespējas gan migrantiem, gan mītnes valstīm. Svarīgāk par visu ir, lai šis process notiktu saskaņā ar kritēriju sistēmu, kas kopīga visām ES dalībvalstīm, tādējādi novēršot jebkādas atšķirības un palielinot arī Eiropas pievilcību šo personu acīs, jo šajā ziņā mēs joprojām atpaliekam no tiem skaitļiem, kādus spējušas sasniegt Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda. Attiecībā uz šo vienoto noteikumu sistēmu, ko mēs grasāmies pieņemt, es pilnībā atbalstu Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas iesniegtos grozījumus. Minimālā alga, kas nav zemāka par līdzīga darbinieka algu mītnes valstī, ir vienlīdzības garantija, ko mēs uzskatām par būtisku.

Tāpat mēs atbalstām Zilās kartes attiecināšanu arī uz personām, kas jau dzīvo dalībvalstī, un tās derīguma termiņa pagarināšanu par sešiem mēnešiem, ja persona ir zaudējusi darbu. Visbeidzot, mums ir pienākums sadarboties ar trešām valstīm un atbalstīt augsti kvalificēta personāla apmācību svarīgākajās nozarēs, kurās varētu būt jūtama „smadzeņu aizplūdes” ietekme. Šādu pasākumu pieņemšana veicinās arī legālo imigrāciju un bagātinās ES ar profesionālajām prasmēm un cilvēku pieredzi, atbilstīgi tām apmaiņas nostādnēm, kas vienmēr ir veidojušas patieso Eiropas gara būtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Boursier (PSE), rakstiski.(FR) Es balsoju par E. Klamt ziņojumu par Eiropas Zilās kartes ieviešanu, jo šādā veidā pirmo reizi tiek radīta arī iespēja Eiropas līmeņa pārveidei no „nē” kultūras, Eiropas cietokšņa kultūras, uz „jā” kultūru, atvērtas Eiropas kultūru, lai mēs beidzot varētu izveidot pozitīvu migrācijas plūsmas pārvaldību un garantēt darba ņēmējiem zināmas tiesības. Šis process ir jāturpina, pēc iespējas drīzāk pieņemot arī citus pasākumus, kas būtu paredzēti arī citu ārvalstu darba ņēmēju kategoriju situācijas uzlabošanai, un es ļoti ceru, ka tā notiks.

Protams, mēs būtu varējuši panākt vēl vairāk; mēs būtu devuši priekšroku horizontālai direktīvai, nevis uz nozarēm vērstai direktīvai, taču acquis ir nodrošinātas — it īpaši princips par vienāda darba vienādu atalgojumu, intelektuālā darbaspēka aizplūdes novēršana, sevišķi tādās svarīgās nozarēs kā veselība un izglītība, un uzturēšanās atļaujas termiņa divkāršošana, lai pēc darba līguma beigām varētu meklēt jaunu darbu.

Tādējādi šī dokumenta galvenais uzdevums ir veicināt legālās imigrācijas kanālus, nevis selektīvas imigrācijas formu, pret ko man ir negatīva nostāja.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Klamt kundzes ziņojumu, jo tas sniedz darba iespējas imigrantiem ar augstu profesionālo kvalifikāciju. Ziņojumā paredzēts, ka ES dalībvalstīm ir jādod priekšroka Eiropas pilsoņiem, un šajā aspektā Rumānijas pilsoņi ir ieguvēji, ņemot vērā vairākās ES dalībvalstīs noteiktos darba tirgus ierobežojumus. Saskaņā ar ziņojumu tiem cilvēkiem, kas atbilst direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, ir iespēja iegūt ES Zilo karti, kura ir derīga divus gadus un kuru var pagarināt vēl uz diviem gadiem. Ja darba līguma termiņš ir īsāks par diviem gadiem, Zilā karte būs derīga šā līguma darbības laikā un trīs mēnešus pēc tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Par nožēlu, es atturējos balsojumā par Ewa Klamt ziņojumu (A6-0432/2008) ar priekšlikumu Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos, jo Īrija saskaņā ar Amsterdamas līguma Ceturtā protokola 3. pantu nepiedalījās šajā priekšlikumā, un Īrijā šajā jomā jau eksistē valsts politika, kas piedāvā elastīgumu un plaša mēroga rīcības brīvību attiecībā uz pielāgošanos darba tirgus nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. (SV) Konkurences cīņa par mērķtiecīgiem, prasmīgiem darbiniekiem nupat tikai sākas. Lai globalizācijas apstākļos gūtu sekmes, Eiropai jākļūst pievilcīgākai pasaules talantīgāko cilvēku acīs. Tādēļ īpaši atbalstāms ir Komisijas priekšlikums par Zilo karti, kas veicinās piekļuvi Eiropas darba tirgum. Es personiski jau sen aktīvi atbalstu Zilo karti un citas idejas, kas ļautu atvieglot iekļūšanu Eiropas darba tirgū. Diemžēl Parlamenta vairākums šo priekšlikumu ir tik ļoti atšķaidījis, ka es nolēmu atturēties. Es turpināšu cīnīties par ievērojami saturīgāku ES Zilās kartes koncepciju nekā to, kuru Parlaments uzskatīja par iespējamu atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) ES Zilā karte, kuru, kā tiek apgalvots, attiecinās tikai uz augsti kvalificētiem darbiniekiem un kura šīs kartes turētājiem sniegs pārvietošanās brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, būs kārtējais imigrācijas sūknis, kura darbības kontrole ES līmenī nebūs daudz labāka par pašreizējo valsts līmeņa kontroli daudzās valstīs.

Tūlītēju iebraukšanas tiesību atvēršana ģimenes locekļiem, nepiemērojot reālu laika ierobežojumu, veicinās pastāvīgu, arvien pieaugošu imigrāciju. Tā ir birokrātiska jaunas verdzības formas veidošana, kurā upuri turpmāk tiks atlasīti nevis pēc viņu muskuļiem vai zobiem, bet diplomiem. Tādējādi jaunattīstības valstīm tiks atņemts to intelektuālais potenciāls, kurš tām ir tik ļoti vajadzīgs, un attiecīgi pasliktināsies šo valstu ekonomiskā situācija, kas savukārt novedīs pie bezgalīgas, arvien lielākas nelegālās imigrācijas.

Ierosinātais minimālās algas slieksnis ir pilnīgs absurds un patvaļība, jo nav ņemta vērā reālā situācija attiecīgajās nozarēs vai profesijās; šādai rīcībai paredzamas divējādas sekas — algu pazemināšanās vairumam augsti kvalificēto eiropiešu, kuriem vēl vairāk nekā patlaban būs kārdinājums aizbraukt no Eiropas, un imigrantu ekspluatācija, jo viņiem nebūs nekādu garantiju saņemt tādu atalgojumu, kas patiesi atbilst viņu kvalifikācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Par spīti Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem, par kuriem mēs balsojām un kuri mazina dažus Eiropas Savienības Zilās kartes ieviešanas priekšlikuma negatīvos aspektus, mēs uzskatām, ka šie grozījumi būtiski neietekmē ne motīvus, ne galvenos mērķus, kas ietverti direktīvā, ko Eiropas Komisija iesniegusi Padomei.

Šī Zilā karte ir instruments, kas kalpos Lisabonas stratēģijas neoliberālajiem mērķiem, proti, darbaspēka ekspluatēšanas nepieciešamībai. Kapitālistiskās konkurences apstākļos, it īpaši sacensībā ar ASV (kurai ir Zaļā karte), ES cenšas pievilināt „augsti kvalificētu” darbaspēku uz trešo valstu cilvēkresursu rēķina.

Citiem vārdiem sakot, šī Zilā karte (kas imigrāciju pazemina līdz ekspluatācijas līmenim un paredz atšķirīgu un selektīvu attieksmi pret imigrantiem atkarībā no ES valstu darba tirgus vajadzībām) un Atgriešanās direktīva (kas palielinās patvaļīgu izraidīšanu skaitu un paaugstinās grūtības un šķēršļus, kas saistīti ar ģimeņu atkalapvienošanos) ir vienas un tās pašas monētas divas puses. Var teikt, ka tie ir viens otru papildinoši instrumenti un pīlāri, kas balsta vienu un to pašu politiku — ES nehumāno imigrācijas politiku, kura imigrantus kriminalizē un izraida vai arī izmanto un izmet.

Tāpēc mūsu balsojums bija noraidošs.

 
  
MPphoto
 
 

  Jeanine Hennis-Plasschaert (ALDE), rakstiski. − ALDE grupas vārdā es vēlētos paskaidrot iemeslus, kāpēc galīgajā balsojumā mēs atturējāmies. Skaidrības labad teikšu, ka ALDE stingri atbalsta Zilo karti. Tomēr ALDE uzskata, ka šis projekts ir ievērojami vājināts. Ir ieviests pārlieku daudz ierobežojumu.

Ir paredzēts, ka ES imigrācijas tiesību aktu kopuma pamatā būs divi pīlāri — nelegālās imigrācijas apkarošana un vienlaikus labāku iespēju radīšana legālajai migrācijai. Parlamenta izdarītie grozījumi neievieš priekšlikumā vajadzīgās izmaiņas, bet gan apliecina dalībvalstu protekcionistisko pieeju. Pieņemot šo ziņojumu, Parlaments ir vājinājis jau tā ļoti pieticīgo EK priekšlikumu. Garām palaista iespēja! Pašreizējās tendences rāda, ka vairums augsti kvalificēto darbinieku pārceļas nevis uz ES, bet gan uz ASV, Kanādu vai Austrāliju. Ja mēs gribam mainīt šīs tendences virzienu, mums jābūt apņēmīgiem un mērķtiecīgiem. Pašreizējais dokumenta teksts var tikai atbaidīt vairumu kvalificēto darbinieku, kas apsver legālas imigrācijas iespēju uz ES, un tādējādi tas nekādā veidā nepalīdz padarīt ES pievilcīgāku šo augsti kvalificēto darbinieku acīs. Steidzami ir vajadzīga politiskā drosme.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Ārkārtīgi ilustratīva bija Padomes priekšsēdētāja Jean-Pierre Jouyet kunga un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Jacques Barrot kunga uzstāšanās debatēs par ES Zilo karti un apvienotu uzturēšanās un darba atļauju. Esmu sagatavojis īsu antoloģiju.

Citēšu Jacques Barrot teikto: „Šie dokumenti parāda Francijas prezidentūras veiksmīgi pabeigtā Imigrācijas un patvēruma pakta īsto vērienu un pierāda, ka šis pakts ir patiesi līdzsvarots un pauž Eiropas iedzīvotāju gribu atvērt durvis migrācijas plūsmai, kas var būt īpaši lietderīgi un nākotnē dot ļoti pozitīvu devumu mūsu Eiropas sabiedrībai”.

Viņš uzsvēra arī, ka „ļoti svarīga ir iespēja uz diviem gadiem atgriezties izcelsmes valstī, nezaudējot pastāvīgā iedzīvotāja statusu”.

Citēšu Jean-Pierre Jouyet teikto, ka „abi šie dokumenti ir tikai sākums, nevis beigas, un atstāj iespēju cirkulārajai migrācijai”.

Viņš uzsvēra arī, ka „abi šie dokumenti parāda Eiropas Savienības patieso apņēmību veicināt legālo imigrāciju”.

Tādējādi nav šaubu, ka mūsu līderi un Francijas pārstāvji Eiropas iestādēs atbalsta masveida imigrāciju no trešām valstīm, un tas novedīs pie nacionālas sašķeltības politikas. Mēs balsosim pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Marie Le Pen (NI), rakstiski. (FR) Klamt kundzes ziņojums par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos sākas ar pareizu premisu, taču tā autori izdara nepareizus secinājumus.

Ir tiesa, ka kvalificēti imigranti no ārpuskopienas valstīm dod priekšroku emigrācijai uz Savienotajām Valstīm un Kanādu, nevis Eiropu. Vēlēties mainīt šo tendenci un panākt, lai viņi brauc pie mums, — tas ir biedējošs mazohisms un veselā saprāta trūkums.

Vai mēs patiešām esam tik nespējīgi apmācīt vajadzīgos inženierus, informātikas speciālistus un ārstus, ka mums viņi jāved šurp no jaunattīstības valstīm?

Vai ir humāni un pieņemami nozagt intelektuālo potenciālu valstīm, kuru attīstībai šie kvalificētie darbinieki ir absolūti nepieciešami?

Vai jūs ticat, ka selektīvas imigrācijas atbalstīšana, ko vēlas panākt Sarkozy kungs, ļaus apturēt legālo un — pats galvenais — nelegālo imigrāciju?

Pēdējais jautājums. Kas paliek pāri no Kopienas priekšrokas principa, ja kvalificētu cilvēku piesaistīšanas labad mēs dodam viņiem tādas pašas tiesības kā Kopienas pilsoņiem, tostarp tiesības uz tādu pašu algu?

Atbildes uz šiem jautājumiem rāda, cik bīstama ir šāda Eiropa, kas attiecībā uz jaunattīstības valstīm veic reālu noziegumu pret cilvēci. Šo iemeslu dēļ mēs nevaram balsot par šādu ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. (FR) ES Zilā karte, šī burvju atslēga, kuras nolūks ir radīt papildu kvalificēto imigrāciju no valstīm ārpus Eiropas, būs ekonomiska, sociāla un humāna katastrofa Eiropas iedzīvotājiem un tautām, kas jau tagad cieš no nekontrolētas nelegālās imigrācijas un eksponenciāli pieaugošas legālās migrācijas.

Lai novērstu neizbēgamo sociālo dempingu, ko izraisītu inženieru vai citu kvalificētu speciālistu ierašanās no citiem kontinentiem, viņu algai būs jābūt vismaz 1,7 reizes lielākai par minimālo algu mītnes zemē. Franču strādnieks to novērtēs.

Paātrinātās procedūras kārtībā varēs ierasties arī viesstrādnieku ģimenes, tādējādi tiks stimulēta ģimeņu atkalapvienošanās, par spīti tam, cik draudīgs jau tagad ir šis vērienīgais process. Turklāt pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanas nolūkā imigranti varēs summēt laikposmus, kuros viņi uzturējušies Eiropas teritorijā. Loks ir noslēdzies — ir radīti visi apstākļi masveida ieceļošanai un naturalizācijai dalībvalstīs.

Skandalozi ir arī tas, ka šī elites savervēšana padziļinās smadzeņu aizplūdi no trešām valstīm, sevišķi no Āfrikas, kārtējo reizi garantējot šo valstu noplicināšanu.

Kārtējo reizi Brisele neapspriedīsies ar Eiropas iedzīvotājiem, izstrādājot šo globālistu un imigracionistu politiku. Vairāk nekā jebkad mums šobrīd ir jācīnās par jaunatrasto suverenitāti un cilvēku tiesībām palikt tādiem, kādi viņi ir.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par E. Klamt ziņojumu, kas Eiropas Savienību padara par pievilcīgāku galamērķi augsti kvalificētiem darbiniekiem no trešām valstīm. Ir izveidota paātrināta procedūra augsti kvalificētu trešo valstu darbinieku uzņemšanai un labvēlīgi uzturēšanās nosacījumi gan viņiem, gan viņu ģimenēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Vairums cilvēku vēlas palikt dzīvot un strādāt vidē, kurā viņi ir uzauguši un kuras valodā viņi runā. Savu izcelsmes vietu cilvēki pamet divu svarīgu iemeslu dēļ. Pirmais ir risks tikt ieslodzītam vai nogalinātam. Lai izbēgtu no šāda likteņa, viņi kļūst par bēgļiem. Otrs iemesls ir nabadzība. Cilvēki dodas uz reģioniem, kur ir lielākas algas, pat ja viņi nesaņem adekvātu samaksu, viņu darba vietas ir nedrošas, viņu dzīves apstākļi — slikti vai viņu nākotnes izredzes — niecīgas.

Nepastāvīgās izredzes attiecībā uz demogrāfiskās situācijas attīstību nākotnē un darba roku trūkums atsevišķās nozarēs nozīmē, ka imigrāciju pēkšņi atkal uzskata par lietderīgu. Bēgļi, kas reālas nepieciešamības dēļ spontāni ierodas Eiropas Savienībā, ir arvien mazāk vēlami, toties priviliģētus cilvēkus ar augstu kvalifikāciju mudināt mudina braukt šurp. Šī atlases metode nozīmē, ka ļaudis ar stabilu kvalifikāciju tiek atņemti valstīm, kurās viņi šo izglītību ir ieguvuši, taču tieši šajās valstīs viņi ir visvairāk vajadzīgi. Bez viņiem izaugsmi ir grūti panākt, un tieši tas ir nabadzības cēlonis. Ja Zilās kartes dēļ palielināsies smadzeņu aizplūde, tad tās ir sliktas ziņas ne tikai Eiropai, bet arī pārējai pasaulei.

 
  
MPphoto
 
 

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), rakstiski. (DE) Zilās kartes princips, kas atspoguļots Ewa Klamt ziņojumā, kura pamatā ir Eiropas Komisijas priekšlikums, ir elites imigrācijas princips, un tas būs postošs.

Tā vienīgais pozitīvais elements ir tāds, ka pieņemt Zilās kartes principu nozīmē beidzot atzīt faktu, ka imigrācija Eiropas Savienībā un tātad arī Vācijā ir nepieciešama un derīga.

Zilās kartes princips ļaus Eiropas Savienībai atlasīt labākos imigrantus, paturot derīgos un atmetot pārējos. Mēs, kreisā spārna pārstāvji, uzskatām, ka šāds elites princips ir nepieņemams. Cilvēkiem ir jāļauj darba meklējumos ierasties Eiropas Savienībā, un nelaimē nonākušajiem ir jāsniedz patvērums.

Zilās kartes princips nozīmē, ka augsti kvalificētie un bieži tik nepieciešamie darbinieki tiks aizvilināti prom no viņu izcelsmes valstīm. Tas padziļinās šo valstu problēmas un palielinās nevienlīdzību pasaulē.

Vācijas Nodarbinātības izpētes institūtā veikts pētījums liecina, ka Zilās kartes ieviešanas rezultāts būs tāda ekonomika, kurā „brīvās darbavietas tiks aizpildītas ātrāk, un vietējiem kvalificētajiem darbiniekiem algas saglabāsies zemākas”. Rezultātā gaidāma ievērojama algu pazemināšanās atsevišķās tautsaimniecības nozarēs.

Kopumā Zilās kartes princips ir daļa no aplamās ES politikas, kas vērsta pret migrāciju. Zilās kartes princips cilvēkus (imigrantus) pārvērš ekonomiskos faktoros, un būtībā šis princips nozīmē selektīvu imigrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Demogrāfiskās prognozes rāda, ka līdz 2050. gadam ES darba spējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies par 48 miljoniem un demogrāfiskā slodze divkāršosies, līdz 2050. gadam sasniedzot 51 %; tas skaidri liecina, ka nākotnē dažas dalībvalstis šo negatīvo tendenču līdzsvarošanai centīsies piesaistīt arvien vairāk imigrantu ar dažādām prasmēm un kvalifikāciju.

Būtiskās atšķirības, kādas vērojamas augsti kvalificētu darbinieku definēšanas un uzņemšanas kritēriju piemērošanā, nepārprotami ierobežo viņu mobilitāti visā Eiropas Savienībā, kavē pastāvīgo iedzīvotāju darbaspēka efektīvu pārdali un neļauj mazināt reģionālo nelīdzsvarotību.

Pārstāvot dalībvalsti, kura Eiropas Savienībai pievienojās 2007. gadā, es balsoju par šo ziņojumu, kas ļaus efektīvi regulēt pašreizējās un gaidāmās vajadzības pēc augsti kvalificēta darbaspēka, ņemot vērā Kopienas priekšrokas principu, ko piemēro attiecībā uz ES pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Es kategoriski neatbalstu Klamt kundzes ziņojumu par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos. Tā sauktā Zilā karte, vājš ASV Zaļās kartes atdarinājums, tikai izpostītu pašreizējo Eiropas sociālo sistēmu šajā situācijā, kad mūsu augsti kvalificētais darbaspēks cieš no nodarbinātības nestabilitātes un bezdarba. Es stingri iebilstu pret šo priekšlikumu, kas mūsu augsti kvalificētajiem darbiniekiem liktu sacensties ar trešo valstu pārstāvjiem, turklāt, iespējams, no neizdevīgākām pozīcijām. Arī trešās valstīs tādējādi tiktu iznīcinātas prasmes un potenciāls un sekmēta tā pati smadzeņu aizplūšana, ko mēs Eiropā patlaban cenšamies novērst.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. (SV) Ziņojuma pozitīvie aspekti ir legālā imigrācija un fakts, ka noteikumus pārkāpušajiem darba devējiem var tikt liegts ES atbalsts, tomēr Eiropas Parlaments diemžēl ir vājinājis darba ņēmēju aizsardzību, un algas nosacījumi realitātē nozīmē, ka sistēma būs pieejama tikai tādiem augsti atalgotiem darbiniekiem kā inženieri vai ārsti. Arī smadzeņu aizplūdes problēmu bija iespējams risināt sekmīgāk, tāpēc, par spīti pozitīvajiem aspektiem, es atturos no balsojuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Zilā karte būtībā ir ļoti labs ierosinājums, un es vienmēr esmu uzskatījis, ka legālā imigrācija ir jāatvieglo, bet nelegālā — jāpadara sarežģītāka. Diemžēl sākotnējais priekšlikums tagad ir tik ļoti atšķaidīts un kļuvis tik birokrātisks, ka es pievienojos savai politiskajai grupai un nolēmu atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Šķita, ka Zilā karte ir labs sākums Eiropas Savienības migrācijas politikas pilnveidošanai. Manuprāt, Eiropas migrācijas politika ir vajadzīga, — ne tikai tādēļ, ka līdz 2050. gadam Eiropas darba spējīgo iedzīvotāju skaits būs sarucis par 20 miljoniem cilvēku. Komisijas priekšlikumu, kurš jau sākumā bija nepārliecinošs, Eiropas Parlaments tomēr vēl būtiski ierobežoja.

Komisijas priekšlikumā bija saglabātas zināmas migrācijas iespējas arī tādiem cilvēkiem, kuriem nav augstas kvalifikācijas, bet ir pārliecinošas prasmes. Taču Parlaments šo priekšlikumu apcirta jau saknē, migrācijas nosacījumus padarot ievērojami stingrākus.

Eiropas Parlamenta noteiktais ienākumu robežlīmenis ir 1,7 reizes augstāks par vidējo algu dalībvalstī. Tas ir daudz par daudz. Ja mēs vēlamies sacensties ar ASV un Kanādu — valstīm, kas piesaista visaugstāk kvalificētos darbiniekus, — mums ir jāvienkāršo noteikumi, lai cilvēki brauktu šeit strādāt. Nepieņemama ir arī Parlamenta prasība, ka imigrantiem vajadzīga piecu gadu darba pieredze, no kuriem divi nostrādāti „vadošā amatā”. Man nav saprotams, kāpēc šajā ziņojumā migrācijas procedūra nav attiecināta uz ikvienu, kurš šeit spēj atrast darbu. Zilā karte ļaus attīstīt legālo migrāciju, taču ir skaidrs, ka tā neattieksies uz visiem, un tāpēc es atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Eiropas Savienībai ir jārēķinās ar ekonomisko migrāciju. Diemžēl kvalificētie viesstrādnieki ES neuzskata par tik pievilcīgu galamērķi kā Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda un Austrālija.

Šādas situācijas galvenie iemesli ir vienotas migrantu uzņemšanas sistēmas trūkums un problemātiska pārvietošanās Eiropas Savienībā. Lai šo stāvokli mainītu, mums vajadzīga integrēta un konsekventa Eiropas migrācijas politika.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka, piesaistot prasmīgus speciālistus, Eiropas Savienība iegūs lielāku konkurētspēju un ekonomiskās izaugsmes pamatu. Ir paredzams, ka divās nākamajās desmitgadēs ES zaudēs 20 miljonus kvalificētu darbinieku, galvenokārt inženierus. Šīs aplēses nedrīkst ignorēt.

Pēc manām domām, migrantu nodarbināšana nekādā gadījumā nav Eiropas Savienības ekonomisko problēmu ilgtermiņa risinājums. Savienībai ir jāturpina veikt pasākumus ekonomikas un nodarbinātības politikas jomā, savukārt patlaban tai ir vajadzīgi ekonomiskie migranti, kaut vai sabiedrības novecošanas un pieaugošo demogrāfisko pārmaiņu dēļ.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es atbalstīju Eiropas Zilās kartes sistēmas ieviešanu attiecībā uz kvalificētiem migrantiem.

 
  
  

- Ziņojums: Patrick Gaubert (A6-0431/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. (FR) Pamatojoties uz kolēģa Patrick Gaubert ziņojumu, es balsoju par normatīvo rezolūciju, ar ko pēc iespējamās grozījumu izdarīšanas apstiprina priekšlikumu Padomes direktīvai par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī. Gribu izteikt atzinību par to, ka Patrick Gaubert šajā tik jutīgajā jomā ir paveicis svarīgu darbu, kura nolūks ir veicināt globālas Eiropas imigrācijas politikas izstrādi. Ir gluži loģiski, ka patlaban ir jāstrādā pie vienota tiesību kopuma trešo valstu pilsoņiem, kuri jau šobrīd likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, un pie procedūras aspektiem, proti, garantējot, ka apvienotas pieteikšanās procedūras beigās tiek izsniegta apvienota atļauja.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es biju spiesta atturēties balsojumā par Patrick Gaubert ziņojumu (A6-0431/2008) par priekšlikumu Padomes direktīvai par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī. Es tā rīkojos tāpēc, ka saskaņā ar Amsterdamas līguma Ceturtā protokola 3. pantu Īrija diemžēl nepiedalījās šajā priekšlikumā. Demogrāfiskās prognozes un pašreizējā ekonomiskā situācija liecina, ka Eiropai ir vajadzīga efektīva imigrācijas politika, lai varētu pienācīgi regulēt mūsu vajadzību pēc darbaspēka. Nākamajās desmitgadēs Eiropas ekonomiskā un sociālā attīstība būs atkarīga no jaunu ekonomisko migrantu pieplūduma. Tas nozīmē, ka mums ir vajadzīga aktīva Eiropas mēroga politika gan augsti kvalificētu, gan mazāk kvalificētu darba ņēmēju uzņemšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments ar ļoti lielu vairākumu nupat ir pieņēmis divus ziņojumus par migrējošo darba ņēmēju uzņemšanu Eiropā, tādējādi apliecinot Eiropas Savienības patieso spēju ieviest īpašus tiesību aktus ekonomiskās migrācijas saskaņotai pārvaldībai.

Pieņemot manu ziņojumu par apvienoto uzturēšanās un darba atļaujas izsniegšanas procedūru, mēs oficiāli atspēkojam vairāku Āfrikas un Latīņamerikas valstu vadītāju izteiktās nepamatotās apsūdzības par sevī noslēgušos „Eiropas cietoksni”.

Šis plenārsēdes balsojums apstiprina principu, kas legālajiem imigrantiem nodrošina vienlīdzīgu attieksmi ar Eiropas pilsoņiem un garantē noteiktas sociālās un ekonomiskās tiesības.

Migrējošie darba ņēmēji neapdraud mūsu darba tirgu, un šie lēmumi palīdzēs uzlabot viņu integrāciju. Pateicoties pievilcīgākiem uzņemšanas nosacījumiem, ziņojums par ES Zilo karti ļaus absolventiem un augsti kvalificētiem imigrantiem vieglāk piekļūt Eiropas Savienības valstu darba tirgum.

Eiropa ir pierādījusi, ka spēj īstenot cilvēka cieņai atbilstošu, stabilu un pretimnākošu imigrācijas politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Gaubert kungs vēlas darīt zināmu, ka Eiropa ir atvērta legālajai migrācijai, garantējot legālajiem imigrantiem visas iespējamās tiesības un mazinot dalībvalstu iespēju ierobežot absolūti vienlīdzīgo attieksmi pret Eiropas pilsoņiem un dalībvalstu imigrantiem, citiem vārdiem sakot, ieviešot Eiropā pozitīvas diskriminācijas pienākumu.

Gaubert kungam būtu jāzina: nevienā emigrācijas valstī nav noslēpums, ka Eiropa ir kā siets. Tajā ik gadu ierodas simtiem tūkstošu legālu un nelegālu imigrantu, kurus piesaistījušas nevis darba iespējas (Francijā tikai 7 % legālo imigrantu iebrauc šādā nolūkā), bet gan joprojām pārāk dāsnie sociālie pabalsti un citas viņiem piedāvātās un dažkārt pat garantētās tiesības, savukārt no viņiem neko neprasa pretī vai arī nav iespēju ko prasīt — pat ne minimālas mītnes valsts valodas zināšanas, ja ticam Gaubert kunga teiktajam.

Tagad, kad mūsu valstīs iestājusies lejupslīde, kad globalizācija apdraud mūsu ekonomisko un sociālo sistēmu, kad milzīgos apmēros pieaudzis bez darba palikušo un trūcīgo Eiropas strādnieku skaits, mums steidzami ir vajadzīgs gluži pretējais — pieprasīt, lai visās nozarēs piemērotu nacionālo un Kopienas priekšrokas principu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Līdzīgi kā EP atzinumā par Zilo karti, arī attiecībā uz priekšlikumu ieviest apvienotu pieteikšanās procedūru, lai imigrantiem izsniegtu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalstī, mēs uzskatām, ka, par spīti Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem, par kuriem mēs balsojām un kuri mazina dažus šī priekšlikuma negatīvos aspektus, šie grozījumi būtiski neietekmē ne motīvus, ne galvenos mērķus, kas ietverti direktīvā, ko Eiropas Komisija iesniegusi Padomei.

Mūsu parlamentārā grupa ir uzsvērusi, ka „apvienotās pieteikšanās procedūras” mērķis ir saskaņot procedūras un imigrantu tiesības; tomēr atsevišķos būtiskos aspektos tās drīzāk tiks ierobežotas nekā stiprinātas. Piemēram, šāda situācija veidojas, ja imigrāciju padara a priori atkarīgu no noslēgta darba līguma un vispārējos noteikumus attiecībā uz imigrantiem nepielīdzina tiem noteikumiem, kas ietverti Zilās kartes koncepcijā.

Citiem vārdiem sakot, šī „apvienotā pieteikšanās procedūra” un Atgriešanās direktīva (kas palielinās patvaļīgu izraidīšanu skaitu un paaugstinās grūtības un šķēršļus, kas saistīti ar ģimeņu atkalapvienošanos) ir vienas un tās pašas monētas divas puses. Var teikt, ka tie ir viens otru papildinoši instrumenti un pīlāri, kas balsta vienu un to pašu politiku — ES nehumāno imigrācijas politiku, kura imigrantus kriminalizē un izraida vai arī izmanto un izmet.

Tāpēc mūsu balsojums bija noraidošs.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu darba ņēmēju tiesības, tāpēc balsoju par šo ziņojumu. Darba ņēmējiem no trešām valstīm tas nodrošinās daudz vienkāršāku sistēmu vienotas darba un uzturēšanās atļaujas iegūšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. (SV) Es atturējos, jo negatīvu balsojumu varētu kļūdaini tulkot kā manu nostāju pret imigrāciju, taču ziņojums ir problemātisks, jo vienotā procedūra nozīmē, ka Eiropas Savienība varēs noteikt imigrācijas politiku, tātad pastāv risks, ka šī politika būs slikta.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Es izvēlējos balsot pret grozījumu ne tāpēc, ka uzskatu to par būtībā sliktu, bet gan tāpēc, ka gribu sagaidīt plašāku un labāk pārdomātu direktīvu, ko patlaban gatavo Komisija. Ir svarīgi, lai mēs nepārsteigtos ar likumdošanas priekšlikumiem šajā tik svarīgajā jomā.

 
  
  

- Ziņojums: Neil Parish (A6-0368/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Saistībā ar vīnu galvenais jautājums ir nesen pieņemtās KTO saturs; mūsuprāt, tajā ir daži ļoti negatīvi aspekti, kas īpaši ietekmēs Portugāles ražošanu, kuras pamatā ir galvenokārt mazas un vidējas lauku saimniecības. Daudzi lauksaimnieki, ar kuriem esmu kontaktējusies, ziņo, ka jau tagad ir jūtama tās praktiskā ietekme.

Tomēr šķiet, ka nevarētu rasties lielas grūtības ar vīna nozares iekļaušanu vienotajā KTO, kas apvienos visus tirgus regulēšanas instrumentus — gan dažādām nozarēm kopīgos, gan atšķirīgos. Visticamāk, tas ir tikai vienkāršošanas jautājums, ar nosacījumu, ka tas nenozīmē instrumentu likvidēšanu vai citas tiesiskas sekas.

Tā kā vīna nozares problēma ir saistīta ar jau pieņemto un īstenoto reformu, kuru mēs gan neatbalstījām, tad šobrīd būtībā nav svarīgi, vai šo nozari iekļauj vai neiekļauj vienotajā KTO, jo tas nemaina praktisko ietekmi.

Tāpēc mēs nolēmām atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Junilistan uzskata, ka tiesību aktu pilnveides un vienkāršošanas labad ir pareizi pārskatīt un konsolidēt vienā regulā pašreizējo 21 regulu, kas saistīta ar atsevišķu nozaru tirgus organizāciju. Tomēr, kā norāda Komisija, politikas pamatnostādnes nav mainījušās.

Tāpēc Junilistan balsoja pret šo ziņojumu, jo mēs neatbalstām pašreizējo kopējo lauksaimniecības politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Christa Klaß (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Par Komisijas priekšlikumu integrēt vīna KTO vienotā KTO ar visiem citiem lauksaimniecības produktiem es balsoju tikai tāpēc, ka vakardienas debatēs Komisija mums apliecināja, ka tūlīt pēc Padomes priekšlikuma apstiprināšanas tā iestrādās Eur-Lex meklētājprogrammā funkciju, kas atsevišķu KTO, piemēram, vīna, piena vai augļu un dārzeņu KTO lietotājiem ļaus atlasīt tikai tos materiālus, kuri attiecas uz viņus interesējošo produktu. Turklāt Komisija arī garantēja, ka turpmākās izmaiņas skars tikai atsevišķus produktus, vienlaikus nepieļaujot patvaļīgas izmaiņas attiecībā uz citiem produktiem. Turpmāk 21 dokumenta vietā būs tikai viens, taču diskusijas skaidri liecināja, ka šis dokuments būs tikpat visaptverošs kā 21 atsevišķais dokuments. Tomēr šādi izveidotā ārkārtīgi sarežģītā vienotās KTO dokumenta administrēšanai jābūt pēc iespējas vienkāršākai.

 
  
  

- Ziņojums: Pervenche Berès (A6-0450/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par grozījumiem ES regulā, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm. Tas nozīmē, ka finansiālās palīdzības robežvērtība ir palielināta no 12 miljardiem eiro līdz 25 miljardiem eiro tām ES dalībvalstīm, kuras nav eiro zonā un kurām ir grūtības ar maksājumu bilancēm. Eiropas Parlaments uzskata, ka dalībvalstis, kas nav eiro zonā, ir jāmudina pirms vēršanās pēc palīdzības starptautiskā līmenī izskatīt iespējas saņemt Kopienas vidēja termiņa atbalstu, kas tām palīdzētu risināt bilances deficītu. Pašreizējā situācija vēlreiz pierāda eiro noderīgumu eiro zonas dalībvalstu aizsardzībai un stimulē tās dalībvalstis, kas nav eiro zonā, nekavējoties tai pievienoties, tādējādi sasniedzot Māstrihtas kritērijus.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Pašreizējā finansiālā situācija apliecina eiro sargājošo ietekmi, un mums būtu jādara viss iespējamais, lai mudinātu visas dalībvalstis, kuras nav eiro zonā, iestāties tajā, tiklīdz tās atbilst kritērijiem. Arī es uzskatu, ka tām ES valstīm, kuras nav eiro zonas dalībvalstis un kurām vajadzīgs finansiāls atbalsts, pirms vēršanās starptautiskās struktūrās būtu jāgriežas pie ES. Šo iemeslu dēļ es atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Junilistan uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas zonas dalībvalstīs būtu laba ekonomiskā situācija, un atbalsta neatkarīgu Eiropas kaimiņattiecību politiku.

Tomēr mēs uzskatām, ka kopīga Eiropas atbalsta sistēma vidēja termiņa finansiālas palīdzības sniegšanai pašreizējā situācijā nepiedāvā ne garantijas, ne risinājumu. Šāda sistēma rada nevajadzīgu un birokrātisku procedūru, kas tām dalībvalstīm, kurām vajadzīga palīdzība, realitātē nozīmē atkarību no EMS valstīm un ārēju struktūru noteiktas prasības attiecībā uz „politiskiem un ekonomiskiem pasākumiem”. Valstis, kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis, taču nav monetārās savienības dalībvalstis, ir spiestas saglabāt fiksētu maiņas kursu ar eiro un tātad arī ar saviem svarīgākajiem tirdzniecības partneriem. Tāpēc mēs uzskatām, ka valstīm, kas nav monetārās savienības valstis, nav loģiski izvēlēties fiksētu valūtas kursu un pēc tam meklēt palīdzību lielās reģionālās un/vai starptautiskās struktūrās.

Tādējādi, pēc Junilistan domām, 25 miljardu eiro piešķiršana dalībvalstu maksājumu bilanču atbalstam ir lieka. Mēs uzskatām, ka tām valstīm, kas ir ES dalībvalstis, bet nav pievienojušās monetārajai savienībai, ir jāsaglabā mainīga valūtas kursa režīms. Tādā gadījumā šī problēma izzustu, un nodokļu maksātāji ietaupītu 25 miljardus eiro.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums: Eiropas Savienība un pasažieru datu reģistrs (B6-0615/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. (PT) Nav noliedzams, ka gan terorisms, gan organizētā noziedzība ir bīstami draudi, kas jāapkaro ar iespējami efektīviem instrumentiem.

Ir svarīgi arī, lai katra dalībvalsts neveidotu pati savu PDR datu sistēmu. Patlaban to ir izdarījušas trīs dalībvalstis, un rezultātā to starpā ir ievērojamas atšķirības gan attiecībā uz mērķiem, gan uz saistībām, kas noteiktas pārvadātājiem.

Taču datu aizsardzības pamatnoteikums paredz, ka jebkādu jaunu instrumentu var pieņemt tikai tad, kad ir skaidri pierādīta šo personas datu nodošanas nepieciešamība un šīs nodošanas konkrētais mērķis.

Priekšlikums, ko mums iesniegusi Komisija, ir pārāk nekonkrēts, un tajā nav precizēta ne PDR datu apkopošanas pievienotā vērtība, ne saikne ar esošajiem ES robežkontroles drošības pasākumiem, piemēram, SIS (Šengenas Informācijas sistēmu), VIS (Vīzu informācijas sistēmu) un API (papildu informāciju par pasažieri (Advance Passenger Information)).

Manuprāt, pirms jebkāda galīgā lēmuma pieņemšanas ir ļoti svarīgi skaidri parādīt šo datu lietderīgumu un konkrēto mērķi, ko ar tiem paredzēts sasniegt, kā arī pārliecināties, ka ir nodrošināta proporcionalitātes principa ievērošana un radītas atbilstīgas tiesiskās garantijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es balsojumā atbalstīju rezolūciju par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par pasažieru datu reģistra (PDR) izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem (B6-0615/2008). Šādi es balsoju tāpēc, ka ikvienam šīs jomas priekšlikumam jābūt proporcionālam un jāsaskan ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu un ES Pamattiesību hartu. Komisijas priekšlikums var nopietni ietekmēt Eiropas iedzīvotāju personīgo dzīvi, un tajā nav pietiekamu pierādījumu, ka ES līmenī ir vajadzīga masveidīga datu apkopošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Lai apkarotu noziedzību un terorismu, Komisija vēlas ES līmenī apkopot informāciju par pasažieriem un ieviest šīs informācijas apmaiņu. Informācijā, ko paredzēts apkopot un nodot noziedzības novēršanas iestādēm, ir tādi dati kā lidmašīnu pasažieru kredītkaršu numuri, konkrētas sēdvietas pieprasījumi, kontaktinformācija, bagāžas dati, informācija par dalību pastāvīgo pasažieru programmās, kā arī dati par ikvienu personu, kas ceļojumā pavada bērnu, piemēram, valodu prasme, vecums, uzvārds, kontaktinformācija un ziņas par šīs personas radniecību ar bērnu.

Šādu visaptverošu datu uzglabāšana neizbēgami novedīs pie privātuma pārkāpšanas. Šajā priekšlikumā nav ņemti vērā bieži slavētie, bet reti piemērotie principi — subsidiaritāte un proporcionalitāte.

Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Parlamenta kritisko nostāju pret Komisijas priekšlikumu un vēlamies apšaubīt šāda veida ES tiesību aktu nepieciešamību. Tāpēc mēs balsojām par Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo tā norobežojas no Komisijas ierosinātajiem pasākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Lai gan mēs nepiekrītam atsevišķiem šīs rezolūcijas aspektiem, sevišķi tam, ka jēdziens „cīņa pret terorismu” nav precīzi norobežots, mēs uzskatām, ka tajā vēlreiz apstiprināti daži nopietni iebildumi pret PDR datu sistēmas (attiecībā uz gaisa pārvadātāju pasažieriem) izveidi Eiropas Savienībā.

Rezolūcijas autori min vairākus aspektus, tostarp šādus:

- pauž nožēlu, ka Eiropas Savienības PDR datu sistēmas izveides priekšlikuma pamatojumā valda tik liela juridiska nenoteiktība attiecībā uz atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK);

- uzskata, ka mērķis nav saskaņot dalībvalstu sistēmas (jo šādu sistēmu nav), bet gan radīt pienākumu tādas izveidot;

- pauž bažas, ka priekšlikums būtībā piešķir tiesībaizsardzības iestādēm beznosacījumu piekļuvi visiem datiem;

- atkārtoti pauž bažas par pasākumiem, ar kuriem paredzēts veikt neprognozējamu PDR datu izmantošanu profilu un riska novērtēšanas parametru izstrādei;

- uzsver, ka līdz šim sniegtā ASV informācija nekad nav pārliecinoši pierādījusi, ka masveida un sistemātiska PDR datu izmantošana ir nepieciešama „terorisma apkarošanā”.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski.(IT) Priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā iesniedza in 't Veld kundze, par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par pasažieru datu reģistra (PDR) izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem.

Es pilnībā atbalstu mērķus un bažas, ko paudusi mana kolēģe, — gan attiecībā uz Komisijas ierosināto pasākumu proporcionalitāti, gan šādas sistēmas tiesisko pamatu un draudiem personas datu neaizskaramībai, par ko esmu vairākkārt izteicies Pilsoņu brīvību komitejas sanāksmēs. Nepieciešamība garantēt pilsoņiem augstu drošības līmeni ir svēta lieta, un man šķiet, ka patlaban spēkā ir vairākas sistēmas. Uzskatu, ka pirms papildu pasākumu ieviešanas mums ir jāizvērtē, cik pilnīgi un sistemātiski tiek īstenoti esošie mehānismi, lai nepieļautu risku radīt lielākas problēmas nekā tās, kuras mēs cenšamies pārvarēt.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Finansiāla palīdzība attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (B6-0614/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. − Šīs rezolūcijas 2. punkts attiecas uz dalību eiro zonā. Saskaņā ar AK Konservatīvo partijas delegācijas konvenciju par jautājumiem, kas saistīti ar eiro, galīgajā balsojumā mēs atturējāmies.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Kongo Demokrātiskā Republika (RC-B6-0590/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, taču man būtu gribējies, lai pieņemtajā tekstā būtu iekļauts grozījums Nr. 1. jeb 19. punkts, ko diemžēl noraidīja ar dažu balsu pārsvaru. Šis grozījums būtu piešķīris papildu vērtību mūsu īpašajām saistībām šajā ārkārtīgi delikātajā un nozīmīgajā jomā. Tomēr es ceru, ka šīs rezolūcijas pieņemšana ļaus Eiropas Savienībai iesaistīties reālās situācijas risināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par ES atbildi uz stāvokļa pasliktināšanos Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, jo uzskatu, ka notiekošais ir ļoti satraucošs, ņemot vērā miljoniem bojā gājušos, simtiem tūkstošu bēgļu un šaušalīgos noziegumus pret pilnīgi neaizsargātiem cilvēkiem. Ir risks, ka konflikts var izplatīties arī kaimiņvalstīs.

Šī rezolūcijas priekšlikuma nostādnes ir pareizas, it īpaši tāpēc, ka tajā aicināts saukt pie atbildības tos, kuri pastrādājuši šos noziegumus pret cilvēci, un veicināt esošo nolīgumu stiprināšanu un izpildi, nodrošinot vairāk resursu MONUC vai izdarot starptautisku spiedienu uz iesaistītajām pusēm.

Gribu arī stingri aicināt Eiropas Savienību nepieļaut, ka Eiropas uzņēmumi izmanto šā reģiona izcelsmes minerālus, jo šo minerālu tirdzniecība nodrošina konflikta finansēšanu.

Mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai novērstu kārtējo Āfrikas traģēdiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Situācija Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā ir šausminoša. Mēs patiesi atbalstām starptautiskus risinājumus, kuri jāīsteno ANO sadarbības ietvaros. Tomēr mēs neuzskatām, ka ES ārpolitikas stiprināšanai būtu jāizmanto starptautiskas krīzes un konflikti.

Tāpēc mēs balsojām pret šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Eiropas Savienībai kopumā, tieši tāpat kā atsevišķām spēcīgām dalībvalstīm, ir jāuzņemas laba tiesa atbildības par Kongo Demokrātiskās Republikas cilvēku un visa Āfrikas kontinenta tautu jau tā traģiskās situācijas pasliktināšanos pilsoņu kara dēļ. Sistemātiskā un ilgstošā šīs valsts un visas Āfrikas bagātību izlaupīšana, ko agrāk veica Eiropas kolonisti, bet tagad — imperiālisti, un musināšana vai pilsoņu karu izmantošana savu interešu virzīšanai ir novedusi līdz situācijai, kad Āfrikā, pasaules bagātākajā kontinentā, plosās vislielākais bads, nabadzība un iedzīvotāju apspiestība.

Ierosinātajai dažādu ES iejaukšanās formu pastiprināšanai galvenokārt ar ANO militāro spēku palīdzību, neizslēdzot vienlaicīgu attiecīgās valsts politisko vai cita veida aktivitāti, nav pilnīgi nekāda sakara ar solīto valsts iedzīvotāju humāno aizsardzību, kā liekulīgi apgalvots liberāļu, sociāldemokrātu un Zaļo kopīgajā rezolūcijā. Humānās intereses ir tikai iegansts. Galvenais mērķis ir nodrošināt ES valstīm lielāku tirgus daļu, kas, protams, ir saistīts — kā netieši atzīts rezolūcijā — ar šīs valsts bagātīgo minerālu krājumu neierobežotu, nepārtrauktu un vispārēju izsaimniekošanu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Eiropas kosmosa politika (B6-0582/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, uzskatām, ka nav pieļaujama kosmosa militarizācija un ka pētniecība un ieguldījumi ir veicami tikai mierīgos nolūkos.

Tomēr mēs nevaram atbalstīt 6. grozījumu, kurā paredzēts noraidīt jebkādu militāru izmantošanu, jo daudzus pielietojuma veidus, piemēram, satelītnavigāciju un sakaru pakalpojumus, izmanto arī miera uzturēšanas pasākumos, kas dažkārt ir militāri. Arī sabiedrībai šī tehnoloģija ir ļoti noderīga, un mēs neuzskatām, ka tās izmantošana būtu jāaizliedz tāpēc, ka to iespējams izmantot arī militāriem mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Giles Chichester (PPE-DE), rakstiski. − Lai gan es atbalstu šīs rezolūcijas nostādnes, man un maniem kolēģiem no britu Konservatīvās partijas ir pilnībā noraidoša attieksme pret Lisabonas līgumu, tāpēc mēs nevaram atbalstīt 1. punktu, kurā ir atsauce uz šo līgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es atbalstu šo rezolūciju par kosmosa izpētes attīstību (B6-0582/2008), jo uzskatu, ka mums ir jāatbalsta Eiropas kosmosa politika. Īrijā arvien mazāk jauniešu izvēlas zinātni par savas karjeras jomu, un šī tendence ir vērojama visā Eiropā. Kosmosa izpēte iedvesmo jauniešus un mudina viņus izšķirties par karjeras veidošanu zinātnē un tehnoloģijā; tādējādi pastiprinās arī pētniecības iespējas Eiropā. Tomēr es uzskatu, ka kosmosa izmantošana nedrīkst kalpot militāriem mērķiem, un mums ir jānoraida jebkāda tieša vai netieša militāra izmantošana attiecībā uz tādām sistēmām kā Galileo.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Līdzās citiem svarīgiem jautājumiem un prioritātēm, kas uzsvērtas šajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Eiropas kosmosa politiku, šā īsā balsojuma skaidrojuma mērķis ir nosodīt faktu, ka Parlamenta vairākums atbalsta kosmosa izmantošanu militāriem mērķiem.

Šādu secinājumu ļauj izdarīt noraidījums, ko izpelnījās mūsu parlamentārās grupas ierosinātie grozījumi, kuros tika atgādināts, ka visuma telpa ir izmantojama tikai mierīgiem un nemilitāriem mērķiem, tādējādi noraidot jebkādu tiešu vai netiešu militāru izmantošanu.

Parlamenta vairākums turpretī uzskata, ka „aug interese par spēcīgu un vadošu ES lomu Eiropas kosmosa politikā, lai sekmētu risinājumu atrašanu vides, transporta, pētniecības, aizsardzības un drošības jomā”.

Šajā saistībā Parlamenta vairākums aicina Padomi un Komisiju „veicināt civilās un drošības attīstības sinerģiju kosmosa izpētes jomā; norāda, ka Eiropas drošības un aizsardzības spējas cita starpā ir atkarīgas no satelīta sistēmu pieejamības”.

Citiem vārdiem sakot, kosmosu var izmantot ES militarizācijai un bruņošanās sacensībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. (FR) Man ir ļoti žēl, ka nupat izskatītajā izcilajā rezolūcijas priekšlikumā par Eiropas kosmosa politikas nākotni nav norādes uz Kurū (Kourou) kosmosa izpētes centru.

Eiropas kosmosa izpētes vēsturē Gajānai ir neapšaubāma nozīme. Tas visiem ir tik pašsaprotami, ka mēs vairs necenšamies uzsvērt, ka tur ir tikušas samontētas un palaistas visas Ariane raķetes.

Paldies Francijas prezidentūrai un tās pārstāvim Jean-Pierre Jouyet kungam, kuram vakardienas debatēs pietika godaprāta to pieminēt.

Manuprāt, Eiropas kosmosa stratēģijā obligāti ir jāiestrādā pārdomāta Eiropas kosmodroma turpmākā attīstība gan infrastruktūras, gan personāla, gan pētniecības projektu aspektā.

Kurū komplekss ir visas Eiropas kosmosa programmas logs. Gajāna, Eiropas Savienības attālākais reģions, ir pelnījusi atzinību par tiem pagātnes un nākotnes ieguldījumiem, ko tā devusi šai stratēģiski svarīgajai politikas jomai.

Man būtu gribējies, lai Parlaments izrādītu cieņu Gajānas kosmosa centram un nepārprotami paustu lepnumu, kādu šis centrs raisa visos Eiropas iedzīvotājos. Tikai dažās desmitgadēs Kurū ir kļuvusi par vienu no galvenajiem mūsu Eiropas identitātes elementiem.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Šķembu munīcija (B6-0589/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Konvenciju par šķembu munīcijas aizliegumu (CCM), ko 2008. gadā pieņēma 107 valstis, parakstīs 3. decembrī, un tā stāsies spēkā, tiklīdz to būs ratificējušas 30 valstis.

Ar konvenciju pilnībā tiks aizliegta šķembu munīcijas izmantošana, ražošana, uzkrāšana un pārvietošana, un tiks izvirzīta prasība, lai konvencijas dalībvalstis iznīcinātu šādas munīcijas krājumus.

Mēs atbalstām šo rezolūcijas priekšlikumu, kurā visas valstis ir aicinātas pēc iespējas ātrāk parakstīt un ratificēt CCM, kā arī veikt valsts mēroga pasākumus, lai sāktu īstenot CCM pat vēl pirms tās ratificēšanas.

Rezolūcijas priekšlikumā valstis ir aicinātas šķembu munīciju neizmantot, neveikt ieguldījumus saistībā ar to, neuzkrāt, neražot, nepārvietot vai neeksportēt to, kamēr CCM nav stājusies spēkā.

Rezolūcijā visas ES dalībvalstis arī aicinātas sniegt palīdzību skartajiem iedzīvotājiem un palīdzēt novākt un iznīcināt šķembu munīcijas atliekas.

Visbeidzot, ir pausts aicinājums visām ES dalībvalstīm neveikt nekādas darbības, ar kurām varētu apiet vai apdraudēt CCM un tās noteikumus, piemēram, ar iespējama Konvencijas par atsevišķiem konvencionālajiem ieročiem protokola palīdzību, tādējādi atļaujot šķembu munīcijas izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu saistībā ar vajadzību līdz 2008. gada beigām ratificēt Konvenciju par šķembu munīcijas aizliegumu. Šajā priekšlikumā, ko es noteikti atbalstu, tiks pilnībā aizliegta šķembu munīcijas izmantošana, ražošana, uzkrāšana un pārvietošana.

Atzinīgi es vērtēju arī to, ka visām šķembu munīciju izmantojušajām ES dalībvalstīm tehniski un finansiāli būs jāpalīdz novākt un iznīcināt šķembu munīcijas atliekas. Visbeidzot, esmu gandarīts par savu kolēģu iniciatīvu, aicinot visas dalībvalstis neatkarīgi no konvencijas ratificēšanas neizmantot šķembu munīciju, neveikt ieguldījumus saistībā ar to, neuzkrāt, neražot, nepārvietot un neeksportēt to.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. Britu Konservatīvās partijas delegācija balsoja par šo rezolūciju, uzskatot to par tiešu papildinājumu nesen sarunās panāktajai ANO Konvencijai par šķembu munīcijas aizliegumu. Mēs uzskatām, ka principiāls un praktisks humānisms šajā konvencijā veiksmīgi apvienots ar izpratni par atbildīgo bruņoto spēku militārajām vajadzībām.

Mēs konsekventi esam atbalstījuši viedokli, ka nekritisks visu veidu šķembu munīcijas izmantošanas aizliegums negatīvi ietekmētu mūsu bruņoto spēku operatīvo efektivitāti. Tāpēc mēs vēlamies īpaši pievērst uzmanību konvencijā skaidri noteiktajiem izņēmumiem attiecībā uz nākamās paaudzes jeb „viedo” munīciju, kas spēj pašlikvidēties un minimāli apdraud civiliedzīvotājus. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija patlaban izstrādā munīcijas veidu, kas atbilst šā izņēmuma nosacījumiem.

Kopumā mēs uzskatām, ka attiecībā uz mūsu bruņoto spēku riska pārvaldību ir svarīgi saglabāt samērīgumu. Lielbritānijas bruņotie spēki vienmēr cenšas iespējami mazināt civiliedzīvotājiem nodarīto kaitējumu un zaudējumus, taču mēs noteikti nedrīkstam ignorēt faktu, ka cīnāmies ar teroristiem un nemierniekiem, kuri bez sirdsapziņas pārmetumiem izmanto ikvienu metodi, lai nešķirojot iznīcinātu nevainīgus cilvēkus. Tieši pret šiem elementiem būtu jāvēršas mūsu dusmām.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: HIV/AIDS (RC B6-0581/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu. Agrīna diagnostika un izpēte ir stabils pamats veselības aizsardzībai. Pēdējo gadu rezultāti rāda, ka HIV gadījumā īpaši svarīgi ir veicināt pētniecību. Tāpēc, raugoties no šāda viedokļa, mums ir jālikvidē jebkādi pētniecību kavējoši šķēršļi, jo HIV skartajiem pētniecība nozīmē reālu cerību uz kvalitatīvākas dzīves iespēju.

Šai prasībai vajadzīgs konkrēts Komisijas atbalsts un tās rīcībā esošo politisko, ekonomisko un finansiālo resursu izmantošana. Vienlaikus Padomei un Komisijai jānodrošina, ka HIV skarto cilvēku diskriminēšanu pasludina par nelikumīgu visās ES dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. (PT) Eiropas Parlamenta deputāti, kas ievēlēti no Portugāles PSD (Sociāldemokrātu partijas), atbalsta šo rezolūciju, kuras nolūks ir veicināt HIV infekcijas agrīnu diagnostiku un aprūpi ikvienā dalībvalstī. Jaunākie statistikas dati joprojām liecina, ka Eiropas Savienībā ne tikai pieaug jaunu inficēšanās gadījumu ar HIV skaits, bet liels ir arī vēl nediagnosticēto HIV inficēšanās gadījumu īpatsvars.

Viens no straujās HIV izplatības iemesliem daudzās ES dalībvalstīs ir fakts, ka inficēti ir daudzi intravenozo narkotiku lietotāji, kas lieto kopīgas adatas, tādējādi veicinot infekcijas izplatīšanos. EuroHIV gada ziņojumā par narkotiku lietošanas tendencēm Eiropas Savienībā norādīts, ka Portugālē ir vislielākais narkotiku lietotāju vidū atklātais HIV/AIDS gadījumu skaits.

Eiropas Veselības aprūpes patērētāju indeksa (EHCI) 2008. gada veselības aprūpes pētījumā Portugāles veselības aprūpes sistēma ir ierindota vienā no pēdējām vietām Eiropā. Viens no aspektiem, kuros Portugāles veselības aprūpes sistēma izpelnījusies kritiku, ir joprojām neatrisinātā ārstēšanas pieejamības un gaidīšanas laika problēma. Eurostat dati joprojām liecina, ka Portugālē ir augstākā ar AIDS saistītā mirstība. Portugāles un citu ES valstu datu salīdzinošā analīze rāda, ka mūsu valsts stratēģijā ir pieļautas kļūdas. Mums ir jāatrod šo kļūdu cēloņi un tie jāanalizē.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par HIV/AIDS agrīnu diagnostiku un aprūpi, jo uzskatu, ka mums steidzami jāpastiprina pasākumi un darbības šīs slimības diagnosticēšanai un ārstēšanai, ņemot vērā satraucošo jaunu HIV infekciju skaita pieaugumu Eiropas Savienībā.

Lai apturētu lavīnveidīgo inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, būtiska nozīme ir šīs slimības profilakses un ārstēšanas pasākumiem. Tādēļ, pēc manām domām, ārkārtīgi svarīgi ir veicināt piekļuvi informācijai, konsultācijām, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem.

Ir ļoti svarīgi arī, lai dalībvalstis savā jurisdikcijā ieviestu noteikumus, ar kuru palīdzību varētu efektīvi apkarot HIV/AIDS skarto personu diskrimināciju, tostarp ierobežojumus, kas ietekmē viņu pārvietošanās brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Ar gandarījumu varu teikt, ka balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par HIV vīrusa agrīnu diagnostiku un attiecīgo aprūpi. Lai aizsargātu Eiropas iedzīvotājus un viņu veselību, Komisija ir jāveicina agrīna diagnostika un jāsamazina šķēršļi šīs slimības testu veikšanai, kā arī jānodrošina agrīna terapija un jāpopularizē agrīnas terapijas priekšrocības.

Ņemot vērā EuroHIV un UNAIDS ziņojumos apstiprināto faktu, ka Eiropas Savienībā un tās kaimiņvalstīs satraucoši ātri pieaug jaunu HIV gadījumu skaits un ka dažās valstīs patiesais ar HIV inficēto cilvēku skaits, iespējams, gandrīz trīs reizes pārsniedz oficiāli zināmo skaitu, es atzinīgi vērtēju šo priekšlikumu, kurā Komisija arī aicināta izstrādāt HIV/AIDS inficēšanās samazināšanas stratēģiju, kuras mērķauditorija būtu narkomāni un intravenozo narkotiku lietotāji.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Biškopība (B6-0579/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs gribam uzsvērt dažus šīs rezolūcijas aspektus, kuriem piekrītam, proti: „negodīgu konkurenci, jo Kopienas tirgū tiek ievesti produkti no trešām valstīm” un to, ka „bišu saimes ir nopietni apdraudētas, jo būtiski samazinās ziedputekšņu un nektāra resursi”. Šīs problēmas ir jārisina, piemērojot Kopienas priekšrokas principu un novēršot negodīgu konkurenci, ko izraisa no trešām valstīm ievestie biškopības produkti. Nekavējoties jāsāk izpētīt parazītus un slimības, kas masveidā iznīcina bišu saimes, kā arī jāpēta šīs problēmas cēloņi, tostarp ĢMO ietekmes nozīme, un jāpiešķir šai pētniecībai papildu budžeta līdzekļi.

Viens no aspektiem, kas nav ietverti šajā rezolūcijā, ir kopējās lauksaimniecības politikas reformas loma šīs problēmas izraisīšanā. Lauku pārtuksnešošanās, ražošanas pārtraukšana plašās teritorijās un ģenētiski modificētu sugu ieviešana ir novedusi pie bioloģiskās daudzveidības izzušanas. Tāpat ir tikušas veicinātas tādas ražošanas metodes, kurās nav ņemti vērā katra reģiona īpašie augsnes un klimatiskie apstākļi.

Iepriekš minētie pasākumi un tāda lauksaimniecības politika, kas ļautu mainīt šo tendenci, ievērojami palīdzētu risināt biškopības nozares problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Christofer Fjellner (PPE-DE), rakstiski. (SV) Šajā rezolūcijā ir runa par faktu, ka neizskaidrotu iemeslu dēļ iet bojā bišu saimes. Mēs esam vienisprātis, ka ir jāpēta šīs problēmas cēloņi.

Tomēr mēs neatbalstām viedokli, ka ir vajadzīgas lielākas subsīdijas biškopjiem un lielāka aizsardzība pret apkārtējo pasauli (protekcionisms).

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas iesniegtajā priekšlikumā ir daži labi un daži ne tik labi aspekti. Mēs atbalstām Komisijas ierosināto pētniecību attiecībā uz parazītiem un slimībām, kas masveidā iznīcina bišu saimes.

Taču rezolūcijā ir arī tādi ierosinājumi, kuriem mēs nevaram piekrist. Piemēram, Eiropas Parlaments „mudina Komisiju ierosināt finansiāla atbalsta mehānismu biškopības uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās saistībā ar bišu bojāeju” (11. punkts). Mēs nevaram atbalstīt šāda veida izdevumus no ES budžeta, un Eiropas Parlamenta federālistu vairākumam nevajadzētu paust atbalstu šādai nostājai, nerēķinoties ar attiecīgajām finansiālajām sekām.

Tāpēc mēs balsojām pret visu šo rezolūciju kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Dramatiskais bišu skaita un attiecīgi arī apputeksnēšanas sarukums Eiropas Savienībā apdraud augļu, dārzeņu un labības audzēšanu. Bišu skaita samazināšanās iemesls ir gan dažādie atmosfērā esošie parazīti un mikoze, gan izsmidzināmie pesticīdi. Galvenā problēma ir infekcija, ko izraisa varoatozes parazīts jeb bišu ērce, deformējot spārnu un vēdera daļu, tādējādi bites ir neattīstītas un nespēj lidot, un to dzīves ilgums ir ļoti mazs. Ja varoatozi neārstē, tās dēļ dažos mēnešos var izzust visa bišu saime. Bišu skaits samazinās arī ilgstošas pesticīdu lietošanas dēļ, pat ja šos pesticīdus izmanto mikozes un parazītu iznīcināšanai. Daži zinātnieki par vēl vienu šīs parādības cēloni uzskata mobilo telefonu izstaroto elektromagnētisko viļņu radiāciju, kas iejaucas bišu navigācijas sistēmā un neļauj tām atrast ceļu atpakaļ uz stropu. Ir jāpilnveido šīs jomas pētniecība, lai rastu risinājumus un izskaustu bišu slimības. Arī lauksaimnieku centieni ziedēšanas laikā pēc iespējas retāk izmantot augu aizsardzības līdzekļus palīdzēs apturēt šo kukaiņu saimju izzušanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Christel Schaldemose (PSE), rakstiski. (DA) Ole Christensen, Poul Nyrup Rasmussen, Dan Jørgensen, Britta Thomsen un Christel Schaldemose vārdā.

Dānijas Sociāldemokrātu grupas delegācija Eiropas Parlamentā balsoja pret rezolūciju par stāvokli biškopības nozarē. Pēc mūsu domām, rezolūcijā ir vērojamas protekcionisma iezīmes un mēģinājums panākt papildu subsīdijas ES lauksaimniekiem.

Mēs uzskatām, ka bišu mirstība ir milzīga problēma, kas jārisina ES līmenī, taču, izmantojot pareizos mehānismus. Tie ir, piemēram, papildu pētījumi un pārdomāti mūsu ekosistēmu aizsardzības pasākumi, tostarp pesticīdu izmantošanas ierobežošana.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Vides pārbaudes dalībvalstīs (B6-0580/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par rezolūciju par Ieteikuma 2001/331/EK, ar ko nosaka obligātos kritērijus vides pārbaudēm dalībvalstīs, pārskatīšanu (B6-0580/2008). Kvalitatīva un vienmērīga Kopienas vides tiesību aktu īstenošana ir būtiski svarīga, un jebkādas atkāpes izraisa sabiedrības vilšanos un apdraud Kopienas kā efektīva vides sarga reputāciju. Lai mūsu tiesību akti būtu uzticami, tie ir efektīvi jāīsteno.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Nav šaubu, ka vides jautājumiem ir jāpievērš vairāk uzmanības un ir jāpieņem tādi pasākumi, kas neļautu nodarīt videi pastāvīgu kaitējumu, kurš apdraud mūsu planētas tagadni un nākotni un mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Tādēļ mums ir vērīgāk jāuzrauga vides prasību ievērošana un atbilstība noteikumiem, ņemot vērā katras valsts īpašos apstākļus un iespējamās sociālās sekas. Rēķinoties ar dažādajiem attīstības un ekonomisko iespēju līmeņiem, mums ir vajadzīga arī solidārāka politika.

Ne visi šie aspekti ir pietiekamā mērā atspoguļoti ES vides tiesību aktos, turklāt šī politika nav pietiekami konsekventa. Mums ir lielas šaubas par Eiropas Komisijas politisko gribu risināt šo sarežģīto problēmu, tādējādi ir risks, ka daži šajā rezolūcijā izvirzītie priekšlikumi padziļinās reģionālo un sociālo nevienlīdzību.

Tāpēc mēs nolēmām atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. (PT) Es apsveicu kolēģus no Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas par abiem sagatavotajiem dokumentiem — jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, un rezolūcijas priekšlikumu —, jo tie skaidri norāda uz nepieciešamību pareizi īstenot Kopienas vides tiesību aktus. Šajā saistībā Komisija tiek aicināta izvirzīt priekšlikumu direktīvai par vides pārbaudēm, precizējot jēdzienus un kritērijus, un paplašinot darbības jomu.

Abos dokumentos uzsvērta arī vajadzība stiprināt Eiropas Savienības vides tiesību aktu īstenošanas un izpildes tīklu (IMPEL) un atbalstīt vides izglītību un vides jautājumu popularizēšanu, kuras saturs jānosaka vietējā, reģionālā un valsts līmenī, pamatojoties uz tām vajadzībām un problēmām, kas aktuālas konkrētajā reģionā.

Ja nebūs stingrības ES vides politikas īstenošanā, tiks pieviltas sabiedrības gaidas un apdraudēta ES kā efektīva vides sarga loma.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Rezolūcijas priekšlikumā pausta nostāja, ka būtiski svarīga ir Kopienas vides tiesību aktu pareiza un vienlīdzīga piemērošana; mēs balsojām pret šo rezolūcijas priekšlikumu, jo šie tiesību akti ir domāti nevis vides, bet gan ES monopolu galveno interešu aizsargāšanai.

Aicinājums izveidot Kopienas līmeņa vides pārbaudes struktūru ir tieša iejaukšanās dalībvalstu iekšējās lietās, tādējādi nodrošinot principa „maksā piesārņotājs” piemērošanu, kas ļautu postīt vidi apmaiņā pret nelielu atlīdzības maksājumu, ieviešot „zaļo” nodokļu sistēmu, kas tiktu uzkrauta pamatšķiras pleciem, emisijas kvotu tirdzniecību, uzņēmējdarbības un konkurētspējas kā galveno novatorisko vides tehnoloģiju attīstības kritēriju veicināšanu, ģenētiski modificētu organismu izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī piesardzības un profilakses principu atcelšanu praksē.

ES un tās vides politika, kas kalpo lielo uzņēmumu interesēm, rada augsni noziegumiem, kas saistīti ar pārtiku, veicina atmosfēras piesārņošanu ar „modernajām piesārņojošajām vielām” pilsētu centros, mežu iznīcināšanu, augsnes koroziju un pārtuksnešošanos, kā arī jūru un citu ūdenstilpju piesārņošanu. Vide kļūs par uzņēmējdarbības nozari, kuras mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku peļņu ekonomikas oligarhijai. Videi būs jācieš no neapdomības un dabas resursu nekontrolētas ekspluatācijas sekām, un to saindēs kapitālistu barbarisms.

 
  
  

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.00 un atsāka plkst. 15.00.)

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika