Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0241(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0436/2008

Debates :

PV 03/12/2008 - 15
CRE 03/12/2008 - 15

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debašu stenogramma
Trešdiena, 2008. gada 3. decembris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

15. Izraēlas dalība Kopienas programmās - Izraēlas dalība Kopienas programmās (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir kopējas debates par:

- De Keyser kundzes ziņojumu (A6-0436/2008) Ārlietu komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes lēmumam par protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, par Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Izraēlas Valsti, ar ko nosaka vispārējos principus Izraēlas Valsts dalībai Kopienas programmās (05471/2008 – C6-0180/2008 – 2007/0241(AVC)), un

- Padomes un Komisijas paziņojumiem par Izraēlas Valsts dalību Kopienas programmās.

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Plenārsēdē mēs lūdzām atlikt balsojumu, un es par to esmu gandarīta, taču domāju, ka man kā referentei ir jāpaskaidro sava nostāja.

Taisnība, kā iepriekš norādīja Salafranca kungs, ka 6. novembrī Parlamenta Ārlietu komiteja pieņēma divus priekšlikumus par Izraēlas dalību Kopienas programmās — viens no tiem bija piekrišana, bet otrs — rezolūcija. Abus priekšlikumus pieņēma ar lielu balsu vairākumu, balsojums par rezolūciju patiesībā bija vienprātīgs.

Kāds bija šo dokumentu saturs, un kādu vēstījumu Ārlietu komiteja vēlējās nosūtīt Izraēlai? Piekrišana bija labvēlīga — tajā tiek piekrists Izraēlas dalībai Kopienas programmā, jo tā jau piedalās Septītajā pētniecības pamatprogrammā, tās pieteikums ir saistīts tikai ar „jauninājumu un tehnoloģijas” programmu, un visām kaimiņattiecību politikas dalībvalstīm ir tiesības pieteikties dalībai, tādējādi piekrišana nav ne īpašs pakalpojums Izraēlai, ne arī tās politiskā statusa atkārtota izvērtēšana.

Asociācijas nolīgumu pamatā ir cilvēktiesību ievērošana. Tādēļ dalībnieki vēlējās šai piekrišanai nodrošināt politisku pamatu ļoti stingras rezolūcijas veidā; tajā aicināts atzīt pagaidu asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PAO), stingrākas kontroles un sankciju piemērošanu Izraēlas produktu importam no okupētajām teritorijām, ko veic saskaņā ar preferenciālu importēšanas kārtību, kā arī izmantot zinātniskās sadarbības rezultātus civilā nolūkā. Komisijai vajadzētu izstrādāt gada ziņojumu, kas ļautu Parlamentam novērtēt šo nosacījumu ievērošanu. Īsumā, rezolūcija ir labvēlīga, taču stingra, un tā ir rezultāts ilgām sarunām, kurās piedalījās dažādas puses, kas izrādīja īpaši lielu apņēmību, un es par to esmu pateicīga.

Tad kādēļ mēs pašlaik vilcināmies, palielinām savas bailes un beigu beigās atliekam balsojumu? Īstenībā tādēļ, priekšsēdētāja kungs, ka humānā situācija Gazā ir kļuvusi nepanesama. Kad Eiropas Parlamenta delegācija, kurā piedalījos arī es, vasaras sākumā devās uz Gazu, cilvēku dzīves apstākļi tur jau bija satraucoši; novembrī uz okupētajām teritorijām devās cita delegācija, un tā atgriezās ar tieši tādu pašu ziņojumu. Nekas nemainās, situācija ir katastrofāla, un blokāde, kas nebūt nevājina Hamas kustību, to ir radikalizējusi.

Pirms trim dienām Louis Michel norādīja, ka pastāvīgā Gazas robežšķērsošanas vietu slēgšana ir veids, kā kolektīvi sodīt palestīniešu civiliedzīvotājus, ar ko tiek pārkāpti starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā — to teica mūsu pašu komisārs. ANO Palīdzības un darba aģentūra (UNRWA) — aģentūra, kas strādā ar bēgļiem Gazā, — ir izteikusi aicinājumus palīdzēt, tāpat kā Oxfam, organizācija Amnesty International, Médecins sans frontières un vairākas citas NVO, kas šobrīd nevar izmantot pat šķērsošanas punktu Erezu.

Tieši šodien es uzzināju, ka Gazā ir pilnībā pārtraukta mūsu instrumenta Pegase darbība, ka tas vairs nevar garantēt energoapgādi, ka amatpersonām Palestīniešu pašpārvaldē vairs netiek izmaksātas algas un pensijas un ka ir pārtraukti arī maksājumi nabadzīgākajiem cilvēkiem. UNRWA arī nācās pārtraukt palīdzības programmu nabadzīgākajiem Gazas iedzīvotājiem. Priekšsēdētāja kungs! Tas ir nepieņemami, to nedrīkst paciest, un tādēļ es pret savu gribu atbalstīju šī balsojuma atlikšanu.

Šobrīd Padomē ļoti strauji un pilnīgi neskaidri tiek apspriesta politisko attiecību ar Izraēlu „pastiprināšana”; un tieši šī pastiprināšanas iespēja šodien, tieši šobrīd izceļas reģiona politiskajā kontekstā un liek mums saņemt simtiem un simtiem e-pastu no pilsoņiem. Tādēļ Padomei ir jāuzlabo pārredzamība saistībā ar pašreiz notiekošajām debatēm un jāspēj atbildēt Eiropas pilsoņiem.

Parlamentam šobrīd ir diezgan skaidrs — mēs vēlamies, lai palestīniešiem būtu humāni dzīves apstākļi un tiktu pārtraukta Gazas blokāde. Šī blokāde nekādi nepalīdz vājināt Hamas kustību, taču rada nepanesamas ciešanas nevainīgiem cilvēkiem, no kuriem puse, starp citu, 2006. gada vēlēšanās balsoja par Fatah. Patiesībā šis balsojums joprojām ir spēkā. Mēs pasniedzam savu roku Izraēlai, taču mēs neatteiksimies no vērtību pamatiem, uz kuriem ir veidota Eiropas Savienība. Bumba tagad ir Izraēlas laukumā.

Es izmantošu šo iespēju — atvainojiet, priekšsēdētāja kungs, jūs drīkstat atvilkt šo laiku no man vēlāk piešķirtajām divām minūtēm —, es izmantošu šo iespēju nosodīt politisko spiedienu, apmelojošās kampaņas un apsūdzību antisemītismā, ar ko pēdējā laikā tiek apveltītas dalībvalstis, kas vienkārši vēlas aizstāvēt mieru un taisnīgumu. Es arī vēlos paust atzinību visiem mūsu ebreju draugiem gan no Izraēlas, gan citurienes, šiem jaunajiem, taisnīgajiem vīriem, kuri ārkārtīgi sarežģītos apstākļos arī vēlas mieru un aicina ievērot starptautiskos tiesību aktus. Darbosimies kopā, lai to panāktu! Mums ir jāsadragā Gazas blokāde, un militāra pieeja šim jautājumam, ko esmu dzirdējusi kā ieteikumu, būtu tīrais neprāts.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Verheugen kungs, De Keyser kundze, dāmas un kungi! Es gribētu sākt, izsakot pateicību De Keyser kundzei par šo lielisko ziņojumu. Tāpat kā viņa arī es ievēroju, ka viņas minēto iemeslu dēļ Parlaments ar balsu vairākumu iepriekš nobalsoja par balsojuma atlikšanu.

Padome uzskata, ka Izraēlas dalība Kopienas programmā ir jāaplūko no Savienības divpusējo attiecību ar Izraēlu pastiprināšanas aspekta, tādēļ 16. jūnijā 8. Izraēlas Asociācijas padomē Padome nosūtīja signālu. Šī pastiprināšana ietilpst Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanā.

Padome ir pārliecināta, ka no pastiprināšanas iegūs abas puses un ka tā nenotiek tikai tās valsts interesēs, ko pielaižam tuvāk Eiropas saimei. Tā atbilst arī Eiropas interesēm, jo ļauj mums veidot ciešāku saikni un panākt lielāku uzticību Izraēlas iedzīvotāju jaunāko grupu vidū, piemēram, tās studentu, tās pētnieku, tās uzņēmumu vai tās tehniķu vidū.

Tādējādi Eiropa varēs sniegt konkrētus pierādījumus tam, ka ieguvumi no daudzpusējas sadarbības ir miers un labklājība. Es gribētu teikt De Keyser kundzei, ka tādā reģionā kā Tuvie Austrumi par šādām mācībām ir jāmaksā. Eiropa tādā veidā varēs stingrāk un ticamāk teikt taisnību, tādējādi izraisot lielāku uzticību.

Saistībā ar to es uzmanīgi klausījos, kādas cerības, pēc De Keyser kundzes vārdiem, valda Ārlietu komitejā. Es, protams, runāju par viņas pieminēto vēsti par pilnīgu un tūlītēju apmetņu likvidēšanu, par nepieciešamību panākt progresu miera procesā ar Palestīniešu pašpārvaldi, par Gazas un Rietumkrasta iedzīvotājiem noteikto ierobežojumu atcelšanu un par būtisko nepieciešamību uzlabot blokādes ietekmēto Gazas iedzīvotāju likteni, ko Eiropas Parlaments nesen redzēja.

Dāmas un kungi, esiet droši, ka uz to cer arī Padome un, esmu drošs, arī Komisija. Saistībā ar to 2008. gada 16. jūnija paziņojumā ir iekļauti daži ļoti skaidri paziņojumi gan par politisko kontekstu, kas attiecas uz attiecību pastiprināšanu, gan vēstījumiem, ko saistībā ar šo notikumu Eiropa grasās nosūtīt Izraēlai.

Kā jūs jau zināt, taisnība, ka Izraēla par šiem vēstījumiem bija informēta daudzus gadus. Es esmu viens no tiem cilvēkiem, kam ir žēl, ka šie vēstījumi nav pienācīgi uzklausīti, taču Padomes mērķis, izdarot „gājienu” jūnijā, bija izmantot divpusējo attiecību pastiprināšanu, lai nosūtītu spēcīgākus vēstījumus augstākā līmenī un plašākam adresātu lokam. Tas ir tas, ko Padome dara.

Jūs arī pieskārāties jautājumam par to, ka Eiropas aicinājums pievienoties atsevišķām Kopienas programmām ir paplašināts ne tikai attiecībā uz Izraēlu, bet uz visām kaimiņattiecību politikā ietilpstošajām valstīm, tostarp tā reģiona valstīm.

Priekšsēdētāja kungs, Verheugen kungs, dāmas un kungi! Eiropas Parlamentam šodien ir iespēja dot ieguldījumu reģionālās sadarbības procesā, ko Eiropa ir uzsākusi reģionā, kuram ir būtiska nozīme pašas Eiropas drošībā un labklājībā.

Es ceru, ka, ņemot vērā tikko notikušo balsojumu, vajadzīgajā brīdī jūs ievērosiet savas referentes ieteikumu un ka rezolūcijā, ko līdzīgā sakarā vēlaties pieņemt par nostājām, kas saistībā ar šo tematu paustas par Asociāciju padomes darbības jomām, jūs atbalstīsiet nostājas, kuras — Prezidentūra ir pārliecināta — atspoguļo saprātīgu līdzsvaru, ko ilgstoši ir izstrādājušas dalībvalstu valdības un kas kalpos par miera un stabilitātes izraisītāju reģionā.

 
  
MPphoto
 

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! 2006. gada decembrī Komisija ierosināja pilnībā iekļaut Eiropas kaimiņattiecību politikas partnerus atsevišķu politikas jomu īstenošanā un vairākās Kopienas programmās. Dažas no jomām, kas bija mūsu apsvērumu augšgalā, bija pētniecība un attīstība, jauninājumi, konkurētspēja, patērētāju aizsardzība un informācijas sabiedrība.

Vairākos gadījumos Padome ir akceptējusi šo priekšlikumu. 2007. gada martā tā atbalstīja Komisijas priekšlikumu par to, ka visām partnervalstīm vienmēr jāatļauj piedalīties atsevišķās Kopienas programmās.

Izraēla ir pirmā no mūsu kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, kura šogad ar Eiropas Kopienu oficiāli noslēdza protokolu par pamatnolīgumu par vispārīgiem principiem tās dalībai Kopienas programmās.

Komisija atzinīgi vērtē šo rezultātu, jo tas uzsver mūsu ilgstošo un ciešo sadarbību ar mūsu partneri — Izraēlu. Kopš 1995. gada Izraēlai ir bijis pilnvērtīga dalībnieka statuss Pamatprogrammā pētniecības un attīstības jomā. Vairāku gadu gaitā šīs ciešās sadarbības ietvaros ir īstenoti vairāki kopēji projekti, kam, starp citu, bija nozīmīgi rezultāti, kurus, pagājušajā gadā atrodoties Izraēlā, es pats varēju novērtēt.

Izraēlas pētnieku un Izraēlas universitāšu darba augstā kvalitāte padara Izraēlu par ļoti interesantu un vērtīgu partneri. Arī jauninājumu jomā Izraēla var sniegt nozīmīgu devumu, kas ir izdevīgi abām pusēm, jo vidējā laika posmā pavērsies ceļš daudz ciešākai rūpnieciskajai sadarbībai. Tikmēr arī dialogs starp ES un Izraēlas uzņēmumiem, ko tajā laikā uzsāku es un premjerministrs Olmert kungs, ir sācies veiksmīgi un dod rezultātus.

Pie tam Izraēla jau tagad piedalās Uzņēmējdarbības un jauninājumu programmā, vienā no trim mūsu konkurētspējas un integrēšanas programmas pīlāriem. Tā ir programma, kas ir īpaši nozīmīga maza un vidēja lieluma uzņēmumiem. Abas puses apvieno lielas cerības un pastiprinātu sadarbību. Tādēļ pēdējā ES-Izraēlas Asociācijas padomē, kas notika pagājušajā gadā, tika uzsvērta vēlme nostiprināt attiecības ar Izraēlu, pamatojoties uz kopēju rīcības plānu.

Mūsu attiecības nenoliedzami ir iespējams paplašināt. Viss, kas palīdz atvieglot cilvēku tikšanos, sadarbību starp žurnālistiem, māksliniekiem, pētniekiem un uzņēmējiem, viss, kas veicina dialogu un mudina uz abpusēju sapratni, ir pelnījis mūsu beznosacījuma atbalstu. Tam būs labvēlīga ietekme uz mūsu pašreizējo dialogu par cilvēktiesībām.

Turpmāka attiecību stiprināšana ar Izraēlu — Eiropas kaimiņattiecību politikas centrālo valsti — ir Eiropas Savienības stratēģiskajās interesēs. Padomes lēmums, kas šodien tiek šeit apspriests, atbilst šim kontekstam, tādējādi sniedzot ievērojamu ieguldījumu mūsu sadarbības ar Izraēlu nostiprināšanā. Tādēļ, dāmas un kungi, es lūdzu jūs atbalstīt rezolūcijas priekšlikumu un balsot par Komisijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Jana Hybášková, PPE-DE grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka šodien notikušais ir nepieredzēta parlamenta procedūras izmantošana. Mūsu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupa bija gatava pilnībā atbalstīt sociālistu grupas ziņojumu, tostarp sociālistu grupas priekšlikumus grozījumiem. Tieši sociālisti bija tie, kas atteicās balsot par savu ziņojumu. Tomēr Ārlietu komiteja ziņojumu ir nodevusi, tas tiek apspriests, un ir būtiski nobalsot par ziņojumu šā Parlamenta pilnvaru termiņa laikā. Mūsu grupa ir pilnībā apņēmusies apspriest un pieņemt šo ziņojumu.

Tas, kas šodien notika, kaitē Eiropai. Eiropa vēlējās nodrošināt atdevi no tās finansiālajiem ziedojumiem, tā vēlējās nostiprināt ietekmi Tuvajos Austrumos, un tā vēlējās nostiprināt iespēju piedalīties miera procesā. Šodien mēs esam aizmetuši prom instrumentu, kas apmaiņā pret mūsu naudu nodrošinātu mums šādu pozīciju. Eiropa ir arī aizmetusi prom lielu atbalstu pētniecības un attīstības jomā, tā ir aizmetusi prom atbalstu, kas ir saistīts ar zinātnes, pētniecības un attīstības jomas un tehnoloģijas attīstību, terorisma apkarošanu un cilvēktiesību ievērošanas uzlabošanu Vidusjūras valstu reģionā. Es uzskatu, ka sarunas par rīcības plānu, ko ierosināja Komisija un Padome, turpināsies. Es arī uzskatu, ka manas valsts prezidentūras laikā uzlabosies Eiropas un Izraēlas attiecības. Taču fakts ir tāds, ka mūsu Parlaments ir atteicies no savas ietekmes, šodien kļūstot par vietu, kurā triumfē tumšie, ārpuseiropas spēki, spēki, kuri nevēlas, lai situācija Tuvajos Austrumos uzlabotos. Un, es uzskatu, ka ir absurdi novietot Eiropas Parlamentu opozīcijā mūsu pašu dalībvalstīm un mūsu pašu plāniem. Tādēļ mēs turpināsim.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda , PSE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, Hybášková kundze! Stāvēsim ar abām kājām uz zemes. Arī jūs domājāt, ka mēs šodien nebalsosim. Mums patiešām vajadzētu pievērsties faktiem. Mēs kā Sociāldemokrātu grupa stāvam tieši aiz referentes un mūsu pārliecības par šo jautājumu dēļ komitejā arī balsojām apstiprinoši. Patiesībā to teica arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un arī jūs pati.

Taču mēs nedzīvojam hermētiski noslēgtā telpā, mēs dzīvojam politiskā situācijā. Iedomājieties, kā būtu, ja mēs vienkārši nepiekristu jūsu vai manis teiktajam saistībā ar šo katastrofālo, necilvēcīgo situāciju Gazā un uzvestos tā, it kā tur nekas nenotiktu? Tomēr reālā situācija tāda nav. Padomes priekšsēdētāja kungs! Jūs sacījāt, ka tā ir miera veicināšana. Vai jūs tiešām domājat, ka pašreizējā situācijā tā ir miera veicināšana? Diemžēl ir iespējams, ka situācija nemainīsies. Kaut kad mēs balsosim, lai gan situācija nav nopietna. Tomēr mums vismaz ir jānosūta signāls.

Padomes priekšsēdētāja kungs, joprojām neatbildēts ir jautājums — kā pēc cilvēku domām tas tiks uztverts reģionā kopumā? Kā pēc cilvēku domām tas tiks uztverts Palestīnā un citās valstīs, ja tieši šobrīd pirmā valsts, ar ko panākam vienošanos ir Izraēla, kamēr, no otras puses, tiek brutāli samīdītas cilvēktiesības, un to dara ne tikai Izraēla. Ir diezgan skaidrs — mūsu grupa to vienmēr ir apliecinājusi —, ka jebkāda veida terorisms neatkarīgi no tā, vai tas izpaužas kā raķešu vai cita veida uzbrukumi, ir pilnībā jānosoda.

Mūsu grupa ir atbalstījusi šo Zaļo/Eiropas brīvās apvienības grupas un Eiropas Apvienoto kreiso spēku konfederālās grupas priekšlikumu, jo šobrīd vēlamies dot vismaz vienu signālu par to, ka mēs vienkārši nevaram pieņemt situāciju Tuvajos Austrumos. Jā, šī sadarbība tiks īstenota. Neuztraucieties, jūs diezgan skaidri zināt, ka šī sadarbība tiks īstenota un ka tās nav procesa beigas, bet gan skaidrs signāls. Jā, mēs vēlamies sadarboties ar Izraēlu, taču mēs arī vēlamies, lai šajā reģionā beidzot iestātos miers un nenotiktu cilvēku apspiešana.

 
  
MPphoto
 

  Annemie Neyts-Uyttebroeck, ALDE grupas vārdā. (NL) Komisāra kungs, Jouyet kungs! Kā jau atbildīgai grupai piedien, mēs ilgi apspriedām jautājumu — balsot vai nebalsot par to, lai atliktu balsojumu par rezolūcijas priekšlikumu un protokola apstiprināšanu; mūsu grupas viedokļi dalījās. Balsu sadalījums bija 50/50, un beigu beigās ar nelielu balsu vairākumu tika nolemts tomēr balsot, tādējādi mana grupa, balsojot par šo jautājumu, nebija vienisprātis.

Šo atšķirīgo nostāju daļēji iespējams izskaidrot ar mūsu lielajām bažām par situāciju Tuvajos Austrumos un Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Es nepazīstu nevienu, kurš ir apmeklējis okupēto teritoriju un atgriezies bez lielām bažām un dusmām par šajā teritorijā pastāvošo situāciju — to vidū esmu arī es.

Mulsinošākais un satraucošākais ir tas, ka kopš Anapoles līgumu noslēgšanas Izraēlas politika ir kļuvusi tikai sliktāka, striktāka un stingrāka. Nav jābūt naidīgi noskaņotam, lai vēlētos uzzināt, vai Izraēla vai arī atsevišķi šīs valsts spēki, ko atbalsta Izraēlas armija, neveido okupētajās teritorijās tāda mēroga nenovēršamas situācijas, ka divu valstu risinājums kļūst neiespējams.

Tādēļ es varu saprast, ka mēs vēlējāmies nosūtīt Izraēlai vēstījumu, atliekot balsojumu, jo nevēlamies radīt iespaidu, ka atalgojam šo valsti laikā, kad vairāk nekā miljonam Gazā dzīvojošo palestīniešu pasliktinās ikdienas situācija. Es ceru, ka turpmākajās nedēļās un mēnešos notiks tādas pārmaiņas, ka mēs varēsim ar lielāku pārliecību apstiprināt abus dokumentus.

 
  
MPphoto
 

  David Hammerstein , Verts/ALE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs! Nozīme ir faktiem, nevis vārdiem. Fakti ir vērti tūkstoš reižu vairāk nekā vārdi. Šajā Parlamentā mēs esam pieņēmuši daudz rezolūciju. Jā, daudzās mūsu pieņemtajās rezolūcijās ir pausta kritika un labi nodomi, taču fakti ir svarīgāki.

Fakts ir tāds, ka gadu ilgušās sarunas Anapoles procesa ietvaros nav izdevušās. Fakts ir tāds, ka turpinās konflikta risināšanas process. Fakts ir tāds, ka situācija Gazā ir sliktāka nekā jebkad agrāk. Fakts ir arī tāds, ka šodien, kamēr mēs runājam, notiek apmetņu veidotāju un pašas Izraēlas armijas konfrontācijas.

Es gribu varēt balsot par šo rezolūciju dažu mēnešu laikā. Es vēlos, lai mēs varētu padziļināt mūsu attiecības ar Izraēlas Valsti. Tādēļ, ka Izraēlas patiesie draugi, tie no mums, kuri mīl Izraēlu, uzdrošinās teikt patiesību. Patiesība ir šāda — tāda okupācija, kāda šobrīd pastāv, nedrīkst ilgāk turpināties. Tā vairs nedrīkst turpināties. Mums ir jānosūta vēstījums, ka Eiropas Savienības rīcība ir atkarīga no miera procesa un galveno cilvēktiesību ievērošanas. Tādā veidā mēs varēsim virzīties uz priekšu. Mēs vēlamies intensīvākas un labākas attiecības ar Izraēlu, un mums tas jādemonstrē ar skaidriem nosacījumiem un skaidrām darbībām, nevis tikai ar vārdiem.

 
  
MPphoto
 

  Luisa Morgantini, GUE/NGL grupas vārdā. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nebija viegli lūgt atlikt balsojumu, taču, manuprāt, tas bija vajadzīgs pasākums, kas — es patiešām tam ticu — vairos uzticību Eiropas Parlamentam.

Izraēla nedrīkst vienmēr būt tā, kas neievēro starptautiskos tiesību aktus. Es gribētu teikt Hybášková kundzei, ka sadarbība ar Izraēlu un dažādie projekti šobrīd nav pārtraukti. Tā vienkārši ir tādu attiecību pastiprināšana, kas tika bloķētas un pārtrauktas, nevis sadarbība, kas joprojām virzās uz priekšu. Es tikai ceru, ka tā var turpināties, jo ir svarīga; pat es atzīstu tās noderīgumu. Taču es gribētu vēlreiz atkārtot — Izraēlai ir jāsaprot, ka tai ir jāievēro starptautiskie tiesību akti. Uz kārts ir likts arī gods un cieņa.

Tādēļ es ceru, ka Ministru padome ieklausās Eiropas Parlamentā un šoreiz izrāda nedaudz vienprātības, sakot Izraēlai, ka tai jāsniedz vairākas konkrētas zīmes, kas liecina, ka tā vēlas mieru, un ka tai jāpārtrauc Rietumkrasta apdzīvoto vietu blokāde, kas ietekmē Gazas pilsoņu dzīves apstākļus.

Mūsu Eiropas Savienības projekti ir bloķēti. Piemēram, tika pārtraukta projekta Pegase darbība. To kavē blokādes, kas neļauj teritorijā ievest preces. Rītdien netiks izmaksātas algas. UNRRA (Apvienoto Nāciju Palīdzības un rehabilitācijas administrācijas) nākas bloķēt palīdzību nabadzīgākajām ģimenēm. Tas, ka tā notiek, ir apkaunojoši! Tomēr es nekritizēju tikai Izraēlu, ne tuvu tam! Draudzēties ar Izraēlu nozīmē arī likt tai palūkoties uz tās pienākumiem, kā arī paskatīties uz mūsu pašu pienākumiem. Tādēļ es ceru, ka mēs varēsim sākt vēlreiz, taču šodien nosūtītais vēstījums ir svarīgs. Mēs esam to nodevuši palestīniešiem un visiem tiem izraēļiem, kuri stingri tic mieram, taču tādam mieram, kurā saskaņā ar likumu tiek ievērots taisnīgums.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es ar gandarījumu apstiprinu visus Padomes un Komisijas centienus padarīt intensīvākas attiecības ar Izraēlas ebreju valsti atbilstoši mūsu abpusējām interesēm; balsojuma atlikšana, manuprāt, nosūta tiem pilnīgi nepareizu vēstījumu.

Neskatoties uz to, es veros uz Padomes priekšsēdētāju ar ļoti dalītām jūtām, jo Padomes dokuments ir nonācis Izraēlas dienas avīzē Ha'aretz — skatiet pagājušās pirmdienas numuru. Ņemot vērā dokumenta „noplūdi”, es gribētu viņam uzdot trīs jautājumus.

Vai jūs piekrītat, ka šā dokumenta nosaukums — „Rīcības stratēģija miera panākšanai Tuvajos Austrumos”, ir ceļš uz priekšu? Ja tā, vai jūs liksiet Izraēlai no jauna atvērt palestīniešu iestādes, tostarp „Austrumu namu” (Orient House) Izraēlā? Visbeidzot, es gribētu jums jautāt — ja stratēģija ir šāda, kā jūs plānojat to savienot ar attiecību ar jaunievēlēto Izraēlas valdību neatkarīgi no tās formas — uzlabošanu? Es gaidu jūsu atbildes.

 
  
MPphoto
 

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietniece Morgantini kundze, dāmas un kungi! Šoreiz es nepiekrītu, jo es teiktu, ka Parlaments šodien, nododot De Keyser kundzes ziņojumu atpakaļ komitejai, ir radījis sliktu iespaidu — un jūs visi noteikti piekritīsiet, jo īpaši par debašu un balsojuma organizēšanu tik neticamā ātrumā. Tas man liek domāt, ka kreisie spēki, izmantojot attaisnojumu, plānoja bloķēt Izraēlas pieeju jauninājumu un pētniecības partnerības programmai. Es tikai gribētu šeit uzsvērt, ka mēs runājam par vienu no dažām valstīm, ja ne vienīgo valsti, saistībā ar kuru atbalsta piedāvāšana ir ne tikai solidaritātes pazīme, bet arī ietver pašas Eiropas uzņēmumu izaugsmi un attīstību.

Līdz šim neviens nav varējis pajautāt Palestīniešu pašpārvaldei ne to, cik lielu atbalstu tā saņem no Arābu līgas un kā to izmanto, ne arī to, kāda daļa no tā tiek ieguldīta dialogā, abpusējā izpratnē, kā arī kultūras un zinātnes attīstībā. Ņemot vērā to, ka no ļoti lielā centra labējo partiju biedru skaita ir mobilizēts tik neliels cilvēku skaits, man jāteic, ka kreisie spēki, aizbildinoties ar cilvēktiesību aizstāvēšanu, labi padarīja darbu, lai gūtu panākumus balsojumā. Tomēr man ir radies priekšstats, ka tas viss kavē reģionālo attīstību un, iespējams, pat miera procesu. Jebkurā gadījumā tas apdraud valsts tiesības uz drošību, tiesības, kuru ievērošanu mums vajadzētu garantēt.

 
  
  

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Pasqualina Napoletano (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Referenti, kas runāja pirms manis, sniedza labu paskaidrojumu par paketes, ko šodien iesniedzām balsojumam par atlikšanu, mērķi. Taču es gribētu jums atgādināt, ka šīm attiecībām ir arī papildu aspekti, jo īpaši politiski aspekti, kurus Eiropas Savienības un Izraēlas attiecību attīstības kontekstā pārskata Padome.

Vēl ir arī tādi aspekti, kas ietekmē iekšējo tirgu. Tādēļ es uzskatu, ka mēs visi pamatā atbalstām Izraēlas un Eiropas Savienības attiecību attīstību, tāpat kā mēs atbalstām attiecību ar Palestīniešu pašpārvaldi attīstību. Tomēr šajā ziņojumā abām pusēm ir jāpauž skaidrība un jāuzņemas saistības. Šodienas situācijā mēs nevaram teikt, ka šie kritēriji ir ievēroti. Es gribētu jums atgādināt ne tikai par traģisko situāciju Gazā, bet arī par pastāvīgajām nelikumīgajām apmetnēm teritorijās. Tas ir jautājums, kas ietekmē tirdzniecību ar izstrādājumiem no okupētajām teritorijām un citus jautājumus, par kuriem esam labi informēti.

Es uzskatu, ka Padomei ir jāpauž skaidri saprotama nostāja, kaut vai tikai tādēļ, ka, manuprāt, Francijas prezidentūra ir apņēmusies nākamajā Padomes sanāksmē iepazīstināt ar dokumentu par miera panākšanas izredzēm Tuvajos Austrumos. Tas mūs varētu ļoti interesēt, pat kā iespēja izveidot konstruktīvas attiecības. Tādēļ es domāju, ka pieprasīt atlikšanu bija gudrs lēmums, ja mēs visi pratīsim izmantot šo laiku, lai atvieglotu Palestīnas un jo īpaši Gazas iedzīvotāju ciešanas. Es gribētu piebilst, ka mums arī vajadzētu izmantot laiku, lai pārveidotu attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, pamatojoties uz kopēju iniciatīvu atrisināt situāciju Tuvajos Austrumos.

Neaizmirstiet, ka 2008. gads bija — vai būtu — pasludināts par Palestīnas Valsts konstitūcijas izsludināšanas gadu. 2008. gads ir beidzies, un situācija joprojām ir šausmīga.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Kasoulides (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Ja šodienas debašu temats būtu situācija Gazas joslā, es, iespējams, pievienotos De Keyser kundzei un visiem pārējiem kolēģiem, kas uzstājās, pieprasot tādu pašu nostāju. Taču es baidos, ka politiskā saikne, kas izriet no vienas EKP valsts un jo īpaši Vidusjūras reģiona valsts dalības pastiprināšanas, ir radījusi precedentu, un es nezinu, pie kā tas novedīs. EKP politikas divpusējo attiecību aspektos mēs neesam iekļāvuši politiskos nosacījumus. Piemēram, Marokas gadījumā mēs nekad neesam pieminējuši Dienvidsahāru vai cilvēktiesības. Tas pats attiecas uz Ēģipti un jebkuru citu Vidusjūras reģiona valsti. Es nespēju saprast, kādēļ šoreiz mēs esam izvēlējušies šo politisko saikni.

Otrkārt, es uzskatu, ka, jo lielāka ir iesaistīšanās dialogā, sadarbībā un uzticībā — kā sacīja Jouyet kungs — ar kādu no valstu partneriem, jo lielāka ir uz tiem gūtā ietekme. Šodien mēs esam aizvēruši durvis, un es nezinu, kā mēs tās atvērsim.

Treškārt, esmu pārliecināts, ka šodienas sēdē esam noteikuši nosacījumu. Mēs sacījām, ka tā ir tikai atlikšana un ka mēs pie tā atgriezīsimies. Kā mēs grasāmies pie tā atgriezties? Kad situācija Gazas joslā būs tik neapmierinoša, ka mēs nolemsim pie tās atgriezties? Kā Napoletano kundze sacīja par jautājumu par kolonistiem, līdzīgi kā ar tik daudziem citiem jautājumiem, saistībā ar kuriem vēlamies pozitīvu ietekmi Izraēlā — kad mēs būsim pietiekami politiski apmierināti, lai atgrieztos pie šīs Ārlietu komitejā sagatavotās veiksmīgās rezolūcijas?

 
  
MPphoto
 

  Proinsias De Rossa (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Eiropa nevar pilnveidot attiecības ar Izraēlu, kamēr tās valdība pārliecinoši demonstrē virziena maiņu. Tai jābeidz palestīniešu kolektīvā sodīšana, pārtraucot Gazas blokādi, un jāpauž apņēmība nopietni sadarboties ar palestīniešu vadību, lai rastu darbīgu un ilgtspējīgu divu valstu risinājumu.

Mēs visi vēlamies normālas attiecības ar Izraēlu, taču pašreizējos apstākļos tas ir neiespējami. Es bez ierunām atbalstu Izraēlas tiesības sevi aizsargāt, taču šādai aizstāvībai ir jāatbilst pieņemtajiem starptautiskajiem tiesību aktiem un pienākumiem, ko, iebrūkot citā valstī, uzņemas okupētāja valsts.

Tik daudz reižu ir konstatēts, ka ar savu izturēšanos pret palestīniešiem Izraēlas Valsts, kas lepojas ar savu demokrātisko sistēmu, pārkāpj starptautiskos tiesību aktus, ka vairumam cilvēku pacietība ir gandrīz izsīkusi. Nesen notikušajā vizītē uz Gazu, Jeruzalemi un Rietumkrastu es pats savām acīm redzēju, cik nopietni ir pasliktinājušies vienkāršo palestīniešu ikdienas dzīves apstākļi.

Viņu ekonomika ir sagrauta. Ir izveidotas 210 nelikumīgas apmetnes. Nemitīgi tiek sagrābta palestīniešu zeme un mājas. Ir apcietināti 11 000 palestīniešu un aizturēti 40 ievēlētie Palestīnas Likumdošanas padomes biedri. Ir aizturēti vairāk nekā 300 jauniešu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, dažiem no viņiem ir tikai 12 gadu. Gaza ir aplenkta, un tai draud militārs iebrukums, un jau 50% tās iedzīvotāju ir atkarīgi no pārtikas palīdzības. Saraksts turpinās. Izraēlas īstenotais nežēlīgais kolektīvais sods un teritorijas sagrābšana ir milzīgs starptautisko tiesību aktu pārkāpums, un tas iznīcina iespēju, ka iestāsies miers.

Tāpēc tagad nav īstais laiks, kad Parlamentam piekrist attiecību pastiprināšanai. Patiesībā es uzskatu, ka tā ir jāatliek līdz brīdim, kad 2009. gada sākumā Izraēlā un Palestīnā būs pagājušas vēlēšanas. Tikmēr starptautiskajai sabiedrībai ir jāpieliek visas pūles, lai atvieglotu situāciju un radītu apstākļus, kuros palestīnieši un izraēļi var dzīvot mierā.

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs! Mērķis tādu nolīgumiem kā par attiecību ar Izraēlu pastiprināšanu ir pārliecināt konflikta dalībniekus, ka tie ir iesaistīti saprātīgā procesā, kas garantē to iekšējo stabilitāti un sniedz tiem pārliecību par turpmāku sadarbību un pastāvēšanu. Šodien esam palaiduši garām iespēju radīt šādu pārliecību. Esam palaiduši to garām un tādējādi, manuprāt, pielaiduši liesmām papildu uguni.

Arī mana attieksme pret Izraēlu daudzos jautājumos ir kritiska un konkrēts piemērs ir jautājums par politiku attiecībā uz apmetnēm. Tomēr, kad šodien šeit dzirdu, ka galvenais iemesls ir situācija Gazas joslā, es esmu ļoti pārsteigts, īpaši tādēļ, ka tikai puse vai pat ceturtā daļa no apsvērumiem patiešām ir patiesi. Jo, ja tiks izmantots šāds apsvērums, mēs redzēsim, ka pēc trim mēnešiem, lai novērstu lēmuma pieņemšanu, tiks atrasts cits alibi un pēc tam vēl kāds. Jo, ja pareizi atceros, Izraēla atstāja Gazu. Ja pareizi atceros, Hamas kustība gāza ievēlētās prezidenta Abbas iestādes un, pārkāpjot visas tiesības, vardarbīgas sacelšanās laikā sagrāva valdību. Ja pareizi atceros, tieši Hamas radītajiem apstākļiem ir tik izšķiroša nozīme Gazā notiekošajā. Ja pareizi atceros, ik dienu no Gazas uz Izraēlu tiek regulāri raidīti šāviņi. Un ja šajās debatēs tam nav nozīmes un tiek vainota tikai Izraēla, man nešķiet, ka tas ir veids, kā Eiropas politikai gūt Jeruzalemes uzticību.

Tādēļ es uzskatu, ka šodien esam pieļāvuši lielu kļūdu. Mēs būsim mieru veicinošs spēks reģionā tikai tad, ja pilnībā turēsimies pie patiesības, nevis vienkārši izstrādāsim politiku. Es esmu pārliecināts, ka šī politika nepalīdzēs arī prezidentam Abbas kungam, bet vēl vairāk veicinās jau tā veiksmīgo radikalizāciju Gazā. Tādēļ es uzskatu, ka šodien pieņemtais lēmums ir nepareizs.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ilgstošais konflikts sniedz iespēju pārdomāt un analizēt tā cēloņus un agresīvās izpausmes, kā arī meklēt risinājumus. Es varu saprast izmisušos palestīniešu raķešu raidītājus, kuri gluži kā žurkas ir iedzīti būra stūrī, taču es arī varu saprast izraēļu bailes par to, ka viņu bērni varētu vairs nekad nepārnākt mājās no skolas, jo tiek pieņemts, ka gandrīz visi palestīnieši ir teroristi. Šajā lietā nekas nav melns vai balts.

Palestīniešu vidū ir cilvēki, kas vēlas panākt izlīgumu, un spītīgi ekstrēmisti, gluži tāpat kā starp izraēļiem ir dūjas un vanagi, kā lika noprast Tzipi Livni. Iekšējā šķelšanās ir diezgan nozīmīga konfliktā, un jo lielāka ir tās loma, jo spēcīgāks kļūst viens no konflikta dalībniekiem. Manuprāt, izraēļi ir spēcīgāki, jo viņiem ir valsts, uz kuru viņiem, protams, ir pilnīgas tiesības, un es to atbalstu. Tādējādi viņiem ir visi valsts atribūti.

Tas paredz arī lielāku atbildību, kā arī pienākumu spert soļus, kas var būt riskanti, taču var radīt cerības uz mieru nākotnē. Tādēļ Izraēlas prasība Palestīnai neraidīt raķešu uzbrukumus, lai varētu turpināt divu valstu projektu, ir tas pats, kas teikt, ka mēs būtu gatavi audzināt bērnus, ja viņi visi būs inteliģenti un iegūs doktora grādu vai arī nodibinās ieņēmīgus uzņēmumus.

Netradicionālās situācijās ir vajadzīga drosme pieņemt netradicionālus lēmumus, un es ceru, ka Izraēla tieši tā rīkosies. Mums, Eiropas Savienībai, ir jāpalīdz viņiem pieņemt šos lēmumus. Citiem vārdiem sakot — Virzības plāns divām valstīm.

Runājot par ES un Izraēlas attiecību nostiprināšanu, man šķiet, ka tā ir laba stratēģija, jo tā mums sniegtu lielāku ietekmi un ilgākā laika posmā ļautu mums konstruktīvi piedalīties šī traģiskā konflikta mazināšanā. Es atbalstu mūsu attiecību nostiprināšanu.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Kā EKP ziņojumu referents esmu ilgi atbalstījis lielāku Izraēlas iesaistīšanos ES programmās un aģentūrās, kas ir abpusēji izdevīga, ņemot vērā Izraēlas kā valsts priviliģēto statusu tādās jomās kā zinātniskā un jo īpaši vides pētniecība. Pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis daudzus e-pastus, kuros lūgts balsot pret uzlaboto ES-Izraēlas sadarbības nolīgumu. Tomēr es uzskatu, ka ES un Izraēla ir dabiski partneri, jo tām ir kopīgas vērtības — demokrātija, tiesiskums un personiskā brīvība, un jo īpaši brīva prese un neatkarīga tiesu vara.

Ne visi ES stratēģiskie partneri var teikt to pašu. Piemēram, Ķīna — kura, es zinu, ir tuva priekšsēdētāja sirdij —, šīs vērtības neievēro, bet dīvainā kārtā es nesaņemu daudz lūgumu padarīt vājākas ES attiecības ar Pekinu. Diemžēl tā ir tādēļ, ka sabiedrība un Parlaments joprojām ir spēcīgi noskaņoti pret Izraēlu. Ja šāda uzskata pamatā ir apsvērumi, es varu to respektēt, pat ja nepiekrītu. Tomēr bieži vien tā pamatā ir antisemītisms un antiamerikānisms, jo ASV ir Izraēlas tuvākais sabiedrotais.

Pagājušajā nedēļā Indijā ebrejus speciāli uzmeklēja Mumbajā, lai džihāda teroristi tos nogalinātu. Tas parāda, ka rietumu valstīm ir jāstāv plecu pie pleca, solidarizējoties ar ebreju valsti, jo Izraēlu gaida eksistenciāla kauja ar islāma teroristiem, piemēram, Hamas, Hezbollah un islāma džihādu, kas ir apliecinājuši savu apņemšanos iznīcināt Izraēlu un mūsu dzīvesveidu.

Diemžēl šodien Eiropas Parlaments nupat balsojumā nolēma neizteikt viedokli par šo nolīgumu — kas ir svarīgs gaidāmajai Čehijas prezidentūrai —, manuprāt, tas ir ļoti slikti un svarīgajā vēlēšanu periodā nosūtīs Izraēlas sabiedrībai ļoti nepareizus signālus, un nenovēršami nostiprinās pretinieku pozīcijas Izraēlā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Manai sirdij tuva ir nevis Ķīna, bet gan demokrātija un cilvēktiesības Ķīnā, gluži tāpat kā Izraēlā un Palestīnā.

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Daži gribētu likt mums ticēt, ka Parlamentu šodien vadīja sirdsapziņas krīze. Jāteic, ka man tas izskatās dīvaini, ņemot vērā to, cik reižu šis Parlaments bez iebildumiem ir apstiprinājis nolīgumus ar valstīm, kurās patiešām ir satraucoša situācija cilvēktiesību jomā un kurās patiesi ir tādas valdības struktūras, kas ne tuvu nav demokrātiskas.

Man šķiet, ka šodien Parlamentu novirzīja no ceļa sagatavota iekšēja un ārēja kampaņa, kas ietver ļoti lielu nepatiku pret Izraēlas Valsti, un ka mēs ļāvām tai sevi pārmērīgi ietekmēt. Aklais fanātisms, ko daži no mums ir izrādījuši pret Izraēlu, ir diezgan satraucošs. Izraēla ir demokrātiska valsts reģionā, kurā demokrātisku valstu ir ļoti maz un tās atrodas tālu. Tā akceptē divu valstu risinājumu. Tā ir cietusi no visbiedējošākā arējā un iekšējā terorisma, un tādējādi tai ir neapšaubāmas tiesības sevi aizstāvēt.

Daži cilvēki šajā Parlamentā izskatās tik pārņemti ar savām dusmām un naidu pret Izraēlu, ka spēj attaisnot teroristu uzbrukumus un, patiesi, attaisnot Hamas kustības pārmērības Gazā, saskatot vainu tikai valstī, kurai tiek uzbrukts. Manuprāt, tas ir nepareizi.

 
  
MPphoto
 

  Proinsias De Rossa (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Tie no mums, kuri runā atbalstīja lēmuma par šo jautājumu atlikšanu, šo debašu laikā vairākkārt tika vainoti antisemītismā.

Tas ir pilnīgi nevietā. Neviens šajā debašu pusē nav apsūdzējis kādu no otras debašu puses ļaunprātībā vai motīvos, kas neietver bažas par Izraēlas iedzīvotāju un palestīniešu nākotni.

Mums visiem vajadzētu šeit atzīt, ka mēs uztraucamies par cilvēkiem, un tādēļ mēs pieņemam tādu nostāju, kādu pieņēmām. Tās pamatā nav nekāda antisemītisma ideoloģija.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − De Rossa kungs, priekšsēdētājs pilnībā atzīst jūsu nostāju un pievienojas tai.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Jā, ir saņemti vairāki e-pasti, taču Izraēlas vēstniecība ir arī īstenojusi lobiju. Tas nav iemesls, kādēļ pieņēmām kādu konkrētu lēmumu. Iemesls bija mūsu stingra pārliecība par to, ka šobrīd balsot nebūtu pareizi.

Daudzi kolēģu deputātu — gan Kasoulides kunga, gan Brok kunga, gan Zaleski kunga vai citu — paustie argumenti ir ļoti vērā ņemami. Manuprāt, pēc šīs viedokļu dažādības, kādu dzirdējām, ir pienācis pēdējais brīdis atgriezties pie vienotas nostājas, kas pauž atbalstu Izraēlai, taču tai pat laikā arī atbalsta miera procesu saistībā ar palestīniešu tiesībām uz eksistenci. Tas ir tas, kas mums ir svarīgi, ne vairāk un ne mazāk.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Verheugen kungs, dāmas un kungi! Padomes pienākums nav komentēt procedūras jautājumus vai šā Parlamenta pieņemtos lēmumus šajā jomā.

Swoboda kungam es teiktu, ka ir skaidrs, ka Padome atbalsta šos mērķus un piekrīt tam, ko teicāt savā pēdējā runā, jo īpaši attiecībā uz stabilizāciju. ES un Padome nosoda visa veida vardarbību, jo īpaši raķešu raidīšanu uz civiliedzīvotājiem, kas ir jāpārtrauc. Ir jāturpina nenogurstoši cīnīties pret terorismu, un Eiropas Savienību un, ja drīkstu tā teikt, īpaši Francijas prezidentūru sevišķi satrauc kaprāļa Shalit liktenis.

Kad tas ir pateikts, jāpiemin, ka Eiropas Savienība joprojām nosoda un ir ļoti norūpējusies par nesen notikušo apmetņu paātrināto paplašināšanu. Pastāvīgā apmetņu izveidošana, ieskaitot dabisku paplašināšanos, ir steidzami jāpārtrauc — arī Austrumjeruzalemē. Tā ir pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un kavē dzīvotspējīgas Palestīnas Valsts izveidi; lai veicinātu ekonomisko attīstību, ir jālikvidē šķēršļi kustībai uz okupētajām palestīniešu teritorijām un tajās. Steidzami ir jāuzlabo humānā situācija Gazā, mēģinot panākt pamieru, atverot šķērsošanas punktus un piegādājot preces un sniedzot pakalpojumus, lai palīdzētu iedzīvotājiem un palīdzētu palīdzības aģentūrām, jo īpaši ANO Palīdzības un darba aģentūrai (UNRWA) darīt savu darbu; svarīgi ir arī atbrīvot lielāku skaitu ieslodzīto palestīniešu, piešķirot prioritāti nepilngadīgajiem.

Tādēļ — pēc iespējas skaidrāk vēlos uzsvērt šim Parlamentam — mums ir vieni un tie paši mērķi. Grūtākais ir saprast, kā vislabāk izdarīt spiedienu, lai panāktu jums vēlamo rezultātu, proti, izveidotu divas līdzās pastāvošas valstis, kurās drošība pastāv saskaņā ar stabilu miera procesu — situāciju, kurā svarīga loma ir Eiropas Savienībai. Mums ir jānoskaidro, vai mēs spēsim stingri ievērot principus, kurus tikko izklāstīju un kurus Izraēlai ir jāievēro, ar dialoga un uzticības palīdzību vai arī spēsim panākt saprātīgu līdzsvaru ar dialoga palīdzību, kā uzskata un pēc šo debašu noklausīšanās turpina uzskatīt Padome.

Noslēgumā es gribētu jums atgādināt, ka attiecību pilnveidošana ir jāaplūko vispārīgākā kontekstā, kas saistīts ar Vidusjūras reģiona valstu savienības izveidi un Eiropas kaimiņattiecību politikas attīstību. Neaizmirstiet, ka pirms ierosinātās pastiprināšanas tika nostiprināta mūsu partnerība ar Maroku, kas nosūtīja spēcīgu politisko vēstījumu mūsu arābu kaimiņiem Vidusjūras dienvidu krastos; es arī gribētu atgādināt, ka Palestīniešu pašpārvalde nav atstāta novārtā mūsu sarunu ar Izraēlu dēļ un ka 2008. gada vasarā notika Eiropas Savienības un Palestīniešu pašpārvaldes tikšanās, lai izveidotu jaunas darba grupas 2005. gadā noslēgtā rīcības plāna īstenošanai. Es arī gribētu vēlreiz uzsvērt, ka mēs kā prezidentūra esam apņēmušies panākt progresu visās jomās, tostarp politikā, kas joprojām ir neatņemama mūsu attiecību ar Izraēlas Valsti daļa.

ES attiecību ar Izraēlu pilnveidošanai jēgu piešķir kopējā nostāja, un tieši šis politiskais dialogs, mūsuprāt, ļaus nodrošināt, ka tiek labāk ievēroti un aizstāvēti principi, ko vairāki no jums minēja, un ka ES piedalās Izraēlas un palestīniešu konflikta risinājuma meklēšanā.

 
  
MPphoto
 

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (DE) Es diezgan īsi gribētu jums izklāstīt trīs lietas, ko pārdomāt šo debašu beigās.

Pirmkārt, debatēs par mūsu sadarbību ar Izraēlu, kurās pamatoti tiek apspriestas cilvēktiesības un palestīniešu humānās problēmas, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka mums ir īpaša atbildība pret Izraēlu. Mūsu politiku attiecībā uz Izraēlu nosaka ne tikai intereses, to nosaka fakts, ka Izraēlas Valsts pastāvēšana ir saistīta ar Eiropas vēsturi, un tas rada īpašu atbildību.

Otrkārt, no tā izriet, ka partnerībai, kuru vēlamies izveidot ar Izraēlu vai kuru, iespējams, jau esam izveidojuši, ir jābūt uzticamai. Mēs pieprasām uzticību no saviem izraēļu partneriem, un Izraēlai ir tiesības pieprasīt uzticību arī no mums. Izraēlai ir piedāvāts sadarboties šajos projektos un politikā. Jūs varētu gribēt zināt, ka ir pamatoti iemesli tam, ka Izraēla bija pirmā valsts — pati pirmā valsts —, kurai piedāvāja rīcības plānu saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku. Tas notika 2003. gadā. Es pats to izdarīju.

Pēdējais, ko es gribētu teikt — šīs programmas un politikas, par kurām runājam nav pašmērķīgas. Tām ir dziļāks politiskais pamats. Šis dziļais politiskais pamats ir parādīt Izraēlai, ka tai ir izredzes uz ilgstošu sadarbību ar Eiropas Savienību, izredzes, kas Izraēlai būs vajadzīgas pēc konflikta. Un Izraēlai tas ir vajadzīgs, lai vispirms varētu pārtraukt konfliktu. Vēl viens aspekts — neatkarīgi no tā, cik nelielas ir šīs iniciatīvas, tajās ir vairākas lietas, kas ļauj mums veicināt divpusējus un trīspusējus projektus. Es pats nesen biju Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā runāt par iniciatīvu, kas ļautu mums izstrādāt politiku maza un vidēja lieluma uzņēmumiem trīspusējā sistēmā. Mums ir arī pētniecības projekti, kas ir divpusēji. Tas nozīmē, ka mums ir pamatinstruments, kas mums ļauj šķērsot robežas un panākt tieši to, ko vēlamies — sadarbību un situācijas normalizēšanos šajā krīzes reģionā.

Es atturēšos no secinājumu izdarīšanas par to, ko tikko teicu. Es tikai lūdzu jūs ņemt to vērā nākamajos lēmumos.

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser, referente. (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu atbildēt jums, Verheugen kungs. Jūs diezgan pareizi teicāt, ka mēs esam īpaši atbildīgi par Izraēlu.

Mēs esam uzņēmušies šo atbildību kolektīvi, un tas ir svarīgi. Pie tam jums jāpiekrīt, ka tieši tādēļ, ka mēs esam atbildīgi Izraēlas priekšā, mums ir vismaz vienlīdz liela atbildība par palestīniešu pašreizējo situāciju.

Jouyet kungs, mums ir vienādi mērķi, un jūs pamatotu iemeslu dēļ uzskaitījāt veselu virkni sarežģītu jautājumu, kas ir jāatrisina ilgā, vidējā vai īsā laika posmā. Sakot „situācija Gazā ir steidzami jāuzlabo”, jūs izmantojāt ārkārtīgi svarīgu vārdu. Jūs izmantojāt vārdu „steidzami”. Mēs esam lūguši lēmuma atlikšanu. Mēs dodam sev laiku, lai redzētu, vai realitātē šī steidzamība tiek ņemta vērā. Jūs uzskatāt — un jums ir visas tiesības uz savu viedokli —, ka Izraēlas statusa palielināšana atvieglos sarunas ar to. Es ļoti gribētu, lai tā ir, taču neredzu tam nevienu pierādījumu, un jebkurā gadījumā pēc Anapoles mūsu sarunas ir ilgušas vairāk nekā gadu. Kā jūs zināt, Parlamentam ir ļoti maz resursu.

Mēs izmantojam mums pieejamos līdzekļus, lai nosūtītu Izraēlai draudzīgu signālu, sakot „Lūdzu, virzieties uz priekšu!”. Diemžēl vakar no Tzipi Livni es nedzirdēju ne mazāko norādi, ka tā notiks. Es gaidu un ceru.

Es arī gribētu pateikties jums, Hybášková kundze — jūsu nebija klāt, kad es sāku runāt —, es gribētu jums pateikt, ka jūs bijāt priekšzīmīga partnere, kas ievēroja savas saistības, tāpat kā mēs ievērosim savējās, un es neļaušu tiem deputātiem, kuri apstrīdēja cilvēktiesību nozīmi šodienas lēmuma pieņemšanā pārliecināt mūs, ka viņiem ir taisnība. Tas ir nepieņemami! Runājot par apvainošanu antisemītismā un citu kritiku, ko jau šodien dzirdēju un ko, man jūs jābrīdina, mēs dzirdēsim vēl vairāk, es atkārtoju — tas nav Eiropas Parlamenta cienīgi!

Kādēļ tad, kad runājam par cilvēktiesībām, Eiropas Parlamentā mūs vajadzētu turēt aizdomās par taktikas izmantošanu? Ja ir taisnība, ka šīs tiesības tiek pārkāptas, tas ir steidzami risināms jautājums.

Es ievēroju saistības, ko ar saviem politiskajiem partneriem esam uzņēmušies ārlietās. Es domāju, ka tās joprojam ir spēkā, taču, manuprāt, ņemot vērā realitāti, nav pienācis īstais brīdis. Mēs esam devuši Izraēlai draudzīgus mājienus. Mēs to, protams, turpināsim darīt. Taču mūsu satraukums par palestīniešu likteni nav noplacis un ir liels.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Es esmu saņēmis priekšlikumu rezolūcijai(1) noslēgt debates, kas iesniegts saskaņā ar 103. panta 2. punktu

Balsojums par De Keyser kundzes ziņojumu un balsojums par priekšlikumu rezolūcijai notiks pēc nākamās sesijas.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. – (GA) Ja ES šobrīd uzlabotu attiecības ar Izraēlu, tā būtu slikta zīme. Tas liecinātu, ka ES vēlas ignorēt lielus, pastāvīgus un nemitīgus cilvēktiesību un starptautisko tiesību aktu pārkāpumus.

Tas būtu gandrīz tāpat kā teikt, ka ES piešķir Izraēlai brīvību turpināt represīvās un nelikumīgās darbības, kas ietver iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, ārpustiesas slepkavības, Palestīnas okupāciju un nelikumīga mūra un apmetņu izveidošanu.

Mums vajadzētu izdarīt tik lielu spiedienu uz Izraēlu, cik spējam, lai tai nāktos pildīt savus solījumus, kas paredzēti starptautiskajos tiesību aktos un ANO rezolūcijās. Šodien kā visas Eiropas deputātiem mums ir jānosūta Izraēlai stingrs vēstījums, lai darītu viņiem zināmu, ka mums ir gana.

2002. gadā Eiropas Parlaments nobalsoja par ES-Izraēlas Asociācijas nolīguma atlikšanu, jo Izraēla izdarīja nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus. Neskatoties uz to, šobrīd tiek runāts par Izraēlas piedalīšanos ES programmā, kas darbojas konkurētspējas un ekonomisko jauninājumu jomā, lai gan Izraēla apzināti iznīcina Gazas ekonomiku un infrastruktūru.

Es atzinīgi vērtēju lēmumu atcelt balsojumu par ES un Izraēlas attiecību uzlabošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Padomes priekšlikums piemērot prioritāru attieksmi jau šobrīd spēcīgajai ES un Izraēlas sadarbībai un pastiprināt to — neatkarīgi no fakta, ka Eiropas Parlaments balsojums par to ir atlikts — ir izaicinājums eiropiešiem un visām pasaules nācijām, apvainojums tūkstošiem Izraēlas barbarisma upuru.

Šis priekšlikums efektīvi veicina izraēļu īstenoto aparteīdu un apbalvo Izraēlu par tās veiktajiem starptautisko noteikumu un palestīniešu tautas cilvēktiesību masveida pārkāpumiem, Gazas joslas, Rietumkrasta un Austrumjeruzalemes okupāciju un nepārtraukto „Kauna mūra” celtniecību un masu apmetņu veidošanu, un ignorē ANO rezolūcijas, kurās nosodīta Izraēla, kā arī 2002. gadā pieņemto Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Savienības un Izraēlas Sadarbības nolīguma atcelšanu.

Lai gan attiecībā uz palestīniešiem Izraēla 60 gadus ir saglabājusi nemainīgu politiku un nācijas un ANO to ir nosodījušas, ir ierosināts provokatīvs priekšlikums, kurā aicināts izlikties neredzam acīmredzamos cilvēktiesību pārkāpumus, ko veic okupējošie izraēļu spēki.

Tas vēlreiz apliecina, ka ar liekulīgu attieksmi pret cilvēktiesību ievērošanu ES atkarībā no savām interesēm katrā konkrētā gadījumā piemēro savā politikā dubultstandartus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. Apstiprinot ierosināto Kaimiņattiecību nolīgumu ar Izraēlas Valsti, Izraēla tiktu iekļauta atsevišķās Eiropas Kopienu programmās, kas ietilpst Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP) — politikā, kas izstrādāta, lai veicinātu reformas un stabilitāti Eiropas Savienības kaimiņvalstīs. Nolīgumā, kurā paredzēta tūlītēja stāšanās spēkā, Izraēlai tiktu pieprasīts veikt finanšu iemaksas Eiropas Savienības budžetā apmaiņā pret dalību atsevišķās Kopienu programmās. Pēc tam, kad abas valstis to būs apstiprinājušas, šis nolīgums tiks pārskatīts ik pēc trim gadiem. Šī Kaimiņattiecību nolīguma atbalstīšanas pamatā būtu jau pastāvošais Asociācijas nolīgums, un tas būtu solis pretī sadarbībai tirdzniecībā un izraēļu un palestīniešu miera procesa atrisinājuma panākšanai.

Ņemot vērā Izraēlas ārlietu ministres neseno Eiropas Parlamenta apmeklējumu, kurā viņa atbalstīja Izraēlas-ES attiecību politisku nostiprināšanu, un pašreizējo rīcības plānu, ko nupat pabeidza Augstais pārstāvis, šā Kaimiņattiecību nolīguma apstiprināšana būtu izdevīga abām pusēm, palielinot abu pušu abpusējo izpratni un paātrinot miera un stabilitātes sākšanos Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā.

 
  

(1)Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika