Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 3. decembris - Brisele

17. Ieroču eksports (ētikas kodekss) (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Padomes paziņojums par ieroču eksportu (Rīcības kodekss).

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, kā jau jūs minējāt, mēs patiešām kavējamies, un šai sakarībā ar vēlos atvainoties deputātiem.

Es ievadīšu šīs debates, bet diemžēl man ir jāveic citi pienākumi, un, ņemot vērā to, ka kavēšanās ir neplānota, es nevaru no tiem atteikties. Tāpēc es aicināšu Padomes Ģenerālsekretariāta darbiniekus aizstāt mani debašu laikā un acīmredzot arī sniegt prezidentvalstij plašu ziņojumu par debašu secinājumiem.

Dāmas un kungi, es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka Rīcības kodeksa pārveidošana par kopējo nostāju ir būtisks Francijas prezidentūras mērķis un ka ir jānodrošina juridiskais pamats attiecīgajai dalībvalstu pieņemtajai pieejai attiecībā uz ieroču eksportu un jāpalielina to jautājumu skaits, par kuriem valstis ir vienisprātis.

Jūsu 13. marta rezolūcija parāda, ka arī jūs atbalstāt mūsu nostāju attiecībā uz šo jautājumu. Pēdējo nedēļu laikā ir atsākušās diskusijas. Mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu progresu šā jautājuma risināšanā līdz Francijas prezidentūras termiņa beigām. Pieņemot kopējo nostāju, tiks radīts instruments, kas veicinās atbildīgas politikas īstenošanu, it sevišķi, lai izvairītos no ieroču eksporta izmantošanas iekšējai apspiešanai vai iekšējai agresijai un lai novērstu reģionālās nestabilitātes veicināšanu.

Mēs esam pārliecināti par to, ka, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas pasākumus, Eiropas Savienības iniciatīva izstrādāt nolīgumu par ieroču tirdzniecību gūs atsaucību pēc tam, kad juridiski saistoša kļūs mūsu ieroču tirdzniecības kontroles sistēma, un mēs atbalstām šā Parlamenta viedokli, uzsverot nepieciešamību steidzami pārveidot rīcības kodeksu par juridiski saistošu instrumentu.

Mēs atbalstām arī jūsu viedokli par nepieciešamību izveidot efektīvu ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli. Dalībvalstis ir vienojušās, ka 2003. gada Padomes nostājā noteiktie solījumi attiecībā uz informācijas apmaiņu ir jāpilda, izmantojot mehānismu, kas izveidots, pamatojoties uz Rīcības kodeksu.

Tāpēc, lai gan dažas dalībvalstis vēl nav pieņēmušas tiesību aktus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo solījumu transponēšanu valsts tiesību aktos, es varu jums apgalvot, ka visās dalībvalstīs ir spēkā noteikumi, kas regulē šo jomu. Tagad ir jāatjaunina šie noteikumi, lai nodrošinātu to pilnīgu atbilstību Padomes kopējai nostājai.

Kopīgu noteikumu pieņemšana par ieroču eksporta kontroli kopējās nostājas veidā arī ļaus dalībvalstīm stiprināt to kontroli pār ieroču tirdzniecības starpniecību. Nelikumīgi ieroču sūtījumi ir vēl viena problēma, kas attiecas uz mums, un ES stratēģija attiecībā uz kājnieku un vieglajiem ieročiem skaidri nosaka, ka ir jārīkojas, lai apturētu vai aizkavētu nelikumīgu ieroču plūsmu. Šāda nepieciešamība tika nostiprināta Vīnē, 2007. gada 6. decembra sanāksmē, kurā 40 dalībvalstis piedalījās Vasenāras vienošanās sarunās par ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli.

Prezidentvalsts atbalsta priekšlikumu izvērtēt iespēju paplašināt šo labāko praksi, attiecinot to arī uz kājnieku un vieglo ieroču pārvadāšanu, it sevišķi pa jūru, kas apdraud stabilitāti. Neskatoties uz kavēšanos saistībā ar kopējās nostājas pieņemšanu, es vēlos uzsvērt to, ka Rīcības kodekss patiešām ir efektīvs instruments, kas ir devis būtisku ieguldījumu dalībvalstu ieroču eksporta kontroles politikas saskaņošanas jomā, un šai sakarībā es vēlos arī uzsvērt, ka saskaņošanu veicina arī lietotāja rokasgrāmata, kas nosaka pamatnostādnes par šo jomu atbildīgajām valsts amatpersonām. Šī rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta, un tāpēc tā ir patiešām efektīvs un praktisks instruments tiem, kuri saskaņo dalībvalstu politiku šajā jomā.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka mēs sadarbojamies, lai izstrādātu atbildīgu pieeju ieroču eksportam, un es vēlos pateikties Eiropas Parlamentam par sniegto palīdzību šai sakarībā.

Gan Padome, gan arī prezidentvalsts atbalstīs šo pieeju.

  Stefano Zappalà, PPE-DE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, diemžēl kopš 2001. gada veiktie teroristu uzbrukumi, no kuriem pēdējais šajās dienās notika Indijā, un daudzie konflikti, kas risinās visā pasaulē, padara šo ieroču tirdzniecības jautājumu par īpaši būtisku tā plašākajā nozīmē gan tagad, gan arī nākotnē. Pārāk bieži cēlajiem mērķiem, kas noteikti principu veidā, neseko konkrēta rīcība. Tas ir acīm redzami ikvienam, ka šis ir sensitīvs jautājums, kas ir saistīts ar nozīmīgiem procesiem rūpniecībā un tirdzniecībā. Tāpēc ir saprotams, kādēļ visām valstīm, it sevišķi dalībvalstīm, ir tik sarežģīti ratificēt kontroles un regulēšanas sistēmu. Taču nesenie notikumi un apziņa, ka notiek nelegāla iekšēja un ārēja ieroču tirdzniecība, padara šīs jomas tiesiski efektīvas kontroles nodrošināšanu par neatliekamu prioritāti. Drīza Rīcības kodeksa ratifikācija arī piešķirtu lielāku nozīmi direktīvai, kas tiek izstrādāta, par tādu ražojumu sūtījumiem Kopienā, kuri saistīti ar aizsardzību.

Man ir žēl, ka Padomes priekšsēdētājs devās prom, lai gan, ņemot vērā viņa teikto, varētu šķist, ka viss ir kārtībā. Tāpēc es izlaidīšu dažus citus jautājumus, ko biju sagatavojis. Patiesībā es nedomāju, ka viss ir pilnīgā kārtībā. Tāpēc es uzskatu, ka ministra šovakar dotajam solījumam, kā arī neskaitāmiem citu dotiem solījumiem citos apstākļos, tuvojoties Francijas prezidentūras termiņa beigām un it sevišķi nākamās nedēļas sanāksmei, ir jākļūst par tālejošiem pamudinājumiem, lai Rīcības kodeksu varētu ratificēt vismaz visas dalībvalstis. Tas būtu patiešām ievērojams panākums, ja Francijai to izdotos ratificēt, nevis tikai sniegt paziņojumus šeit Parlamentā, nespējot norādīt uz konkrētiem rezultātiem.

  Priekšsēdētājs. – Zappalà kungs, Jouyet kungam patiešām bija jādodas prom. Es vēlos atvainoties viņa vārdā, jo viņam bija jāpaspēj uz vilcienu. Patiesībā tikai tāpēc, ka šīs debates ir pārāk ieilgušas, viņš nevar būt šeit. Mēs visi zinām, cik apzinīgi Jouyet kungs veica savu darbu šos sešus mēnešus, un patiesībā tieši šis Parlaments ir tas, kas kavējas. Jūs varat būt drošs, ka Padomes pārstāvji, kas atrodas šeit, informēs prezidentvalsti par visiem jūsu un citu deputātu sniegtajiem komentāriem.

  Ana Maria Gomes, PSE grupas vārdā. – (PT) Rezolūcija, par kuru mēs šodien debatējam, parāda, ka šajā Parlamentā pastāv vienprātība attiecībā uz to, kādai ir jābūt Eiropas Savienības dalībvalstu ieroču eksporta politikai. Sešas lielākās politiskās grupas ir vienotas, atbalstot kopīgu juridiski saistošu kritēriju kopumu attiecībā uz ieroču eksportu Eiropā — astoto Rīcības kodeksa kritēriju.

Pastāv vienprātība attiecībā uz to, ka Francijas prezidentūrai ir jāatrod izeja no strupceļa, kurā esam jau trešo gadu un no kura izeju var rast tikai Francija. Pirms neilga laika mēs dzirdējām Jouyet kunga apgalvojumu, ka Francija patlaban atbalsta juridiski saistošu Rīcības kodeksu. Vakar Ārlietu komitejas sanāksmē mēs dzirdējām Francijas aizsardzības ministra teikto, ka Francijas nesen iesniegto priekšlikumu pieņemt Rīcības kodeksu kā kopējo nostāju apdraudēja vienprātības trūkums Padomē. Ministrs nepieminēja to, ka Francijas priekšlikums bija saistīts ar ieroču embargo atcelšanu Ķīnai, un tieši tāpēc vairākas dalībvalstis noraidīja Francijas priekšlikumu. Ja šī stratēģija tiks apstiprināta, tā kļūst par kauna traipu Francijas prezidentūrai drošības un aizsardzības jomā, kas citkārt tiek slavēta par tās mērķtiecību un dinamiku, atbalstot Eiropas ideju.

Attīstoties Eiropas integrācijai ārpolitikas jomā, politika „katrs pats par sevi” attiecībā uz ieroču eksportu kļūst arvien nepiemērotāka. Tas tā patiešām ir, ka daudzas valstis jau tagad pret Rīcības kodeksu izturas nopietni, bet mēs nevaram pieļaut, ka arī turpmāk pastāv situācija, kad Eiropas valstis, kuras sistemātiski izmanto cilvēktiesību, ilgtspējīgas attīstības un reģionālās stabilitātes kritērijus, lai regulētu eksportu, nokļūst neizdevīgākā situācijā nekā to partneri, kuri šos pašus kritērijus piemēro selektīvi.

Katras Eiropas valsts prezidentūras termiņš reiz beidzas, taču Eiropai joprojām ir nepieciešami kopēji kritēriji attiecībā uz ieroču eksportu; joprojām pastāv arī vienprātība šajā Parlamentā attiecībā uz atbalstu kopējai nostājai.

  Renate Weber, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šogad mēs atzīmējam ES Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu pieņemšanas desmito gadadienu. Bet, neskatoties uz to, ka šis kodekss bija veiksmīgs instruments, mēs vēlamies paust neapmierinātību un sarūgtinājumu par to, ka tas nav kļuvis juridiski saistošs.

Pirms trīs gadiem Padomes Ieroču eksporta darba grupa panāca tehnisku vienošanos par kopējo nostāju. Cik gadi vēl būs nepieciešami Eiropadomei, lai to pieņemtu? Kā gan mēs — Eiropas Savienības pārstāvji — varam panākt, lai cilvēki mums uzticas jautājumos par nelikumīgu ieroču tirdzniecību, ja mēs nespējam ievest kārtību savā mājā?

Viegli veicama ieroču pārvadāšana Kopienā var mudināt starpniekus meklēt vājākos ķēdes posmus Eiropā. Ja mēs vēlamies to novērst, mums ir nepieciešams juridiski saistošs Rīcības kodekss. Runājot par ieroču eksportu, mums vienlaikus ir jādomā arī par apdraudētajām cilvēku dzīvībām nestabilās valstīs. Mūs viegli var apsūdzēt par to, ka, tā vietā, lai nodrošinātu mieru, mēs veicinām vietējos konfliktus nestabilākos pasaules reģionos.

Es atzinīgi vērtēju Francijas aizsardzības ministra paziņojumu, ka Francija atsauc savus iebildumus pret kopējo nostāju. Vai Francijas prezidentūra spēs pārliecināt citas dalībvalstis, kuras joprojām ir pret to? Es varu tikai cerēt, ka tā notiks, un novēlēt Francijas prezidentūrai, lai kopējās nostājas pieņemšana nākamo divu nedēļu laikā būtu vēl viens tās darbības laikā augsti novērtēts sasniegums.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, patiesībā es esmu sašutis, jo es daudz labprātāk būtu teicis jūsmīgu runu, sveicot Francijas prezidentūru par to, ka tai beidzot ir izdevies atrisināt jautājumu, kuram mēs esam veltījuši jau deviņu prezidentvalstu darbības termiņus, proti, jautājumu par kopējās nostājas pieņemšanu attiecībā uz ieroču eksportu. Es teicu, ka mēs deviņu prezidentvalstu darbības termiņu laikā esam skatījuši vienu un to pašu jautājumu, jo mums sola paveikt šo darbu jau kopš Nīderlandes prezidentūras 2004. gadā.

Mēs zinām, ka tehniski darbs saistībā ar COARM (Rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu) ir pabeigts. Šodien es gribēju dzirdēt to, ka jau ir pieņemts lēmums, lai ministri beidzot varētu parakstīt dokumentu.

Tāpēc ir skumji uzzināt, ka mēs vēl neesam sasnieguši šo posmu, un vēl skumjāk ir uzzināt, ka iemesls šādai situācijai ir šā lēmuma piesaiste citam lēmumam, kas rada pamatu bažām, — lēmumam par ieroču embargo atcelšanu Ķīnai. Šie divi jautājumi, kā mēs vairākkārt esam teikuši, ir skatāmi atsevišķi, un tiem nav nekā kopīga. Pēc manām domām, tas, ka viena lēmuma pieņemšana kļūst par priekšnoteikumu otra pieņemšanai, negatīvi ietekmē jautājumus, par kuriem mēs diskutējam, proti, miers un ieroču eksporta kontrole.

  Tobias Pflüger, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ieroči ir paredzēti, lai nogalinātu. Mūsu patlaban apspriestā ieroču eksporta mērķis ir nogalināt citus cilvēkus — oponentus. Šajās debatēs šis aspekts nekad netiek pieminēts.

Jau desmit gadus notiek debates par to, vai šim Rīcības kodeksam būtu jābūt juridiski saistošam. Tāpat kā mani kolēģi deputāti arī es cerēju, ka šodien visbeidzot dzirdēšu atbildi „jā, mēs esam sasnieguši šo posmu”. Taču acīmredzot mums tas vēl nav izdevies. Turklāt es esmu informēts arī par to, ka direktīvā tiks paredzētas arī atteikšanās tiesības, lai atvieglotu ar aizsardzību saistīto ražojumu nosūtīšanu ES, tādējādi acīmredzot kāds vēlas radīt nepilnības ieroču eksporta juridiski saistošajā regulējumā. Tas nav pieļaujams. Direktīvas darbības jomā ir jāiekļauj arī divējāda lietojuma ražojumi.

Es vēlreiz gribu skaidri uzsvērt, kas mēs runājam par to, ka Eiropas Savienība piegādā ieročus — Eiropas Savienība pašlaik ir kļuvusi par pasaules lielāko ieroču eksportētāju, un, ja šie ieroči tiek piegādāti, tie galu galā tiks arī izmantoti. Kad tos izmantos, mēs birdināsim krokodila asaras. Ir jānodrošina, lai šis Rīcības kodekss beidzot kļūtu juridiski saistošs. Es ceru, ka to izdosies panākt līdz Padomes Francijas prezidentūras termiņa beigām.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Pirms desmit gadiem Eiropas Savienība vienojās par Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu. Diemžēl tas netiek īstenots. Padome, tiekoties slēgtā sanāksmē, nespēj pieņemt kopējo nostāju. Būtu ļoti svarīgi uzzināt, kuras valstis bloķē tās pieņemšanu, nodrošinot sev iespēju gūt ārkārtīgi lielu peļņu uz cilvēku asiņu un asaru rēķina.

Martā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par šo jautājumu. Taču pašlaik, kad mēs šeit runājam, Eiropas Savienības valstīs izgatavotu ieroču nelegāla un arvien pieaugoša straume plūst uz konflikta zonām un nonāk noziedznieku rokās. Tas ir paradoksāli, ka šie ieroči nonāk arī valstīs, kurām ES sniedz ārkārtīgi lielu atbalstu attīstības veicināšanai.

Eiropadomes prezidentvalstīm — Francijai un, iespējams, beigu posmā arī Čehijai — ir jādara viss iespējamais, lai tiktu apstiprināts Rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu un novērsta bezatbildīga ES ieroču nosūtīšana noziedzniekiem. Ja to nav iespējams panākt, ir jāatklāj valstis, kas kavē šo procesu.

  Jan Cremers (PSE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kad mēs atzīmējām ES Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu pieņemšanas desmito gadadienu, mēs secinājām, ka diemžēl nav panākts progress attiecībā uz to, lai šis brīvprātīgas piemērošanas kodekss kļūstu par juridiski saistošu instrumentu. Ņemot vērā arvien pieaugošo bruņojuma rūpniecības internacionalizāciju, jau gadiem ilgi Eiropas Parlaments aicina pieņemt šo Rīcības kodeksu kā dalībvalstīm saistošu tiesību aktu.

Eiropas Parlaments pašlaik izskata direktīvas priekšlikumu, lai izveidotu ar aizsardzību saistīto ražojumu iekšējo tirgu. Diskusijās par šo jautājumu Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā aicināja uzlabot pārredzamību un paredzēt efektīvas sankcijas, ja netiek nodrošināta atbilstība noteikumiem. Šai sakarībā mūsu grupa vēlreiz atsaucās uz Rīcības kodeksu, bet tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ mēs patlaban nevaram darīt neko vairāk kā tikai aicināt dalībvalstis rīkoties saskaņā ar Rīcības kodeksu.

Mums ir nepieciešami stingrāki noteikumi attiecībā uz ieroču detaļu eksportu, ražojumu pārvadāšanu, piesaistot kopuzņēmumus, un Eiropas militāro preču atpakaļizvešanu un trešām valstīm. Pagājušajā gadā vien rietumu valstis pārdeva ieročus jaunattīstības valstīm par aptuveni 42 miljardiem USD; puse no šiem ieročiem bija ražoti Eiropā. Šī situācija ir jāmaina. Eiropas Savienībai būtu jārāda labs piemērs it īpaši šajā jomā.

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, Rīcības kodeksa pieņemšanas desmitā gadadiena ir gan iemesls svinēt, gan arī stimuls turpināt strādāt, lai tas kļūtu par obligāti piemērojamu instrumentu. Taču tas, ka desmit gadus pēc pieņemšanas šis kodekss joprojām ir brīvprātīgs, norāda uz sarežģīto ekonomisko, komerciālo un politisko interešu tīklu, ar ko mums nākas saskarties. Tāpēc, neskatoties uz mūsu morālo pārākumu, aicinot noteikt šā kodeksa piemērošanu par obligātu, ar to nepietiek. Mums ir nepieciešams plašs speciālistu veikts šā jautājuma izvērtējums, lai noteiktu veidus, kā pārliecināt ieroču ražotājus, eksportētājus un politiķus mainīt viņu nostāju. Tāpēc, kā jau es teicu, ar vienkāršiem, uz ētiskiem apsvērumiem pamatotiem aicinājumiem, lai arī cik daiļrunīgi tie būtu, nepietiks.

  Priekšsēdētājs. – Noslēdzot debates, es esmu saņēmis četrus rezolūciju priekšlikumus⁽¹⁾ saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 4. decembrī, sākot no pulksten 12.00.

(1) Sk. Protokolu