Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 15. decembris - Strasbūra

13. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs . – Nākamais punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Maria Petre (PPE-DE). – (RO) Paldies, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Visu Rumānijas sieviešu vārdā vēlos jums šodien pateikties par ārkārtējo cieņu, kas mums izrādīta divas reizes, kad ieguvām Starptautiskās Eiropas sieviešu atbalsta apvienības apbalvojumu. Vēlos it sevišķi pateikties Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniecei Kratsa-Tsagaropolou kundzei.

Pirmā apbalvotā rumāniete Maia Morgenstern ir viena no mūsu izcilajām aktrisēm; viņa apbalvojumu ieguva 2004. gadā. Otrā rumāniete, kas ieguva apbalvojumu ieguva šogad, ir Monica Macovei – Rumānijas bijusī neatkarīgā tieslietu ministre. Monica Macovei noteikti ir pelnījusi šo apbalvojumu, jo ir ieguldījusi smagu darbu, lai nodrošinātu sekmīgu Rumānijas virzību uz Eiropu bez tādiem šķēršļiem kā drošības klauzulas.

Otrais jautājums attiecas uz Moldovas Republiku. Neatkarīgam TV kanālam ir liegts tā licences pagarinājums. Tas ir kanāls PRO TV. Šī ir kārtējā reize, kad šajā valstī mēģina ierobežot vārda brīvību.

Tādēļ aicinu gan Eiropas Komisiju, gan Parlamentu šoreiz būt striktiem savā nostājā un pieprasīt it sevišķi Kišiņevas iestādēm pārtraukt šo ļaunprātīgo rīcību. Paldies!

  Gyula Hegyi (PSE). – (HU) Pašlaik nevaram pateikt neko konkrētu par klimata tiesību aktu kopuma nākotni, jo lēmumu pieņems pēc dažām dienām vai dažām nedēļām. Taču es vēlētos uzsvērt šādu lietu, proti, tālapkurei ir piemērots atbrīvojums no tā saucamā klimata nodokļa. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi. Iniciatīvu tā rīkoties ierosināja Ungārijas deputāti, starp tiem arī es. Mēs uzskatām, ka dzīvokļu ar tālapkuri iedzīvotāji ir galvenokārt cilvēki ar maziem ienākumiem, kas nevarētu atļauties papildu izmaksas. Turklāt mums jāatceras, ka tālapkure ir videi nekaitīga, un, tā kā individuālai apkurei jebkurā gadījumā nepiemēro nekādus klimata nodokļus, es domāju, ka iegūtais finansējums jāiegulda tālapkures sistēmu atjaunošanā. Ja mēs Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs modernizēsim tālapkures sistēmas, izmantojot ES finansējumu, tad pēc 2020. gada, protams, nebūs pamatoti piemērot turpmākus atbrīvojumus.

  Jules Maaten (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, pirms vairākām nedēļām tika pabeigti vairākas tiesvedības, ko bija ierosinājusi hunta Birmā, lai neskaidru tiesas procesu rezultātā apcietinātu vairāk nekā simts opozīcijas dalībniekus, starp tiem arī komiķis Zarganar un mūks Ashin Gambira. Tika piemēroti drakoniski sodi, un nebija nekādu norāžu, ka Birmā uzlabotos cilvēktiesību situācija. 2010. gadā šajā valstī notika vēlēšanas, un opozīcija pamatoti pauda vairākas bažas pa šīm velēšanām, kā arī pēc referenduma par konstitūciju, kas notika 2008. gada maijā.

Diemžēl sankcijas un šī režīma izolācija pēdējos gados nav sekmējušas izmaiņas. Manuprāt, ir laiks ieviest labojumus. Šim režīmam nav ne mazākās nojausmas, ko citas valstis vēlas pateikt vai uz ko tās cer, un jaunā vadoņu paaudze un armija negūst jaunus ieskatus, jo viņi nesazinās ar citām valstīm.

Es uzskatu, ka šim Parlamenta jāapsver Birmas apmeklējums, oficiāls un neoficiāls, lai dibinātu kontaktus ar opozīcijas pārstāvjiem šajā valstī, un, visticamāk, jāpiemēro jauns un spēcīgāks spiediens huntai, kas diemžēl nenotiks, tikai palielinot sankcijas.

  László Tőkés (Verts/ALE). – (HU) Šajā pašā dienā 1989. gadā Timišoārā sākās kustība, kas vienas nedēļas laikā neticami ātri iznīcināja bēdīgi slaveno nacionālistu, komunistu un ateistu Čaušesku diktatūru. 15. decembra rītā Ungārijas reformātu baznīcas pārstāvji sacēlās, izrādīdami apbrīnojamu drosmi, lai aizstāvētu savu baznīcu un mācītāju, liekot bēgt drošības dienesta un armijas rokaspuišiem, un turpināja veidot cilvēku ķēdi ar baznīcas ēku. Dažu stundu laikā pretošanās kustībai pievienojās simtiem rumāņu, ungāru, vāciešu, serbiešu, katoļu, baptistu, luterāņu, pareizticīgo kristiešu un ebreju. Kad pienāca vakars, miermīlīgā kustība bija pārvērtusies par demonstrāciju pret komunismu un pastāvošo režīmu. 1989. gadā Transilvānijas reģiona Timišoāras pilsēta kļuva par pirmo brīvo Rumānijas pilsētu. Ar dieva svētību ticība darbībā ļāva panākt brīvību. Lai svētīta varoņu, mocekļu un upuru piemiņa!

Mums jāturpina šīs izmaiņas režīmā! Ceļš no Rumānijas uz Eiropu vijas cauri Timišoārai!

  Giovanni Robusti (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, esmu uzzinājis, ka Itālijā vien katru dienu iznīcina 4 miljonus kilogramu pārtiku, kuru būtu droši patērēt un kuras vērtība ir vismaz 4 miljoni eiro – apmēram puse no tā, ko Itālija tērē starptautiskajam atbalstam. Situācija ir ļoti līdzīga daudzās citās ES valstīs.

Mēs šeit runājam par pārtiku, kam nav beidzies derīguma termiņš, taču to iznīcina vai izņem no tirgus tirdzniecības noteikumu, pārmērīgi striktu Eiropas tiesību aktu vai uzņēmumu tēla dēļ. Par šo jautājumu jau runāja Itālijas valdības pārstāvis ministrs Luca Zaia pēdējā Lauksaimniecības ministru padomē –

labāka Kopienas tiesību aktu noteikšana un pienācīgs atbalsts tādiem projektiem kā pārtikas banka vai pēdējās minūtes tirgus, palīdzētu ne tikai tai iedzīvotāju daļai, kas cieš ekonomiskās krīzes dēļ un kuru procentuālais skaits ir dubultojies, bet arī novērstu šo jebkurā gadījumā briesmīgo nelietderīgo izmantošanu.

Tādēļ es aicinu kompetentās Parlamenta komitejas nekavējoties sākt šī jautājuma izskatīšanu, lai varam tam rasts risinājumu.

  Věra Flasarová (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es vēlos runāt par Eiropas Parlamenta delegācijas apmeklējumu Prāgas pilī 5. decembrī. Es vēlētos savstarpējās sapratnes trūkumu, kas bija vērojams apmeklējuma laikā, attiecināt uz nervozitāti un nepacietību, kuras nepārprotami pastāvēja starp abu pušu pārstāvjiem pie sarunu galda, nevis uz naidīgu attieksmi, kas ir mūsdienu Eiropā neattaisnojam sentiments. Tomēr vēlos minēt vienu problemātisku lietu.

Čehijas sabiedrību par sarunām pilī informēja plašsaziņas līdzekļi un dažādi politiskās skatuves dalībnieki, kas informāciju papildināja ar sev labvēlīgiem komentāriem. Daži pauda agresīvus komentārus par valsts prezidentu, jo viņiem tas bija izdevīgi; daži aicināja izmainīt Eiropas Savienību, vēloties par jebkādu cenu uzlabot savu vērtējumu sabiedrības acīs. Tādēļ vēlos mūs aicināt citam pret citu izturēties, ievērojot labas manieres un lielāku iejūtību. Centrāleiropai un Austrumeiropai joprojām ir daudzas nesadzijušas rētas, ko var izmantot nepareizajiem mērķiem. Šis notikums var radīt nepatīkamas sekas pēc sešiem mēnešiem, kas notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

  Priekšsēdētājs. − Lai nesaasinātu situāciju, es atturēšos no komentāriem, tikai vēlos sacīt, ka Priekšsēdētāju konference ir šo jautājumu pārņēmusi savā pārziņā.

  Gerard Batten (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, pasaulei saskaroties ar ekonomisko lejupslīdi, kuras procentuālās attiecības nav zināmas, krītas angļu mārciņas vērtība attiecībā pret dolāru un eiro. Taču mārciņas spēja pielāgoties attiecībā pret citām valūtām ir priekšrocība, kas nepiemīt tām dalībvalstīm, kurās ir vienotā Eiropas valūta.

Grieķijā ir sākušies pilsoniskie nemieri un dumpji. Grieķijas rakstnieks Mimis Androulakis ir sacījis: „Šobrīd starp jauniem cilvēkiem valda liela neapmierinātība attiecībā uz to, kā ir veidota Eiropas Savienība. Mēs nevaram samazināt eiro cenu, lai iegūtu mūsu valstij priekšrocību eksporta jomā”.

Dalība ES un eiro ieviešana Grieķijā ir palielinājuši dzīvošanas izmaksas, un jaunākā paaudze baiļojas, ka nākotnē viņus sagaida tikai nabadzība. Eiropas Savienība ir ideoloģisks projekts, kas tiek uzspiests Eiropas tautām, lai gan tās labprātāk dzīvotu demokrātiskās nacionālās valstīs. Cena par politisku ideoloģiju vienmēr ir cilvēku ciešanas.

  Sergej Kozlík (NI). – (SK) Gandrīz visās Eiropas valstīs pastāv strikti juridiskie pasākumi pret holokausta noliegumu un fašisma popularizēšanu.

Lai pienācīgi apkarotu neonacisma un citu ekstrēmisma veidu izrādīšanu Ungārijā, nepieciešams grozīt ne tikai tiesību aktus, bet arī konstitūciju. Taču Ungārijā nu jau labu laiku ir trūkusi politiskā griba šādam pavērsienam. Partija FIDES, kas ir Eiropas tautas partiju grupas locekle, ir atteikusies padarīt striktākus noteikumus, kuros paredzēta nacionālisma un radikālisma efektīvāka apkarošana. Tādējādi FIDES Ungārijā netieši atbalsta ekstrēmismu.

Pagājis tikai viens mēnesis kopš Ungārijas ekstrēmisti, ģērbušies fašistu formas tērpos, devās pāri robežai uz miermīlīgu Slovākijas pilsētiņu, pārbiedējos vietējos iedzīvotājus. Visu labu gribošo Eiropas pilsoņu vārdā es aicinu Ungārijas politiķus ātri pieņemt efektīvus tiesību aktus, lai apkarotu fašisma un ekstrēmisma izrādīšanu Ungārijā.

  Carlos José Iturgaiz Angulo (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, tieši pirms gada Venecuēlas iedzīvotāji referendumā nobalsoja par to, lai Hugo Chávez nepagarina savas prezidenta pilnvaras, ko paredz Venecuēlas konstitūcija.

Hugo Chávez nav ņēmis vērā suverēnu cilvēku pieņemtu demokrātisko lēmumu un ir paziņojis, ka grozīs likumu, lai saglabātu varu.

Tādējādi Hugo Chávez ir vēlreiz parādījis, ka viņš nav demokrātisks prezidents, bet ir autokrāts un militārs diktators, kura mērķis ir pārvērst Venecuēlu par savu privāto rančo un tādā veidā turpināt iebiedēt, apvainot un uzbrukt saviem oponentiem un disidentiem.

Viņš arī paredzējis turpināt vārda brīvības graušanu, slēdzot plašsaziņas līdzekļus, kā to jau ir izdarījis ar Radio Caracas Televisión.

Eiropas Parlamentam ir asi jānosoda šī rīcība un jānoraida viltības un atrunas, ko Hugo Chávez vēlas izmantot, lai neatteiktos no prezidenta amata šajā valstī.

Mēs mudinām Venecuēlas sabiedrību aizstāvēt demokrātijas un brīvības vērtības, kas ir pretrunā Hugo Chávez rīcībai un vārdiem.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, maija beigās Francijas Nacionālā asambleja nobalsoja par grozījumiem Francijas konstitūcijā attiecībā uz reģionālajām valodām. Reģionālās valodas veido Francijas nacionālo mantojumu.

Varētu cerēt, ka šis lēmums būtu svarīga pagrieziena punkta sākums galēji radikālajā franču koncepcijā, ko piemēro attiecībā uz reģionālajām valodām un tradicionālajām nacionālajām minoritātēm. Diemžēl Francijas Zinātņu akadēmija to noraidīja un izdarīja spiedienu uz Senātu, kas visbeidzot nobalsoja pret šo pozitīvo grozījumu Francijas konstitūcijā, lai gan šāds grozījums būtu bijis svarīgs ne tikai Francijai, bet Eiropas Savienībai kopumā.

Es neuzskatu, ka izglītības pasniegšanas cilvēkiem elzasiešu, bretaniešu vai katalāniešu valodā vai šo valodu izmantošana administrācijā jebkādā veidā mazinātu Francijas valsts teritoriālo integritāti vai nacionālo vienotību; patiesībā gluži pretēji.

Priekšsēdētāja kungs, garu mūžu franciski runājošajai pasaulei, garu mūžu reģionālajām valodām, garu mūžu valodu dažādībai!

(Aplausi)

  Marco Cappato (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pirms dažām dienām Eiropas Parlamenta sekretariāta pārstāvis Marjory Van den Broeke presei pastāstīja, ka Eiropas Parlaments ir iegādājies astoņus digitālos ķermeņa skenerus, par kuriem mēs plenārsesijā debatējām nedēļām ilgi, pat pieņemot rezolūciju par šo tematu.

Mēs esam iegādājušies šīs ierīces, un debašu laikā ne sekretariāts, ne priekšsēdētājs neinformēja mūs par to, lai gan mēs diskutējām par to, vai šāda aprīkojuma izmantošana jāatļauj arī lidostās. Tā, manuprāt, bija neiedomājama kļūda no prezidentūras un sekretariāta puses. Turklāt 4. novembrī es iesniedzu rakstisku pieprasījumu pēc informācijas šajā jautājumā, un man vēl nav sniegta atbilde. Atbilde man bija jāatrod pašam „EU Observer” 10. decembra izdevumā.

Kā ir iespējams, ka esam jau iegādājušies šo aprīkojumu un ka debašu laikā, kad mēs paudām savu nepiekrišanu attiecībā uz šo ierīču izmantošanu, mums pat nepateica, ka Parlaments ir tās jau iegādājies? Tas mūs sabiedrības acīs ir padarījis par apsmiekla objektiem.

  Priekšsēdētājs. – Es neesmu informēts par šo lietu, taču izskatīšu to!

  Monica Frassoni (Verts/ALE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā jau jūs zināt, pagājušajā nedēļā notika Eiropadomes sanāksme, un jau atkal EP deputāti nevarēja tajā piedalīties. Viņiem neļāva pat ieiet preses centrā. Manuprāt, šāda situācija ir smieklīga – mēs esam lūguši viņus risināt šo jautājumu, bet neesam neko panākuši.

Es domāju, ka šī patiesi ir problēma, nevis tikai jautājums par deputātu iedomību, kuri vēlas pastaigāties pa telpām un parādīt savas sejas; manuprāt, mēs esam līdzās strādājoši likumdevēji, kas pieņem lēmumus par šajās sanāksmēs apspriestajiem jautājumiem un lietām. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai sabiedriskajai domai būtu piekļuve Padomei, protams, ar žurnālistu klātieni, kā arī ar Eiropas Parlamenta deputātu klātieni. Pašreizējā situācija nedrīkst turpināties.

Mēs esam vairākas reizes lūguši izvērst rīcību un mēs ceram, ka esat to darījis, taču, iespējams, tas veicam efektīvāk. Mēs patiesi ceram, ka mums izdosies iegūt pozitīvus rezultātus, jo šāds lietu stāvoklis ir šokējošs.

  Priekšsēdētājs. Frassoni kundze, tā kā uzrunājāt tieši mani un, vismaz saskaņā ar tulka sacīto, devāt netiešu mājienu, tad vēlos sacīt, ka mēs darām visu iespējamo. Taču ne jau es var nodrošināt veiksmīgu rezultātu, bet gan Padome, kam jāpieņem lēmums.

Varat būt droša, ka mani kolēģi un es esam darījuši, ko spējam!

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, 10. decembrī mēs svinējām ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas proklamēšanas 60. gadadienu. Deklarācijas 2. pantā ir teikts: „Katram cilvēkam jābūt apveltītam ar visām tiesībām un visām brīvībām, kas pasludinātas šajā deklarācijā, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības...”. Šo dokumentu parakstīja Indija – valsts, kas tik daudz ir parādā Mahatma Ghandi, kurš bija dedzīgs indivīda tiesību aizstāvis. Taču diemžēl mēs nepārtraukti saņemam ārkārtīgi satraucošas ziņas par kristiešu vajāšanu Indijā. Ziņojumi par nežēlīgām slepkavībām, vardarbību, izvarošanām un dzīvojamo māju, kā arī dievnamu dedzināšanu. Situācija ir it sevišķi nopietna Orisas štatā.

Priekšsēdētāja kungs, mēs nebijām vienaldzīgi pret teroristu noziegumiem Bombejā, un mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi arī pret tā saukto pogroms pret kristiešiem. Mums jācenšas panākt, lai šīs naida izpausmes tiek pārtrauktas, jo tās nepārprotami pārkāpj pamata cilvēktiesības, proti, tiesības uz ticības brīvību un dzīvību.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, šajās dienās mēs svinam šāgada Saharova balvas pasniegšanu. Tā dēļ būtu piemēroti jautāt, kā sokas iepriekšējiem balvas saņēmējiem, piemēram, kurdu/turku politiķei Leyla Zana, kas balvu saņēma 1996. gadā. 2004. gadā viņu atbrīvoja no 10 gadu ieslodzījuma, taču pagājušajā piektdienā, 5. decembrī, viņai atkal piesprieda desmit gadus cietumā. Tam par iemeslu bija tas, ka viņa turpina strādāt, lai nodrošinātu pamattiesības Turcijas kurdiem, piemēram, tiesības runāt savā valodā. Tas diemžēl parāda, ka cilvēktiesību situācija Turcijā neprogresē, bet gluži pretēji – regresē. Tādēļ vēlos mudināt visus deputātus izrādīt solidaritāti šai Saharova balvas saņēmējai Leyla Zana, un es vēlētos aicināt priekšsēdētāju iesniegt priekšlikumu par to, kā Eiropas Parlaments varētu iesniegt protestu Turcijas iestādēm.

  Priekšsēdētājs. − Søndergaard kungs, vēlos norādīt, ka es esmu iepriekš apmeklējis Leyla Zana cietumā. Mēs turpināsim rīkoties šajā saistībā.

  Georgios Georgiou (IND/DEM). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, esmu spiests lūgt jūsu uzmanību un manu kolēģu deputātu uzmanību, kā arī palīdzību saistībā ar jautājuma par Alcheimera slimību risināšanu. Šī slimība skar vecāka gada gājuma cilvēkus un pašlaik padara 6 miljoni mūsu līdzpilsoņu dzīves Eiropā par ciešanām. Taču ne tikai šo cilvēku dzīves ir nepanesamas; šī slimība padara nelaimīgas 6 miljonus ģimeņu, kas nozīmē, ka slimība skar 25 miljonus cilvēku, kuri cīnās ar slimību, nejūtot, ka saņemtu palīdzību no Eiropas, kas varētu uzlabot viņu bēdīgo situāciju, mēģinot risināt šo postu, kura apmēri, šķiet, pieaug.

Tādēļ es aicinu mūs visus pieprasīt Komisijai un dalībvalstu valdībām Eiropas veselības programmās piešķirt prioritāti šai slimībai, lai varam atbrīvot 25 miljonus mūsu līdzpilsoņu no šīs traģēdijas.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Laikā, kad Slovākija iesniedza savu pieteikumu Eiropas Savienībai, tā jau bija Eiropas Padomes locekle un tādēļ bija jau parakstījusi un ratificējusi Pamata cilvēktiesību un brīvību hartu.

Eiropas Padomes pieprasītais standarts bija vienlīdzīgs un saistošs visām valstīm. Ja bija šaubas par atbilstību standartam vai ja pastāvēja neatbilstība tam, tā sauktajai uzraudzības komitejai iesniedza pārbaudes pieprasījumu. EP šo jautājumu risina izlases kārtā, ja kāds no EP deputātiem ierosina atbilstīgu jautājumu. Taču diemžēl situāciju vairākās valstīs neuzrauga vienlaikus. Turklāt man šķiet, ka konkrēta minoritāte Eiropas Savienībā vai drīzāk Eiropā bauda lielākas un priviliģētas tiesības.

Vojvodinā atrodas liela slovaku minoritāte, kas vairāk nekā 200 gadus ir glabājusi tradīcijas, kuras daudzi no mums Slovākijā ir tagad aizmirsuši. Priekšsēdētāja kungs, esmu uzzinājusi, ka ungāru minoritāte Vojvodinā, kas ir mazāka par slovaku minoritāti, saņems īpašu statusu, kurš viņiem ļaus baudīt dalībvalsts tiesības.

Tādēļ es prasu Eiropas Savienībai nodrošināt vienlīdzību ne tikai attiecībā uz saistībām, bet arī tiesībām, lai slovāku minoritātes pārstāvji Vojvodinā arī var baudīt tās pašas tiesības, ko bauda viņu ungāru līdzpilsoņi.

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, policista raidīta lode, kas nogalināja piecpadsmitgadīgu zēnu, izraisīja notikumus, kuri ir risinājušies Atēnās pēdējo dienu laikā. Šī zēna nāve, protams, bija traģēdija, kas mūs visus apbēdināja. Taču ne jau tikai šis notikums viens pats izskaidro ekstrēmo rīcību, kas pašlaik tiek izvērsta. Baidos, ka saskaramies ar fenomenu, kas draud kļūt nekontrolējams, un ne tikai Grieķijā, jo jaunā paaudze redz sev drūmu nākotni ar nepārvaramiem šķēršļiem. Līdzīgi notikumi ir risinājušies citās Eiropas galvaspilsētās. Ikviens saprot šo notikumu nopietnību. Taču Grieķijas gadījumā tā bija lielā mērā pārspīlēta, ko pirmām kārtām panāca tie, kuri publicēja rakstus un negatīvus komentārus, kas prognozēja, ka Atēnās neizdosies noorganizēt Olimpiskās spēles, un, kad spēļu organizēšana bija sekmīga, viņiem nācās publiski atvainoties. Esmu pārliecināts, ka visi saprot, kas notiek.

  Maria Matsouka (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, kopš sestdienas, 6. decembra, kad mēs sakām apraudāt bezjēdzīgo jauna studenta nāvi, visa Eiropas uzmanība ir vērsta uz Grieķiju. Šī nāvējošā lode izraisīja jaunu cilvēku demonstrācijas visā valstī, kas Grieķijā ir kas nepieredzēts. Jauni cilvēki zaudēja savu savaldīšanos un mēģināja, savā veidā mums pateikt, ka viņi nevēlas dzīvot savtīgā sabiedrībā un ka atsakās pieņemt, ka zināšanas ir prece, un ka nedrošībai, konkurencei un mantkārībai nav vietas viņu nākotnē.

Būsim godīgi – tas, ko jauni cilvēki šodien apstrīd, ir necilvēciskas attīstības suverēnais modelis, kurš sagrauj labklājībā dzīvojošu valsti, kas tiesiskumu pārvērš policijas valstī, kura atsavina, atsvešina un rada savstarpēju iznīcināšanu. Mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi pret mūsu jaunās paaudzes sirdiplosošajiem kliedzieniem un noteikti nedrīkstam tos novērtēt par zemu. Risinājums nav šo nemieru apspiešanā; risinājums ir attieksmes maiņā, politikas maiņā. Jaunā paaudze to ir pelnījusi; Alexander ir pelnījis – zēns, kurš nevajadzīgi gājis bojā.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, traģiskā Polijas pilsoņa Robert Dziekoński nāve pērn Vankūveras lidostā izteikti ietekmēja sabiedrisko domu Polijā un Kanādā. Nejaušības dēļ, notikums tika nofilmēts. Filmētajā materiālā redzams, ka Robert Dziekoński nāve bija brutālas Kanādas policijas rīcības rezultāts, jo policisti nevajadzīgi izmantoja elektrisko apdullināšanas ieroci, vēršot to pret pilnībā pārgurušu cilvēku, kam bija nepieciešama palīdzība. Mēs bijām pārsteigti, nesen uzzinot Kanādas tiesas spriedumu, ka policistiem par nodarījumu nebūs nekāda soda.

Savā vārdā, sava kolēģa deputāta Wojciechowski kunga vārdā, un paužot daudzu Polijas un Kanādas iedzīvotāju vēlmi, es lūdzu šī Parlamenta priekšsēdētāju aicināt Kanādas iestādes sniegt precīzu informāciju par apstākļiem, kas saistīti ar Polijas pilsoņa nāvi. Šis cilvēks, protams, bija arī Eiropas Savienības pilsonis.

  Roberto Musacchio (GUE/NGL). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ASV saka, ka patiesi apsver iespēju pārņemt valsts īpašumā lielās automobiļu ražošanas grupas, lai risinātu krīzi, ar ko saskaras šī nozare. Kā jau vienmēr ASV, konkrētos laikos ideoloģijas tiek noliktas malā, starp tām arī brīvā tirgus princips, tiek piemēroti ļoti praktiski pasākumi.

Eiropa nevar vienkārši sēdēt un noskatīties, kamēr automobiļu ražošanas nozarē valda krīze. Protams, ir svarīgi pieņemt jauno emisiju regulu; ir pareizi, ka Komisija uzstāj, ka videi un inovācijām jānosaka pasākumi, ko izmanto krīzes risināšanai; un ka automobiļu ražošanas nozare uz to jāmudina, taču ar to nepietiek. Es vēlos lūgt jums, priekšsēdētāja kungs, kā arī Padomei un Komisijai apsvērt, vai tas, kas mums nepieciešams, ir patiesi ārkārtējs plāns nekavētas rīcība sākšanai pirms sākas atlaišanas un štatu samazināšanas; manā valstī Itālijā jau ir daudz tādu gadījumu, kas skar lielās grupas, sākot no Eato līdz pat Fiat.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, nav mazsvarīgi, ka Eiropas Parlamenta plenārsēdē nav pateikts, ko pirms kāda laika izlēma Vīnes Reģionālā krimināltiesa. Šī tiesa pieprasīja EP deputāta Hannes Swoboda izdošanu, tātad viņa imunitātes atcelšanu. Šī lieta ir publicēta plašsaziņas līdzekļos, un mēs šeit runājam par apcietinājumu uz līdz pat vienam gadam. Taču šeit Parlamentā mūs par to neinformē.

Manā gadījumā situācija bija citāda. Tiklīdz kā šāda prasība tika izsniegta attiecībā uz mani, jūs, priekšsēdētāja kungs, to šeit skaļi nolasījāt par prieku daudziem deputātiem. Taču jūs, priekšsēdētāja kungs, neinformējāt Parlamentu, ka netika uzsākta nekāda tiesvedība, ka tiesnesis apturēja lietu, ka iestāžu lēmums bija vienprātīgs un ka imunitātes atcelšana nekādā gadījumā nebija piemērota.

To es nesaucu par demokrātiju, priekšsēdētāja kungs.

  Priekšsēdētājs. − Martin kungs, tā kā jūs mani nemitīgi mācāt, es vēlos norādīt, ka, ja mēs ievērotu d’Hondt sistēmu, lai viss būtu godīgi, jums nebūtu dots vārds.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, ja vēlamies parādīt ES, kas pastāvējusi vairāk nekā 50 gadus, nozīmi, mums jāuzsver tas, ka tā atteikusies no kara, un mēs dzīvojam miera laikos. Taču mēs redzam, ka šo mieru apdraud citi ienaidnieki, un milzīgs ienaidnieks ir vardarbība. Tādēļ mums jāpievērš uzmanība varmācībai un jāapkaro tā, sekmējot mīlestību un solidaritāti.

Manuprāt, esam aizmirsuši uzsvērt spēku, kas piemīt atbalstam, ko viens cilvēks sniedz otram, un virzīt cilvēkus, it sevišķi jaunus, uz zināšanām, inovācijām un kultūru. Ja mēs mudināsim jaunus cilvēkus paust savu viedokli vardarbīgi, mums jābaiļojas par ES eksistenci.

  Maria Eleni Koppa (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos no šīs tribīnes paust savu sasutumu un raizes par piecpadsmitgadīga zēna slepkavību, ko paveica policists Atēnās. Šis notikums izraisījis situāciju, kas pēdējās dienās satricinājusi Grieķiju. Grieķijā notikusi sociāla eksplozija – vairākās pilsētās notiek vispārēji nemieri. Cilvēki ielās – galvenokārt studenti, skolnieki, bezdarbnieki un cilvēki ar maziem ienākumiem – liecina par sociālo krīzi, kas pastāv sabiedrībā, kura neredz perspektīvu. Dusmas, sašutums un protesti – tas viss darījis eksploziju. Saskaroties ar šo situāciju vājā pašreizējā valdība – jaunās demokrātijas valdība – ļāvusi lietām kļūt nekontrolējamām, izraisot bezvalstisku stāvokli, kas turpinās vairākas dienas.

Šo notikumu cēloņi ir sarežģīti un sniedzas dziļi pagātnē, proti, pilsonisko nemieru izcelšanos ir izraisījusi nepārtrauktā nevienlīdzības palielināšanās. To ir izraisījusi neoliberālā politika, kas rada lielāku un lielāku nabadzību, apdraudot sociālo kohēziju un sekmējot tādus ekstrēmus notikumus, kādiem pašlaik esam liecinieki. Nosodot vardarbību, mums rūpīgi jāieklausās Grieķijā paustajos protestos, uz ko mums jāsniedz konkrētas un godīgas atbildes.

  Jelko Kacin (ALDE). – (SL) Itālijas valsts jau atkal uzliek lielu spiedienu uz tur dzīvojošo slovēņu minoritāti, samazinot resursus minoritāšu izglītībai un kultūrai, kas ir jebkuras minoritātes izdzīvošanas priekšnoteikums.

Tomēr negadījums, kas notika šo otrdien slovēņu skolā Barkovljē netālu no Treistes, bija mēģinājums terorizēt skolas direktori, skolotājus, bērnus un viņu vecākus. Karabinieru klātbūtne skolā bija nepanesama. Karabinieriem nav jāpārmeklē skola. Tā liekas kā atgriešanā fašisma ērā. Tai pat laikā simtiem uzņēmumu Triestē ir izkārtnes ķīniešu valodā ar ķīniešu alfabētu, un neliekas, ka tas kādam traucētu. Savukārt slovēņu simboli slovēņu skolā traucē dažiem itāļu politiķiem un Itālijas iestādēm, kas lika pārmeklēt skolu karabinieru klātbūtnē.

Šāda rīcība neatbilst ne eiropiešu, ne slovēņu standartiem. Tas ir spiediens, un šāda rīcība ir nepanesams pazemojums, priekšsēdētāja kungs.

  László Surján (PPE-DE). – (HU) Mums visiem bija brīnišķīga sajūta, kad pirms gada Eiropas Savienība bija nobriedusi jauniem paplašināšanās pasākumiem – Šengenas robežu atcelšana lielā teritorijā un jaunu valstu pievienošana Šengenas kopienai. Ir pagājis gads. Šīs paplašināšanās priekšrocības izbauda daudzi. Bet ir redzamas arī nepilnības, kas parāda, ka daži cilvēki labprātāk izvēlas izolāciju. Ceļi, pa kuriem varētu braukt transportlīdzekļi, tiek mākslīgi slēgti ar ceļa zīmēm vai puķu kastēm. Priekšsēdētāja kungs, būtu ļoti labi, ja katrs pilsonis saprastu, ka brīva pārvietošanās ir kopīgs dārgums, ko nedrīkst ierobežot r nekādām interesēm, kā tas ir teritorijā netālu no Sátoraljaújhely.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Esmu gandarīta, ka zālē atrodas arī komisārs Špidla. Eiropas Savienība ir pamatota uz četrām pamatbrīvībām, kas saistītas ar precēm, pakalpojumiem, kapitālu un cilvēkiem.

2009. gada 1. janvārī būs divi gadi kopš Rumānija un Bulgārija pievienojās ES. Pievienošanās līgums, ko abas valstis parakstīja 2005. gadā, nodrošina dalībvalstīm iespēju divpusēji piemērot ierobežojumus, kas nepieļauj Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, uz minimālo periodu, proti, diviem gadiem, un maksimālo periodu, proti, septiņiem gadiem. Dažas dalībvalstis jau ir atcēlušas šos ierobežojumus pat pirms 2009. gada, savukārt citas ir paziņojušas, ka saglabās ierobežojumus iekšējo politisko iemeslu dēļ.

Es domāju, ka šajā finanšu un ekonomiskās krīzes laikā šādu ierobežojumu atcelšana ir kļuvusi par kritisku vajadzību. Ierobežojumu, kas piemēroti attiecībā uz Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, atcelšana norāda uz Eiropas principu un vērtību ievērošanu. Tas arī norāda uz ES galveno līgumu ievērošanu. Tādēļ es aicinu atcelt šos ierobežojumus, kas piemēroti attiecībā uz Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Paldies!

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL). – (CS) Dāmas un kungi, pēdējos gados Eiropas Parlamenta delegācija ir apmeklējusi prezidējošo valsti. Tā ir laba tradīcija, un es to atbalstu. Taču man nepatīk takta trūkums, kas tika izrādīts brīdī, kad Prāgas pilī ieradās delegācija. Mēs visi zinām, ka galvenās Cohn-Bendit kunga izmantotās metodes, lai paaugstinātu savu statusu, ir provokācija un nekaunība. Mani uztrauc, ka šajā gadījumā Prāgā mūsu Parlamenta priekšsēdētājs viņam pievienojās. Esmu jūsos vīlies, un domāju, ka man jāpārdomā labais priekšstats, kāds man par jums bija radies. Jums trūkst pazemības un pacietības, kas nepieciešama, lai uzklausītu viedokli, kam nepiekrītat. Es nereti nepiekrītu Čehijas Republikas prezidenta viedokļiem, bet es savus uzskatus nepaužu tik nekaunīgi, kā jūs ļāvāt izteikties savas delegācijas pārstāvim. Tādēļ sagaidu atvainošanos un nevis ierasto augstprātīgos komentārus!

  Priekšsēdētājs. − Kohlíček kungs, ja jūs būtu tur bijis, jūs nebūtu sacījis to, ko nupat sacījāt.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, itāļu kolēģis minēja, ka pārtikas nelietderīgas izmantošanas apjoms Itālijā ir liela problēma, un nepārprotami pārtikas nelietderīga izmantošana un pārtikas pārpalikumi, kas atgriežas pārtikas ķēdē, ir problēma, kura pēdējās septiņās dienās ir skārusi Īriju. Tas parādīja, ka, ja mūsu rīcībā nav piemērots regulējums attiecībā uz pārtikas ķēdes jautājumiem, un ne tikai no lauksaimniecības uzņēmuma līdz patērētāja galdam, bet arī no patērētāja galda līdz lauksaimniecības uzņēmumam.

Īrijai tas izmaksā 180 miljonus eiro, un mēs esam pateicīgi ES par izrādīto solidaritāti saistībā ar privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas pieejamību, taču mums nepieciešams uzzināt, kur tieši pieļauta kļūda Īrijas pārtikas ķēdē, kuras dēļ dzīvnieku uzturā nonāca sastāvdaļa ar dioksīniem.

Esam pateicīgi par to, ka problēma ir atrisināta, taču mums jāuzzina, kā tas notika, lai varam novērst šādus gadījumus nākotnē. Ja mēs nespējam kontrolēt pārtiku un atkritumu pārpalikumus, kas nonāk dzīvnieku barības ķēdē, mums tas jāpārtrauc. Mums jākontrolē produktu sajaukšana izcelsmes valstī un ir nepieciešams izcelsmes valsts marķējums, lai gaļai, ko saņem mūsu patērētāji, nodrošinātu garantijas.

  Marco Pannella (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ja šo laiku jebkad pieminēs nākotnē, to atcerēsies kā ģenētisku izmaiņu laiku Parlamentā un Eiropas Savienībā, ko 1985. gadā jūs, priekšsēdētāja kungs, labi pazināt un palīdzējāt izveidot – Eiropas dzimtene pret postošo vīziju par Eiropas dzimtenēm.

Šodien un katru dienu mēs virzāmies šajā virzienā. Tikai vakar un aizvakar Padomē izskanēja aicinājumi par Eiropu no Atlantijas okeāna līdz Urāla kalniem, kas ir veca nacionālistu atmiņa, nevis proeiropeisks aicinājums. Coudenhove-Kalergi Eiropa, Winston Churchill Eiropa, mūsu tēvu tēvu Eiropa, kas mūsu Parlamentam piešķīra savu vārdu. Viņi atbalstīja Eiropas apvienotās valstis. Šodien mēs tikai runājam par partnerattiecībām ar tam valstīm, kas patiesībā vēlas kļūt par dalībvalstīm, kas vēlas būt Eiropas daļa. Es uzskatu, ka mēs tās visas nolemjam (paskatieties uz Vidusjūras reģionu) liktenim, kas noteikti ir bīstams un noteikti būs kā pliķis sejā šo valstu proeiropeiski noskaņotajiem un demokrātiem.

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos runāt par augu aizsardzības līdzekļu regulu. Domāju, ka visi piekritīs, ka vieglprātīga pesticīdu izmantošana ir bīstama gan cilvēkam, gan videi. Taču es arī domāju, ka visi piekritīs, ka pesticīdu izmantošana ir padarījusi iespējamu pārtikas produktu masveida ražošanu un pārtikas nodrošināšanu cilvēkiem. Augu aizsardzības līdzekļi ir nepieciešami, taču tie jāizmanto pareizi.

Tomēr baidos, ka jaunā regula rosina vairākus jautājumus un bažas. Eiropas lauksaimnieki ir norūpējušies, ka ierobežojumu piemērošana tikai viņiem izstums viņus no ražošanas nozares, un viņi nespēs nodrošināt konkurētspējīgus ražojumus. Tad patērētājiem patiesi būs pamats bažām, jo trešo valstu produktu kvalitāte ir apšaubāma. Visbeidzot trešās valstīs, kur ražošanas metodes netiek kontrolētas, tiks atstāta negatīva ietekme uz vidi un tai tiks nodarīts nopietns kaitējums. Tādēļ esmu pārliecināts, ka mēs pievērsīsim īpašu uzmanību šim jautājumam, jo pastāv iespēja, ka darīsim vairāk ļauna, nekā laba. Šis jautājums mums jāaplūko ļoti rūpīgi, apzinoties patiesos faktus.

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
priekšsēdētāja vietnieks

  Dariusz Maciej Grabowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām, ka sen pagājušos laikos pastāvēja galma āksta un klauna amats. Šo personu pienākums un privilēģija bija izklaidēt savu kungu, pat ja viņi, tā darot, aizskāra pārējos klātesošos. Taču ākstu lūdza aiziet, ja kungs vēlējās apspriest nopietnus jautājumus.

Es gribētu mūsu priekšsēdētājam uzdot šādu jautājumu. Pöttering kungs, vai jūs plānojat Eiropas Parlamentā atdzīvināt šo seno paražu, to nedaudz pamainot? Vai politiķiem, kas bija sarkani un tagad pārkrāsojušies zaļi, ir pieņemami apvainot valstu vadītājus, apgalvojot, ka tas notiek šī Parlamenta vārdā, un darīt to, Parlamenta priekšsēdētājam klātesot? Tā notika Čehijā attiecībā pret prezidentu V. Klaus. Kā Eiropas Parlamenta deputātiem mums būtu jādemonstrē, kā jāsaprot demokrātija. Mums būtu jārāda piemērs likumu ievērošanā un Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju cienīšanā. Vai šī Parlamenta deputāti jāpārstāv cilvēkiem, kas kādreiz sajūsminājušies par demokrātiju un tagad izturas pret to ar nicināšanu? Neviens viņus neuzdrošinās norāt vai apklusināt.

Nedrīkst atļaut turpināties šai situācijai. Par notikumiem, kas risinājās Prāgā šī Parlamenta delegācijas vizītes laikā, pienākas atvainoties prezidentam V. Klaus. Es aicinu publicēt šādu atvainošanos.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, Grieķijas sabiedrība izjūt riebumu pret vardarbību, un tieši tāpēc tā bija tik satriekta par policista veiktu piecpadsmit gadu veca zēna slepkavību. Tā lika jauniešiem doties ielās miermīlīgā protestā, jo tā bija dzirkstele, kas aizdedzināja uguni un izvirzīja citus strupceļā nonākušus jautājumus: skandālus, nevienlīdzību, inflāciju, bezdarbu, nepotismu, korupciju un tiesiskuma trūkumu. Eiropas Kopienu tiesa pēdējos gados bieži nosodījusi Grieķijas iestādes par pārmērīgu vardarbību un patvaļu, kuras palikušas nesodītas. Es aicinu, priekšsēdētāja kungs, jūs un visus Parlamenta spārnus darīt tā, kā Grieķijas parlaments darīja, pieminot šo piecpadsmit gadus veco zēnu, lai Eiropas Parlaments kā cilvēka cieņas un cilvēktiesību aizstāvis ar minūtes klusuma brīdi tagad pieminētu jauno, piecpadsmit gadus veco zēnu, kas pirms nedēļas tika noslepkavots Atēnās.

  Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Pagājušā nedēļā mēs atzīmējām Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadienu, kura tika pieņemta 1948. gada 10. decembrī saskaņā ar ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju.

Opozīcija Baltkrievijā ar virkni protestu saistībā ar Cilvēktiesību dienu mēģināja pievērst uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem savā valstī. Tērpušies imitētā cietumnieku apģērbā aktīvisti Minskā gāja gājienā un nesa plakātus ar lozungu „Es esmu politieslodzītais”. Citā vietā aktīvisti garāmgājējiem izdalīja deklarācijas tekstu, un valsts rietumos Grodņā notika demonstrācija. A. Lukašenko režīms uz visiem opozīcijas pasākumiem reaģēja, arestējot aktīvistus.

Paradoksāli, ka Baltkrievija ir parakstījusi apņemšanos garantēt savu pilsoņu cilvēktiesības. Starptautiskā sabiedrība nevar samierināties, ka parakstītāja valsts aizliedz deklarācijas faktiskā teksta izplatīšanu.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pirms vairākiem mēnešiem Kultūras un izglītības komitejas sanāksmē tika izvirzīta doma par Eiropas Vēstures nama dibināšanu. Tomēr toreiz apspriešanai netika iesniegti nekādi dokumenti. Turklāt diskusijai nepietika laika. Tik un tā deputāti pauda bažas par pašu ideju.

Tagad man priekšā ir pamatpriekšnoteikumi, kas attiecas uz Eiropas Vēstures namu, un man jāsaka, ka esmu satriekta par darba kvalitāti. Tajā ir vēsturiskas kļūdas, piemēram, kristietības izcelšanās datēšana ar mūsu ēras ceturto gadsimtu. Turklāt daži notikumi tekstā pārmērīgi izcelti, kamēr citiem vispār nav pievērsta uzmanība. Jo īpaši tas attiecas uz Otrā Pasaules kara laikposmu un arī pēdējām divām desmitgadēm. Šķiet, ka mēģināts tīši nepareizi attēlot Eiropas vēsturi. Eiropas Parlamentam nebūtu jāpieņem šāds šaubīgs pasākums un nebūtu arī jāsniedz tam nekāds finansējums.

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, pagājušās nedēļas Padomes sanāksmes rezultātus Briselē un ANO Klimata pārmaiņu konferenci Poznaņā pozitīvi vērtējuši daudzi Eiropas Parlamenta deputāti. Ierindas pilsoņiem ir grūti saprast, ko nozīmē pirkt vai pārdot CO2 piesārņojuma kvotas vai kādi ir oglekļa noplūdes riski. Tomēr viņiem ir jāsaprot, ka Eiropa ir kļuvusi par čempioni klimata pārmaiņu risināšanā un turpinās tāda būt nākotnē.

Rumānija un citas Austrumeiropas dalībvalstis atzinīgi vērtē piedāvājumu saņemt vairāk brīvo CO2 emisijas atļauju, kā arī jauno kompromisu palielināt Solidaritātes fonda lielumu. Šādā veidā tādām nozarēm kā cementa, ķīmiskajai un stikla rūpniecībai nebūs jāpārvieto savas rūpnīcas, darba vietas un CO2 emisijas uz citām pasaules daļām. Es ceru uz rītdienas debatēm plenārsēdē par visu paketi un pateicos visiem iesaistītajiem referentiem un deputātiem.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Es gribētu izmantot izdevību Eiropas Parlamenta sesijas sākumā paust vislielāko solidaritāti ar dzelzceļa strādniekiem, kuri cieš no Portugāles dzelzceļa operatora Caminhos-de-Ferro Portugueses (CP) direktoru padomes represijām.

Pret deviņiem dzelzceļa strādniekiem ierosināta nepieļaujama disciplinārlieta, kas draud ar atlaišanu, ko ierosinājusi CP direktoru padome par piedalīšanos streika piketā, kas atbilst likumam. Tas pats noticis ar citiem trim strādniekiem no dzelzceļa infrastruktūras operatora REFER.

Mums jāpauž sašutums par šo attieksmi un prasība nekavējoties beigt šīs lietas un ievērot demokrātisko likumību, darba ņēmēju tiesības un arodbiedrību brīvību.

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju to, ka 2008. gada 2. decembrī stājas spēkā ANO Konvencija par invalīdu tiesībām. Eiropas Kopiena ir parakstījusi šo Konvenciju. Tā nodrošina aizsardzību 50 miljoniem ES pilsoņu ar invaliditāti, piemēram, amputētiem locekļiem.

Tomēr Īrija ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur personai, kas zaudē locekli, pašai no saviem līdzekļiem vai no apdrošināšanas jāfinansē protēzes iegāde.

Neraugoties uz Konvencijas stāšanos spēkā, Īrijas valdība pēdējā budžetā nav paredzējusi atbalstu cilvēkiem ar amputētiem locekļiem protezēšanas finansēšanai. Es nosodu šo bezrūpīgo nevērību pret cilvēkiem ar šādu nopietnu invaliditāti, un es aicinu Komisiju sagatavot pamatnostādnes tā, ka dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt atbilstošu finansējumu šādiem invalīdiem.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pievērst uzmanību savā ziņā neparastajai situācijai, kas izveidojusies manā valstī, Polijā.

Attiecībā uz Eiropas Parlamentu un jo īpaši uz šī Parlamenta vēlēšanām Polijas likums nepārprotami nosaka, ka jebkuri grozījumi vēlēšanu likumdošanas aktā apspriešanai jāiesniedz sešus mēnešus pirms vēlēšanām. Taču Polijas valdība nokavējās ar grozījumu iesniegšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumdošanas aktam. Viens no šiem grozījumiem attiecas uz Eiropas Parlamenta deputātu skaitu no Polijas.

No tā izriet, ka jauno vēlēšanu likumdošanas aktu, kas paredz mazāk šī Parlamenta deputātu no Polijas, Konstitucionālā tiesa varētu apstrīdēt. Patiešām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumību manā valstī, Polijā, faktiski varētu apšaubīt. Tā ir ārkārtas situācija, Eiropas Parlamenta vēsturē nepieredzēta. Diemžēl, atbildība par to jāuzņemas Polijas valdībai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Bezdarba problēma, bīstama un trūcīgi apmaksāta darba posts un novēlotu algas izmaksu drāma Portugāles ziemeļos aizvien pieaug un apdraud arvien lielāku strādnieku skaitu.

Es gribētu minēt divus piemērus: plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka 51 Portugāles būvniecības strādnieks no Marco de Canavezes reģiona šodien izgājuši protestēt pie uzņēmuma Galisijā, Spānijā, kas viņiem nav samaksājis divu mēnešu algas un atvaļinājuma naudu. Šie strādnieki nav arī vēl saņēmuši nekādu bezdarbnieka pabalstu. Tajā pašā laikā pusvadītāju uzņēmumā Quimonda Vila do Conde, Portugālē, pieaug bažas par tā 2 000 strādnieku nākotni, ievērojot, ka Vācijas mātes sabiedrība ir paziņojusi par darba vietu samazināšanu, lai arī nav zināms, kuras sabiedrības tas skars. Tāpēc ir vitāli svarīgi izstrādāt steidzamu reakciju uz šīm problēmām un nodrošināt, ka nesen pieņemtie Kopienas pasākumi neignorē smagos pārbaudījumus, kas jācieš strādniekiem un viņu ģimenēm.

  Roger Helmer (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es saprotu, ka pagājušajā nedēļā notika politisko grupu vadītāju un Čehijas prezidenta Václav Klaus kunga tikšanās. Tika plaši ziņots, ka šajā sanāksmē vairāki no mūsu kolēģiem, jo īpaši Daniel Cohn-Bendit kungs, vērsās pie Čehijas prezidenta nekaunīgā, aizvainojošā un neiecietīgā veidā, tādējādi apkaunojot šo Parlamentu. Es dziļi nožēloju to, ka šī Parlamenta priekšsēdētājs, kas bija sanāksmē, nevarēja viņus iegrožot un saukt pie kārtības.

Agrāk šodien viņš teica, ka, ja mēs būtu tur bijuši, mēs būtu uztvēruši to citādi. Taču, ja viņš uzskata, ka par viņu ziņots sagrozīti, viņam būtu jānāk uz Parlamentu un jāpastāsta mums, kā un kāpēc.

Es gribētu lūgt, lai mūsu Parlamenta priekšsēdētājs raksta prezidentam V. Klaus un Parlamenta vārdā atvainojas par šo kaunpilno uzvedību.

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, kā Eiropas Parlamenta novērotāju misijas priekšsēdētājs decembra vispārējās vēlēšanās Bangladešā es vēlos izteikt pateicību prezidentūrai par to, ka tā deva iespēju misijai notikt. Iepriekšējais priekšsēdētājs, kurš atteicās braukt — Robert Evans kungs no Sociālistu grupas — pēdējā brīdī mēģināja braucienu atcelt, apgalvojot, ka dalībnieku saraksts neesot politiski vai valstspiederības ziņā pietiekami līdzsvarots. Piekrītu, vēl ir vietas, ja vēl kādi deputāti vēlas piedalīties, un es to vērtētu atzinīgi.

Es priecājos, ka prezidentūra bija saprātīga un neļāva tam notikt. Ja misija būtu atcelta, tad Bangladešai un manis Londonā pārstāvētajai bangladešiešu kopienai, kura pēc divu gadu pusmilitāra režīma valdīšanas drosmīgi tiecas nostiprināt savu trauslo sekulāro demokrātiju, tiktu sūtīti nepareizi signāli.

Bangladeša ir stratēģiski vitāli svarīga valsts nestabilā reģionā, kuru aizvien vairāk apdraud islāmistu terorisms, fakts, kuru Parlamenta Dienvidāzijas delegācijas priekšsēdētājs R. Evans kungs ļoti labi zina. Bangladeša pelna mūsu iedrošinājumu, tā kā tiecas uz demokrātisku nākotni. Ja mēs uzskatām, ka mēs paši esam demokrāti, mums jādara viss, ko mēs varam, lai atbalstītu Bangladešu šajos centienos.

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi, pulkstenis ir pāri sešiem. Saskaņā ar darba kārtību mums jābeidz šis punkts un jāpāriet pie nākamā.