Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 15. decembris - Strasbūra

17. Ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumi (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0410/2008), ko Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā iesniedza H. Rühle, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteikumu un nosacījumu vienkāršošanu ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā (COM(2007)0765 – C6-0468/2007 – 2007/0279(COD)).

  Heide Rühle, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, diemžēl šī ir vēl viena vienošanās pirmajā lasījumā — taču es ceru, ka Weiler kundze par to runās vēlāk.

Mums ir jāizmanto iespēja panākt kompromisu Francijas prezidentūras vadībā. Pašlaik uz apbruņojumu neattiecas iekšējā tirgus noteikumi, kas nozīmē, ka visi šāda vieda produkti ir jālicencē atsevišķi: no tādiem vienkāršiem produktiem kā skrūves un uniformu elementi līdz pat ļoti sarežģītiem ieročiem, visam ir nepieciešamas licences. Šīs atsevišķās licences izdod 27 dažādās valstu sistēmās, un tagad mēs mēģinām vienkāršot un harmonizēt šo jautājumu, lai nodrošinātu lielāku skaidrību un lai reālajā darbā — proti, pārbaudēs — varētu pievērsties sarežģītām sistēmām: citiem vārdiem sakot, lai mēs varētu pievērsties būtiskākajam, nevis uzraudzītu visu vienādi ar atsevišķām licencēm.

Tomēr ir skaidrs, ka jebkādi vienkāršojumi nedrīkst vājināt dalībvalstu atbildību par bruņojuma eksportu un uzraudzību: noteikti nē. Šī atbildība galvenokārt ir sakopota licencēšanas procedūrā. Licences nosaka lietošanas un izlietošanas ierobežojumus, kuri ir neatņemama produkta un tā piegādes sastāvdaļa un kuri ir obligāti jāievēro saņēmējam. Eiropas regulējumam ir jāpastiprina šī dalībvalstu atbildība, kā arī jāpieprasa, lai tās visas piemērotu vienu kārtību.

Vienkāršojumos tādā jutīgā nozarē kā šī noteikti ir jāņem vērā tas, ka ES atkārtoti notiek eksporta uz trešām valstīm ierobežojumu pārkāpumi. No ES ievesti ieroči tiek izmantoti valstīs, kas slavenas ar cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, 82 bruņoti militārie transportlīdzekļi, kuri 2006. gada septembrī caur Franciju un Beļģiju tika eksportēti uz Čadu par spīti ES tiesību aktiem. Iepriekš, lai arī dalībvalstis varēja pieprasīt, lai saņēmējs atbilstu izlietošanas punktiem, tām nebija praktisku resursu cīņai pret saņēmēju citā dalībvalstī, kas pāreksportēja preces par spīti ierobežojumiem.

Piemēram, NVO „Saferworld” ar nožēlu ir atzinusi, ka Rumānijā nav efektīvu sankciju pret valsts ieroču sūtījumu sistēmas pārkāpumiem. Ar šo direktīvu mēs vēlamies to mainīt. Ar šo direktīvu mēs esam stiprinājuši dalībvalstu atbildību. Tomēr ir jāuzsver, ka direktīvas pamatā ir iekšējā tirgus tiesību akti, EK līguma 95. pants — citiem vārdiem sakot, līguma pirmais pīlārs, kas diemžēl ir padarījis par neiespējamu tieši iekļaut otrajā pīlārā ārpolitikas nolīgumus, tādus kā Eiropas Rīcības kodekss par ieroču eksportu. Tomēr mums ir skaidri formulēts apsvērums, kas saprotami nosaka, ka dalībvalstīm ir jāuzņemas atbildība šajā jomā.

Manas kā Eiropas Parlamenta referentes lielākās bažas bija palielināt pārredzamību un demokrātiskās kontroles, lai novērstu likuma pārkāpumus vai, ja tie notiek, par to sodīt. Priekšnoteikums bruņojuma sūtījumu veicināšanai ir atbildības stiprināšana visās pusēs un lielāka savstarpēja uzticība.

Sevišķi mēs esam stiprinājuši divas licencēšanas kārtības — pirmā globālā licencēšana un otrā vispārīgā licencēšana —, un ar to mēs esam noteikuši skaidrus pienākumus uzņēmumiem prasīt vispārīgu licencējumu. Nākotnē šiem uzņēmumiem būs jābūt licencētiem, jo tas būs vienīgais veids, kādā saņemt vispārīgu licencējumu. Licence pieprasīs vispārīgu uzņēmuma atbildību, līdz pat augstākajam vadības līmenim, par atbilstību ieviestajiem eksporta ierobežojumiem. Dalībvalstīm ir ne tikai jāanulē tādu uzņēmumu licences, kuri neievēro šos ierobežojumus, bet arī jāsoda tie. Nākotnē licencēto uzņēmumu saraksts tiks publiskots sabiedriski pieejamos reģistros, kas sniegs sabiedrībai lielākas pārredzamības un uzraudzības iespējas. Arī vispārīgās licences būs jāpublisko ar visiem saistītajiem pienākumiem.

Visām dalībvalstīm ir jāizmanto vienādi kritēriji uzņēmumu licencēšanai: šis ir sevišķi svarīgs punkts. Tāpēc direktīva palielinās spiedienu uz dalībvalstīm, kuras līdz šim neredzami licencēja un pārvaldīja bruņojuma eksportu. Tas nozīmē, ka joma, kas saskaņā ar Transparency International ir sevišķi pakļauta korupcijas riskam, pirmo reizi būs pietiekami pārredzama.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien mēs speram lielu soli virzībā uz iekšējo tirgu ražojumiem, kas saistīti ar aizsardzību. Tomēr tajā pašā laikā mēs neaizskaram dalībvalstu tiesības pašām noteikt eksporta politiku šajā ļoti delikātajā nozarē. Tas ir vienīgais iespējamais risinājums ļoti sarežģītā jomā, un es gribētu īpaši pateikties referentei Rühle kundzei par intensīvo un efektīvo darbu. Paldies arī „ēnu” referentiem, kuri devuši lielu ieguldījumu šodienas panākumos.

Es vēlētos pateikties arī Francijas un Slovēnijas prezidentūrai, kas nodrošināja sarunu strauju progresu Padomē: tas, ka mums izdevās pieņemt tik sarežģītu priekšlikumu nepilna gada laikā — jau šodien —, ir tiešām ievērojams panākums.

Kad pirms desmit gadiem Komisija pirmo reizi nāca klajā ar ideju par iekšējo tirgu ar aizsardzību saistītajiem ražojumiem, kurš gan varēja noticēt, ka Komisijai tas tiešām izdosies? Nedomāju, ka daudzi tam ticēja, taču mūsu neatlaidība atmaksājās. Mēs gatavojamies izrāvienam: bruņojuma eksporta jomā dalībvalstis turpmāk uzskatīs viena otru nevis par trešām valstīm, bet par partnerēm, un tā būs nepārprotama un politiski nozīmīga Eiropas integrācijas atzīšana.

Nenovērtēsim par zemu arī ekonomisko nozīmi. Turpmāk nodokļu maksātāju nauda tiks tērēta efektīvāk, jo pašlaik parasto dārgo, dublēto darbu aizstās specializācija. Paaugstināsies mūsu rūpniecības starptautiskā konkurētspēja: tas īpaši attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem būs vieglāk piekļūt šim tirgum skaidrāku un paredzamāku noteikumu dēļ.

Visbeidzot, arī dalībvalstu bruņotajiem spēkiem būs lielāka apgādes drošība un kaujas tehnikas kvalitātes izvēle — tas būs pavisam vienkārši, ja būs iespēja iegādāties šos ražojumus Eiropas Savienībā, un tas būs pamudinājums pirkt Eiropas preces, nevis meklēt tās ārpusē.

Es ceru, ka mēs iegūsim arī drošības jomā. Mēs reāli ietaupīsim izdevumus par Kopienas iekšējām pārbaudēm, un tas dos dalībvalstīm papildu līdzekļus, lai pastiprinātu eksporta kontroli uz trešām valstīm. Atkārtošu to, ko Rühle kundze tikko teica par pašreizējo praksi — un es tiešām esmu ar viņu vienisprātis —, ka šajā jomā ir vajadzīga lielāka kontrole. Daudzi cilvēki ļoti intensīvi strādāja, lai panāktu šo rezultātu, un šodien mēs to kopīgiem spēkiem esam sasnieguši. Esmu ļoti pateicīgs par to jums visiem.

  Hannes Swoboda, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Rühle kundze! Atļaujiet man no visas sirds pateikties Rühle kundzei. Arī es Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā pievienojos komisāra kunga viedoklim, ka ar aizsardzību saistīto izstrādājumu ražošanas nozarei ir vajadzīgi labāki starta noteikumi. Ņemot vērā konkurenci, it īpaši to, ko rada Amerikas Savienotās Valstis, mums ir vajadzīga šī konkurences vienlīdzība.

Kā jau sacīts, tas nozīmē nevis to, ka dalībvalstīm nevajag piemērot bruņojuma eksportam pašām savas pamatnostādnes, bet gan to, ka mums nepieciešamas vienkāršotākas procedūras tur, kur tas ir vajadzīgs un iespējams, arī tādēļ, lai samazinātu birokrātiju.

Vēlreiz jāuzsver — mums ir vajadzīga pārredzamība. Tā palielinās drošības sajūtu, vienkāršos procedūru un turklāt dos iespēju atklāt varbūtējas ļaunprātības labāk nekā līdz šim.

Protams, regulārām pārbaudēm ir jānotiek, lai nodrošinātu pieņemto noteikumu un principu ievērošanu, un tādēļ, bez šaubām, būs vajadzīga reģistrācija dažādos tirdzniecības dokumentos.

Visbeidzot, es gribētu uzsvērt, ka bez sankcijām iztikt nevarēs; ne jau tāpēc, ka mēs ļoti gribam noteikt sankcijas, bet gan tāpēc, ka gribam nepārprotami pateikt — ja mēs esam vienkāršojuši noteikumus un nākuši pretī šai nozarei, tad, savukārt, ir jāizdara arī lielāks spiediens, lai nodrošinātu šo noteikumu ievērošanu. Manuprāt, šajā ziņā tas ir ļoti labs ziņojums, un mēs tiešām speram nozīmīgu soli virzībā uz aizsardzības preču iekšējo tirgu.

  Jacques Toubon, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Šā direktīvas projekta pieņemšana mani tiešām iepriecina, jo Kopienas instruments pirmo reizi vienkāršos sūtījumus starp dalībvalstīm tik ārkārtīgi sarežģītā jomā kā ar aizsardzību saistīti ražojumi.

Tas ir reāls solis virzībā uz aizsardzības aprīkojuma iekšējo tirgu. Mēs esam pateicīgi gan Parlamentam, gan īpaši referentei Rühle kundzei, kā arī Padomei un Komisijai par darbu, ko tās paveikušas kopš mūsu diskusijām, kas notika pirms mēneša, un kopš mūsu balsojuma Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā.

Šim tekstam ir divkāršs mērķis: rūpniecības politikas mērķis, un tas ir lieliski Eiropas bruņojuma rūpniecībai, un iekšējā tirgus mērķis — atvieglot šo izstrādājumu apriti, vienlaikus ievērojot, ka tie ir īpaši izstrādājumi.

Tiešām, mēs esam atraduši zelta vidusceļu, kas dod mums iespēju garantēt dalībvalstu drošības interešu aizsardzību, jo tekstā pastāvīgi sastopamas norādes uz Līguma 30. un 296. pantu, un savukārt dalībvalstis varēs īstenot drīzumā paredzēto valdību sadarbību ar sava veida nodomu protokolu palīdzību. Pateicoties sertifikācijai un vispārēju un kopēju licenču izveidei, šis teksts ir ļoti nozīmīgs dalībvalstu savstarpējās paļāvības nostiprināšanai sūtījumos. No šī teksta pilnīgi noteikti ir izslēgts eksports uz trešām valstīm, un tajā norādīta nepārprotama atšķirība starp pirmo pīlāru, kas attiecas uz iekšējo tirgu, un otro pīlāru.

Patiesībā es domāju, ka ir vēl lielāks pamats atzinīgi vērtēt šo direktīvu, jo tieši tagad, tas ir, pagājušajā nedēļā, 8. decembrī, Padome pieņēma kopīgo nostāju par rīcības kodeksu un noteica, ka pēc trīs gadu klusēšanas šis rīcības kodekss tagad ir saistošs. Tā bija Parlamenta prasība, un tagad šī prasība ir izpildīta.

Tieši tāpat šis teksts veicina arī Eiropas drošības un aizsardzības politikas atdzimšanu, kā nupat piektdien nolēma Eiropadome, un mums, piemēram, izdosies sasniegt šo ievērojamo mērķi — 60 000 cilvēku 60 dienās. Ir skaidrs, ka mums būs gan labi ietaupījumi, gan laba ārpolitika.

SĒDI VADA: A. BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

  Manuel Medina Ortega, PSE grupas vārdā. – (ES) Manuprāt, referente un iepriekšējie runātāji jau norādīja uz šī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikuma galvenajām iezīmēm.

Runa ir par atziņu, ka ieroči un munīcija arī tiek iekļauti iekšējā tirgū, protams, nosakot tiem daudzus ierobežojumus. Tās nav parastas preces — tie nav saldumi vai preces atpūtai —, tie ir priekšmeti, kuriem vajadzīga stingra kontrole.

Protams, ierobežojumi jau ir paredzēti pašā Līgumā, proti, 30. un 296. pantā, kur dalībvalstīm noteikti svarīgi pienākumi šajā jomā. Tas, ka mums ir kopīgs tirgus, neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma ievērot drošības normas un neatņem tām tiesības šīs normas īstenot dzīvē, ja ir apdraudēta valsts drošība.

Ar Padomes piekrišanu un referentes Rühle kundzes profesionālajā vadībā Juridiskā komiteja un citas komitejas, kuras ar to sadarbojās un sagatavoja atzinumus, paveica ārkārtīgi labu darbu.

Es uzskatu, ka teksts, ko mēs šodien iesniedzam, ir ļoti līdzsvarots. Kaut gan uz papīra parādās ļoti daudz grozījumu, šodien mēs pamatā runājam tikai par vienu no tiem, proti, par 63. grozījumu, kurā rezumēts kompromisa gars. Šā grozījuma saturs un redakcija ir konsekventi, un tas nodrošinās visa tirgus efektīvu darbību.

Toubon kungs norādīja, ka šis teksts ir saistīts ar citiem starptautiskiem tekstiem. Runa ir par šomēnes paredzēto Oslo Konvencijas, kura aizliedz lietot kasešu munīciju, pieņemšanu vai, drīzāk, parakstīšanu, kā arī par konvenciju, kas aizliedz kājnieku mīnas, un virkni starptautisku nolīgumu un pat Eiropas Savienības tiesību aktu par ieroču lietošanas ierobežošanu. Es uzskatu, ka mūsu modelis ir nevis ieroču brīva aprite jebkurā laikā, bet regulēts tirgus, ko kontrolē gan dalībvalstis, gan, sākot no šī brīža, arī ES iestādes.

  Leopold Józef Rutowicz, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Atzinums par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par noteikumu un nosacījumu vienkāršošanu ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā ir neapšaubāmi svarīgs dokuments. Es gribētu pateikties Rühle kundzei par lielo darbu, kas ieguldīts tā tapšanā.

Šī direktīva vienkāršo kopējā tirgus darbību. Tā paaugstina arī konkurētspēju, tajā pašā laikā neierobežojot noteikumus, kas izriet no īpašiem apstākļiem konkrētā valstī. Tā aizsargā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības attiecībā uz tirdzniecību ar ražojumiem, kas saistīti ar aizsardzību. Pieņemtajos noteikumos iekļautās oficiālās prasības var traucēt MVU darbu. Tādēļ tas jāatceras, pārskatot direktīvas īstenošanu. Ņemot vērā tehniskos sasniegumus un jaunās saistības, kas pieņemtas, piemēram, attiecībā uz kājnieku mīnām un kasešu munīciju, Eiropas kopējais militāro preču saraksts ir pastāvīgi jāatjaunina.

Iesniegtie grozījumi ir saprātīgi. Jāizvairās no atkārtojumiem.

Mēs atbalstām šo direktīvu.

  Tobias Pflüger, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Komisijas priekšlikuma galvenā prasība ir „iekšējā tirgus netraucēta darbība”. Tā mērķis ir atvieglot bruņojuma eksportu Eiropā, un tas, protams, ietekmē arī eksportu ārpus ES. Būtībā tas nozīmē, ka ieroču eksports palielināsies, un Rühle kundzes ziņojums neko nemaina šajā direktīvas pamatievirzē. Ir daži pozitīvi grozījumi, piemēram, kājnieku mīnu un kasešu munīcijas izslēgšana. Runa nepārprotami ir par Eiropas militārās rūpniecības nostiprināšanu pret ārvalstu konkurenci, un tas ir pateikts pat Eiropas Parlamenta paziņojumā presei. Tas nostiprina ES militārās rūpniecības oligopolu veidošanās tendenci, jo tikai sešām ES dalībvalstīm ir liela, kompleksa militārā rūpniecība, un tās ir: Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Itālija un Spānija. Runa galvenokārt ir par atbalstu šo valstu eksportam. Bruņojuma eksports Kopienā nozīmē arī ieroču eksportu uz tādām valstīm, kas atrodas karastāvoklī, — Apvienoto Karalisti Irānā un Vāciju Afganistānā.

Ja paraugāmies uz direktīvas 24. apsvērumu, ir skaidrs, ka pat Rīcības kodekss, kas tagad laimīgā kārtā ir kļuvis tiesiski saistošs, ir atstāts dalībvalstu brīvai izvēlei. 24. apsvērumā noteikts — „tā kā lēmuma pieņemšana par eksporta licences piešķiršanu vai atteikšanu ir un būs katras dalībvalsts kompetencē, šāda sadarbība var balstīties tikai uz brīvprātīgu eksporta politikas koordinēšanu”. Mums nav vajadzīga palīdzība bruņojuma un militārajam tirgum, mums ir vajadzīga direktīva par atbruņošanos un bruņojuma pārveidošanu.

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu dedzīgs ES iekšējā tirgus atbalstītājs, taču ar aizsardzību saistīti ražojumi nav tas pats, kas citas preces un pakalpojumi. Ja kāda valsts eksportē ar aizsardzību saistītus ražojumus, tā ieņem noteiktu nostāju ārpolitikā un drošības politikā un tai ir jābūt gatavai uzņemties atbildību par šo eksportu. Komisijas priekšlikumā aizsardzības ražojumu sūtījumu jaunā sistēma ir attaisnota ar efektivitāti un piegādes drošību, un referente Rühle kundze atbalsta Komisiju galvenajās nostādnēs. Tas ir maldinošs arguments. Ja Eiropas valdošajai elitei izdosies panākt Lisabonas līguma pieņemšanu pretēji demokrātijas likumiem — un tas šķiet ļoti iespējams —, tad priekšlikums, ko mēs pašlaik apspriežam, būs liels solis virzībā uz militāru savienību. Nepieļausim to! Šajā jomā starpvaldību risinājumi ir tas ceļš, kas atbilst neatkarīgai valsts ārpolitikai un drošības politikai. Šie risinājumi ir efektīvi. Ziemeļvalstis pašlaik gatavojas sākt sarunas par šiem jautājumiem. Paldies par iespēju izteikties!

  Malcolm Harbour (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētājs es ļoti atbalstu šo ziņojumu un pateicos Jacques Toubon un Heide Rühle. Viņi abi — galvenokārt Heide Rühle vadībā — ir ārkārtīgi labi pārstāvējuši mūsu grupas intereses.

Kā daudzi no jums zina, es esmu iekšējā tirgus entuziasts. Taču es ļoti dedzīgi aizstāvu arī to, ka aizsardzībai un aizsardzības aprīkojuma apgādei ir jābūt pilnīgā dalībvalstu kontrolē šo valstu interešu dēļ. Šā priekšlikuma priekšrocība ir tas, ka mēs esam prasmīgi apvienojuši divas lietas. Es pateicos referentei un arī Padomei par to grozījumu pieņemšanu, kas apstiprināja, ka dalībvalstis joprojām pilnībā kontrolēs eksporta licenču noteikumus, attiecīgo ražojumu, tā lietošanu un galamērķi.

No otras puses, kā iekšējā tirgus entuziastam un it īpaši kā cilvēkam, kurš pārstāv apgabalu ar daudziem maziem, ļoti aktīviem aizsardzības nozares uzņēmumiem — un Lielbritānijas aizsardzības preču ražošanas nozare ir lielākā Eiropas Savienībā —, man jāsaka, ka šis priekšlikums būs ļoti izdevīgs uzņēmumiem, kuri darbojas, izpildot lielus, sarežģītus aizsardzības izstrādājumu līgumus. Turpmāk vairs nebūs vajadzīga tāda birokrātija, par kuras esību pilnīgi pareizi norādīja Komisija. Jūs jau iepriekš dzirdējāt Komisijas statistikas datus par to, ka pašlaik ik gadu tiek izdotas aptuveni 11 000 licences un kopš 2003. gada nav atteikta neviena licence. Patiesībā tas, ko mēs darām, ir procesa vienkāršošana, lai panāktu pienācīgu kontroli, nevis izdotu dokumentus, kas ne vismazākajā mērā neietekmē attiecīgos MVU. Tātad laikā, kad mēs esam pieņēmuši arī Mazās uzņēmējdarbības aktu, mēs cenšamies virzīt uz priekšu arī vienoto tirgu un uzlabot rūpniecības bāzi.

Šis priekšlikums ir ļoti vērtīgs, un es esmu pārliecināts, ka Parlaments to rīt atbalstīs.

  Jan Cremers (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Arī es gribētu izteikt pateicību referentei Rühle kundzei. Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupai sarunās vissvarīgākais bija tas, lai šī direktīva ne tikai radītu vienlīdzīgākus noteikumus rūpniecībai, bet arī nodrošinātu lielāku pārredzamību, kontroli un īstu atbilstību.

Turklāt manai grupai ir ārkārtīgi svarīgi, lai, vienkāršojot ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumus Kopienā, pienācīga uzmanība tiktu pievērsta arī ietekmei uz trešām valstīm, šajā gadījumā — ņemot vērā iespējamos ieroču pārvadājumus uz jaunattīstības valstīm.

Tādēļ, apspriežot aizsardzības ražojumu jauno licencēšanas sistēmu, mēs iestājāmies par Eiropas ārējo robežu kontroles uzlabošanu un sistēmu, kas nekādi nevar traucēt dalībvalstu sadarbību rīcības kodeksa un bruņojuma eksporta jomā.

Sarunās Padome pievienojās Parlamenta izteiktajai vēlmei, ka turpmāk ir jāzina precīzāk, kas pērk un pārdod ar aizsardzību saistītus ražojumus un kādi noteikumi ir jāievēro šajā jomā, kā arī Parlamenta viedoklim, ka ir jāpiemēro konkrētas sankcijas, tajā skaitā arī aizliegums darboties tirgū, ja uzņēmumi neievēro nolīgumus.

Debatēs, kas notika iepriekšējā plenārsēdē Briselē, es izteicos par brīvprātīgā rīcības kodeksa pārveidošanu par juridiski saistošu instrumentu. Jutos iepriecināts, kad pagājušajā nedēļā uzzināju, ka Padome ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu šajā jautājumā, pievienojot stingrākus noteikumus attiecībā uz ieroču sastāvdaļu eksportu. Darbojoties tādā ātrumā, Eiropa drīz kļūs par piemēru ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumu ziņā, un tas ir ārkārtīgi nepieciešams.

  Charlotte Cederschiöld (PPE-DE). – (SV) Uzlabojot tirgu — šis dokuments to panāks —, mēs palielinām aizsardzības nozares iespējas Eiropas tirgū. Kā mēs dzirdējām, iepriekšējās licencēšanas sistēmas bija sarežģītas un apgrūtinošas administratīvā ziņā, un tās nedeva iespēju noteikt atšķirību starp lojāliem sadarbības partneriem kaimiņvalstīs un jauniem dalībniekiem no trešām valstīm. Pateicoties šķēršļu samazināšanai un noteikumu saskaņošanai un vienkāršošanai, šis stāvoklis tagad mainās, un tas, protams, būs izdevīgi tirgū vadošajām valstīm.

Manā valstī ir ļoti konkurētspējīga aizsardzības rūpniecība, un mēs esam ieguvuši labu reputāciju starptautiskā līmenī saistībā ar miera uzturēšanas operācijām un demokrātijas veicināšanas centieniem. Tādēļ mums — gan man, gan manai valdībai — bija ārkārtīgi svarīgi saglabāt Zviedrijas 100 % kontroli pār eksportu uz trešām valstīm. Mēs nekādā gadījumā nevaram samierināties ar stāvokli, kad valstis, kuras ir iecietīgākas pret nedemokrātiskām un agresīvām valstīm, pērk no Zviedrijas ieročus un eksportē tos tālāk jau ārpus Zviedrijas kontroles.

Mēs gribam saņemt garantijas, ka ar aizsardzību saistītie ražojumi, ko mēs pārdodam, nenokļūs nepareizajās rokās, un tā dēvētie lietotāja sertifikāti dod šādas garantijas. Tādēļ es ar pilnīgu pārliecību atbalstu plenārsēdē iesniegto kompromisu un gribu pateikties par lielisko darbu visiem, kuri bija tajā iesaistīti.

  Barbara Weiler (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es ļoti atzinīgi vērtēju Rühle kundzes darbu un rīt droši vien balsošu par to, taču man joprojām ir zināmas bažas attiecībā uz saturu un procedūru.

Manuprāt, kopējais tirgus ar aizsardzību saistītajiem ražojumiem un konkurētspējas paaugstināšana nav pašmērķis. Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa nevēlas jaunu Eiropas Savienības militarizāciju, ar šo likumu mēs gribam panākt kaut ko citu. Mēs gribam lielāku pārredzamību, un to mēs saņemam. Mēs gribam efektīvāku sadarbību starp dalībvalstīm, un tās rezultātā, savukārt, samazināsies arī valsts aizsardzības budžeta izdevumi. Un nedrīkst nenovērtēt to — es vēršos īpaši pie viena no šī Parlamenta spārniem —, ka šie saistošie noteikumi veicinās korupcijas novēršanu. Mēs visi zinām, cik liela korupcija var būt šajā nozarē.

Šīm sarunām bija vēl viens pozitīvs iznākums — nav skarti dažu valstu, piemēram, Zviedrijas un Vācijas, noteiktie stingrie eksporta ierobežojumi.

Tomēr divas darvas karotes medus mucā ir palikušas: diemžēl Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja noraidīja manu priekšlikumu par to, ka demokrātiska kontrole pirmo reizi ir jāīsteno ar parlamentāras uzraudzības starpniecību; otrā darvas karote — mēs nevarējām iesniegt šo priekšlikumu vēlreiz, jo nebija notikušas pienācīgas debates Parlamentā. Taču šeit runa ir nevis par vingrošanas čībām, bet par bīstamām, kaitīgām precēm, un tādēļ man šķiet, ka mūsdienīgam parlamentam nepiestāv neoficiāli trialogi, kā tos nevainīgi dēvē neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz klimata pārmaiņu tiesību aktu paketi, rotaļlietām vai citiem likumiem.

  Marian Zlotea (PPE-DE). – (RO) Es gribētu sākt ar apsveikumu referentei Rühle kundzei un Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas „ēnu” referentam Toubon kungam par lielisko darbu, ko viņi veikuši, ņemot vērā šī ziņojuma tehnisko raksturu.

Priekšsēdētāja kungs! Šobrīd mums ir 27 valstu tirgi ar aizsardzību saistītiem ražojumiem; citiem vārdiem sakot, mēs vērojam līdzekļu neefektīvu izlietojumu. Balsojums par šo direktīvas priekšlikumu var būt ievērojams dalībvalstu solis aizsardzības jomā. Šī direktīva noteiks ar aizsardzību saistīto ražojumu jaunu, standartizētu licenču sistēmu.

Dalībvalstīm ir jāpieņem lēmumi par noteikumiem un nosacījumiem katra atsevišķa veida licences izdošanai, tajā skaitā atsevišķi reglamentētiem ražojumiem atkarībā no uzņēmumiem, kuri izmanto licences. Ja uzņēmums vēlas pirkt ražojumu, pamatojoties uz citā dalībvalstī izsniegtu licenci, tad šis ražojums ir jāsertificē šī uzņēmuma valstī. Ja tiks izveidotas dažāda veida licences ar aizsardzību saistītu ražojumu un pakalpojumu sūtījumiem Eiropas Savienībā, tad samazināsies šķēršļi, kas pašlaik kavē ar aizsardzību saistīto ražojumu apriti un apmaiņu iekšējā tirgū, un vienlaikus samazināsies arī konkurences kropļojumi.

Šo pasākumu īstenošana ir tikai daļa no milzīgās iniciatīvas, kuras mērķis ir biežāk īstenot ar aizsardzību saistītus publiskā iepirkuma projektus un atvieglot to norisi, protams, saskaņā ar starptautiskām konvencijām.

Nobeigumā es gribētu izteikt pārliecību, ka sarunās panāktie kompromisa grozījumi būs zelta vidusceļš, kas nāks par labu visiem. Paldies!

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Kaut gan daudzi efektīva vienotā tirgus elementi var būt ļoti vēlami, aizsardzība un līdz ar to aizsardzības nozares paplašināšana ir ļoti īpašs gadījums: tai ir ārkārtīgi liela nozīme valsts stratēģijā.

Kā jau minēja citi runātāji, 80 % no aizsardzības izdevumiem un 98 % no pētniecības un izstrādes attiecas uz sešām no divdesmit septiņām ES dalībvalstīm. Šīs sešas valstis jau brīvprātīgi izstrādā kopīgus licencēšanas noteikumus. Tādēļ man jājautā, kāpēc Komisija domā, ka šāda veida direktīva ir tik svarīga?

Jāatzīst, ka tā šķiet nekaitīga. Manuprāt, tā nenosaka Kopienas kompetenci ar aizsardzību saistītu ražojumu tirdzniecībā. Aizsardzības nozares profesionāļi, ar kuriem es konsultējos, šķiet atviegloti, bet Rühle kundze domā, ka runa ir par sankcijām un eksporta kontroli, un komisārs Verheugen kungs šo uzskatu ir apstiprinājis. Toubon kungs uzsver, ka teksts neattiecas uz eksportu.

Atgādinu, ka Komisijas pienākums būs pārraudzīt direktīvas īstenošanu un novērtēt tās ietekmi uz Eiropas ar aizsardzību saistīto ražojumu tirgu un Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi. Būtu neparasti, ka Komisija velta tik daudz laika šādam projektam, ja tā mērķis būtu tikai vienkāršot noteikumus un procedūras.

Man šķiet dīvaini, ka šajā direktīvā ir tik maz Apvienotajai Karalistei izdevīgu noteikumu, kaut gan Apvienotajā Karalistē ir vislielākā aizsardzības rūpniecība Eiropas Savienībā. Tiešām, birokrātija palielinās, un nāksies ieviest jaunu sertificēto uzņēmumu koncepciju. Es neesmu pārliecināts, ka tas ir pietiekams attaisnojums direktīvai, lai to vēl varētu uzskatīt par samērā nevainīgu.

Tas noteikti ir solis virzībā uz ES lielāku iesaistīšanos aizsardzībā. Mums ir vajadzīgs apstiprinājums, ka komerciālie un rūpnieciskie ieguvumi ir tik nozīmīgi, lai tie attaisnotu šādu tiesību aktu, un ka, samazinot šķēršļus Kopienas iekšējā tirdzniecībā, neveidojas slēpti šķēršļi aizsardzības izstrādājumu tirdzniecībai ar valstīm ārpus ES. Es gribētu saņemt Padomes un Komisijas apliecinājumus šajā jautājumā.

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu sveikt apspriežamo direktīvu kā nozīmīgu soli virzībā uz birokrātijas vienkāršošanu režīmiem, ko dalībvalstis noteikušas ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā.

Es atzīstu, ka šī direktīva sasniegs mērķi — samazināt ar šāda veida ražojumu apriti saistīto nenoteiktību, vienlaikus saglabājot valsts lēmējtiesības šajā jautājumā.

Lai arī netieši, tā palīdzēs īstenot vienādošanu un standartizāciju ļoti daudzveidīgā tirgū, tādējādi visbeidzot veicinot mūsu Eiropas Savienības integrāciju aizsardzības, drošības politikas un ārpolitikas jomā. Problēmas gaidāmas praktiskajā pielietojumā, jo pašlaik noteiktos standartus nedrīkst padarīt neesošus ar izņēmumiem, kurus, savukārt, nevar pilnībā atmest, ņemot vērā šī jautājuma sarežģītību.

Nobeigumā es teikšu, ka apspriežamā direktīva — vai drīzāk tās uzlabošana nākotnē — būs lietderīga, jo tā norādīs dalībvalstīm pašlaik pieņemamās turpmākās integrācijas robežas aizsardzības un drošības jomā.

  Bogusław Liberadzki (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es nepiekrītu Van Orden kunga izvirzītajai pieejai, un es gribētu paskaidrot, kāpēc. Mēs izskatām regulējumu, kas attiecas uz konkrētu ekonomikas nozari, saskaņošanu, procedūru vienkāršošanu, saistošus noteikumus uzņēmumiem, kā arī ārējā tirgus reglamentu. Tādēļ tā ir svarīga joma arī no atsevišķu dalībvalstu ekonomikas viedokļa. Ja valstīm tiek dota lielāka brīvība, tās var izmantot šīs varbūtējās iespējas. Turklāt tas viss ir ļoti svarīgi arī attiecībā uz mūsu stāvokli starptautiskajos tirgos. Es gribētu uzsvērt, ka ne Eiropas Parlaments, kura deputāti mēs esam, ne pati Eiropas Savienība nav imūna pret vispārējo stāvokli pasaulē un atsevišķos tās reģionos. Mēs neesam vienaldzīgi arī pret problēmām, kas saistītas ar mieru un konfliktiem.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribētu pateikt tikai divas īsas piezīmes.

Ar vienu no iekšējā tirgus direktīvām nevar reglamentēt jautājumus, kas skar ieroču eksporta kontroli valstīs ārpus Eiropas Savienības, atbruņošanos un vispārējo bruņojuma kontroli. Šos jautājumus varētu reglamentēt tikai tad, ja mums Eiropas Savienībā būtu nevis tikai kopīga, bet Kopienas ārpolitika un drošības politika, — un mums tās nav. Tādēļ mums ir jāpaliek pie tā, ko mēs varam darīt, un tas ir mans otrais komentārs.

Kamēr Eiropas Savienības dalībvalstis uzskata, ka tām ir vajadzīgi bruņotie spēki, un kamēr mēs domājam, ka mūsu drošību var garantēt tikai — vai, teiksim, arī — bruņoto spēku saglabāšana, Eiropas nodokļu maksātājiem būs tiesības gaidīt, ka viņi par savu naudu saņems iespējami efektīvus pakalpojumus. Eiropas tirgus ar aizsardzību saistītajiem ražojumiem ir gluži vienkārši neefektīvs: tajā tiek izšķiestas neticami lielas naudas summas, ko varētu izlietot labāk, iegādājoties mūsdienīgākus, tehnoloģiski sarežģītākus un arī bruņotajiem spēkiem labākus ieročus, kurus varētu labāk izmantot Eiropas drošības nostiprināšanai. Ja jūs pajautātu sev, kā tas var būt, ka Eiropas aizsardzība maksā gandrīz 40 % no ASV aizsardzības budžeta, bet Eiropas bruņoto spēku efektivitāte un kaujas spējas nesasniedz pat 10 % no ASV bruņoto spēku efektivitātes, tad jūs redzētu, kur ir problēma. Problēma ir arī tajā apstāklī, ka mums ir šī nevajadzīgi sarežģītā un dārgā Kopienas ieroču tirgus licencēšanas sistēma.

Ar to vien, ka mēs likvidējam joprojām pastāvošās licences, mēs ietaupīsim EUR 450 miljonus — tikai ar to vien. Tai dalībvalstij, kuru minēja Van Orden kungs un kura nākotnē varēs iztērēt pati savam aizsardzības budžetam lielu daļu no ietaupījumiem, tas katrā ziņā bija iemesls atbalstīt Komisijas priekšlikumu. Mums ir jāpievērš uzmanība ar aizsardzību saistīto ražojumu Eiropas tirgus darbības uzlabošanai, citiem vārdiem sakot, mūsu aizsardzības un drošības efektivitātes uzlabošanai — par to arī patiesībā ir runa —, un ir jāsamazina mūsu atkarība no bruņojuma, kas nenāk no Eiropas valstīm. Šai direktīvai ir paralēla direktīva, proti, Direktīva par publisko iepirkumu aizsardzības vajadzībām, kas vēl jāapspriež Parlamentā. Komisija apzināti nāca klajā ar šīm direktīvām kā ar vienotu paketi, jo šie divi pasākumi būs pilnīgi efektīvi tikai tad, ja tiks pieņemta otrā daļa. Tādēļ nobeigumā es gribu jūs lūgt pieņemt ne tikai šo projektu, bet arī nākamo projektu par Eiropas iepirkumu aizsardzības vajadzībām.

  Heide Rühle, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Arī es gribu vēlreiz norādīt, ka šī ir iekšējā tirgus direktīva, nevis ārpolitikas direktīva. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi. Mums vienkārši nebūtu iespējas pieņemt direktīvu ārpolitikas jomā: šajos jautājumos ar Parlamentu tikai apspriežas, un tas nevar piedalīties koplēmumā. Mums ir pilnas koplēmuma tiesības, ja ir runa par direktīvu, kuras pamatā ir kopējais tirgus, un tāpēc mēs varējām ieviest pārredzamību nozarē, kas līdz šim atradās pārāk dziļā ēnā.

Es tikai gribētu atbildēt Pflüger kungam, kurš draudēja ar oligopolu veidošanos: kas mums ir pašlaik? Mums ir Starptautiskā Darba organizācija (ILO), kurā lielākās valstis jau darbojas un ir atvieglojušas savstarpējos pārvadājumus. Tagad mēs atveram visu iekšējo tirgu saskaņā ar pārredzamiem noteikumiem, ar saistībām attiecībā pret dalībvalstīm un uzņēmumiem, un tādējādi mēs darbojamies pret šo oligopolu veidošanos, tāpēc jūsu arguments vienkārši neiztur kritiku.

Atbildot arī uz otru jautājumu, proti, ko mēs darām, lai nodrošinātu šīs direktīvas ieviešanu, citiem vārdiem sakot, īstenošanu, un ko mēs darīsim ar novirzēm: Komisija regulāri ziņos Parlamentam par īstenošanu, jo mums visiem ir skaidrs, ka šeit mēs kuģojam nezināmos ūdeņos, un šis solis ir jāatbalsta ar regulārām pārbaudēm un uzticības veidošanu starp dalībvalstīm.

Tas viss ir pateikts direktīvā. Kas attiecas uz grozījumiem, mūsu komiteja pieprasīja — un, manuprāt, tas ir ļoti svarīgi –, lai grozījumus būtu iespējams izdarīt tikai ar Komisijas un Parlamenta piekrišanu, tādēļ izņēmumi būs tikai tad, ja Parlaments tiem piekritīs. Šeit mums ir regulatīvā kontroles procedūra, un es domāju, ka arī tas ir nozīmīgs solis uz priekšu, jo tieši to mēs gribam panākt: šīs nozares standartizāciju, skaidrus, pārredzamus noteikumus, salīdzināmību un uzlabotu kontroli.

Manuprāt, to visu mēs varam sasniegt, pamatojoties uz kopējo tirgu, un mēs to nebūtu panākuši uz kāda cita pamata, tāpēc es tiešām nesaprotu Pflüger kunga vispārējo kritiku.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 16. decembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Bogdan Golik (PSE), rakstiski. – (PL) Es vēlos izteikt atbalstu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteikumu un nosacījumu vienkāršošanu ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā (COM (2007) 0765).

Jānorāda, ka ES dalībvalstis konsekventi izslēdza no Eiropas integrācijas procesa ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumus, pamatojot to ar dalībvalstu noteikumu daudzveidību. Tā rezultātā aizsardzības tirgi netika atvērti, bet tas nelabvēlīgi ietekmēja visas ES dalībvalstis. Taču integrācijas pastiprināšanas un reformu procesi bruņojuma nozarē paaugstina arī Eiropas drošības un aizsardzības politikas efektivitāti.

Direktīvā par noteikumu un nosacījumu vienkāršošanu ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem iekļautie noteikumi palielinās arī procedūru pārredzamību, un tiks vienkāršotas ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumu pamatnostādnes Kopienā. Tas nozīmēs uzlabotu piegādes drošību un uzticamību, Eiropas aizsardzības nozares konkurētspējas palielināšanu un lielāku paļāvību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Pārliecinoša politika ir atbilstīgi jāfinansē. No finanšu un darbības viedokļa ir vēlams konsolidēt pamatnostādnes, kurās noteikts, kā tiek veikti ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumi, un šāda konsolidācija ir daļa no atļaujas piešķiršanas procedūras vienkāršošanas procesa. Es atbalstu direktīvas projektu, kas šajā jomā saskaņo dalībvalstu noteikumus. Tas ir solis pareizajā virzienā. Tas palīdzēs atvērt dalībvalstu tirgus, nostiprināt tirdzniecības attiecības starp ES un trešām valstīm, kā arī dos MVU sadarbības iespēju Kopienas iekšējā tirgū.

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc lielākā daļa ES iedzīvotāju iebilst pret tā dēvēto Lisabonas līgumu, ir tas, ka ar šo līgumu tiek radīta un vienlaikus nostiprināta ES militarizācija, nevis dota iespēja veidot ES kā absolūti miermīlīgu projektu. Pret ES militarizāciju galvenokārt iestājas Eiropas kreisie. Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteikumu un nosacījumu vienkāršošanu ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā (A6-0410/2008) ir raksturīgs ES militarizācijas piemērs. Maigu un maldinošu apzīmējumu aizsegā, piemēram, „ar aizsardzību saistīti izstrādājumi” un „Eiropas aizsardzības nozare”, šīs militarizācijas mērķis ir krasi vienkāršot un nostiprināt ieroču tirdzniecību un ražošanu Eiropas Savienībā, vienlaikus nodrošinot ekonomiskas priekšrocības maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tik nopietnā un sarežģītā jomā šādi argumenti ir nepieņemami. ES militarizācija, proti, arī ieroču ražošana, ir ceļš, pa kuru ES nekādā ziņā nedrīkst iet.