Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 15. decembris - Strasbūra

21. Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme digitālā pasaulē (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. − – Nākamais punkts ir Prets kundzes Kultūras un izglītības komitejas vārdā sniegtā ziņojuma (A6-0461/2008) par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālā pasaulē īss izklāsts (2008/2129(INI)).

  Christa Prets, referente. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, šajā vēlajā stundā plašsaziņas līdzekļu vairs šeit nav, tomēr plašsaziņas līdzekļu lietotprasme vēl ir nepieciešama!

Kas ir plašsaziņas līdzekļu lietotprasme un kāpēc tā ir tik svarīga, ka mēs tai veltām vairāk uzmanības? Digitālā attīstība, jaunās tehnoloģijas un informācijas tehnoloģijas patiesībā ir jau mūs apdzinušas savā attīstībā, un mēs faktiski atpaliekam gan to izmantošanā, gan veidā, kā mēs mācām un mācāmies. Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme nozīmē spēju izmantot plašsaziņas līdzekļus, lai saprastu un kritiski novērtētu dažādos plašsaziņas līdzekļu un to satura aspektus un spētu sazināties dažādos kontekstos.

Ne tikai šiem izglītības faktoriem, bet arī aprīkojumam un jauno tehnoloģiju pieejamībai ir absolūti izšķiroša nozīme, un šajā ziņā pastāv liela atšķirība starp, piemēram, dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm un starp lauku un pilsētu teritorijām. Šajā sakarībā vēl ir jāveic lieli ieguldījumi infrastruktūrā. Šī iemesla dēļ plašsaziņas līdzekļu lietotprasme arī var tikt izprasta plašākā nozīmē kā pieeja jaunām informācijas tehnoloģijām un šo tehnoloģiju sniegtā satura kritiska izmantošana. Visi plašsaziņas līdzekļu lietotāji ir mērķa grupas — vienalga, jauni vai veci. Mērķis ir gūt pārliecību, ka mēs protam veikt kritisku analīzi. Mēs nosakām trīs mērķus, turot šo prātā: informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamības garantēšana; plašsaziņas līdzekļu satura un kultūras analīze un kritiska apstrāde; un neatkarīgs atspoguļojums, plašsaziņas līdzekļu tekstu radīšana un droša mijsadarbība ar tehnoloģijām.

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei ir jākļūst par pamatprasmi, kas nozīmē, ka tai jābūt gan skolotāju izglītības, gan skolu izglītības sastāvdaļai. Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei ir jābūt daļai no skolotāju profesionālās sagatavotības, lai tādējādi skolotāji paši varētu to apgūt un varētu mācīt to. Mēs iesakām arī šajā jomā nepārtraukti atjaunināt plašsaziņas līdzekļu mācību moduļus, lai tādējādi nodrošinātu arī nepārtrauktu izglītību šajā laukā.

Skolās plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei jākļūst par mācību saraksta integrētu sastāvdaļu ikvienā līmenī. Mēs tagad esam sasnieguši to pakāpi, kad lielākā daļa bērnu māca viens otram, kā mijsadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem un jaunām tehnoloģijām, bet diemžēl vēl nav panākts izglītota mijsadarbības līmenis un galvenais, arī plašsaziņas līdzekļu izmantošanas sekas pašlaik vēl nav pietiekami labi apzinātas.

Ir jādomā arī par vecākiem cilvēkiem, un plašsaziņas lietotprasmei ir jākļūst par mūžizglītības neatņemamu un integrētu sastāvdaļu, jo vecāka gada gājuma cilvēkiem ir sevišķi svarīgi spēt apgūt tehnoloģiju, lai saglabātu neatkarību un varētu vēl ilgāk uzturēt saikni ar kopienas dzīvi.

Taču visam progresam, kas nāk kopā ar šo tehnoloģiju, protams, ir arī blaknes tāpat kā visam citam dzīvē. Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka pastāv arī nepamanītas briesmas tieši tagad, īpaši saistībā ar sekām, kad bērni ar citiem sazinās šajā jaunajā veidā — ar emuāru palīdzību vai kā citādi. Kad viņi to dara, viņiem — tāpat kā ikvienam pieaugušajam — jāapzinās, ka internetā visu var izgūt jebkurā laikā. Kad es savus personas datus ielieku internetā, es padaru tos pieejamus katram, un tas nozīmē, ka katrs indivīds var izmantot manus vai kāda cita lietotāja datus, lai izveidotu manas personības tēlu, kas var ietekmēt manu autobiogrāfiju vai iesniegumus, kurus es rakstu, un kam var būt pavisam graujoša ietekme uz manu nākamo profesionālo dzīvi.

Situācija, kura mums ir vajadzīga un kuru mēs gribam panākt, ir tāda, lai mēs izmantotu plašsaziņas līdzekļus kompetentā veidā, bet lai mēs paši netiktu izmantoti, un tieši to mums ir jācenšas panākt.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Komisija sevišķi atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta ziņojumu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālā pasaulē.

Ļaujiet man vispirms apsveikt referenti Prets kundzi un Kultūras un izglītības komiteju par viņu darbu.

Eiropas Komisija uzskata, ka izglītība par plašsaziņas līdzekļiem ir svarīgs elements eiropiešu aktīvā līdzdalībā šodienas inovāciju un informācijas sabiedrībā.

Augstāka līmeņa plašsaziņas līdzekļu izglītība var nozīmīgi palīdzēt sasniegt Lisabonas mērķus.

Arī Padome ir vienisprātis šajā jautājumā. Tā izteica to Audiovizuālo līdzekļu ministru padomē 2008. gada 21. maijā, pieņemot secinājumus par digitālo kompetenci.

Parlamenta ziņojums pareizi uzsver plašsaziņas līdzekļu izglītības nozīmi eiropiešu iesaistē un demokrātiskajā līdzdalībā, kā arī starpkultūru dialoga veicināšanā un patērētāju aizsardzības jomā.

Komisija piekrīt Parlamentam, ka plašsaziņas līdzekļu izglītība attiecas uz visiem plašsaziņas līdzekļiem, arī televīziju, filmām, mūzikas ierakstiem, preses izdevumiem, internetu un visām jaunām digitālām komunikāciju tehnoloģijām.

Plašsaziņas līdzekļu izglītība ir pamata kompetence, kas ir jāapgūst jaunajai paaudzei, kā arī viņu vecākiem, skolotājiem, plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem un vecākiem cilvēkiem.

Komisija 2009. gadā turpinās labākās prakses apmaiņas veicināšanu, atbalstot cita starpā tādas pašreizējās darbības kā MEDIA 2007, MEDIA International sagatavošanas darbu un direktīvu par televīzijas apraides darbībām, AVMS direktīvu. Sevišķi attiecībā uz ziņošanas pienākumiem, kas noteikti ar AVMS direktīvu, ir uzsākts pētījums, lai izveidotu kritērijus dažādu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes līmeņu vērtēšanai. Dalībvalstis tiks informētas par šo pētījumu rītdien AVMS direktīvas kontaktkomitejas sanāksmē. Nobeiguma ziņojums nāks klajā 2009. gada jūlijā.

Noslēgumā man ir prieks, ka Komisija un Parlaments atzīst nepieciešamību pieņemt ieteikumu par plašsaziņas līdzekļu izglītību 2009. gadā.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 16. decembrī.