Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 15. decembris - Strasbūra

22. Uzziņu sabiedrību maldinošā darbība (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Busuttil kunga Lūgumrakstu komitejas vārdā sniegtā ziņojuma (A6-0446/2008) par uzziņu sabiedrību maldinošo darbību (lūgumraksti 0045/2006, 1476/2006, 0079/2003, 0819/2003, 1010/2005, 0052/2007, 0306/2007, 0444/2007, 0562/2007 un citi) īss izklāsts (2008/2126(INI)).

  Simon Busuttil, referents. − (MT) Šis ziņojums tika sagatavots, jo Eiropas Parlaments saņēma vairāk nekā 400 lūgumrakstu no saviem pilsoņiem, proti, no maziem uzņēmumiem, kas ir kļuvuši par krāpniecisku reklāmu upuriem tādējādi, ka viņi ir ievietoti komerciālās uzziņās pretēji savai gribai. Upuri saņēma šādu veidlapu, un viņus lūdza to aizpildīt, radot viņiem iespaidu, ka viņi parakstās par bezmaksas iekļaušanu uzziņās. Viņi tomēr pēc tam saņēma vēstuli un saprata, ka nezinot viņi ir stājušies līguma attiecībās, kas rada viņiem maksājuma saistības par aptuveni 1 000 eiro uz trim gadiem. Tieši tā notiek ar šo uzziņu sabiedrību upuriem, kuras mēs uzskatām par krāpnieciskām. Es vēlos piebilst, ka sabiedrība, kurai pieder European City Guide uzziņu katalogs, ir minēta visbiežāk šajos lūgumrakstos. Ir vērts atzīmēt, ka šī sabiedrība ir izdarījusi arī ievērojamu spiedienu uz šī Parlamenta deputātiem, cenšoties pārtraukt vai izjaukt ziņojumus, kurus mēs šodien sniedzam. Tomēr par laimi tai neveicās par spīti tam, ka tā ne vienmēr sniedza mums pareizu informāciju. Kādi bija šī ziņojuma rezultāti? Mēs atklājām, ka pastāv ļoti reāla problēma, ka tā ir plaši izplatīta un ka tā ir sastopama visā Eiropas Savienībā. Turklāt izrādījās arī, ka tā iedarbojas uz daudziem maziem uzņēmumiem, kā arī profesionāļiem un citiem indivīdiem, kuriem nemaz nav jābūt uzņēmuma īpašniekiem. Mēs atklājām, ka šī problēma ietekmē uzņēmumus starptautiskā mērogā un ka tai ir ne tikai spēcīga finansiāla, bet arī nopietna psiholoģiska ietekme uz šīs krāpšanas upuriem, kas ir pierunāti parakstīt veidlapu, un pēc tam tos vajā sabiedrība, lai piedzītu maksājumu. Ko mēs ierosinām ziņojumā? Pirmkārt, mēs izveidojam pasākumu sarakstu, lai palielinātu zināšanu līmeni un tāpēc samazinātu upuru skaitu, kuri pirmām kārtām iekrīt slazdā. Otrkārt, mums ir jānodrošina, ka esošie Eiropas tiesību akti tiek pildīti, kā pienākas. Šeit jāatzīmē, ka katru reizi, kad šis jautājums tika uzdots Komisijai, tā atbildēja, sakot, ka Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošana valsts līmenī ir atstāta dalībvalstu izlemšanai. Mēs zinām par šo izlemšanas atļauju, bet es vēlos atgādināt Komisijai, ka Eiropas Komisijas pienākums ir nodrošināt, ka Eiropas Savienības likumi dalībvalstīs tiek efektīvi īstenoti. Mēs ierosinām arī grozīt Eiropas tiesību aktus, lai labāk risinātu šo problēmu. Mēs atklājām, piemēram, ka Austrijas modelis ir īsts paraugs, jo Austrija grozīja savas valsts likumdošanu, lai tā būtu piemērojama konkrēti šim krāpniecisko uzziņu sabiedrību jautājumam. Mans beidzamais punkts attiecas uz nepieciešamību palīdzēt upuriem, iesakot viņiem neveikt nekādus maksājumus šīm komerciālajām uzziņu sabiedrībām, pirms viņi nav saņēmuši kārtīgu padomu. Pirms noslēguma es vēlos sirsnīgi pateikties Lūgumrakstu komitejai par vienprātīga atbalsta sniegšanu šim ziņojumam, un es vēlos pateikties arī visiem saviem darbiniekiem. Turklāt pateicība no visas sirds pienākas komitejas sekretāram David Lowe kungam. Ja ziņojums tiks pieņemts, tas dos divas skaidras ziņas — pirmkārt, visiem upuriem, rādot viņiem, ka mēs saprotam viņu stāvokli un esam pilnīgi viņu pusē, un, otrkārt, šīm krāpnieciskajām komerciālo uzziņu sabiedrībām, brīdinot tās: „Nekavējoties izbeidziet savas krāpnieciskās darbības, jo Parlaments jums ir cieši uz pēdām”.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta pieliktās pūles šī ziņojuma izstrādē un aktīvi pētīs tā secinājumus.

Es vēlētos atzīmēt, ka pats ziņojums skaidri norāda, ka sakarā ar to, ka konkrētā problēma attiecas uz attiecībām uzņēmumu starpā, liela daļa Kopienas tiesību aktu par patērētāju aizsardzību, tostarp Direktīva 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētāju, un Regula (EK) 2006/2004 par sadarbību patērētāju aizsardzības jomā, nav piemērojama.

Tomēr noteikta veida aizsardzību sniedz Direktīva 2006/114/EK par salīdzinošu un maldinošu reklāmu. Atbilstīgi šīm direktīvām uz valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par tiesību aktu piemērošanas uzraudzību, un/vai uz kompetentajām tiesām tajās dalībvalstīs, kurās šie uzņēmumi veic savas darbības, gulstas pienākums nolemt katrā atsevišķajā gadījumā, vai komerciālais paziņojums ir maldinošs, un veikt pienācīgu piespiedu darbību.

Es vēlētos arī uzsvērt, ka vairākas iestādes un kompetentas tiesas Spānijā un Beļģijā, piemēram, ir jau noteikušas piespiedu pasākumus pret šādu praksi un guvušas vairākus pozitīvus rezultātus.

Negodīgas komercprakses direktīva neattiecas uz uzņēmuma komercpraksi attiecībā pret uzņēmumu, jo nav argumenta valstu tiesību aktu pilnīgai saskaņošanai saistībā ar negodīgu konkurenci. Pilnīgi saskaņota direktīva par uzņēmumu negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētāju jau bija ļoti vērienīgs priekšlikums, kas būtu beidzies ar neveiksmi, ja tās apjoms būtu ticis paplašināts, ietverot negodīgu konkurences praksi uzņēmuma attiecībās pret uzņēmumu.

Konsultēšanās rezultātā radītais priekšlikums un darbs Padomē ir parādījis, ka nebija gandrīz nekāda atbalsta direktīvas apjoma paplašināšanai par uzņēmuma negodīgu komercpraksi attiecībā pret uzņēmumu. Lai gan dažas dalībvalstis iestājās par šīs direktīvas apjoma paplašināšanu un par negodīgu konkurenci, citi izteica atbalstu patērētāju aizsardzībai, bet nepiekrita papildu saskaņotas noteikumu sistēmas par negodīgu konkurenci ieviešanai ES līmenī.

Lai gan Komisija nevar uzsākt darbību pret uzņēmumiem, kas ir iesaistīti šādā praksē, tā ir centusies uzņēmumiem darīt zināmu par šo problēmu, sniedzot tās izklāstu dažādās Eiropas profesionālās organizācijās. Šis temats tika īpaši izskatīts Uzņēmumu atbalsta tīklā, un tajā pašā laikā Mazās uzņēmējdarbības akts aicina dalībvalstis aizsargāt savus mazos un vidējos uzņēmumus pret negodīgu praksi. Komisija turpinās pārbaudīt citas metodes, kā palielināt uzņēmumu zināšanas, ja tā uzskatīs to par pareizu.

Turklāt Komisija ir rakstījusi kompetentajām iestādēm attiecīgajās dalībvalstīs — Spānijā, Austrijā un Vācijā, — lai vērstu to uzmanību uz to, ka situācija turpinās, un lai lūgtu tām papildu informāciju. Saņemtās atbildes dod skaidrību par to, ka valsts iestādes zina par šo problēmu un tām ir tiesību akti, ar kuru palīdzību to risināt; nepieciešamības gadījumos tās jau ir izmantojušas paredzētos pasākumus.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 16. decembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. - Tā kā es gadiem ilgi esmu izvērsis cīņu pret šīm krāpnieciskajām organizācijām, es ar prieku atbalstu šo ziņojumu.

Šī problēma plešas pāri robežām. Katru gadu viltus ceļā tiek panākts, ka tūkstošiem uzņēmumu, labdarības biedrību un brīvprātīgo grupas visā Eiropā paraksta kaut ko, kas izskatās pēc pilnīgi nevainīga ieraksta uzziņu katalogā. Īstenībā viņi tiek ievilināti sarežģītā līgumā, un tad pret viņiem vēršas agresīvas prasības par naudu, neļaujot pārtraukt līgumu.

Ir vitāli nepieciešams novērst juridiskās nepilnības, kas ļauj šiem krāpnieciskajiem uzņēmumiem darboties.

Es sevišķi mudinu Komisiju sekot šī ziņojuma galvenajiem ieteikumiem un iesniegt Parlamentam Negodīgās komercprakses direktīvas apjoma paplašinājumu, lai konkrēti aizliegtu reklāmas šādās uzziņu sabiedrībās, izņemot gadījumus, kad iespējamie klienti ir skaidri informēti reklāmā par to, ka viņiem tiek piedāvāts līgums par samaksu.

Šie ieteikumi ir juridiski vienkārši — Austrija jau ir vērtīgi papildinājusi savu transponēto NKPD, iekļaujot tajā tieši šo noteikumu — bet tie ļoti lielā mērā uzlabotu aizsardzību uzņēmumiem un citām organizācijām, kas kļūst par šo krāpnieku upuriem, un raidītu skaidru signālu uzziņu krāpniekiem, ka viņu dienas ir skaitītas.