Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2126(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0446/2008

Debates :

PV 15/12/2008 - 22
CRE 15/12/2008 - 22

Balsojumi :

PV 16/12/2008 - 3.25
CRE 16/12/2008 - 3.25
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0608

Debates
Otrdiena, 2008. gada 16. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

4. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

– Ziņojums: Philip Bushill-Matthews (A6-0454/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Hubert Pirker (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Uzņēmumu padome ir pastāvējusi 14 gadus, un bija pienācis laiks to pārveidot. Es balsoju par ziņojumu, jo tas beidzot ļaus Eiropas Uzņēmumu padomi piemērot jaunajiem apstākļiem. Mums ir liels daudzums tā saukto Eiropas uzņēmumu jeb uzņēmumu, kas strādā starptautiskā mērogā. Tādēļ bija jāpielāgo Eiropas Uzņēmumu padomes kompetences joma, lai atbilstu šīm jaunajām prasībām. Mums ir jāatbalsta šis ziņojums kaut vai tāpēc, ka tas garantē, ka visos uzņēmumos, kuros notiek pārrobežu darbs un kuros ir jāņem vērā darba ņēmēju pārrobežu intereses, darba ņēmēji tiek faktiski pārstāvēti Eiropas Uzņēmumu padomē.

 
  
  

– Ziņojums: Giuseppe Gargani (A6-0483/2008)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, tādās reizēs kā šī dažkārt ir vērts atgriezties pie sākotnējiem principiem un jautāt, kāpēc mums vispār ir vajadzīgs Eiropas regulējums šajā jomā. Ja jūs man vēlaties kaut ko pārdot un es vēlos to pirkt no jums, un, ja gan pircējs, gan mazumtirgotājs ir apmierināti ar mērvienībām, tad tas noteikti nav valstu valdību ziņā, nemaz nerunājot par Eiropas Savienību, nostāties starp viņiem un pasludināt viņu darījumu par nelikumīgu. Tas var izklausīties nesaprotami vai akadēmiski, bet manā valstī ir bijusi tiesvedība, kas ir aizņēmusi milzīgi daudz laika un sagādājusi cilvēkiem lielas ciešanas, jo viņi bija kārtojuši darījumus ar saviem pircējiem mērvienībās, ar kurām šie pircēji ir apmierināti. Tas ir vēl viens piemērs tam, kā vara ir aizvirzījusies prom no nacionālām valstīm un pretim tiem, par ko mēs nevaram balsot Eiropas iestādēs.

Es tikai vēlētos atkārtot mūsu aicinājumu rīkot referendumu par Lisabonas līgumu. Pactio Olisipiensis censenda est!

 
  
MPphoto
 
 

  Martine Roure (PSE). (FR) Priekšsēdētāja kungs, šī tiešām ir vēsturiska diena Parlamentam. Mēs esam smagi strādājuši, lai to sasniegtu: Es pat atļaušos teikt, ka šis dokuments tika gatavots 15 gadus.

Jūs pats to zināt, jo esat vadījis darba grupu, kas visnotaļ pamatoti juta, ka palīgu nolikums ir svarīgs jautājums. Mums tā ir liela darba kulminācija. Kā jau jūs teicāt, pārējie priekšsēdētāji pirms Pöttering kunga visi ir devuši nozīmīgu ieguldījumu šī rezultāta sasniegšanā - vēl tikko es pateicos Fontaine kundzei, kad satiku viņu uz kāpnēm.

Tomēr man arī jāsaka, ka es vēlētos pateikties darba grupai, kurā jūs pats bijāt iesaistīts. Šajā darba grupā strādāja Friedrich kungs, Lulling kundze, Nicholson kungs, De Vits kundze un Wallis kundze – es ceru, ka es nevienu neaizmirsu, – un man jāsaka, ka šajā grupā valdīja liela solidaritāte, tādēļ mēs esam guvuši panākumus. Tāpat es vēlētos izteikt atzinību Juridiskajai komitejai, kura spēja pārņemt stafetes nūjiņu, pieņemt izaicinājumu un ātri strādāt - liels paldies!

 
  
  

– Ziņojums: Simon Busuttil (A6-0446/2008)

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt referentu par šo ziņojumu. Es nobalsoju par viņa ieteikumiem, jo pie manis vērsās burtiski simtiem vēlētāju no visas Austrummidlendas, no Notingemas līdz Deiventrijai, no Glosopas līdz Linkolnai, kurus bija ietekmējis viens no direktorijiem, no kuriem referents cenšas atbrīvoties - Eiropas pilsētu ceļvedis. Attiecīgais uzņēmums būtībā krāpj cilvēkus, sūtot rēķinus un draudot ar tiesvedību, ja viņi tam nesamaksās par reklāmu, kura vienkārši nekad nav parādījusies produktā, kuru tas izliekas pārdodam.

Eiropas pilsētu ceļvedis ir bijis viens no lielākajiem sūdzību iemesliem, ar kādiem man Parlamentā ir nācies saskarties 10 gadu laikā. Patiešām, pirmā sūdzība tika saņemta pirmajā vēstuļu sūtījumā pēc manas ievēlēšanas, un pēdējā nonāca manā pastkastē šorīt. Tādēļ es ļoti priecājos, ka es pārmaiņas pēc esmu spējis kaut ko atbalstīt Parlamentā.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, līdzīgi kā iepriekšējais runātājs, arī es vēlētos izteikt atzinību referentam par viņa ziņojumu par šo tematu, jo tas nepārprotami ir ļoti svarīgs. Vairāki no mums ir saņēmuši vēstules no mūsu vēlētājiem, kas jautā par šo konkrēto krāpšanu. Daudzi ļoti noraizējušies cilvēki, tostarp daudzi mazie uzņēmumi no visas ES, man ir rakstījuši manā Londonas vēlēšanu apgabalā, stāstot man, ka viņi ir ļoti nobažījušies par to, ka viņiem ir jāmaksā šī naudas summa un ka viņi vēlas izvairīties no tiesvedības.

Tā ir viena no lietām, ko ES dara labi. Es zinu, ka es kritiski izturos pret turpmāko politisko un ekonomisko integrāciju, bet es arī atzīstu tās reizes, kad Eiropas Savienība darbojas labi. Dažkārt mums ir jākoncentrējas uz to, ko mēs darām labi, un jāmēģina aizmirst dažas lietas, ko mēs nedarām tik labi, piemēram, „vienas mērauklas” mentalitāti.

To dēvē par vienu no pirmajiem Eiropas krāpšanas gadījumiem , bet tas nav gluži pirmais Eiropas krāpšanas gadījums. Ja jūs vēlaties meklēt Eiropas krāpšanas gadījumus, jūs varat paraudzīties uz Eiropas Konstitūciju un Lisabonas līgumu. Mums tiek apgalvots, ka Lisabonas līgums pilnībā atšķiras no Eiropas Konstitūcijas, bet būtībā tas ir tieši tas pats dokuments, un liegt Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem tiesības balsot neapšaubāmi ir krāpniecība un demokrātijas noliegums.

 
  
MPphoto
 

  Marcin Libicki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, kā Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājs es varu teikt, ka komiteja bija ļoti gandarīta, kad tika apstiprināts mūsu priekšlikums sagatavot ziņojumu par tādu reklāmas uzņēmumu kā City Guide negodīgo rīcību pēc tam, kad saņēmām informāciju par šādām darbībām. Ziņojumu sagatavoja Busuttil kungs, un es vēlētos apsveikt viņu par šiem panākumiem. Pie ziņojuma strādāja visa Lūgumrakstu komiteja un tās sekretariāts. Es vēlētos pateikties visiem iesaistītajiem, vispirms un galvenokārt Busuttil kungam un arī deputātiem, kas apstiprināja šo rezolūciju. Patiešām, rezolūcija Parlamentā saņēma gandrīz vienbalsīgu atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). (PL) Priekšsēdētāja kungs, tā nav vienīgā joma, kurā tiek pieprasīti maksājumi par pakalpojumiem, kas nav sniegti. Tādēļ es stingri atbalstu šo ziņojumu un balsoju par to. Es arī vēlos paziņot, ka es nevarēju nobalsot par dažiem pirmajiem ziņojumiem, kas šodien tika izvirzīti balsošanai. Blokāde Parlamenta priekšā liedza man un daudziem citiem deputātiem nokļūt Parlamentā. Es vēlētos izteikt iebildumu pret šādu situāciju.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es arī esmu gandarīta, ka ziņojums par City Guide un uzņēmējdarbības uzziņām ir saņēmis milzīgu atbalstu, un es apsveicu referentu par paveikto darbu. Šis jautājums radās pēkšņi, un Parlaments uz to reaģēja. Tajā ir iesaistīti indivīdi, klubi, skolas un uzņēmumi, kurus krāpj uzņēmumi, kuri zeļ uz koordinācijas trūkuma rēķina.

Es ceru, ka šodienas balsojums vēstīs, ka cilvēkiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar parakstīšanos un ka Parlaments uzklausa viņu bažas, un ka mēs pieprasīsim rīcību dalībvalstīs un Eiropas līmenī, kas nepieļaus gadījumus, kad no uzņēmumiem tiek izspiesta nauda, pamatojoties uz viltus argumentiem.

Šī ir ļoti laba diena referentam Simon Busuttil un ļoti laba diena arī Lūgumrakstu komitejai, kas ir veicinājusi šī jautājuma virzību visos posmos. Es ar nepacietību gaidu, kad varēšu to paziņot saviem vēlētājiem – par šo jautājumu ar mani ir sazinājušies simtiem vēlētāju – un paziņot par šeit gūtajiem patiesajiem panākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Tadeusz Zwiefka (PPE-DE). (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt vispārēju komentāru. Arī es šodien nevarēju piedalīties dažos pirmajos balsojumos, jo ieeja Parlamentā bija bloķēta. Manuprāt, tas ir pilnīgi nepieņemami, ka franču policists neļauj piebraukt pie Parlamenta transportlīdzeklim, kas ir identificēts kā Parlamenta norīkojumā esošs. Tas notiek tikai Strasbūrā. Ja tas atkārtosies, es sliekšos pievienoties tiem, kas iebilst pret Parlamenta atrašanos Strasbūrā. Galu galā, šādas manis raksturotas situācijas nerodas Briselē.

 
  
  

– Ziņojums: Gérard Deprez (A6-0499/2008)

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es lūdzu iespēju runāt, lai paskaidrotu balsojumu par euro aizsardzību. Vai tas ir paredzēts?

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Ņemot vērā, ka debates nav notikušas, Reglaments nosaka, ka mutiski paskaidrojumi nav iespējami. Tādēļ jums ir divas iespējas: jūs varat iesniegt savu paziņojumu rakstiski vai, tā kā mums ir mazliet laika, jūs varat to izklāstīt mutiski, un tas tiks atšifrēts rakstiski.

Tad dariet to mutiski.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, jūs esat ļoti laipns, un es ceru, ka jūs to kādreiz nenožēlosiet!

Apvienotās Karalistes Konservatīvā partija atturējās balsojumā par slaveno euro. Mēs to darījām, jo mēs uzskatām to par cienījamu nostāju, ka tie, kas nevēlas pievienoties šai valūtai, atstāj lēmumu pieņemšanu par šo valūtu to valstu ziņā, kas ir tai pievienojušās. Tomēr dažu pēdējo mēnešu laikā ir kļuvis arvien skaidrāks, ka daži visnotaļ augstu stāvoši Parlamenta deputāti nerīkojas cienījamā vai godājamā veidā. Dažu mūsu grupas vadītāju nesenajā rīcībā, apciemojot Čehijas Republikas prezidentu, trūka cieņas, kas būtu jāizrāda demokrātiskas Eiropas valsts prezidentam.

Tā kā tuvojas Eiropas vēlēšanas, daudzi šeit esošie deputāti žēlosies, ka viņi jūt to, ka vēlētāji viņus neuztver nopietni vai neizrāda viņiem cieņu, ko viņi ir pelnījuši. Varbūt viņiem ir jāpadomā par to, ka cieņu var iegūt tikai tad, ja to izrādi arī pats, jo īpaši tiem, kam ir principiāls uzskats, kuram jūs nepiekrītat. Izskatās, ka vecie revolucionāri nekad nemirst - viņi vienkārši aizmirst, par ko viņi cīnījās!

 
  
  

– Ziņojums: Giuseppe Gargani (A6-0483/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ingeborg Gräßle (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret G. Gargani ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas, kas ir mūsu priekšā un Padomes regulā, saskaņā ar kuru mums ir tikai tiesības būt uzklausītiem, ir tālejošs deputātu brīvību aizskārums. Es vēlētos norādīt, un es nekādā veidā nevēlos noniecināt Juridiskās komitejas darbu, ka pastāv daudzi neatrisināti jautājumi un problēmas, runājot par šīs Padomes regulas ietekmi uz mūsu palīgiem.

Kā Budžeta kontroles komitejas locekle es vienmēr esmu uzskatījusi, ka kaut kas ir steidzami jādara jautājumā par palīgu nolikumu. Es vienmēr esmu bijusi no tiem cilvēkiem, kas maksā savu darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksas un nodrošina piemērotus darba apstākļus. Tie kolēģi deputāti, kas nav to darījuši, ir, tā teikt, uzspieduši mums šo Padomes regulu. Būtu bijis labāk, ja Parlamenta administrācija būtu reaģējusi ātrāk un palīdzējusi īstenot pašreizējo modeli. Šis modelis nav nemaz tik slikts, un mēs joprojām vēlamies to saglabāt vietējiem palīgiem. Tas būtu bijis labāks risinājums ikviena brīvībai.

 
  
  

– Ziņojums: Simon Busuttil (A6-0446/2008)

 
  
MPphoto
 

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlos pievienoties tiem, kas apsveic Busuttil kungu par viņa ziņojumiem un paust nožēlu par šo bezjēdzību ar dažādajiem uzziņu ceļvežiem.

Viens no aspektiem, kas bieži nav zināms, ir veids, kādā šie ceļveži agresīvā veidā pieprasa maksājumus. Eiropas pilsētu ceļveža un citu ceļvežu upuri ir izveidojuši tīmekļa vietni ar nosaukumu „Apturiet Eiropas pilsētu ceļvedi”, lai palīdzētu izplatīt informāciju par šīs krāpniecības draudiem un palīdzētu mazajiem uzņēmumiem, sporta klubiem, labdarības iestādēm un citiem upuriem cīnīties un neatļaut sevi krāpt. Tomēr šo ceļvežu īpašnieki viņus ir iebiedējuši un mēģinājusi panākt, lai interneta pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz šo iespēju, apturētu šo tīmekļa vietni. Tā rezultātā es šobrīd izvietoju šo tīmekļa vietni pats savā tīmekļa vietnē, jo viņi, šķiet, neuzdrošinās uzbrukt Eiropas Parlamenta deputātam.

Bet es vēlētos mudināt šīs krāpniecības upurus vai potenciālos upurus izmantot šo organizāciju, lai koordinētu savas darbības un strādātu ar mums, lai novērstu tiesību aktu nepilnības, kas galu galā izbeigs visu šo krāpniecību.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

– Ieteikums: Jacek Saryusz-Wolski (A6-0458/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par šo nolīgumu, kas veido daļu no attiecībām starp Eiropu un Magrebas valstīm.

Tomēr es vēlētos izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu, ka Marokā atkārtoti tiek pārkāptas cilvēktiesības un ka tā neievēro starptautiskās saistības sahravi jautājumā. Vienkārši tiek prasīta dažādo ANO rezolūciju noteikumu ievērošana šajā jautājumā. Ir jāapstiprina sahravi tautas izvēles tiesības attiecībā uz pašnoteikšanos. Tas ir pēdējais koloniālisma piemērs Āfrikā, un starptautiskā sabiedrība nevar turpināt klusēt. Šajā kontekstā Eiropai ir jāuzņemas atbildība.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. (MT) Es pilnībā piekrītu nozīmīgumam, kāds mums jāpiešķir attiecībām starp Eiropas Savienību un tās kaimiņvalstīm, jo īpaši Vidusjūras reģiona valstīm. Marokas Karaliste vienmēr ir uzsvērusi vajadzību veicināt ciešākas saites ar Eiropas Savienību, un mūsu pienākums ir nodrošināt, ka šī sadarbība turpina attīstīties un nostiprinās.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Padomes lēmuma projektu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma protokola noslēgšanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, lai attīstītu iestāžu attiecības un tirdzniecības attiecības ar Maroku.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. (SV) Ja runa nebūtu par Marokas darbību Rietumsahārā, es būtu balsojusi par šo rezolūciju. Man nav nekas pret asociāciju un apmaiņu starp ES un Maroku. Tomēr, lai saņemtu manu atbalstu, Marokai vispirms ir jāievēro cilvēktiesības un jāpārstāj apspiest Rietumsahāras tauta.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. Es atturējos balsojumā par Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam starp EK un Maroku. Manas rīcības iemeslam nebija nekāda sakara ar Saryusz-Wolski kunga ziņojuma tehnisko pusi, bet drīzāk ar politisko pusi. Marokas īstenotā Rietumsahāras Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas okupācija, tās karš pret pretošanās cīnītājiem, kas mēģina atbrīvot savu valsti, un cilvēktiesību pārkāpumi pret civiliedzīvotājiem rada būtisku vajadzību izdarīt vismaz nelielu protesta žestu. Es tikai vēlos, lai tas būtu bijis kas vairāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atbalstu Saryusz-Wolski kunga ieteikumu par Padomes lēmuma projektu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma protokola noslēgšanu, ar ko izveido asociāciju starp dalībvalstīm un Marokas Karalisti. Manuprāt, Parlamentam ir jādod sava piekrišana šāda nolīguma noslēgšanai pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienības teritorijai, kam ir vajadzīgs nolīguma grozījums. Tas ļaus Marokai virzīties uz priekšu ātrāk, atceļot tarifus dažiem no produktiem, ko valsts importē.

 
  
  

– Ieteikums: Jacek Saryusz-Wolski (A6-0496/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par šo Saryusz-Wolski kunga ziņojumu, kas paredz uzlabot sadarbību ar Albāniju.

Ģeogrāfiskā ziņā Albānijas teritorija pieder Eiropai, un mūsu pienākums ir palīdzēt šai valstij, kas ir pieredzējusi šādas milzīgas grūtības, pakāpeniski tuvoties Kopienas iestādēm. Tāda ir ziņojumā pieņemtā pieeja. Pēdējo mēnešu laikā es Tirānā esmu ticies ar universitāšu studentiem. Es jūtu, ka Albānijā jaunākās paaudzes vidū ir arvien lielāka vēlme pievienoties Eiropai, saprotot vajadzību izbēgt no vēsturiskās izolācijas, no kuras valsts vienmēr ir cietusi, un iespēju dalīties kopējā redzējumā ar 27 Eiropas partneriem. Mēs strādājam pie tā, lai sasniegtu šo mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. (MT) Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi sniegt tādām valstīm kā Albānija vajadzīgo stimulu, lai palīdzētu tām sagatavošanās procesā, lai pievienotos Eiropas Savienībai. Asociācijas nolīguma ieviešana ir ārkārtīgi svarīgs solis šajā virzienā.

 
  
  

– Ieteikums: Jacek Saryusz-Wolski (A6-0490/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. (MT) Ņemot vērā to, ka Horvātija ir kandidātvalsts dalībai Eiropas Savienībā, es uzskatu, ka Asociācijas nolīgums ir svarīgs solis, kas veicina attiecību stiprināšanu starp šo valsti un Eiropas dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma protokola noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, lai attīstītu iestāžu attiecības un tirdzniecības attiecības ar Horvātiju.

 
  
  

– Ziņojums: Gabriele Albertini (A6-0471/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Indijas gaisa satiksmes tirgus šobrīd ir viens no visātrāk augošajiem tirgiem pasaulē. Tirgus atvēršanu un centienus piesaistīt privāto un ārvalstu kapitālu Indijas aviācijas tirgum uzskata par daļu no pasākumiem, kas vajadzīgi, lai attīstītu un modernizētu Indijas aviācijas nozari, lai apmierinātu arvien lielāko pieprasījumu un patērētāju cerības. Lai gan Indijas aviācijas nozari ilgstoši raksturoja ierobežojoša pieeja ar ierobežotu piekļuvi un stingru valsts kontroli, pēdējos gados Indija ir spērusi apņēmīgus soļus pretim atvērtākam un konkurētspējīgākam aviācijas tirgum.

Ārkārtējo izaugsmes rādītāju un pakāpeniskās tirgus atvēršanas rezultātā Indija piedāvā jaunas uzņēmējdarbības iespējas un spēcīgu izaugsmes potenciālu Eiropas aviolīnijām, gaisa kuģu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Lai gan mērķiem ir jābūt augstiem, pilnībā atvērtas aviācijas telpas ar Indiju attīstība var prasīt laiku, un to vislabāk var attīstīt pa posmiem, nodrošinot mierīgu pāreju un tirgus integrāciju, pamatojoties uz jauno noteikumu par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem pakāpenisku īstenošanu. Tādēļ es piekrītu Kopienas un Indijas horizontālā nolīguma noslēgšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. (MT) Šis ziņojums izskaidro noteiktus aspektus, kas līdz šim bija neskaidri un kas varēja novest pie nepareizas interpretācijas. Jaunie noteikumi garantē lielāku procedūras pārredzamību un nodrošina, ka netiek traucēts nedz pārvadāšanas tiesību apjoms, nedz to līdzsvarots sadalījums. Tā kā iepriekš ir bijuši konkurences tiesību pārkāpumi, šajā atsevišķajā divpusējā nolīgumā šobrīd ir iekļauti zināmi īpaši noteikumi, kas noregulēs sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo:

– nolīguma 2. pants aizstāj parastos valstu nozīmēto pārvadātāju noteikumus ar Kopienas nozīmēto pārvadātāju izraudzīšanās noteikumiem, ļaujot visiem Kopienas gaisa pārvadātājiem gūt labumu no tiesībām veikt uzņēmējdarbību;

– 4. pants saskaņo divpusējo nolīgumu noteikumus, kas ir vērsti pret konkurenci (piemēram, obligātās komercvienošanās starp aviolīnijām), ar ES konkurences tiesībām.

Risinot sarunas par horizontālo nolīgumu ar Indijas Republikas valdību, tika uzsvērts, ka nolīgums neietekmēs pārvadāšanas tiesību apjomu un to līdzsvarotu sadalījumu. Šim nolūkam tika definēti Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vēstules nosacījumi Indijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Albertini kungs pamatoti uzskata, ka būtu jāgroza pašreizējo nolīgumu starp Kopienu un Indijas Republiku. Es viņam piekrītu, ka plašākam nolīgumam ir jāreglamentē tādi jautājumi kā sadarbība likumdošanas līmenī tādās jomās kā drošība uz zemes un lidojumu drošība, maršrutu pārvaldība, lidojumu uzraudzība, vide, tehnoloģija un pētniecība. Šādā nolīgumā arī jāiekļauj jautājumi par ekonomiskās darbības veikšanu un sadarbību rūpniecībā.

Es arī uzskatu, ka būtu jāatsaucas uz nolīgumu starp Indiju un ASV, kas mums varētu kalpot kā labs piemērs. Es apstiprinu ieteikumu, ka Transporta un tūrisma komitejai ir pirmajai jāpublicē pozitīvs atzinums attiecībā uz Kopienas un Indijas Republikas horizontālā nolīguma noslēgšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Albertini kunga ziņojumu par nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Indiju par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem. Es piekrītu referentam, ka pozitīvā pieredze, kas gūta no divpusējā nolīguma, kuru 2005. gadā parakstīja starp ASV un Indiju un kā rezultātā notika ierobežojumu atcelšana attiecībā uz jaudu, tarifiem un kvantitatīvajām kontrolēm iekļūšanai tirgū, ES ir jāņem par piemēru, jo līdzīgs nolīgums būtu izdevīgs ne tikai Eiropas uzņēmumiem, kuri darbojas gaisa pārvadājumu nozarē, bet arī gaisa pārvadājumu izmantotājiem. Tomēr ir vērts uzsvērt to, ka pagaidām šim nolīgumam ir jābūt kā sākumpunktam un ka, lai pilnībā liberalizētu gaisa transporta nozari Indijā, mums būs jāgaida pašreiz noteikto pasākumu īstenošana. Tas ir tāpēc, lai mēs neriskētu, kā tas bieži notiek, ka ekonomiskā sadarbība notiek straujāk par sociālo attīstību.

 
  
  

– Ziņojums: Gérard Deprez (A6-0499/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. (MT) Es piekrītu referentam par nozīmīgumu, kāds mums ir jāpiešķir drošības jautājumam un cīņai pret viltotājiem. Mums šajā cīņā ir jāiesaistās katru dienu, jo apritē esoša viltota nauda vājina ekonomiku visā Eiropas Savienībā, ne tikai euro zonas valstīs. Diemžēl šie noziedznieki, kas ik dienu iesaistās šajās nelikumīgajās darbībās, pastāvīgi atjaunina savu tehnoloģiju un nāk klajā ar jauniem izgudrojumiem. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi piedāvāt visu savu atbalstu un izmantot pieejamos resursus, lai nodrošinātu gan apvienotajām Eiropas iestādēm, gan katrai atsevišķai valstij vajadzīgos instrumentus šīs cīņas turpināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu, jo tas ir reāls un efektīvs priekšlikums cīņai pret euro viltošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju abus šos ziņojumus – pirmo par „pasākumiem, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu,” un ziņojumu par „tādu pasākumu paplašināšanu, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu”. Kā jau es vairākkārt esmu teicis iepriekš, lēmums emitēt EUR 500 un EUR 200 banknotes, kas ir piecas reizes vērtīgākas un divas reizes vērtīgākas par vērtīgāko vispārējā apritē esošo dolāra vai jenas banknoti, padara euro par potenciālu izvēles valūtu gan naudas atmazgāšanā, gan viltošanā. Šeit mēs vismaz rīkojamies, lai risinātu viltošanas problēmu, - pat tad, ja būs vajadzīgi papildu pasākumi, lai risinātu pirmo no minētajām problēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ziņojuma mērķis ir grozīt iepriekšējo regulu, Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu, un palielināt pilnvaras, lai veicinātu un atļautu pārsūtīt starp dalībvalstīm viltoto naudu, kura tiks izmantota, lai piemērotu attiecīgo pārbaudes aprīkojumu. Saskaņā ar pašreizējiem tiesību aktiem šāda pārsūtīšana ir aizliegta.

Partija Jūnija saraksts uzskata, ka ir ļoti svarīgi aizsargāt euro pret viltošanu. Tomēr mēs uzskatām, ka šis jautājums ir jārisina valstīm, kurās euro tiek izmantots kā maksāšanas līdzeklis. Zviedrijai un citām dalībvalstīm, kas atrodas ārpus euro zonas, nav jāiesaistās tajā, kā euro zonas valstis risina šo jautājumu. Tādēļ mēs esam atturējušies balsojumā par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Plašā teritorija, kurā tiek izmantots euro, padara to par viltotājiem pievilcīgu mērķi. Viņi izgatavo viltotas banknotes un monētas tik labā kvalitātē, ka tām pat ir drošības pazīmju imitācijas, un parastie iedzīvotāji viegli pieņem viltotās EUR 50 banknotes. Arī tirdzniecības automāti nav pasargāti no krāpšanas. Satricinājumi, ko pēdējā laikā ir pieredzējušas dažas valūtas, visdrīzāk palielinās euro nozīmīgumu, un kriminālie grupējumi mēģinās no tā gūt labumu.

Ja mēs vēlamies, lai euro būtu pēc iespējas drošāks, mums ir jāpalielina centieni vairākās frontēs. No vienas puses, mums ir jāstrādā pie pašas valūtas un, no otras puses, mums ir jānodrošina vairāk informācijas par drošības pazīmēm, jo euro drošības uzlabošana ir lieka, ja cilvēki joprojām par to neko nezin. Visbeidzot, mums arī būs aktīvāk jācīnās pret viltotāju bandām. Šajā sakarā reizi par visām reizēm ir jādara gals pašreizējai resursu nepietiekamībai izpildvarā. Šis ziņojums ir tikai pirmais solis pretim drošākam euro, bet es tomēr balsoju par to.

 
  
  

– Ziņojums: Gérard Deprez (A6-0503/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. (FR) Pamatojoties uz mūsu beļģu kolēģa deputāta Deprez kunga ziņojumu, es balsoju par Padomes grozīto priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu. Mums ir steidzami jārīkojas, ņemot vērā vajadzību pieņemt saistošus tiesību aktus, nosakot kredītiestādēm pienākumu pārbaudīt apritē esošo euro banknošu un monētu autentiskumu, kā to uzsvēra gan valstu eksperti, gan Kopienas iestādes. Es atbalstu šo regulas priekšlikumu, kurā ir noteikta prasība kredītiestādēm un citām iesaistītajām iestādēm pārbaudīt saņemto euro banknošu un monētu autentiskumu, pirms laist tās atpakaļ apritē, saskaņā ar procedūru, kuru noteikusi Eiropas Centrālā banka euro banknotēm un Komisija euro monētām. Ir vērts uzsvērt, ka grozījumi automātiski attieksies uz tām dalībvalstīm, kas nav euro zonā; tas ir izcils punkts.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr.1339/2001, ar ko uz dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro kā vienotu valūtu, attiecina Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu, jo šī attiecināšana palīdz cīnīties pret euro viltošanu visā ES.

 
  
  

– Ziņojums: Diana Wallis (A6-0465/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos apsveikt Diana Wallis par izcilo darbu, ko viņa ir paveikusi. Mēs atrodamies īpaši trauslā ekonomiskajā situācijā, kur diemžēl krīze, kas sākās ASV, sākotnēji ietekmējot tikai finanšu jomu, šobrīd skar reālo ekonomiku visā pasaulē. Situācijas nopietnību apstiprina tas, ka pirmo reizi kapitālisms lūdz palīdzību valstij, kuru vēl pirms pāris nedēļām uzskatīja par vēsturisku ienaidnieku.

Valsts uzdevums ir vienkārši pieņemt noteikumus. Tādēļ mums ir jāvērtē atzinīgi pašreizējais ziņojums, kas nodrošina jaunu, stingrāku aizsardzības pasākumu kas uzņēmumiem ir jāveic, regulējumu, , lai aizsargātu dalībnieku un trešo personu intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses.

Tajā pašā laikā pēc priekšlikuma pārbaudes Konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, nonāca pie secinājuma, ka priekšlikums aprobežojas ar pašreizējo tekstu tiešu kodifikāciju, neko nemainot to būtībā.

 
  
  

– Ziņojums: Diana Wallis (A6-0466/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par priekšlikumu Padomes direktīvai par atbrīvojumiem no nodokļiem, ko piemēro privātpersonu personīgo lietu galīgai ievešanai no dalībvalsts, jo, pārbaudot priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko kodificē Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvu 83/183/EEK atbrīvojumiem no nodokļiem, ko piemēro privātpersonu personīgo lietu galīgai ievešanai, darba grupa, kopīgi vienojoties, konstatēja, ka priekšlikums faktiski aprobežojas ar tiešu kodifikāciju, neko būtiski nemainot attiecīgo aktu būtībā.

 
  
  

– Ziņojums: Eoin Ryan (A6-0469/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Pastāv risks, ka viltotāji varētu izmantot medaļas un žetonus, kas līdzīgi euro monētām: pirmkārt, iedzīvotāji var noticēt, ka metāla objekti ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Otrkārt, medaļas un žetonus var krāpnieciskos nolūkos izmantot tirdzniecības automātos, kas pieņem monētas, ja šīs medaļas un žetoni pēc lieluma un metāla īpašībām ir līdzīgas euro monētām. Tādēļ ir būtiski, lai tiktu skaidrāk definēti kritēriji attiecībā uz medaļu un žetonu līdzību euro monētām.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. (MT) Es pilnībā piekrītu referentam, ka mums ir jāmēģina ierobežot naudas atmazgātāju darbība, sagatavojot regulu, kas nodrošina skaidru dalījumu starp monētām, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, un citām monētām, lai mēģinātu pēc iespējas vairāk samazināt pārkāpumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Protams, ES ir svarīgi nodrošināt, lai netiktu ražotas nekādas monētas un medaļas, kas līdzinās euro monētām. Piemēram, pirms dažiem gadiem Austrijā parādījās Turcijas liras monētas ar euro pazīmēm. Diemžēl, šķiet, ka ES simbolus neuztver nopietni. Piemēram, euro monētu valstu puses izstrādes laikā tā nejutās atbildīga par Slovēnijas plānu izmantot Austrijas simbolus, kas bija tīrākā provokācija.

Eiropas Savienība arī nekritizēja Gruzijas prezidentu Mikhail Saakashvili par to, ka viņš vairākās televīzijas intervijās parādījās ES karoga priekšā, it kā viņa valsts būtu Eiropas Savienības dalībvalsts. Tomēr šis intereses trūkums, šķiet, neattiecas uz visām jomām. Ir svarīgi, lai iedzīvotāji nevarētu sajaukt žetonus, kas līdzinās euro monētām, ar pašu euro, tādēļ es balsoju par E. Ryan ziņojumu.

 
  
  

– Ziņojums: Kyösti Virrankoski (A6-0487/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. (MT) Ņemot vērā grūtos laikus, ko ir pieredzējusi vispārējā pasaules ekonomika, jo īpaši Eiropas ekonomikas gadījumā, ir jānodrošina, ka tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai radītu stabilitāti, kas vajadzīga, lai palīdzētu mums virzīties tālāk un atgūties pēc šī negatīvā gada.

 
  
MPphoto
 
 

  Nigel Farage un Jeffrey Titford (IND/DEM), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) balsoja par šo ziņojumu, jo EUR 4,9 miljardi neiztērēto apropriāciju tiks atdoti atpakaļ valstu valdībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Tas ir labi, ka finanšu resursi tiek atmaksāti dalībvalstīm, kad struktūrfondu īstenošanas rādītājs ir zems.

Otrā šī budžeta grozījuma daļa ir saistīta ar ārkārtas palīdzību un mehānisma izveidi ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs. Mums ir šaubas par ierosinātajām apropriācijām EUR 262 miljonu apmērā. Šis jautājums ir daudz sarežģītāks. Pastāv daudz piemēru tam, kā ES ir veikusi pārtikas preču dempingu un apspiedusi vietējos pārtikas ražotājus jaunattīstības valstīs. Tā rīkojoties, ES ir kavējusi vietējo pārtikas piegādi jaunattīstības valstīs. Tagad tā vēlas piedāvāt ārkārtas palīdzību kā īstermiņa risinājumu. Ir vajadzīgas izmaiņas kopējā ES lauksaimniecības politikā un ES eksporta subsīdijās lauksaimniecības produktiem. Tādēļ mēs nevaram atbalstīt šo budžeta grozījuma daļu šajā aspektā.

Tā kā neizmantoto struktūrfondu apropriāciju atmaksa dalībvalstīm veido lielāko daļu budžeta grozījuma Nr. 9/2008, mēs esam izvēlējušies balsot par priekšlikumu kopumā. Tas nenozīmē, ka mēs atbalstām priekšlikumu šajā budžeta grozījumā attiecībā uz ārkārtas palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Struktūrfondu un Kohēzijas fondu samazinājums par EUR 4,5 miljardiem 2008. gada budžetā pamato mūsu balsojumu pret šo ziņojumu.

Daudzgadu finanšu plāns 2007.-2013. gadam nav ticis ievērots jau sākotnēji, jo īpaši attiecībā uz kohēzijas politikas fondu izmantošanu.

„Pamatojumi”, piemēram, kavējums programmu pieņemšanā un īstenošanā neizskaidro to, kāpēc divus gadus pēc kārtas šie apjomi nav nedz iekļauti ES budžetā, nedz pēc tam samazināti. Turklāt ES 2009. gada budžetā ir iekļautas apropriācijas strukturālajai un kohēzijas politikai, kuras ir zemākas par apropriācijām, kas pieņemtas 2007. gadam, un tas notiek krīzes gadā.

Ja rodas grūtības katras dalībvalsts darbības programmu īstenošanā, tad tās ir jāpārvar (tostarp palielinot Kopienas līdzfinansēšanas rādītājus).

Nav pieņemami izmantot šīs „grūtības”, lai samazinātu apjomus, kas ir jāizmanto, lai atbalstītu ražojošās nozares un veicinātu nodarbinātības tiesību jomu „kohēzijas” valstīs, tostarp Portugālē.

Turklāt apropriācijas tiek uzkrātas, kas radīs draudus, ka tās neizmantos n+2 un n+3 noteikumu piemērošanas dēļ un tādu grūtību dēļ, ko rada to daļējā līdzfinansēšana no šo valstu budžetiem.

 
  
  

– Ziņojums: Jamila Madeira (A6-0442/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Ja iekļauj visu 27 dalībvalstu piekrastes zonas, tad Eiropas Savienības piekrastes zona ir vairāk nekā 89 000 km gara. Šī Eiropas piekrastes zona ir ievērojama ar savu milzīgo daudzveidību, jo tajā atrodas lielas Eiropas valstu pilsētas un galvaspilsētas.

Daži reģioni nespētu pastāvēt bez krastiem, kas tos ieskauj, piemēram, attāli reģioni, kuri pārtiek tikai no tūrisma un darbībām, kuras saistītas ar jūru. Tomēr pastāv arī daži reģioni, kuros piekrastes zonas ģeogrāfiskais reljefs nosaka to ekonomiskās attīstības neatkarību no tūrisma vai arī kur tūrisms nav īpaši nozīmīgs iekšzemes kopproduktā. Pamatojoties uz dažām prognozēm, 2010. gadā apmēram 75 % iedzīvotāju dzīvos piekrastes zonās. Pati par sevi šī lielā iedzīvotāju koncentrēšanās piekrastē visnotaļ labi parāda, ka mums ir pragmatiski jāanalizē tūrisma ietekme uz piekrastes zonām; runājot konkrētāk, tā ietekme uz valstu, reģionālo un vietējo ekonomiku.

Tādēļ ir vajadzīgs tiesību akts par piekrastes tūrisma harmonisku regulējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Tūrisms ir svarīgs sociālekonomiskajai ES piekrastes reģionu attīstībai.

Tādēļ es atbalstu tādu politikas instrumentu izveidi, kas palīdzēs veicināt integrētākas un ilgtspējīgākas attīstības stratēģijas, samazinot tūrisma sezonālos elementus šajos reģionos, jo tikai šādā veidā mēs varam uzlabot ekonomisko konkurētspēju un apmierināt sociālās vajadzības (stabilāka darbavietu izveide un uzlabota dzīves kvalitāte). Tajā pašā laikā īpaša uzmanība ir jāpievērš dabas un kultūras resursu saglabāšanai un atbildīgāku tūrisma modeļu veicināšanai.

Lai gan tūrisms šobrīd nav viena no ES kompetencēm, joprojām ir svarīgi izvairīties no sadrumstalotas, nozaru pieejas un dažkārt nesaskaņotas rīcības Eiropas līmenī. Tāpēc mums ir jānodrošina vispusīga un integrēta pieeja dažādām saistīto politiku jomām (tostarp kohēzijas, vides, jūrniecības un sociālās politikas jomās).

Es nešaubos, ka struktūrfondiem var būt pozitīva ietekme uz piekrastes reģionu attīstību. Tomēr ir žēl, ka informācijas trūkuma dēļ mēs nezinām šo ieguldījumu patieso ietekmi.

Tāpat ir nepareizi, ka dažādajās darbības programmās 2007.-2013. gadam nav praktiski nekāda konkrēta atsauce uz piekrastes zonām. Es atbalstu referentes nodomu veikt pārskatīšanu, lai mainītu šo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. (SV) Madeira kundzes ziņojums par Eiropas piekrastes tūrismu ir grūti lasāms un sarežģīts, un tam trūkst noteiktu un skaidru mērķu, toties ir skaidri izteikta vīzdegunīga pieeja. Es nespēju saprast, kādā veidā ES uzlabos tūrisma nozari, ja Eiropas Parlaments mudinās dalībvalstis radīt riteņbraucēju celiņus (7. punkts) vai samazināt lidostu nodevas (32. punkts). Piekrastes tūrisma nosacījumi ir visnotaļ atšķirīgi Grieķijā salīdzinājumā, piemēram, ar Zviedriju. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. (PT) Jautājumi, kas saistīti ar piekrastes zonu ilgtspējīgu attīstību ir ārkārtīgi svarīgi tām valstīm, piemēram, Portugālei, kurām ir reģioni, kas ir ārkārtīgi atkarīgi no noteiktām jūrniecības darbībām.

Šo darbību skaitā ir piekrastes tūrisms, kas ir pamatpīlārs, lai sasniegtu pašreizējos Eiropas stratēģijas mērķus, tuvinot Eiropu jūrai. Šajā sakarā ES ir jāiekļauj piekrastes tūrisms savu politisko prioritāšu sarakstā. Par spīti to neapšaubāmajai bagātībai piekrastes reģioni Eiropā un īpaši Portugālē cieš no nopietniem ierobežojumiem kļūdainās pieejas, plānošanas un lēmumu pieņēmēju rīcības dēļ.

ES ir jāizveido politika, kas īpaši risina tūrisma jautājumus un iekļauj tos plašākā kontekstā, piemēram, to starpā ir Eiropas jūrniecības politika, Jūras vides stratēģijas direktīva, Integrētā piekrastes zonas pārvaldība, Eiropas transporta tīkls un Natura 2000 tīkla vides politika.

Šajā ziņojumā ir iekļauti šie un citi priekšlikumi, ko es uzskatu par būtiskiem tūrisma attīstībai Eiropas piejūras reģionos. Tādēļ es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Partija Jūnija saraksts iebilst jebkuram ES iestāžu mēģinājumam iekļaut tūrisma nozari savā likumdošanas kompetencē. Tūrisma nozare un ieguldījumi, lai veicinātu tās attīstību, ir jautājumi, kas jārisina tikai individuālām dalībvalstīm.

Tādēļ partija Jūnija saraksts uzskata, ka finanšu ieguldījumi, piemēram, infrastruktūrā un pastāvīgos transporta savienojumos ir jāveic attiecīgajām dalībvalstīm un ka tie nedrīkst apgrūtināt nodokļu maksātājus citās ES daļās.

Partija Jūnija saraksts arī apšauba to, ka referente mudina Eiropas Parlamentu veicināt pastāvīgu ekonomisko darbību ārpus tūrisma sezonas; šo priekšlikumu ir grūti raksturot savādāk kā mēģinājumu ieviest pārrobežu nodarbinātības aizsardzību.

Pretstatā referentei mēs arī iebilstam pret Reģionu komitejas vēlmi radīt Eiropas piekrastes fondu.

Tādēļ partijas Jūnija saraksts EP deputāti balsoja pret šo ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Neraugoties uz to, ka mēs nepārprotami iebilstam pret dažiem ziņojuma aspektiem, mēs atbalstām lielāko tā satura daļu, jo īpaši daudzo mūsu iesniegto un aizstāvēto grozījumu iekļaušanu, piemērām šādu punktu: „uzsver nepieciešamību aizsargāt darbinieku tiesības šajā nozarē, veicinot kvalificētu nodarbinātību un iemaņu apgūšanu, kas, cita starpā, nozīmē piemērotu apmācību, ilgtermiņa līgumu plašāku izmantošanu, taisnīgu un atbilstīgu algu un labākus darba apstākļus”.

Tomēr mēs paužam nožēlu, ka tika noraidīti citi grozījumi, piemēram:

– „uzskata, ka tūrisma nozarei ir jābūt faktoram, kas veicina teritoriālo kohēziju, ekonomisko attīstību un nodarbinātību reģionālā līmenī, un uzsver vajadzību pēc transversālas pieejas nozarei Kopienas politiku un fondu ziņā, jo īpaši izveidojot īpašu Kopienas programmu, kura papildinātu dalībvalstu pasākumus, lai sekmētu nozari un veicinātu sinerģiju starp dažādajiem iesaistītajiem sociālajiem un ekonomiskajiem dalībniekiem”;

– „atgādina, ka atsevišķi uz tūrismu orientēti piekrastes reģioni ir cietuši no tā sauktā statistikas efekta pašreizējā finanšu plānā 2007.-2013. gadam, un tādēļ aicina veikt kompensācijas pasākumus Eiropas līmenī, kas domāti šiem reģioniem”, piemēram, Algarvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Sérgio Marques (PPE-DE), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā par tūrisma ietekmes uz piekrastes reģioniem reģionālās attīstības aspektiem ir uzsvērts tas, ka tūrisms ir būtisks šo Eiropas Savienības reģionu sociālekonomiskajai attīstībai.

Šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, jo ES dalībvalstu piekraste ir vairāk nekā 89 000 km gara, turklāt salas, dalībvalstis, kas ir salas, un attālākie reģioni ir ļoti atkarīgi no tūrisma nozares.

Tādēļ piekrastes dalībvalstīm ir jāsagatavo īpašas stratēģijas un integrēti plāni valsts un reģionālā līmenī, lai neitralizētu tūrisma sezonālo raksturu piekrastes reģionos un nodrošinātu stabilāku nodarbinātību un augstāku dzīves kvalitāti vietējām kopienām.

Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir uzsvērta vajadzība pēc integrētas pieejas piekrastes tūrismam ES kohēzijas, jūrniecības, zvejniecības, vides, transporta, enerģētikas, sociālās un veselības politikas kontekstā, lai radītu sinerģijas un izvairītos no neatbilstīgas darbības.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Domājot par to, kāda ir globālās stratēģijas nozīme Eiropai, izmantojot jūras potenciālu, kā arī domājot par ekonomisko spēku, ko var dot un dod tūrisms Eiropas valstīm, un šīm pārdomām pievienojot nepieciešamību rast atbildi ne tikai attiecībā uz bažām, ko radījusi dažādu uzņēmumu pārvietošana, bet arī uz izaicinājumiem, ko radījusi pašreizējā ekonomiskā krīze, ir viegli saprast, kāda nozīme ir konkrētām tūrisma stratēģijām piekrastes teritorijās, aplūkojot tās globālo tūrisma un jūras stratēģiju kontekstā.

Ņemot vērā šīs pārdomas, kas ir ietvertas abos ziņojumos, kuru izstrādē es piedalījos (kā referents ziņojumam par ilgtspējīga tūrisma nākotni un kā ēnu referents ziņojumam par Eiropas jūrniecības stratēģiju), šis ziņojums ir vērtējams atzinīgi. Tomēr mums jāatzīst, ka nepietiek vien ar stratēģiju tūrismam piekrastes zonās, kas sastāv no abu minēto globālo stratēģiju labākā iespējamā kopsaucēja. Vispārīgi runājot, mums jāstimulē tāda ekonomiskā vide, kur ir labvēlīgi apstākļi uzņēmējdarbībai un kas izmanto šo milzīgo potenciālu  — vai šos milzīgos potenciālus — jau šodien, nodrošinot tā turpmāku izmantošanu ilgtspējīgā un atbildīgā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Madeira kundzes ziņojumu par tūrisma ietekmes reģionālās attīstības aspektiem piekrastes reģionos. Lai gan tūrisms neatrodas Eiropas Savienības kompetencē un līdz ar to šai nozarei nav īpaši iedalīti finanšu resursi, uzskatu, ka ir nepieciešams novērtēt tik būtiskas jomas kā piekrastes tūrisms ietekmi uz reģionālo attīstību un visu dalībvalstu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Piekrītu Madeira kundzei, ka mūsu rīcībai ir jābūt integrētai un ka ir jābūt saskaņotai pieejai stratēģijām vides, enerģētikas, jūras un transporta politiku jomā, lai dažādie pasākumi tūrisma attīstības nodrošināšanai ir konsekventi un sniedz labumu piekrastes teritorijās dzīvojošajiem un Eiropas ekonomikai kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski.(FR) Tūrisms piekrastes teritorijās, jo īpaši attālākos reģionos, kur tas bieži vien ir galvenais saimnieciskās darbības veids, var radīt nelabvēlīgu ietekmi, kam par iemeslu ir tūrisma sezonalitāte, nekvalificēta darbaspēka nodarbināšana, integrācijas trūkums starp piekrasti un iekšzemi, saimniecisko darbību dažādības trūkums vai dabas un kultūras mantojuma degradācija. Izstrādātie risinājumi aptver šādas darbības.

Mazināt sezonālo ietekmi, piedāvājot citus tūrisma veidus (darījumu, kultūras, medicīnas, sporta, lauku tūrisms), vienlaikus aizsargājot mūsu krastu mantojumu.

Piemērot integrētu pieeju piekrastes tūrismam, īstenojot Kopienas kohēzijas, jūrniecības, zivsaimniecības, vides, transporta un enerģētikas politiku, lai veidotu sinerģiju un uzlabotu projektu saskaņotību.

Uzlabot infrastruktūras kvalitāti, lai veicinātu pieejamību reģionam ne tikai tūrisma sezonā, vienlaikus cīnoties pret klimata izmaiņu ietekmi, veidojot ilgtspējīgu sabiedriskā transporta satiksmi.

Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, veicinot profesionālo sagatavotību un veicinot tāda tūrisma iespējas, kas izmanto izmaiņas tirgū, lai izvairītos no konkurences.

Veicināt jaunu tūrisma galamērķu, tostarp pašos attālākos reģionos, rašanos un veltīt uzmanību piekrastes tūrismam Eiropas jūrniecības dienā, ko svin 20. maijā, un projekta „Eiropas labākie galamērķi” ietvaros.

 
  
  

– Ziņojums: Christa Prets (A6-0461/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski (LT) Globalizācijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) straujās attīstības laikmetā jaunās tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļi arvien vairāk ienāk visās dzīves jomās. Sabiedrībai kā nekad iepriekš jāseko līdzi šīm straujajām tehnoloģiskajām izmaiņām un jāmācās tikt galā ar informācijas gūzmu. Plašsaziņas līdzekļi arīdzan pilda vārtsarga lomu, izvēloties svarīgus tematus, un tas, savukārt, ietekmē ikdienas dzīves kārtību. Tomēr šo izvēli nosaka tikai un vienīgi, pamatojoties uz indivīda viedokli, un līdz ar to tā nav gluži objektīva. Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei jāpalīdz cilvēkiem pārvarēt šīs problēmas un kļūt par zinošiem plašsaziņas līdzekļu lietotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark and Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs balsojām pret Prets kundzes (Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa, AT) ziņojumu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālā pasaulē (A6-0461/2008). Ziņojumā paustie priekšlikumi pārkāpj subsidiaritātes principu. Mēs nevēlamies vienotu izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem Eiropas mērogā, kas attiektos uz bērniem visās dalībvalstīs. Katrai dalībvalstij atsevišķi ir jāizstrādā sava mācību programma atbilstoši savas valsts apstākļiem.

Tāpat arī mēs neuzskatām, ka vecākiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem kopumā ir slikta plašsaziņas līdzekļu lietotprasme.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Hélène Descamps (PPE-DE), rakstiski.(FR) Gan tradicionāliem, gan moderniem plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska loma mūsu ikdienas dzīvē. Paturot to prātā, ir svarīgi palīdzēt Eiropas iedzīvotājiem saprast, analizēt un novērtēt informācijas straumi un attēlus, ko tie saņem, lai to varētu izmantot labākā iespējamā veidā. Šīs iemaņas kļūst arvien nepieciešamākas, jo mūsdienās interneta izmantošana ir izplatīta parādība un plašsaziņas līdzekļu lietotāji vairs nav tikai skatītāji, bet vairāk gan kļūst par paša procesa dalībniekiem.

Mums iesniegtais ziņojums, ko es personīgi atbalstu, iederas šajā kontekstā. Tā ir politiskās gribas izpausme, kas mudina aizsargāt ikviena tiesības un brīvības šajā digitālajā vidē.

Šajā ziņojumā izskan aicinājums nodrošināt visiem pilsoņiem, jo īpaši pašiem jaunākajiem, augsta līmeņa izglītošanu plašsaziņas līdzekļu jomā. Tā mērķis ir nodrošināt apmācību, kas ir specifiska katram plašsaziņas līdzekļu veidam, kā arī atkārtoti apstiprina, ka ikvienam ir tiesības piekļūt informācijai un komunikāciju tehnoloģijām. Paziņojumā ir pausts atbalsts augstas kvalitātes izglītošanai, kas veicina atbildīgu un cieņpilnu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesībām. Izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā, kas arīdzan palīdzēs sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus, ir būtisks ieguldījums zinošas, aktīvas sabiedrības veidošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. (SV) Referente iepazīstina ar izglītošanu Eiropas plašsaziņas līdzekļu jomā dažādos līmeņos, kur mērķauditorija ir ģimenes, skolas, vecāki cilvēki un cilvēki ar invaliditāti. Tā, protams, ir laba doma, bet tā nav risināma ES līmenī. Būdama šaurākas, bet vienlaikus koncentrētākas ES aizstāve, es uzskatu, ka tas ir jāorganizē katrai dalībvalstij pašai. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Christa Prets ziņojumu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālā pasaulē, jo uzskatu, ka mums šī problēma ir steidzami jārisina. Digitālās informācijas laikmetā informācijas trūkums var kļūt par jaunu diskriminācijas un nevienlīdzības veidu. Piekrītu ziņojumā izklāstītajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz atbalstu platjoslas interneta plašākas pieejas nodrošināšanai, centieniem samazināt atšķirības šajā jomā dažādās dalībvalstīs un vajadzībai ieguldīt izglītošanā un apmācībā šajā jomā.

Tāpat arī uzskatu, ka mums ir rūpīgi jāseko un jāuzrauga uzņēmumu koncentrācija šajā nozarē, lai izvairītos no oligopola veidošanās, kas apdraud informācijas pārredzamību un plurālismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs uzskatām, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir pašu dalībvalstu ziņā. Paziņojuma projekts, kas ir šeit uz galda Eiropas Parlamentā, noteikti satur vērtīgus padomus (jāteic, arī dažus ne tik labus padomus), taču šis jautājums ir izskatāms katrā dalībvalstī atsevišķi.

Ziņojuma priekšlikumi arīdzan skar dalībvalstu izglītības sistēmu mācību programmas. Kā šajā Parlamentā June Listjau ir iepriekš norādījis un tagad dara to atkārtoti, proti, katra dalībvalsts pati ir atbildīga par mācību procesa organizēšanu un izglītības sistēmas saturu.

Lielās uzrunās daudz ir runāts par subsidiaritāti, bet realitātē ir nedaudz citādāk. ES vajadzētu iesaistīties pārrobežu jautājumu risināšanā, taču izvairīties no tādiem jautājumiem, ko katra dalībvalsts pati var izlemt vai kas jau ir regulēti citos starptautiskos līgumos.

Tāpēc mēs balsojām pret rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme kļūst arvien svarīgāka šajā digitālajā laikmetā. Tā kā mūsu kultūras arvien vairāk ir pakļautas globalizācijai, Prets ziņojumā pareizi tiek norādīts, ka galvenā loma plašsaziņas līdzekļu lietotprasmē ir vietējām struktūrām. Vietējām iestādēm būtu jādod būtisks ieguldījums, un tādējādi es atbalstu šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. (RO) Biju pārliecināts, ka balsošu par Christa Prets ziņojumu.

Domāju, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir nepieciešama, lai informācijas saņēmēji spētu labāk izprast visu pieejamo plašsaziņas līdzekļu produktus un zinātu, kā izvairīties no šo produktu iespējamās negatīvās ietekmes. Lai to īstenotu, ir nepieciešama informācija un zināšanas, ko varam iegūt caur plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi.

Visiem kopienas locekļiem jāprot meklēt un izmantot informāciju, lai nodrošinātu brīvu un atvērtu saziņu, nebaidoties saskarties ar realitāti, kurai tie nav gatavi.

Lai nodrošinātu atbilstošu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, pasākumi būtu jāīsteno jau pamatskolas līmenī, kur bērni apgūtu prasmes, kas ir nepieciešamas aktīvai līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē.

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ietver to, ka kopienas locekļi spēj kritiski izvērtēt plašsaziņas līdzekļu produktus, tādējādi nodrošinot, ka viņus tik viegli neietekmē informācijas turētāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Prets kundzes ziņojumu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālā pasaulē. Ņemot vērā, ka jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas arvien straujāk iekaro tirgu, ienākot pat pavisam ikdienišķos mūsu dzīves aspektos, un ka šie rīki piedāvā milzīgas iespējas, cilvēkiem ir ne tikai nepieciešams iemācīties izmantot šos rīkus, lai varētu baudīt to sniegtās priekšrocības, bet arī jāspēj sevi aizsargāt no riskiem, kas rodas no manipulēšanas ar informāciju un no izlaistas vai nepilnīgas informācijas draudiem, kas bieži vien ir raksturīga iezīme IT tīklos atrodamajai informācijai salīdzinājumā ar tradicionālā veidā pieejamo informāciju. Tādējādi es atzinīgi vērtēju Prets kundzes veikumu un ceru, ka veiktie pasākumi būs atbilstīgi izvirzītajam mērķim.

 
  
  

– Ieteikums: Bernard Lehideux (A6-0473/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, esmu par Lehideux kunga ziņojumu, kas šodien tiks nodots balsojumam pēc garām debatēm, kurās Parlaments uzņēmās vadošo lomu centienos uzlabot dokumenta galīgo variantu.

Patlaban atrodamies ļoti sarežģītā ekonomiskā situācijā, kur ekonomikas un finanšu krīze, kas skar mūs, šķiet, ilgs visa 2009. gada garumā. Šodien līdz ar Eiropas Izglītības fonda dibināšanu Eiropa raida svarīgu signālu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, ka šī iestāde būs efektīvs rīks ne tikai jauniešu apmācībā pirmās darbavietas meklējumos, bet arī visu to cilvēku apmācībā, — kuru skaits diemžēl ir liels —, kuri tiek izstumti no ražošanas un darba pasaules. Eiropas Parlamenta pienākums ir turpināt uzraudzību pār šī fonda darbības efektivitāti un izvirzīto mērķu sasniegšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski.(RO) Es balsoju par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu (EIF), jo kopējā nostājā ir iekļauti daudzi no Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ierosinātajiem grozījumiem. Galvenās izmaiņas Komisijas priekšlikumā ir par šīs regulas darbības jomu, aģentūras funkcijām, vispārējiem noteikumiem, valdi un Eiropas Izglītības fonda (EIF) direktora iecelšanu. Ir atrisināti arīdzan jautājumi par to, kā stiprināt EP un aģentūras attiecības un kā EP varētu būt pārstāvēts valdē.

Regulas 7. pantā paredzēts, ka valdes sastāvā ir „trīs Eiropas Parlamenta iecelti eksperti bez balss tiesībām”. Parlaments var izvirzīt vai nu pie Parlamenta nepiederošas personas vai arī tā deputātus un Parlamenta pienākums būs izvēlēties sev vēlamo pārstāvības līmeni valdē. Papildus tam valdes izvēlēto direktora kandidātu pirms viņa iecelšanas uzaicinās sniegt paziņojumu atbildīgajā(-s) Eiropas Parlamenta komitejā(-s) un atbildēt uz tās/to locekļu jautājumiem (10. pants).

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. (FR) Ultra-eiropieši darba meklētāju un citu cilvēku emigrēšanu redz kā brīnumainu risinājumu problēmām situācijā, kad visās dalībvalstīs trūkst darbaspēka un samazinās dzimstības rādītāji. Šī muļķīgā attieksme ir atzīšanās bezspēcībā: Eiropa, kāda tā ir šodien, nespēj nākt klajā ar priekšlikumiem, kas palīdzētu risināt aktuālas problēmas.

Jaunajai Eiropai, tieši otrādi, jāveicina tāda ekonomiskā un sociālā politika, kas dod priekšroku dalībvalstu un Kopienas vajadzību aizstāvībai, jāstimulē ģimenēm draudzīga politika, lai iedrošinātu cilvēkus radīt bērnus, kā arī jāveicina ārpolitika, kas ietver attīstības palīdzību trešajām valstīm, lai tās valstis, kuras piedzīvo augstu emigrācijas vilni, varētu apturēt savu iedzīvotāju izceļošanu, ievērojami uzlabojot dzīves apstākļus savā valstī.

Eiropas Izglītības fonds ir Eiropas Savienības aģentūra, kuras mērķis ir palīdzīt attīstīt izglītības un apmācības programmas ES partnervalstīs. Tas būtu ļoti cildens mērķis, ja vien realitātē tā nesagatavotu šīs ārpus Eiropas valstis Eiropas darba tirgum. Mēs nevēlamies papildu imigrāciju no trešajām valstīm, pat ne no tādām ārpus Eiropas kandidātvalstīm kā Turcija, kas ir aziātiska un musulmaņu valsts, ko mēs nevēlamies redzēt pievienojamies Eiropas Savienībai.

 
  
  

– Ziņojums: Ona Juknevičiené (A6-0457/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās. Priecājos, ka vienošanās tika panākta jau pirmajā lasījumā.

Vienmēr esmu atbalstījis ciešāku saišu izveidošanu starp tiesnešiem un Eiropas tiesiskās sadarbības institucionālo mašinēriju, lai šiem profesionāļiem ļautu izsekot katram tiesiskās Eiropas būvniecības posmam, tādējādi palīdzot konsolidēt brīvības, drošības un tiesiskuma jomu un veidot Eiropas tiesisko kultūru.

Šis tīkls sastāv no kontaktpunktiem (tiesnešiem), kuri savstarpēji sadarbojas, lai novērstu grūtības, kas varētu rasties tiesiskajā sadarbībā starp dalībvalstīm. Tas aptver visas jomas, citiem vārdiem sakot, gan civillietās, gan komerclietās. Uzskatu, ka tīklam ir jābūt atvērtam, lai tajā varētu piedalīties arī profesionālas asociācijas, tajā pašā laikā cenšoties palielināt plašākai sabiedrībai sniegtās informācijas apjomu.

Šie uzlabojumi dos skaidras priekšrocības attiecībā uz savstarpējo spriedumu atzīšanu, kas ir būtisks tiesiskās sadarbības stūrakmens.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski.(RO) Es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, jo Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās izveides starp dalībvalstīm ar Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK pamatā ir doma, ka, lai ieviestu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ir nepieciešams uzlabot, vienkāršot un paātrināt tiesisko sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī tiesu pieejamību personām, kuras iesaistītas pārrobežu tiesas prāvās.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski.(FR) Ja ir kāda joma, kur sadarbība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm ir svarīga un ko ir nepieciešams atbalstīt, cik vien mūsu spēkos, tad tā ir tiesas un policijas iestādes.

Jaunākie rezultāti, ko ieguvusi vienotā Francijas un Beļģijas izmeklēšanas komanda, kurai pēc vairāku mēnešu novērošanas izdevās arestēt gados jaunus 16 džihāda fanātiķus un izjaukt islama teroristu tīklus, kas atradās Briselē, sniedz pierādījumus par sadarbības nepieciešamību starp Eiropas policijas spēkiem.

Organizētā noziedzība, korupcija, cīņa pret narkotiku tirdzniecību un terorisms, kā zināms, neapstājas pie valstu robežām.

Eiropas Savienības dalībvalstis jau vairākus gadus ir sadarbojušās starpvaldību līmenī. Eiropas Savienība grēcīgā lepnumā vēlas piebiedroties uzvarētājai pusei un saskaņā ar saviem noteikumiem mēģina izveidot šāda veida attiecības Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā, kas ir izkārtots pa valstu kontaktpunktiem.

Mēs esam par sadarbību un atbalstām šo iniciatīvu ar nosacījumu, ka dalībvalstīm netiek liegtas viņu likumīgās suverēnās kompetences par labu jaunai, birokrātiskai Eiropas iestādei.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Vēlos paust savu nožēlu par to, ka par Juknevičiené kundzes ziņojumu Parlamentā nenotika debates vēl pirms tā pieņemšanas. Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa atbalsta šo ziņojumu. Taču vēlamies vērst uzmanību uz dažām problēmām šajā jomā, kurām ir nepieciešami jauni risinājumi: Eiropas pilsoņu zināšanas par viņu tiesībām pārrobežu tiesvedībā, kā arī praktizējošo juristu un tiesnešu zināšanas ir ļoti vājās.

Ceru, ka šie jautājumi, kas Parlamentam rada bažas, turpmāk Komisijas un Padomes darba kārtībā būs saredzamāki.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā iesniegtais dokuments ietver atbildi uz to, ka ir nepieciešams vienkāršot un paātrināt tiesisko sadarbību starp dalībvalstīm. Vēl jo būtiskāk, uzmanības centrā ir nepieciešamība atvieglot tiesu pieejamību pilsoņiem.

Referenta programmā uzmanība tiek vērsta uz sadarbības veicināšanu starp juridisko profesiju pārstāvjiem, lai noteiktu paraugpraksi. Turklāt no Komisijas ziņojuma par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās darbību izriet, ka valstu kontaktpunktu trūkuma dēļ būs jāpaiet ilgam laikam, lai tas pilnveidotu savas iespējas.

Ierosinātā starpposmu punktu izveidošana kopā ar Eiropas E-tiesiskuma sistēmas pakāpenisku ieviešanu uzlabotu Eiropas iedzīvotāju pieejamību vispārējai informācijai par tiesvedību un tiesu sistēmas darbību.

 
  
  

– Ziņojums: Philip Bushill-Matthews (A6-0454/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Direktīvas par Eiropas Uzņēmumu padomes izveidošanu pārstrādātais variants nosaka plašākas informācijas un labāku uzklausīšanas procedūru nepieciešamību visiem ES strādājošajiem, un es vēlos publiski paust tam atbalstu. Priekšlikuma mērķis ir grozīt Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvu 94/95/EK darbinieku informēšanas un uzklausīšanas jomā. Tālākās diskusijas ar sociālajiem partneriem apvienojumā ar pārstrādāto variantu rada labāku pamatu veiksmīgam dialogam starp darba devējiem un darba ņēmējiem, ļaujot veikt padziļinātu ierosināto izmaiņu vērtējumu, un ļauj darbinieku pārstāvjiem aizstāvēt savas intereses.

Es atbalstu, ka pēc direktīvas ieviešanas īsteno tās trīsgadu pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka tā joprojām atbilst un ir piemērota izvirzītajam mērķim.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Parlamentāriešu vairākuma acīmredzamais politiskās gribas trūkums attīstīt pašreizējo direktīvu un uzlabot Eiropas Uzņēmumu padomes tiesības un lomu jau atkal nepārprotami bija redzams plenārsēdes balsojumā. Visi mūsu grupas ierosinātie grozījumi tika noraidīti, tostarp grozījums, kas paredz padziļinātu un visaptverošu pašreizējās direktīvas pārskatīšanu, ko uzsāktu vēlākais piecus gadus pēc tagad veikto mazāk nozīmīgo grozījumu spēkā stāšanās dienas. Ir tikai panākta vienošanās, ka ziņojums par šīs direktīvas īstenošanu jāiesniedz Komisijai. Tad jau redzēsim, kas notiks tālāk. Jau ir zināms, ka strādājošo tiesību stiprināšana būs atkarīga no šķiru cīņas attīstības.

Pretēji tām reizēm, kad Eiropas Parlaments nesaistošās diskusijās pieņēma principu, ka strādājošo pārstāvjiem jābūt veto tiesībām, kā manā ziņojumā par sieviešu lomu rūpniecības nozarē, tagad tas atsakās iekļaut šo principu direktīvā par Eiropas Uzņēmumu padomi, kas ir nožēlojami. Tāpēc mēs nolēmām atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Neena Gill (PSE), rakstiski. − Es atbalstīju šo ziņojumu, jo šajos grūtajos laikos ir būtiski, ka mēs kā sociālisti cīnītos par strādājošo aizsardzību.

Uzklausīšana un informēšana ir divas strādājošo pamattiesības, un Eiropas Uzņēmumu padome ir lieliska Eiropas iniciatīva. Taču darbavietas manā reģionā tāpat kā pārējā Eiropā tiek zaudētas tāpēc, ka nenotiek cieša padomju pārrobežu sadarbība.

Tādējādi es atbalstu priekšlikumus, lai nodrošinātu Uzņēmumu padomes efektivitāti un tās darbības jomas paplašināšanu. Šis jautājums ietekmē daudzus manus vēlētājus. Ceru, ka mūsu balss nozīmēs to, ka arvien vairāk Vestmidlendsas uzņēmumu un darbinieku būs ieguvēji no šīm tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Bushill-Matthews ziņojumu. Parlaments ir balsojis par efektīvām un preventīvām sankcijām pret darba devējiem par neatbilstību noteikumiem un attiecīgi uzlabos strādājošo situāciju visā ES.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Raugoties no draudīgās ekonomiskās krīzes skatupunkta, šī direktīva nākotnē dos lielākas izteikšanās tiesības strādājošajiem viņu darbavietā, nodrošinot pārskatīšanu Eiropas Uzņēmumu padomē, kas ir nepieciešams. Es atzinīgi vērtēju Eiropas sociālo partneru padomu, kas tagad ir iekļauts direktīvā, tāpat arī es atbalstu direktīvas atjaunināšanu, ņemot vērā jaunākās tiesā izskatītās lietas, kas devušas lielāku juridisko skaidrību abām nozarē iesaistītajām pusēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es atbalstu jebkuru darbu, kas stiprina Eiropas Uzņēmumu padomes darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Darba devēji izmanto strādājošo dalību uzņēmumupadomē, lai kontrolētu to aktivitātes darba vietā.

Eiropas Uzņēmumu padome un korporatīvā atbildība ir veids, kā saliedēt sociālo partnerību un vadīt strādnieku kustību.

Tāpēc mēs balsojām pret Komisijas priekšlikumu pārstrādāt direktīvu par Eiropas Uzņēmumu padomi.

 
  
  

– Ziņojums: Heide Rühle (A6-0410/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Rühle kundzes ziņojumu par vienkāršošanas nosacījumiem ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā, jo tas ietver vairākus pasākumus, kas ir paredzēti tirgus darbības atvieglošanai bruņojuma jomā.

Turklāt, izveidojot Kopienas tiesiskās normas aizsardzības jomā, dalībvalstis tiktu pasargātas no riska, ka tās varētu nepatiesi apsūdzēt nelegālā ieroču transportēšanā. Kā deputātiem zināms, vairākas dalībvalstis nesen tika nepatiesi apvainotas nelegālā ieroču pārdošanā Gruzijai. Kopēja likumdošana šajā jomā visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs varētu novērst līdzīgu situāciju atkārtošanos nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Atbalstīju deputātes Rühle kundzes priekšlikumu kā daļu no Komisijas pieņemtās „Aizsardzības paketes” 2007. gada decembrī. Priekšlikumā ir ietverta pārredzama aizsardzības aprīkojuma tirgus izveidošana ES, aizstājot pašreizējos 27 atsevišķos licencēšanas režīmus un harmonizējot licencēšanas prasības šo produktu sūtījumiem starp dalībvalstīm. Šāda pašreizējā kontroles režīma pārveidošana nodrošinās ne tikai lielāku pārredzamību, bet arī nostiprinās esošās prakses un procedūras, vienlaicīgi atbilstības izmaksās ietaupot miljardus. Šāda veida administratīvā reforma paaugstina konkrēto procedūru skaidrību un vienkāršību, stiprinot iekšējo tirgu, vienlaikus saglabājot kontroli pār turpmāko eksportu ārpus ES. Vispārīgo un globālo licenču ieviešana, ko joprojām nosaka katra dalībvalsts, nodrošina saprātīgu līdzsvaru starp valsts un kopienas interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) „Aizsardzības aprīkojuma sūtījumu vienkāršošana Kopienas robežās” nav neitrāls process. Iekšējā tirgus noteikumu pastiprināšana jomā, kas ir bijusi dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, iezīmē vēl vienu soli par labu federālismam, palielinot lielāko valstu ietekmi, kas kaitē valsts suverenitātei. Smagas starptautiskās ekonomiskās krīzes laikā militāri rūpnieciskā kompleksa attīstīšana ES paver jaunas peļņas iespējas lielām ekonomiskām grupām un stiprina ES militārās iejaukšanās spēju kopējās ārējās un drošības politikas kontekstā. Mērķis ir nodrošināt kontroli pār tirgiem, ierobežot energoresursus un citus dabas resursus, kas ir būtiski kapitālistiskajai ražošanai, aplūkojot to lielākas starptautiskās konkurētspējas kontekstā.

Mums būtu jāiet pilnīgi citā virzienā. Jo īpaši mums būtu jāmēģina samazināt kodolieroču un konvencionālo ieroču arsenāls visā pasaulē, palīdzot mierīgi atrisināt konfliktus un nodrošinot starptautisko tiesību un valstu suverenitātes ievērošanu.

Cilvēces izvēlētajam ceļam ir jāvirzās pretī atbruņošanai, nevis sacensībai par ieročiem, kā to iedrošina šis direktīvas priekšlikums. Tāpēc es balsoju pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Partija June List atbalsta brīva iekšējā tirgus izveidošanu. Taču mēs neticam, ka ES vajadzētu izdot tiesību aktus par to, kā būtu jākontrolē ar aizsardzību saistīto ražojumu tirdzniecība Eiropas robežās. Ar aizsardzību saistītos ražojumus nevar aplūkot tāpat kā citas preces un pakalpojumus. Likumdošana šajā jomā, gluži kā eksporta politika, ir jāatstāj katras dalībvalsts ziņā. Ja ir nepieciešama pārrobežu sadarbība, tad tā būtu jāveido starpvaldību līmenī.

Tā kā June List krasi iebilst pret jebkuru mēģinājumu ES sadarbības ietvaros uzlabot militāro potenci, mēs esam ļoti kritiski noskaņoti pret Komisijas priekšlikumu. Referenta grozījums šo situāciju neuzlabo. June List lēmums balsot pret ziņojumu tādējādi nav tikai „nē” komitejas rezolūcijai, bet arī skaidrs noraidījums jebkuram ES sadarbības militarizēšanas veidam.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − (SV) Uzskatām, ka Eiropas Komisijas stratēģija konkurētspējīgākai aizsardzības nozarei ES ir absolūti nepareizi izvēlēts ceļš. Tas ir kārtējais solis tuvāk militārai sadarbībai ES, kuras mērķis ir izveidot kopēju aizsardzību. Mēs esam pilnīgi pret šādu notikumu attīstību. Mēs atbalstītu neatkarīgu ārpolitiku, kurā nepastāv militārās alianses.

Starptautisko tiesību, demokārtijas un cilvēktiesību aizsardzība Komisijas priekšlikumā nav pieminēta vispār. Uzskatām, ka miers, demokrātija un cilvēktiesības ir svarīgākas, nekā jaunu tirgu izveide militārajam aprīkojumam. Tā ir arī joma, kas ietekmē drošības politiku. Saskaņā ar ES līgumu Zviedrija ir lēmējiestāde. Šajā sakarā mēs domājam, ka Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikums ir pretrunā ar ES līgumu. Ņemot vērā iepriekšminētos iemeslus, mēs balsojam pret priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Direktīvas priekšlikums veicināt militāro ražojumu sūtījumus ES, vienkāršojot attiecīgās licencēšanas procedūras dalībvalstīs, ir daļa no vispārīgā mērķa militarizēt ES, tādējādi īstenojot savus agresīvos plānus pret vietējo sabiedrību.

Konkrētais priekšlikums un ziņojums, kas uz to attiecas, ir paredzēts, lai arī turpmāk samazinātu dalībvalstu spēju lemt par savu aizsardzības politiku neatkarīgi un stiprinātu lielos aizsardzības nozares tirgus ES, lai, samazinot administratīvo slogu šo ražojumu kustībai un tirdzniecībai, tie kļūtu par aizvien lielākiem noteicējiem vienotajā euro tirgū un konkurētspējīgāki globālajā tirgū, tādā veidā izstumjot mazos un vidējos uzņēmumus, kā tas minēts arī ziņojumā.

Šis priekšlikums kārtējo reizi atspoguļo patieso ES kā kara kūdītāja raksturu un nepieciešamību izbeigt šo politiku un tās pret tautu vērsto struktūru kopumā, kā arī turpināt cīņu par neatkarīgas varas izveidošanu, lai mūsu valsts pati var izlemt, kāda veida un cik daudz ieroči ir nepieciešami tās reālai aizsardzībai, neņemot vērā ES un NATO agresīvos plānus un lielo Eiropas un ASV ieroču ražotāju intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Es nevēlos iekšējo tirgu ieročiem. Visām valstīm ir jābūt spējīgām apturēt ieroču importu un eksportu, ja tās to vēlas. Nedrīkst pieļaut, ka ieroču eksports notiek netraucēti, pat ne ES. Diemžēl mēs zaudējām balsojumā par grozījumu, lai tas netiktu pieļauts. Tādējādi es atturējos no galīgā balsojuma, jo ziņojumā bija arī pozitīvi aspekti, kā uzlabota kontrole, lai novērstu eksportu uz trešām valstīm un lielāks atklātums un informācijas pieejamība nevalstiskām organizācijām un citiem.

 
  
  

– Ziņojums: Matthias Groote (A6-0329/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju deputāta Groote ziņojumu par mehānisko transportlīdzekļu un motoru regulu attiecībā uz emisiju samazināšanu, jo tas ir solis ceļā uz gaisa kvalitātes uzlabošanu visā Eiropā un klimata pārmaiņu novēršanu. Tehnisko noteikumu ieviešana visā Kopienā attiecībā uz kravas autotransportu, smagajām automašīnām un autobusiem būs efektīvs līdzeklis piesārņojuma mazināšanai. Ierosinātais samazinājums slāpekļa oksīdam par 80 % un cieto daļiņu skaitam par 66 % liecina par ievērojamu progresu un tuvina tam līmenim, kas ir līdzīgs ASV noteiktajai robežvērtībai. Ziņojums arīdzan paredz skaidrākus tiesību aktus, jo direktīvas nomainīs tieši piemērojamas regulas. Būdama ES - ETS referente, es ļoti labi apzinos tos soļus, kas jāveic, lai novērstu klimata pārmaiņas; es pilnībā atbalstu ziņojumā ierosināto daudzpusējo saskaņošanu un emisiju samazināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Matthias Groote ziņojumu par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipu apstiprinājumu, jo uzskatu, ka kopējumu noteikumu ieviešana gaisa piesārņotāju no mehāniskajiem transportlīdzekļiem ierobežošanai ļoti palīdzēs aizsargāt vidi un arīdzan nodrošinās ES vienotā tirgus atbilstīgu darbību.

Piekrītu referenta priekšlikumam ieviest daudz lielāku robežvērtības samazinājumu cieto daļiņu emisijām (kas ir tālejošāki par Eiropas Komisijas priekšlikumiem), lai nodrošinātu augsta līmeņa cilvēka veselības un vides aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski.(PT) Piekrītu, ka nepieciešams saskaņot noteikumus lielas kravnesības transportlīdzekļu konstruēšanai gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanai, jo uzskatu, ka tas ir labākais veids, kā dalībvalstīs novērst atšķirīgu standartu piemērošanu un aizsargāt vidi.

Vispārējā Kopienas sistēma mehānisko transportlīdzekļu tipu apstiprinājumam pastāv, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, kas, lūdzu, neaizmirsīsim, ir joma bez iekšējām robežām, līdzās pastāvot brīvai preču, personu, pakalpojumu un kapitālai apritei. Mums ir nepieciešams atjaunināt standartus un noteikt augstākas prasības, lai visas dalībvalstis nodrošinātu, ka tiek ražoti lielas kravnesības transportlīdzekļi, kas ir mazāk piesārņojoši, un šajos transportlīdzekļos ir pieeja remonta un tehniskās apkopes informācijai standarta formātā.

Attiecībā uz klimata pārmaiņu novēršanu ES ir parādījusi lielu apņemšanos rādīt ceļu šajā jautājumā. Šis ziņojums gluži vienkārši ir kārtējais ierocis cīņā pret kaitējumu videi. Turpmākais robežvērtību samazinājums kaitīgajām oglekļa monoksīda, ogļūdeņraža, slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisijām ir galvenais šīs regulas aspekts, kas noteikti veicinās gaisa kvalitātes uzlabošanos Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. (PL) Ar šodien pieņemto ziņojumu tiek ieviesti saskaņoti tehniskie noteikumi lielas kravnesības transportlīdzekļiem, lai nodrošinātu efektīvu iekšējā tirgus darbību.

Jo īpaši jāuzsver, ka noteikumu ieviešana nodrošinās augsta līmeņa vides aizsardzību, nosakot robežvērtību kaitīgajām oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisijām.

Priekšlikums arīdzan paredz piekļuvi remonta informācijai, kas ir pārņemta no Euro V un Euro VI regulējuma standartiem.

Ir būtiski, ka neatkarīgajiem tirgus dalībniekiem tiek nodrošināta standartizēta piekļuve remonta informācijai. Neatkarīgām remontdarbnīcām sniegtajai informācijai ir jābūt identiskai ar to, kas norādīta pilnvarotajiem pārdevējiem un remonta veicējiem. Šādi noteikumi atvieglos remonta veikšanu neatkarīgiem uzņēmumiem. Tādējādi tiks atvieglota regulāras apkopes pieejamība. Tirgus cenas kļūs konkurētspējīgākas.

Neapšaubāmi, piekļuve tehniskai informācijai nozīmēs to, ka, neatkarīgi no apkalpošanas vietas, visi transportlīdzekļi uz ceļa būs droši un videi mazāk kaitīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Groote ziņojumu un atzinīgi vērtēju rīcību visas Eiropas līmenī, kas vērsta uz emisiju ierobežošanu no lielas kravnesības transportlīdzekļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, jo tas paredz saskaņotus tehniskos noteikumus kravas autotransportam, smagajām automašīnām un autobusiem, kas tiem būtu jāievēro, lai saņemtu nepieciešamo transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. Ziņojumā paredzēta cieto daļiņu emisijas masas samazināšana par 66 % un NOx emisiju samazināšana par 80 %. Es atbalstu šo ziņojumu, jo tajā ir panākts līdzsvars starp CO2 emisiju un saistīto emisiju samazināšanu. Priekšlikumā ir ietverta virkne pasākumu saistībā ar remonta informācijas pieejamību jauniem automobiļiem, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci remonta tirgū un mazie uzņēmumi neciestu ziņojuma dēļ.

 
  
  

– Ziņojums: Stavros Arnaoutakis (A6-0477/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Partijas June List mandāts Eiropas Parlamentā balstās uz solījumu vēlētājiem — panākt lielāku sabiedrības uzraudzību un nodrošināt pārdomātu ES finanšu resursu pārvaldību. Tagad Padome ierosina, ka jebkurš ES projekts, kura vērtība nepārsniedz EUR 1 miljonu un ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds vai Eiropas Sociālais fonds, turpmāk būtu jāatbrīvo no uzraudzības un pārbaudes. Tas gluži vienkārši nav pieņemams.

Mēs saprotam, ka administratīvajam slogam būtu jābūt proporcionālam ar attiecīgo līdzekļu apjomu. Taču mēs esam kritiski noskaņoti attiecībā uz to, ka Padome ar šādu rīcību ierosina atstāt šo jomu netraucētai ES resursu ļaunprātīgai izmantošanai. Ņemot vērā minētos iemeslus, June List izlēma balsot pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sérgio Marques (PPE-DE), rakstiski.(PT) Dalībvalstis ir norādījušas, ka tās saskaras ar grūtībām, piemērojot 55. pantu. Galvenās grūtības ir nesamērīgs administratīvais slogs salīdzinājumā ar maksājamām summām, turklāt tiek radīts būtisks risks programmas īstenošanai.

Tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu, kura mērķis ir grozīt un vienkāršot šo pantu, ietverot tikai divus nosacījumus, proti, izslēdzot no 55. panta darbības jomas tās darbības, kuras līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds, un attiecībā uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda vai Kohēzijas fonda līdzfinansētajām darbībām nosakot finansējuma slieksni EUR 1 miljona apmērā, kuru nesasniedzot šīs darbības izslēdz no 55. panta darbības jomas, kas ļautu aprēķināt maksimālos atbilstīgos izdevumus un nodrošināt uzraudzību. Citi 55. panta nosacījumi netiek mainīti.

 
  
  

– Ziņojums: Giuseppe Gargani (A6-0483/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Atkins (PPE-DE), rakstiski. Es, tāpat kā mani Lielbritānijas Konservatīvās partijas kolēģi, atbalstu uzlabojumus attiecībā uz nodarbināšanas kārtību reģistrētiem deputātu palīgiem, kuri strādā Eiropas Parlamenta telpās Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā un, jo īpaši, uz kuriem attiecas nolikuma nosacījums par palīgiem.

Taču esam nobažījušies, ka nolikums joprojām ir nenoteikts vairākos būtiskos aspektos, un vēlētos, ka virknē nosacījumu tiktu ieviesta lielāka skaidrība. Piemēram, par ne ES pilsoņu darbā pieņemšanu, prasību par otras valodas prasmēm un ierosināto pakāpju skaitu.

Pamatojoties uz paustajām bažām, mēs no galīgā balsojuma atturējāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēc tik daudziem darba gadiem, iesaistot šo Parlamentu, šodien mums visiem par lielu prieku mēs pieņemsim lēmumu par pasākumu, kas, domājams, būtiski ietekmēs darbu Kopienas iestādēs.

Jo īpaši vēlos uzsvērt jauno noteikumu pozitīvo ietekmi uz deputātu palīgu sistēmu, ko raksturos pārskatāmība un stabilitāte, atstājot izvēles iespēju deputātu ziņā. Ir sperts būtisks solis uz priekšu, un tajā pašā laikā ir raidīts pozitīvs signāls visai pasaulei.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski.(RO) Es balsoju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Kopienas pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, jo vietējo palīgu līgumus pārvalda maksājumu aģenti, kuru uzdevums būs nodrošināt deputātu palīgu piemaksu, kuras piešķir deputātam un par kurām tiem ir jābūt atbildīgiem, stingru pārvaldību, tādējādi izbeidzot neskaidrības, kādas pastāvēja līdz šim un kas izraisīja kritiku.

Savukārt uz reģistrētajiem deputātu palīgiem attieksies īpaši noteikumi atbilstoši Civildienesta noteikumiem un īpaši Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas noteikumiem. Regulas priekšlikums, kuru Komisija iesniedza pēc sarunām, kas notika, pamatojoties uz EP Prezidija darba grupas, kuru vadīja EP deputāte Martine Roure, secinājumiem, ir īpašs un attiecīgi vispusīgs, un daudzos aspektos arī sarežģīts. Šie aspekti ir ņemti vērā ziņojumā un par tiem notika garas un izvērstas diskusijas Juridiskajā komitejā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Giuseppe Gargani ziņojumu par Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, jo uzskatu, ka priekšlikums par jaunas, Eiropas Parlamentam specifiskas darbinieku kategorijas pievienošanu, kas ietver deputātu palīgus, kuri strādā vienā no trijām Eiropas Parlamenta darba vietām (Briselē, Strasbūrā vai Luksemburgā), padarīs skaidrāku un uzlabos pašreizējo palīgu darba situāciju, ņemot vērā viņu pienākumu specifiku.

Jaunierosinātā deputātu palīgu darbā pieņemšanas sistēma, kas ietver īpašu regulējumu, nosakot, ka palīgus pieņems darbā uz tieši noslēgta līguma pamata ar Eiropas Parlamentu, ir būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzības, nediskriminācijas un līgumu pārredzamības ievērošanu, kā arī šo darbinieku tiesisko noteiktību.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs balsojām pret ziņojumu, ar ko groza deputātu palīgu nodarbināšanas kārtību. Mums nav pilnīgi nekas iebilstams pret to, ka palīgiem Eiropas Parlamentā tiek nodrošināts saprātīgs atalgojums un darba apstākļi. Taču mums nav ne par kripatiņu lielāka vēlēšanās nosūtīt deputātu palīgus uz „ES nodokļu paradīzi”, kā tas bija, pārceļot deputātus uz ES darba algas sistēmu ar izdevīgu ES nodokli.

Gan deputātiem, gan viņu palīgiem jābūt saistītiem ar savas valsts realitāti. Atalgojumam un pabalstiem jābūt saistītiem ar viņu apstākļiem dalībvalstīs vai, palīgu gadījumā, ar apstākļiem, kādi ir vietā, kur viņi dzīvo un strādā. Ne deputātus, ne viņu palīgus nevajadzētu izolēt „ES burbulī” ar augstām algām un pievilcīgām piemaksām, kas ir daudz augstākas par to, ko reāli saņem iedzīvotāji valstī, kuru deputāti pārstāv.

Tāpēc mēs balsojām pret šo priekšlikumu attiecībā uz ES nolikumu palīgu nodarbināšanai. Mūsuprāt, tas ir principa jautājums, un tam nav nekāda sakara ar palīgu finanšu apstākļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. (PL) Šodien pieņemtais ziņojums palīdzēs uzlabot nodarbināšanas apstākļus reģistrētajiem deputātu palīgiem, kas pilda savus pienākumus vienā no trijām Parlamenta darba vietām. Ietvertās izmaiņas ir ilgi gaidījuši gan paši palīgi, gan šī parlamenta deputāti. Paziņojumā vietējie palīgi un reģistrētie palīgi tiek savstarpēji nošķirti, aplūkojot pēdējās palīgu grupas darba specifiku.

Saskaņā ar skaidri izstrādāto nolikumu palīgiem akreditētie parlamenta palīgi turpmāk baudīs vairākas privilēģijas, kas līdz šim attiecās tikai uz citu Eiropas iestāžu ierēdņiem. Īpaši būtiski ir tas, ka viņiem tiks dotas tādas privilēģijas, kas samazinās nevajadzīgu neskaidrību, piemēram, attiecībā uz nodokļu apmaksas vietu, veselības aprūpi un sociālo apdrošināšanu. Turklāt nolikums izbeigs neskaidrības attiecībā uz palīgu atalgojumu. Palīgiem tiks piešķirtas konkrētas pakāpes un skaidri noteiktas atalgojuma pamata likmes.

Nolikums dos labumu arī šī parlamenta deputātiem. Deputātu un viņu algoto palīgu un viņu attiecību pamatā ir abpusēja uzticēšanās. Nolikums neierobežo deputātu brīvību, izvēloties palīgu, ar kuru tas vēlas kopā strādāt. Tādējādi netiek apdraudēta Eiropas Parlamenta deputātu neatkarība viņu pienākumu izpildē.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. Jaunie saskaņošanas noteikumi deputātu palīgiem („pārējiem civildienesta darbiniekiem”) no Ziemeļvalstu darbinieku skatupunkta nav apmierinoši. Uzskatām, ka jaunie noteikumi mazinās sociālos standartus attiecībā uz ģimeņu un sociāliem pabalstiem slimo bērnu aprūpei, utt. Arīdzan pastāv nopietnas bažas par to, kā jaunie noteikumi ietekmēs pensijas tiesības, bezdarbnieku pabalstus un darbinieku aizsardzību pret atlaišanu.

Tomēr jāatsauc atmiņā, kas ir šī priekšlikuma pamatā. Palīgi, kuri Eiropas Parlamentā strādā uz nenoregulēta līguma pamata, saskaras ar lielām problēmām. Dažkārt viņi strādā drausmīgos apstākļos. Šī jaunā regula šādai praksei pieliks punktu. Mēs balsojām par priekšlikumu, solidarizējoties ar palīgiem, kurus alkatīgie deputāti/darba devēji izmanto.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Šodien es balsoju par Gargani kunga ziņojumu par pārējo Eiropas Kopienu darbinieku nodarbināšanas kārtību.

Ziņojumā vietējie deputātu palīgi tiek nošķirti no reģistrētajiem deputātu palīgiem.

Jābūt skaidri noteiktam, ka reģistrētajiem deputātu palīgiem, kas veic pienākumus šī Parlamenta deputāta vai deputātu labā, ir konkrēti pienākumi attiecībā pret deputātu vai deputātiem, pamatojoties uz to, ka viņu attiecības balstās uz savstarpēju uzticēšanos.

Tas reģistrētos palīgus atšķir no pārējiem ES darbiniekiem, kuru darba attiecības ir balstītas uz pārredzamības, objektīva novērtējuma un lojalitātes pret iestādēm kritērijiem.

Nevajag domāt, ka konkrētajā situācijā palīgiem tiek piešķirta priviliģēta vai tieša pieeja ierēdņu amatiem vai citām Eiropas Kopienu darbinieku kategorijām.

Tas, ka Parlaments ir pieņēmis konkrēto ziņojumu, nozīmē, ka nākamajā parlamentārajā sasaukumā no 2009. gada Kopienu darbinieku sociālie un nodokļu nosacījumi tiks piemēroti visiem reģistrētajiem deputātu palīgiem, kurus algo deputāti.

 
  
  

– Ziņojums: Simon Busuttil (A6-0446/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Būdams Lūgumrakstu komitejas loceklis, es atzinīgi vērtēju mana kolēģa Simon Busuttil ziņojumu par uzziņu sabiedrību maldinošo darbību. Uzziņu sabiedrības ir nejauki parazīti, kas darbojas mazos un vidējos ES uzņēmumos (MVU). Tie raksta ļoti divdomīgas vēstules MVU, aicinot uzņēmumus aizpildīt vai atjaunināt uzņēmuma nosaukumu un kontaktinformāciju, radot maldīgu iespaidu, ka viņu informācija uzziņu krājumā tiks iekļauta bez maksas. Kā likums, bieži vien ar šādu vēstuļu rakstīšanu nodarbojasjaunākie personāla darbinieki.

Beigu beigās parakstītāji un uzņēmumi atklāj, ka ir netīšām parakstījuši līgumu, kas parasti uzliek par pienākumu vismaz trīs gadus par iekļaušanu uzņēmumu uzziņu krājumā ik gadus maksāt aptuveni EUR 1000 un vairāk.

Saņemtajos 400 lūgumrakstos no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izklāstīts, ka tie ir cietuši no uzmācības, spriedzes, sarežģījumiem, vilšanās un finansiāliem zaudējumiem, ko radījusi šo blēžu darbība. Šis ziņojums pamatoti slavē Austrijas valdības rīcību, kas paredz ar likumu aizliegt šādu praksi. Šajā ziņojumā pausts aicinājums Komisijai un pārējām 26 dalībvalstīm sekot Austrijas piemēram un izskaust šo krāpnieku darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Izlēmām balsot par šo Eiropas Parlamenta ziņojumu. Taču mums ir iebildumi pret 13. punktā pausto priekšlikumu attiecībā uz Direktīvas  2005/29/EK darbības jomas paplašināšanu.

Atzinīgi vērtējam to, ka ziņojumā Austrija un Beļģija ir izcelti kā pozitīvi piemēri, kas veikušas pasākumus, lai atbrīvotos no maldinošām uzziņu sabiedrībām. Uzskatām, ka Eiropai pietiktu ar šo valstu labo piemēru. Likumdevēji dalībvalstīs noteikti ir pietiekami kompetenti, lai pievērstu uzmanību citu valstu pozitīvajam piemēram un paši pieņemtu lēmumus par jauniem likumiem, kas skar šīs jomas problēmas attiecīgo dalībvalstu uzņēmumos. Iestāžu konkurence starp dalībvalstīm ir būtiska, lai atrisinātu tādas problēmas, kas aplūkotas šajā ziņojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Uzņēmumi visā Eiropā ir kļuvuši par uzziņu sabiedrību, tostarp „European City Guides, krāpšanas upuriem. Ir būtiski īstenot juridiskus pasākumus, lai to novērstu, tāpēc Busuttil ziņojums ir vērtējams atzinīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā daudzo cietušo man iesniegtās sūdzības par sabiedrībām, kas nodarbojas ar klientu maldināšanu. Daudzi uzņēmumi, no kuriem vairums ir Skotijas mazie uzņēmumi, ir cietuši finansiālus zaudējumus, turklāt viņi nav likti mierā un viņiem ir draudēts ar tiesvedības uzsākšanu. Šis ziņojums veicinās izpratni par šo jautājumu, lai mazāk uzņēmumu ciestu no krāpnieciskas uzņēmējdarbības, mudinot ES valstis pieņemt stingrākus tiesību aktus un nodrošinot, ka pienācīgi tiek piemēroti spēkā esošie ES tiesību akti par maldinošu reklāmu un negodīgu komercpraksi. Es atbalstu šo ziņojumu, jo tas mudina Komisiju stiprināt uzraudzību ES tiesību aktu piemērošanas jomā un uzlabot spēkā esošos ES tiesību aktus, ja ir konstatēts, ka tie nav atbilstoši, lai beidzot apturētu šo krāpšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski.(RO) Es atbalstīju Busuttil ziņojuma pieņemšanu, jo tas aicina Komisiju uzlabot spēkā esošos ES tiesību aktus, garantējot uzņēmumiem un indivīdiem aizsardzību pret maldinošu reklāmu.


Šī ziņojuma īstenošana ļaus dalībvalstu iestādēm veikt kopīgus pasākumus, lai novērstu uzziņu sabiedrību maldinošās prakses turpmāku izplatīšanos un ieviest efektīvus pasākumus, kas nodrošinās uzziņu sabiedrību izzušanu un to konkrēto organizatoru sodīšanu. Tas arīdzan sniedz šādas krāpšanas gadījumu upuriem, kas galvenokārt ir MVU, efektīvu aizsardzību līgumu anulēšanai, kas noslēgti, pamatojoties uz maldinošu reklāmu, un kompensāciju ciesto zaudējumu segšanai.


Esmu saņēmis ļoti daudz vēstuļu no uzņēmumiem Rumānijā, kas ir kļuvuši par šāda veida krāpšanas upuriem. Pieņemot Busutill ziņojumu, tiks veicināta sabiedrības informētība par šo jautājumu, un es ceru, ka tādējādi mazināsies to uzņēmumu skaits, kas kļūst par krāpnieciskas uzņēmējdarbības upuriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Jūtos gandarīta, ka Eiropas Parlaments ir rīkojies, lai apkarotu krāpšanu, ar ko nodarbojas „European City Guide”. Daudzi no Skotijā cietušajiem uzņēmumiem ir kļuvuši par šīs krāpnieciskās uzņēmējdarbības upuriem un saņēmuši rēķinus par pakalpojumiem, ko nav pasūtījuši. Šāda maldinošas tirdzniecības prakse, kas skar vienkāršos iedzīvotājus, ir nepareiza un ir jāaptur. Būtu jāizsaka pateicība Lūgumrakstu komitejai pa to, ka šis jautājums ir iekļauts šodienas darba kārtībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Glenis Willmott (PSE), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu, lai apturētu maldinošu reklāmu no uzziņu sabiedrībām, tādām kā „European City Guide”. Pēdējos gados ar mani ir sazinājušies dažādu mazo uzņēmumu pārstāvji no Īstmidlendsas, no Notingemas līdz Northemptonai. Šie uzņēmumi ir kļuvuši par krāpniecības upuriem, un es pilnībā atbalstu „melnā” saraksta izveidi Eiropā un pasākumu īstenošanu, lai apturētu maldinošas reklāmas izmantošanu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika