Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0062(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0371/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0371/2008

Debates :

PV 16/12/2008 - 19
CRE 16/12/2008 - 19

Balsojumi :

PV 17/12/2008 - 5.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0616

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2008. gada 16. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

19.  Ceļu satiksmes drošības noteikumu pārrobežu piemērošana (debates)
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir Ayala Sender kundzes ziņojums (A6-0371/2008) Transporta un tūrisma komitejas vārdā par Eiropas Parlamenta un Padomes ierosināto direktīvu, lai atvieglotu ceļu satiksmes drošības noteikumu pārrobežu piemērošanu.

 
  
MPphoto
 

  Inés Ayala Sender, referente.(ES) Priekšsēdētāja kungs, es sākšu ar garu pateicības sarakstu. Vispirms man jāsaka paldies Komisijai par iesniegto dokumentu, kurš mums nodrošina steidzami vajadzīgo instrumentu. Tāpēc man jāsaka paldies Komisijai, ko šeit pārstāv priekšsēdētāja vietnieks Tajani, par izdarīto pakalpojumu, nodrošinot mūs ar šo instrumentu, kurš šodien, 2008. gadā, ir pilnīgi nepieciešams pēc patiešām sliktajiem 2007. gada rādītājiem attiecībā uz progresu ceļu satiksmes drošībā, kas tika panākts līdz tam. Tas ir jo īpaši vajadzīgs, jo mēs jau esam tik tuvu termiņam, kurš būs pēc diviem gadiem, kad mums jāizpilda savas saistības un jāpanāk visu dalībvalstu nospraustais mērķis uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Tāpēc es izsaku pateicību Komisijai par to.

Izsaku pateicību arī Francijas prezidentūrai (lai gan tā tikko atstāja Parlamentu), jo es uzskatu, ka tā mūs pārliecināja ar savām pūlēm un izturību, ka ir iespējams panākt progresu attiecībā uz šo dokumentāciju. Sākumā tā šķita sarežģīta dēļ tās saistībām, taču viņi pierādīja mums, ka tas ir tā vērts.

Tomēr man jāsaka, ka vēlāk, ņemot vērā to, ka bija citas daudz svarīgākas dokumentācijas, mums bija zināmas problēmas saistībā ar juridiskā dienesta motīviem. Mēs uzskatījām, ka tam būtu vienmēr jāpalīdz prezidentvalstīm, lai veicinātu to prioritātes un mērķus, taču šajā gadījumā mēs konstatējām, ka tas mums daudz nepalīdz.

Bija gadījums, kad Tieslietu un iekšlietu padome ar vislabākajiem nodomiem ieteica dažus secinājumus, taču viņi mums nepalīdzēja saglabāt stingro nostāju, ka šis teksts vai instruments, pie kura mēs strādājām, pilnīgi noteikti ir ceļu satiksmes drošības instruments, kas paredzēts, lai novērstu ceļu satiksmes problēmas un negadījumus un autovadītāju nesodāmību.

Visbeidzot, es vēlos īpaši un silti pateikties ēnu referentiem, jo īpaši Fouré kundzei, kas strādāja kopā ar mani tajā ziņā, ka mums izveidojās laba komanda darbā ar šā teksta uzlabošanu, kā arī pārējiem maniem kolēģiem deputātiem, Cocilovo kungam, Lichtenberger kundzei un citiem maniem kolēģiem. Manuprāt, visiem kopā mums beidzot izdevās izveidot labāku tekstu.

Domāju, ka mums izdevās pabeigt procedūru vai sistēmu tajās jomās, kurās nebija atrisināti zināmi jautājumi, kā, piemēram, administratīvo pārkāpumu konstatēšana pēc informācijas apmaiņas un paziņojuma izdarīšanas. Tajās dalībvalstīs, kurās šiem pārkāpumiem ir administratīvs raksturs, nebija izveidota papildu procedūra, un es uzskatu, ka mēs vismaz ierosinājām iespējamu risinājumu.

Nozīmīgi ir arī tas, ka mēs uzlabojām kontroles. Mēs apzināmies, ka parasti mums nav iespēju uzlabot kontroli attiecībā uz ceļu satiksmes drošību, un šajā ziņā mums palīdzēja Komisija.

Tāpat bija nepieciešams garantēt personas datu aizsardzību, atzīt upuru atbalsta grupas paveikto darbu un izskaidrot, kā šai sistēmai būtu jāietekmē automobilisti.

Tāpēc mēs nesaprotam, kādēļ Padome ir nolēmusi saglabāt tādu nostāju un pastāvēt uz tādu tiesisko pamatu, kas it nemaz mums nepalīdz. Tā vietā tā bloķē jebkādu tālāku virzību. Norādīšu, ka šajā ziņā mēs Parlamentā un Komisijā esam pārliecināti, ka pareizais princips ir ceļu satiksmes drošības princips, un ka tas ir svarīgs solis, lai uzlabotu tieši šo jomu, uz kuras uzlabošanu cerības liek visi Eiropas pilsoņi. Tādēļ tam jāpaliek par trešā pīlāra jautājumu. Tomēr trešais pīlārs tūlīt beigsies, tā kā Lisabonas līguma (ko apstiprināja dalībvalstis, kas tagad kavē mūsu darbu Padomē) mērķis ir likvidēt trešo pīlāru. Šķiet, ka dažas dalībvalstis tagad uzskata, ka tām jāreklamē šā teksta progresa apturēšana.

Mēs ceram un ticam, ka tiesiskā pamatojuma izraisītās problēmas tiks atrisinātas. (Tauta nesapratīs, kad mēs tai skaidrosim, kāpēc mēs nevaram piedāvāt pamata aktu, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un novērstu to nerezidējošo autovadītāju nesodāmību, kuri brauc mūsu valstīs un pārkāpj likumu, zinot, ka viņus nevar sodīt.) Mēs patiešām nevaram saprast, kā tas ir iespējams, ka šīs problēmas joprojām pastāv. Tādējādi mēs aicinām nākamo Čehijas prezidentūru atlikt savus iebildumus un spert soli ceļu satiksmes drošības labā.

 
  
MPphoto
 

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties Ayala Sender kundzei par ārkārtīgi lielo apņēmību, ar kādu viņa ir veikusi šo darbu, par aizrautību, izturību un lielo objektivitāti.

Komisijas centieniem – man tas jums vēlreiz jāatkārto – ir viens liels mērķis, proti, ceļu satiksmes drošība. Tomēr attiecībā uz saturu mēs esam izskatījuši Ayala Sender kundzes tekstu un iesniegtos grozījumus, un mums šeit nav nekādu iebildumu; tieši otrādi, Komisija uzskata, ka šis ziņojums rāda tieši to pašu virzienu kā mūsu priekšlikums un pat zināmā mērā palīdz uzlabot teksta kvalitāti.

Piemēram, Eiropas Parlaments uzskata elektronisko sakaru tīklu, kas izveidots informācijas apmaiņai, par instrumentu, kas jāpārvalda Kopienas līmenī, lai garantētu Eiropas pilsoņu personas datu aizsardzību. Es tikai varu teikt, ka es atbalstu šos grozījumus, kas ieskicē un precīzē priekšlikuma darbības jomu. Tāpat es uzskatu, ka daži grozījumi patiešām stiprina mūsu iesniegto priekšlikumu.

Tie ir grozījumi, kas garantē ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzraudzību, kas ietilpst pārvaldes iestāžu jurisdikcijā, un grozījumi, kas ierosina izstrādāt vadlīnijas dalībvalstīm par uzraudzības metodēm un darbībām. Tie visi ir nepieciešami elementi, lai nodrošinātu ceļu satiksmes drošību un sasniegtu mūsu mērķi, vismaz uz pusi samazināt satiksmes negadījumu izraisīto nāves gadījumu skaitu Eiropā. Atgādināšu, ka katru gadu vairāk nekā 40 000 cilvēku iet bojā satiksmes negadījumos Eiropā; 2007. gadā šis skaitlis sasniedza 42 500. Ja mēs pieņemam, ka šis skaitlis vairāk vai mazāk atbilst vienai lidmašīnas avārijai katru dienu, kļūst skaidrs, ka tā bieži vien ir nepietiekami novērtēta traģēdija. Skaidrs, ka mēs neesam pieraduši domāt par šīs problēmas plašo izplatību.

Protams, mums vajadzētu par to domāt daudz, daudz vairāk. Tāpēc es apsveicu Parlamenta ātro rīcību šajā jautājumā un vēlos vēlreiz pateikties Ayala Sender kundzei, kā arī Transporta un tūrisma komitejai par paveikto darbu un par izpratni, kas šeit ir likts uz spēles: visu Eiropas pilsoņu drošība. Parlamentam un Komisijai šajā jautājumā ir perfekta vienprātība; abas institūcijas uzstāj, ka ir nepieciešams steidzami izstrādāt tiesību aktus, ar kuru palīdzību var reāli samazināt ceļu satiksmes negadījumus.

Diemžēl pēdējā Padomes sanāksmē mums neizdevās panākt vienprātību dalībvalstu vidū. Francijas prezidentūra centās būt par starpnieku, taču 9. decembrī mums nācās saskarties ar faktu, ka, neskatoties uz vienošanos par vispārēju stratēģiju samazināt nāves gadījumu skaitu, vairākas dalībvalstis nepiekāpās jautājumā par trešo pīlāru. Kamēr Komisijai un Parlamentam ir vienādi uzskati par pirmo pīlāru, vairākas dalībvalstis joprojām runā par nepieciešamību regulēt šo jautājumu saskaņā ar trešo pīlāru.

Es uzskatu, ka šeit ir absolūta pretruna, un es gribu to teikt publiski šā Parlamenta priekšā, atkārtojot to, ko es jau teicu Padomē. Mēs nesaprotam, kā Eiropadome var pieņemt lēmumu mēģināt rast vienošanos par Lisabonas līguma pieņemšanu ar jaunu referendumu Īrijā – kā jau jūs visi zināt, Lisabonas līgums atceļ trešo pīlāru– tajā pašā laikā, kad dalībvalstis saka, ka mums jāregulē visas darbības, lai piedzītu pārrobežu soda naudas, pamatojoties uz trešo pīlāru. Man tā šķiet milzīga pretruna, kurai nevar būt pozitīvs rezultāts, un juridisko ķildu dēļ mēs izšķiežam laiku un nespējam darīt neko praktisku, lai nodrošinātu mūsu pilsoņiem reālu palīdzību.

Ceļu satiksmes negadījumi nav teorētisks jautājums; tā ir realitāte, kas varētu ietekmēt jebkuru Eiropas ģimeni, ieskaitot mūsu pašu, un jebkurā laikā. Tie ir mūsu bērni, kuri ir uz ielas, nākot mājās no klubiem sestdienu vakaros vai ejot spēlēt futbolu, vai dodoties uz ballītēm. Mums tas būtu jāpatur prātā; tas nav juridiska strīda jautājums, un mēs nevaram zaudēt laiku.

Žēl, ka šovakar šeit nav neviena pārstāvja no Padomes, jo es vēlos izteikt vēl vienu dziļi izjustu aicinājumu – domāju, ka es to varu darīt arī Parlamenta vārdā – es aicinu Padomi manīt tās nostāju un Transporta padomi pieņemt Eiropadomes nostāju. Mums jāraugās pretim nākotnei, mums jāraugās uz Lisabonas līgumu. Mēs visi ceram, ka tas var drīz stāties spēkā, jo es nedomāju, ka mēs varam atļauties atskatīties pagātnē, kad runa ir par mūsu visu dzīvības aizstāvēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Brigitte Fouré, PPE-DE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties Ayala Sender kundzei par viņas ziņojumu, jo mūsu darbs faktiski bija ļoti konstruktīvs. Sender kundze ņēma vērā vairumu grozījumu, ko iesniedza vairāki Transporta un tūrisma komitejas biedri, lai sagatavotu direktīvas projektu, ko varētu pieņemt ja ne vienprātīgi, tad vismaz ar lielu Transporta komitejas balsu pārsvaru.

Kā jau tas iepriekš ir minēts, atgādināšu, ka šīs direktīvas mērķis ir ceļu satiksmes drošība. Mērķis, pirmkārt, ir samazināt nelaimes gadījumu upuru un ievainojumu skaitu uz Eiropas ceļiem, jo tas ir liels posts un traģēdija, kas atklājas katru gadu. Šo mērķi acīmredzot atbalsta visas 27 dalībvalstis un visi Eiropas Parlamenta deputāti, un ir lietderīgi to atkārtot. Tāpēc mērķis ir glābt dzīvības un tajā pašā laikā izbeigt diskrimināciju, kas ir pastāvējusi līdz pat šai dienai starp attiecīgās valsts autovadītājiem un citas dalībvalsts autovadītājiem. Nav pieļaujama atšķirīga izturēšanās pret diviem dažādiem autovadītājiem uz vienas valsts ceļiem. Tas ir absolūti nepieļaujami, un tas nevar turpināties, jo īpaši, kad, es to vēlreiz atkārtošu, uz spēles ir likta dzīvība.

Ziņojumā minētie pārkāpumi ir pareizi izvēlēti kā pārkāpumi, kas izraisa vislielāko ceļu satiksmes negadījumu skaitu: ātruma pārsniegšana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā, braukšana pie sarkanās gaismas un, visbeidzot, drošības jostu nelietošana. Tāpēc ir absolūti nepieciešams ieviest šo direktīvu.

Noslēgumā vēlos atgādināt, kā jau to pirms brīža izdarīja komisārs, ka Padomei ir radušies iebildumi attiecībā uz trešo pīlāru un tamlīdzīgi. Tomēr es uzskatu, ka cilvēku dzīvību vārdā mums jārod juridiski risinājumi, un šajā ziņā man dažkārt ir iespaids, ka juridiskās vārdu spēles ir tikai atrunāšanās. Es uzskatu, ka mūsu izaicinājums ir samazināt šīs reālās traģēdijas uz autoceļiem, jo tas nav pieņemami mūsu Eiropā. Eiropai katrā ziņā jāpalīdz mums aizsargāt šīs cilvēku dzīvības, kuras mēs zaudējam katru gadu.

Tas ir šīs direktīvas izaicinājums, un es ceru, ka Eiropas Parlaments par to nobalsos ar lielu vairākumu, ja ne vienprātīgi, lai mēs varētu nodrošināt, ka Čehijas prezidentūra var virzīt šo jautājumu tālāk.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău, PSE grupas vārdā..(RO) Vispirms es vēlos pateikties Ayala Sender kundzei par ziņojumu šajā ārkārtīgi svarīgajā jautājumā. Ap 43 000 pilsoņu zaudē savas dzīvības uz Eiropas ceļiem un aptuveni 1 300 000 pilsoņu cieš ceļu satiksmes negadījumos. 43 000 bojāgājušo uz Eiropas ceļiem atbilst vidēji lielas lidmašīnas avārijai katru nedēļu. Es uzskatu, ka mēs vairs nedrīkstam pieļaut šādu situāciju.

Vēlos minēt, ka ierosinātā direktīva neattiecas uz kriminālsankcijām vai punktu sistēmām, kas jau darbojas dalībvalstīs. Es aicinu dalībvalstis pārsūtīt datus, garantējot konfidencialitāti un drošību. Saziņā starp dalībvalstīm jāietver arī pieejamie maksājumu veidi un valūta, ko izmantos šā maksājuma veikšanai.

Turklāt, ja centrālās iestādes dzīvesvietas dalībvalstī izlemj nerīkoties un nepiemērot nekādas finansiālas sankcijas, kuras piespriedusi dalībvalsts, kurā noticis pārkāpums, par to nekavējoties jāziņo Eiropas Komisijai. Es uzskatu, ka šī direktīva ir ārkārtīgi svarīga. Tāpēc es ceru, ka Eiropas Parlamenta balsojums šajā jautājumā palīdzēs arī Eiropadomei spert soli pareizajā virzienā jeb, citiem vārdiem sakot, apstiprināt šo direktīvu. Tas ir absolūti nepieciešams. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Bilyana Ilieva Raeva, ALDE grupas vārdā.(BG) Ayala Sender kundze, vispirms es vēlos apsveikt Jūs ar to, ka Jūs padarījāt vienu no vistraģiskākajām sociālajām problēmām par mūsu kopīgo politisko prioritāti. Šodien cilvēku dzīvības zaudējums, kā Jūs jau minējāt, komisāra kungs, stipri pārsniedz ciparu, ko mēs gribam redzēt vispārējā Eiropas mērogā.

Mums ir gandrīz 70 normas attiecībā uz automašīnu rezerves daļām, taču mums nav direktīvas, kas ierobežotu to cilvēku skaitu, kuri zaudē savu dzīvību uz Eiropas Savienības ceļiem. Tas ir absurds. Cilvēku dzīvības drošība uz mūsu ceļiem nav mazāk svarīga par vides standartiem, kurus mēs nosakām dalībvalstīm. Šajā kontekstā mums rītdienas balsojumā jāatbalsta Sender kundzes ziņojums, kurā ierosinātas obligātas pārrobežu sankcijas attiecībā uz četriem galvenajiem pārkāpumiem, kas izraisa vairāk nekā 75% no ceļu satiksmes negadījumiem.

Pārrobežu pasākumu ieviešana attiecībā uz šiem pārkāpumiem ierobežos nopietnu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros iet bojā cilvēki, un virzīs mūs tuvāk mūsu mērķim samazināt šo negadījumu skaitu par 50% līdz 2010. gadam. Mēs runājam par sarkano luksofora gaismu un braukšanas ātruma pārsniegšanu, bet mēs nerunājam par luksoforu un apkārtceļu darbību vai par to, ka nedrīkst lietot mobilos telefonus autovadīšanas laikā vai smēķēt, vai par autovadītāju apmācību Eiropas Savienībā, vai vispārējiem sodiem, kas šokētu pat visrūdītākos pārkāpējus.

Ja tagad Ungārijas autovadītājs drīkst pārkāpt satiksmes noteikumus Vācijā un nesaņem par to nekādu sodu, tad šīs direktīvas un jūsu priekšlikumu ieviešana nodrošinās, ka šis autovadītājs saņem sodu savā valstī. Eiropas Savienībai nepieciešama vispārēja Eiropas politika ceļu satiksmes drošības jautājumā, no kuras dalībvalstis nedrīkst novirzīties un kas noteiks nepieciešamo drošības līmeni, lai aizsargātu cilvēku dzīvības uz mūsu ceļiem.

Mēs, protams, varam paļauties uz to, ka Komisija sodīs valdības, kas nav pienācīgi ievērojušas atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, nav ņēmušas vērā darba laika direktīvu vai ir nodarījušas kaitējumu videi. Bet vai tad mums nav vajadzīgi mehānismi, kas garantēs, ka uz dalībvalsts ceļiem bojāgājušo skaits nepārsniedz vidējos Eiropas rādītājus?

Šajā kontekstā es vēlreiz gribu uzsvērt, cik svarīgi ir pieņemt vispārēji atzītus Eiropas ceļu satiksmes negadījumu rādītājus kā mūsu kritērijus. Ayala Sender kundze, manuprāt, Jūsu ziņojums nozīmē progresu ceļā uz integrētu Viseiropas ceļu satiksmes drošības politiku. Šī direktīva kalpos par pamatu Eiropai bez ceļu satiksmes pārkāpumiem, bez robežām un bez jebkādas iespējas pārkāpt noteikumus.

 
  
MPphoto
 

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā.. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirmām kārtām liels paldies mūsu referentei. Viņa ir ļoti centusies panākt vienprātību šajā jomā, kas negaidīti ir kļuvusi par tik strīdīgu jautājumu, tostarp arī ar Padomi. Padomei šajā jautājumā ir ļoti neloģiska un ļoti neeiropeiska nostāja, jo acīmredzot vairāku valstu valdību galvenais mērķis ir pasargāt tās autovadītājus, kas pārsniedz atļauto ātrumu, neievēro distanci vai vada automašīnu alkohola reibumā, neatkarīgi no tā, kā dzīvību viņi apdraud.

Kas reāli notiek tagad? Cilvēki ievēro savā valstī noteiktos ierobežojumus, taču, līdz ko viņi šķērso robežu, viņu kāja kļūst kā pielieta ar svinu un netiek nost no gāzes pedāļa – tieši tāpēc, ka viņiem nav jāuztraucas par soda naudas maksāšanu. Tomēr skaidri jāizprot: mazās dalībvalstīs vai valstīs ar augsti attīstītu tūrismu ir jo īpaši grūti nodrošināt, ka tās pilsoņi izprot sankciju būtību, proti, tiesībaizsardzību, ja viņi ir pilnībā pārliecināti, ka citiem pārkāpējiem praktiski nedraud nekādas sankcijas.

Tātad, ja aiz manis brauc autovadītājs, kurš neievēro distanci, un viņam ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts numura zīme, man jājautā sev, vai tas ir tāpēc, ka mana dzīvība ir mazāk vērta nekā dzīvība šā autovadītāja zemē un vai viņš tikai savā valstī dod cilvēkiem drošības rezervi? Tas nav pareizi, tas nav eiropeiski, un tas samazina ceļu satiksmes drošību.

Mēs esam izstrādājuši labu tekstu. Protams, šis tas vēl jālabo, piemēram, datu aizsardzības jautājums vēl nav pietiekami izskaidrots. Tomēr nobeigumā es vēlos jūs lūgt atbalstīt manu iesniegto grozījumu par limitu EUR 70 apmērā; tad mēs būsim pilnībā pabeiguši lielāko daļu no debates par neatbilstībām. Mums vienkārši ir jānosaka saprātīgs soda naudas apjoms.

 
  
MPphoto
 

  Sebastiano (Nello) Musumeci, UEN grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, Tajani kungs, dāmas un kungi, 40 000 bojā gājušo skaits gadā ir šausminošs skaitlis.

Tā vēl nav katastrofa, tomēr pilnīgi noteikti ārkārtīgi nopietns sociāls fenomens, ar ko saskaroties, dalībvalstis bieži vien nedara neko vairāk kā tikai pieraksta šausminošus skaitļus un ievāc satraucošus statistikas datus. Daži teiks, ka tas ir lielākas personu mobilitātes produkts, savukārt daži teiks, ka tas ir plašākas mehanizācijas produkts. Protams, tomēr tās ir arī no vienas puses dalībvalstu un Eiropas Savienības novēlotu profilaktisko un no otras puses ierobežojošu pasākumu sekas; ES līdz pat šim brīdim nav spējusi nodrošināt kopīgu ceļu satiksmes drošības politiku.

Kāds pētījums, ko nesen veica Itālijas statistikas birojs, atklāja, ka 2007. gadā satiksmes negadījumu skaits nakts stundās no piektdienas vakara līdz svētdienas rītam sasniedza 44% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem Itālijā. Pie stūres esošo cilvēku bezatbildīgā uzvedība diemžēl neaprobežojas tikai ar vienu valsti, tāpēc ir ārkārtīgi nepieciešams izskatīt šo ierosinājumu par direktīvas ieviešanu, kuras mērķis ir atņemt drosmi autovadītājiem izdarīt ceļu satiksmes pārkāpumus, lai kur viņi atrastos, ar mērķi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu uz pusi līdz 2010. gadam.

Tā ir laba lieta, taču vismaz dažos gadījumos ir nepieciešami papildu uzlabojumi. Ļaujiet man minēt tikai vienu piemēru: pārkāpumu uzraudzība. Tajani kungs, es uzskatu, ka mums būtu jāseko Šveices piemēram. Šveicē ikvienu personu, kas izdara ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, dažus kilometrus tālāk aptur ceļu satiksmes patruļa, un tad notiek viena no divām lietām: vai nu autovadītājs nekavējoties maksā soda naudu, vai arī tā automašīnu konfiscē līdz brīdim, kad tiek samaksāta soda nauda.

Es pilnībā apzinos, ka šādu politiku nav viegli ieviest un ka tā var šķist drastiska, taču tā neapšaubāmi ir efektīva, un turklāt, mēs visi zinām, ka vēzi nevar izārstēt ar aspirīnu, un tagad mums ir darīšana ar metastāzēm. Tomēr Ayala Sender kundzes ziņojums ir labs ziņojums un, protams, es to atbalstīšu.

 
  
MPphoto
 

  Luís Queiró, (PPE-DE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, mans kolēģis Ari Vatanen, kas ir labi zināms čempions motosportā, bieži saka, ka mums visiem kādu dienu ir jāmirst, taču viņš piebilst, ka tam nav jānotiek zem automašīnas riteņiem. Tomēr kopš 2005. gada nav samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, kā tam būtu jābūt. 2007. gada rādītāji pastiprina mūsu bažas. Šīs svārstības vislabāk parāda, cik daudz mums vēl jāizdara.

Mēs visi zinām, ka sankcijas, ko piemēro par vairākiem pārkāpumiem, kas izdarīti tās dalībvalsts teritorijā, kas nav autovadītāja mītnes valsts, visbiežāk netiek izpildītas. Ierosinātā direktīva, par kuru mēs tagad debatējam, pareizi ieskicē elektronisko datu apmaiņas sistēmu, kuras mērķis ir atvieglot finansiālo sodu pārrobežu piemērošanu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, koncentrējoties uz četriem visnopietnākajiem pārkāpumiem pret cilvēku dzīvību Eiropā. Šī sistēma pati sevi attaisno. Tomēr ir jāaizsargā pilsoņu tiesības attiecībā uz to personu datu aizsardzību.

Tāpēc ir būtiski, lai Eiropas Komisija izvērtē direktīvas ieviešanu, un tā būtu precīzi jāīsteno. Joprojām pastāv problēma, ka pārkāpumus atšķirīgi juridiski interpretē atkarībā no dalībvalsts, kurā tie ir izdarīti. Dažos gadījumos šie pārkāpumi ir tikai administratīvi, bet citās tie ir krimināli sodāmi. Dažos gadījumos tiem piemēro papildu sodus, piemēram, aizliegumu vadīt automašīnu, bet citos gadījumos tas tā nav. Tagad nav piemērots brīdis, lai runātu par tehniskām detaļām, taču šis ir piemērots brīdis, lai aicinātu meklēt labāko iespējamo nākotnes risinājumu šīs direktīvas ieviešanai.

Referente, kuru es apsveicu, patiesībā ierosina iespējamus risinājumus, kas ietver gan fiksēto sodu, gan praktisku ceļu satiksmes drošības uzraudzību un aprīkojuma saskaņošanu. Mēs uzskatām, ka pastāv šaubas arī par spēkā esošajām apelācijas tiesībām, ja autovadītājs nepiekrīt uzliktajam sodam. Vai šīs tiesības tiks pienācīgi garantētas, ja apelantam apelācijas sūdzība jāiesniedz tajā jurisdikcijā un pret tiem likumiem, kas nav viņa mītnes valstī? Šo jautājumu es atstāšu komisāra Tajani ziņā.

Visbeidzot, autovadītājiem jābūt pienācīgi informētiem par viņu tiesībām un pienākumiem. Tikai tādā veidā viņi uztvers šo iniciatīvu nevis kā represīvu instrumentu, bet drīzāk kā veidu, kas sekmē tādu uzvedību pie stūres, kas ir drošāka un godbijīgāka pret citu cilvēku un savu paša dzīvību.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Paldies, Queiró kungs! Es, savukārt, vēlos jūs nomierināt. Es biežāk braucu ar mopēdu nekā ar mašīnu, bet es gribētu izvairīties no nāves arī tad, kad es braucu ar mopēdu, ne tikai tad, kad es braucu ar mašīnu. .

 
  
MPphoto
 

  Robert Evans (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, šī ir svarīga dokumentācija, un mani sarūgtina tas, ka šeit nav pārstāvēta Padome, jo tai tagad ir izšķiroša loma, tā kā tās domāšanas virziens, cik es saprotu, stipri atšķiras no Parlamenta nostājas.

Ayala Sender kundze minēja savas bažas par juridisko noteiktību. Es atbalstu pārrobežu direktīvas ieviešanu, tomēr tai jābūt juridiski pieņemamai un spēcīgākai nekā tā ir tagad.

Šajā priekšlikumā iekļauti tikai tādi pārkāpumi kā atļautā ātruma pārsniegšana, automašīnas vadīšana alkohola reibumā, drošības jostas nelietošana un braukšana pie sarkanās luksofora gaismas. Fouré kundze minēja, ka mēs nedrīkstam ar to samierināties, un Ayala Sender kundze runāja par cilvēkiem, kas paliek nesodīti par šiem pārkāpumiem. Es ceru, ka, tuvojoties diskusijas nākamajai fāzei, mēs pievērsīsimies arī šim aspektam, proti, palikšanai nesodītam. Cilvēki, kas paliek nesodīti par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, atļautā ātruma pārsniegšanu vai braukšanu pie sarkanās luksofora gaismas, ir bīstami pārējiem pilsoņiem; tomēr es teiktu, ka bieži vien tie ir tie paši cilvēki, kas uzskata, ka citi ceļu satiksmes noteikumi uz viņiem neattiecas, vai nu tie būtu stāvēšanas ierobežojumi, ar sastrēgumiem saistītās izmaksas, vai, kā minēja Raeva kundze, runāšana pa mobilo telefonu pie stūres. Ir arī tādi pārkāpēji, kas ignorē jauninājumus, piemēram, zema emisiju līmeņa zonas. Tie ir ļoti svarīgi jautājumi, un neviens nedrīkstētu tos ignorēt. Mums ir vajadzīgs pārrobežu, Viseiropas regulējums, lai stātos pretī visiem šiem pārkāpējiem.

Visi likumu pārkāpēji ir līdzvainīgi pie to 42 000 cilvēku bojāejas, par kuriem iepriekš runāja komisārs. Ja šie 42 000 nāves gadījumi attiektos uz jebkuru citu darbības jomu Eiropā, nevis uz autovadīšanu, mēs būtu gatavi ar to cīnīties dienu no dienas, nedēļu no nedēļas, mēnesi no mēneša.

Kolēģi, mums kopīgi jārīkojas, lai vēlreiz uzlabotu šo tiesību aktu mūsu visu pilsoņu labā 27 dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Vēlos darīt jums zināmu, ka Padomes sekretariāts ir šeit klāt un pieraksta visu šeit teikto. To es saku visiem tiem, kas ir runājuši, un ņemot vērā izteiktos komentārus.  Rack kungs, Jums ir atvēlētas divas minūtes Jūsu runai.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Rack (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, labi, ka mēs vismaz esam vienojušies, ka ir jāierosina lieta par četriem visbiežākajiem pārkāpumiem. Svarīgi ir, ka mēs reāli sodam šo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus, nevis tikai vienojamies, ka par vairākiem pārkāpumiem būtu jāierosina lieta.

Patiesībā galvenā problēma ir tā, ka vairākas dalībvalstis neierosina lietas par tiem pārkāpumiem, par kuriem tās būtu jāierosina. Uz šā fona es uzskatu par pilnīgi nesaprotamu – un mums tas jāsaka skaļi un skaidri – , ka dažas dalībvalstis, un galvenokārt tās ir valstis, kas nevēlas sodīt pārkāpējus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu citās dalībvalstīs, slēpjoties juridiskā jautājuma un kompetenču konflikta aizsegā. Svarīgi ir, lai mēs pavisam skaidri atbalstām Lisabonas līguma nostāju.

Jebkurā gadījumā ir svarīgi panākt, ka dalībvalstis nepalīdz saviem pilsoņiem izvairīties no citās dalībvalstīs uzliktā soda. Šajā sakarā man patiesībā ir žēl, ka man jāpārmet Komisijai, taču man tas patiešām ir jādara, un jājautā, kāpēc šeit neviens vēl nekad nav apsvēris ideju ierosināt procedūru pārkāpumu gadījumā vai vismaz piedraudēt tām dalībvalstīm, kuras sistemātiski izvairās no sodu piemērošanas par zināmiem pārkāpumiem.

Manuprāt, tā būtu saprātīga pieeja, ļoti skaidrs signāls, ka Eiropai un Eiropas Kopienai tas ir patiešām svarīgs jautājums, un tāpēc es to pavisam konkrēti ierosinātu.

Otrs, manuprāt, būtisks punkts ir šāds: kāpēc mēs neintegrējam kandidātvalstis šajā sistēmā? Es nāku no valsts, kurā ir ļoti daudz autovadītāju no kaimiņvalstīm, kuras vēl nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai ir jau gandrīz tās dalībvalstis. Es uzskatu, ka šo autovadītāju brīvbiļete mūsu valstī ir pilnīgi neattaisnojama.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Liberadzki (PSE).(PL)Priekšsēdētāja kungs, komisār, vēlos pateikt paldies Ayala Sender kundzei par viņas izcilo ziņojumu. Tas ir jaunākais no ļoti labajiem ziņojumiem, ko sagatavojusi viena no labākajām komitejas kolēģēm.

Ir identificēti četri ceļu satiksmes negadījumu cēloņi un četras jomas, kurās nepieciešams Eiropas mēroga regulējums. Tā ir atļautā ātruma pārsniegšana, drošības jostu nelietošana, automašīnas vadīšana alkohola reibumā un braukšana pie sarkanās luksofora gaismas. Tie patiešām ir ļoti būtiski faktori, kas izraisa ceļu satiksmes negadījumus.

Komisār, Jūsu viedoklis par Eiropas Padomi izklausās ļoti drastisks. Patiešām žēl, ka mūsu ministriem ir šāda nostāja tik fundamentālā jautājumā kā ceļu satiksmes drošība. Šis jautājums skar telpu mūsu Savienībā, un tā ir atklāta telpa. Nesodāmība jeb nesodāmības apziņa ir šīs bezatbildīgās uzvedības patiesais cēlonis.

Vēlos izteikties par vēl vienu ļoti svarīgu faktoru. Izturēšanās pret Savienības pilsoņiem atšķiras atkarībā no tā, kuras valsts teritorijā viņi atrodas. Es aicinu ieviest efektīvu sistēmu. Ir jāsaprot, ka sodi tiks piemēroti neatkarīgi no attiecīgā Eiropas Savienības ģeogrāfiskā apgabala. Ja regulējums, par kuru mēs pašlaik diskutējam, palīdzēs to īstenot, mēs to varēsim uzskatīt par vienu no mūsu panākumiem. Esmu jo īpaši priecīgs, ka varēju šeit uzstāties, jo es labi pārzinu situāciju manā valstī, Polijā, kur katru gadu ceļu satiksmes negadījumos tiek zaudēti 5600 dzīvību.

 
  
MPphoto
 

  Justas Vincas Paleckis (PSE).(LT) Drūmais skaitītājs, kas protokolē ceļu satiksmes negadījumus uz Eiropas ceļiem, joprojām draudīgi griežas; aizvien samazinoties, nāves gadījumu skaits pēdējo gadu laikā ir stabilizējies. Nepieciešami jauni pasākumi, lai īstenotu ES nospraustos mērķus. Eiropas Komisija ir sagatavojusi priekšlikumu projektu, referente ir pievienojusi savu priekšlikumu, un nu mums šeit ir ziņojums par sodu piemērošanu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem no citām dalībvalstīm, kas skar ikvienu no mums. Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits Eiropas Savienības dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs. Uz Lietuvas ceļiem iet bojā piecas reizes vairāk cilvēku nekā vecajās ES dalībvalstīs. Es nevēlos uzvelt lielāko nastu Briselei un uzsveru, ka dalībvalstīm pašām jāuzņemas atbildība šajā jautājumā, tomēr es nešaubos, ka Eiropas Savienībai pakāpeniski jāpanāk kopīga vai vismaz saskaņota politika attiecībā uz autovadītāju uzvedību uz ceļiem un jāievieš regulējums. Par to jau iepriekš ir runāts, un es tam pilnībā piekrītu.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka, paplašinoties Šengenas zonai, arvien vairāk automašīnu ar dažādu dalībvalstu valsts numura zīmēm parādās gan vecajās, gan jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Mēs visi esam ieinteresēti panākt,. lai Eiropas Savienībā izplatās inteliģentas autovadīšanas kultūra un zūd nesodāmības sajūta. “Svešā valstī es vadīšu automašīnu un apstāšos kā parasti, tāpat mani neviens nesameklēs". Tās dalībvalstis, kuras iebilst šās direktīvas ierosinājumiem, gribot negribot liek vēl ātrāk griezties šim drūmajam skaitītājam.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). (CS) Priekšlikums meklēt un sodīt tos ārvalstu autovadītājus, kas pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus Eiropas Savienībā, varētu būt nepopulārs, taču tas ir pilnīgi loģisks un praktisks. Tas ir neiedomājami, ka dalībvalstis var vienoties par jaunu drošības elementu saskaņošanu attiecībā uz transportlīdzekļiem, ko ražo lietošanai uz Eiropas ceļiem, lai samazinātu triecienu ceļu satiksmes negadījumos, taču nevar vienoties par negadījumu novēršanas pasākumiem. Priekšlikumam par datoru sistēmu, kas ļautu dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, būtu jābūt pašam par sevi saprotamam, jo īpaši vidē, kur cilvēki jau gadiem brīvi pārvietojas.

Taču svarīgi būtu arī saskaņot sistēmas, kas reģistrē ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. Es saprotu, ka būtu sarežģīti piemērot vienu un to pašu kritēriju Dienviditālijai un Ziemeļeiropai, un iespējams, ka daži noteikumi ne vienmēr noved pie vieniem un tiem pašiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem vai šo pārkāpumu nopietnības. Tomēr es uzskatu, ka ES valstīm jāpanāk vienošanās par galvenajiem pārkāpumiem, kas gadu no gada izraisa lielāko daļu no ceļu satiksmes negadījumiem. Protams, es atbalstu Komisijas un referentes priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, pārsteidzoši, ka mēs veltījām tik daudz laika, lai izstrādātu tiesību aktus, kas nodrošinātu ceļu satiksmes likumam iespēju šķērsot ES dalībvalstu robežas, lai glābtu dzīvības. Vēl pārsteidzošāk ir tas, ka Padome kavē šo procesu. Tāpat ir pārsteidzoši, ka mēs noteicām maksimālo braukšanas ātrumu ierobežojumu mūsu automašīnām, un tad ražojam automašīnas, kuras spēj braukt ar ātrumu, kas divas vai trīs reizes pārsniedz noteikto maksimāli pieļaujamo ātrumu. Mani pārsteidz arī tas, ka mums ir noteikts pieļaujamais alkohola daudzums autovadītājiem, taču mēs ārkārtīgi daudz reklamējam mūsu pilsoņiem alkoholu, jo īpaši svētku laikā. Dažkārt mēs īpaši saistām alkohola lietošanu ar seksuālu pievilcību un vīrišķību.

Komisār, lūdzu neatkāpieties no šīs cīņas. Lūdzu, cīnieties kopā ar mums pret Padomi, kas šodien šeit nav klāt, lai mēs varētu izglābt dzīvības un padarīt mūsu ceļus drošākus.

 
  
MPphoto
 

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, paldies visiem, kas piedalījās šajās debatēs. Jūsu ieguldījums ir būtiski ietekmējis šo lēmumu, ko Parlaments, cerams, rīt pieņems, kā arī Komisijas darbu Padomē. Tas nebūs viegli, tomēr es ticu, ka visi kopā mēs to panāksim.

Gribu uzsvērt, cik nopietns jautājums ir šie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, par kuriem mēs diskutējam un kuri izraisa vairumu ceļu satiksmes negadījumu. Ļaujiet man kopā ar jums vēlreiz izskatīt dažus statistikas rādītājus: pamatojoties uz 2007. gada ietekmes novērtējumu, kas ietver iepriekšējo trīs gadu izvērtējumu, 30% no nāves gadījumiem uz ceļiem izraisīja atļautā ātruma pārsniegšana un 25% – braukšana pie stūres alkohola reibumā, un, piebildīšu, arī narkotisko vielu reibumā. Tāpēc es atbalstu Lichtenberger kundzes iesniegto 38. grozījumu, kas zināmā veidā uzlabo Komisijas tekstu. Es šaubos par EUR 70 jautājumu, jo tas nozīmētu nevienlīdzīgu izturēšanos.

Septiņpadsmit procentus satiksmes negadījumu izraisa drošības jostu nelietošana un aptuveni 4% – braukšana pie sarkanās luksofora gaismas. Kopumā 75% ceļu satiksmes negaidījumu ir izraisījis viens vai vairāki no šiem četriem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tas būtu viss, kas man sakāms. Skaidrības labad ļaujiet man vērsties pie Padomes, tās pārstāvjiem, Padomes Ģenerālsekretariāta, un atkārtot to, ko es pirms dažām dienam teicu Transporta ministru padomē: Komisijas nolūks nav samazināt dalībvalstu pilnvaras; mūs interesē tikai nāves gadījumu skaita samazināšana uz Eiropas Savienības ceļiem. Un atbildot arī Rack kungam – to darot, mēs nedomājam slēpties aiz likumu piemērošanas.

Attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem mums ir bijusi stingra nostāja pret dalībvalstīm, taču tikai tajos jautājumos, kas attiecās uz cita veida transportlīdzekļiem, nevis automašīnām, jo šī ir pirmā reize, kad mēs esam sākuši rīkoties automašīnu jomā. Mums ir tiesību akti, kas attiecas uz kravas automobiļiem, bet ne automašīnām. Tāpēc es uzskatu, ka, pateicoties uzmundrinājumam, ko mēs šodien saņēmām no Parlamenta, mēs Komisijā – to es varu apliecināt jums visiem un Matsakis kungam – virzīsim šo procesu uz priekšu; mēs nedomājam apstāties, jo, es vēlreiz atkārtošu, tad, kad uz likmes ir likta cilvēku dzīvības glābšana, nekādi juridiskie iebildumi nevar apturēt to cilvēku darbību, kuri ir politiski atbildīgi pusbiljona Eiropas pilsoņu priekšā.

Noslēgumā, priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka nākamie Ziemassvētki un Jaunais gads būs pārdomu laiks visiem tiem ministriem, kuri uztraucās par tekstu, ko Komisija ar Parlamenta atbalstu iesniedza Padomei. Visbeidzot, šī ir mana pēdējā uzstāšanās pirms Ziemassvētku pārtraukuma, priekšsēdētāja kungs. Komisijas vārdā izsaku vislabākos novēlējumus godātajiem deputātiem, prezidentūrai un visam Parlamentam.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − – Pateicos, Tajani kungs! Mūsu vislabākie novēlējumi arī jums, bet kas attiecas uz Padomi, mēs tai piegādāsim pilnus maisus ar oglēm divpadsmitajā naktī, ja viņi mūs neklausīs!

 
  
MPphoto
 

  Inés Ayala Sender, referente.(ES) Priekšsēdētāja kungs, gribēju Jums sūdzēties tieši par Padomes neierašanos, taču redzu, ka šeit ir viens Padomes pārstāvis, lai gan es, protams, vēlētos šeit redzēt tiešo prezidentūras pārstāvi. Tomēr fakts ir tāds, ka Borloo kungs bija ļoti noguris.

Vēlos pateikties kolēģiem deputātiem par komentāriem. Es varu apliecināt dažiem kolēģiem, ka mēs esam runājuši ar Eiropas datu aizsardzības vadītāju, lai nodrošinātu, ka personu dati paliek pilnībā konfidenciāli. Konkrēti procesuālo garantiju jautājumā mēs centāmies ar neizmērojamu Komisijas un Parlamenta juridisko dienestu palīdzību iekļaut visas šajā direktīvas posmā iespējamās garantijas.

Attiecībā uz Šveices sistēmu varu apliecināt, ka pašreiz problēma ir tāda, ka mūsu policija parasti nevar apmainīties ar nerezidentu datiem vai tos paziņot. Tajos gadījumos, kad pārkāpēji tiek notverti, viņiem liek samaksāt sodu, un tā tas notiek visās dalībvalstīs. Tomēr šos datus nevar iegūt, ja tiek izmantoti radari vai kameras, proti, mehāniski līdzekļi, un šo sistēmu mēs patlaban ieviešam.

Es tikai gribētu pateikt paldies visiem par pacietību, jo dažās jomās mēs nevarējām izvērst darbu, ko veica, piemēram, Evans kungs, Lichtenberger kundze un Ticău kundze. Neskatoties uz to, šeit būs atkārtotas izskatīšanas klauzula. Komisija mums ir apliecinājusi, ka tā ļaus veikt novērtējumu divu gadu laikā pēc direktīvas ieviešanas un tad pēc vajadzības ieviest jaunus aspektus.

Protams, lai tas notiktu, ir jāpieņem direktīva. Šim nolūkam mums ir vajadzīgi politiski risinājumi un nevis sīkas juridiskas viltības. Tāpēc es pateicos gan Komisijai, gan Francijas prezidentūrai, un galvenokārt kolēģiem deputātiem ne tikai par pacietību, bet arī, es ceru, par rītdienas balsojumu. Balsojumam jābūt pēc iespējas vienprātīgam, lai mēs varam kopā ar Komisiju uzrunāt Čehijas prezidentūru un uzsvērt nepieciešamību virzīties uz priekšu, lai panāktu šīs direktīvas apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 17. decembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski.(SK) Atļautā ātruma pārsniegšana, drošības jostu nelietošana un neapstāšanās pie luksofora sarkanās gaismas ir galvenie cēloņi ceļu satiksmes negadījumiem, kas bieži notiek uz Eiropas ceļiem, un tāpēc ES vispirms cenšas saskaņot noteikumus attiecībā uz šiem četriem pārkāpumiem.

Es uzskatu, ka direktīvai jāsekmē vienota Eiropas pieeja attiecībā uz soda naudas iekasēšanu un apjomu un uz datortīklu informācijas apmaiņai. Negatīvi ir tas, ka autovadītāji neapzinās izmaiņas noteikumos par soda naudas iekasēšanu ES.

Manuprāt, ir svarīgi, lai Komisija kopā ar dalībvalstīm īsteno informatīvu kampaņu, lai jau laicīgi sniegtu informāciju pilsoņiem, kas šķērso citu dalībvalstu robežas, par tiesiskajām sekām likuma pārkāpumu gadījumā attiecībā uz iespējamās soda naudas apjomu un piemērošanu. Autovadītājiem jābūt tiesībām saņemt paziņojumus valodā, ko viņi saprot, jo īpaši, ja paziņojuma saņemšanai ir tiesiskas sekas. Autovadītājiem jāapzinās nolēmumu spēkā esamība, apelācijas iespējas un sekas neatbildēšanas gadījumā.

Es uzskatu, ka šī direktīva sekmēs, ka autovadītāji brauc uzmanīgāk un drošāk, un ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās uz Eiropas ceļiem, kur 2007. gadā gāja bojā 40 000 cilvēku. Es atbalstu, ka tiek pieņemta direktīva par pārrobežu regulējuma vienkāršošanu ceļu satiksmes drošības jomā un tāpēc apsveicu referenti Ayala Sender kundzi ar viņas ziņojumu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika