Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Kauppi kundzes ziņojums (A6-0480/2008) Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par priekšlikumu pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām (COM(2008)0213 - C6-0181/2008 - 2008/0082(COD)).
Piia-Noora Kauppi, referente. − Priekšsēdētāja kungs, man bija tas gods būt par referenti šajā jautājumā par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un par finanšu nodrošinājuma līgumu direktīvu. Rīt es atstāšu darbu Parlamentā – šis ir mans pēdējais likumdošanas ziņojums Eiropas Parlamentam –, tāpēc no sirds lūdzu mani atvainot, ja šovakar esmu nedaudz emocionāla.
Šis nav viens no vispolitiskākajiem jautājumiem. Dažreiz mūsu darbs Eiropas Parlamentā ir diezgan tehnisks, bet es esmu pilnībā pārliecināta, ka šī direktīva, šis tiesību akts palīdzēs Eiropai virzīties uz priekšu.
Šā tiesību akta mērķis ir koriģēt direktīvas atbilstīgi jaunākajām tirgus un reglamentējošām norisēm. Galvenās izmaiņas, ko ievieš norēķinu galīgumu direktīva, ir paplašināt direktīvas aizsardzību, attiecībā gan uz nakts norēķiniem, gan uz saistītu sistēmu norēķiniem; tas ir ļoti svarīgi, jo pēdējā laikā ir ārkārtīgi palielinājies saikņu skaits un nepieciešamība pēc sadarbspējas. Sagaidāms, ka MiFID direktīvu (man bija tas gods būt par referenti Parlamentā arī šajā jautājumā) un Eiropas Rīcības kodeksu par ieskaitu un norēķiniem varēs izmantot aizvien vairāk, un tas nozīmē, ka mums vēl vairāk būs nepieciešams saskaņot mūsu norēķinu un finanšu nodrošinājuma līgumus.
Attiecībā uz Finanšu nodrošinājuma līgumu direktīvu (FND) ir ļoti svarīgi pieņemt kredītprasības kā finanšu nodrošinājumu. Turklāt Eiropas Parlaments vēlējās paplašināt pieņemtā nodrošinājuma darbības jomu līdz starpbanku kredītprasībām. Es uzskatīju par pieņemamu, ka tiek izslēgti mikro un mazie uzņēmumi, piemēram, patērētāju kredīti.
Saskaņota tiesiskā pamata izveidošana kredītprasību kā nodrošinājuma izmantošanai pārrobežu darījumos sekmē tirgus likviditāti un nodrošina norēķinu sistēmu pareizu funkcionēšanu straujas attīstības tirgos. Jaunās direktīvas ievieš arī vairākus vienkāršojumus, skaidrojumus un definīcijas. Šie risinājumi būtiski stiprinās rīkus, kas paredzēti finanšu tirgus nestabilitātes gadījumiem.
Mans mērķis bija panākt kompromisu pirmajā lasījumā, tāpēc mums visu laiku notika sarunas ar Padomi un Komisiju. Es esmu runājusi arī ar citām politiskajām grupām, Berès kundzi un Starkevičiūtė kundzi, lai panāktu kompromisu, kas apmierinātu ikvienu Parlamenta deputātu. Esmu ļoti priecīga, ka Ekonomikas un monetārā komiteja vienprātīgi pieņēma ziņojumu.
Visbeidzot esmu arī ļoti apmierināta ar kompromisu, par kuru notiks balsojums šīs nedēļas sesijas sanāksmē. Vairumā jautājumu sarunas noritēja labi, un mēs vienojāmies par šā tiesību akta pamatlīnijām. Tomēr bija arī vairāki strīdīgi jautājumi, un es neīstenoju savus mērķus pilnībā.
Sarunu laikā es neguvu atbalstu ECON priekšlikumam grozīt definīciju sistēmai, kas nodrošinātu direktīvas aizsardzību sistēmām, kuru pamatā ir ECB tiesību akts, un kas ļautu Eiropas Centrālajai bankai pašai noteikt šādas sistēmas. Esmu priecīga, ka Eiropas Komisija sarunu laikā apstiprināja, ka tā principā atbalsta šādu grozījumu un, iespējams, tuvākajā nākotnē iesniegs priekšlikumu šajā sakarā.
Attiecībā uz finanšu nodrošinājuma direktīvu un paziņojumiem es būtu vēlējusies, ka visas dalībvalstis jau būtu atcēlušas prasības par paziņojumu, kas pēc manām domām nozīmē tikai vairāk birokrātijas un nesekmē nekādu īpašu mērķi; tomēr, tā kā es uzzināju, ka šis jautājums dažām dalībvalstīm bija ārkārtīgi jūtīgs, esmu ļoti apmierināta, ka mēs sagatavojām atkārtotas izskatīšanas klauzulu.
Domāju, ka pēc pieciem gadiem mēs varēsim pierunāt tās dažas dalībvalstis, kuras joprojām pieprasa šos ex-ante paziņojumus, izbeigt šo nevajadzīgo praksi. Kā jau es iepriekš minēju, esmu priecīga, ka mums izdevās panākt kompromisu, par kuru mēs visi varējām vienoties. Es ceru, ka jūs, kolēģi deputāti, ceturtdien nobalsosiet par šo tiesību aktu.
Nobeigumā vēlos teikt, ka man bija prieks strādāt ar jums visiem šo gadu laikā. Šis ir mans divdesmitais likumdošanas ziņojums, un tas būs pēdējais. Man pietrūks šā Parlamenta un jūs visu.
Priekšsēdētājs. − Kauppi kundze, vēlreiz paldies Jums par Jūsu darbu, un es vēlu Jums turpmāk visu to labāko.
Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikt paldies referentiem, Kauppi kundzei un Sakalas kungam no Ekonomikas un monetārās komitejas un Juridiskās komitejas par viņu veicīgo un ļoti efektīvo darbu pie šā dokumenta.
Direktīvas par norēķinu galīgumu un finanšu nodrošinājumu strādā labi, un tās ir guvušas plašu atbalstu tirgū. Tomēr esmu priecīgs, ka mazāk nekā astoņu mēnešu laikā mums izdevās vienoties par nepieciešamajiem pielāgojumiem, lai tās pilnībā atbilstu jaunākajām reglamentējošām un tirgus norisēm. Tas ir būtiski finanšu stabilitātei un jo īpaši nepārtrauktai un netraucētai norēķinu sistēmu funkcionēšanai, kas kļūst aizvien vairāk savstarpēji saistītas, tajā pašā laikā saglabājot savu identitāti. Nav bijusi nepieciešamība izveidot super sistēmas, un tas ir skaidri uzrakstīts grozījumos.
Es sāku sniegt savus pakalpojumus, sagatavojot Komisijas priekšlikumu 2007. gada sākumā, kad vēl nebija sākusies pašreiz notiekošā finanšu kņada. Tomēr es uzskatu, ka šīs kņadas radītie izaicinājumi attaisno mūsu ierosinātās izmaiņas. Saskaņota tiesiskā pamata izveide kredītprasību izmantošanai par nodrošinājumu pārrobežu darījumos vēl vairāk sekmēs tirgus likviditāti, kas šodien ir tik ļoti vajadzīga.
Mēs domājam, ka vienkāršāki noteikumi sekmēs kredītprasību biežāku izmantošanu nākotnē. Protams, tas ir atkarīgs no pieprasījuma tirgū pēc cita veida nodrošinājuma. Tomēr finanšu krīzes pirmajos mēnešos mēs redzējām, ka pieprasījums pēc kredītprasībām palielinājās, piemēram, salīdzinājumā ar bēdīgi slavenajiem uz aktīviem balstītajiem vērtspapīriem. Tā izskaidrojums ir vienkāršs: kamēr kredītprasības nav saistītas, kā tas ir vērtspapirizācijas gadījumā, nodrošinājuma ņēmējs var individuāli izvērtēt to kredītspēju pirms viņš pieņem lēmumu, akceptēt tās, vai nē. Balsojot par Kauppi kundzes ziņojumu, jūs sekmēsiet kredītprasību izmantošanu, atceļot dažas formālas prasības.
Komisija apņemas piecu gadu laikā ziņot jums par šīm izmaiņām. Jo īpaši mēs uzraudzīsim, kā strādā atceltais pienākums reģistrēt vai paziņot parādniekam, ka kredītprasības ir sniegtas kā finanšu nodrošinājums jo īpaši tajās dalībvalstīs, kuras pašlaik vilcinās un vēlas atteikties no Finanšu nodrošinājuma direktīvas 3. panta 1. punkta.
Ļaujiet man izmantot šo iespēju un novēlēt Piia-Noora Kauppi turpmāk visu to labāko. Es zinu, ka viņa atgriežas ļoti interesantā amatā Somijā. Manā komisāra darba laikā viņa ir ārkārtīgi labi sadarbojusies, ir bijusi ļoti izpalīdzīga un vienmēr darīja visu iespējamo jebkurā uzdevumā, ko viņai uzdeva Parlaments. Esmu pārliecināts, ka viņai būs lieli panākumi turpmākajā karjerā, un es novēlu viņai un viņas ģimenei visu to labāko.
Aloyzas Sakalas, Juridiskās komitejas atzinuma referents. − Priekšsēdētāja kungs, Juridiskā komiteja norīkoja mani izstrādāt atzinuma projektu par Kauppi kundzes, Ekonomikas un monetārās komitejas locekles, ziņojumu. Esmu iesniedzis divus grozījumus. Juridiskā komiteja apstiprināja atzinuma projektu un atbalsta manus iesniegtos grozījumus, ka Eiropas Centrālajai bankai būtu jābūt iespējai noteikt un paziņot par savām sistēmām pa tiešo bez Vācijas Bundesbank vai citas valsts iestādes iejaukšanās.
Mums bija trialogs ar Centrālās bankas, Padomes un Eiropas Komisijas ekspertiem. Centrālās bankas eksperti oficiāli paziņoja un izteica stingru atbalstu Juridiskās komitejas iesniegtajiem grozījumiem. Savukārt, Padomei bija grūtības darba grupās panākt kompromisa vienošanos par vienu no iesniegtajiem grozījumiem, jo dalībvalstis nevēlas piešķirt ECB tiesības noteikt un paziņot pa tiešo par tās sistēmu. Man žēl, ka Padome neapstiprināja šo iesniegto grozījumu, taču es ticu, ka šo jautājumu iespējams atrisināt tuvākajā nākotnē.
SĒDI VADA: Alejo Vidal-Quadras Priekšsēdētāja vietnieks
Othmar Karas, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Kauppi kundze, dāmas un kungi! Atļaujiet man sākumā grupas vārdā pateikties Kauppi kundzei ne tikai par viņas milzīgo apņēmību, bet galvenokārt par kompetenci un uzticību Parlamenta darbam un tādējādi arī par tiekšanos panākt kompromisu. Jūs vienmēr zināt, par ko viņa iestājas un zināt arī to, ka viņa vēršas pie citiem. Viņa atgriežas aizraujošā amatā un, kas ir vēl svarīgāk, viņai būs vairāk laika pildīt mātes pienākumus. Es pateicos jums par labo sadarbību un novēlu visu labāko!
Šajā pārskatā Eiropas Savienība atkal sniedz īsto atbildi uz krīzi finanšu tirgos. Joprojām pastāv pārāk daudz atšķirību atsevišķās dalībvalstīs un iesāktā saskaņošana ir solis pareizajā virzienā. Kā liecina šis piemērs, krīze finanšu tirgos ir arī iespēja Eiropas Savienības viedokļa paušanai un Eiropas finanšu tirgu sistēmas pastāvīgam uzlabojumam. Varu droši teikt, ka pienācīgi funkcionējošas norēķinu sistēmas garantēšana, jo īpaši strauji mainīgos tirgos, ir būtiska finanšu tirgu stabilitātei un vēl svarīgāka tādos laikos kā šie.
Uzskatu, ka ir trīs svarīgi punkti. Pirmkārt, šo ziņojumu saskaņota pieeja. Otrkārt, es atbalstu abu direktīvu vienkāršotu un atvieglotu piemērošanu. Treškārt, es ņemšu vērā šī ziņojuma un direktīvas rezultātus, gatavojot visaptverošu un saskaņotu ziņojumu par Kapitāla prasību direktīvu.
Pervenche Berès, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Kauppi kundze! Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas vārdā ļaujiet man turpināt pozitīvos komentārus, kuri jau ir izskanējuši. Patiešām, sarunās ar jums mēs vienmēr zinām, kāda ir situācija. Jums ir savi uzskati, bet vismaz sarunās ar jums viss ir ļoti skaidrs. Galu galā mēs vienmēr precīzi zinājām, ko esam sasnieguši un tādēļ varējām panākt progresu. Jūs atkal parādījāt savas spējas strādāt kopā ar ikvienu. Manuprāt, tā ir šī Parlamenta inteliģences sevišķa iezīme. Šajā konkrētajā ziņojumā tas ļāva jums panākt vienošanos pirmajā lasījumā, kā mēs visi vēlējāmies no paša sākuma.
Savā būtībā šis ziņojums skar jautājumu, par kuru Komisijai diemžēl nav viedokļa. Tas ir pēctirdzniecības jautājums, par kuru pēc Finanšu instrumentu tirgus direktīvas pieņemšanas mēs gaidījām svarīgākus Komisijas priekšlikumus šī tirgus organizēšanai, strukturēšanai, pārraudzībai un regulēšanai.
Šis ziņojums ir ļoti mazs, ļoti juridisks un ļoti tehnisks elements, kas ir noderīgs, bet nevar noslēpt milzīgo darbu, kas mums veicams un par kuru mēs joprojām gaidām Komisijas priekšlikumus. Komisijas iesāktajam darbam ar rīcības kodeksu ir ļoti nelieli rezultāti. Tagad mēs gaidām tā vērtējumu un esam diezgan vīlušies, tāpat kā daudzas ieinteresētās puses tirgū, kas skaidri redz, ka ar pašregulāciju šajā jomā nepietiek.
Konkrētais un ļoti precīzais teksts, kas mūsu rīcībā ir šodien, parādīja divas galvenās problēmas. Pirmā problēma bija pieņemt lēmumu par to, vai Eiropas Centrālajai Bankai jāpiešķir īpašas pilnvaras šajā pasākumā. Uzskatu, ka tika sniegti noderīgi ieteikumi. Tomēr Padome nevēlējās mainīt pašreizējo situāciju, un mēs, saprāta un atbildības sajūtas vadīti, pieņēmām šo kompromisu. Tā rezultātā tika izstrādāts līdzsvarots priekšlikums, kuru pašlaik apspriežam un kas mums jānovērtē.
Otrs svarīgais elements bija nodrošināt, ka sistēmu savienojuma veids pats par sevi nerada autonomas sistēmas. Arī šajā gadījumā Parlamenta pieņemtā nostāja ir pamatota, kas ļauj šo saikni nodrošināt, tomēr nedodot tai autonomiju, kuru nevēlējāmies ar šo tekstu radīt.
Vēl ir jārisina daudzi jautājumi, un es ceru, ka Komisija ar savu monopolu iniciatīvai šajā jomā uzņemsies atbildību.
Margarita Starkevičiūtė, ALDE grupas vārdā. – (LT) Iesniegtais dokuments tikai šķietami ir tehnisks. Patiesībā tas garantē drošu vērtspapīru norēķinu sistēmu, kas ir svarīga daudziem cilvēkiem, kuri piedalās pensiju fondos, apdrošināšanas vai ieguldījumu plānos. Referentes dokuments ir izcili sagatavots, tāpat kā citi viņas dokumenti. Es ļoti priecājos, ka man bija gods strādāt kopā ar viņu, gatavojot daudzus finanšu dokumentus, un man ir ļoti žēl, ka šodien ir viņas pēdējā darba diena Eiropas Parlamentā. Mēs — Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa — atbalstām šo dokumentu, jo tas atspoguļoto mūsu nostāju. Kāda ir šī nostāja? Pirmkārt, mēs esam pārliecināti, ka Eiropas Savienības kopējais drošais vērtspapīru tirgus jāpaplašina, jo tas ir ļoti sadrumstalots. Tomēr mēs nevēlamies monopola izveidošanos, tādēļ uzskatām, ka šajā ziņojumā ir radīti priekšnoteikumi, lai elastīgi veidotu dažādu sistēmu sadarbības nolīgumus un veidotu jaunas saiknes.
Mēs domājām, ka ir ļoti svarīgi, lai finanšu papildnolīgumu procedūras būtu vienkāršākas un skaidrākas un lai maksātnespējas un dažādos kritiskos gadījumos būtu vieglāk atrisināt domstarpības par īpašumtiesībām, un lai visi nosacījumi būtu skaidrāki. Šķiet, ka arī šis mērķis ir sasniegts.
Tāpat kā citiem referentiem, arī man ir žēl, ka nav bijis iespējams atrisināt problēmu ar Eiropas Centrālās Bankas izveidotajām norēķinu sistēmām. Es ļoti vēlos aicināt Komisiju pēc iespējas ātrāk sagatavot kompromisa priekšlikumu par šo jautājumu, jo Eiropas Centrālajai Bankai būs jāvelta aizvien vairāk uzmanības šādu sistēmu funkcionēšanai un ir jāatrisina jautājums par to uzturēšanu, kas, iespējams, aptur šo regulējumu izplatīšanos pastāvošajās sistēmās, kuras atrodas Eiropas Centrālās Bankas ietekmē.
Dragoş Florin David (PPE-DE). – (RO) Es vēlos apsveikt referenti Kauppi kundzi par viņas ziņojumu saistībā ar direktīvu par par finanšu papildnolīgumiem, kurā ietverti trīs svarīgi spēkā esošās direktīvas grozījumi. Tie ir šādi: izslēgt no direktīvas piemērošanas jomas kredītu nolīgumus patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem, ieviest piecu gadu beigu klauzulu attiecībā uz dalībvalstu tiesībām pieprasīt paziņojumus vai reģistrāciju un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais, paplašināt direktīvas piemērošanas jomu, ierosinot iekļaut starpbanku aizdevumus kā attiecināmu papildnolīgumu tikai centrālo banku aizdevumu vietā, kā tika piedāvāts sākotnējā priekšlikumā.
Uzskatu, ka iesniegtie grozījumi atbilst Eiropas nosacījumiem šajā jomā, kas ir viens iemesls, kādēļ es atbalstu šī ziņojuma pieņemšanu. Noslēgumā es vēlos pateikties Kauppi kundzei par visu viņas smago darbu Eiropas Parlamentā un vēlu panākumus jaunajās gaitās. Paldies!
Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es vēlos pateikties jums, Kauppi kundze, par jūsu darbu, profesionalitāti un aizrautību sarunās par direktīvas priekšlikuma kompromisu, kurš bez šaubām palīdzēs stabilizēt finanšu tirgus. Es apsveicu Kauppi kundzi ar vienošanās panākšanu pirmajā lasījumā. Es vēlos šodien pateikties viņai arī par visu viņas darbu Eiropas Parlamentā, ne tikai par vairāk nekā 20 ziņojumiem, kas ietvēra tādus tematus kā labas prakses sekmēšana banku nozarē, piemēram, iepriekš minētais kodekss. Kauppi kundze ir parādījusi savu profesionalitāti arī diskusijās par daudziem citiem ziņojumiem. Es augstu vērtēju viņas nostāju mūsu kopīgajā cīņā pret programmnodrošinājuma patentēšanu laikā, kad Eiropas Savienībai nav Eiropas patenta. Mēs jutīsim viņas trūkumu, kad kādreiz nākotnē notiks sarunas par šo patentu. Paldies jums par sadarbību!
Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties visiem deputātiem par piedalīšanos debatēs un, kā jau iepriekš teicu, es pilnībā atzinīgi vērtēju Parlamenta ziņojumu.
Direktīvas par norēķinu galīgumu un finanšu papildnolīgumiem ir divi pēctirdzniecības vides pamatakmeņi, un nav šaubu, ka pašreizējie grozījumi liecina par ļoti ievērojamu progresu.
Komisija atbalstīja ECB lūgumu pakļaut sistēmas tieši Komisijai, bet šobrīd Padomē tam nav pietiekama atbalsta. Tomēr mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma un iedziļināsimies tajā tuvākajā nākotnē.
Es vēlreiz vēlos izteikt vislabākos vēlējumus Kauppi kundzei!
Piia-Noora Kauppi, referente. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties kolēģiem par labajiem vārdiem un arī komisāra kungam par sadarbību šajos gados.
Es vēlos minēt dažus politiskus punktus, pirmkārt, par Rīcības kodeksu par ieskaitu un norēķiniem. Es nedomāju, ka ir īstais brīdis pieņemt galīgo lēmumu par kodeksa izpildi. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ daži tirgus dalībnieki ir bijuši pret saikņu un sadarbspējas attīstību. Viņi apgalvo, ka ir problēmas norēķinu galīgumā un arī dažādu noteikumu koordinācijā. Domāju, ka šīs direktīvas pieņemšana tirgus dalībniekiem atvieglos saikņu saņemšanu un viņu sistēmu sadarbspēju.
Otrs jautājums attiecas uz Eiropas Centrālo Banku. Domāju, ka mēs varam vairāk sadarboties ar Komisiju, jo sevišķi veidojot Kopienas nostāju dažādos jautājumos. Mums jau ir praktiski pasākumi, kuru rezultātā izveidotas Kopienas sistēmas, un ECB ir radījusi sistēmu tīklus, kuri nedarbojas atbilstīgi kādas konkrētas dalībvalsts tiesību aktiem. Būtu nesaprātīgi neizmantot šo parasto praktisko risinājumu, cenšoties atjaunināt Eiropas tiesību aktus. Tādēļ es ļoti priecājos, ka Komisija pievērsīsies šim jautājumam. Iespējams, ka nākamajā parlamentārajā sasaukumā būs īstais brīdis iekļaut ECB veidotās sistēmas Norēķinu galīguma direktīvā.
Visbeidzot — par Hāgas Konvenciju. Esam redzējuši, cik grūti ir vienoties par detaļām, kad tas jādara, izmantojot Eiropas Kopienas direktīvas. Ir svarīgi turpināt Hāgas Konvenciju un turpināt sarunas par dažādiem privāttiesību jautājumiem. Sevišķi grūti bija mēģināt rast kompromisu par ievadīšanas brīdi un atsaucamības brīdi. Tie ir ļoti sīki jautājumi, bet domāju, ka Komisija strādās arī pie šiem svarīgajiem tematiem, iespējams, nākamajā sasaukumā.