Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 17. decembris - Strasbūra

13. Eiropas Savienības gada ziņojums par cilvēktiesībām - Franču iniciatīva ANO par kriminālatbildības atcelšanu attiecībā uz homoseksualitāti (debates)

  Priekšsēdētāja. – Darba kārtības nākamais punkts ir debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem attiecībā uz ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām un uz Francijas iniciatīvu ANO kriminālatbildības atcelšanā saistībā ar homoseksualitāti.

Mums ir viena maza problēma: Padomes pārstāve, Yade kundze, vēl nevar pievienoties mums. Viņa ir lidmašīnā kaut kur netālu no Strasbūras, bet lidmašīna nevar nosēsties. Es ierosinu sākt ar Komisiju un pēc tam pāriet pie debatēm, un tad Yade kundzei tiks dots vārds saskaņā ar procedūru.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. – (DE) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Dāmas un kungi, te nu mēs atkal esam gada beigās un apspriežam ikgadējā ziņojuma publikāciju par cilvēktiesībām.

Šī sanāksme iegūst īpašu nozīmi šajā Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas sešdesmitajā gadadienā. Deklarācija ar nevainojamu tās 30 pantu vienkāršību, ietverot universālu redzējumu, nav novecojusi. Vēl vairāk, tā svarīgāka kā jebkad pasaulē, kurā vēl aizvien katru dienu pārāk daudzu cilvēku pamattiesības tiek pārkāptas. Katrs no šiem gadījumiem atgādina mums, ka ir tik daudz darāmā, lai nodrošinātu deklarācijā noteikto tiesību ievērošanu realitātē.

Tāpat kā Eiropas Parlamentu šorīt, arī mani ļoti aizkustināja Saharova balvas laureātu klātbūtnē, un es biju arī ļoti aizkustināta, uzklausot Bonner kundzes vārdus. Mana vislielākā apbrīna visiem cilvēktiesību aizstāvjiem.

Tagad, dāmas un kungi, gada ziņojumā par cilvēktiesībām ir izklāstīti Eiropas Savienības pasākumi, lai sasniegtu šo mērķi. Es vēlētos uzsvērt divus nozīmīgus sasniegumus un divus izaicinājumus.

Kā pirmo sasniegumu es gribētu minēt to, ka Eiropas Savienība ir guvusi labus panākumus 2008. gadā, nostiprinot tās ārējās politikas instrumentus, lai cīnītos pret diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm. Kā var spriest pēc situācijām, piemēram, austrumu Kongo, vardarbība pret sievietēm joprojām ir globāla mēroga posts.

Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 „Sievietes, miers un drošība” un Rezolūcijas Nr. 1820„Vardarbība pret sievietēm” īstenošana joprojām ir nepietiekama.

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Ban Ki-moon tikko ir devis pozitīvu atbildi uz manu pieprasījumu, ar 40 sieviešu līderu atbalstu, organizēt ministru konferenci par Rezolūciju Nr. 1325 un Nr. 2010 īstenošanu, kas mani priecē.

Skatoties no šīs perspektīvas, mums jānostiprina Eiropas instrumentu koordināciju. Nesen Padome ir pieņēmusi jaunu vispārējo pieeju īstenot Rezolūcijas Nr. 1325 un 1820, kas attiecas uz darbībām, kuras vērstas gan uz Eiropas drošības un aizsardzības politiku, gan uz Kopienas instrumentiem. Tas palīdzēs mums uzlabot dzimumu integrāciju, nodrošinot pārkāpumu novēršanu un krīzes pārvaldību, kā arī miera un atjaunošanas nostiprināšanu.

Tāpat Eiropas Savienība nesen, Francijas prezidentūras laikā, ir pieņēmusi jaunās Eiropas Savienības pamatnostādnes par cīņu pret vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm.

Otrais sasniegums, kas ir tuvs manai sirdij, skar mūsu sarunas par cilvēktiesībām. 2008. gadā mēs uzsākām jaunas sarunas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Turkmenistānu un Tadžikistānu, tādējādi sasniedzot mūsu mērķi aptvert visas Vidusāzijas valstis. Tāpat šogad notika divas daudzsološas sarunu kārtas mūsu jaunajā dialogā ar Āfrikas Savienību.

Visbeidzot mēs pieņēmām lēmumu par praktiskajiem aspektiem attiecībā uz piecām jaunām sarunu kārtām ar Latīņameriku. Vairāk nekā jebkad agrāk mēs esam apņēmušies iesaistīt pilsonisko sabiedrību sagatavošanas darbos, kā arī turpmākajās sarunās. Šīs sarunas nav vienkāršas – par ko liecina nesenās sarunas ar Ķīnu - tāpēc svarīgi izvērtēt šo centienu ietekmi. Mums ir jāpierāda, kā mēs varam uzlabot saikni starp politisko vēstījumu un praktiskām darbībām.

Tas noved mani pie diviem izaicinājumiem, kurus iepriekš minēju. Pirmkārt, es gribētu apspriest daudzpusējo izaicinājumu. Apvienoto Nāciju Organizācijas darbs ir ārkārtīgi svarīgs kā cilvēktiesību universāluma garantija. Kā mēs varam uzlabot ANO efektivitāti un mūsu ieguldījums tās darbā? Protams, Eiropas Savienības apņemšanās ir nesusi augļus, piemēram, atbalstot aizvien lielāku skaitu valstu rezolūciju par nāves sodu vai pieņemot Irānas, Ziemeļkorejas un Birmas rezolūcijas – Eiropas Savienības sāktas vai līdzfinansētas iniciatīvas Ņujorkā.

Saistībā ar Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju šodien es vēlētos apstiprināt mūsu atbalstu Francijas iniciatīvai par seksuālo orientāciju. Komisija ir gatava izskatīt šos jautājumus, tostarp homoseksualitātes dekriminalizāciju saziņā ar trešām valstīm, saistībā ar savstarpēju cieņu, jutīgumu, un attiecīgām tradīcijām.

Ženēvā ir sācies universāls periodiskas pārskatīšanas process. Šie rezultāti tomēr nedrīkst mūs apžilbināt, jo arvien grūtāk Eiropas Savienībai ir spēlēt savu lomu kā saiknes nodrošinātājai, ANO vidē tas ir vairāk polarizēti, kur valstis darbojas kopā pa blokiem. Andrikienė kundzes ziņojuma, kuru Parlaments tiks aicināts pieņemt janvārī, ieteikumi būs noderīgi, tālāk par šo tēmu domājot.

Visbeidzot, otrais izaicinājums ir efektivitāte. Eiropas Savienībai ir jāpastiprina savu darbību cilvēktiesību jomā lielākā skaitā valstu. Kā mēs varam palielināt mūsu efektivitāti? Es uzskatu, ka mums ir jānodrošina saiknes veicināšana starp mūsu dažādajiem instrumentiem, kas noderētu mūsu prioritātēm, vai tas būtu mūsu politiskajam dialogam, diplomātiskai darbībai un Eiropas Iniciatīvu demokrātijai un cilvēktiesībām, vēlēšanu novērošanai vai pat cilvēktiesību integrācijas aspektam mūsu ārējā politikā.

Saskaņotības un līdz ar to lielākas efektivitātes mērķim, būtu jārada nopietnas bažas visās iestādēs.

  Laima Liucija Andrikienė, PPE-DE grupas vārdā. – (LT) Būtu neiedomājami Eiropas Parlamentā apspriest cilvēktiesības mūsdienu pasaulē, neminot Hu Jia. Pāris stundas atpakaļ mēs visi piedalījāmies ceremonijā, kurā Hu Jia pats personīgi nevarēja ierasties, bet šodien cilvēki visā pasaulē uzzinās par viņa darbu un centieniem aizstāvēt AIDS slimnieku tiesības un cīnīties par vides aizsardzību Ķīnā. Es pabiju Ķīnā pirms dažām nedēļām un pati pārliecinājos kā Hu Jia ir cīnīties par vides aizsardzību. Ir briesmīgi, ja nespēj saredzēt sauli debesīs pārmērīga piesārņojuma dēļ. Šodien mums ir arī jāpiemin agrākie Saharova balvas laureāti: San Suu Kyi no Birmas, Oswaldo Paya un Damas de Blanco. Šodien mēs izjūtam viņu iztrūkumu šeit, Eiropas Parlamentā, un atkal mums ir jāapspriež neapmierinošā cilvēktiesību situācija Birmā un Kubā.

Pirms nedēļas mēs pieminējām Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadienu, taču šodien mums ir arī jāatzīst, ka daudzas valstis ne tikai nespēj ievērot cilvēktiesības, bet klaji pārkāpj tās. Mēs apspriežam 2008. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē. Tas vispusīgi atspoguļo cilvēktiesību problēmas. Ir vērts apsveikt Eiropadomi un Komisiju par šī lieliskā dokumenta sagatavošanu. Es gribētu uzsvērt vairākas lietas. Pirmkārt, kā minēja B.Ferrero-Waldner, ANO Cilvēktiesību padome un Eiropas Savienības loma tajā, kā arī vispārīgā ANO loma, aizstāvot cilvēktiesības visā pasaulē. Otrkārt, Eiropas Savienības politikas orientieri par nāves sodu un tā īstenošanu. Treškārt, cilvēktiesību dialogi un apspriedes.

Kolēģi, es jūtu, ka ir īpaši svarīgi izmantot Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes pilnvaras, ko tai piešķīrusi Apvienoto Nāciju Organizācija, lai vienpusēji un mērķtiecīgi aizstāvētu cilvēktiesības un nodrošinātu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības darba maksimālu pārredzamību. Mūsu visu vārdā es vēlētos mudināt visas Eiropas Savienības iestādes saskaņoti sadarboties, lai aizstāvētu cilvēktiesības pasaulē.

  Raimon Obiols i Germà, PSE grupas vārdā. – (ES) Viss, ko paskaidrojāt, ir pilnīgi pareizi, komisāres kundze. Mēs pilnībā piekrītam. Mēs arī piekrītam Jūsu secinājumiem: mums jābūt daudz konsekventākiem.

Ir viens punkts, ko es gribētu uzsvērt un kuru tomēr mūsu īso runu laikā maz aizskaram, runājot par konsekvences jautājumu. Visā pasaulē no Eiropas daudz tiek prasīts cilvēktiesību jomā, un Eiropa ir arī daudz kritizēta šajā jomā. Cilvēki saka, ka Eiropa piemēro tās principus tikai tad, ja to ir ērti darīt vai ja tas nāk par labu tās pilsoņiem. Vienīgā atbilde uz šīm prasībām un kritiku slēpjas konsekvencē starp ES ārvalstu un vietējo politiku cilvēktiesību jomā.

Mums nevar būt uzticamība visā pasaulē, ja pasākumi, ko mēs veicam īpaši imigrācijas pārvaldībā un mūsu politikā, reaģējot uz traģiskiem notikumiem, ko izraisa terorisms, nav paraugs attiecībā uz cilvēktiesībām.

Tas, komisāres kundze, ir pamatu pamata jautājums: konsekvence cilvēktiesību ziņā starp ES ārpolitika un iekšpolitiku.

Iespējams, ir jāuzsver divas prioritātes, kam es izmantošu mazliet laika, kas man ir atlicis. Mūsdienu paaudzes var redzēt, ka cīņa pret nāves sodu ir kaut kas, kas beidzas ar panākumiem. Tas ir reāls mērķis, un mums jākoncentrējas uz to. Otrkārt, es esmu gandarīts, ka Eiropas Savienības cilvēktiesību politikas feminizācija ir uzlabojusies ar noteiktu politiku sieviešu cilvēktiesību jomā Francijas prezidentūras laikā.

  Marco Cappato, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, arī es vēlētos pateikties referentei Andrikienė kundzei par darbu, ko viņa veic jautājumos, kas skar Eiropas Savienības lomu Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Nav laika iedziļināties visa ziņojuma datos, kas Padomei iesniegti par cilvēktiesībām. Es domāju, ka galvenais jautājums ir, vai tiek ievēroti mūsu noteikumi un, it īpaši mehānismi, sadarbības nolīgumu cilvēktiesību klauzulā, bet mums būs laiks, lai apspriestu un izvērstu šo jautājumu, kad mēs nonāksim pie Obiols i Germà kunga ziņojuma.

Īsajā laikā, kas man atlicis, es gribētu, lai protokolā ieraksta manus komplimentus un apsveikumus Francijas prezidentūrai un Yade kundzei par ANO izrādīto iniciatīvu homoseksualitātes vispārējas dekriminalizācijas jomā. Es to redzu kā ļoti nozīmīgu politisko iniciatīvu, kas visvairāk izteica, ka 60 valstu atbalsts jau ir nodrošināts.

Mēs esam uzklausījuši Ferrero-Waldner kundzi, un mēs atzinīgi vērtējam viņas vārdus un apņemšanos. Ir svarīgi ne tikai tas, ka Eiropas Savienība ir vienota šajā jautājumā, bet arī tas, ka ES lomai vajadzētu būt līdzīgai tai, ko mēs spēlējam iesaistot citām valstis citos kontinentos, lai panāktu vispasaules nāves soda moratoriju. Tā ir galvenā stratēģija.

Par šo tēmu ir jāatzīmē, ka Pāvesta Krēsls, Vatikāns, rīkojoties savās pozīcijās nevis kā reliģiskais uzņēmums, ar kuru mums ir kultūras dialogs, bet gan kā valsts, kas sēž kā novērotājs ANO, ir uzsācis stingru kursu, kritisku ofensīvu pret Francijas iniciatīvām. Ar atklātību, kas tiek saukta par starptautiskām attiecībām, es uzskatu, ka mums ir jāatgādina Vatikānam, ka mums ir svarīga homoseksualitātes dekriminalizāciju, tas ir cilvēktiesību jautājums un viņu uzsāktais izaicinājums būtu apņēmīgi jānoraida.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, patiešām kauns rīkot debates neesot klāt Padomes pārstāvim, tāpat kā tas ir ļoti nožēlojami -, jo tās nav 15 minūtes par vēlu, bet trīs un viena ceturtdaļa stundas vēlāk - lai piešķirtu šo Saharova balvu bez Padomes klātbūtnes kopā ar mums šodien, kopā ar Eiropas Komisiju.

Es vēlētos izvirzīt steidzamu jautājumu. Vakar Izraēla liedza Apvienoto Nāciju Organizāciju īpašā referenta pieeju Palestīnas teritorijām. Es uzskatu, ka tas ir ļoti agresīvs akts, kas prasa tūlītēju Padomes un Komisijas atbildi, jo īpaši saistībā ar attiecību nostiprināšanu starp ES un Izraēlu, ziņojumam jābūt absolūti skaidram un tūlītējam.

Šis ziņojums tāpat kā katru gadu, es teiktu - ir gana labs dokuments, jo tas ir pārskats par darbībām, kas ir ļoti noderīgi kā darba dokumentam, bet tajā pašā laikā, tajā nav iekļauti visi kritiskas analīzes aspekti, ietekmes novērtējumi un stratēģija, ko pieņēmusi Padome, lai pilnībā integrētu cilvēktiesības, piemēram, mūsu enerģijas politikas, tirdzniecības politikas vai mūsu drošības politikas sistēmā.

Parlaments uzņēmās šo uzdevumu. Tas ir delikāts uzdevums, un kā jau jūs dzirdat, ne vienmēr patīkams. Man tomēr jāsaka, ka, piemēram, ideja par Saharova balvas tīklu radās šajā ziņojumā un no šī pētījuma. Šodien šis tīkls tiek izveidots šajā 20. gadadienas deklarācijā un daudzi priekšlikumi tagad ir uz galda, proti, par Saharova balvas biroju, Saharova pasēm un par Saharova fondu, lai atbalstītu mūsu balvas un cilvēktiesību aizstāvjus visā pasaulē. Ideju trūkuma nav.

Es esmu gandarīta, ka šī prezentācija tika pasniegta kopā ar turpmāk minēto ziņojumu par pamattiesību ievērošanu Eiropas Savienībā. Obiols i Germà kungam ir taisnība. Eiropas Savienībai ir būtisks uzdevums saistīt savus sasniegumus valsts iekšienē ar tās ārējiem mērķiem. Ir pat ļoti svarīgi garantēt tās uzticamību.

Es gribētu teikt, ka mēs nedrīkstam nereaģēt uz bagātīgu kritiku, kas nāk no visiem kontinentiem un visām starptautiskām organizācijām attiecībā uz Eiropas Savienības patvēruma un imigrācijas politiku. Mēs nedrīkstam nereaģēt uz Eiropas Savienības dalībvalstu līdzdalību cīņā pret terorismu, kas ļauj daudzu iespējamo teroristu pārsūtīšanu un spīdzināšanu.

  Vittorio Agnoletto, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es uzmanīgi klausījos komisāres paziņojumu. Tā ir taisnība, ka ir bijušas vairākas virzības uz priekšu, bet atkal man jāatgādina jums, komisāre, ka demokrātijas klauzula, kuru Parlaments apstiprināja pirms trim gadiem, līdz šim vēl nav tikusi piemērota tirdzniecības nolīgumos ar visām valstīm, kā to pieprasa Parlaments.

Dubultstandarti vēl tiek lietoti - stiprs ar vāju un godbijīgs ar spēcīgu, atkarībā no tā, kas ir ērtākais Eiropai šajos tirdzniecības nolīgumos, bet šis dubultais standarts tiek izmantots arī citās situācijās. Es uzskatu, ka Vatikāna nostāja pret priekšlikumu dekriminalizēt homoseksualitāti ir apkaunojoša un nepieņemama. Tas ir nepieņemami, ja gandrīz ik mēnesi Eiropas iestādēm ir jāiesniedz apelācijas sūdzības attiecībā pret tām valstīm, kas turpina vajāt cilvēkus, kuru vienīgais noziegums ir homoseksualitāte, un tomēr klusēt, ja šādu nopietnu un kaitējošu nostāju par cilvēktiesībām uzņemas Vatikāns un tā pārstāvis ANO.

Tas ir stāvoklis, kas ir pretrunā ar vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60 gadu jubileju, kuru mēs atzīmējam šogad. Vatikāna apgalvojums ir pretrunā ar būtisku jautājumu, ka cilvēktiesības ir nedalāmas, universālas un jābūt aizsargātām neatkarīgi no seksuālās orientācijas, rases, ādas krāsas, un tā tālāk.

Esmu lūdzis Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētājam uzaicināt Vatikāna Pilsētvalsts pārstāvi apmeklēt vienu no apakškomitejas sanāksmēm Eiropas Savienībā, lai atbildētu par šo uzvedību un apspriestu to. Tas ir tas, ko mēs parasti darām ar visām valstīm, kurām ir diplomātiskās pārstāvniecības Eiropas Savienībā. Es arī gribētu viest skaidrību, ka mēģinājums atkāpties, sakot, ka Francija vēl nebija iesniegusi dokumentu, ir rupja kļūda, jo tas nemaina faktus: Vatikāna valsts ir nepamatojas uz leju nopietniem paziņojumiem ir izdots.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet mums uz mirkli apsvērt šādu jautājumu: cilvēktiesības, kas izriet no rakstveida vai nerakstītiem sociāliem nolīgumiem un dažreiz attiecas uz dabas likumiem, nodrošina sociālās līdzāspastāvēšanas pamatu. Bet nav šaubu, ka realitāte ir citāda.

Tagad cilvēktiesību jēdziens ir paplašināts, lai aptvertu jaunus aspektus, tā definīcija ir kļuvusi semantiski bagātāka, un mūsu uzdevums ir aizstāvēt šīs tiesības. Šķiet, ka visā pasaulē ir panākts progress šajā jomā, bet atliek vien skumjš fakts, ka šodien joprojām pastāv totalitārie režīmi. Mums ir jācīnās par katru cilvēku, katru personu, katru drošsirdīgo aktīvistu, kurš pārstāv miljoniem sirdsapziņu, jo miljoniem cilvēku bieži vien baidās izteikties, lai gan var būt cietuši. Šķiet, ka vismaz daži režīmi ir atbildējuši uz mūsu lēmumiem, protestējot pret mūsu rezolūcijām un deklarācijām, kas nosoda viņu rīcību. Mēs nevaram ļaut sevi iebiedēt ar šīm atbildes reakcijām. Tādā veidā pieaug cilvēktiesību izpratne. Es gribētu uzsvērt, ka lielāka izpratne par šiem jautājumiem un labākas izredzes mums līdz tai nonākt ir kā mērķis izveidot taisnīgu sabiedrību.

Manas grupas prioritāte ir cilvēktiesības, un tām ir jābūt visa Eiropas Parlamenta prioritātei. Ļaujiet Saharova balvai būt mūsu karogam, kas atspoguļo mūsu rūpes par katras personas normālas un laimīgas dzīves pamatvērtībām uz zemes.

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlamentam jāatbalsta ES gada ziņojums par cilvēktiesībām. Atkārtoju, ka mums tomēr ir nepieciešams vērst lielāku uzmanību uz konkrētiem praktiskiem rezultātiem un integrēt cilvēktiesības visā Eiropas Savienības sistēmā. Es atzinīgi vērtēju lielo gada sasniegumu - ES atbalstīja rezolūciju par nāves soda moratoriju, ko izvirzīja mūsu Portugāles prezidentūras kolēģi - bet vēl aizvien vairāk nekā 1200 cilvēku tika sodīti ar nāvi 24 valstīs visā pasaulē, tādēļ šī kampaņa ir jāturpina.

Daudz darāmā pie integrētās pieejas. Man žēl, ka tikai pagājušajā nedēļā Komisija apstiprināja VPS+ preferenciālā tirdzniecības statusu 16 valstīs, neraugoties uz dokumentētiem pierādījumiem, kurus iesniedza Komisijai par cilvēktiesību pārkāpumiem, darba tiesību pārkāpumiem un pat slepkavību tādās valstīs kā Kolumbija un Šrilanka.

Visbeidzot, raugoties nākotnē, Eiropas Savienībai būs jāsāk apspriest ar ienākošo Amerikas administrāciju tās atkārtotu saistīšanos ar ANO Cilvēktiesību padomi. Mums vajadzētu vienoties par skaidriem Padomes mērķiem tagad un otrreizēju izskatīšanu Ģenerālā Asamblejā 2011. gadā.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, vai es drīkstu vispirms apstiprināt to, ko mans kolēģis Marco Cappato ir teicis, slavējot ANO rīcību, lai mēģinātu panākt homoseksualitātes dekriminalizāciju visā pasaulē. Arī es to dedzīgi atbalstu.

Es gribēju ko teikt - un te es piekrītu Hélène Flautre - par absolūti skandalozo šī rīta Saharova balvas ceremoniju bez Padomes un prezidentūras klātbūtnes. Bija ļoti žēl, ka prezidentūra nebija klāt, lai dzirdētu aizkustinošo un drosmīgo vēstījumu no Hu Jia sievas. Es domāju, ka tas būtu izvirzījis dažus pārdomas raisošus izvērtējumus mūsu attiecībām ar Ķīnu.

Lai nu kā es gribēju teikt arī dažus vārdus par spīdzināšanu. Jūnijā Eiropas Savienība, pamatojoties uz Starptautisko dienu spīdzināšanas upuru atbalstam, uzsvēra prioritāti, lai pasaulē izskaustu spīdzināšanu, un aicināja visas valstis parakstīt un ratificēt OPCAT, fakultatīvo protokolu spīdzināšanas konvencijā. Tad kāpēc tikai deviņas ES dalībvalstis kļuva par pilntiesīgām pusēm, un vēl 12 dalībvalstis ir ratifikācijas procesā? Kā ir ar pārējām sešām? Vai te ir kopēja nostāja? Un, ja nav, tad kāpēc?

Tājā pašā deklarācijā jūnijā ES nosodīja jebkādu rīcību, kuras mērķis ir atļaut spīdzināšanu un cita veida sliktu izturēšanos. Kāpēc pēc gandrīz diviem gadiem joprojām nav pietiekama un visaptveroša atbilde uz Parlamenta ziņojumu par Eiropas ārkārtas sadarbību? Drīzumā no Vašingtonas patiesība tiks publiskota tāpat kā to darīja zināmu Senāta Bruņoto spēku komiteja. Ja ES dalībvalstīm ir kas slēpjams, to netīrie noslēpumi vienalga tiks atklāti arī pāri Atlantijas okeānam.

Visbeidzot, kāpēc mēs nereaģējam uz ASV un Portugāles ārlietu ministra lūguma palīdzēt pārvietot Gvantanamo ieslodzītos? Mums jāpalīdz jaunajam prezidentam B. Obama izbeigt šo drausmīgo nodaļu Amerikas un Eiropas vēsturē.

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, ziņojums, kuru mēs esam gatavi šodien izskatīt, aptver vairākas tēmas, kas tieši attiecas uz Izraēlas un Palestīnas situāciju. No minētajiem 12 Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāniem divi ir par Izraēlas un Okupētās Palestīnas teritoriju.

Īpaši saistībā ar šiem plāniem, ziņojumā teikts, ka ir „ievērojama pasliktinājusies cilvēktiesību situācija, it īpaši attiecībā uz tiesībām uz dzīvību un personisko drošību un tiesībām uz personas brīvību un drošību (īpaši tas attiecas uz apcietināšanu, aizturēšanu, izmeklēšanas procedūrām, kā arī uz spīdzināšanu un sliktu apiešanos pratināšanas laikā). Gan Palestīnas, gan Izraēlas varas iestādes ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem”.

Mani ir iedrošinājusi apjomīgā, pamatotā un pārdomātā korespondence, ko es esmu saņēmis no dedzīgiem cilvēkiem, kurus acīmredzami ir ietekmējusi situācija reģionā. Šie jautājumi parasti tiek izvirzīti regulārā politiskā dialoga sanāksmēs ar Izraēlu, un tieši Eiropas Savienības un Izraēlas neformālo cilvēktiesību darba grupu sanāksmēs.

Tādēļ es kopumā atbalstu nepārtrauktu dialogu ar Izraēlu, vienlaikus stingri nosodot cilvēktiesību pārkāpumus abās pusēs. Tikmēr ļaujiet mums turpmāk palīdzēt ar efektīviem līdzekļiem cietušajiem Gazā un Rietumkrastā.

Mums ir karte, kurā ir iesaistītas ES un ASV. Ar jauna ASV prezidenta ievēlēšanu ir pienācis laiks pārcelt šo jautājumu ārlietu kārtības augšgalā. Mums ar lielu steidzamību ir jāpanāk divu valstu risinājums, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un visas ANO rezolūcijas.

  Ana Maria Gomes (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, Saharova balva, ko šis Parlaments visu Ķīnas un Tibetas iedzīvotāju aizstāvju vārdā piešķīra Hu Jia, noliek cilvēktiesības ES un Ķīnas attiecību centrā, neskatoties uz valsts vadītāju vēlmēm Eiropā vai Pekinā.

Kā jau citi kolēģi ir teikuši, ES nevar sekmēt tiesiskumu un cilvēktiesību atbalstu visā pasaulē, ja tās nav konsekventi aizstāvētas Eiropā un Eiropas ārējo attiecību jomā. Diemžēl 2008.gada ziņojums par cilvēktiesībām parāda, ka Eiropas valstu valdības un institūcijas slēpj patiesību par Eiropas piekrišanu Buša administrācijas pretīgajai praksei, kur tiesas un to apakšuzņēmumi spīdzina tūkstošiem vīriešus un pat bērnus, kuri gadiem tiem turēti Gvantanamo un slepenos cietumos. Apkaunojoši, bet atsauce uz to ES trijotnes un ASV konsultācijās cilvēktiesību jomā ir tikai ES bažas par „ASV atsevišķām darbībām un politiku saistībā ar cīņu pret terorismu”. Šīs runas ietver dubultstandartus, liekulība un aizbildinājumus. Kamēr eiropieši vēl sāks uzņemties atbildību un sāks sadarboties ar ievēlēto priekšsēdētāju B. Obama, lai atklātu patiesību un slēgtu Gvantanamo un slepenos cietumus, kā arī atlīdzinātu cietušajiem, Eiropa nevarēs atgūt morālu autoritāti, politikas uzticamību vai efektivitāti cilvēktiesību veicināšanā.

  Eoin Ryan (UEN). - Priekšsēdētājas kundze, mēs atzīmējam Saharova balvas 20 gadadienu, kas pamatoti uzsver tik daudzu cilvēku drosmi, kuri ir pakļāvuši savas dzīves riskam cilvēktiesību un vārda brīvības dēļ.

Bet tas ir kas vairāk nekā tikai runas. Kā viens slavens īrs teica, viss, kas nepieciešams, lai ļautu ļaunumam triumfēt, ir labiem cilvēkiem neko nedarīt. Es vakar runāju ar vienu no balvas ieguvējiem, Salih Osman, kurš man pastāstīja, ka Dārfūrā, kur ir neaizsargāti nevainīgie iedzīvotāji, joprojām turpinās gaisa uzlidojumu triecieni pret civiliedzīvotājiem. Jā, zināms progress ir SKT darbības jomā, bet ir jādara daudz vairāk, un visai Eiropai ir jādara daudz vairāk.

Es ceru, ka Barack Obama inaugurācija kā Amerikas Savienoto Valstu prezidentam būs jauns impulss, kas nodrošinās atjaunotus starptautiskos centienus, sadarbību un rīcību – kā reāla darbība, piemēram, atbalsts izveidot lidojumu aizlieguma zonu virs Dārfūras - un ar jauno gadu mēs beidzot sāksim dzīvot līdzi mūsu runām un mūsu morāliem pienākumiem. Jau esam atbalstījuši un redzējuši Zimbabvi kā Āfrikas maizes devēju, kas dod labumu visam kontinentam. Cik gan bieži mums jāsaka, „nekad vairs”?

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es esmu bieži runājis par cilvēktiesībām, īpaši sieviešu un bērnu tiesībām, kā arī par to, kā Eiropas Savienības iedzīvotājiem padziļināt izpratni par jautājumiem, kas attiecas uz to tiesībām vai cīņu pret diskrimināciju. Mums ir jāpieprasa valstīm, kuras vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, ievērot cilvēka pamattiesības saskaņā ar Kopenhāgenas kritērijiem, kam būtu pozitīva ietekme uz miljoniem cilvēku Eiropā un visā pasaulē. Dalībvalstīm ir jārāda piemērs.

Šis jautājums ir cieši saistīts ar šādu jautājumu: - es gribētu paust bažas par veidu, kādā darbojas Vācijas jaunatnes dienesti, kas pazīstami kā Jugendamt. Polijā pavisam nesen nāca gaismā gadījums, kad māte kopā ar savu dēlu bija spiesta slēpties no bērna tēva, jo viņa baidījās, ka viņš, būdams Vācijas pilsonis, aizvedīs zēnu prom. Eiropas Komisijai jāizpēta šo dienestu darbības, lai novērtētu to atbilstību standartiem, kurus noteikusi Eiropas Savienība.

  Marek Aleksander Czarnecki (ALDE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, demokrātija Eiropā balstās uz pamattiesību efektīvas aizsardzības un veicināšanas nodrošināšanu. Tai ir svarīga loma Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas konsolidācijā. Vajadzību nodrošināt pamattiesību aizsardzību rada kopīgas konstitucionālas tradīcijas dalībvalstīs, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, kā arī citi tiesību akti starptautisko likumu jomā.

Es uzskatu, ka visiem Eiropas politiskajiem mērķiem jābūt vērstiem uz to, lai uzturētu pamattiesības, kuras augstu novērtētas Lisabonas līguma noteikumos. Es vēlētos arī uzsvērt, ka mēs nevaram ierobežot mūsu politisko darbību cilvēktiesību jomā tikai ar gadījumiem, kas piesaista lielākās sabiedrības daļas uzmanību. Lai pasaulē uzturētu ticību Eiropas Savienībai, ir svarīgi nepieļaut dubultstandartus mūsu ārpolitikā un iekšpolitikā.

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, šis visaptverošais ziņojums noskaidro, cik plaši cilvēktiesību pārkāpumi katru dienu notiek pasaulē. Tas ir jo īpaši satraucoši laikā, kad ir pagājuši 60 gadi pēc Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pasludināšanas, un tas ir aicinājums divkāršot mūsu pūles. Arī šā iemesla dēļ es ierosinu pašreizējai Cilvēktiesību apakškomitejai piešķirt pilnu komisijas statusu.

Šodien mēs piešķīrām Saharova prēmiju Hu Jia, kurš aizstāvēja cilvēktiesību un vides jautājumus Ķīnā. Tomēr, tā kā viņš atrodas apcietinājumā, tad nevarēja to saņemt personiski. Tas Ķīnai dara kaunu. Turklāt rīt šajā Parlamentā tiks apspriesti cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā. Mūsu attiecībās ar abām šīm valstīm jāpiešķir lielāka nozīme ne tikai ekonomiskajām interesēm, bet arī - un jo īpaši - cilvēktiesībām.

Mēs aicinām – brīvību Hu Jia Ķīnā un Mikhail Khodorkovsky Krievijā!

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētājas kundze, man jāsaka - apspriežot geju tiesības, šķiet, pilnībā tiek ignorēti vārda brīvības pārkāpumi, jo īpaši brīvības paust reliģiskus uzskatus par šo tematu.

Ticīgie cilvēki, kas atzīst Bībeles mācību attiecībā uz homoseksualitāti, tiek ķengāti, nē, apsūdzēti par to, ka uzdrošinās paust savus uzskatus attiecībā uz sirdsapziņu un pārliecību. Zviedrijā mums bija gadījums, kad mācītāju apsūdzēja par Bībeles citēšanu. Manā valstī ir aizliegts atsaukties uz Svētajiem Rakstiem, citējot tos.

Tomēr pagājušajā gadā geju parādē Belfāstā varēja nest plakātu ar saukli „Jēzus ir pederasts”, un nekas netika darīts, lai apturētu šo liesmojošā naida noziegumu. Kāpēc? Jo man šķiet, ka šīs priviliģētās grupas tiesības tiek paceltas pāri pārējo tiesībām, un tas nav pareizi.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos izvirzīt jautājumu, kas, šķiet, ir tabu ES iestādēs, un tas ir jautājums par kolonizāciju. Es runāju par kolonijām, kas pieder ES dalībvalstīm, piemēram, Lielbritānijai un Francijai, kurām cita starpā ir dučiem koloniju visā pasaulē, divas no tām manā zemē Kiprā, tomēr šiem iedzīvotājiem nav tiesību ievēlēt valdību, kas viņus pārvaldītu. Lielāko daļu no viņiem pārvalda iecelti vadītāji, ko ieceļ, piemēram, Anglijas karaliene. Katrreiz, kad es par to runāju ar Ferrero-Waldner kundzi vai kādu citu no Komisijas, viņi piever acis, aizver muti un ausis un neko jēdzīgu neatbild.

Komisāres kundze, es jūs izaicinu sniegt atbildi šeit un šodien: vai jūs piekrītat tam, ka 21. gadsimtā ES dalībvalstīm ir kolonijas pasaulē?

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms atļaujiet man paust sapratni par to, ka mūsu kolēģei Rama Yade bija grūtības nokļūt uz šejieni. Man pašai vakar piecas stundas bija jāgaida lidojums uz Strasbūru. Varbūt viņai ir tāda pati ķibele, tāpēc būsim pacietīgi - tā, galu galā, ir nepārvaramā vara.

(Starpsauciens no zāles: „Ceļojošais cirks!”)

Jā, piecas stundas nav normāli. Es tikai saku, ka es precīzi nezinu, kas ar viņu noticis, bet ar mani bija tā, un es biju ļoti priecīga, ka man vakar nebija paredzēta tikšanās, jo tas pats varēja notikt arī ar mani. Es tikai gribēju paust savu solidaritāti šajā jautājumā.

Otrkārt, šis dialogs par cilvēktiesībām un ziņojums par tām ir viena no mūsu lielākajām pamatproblēmām. Es tikai vēlētos jums parādīt jauno ES ziņojumu. Kad es sāku strādāt kā komisāre, Padome un Komisija gatavoja atsevišķus ziņojumus, un tagad es esmu ļoti priecīga jums parādīt, ka Padome un Komisija ir izstrādājušas šo ziņojumu kopā. Priekšvārdu ir sarakstījuši Bernard Kouchner, Javier Solana un es pati. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi parādīt, ka mēs šeit patiesi darbojamies kopā.

Kā jau es teicu savos ievadvārdos, mēs ļoti cenšamies progresēt cilvēktiesību veicināšanā. Tomēr mēs arī zinām, ka glāze var būt vai nu līdz pusei pilna vai līdz pusei tukša. Vēl daudz ir darāmā, un bija ļoti aizkustinoši šorīt šeit redzēt tik daudz cilvēktiesību aizstāvju. Es runāju par Elena Bonner, bet es būtu varējusi runāt par jebkuru no viņiem, un, protams, videofilma par Hu Jia sievu bija ļoti aizkustinoša: viņa ir parādījusi lielu drosmi.

Es vēlētos atbildēt uz dažiem jautājumiem. Es nevaru atbildēt uz visiem jautājumiem Komisijas vārdā, bet es centīšos, cik vien iespējams, iedziļināties.

Pirmkārt, kas attiecas uz nāves sodu, atļaujiet man teikt, ka es ķēros pie šī jautājuma ar lielu piespiešanos. Es pilnībā esmu pret nāves sodu, un visu šo gadu mēs sniedzām plašu atbalstu ANO rezolūcijai par moratoriju vairākās valstīs. Bet – jā - problēma joprojām pastāv: nāves sods vēl tiek bieži izpildīts dažās valstīs – tāda ir Irāna, diemžēl Ķīna un daudzas citas. Mums jāturpina cīņa pret to, iesaistoties jebkāda veida dialogā. Ir ļoti svarīgi, lai mēs to darītu: ar vienu cilvēku, kam izpildīts nāves sods, jau ir par daudz.

Atļaujiet man šajā sakarībā teikt, ka mēs visi strādājām pie nāves soda atcelšanas Wo Weihan. Diemžēl viņam to izpildīja tajā pašā dienā, kad notika ES cilvēktiesību dialogs ar Ķīnu. Tā bija briesmīga liecība tam, kā cilvēki neuzklausa cits citu.

Otrkārt, atļaujiet man pateikt Agnoletto kungam, ka cilvēktiesību klauzulas patiesi ir ļoti svarīgas. Tieši pašlaik dalībvalstis un Komisija veic plaša mēroga pārskatu par ES politiku attiecībā uz standarta politiskajām klauzulām ārējos nolīgumos kopumā, lai panāktu, no vienas puses, pareizo līdzsvaru starp galvenajiem, „neaizskaramajiem” Eiropas Savienības principiem un, no otras puses, nepieciešamību pēc zināma elastīguma, lai apspriestu dažādus jautājumus, jo mums jācenšas panākt un jāpanāk vienošanās.

Pārskatīšana turpinās. Man būtu mazliet pāragri runāt par rezultātiem šajā posmā, jo process vēl nav beidzies, bet cilvēktiesību klauzulas piemērošana ir viens no jautājumiem, kas tiek rūpīgi apsvērts. Taču visos politiskajos nolīgumos, kā arī dažāda veida tirdzniecības un nozaru nolīgumos ir politiskas klauzulas, un tām tur ir jābūt.

Mans nākamais jautājums attiecas uz Cilvēktiesību padomi. Andrikienė kundze, es piekrītu, ka te ir iespējami daudzi uzlabojumi un tāpēc mums būs jāpieprasa īpaši referenti un, iespējams, arī valstu rezolūcijas - es domāju, ka tas varētu palīdzēt. Man ļoti pozitīvs šķiet arī tas, ka ik pēc četriem gadiem visas valstis tiek ļoti rūpīgi pārbaudītas un tiek iesaistīta arī pilsoniskā sabiedrība. Man jāsaka - līdz šim mēs esam konstatējuši, ka valstis ir gatavojušās pietiekami nopietni. Tā ir pozitīva iezīme, un notiek dziļa diskusija, kurai jāturpinās. Mēs visi zinām, ka lietas nav kārtībā, bet mēs varam iet uz priekšu un panākt turpmākus uzlabojumus.

Atļaujiet man pateikt pāris vārdus par Ķīnu un cilvēktiesībām. Es kā komisāre vienmēr esmu atbildīga par attiecībām ar Ķīnu un citām valstīm, kuras ir ļoti atvērtas veidot stingras attiecības ar Ķīnu, pamatojoties uz savstarpēju cieņu. Tomēr arī jāteic, ka mani māc bažas par to, ko es uzskatu par Ķīnas cilvēktiesību stāvokļa zināmu saasināšanos, kā to pierādīja nāves soda izpildīšana Wo Weihan dienā, kad notika dialogs par cilvēktiesībām.

To apstiprina tas, ko mēs dzirdējām šodien un dzirdam pēdējā laikā, piemēram, par demonstrantu apspiešanu Pekinā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadienā — par to bija publicēts prezidentūras paziņojums; par interneta ārzemju tīkla vietņu, piemēram, BBC, bloķēšanu, kā arī par ļoti negatīvo ziņojumu no ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejas, kas tika saņemts pirms trim nedēļām.

Tomēr es arī gribētu piekrist Zeng Jinyan, Hu Jia sievas šorīt teiktajiem vārdiem, kura sacīja, ka Ķīna iet lieliem soļiem uz priekšu uz atklātu un demokrātisku sabiedrību. Es domāju, ka šī kustība turpinās. Ir daudz citu lietu - Ķīna pēdējo gadu laikā ir daudz darījusi, piemēram, darba tiesību jomā. Ir svarīgi, ka ir panākts zināms progress, bet daudz citu problēmu, jo īpaši attiecībā uz īstenošanu, paliek. Dažreiz, pat ja dokumenti ir izstrādāti, kā mēs to šodien dzirdējām, daudzi no tiem vēl jāīsteno.

Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka mēs esam gatavi, lai, piemēram, nodrošinātu ekspertīzi turpmākajām normatīvajām reformām. Kā teica priekšsēdētājs Pöttering, Ķīna ir liela valsts. Mums ir daudz kopīgu interešu, un mums jāstrādā kopā, bet es uzskatu, ka mums — Eiropas Savienībai - nevajadzētu pieņemt sasteigtus lēmumus. Mums jāpārdomā nesenā negatīvā informācija no Ķīnas cilvēktiesību jomā, kas kaitē mūsu savstarpējai uzticībai. Es domāju, ka tagad Ķīnai jāsūta pozitīvi signāli, lai atjaunotu šo uzticību.

Kas attiecas uz Gvantanamo, mēs esam atkārtoti aicinājuši daudzajās debatēs, kas šeit notikušas un kurās es arī esmu piedalījusies, slēgt Gvantanamo. Dabiski, mēs arī atzinīgi vērtējam ievēlētā prezidenta Barack Obama paziņojumu, ka viņš veiks pasākumus, lai drīzumā slēgtu aizturēšanas centru.

Mēs vēlamies sadarboties ar ASV administrāciju, lai risinātu praktiskus jautājumus, kas radīsies, kad Gvantanamo būs slēgts, tādus kā, piemēram, ieslodzīto pārvietošana uz trešām valstīm. Eiropas Savienība ir paudusi bažas attiecībā uz slepeno aizturēšanu, un mēs ceram, ka jaunievēlētais prezidents risinās šo jautājumu un dalībvalstis spēs dot atbildi. Es nevaru runāt dalībvalstu vietā.

Attiecībā uz stāvokli Tuvajos Austrumos, īpaši Gazā, man ir ļoti žēl, ka pēdējo dienu laikā ir atjaunojusies vardarbība, diemžēl panāktais piecu mēnešu pamiera laiks bija pārāk īss, bet tas bija ļoti gaidīts. Bija smagi vērot, ka vardarbība atjaunojas. Mēs esam nosodījuši nesenos raķešu uzbrukumus no Gazas, bet tajā pašā laikā esam nosodījuši pārbrauktuvju slēgšanu.

Es pati uzaicināju Izraēlas vēstnieku uz savu biroju. Es skaidri paudu bažas par Gazas jautājumu. Mēs nevarējām piešķirt degvielu, ko mēs parasti finansējam, mēs nevarējām ļaut UNRWA darīt to, ko tā parasti dara. Aizvakar es biju Ņujorkā, un mēs runājām ar ANO ģenerālsekretāru Ban Ki-moon par šo tematu. Padomes priekšsēdētājs Kouchner un es nosūtījām paziņojumu Izraēlas iestādēm, lai uzsāktu finansējumu. Mēs stingri uzraugām situāciju. Diemžēl tas nebūt nav viegli, un visos mūsu dialogos un apspriedēs mēs vienmēr runājam par šiem jautājumiem.

Tagad es vēlētos runāt par saskaņotību starp ārpolitiku un iekšpolitiku, kā te tika minēts. Jā, es domāju, ka tā ir patiesība. Tas ir jautājums, kam mums jāpievēršas. Tam pievērsās Jacques Barrot. Viņš centās virzīt migrācijas jautājumu tā, lai vairāk tiktu pievērsta uzmanība cilvēktiesībām. Es domāju, ka tas vairo mūsu uzticību, bet daudz kas ir arī dalībvalstu kompetencē, kas nozīmē, ka tas nav tik vienkārši.

Es sveicu valsts sekretāri Rama Yade kundzi.

Es varu tikai pateikt, ka dialogs par cilvēktiesībām ir abpusējs: tas nozīmē, ka mēs risinām cilvēktiesību jautājumus arī Eiropas Savienībā un dažādās dalībvalstīs mums ir tieslietu un iekšlietu eksperti.

ANO komisārs cilvēktiesību lietās paredz izveidot biroju Briselē, tāpēc mēs cenšamies veicināt saskaņotību starp iekšpolitiku un ārpolitiku.

Ar to es beigšu. Diemžēl es neko nevarēšu pateikt par kolonizāciju. Tas ir dalībvalstu jautājums. Jūs to ļoti labi zināt.

(Marios Matsakis starpsauciens)

Man žēl, bet Komisijas kompetencē nav iejaukties šajā jautājumā.

  Rama Yade, Padomes priekšsēdētāja. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, es ļoti priecājos pārstāvēt Eiropas Savienības Padomes Francijas prezidentūru un ziņot jums par to, kas pēdējo mēnešu laikā ir sasniegts cilvēktiesību jautājumā.

Tā kā jūs uz to norādījāt, es vēlētos pievērst īpašu uzmanību galvenajām vadlīnijām, kas nosaka Eiropas Savienības rīcības pamatus.

Tā kā tieši šogad mēs atzīmējām Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību aizsardzības deklarācijas divdesmitgadi, ir jāatceras, ka Eiropas Savienība ir sevi īpaši mobilizējusi un paplašinājusi pasākumus cilvēktiesību aizstāvju labā, īstenojot akcijas vai publiskas deklarācijas. Eiropas Savienība ir arī pilnveidojusi savas pamatnostādnes šajā jautājumā, lai palielinātu atbalstu sievietēm un vīriešiem viņu ikdienas cīņā par vienlīdzīgām cilvēktiesībām.

Līdztekus pašreizējiem jautājumiem mēs šogad esam sagatavojuši projektu pamatnostādnēm par vardarbību pret sievietēm un viņu diskrimināciju.

Es priecājos, ka EP deputātus tas apmierina. Šīs pamatnostādnes pieņēma Padome 8. decembrī. Tā bija viena no Eiropas Savienības Francijas prezidentūras prioritātēm.

Tādā pašā noskaņā es vēlētos arī atzinīgi vērtēt to, ka Padome ir pieņēmusi jaunus dokumentus par ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 un Nr. 1820 īstenošanu, kas dos iespēju ārpolitikas, drošības politikas un aizsardzības politikas darbībai tikt galā ar seksuālās vardarbības problēmu bruņoto konfliktu laikā, kā arī nostiprināt sieviešu aktīvu līdzdalību konflikta radīto sabiedrību pārveidošanā.

Eiropas Savienības izstrādātais 2008. gada ziņojums, kurā minēta Eiropas Savienības rīcība un tās rezultāti, skar arī cīņu pret nāves sodu. Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja 2007. gada decembrī pieņēma rezolūciju, kas bija ārpusreģionāla, bet iesniegta pēc Eiropas Savienības iniciatīvas un kas aicināja ieviest vispārēju moratoriju nāves sodam. Šo panākumu tikko papildināja jaunas rezolūcijas, kas būtiski attīsta to pašu jautājumu, pieņemšana ar ievērojamu vairākumu pašlaik notiekošajā Ģenerālās Asamblejas 63. sesijā.

Eiropas Savienība īsteno arī apmēram 30 dialogus un apspriedes par cilvēktiesībām ar trešām valstīm, tostarp Ķīnu, Centrālāzijas valstīm un Āfrikas Savienību, un pēdējo sešu mēnešu laikā ir uzsākti arī jauni dialogi.

Eiropas Savienības ziņojumā ir arī noteikta Eiropas Savienības īpaši aktīvā loma kompetentos starptautiskos forumos par cilvēktiesībām, proti, ANO Ģenerālās Asamblejas Trešajā komitejā vai Cilvēktiesību padomē.

Un, kas attiecas uz jautājumiem par Darfūru, Birmu vai pārtikas krīzi, Cilvēktiesību padome ir spējusi parādīt, ka tā ir atbildīga, lai gan vēl ir daudz darāmā, lai nostiprinātu tās uzticamību un efektivitāti.

Man ir zināms, ka jūsu Ārlietu komiteja decembra sākumā apstiprināja Andrikienė kundzes ziņojuma projektu, kurā tika atbalstīta Cilvēktiesību padomes un - jo īpaši - Eiropas Savienības lomas nostiprināšana. Es varu jūs pārliecināt, ka Padome atbalsta šo redzējumu.

Tāpat mums joprojām sevišķi jāraugās, lai Cilvēktiesību komiteja un citi daudzpusējie forumi nekļūst par konceptuāliem Trojas zirgiem, kas varētu kaitēt cilvēktiesību universālajam raksturam. Šādā veidā Eiropas Savienība, kas uzsāka uzraudzības procesu Durbanas konferencē par rasisma jautājumiem 2001. gadā, ārkārtīgi stingri raudzīsies, lai šis process nenovestu pie tā, ka dokumenti, kas jau ir apspriesti un pieņemti, tiktu izskatīti no jauna, vai pie tā, ka tādi jēdzieni kā reliģiju apmelošana tiktu atzīti, kaitējot vārda brīvībai. Lūdzu, varat man ticēt, ka Eiropas Savienība neies šajā virzienā.

Es vēlētos runāt par vēl vienu jautājumu, un tas ir - cīņa pret nesodāmību. Jums ir zināms, ka šogad mēs atzīmējam desmito gadadienu, kopš pieņemti Romas Starptautiskās krimināltiesas statūti. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas vērtību vārdā mēs vēlreiz apstiprinātu mūsu apņemšanos cīnīties pret nesodāmību, jo bez tiesiskuma nav miera. To Eiropas Savienība nešaubīgi apstiprina, piedāvājot savu politisko un finansiālo atbalstu starptautiskajai kriminālajai tiesvedībai, speciālajiem tribunāliem vai Starptautiskajai Krimināltiesai. Tādējādi Eiropas Savienība ir vadījusi informatīvas kampaņas trešās valstīs, lai tajās tiktu stingri ievēroti Romas statūti, apspriedusi to klauzulu iekļaušanu nolīgumos ar trešām valstīm, kas nosaka, ka obligāti jāpieņem Romas statūti, vai pieņēmusi deklarācijas, kas vairākkārt uzsver Sudānas valdības pienākumu pilnībā sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu.

Es vēlētos beigt savu uzrunu, izvirzot jautājumu par homoseksuālisma dekriminalizāciju. Rīt es došos uz Ņujorku, lai iesniegtu daudzu Eiropas tautu atbalstīto projektu, kurā pausts aicinājums par vispārēju homoseksuālisma dekriminalizāciju.

Es vēlētos jums atgādināt, dāmas un kungi, ka par homoseksuālismu joprojām draud kriminālatbildība 90 pasaules valstīs un sešās no tām par to tiek piespriests nāves sods. Tas nozīmē, ka sievietēm un vīriešiem ir liegts brīvi izpaust savu seksuālo identitāti, neriskējot tikt apcietinātiem vai tiesātiem. Tāpēc mēs varam būt lepni par iniciatīvu, ko 2006. gadā izvirzīja Norvēģija, un tāpēc es rīt došos uz Ņujorku, lai pārstāvētu mūs šī dokumenta galīgajā izstrādāšanā un novērtētu mūsu atbalstu cerībā, ka mēs panāksim vairāk nekā pirms diviem gadiem. Tad mēs patiesi redzēsim, vai šo iniciatīvu atbalsta tik daudz valstu, cik vien iespējams.

Pirms mūsu debates turpinās, es vēlētos atvainoties, priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, par nokavēšanos. Mans lidmašīnas reiss kavējās, tāpēc es nokavēju. Es ļoti atvainojos, bet man šķiet, ka turpmākajās debatēs mums būs iespēja vēl aktīvāk apmainīties viedokļiem.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. – Cilvēktiesību integrācija ir bijis galvenais jautājums pēdējo gadu laikā. Es atzinīgi vērtēju arī ESDP iesaistīšanu šajā procesā. Tas patiešām ir ļoti svarīgi, lai cilvēktiesības tiktu ņemtas vērā visā ES darbībā.

Neskatoties uz to, ir jāuzsver, ka cilvēktiesību integrācija attiecībās ar trešām valstīm būtu jāpiemēro visiem ES partneriem bez izņēmuma. Es varu atgādināt vienu no pēdējiem gadījumiem, kad cilvēktiesības tika iekļautas tirdzniecības nolīgumā ar Melnkalni. Tajā pašā laikā jūsu ziņojumā ir uzsvērts, ka sistemātiski un smagi cilvēktiesību pārkāpumi joprojām ik dienu tiek novēroti Ķīnā, Krievijā, Irānā un citās valstīs, tomēr, veidojot ekonomiskās attiecības ar šīm valstīm, šie fakti patiešām netiek ņemti vērā. Nav pieļaujams, ka vieni un tie paši noteikumi dažādos gadījumos tiek dažādi piemēroti.

Tāpēc es stingri mudinu Padomi un Komisiju integrēt cilvēktiesības visos jautājumos, kas tiek apspriesti ar Ķīnu, Krieviju, Irānu un citām valstīm. Žēl, ka mums jābeidz ar to, ka Krievijas puse, piemēram, neuztver nopietni dialogu par cilvēktiesībām. Es aicinu ES iestādes būt prasīgām un konsekventām, visur pārstāvot un aizstāvot Eiropas Savienības pamatvērtības.

  Katalin Lévai (PSE), rakstiski. – (HU) Es atzinīgi vērtēju Komisijas pēdējo ziņojumu par cilvēktiesībām. Pirmkārt, tāpēc, ka sadaļā par minoritāšu aizstāvību uzmanība tiek pievērsta arī Eiropas lielākajai transnacionālajai minoritātei - romiem. Tomēr man šķiet interesanti, ka, lai gan rasistiskie uzbrukumi un citi uz etniskiem pamatiem balstīti noziegumi palielinās arī Rietum- un Centrāleiropā, ziņojumā uzmanība pievērsta galvenokārt Balkāniem, tas ir, Dienvidaustrumeiropai. Ne jau tikai tām valstīm, kas tiecas pievienoties Eiropas Savienībai, vēl ir daudz darāmā, bet arī mūsu pašu pagalmā tā ir. Turklāt es domāju, ka mums joprojām nav pārrobežu iniciatīvas, kas kopīgi risinātu transnacionālo minoritāšu problēmas. Pēc manām domām, tauta, ko veido 10 miljoni cilvēku, būtu pelnījusi, lai tās tiesībām tiktu veltīta pat atsevišķa nodaļa ziņojumā, pasvītrojot, ka mēs nerunājam par atsevišķu homogēnu etnisko grupu. Man arī žēl, ka nav pētījuma par ekonomiskās krīzes sociālo ietekmi, jo šādos gadījumos vienmēr apdraudētas ir sociāli neaizsargāto grupas. Tomēr es uzskatu, ka invaliditātes jautājumu attīstība Eiropā ir pelnījusi uzmanību. Komisijai būtu ieteicams tagad strādāt pie Padomes lēmumu projekta attiecībā uz ANO 2008. gada 8. augusta konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām un izvēles protokola pieņemšanu. Kas attiecas uz tās saturu, konvencija ienes nozīmīgas izmaiņas, jo tajā invaliditāte nav traktēta tikai kā sociāls vai veselības jautājums, bet arī kā juridisks un cilvēktiesību jautājums. Šis dokuments atvieglos dzīvi 650 miljoniem cilvēku ar invaliditāti visā pasaulē, no kuriem 50 miljoni ir eiropieši. Es uzskatu, ka ir svarīgi veicināt, aizsargāt un garantēt mūsu līdzpilsoņu, kuriem ir invaliditāte, visu cilvēktiesību un brīvību ievērošanu.

  Sirpa Pietikäinen (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Eiropas Savienība ir viens no galvenajiem dalībniekiem cilvēktiesību jautājumā starptautiskā mērogā. Eiropas Savienība veic ievērojamu darbu, aizstāvot cilvēktiesības, nodrošinot attīstības palīdzību un aizstāvot demokrātijas vērtības. Nesen publicētajā ES Gada ziņojumā par cilvēktiesībām ir analizēts Eiropas Savienības daudzpusīgais darbs cilvēktiesību jomā.

ES 2008. gada ziņojumā par cilvēktiesībām ir minēti daudzi pozitīvi pasākumi, kas veikti, lai nostiprinātu cilvēktiesības pasaulē. Diemžēl šie pasākumi joprojām ir sīki salīdzinājumā ar kopējo situāciju, un joprojām vēl ir nepieciešams ievērojams darbs, lai pamattiesības kļūtu par realitāti visā pasaulē vienlīdzīgi.

ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-moon , atzīmējot ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadskārtu, mums visiem atgādināja, ka šodien cilvēktiesību deklarācija ir tikpat nepieciešama kā 1948. gadā, kad tā tika izstrādāta. Viņš teica: „Uzdevumi, ar kuriem mēs sastopamies šodien, ir tikpat biedējoši, kā tie, kuri bija jārisina deklarācijas izstrādātājiem.”

Neskatoties uz visu nozīmīgo ieguldījumu, ES patiešām vajadzētu apstāties un nopietni pārskatīt savu darbību cilvēktiesību jomā. Diemžēl tās politikai cilvēktiesību jomā joprojām trūkst tās apņēmības, saskaņotības un neatlaidības, kas tiek gaidīta no stipra dalībnieka cilvēktiesību jomā.

Jāaptur tendence pakāpeniski samazināt cilvēktiesību starptautisko nozīmību. Kā uz vērtībām balstītai valstu savienībai ES ir īpašs pienākums nodrošināt, lai cilvēktiesības tiktu nostiprinātas visā pasaulē. Deklarācijas vien - bez konkrētas rīcības - ir tikai tukši vārdi.

SĒDI VADA: L. MORGANTINI
Priekšsēdētāja vietniece