Debates

Trešdiena, 2008. gada 17. decembris - Strasbūra

19. Viltošanas ietekme uz starptautisko tirdzniecību - Aspekti, kas saistīti ar patērētāju aizsardzību pret izstrādājumu viltošanu (debates)

  Priekšsedētāja. - Nākamais punkts ir kopējas debates par:

- Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniegto Gianluca Susta ziņojumu par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību (A6-0447/2008) [2008/2133(INI)] un

- mutisko jautājumu Komisijai, ko PSE grupas vārdā iesniedza Arlene McCarthy, par aspektiem, kas saistīti ar patērētāju aizsardzību pret izstrādājumu viltošanu (B6-0486/2008) (O-0097/2008).

  Gianluca Susta , referents. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, pirmkārt, vēlos pateikties visiem tiem, kuri strādāja ar mani kopā, sastādot šo ziņojumu, tajā skaitā ēnu referentiem, neatkarīgi no tā, kādu nostāju rītdien ieņems katra politiskā grupa balsojumā par ziņojumu.

Viltošanas apkarošana galvenokārt ir veids kā atbalstīt Eiropas sistēmu konkurētspēju, un tā pilnībā ietilpst Lisabonas stratēģijas loģiskajā pamatojumā. Es uzskatu, ka to nepieciešams izskatīt, ņemot vērā tiesisko un krimināltiesisko darbības jomu globalizētās pasaules ietvaros. No 2005. gada ESAO ziņojuma izriet, ka visā pasaulē ir pārdoti viltoti ražojumi par summu aptuveni 150 miljardu eiro apmērā, neņemot vērā visus viltotos ražojumus iekšzemē un pirātismu tiešsaistē. Viens no komentētājiem saka, ka patiesībā ar viltotajiem ražojumiem saistītais apgrozījums ir aptuveni 500 miljardi eiro.

Tā kā viltošanas rezultātā ir pārkāptas preču zīmju tiesības, patenta tiesības un intelektuālā īpašuma tiesības tā ir uzskatāma par šķērsli mūsu rūpniecības stiprajām pusēm, spējai radīt jauninājumus un būt radošiem. Šajā situācijā ir nepieciešams īstenot ļoti koordinētus, mērķtiecīgus pasākumus, ievērojamu rūpību attiecībā pret dažādām jomām pasaulē un, manuprāt, arī atšķirīgu pieeju attiecībām starp Kopienas institūcijām un dalībvalstīm.

Ņemot vērā institucionālo atbildību, izvēlēto ziņojumu sastādīja Pasaules Tirdzniecības organizācija, lai uzsvērtu viltošanas ārējos aspektus, tomēr ir skaidri redzama saikne starp viltošanas ārējiem un iekšējiem aspektiem Eiropā – kas joprojām ir pasaulē lielākais tirgus un pasaules otrais lielākais importētājs.

Tādēļ, rezumējot, mums ir atkārtoti jāapstiprina noteikti pamata priekšnoteikumi viltošanas apkarošanai: mums ir nepieciešams stiprināt aizsardzību pret viltotu izstrādājumu iekļūšanu tirgū, un tas nozīmē arī to, ka ir jākoordinē policijas iestāžu darbību, kas atbildīgas par produktu pārbaudi uz robežām, un ir jāstiprina muitas dienestu darbību. Tomēr mums vajadzētu arī ievērojami vairāk koncentrēties uz civiltiesisko un krimināltiesisko noteikumu saskaņošanu mūsu iekšējo tiesību sistēmās, kā arī sadarboties ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), lai stiprinātu instrumentus, ar kuriem PTO sevi jau ir nodrošinājusi.

Ir skaidrs, ka noteiktu ar esošajiem strīdiem saistīto problēmu risināšanai biežāk vēršoties pie Pasaules Tirdzniecības organizācijas, iespējams, palīdzēs pastiprināt cīņu pret viltošanu, tāpat kā, mūsuprāt, sodu ieviešana attiecībā pret dažām valstīm ārpus Eiropas Savienības, kuras savā veidā ir paziņojušas, ka kalpos par tranzīta vietu šo produktu iekļūšanai Eiropā, kā arī apritei visā pasaulē.

Mums ir nepieciešama spēcīgāka intelektuālā īpašuma aizsardzība, stiprāki aizsardzības līdzekļi visos pasaules ģeopolitiskajos reģionos un aizsardzībai pret lielajām valstīm, kas parādās pasaules tirgū. Šī iemesla dēļ mēs ar lielu interesi izskatām Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā (ACTA). Tas būtu liela mēroga starptautisks nolīgums daudzpusējā ietvarā, kas nepadarītu divpusējo pamatu starp ASV, Japānu un Eiropu par spēkā neesošu, vienlaikus atvēlot vietu Brazīlijai, Indijai, Ķīnai un citiem pasaules lielajiem tirdzniecības reģioniem. Tam būtu divējādi mērķi. No vienas puses, tas koncentrētos uz pārredzamību un civiltiesību un politisko tiesību, kā arī privātuma ievērošanu. No otras puses, pilnībā ievērojot pamattiesības, tas koncentrētos uz tirdzniecības interešu stiprināšanu, kas mūsu gadījumā ir intereses, kas cieši saistītas ar attīstību un tādējādi arī ar ES valstu un ES kā tādās brīvību, ņemot vērā, ka tā ir viens no lielākajiem politiskajiem dalībniekiem pasaules tirgos.

Tādēļ es uzskatu, ka mums jārīkojas, izglītojot patērētājus, saskaņojot krimināltiesības, veicot stingrākas pārbaudes un izmantojot instrumentus spiediena izdarīšanai. Ņemot vērā atsevišķas jaunattīstības valstis, mums ir vispārējā tarifa preferenču sistēma, un mums būtu jānodrošina sistēmas stiprināšana, taču vienlaikus arī, lai to izmantotu, lai novērstu noteiktu valstu gatavību kalpot par tranzīta punktiem viltoto izstrādājumu ievešanai.

Ziņojuma mērķis ir izveidot sistēmu, kas apvienoti brīvības intereses, ievērojamās brīvās tirdzniecības intereses, pilsoņu brīvību, politisko brīvību un brīvību attīstīties, lai pretotos fenomenam, kas šobrīd Eiropas Savienības konkurences sistēmā padara situāciju ļoti sarežģītu. Protams, mēs iespējams cerējām uz ko vairāk - tādā ziņā, ka atsevišķi jautājumi šajā ziņojumā ir atstāti ēnā, piemēram, par novērošanas iestādes izveidošanu vai izsekojamības noteikumu noteikšanu. Šie ir jautājumi, par kuriem vairākums nebija vienprātīgi.

Tomēr mēs uzskatām, ka esam snieguši Komisijai un Padomei ievērojamu ieguldījumu, it īpaši Komisijai, lai nākotnē palīdzētu veikt vairumtirdzniecības noteikumu pārskatīšanu, tādējādi aizsargājot Eiropu no šī postošā fenomena.

  Eija-Riitta Korhola, autore. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties referentam par šo pamatīgo darbu. Viltošana un autortiesību pirātisms rada noplūdi Eiropas un visas pasaules ekonomikā, un patiesībā neviena industrija nav pasargāta no šīm nelikumīgajām darbībām. Tās ir atbildīgas par leģitīmas uzņēmējdarbības postījumiem un, ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju, īpaši atzīmējams, ka tās ir patērētāju kaitējuma avots.

Šī ir ļoti nopietna problēma un tā aizvien saasinās, jo iekšējā tirgus ietvaros joprojām ir brīvi pieejami viltoti un pirātiski ražojumi. Lai pakarotu viltošanu un pirātismu mums, pirmkārt, ir jāsekmē tiesību aizsardzība, palīdzot muitas iestādēm konstatēt viltojumus, un ir jānoslēdz nolīgumi, lai sadragātu viltošanu un pirātismu pārkāpumu izcelsmes vietā. Rīkoties ir nepieciešams arī, lai novērstu, ka internets kļūst par aizvien populārāku viltotu un pirātisku izstrādājumu izplatīšanas kanālu, pastiprinot līdzekļus efektīvākai kompensācijai.

Otrkārt, mums ir nepieciešamas sabiedrības informēšanas kampaņas. Pārāk bieži patērētāji neapzinās šīs problēmas apmēru un rezonansi. Patērētāju dzīvības ir pakļautas riskam bīstamu produktu, it īpaši viltotu medikamentu dēļ. Valdību rīkotām kampaņām vajadzētu pastiprināti koncentrēties uz viltošanas un pirātisma sociālajām izmaksām, piemēram, saistībā ar veselības aprūpi un drošību.

Treškārt, mums ir nepieciešams apkopot vairāk datu, jāveic vairāk vērtējumu un pētījumu. Visaptveroši un salīdzināmi dati ir būtiski gan tiesību aizsardzības centieniem, gan arī informēšanas kampaņām. Šogad Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja pieņēma jaunu preču tiesību aktu paketi, līdz ar ko izveidojās jauna sistēma tirgus uzraudzībai un visu ES tiesību aktu aizsardzībai, lai nodrošinātu iekšējā tirgū pieejamo preču drošību. Iepriekš šī pilnvaru termiņa laikā mēs pieņēmām modernizētu Muitas kodeksu un instrumentus, kas palīdzēs izveidot efektīvu un datorizētu muitas dienestu. Šādā veidā mēs centāmies uzlabot muitas iestāžu darbības efektivitāti pie ES ārējām robežām, kas ir pēdējais aizsardzības buferis, kas novērš viltotu izstrādājumu nokļūšanu iekšējā tirgū.

Jautājumam par viltošanas un pirātisma apkarošanu ir jāturpina būt vienam no galvenajiem mūsu politiskajā darba kārtībā. Parlamentā mēs aicinām Komisiju visās ES dalībvalstīs sadarboties ar valdībām, muitas iestādēm, industriju un patērētājiem. Mums ir jārīkojas kopīgi, ja vēlamies īstenot efektīvu apkarošanu. Ar šīvakara debatēm mēs izaicinām Komisiju sniegt saskaņotu un koordinētu pieeju viltošanas un pirātisma apkarošanai. Tikai šādā veidā mēs varam nodrošināt patērētāju uzticēšanos un pārliecību par iekšējā tirgū pārdošanā esošajiem produktiem.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties Susta kungam par viņa ziņojumu par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību un, protams, vēlos pateikties arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai. Kā jau Korhola kundze pirms mirkļa ļoti precīzi norādīja, mums ir jāpievērš pilnīga uzmanība un jābūt apņēmīgiem saistībā ar jautājumiem par viltošanu un pirātismu.

Komisija ir pilnībā apņēmusies sekmēt intelektuālā īpašuma augsta līmeņa aizsardzību un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu valstīs ārpus ES. Atbilstoši Eiropas lomai pasaulē un Komisijas stratēģijai intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nodrošināšanai mēs sadarbojamies ar partneriem, kuri pievienojas mūsu bažām. Tas attiecas uz ASV, Japānu, G8 valstīm un ESAO valstīm. Mēs vēlamies nodrošināt, lai valstis ārpus ES robežām ļaunprātīgi neizmanto vai pat neiznīcina Eiropas modernākos, novatoriskākos rūpniecības sektorus, kuru viens no galvenajiem mērķiem ir kvalitāte, kas ir arī viens no mūsu galvenajiem kritērijiem saistībā ar konkurētspēju pasaules mērogā.

Eiropas Parlamenta iesaistīšanās šajā jautājumā ir gaidīta. Paldies! Komisija sekoja līdzi Susta kunga ziņojuma sastādīšanai, un es pateicos viņam par to, ka viņš ieņēma ļoti ambiciozu un konstruktīvu nostāju. Mēs esam ņēmuši vērā priekšlikumu par darbu ar Ķīnu, PTO strīdu izšķiršanas mehānismu, mūsu tarifa preferenču sistēmu un nepieciešamību palīdzēt mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tomēr atsevišķās jomās ziņojuma galīgā versija uzskatāma par soli atpakaļ, salīdzinot ar sākotnējo pieeju. Ziņojumā ir arī jūtama atturīgāka nostāja un aizstāvēšanās, īpaši saistībā ar ACTA - Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā. ACTA mērķis ir apkarot liela mēroga nelegālās aktivitātes un aizsargāt Eiropas Savienības novatorus. Tas neparedz pilsoņu brīvības ierobežošanu vai spiediena izdarīšanu uz patērētājiem.

Kā jau Komisija vairakkārt ir atkārtojusi Eiropas Parlamentam, ACTA būs plašāka darbības joma, nekā Eiropas Savienības pašreizējai sistēmai saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Pašreizējā sistēma ievēro pamattiesības un pilsoņu brīvības, tajā skaitā personas datu aizsardzību. Sarunas par kriminālsankciju piemērošanu dalībvalstu vārdā būs jāved Eiropas Savienības prezidentūrai.

Saistībā ar jautājumiem, ko iesniegusi Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, vēlos uzsvērt, ka kopš augstā līmeņa konferences, kas notika pagājušā gada maijā un kurā piedalījās Eiropas Parlamenta locekļi, Komisija ir visdažādākajos veidos atbalstījusi dalībvalstis, tiesu un policijas iestādes, uzņēmumus un patērētājus viņu cīņā pret šiem noziedzniekiem. Tā ir taisnība, ka šīs sarežģītās problēmas ir saistītas ar dažādām jomā un ietilpst Komisijas ģenerāldirektorātu kompetencē. Ir nepieciešama uzlabota sadarbība.

Šī gada sākumā – un tas ir būtiski – izveidoja struktūrvienību, kas ir atbildīga par rūpniecības un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Es vēlētos uzsvērt šo aspektu. Papildus tam mums ir nepieciešama stabila zināšanu bāze, lai izveidotu pastāvīgu stratēģiju viltošanas un pirātisma apkarošanai. Tomēr šajā sakarā mums ir problēma: statistikas datu sastādīšana. Mums ir nepieciešami statistikas dati, lai gūtu precīzu ieskatu par problēmas darbības jomu un apmēru. Arī ESAO uzsvēra šo punktu savā ziņojumā ar nosaukumu “Par viltošanas un pirātisma ietekmi uz tautsaimniecību”.

Tādēļ mums nepieciešams rīkoties, lai nodrošinātu iespēju apkopot precīzu un pilnīgu informāciju. Uzņēmumiem ir būtiski dati, tomēr daži no tiem tiek uzskatīti par jutīgiem. Ir jānorāda, ka dalībvalstu pienākums ir nodrošināt statistikas datus tikai par muitas konfiscētajām precēm.

Tāpat ir sarežģīti iegūt informāciju par personu skaitu, kurām viltotu izstrādājumu dēļ radušies zaudējumi. Kaut arī tādās sistēmas kā Kopienas ātrās brīdināšanas sistēma patēriņa preču jomā, izņemot pārtiku (RAPEX), nodrošina dažus elementus, tās nav pilnīgas. RAPEX sistēmu izveidoja, lai novērstu negadījumus, ko izraisa bīstami produkti. Ir taisnība, ka viltotus izstrādājumus var pieskaitīt pie šīs kategorijas. Galvenā RAPEX priekšrocība ir, ka, pateicoties tai, informāciju par bīstamu plaša patēriņa preci vienā dalībvalstī iespējams ātri nodot citām dalībvalstīm un Komisijai, tādējādi novēršot, ka patērētāji to iegādājas.

Kaut arī RAPEX darbības jomā ietilpst visi bīstamie patēriņa produkti, tā tomēr nav labākais instruments informācijas apkopošanai par viltotu izstrādājumu radītajiem zaudējumiem.

Eiropas datu bāzē par nelaimes gadījumiem, kas saņem informāciju, pateicoties sistemātiskai fizisko ievainojumu uzraudzībai, apkopo datus par nelaimes gadījumiem un fiziskiem ievainojumiem, ko reģistrējuši slimnīcu neatliekamās palīdzības dienesti. Tomēr informācija, kas izriet no fizisku ievainojumu gadījumiem, dažkārt ir pārāk virspusēja, un detalizēto datu apjoms nav pietiekams, lai konstatētu, vai savainojumus izraisījuši viltoti izstrādājumi. Papildus tam būtiskās atšķirības starp metodēm, ko izmanto dalībvalstis, lai reģistrētu nelaimes gadījumus, rada grūtības statistisko datu salīdzināšanā un sastādīšanā, turklāt dati nav precīzi.

Tādēļ ir skaidrs, ka mums nepieciešams izveidot ātrus datu apmaiņas tīklus, izmantojot valstu saziņas punktus. Šāda pieeja sniegtu iespēju uzlabot koordinēšanu un informācijas apmaiņu visā Eiropas Savienībā starp administratīvajām iestādēm, tiesu un policijas iestādēm un iesaistītajām saimnieciskās darbības nozarēm. Šajā sakarā ļoti noderīga būtu observatorija. Komisija šobrīd izskata piemērotākās un praktiskākās iespējas šādas observatorijas izveidošanai.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, lai visi tirdzniecībā apgrozībā laistie produkti būtu droši un lai tirgus uzraudzība būtu efektīva, taču pagātnes pieredze liecina, ka uzraudzība nav veikta visās dalībvalstīs vienādi stingri. Tādēļ Komisija ierosināja regulu par akreditāciju un tirgus uzraudzību, ko Padome pieņēma 2008. gada jūnijā.

Regula nosaka kopēju tirgus uzraudzības sistēmu. Tā ir saistītā ar sistēmu, ko izveidoja ar Direktīvu par produktu vispārēju drošību, un to papildina. Tā nosaka vispārējus nosacījumus tirgus uzraudzībai un visām dalībvalstīm ir jāpakļaujas šiem nosacījumiem. Regula ievieš sadarbības mehānismu starp iestādēm gan valstiskajā, gan pārrobežu līmenī. Pateicoties mehānismam, lietderīgu informāciju ir iespējams izplatīt efektīvāk, piemēram, lai izdotu brīdinājumu saistībā ar bīstamu produktu ierašanos vienā no ieejas punktiem.

Pagājušā gada jūlijā Komisija pieņēma ziņojumu par rūpniecisko īpašumtiesību stratēģiju Eiropā. Tādēļ mēs vēlētos ieviest integrētu stratēģiju, kas saturētu neleģislatīvus pasākumus, lai pastiprinātu šo noteikumu piemērošanu. Pateicoties šai stratēģijai būs iespējams sastādīt jaunu rīcības plānu viltošanas un pirātisma apkarošanai un izveidot jaunas pieejas, kas sniegs iespēju uzlabot informācijas apkopošanu, sekmēt sabiedrības informēšanas kampaņas un palielināt sadarbības tīklu efektivitāti visos līmeņos.

Padome paziņoja, ka visnotaļ piekrīt šādai pieejai. 2008. gada 25. septembrī tā pieņēma visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu. Šī rezolūcija, kas paredz visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu, ir ievērojams politisks signāls. Tas ir pierādījums, ka dalībvalstis piešķir ievērojamu nozīmi intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanai.

Šajā sakarā Komisija tikās ar dalībvalstu muitas iestāžu ģenerāldirektoriem augsta līmeņa seminārā, kas notika Parīzē no 2008. gada 25. līdz 26. novembrim. Šajā seminārā sniedza vispārēju izklāstu par jauno muitas plānu viltošanas apkarošanai laika posmā no 2009. līdz 2012. gadam.

Šo muitas plānu viltošanas apkarošanai gaidāmās Čehijas prezidentūras laikā sastādīs Komisija. Komisija piešķir lielu nozīmi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un atbilstošai ievērošanai ārpus ES robežām esošo valstu tirgos. Tā ir izveidojusi organizētus dialogus ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, Ķīnu par jautājumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Komisija ir ierosinājusi ieviest detalizētus noteikumus saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, kuru mērķis būtu tieši to piemērošana divpusējos un reģionālos tirdzniecības līgumos.

Saistībā ar patērētāju informēšanas kampaņām un brīdināšanu par aizvien pieaugušo risku Komisija protams uzskata, ka tas ir ļoti nopietns jautājums. Ir ļoti būtiski panākt, lai mēs varam apkopot un izanalizēt uzticamus datus, lai varētu atbalstīt mūsu darbu un sniegt iespēju izstrādāt efektīvākas politikas un stratēģijas. Kad būsim ieguvuši augstas kvalitātes informāciju, mēs varēsim informēt un izglītot patērētājus, nerosinot neuzticību vai bažas saistībā ar jutīgām produktu līnijām, piemēram, farmācijas vai pārtikas produktiem. Šajā ziņā būtiska loma ir dalībvalstīm, kurām ir jānodrošina šāda veida informācijas apmaiņa.

Priekšsēdētājas kundze, es tūlīt beigšu. Lūdzu piedodiet man par to, ka nedaudz gari runāju. Mēs vēlamies atbalstīt dalībvalstis, lai tās varētu sniegt efektīvāku ieguldījumu jauninājumu sekmēšanā un patērētāju veselības un drošības aizsardzībā, un mums ir jāīsteno globāla mēroga pieeja. Tādēļ Komisija koncentrē savus centienus uz tāda mehānisma izveidošanu, pateicoties kuram būs iespējams attīstīt zināšanas un sadarbību starp dalībvalstīm, patērētājiem un uzņēmumiem.

Susta kungs, Jūs redzat, ka ziņojums ir tapis tieši īstajā brīdī. Pateicoties tam, mēs nonākam pie pamattemata, kurš personīgi man vienmēr radījis ievērojamas bažas, proti, viltošanas. Mēs nevaram aizsargāt novatorisku Eiropu, ja efektīvi neapkarosim viltošanu. Tādēļ es pateicos Eiropas Parlamentam par iejūtību, ko tas ir paudis saistībā ar šo ievērojamo problēmu. Pateicos jums par uzmanību. Priekšsēdētājas kundze, tagad es rūpīgi klausīšos Parlamenta deputātu komentārus.

  Eva Lichtenberger, Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Susta kungs jau aprakstīja, cik būtisks ir šis jautājums, tādēļ man nav nepieciešams atkārtoties.

Juridiskā komiteja ir risinājusi šo jautājumu, īpaši saistībā ar starptautiskajām sarunām attiecībā uz Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā (ACTA), un ir norādījusi šādus aspektus: pārredzamības trūkums, piemēram, starptautiskajās sarunās, jautājums par savstarpējo saistību starp starptautiskajiem nolīgumiem un organizācijām, piemēram, Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) un PTO, juridiskā pamata trūkums sankciju piemērošanas noteikumu būtības un nozīmes definēšanai, un šis punkts ir arī ļoti būtisks dalībvalstīm.

Es vēlos īsi rezumēt vienā secinājumā, proti, lai ko arī dalībvalstis vai mēs nedomātu par sankciju noteikumu saskaņošanu un lai kā tas tiktu īstenots, mums ir jābūt spējīgiem savā labā pieņemt lēmumu par konkrēto jautājumu. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka starptautiska mēroga sarunas bez atbilstošas pārredzamības sākotnēji ierobežo Eiropas Savienības un tās institūciju rīcības brīvību tādā apmērā, ka Eiropas Parlaments vairs nav spējīgs pieņemt lēmumus ar atbilstošu uzskatu brīvību. Tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam pieņemt pāragrus lēmumus. Eiropas Parlaments aizstāv savas tiesības. Galu galā ir skartas arī tādas jomas kā privātā dzīves, datu aizsardzība un pilsoņu tiesības un, iespējams, tādējādi pakļautas briesmām.

Mums varētu būt iespēja nobalsot rītdien par diviem lēmumiem, ar nosacījumu, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa neradīs šķēršļus, cenšoties grozīt vienu no lēmumiem ar mutisku grozījumu. Ceru, ka šo viedokli vēl iespējams mainīt. Paldies!

  Corien Wortmann-Kool, PPE-DE grupas vārdā. – (NL) Barrot kungs, tā ir taisnība. Šajā vēlajā vakara stundā Jūsu runa bija diezgan gara. Ja šādi rīkojoties vēlējāties uzsvērt faktu, ka Komisija vēlas ierindot viltošanas apkarošanu pie prioritārajiem jautājumiem, tad Jums ir piedots. Turklāt mēs būtu iepriecināti saglabāt Jūsos šo cēlo godkārību, jo viltošana joprojām ir viena no lielākajām problēmām un tā patiešām joprojām vēršas plašumā. Runa vairs nav tikai par jaukām Gucci somām, bet gan par Eiropas pilsoņu un patērētāju veselību un drošību.

Es vēlos paust sirsnīgu pateicību referentam par šo lielisko ziņojumu, ko mēs Starptautiskās tirdzniecības komitejā praktiski vienbalsīgi apstiprinājām, izņemot divas balsis. Pagājušajā nedēļā mūs iesaistīja sarežģītās sarunās par jaunu rezolūciju, bet esmu iepriecināta, ka mēs visi pārskatījām veiktos pasākumus. Tādēļ es ceru, ka rīt mēs spēsim pieņemt Starptautiskās tirdzniecības komitejas rezolūciju ar ievērojamu vairākuma balsojumu. Mēs augsti vērtējam faktu, ka Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ir atcēlusi alternatīvo rezolūciju.

Mums ir nepieciešama daudz labāka sadarbība, ja vēlamies uzvarēt cīņā pret viltošanu. Šajā sakarā būtiska loma ir muitas iestādēm, kā to skaidri atspoguļo piecu Eiropas valstu koordinētie centieni, kurās savstarpēji cieši sadarbojas muitas iestādes un rūpniecība un kurās ir iznīcināti ievērojami apjomi viltotu izstrādājumu. Tas ir lieliski!

Arī mums ir nepieciešama labāka koordinēšana, taču savā rezolūcijā mēs neierosinājām veidot jaunu Eiropas aģentūru, kaut arī mēs apsvērām šo ideju. Šajā sakarā vēlos pievērst jūsu uzmanību Martin kunga ierosinājumam izveidot Eiropas rezultātu tablo. Tā ir lieliska ideja.

Vēl es vēlējos pieminēt sankcijas, īpaši vēršoties pie Eiropas tieslietu komisāra. Es ceru, ka uztversiet mūsu priekšlikumu nopietni un patiešām izmantosiet to.

  David Martin, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es vēlētos pateikties Susta kungam par labo sadarbību saistībā ar šo ziņojumu. Mēs ne vienmēr bijām vienprātīgi, taču viņš vienmēr bija gatavs sadarboties un tik elastīgs, cik iespējams.

Pirmkārt, Susta kungs sniedza mums vispārējus rādītājus par viltošanas apmēru. Tikai šajā nedēļā vien manā vēlēšanu apgabalā divi dažādi notikumi pievērsa uzmanību jautājumam par viltošanas apmēru reģionālā līmenī. Pirmkārt, Apvienotās Karalistes Robežu aģentūra veica kratīšanu kuģī Greindžmausā, Skotijā, manā vēlēšanu apgabalā un konfiscēja viltotus dizaineru izstrādājumus 3,6 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu vērtībā. Kuģis Skotijā bija ieradies caur Nīderlandi no Ķīnas.

Vēl šonedēļ atkal Skotijā atklāja, ka šogad Skotijas policija līdz šim ir konfiscējusi pusmiljonu CD un DVD, kuru neoficiālā tirgus vērtība ir gandrīz 5 miljoni Lielbritānijas sterliņu mārciņu. Savā paziņojumā presei policija papildināja, ka praktiski visu šo viltoto DVD un albūmu izplatīšanu kontrolēja organizēti noziedzīgi grupējumi. Tādēļ ir skaidrs, ka šī ir ievērojama problēma, kas skar visu Eiropas Kopienu.

Kā jau minēja citi deputāti, viltošanu bieži vien uzskata par noziegumu bez upuriem, bet patiesībā tā tas nemaz nav, ko arī šeit apspriežam. Viltoto izstrādājumu gadījumos ir vismaz trīs zaudētāju grupas.

Pirmā grupa ir, protams, uzņēmēju aprindas: tirdzniecība ietekmē leģitīmos mazumtirgotājus un citus uzņēmumus, kas apmaksā nodokļus, nodarbina cilvēkus un rada ienākumus; vēl viltošana liedz autoriem, māksliniekiem un pētniekiem saņemt godīgu atalgojumu par savu talantu un ieguldījumu. Kā pieminēja Wortmann-Kool kundze, ir klienti, kuri viltotu izstrādājumu dēļ ir tikuši nogalināti, ievainoti vai nonākuši apgrūtinātā situācijā. Tad vēl ir trešā cilvēku grupa, noziegumu un antisociālas uzvedības upuri, ko bieži vien finansē no ienākumiem, kas gūti no viltotiem izstrādājumiem.

PSE grupa kopumā piekrīt komisāra norādītajām trim rīcības jomām, kas nepieciešamas problēmas risināšanai. Pirmkārt, mums ir nepieciešama stingrāka rīcība attiecībā pret trešajām valstīm, kuras sekmē viltošanu vai piever uz to acis, un neaizsargā citu intelektuālā īpašuma tiesības. Mēs neticam, ka ACTA ir pilnīgs risinājums šai problēmai, un mēs pavisam noteikti uzskatam, ka mums nepieciešams būt pārredzamākiem, demokrātiskākiem un vispārēji daudzpusējiem, ja ACTA stāsies spēkā. Kā sacīja Wortmann-Kool kundze, mēs uzskatām risinājumu par rezultātu tabulu, kurā nosauktas un kauninātas valstis, kas nav ievērojušas citu tiesības, ciktāl tas skar viltotus izstrādājumus.

Otrā joma, kurā nepieciešams rīkoties, ir jau noritošais darbs tiesībaizsardzības iestādēs, piemēram, policijā, tirdzniecības standartu dienestos un muitas iestādēs. Mēs gaidām Čehijas priekšlikumu nākamajā gadā labākai sadarbībai šajā jomā Eiropā.

Trešā un pēdējā joma ir nepieciešamība izglītot sabiedrību par viltošanas radīto kaitējumu un izskaidrot jauniešiem, ka cilvēkiem, kuri strādā, lai radītu filmas, televīzijas pārraides un mūziku, ir tiesības saņemt par to atalgojumu.

Taču mēs neuzskatām, ka ir jāpasludina par noziedzniekiem tās personas, kuras lejupielāde savdabīga pirātisma ceļā dziesmas vai mūziku vai kuras iegādājas viltotus CD vai futbola kreklus. Mēs nevēlamies padarīt šos cilvēkus par noziedzniekiem; mēs vēlamies viņus izglītot un panākt, lai viņi būtu mūsu pusē, lai notvertu patiesos noziedzniekus.

  Carl Schlyter, Verts/ALE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, paldies Jums, Susta kungs. Protams, mums vajadzēja šajā jautājumā viegli panākt pārliecinošu vienošanos. Tomēr Parlamenta noteikumi piespiež mūs iesniegt dažādas rezolūcijas bez iespējas balsot par atsevišķiem grozījumiem. Šādi ir grūti panākt kompromisu, kurā būtu iespējams atbilstoši detalizēti atspoguļot vairākuma Parlamenta deputātu vēlmes. Tas ir ārkārtīgi neveiksmīgi, jo tas nozīmē, ka, piemēram, gadījumā, ja Zaļo grupas rezolūcija rītdien negūs atbalstu, mēs balsosim par priekšlikumu, kas saistīts ar interneta kontroli un interneta saturu, un tas nozīmē, ka atbildība būs uzvelta izplatītājiem. Tas būtu ārkārtīgi neveiksmīgi, jo pat Parlamentam nav šāda nodoma.

Ir divi veidi, kādā pirātisms un viltošana rada apdraudējumu patērētājiem un cilvēkiem kopumā. Viņi var tikt pakļauti videi kaitīgu preču vai viltotu medikamentu ietekmei, kas ir kaitīgi veselībai un ietekmē tieši. Tomēr viņi var saskarties arī ar pārmērīgiem pasākumiem preču zīmju, it īpaši autortiesību aizsardzības nolūkos. Jautājums ir par pareizā līdzsvara atrašanu. Domāju, ka gadījumā, ja Komisija un Padome turpinās savas sarunas, neatkarīgi no rītdienas balsojuma rezultātiem, Parlamenta nostāju skaidri paudīs viedoklis, ka lietošana personīgām vajadzībām nenotiek peļņas iegūšanas nolūkos un to nav jāuzskata par noziegumu. ACTA nedrīkst atļaut pieeju privātiem datoriem, mūzikas atskaņotājiem un tamlīdzīgām iekārtām. Tā ir skaidra nostāja no Parlamenta puses.

Saistībā ar krimināltiesībām mums ir jābalso Zaļo grupas alternatīvais priekšlikums, ja nevēlamies radīt par sevi savdabīgu iespaidu, pēkšņi ieviešot krimināllikumu Eiropas līmenī. Protams, mums nav pilnvaras, lai šādi rīkotos. Jautājums ir, vai tas darbotos un kā panākt līdzsvaru, ja patiesībā vienas valsts sankciju līmenis citā valstī panāktu pilnīgi pretējus rezultātus. Tādēļ nešķiet, ka šāda rīcība vainagoties ar panākumiem starptautiskā līmenī. Tādēļ Zaļo grupas priekšlikums ir labāks.

Oriģinālajā priekšlikumā ir teikts, ka saistībā ar ceļotājiem nepastāvēs izņēmumi. Nav samērīgi pielīdzināt ceļotāju, kurš ved sev līdzi preces, kuru vērtība nepārsniedz EUR 400, uzņēmējam, kurš spēj ievest 50 konteinerus. Bet galvenais, nav apdomīgi balsot par to, lai atceļ noteikumus par kvalitatīvu interneta saturu, kvalitatīviem statistikas datiem, kas reglamentē saturu un sekundāro atbildību, un starpnieku atbildību.

Lai atļautu vairāk deputātiem balsot par Zaļo grupas rezolūciju, mēs iesniegsim mutisku grozījumu par 15. panta atcelšanu, kas patiešām bija mazliet strīdīgs, un tad, es ceru, daudzi no mums varēs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcijā par tekstilizstrādājumu nozari bija norādīts, ka puse no visām muitas procedūrām Eiropa ir vērstas pret tekstilizstrādājumu un apģērbu viltojumiem. Šajā pašā rezolūcijā bija uzsvērta nepieciešamība piemērot saistošus noteikumus par izcelsmes marķējumu tekstilizstrādājumiem, kas importēti no trešajām valstīm, un Padome aicināta pieņemt izskatāmo priekšlikumu rezolūcijai par norādi “ražots”, lai nodrošinātu labāku patērētāju aizsardzību un atbalstītu Eiropas rūpniecību.

Fakts ir, ka šajā sakarā iesniegtais Eiropas Komisijas priekšlikums, kaut arī neatbilstošs, tomēr kopš 2005. gada ir novilcinājis laiku. Tādēļ mūsu jautājums ir: kad Eiropas Savienība pieņems noteikumus par izcelsmes marķējumu importētām precēm vai izstrādājumiem, kas ražoti dažādās dalībvalstīs?

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties referentam par šo vērtīgo ziņojumu. Viltošana ir ne tikai posts ekonomikai, bet arī patērētāju drošības un sabiedrības veselības apdraudējums. Prioritātei ir jābūt ne tikai jautājumam par viltotu izstrādājumu ražošanu, bet arī par to tirdzniecību un transportu.

Pagājušā mēneša beigās es darba vizītes ietvaros apmeklēju Kosovu, kas bija ļoti lietderīgi, jo situācija tur ir satraucoša. Haotiskā starptautiskā klātbūtne, kas daļēji pārklājas, līdz ar vājo valdību Prištinā rada Kosovā lielisku darbības bāzi kontrabandistiem. Ir nožēlojami redzēt, kā noziedznieki no Albānijas un Serbijas ļoti labi strādā kopā etniskās daudzveidības centienu ietvaros.

Es vēlos mudināt Savienību izvietot Kosovā EULEX misiju cīņai pret šīm kontrabandas darbībām. Eiropas Savienībai nav pieņemami stāvēt blakus, kamēr blakus tās robežām veidojas melnais caurums. Cīņai pret viltotām precēm nav jānorit tikai pie sarunu galda, bet arī notikumu vietā. Es ceru, ka Komisija pievērsīs šim jautājumam atbilstošu nozīmi; patiesībā, es runāju par šo jautājumu ar Komisiju Prištinā. Šis ir vitāli būtisks punkts mūsu cīņā, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu, īpaši Rietumbalkānu valstīs.

  Christofer Fjellner (PPE-DE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze, šis, protams, ir ārkārtīgi plašs jautājums. Kā jau minēju iepriekš, tas ietver visu, sākot no medikamentiem, automašīnu detaļām un dizaineru izstrādājumiem līdz pat nelikumīgai lejupielādēšanai. Šajā jomā ir pilnībā skaidrs, ka viltošana ir ievērojama apmēra problēma un ka viltoti izstrādājumi ir apdraudējums produktiem ar lielu naudas vērtību un pat drošībai. Tomēr pastāv neskaidrība saistībā ar to, cik lielas patiesībā ir šīs summas un cik daudz šādu produktu ir Eiropas tirgū. Tādēļ uzskatu, ka ārkārtīgi noderīga ir izmeklēšana, ko jāveic Komisijai.

Es izvēlējos galvenokārt koncentrēties uz ACTA, proti, Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā, par kuru gatavojas noritēt sarunas ar ASV, Japānu, ES un citām valstīm. Šajā sakarā jautājums, protams, ir turēts pārāk lielā slepenībā. Mēs visi ieklausāmies baumās par to, kas notiek. Pastāv pamatotas bažas - bažas par to, ka robežkontroles personāls izmeklēs visu, sākot no datoriem līdz MP3 atskaņotājiem. Mēs esam dzirdējuši baumas par multizonu DVD atskaņotāju aizliegšanu. Manuprāt, šī neskaidrība un baumas kā tādas ir kaitējošas cīņā pret pirātismu un viltošanu. Tādēļ uzskatu, ka visiem šeit klātesošajiem ir kopēja vēlme gūt lielāku atklātību. Mums ir nepieciešams gūt skaidrāku ieskatu par to, uz kādām pilnvarām tas patiesībā ir balstīts, ko Komisija vēlas sasniegt un ko uzskatīs par nepieņemamu.

Savā ziņojuma grozījumā, ko par laimi arī uzklausīja, es pievērsu galveno uzmanību tam, ko nevēlamies redzēt ACTA. Grozījumā es īpaši norādīju, ka mums nav vajadzīgi pasākumi, kas ierobežo privātumu, tāpat mums nav nepieciešams pārsniegt šajā jomā pastāvošo tiesību aktu darbības jomu robežas un, kā pēdējo, bet ne mazāk būtisko, to, ka nolīgums nedrīkst kavēt inovācijas un konkurenci.

Tomēr ir skumji, ka tik būtiskā jomā kā šī mums ir nepieciešams noteikt, ko mums nevajag darīt, bet tajā pat laikā ir tik daudz būtisku lietu, ko mums ir jāizdara. Taču iemesls tam ir tieši šī slepenība un no tās izrietošā neskaidrība. Mums ir jāizbeidz situācija, kurā cīņa pret pirātismu un instrumenti, ko izmantojam, rada lielākas problēmas, nekā pirātisms kā tāds. Tas ir tas, par ko esmu nobažījies. Liels paldies!

  Christel Schaldemose (PSE). - (DA) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlētos pateikties Komisijai par konstruktīvo problēmas atspoguļošanu. Es esmu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas locekle un biju iesaistīta jautājuma formulēšanā, ko uzdeva Komisijai, par to, kas tiks darīts saistībā ar viltošanu, raugoties no patērētāju aizsardzības skatupunkta. Iesākumā vēlos teikt, ka uzskatu, ka mums ir ļoti būtiski patiešām pacensties samazināt viltošanas apmērus. Par to nedrīkst būt šaubu. Tomēr es uzskatu arī, ka ir ļoti būtiski, lai mēs iegūtu vairāk informācijas par sekām, kas rodas patērētājiem. Nav šaubu par to, ka tas ir ārkārtīgi nozīmīgi uzņēmumiem. Tomēr mēs esam sākuši saprast, ka pastāv problēmas un ka tās var ietekmēt patērētāju veselību un drošību. Tādēļ es patiesībā domāju, ka, kaut arī ir grūti iegūt precīzus un labus statistikas datus, mums ir jāpacenšas uzzināt, cik patiesībā bīstami var būt viltoti medikamenti vai cita veida produkti. Es apmeklēju Dānijas iestādes, kas strādā ar šo jautājumu un redzēju konfiscētās košļājamās gumijas, ūdeni, veļas pulverus un visa veida ikdienā lietojamus produktus. Pats par sevi saprotams, ka ir patiešām patērētājiem iespējamas fiziskas sekas, ja izmanto viltotu košļājamo gumiju, kas, iespējams, neatbilst noteiktumiem par to, ko drīkst saturēt košļājamā gumija vai cita veida produkts. Es vienkārši domāju, ka mums ir nepieciešama informācija, jo uzskatu, ka bez informācijas par savainojumiem vai ietekmi uz veselību varētu būt grūti panākt, lai patērētāji šajā cīņā, lai risinātu problēmu ar viltotiem izstrādājumiem, nostātos mūsu pusē. Patērētājiem ir jāzina, kādas ir sekas, lai iekļautos cīņā pret viltojumiem, neiegādājoties lētus un viltotus izstrādājumus. Tādēļ ir būtiski, lai iegūstam šajā jomā zināšanas un datus. Tāpēc es gaidu, kad Komisija iepazīstinās ar īpašu priekšlikumu par to, kā risināt šo jautājumu.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, viltošanas un imitāciju fenomens ir juridiska problēma ar acīmredzamu rezonansi finanšu jomā. Minētie juridiskie aspekti ir saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem; finanšu aspekti ir saistīti ar zaudētiem muitas nodokļiem un PVN, kas ir būtiska Eiropas budžeta, Eiropas Savienības pašas resursu sastāvdaļa.

Problēmas ekonomiskie aspekti ir acīmredzami. Viltoti produkti izkropļo konkurenci starp Eiropas uzņēmumiem un, vērtējot plašāk, arī starp darbiniekiem. Vislielākās bažas rada problēmas aspekti, kas saistīti ar veselības un patērētāju dzīvības apdraudējumu. Protams, komisāra kungs, darba uzlabošana ar mūsu tirdzniecības partneriem ir viens pasākums. Es teiktu, ka arī viltojumu un pirātisma observatorijas izveidošana un “ražots” ražotāja marķējuma apstiprināšana būtu solis pareizajā virzienā.

Tomēr, komisāra kungs, kaut arī Jums nav atbilstošo pilnvaru, es vēlētos pateikt Jums un atgādināt godātājiem kolēģiem, ka saistībā ar tekstila apģērbu importu ir atcelti kvantitatīvie ierobežojumi. Kad biju Grieķijas parlamenta loceklis, manā vēlēšanu apgabalā slēdza rūpnīcas un tūkstošiem darbinieku palika bez darba. Komisija pati atzina, ka pirmajā vietā nebija muitas iestāžu sadarbība ar importējošajām valstīm. Sadarbība ar muitas iestādēm uzsākās tikai pēc notikuma, un Eiropas Savienība maksā par to, lai izveidotu sadarbību ar muitas iestādēm. Šis jautājums bija jūsu pārraudzībā. Tas bija Komisijas pārraudzībā. Mēs pārskatījām cukura režīmu, un saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem bagāti kļuva daudznacionālie cukura eksporta uzņēmumi, nevis ražotāji no nabadzīgajām jaunattīstības valstīm.

Komisāra kungs, es neesmu par Eiropu, kas ir slēgta pasaulei. Mēs esam par Eiropu, kas ir atvērta pasaulei, taču ar noteikumiem, principiem, pārredzamību un vienādiem spēles noteikumiem. Eiropas Savienībā importē produktus, radot sociālu un ekoloģisku dempingu, bet Eiropas Komisija nerīkojas. Eiropas Komisijai kopējā tirdzniecības politikā ir suverēna funkcija. Jūs vedat sarunas ar trešajām valstī; jūs nosakāt sadarbības noteikumus. Par laimi Lisabonas līgums groza nosacījumus iestāžu sadarbībai, un Eiropas Parlaments piedalīsies tiesību aktu izstrādē, un tādējādi starp Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu mainīsies arī sadarbības kultūra. Mēs gaidām, kad pienāks šis laiks.

  Francisco Assis (PSE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, viltošanas fenomens nopietni apdraud vairumu no leģitīmajām sociāli ekonomiskajām interesēm Eiropas Savienībā, pakļauj briesmām uzņēmumu konkurētspēju, rada kaitējumu nodarbinātajiem, apdraud patērētāju veselību un drošību un ievērojami kaitē dalībvalstīm un Eiropas Savienībai. Rezultātā to ir nepieciešams enerģiski apkarot.

Pateicoties tās tirgus atvērtībai un pārredzamībai, pateicoties tam, ka tā ir otrs lielākais preču un pakalpojumu importētājs un ekonomiskajai specializācijai augstas pievienotās vērtības produktu jomā, Eiropas Savienība ir īpaši pakļauta viltotāju kaitīgajai ietekmei. Negatīvā ietekme ir skārusi visu ekonomiku, bet īpaši nopietni tā ir skārusi mazos un vidējos uzņēmumus, kas, protams, ir mazāk sagatavoti tam, lai cīnītos ar tik nopietnu apdraudējumu.

Lai apkarotu šo īpaši bīstamo noziegumu, ir nepieciešams stiprināt sadarbību gan iekšējā līmenī, gan arī Eiropas Savienības un ārējā līmenī attiecībās ar citām valstīm vai reģionu blokiem, kurus arī skar šī problēma.

Iekšēji ir nepieciešams piemērot divu veidu pasākumus: pakāpeniski ir jāsaskaņo dalībvalstu tiesību akti, īpaši krimināltiesības, un ir jāpastiprina muitas iestāžu sadarbība. Ņemot vērā īpašo situāciju, kādā atrodas mazie un vidējie uzņēmumi, kā jau iepriekš minēts, ir ļoti būtiski izveidot šiem uzņēmumiem tehniskās palīdzības dienestu, jo tie ir mazāk sagatavoti šāda jautājuma risināšanai. Tikai šādā veidā tie spēs aizstāvēt savas tiesības.

Plašākā, starptautiskā līmenī ir nepieciešams turpināt pašreizējos pasākums - gan saistībā ar divpusējiem līgumiem, gan arī plašākā mērogā saistībā ar daudzpusējo starptautiskās tirdzniecības regulu. Tas palīdzēs stiprināt Pasaules Tirdzniecības organizācijas funkciju, ko tā spēj un ko tai ir jāīsteno, izmantojot tās Strīdu izšķiršanas organizāciju.

Viltošana apdraud atsevišķus mūsu ekonomisko un sociālo organizāciju modeļu pamatus. Tā pakļauj briesmām ieguldījumus pētījumos un inovācijās, mazina intelekta un kvalitātes centienu vērtību, sekmē organizētu noziedzību un acīmredzami vājina tiesiskumu. Šī iemesla dēļ viltošanas apkarošanai ir jābūt kategoriskai prasībai attiecībā pret visām ES dalībvalstīm.

  Jacques Toubon (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, viltošana ir ievērojama apmēra drauds ekonomikai, sabiedrībai un veselības aprūpei, ko, manuprāt, bieži vien novērtē par zemu. Daži cilvēki ir izvērtējuši, ka trešā daļa no konteineriem, kas ievesti Amsterdamas vai Roterdamas dokos, satur viltotus izstrādājumus. Es minēju “trešā daļa”, un šo vērtējumu ir snieguši oficiāli dienesti.

Vēlos teikt pavisam skaidri, un es nerunāšu caur puķēm, ka esmu patiešām vīlies par Eiropas Parlamenta priekšlikumu un šīvakara debatēm. Šoreiz es esmu vairāk vīlies Parlamentā, nekā Komisijā vai Padomē, jo šajā jomā Padome un Komisija ir paveikuši savu darbu.

25. septembra rīcības plāns, 25. novembrī organizētais seminārs un priekšlikumi, ko tikko norādīja Barrot kungs, ir reāla rīcība, nevis skaisti vārdi. Komisāra kungs, tas, ko vienkārši vēlos pateikt Jums, ir, ka es patiešām vēlētos, lai observatorija uzsāktu darbību, piemēram, 2009. gada pirmajā pusē un lai šajā Parlamentā pieņemtu Padomes pieņemto regulu par tirgus uzraudzību.

Saistībā ar Susta kungu es nerunāšu par viņa alternatīvo priekšlikumu rezolūcijai, ko diemžēl neapspriedīsim. Es runāšu par viņa ziņojumu. Tas ir pārāk vājš, pārāk bikls un tajā nekas nav minēts par izcelsmi, par observatoriju, un saistībā ar intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību tas ir bikls un atturīgs. Jūs runājat par ACTA un sakāt, ka to nepieciešams pieņemt, taču jūs sakāt, ka mums nevajadzētu izmantot līdzekļus, kas efektīvi sekmētu tā īstenošanu. Papildus man ir jāsaka, ka biju pārsteigts par komentāriem, ko sniedza mans kolēģis no Zviedrijas, kurš radīja iespaidu, ka apdraudējumu rada nevis viltošana, bet gan cīņa pret viltošanu.

Dāmas un kungi, mēs pieļausim nopietnu kļūdu, ja nerīkosimies apņēmīgāk. Mēs izskatām šo jautājumu tā, it kā tā būtu izšķiroša saimnieciskā darbība un nekas vairāk, turpretim tas varētu pielikt punktu mūsu rūpniecībai, dotu signālu plaši izplatītai darbinieku no jaunās tirgus ekonomikas valstīm izmantošanai, neaizmirsīsim par to, un, visbeidzot, tas var beigties ar plašu patērētāju drošības trūkumu. Mums ir jārīkojas!

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, man nav jāatgādina par viltotu izstrādājumu apdraudējumu cilvēkiem, kuri šeit sapulcējušies un kuri piedalās debatēs. Ir daudzi gadījumi, kad viltoti izstrādājumi rada apdraudējumu patērētāju veselībai vai pat dzīvībai, un par šo aspektu nav nepieciešams plašāks izklāsts. Pietiek vien norādīt, ka viltoti izstrādājumi ietver ne tikai luksusa preču un CD kopijas, bet arī medikamentus, plaša patēriņa preces, kas paredzētas gan bērniem, gan pieaugušajiem, kā arī automašīnu detaļas. Tie bieži vien rada apdraudējumu drošībai un to radītie zaudējumi skar ne tikai MVU.

Viltošanas darbībās iesaistītie cilvēki ir noziedzīgu bandu locekļi. Viņu darbības ir daļa no ļoti ienesīga biznesa, ko mums ir jācenšas apkarot. Tādēļ mums ir nepieciešama kopēja rīcība ne tikai muitas un akcīzes dienestu jomā, bet arī cieša, administratīva sadarbība starp dalībvalstīm, saistībā ar ko, manuprāt, šobrīd vēl daudz ko varētu vēlēties.

Par pozitīvu piemēru kalpo tikai Eiropas Komisijas darbības, lai novērstu viltotu cigarešu kontrabandu. Es vēlētos, lai cīņā pret citiem viltotiem izstrādājumiem, piemērotu mūsu pieredzi šajā jomā. Viltošanas problēma ietilpst virknes Komisijas ģenerāldirektorātu kompetencē. Tā būtu laba doma, izveidot atsevišķu ģenerāldirektorātu, kas būtu atbildīgs par šiem jautājumiem, un noteikt tā kompetences apmēru.

Parlamenta rīcībā šobrīd ir deklarācija par produktiem, kas mums zināmi kā “līdzīgi ražojumi”, kuras sastādīšanā piedalījos arī es. Liels skaits oriģinālo produktu tiek atdarināti ar “līdzīgiem ražojumiem”. Bieži vien nav skaidrs, pamatojoties uz kādiem tiesību aktiem iespējams izvirzīt apsūdzību pret “līdzīgu ražojumu” ražotājiem, proti, vai tas pieder pie negodīgas konkurences vai arī intelektuālā īpašuma tiesību aktiem. Turklāt patērētāji, kas iegādājas “līdzīgus ražojumus”, bieži vien ir kļūdaini pārliecināti, ka tie ir zīmolpreces. Ir grūti definēt problēmas apmērus Eiropas tirgū.

Tādēļ vēlos uzdot Komisijai jautājumu, vai tā plāno atbildēt uz mūsu lūgumu un veiks pētījumu par līdzīgo ražojumu ieplūšanu un statusu iekšējā tirgū.

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, īpaši liels skaits viltotu izstrādājumu, kas tiek pārdoti ar interneta vai likumīgās ražošanas ķēdes starpniecību, ir viltoti medikamenti. Pacientu veselības apdraudējums, kuri tos lieto, jo nezina, ka tie ir viltoti, ir acīmredzams. Šos izstrādājumus ražo rūpnīcās vai darbnīcās, kas neievēro labas ražošanas prakses noteikumus un daudzos gadījumos tām nav informācijas par farmaceitiski aktīvo vielu. Savā nesenajā paziņojumā prezidents L. Kovács paziņoja, ka pēdējo divu mēnešu laikā muitas iestāžu Eiropas Savienībā veikto pārbaužu ietvaros atrada vairāk kā 34 miljonus antibiotikas, zāles vēža slimniekiem un citus viltotus medikamentus. Komisāra kungs, iespējams ir pienācis laiks Eiropas Savienībai atvērt zāļu eksporta uzraudzības dienestus, piemēram, Ķīnā un Indijā, līdzīgi kā to izdarīja Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA), kas šādu dienestu atvēra pagājušajā mēnesī. Jums būtu jāzina, ka bez obligātas sadarbības starp zāļu aģentūrām šajās valstīs būs neiespējami pārbaudīt 3000 farmācijas rūpnīcas Indijā un 12000 rūpnīcas Ķīnā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, nav šaubu par to, ka šobrīd starptautiskās tirdzniecības jomā par galveno jautājumu ir kļuvusi viltotu izstrādājumu un pirātisma problēma.

Kā otrs lielākais importētājs pasaulē Eiropas Savienība ir īpaši jutīga pret viltotu zīmolpreču, rotaļlietu vai medikamentu ieplūšanu, galvenokārt no Āzijas valstīm. Ir nepieciešams uzsvērt, ka šim fenomenam ir daudz plašāka darbības joma un daudz nopietnākas sekas, nekā spējam iedomāties. Produkti, kas sasniedz Eiropas tirgu un kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, vairumā gadījumu ir zemas kvalitātes un tā rezultātā bieži vien daudz lētāki par oriģinālajiem produktiem. Līdz ar to patērētāji finansiālu apsvērumu dēļ izvēlas iegādāties viltotas preces.

Viltotu izstrādājumu ražošana un pirātisms ir zādzības veidi, un tādēļ es atbalstu visa veida pasākumus to apkarošanai. Es esmu īpaši nobažījies par to, ka pēdējā laikā šis fenomens ir izvērsies plašumā. Tādēļ mums ir jārīkojas apņēmīgi - ne tikai Eiropas līmenī, bet arī PTO ietvaros. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šie cilvēki mūs nesodīti apzog.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es ļoti rūpīgi klausījos visos komentāros. Es, protams, ziņošu par tiem savam kolēģim, McCreevy kungam, kurš ir atbildīgs par iekšējo tirgu.

Es domāju, ka Parlamentam ir laba izpratne par šī fenomena nopietnību un tā ietekmi; Toubon kungs atgādināja mums, ka tas rada apdraudējumu ekonomikai, sabiedrībai un veselībai. Ir skaidrs, ka Eiropas Savienība, esot atvērta tirdzniecībai, nedrīkst pieļaut tirdzniecību, ja nav ievēroti pamatnoteikumi un ja iespējams kaitējums patērētājiem. Mums pavisam noteikti ir jārīkojas, un es vēlos atgādināt dažus punktus.

Pirmkārt, un šajā sakarā es īpaši vēršos pie Toubon kunga, 2009. gada pavasarī Komisija uzsāks Eiropas viltojumu un pirātisma observatorijas darbību.

Observatorijai būs jāidentificē viegli ievainojamās ģeogrāfiskās teritorijas un nelikumīgu viltotu izstrādājumu tirdzniecību tīmekļa vietnēs. Tai būs arī jāorganizē alternatīvu sadarbību starp dalībvalstīm, informācijas apmaiņu un, kā norādīja Martin kungs, jāuzlabo patērētāju informētība. Tas ir patiešām liels uzdevums observatorijai.

Saistībā ar pārējiem aspektiem ir taisnība, ka 2006. gadā Komisija ierosināja krimināltiesību noteikumus un ka Parlaments mūs atbalsta, tomēr šobrīd Padome nav veikusi pasākumus, lai pieņemtu šos noteikumus.

Šajā sakarā sadarbībai vajadzētu ietvert ne tikai muitas iestādes, bet arī policijas un tiesu iestādes, un kopumā visas iestādes, kas spēj īstenot uzraudzības pasākumus un kontrolēt viltojumus un pirātismu.

Es vēlos pateikt tiem, kuri uzsvēra nepieciešamību norādīt uz precēm to izcelsmi, ka mēs ierosinājām "ražots" marķējumu, taču Padome to vēl nav pieņēmusi. Eiropas Savienībai patiešām nevajadzētu baidīties no šāda marķējuma, kas patērētājiem sniegs iespēju vērtēt un izvairīties no tā, ka kļūst par tādu prakšu upuriem, kas pārkāpj visus noteikumus.

Vēl vēlos piebilst, ka ACTA nevar apsūdzēt par to, ka tam būtu plašāka darbības joma, nekā pašreizējai Eiropas Savienības sistēmai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, un īpaši to nevar apsūdzēt par pamatbrīvību vai personu datu aizsardzības neievērošanu. ACTA joprojām paliek Eiropas Savienības pašreizējo sistēmu ietvaros.

Jebkurā gadījumā es pateicos Parlamentam par Komisijas centienu atbalstu, lai varētu efektīvi apkarot viltošanu. Mēs esam ņēmuši vērā šo ziņojumu, kā arī Eiropas Parlamenta vēlmi veiksmīgi apkarot šo sistēmu.

Esmu pārliecināts, ka neatbildēju uz visiem jautājumiem. Ir arī izstrādājumi, kurus varētu dēvēt par līdzīgiem, un arī šajā sakarā mums ir nepieciešami noteikumi, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu uz patērētāju rēķina, ko ir pilnībā jānosoda. Tas ir tas, ko vēlējos pateikt nobeigumā, bet pārējiem apliecinu, ka visi šovakar sniegtie komentāri tiks nodoti komisāram, jo, atkārtošos, šis ir sarežģīts jautājums, kura risināšanai Komisijai nepieciešams veikt dažāda veida darbības un arī stingra apņēmība no Padomes un Parlamenta puses.

  Priekšsēdētāja. – Kopīgās debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien, 2008. gada 18. decembrī.