Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 18. decembris - Strasbūra

3. Eiropas autentiskais dokuments - E-tiesiskums - Pieaugušo juridiskā aizsardzība: pārrobežu ietekme (debates)

  Priekšsēdētājs. - Manuel Medina Ortega ziņojumu Juridiskās komitejas vārdā, kurā Komisijai tika sniegti ieteikumi par Eiropas autentisko dokumentu (2008/2124(INI)) (A6-0451/2008), par Diana Wallis ziņojumu Juridiskās komitejas vārdā attiecībā uz Komisijai sniegtajām rekomendācijām par e-tiesiskumu (2008/2125(INI)) (A6-0467/2008) un par Antonio López-Istúriz White ziņojumu Juridiskās komitejas vārdā, kurā Komisijai tikai sniegti ieteikumi par pieaugušo juridiskās aizsardzības pārrobežu ietekmi (2008/2123(INI)) (A6-0460/2008).

  Manuel Medina Ortega, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, ar šo Parlamenta Juridiskās komitejas iniciatīvu tiek mēģināts panākt Eiropas autentiskā dokumenta atzīšanu.

Ar šo Parlamenta iniciatīvu Komisija tiek aicināta veikt tādus pasākumus, kādus tā uzskata par piemērotiem. Tā ir pamatota uz Hāgas Programmu, proti, ne tikai uz tiesas sprieduma, bet arī uz autentisko dokumentu atzīšanu.

Šīs iniciatīvas mērķis ir patērētāju stāvokļa nostiprināšana Eiropas Savienībā.

Šādu dokumentu atzīšanai nepieciešamās formalitātes ir gan dārgas, gan laikietilpīgas.

Tādēļ šķiet, ka mums vajadzētu nodrošināt šādu autentisku dokumentu virzību vai atzīšanu tādos gadījumos, kad jāveic pārrobežu formalitātes, piemēram, laulības, līgumu slēgšana vai līdzīgas formalitātes, lai izvairītos no šīm apgrūtinošajām procedūrām.

Šis ziņojums var saskarties ar grūtībām pašu Eiropas autentisko jeb publisko dokumentu būtības dēļ, jo tie ir atzīti lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, bet ne visās.

Ir valstis, kurās nepastāv sistēma oficiāli izdotiem Eiropas autentiskajiem dokumentiem. Tā vietā vienkāršus privātos dokumentus legalizē zvērināts notārs, lai arī dokumentu būtība neatšķiras.

Šī priekšlikuma precedents ir Eiropas Tiesas spriedums Unibank lietā, kurš noteica vairākas prasības autentisko dokumentu atzīšanai. Precīzāk runājot, pirmā prasība noteica, ka tos izsniedz valsts amatpersonas. Citiem vārdiem sakot, cilvēkam, kurš apstiprina dokumenta autentiskumu, ir kaut kādā veidā jābūt valsts amatpersonai — kaut arī šāds amats dažās Eiropas Savienības valstīs vispār nepastāv un tādējādi nenodrošina šādu iespēju.

Otrkārt, aktam jānodrošina, ka pušu griba atbilst konkrētu juridisku mērķu sasniegšanai. Notariālajam aktam, vismaz kontinentālajās tiesībās, ir konkrētas saturiskas pazīmes, ar kuru palīdzību puses izsaka savu gribu, bet pašu aktu īsteno notārs.

Treškārt, ar dokumentu nevar īstenot darbības, kas iziet ārpus izcelsmes valstī pieļaujamajām. Citiem vārdiem sakot, ja dokuments tā izcelsmes valstī ir vienīgi pierādījums, to nevar uzskatīt par izpildāmu dokumentu.

Es teiktu, ka šie ir trīs pamatfaktori — pirmkārt, dokumenta autentiskumu var atzīt tikai valsts amatpersona, otrkārt, dokuments apstiprina ne tikai parakstu, bet arī tā saturu un, treškārt, dokuments nedrīkst īstenot darbības, kuras pārsniedz tā izcelsmes valstī pieļaujamās.

Joma, kura noteikti jāizslēdz, ir visi jautājumi, kas saistīti ar īpašuma tiesībām. Nekustamā īpašuma tiesības ir cieši saistītas ar zemi — vietu, kur atrodas nekustamais īpašums. Tādēļ nodošanas iespēju šajā jomā ierobežo publisko reģistru esība un fakts, ka katrā valstī pastāv stingri tiesību akti, kuri nosaka īpašas prasības šajā jomā.

Es ceru, ka Komisija ņems vērā šo priekšlikumu un varēs iesniegt iniciatīvu. Konkrēti runājot, attiecīgais juridiskais pamats ir EK līguma 65. panta a) apakšpunkts un 67. panta 5. punkta otrā atkāpe.

Uzskatu, ka pastāv atbilstošs juridiskais pamats un ka šāda iniciatīva noregulētu tiesiskās attiecības starp pilsoņiem un, galvenais, uzlabotu viņu dzīves apstākļus.

Grūtības, ar kurām saskarsies Komisija, ir atšķirīgās tiesiskās sistēmas, bet domāju, ka šo jautājumu varēsim apspriest arī vēlāk, kad Komisija būs iesniegusi savu priekšlikumu.

  Diana Wallis, referente. − Priekšsēdētāja kungs, šķiet, ka e-tiesiskums ir bijis uzmanības centrā iepriekšējo prezidentvalstu — Slovēnijas un Francijas — laikā, un mēs zinām, ka arī nākamā prezidentvalsts Čehija vēlas turpināt labi iesākto darbu e-tiesiskuma jomā.

Jautājums par e-tiesiskumu gan šajā Parlamentā, gan noteikti arī Juridiskajā komitejā sasaucas ar mūsu sen loloto jautājumu par tiesiskuma pieejamību, tai skaitā tiesiskuma pārrobežu pieejamību. Jau tā ir grūti nodrošināt tiesiskuma pieejamību valsts līmenī — piekļuvi juristiem, iespēju atļauties to pakalpojumus, kā arī spēju izprast tiesību sistēmu. Bet palūkojieties uz šo jautājumu Eiropas pārrobežu kontekstā ar tās atšķirīgajām juridiskajām kultūrām un valodām, un tiesiskuma pieejamība mūsu pilsoņiem kļūst vēl sarežģītāka un apgrūtinošāka.

Bet mums šīs grūtības jānostata pretī visām jauno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām. Ja Eiropā nav robežu, arī internetam tādu nav, ja valoda ir sarežģīta, tehnoloģiskie līdzekļi piedāvā acumirklīga tulkojuma iespējas. Mums būtu jāspēj attīstīt tehnoloģiskās iespējas, lai piedāvātu labāku pārrobežu pieejamību tiesiskumam.

Ir skaidrs, ka vairākas dalībvalstis ir pamanījušas iespējas savās valstīs un attīsta pašas savas sistēmas. Tas ir labi! Vairākos projektos notiek kopīgs darbs, lai izveidotu savstarpēji sasaistītus uzņēmumu un zemes reģistrus — un arī tas ir labi.

Bet mēs kā parlamentārieši vēlamies redzēt kaut ko, kas mūsu pilsoņiem tiešā veidā kliedē bažas par tiesiskumu viņu ikdienā. Mēs gribam, lai Eiropas pilsoņi izjūt e-tiesiskuma priekšrocības Eiropas līmenī.

Šķiet, ka darbs pie tiesiskuma portāla izveides var līdzēt ar visa veida informācijas sniegšanu — kur un kādus juristus un tulkus meklēt, kur saņemt juridisko palīdzību un citu informāciju. Tas ir liela mēroga projekts, un tādam tam jābūt.

Bet mēs nevēlamies apstāties vienīgi pie informācijas sniegšanas. Mēs gribam redzēt reālas piekļuves iespējas pārrobežu tiesiskumam tiešsaistē, redzēt mūsu pilsoņiem piedāvātos Eiropas tiešsaistes instrumentus maksājumu saņemšanai nelielu prasību gadījumā. Ir zināms, ka dažas dalībvalstis strādā pie kopīgiem projektiem, un ir labi redzēt arī šādu entuziasmu un vērienu. Tomēr Komisijai jāsaglabā Eiropas kopējais konteksts, lai mēs virzītos uz priekšu saskaņoti. Tādēļ Parlamenta ziņojumam ir pievienots rīcības plāns, kurš skar daudzus no šiem tematiem. Tas varētu īstenot mūsu sapni par patiesu bezrobežu tiesiskumu Eiropā. Darīsim visu, lai tā patiešām notiktu.

  Antonio López-Istúriz White, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, ministr, Komisijas priekšsēdētāja vietniek, ziņojums, kuru šodien jums sniegšu, skar pieaugušo aizsardzību Eiropas Savienībā. Bija grūti sagatavot šo jautājumu tik īsā laikā, it īpaši ņemot vērā tā plašos un savstarpēji saistītos mērķus.

Piedevām ziņojums kļuva par iemeslu vairākiem atšķirīgiem viedokļiem Juridiskajā komitejā par šī ziņojuma vēlamo virzienu.

Šodien šis teksts tiks skatīts kopīgās debatēs kopā ar diviem citiem Juridiskās komitejas ziņojumiem — Medina Ortega ziņojumu par Eiropas autentisko dokumentu un Wallis kundzes ziņojumu par e-tiesiskumu.

Mūsu komitejas radīto atšķirīgo instrumentu uzlabotā mijiedarbība viennozīmīgi padara efektīvākus mūsu priekšlikumus un Eiropas pilsoņiem noteikti piedāvās labāku pakalpojumu kvalitāti.

Pirmkārt, es vēlētos apsveikt prezidentvalsti Franciju par lielisko darbu, ko tā paveikusi pēdējo sešu mēnešu laikā, esot Eiropas Savienības priekšgalā. Īpaši es vēlos pateikties Francijas tieslietu ministrei Dati kundzei par interesi, kādu viņa ir izrādījusi, aplūkojot šo jautājumu ārpus noteiktajiem nosacījumiem un tādējādi rodot jaunus, praktiskus un efektīvus risinājumus visām dalībvalstīm.

Kamēr vēl runāju par Franciju, es vēlos īpaši pieminēt tiesnesi un tieslietu ministres padomnieci Amélie Durand kundzi un manus aktīvi līdzdarbojošos franču kolēģus, tai skaitā Gauzès kungu un Toubon kungu.

Mūsu Juridiskā komiteja ir pievienojusies prezidentvalsts bažām par jautājumu, kas mūs ir savedis kopā arī šodien — neaizsargāto pieaugušo aizsardzība. Tādēļ komiteja pēc savas iniciatīvas nolēma sagatavot normatīvo ziņojumu, lai panāktu progresu un rastu jaunus risinājumus, no kuriem mūsu pieaugušie līdzpilsoņi varētu gūt vislielāko labumu.

Nesen mūsu komiteja bija lielā mērā iesaistījusies tādu civiltiesisko pasākumu paketes apstiprināšanā, kurā ietilpst starpniecība, dokumentu izsniegšana un tiesību aktu piemērošana civiltiesību pārkāpumos.

Par pierādījumu tam kalpoja noklausīšanās forumā par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurš notika Tieslietu komitejā 2. decembrī sadarbībā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju un kurā viens no dienas kārtības punktiem bija mūsu sabiedrības pieaugušo līdzpilsoņu aizsardzība.

Dāmas un kungi, šis jautājums skar visas dalībvalstis, jo Eiropas Savienība piedzīvo aizvien lielāku savu iedzīvotāju novecošanos. Līdz 2050. gadam 37 % iedzīvotāju būs vecumā virs 60 gadiem un 10 % vecumā virs 80 gadiem.

Svarīgi atcerēties, ka šai situācijai būs ietekme ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz budžetu un veselības aprūpi, kas skars mūs visus. Mums jāsāk meklēt šīs situācijas risinājumus pēc iespējas ātrāk.

Šajā ziņojumā tiek mēģināts radīt tiesiskuma, brīvības un drošības telpu divos galvenajos veidos — ieviešot tiesību aktus un sadarbojoties dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Kā jau iepriekš minēju, pagāja ilgs laiks, līdz 17. decembrī Juridiskā komiteja vienprātīgi pieņēma šo ziņojumu.

Tika panākti kompromisa grozījumi, kuri apvienoja mūsu komitejas locekļu atšķirīgos viedokļus. Grozījums, kurš ir kļuvis par galīgā ziņojuma 2. pantu, ir būtiskākais šajā ziņojumā, jo saskaņo dalībvalstu iespējas iestrādāt 2000. gada 13. janvāra Hāgas Konvenciju savos tiesību aktos.

Papildus tam ziņojums nodrošina, ka nākotnē, kad šajā jomā būs gūta pietiekama pieredze, Komisija būtu jāaicina iesniegt juridisku priekšlikumu, lai stiprinātu dalībvalstu sadarbību un uzlabotu lēmumu atzīšanu un īstenošanu jautājumos par pieaugušo aizsardzību un tiesībnespēju.

Es Parlamentam vēlētos teikt, ka līdz šim brīdim Hāgas Konvenciju ir parakstījušas tikai četras un ratificējušas tikai astoņas valstis. Mēs aicinām dalībvalstis ratificēt šo konvenciju, lai varam konsekventāk un efektīvāk risināt jautājumus, kuri ietekmē mūs visus.

Jāatceras, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā likumdošanas pienākums ir Eiropas Komisijas ziņā. Tomēr, kā mēs visi zinām, Līguma 192. pantā ir iestrādāta neliela atruna, kas Parlamentam piešķir tiesības pieprasīt Komisijai tiesību aktu priekšlikuma izstrādi.

Dāmas un kungi, mēs vēlētos piemērot šo pantu. Savu uzstāšanos beigšu, sakot, ka saskaņā ar ziņojumu Komisijai nākotnē ir jāizmanto ar Hāgas Konvenciju gūtā pieredze, lai piedāvātu Kopienas noteikumus, kas papildinātu konvenciju un ieteiktu iespējamus papildu instrumentus nākotnē.

  Rachida Dati, Padomes priekšsēdētāja. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Barrot kungs, dāmas un kungi, man atkal ir tā laime uzrunāt šo Parlamentu, un tādēļ es prezidentvalsts vārdā vēlētos pateikties jums par panākto progresu tiesiskuma jomā.

Pēc iepriekšējām debatēm, kuras skāra uzņēmumu dzīvi, turpmākie ziņojumi skars Eiropas pilsoņu ikdienas dzīvi. Tie ir jautājumi, kuri prezidentvalsts Francijas laikā ir apspriesti vairakkārt, it īpaši organizētajās konferencēs par autentisko dokumentu virzību un pieaugušo juridisko aizsardzību.

Kā jūs jau zināt, prezidentvalsts Francija ļoti centās panākt progresu tiesiskuma jomā Eiropā ar praktisku projektu palīdzību, lai pietuvinātu Eiropas iestādes tās pilsoņiem, un, kā tikko minēja Wallis kundze, mēs turpinājām prezidentvalsts Slovēnijas paveikto šajā sakarā.

Trīs teksti, kas ir šī rīta darba kārtībā, ir tam pierādījums — Medina Ortega ziņojums par Eiropas autentisko dokumentu, Wallis kundzes ziņojums par e-tiesiskumu un López-Istúriz White ziņojums par pieaugušo juridisko aizsardzību. Patiešām, tie sakrīt ar prezidentvalsts vēlmi virzīt jaunas iniciatīvas, lai ne tikai iegūtu jaunus instrumentus, bet arī apmainītos ar metodēm, salīdzinātu pieredzi un skatītos nākotnē.

Runājot par ziņojumu par autentisko dokumentu, prezidentvalsts vispirms uzslavē Medina Ortega iniciatīvu un viņa sniegtā ziņojuma kvalitāti. Parlamenta izrādītā interese par autentisko dokumentu atzīšanu un virzību Eiropā norāda, ka šis ir svarīgs jautājums tiesu sadarbības jomā civillietās. Šis darbs ir daļa no mūsu vēlmes atvieglot ne tikai pilsoņu, bet arī uzņēmumu ikdienas dzīvi, un tiesības ir izstrādātas tā, lai atvieglotu attiecības sabiedrībā, atsaucoties uz tiesu kā vienīgo izņēmumu.

Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība arī uzņemas attiecīgas saistības. Autentiskais dokuments ir galvenais dokuments ģimeņu un uzņēmumu dzīvē — vai tas būtu laulību līgums, šķiršanās dokumenti, testaments, pirkuma apliecinājums vai līgums starp uzņēmumiem. Tas ļauj cilvēkiem ārpuslīgumiskās attiecībās uzticēties atzītai iestādei, kuras uzdevums ir vēlamo saistību apliecināšana un pilnīga seku apzināšanās jau pirms dokumenta izpildīšanas. Tomēr jūsu darbs parāda, ka mums jāievēro nosacījumi, kādi jāizpilda, lai notiktu brīva autentiskā dokumenta aprite Eiropā neatkarīgi no tā jomas.

Nav šaubu, ka šī ideja būs jāņem vērā Eiropas Komisijas nākamajā likumdošanas programmā. Diskusija par autentiskajiem dokumentiem neatturēs mūs no turpmākajiem uzlabojumiem arī cita veida dokumentu virzībā. Mums uz priekšu jāvirzās pakāpeniski, tajā pašā laikā izveidojot ārkārtīgi skaidru pamatsistēmu. Tā kā autentiskie dokumenti piedāvā lielākas garantijas, ir iespējams atvieglot noteikumus un procedūras to savstarpējai atzīšanai.

Ja kāds vēlēsies iesniegt šajā sistēmā dokumentus, kas piedāvā nevienlīdzīgas garantijas, mūsu mērķis būs samazināt šo nevienlīdzību, kas noteikti sagādās papildu sarežģījumus. Šajā ziņojumā noprotamais Parlamenta viedoklis lielā mērā ir sekot prezidentvalsts izveidotajām un piedāvātajām pamatnostādnēm. Medina Ortega kungs, jūsu ziņojums būs izšķirīgais pamats darbam nākotnē, jo prezidentvalsts pienācīgi ņems vērā šodienas debates.

Eiropas tiesiskās telpas uzlabošana un stiprināšana nozīmē arī tiesu darba uzlabojumus un modernizāciju, kas savukārt ir atkarīgs no jaunu komunikācijas metožu izmantošanas, kuras savukārt ir e-tiesiskuma projekta pamatā. Projekta mērķis ir Eiropas pārrobežu kontekstā attīstīt jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu. Tas mums ļautu nostiprināt saikni starp tiesu sistēmām un veicināt informācijas apmaiņu. Vēl vairāk, pamatlēmumam, kuru pieņēma jautājumā par tīkla izveidi sodāmības reģistriem, šeit ir liela nozīme. Rīcības plāns Eiropas e-tiesiskuma jautājumā, kas tika iesniegts pēdējā Tieslietu un iekšlietu padomē 28. novembrī, ir saskaņā ar Vācijas un tai sekojošo prezidentvalstu paveikto darbu.

Pēdējo sešu mēnešu laikā mēs centāmies izveidot projektu rīcības plānam Eiropas e-tiesiskuma jautājumā, kurš ir tik līdzsvarots, cik vien iespējams, ņemot vērā projektā iesaistītās dalībvalstis, Parlamenta viedokli un Komisijas nozīmi projektā. Parlaments atbalsta mūsu mērķus, tādēļ prezidentvalsts vēlreiz vēlas pateikties referentei Wallis kundzei par viņas uzņēmību šajā jautājumā un ļoti kvalitatīvo ziņojumu. Saspringtās debates Eiropas Parlamentā ir papildinājušas prezidentvalsts projektu un ļāvušas pabeigt projektu, kuru visi atbalsta.

Nodrošināt piekļuvi un garantēt personu un tiesu lēmumu brīvu apriti ir mērķi, kurus pilnībā var sasniegt tikai tad, ja tie ņem vērā sabiedrības neaizsargātāko daļu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ prezidentvalsts Francija vēlējās uzlabot situāciju pieaugušo juridiskajā aizsardzībā.

Patiešām, aizsargātajiem pieaugušajiem jābauda tāda pati pārvietošanās brīvība kā citiem pilsoņiem neatkarīgi no saņemtās aizsardzības veida. Prezidentvalsts ir priecīga, ka šis jautājums tika skatīts Parlamentā, un pateicas referentam López-Istúriz White kungam par viņa priekšlikumiem pieaugušo aizsardzības jautājumos. Tā ir acīmredzama zīme par mūsu kopīgajām interesēm.

2000. gada 13. janvārī Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes parakstītā Hāgas Konvencija stāsies spēkā 1. janvārī. Pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis — Somija, Grieķija, Īrija, Luksemburga un Polija — parakstīja Konvenciju pēdējo sešu mēnešu laikā. Ir svarīgi, lai visas dalībvalstis piedalās šajā procesā. Zinu, ka nākamās prezidentvalstis Čehija un Zviedrija uzņemsies saistības šajā jomā, kā to ir minējušas prezidentvalsts Francijas laikā, un, runājot vēl plašāk, tiesu sistēmas pieņemto lēmumu virzībai attiecībā uz pieaugušo aizsardzību ir jābūt vienam no mūsu mērķiem.

Tikai uz šādiem noteikumiem mēs varēsim radīt tādas Eiropas tēlu, kas spēj apmierināt pilsoņu, tai skaitā pašu neaizsargātāko pilsoņu, vajadzības. Jūsu ziņojums ir būtisks ieguldījums šajā procesā. Barrot kungs, arī šajā jautājumā prezidentvalsts Francija cer, ka tas tiks iekļauts Komisijas nākamajā likumdošanas programmā. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs sociāls jautājums. Zinu, ka šim jautājumam ir piešķirta prioritāte un ka tas ir izšķirošs gan Komisijai, gan jums, Barrot kungs. Un tas ir pierādījums, ka Eiropa, izveidojot noteiktāku tiesisko vidi, aizsargā savus neaizsargātākos pilsoņus.

Prezidentvalsts vēlas jums pateikties par ieguldījumu un es, protams, pienācīgi ņemšu vērā šajās debatēs izteiktos komentārus.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, esmu priecīgs, ka ir pienākusi arī mana kārta apsveikt šo trīs ziņojumu autorus, savukārt Dati kundzei es vēlētos pateikt, ka ziņojumi tiešām ir pilnīgā saskaņā ar prezidentvalsts Francijas pūliņiem, kurus pilnībā esam ņēmuši vērā. Uzskatu, ka esam ielikuši pamatus šajā Eiropas juridiskajā un tiesu jomā, par kuru esmu personīgi uzņēmies saistības un kuru mēs veidosim kopā, it īpaši ar Stokholmas programmas palīdzību.

Tādēļ ir taisnība, ka šī rīta debates notiek īstajā brīdī. Dati kundze jau sniedza ļoti detalizētu šo trīs ziņojumu pārskatu, tomēr es īsi atkārtošu viņas teikto, lai apliecinātu Komisijas nodomus.

Pirmkārt, Medina Ortega kungs, lūdzu, pieņemiet manu pateicību. Medina Ortega kungs mums sniedza lielisku ziņojumu par Eiropas autentisko dokumentu. Runa viennozīmīgi ir par patērētāju un pilsoņu ikdienas dzīvi, un jūsu ieteikumi Komisijai tiešā veidā ietekmē mūsu pilsoņu dzīvi gan kā privātpersonām, gan kā uzņēmumiem.

Patiešām, gan privātpersonas, gan uzņēmumi bieži pieņem lēmumus ģimenes lietās vai komerciālos darījumos, vienkārši izmantojot valsts iestādes apliecinātu brīvprātīgu vienošanos, tādēļ ir skaidrs, ka brīvas pārvietošanās apstākļos ir jābūt arī brīvai autentisko dokumentu apritei.

Tomēr šobrīd pārvietošanās brīvība ir īstenota tikai daļēji un, kā jūs zināt, paralēli esošajiem instrumentiem ir vajadzīgi arī jauni pasākumi. Šobrīd pie tādiem strādāju — ir tādi, kuri jau ir īstenoti — un paldies jums, Dati kundze, par uzturēšanas pienākumiem —, kā arī, Medina Ortega kungs, es gatavoju pasākumu pēctecībai 2009. gada martā. Es labi apzinos, ka vēl ir daudz darāmā, tādēļ Komisija sagatavos Zaļo grāmatu par autentisko dokumentu un, iespējams, citiem publiskajiem dokumentiem, lai radītu iespēju visaptverošām apspriedēm par šiem jautājumiem.

Tomēr ir skaidrs, ka šajā kontekstā jūsu ziņojums un Eiropas Parlamenta sagatavotais pētījums būs ļoti noderīgi. Vēl vairāk — kā jūs uzsvērāt un kam es piekrītu — ir vajadzīgs juridiskais pamats, kas ļaus mums uzņemties iniciatīvu, vienlaicīgi atzīstot, ka mūsu juridisko sistēmu atšķirības prasīs padziļinātu darbu, lai īstenotu šādu rīcību. Tomēr vēlreiz paldies par jūsu lielisko darbu.

Tagad kārta Wallis kundzei, kura lielā mērā uzsvēra vajadzību modernizēt veidu, kādā strādā tiesas, un ir taisnība, ka prezidentvalsts Francijas tikko pieņemtais rīcības plāns ļoti interesē prezidentvalsti Čehiju. Tādēļ izmantojot jūsu ziņojumu, Wallis kundze, mēs varēsim redzēt, kā pilnībā izmantot piekļuvi e-tiesiskumam.

Jūs īpaši minējāt gadījumus, kad šādai piekļuvei būtu lielas priekšrocības, piemēram, nelielu prasību risināšanā. Nav šaubu, ka jūsu ieteikumi palīdzēs uzlabot Komisijas īstenotos pasākumus un papildinās Eiropas Padomē notiekošās debates un diskusijas.

Mēs strādāsim kopā, lai nodrošinātu, ka Eiropas e-tiesiskums ļaus vieglāk piekļūt informācijai par Eiropas tiesību aktiem, valstu juridiskajām sistēmām un Eiropas procedūrām. Vēlos arī atzīmēt, ka portāls tiks izveidots, vēlākais, 2009. gada decembra beigās. Pie šī jautājuma mēs strādāsim ciešā sadarbībā ar Parlamentu, tādēļ e-tiesiskuma portāls noteikti uzsāks darbību 2009. gada decembra beigās. Tas būs domāts Eiropas pilsoņiem, bet mēs arī skatīsimies, kā atrisināt jautājums, kas vairāk saistīti ar tiesu iestādēm.

Vēlreiz atkārtošu, ka esmu ļoti priecīgs redzēt sinerģiju šajā jautājumā starp Eiropas iestādēm — Padomi, Parlamentu un Komisiju. Wallis kundze, es uzskatu, ka saskaņā ar jūsu novēlējumu būt uzmanīgiem un nevis ierobežot savas ambīcijas, bet gan izmantot tās e-tiesiskuma īstenošanā, prezidentvalsts Francija un Dati kundze ir nodemonstrējušas šādus centienus. Es apsolu, ka es kā komisārs apņemos to paveikt.

Un visbeidzot, esmu nonācis līdz López-Istúriz White kunga ziņojumam — esmu ļoti pateicīgs arī viņam par Dati kundzes lieliskās iniciatīvas īstenošanu, strādājot Lillē pie šī sabiedrībai tik būtiskā jautājuma. Patiešām, mēs zinām, ka mūsu sabiedrībā arvien vairāk būs cilvēku vecumā virs 65 — jau šobrīd šī kategorija veido 16 % no kopējā Eiropas iedzīvotāju skaita — tādēļ esam pārliecināti par to, cik svarīgi ir aizsargāt šos neaizsargātos pieaugušos. Tādēļ mēs ļoti spēcīgi atbalstījām Francijas iniciatīvu, aicinot dalībvalstis ratificēt 2000. gada 13. janvāra Hāgas Konvenciju. Pateicoties Dati kundzes spītīgajai apņēmībai, konvencija stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Dati kundze nosauca virkni valstu, kuras jau ir šīs konvencijas valstis. Uzskatu, ka viņu dalībai jau atkal būs sniega bumbas efekts, kas ļaus pārliecināt pārējās dalībvalstis ratificēt šo konvenciju.

Taisnība, ka Kopienas līmenī nepastāv nekādi instrumenti. Mēs vēl neesam pieminējuši esošā instrumenta attīstīšanu. Mēs ļoti uzmanīgi vērosim konvencijas piemērošanu un pēc tam iestrādāsim šo priekšlikumu Stokholmas bāzes programmā. Mēs izmēģināsim visus pasākumus, kas dalībvalstīm ļaus veicināt savstarpējo sadarbību, un tad mēs varēsim iestrādāt iespējamo Kopienas iniciatīvu šajā kontekstā.

Tas ir tas, ko varu pateikt šajā jautājumā, kuru es personīgi uzskatu par ļoti būtisku. Jebkurā gadījumā paldies, jo šī rīta debatēs ar Dati kundzes piedalīšanos jau varēsim redzēt, kā mums piedāvāt vērienīgo Stokholmas programmu, kura atbildīs to Eiropas iedzīvotāju vēlmēm, kuri vēlas šādu Eiropas tiesu jomas īstenošanu. Paldies Parlamentam!

SĒDI VADA: MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Panayiotis Demetriou, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms ļaujiet man apsveikt prezidentvalsti Francijas par visu, ko tā ir sasniegusi līdz šai dienai, it īpaši tiesiskuma jomā. Es vēlētos apsveikt arī komisāru. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja apstiprina referenta Antonio López-Istúriz White ziņojumā pausto nostāju. Mūsu gados vecākos līdzpilsoņus, kuriem ir ierobežotas spējas, tāpat kā visus citus līdzpilsoņus, kuriem ir problēmas, mēs nedrīkstam atstāt juridiski neaizsargātus, viņus nedrīkst atstāt likteņa varā vai bieži vien bezprincipiālu aizbildņu rokās, kuri dažkārt viņus pazemo un izmanto. Ikvienai sabiedrībai un ikvienai tiesiskai valstij ir pienākums pieņemt tiesiskus un administratīvus lēmumus un dokumentus, kas sargā vecāku cilvēku godu un īpašumu, un Eiropas Savienībai šajā kontekstā jāuzņemas pārrobežu atbildība. Es aicinu Komisiju palīdzēt un izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās paraksta un ratificē Hāgas Konvenciju, kura nodrošina pamatnosacījumus šādai aizsardzībai. Es aicinu visus kolēģus no valstīm, kuras to vēl nav izdarījušas, īstenot to.

  Luca Romagnoli, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vēlos apsveikt prezidentvalsti Franciju, komisāru Barrot un visus referentus, jo tehnoloģiju attīstība nepielūdzami virzās uz priekšu, un arī tiesiskā sistēma nevar no tās izbēgt.

Uzskatu, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešana tiesu administrācijā piedāvā daudzus iespējamos risinājumus, uzlabojot veidu, kādā darbojas tiesu iestādes, tādējādi palīdzot racionalizēt un pilnveidot procedūras un tādējādi samazināt izmaksas. E-tiesiskums var sniegt arī nešaubīgas priekšrocības un apmierināt dažādas atšķirīgas vajadzības, no kurām svarīgākās ir piekļuve tiesiskumam, efektivitātes uzlabošana, kā arī laika un izmaksu samazināšana. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, ka e-tiesiskums vēlas attīstīt informācijas tehnoloģiju izmantošanu arī tiesu iestādēs, it īpaši ņemot vērā, ka gandrīz desmit miljoni Eiropas pilsoņu ir iesaistīti pārrobežu civillietu izskatīšanā, un šim ciparam būs tendence pieaugt nākotnē.

Papildus pilsoņiem piedāvātajām priekšrocībām mums jāņem vērā arī to ieguvumi, kuri strādā juridiskajā jomā, tādēļ nedrīkstam aizmirst procedūras tiesu un sodāmības sadarbības jomā. Kā novēroju savā referenta darbā pie ziņojuma par Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS), papildus šim atzinumam iespējamā elektroniskā tiesiskuma piemērošanas joma ir plaša un piemērota, lai attīstītos saskaņā ar progresu Eiropas tiesu jomā, kā arī tehnoloģisko izaugsmi. Tādēļ es apsveicu komisāra Barrot kunga iepriekšējo paziņojumu, ka portāls uzsāks darbību līdz 2009. gada beigām.

Savu uzrunu vēlos pabeigt ar cerību, ka mūsu Eiropa beidzot var izveidot taisnīgu tiesiskuma sistēmu un ka beidzot var vienlīdzīgās daļās sadalīt arī ieinteresēto pušu atbildību. Pārāk bieži, piemēram, manā valstī, ir gadījumi, kad izmeklēšanas puse maksā ārkārtīgi augstu cenu un mokošais tiesas process beidzas ar attaisnojošu spriedumu. Itālijā tiesnešiem nepastāv civiltiesiskā atbildība par tiesas kļūdām — tā ir nopietna sociālā netaisnība, kas jālabo. Es ceru, ka Eiropas tiesiskā telpa agrāk vai vēlāk palīdzēs labot šo lielo netaisnību.

Vēlreiz paldies prezidentvalstij Francijai par tās pūliņiem šajā jautājumā, kā arī paldies Wallis kundzei.

  Jean-Paul Gauzès, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Dati kundze, Barrot kungs, pirmkārt vēlos uzslavēt prezidentvalsti Franciju un jūsu, Dati kundze, personīgos pūliņus, lai radītu labāku telpu juridiskajai brīvībai un efektivitātei visu mūsu līdzpilsoņu labā.

Mūsu referenti ir paveikuši lielisku darbu. Tādēļ Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa atbalstīs visus trīs ziņojumus — Wallis ziņojumu, López-Istúriz White ziņojumu un Medina Ortega ziņojumu. No savas puses es vēlētos paskaidrot dažas lietas attiecībā uz mūsu grupas nostāju par Medina Ortega, ar kuru kopā esmu cieši sadarbojies, ziņojumu.

Kā jau jūs, Dati kundze un Barrot kungs, minējāt, šis ziņojums piedāvā ideju, ka mums jāpieliek ievērojamas pūles, lai savstarpēji atzītu autentiskos dokumentus. Kad šis ziņojums tika publiskots, sākās debates par tajā izmantoto terminoloģiju.

No savas puses uzskatām, ka ziņojumā rakstīts par autentisko dokumentu, kura pazīmes ir noteiktas judikatūrā, un mums šajā posmā vajadzētu ierobežot sevi un neradīt juridisku jucekli, izmantojot neatbilstošus terminus izpratnes paplašināšanai par dokumentu, kurš aizstās līdzšinējo autentisko dokumentu.

Dati kundze un Barrot kungs, jūs minējāt autentiskā dokumenta pazīmes, un es pie tām neatgriezīšos. Tas, ko es vēlos pateikt, ka, ja tiks uzsāktas debates par citiem jautājumiem un citiem dokumentiem, kas ir atšķirīgi un būtībā privātas vienošanās, tas nav šī patstāvīgā ziņojuma nolūks, jo tas šodien uzdod konkrētu jautājumu par to, kā mēs varam savstarpēji atpazīt to, ko judikatūra atzīst kā autentisku dokumentu. Vēlos atkārtoti pateikties Medina Ortega kungam par viņa lielisko veikumu šajā jautājumā.

  Manuel Medina Ortega, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, šobrīd esmu mainītā lomā, jo uzstājos nevis kā sava ziņojuma referents, bet gan attiecībā uz visiem trīs ziņojumiem kā Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas pārstāvis.

Es teiktu, ka visiem šiem ziņojumiem ir viena kopīga iezīme — tie ir vērsti uz situācijas uzlabošanu pilsoņu labā. Patiesībā tiesiskuma jomā pilsoņu situācija var tikai uzlaboties saskaņā ar noteiktiem līdzsvara principiem un ņemot vērā noteiktus faktorus. Piemēram, elektroniskā tiesiskuma jomā mēs nedrīkstam aizrauties ar pārlieku entuziasmu jauno tehnoloģiju izmantošanā, ja tās var pakļaut riskam pilsoņiem solītās garantijas. Citiem vārdiem sakot, piemēram, ideja ikvienu nodrošināt ar elektroniskās pastkastītes adresi var liegt tiesiskumu tiem cilvēkiem, kuriem nav pieejas interneta pieslēgumam.

Mana ziņojuma specifiskajā jomā par autentisko dokumentu domāju, ka gan Padomes priekšsēdētāja Dati kundze, gan Barrot kungs ir izcēluši faktu, ka arī šeit svarīgas ir juridiskās garantijas. Runa ir par juridiski spēkā esošu dokumentu apriti no vienas valsts citā, bet nevis par jebkāda dokumenta atzīšanu, ja mums rodas šaubas par tā izpildes likumību. Citiem vārdiem sakot, pat, ja dokuments ir notariāli apstiprināts valstī, kurā autentiskie dokumenti nepastāv, tam nav tāda pati vērtība kā notariāliem aktiem kontinentālo tiesību aktu izpratnē, jo tiem ir pilnīgi atšķirīgs saistošais izpildes spēks.

Tādējādi līdzsvaram starp tirgus vajadzību darboties efektīvi un vajadzību efektīvi pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā nevajadzētu novest pie tā, ka mēs atsakāmies no būtiskām juridiskām garantijām. Ja nav juridisko garantiju un garantiju cilvēkiem, nav arī tiesiskuma. Tas ir iemesls, kādēļ brīdī, kad pienāks laiks balsot par šiem ziņojumiem, sociāldemokrātu grupa turpinās aizstāvēt savu nostāju, lai pirmām kārtām aizsargātu vienkāršu pilsoņu un nevis tikai pašu ietekmīgāko pilsoņu intereses.

  Diana Wallis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, manai grupai nebūs grūtību – es ceru – atbalstīt manu un, protams, López-Istúriz White kunga ziņojumu.

Ziņojums, par kuru es gribu runāt – jo tas ir radījis problēmas deputātiem visā Parlamentā, – ir Medina Ortega kunga ziņojums. Mēs visi esam vienisprātis – mums ir tiesas spriedumu pārvietošanās brīvība. Mēs gribētu arī autentisko dokumentu, un, es piebildīšu, ,,vai ekvivalento dokumentu” pārvietošanās brīvību. Daudz runā par mūsu pilsoņu dzīves atvieglošanu. Man tas nozīmē visu Eiropas iedzīvotāju dzīvi, un tas mums neizdotos, ja no šīs tiesību jomas tiktu izslēgtas daudzas valstis un daudzas tiesiskās tradīcijas. Tieši tā notiks, ja mēs neskatīsimies plašāk un mums nebūs pacietības un iecietības attiecībā pret tiesību sistēmām, kas ārēji var izskatīties atšķirīgas, bet ielūkojoties dziļāk atklājas, ka tām ir ļoti līdzīga pieeja jautājumiem.

Mums ir izdevies atzīt vienam otra dokumentus. Nav pilnīgi nekāda iemesla, kādēļ mēs ar iecietību un uzmanību nevaram atzīt kāda cita dokumentus, ja tie ir sagatavoti ar līgumu vai notariālu aktu, bet tiem nav tieši tāds pats veids un forma.

Mans lūgums skan: lūdzu, ņemiet vērā šodien iesniegtos grozījumus! Tos var nepieņemt, taču tajos ietvertā doma ir tiesiska Eiropa visiem iedzīvotājiem un visām tiesību kultūrām. Tam nav jākļūst par izņēmumu.

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā.– (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs apspriežam trīs ļoti svarīgus ziņojumus. Es gribētu īpaši pateikties Wallis kundzei par ārkārtīgi vispusīgo, saturīgo, kompetento un spožo ziņojumu, kurā aplūkoti visi šā jautājuma aspekti. Parlaments piekrīt Wallis kundzei, kad viņa uzver, cik svarīga ir šī problēma, kas skar ne mazāk kā 2 % dalībvalstu un Eiropas Savienības iedzīvotāju. Gandrīz 10 miljoni no 500 miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju ir iesaistīti pārrobežu tiesas procesos. Vismūsdienīgāko IT sistēmu ieviešana juridiskajā jomā varētu būt izšķiroši nozīmīga šiem cilvēkiem, jo tā varētu padarīt tiesas procesus efektīvākus, vienkāršākus un īsākus.

Mūsu priekšlikumi, ja Eiropas Komisija tos pieņems, var atvieglot piekļuvi tiesai, un turklāt tie samazinās tiesas procesu izmaksas – arī tas ir ļoti svarīgi mūsu iedzīvotājiem. Pamatots šķiet atbalsts divu e-tiesiskuma interneta portālu izveidei. Pirmais portāls palīdzētu iedzīvotājiem un nodrošinātu darījumu cilvēkiem piekļuvi juridiskajām konsultācijām dažādās valodās. Otrais, juristiem paredzētais portāls, būtu instruments, kas palīdzētu juridiskajiem konsultantiem, tiesnešiem, valsts prokuroriem, advokātiem un tiesu pārvaldē strādājošajiem ierēdņiem.

Jaunā tehnoloģija var palīdzēt arī cīņā pret starptautisko noziedzību un noziegumu novēršanā, nemaz jau nerunājot par plaši izplatītajām videokonferencēm kā pašsaprotamu līdzekli liecību iegūšanai tiesas procesos.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE). – (RO) Ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiesas procesos, ciktāl tas iespējams, tiktu ieviestas un lietotas jaunās tehnoloģijas. Mēs nevaram pieļaut, lai tiesu sistēma šajā jomā joprojām būtu tik tālu atpalikusi no citām nozarēm. Pats par sevi saprotams arī tas, ka jebkura stratēģija šajā jautājumā ir ļoti rūpīgi jāpārbauda. Taču, vērtējot pašreizējo stāvokli, mums ir stingri jāturas pie realitātes.

21. gadsimta Eiropas Savienībā ir dažas tiesas, kurās nav datoru vai piekļuves internetam, un arī šis apstāklis ir uzsvērts ziņojumā. Gan profesionāliem juristiem, gan, vēl jo vairāk, parastiem iedzīvotājiem, kuri cer aizstāvēt savas tiesības, joprojām ir ārkārtīgi grūti piekļūt juridiskajai informācijai neatkarīgi no tā, ar kādiem paņēmieniem viņi šo informāciju meklē. Esmu pārliecināts, ka nākotnē Eiropas finanšu sistēmās gan civiltiesību, gan krimināltiesību jomā būs vairāk līdzekļu šo trūkumu novēršanai. Acīmredzot arī dalībvalstīm ir jāpieliek lielākas pūles, lai efektīvi izlietotu pašlaik pieejamos līdzekļus.

Ziņojumā skartas arī ļoti līdzīgas problēmas attiecībā uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, par ko mēs balsojām tikai pirms divām dienām. Man žēl, ka šis ziņojums netika apspriests. Šī tīkla darbības uzlabošana, bez šaubām, ir svarīga, un tā dos pievienoto vērtību Eiropas iedzīvotājiem. Taču problēmas, kuras es jau minēju, pastāv arī šajā jomā, un tās ir saistītas ar informācijas trūkumu, ar tulkojumu trūkumu visās oficiālajās valodās un grūtībām piekļūt pārrobežu tiesu sistēmai.

Paldies jums par uzmanību! Es vēlreiz izsaku cerību, ka šīm problēmām, kas ļoti satrauc Parlamentu, tiks ierādīta lielāka vieta arī Komisijas un Padomes nākotnes darba kārtībā, jo īpaši tādēļ, ka ierindas pilsoņi gaida no Eiropas Savienības konkrētus pasākumus, kas atvieglos viņu ikdienas dzīvi.

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju visus trīs ziņojumus, taču es runāšu par aizbildniecību. Visneaizsargātāko iedzīvotāju aizsardzība ir jautājums, kas mani ļoti nodarbina. Mēs zinām, ka Eiropas iedzīvotāji noveco – tagad vidējais dzīves ilgums ir palielinājies līdz 80 gadiem, un 2050. gadā 37 % no iedzīvotājiem būs pārsnieguši 60 gadu vecumu. Iedzīvotāji ir kļuvuši arī mobilāki. Pagājušajā gadā 400 000 manas valsts iedzīvotāju emigrēja, lai pavadītu pensijas gadus ārzemēs, tādēļ ir svarīgi nodrošināt viņiem tādu pašu aizsardzību, kādu viņi saņemtu mājās.

Šādas demogrāfiskās pārmaiņas rada daudz problēmu Eiropas sabiedrībai, kā jau mēs dzirdējām attiecībā uz veselības un sociālo aprūpi. Esmu pārliecināta, ka ir ārkārtīgi svarīgi dot vecākajai paaudzei iespēju dzīvot neatkarīgu un cilvēka cienīgu dzīvi.

Pagājušajā gadā es biju referente ziņojumam par to, kā nodrošināt, lai gados vecāki iedzīvotāji saglabātu veselību un dzīvotu ilgāk un neatkarīgāk. Ziņojums, ko mēs šodien apspriežam, manuprāt, sevišķi labi atbilst priekšlikumiem nodrošināt šiem cilvēkiem iespēju bez ekspluatācijas un ļaunprātīgas izmantošanas joprojām uzraudzīt savus īpašumus un vadīt ikdienas dzīvi. Taču mani satrauc arī Hāgas Konvencija. Es atzinīgi vērtēju ministres rīcību šajā jautājumā, bet mūsu uzdevums ir ne tikai nodrošināt spēkā esošo tiesību aktu ratifikāciju – mums ir jānodrošina, lai tie darbotos.

Es gribu pateikt pāris vārdu par autentiskajiem dokumentiem. Es atzinīgi vērtēju ierosmes samazināt mūsu iedzīvotāju administratīvo slogu, taču arī man rada bažas tas, ka šajā ziņojumā nav ņemtas vērā Kopienā pastāvošās dažādās juridiskās tradīcijas, tajā skaitā dažādi tiesiskie instrumenti, piemēram, angļu akti vai Anglijā pastāvošās dažādās notāra profesijas formas. Es uzskatu, ka ziņojums tā pašreizējā formā draud sagraut dažu dalībvalstu likumus īpašuma pārvaldības jomā, jo sevišķi manā dalībvalstī. Manuprāt, šo atšķirību ignorēšana būtu pretrunā ar savstarpējās atzīšanas principu un mērķi panākt vienlīdzīgu piekļuvi tiesām visiem iedzīvotājiem. Tādēļ gan es, gan mana delegācija atbalsta Wallis kundzes grozījumus.

Es ļoti atzinīgi vērtēju Wallis kundzes ziņojumu par e-tiesiskumu. Manuprāt, daži jautājumi, ko mēs izvirzām citos ziņojumos, ir cieši saistīti, un tādēļ tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības vietā cilvēki atradīsies, viņiem būs vienlīdzīga piekļuve tiesām.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE) . – (RO) Es vēlētos pateikties referentiem Diana Wallis, Manuel Medina Ortega un Antonio López-Istúriz White par lieliskajiem ziņojumiem. E-tiesiskums ir vajadzīgs laikā, kad saskaņā ar aplēsēm pārrobežu tiesas procesos iesaistīto cilvēku skaits Eiropā ir 10 miljoni. Tiešām, informācijas tehnoloģiju lietošana tiesu sistēmā varētu ievērojami uzlabot Eiropas juridiskās un tiesu sistēmas pieejamību un efektivitāti. Tādēļ Wallis kundzes ziņojums un centieni ir pelnījuši vislielāko uzmanību.

Es uzskatu, ka arī rezolūcija par autentisko dokumentu ir īpaši svarīga. Es kā jurists no Rumānijas varu tikai uzsvērt, ka priekšrocības, ko dod autentiskais dokuments un miermīlīga, pretimnākoša tiesa, ir milzīgas. Patiesībā autentisks notariāls dokuments ir visnozīmīgākais preventīvās tiesvedības demonstrācijas veids Rumānijā, kā arī citās Eiropas valstīs ar civillikuma jurisdikciju. Es saprotu, ka Medina Ortega kungs gribētu runāt tikai par autentiskajiem dokumentiem un atšķirt autentiskos valsts dokumentus, ko izdevis tikai un vienīgi valsts iestādes iecelts īpašs speciālists, no dokumentiem, kas apstiprināti ar privātu parakstu.

Taču neatkarīgi no šo debašu rezultāta un tā, vai ekvivalenti dokumenti tiks iekļauti, vai arī tie parādīsies kādas citas iniciatīvas darba kārtībā, es domāju, ka šī ziņojuma uzdevums ir apliecināt, ka tā mērķis ir garantēt iedzīvotāju aizsardzību un tiesisko drošību, kā arī pārrobežu ģimenes un īpašuma attiecības, ierosinot savstarpēji atzīt autentiskos dokumentus.

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībai ir jārisina iedzīvotāju novecošanās problēma dalībvalstīs, un šī problēma ir saistīta ar paredzamā dzīves ilguma ievērojamu pagarināšanos. Tā rezultātā ap 2050. gadu aptuveni 40 % no Eiropas iedzīvotājiem būs vecāki par 60 gadiem, un 10 % no šiem cilvēkiem būs pārsnieguši 80 gadu vecumu.

Šīs demogrāfiskās pārmaiņas nopietni ietekmēs mūsu ekonomiku, mūsu sabiedrību, mūsu veselību un mūsu budžetu. Tādēļ mums ir jāizveido atbilstīgas un speciālas aizsargsistēmas, kas nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un pienākumus visiem bez izņēmuma. Aizsargātas personas pavada arvien vairāk laika ārpus savām mītnes valstīm vai ārstējas slimnīcās ārzemēs, un nevis valstī, kur atrodas viņu īpašumi. Tādēļ tiesiskās aizsardzības sistēmām ir jānodrošina tiesas lēmumu, administratīvo lēmumu un pašu personu pieņemto lēmumu pārņemšanas iespējas. Tas īpaši attiecas uz turpmāko tiesisko aizsardzību ietekmējošām pilnvarām, kas jāīsteno Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tādēļ mums ir jāizveido mehānisms efektīvai dokumentu nodošanai, it sevišķi tādos ārkārtas gadījumos, kā, piemēram, tad, kad aizsargātai personai vajadzīga ārstēšana slimnīcā, uz laiku uzturoties ārpus savas mītnes valsts. Šādā veidā eiropieši netraucēti varētu uzturēties vai dzīvot dalībvalstī, kas nav viņu dzimtā valsts, nezaudējot efektīvu un ātru piekļuvi ārstēšanai.

  Dushana Zdravkova (PPE-DE) . – (BG) Ministres kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es gribētu jums apliecināt, ka šodienas debates par trim ziņojumiem ir ārkārtīgi interesantas gan Eiropas Savienības iedzīvotājiem, gan maniem kolēģiem juristiem. Tādēļ es gribētu apsveikt šo trīs ziņojumu referentus.

Līdz šim mana karjera ir bijusi saistīta tikai ar tiesu sistēmu: es esmu bijusi gan priekšsēdētāja vienā no lielākajām Bulgārijas tiesām, kas pirmā ieviesa tiešsaistes tehnoloģiju lietu izskatīšanā, gan Informācijas un tieslietu ekspertu komitejas priekšsēdētāja Eiropas Padomē līdz 2000. gadam. Tādēļ ar e-tiesiskumu saistītās problēmas man ir labi zināmas. Kad mēs 1995. gadā ieviesām informācijas tehnoloģiju, es nespēju iedomāties, ka šis jautājums varētu sacelt troksni Eiropas Parlamentā. Tādēļ mani ļoti iepriecina iespēja šodien runāt par to.

Es gribētu īpaši apsveikt Wallis kundzi ar šo ziņojumu par e-tiesiskumu, jo es uzskatu, ka informācijas tehnoloģiju un jauno komunikācijas tehnoloģiju lietojums tiesiskuma jomā sekmēs tiesu turpmāko pārrobežu sadarbību, vienlaikus atvieglojot piekļuvi tiesu sistēmai Eiropas Savienības iedzīvotājiem.

Taču es gribētu uzsvērt, ka, lai iegūtu efektīvu Eiropas sistēmu šajā jomā, ir ārkārtīgi svarīgi izveidot vispārēju stratēģiju institucionālā līmenī un izstrādāt vispārējus standartus, atbalstot efektīvāku komunikāciju starp valstu sistēmām un tomēr atceroties arī vajadzību pēc daudziem ļoti augsti kvalificētiem speciālistiem.

Tikai tad, kad šie priekšnoteikumi būs izpildīti, mēs spēsim izmantot jauno tehnoloģiju iespējas pārrobežu noziedzības apkarošanā un palielināt tiesu sistēmas pieejamību iedzīvotājiem civillietās un komerclietās.

To atceroties, es gribētu aicināt atbalstīt visus attiecīgos projektus – gan tiešsaistes sodāmības reģistra tīklu un maksātnespējas reģistrus, gan Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās. Tas ir vienīgais veids, kā mēs sasniegsim vienu no Eiropas Savienības fundamentālajiem mērķiem – lielāku mijiedarbību ar iedzīvotājiem.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Paziņojumā par Hāgas programmu, ar ko 2005. gada 10. maija Komisija vērsās pie Parlamenta un Padomes, bija norādīts, ka viena Komisijas īpašajām prioritātēm ir līdz 2011. gadam nodrošināt efektīvu Eiropas tiesiskuma telpu civiltiesību jomā, norādot uz tiesas lēmumu atzīšanu un izpildi un savstarpējās atzīšanas principu, jo šie pasākumi ir reāls līdzeklis Eiropas Savienības iedzīvotāju pārrobežu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai.

Eiropas Savienība paplašinās, un tās iedzīvotāji dzird aicinājumus kļūt mobilākiem. Tajā pašā laikā personu pārvietošanās Kopienas teritorijā rada sarežģījumus saistībā ar autentisko dokumentu nodošanu. Dažādie viedi, kā dalībvalstis risina autentisko dokumentu savstarpējās atzīšanas problēmu, nozīmē, ka pašlaik šo dokumentu pārvietošanās ir sarežģīts jautājums un pastāv ierobežojumi attiecībā uz to dokumentu skaitu un veidu, kurus atļauts nodot tālāk.

Komisijai ir jāīsteno konkrēti pasākumi, lai nekavējoties izveidotu kopīgu, īpaši pielāgotu un vienotu sistēmu gan autentisko dokumentu izpildei, gan savstarpējai atzīšanai visās dalībvalstīs, tādējādi ievērojami atvieglojot iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienas dzīvi.

Tajā pašā laikā, ņemot vērā nekustamo īpašumu publisko reģistru sistēmu strukturālās un organizatoriskās atšķirības, no šī Kopienas instrumenta ir jāizslēdz piekļuve zemes un īpašumu valsts reģistriem. Izņemot šo gadījumu, autentiska dokumenta pierādījuma spēku un īstenošanas iespējamību tam paredzētajam mērķim attiecīgajā dalībvalstī var noraidīt tikai tad, ja pastāv nopietnas un pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu, vai arī tā atzīšana ir pretrunā ar attiecīgās valsts sabiedrisko politiku.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties referentam Medina Ortega kungam par labi sagatavoto dokumentu.

  Toomas Savi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti augstu vērtēju Komisijas ierosmi sagatavot rīcības plānu e-tiesiskuma jomā. Biju ļoti pārsteigts, uzzinot, ka šāda ierosme vēl nav īstenota. Es gribētu pateikties kolēģei Diana Wallis par šī neatliekamā jautājuma risināšanu ļoti atbilstīgā veidā. Tehnoloģiju straujā attīstība ir devusi mums efektīvus instrumentus, ko mums vajadzētu nevilcinoties likt lietā.

Bet ak vai! Tā ir nesusi mums arī jaunas problēmas, to skaitā e-noziegumus, piemēram, nelikumīgu novērošanu, krāpšanu, kiberkaru un daudzus citus. Eiropas Savienībai ir pienācis pēdējais laiks izveidot tiesību aktus par e-noziegumu definīciju, izmeklēšanu un sodīšanu. E-noziegumi sniedzas pāri valstu robežām, un tādēļ tie jāapkaro pārvalstiskā līmenī. Es ceru, ka Komisija ļoti drīz nāks klajā ar likumdošanas iniciatīvu šajā jautājumā.

  Costas Botopoulos (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! E-tiesiskums – elektroniskais tiesiskums. Vai mēs varam teikt, ka tāds ir iespējams darbībā, ko vada cilvēka vājums un spēks – ļoti cilvēcīgas īpašības? Nē! Vai ir iespējams tiesiskums bez robežām? Kā jūs teicāt, atkal nē! Jo tā ir cilvēcīga rīcība, kas ir atšķirīga katrā pasaules daļā.

Vai šie divi „nē” nozīmē, ka mums ir jānovēršas no tehnoloģiju jauninājumiem? Protams, atkal nē! Mums ir jācenšas izmantot cilvēces inovācija. Informācijas portāls: jā! Datu apmaiņa: jā! Zināšanas par tiesu sistēmu savstarpējo neatkarību: jā! Ieguldījums Eiropas nācijas izveidē: jā! Bet kopīgs anonīms tiesiskums – un es nesaku, ka jūs tā darāt jūsu ziņojumā – nē!

Mans tēvs, kurš bija tiesnesis, nebūtu pārāk sajūsmināts par to, ka es aizstāvu elektronisko tiesiskumu Eiropas Parlamentā. Ja es no Eiropas Parlamenta uzrunāju savu tēvu, kurš ir aizsaulē, es varu viņam pateikt, ka zinu, ka tiesiskums vienmēr būs cilvēks, tā aizstāvis un tiesnesis – nevis Dieva, bet sirdsapziņas priekšā.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE). – (RO) Es gribētu apsveikt šo ierosmi par autentisko dokumentu pārvietošanos Eiropā, jo tā veicinās personu un preču pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā. Kaut gan fiziskās robežas ir likvidētas, juridiskās robežas pastāv joprojām. To pierāda sarežģītās, katrā valstī atšķirīgās procedūras valsts iestāžu pārstāvja klātbūtnē parakstītu līgumu izpildei.

Mūsu pienākums ir dot katram iedzīvotājam iespēju bez papildu procedūrām piemērot Eiropas autentisko dokumentu Eiropas Savienības dalībvalstī, ja šis autentiskais dokuments ir izdots citā dalībvalstī.

Es atzinīgi vērtēju Wallis kundzes ierosmi un ziņojumu par e-tiesiskumu, jo esmu pārliecināts, ka šī ziņojuma pieņemšana nodrošinās Eiropas iedzīvotājiem piekļuvi Eiropas juridiskajai un tiesu sistēmai, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Ātra pierādījumu apkopošana ar iespējami zemākajām izmaksām un tiesas procesu vienkāršošana, izmantojot vienkāršus, praktiskus instrumentus, pārrobežu procesos atvieglos iedzīvotāju piekļuvi tiesu sistēmai. Lai to panāktu…

  Armando França (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Dati kundze! E-tiesiskums ir nozīmīgs solis ceļā uz piekļuves nodrošināšanu likumam, tiesiskumam un tiesām. Es atzinīgi vērtēju šo ierosmi un apsveicu referenti un Francijas prezidentūru. E-tiesiskuma projekts tika apspriests arī Portugāles prezidentūras laikā, un tādēļ Portugālei nācās vadīt izmēģinājuma projekta izstrādi un īstenošanu; šis projekts dos visiem iedzīvotājiem iespēju vienkāršāk, lētāk, ērtāk un savā valodā piekļūt pakalpojumiem citā dalībvalstī.

Šis daudzvalodu portāls jāveido tā, lai tas būtu noderīgs iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam ir vajadzīga juridiska palīdzība un sākotnējas juridiskas konsultācijas par pārrobežu juridiskajām problēmām. E-tiesiskuma portāls jākoordinē un jāvada grupai, kas būs atbildīga arī par dalībvalstu informācijas saskaņošanu un nodrošinās šīs informācijas sadarbspēju. E-tiesiskuma projekts kalpos cilvēkiem un stiprinās mūsu demokrātiju. Es atzinīgi vērtēju portāla darba uzsākšanu 2009. gada decembrī.

  Marcin Libicki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es vēlos apsveikt Wallis kundzi ar lielisko ziņojumu un pievērst jūsu uzmanību diviem jautājumiem. Būdams Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājs, es esmu ievērojis, cik bieži Eiropas Savienības iedzīvotāji nav informēti par savām tiesībām, un, gluži pretēji, kā viņi reizēm ir pārliecināti, ka drīkst iejaukties lietās, kurās viņiem nav tiesību iejaukties. Tādēļ šis interneta portāls, ko dēvē arī par e-tiesiskuma portālu, neapšaubāmi palīdzēs Eiropas Savienības iedzīvotājiem sazināties ar Eiropas Parlamentu un Parlamenta Lūgumrakstu komiteju.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vēl kādam jautājumam, ko savā runā minēja Wallis kundze, proti, tam, ka mums ir jāciena vietējie likumi. Šo jautājumu pirms 250 gadiem uzdeva slavenais franču filozofs Šarls de Monteskjē, kurš teica, ka, rakstot likumus plašākai teritorijai, vienmēr ir jāatceras, ka mazajiem reģioniem, mazākām teritorijām – un šajā gadījumā tās ir Eiropas Savienības dalībvalstis – ir savas tradīcijas, kuras ir jāciena.

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi! Nesen kādā diskusijā Parlamenta Prezidijā izskanēja vispārējs viedoklis, ka tiem deputātiem, kuri jau ir runājuši, vēlreiz vārdu dot nevajag. Tomēr, kā mēs Spānijā sakām, Ziemassvētku noskaņā mēs izņēmuma kārtā dosim vārdu Romagnoli kungam.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es nevaru runāt visu vārdā, tomēr es ceru, ka neatkarīgie deputāti ir vienisprātis, ka kopējā tiesiskuma telpa dod neapstrīdamas priekšrocības Eiropas Savienības iedzīvotājiem, un tādēļ atbalsta ierosmi šajā jautājumā.

Dāmas un kungi! Mēs gandrīz visi bijām šeit pirms dažām minūtēm, un es nevēlos lieki atkārtot to, kas jau ir pateikts, un tādēļ tā vietā es gribētu novēlēt jums visiem un, galvenais, Eiropai un daudzajiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kuri jūt, ka viņu dzīves līmenis ir apdraudēts, labklājību un, protams, tiesiskumu jaunajā gadā.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ir labi, ka panākumus gūst integrācija juridiskajā nozarē, kas līdz šim tradicionāli bija nacionālajām valstīm rezervēta joma. Tas atbilst mūsu Eiropas Savienības iedzīvotāju mainītajiem dzīves apstākļiem. Taču – šis apsvērums ir izskanējis jau vairākas reizes – integrācija nedrīkst pārāk tālu iejaukties no tradīcijām izaugušās struktūrās, kuras, un tas ir vissvarīgākais, darbojas. Ne visu var mērīt ar vienu olekti.

Autentisko instrumentu un valsts reģistru organizācija daudzās dalībvalstīs ir pilnīgi atšķirīga. Austrijā – bet ne tikai tur – ir senas notariātu tradīcijas un augsts drošības un uzticamības līmenis kā valsts reģistru birojiem. To nedrīkst apdraudēt bez pamatota iemesla; tas ir, tikai tādēļ, ka visur nav šādu profesiju. Tāpēc es saku ,,jā” integrācijai un savstarpējai atvērtībai, bet samērīgā veidā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Katrā dalībvalstī ir citāda tiesiskā sistēma un atšķirīgi administratīvo dokumentu atzīšanas principi. Tādēļ mums ir jācenšas izveidot pēc iespējas vienkāršāku autentisko dokumentu pārrobežu apriti. Tomēr mums ir jāatceras, ka situāciju un tiesību aktu noteiktības un drošības garantēšana ir svarīgāka par dokumentu kustības vienkāršošanu.

Mums ir jāsaskaņo arī administratīvo dokumentu atzīšanas principi, lai atvieglotu mūsu pilsoņu ikdienas dzīvi un vienkāršotu uzņēmumu darbu. Patiesi, viņi no mums to gaida. Šādi noteikumi noteikti ietaupīs laiku un naudu. Mums ir jāstrādā, lai izveidotu saskaņotu pamatu autentisko dokumentu savstarpējai atzīšanai atsevišķās dalībvalstīs, taču mēs nekādā gadījumā nedrīkstam paplašināt šīs sistēmas darbības jomu, iekļaujot tajā dokumentus, kas neatbilst galvenajiem kritērijiem.

  Rachida Dati, Padomes priekšsēdētāja. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Prezidentūra ir veltījusi lielu uzmanību jūsu darbam pie šiem trim jautājumiem.

Jūsu ziņojumi, pirmkārt, apliecina jūsu interesi par šiem jautājumiem, un es zinu, ka mums nākotnē vēl būs citas iespējas tos apspriest. Es vēlētos vēlreiz pateikties Medina Ortega kungam par viņa piezīmēm un ieguldījumu. Mums ir jāpanāk progress autentisko dokumentu aprites un atzīšanas jomā.

Jūs pareizi teicāt, ka spriedums Unibankas lietā ir pamats rīcībai un autentisko aktu definīcijai. Kā pirms brīža uzsvēra Gauzès kungs, šis ir lielisks ziņojums, kas palīdzēs uzlabot tiesu sadarbību. Es gribētu sniegt paskaidrojumu arī Wallis kundzei: tas skars visus Eiropas iedzīvotājus, tomēr mums ir jāstrādā tā, lai izveidotu arī apstākļus patiesas savstarpējas uzticēšanās izveidei. Tas ir vajadzīgs tiesiskajai noteiktībai.

Es gribētu minēt arī Wallis kundzes iesaistīšanos elektroniskā tiesiskuma jomā. Jums taisnība, tas ir veids, kā uzlabot piekļuvi tiesām. Neaizmirsīsim, ka 10 miljoni cilvēku, šķiet, ir iesaistīti pārrobežu tiesas procesos, un tātad ir vajadzīgas efektīvas saziņas metodes. Atkārtošu Barrot kunga vārdus: „Mums ir jāsaglabā uzticība šim mērķim.” Zdravkova kundzes runā izskanēja atbalsts šai nostādnei, jo tiesu sistēmu iekļaušana tīklā paver mums daudz iespēju.

López-Istúriz White kungs, es piekrītu jūsu teiktajam, ka mums ir jādara vairāk, lai aizstāvētu neaizsargātus pieaugušos un it sevišķi vecus cilvēkus, un es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu, kas pilnībā atbilst mūsu ieteikumiem un mērķiem. Esmu pateicīga par Gill kundzes komentāriem, jo viņas ieguldījums padara šo ziņojumu ļoti praktisku.

Komisāra kungs, arī jūs izrādījāt interesi par šiem jautājumiem, un es ceru, ka mūsu šodienas debates spēs bagātināt apspriešanu, ko jūs, kā es zinu, pašlaik organizējat.

Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es vēlos prezidentūras vārdā pateikties visiem runātājiem. Izteiktie komentāri bija ļoti profesionāli un ļoti praktiski. Vēl vairāk, tie dod mums pārliecību par nākotni un parāda ES interesi par jautājumiem, kas skar Eiropas iedzīvotāju aizsardzību.

Manā vērtējumā Francijas prezidentūras darbs tiesiskuma jomā ir šāds: temati ir bijuši praktiski, lēmumi ir bijuši praktiski, un mūsu mērķi ir bijuši pat vēl praktiskāki. Man šī bija vēl viena iespēja uzturēt dialogu ar šo Parlamentu; tas atbilst ne tikai jūsu darbam plenārsēdē un komitejā, bet arī visām tematiskajām konferencēm par šiem jautājumiem, ko organizēja Francija.

Esmu jums pateicīga par lielisko sadarbību, kas izveidojusies starp Padomi un Parlamentu. Turklāt tā deva mums iespēju gūt ļoti straujus panākumus. Es atceros prezidentūras sākumu, kad mēs apspriedām mūsu mērķus un prioritātes. Varu jums pateikt, ka mērķi ir sasniegti un prioritātes ir nostiprinātas, un es ticu, ka prezidentūras, kuras sekos Francijas prezidentūrai, noteikti turpinās šo virzienu.

  Priekšsēdētājs. – Dati kundze! Man kā priekšsēdētājam ir jāpateicas jums un Padomes prezidentūrai par jūsu veikto darbu un arī par jūsu personīgajām pūlēm iepriekšējos sešos mēnešos.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Dati kundze, dāmas un kungi! Pirmkārt, es gribētu norādīt attiecībā uz Medina Ortega kunga ziņojumu, ka saistībā ar 1. Briseles regulu mēs gatavojamies rīkot sanāksmes par autentisko dokumentu atzīšanu. 2009. gada sākumā mēs pieņemsim ziņojumu par 1. Briseles regulas piemērošanu un pētīsim, kāda veidā šo regulu pārskatīt šī gada laikā.

Otrkārt, kā es nupat teicu, mēs rīkosim vēl vienu sanāksmi par mantojumiem un laulību līgumiem. Tādēļ jautājums par autentiskajiem dokumentiem tiks izvirzīts arī saistībā ar Zaļo grāmatu, kurā būs plašāk aplūkoti visi valsts dokumenti. Šo Zaļo grāmatu plānots izdot 2009. gada beigās.

Nav šaubu, ka dokumentu brīvā aprite ir jāuzlabo, bet, kā pilnīgi pareizi teica Dati kundze, mums joprojām ir jānodrošina tiesiskā noteiktība, ko var panākt tikai tad, ja ir patiesa savstarpēja uzticēšanās. Tas ir viss, kas man sakāms par šīm sanāksmēm par autentiskajiem dokumentiem, kuriem mēs grasāmies pievērst lielu uzmanību 2009. gada nākamajos mēnešos.

Attiecībā uz e-tiesiskumu es tiešām varu apstiprināt, ka Komisija pašlaik izpilda līgumus, kas dos iespēju izstrādāt Eiropas e-tiesiskuma portāla sākuma variantu iepriekš noteiktajos termiņos, un, kā jau uzsvērts, sodāmības reģistru tīkls man jau šķiet ļoti daudzsološa norāde par e-tiesiskuma iniciatīvas panākumiem nākotnē.

Visbeidzot, kā jau es teicu, mēs ļoti uzmanīgi sekosim līdzi, kā tiks īstenota Hāgas Konvencija par neaizsargātu cilvēku aizsardzību. 2009. gadā mēs skaidri redzēsim, kādi uzlabojumi ir sagaidāmi un vai mums vajadzēs Kopienas ierosmi šajā jautājumā, lai vienkāršotu Hāgas Konvencijas noteikumu oficiālo īstenošanu. Es ar to domāju lietu nosūtīšanu un neaizsargātu cilvēku informēšanu par viņu tiesībām. Tāda ir Komisijas atbilde.

Ja atļaujat, priekšsēdētāja kungs, es gribētu personīgi apsveikt Dati kundzi, jo mums bija ārkārtīgi aktīva Francijas prezidentūra tiesiskuma jomā ar semināriem, kuros mēs, Parlaments un Komisija, bijām uzaicināti piedalīties. Šie semināri ļoti bagātināja debates un, es teiktu, lika pamatus šai jaunajai Stokholmas programmai.

Esmu jums ārkārtīgi pateicīgs par jūsu personīgo ieguldījumu, par Francijas prezidentūras prasmi uzklausīt un, pavisam vienkārši, par veidu, kādā arī jūs strādājāt jautājumos par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu un sodāmības reģistru paziņošanu, un par Eurojust stiprināšanu. Jūsu sasniegumi ir tiešām lieliski. Labi pastrādāts!

  Manuel Medina Ortega, referents. – (ES) Kaut gan šis Parlaments jau pēc dabas nav sevišķi dāsns laika ziņā, mums tomēr bija iespēja nepilnas stundas laikā zināmā mērā apspriest dažus neatrisinātus jautājumus, kad mēs pievērsāmies tiesiskuma problēmai. Manuprāt, ir jānoskaidro kāds punkts tieši attiecībā uz autentisko dokumentu. Autentiskais dokuments ir viena lieta, un privāts dokuments ir cita lieta, pat ja tas ir saistīts ar valsts notariātu.

Valsts notariāta apstiprinātu privātu dokumentu var atzīt par līgumslēdzēju gribas izpausmi. Ir tiesību sistēmas, kurās valsts notariāta funkcijas ir ierobežotas līdz apliecinājumam, ka līgumslēdzēju griba ir izteikta. Tas ir vispārēji atzīts saskaņā ar gribas patstāvības un tās esības atzīšanas principu.

Šeit mēs runājam par pilnīgi citu instrumentu. Mēs runājam par valsts dokumentu, par dokumentu, kas ir saistīts ar valsts varu pārstāvoša ierēdņa – lielākajā daļā valstu ar kontinentālu likumdošanu tas parasti ir notārs – klātbūtni. Tas paceļ dokumentu gandrīz tiesas sprieduma līmenī.

Tieši tagad šeit nav diskriminācijas saistībā ar valsti. Ja mēs pieņemtu noteikumus par Eiropas autentisko dokumentu, jebkurai Eiropas valstij varētu būt šāds dokuments, un tā varētu saņemt šo atzīšanu, taču šim nolūkam valstij vajadzētu piešķirt tādu pašu atzīšanu minētajā tiesiskajā sistēmā, kāda tai ir citās valstīs.

Citiem vārdiem sakot, autentisko dokumentu atzīšanai vajadzīgais trešais elements ir tāds, ka ārpus šīs valsts šāds dokuments nedrīkst radīt citādas sekas, nekā tas rada šajā valstī. Tātad, runājot konkrēti, Anglijas notariālais dokuments tiek atzīts kontinentā, taču tādā pašā mērā, kādā tas tiek atzīts saskaņā ar Anglijas likumiem. To nevar atzīt plašākā mērā. Piemēram, Anglijā izdotu juridisku dokumentu nevar atzīt Francijā tā, it kā tas būtu Francijas valsts dokuments, jo tam nepiemīt tādas pašas iezīmes. Tas ir pavisam cita veida dokuments.

Tādēļ šeit nav diskriminācijas. Tas ir mēģinājums izveidot kopīgu sistēmu visai Eiropas Savienībai, un es domāju, ka dažas valstis, kurās šādas sistēmas nav, iespējams, pieņems šāda veida dokumentu. Tādējādi vienota Eiropas dokumenta pieņemšana būtu nozīmīgs instruments.

  Diana Wallis, referente. − Priekšsēdētāja kungs! Baidos, ka es nevaru pretoties. Medina kungs apgalvo, ka autentiskajam dokumentam – un tādēļ es saku, ka mums jāskatās uzmanīgi un jāskatās dziļi – ir jābūt valsts dokumentam. Ja jūs skatāties uz Anglijas vispārējām tiesībām un uz angļu solicitor, kurš sagatavo aktus, tad angļu solicitor ir tiesas ierēdnis, kuru pilnvarojusi tiesa, un kurš tādējādi var sagatavot valsts dokumentu. Paskatieties uz to, lūdzu, un saprotiet to! Citās jurisdikcijās un citās juridiskajās kultūrās ir lietas, kas ir parastas un ir pelnījušās lielāku izpēti un iedziļināšanos.

Tagad es pārtraukšu šo ķildīgo noskaņu un vērsīšos pie Francijas prezidentūras lai pateiktu: ministres kundze, liels paldies par jūsu sadarbību un darbu, ko jūsu prezidentūras mēnešos veica jūsu personāls un pārējie! Tas bija lieliski. Mēs tik daudz izturējām, un jūsu noteiktība un vēlme tiešām padarīt labāku mūsu pilsoņu dzīvi tiesiskuma jomā ir ļoti augstu novērtēta. Paldies! Mums jūsu pietrūks.

  Priekšsēdētājs. – Man vajadzētu dot vārdu López-Istúriz White kungam, bet šis mans tautietis stāsta, ka viņš gribētu atdot minūti no sava laika Toubon kungam.

  Jacques Toubon (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tieslietu ministres kundze! Debašu nobeigumā es gribētu vērsties pie jums tieši kā pie šādas amatpersonas. Tiešām, ar Portugāles prezidentūru, Slovēnijas prezidentūru un šodien ar Francijas prezidentūru, tas ir, ar Rachida Dati kundzi kā zīmoga glabātāju, es patiesi ticu – un to es saku, ņemot vērā manu pieredzi kā bijušajam tieslietu ministram, – ka mēs esam pārvarējuši pavērsiena punktu un vairs neatkāpsimies.

Šodien ir noticis mēģinājums tuvināt un saskaņot juridiskās un tiesu sistēmas – kaut gan tās gluži dabiski uzlūko cita citu ar neuzticību, – un panākt to savstarpējo atzīšanu. Dažos gadījumos ir vērojami pat mēģinājumi ķerties pie likumdošanas, kas pilnībā vai daļēji ir veidota uz Kopienas pamatiem, kā tas ir, piemēram, ar tiesību aktiem par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu. No tā izriet, ka, pat neņemot vērā to, ko mēs esam izdarījuši vajadzības spiesti, piemēram, attiecībā uz drošību, krimināllikumu un cīņu pret terorismu, tagad mēs pievēršamies cilvēkiem, kuriem ir vajadzīgi noteikumi un strīdu risinājumi, kas tiek piemēroti visā Eiropā, jo šie cilvēki principā dzīvo ne tikai savā valstī, bet arī kaut kur citur, un viņiem ir attiecības ar ikvienu cilvēku visā Eiropā.

Šis punkts ir jāuzsver, priekšsēdētāja kungs! Nav šaubu, ka tā ir Francijas prezidentūras raksturīgākā iezīme. Tā teica visi mani kolēģi, tomēr ir jāuzsver, ka ir pārvarēts šis ir vēsturiskais pagrieziena punkts attiecībā uz sadarbību un likumdošanu tiesiskuma jomā. Es uzskatu, ka Eiropa vairs ilgāk nebūs tāda pati, ja cilvēki patiesi jutīs, ka Eiropas tiesiskuma telpa ir kaut kas vairāk nekā tikai skaisti vārdi.

  Antonio López-Istúriz White, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, tas bija ļoti labs risinājums, un es pateicos par laipnību, ko jūs parādījāt man un manam kolēģim.

Kas attiecas uz mani, tad es vienkārši augstu novērtēju visas runas un pateicības, it sevišķi dažas ziņojumam labvēlīgas runas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas sadarbību, strādājot pie mana ziņojuma.

Es gribētu īpaši minēt Rogalski kunga runu. Man kā Spānijas deputātam, kurš pārstāv Baleāru Salu reģionu, jāsaka, ka jūs varat būt pilnīgi drošs, ka iemesls, kāpēc es uzņēmos šā ziņojuma sagatavošanu, bija palīdzēt šiem cilvēkiem, šiem vecajiem cilvēkiem, kuri tagad dzīvo mūsu salās Spānijā kā pastāvīgie iedzīvotāji vai tūristi. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt viņiem šo aizsardzību.

Tādēļ nevienam nepalika nepamanīts tas, ka attiecībā uz savu valsti es izteicu cerību, ka tā drīzumā varētu ratificēt un parakstīt Hāgas Konvenciju.

Es neesmu vienisprātis ar ministri tikai vienā jautājumā. Kā jūs redzējāt, es neminēju nevienu citu prezidentūru. Es pievienojos ikvienam, kurš nobeigumā teica, ka mēs būtu priecājušies, ja šī Francijas prezidentūra būtu daudz ilgāka. Daudziem no mums tā šķita pārāk īsa.

Tā bija vienīgā mana viedokļa atšķirība.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks šodien plkst. 11.30.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.00 un atsāka plkst. 11.35.)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Louis Grech (PSE), rakstiski. – Šī ierosme ir mēģinājums izveidot skaidru un visaptverošu sistēmu autentisko dokumentu turpmākai vispārējai atzīšanai un to īstenošanas atvieglošanai.

Līdz šim dalībvalstu attieksme pret autentisko dokumentu atzīšanu bija nekonsekventa, tādējādi radot iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiesisku nenoteiktību un neparedzamas situācijas.

Izveidojot kopīgu sistēmu autentisko dokumentu savstarpējai atzīšanai un izpildei, Eiropas Savienība būs ieguvēja laika ekonomijas un zemāku izmaksu ziņā, un, vēl svarīgāk, pieņems vienkāršotas procedūras. Tas veicinās arī autentisko dokumentu apriti, padarot tos drošākus.

Autentiskā dokumenta izpildes iespējamība un tā augstākā pierādījuma vērtība varētu veicināt ekonomikas attīstību un integrāciju Eiropas Savienībā, atvieglojot preču un pakalpojumu apriti. Ekonomiskās krīzes laikā tas ir īpaši svarīgi, un es gribētu pēc iespējas drīzāk redzēt šī tiesību akta īstenošanu.

Es atzinīgi vērtēju arī to, ka šis ziņojums ir ierobežots līdz autentisko dokumentu jomai, un tajā ir respektēta privātu nolīgumu un citu pārejas kategoriju dokumentu specifika.

SĒDI VADA H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs