Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2696(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0629/2008

Debates :

PV 18/12/2008 - 13.2
CRE 18/12/2008 - 13.2

Balsojumi :

PV 18/12/2008 - 14.2
CRE 18/12/2008 - 14.2

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0641

Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2008. gada 18. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13.2. Nikaragva
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Nikaragvu(1). .

 
  
MPphoto
 

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētājas kundze! Vārda brīvība, tiesu iestāžu neatkarība un demokrātijas pamatprincipu nodrošināšana ir apdraudētas šajā Latīņamerikas valstī. Mūsu uzdevums un pienākums kā ES parlamentāriešiem ir atbalstīt Nikaragvas tautas tiesības un nepārprotami vēstīt Nikaragvas valdībai, ka mēs nepieļausim šo tiesību pārkāpumu, bet gādāsim, lai ES un ANO izdarītu vajadzīgo spiedienu Nikaragvas pilsoņu cilvēktiesību nosargāšanai un nodrošināšanai..

Es ceru, ka šo vēstījumu, skaļi un skaidri iemiesotu šajā rezolūcijas priekšlikumā, sadzirdēs tie, kam tas domāts, un steidzami tiks veikti vajadzīgie pasākumi, lai uzlabotu situāciju.

 
  
MPphoto
 

  Manuel Medina Ortega, autors.(ES) Mums ir rezolūcijas priekšlikums par Nikaragvu, kurā mums jāņem vērā vairāki faktori. Vispirms ir sūdzības par krāpšanu – vismaz divās Nikaragvas un Leones pašvaldībās – , un tas liek apšaubīt 9. novembra vēlēšanu rezultātus. No otras puse, mums ir valdība, kas ir centusies atrisināt dažas problēmas, kuras ierobežo cilvēktiesības Latīņamerikā, proti, nabadzības, analfabētisma, zīdaiņu mirstības, ūdens pieejamības un īpašumtiesību uz savu zemi trūkuma problēmu.

Tāpēc, ielūkojoties šajā problēmā, mums skaidri jānošķir šie divi aspekti. No vienas puses, mums ir jāatbalsta un jāaizstāv cilvēktiesības to tradicionālajā izpratnē kā politiskas tiesības, bet, no otras puses, mums ir jāmudina Nikaragvas valdība turpināt palīdzēt valsts vistrūcīgākajiem slāņiem. Mums, protams ir arī jānodrošina, lai opozīcija varētu izpildīt savu uzdevumu, mums ir jānostājas pret krāpšanu, un mums ir jāatbalsta NVO darbs. Tomēr iznākumam jābūt līdzsvarotam..

Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa ir iesniegusi vairākus grozījumu priekšlikumus, cenšoties izveidot galīgo tekstu līdzsvarotāku attiecībā uz apgalvojumiem par pamattiesību pārkāpumiem, par to, vai jāuzsāk kriminālizmeklēšana un par vairākām pašvaldībām, kurās kaut kādi pārkāpumi patiešām ir bijuši.

Īsi sakot, mēs gribam nosodīt minētos politisko pamattiesību pārkāpumus, bet neiekrītot galējībās un nenostādot Nikaragvas valdību grūtā situācijā, lai tā varētu izpildīt savu uzdevumu un atbalstīt vistrūcīgākos sabiedrības slāņus.

 
  
MPphoto
 

  Pedro Guerreiro, autors. - (PT) Priekšsēdētājas kundze, gluži tāpat, kā Parlaments ir rīkojies attiecībā uz citām valstīm, kuras ir veikušas pasākumus, lai stiprinātu un aizsargātu savu valsts suverenitāti un neatkarību, proti, savas tiesības pieņemt lēmumus par savu tagadni un nākotni, un kuras ir izstrādājušas plānu emancipācijai, sociālajam progresam un solidaritātei ar pasaules tautām, Eiropas Parlaments uzsāk vēl vienu nepieņemamu un nicināmu iejaukšanās mēģinājumu, šoreiz attiecībā uz Nikaragvu.

Šo debašu un šī rezolūcijas priekšlikuma nolūks ir nepārprotami palīdzēt tiem, kas atbalsta un sekmē centienus radīt šķēršļus un destabilizēt tādu demokrātisku un suverēnu valsti kā Nikaragva. Eiropas Parlamentam vajadzētu nevis sagrozīt situāciju un faktus un mēģināt dot Nikaragvai pamācības par demokrātiju, bet atmaskot Eiropas Savienības antidemokrātiskos centienus īstenot ierosināto, jau noraidīto Eiropas līgumu, pilnīgi neņemot vērā Francijas, Nīderlandes un Īrijas iedzīvotāju suverēni pieņemtos demokrātiskos lēmumus.

Eiropas Parlamentam būtu vajadzējis nevis iejaukties lietās, par kurām var lemt tikai Nikaragvas iedzīvotāji, bet noraidīt nehumāno Atgriešanās direktīvu, kas pārkāpj imigrantu – tostarp daudzu Latīņamerikas iedzīvotāju - cilvēktiesības, un nosodīt ES līdzdalību attiecībā uz noziedzīgajiem CIP lidojumiem.

Eiropas Parlamentam vajadzētu nevis atdarināt Savienoto Valstu atbalstīto iejaukšanos, bet nosodīt Eiropas Savienības nepieņemamo šantāžu attiecībā uz Nikaragvu un pieprasīt, lai tā izpilda šai valstij dotos solījumus.

Šīs iniciatīvas sponsorus patiešām uztrauc tas, ka Nikaragva ir apņēmusies uzlabot savu iedzīvotāju dzīves apstākļus uztura, veselības un izglītības ziņā, atbalstot tos, kuri atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā. Vislabākais veids, kā Eiropas Parlaments var nosodīt šos iejaukšanās centienus, ir patiesi atzīt un solidarizēties ar Nikaragvu, kā to ir izdarījušas Latīņamerikas tautas. Tādēļ atļaujiet pateikt vēlreiz: „Beidziet izlikties, ka jūs varat dot pamācības pasaulei.”

 
  
MPphoto
 

  Leopold Józef Rutowicz, autors. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Nikaragva ir ļoti maza, nabadzīga un parādos iegrimusi valsts ar ļoti zemiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju.

Šai valstij ir bijis maz veiksmes. To ir pārvaldījušas grupas ar dažādu politisko pārliecību, tā ir bijusi Amerikas karaspēka okupācijā un ir tikusi iesprostota starp Kubu, PSRS un ASV. Turklāt šo valsti ir postījis sausums un tajā ir plosījušās viesuļvētras, no kurām viena 1999. gadā prasīja 6 000 dzīvības, un tā, iespējams, bija viesuļvētra ar vissliktāko slavu un visspēcīgākā viesuļvētra pasaulē. Politiskās izmaiņas un cīņas par varu ir iedragājušas Nikaragvas attīstību, tāpat kā tas ir noticis daudzās Latīņamerikas un Āfrikas valstīs. Šī situācija ir izraisījusi cilvēktiesību pārkāpumus un tādu tiesību aktu sagatavošanu, kas ir pretrunā ar starptautiskajām konvencijām.

Eiropas Savienība attiecībā uz palīdzības sniegšanu šīs valsts iedzīvotājiem uzskata, ka ir nepieciešams šīs valsts pārvaldē ieviest demokrātijas principus, kā arī pielāgot tiesību aktus, lai tie būtu saskaņā ar starptautiskajām konvencijām. Nikaragva, ja tai būtu demokrātiska valdība, varētu kļūt par vienu no loceklēm Dienvidamerikas Valstu Savienībā, kas turpmāk varētu kļūt par Eiropas Savienības sabiedroto globālās politikas jomā. Demokratizācijas procesa ietvaros Nikaragvas politiķiem ir svarīgi veikt pasākumus, kas minēti šajā rezolūcijā, kuru es atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Raül Romeva i Rueda, autors.(ES) Cilvēktiesību aizstāvju tiesību aizsardzību, pēc manām domām, nevar pakļaut nekādai šķirošanai, pamatojoties uz politiskām simpātijām vai antipātijām. Mēs šajā Parlamentā pārāk bieži tiecamies pasludināt ļoti bargu spriedumu par tiem, ar kuriem mums nav kopīgu konkrētu politisko ideālu, un pārāk enerģiski aizstāvēt tos, kurus mēs uzskatām par sabiedrotajiem.

Man ir jāuzsver, ka, runājot par cilvēktiesībām, šim jautājumam ir jāpievēršas, raugoties no vispārēja viedokļa.

Risks, ar ko mēs saskaramies šodien, ir arī rezolūcijā par Nikaragvu, ko ir iesniegušas noteiktas politiskās grupas.

Mums ir jāpatur prātā konteksts. Šis konteksts mums skaidri parāda, ka valstī ir nabadzības situācija, kas jārisina steidzami, izmantojot radikālus strukturālus pasākumus. Man šķiet, ka Nikaragvas pašreizējā valdība dara daudz no tā, kas ir jādara, lai risinātu šo problēmu.

Tomēr ir arī svarīgi atcerēties, ka cīņa pret nabadzību nevar būt savienojama ar to cilvēku vajāšanu un aizskaršanu, kuri dažādu iemeslu dēļ nepiekrīt oficiālajai nostājai.

Patiesa demokrātija ir tāda, kas pieļauj domstarpības, debates un vārda brīvību.

Pēdējā laikā Nikaragvā ir īstenojušās konkrētas situācijas, kas ir jāizceļ. Dažas no tām ir pozitīvas, piemēram, tas, ka jūlijā tika atcelts Krimināllikuma 204. pants, kas noteica kriminālu sodāmību par homoseksualitāti. Būdams Eiropas Parlamenta apvienotās grupas lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu tiesību jautājumos priekšsēdētāja vietnieks, es esmu par to gandarīts.

Tomēr citas situācijas ir negatīvas un dziļi uztraucošas, piemēram, daudzie piemēri, kad mums ir bijis iemesls nožēlai saistībā ar sieviešu situācijas pasliktināšanos. Proti, ir notikusi to sieviešu vajāšana, kas aizstāv sieviešu seksuālās un reproduktīvās tiesības, inter alia, sniedzot atbalstu jaunai sievietei, kas tikusi izvarota, palīdzot viņai veikt abortu, lai glābtu viņas dzīvību.

Šādas lietas mēs nekad nedrīkstam atstāt neievērotas, un tās ir jāņem vērā pašreizējās sarunās par asociācijas nolīguma noslēgšanu. Tomēr es arī aicinu Komisiju konsultēties ar Parlamentu pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 

  Fernando Fernández Martín, autors.(ES) Šodien mēs apspriežam situāciju, ko Nikaragvā ir radījuši uzbrukumi dažiem cilvēktiesību aizstāvjiem, noteiktām pamatbrīvībām un demokrātijai.

Man nav jums jāatgādina šeit par Zoilamerica vai Ernesto Cardenal, vai Carlos Mejía Godoy, vai Jarquín, vai Sergio Ramírez, vai tik daudziem citiem Nikaragvas iedzīvotājiem, kuri tagad uzskata, ka viņu cerības par labāku Nikaragvu ir nodotas.

2006. gada novembrī Ortega kungs lūdza Nikaragvas iedzīvotājiem to, ko viņš nosauca par jaunu izdevību, un viņi demokrātiskā veidā to viņam deva. Mēs tagad zinām, kādēļ tā viņam bija vajadzīga. Kopš tā laika patvaļa, nepotisms un korupcija ir nostiprinājusies valdības iestādēs, sasniedzot kulmināciju ar 9. novembra vēlēšanu rezultātu viltošanu. Pirms tam tika pieņemti daži ļoti nopietni lēmumi, piemēram, dažu opozīcijas partiju juridiskā statusa anulēšana vai draudi un iebiedēšana attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības locekļiem, žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem.

Prezidents D. Ortega salīdzināja Eiropas Savienības valdības ar mušām, kas nosēžas netīrumos, un uzskatīja ārvalstu palīdzību, ko Nikaragva saņēma, tikai par kripatām. Drīz viņš saprata, ka Venecuēlas naftas nav tik daudz, lai viņš varētu iztikt bez šīs attīstības palīdzības.

Kad mēs būsim gatavi pāriet uz lēmumu pieņemšanas posmu sarunās par Eiropas Savienības Asociācijas nolīgumu ar Centrālameriku, Nikaragvas valdībai būs jāsaprot, ka tā vienmēr var ar mums rēķināties kā ar sabiedroto un draugu, bet cilvēktiesību ievērošana, vārda brīvība un demokrātija mums ir, īsi sakot, nosacījums, no kura mēs nekad neatkāpsimies, jo mēs uzskatām, ka no tā, vispirmām kārtām, ieguvēji būs Nikaragvas iedzīvotāji.

 
  
MPphoto
 

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE).(ES) Pašvaldību vēlēšanas Nikaragvā notika šā gada 9. novembrī. Tāpat kā iepriekšējās reizēs, ir apšaubīta vēlēšanu procesa demokrātiskā likumība. Ir izvirzītas apsūdzības krāpšanā, un ir notikušas demonstrācijas ar sadursmēm dažādu politisko partiju atbalstītāju starpā. Daudzi cilvēki ir tikuši ievainoti, un padziļinājusies politiskā krīze, kurā šī valsts ir iegrimusi.

Divas politiskās partijas nespēja izvirzīt kandidātus pašvaldību vēlēšanām. Tas ir nepieņemami, jo šādi tiek liegtas visu pilsoņu pamattiesības uz politisko līdzdalību.

Turklāt mēs esam saņēmuši tiešus paziņojumus no cilvēktiesību organizāciju pārstāvjiem, kuros mums ir stāstīts par pilsoniskās sabiedrības noskaņojumu, kas apšauba tiesu sistēmu, par pārvaldes represiju mehānismiem, kuru dēļ tiesas priekšā ir sauktas aptuveni 17 sabiedriskās kustības organizācijas, un par neatkarīgo žurnālistu un pat Eiropas Komisijas delegācijas vajāšanu.

Visu šo iemeslu dēļ mums jārunā skaļi un jāpieprasa, pirmkārt, politiskajām partijām nosodīt vardarbības aktus, ko veikuši to piekritēji, un, otrkārt, pašai valdībai atjaunot telpu demokrātiskai līdzdalībai, ievērot vārda brīvību, pārtraukt aizliegt gājienus un ļaut visām nevalstiskajām organizācijām saņemt starptautiskās sadarbības palīdzību, nevis tikai Venecuēlas palīdzību valdību atbalstošajām apvienībām.

Turklāt ir jāatceļ kriminālatbildība par grūtniecības pārtraukšanu gadījumos, kad ir apdraudēta mātes dzīvība.

Visbeidzot, ES Asociācijas nolīguma ar Centrālameriku sarunu kontekstā mēs aicinām Komisiju atgādināt Nikaragvai, ka tai ir jāievēro tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principi. Tomēr tas nedrīkst kavēt Eiropu arī turpmāk sniegt palīdzību Nikaragvas iedzīvotāju attīstībai un labklājībai, jo mēs vēlamies, lai viņiem būtu vislabākā iespējamā nākotne.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, politiskā situācija Nikaragvā pasliktinājās, gatavojoties 9. novembra pašvaldību vēlēšanām. Daudzie starptautiskās sabiedrības un jo sevišķi ES un Komisijas misiju pasākumi un aicinājumi saglabāt mieru ir tikuši ignorēti.

Krīzi attiecībās ar galveno opozīcijas partiju pēc balsošanas izraisīja balsu skaitīšanas un rezultātu paziņošanas apstākļi. Konstitucionāli liberālā partija noraidīja rezultātus un protestēja pret šīm vēlēšanām kā pret masveida krāpšanu. Pilsoņu kustības, baznīca, darba devēju apvienības un starptautiskā sabiedrība ir prasījusi, lai tiktu vēlreiz pārskaitītas balsis vai organizētas jaunas vēlēšanas. Turklāt politiskās iestādes un jo sevišķi parlaments ir nonācis strupceļā, jo nav panākta vienošanās starp divām galvenajām partijām.

Mūsu misijas Nikaragvā vadītāju ziņojumos un Komisijas nosūtīto vēlēšanu ekspertu ziņojumā ir minēti vēlēšanu noteikumu un starptautisko konvenciju pārkāpumi. Komisija ar dalībvalstu piekrišanu un pēc konsultēšanās ar citiem partneriem 10. decembrī nosūtīja vēstuli Nikaragvas iestādēm, piedāvājot savu atbalstu saskaņotam problēmu risinājumam valsts politisko spēku starpā, lai izbeigtu šo krīzi un atjaunotu pilsoņu uzticību demokrātiskajām struktūrām. Šajā vēstulē arī tika paziņots par budžeta palīdzības programmu izmaksu apturēšanu, sākot ar 2009. gada 1. janvāri, kā arī par apspriešanās posma sākumu ar Nikaragvas iestādēm par pašreizējo situāciju un metodēm, kā pārorientēt Eiropas sadarbību ar šo valsti.

Man turklāt ir jāpaskaidro, ka Komisija nav atcēlusi savu 2008. gada palīdzību Nikaragvai – 20 miljoni eiro ir sadalīti, ietverot ārkārtas humāno palīdzību, – un viss, kas bija piešķirts šim gadam, tiks maksāts, ja tiks izpildīti katram projektam izvirzītie nosacījumi.

Attiecībā uz 2009. gadu budžeta palīdzībai piešķirtie 57 miljoni eiro nav atcelti, bet ir apturēti. Sadarbība tiks koncentrēta uz programmām un pasākumiem, kas garantē, ka palīdzība sasniedz saņēmējus – Nikaragvas iedzīvotājus - tiešā veidā, nevis ar valdības starpniecību.

Es gan piebilstu, ka ārlietu ministrs Samuel Santos 12. decembra vēstulē komisārei Ferrero-Waldner pauda savu neapmierinātību ar šo pasākumu. Viņš vēlreiz apstiprināja rezultātu derīgumu un pauda savu vēlmi sākt dialogu par sadarbības pasākumiem, ko Komisija ir paredzējusi veikt, cik drīz vien iespējams.

Visbeidzot, atbildot uz vienu no runām, es teiktu: Komisija nepārprotami cer, ka pašreizējā krīze tiks atrisināta, cik drīz vien iespējams, un jebkurā gadījumā tā nozīme, ko puses ir piešķīrušas demokrātisko principu un vērtību ievērošanai un labai pārvaldībai, ir vairākas reizes nostiprināta ES Asociācijas nolīgumā ar Centrālameriku. Sarunas par šo asociācijas nolīgumu dos iespēju sekmēt debates par šiem principiem, kā arī par to piemērošanu praksē.

Šī ir informācija, ko es varu jums sniegt; es zinu, ka Ferrero-Waldner kundze kopā ar Komisijas dienestiem

uzrauga šo situāciju ļoti cieši.

Es vēlētos pateikties jums un pateikties visiem runātājiem par Nikaragvas situācijas jautājuma izvirzīšanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. Nikaragvai ir daudzas steidzamas problēmas: politiskā korupcija un korupcija policijā, tiesu sistēmas neatkarības trūkums, iespējami krāpnieciskas vēlēšanas, pieaugoša nabadzība, analfabētisms, slikta veselības aprūpe. Tomēr tas, ka Nikaragva, atšķirībā no Eiropas, aizsargā savus bērnus pirms dzimšanas, nav viens no tās pārkāpumiem.

Mums Eiropā ir labklājība, lai rūpētos par mūsu mātēm un bērniem, bet mēs ļaujam iznīcināt vairāk nekā miljonu bērnu, pirms viņi piedzimst. Nikaragva ir nabadzīga, tomēr joprojām ar atzinību izturas pret saviem bērniem. Nikaragvai ar visām tās problēmām ir demogrāfiska nākotne, turpretim mēs Eiropā, kas kritizējam Nikaragvu, saskaramies ar skarbu demogrāfisku ziemu.

Mums ir jāpalīdz Nikaragvai izveidot spēcīgu demokrātiju, stipru, godīgu ekonomiku, efektīvu izglītības un veselības aizsardzības sistēmu un jāpalīdz viņiem rūpēties par savām ģimenēm, savām sievietēm un bērniem, nevis jāiznīcina viņi ar legalizētu grūtniecības pārtraukšanu.

 
  

(1) Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika