Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 18. decembris - Strasbūra

13.3. Krievija: uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem un tiesas prāva Annas Poļitkovskas slepkavības lietā

  Priekšsēdētāja. - Nākamais jautājums ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par Krieviju⁽¹⁾.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētājas kundze, Krievija ir viena no vissvarīgākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm. Citu lietu starpā tās atbildībā ir piegādāt procentuālā izteiksmē lielu daļu no ES dalībvalstīm vajadzīgās enerģijas. Turklāt šodienas Krievija nav tāda, kāda šī valsts bija iepriekš. Šajā ziņā mēs esam gandarīti, jo no visas sirds novēlam Krievijai būt modernai un demokrātiskai valstij, ar kuru mēs varam sadarboties, lai sekmētu mieru un labklājību pasaulē. Diemžēl mūsu vēlmes un tagad mūsu uzticības veidošanos ir satricinājuši cilvēktiesību pārkāpumi un tiesiskuma neievērošana, kas vēl arvien notiek Krievijā, kaut arī daudz mazākā pakāpē. Labs piemērs ir pilnībā nepieņemamais veids, kādā Krievijas iestādes ir nodarbojušās ar visu lietu kopumā attiecībā uz Anna Politkovskaya nežēlīgo slepkavību, kas notika 2006. gadā.

Ar šo rezolūcijas priekšlikumu mēs aicinām Krievijas valdību darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu to, ka Krievijas uzsākto virzību pretī demokrātiskām reformām un tās konsekvento sadarbību ar ES nepakļauj briesmām tie cilvēktiesību pārkāpumi, kas vēl arvien notiek šajā valstī.

  Józef Pinior , autors. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, vakar šeit runāja Elena Bonner - Saharova balvas pasniegšanas ceremonijā, kuru viņa apmeklēja kopā a savu meitu, Tatjana Yankelevich. Viņas vārdi vēl arvien atbalsojas šajā telpā. Tie patiešām bija nozīmīgi vārdi, kas pauž vēstījumu šodienas Eiropai, šodienas pasaulei no cilvēka, kurš pārdzīvojis totalitāro režīmu Krievijā un kurš pārstāv Krievijas patieso balsi šodienas pasaulē.

Mums Eiropas Parlamentā rada bažas pašreizējā situācija šajā lielajā valstī. Juristi un cilvēktiesību aktīvisti tiek vajāti, iebiedēti, viņiem tiek draudēts ar vardarbību, un viņi dzīvo bailēs par savām dzīvībām. Tas viss ir Krievijas pašreizējās politiskās sistēmas neatņemama daļa.

2008. gada 4. decembrī policija pārmeklēja arhīvus, kas atradās organizācijas „Memorial” birojos, kura ir ievērojama cilvēktiesību iestāde, kas darbojas totalitārisma noziegumu reģistrēšanas jomā. Man ir jāatzīst, ka es nevaru iedomāties, kādi iemesli varēja būt Krievijas iestādēm, lai sagrābtu organizācijai „Memorial” piederošo aprīkojumu, tās datorus vai tās datus par gulaga laika posmu. Es neredzu nekādu izskaidrojumu tam, kādēļ šādi dati varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību mūsdienu Krievijā.

Mums ir bažas arī par Anna Politkovskaya slepkavu tiesas procesu. Mēs ne tikai ceram, ka tiesas procesā tiks precīzi noskaidrots, kurš izdarīja šo slepkavību, kurš bija par to atbildīgs un kurš deva rīkojumus par tās veikšanu, mēs arī ceram, ka tiesa izskaidros visus apstākļus, kas ir saistīti ar šo satriecošo slepkavību. Tādēļ šim tiesas procesam ir jābūt atvērtam žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļiem un visiem tiem, kuri vēlas uzraudzīt tiesvedību.

Es arī domāju, ka cilvēktiesību klauzulai ir jāieņem redzama vieta pamatnolīgumos starp Eiropas Savienību un Krieviju. Patiesā Krievija ir tāda, kādu to vakar Eiropas Parlamentā aprakstīja Bonner kundze.

  Erik Meijer, autors. − (NL) Priekšsēdētājas kundze, pēc 1991. gada Krievija kādu brīdi bija zeme ar atklātām politisko uzskatu atšķirībām un daudzpartiju sistēmas politiskām debatēm, un dažādiem viedokļiem par nākotni. Diemžēl šis visdemokrātiskākais laika posms bija saistīts arī ar administratīvu nekompetenci, uz labu laimi veiktu privatizāciju un korupciju. Haotiskais laika posms, kad valsts prezidents bija B. Jeļcins, 20. gadsimta deviņdesmitajos gados radīja apstākļus, lai atgrieztos pie stipras, centrālas pārvaldes bez lielām iespējām opozīcijai vai kritiskai, analītiskai žurnālistikai.

Lai gan tagad, pretēji tam, kas notika komunistu ēras laikā, daudzas partijas piedalās vēlēšanās, vara atkal pieder vienai partijai, citas partijas tiek sistemātiski sabotētas, un valdošās partijas vadītājs tiek slavināts. Liela sabiedriskās domas daļa atbalsta šo vadītāju, un tai nav laika kritikai, alternatīvām vai opozīcijai. Tam tā arī ir lemts palikt, jo Krievija ir pēkšņi kļuvusi bagāta un veiksmīga, pateicoties gāzes un naftas eksportam. Rezultātā iespējas patiesai demokrātijai ir stipri ierobežotas.

Tie, kas iebilst pret pašreizējiem valdošajiem uzskatiem, norāda uz milzīgo plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, slepenības augsto līmeni, neiecietību, autonomo reģionu ierobežotajām tiesībām, attieksmi pret etniskajām minoritātēm, vardarbīgajām situācijām Ziemeļkaukāzā, nevērību attiecībā uz ekonomiski vājiem reģioniem, iesaucamo ļaunprātīgu izmantošanu, homoseksuāļu diskrimināciju, dažu slepkavu nesodāmību, vienpusīgu partijisku policijas un tiesu sistēmas izvēli un nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumu.

Mums ir jājūt līdzi kritiķiem. Mēs varam palīdzēt šiem kritiķiem, rādot labu piemēru un atbalstot cilvēktiesību pasākumus cīņā pret cilvēku pazušanām, iebiedēšanām, slepenību un slepkavībām. Praksē valstis, kurās parlamentārā demokrātija darbojas labi, neviļus atbalsta pretējo.

Mēs nepalīdzam kritiķiem, izveidojot raķešu vairogu vai atbalstot Gruzijas centienus okupēt Abhāziju un Dienvidosetiju. Tā tiek uzskatīta par naidīgu rīcību, kas tikai izraisa iedzīvotāju saliedēšanos ar Putin kungu. Mēs viņiem nepalīdzam arī, ja gāzes un naftas nepieciešamības dēļ piedodam cilvēktiesību pārkāpumus Krievijā. Rezolūcija pamatoti paziņo, ka mūsu kontaktos ar Krieviju cilvēktiesībām, tiesiskumam un demokrātijai ir jābūt prioritātei.

  Tunne Kelam, autors. − Priekšsēdētājas kundze, šīs debates ir krietni aizkavējušās. Mēs turpinām citēt vārdus „savstarpējā atkarība”. Šī savstarpējā atkarība attiecas ne tikai uz enerģētiku un tirdzniecību. Tā attiecas arī uz vērtībām, taisnīgumu, cilvēka cieņu un patiesību. Tās ir vērtības, ar kurām Krievija ir sevi saistījusi, kad tā kļuva par Eiropas Padomes locekli.

Šīm debatēm ir mums jāatgādina par mūsu kopīgo atbildību attiecībā uz satraucošo regresu demokrātijas un cilvēktiesību jomā Krievijā.

2008. gada 3. decembrī Krievijas 17 cilvēktiesību grupas nosūtīja kopīgu paziņojumu Eiropas Savienībai. Viņi mums saka, ka Eiropa nav piemēroti reaģējusi uz to, kas notiek Krievijā un saistībā ar Krievijas attiecībām ar kaimiņvalstīm, piemēram, Ukrainu un Gruziju. ES nav pieprasījusi Maskavai ievērot tādus pašus standartus, kādus tā pieprasa ievērot citiem partneriem. Tieši šī kļūda, viņi secina, ir ļāvusi Krievijas iestādēm rupji pārkāpt cilvēktiesības un starptautiskos tiesību aktus.

Vakar Elena Bonner mums sniedza Andreja Saharova vēstījuma būtību: dari to, kas tev ir jādara; dari to, ko tev liek tava sirdsapziņa. Ja mēs to nedarīsim, mēs riskējam kļūt līdzatbildīgi par taisnīguma un cilvēktiesību apspiešanu kaimiņvalstīs, pragmatiski cenšoties nodrošināt pašiem sev enerģijas piegādes.

Vai mēs varam kaut ko mainīt? Visi tie cilvēki, kuri ir piedzīvojuši nežēlību un padomju totalitārisma šķietamo visvarenību, var jums apliecināt, ka mēs varam kaut ko mainīt, ja mēs nopietni novērtēsim paši savas vērtības. Krievijas iedzīvotāji ir pelnījuši baudīt tādas pašas vērtības un tādu pašu tiesiskumu kā mēs.

  Ewa Tomaszewska, autore. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Krievijā slepkavība un nogalināšana pastāvīgi tiek izmantota kā līdzeklis, lai apklusinātu cilvēktiesību aktīvistus un ikvienu, kurš domā atšķirīgi.

Maskavā 28. oktobrī tika nogalināts Krievijas reģiona jezuītu vadītājs, tēvs Otto Messmer un tēvs Victor Betancourt no Ekvadoras. 31. augustā tika nogalināts Magomet Yevloyev. Ir notikuši arī mēģinājumi atņemt dzīvību Ahmed Kotiev, Zurab Tsetchoev, Dimitri Kraiuchin, Stanisław Dmitriewski un Karina Moskalenko. 4. decembrī Krievijas valsts prokurori organizēja kratīšanu organizācijas „Memorial” birojos, kuras laikā tika konfiscēta datubāze, kas satur detalizētu informāciju par tūkstošiem cietušo Staļina režīma laikā.

Tiesas procesi attiecībā uz Anna Politkovskaya un Alexander Litvinienko slepkavībām parāda, ka Krievijas iestādes mēģina aizkavēt taisnīgu iznākumu un ka tās mēģina nepieļaut to, lai pasaule uzzina, kurš pasūtīja šīs slepkavības. Miermīlīgu protestētāju aresti un iesaucamo terorizēšana Krievijā ir izplatīta prakse.

Es asi protestēju pret cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā. Es prasu, lai Krievijas iestādes pārtrauc vajāt cilvēktiesību aktīvistus.

  Michael Gahler, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, mēs esam daudzkārt pauduši savu vēlmi sadarboties ar Krieviju. Mēs vēlamies ekonomisko apmaiņu un politisko dialogu ar šo valsti. Eiropa un Krievija ir vajadzīga viena otrai. Tādēļ vēl jo satraucošāka ir situācija attiecībā uz tiesiskumu un demokrātiju šajā valstī, kuras iedzīvotāji jau tik daudzas desmitgades ir cietuši no padomju diktatūras.

Visi demokrātiskie rādītāji ir pazeminājušies, kopš amatā stājās Vladimir Putin: preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība, vārda, pulcēšanās un apvienošanās brīvība – un ne tikai politiskajām partijām vien – tiesu sistēmas neatkarība un minoritāšu tiesību ievērošana.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas vairākkārt šeit, Strasbūrā, paustais Krievijas nosodījums ir drūms pierādījums situācijai attiecībā uz pilsoņu tiesībām šajā valstī. Viena no lietām, ko parāda kratīšana 4. decembrī Pēterburgas Pētniecības un informācijas centrā „Memorial”, ir tā, ka pašreizējā vadība acīmredzami tiecas atbrīvoties no valsts staļiniskā mantojuma sloga un notušēt Staļina teroru. Tas nav labs pamats, lai attīstītos demokrātiska sabiedrība, no kuras ir atkarīga veiksmīga valsts ekonomiskā un sociālā attīstība, vai, lai tās Eiropas kaimiņi paļautos uz to kā uz uzticamu, miermīlīgu partneri.

Mūsu kopīgajās interesēs ir visos mūsu kontaktos ar valdību, pilsonisko sabiedrību un uzņēmēju aprindām uzstāt, lai notiktu atgriešanās pie tiesiskuma un demokrātijas Krievijā.

  Janusz Onyszkiewicz, ALDE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Krievija ir mums pārāk svarīga, lai mēs nebūtu nobažījušies par to, kas notiek šajā valstī. Komunistu laikos ne jau vārda brīvība bija īstā problēma. Problēma bija saistīta ar cilvēka brīvību pēc runāšanas. Šodien situācija, šķiet, ir pat sliktāka. Tagad uz spēles ir likta ne tikai brīvība, bet pat cilvēku dzīvība.

Rezolūcija nosauc daudzās un šokējošās cilvēktiesību aktīvistu slepkavības vai to cilvēku slepkavības, kurus valsts vai vietējās iestādes uzskata par neērtiem citu iemeslu dēļ. Cilvēkiem, kuri ir atbildīgi par šīm slepkavībām, tiek ļauts pazust no valsts, kā, piemēram, Anna Politkovskaya slepkavu lietā, vai viņiem tiek ļauts paslēpties, izmantojot savu parlamentāro privilēģiju, kā, piemēram, Alexander Litvinienko slepkavu lietā. Šī satraucošā situācija nozīmē, ka mums būs grūti izturēties pret Krieviju kā pret valsti, kura patiesi vēlas atbalstīt tiesiskuma pamatprincipus.

  Mikel Irujo Amezaga, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Es atvainojos par iepriekšējo apjukumu attiecībā uz manas runas secību.

Cilvēktiesības un brīvība ir Eiropas Savienības vissvarīgākie pīlāri, un tiem ir arī jābūt pamatā mūsu dialogam ar Krieviju.

Diemžēl pārkāpumu saraksts kļūst garāks ar katru dienu, un grūtības, ar kurām savā darbā saskaras cilvēktiesību aktīvisti, arī palielinās dienu no dienas.

Starp daudzām citām lietām pēdējos mēnešos ir notikuši vairāki cilvēktiesību pārkāpumi. Ir noticis uzbrukums Nižņijnovgorodas Tolerances veicināšanas fonda konsultanta Stanislav Dmitrievsky mājai. Bruņotas vienības ir nolaupījušas un piekāvušas Ingušijas cilvēktiesību aizstāvi Zurab Tsetchoev. Cilvēktiesību jurista Ilyas Timishev radinieki ir aizturēti, nopratināti, un pret viņiem ir slikti izturējušies.

Es šeit arī atgādinātu, ka pagājušajā nedēļā, 12. decembrī Spānijas valdība nolēma izdot Murat Gasayev Krievijai. Gasayev kungu, kurš ir čečenu izcelsmes Krievijas pilsonis, 2004. gadā aizturēja Krievijas slepenie dienesti, un viņu spīdzināja trīs dienas, kā ziņo Amnesty International.

Gasayev kungs bēga uz Spāniju, kur viņš 2005. gadā meklēja patvērumu. Viņa iesniegums tika noraidīts, pamatojoties uz slepenu ziņojumu, ko sagatavoja Spānijas iestādes un kuram nevarēja piekļūt ne viņš, ne viņa advokāts.

Spānija ir parakstījusi Konvenciju pret spīdzināšanu, un viņa izdošanas pamatā - lai tā varētu notikt - ir diplomātiskās garantijas, ko sniegušas Krievijas iestādes.

Neskaitāmi cilvēktiesību organizāciju ziņojumi ir atkārtoti pauduši bažas par spīdzināšanas izmantošanu Krievijas Federācijā, jo sevišķi Ziemeļkaukāza republikās, piemēram, Čečenijā un Ingušijā.

Ja Murat Gasayev tiks izdots, pastāv ļoti reālas briesmas, ka viņš tiks pakļauts spīdzināšanai un citiem nežēlīgas apiešanās veidiem, kad viņš būs Krievijas apcietinājumā.

Nobeigumā — un pašlaik, kā norunāts, es izmantoju uzstāšanās laika papildu minūti — es atkārtošu kaut ko no tā, ko teica manas grupas kolēģis Horácek kungs. Pagājušā gada jūlijā viņš atgādināja, ka ieslodzītie „Yukos” lietā Mikhail Khodorkovsky un Platon Lebedev ir ieslodzīti Čitas cietumā Sibīrijā. Tur ir arī citi.

Tādēļ es vēlētos pieprasīt, lai mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu viņu atbrīvošanu un arī mudinātu Krieviju īstenot dzīvē vārda brīvību un preses brīvību un netraucēt nevalstisko organizāciju darbu. Visi šie faktori ir būtiski svarīgi mūsu kopīgai nākotnei Eiropā.

  Andrzej Tomasz Zapałowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šodien vēlreiz kritika ir vērsta pret Krievijas valdību par tādu darbību pieļaušanu vai dažreiz pat izraisīšanu, kuras nepavisam nesaskan ar pilsoniskuma principiem, kas ir pamatprincipi ikvienā civilizētā valstī. Krievi ir sašutuši par cilvēktiesību aktīvistu nolaupīšanu, iebiedēšanu vai pat slepkavību. Tomēr tajā pašā laikā Krievijā ir arī nozīmīgs atbalsts šai pašai valdībai, neskatoties uz to, cik kliedzoši tā apspiež visu opozīciju.

Krievu lielākajai daļai patīk stingra vadība – pat nežēlīga vadība. Krievi vēlas atjaunot Krievijas impēriju neatkarīgi no tā, kā šis rezultāts tiek panākts. Eiropa izliekas to neievērojam, jo ekonomiskās intereses, protams, ir vissvarīgākās. Un liela daļa Krievijas iedzīvotāju vēlas, lai bijušās padomju republikas atkal apvienotos ar Krieviju, pat tās, kuras šodien ir Eiropas Savienībā. Tas rada pat nopietnāku problēmu nekā Krievijā notiekošie cilvēktiesību pārkāpumi. Un tomēr, neskatoties uz lielajām briesmām, mēs turpinām klusēt par šo jautājumu.

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Krievija ir Eiropas lielākā un tuvākā kaimiņvalsts un, pateicoties mūsu tirdzniecības attiecībām, arī viena no vissvarīgākajām. Šo iemeslu dēļ tas, kas notiek Krievijā, Eiropai ir ļoti svarīgs. Tāpat arī tam, kas notiek Krievijā, ir ļoti liela ietekme uz Eiropu. Šo iemeslu dēļ, kā arī tajā ietverto cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, šī ir ļoti nozīmīga rezolūcija.

Es gribētu uzsvērt to, ka es šajā Parlamentā - šeit, Strasbūrā - tikos ar Gary Kasparov, kad viņš bija Krievijas prezidenta amata kandidāts. Viņš ieradās kā goda viesis, kad viņš bija kandidāts. Kasparov kungs mums toreiz skaidroja, ka Kremļa attieksme pret politisko aktivitāti ir tāda, ka viņi uzskata viņu par musinātāju un noziedznieku – tas ir daudz kas tāds, par ko mēs runājam šodien – un viņš ir pakļauts rupjai rīcībai, un viņam vai viņa atbalstītājiem vienmēr draud apcietināšana.

Dažreiz šāda veida rīcība sniedzas pāri Krievijas robežām un pat iesniedzas Eiropas Savienībā. Lūgumrakstu komitejas nesen notikušajā braucienā uz Bulgāriju šīs valsts pareizticīgā baznīca, kas tiek pakļauta smagai vajāšanai Bulgārijā, mūs informēja par Krievijas ietekmi viņu situācijā.

Mums jāliek pie malas apsvērumi par mūsu bailēm par energodrošību, kas mīkstina mūsu attieksmi pret Krieviju un liek mums iet uz pirkstgaliem viņu klātbūtnē, un jārunā ar Krieviju stingri un skaidri, atgādinot viņiem, ka viņi ir Eiropas Padomes locekļi un ir parakstījuši Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Strasbūras vienošanos, un mums ir jāpieprasa, lai viņi ievēro demokrātiju un cilvēktiesības Krievijā un ārpus tās robežām.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, problēmas ar tiesiskumu Krievijā nav nejaušas novirzes, bet gan vēzis, kas sistemātiski izplatās. Mēs esam V. Putin ēras 2. posmā ar Medvedev kungu kā „dekorāciju maiņu”, un trešais posms pašlaik ir sagatavošanā.

Putin kungs sāka savu pirmo posmu ar otro Čečenijas karu, ar uzbrukumu mazai valstij, uzbrukumu, kas līdzinājās genocīdam un kā pamatā bija masveida koloniālās intereses attiecībā uz tās izejvielām. Kopš tā laika jautājums ir saasinājies: tiesiskums un preses brīvība ir mazinājusies, cilvēktiesību aizstāvji, piemēram, Karinna Moskalenko, ir tikuši vajāti visu ceļu šurp uz Eiropas galvaspilsētu Strasbūru; mēs esam redzējuši pilnīgu progresa trūkumu un, kā es iepriekš teicu, ne tikai nejaušas novirzes, bet sistemātisku atlikušās nelielās demokrātijas un tiesiskuma zaudēšanu.

Tādēļ Eiropas Savienībai ir jāparāda ievērojami lielāks spars. Mūsu sarunās par nolīgumu mēs esam to parādā cilvēkiem – Anna Politkovskaya, Alexander Litvinienko un daudziem citiem, kuri ir miruši tādēļ, ka ir uzdrīkstējušies izmeklēt šīs novirzes vai saukt lietas īstajā vārdā.

Katrs, kas atklāti apspriež šo jautājumu Krievijā, pakļauj savu dzīvību riskam, un katru reizi ir runa par mistisku, neskaidru kontekstu. Tādēļ mums, kas dzīvojam brīvībā un relatīvā drošībā, ir pienākums nodrošināt, ka beidzot tiek ieviesta kāda skaidrība par šiem apstākļiem un ka mēs šajā Parlamentā vismaz darām, ko spējam: tas ir, runājam skaidri un atklāti ar visām Krievijas varas iestādēm. Galu galā tā ir vienīgā valoda, ko viņi saprot, kā vakar izskaidroja Elena Bonner savā aizkustinošajā runā.

Sekosim piemēram, ko mums ir parādījuši tādi drosmīgi cilvēki kā Elena Bonner un Andrei Sakharov, un beidzot pārtrauksim liekuļot un mānīt paši sevi. Teiksim tā, kā tas ir. Tas būtu labākais veids, kā mēs varētu izdarīt pakalpojumu Krievijas iedzīvotājiem.

  John Bowis (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, pirms diviem gadiem tika noslepkavota Anna Politkovskaya. Viņa tika nošauta mājās, liftā tajā namā, kurā viņa dzīvoja. Ierocis bija nomests viņai blakus. Tas notika gaišā dienas laikā. Toreiz jautājums bija „kurš nospieda gaili?”. Kopš tā laika jautājums ir bijis „kurš slepeni ietekmēja, kurš kustināja rokas, kurš nospieda gaili?”. Tā bija slepkavība mafijas stilā, bet viņa nekad nebija rakstījusi par mafiju. Viņa rakstīja tikai par Krievijas valdību un tās rīcību Čečenijā. Tas bija brīdinājums – brīdinājums citiem brīvi domājošiem žurnālistiem turēties tālāk no autoritārās jomas.

Tas panāks savu, ja vien pasaules viedoklis un ES iestāžu skaidrs vēstījums nepiespiedīs īstenot pareizu tiesas procesu un to personu pareizu atklāšanu, kuras deva rīkojumus. Mēs nevaram atgriezt Anna Politkovskaya atpakaļ dzīvē, bet mēs varam panākt taisnīgumu. Mēs varam pasludināt viņu par brīvības simbolu un nevis par apspiešanas simbolu. Šajā nolūkā mums ir jāapvienojas.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, mēs grasāmies beigt ārkārtīgi svarīgas debates, kurām, kā jau ir ticis teikts, bija jānotiek jau sen. Krievija ir mums svarīga visādā ziņā, bet jo sevišķi kā valsts, kurā ir jāievēro cilvēktiesības. Šajās cilvēktiesībās noteikti ietilpst ksenofobijas un homofobijas noraidīšana, un es vēlos aicināt visus deputātus nodrošināt, ka tiek ietverta skaidra atsauce uz šiem diviem Krievijas lielajiem ļaunumiem, kas rezolūcijas projektā pareizi tiek par tādiem uzskatīti, un ka viņi nepiekrīt svītrot šīs atsauces.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, rezolūcija atsaucas tieši uz nosodāmām lietām.

Šī rezolūcija nedrīkst būt steidzama rezolūcija, bet tai jābūt kā nepārtrauktam aicinājumam Krievijas iestādēm, jo mēs nosodām to izmantotās vajāšanas metodes. Šī rezolūcija ir aicinājums Krievijas iedzīvotājiem, aktīvistiem un Krievijas varoņiem, kuri cīnīsies par brīvību, līdz pienāks tāds laiks, kad nevienam nebūs jābaidās no vajāšanas par to, ka viņš vai viņa izmanto savas tiesības uz vārda brīvību.

Es uzskatu, ka mums būtu jādara zināms mūsu aicinājums Krievijas valdības un mūsu Eiropas Komisijas savstarpējo attiecību un sanāksmju kontekstā.

  Marcin Libicki (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs apspriežam cilvēktiesību pārkāpumus, piemēram, Politkovskaya kundzes slepkavību, kā arī citus gadījumus, kas ir notikuši Krievijā un kuri norāda uz šīs valsts terorisma politiku, kas vērsta pret tās iedzīvotājiem.

Mums ir jāapzinās tas, ka Krievija papildus saviem cilvēktiesību pārkāpumiem kļūst arī arvien vairāk imperiālistiska un pēc īsa pārtraukuma, kas bija deviņdesmito gadu sākumā, atkal apdraud savas kaimiņvalstis. Šo situāciju izraisa tas fakts, ka komunisms vēl nekad nav ticis oficiāli saukts pie atbildības un nosodīts. Šodien mēs varam runāt par Vāciju kā demokrātisku valsti, kas ciena savus iedzīvotājus, jo Vācija ir pārvarējusi Hitleru un savu nacisma pagātni.

Šodien mums ir jācenšas nodrošināt, ka gan šeit, šajā palātā, gan visur, kur vien mēs varam izmantot savu ietekmi, tiek izskatīta komunistiskā pagātne, jo tas ir vienīgais veids, kā apturēt Krievijas pašmāju terora politikas vilni un tās imperiālistiskās ambīcijas ārzemēs.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, 5. novembrī savā pirmajā ikgadējā Federācijas padomes uzrunā prezidents Medvedev skaidri atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Šī simboliskā atsauce šogad, Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas gadadienas gadā norāda uz jaunā prezidenta ieinteresētību jautājumos saistībā ar tiesu reformu un šo reformu ietekmi uz cilvēktiesībām. Viņa vārdi ir iepriecinoši, bet Eiropas Savienībai būs ļoti cieši jāuzrauga situācijas attīstība šajā jomā. Pēdējo dažu nedēļu realitāte mums ir vēlreiz atgādinājusi par lielajām problēmām, ar ko saskārušies Krievijas cilvēktiesību aizstāvji. Mēs, protams, esam uzmanīgi ieklausījušies dažādajos runātājos, priekšsēdētājas kundze. Viņi ir uzsvēruši nopietnos draudus attiecībā uz cilvēktiesībām Krievijā.

Tiesas process par slepkavību Anna Politkovskaya lietā ir sācies divus gadus pēc viņas nāves. Sākotnēji tas bija atklāts, tad tas turpinājās aiz slēgtām durvīm, tad atkal tas kļuva atklāts sabiedrībai. Tiesas procesam cieši sekos līdzi visi tie, kuri aizstāv vārda brīvību.

Kā mums atgādina augusta beigās policijas apcietinājumā nogalinātā Magomed Yevloyev slepkavība, Krievijā žurnālistika kļūst par aizvien bīstamāku profesiju.

Decembra sākumā policija pārmeklēja organizāciju „Memorial”, vienu no senākajām un prestižākajām nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar 20. gadsimta Krievijas sāpīgo pagātni. Šīs pārmeklēšanas rezultātā tika konfiscēti vēstures arhīvi par gulaga nometnēm.

Ja mēs patiešām gribam turpināt darbu, ko iesākām aprīļa konferencē par totalitāro režīmu veiktajiem noziegumiem Eiropā, konferencē, kuru es pats atklāju, tad ir pilnīgi skaidrs, ka vēsturniekiem noteikti ir jābūt netraucētai piekļuvei arhīviem. 4. decembrī veiktā pārmeklēšana ir satraucoša ziņa tiem, kuri uzskata, ka ir vajadzīgas debates un pie tam godīgas debates par pagātnes dziļajām brūcēm. Šīs debates ir vajadzīgas, lai turpmāk nodrošinātu nepieciešamos samierināšanas pasākumus.

Protams, ES un Krievijas iestāžu savstarpējās konsultācijas par cilvēktiesībām sniedz tik daudz iespēju vēlreiz atkārtot to, ka ir jāpilda tās saistības, kuras Krievija ir uzņēmusies cilvēktiesību jomā. Komisija turpina darbību pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu atbalstam, izmantojot arī Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvu.

Atbalsts tiesu reformai ir prioritāte arī mūsu sadarbības programmās ar Krieviju. Pēdējā sanāksmē ar Krieviju es kontaktējos ar jaunajām amatpersonām, kas ir atbildīgas par tieslietām, un es pilnībā esmu paredzējis turpināt ar viņiem prasīgu dialogu. Turklāt Eiropas Savienība un Krievija pašlaik ved sarunas par jaunu līgumisku pamatu, lai aizstātu pašreizējo partnerības un sadarbības nolīgumu.

Cilvēktiesību ievērošanai acīmredzami ir jābūt šī jaunā nolīguma pamatelementam. Sava vieta ir jāatrod tām saistībām, ko puses ir uzņēmušās ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Komisijas sistēmā; Komisija joprojām ir aktīva šajā aspektā. Ferrero-Waldner kundze ir lūgusi, lai es saku jums paldies par šo debašu ievadīšanu, un ir apliecinājusi man savu personīgo apņēmību. Es tai gribētu pievienot savu apņēmību, jo man ir šī iespēja uzturēt dialogu ar Maskavas iestādēm drošības un tieslietu jomā.

Tas ir viss, ko es varu teikt šajā jautājumā, priekšsēdētājas kundze. Es ceru, ka 2010. gads būs gads, kad Krievijas amatpersonām būs iespēja labāk pildīt savas saistības, jo šogad tas nav ticis darīts.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks tagad.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Urszula Gacek (PPE-DE), rakstiski. – Pašreizējā „Yukos” lietā turpinās smagi cilvēktiesību pārkāpumi. Piecus gadus pēc Mikhail Khodorkovsky aresta viņš un citas „Yukos” amatpersonas vēl arvien ir ieslodzītas apšaubāmos apstākļos. Visnopietnākās bažas rada lieta pret bijušo „Yukos” juristu Vasily Alexanyan, kurš kopš 2006. gada tiek turēts pirmstiesas apcietinājumā. Alexanyan kungs, kurš tagad atrodas tuvu nāvei, jo ir slims ar HIV/AIDS, limfātiskās sistēmas vēzi un tuberkulozi, ir paziņojis, ka viņš ir atteicies pakļauties šantāžai un sniegt nepatiesu liecību pret Khodorkovsky kungu, kas dotu iespēju saņemt medicīnisko aprūpi. Tādēļ viņa iepriekš kontrolējamais medicīniskais stāvoklis kļuva galēji sarežģīts. Pat neskatoties uz to, ka 2008. gada decembrī beidzas noilgums attiecībā uz apgalvojumiem, kas vērsti pret viņu, tiesu iestādes atbrīvos Alexanyan kungu tikai tādā gadījumā, ja viņš samaksās neaptverami lielu drošības naudu – 1,4 miljonus eiro. Bez tam pret galvojumu nav ticis atbrīvots Khodorkovsky kungs, kaut gan tas ir iespējams saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem un praksi. Izmeklētāji ir sagatavojuši neticamas jaunas apsūdzības pret Khodorkovsky kungu un gandrīz divus gadus ir turējuši viņu pirmstiesas apcietinājumā.

Šo un daudzu citu lietu izskatīšana atklāj lielus trūkumus Krievijas tiesu sistēmā. Šo cilvēku atbrīvošana būs kritērijs Krievijas panākumiem cīņā pret „juridisko nihilismu”. ES Partnerības un sadarbības nolīgumam ar Krieviju ir jābūt atkarīgam no tiesiskuma jautājumu atrisināšanas, ietverot jautājumu par politiskajiem ieslodzītajiem.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Krievija ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (OSCE) locekle, un tā ir pilnībā uzņēmusies saistības ievērot cilvēktiesības, vai vismaz tā tam vajadzētu būt, pamatojoties uz tās piederību. Tomēr valsts patiesā situācija cilvēktiesību jomā ir slikta. Saskaņā ar Maskavas cilvēktiesību biroja informāciju pastiprinās ksenofobija un homofobija, un tā rezultātā 2008. gadā rases, tautības, reliģijas un seksuālās orientācijas dēļ ir gājuši bojā 100 cilvēku. Oktobrī Krievijas jezuītu ordeņa vadītājs Otto Messmer un Ekvadoras garīdznieks Victor Betancourt tika nežēlīgi noslepkavoti viņu Maskavas dzīvoklī. Problēma ir tāda, ka Krievijas iestādes praktiski nenosoda šādus noziegumus.

Turklāt, ja jūs aizstāvat cilvēktiesības Krievijā, jūs paši sevi nostādāt īpaši bīstamā situācijā. Cilvēktiesību aktīvistiem šī situācija rada nopietnas bažas, tāpat kā tās problēmas, ar kurām ir jāsaskaras nevalstiskajām organizācijām, kas aizstāv cilvēktiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā ir izskatījusi daudzas lietas, ko iesnieguši Krievijas pilsoņi. Spriedumi liecina, ka daudzās lietās ir ietverti nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī apspiešana, ko veikušas Krievijas valsts iestādes.

Mums tagad ir nopietni jāņem vērā šie jautājumi, jo mums notiek sarunas par jaunu pamatnolīgumu, kas attiecībām starp ES un Krieviju nodrošina visaptverošu kontekstu. Sarunās, kas tika iesāktas ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē novembrī, ir jāatzīst cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas galvenais statuss. Mums ir arī jāpieprasa, lai Krievijas iestādes nekavējoties pildītu visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus.

Cilvēktiesību juristi, kas izskata apgalvojumus par ļaunprātīgu izmantošanu un tajā pašā laikā, izmeklējot lietas, uzņemas milzīgu personīgo risku, ir pelnījuši vislielāko cieņu par savu vērtīgo darbu. Viņiem būtu jāgarantē valsts aizsardzība un atbilstošs starptautiskās sabiedrības atbalsts.

(1) Sk. protokolu.