Indekss 
Debašu stenogramma
PDF 1339k
Ceturtdiena, 2008. gada 18. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"
1.  Sēdes atklāšana
 2.  Informācijas atklāšanas prasības vidējiem uzņēmumiem un konsolidētu pārskatu sastādīšanas pienākums - Grāmatvedības prasības attiecībā uz vidējiem uzņēmumiem (debates)
 3.  Eiropas autentiskais dokuments - E-tiesiskums - Pieaugušo juridiskā aizsardzība: pārrobežu ietekme (debates)
 4.  Oficiāla sveikšana
 5. Politisko grupu sastāvs: (sk. protokolu)
 6.  Balsošanas laiks
  6.1.  Grozījumi 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (A6-0509/2008, Jo Leinen) (balsošana)
  6.2.  Grozījumi 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (A6-0504/2008, Reimer Böge) (balsošana)
  6.3.  Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana (A6-0474/2008, Reimer Böge) (balsošana)
  6.4.  Elastības instrumenta izmantošana: mehānisms ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs (A6-0493/2008, Reimer Böge) (balsošana)
  6.5.  Budžeta grozījums Nr. 10/2008 (A6-0481/2008, Kyösti Virrankoski) (balsošana)
  6.6.  2009. gada izpilde, ar Padomes grozījumiem (balsošana)
  6.7.  Padomes grozītais Eiropas Savienības 2009. gada vispārējā budžeta projekts (visas iedaļas) (A6-0486/2008, Jutta Haug/Janusz Lewandowski) (balsošana)
  6.8.  Konvencija par pārvietojamām iekārtām un tās protokols par aeronautikas iekārtām (A6-0506/2008, Georgios Papastamkos) (balsošana)
  6.9.  Eiropas darba mobilitātes rīcības plāns (2007–2010) (A6-0463/2008, Monica Maria Iacob-Ridzi) (balsošana)
  6.10.  Mūžizglītība zināšanām, radošumam un jaunradei - darba programma „Izglītība un apmācība 2010. gadam” (A6-0455/2008, Ljudmila Novak) (balsošana)
  6.11.  Rotaļlietu direktīva (A6-0441/2008, Marianne Thyssen) (balsošana)
  6.12.  Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībām (A6-0438/2008, Jan Andersson) (balsošana)
  6.13.  Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET) (A6-0424/2008, Thomas Mann) (balsošana)
  6.14.  Vērtspapīru norēķini un finanšu nodrošinājuma līgumi (A6-0480/2008, Piia-Noora Kauppi) (balsošana)
  6.15.  Noguldījumu garantiju sistēmas attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu (A6-0494/2008, Christian Ehler) (balsošana)
  6.16.  Informācijas atklāšanas prasības vidējiem uzņēmumiem un konsolidētu pārskatu sastādīšanas pienākums (A6-0462/2008, Ieke van den Burg) (balsošana)
  6.17.  Padomes pieeja OLAF regulas pārskatīšanai (balsošana)
  6.18.  FRONTEX aģentūras un Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas EUROSUR novērtējums un turpmākā attīstība (A6-0437/2008, Javier Moreno Sánchez) (balsošana)
  6.19.  Viltošanas ietekme uz starptautisko tirdzniecību (A6-0447/2008, Gianluca Susta) (balsošana)
  6.20.  Grāmatvedības prasības attiecībā uz vidējiem uzņēmumiem (balsošana)
  6.21.  Eiropas autentiskais dokuments (A6-0451/2008, Manuel Medina Ortega) (balsošana)
  6.22.  E-tiesiskums (A6-0467/2008, Diana Wallis) (balsošana)
  6.23.  Pieaugušo juridiskā aizsardzība: pārrobežu ietekme (A6-0460/2008, Antonio López-Istúriz White) (balsošana)
  6.24.  Miera nostiprināšanas un valsts izveides perspektīvas pēckonflikta situācijā (A6-0445/2008, Nirj Deva) (balsošana)
 7.  Parlamenta sastāvs: sk. protokolu
 8.  Komiteju un delegāciju sastāvs: sk. protokolu
 9.  Balsojumu skaidrojumi
 10. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)
 11. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)
 12. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)
 13. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (debates)
  13.1. Zimbabve
  13.2. Nikaragva
  13.3.  Krievija: uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem un tiesas prāva Annas Poļitkovskas slepkavības lietā
 14.  Balsošanas laiks
  14.1.  Zimbabve (balsošana)
  14.2.  Nikaragva (balsošana)
  14.3.  Krievija: uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem un tiesas prāva Annas Poļitkovskas slepkavības lietā (balsošana)
 15.  Padomes kopējo nostāju paziņošana (sk. protokolu)
 16.  Lēmumi attiecībā uz atsevišķiem dokumentiem (sk. protokolu)
 17.  Rakstiskas deklarācijas, kas iekļautas reģistrā (Reglamenta 116. pants) (sk. protokolu)
 18.  Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana (sk. protokolu)
 19.  Nākamo sēžu datumi (sk. protokolu)
 20.  Sesijas pārtraukšana
 PIELIKUMS (Rakstiskās atbildes)


  

SĒDI VADA: ADAM BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

 
1.  Sēdes atklāšana
Visu runu video
  

(Sēdi atklāja plkst. 9.05)

 

2.  Informācijas atklāšanas prasības vidējiem uzņēmumiem un konsolidētu pārskatu sastādīšanas pienākums - Grāmatvedības prasības attiecībā uz vidējiem uzņēmumiem (debates)
Visu runu video
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts dienas kārtībā ir kopīgās debates par Ieke van der Burg kundzes ziņojumu Juridiskās komitejas vārdā par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu, ar kuru groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK attiecībā uz noteiktām informācijas sniegšanas prasībām vidējiem uzņēmumiem un konsolidētu pārskatu sagatavošanas pienākumu (COM(2008)0195 – C6-0173/2008 – 2008/0084(COD)) (A6-0462/2008), kā arī par Komisijas ziņojumu par grāmatvedības prasībām vidējiem uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 

  Ieke van den Burg, referente. (NL) Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos par kavēšanos. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem šie ir grūti laiki. Krīze ir skārusi ne tikai bankas un biržā kotētos uzņēmumus, bet arī tautsaimniecību kopumā, kā dēļ mazie un vidējie uzņēmumi ir spiesti atlaist darbiniekus. Tādēļ mēs, strādājot Eiropas labā, izdarītu vērtīgu darbu, sapurinot šo nozari.

Šajā vietā jārunā par pasākumiem, kas tika iesniegti pagājušajā vasarā saistībā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu — es nopietni strādāju pie vairākiem šī kopuma priekšlikumiem, tai skaitā pie Eiropas publiskās sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtiem, pie lielākām iespējām saņemt mikrokredītus un pie pazeminātas PVN likmes ieviešanas iespējām tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri apkalpo privātpersonas vietējā tirgū.

Ļoti būtisks jautājums mazākiem uzņēmumiem ir administratīvais slogs, no kura lielākā daļa ir uzlikta dalībvalstu valdībām un decentralizētajām varas iestādēm. Gadījumos, kur administratīvo slogu nosaka Eiropas tiesību akti, mēs ļoti aktīvi esam uzsākuši tā samazināšanu un atvieglošanu. Patiesībā tas attiecas arī uz šo dokumentāciju. Informācijas sniegšanas pienākumi un abas spēkā esošās direktīvas, kuras ir 25 un 30 gadus vecas un daudzkārt grozītas, šobrīd tiek pārskatītas un vienkāršotas, izmantojot paātrināto apstiprināšanas procedūru.

Šie pasākumi tomēr ir tikai mazs solis sloga atvieglošanas virzienā. Ir jāizdara daudz vairāk, tādēļ mēs skaidri izrādām savu nepacietību Parlamenta Juridiskajā komitejā. Šajā kontekstā mēs kopā ar likumdošanas dokumentāciju iesniedzām arī rezolūciju ar uzstājīgu prasību komitejai steidzami veikt mazo un vidējo uzņēmumu tiesību aktu detalizētu pārskatīšanu. Kā tas mēdz notikt, komiteja pati jau bija uzsākusi šo procesu. Nolūks ir panākt labāku Eiropas tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Agrāk, kad mēs apspriedām šo jautājumu un Radwan kunga ziņojumu Ekonomisko un juridisko lietu komitejā, mēs īpaši uzsvērām, ka problēmas atrisinājums būs nevis starptautisko grāmatvedības standartu padome, kas bija iesaistīta starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) izveidē mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet gan turpmāk panākamā saskaņošana, pamatojoties uz Eiropā pastāvošajiem tiesību aktiem.

Šīs diskusijas laikā tieši ziņojuma ēnu referents Lehne kungs ieteica, ka dalībvalstīm jādod iespēja jau šajā posmā izslēgt mikrouzņēmumus — īpaši mazos uzņēmumus — no Eiropas tiesību aktiem. Manuprāt, tas ir ārkārtas pasākums, kurš, lai arī to virzīja Stoiber grupa, nenozīmē fundamentālu vienkāršošanu ilgtermiņā, jo kā neobligāts pasākums tas novedīs pie būtiskām pretrunām dalībvalstu starpā.

Tādēļ galīgais mērķis un iespēja ir tālejošas saskaņošanas panākšana tādā mērā, ka uzņēmumi, kas nekvalificējas kā mikrouzņēmumi, gūst labumu no līdzīgas, ļoti vienkāršas sistēmas. Runājot par šo vienkāršo sistēmu, es vēlētos jums atgādināt par Paplašināmās uzņēmējdarbības pārskatu sniegšanas valodas (XBRL) piedāvātajām iespējām, jo šī sistēma dažādām iestādēm ļauj ļoti viegli ievadīt datus un pēc tam šos datus izmantot. Tādējādi arī uzņēmumiem būtu ērtāk un vieglāk iesniegt šāda veida datus, kurus pēc tam varētu izmantot visdažādākajos veidos.

Īsi sakot, mums drīzumā ir vajadzīgas atbilstošas debates kā atbilde grāmatvedības vidē pastāvošajai pretestībai par šo mikrouzņēmumu izslēgšanu. Komitejai jānāk klajā ar priekšlikumiem. Pēc tam mums vajadzētu atrast labāko metodi vidējiem uzņēmumiem, kā arī šiem ļoti mazajiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu pārredzamību un labas grāmatvedības sistēmu, kas ļaus tiem veikt konkrētas darbības, neapkraujot viņus ar milzīgu administratīvo slogu.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs, van den Burg kundze, dāmas un kungi, šodien Eiropas Parlaments izteiks savu spriedumu attiecībā uz priekšlikumu par vienkāršošanu. Šis ir pirmais no trim tiesību akta priekšlikumiem grāmatvedības jomā. Tā mērķis ir vienkāršot ekonomikas vidi Kopienas līmenī, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Šis pirmais priekšlikums ir labs sākums. Tā ir laba iespēja gan likumdevējiem, gan ieinteresētajām pusēm un Komisijai apmainīties viedokļiem un debatēt par jautājumiem, kuri jāiekļauj divos nākamajos priekšlikumos.

Kā pirms pāris nedēļām tika paziņots Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, nākamais priekšlikums būs vērsts uz administratīvā sloga samazināšanu mazajiem uzņēmumiem, kas ir visbiežāk sastopamais uzņēmējdarbības veids Eiropā.

2009. gada pirmajā ceturksnī Komisija iesniegs priekšlikumu, kas ļaus dalībvalstīm atbrīvot šos mikrouzņēmumus no pienākuma sagatavot gada pārskatus. Es vēlos uzsvērt, ka Komisijas priekšlikums ļaus samazināt administratīvo slogu tikai tik daudz, cik dalībvalstis to vēlēsies izmantot, jo tā būs tikai izvēles atkāpe.

Ārējie konsultanti ir aprēķinājuši, ka šis pasākums ļautu ietaupīt līdz pat EUR 5,8 miljardiem gadā. Tomēr šie ietaupījumi rastos tikai tad, ja visas dalībvalstis īstenotu šo izvēles atkāpi un neieviestu jaunus un nevajadzīgi ierobežojošus noteikumus.

Otra iniciatīva, kuru paziņoju septembra beigās, bija saistīta ar ceturtās un septītās grāmatvedības direktīvas pārskatīšanu un atjaunošanu. Pirmie tehniskie sagatavošanās darbi attiecībā uz šo pārskatīšanu ir jau sākušies. Sabiedriskā apspriešana par virzienu, kāds tai jāpiešķir tiks publicēti 2009. gada pirmajā ceturksnī.

Daudzi no jums priecāsies uzzinot, ka iespēju robežās tiks ņemti vērā Stoiber kunga vadītās augsta līmeņa grupas ieteikumi.

Atgriežoties pie priekšlikuma, kuram nesen tika piemērota paātrinātā procedūra, esam ļoti apmierināti, ka iestāžu sadarbības rezultātā šis jautājums ir atrisināts tik ātri.

Šodien es jūs aicinu balsot par procedūras pabeigšanu. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs.(BG) Komisāra kungs, mēs novērtējām, ka ar šo likumdošanas iniciatīvu saistītie priekšlikumi nav pietiekami vērienīgi. Tādēļ Ekonomikas komiteja mudina gan Komisiju, gan jūs personīgi ieņemt aktīvāku nostāju šajā jautājumā.

Tomēr tagad redzu, ka jūs runājat par ļoti nozīmīgu posmu, tādēļ mēs sagaidām aktīvākus pasākumus no Komisijas puses un pilnīgu Eiropas Parlamenta atbalstu, jo šie jautājumi ir ārkārtīgi nozīmīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, it īpaši pašreizējās finanšu krīzes kontekstā.

Kā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs vēlos izteikt viennozīmīgu atbalstu Komisijas iniciatīvai par birokrātijas samazināšanu vidējiem uzņēmumiem. Mēs atbalstām šo lūgumu un tādēļ atbalstījām arī paātrināto procedūru. Šodien šis priekšlikums tiks atbalstīts. Uzskatām, ka no šī brīža pilnībā atbalstīsim arī visus tos pasākumus, kurus esat gatavi īstenot.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Paul Gauzès, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, komisār, dāmas un kungi, ir skaidrs, ka mūsu grupa balsos par van den Burg kundzes ziņojumu, un apsveicu viņu saistībā ar darbu, kurš, kā mēs zinām, vienmēr ir paveikts ļoti labi.

Tomēr es vēlētos vērst jūsu uzmanību, ka mazie un vidējie uzņēmumi ne vienmēr atbalsta grāmatvedības prasību atcelšanu. Mēs saņemam daudz vēstuļu, kurās mūs lūdz būt uzmanīgiem, jo vienkāršošana ir lietderīga, bet tā var arī izraisīt pretēju efektu. Ļaujiet man paskaidrot, ko ar to domāju — grāmatvedību vajag vienkāršot, un tā ir rezolūcijas būtība, kas nosaka, ka Komisijai ir jāizsaka priekšlikums par grāmatvedības pamatprasībām maziem un vidējiem uzņēmumiem pēc iespējas ātrāk jeb, vēl precīzāk, līdz 2009. gada beigām. Tomēr tas nenozīmē pilnīgu atbrīvošanu no pienākumiem.

Kāpēc? Pirmkārt tādēļ, ka grāmatvedība dod iespēju uzņēmuma vadītājam vismaz reizi gadā novērtēt sava uzņēmuma stāvokli. Grāmatvedība ir arī ļoti noderīga uzņēmumu savstarpējās kreditēšanas jautājumos. To pieprasa arī bankas, lai pieņemtu lēmumu par aizdevuma piešķiršanu. Pastāv nodokļu saistības. Tādēļ nemaldināsim mazo uzņēmumu vadītājus sakot, ka viņi ietaupīs laiku un naudu, neveicot grāmatvedības uzskaiti. Tas novedīs pie katastrofas.

Tas, ko mums vajag, ir tādu grāmatvedības pamatprasību īstenošana, kas būtu piemērota mazajiem uzņēmumiem un atbrīvotu viņus no pārmērīgiem vai nevajadzīgiem pienākumiem. Tomēr, komisāra kungs, domāju, ka labākā vienkāršošana būtu reiz par visām reizēm piemērot noteikumu, ka katra dalībvalsts informāciju pieprasa tikai vienu reizi un uzņēmums nav spiests gatavot vienas un tās pašas atskaites un veidlapas atkārtoti, lai valsts iestādes saņemtu informāciju, kura tām jau ir pieejama.

Šādā veidā mēs varēsim palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, nodrošinot viņus ar grāmatvedības prasībām, kas ļauj izprast viņu uzņēmumu situāciju un atbrīvo viņus no pilnīgi bezjēdzīgiem administratīviem pienākumiem.

 
  
MPphoto
 

  Sharon Bowles, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ar prieku uzņemu ziņu par finanšu atskaišu sloga samazināšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Mazāki uzņēmumi nav vienkārši lielo korporāciju samazināts paveids, tādēļ dažas no lielajiem uzņēmumiem prasītajām atskaitēm uz maziem uzņēmumiem vispār neattiecas. Savukārt citas patērē pārmērīgus resursus un neatbilst situācijai tik daudzos un dažādos Eiropas mazos uzņēmumos, kā dēļ nekalpo sabiedrības interesēm. Nevajadzīgu atskaišu gatavošana nodara vairāk ļaunuma nekā labuma, tādēļ priecājos, ka no dažām esam atbrīvojušies. Turpināsim iesākto labo darbu!

Tomēr gan mana grupa, gan citi deputāti nepiekrīt tai galīgā ziņojuma teksta daļai, kas attiecas uz atbilstības tabulām. Komisija vēlējās, lai transponēšanas atbilstības tabulas būtu obligātas pat šajā nelielajā direktīvā, un tā ir arī mūsu nostāja. Padome nepiekritīs, jo uzskata to par nevajadzīgu slogu. Uz to es gribu atbildēt, ka tam nav jābūt kā apgrūtinājumam. Mums jāatrod veids, kā Eiropas Savienības tiesību aktu transponēšanu padarīt pieejamu. Pastāv milzīgs demokrātijas deficīts. Par to ir atbildīgas dalībvalstis, bet tiek vainota Eiropa.

Šobrīd ir vērojama līdzīga kritika kā gadījumā ar Lisabonas līgumu, jo ārpus konteksta dokuments nav saprotams. Tomēr šajā gadījumā sabiedrībai būtu jāprotestē vēl skaļāk, jo tas ir tas, ko katru dienu daudzu dalībvalstu valdības nodara saviem pilsoņiem un uzņēmumiem transponēšanas procesā. Runāsim atklāti. Tas nav Eiropas Savienības vājums. Tas ir dalībvalstu valdību vājums, un tam ir jādara gals.

 
  
MPphoto
 

  Patrick Louis, IND/DEM grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Komisija cenšas samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, kas savā būtībā ir labs nodoms. Tomēr nepārtraukta skopošanās un ietaupīšana nemainīs situāciju pašos pamatos — Komisija paralēli turpina radīt pārlieku standartizāciju, neskaitāmus lēmumu pieņemšanas līmeņus un sistēmiskus ierobežojumus un piemērot tos Eiropas uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma.

Šodien tikai trīs valstis neatzīst informācijas publiskošanu attiecībā uz uzņēmumiem no to dibināšanas brīža līdz likvidācijai, un pati Komisija piekrīt, ka daļa šīs informācijas tādējādi tiek zaudēta. Šādas informācijas trūkums skars tos, kam tā visvairāk vajadzīga .— privātpersonas, mazos un vidējos uzņēmumus, apkārtējos mikrouzņēmumus un ar šādiem uzņēmumiem tiešā veidā saistītos cilvēkus.

Šis priekšlikums tālāk nododamu jeb ikvienam salīdzinoši brīvi pieejamu informāciju pārvērš strīdīgā informācijā, kurai ilgtermiņā varēs piekļūt tikai profesionāļi ar precīzām zināšanām par meklēto. Mēs īsti nevaram piekrist šim priekšlikumam, jo, rīkodamies kā atbildīgi likumdevēji, vēlamies, lai plānotie ekonomiskās informācijas saņēmēji sistēmiski ir visi ieinteresētie pilsoņi, patērētāji un investori un lai viņiem informācijas saņemšanas nolūkā nav jāveic nekādi īpaši pasākumi.

Tajā pašā laikā šis priekšlikums var kaitēt un noteikti kaitēs reģionālajai presei, kura jau tā ir grūtībās, jo tās uzdevums ir publicēt tiesu un juridiskos paziņojumus, kas apjoma ziņā var sasniegt pat 25–50 % no kopējiem reklāmas ieņēmumiem. Šiem preses izdevumiem ir būtiska ekonomiskā un sociālā nozīme. Tie ir jāaizsargā, jo aizsardzība nozīmē to sociālās nozīmes nodrošināšanu vietējā sabiedrībā. Varbūt mēs darītu pareizi, mēģinot veikt uzkrājumus un koncentrējot savu darbu uz citiem jautājumiem. Mūsuprāt, šodien šis konkrētais risinājums nav gatavs.

 
  
MPphoto
 

  Tadeusz Zwiefka (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu uzņēmējdarbības politikas galvenais mērķis ir radīt piemērotu vidi jaunu uzņēmumu dibināšanai un uzņēmējdarbības paplašināšanai. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ietver administratīvo un juridisko procesu vienkāršošanu un pasākumu veikšanu attiecībā uz finansējumu, nodokļiem un gan sociālo, gan dabas vidi, jo tie visi ietekmē uzņēmējdarbības veikšanu.

Vienoti tiesību akti noteikti palīdzētu visai starptautiskajai uzņēmēju kopienai. Pirmkārt, pārvalstiski finanšu pārskatu standarti ļautu vieglāk novērtēt un salīdzināt uzņēmumu stāvokli dažādās valstīs, kas atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesus ieguldījumu jomā. Otrkārt, pateicoties finanšu pārskatiem, kas pamatoti uz vispāratzītiem un apstiprinātiem grāmatvedības principiem, uzņēmumiem būtu plašāka pieeja kapitālam.

Maziem un vidējiem uzņēmumiem bieži jāpiemēro tie paši tiesību akti kā lieliem uzņēmumiem, lai arī viņu īpašās grāmatvedības vajadzības reti tiek pārbaudītas. Ir svarīgi, lai debatēs runātu ne tikai par grāmatvedības standartu vienkāršošanu, bet arī par to ietekmi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem pretstatā lieliem un biržā kotētiem uzņēmumiem. Debatēs par vienkāršošanas jautājumiem galvenokārt pievēršas izmaksu jautājumam. Tomēr debatēs par grāmatvedības prasību ietekmi aplūko arī finanšu pārskatu priekšrocības un atsevišķu lietotāju vajadzības.

Vienkāršotu noteikumu piemērošana piedāvā vairākas priekšrocības maziem un vidējiem uzņēmumiem. Pirmkārt, vispārēju standartu piemērošana sniedz mazāk priekšrocību maziem un vidējiem privātiem uzņēmumiem nekā lielākām publiskām kompānijām. Tas izraisa izmaksu un ieguvumu līdzsvara trūkumu attiecībā uz standartu ieviešanu. Lai nodrošinātu atbilstošu izmaksu un ieguvumu līdzsvaru, ir jāsamazina izmaksas. Otrkārt, finanšu pārskatiem nav būtiskas nozīmes informācijas prasību ievērošanā mazu un vidēju uzņēmumu īpašnieku gadījumā, jo viņiem ir tieša piekļuve šai informācijai. Treškārt, mazu un vidēju uzņēmumu finanšu pārskatu lietotājiem ir ierobežotas zināšanas par finanšu pārskatiem, tādēļ tie jāpiemēro šo lietotāju spējām.

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlaments jau gadiem ir izziņojis trauksmi attiecībā uz nevajadzīgu un neproporcionāli augstu izmaksu piemērošanu Eiropas uzņēmumiem. Tādēļ mēs ar prieku uzņemam jaunumus, ka Komisija beidzot ir pievērsusies šim jautājumam un, piemērojot paātrināto procedūru, piedāvājusi 4. un 7. Uzņēmējdarbības tiesību direktīvu grozījumus attiecībā uz informācijas atklāšanu vidējiem uzņēmumiem un pienākumu sagatavot konsolidētus finanšu pārskatus.

Es atbalstu Komisijas pieeju, kas vērsta uz Eiropas uzņēmumu darbības apstākļu vienkāršošanu. Tomēr atbalstīšu šīs izmaiņas tikai tajā gadījumā, ja tās nekavēs pārredzamību vai neierobežos pārskatu lietotāju piekļuvi informācijai. Priekšlikums atcelt informācijas atklāšanas prasību attiecībā uz dibināšanas izdevumiem arī šķiet pamatots. Izņēmumu, no kuriem labumu gūst mazi uzņēmumi un lielākā daļa dalībvalstu, piemērošanas paplašināšana un to piemērošana arī vidējiem uzņēmumiem ļaus samazināt tiem uzlikto finanšu pārskatu iesniegšanas slogu.

Runājot par piedāvātajiem grozījumiem 7. Uzņēmējdarbības tiesību direktīvā, konsolidēto pārskatu sagatavošanas pienākumam nav īsta pamatojuma, jo šajā gadījumā konsolidētie pārskati būtu gandrīz identiski neobligātajiem atsevišķajiem finanšu pārskatiem.

Eiropas Komisijai vajadzētu pielikt pūles, lai pārskatītu 4. un 7. Uzņēmējdarbības tiesību direktīvu, lai tā varētu iesniegt Eiropas grāmatvedības pamatprincipus līdz 2009. gada beigām. Vienots standarts samazinās administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem un palielinās pārredzamību ikvienai iesaistītajai pusei.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Toubon (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties mūsu referentei van den Burg kundzei, mūsu koordinatoram Lehne kungam un mūsu ēnu referentam Gauzès kungam par viņu pūliņiem nonākt pie rezultāta, kuru uzskatu par ārkārtīgi efektīvu un saprātīgu.

Patiešām, mēs visi apzināmies, ka mums savi noteikumi jāpiemēro mazu un vidēju uzņēmumu īpašajiem apstākļiem, tādēļ mēs izsakām stingru atbalstu Komisijas ierosinātajam un Padomes apstiprinātajam mazo un vidējo uzņēmumu plānam. Tomēr vēlos piebilst, ka mēs, piemērojot šos noteikumus, nedrīkstam mazos un vidējos uzņēmumus uztvert kā apakšuzņēmumus, nedrīkstam tos ielikt tādā kā geto, kur būs tik daudz vienkāršojumu un tik maz noteikumu, ka tie vairs negarantēs pamatdarbībai un izaugsmei vajadzīgo kredītu saņemšanu, kas ir īpaši būtiski pašreizējos krīzes apstākļos.

Tieši tādēļ es, tieši tāpat kā Gauzès kungs, ļoti stingri atbalstu van den Burg kundzes piedāvāto un mūsu komitejā pieņemto rezolūciju, kurā Komisijai prasa iesniegt priekšlikumu, kas dalībvalstīm ļautu atbrīvot ļoti mazus uzņēmumus — ar bilances kopsummu, kas mazāka par EUR 500 000, ar apgrozījumu, kas mazāks par EUR 1 miljonu, un ar mazāk nekā 10 darbiniekiem — no direktīvas prasību izpildes, ja šie uzņēmumi veic lokālu vai reģionālu pamatdarbību vienas dalībvalsts teritorijā.

Dalībvalstīm tas ļaus piemērot savus tiesību aktus līdzīgi kā to izdarīja Vācija, bet vienlaicīgi ļaus arī uzlūkot mazus un vidējus uzņēmumus tāpat kā pārējos — un tas ir ļoti būtiski. Mazi un vidēji uzņēmumi neattīstās atšķirīgi, un Eiropai ir jānodrošina, ka tie neatrodas nelabvēlīgākā situācijā kā pārējie uzņēmumi.

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības mazie un vidējie uzņēmumi nodarbina apmēram 60 % no visiem darba ņēmējiem. Tieši tādēļ viņu ekonomiskā situācija ir ārkārtīgi svarīga. Ekonomiskās krīzes apstākļos ir īpaši svarīgi izvairīties no juridisko saistību sarežģīšanas, lai atvieglotu uzņēmumu darbību. Tā ir iespēja gan pašiem uzņēmumiem, gan viņu darbiniekiem.

Vienkāršoti tiesību aktu pieņemšana finanšu pārskatu jomā, kā noteikts grozītajā direktīvā, ir pareizais virziens. Tomēr piekrītu savam kolēģim, kurš uzsvēra vajadzību nodrošināt vietējo žurnālistu piekļuvi informācijai.

 
  
MPphoto
 

  Rachida Dati, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pirmkārt, atvainojos par nokavēšanos, jo aizkavējās mūsu izbraukšana no Parīzes. Lai arī nedzirdēju visas debates, tomēr arī es vēlējos pateikties par šodien notikušajām debatēm.

Padome ņem vērā un turpinās ņemt vērā visas jūsu izteiktās piezīmes un ieteikumus, kā arī jūsu izrādīto interesi par šiem jautājumiem un it īpaši saistības, kuras jūs uzņematies uzņēmējdarbības slogu vienkāršošanas jomā.

Šobrīd šis jautājums ir ārkārtīgi jutīgs, bet, it īpaši ņemot vērā krīzes apstākļus, mums noteikti jāveic vienkāršošana bez atteikšanās no regulējuma, lai radītu daudz noteiktāku vidi Eiropā, kas nodrošinātu mazu un vidēju uzņēmumu attīstību.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sveikt Dati kundzi un, tāpat kā viņa, vēlos pievienoties tiem, kas pateicās Parlamentam, van den Burg kundzei, Lehne kungam un Gauzès kungam par ieguldīto darbu, kas šodien ļāva panākt vienošanos par šo pirmo noteikumu.

Es uzmanīgi noklausījos, kas tika teikts par mazo uzņēmējdarbību. Patiesībā mērķis ir plānotās pārskatīšanas laikā piemērot noteikumus maziem uzņēmumiem, bet vēlos atkārtoti uzsvērt, ka dalībvalstis varēs izvēlēties vai nu izmantot šos noteikumus, vai arī izveidot alternatīvu, kas piemērota vietējiem apstākļiem.

Es personīgi arī piekrītu viedoklim, ka mazus uzņēmumus nedrīkstētu nostādīt situācijā, kurā tie vienkāršošanas vārdā būtu zināmā mērā izstumti no uzņēmējdarbības vides. Tādēļ vēlējos teikt — ticu, ka šīs debates atvieglos darbu manam kolēģim McCreevy kungam, kurš ir atbildīgs par iekšējo tirgu, un ka tās ļaus strādāt pie tā, lai samazinātu administratīvo slogu, kurš rada spriedzi uzņēmumiem, it īpaši maziem uzņēmumiem.

Esmu pateicīgs Parlamentam par tā nemainīgo atbalstu un ceru, ka šī konstruktīvā sadarbība turpināsies arī nākamajā gadā.

 
  
MPphoto
 

  Ieke van den Burg, referente. (NL) Manuprāt, Parlamenta viedoklis tika pausts skaļi un skaidri. Pagaidu risinājums, piedāvājot dalībvalstīm iespēju izslēgt mikrouzņēmumus no Eiropas tiesību aktiem, ir risinājums īstermiņā, nevis ilgtermiņā Ceru, ka šis vēstījums iedarbojās arī uz Komisiju.

Gan šiem uzņēmumiem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem kopumā vēlamies piedāvāt vienotus Eiropas tiesību aktus, kas ļauj tiem darboties iekšējā tirgū un kas vienlaikus ir arī vienkāršoti, kā minēja Gauzès kungs — ar tikai vienu prasību un noteikumu kopumu — kā tas ir gadījumā ar Paplašināmo uzņēmējdarbības pārskatu sniegšanas valodu (XBRL), kura nozīmē, ka tie netiks iejūgti milzīgā administratīvā slogā, kā tas ir pašreiz. Galu galā pat, ja jūs dalībvalstīm piedāvājat atbrīvošanas iespēju, tas vēl nenozīmē, ka dalībvalstis var ieviest savus noteikumus, kuri, vēl jo vairāk, ir atšķirīgi katrā dalībvalstī. Vidējā termiņā tas neko neatrisina.

Vidējā termiņā mēs ļoti vēlamies iesniegt priekšlikumu par vienkāršiem un saskaņotiem tiesību aktiem, kurus varētu lietot visā iekšējā tirgū un kas neuzliktu milzīgu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem un it īpaši mikrouzņēmumiem — vienkāršu sistēmu ikgadējo pārskatu iesniegšanai. Ceru, ka man ir izdevies nodot vēstījumu par Parlamenta nodomiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Esmu saņēmis vienu rezolūcijas projektu(1), kas iesniegts saskaņā ar Regulas 103. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2008. gada 18. decembrī.

 
  

(1)Sk. regulu


3.  Eiropas autentiskais dokuments - E-tiesiskums - Pieaugušo juridiskā aizsardzība: pārrobežu ietekme (debates)
Visu runu video
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. - Manuel Medina Ortega ziņojumu Juridiskās komitejas vārdā, kurā Komisijai tika sniegti ieteikumi par Eiropas autentisko dokumentu (2008/2124(INI)) (A6-0451/2008), par Diana Wallis ziņojumu Juridiskās komitejas vārdā attiecībā uz Komisijai sniegtajām rekomendācijām par e-tiesiskumu (2008/2125(INI)) (A6-0467/2008) un par Antonio López-Istúriz White ziņojumu Juridiskās komitejas vārdā, kurā Komisijai tikai sniegti ieteikumi par pieaugušo juridiskās aizsardzības pārrobežu ietekmi (2008/2123(INI)) (A6-0460/2008).

 
  
MPphoto
 

  Manuel Medina Ortega, referents.(ES) Priekšsēdētāja kungs, ar šo Parlamenta Juridiskās komitejas iniciatīvu tiek mēģināts panākt Eiropas autentiskā dokumenta atzīšanu.

Ar šo Parlamenta iniciatīvu Komisija tiek aicināta veikt tādus pasākumus, kādus tā uzskata par piemērotiem. Tā ir pamatota uz Hāgas Programmu, proti, ne tikai uz tiesas sprieduma, bet arī uz autentisko dokumentu atzīšanu.

Šīs iniciatīvas mērķis ir patērētāju stāvokļa nostiprināšana Eiropas Savienībā.

Šādu dokumentu atzīšanai nepieciešamās formalitātes ir gan dārgas, gan laikietilpīgas.

Tādēļ šķiet, ka mums vajadzētu nodrošināt šādu autentisku dokumentu virzību vai atzīšanu tādos gadījumos, kad jāveic pārrobežu formalitātes, piemēram, laulības, līgumu slēgšana vai līdzīgas formalitātes, lai izvairītos no šīm apgrūtinošajām procedūrām.

Šis ziņojums var saskarties ar grūtībām pašu Eiropas autentisko jeb publisko dokumentu būtības dēļ, jo tie ir atzīti lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, bet ne visās.

Ir valstis, kurās nepastāv sistēma oficiāli izdotiem Eiropas autentiskajiem dokumentiem. Tā vietā vienkāršus privātos dokumentus legalizē zvērināts notārs, lai arī dokumentu būtība neatšķiras.

Šī priekšlikuma precedents ir Eiropas Tiesas spriedums Unibank lietā, kurš noteica vairākas prasības autentisko dokumentu atzīšanai. Precīzāk runājot, pirmā prasība noteica, ka tos izsniedz valsts amatpersonas. Citiem vārdiem sakot, cilvēkam, kurš apstiprina dokumenta autentiskumu, ir kaut kādā veidā jābūt valsts amatpersonai — kaut arī šāds amats dažās Eiropas Savienības valstīs vispār nepastāv un tādējādi nenodrošina šādu iespēju.

Otrkārt, aktam jānodrošina, ka pušu griba atbilst konkrētu juridisku mērķu sasniegšanai. Notariālajam aktam, vismaz kontinentālajās tiesībās, ir konkrētas saturiskas pazīmes, ar kuru palīdzību puses izsaka savu gribu, bet pašu aktu īsteno notārs.

Treškārt, ar dokumentu nevar īstenot darbības, kas iziet ārpus izcelsmes valstī pieļaujamajām. Citiem vārdiem sakot, ja dokuments tā izcelsmes valstī ir vienīgi pierādījums, to nevar uzskatīt par izpildāmu dokumentu.

Es teiktu, ka šie ir trīs pamatfaktori — pirmkārt, dokumenta autentiskumu var atzīt tikai valsts amatpersona, otrkārt, dokuments apstiprina ne tikai parakstu, bet arī tā saturu un, treškārt, dokuments nedrīkst īstenot darbības, kuras pārsniedz tā izcelsmes valstī pieļaujamās.

Joma, kura noteikti jāizslēdz, ir visi jautājumi, kas saistīti ar īpašuma tiesībām. Nekustamā īpašuma tiesības ir cieši saistītas ar zemi — vietu, kur atrodas nekustamais īpašums. Tādēļ nodošanas iespēju šajā jomā ierobežo publisko reģistru esība un fakts, ka katrā valstī pastāv stingri tiesību akti, kuri nosaka īpašas prasības šajā jomā.

Es ceru, ka Komisija ņems vērā šo priekšlikumu un varēs iesniegt iniciatīvu. Konkrēti runājot, attiecīgais juridiskais pamats ir EK līguma 65. panta a) apakšpunkts un 67. panta 5. punkta otrā atkāpe.

Uzskatu, ka pastāv atbilstošs juridiskais pamats un ka šāda iniciatīva noregulētu tiesiskās attiecības starp pilsoņiem un, galvenais, uzlabotu viņu dzīves apstākļus.

Grūtības, ar kurām saskarsies Komisija, ir atšķirīgās tiesiskās sistēmas, bet domāju, ka šo jautājumu varēsim apspriest arī vēlāk, kad Komisija būs iesniegusi savu priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Diana Wallis, referente. − Priekšsēdētāja kungs, šķiet, ka e-tiesiskums ir bijis uzmanības centrā iepriekšējo prezidentvalstu — Slovēnijas un Francijas — laikā, un mēs zinām, ka arī nākamā prezidentvalsts Čehija vēlas turpināt labi iesākto darbu e-tiesiskuma jomā.

Jautājums par e-tiesiskumu gan šajā Parlamentā, gan noteikti arī Juridiskajā komitejā sasaucas ar mūsu sen loloto jautājumu par tiesiskuma pieejamību, tai skaitā tiesiskuma pārrobežu pieejamību. Jau tā ir grūti nodrošināt tiesiskuma pieejamību valsts līmenī — piekļuvi juristiem, iespēju atļauties to pakalpojumus, kā arī spēju izprast tiesību sistēmu. Bet palūkojieties uz šo jautājumu Eiropas pārrobežu kontekstā ar tās atšķirīgajām juridiskajām kultūrām un valodām, un tiesiskuma pieejamība mūsu pilsoņiem kļūst vēl sarežģītāka un apgrūtinošāka.

Bet mums šīs grūtības jānostata pretī visām jauno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām. Ja Eiropā nav robežu, arī internetam tādu nav, ja valoda ir sarežģīta, tehnoloģiskie līdzekļi piedāvā acumirklīga tulkojuma iespējas. Mums būtu jāspēj attīstīt tehnoloģiskās iespējas, lai piedāvātu labāku pārrobežu pieejamību tiesiskumam.

Ir skaidrs, ka vairākas dalībvalstis ir pamanījušas iespējas savās valstīs un attīsta pašas savas sistēmas. Tas ir labi! Vairākos projektos notiek kopīgs darbs, lai izveidotu savstarpēji sasaistītus uzņēmumu un zemes reģistrus — un arī tas ir labi.

Bet mēs kā parlamentārieši vēlamies redzēt kaut ko, kas mūsu pilsoņiem tiešā veidā kliedē bažas par tiesiskumu viņu ikdienā. Mēs gribam, lai Eiropas pilsoņi izjūt e-tiesiskuma priekšrocības Eiropas līmenī.

Šķiet, ka darbs pie tiesiskuma portāla izveides var līdzēt ar visa veida informācijas sniegšanu — kur un kādus juristus un tulkus meklēt, kur saņemt juridisko palīdzību un citu informāciju. Tas ir liela mēroga projekts, un tādam tam jābūt.

Bet mēs nevēlamies apstāties vienīgi pie informācijas sniegšanas. Mēs gribam redzēt reālas piekļuves iespējas pārrobežu tiesiskumam tiešsaistē, redzēt mūsu pilsoņiem piedāvātos Eiropas tiešsaistes instrumentus maksājumu saņemšanai nelielu prasību gadījumā. Ir zināms, ka dažas dalībvalstis strādā pie kopīgiem projektiem, un ir labi redzēt arī šādu entuziasmu un vērienu. Tomēr Komisijai jāsaglabā Eiropas kopējais konteksts, lai mēs virzītos uz priekšu saskaņoti. Tādēļ Parlamenta ziņojumam ir pievienots rīcības plāns, kurš skar daudzus no šiem tematiem. Tas varētu īstenot mūsu sapni par patiesu bezrobežu tiesiskumu Eiropā. Darīsim visu, lai tā patiešām notiktu.

 
  
MPphoto
 

  Antonio López-Istúriz White, referents.(ES) Priekšsēdētāja kungs, ministr, Komisijas priekšsēdētāja vietniek, ziņojums, kuru šodien jums sniegšu, skar pieaugušo aizsardzību Eiropas Savienībā. Bija grūti sagatavot šo jautājumu tik īsā laikā, it īpaši ņemot vērā tā plašos un savstarpēji saistītos mērķus.

Piedevām ziņojums kļuva par iemeslu vairākiem atšķirīgiem viedokļiem Juridiskajā komitejā par šī ziņojuma vēlamo virzienu.

Šodien šis teksts tiks skatīts kopīgās debatēs kopā ar diviem citiem Juridiskās komitejas ziņojumiem — Medina Ortega ziņojumu par Eiropas autentisko dokumentu un Wallis kundzes ziņojumu par e-tiesiskumu.

Mūsu komitejas radīto atšķirīgo instrumentu uzlabotā mijiedarbība viennozīmīgi padara efektīvākus mūsu priekšlikumus un Eiropas pilsoņiem noteikti piedāvās labāku pakalpojumu kvalitāti.

Pirmkārt, es vēlētos apsveikt prezidentvalsti Franciju par lielisko darbu, ko tā paveikusi pēdējo sešu mēnešu laikā, esot Eiropas Savienības priekšgalā. Īpaši es vēlos pateikties Francijas tieslietu ministrei Dati kundzei par interesi, kādu viņa ir izrādījusi, aplūkojot šo jautājumu ārpus noteiktajiem nosacījumiem un tādējādi rodot jaunus, praktiskus un efektīvus risinājumus visām dalībvalstīm.

Kamēr vēl runāju par Franciju, es vēlos īpaši pieminēt tiesnesi un tieslietu ministres padomnieci Amélie Durand kundzi un manus aktīvi līdzdarbojošos franču kolēģus, tai skaitā Gauzès kungu un Toubon kungu.

Mūsu Juridiskā komiteja ir pievienojusies prezidentvalsts bažām par jautājumu, kas mūs ir savedis kopā arī šodien — neaizsargāto pieaugušo aizsardzība. Tādēļ komiteja pēc savas iniciatīvas nolēma sagatavot normatīvo ziņojumu, lai panāktu progresu un rastu jaunus risinājumus, no kuriem mūsu pieaugušie līdzpilsoņi varētu gūt vislielāko labumu.

Nesen mūsu komiteja bija lielā mērā iesaistījusies tādu civiltiesisko pasākumu paketes apstiprināšanā, kurā ietilpst starpniecība, dokumentu izsniegšana un tiesību aktu piemērošana civiltiesību pārkāpumos.

Par pierādījumu tam kalpoja noklausīšanās forumā par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurš notika Tieslietu komitejā 2. decembrī sadarbībā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju un kurā viens no dienas kārtības punktiem bija mūsu sabiedrības pieaugušo līdzpilsoņu aizsardzība.

Dāmas un kungi, šis jautājums skar visas dalībvalstis, jo Eiropas Savienība piedzīvo aizvien lielāku savu iedzīvotāju novecošanos. Līdz 2050. gadam 37 % iedzīvotāju būs vecumā virs 60 gadiem un 10 % vecumā virs 80 gadiem.

Svarīgi atcerēties, ka šai situācijai būs ietekme ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz budžetu un veselības aprūpi, kas skars mūs visus. Mums jāsāk meklēt šīs situācijas risinājumus pēc iespējas ātrāk.

Šajā ziņojumā tiek mēģināts radīt tiesiskuma, brīvības un drošības telpu divos galvenajos veidos — ieviešot tiesību aktus un sadarbojoties dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Kā jau iepriekš minēju, pagāja ilgs laiks, līdz 17. decembrī Juridiskā komiteja vienprātīgi pieņēma šo ziņojumu.

Tika panākti kompromisa grozījumi, kuri apvienoja mūsu komitejas locekļu atšķirīgos viedokļus. Grozījums, kurš ir kļuvis par galīgā ziņojuma 2. pantu, ir būtiskākais šajā ziņojumā, jo saskaņo dalībvalstu iespējas iestrādāt 2000. gada 13. janvāra Hāgas Konvenciju savos tiesību aktos.

Papildus tam ziņojums nodrošina, ka nākotnē, kad šajā jomā būs gūta pietiekama pieredze, Komisija būtu jāaicina iesniegt juridisku priekšlikumu, lai stiprinātu dalībvalstu sadarbību un uzlabotu lēmumu atzīšanu un īstenošanu jautājumos par pieaugušo aizsardzību un tiesībnespēju.

Es Parlamentam vēlētos teikt, ka līdz šim brīdim Hāgas Konvenciju ir parakstījušas tikai četras un ratificējušas tikai astoņas valstis. Mēs aicinām dalībvalstis ratificēt šo konvenciju, lai varam konsekventāk un efektīvāk risināt jautājumus, kuri ietekmē mūs visus.

Jāatceras, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā likumdošanas pienākums ir Eiropas Komisijas ziņā. Tomēr, kā mēs visi zinām, Līguma 192. pantā ir iestrādāta neliela atruna, kas Parlamentam piešķir tiesības pieprasīt Komisijai tiesību aktu priekšlikuma izstrādi.

Dāmas un kungi, mēs vēlētos piemērot šo pantu. Savu uzstāšanos beigšu, sakot, ka saskaņā ar ziņojumu Komisijai nākotnē ir jāizmanto ar Hāgas Konvenciju gūtā pieredze, lai piedāvātu Kopienas noteikumus, kas papildinātu konvenciju un ieteiktu iespējamus papildu instrumentus nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Rachida Dati, Padomes priekšsēdētāja. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Barrot kungs, dāmas un kungi, man atkal ir tā laime uzrunāt šo Parlamentu, un tādēļ es prezidentvalsts vārdā vēlētos pateikties jums par panākto progresu tiesiskuma jomā.

Pēc iepriekšējām debatēm, kuras skāra uzņēmumu dzīvi, turpmākie ziņojumi skars Eiropas pilsoņu ikdienas dzīvi. Tie ir jautājumi, kuri prezidentvalsts Francijas laikā ir apspriesti vairakkārt, it īpaši organizētajās konferencēs par autentisko dokumentu virzību un pieaugušo juridisko aizsardzību.

Kā jūs jau zināt, prezidentvalsts Francija ļoti centās panākt progresu tiesiskuma jomā Eiropā ar praktisku projektu palīdzību, lai pietuvinātu Eiropas iestādes tās pilsoņiem, un, kā tikko minēja Wallis kundze, mēs turpinājām prezidentvalsts Slovēnijas paveikto šajā sakarā.

Trīs teksti, kas ir šī rīta darba kārtībā, ir tam pierādījums — Medina Ortega ziņojums par Eiropas autentisko dokumentu, Wallis kundzes ziņojums par e-tiesiskumu un López-Istúriz White ziņojums par pieaugušo juridisko aizsardzību. Patiešām, tie sakrīt ar prezidentvalsts vēlmi virzīt jaunas iniciatīvas, lai ne tikai iegūtu jaunus instrumentus, bet arī apmainītos ar metodēm, salīdzinātu pieredzi un skatītos nākotnē.

Runājot par ziņojumu par autentisko dokumentu, prezidentvalsts vispirms uzslavē Medina Ortega iniciatīvu un viņa sniegtā ziņojuma kvalitāti. Parlamenta izrādītā interese par autentisko dokumentu atzīšanu un virzību Eiropā norāda, ka šis ir svarīgs jautājums tiesu sadarbības jomā civillietās. Šis darbs ir daļa no mūsu vēlmes atvieglot ne tikai pilsoņu, bet arī uzņēmumu ikdienas dzīvi, un tiesības ir izstrādātas tā, lai atvieglotu attiecības sabiedrībā, atsaucoties uz tiesu kā vienīgo izņēmumu.

Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība arī uzņemas attiecīgas saistības. Autentiskais dokuments ir galvenais dokuments ģimeņu un uzņēmumu dzīvē — vai tas būtu laulību līgums, šķiršanās dokumenti, testaments, pirkuma apliecinājums vai līgums starp uzņēmumiem. Tas ļauj cilvēkiem ārpuslīgumiskās attiecībās uzticēties atzītai iestādei, kuras uzdevums ir vēlamo saistību apliecināšana un pilnīga seku apzināšanās jau pirms dokumenta izpildīšanas. Tomēr jūsu darbs parāda, ka mums jāievēro nosacījumi, kādi jāizpilda, lai notiktu brīva autentiskā dokumenta aprite Eiropā neatkarīgi no tā jomas.

Nav šaubu, ka šī ideja būs jāņem vērā Eiropas Komisijas nākamajā likumdošanas programmā. Diskusija par autentiskajiem dokumentiem neatturēs mūs no turpmākajiem uzlabojumiem arī cita veida dokumentu virzībā. Mums uz priekšu jāvirzās pakāpeniski, tajā pašā laikā izveidojot ārkārtīgi skaidru pamatsistēmu. Tā kā autentiskie dokumenti piedāvā lielākas garantijas, ir iespējams atvieglot noteikumus un procedūras to savstarpējai atzīšanai.

Ja kāds vēlēsies iesniegt šajā sistēmā dokumentus, kas piedāvā nevienlīdzīgas garantijas, mūsu mērķis būs samazināt šo nevienlīdzību, kas noteikti sagādās papildu sarežģījumus. Šajā ziņojumā noprotamais Parlamenta viedoklis lielā mērā ir sekot prezidentvalsts izveidotajām un piedāvātajām pamatnostādnēm. Medina Ortega kungs, jūsu ziņojums būs izšķirīgais pamats darbam nākotnē, jo prezidentvalsts pienācīgi ņems vērā šodienas debates.

Eiropas tiesiskās telpas uzlabošana un stiprināšana nozīmē arī tiesu darba uzlabojumus un modernizāciju, kas savukārt ir atkarīgs no jaunu komunikācijas metožu izmantošanas, kuras savukārt ir e-tiesiskuma projekta pamatā. Projekta mērķis ir Eiropas pārrobežu kontekstā attīstīt jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu. Tas mums ļautu nostiprināt saikni starp tiesu sistēmām un veicināt informācijas apmaiņu. Vēl vairāk, pamatlēmumam, kuru pieņēma jautājumā par tīkla izveidi sodāmības reģistriem, šeit ir liela nozīme. Rīcības plāns Eiropas e-tiesiskuma jautājumā, kas tika iesniegts pēdējā Tieslietu un iekšlietu padomē 28. novembrī, ir saskaņā ar Vācijas un tai sekojošo prezidentvalstu paveikto darbu.

Pēdējo sešu mēnešu laikā mēs centāmies izveidot projektu rīcības plānam Eiropas e-tiesiskuma jautājumā, kurš ir tik līdzsvarots, cik vien iespējams, ņemot vērā projektā iesaistītās dalībvalstis, Parlamenta viedokli un Komisijas nozīmi projektā. Parlaments atbalsta mūsu mērķus, tādēļ prezidentvalsts vēlreiz vēlas pateikties referentei Wallis kundzei par viņas uzņēmību šajā jautājumā un ļoti kvalitatīvo ziņojumu. Saspringtās debates Eiropas Parlamentā ir papildinājušas prezidentvalsts projektu un ļāvušas pabeigt projektu, kuru visi atbalsta.

Nodrošināt piekļuvi un garantēt personu un tiesu lēmumu brīvu apriti ir mērķi, kurus pilnībā var sasniegt tikai tad, ja tie ņem vērā sabiedrības neaizsargātāko daļu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ prezidentvalsts Francija vēlējās uzlabot situāciju pieaugušo juridiskajā aizsardzībā.

Patiešām, aizsargātajiem pieaugušajiem jābauda tāda pati pārvietošanās brīvība kā citiem pilsoņiem neatkarīgi no saņemtās aizsardzības veida. Prezidentvalsts ir priecīga, ka šis jautājums tika skatīts Parlamentā, un pateicas referentam López-Istúriz White kungam par viņa priekšlikumiem pieaugušo aizsardzības jautājumos. Tā ir acīmredzama zīme par mūsu kopīgajām interesēm.

2000. gada 13. janvārī Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes parakstītā Hāgas Konvencija stāsies spēkā 1. janvārī. Pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis — Somija, Grieķija, Īrija, Luksemburga un Polija — parakstīja Konvenciju pēdējo sešu mēnešu laikā. Ir svarīgi, lai visas dalībvalstis piedalās šajā procesā. Zinu, ka nākamās prezidentvalstis Čehija un Zviedrija uzņemsies saistības šajā jomā, kā to ir minējušas prezidentvalsts Francijas laikā, un, runājot vēl plašāk, tiesu sistēmas pieņemto lēmumu virzībai attiecībā uz pieaugušo aizsardzību ir jābūt vienam no mūsu mērķiem.

Tikai uz šādiem noteikumiem mēs varēsim radīt tādas Eiropas tēlu, kas spēj apmierināt pilsoņu, tai skaitā pašu neaizsargātāko pilsoņu, vajadzības. Jūsu ziņojums ir būtisks ieguldījums šajā procesā. Barrot kungs, arī šajā jautājumā prezidentvalsts Francija cer, ka tas tiks iekļauts Komisijas nākamajā likumdošanas programmā. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs sociāls jautājums. Zinu, ka šim jautājumam ir piešķirta prioritāte un ka tas ir izšķirošs gan Komisijai, gan jums, Barrot kungs. Un tas ir pierādījums, ka Eiropa, izveidojot noteiktāku tiesisko vidi, aizsargā savus neaizsargātākos pilsoņus.

Prezidentvalsts vēlas jums pateikties par ieguldījumu un es, protams, pienācīgi ņemšu vērā šajās debatēs izteiktos komentārus.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, esmu priecīgs, ka ir pienākusi arī mana kārta apsveikt šo trīs ziņojumu autorus, savukārt Dati kundzei es vēlētos pateikt, ka ziņojumi tiešām ir pilnīgā saskaņā ar prezidentvalsts Francijas pūliņiem, kurus pilnībā esam ņēmuši vērā. Uzskatu, ka esam ielikuši pamatus šajā Eiropas juridiskajā un tiesu jomā, par kuru esmu personīgi uzņēmies saistības un kuru mēs veidosim kopā, it īpaši ar Stokholmas programmas palīdzību.

Tādēļ ir taisnība, ka šī rīta debates notiek īstajā brīdī. Dati kundze jau sniedza ļoti detalizētu šo trīs ziņojumu pārskatu, tomēr es īsi atkārtošu viņas teikto, lai apliecinātu Komisijas nodomus.

Pirmkārt, Medina Ortega kungs, lūdzu, pieņemiet manu pateicību. Medina Ortega kungs mums sniedza lielisku ziņojumu par Eiropas autentisko dokumentu. Runa viennozīmīgi ir par patērētāju un pilsoņu ikdienas dzīvi, un jūsu ieteikumi Komisijai tiešā veidā ietekmē mūsu pilsoņu dzīvi gan kā privātpersonām, gan kā uzņēmumiem.

Patiešām, gan privātpersonas, gan uzņēmumi bieži pieņem lēmumus ģimenes lietās vai komerciālos darījumos, vienkārši izmantojot valsts iestādes apliecinātu brīvprātīgu vienošanos, tādēļ ir skaidrs, ka brīvas pārvietošanās apstākļos ir jābūt arī brīvai autentisko dokumentu apritei.

Tomēr šobrīd pārvietošanās brīvība ir īstenota tikai daļēji un, kā jūs zināt, paralēli esošajiem instrumentiem ir vajadzīgi arī jauni pasākumi. Šobrīd pie tādiem strādāju — ir tādi, kuri jau ir īstenoti — un paldies jums, Dati kundze, par uzturēšanas pienākumiem —, kā arī, Medina Ortega kungs, es gatavoju pasākumu pēctecībai 2009. gada martā. Es labi apzinos, ka vēl ir daudz darāmā, tādēļ Komisija sagatavos Zaļo grāmatu par autentisko dokumentu un, iespējams, citiem publiskajiem dokumentiem, lai radītu iespēju visaptverošām apspriedēm par šiem jautājumiem.

Tomēr ir skaidrs, ka šajā kontekstā jūsu ziņojums un Eiropas Parlamenta sagatavotais pētījums būs ļoti noderīgi. Vēl vairāk — kā jūs uzsvērāt un kam es piekrītu — ir vajadzīgs juridiskais pamats, kas ļaus mums uzņemties iniciatīvu, vienlaicīgi atzīstot, ka mūsu juridisko sistēmu atšķirības prasīs padziļinātu darbu, lai īstenotu šādu rīcību. Tomēr vēlreiz paldies par jūsu lielisko darbu.

Tagad kārta Wallis kundzei, kura lielā mērā uzsvēra vajadzību modernizēt veidu, kādā strādā tiesas, un ir taisnība, ka prezidentvalsts Francijas tikko pieņemtais rīcības plāns ļoti interesē prezidentvalsti Čehiju. Tādēļ izmantojot jūsu ziņojumu, Wallis kundze, mēs varēsim redzēt, kā pilnībā izmantot piekļuvi e-tiesiskumam.

Jūs īpaši minējāt gadījumus, kad šādai piekļuvei būtu lielas priekšrocības, piemēram, nelielu prasību risināšanā. Nav šaubu, ka jūsu ieteikumi palīdzēs uzlabot Komisijas īstenotos pasākumus un papildinās Eiropas Padomē notiekošās debates un diskusijas.

Mēs strādāsim kopā, lai nodrošinātu, ka Eiropas e-tiesiskums ļaus vieglāk piekļūt informācijai par Eiropas tiesību aktiem, valstu juridiskajām sistēmām un Eiropas procedūrām. Vēlos arī atzīmēt, ka portāls tiks izveidots, vēlākais, 2009. gada decembra beigās. Pie šī jautājuma mēs strādāsim ciešā sadarbībā ar Parlamentu, tādēļ e-tiesiskuma portāls noteikti uzsāks darbību 2009. gada decembra beigās. Tas būs domāts Eiropas pilsoņiem, bet mēs arī skatīsimies, kā atrisināt jautājums, kas vairāk saistīti ar tiesu iestādēm.

Vēlreiz atkārtošu, ka esmu ļoti priecīgs redzēt sinerģiju šajā jautājumā starp Eiropas iestādēm — Padomi, Parlamentu un Komisiju. Wallis kundze, es uzskatu, ka saskaņā ar jūsu novēlējumu būt uzmanīgiem un nevis ierobežot savas ambīcijas, bet gan izmantot tās e-tiesiskuma īstenošanā, prezidentvalsts Francija un Dati kundze ir nodemonstrējušas šādus centienus. Es apsolu, ka es kā komisārs apņemos to paveikt.

Un visbeidzot, esmu nonācis līdz López-Istúriz White kunga ziņojumam — esmu ļoti pateicīgs arī viņam par Dati kundzes lieliskās iniciatīvas īstenošanu, strādājot Lillē pie šī sabiedrībai tik būtiskā jautājuma. Patiešām, mēs zinām, ka mūsu sabiedrībā arvien vairāk būs cilvēku vecumā virs 65 — jau šobrīd šī kategorija veido 16 % no kopējā Eiropas iedzīvotāju skaita — tādēļ esam pārliecināti par to, cik svarīgi ir aizsargāt šos neaizsargātos pieaugušos. Tādēļ mēs ļoti spēcīgi atbalstījām Francijas iniciatīvu, aicinot dalībvalstis ratificēt 2000. gada 13. janvāra Hāgas Konvenciju. Pateicoties Dati kundzes spītīgajai apņēmībai, konvencija stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Dati kundze nosauca virkni valstu, kuras jau ir šīs konvencijas valstis. Uzskatu, ka viņu dalībai jau atkal būs sniega bumbas efekts, kas ļaus pārliecināt pārējās dalībvalstis ratificēt šo konvenciju.

Taisnība, ka Kopienas līmenī nepastāv nekādi instrumenti. Mēs vēl neesam pieminējuši esošā instrumenta attīstīšanu. Mēs ļoti uzmanīgi vērosim konvencijas piemērošanu un pēc tam iestrādāsim šo priekšlikumu Stokholmas bāzes programmā. Mēs izmēģināsim visus pasākumus, kas dalībvalstīm ļaus veicināt savstarpējo sadarbību, un tad mēs varēsim iestrādāt iespējamo Kopienas iniciatīvu šajā kontekstā.

Tas ir tas, ko varu pateikt šajā jautājumā, kuru es personīgi uzskatu par ļoti būtisku. Jebkurā gadījumā paldies, jo šī rīta debatēs ar Dati kundzes piedalīšanos jau varēsim redzēt, kā mums piedāvāt vērienīgo Stokholmas programmu, kura atbildīs to Eiropas iedzīvotāju vēlmēm, kuri vēlas šādu Eiropas tiesu jomas īstenošanu. Paldies Parlamentam!

 
  
  

SĒDI VADA: MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Panayiotis Demetriou, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma referents. (EL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms ļaujiet man apsveikt prezidentvalsti Francijas par visu, ko tā ir sasniegusi līdz šai dienai, it īpaši tiesiskuma jomā. Es vēlētos apsveikt arī komisāru. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja apstiprina referenta Antonio López-Istúriz White ziņojumā pausto nostāju. Mūsu gados vecākos līdzpilsoņus, kuriem ir ierobežotas spējas, tāpat kā visus citus līdzpilsoņus, kuriem ir problēmas, mēs nedrīkstam atstāt juridiski neaizsargātus, viņus nedrīkst atstāt likteņa varā vai bieži vien bezprincipiālu aizbildņu rokās, kuri dažkārt viņus pazemo un izmanto. Ikvienai sabiedrībai un ikvienai tiesiskai valstij ir pienākums pieņemt tiesiskus un administratīvus lēmumus un dokumentus, kas sargā vecāku cilvēku godu un īpašumu, un Eiropas Savienībai šajā kontekstā jāuzņemas pārrobežu atbildība. Es aicinu Komisiju palīdzēt un izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās paraksta un ratificē Hāgas Konvenciju, kura nodrošina pamatnosacījumus šādai aizsardzībai. Es aicinu visus kolēģus no valstīm, kuras to vēl nav izdarījušas, īstenot to.

 
  
MPphoto
 

  Luca Romagnoli, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vēlos apsveikt prezidentvalsti Franciju, komisāru Barrot un visus referentus, jo tehnoloģiju attīstība nepielūdzami virzās uz priekšu, un arī tiesiskā sistēma nevar no tās izbēgt.

Uzskatu, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešana tiesu administrācijā piedāvā daudzus iespējamos risinājumus, uzlabojot veidu, kādā darbojas tiesu iestādes, tādējādi palīdzot racionalizēt un pilnveidot procedūras un tādējādi samazināt izmaksas. E-tiesiskums var sniegt arī nešaubīgas priekšrocības un apmierināt dažādas atšķirīgas vajadzības, no kurām svarīgākās ir piekļuve tiesiskumam, efektivitātes uzlabošana, kā arī laika un izmaksu samazināšana. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, ka e-tiesiskums vēlas attīstīt informācijas tehnoloģiju izmantošanu arī tiesu iestādēs, it īpaši ņemot vērā, ka gandrīz desmit miljoni Eiropas pilsoņu ir iesaistīti pārrobežu civillietu izskatīšanā, un šim ciparam būs tendence pieaugt nākotnē.

Papildus pilsoņiem piedāvātajām priekšrocībām mums jāņem vērā arī to ieguvumi, kuri strādā juridiskajā jomā, tādēļ nedrīkstam aizmirst procedūras tiesu un sodāmības sadarbības jomā. Kā novēroju savā referenta darbā pie ziņojuma par Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS), papildus šim atzinumam iespējamā elektroniskā tiesiskuma piemērošanas joma ir plaša un piemērota, lai attīstītos saskaņā ar progresu Eiropas tiesu jomā, kā arī tehnoloģisko izaugsmi. Tādēļ es apsveicu komisāra Barrot kunga iepriekšējo paziņojumu, ka portāls uzsāks darbību līdz 2009. gada beigām.

Savu uzrunu vēlos pabeigt ar cerību, ka mūsu Eiropa beidzot var izveidot taisnīgu tiesiskuma sistēmu un ka beidzot var vienlīdzīgās daļās sadalīt arī ieinteresēto pušu atbildību. Pārāk bieži, piemēram, manā valstī, ir gadījumi, kad izmeklēšanas puse maksā ārkārtīgi augstu cenu un mokošais tiesas process beidzas ar attaisnojošu spriedumu. Itālijā tiesnešiem nepastāv civiltiesiskā atbildība par tiesas kļūdām — tā ir nopietna sociālā netaisnība, kas jālabo. Es ceru, ka Eiropas tiesiskā telpa agrāk vai vēlāk palīdzēs labot šo lielo netaisnību.

Vēlreiz paldies prezidentvalstij Francijai par tās pūliņiem šajā jautājumā, kā arī paldies Wallis kundzei.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Paul Gauzès, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Dati kundze, Barrot kungs, pirmkārt vēlos uzslavēt prezidentvalsti Franciju un jūsu, Dati kundze, personīgos pūliņus, lai radītu labāku telpu juridiskajai brīvībai un efektivitātei visu mūsu līdzpilsoņu labā.

Mūsu referenti ir paveikuši lielisku darbu. Tādēļ Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa atbalstīs visus trīs ziņojumus — Wallis ziņojumu, López-Istúriz White ziņojumu un Medina Ortega ziņojumu. No savas puses es vēlētos paskaidrot dažas lietas attiecībā uz mūsu grupas nostāju par Medina Ortega, ar kuru kopā esmu cieši sadarbojies, ziņojumu.

Kā jau jūs, Dati kundze un Barrot kungs, minējāt, šis ziņojums piedāvā ideju, ka mums jāpieliek ievērojamas pūles, lai savstarpēji atzītu autentiskos dokumentus. Kad šis ziņojums tika publiskots, sākās debates par tajā izmantoto terminoloģiju.

No savas puses uzskatām, ka ziņojumā rakstīts par autentisko dokumentu, kura pazīmes ir noteiktas judikatūrā, un mums šajā posmā vajadzētu ierobežot sevi un neradīt juridisku jucekli, izmantojot neatbilstošus terminus izpratnes paplašināšanai par dokumentu, kurš aizstās līdzšinējo autentisko dokumentu.

Dati kundze un Barrot kungs, jūs minējāt autentiskā dokumenta pazīmes, un es pie tām neatgriezīšos. Tas, ko es vēlos pateikt, ka, ja tiks uzsāktas debates par citiem jautājumiem un citiem dokumentiem, kas ir atšķirīgi un būtībā privātas vienošanās, tas nav šī patstāvīgā ziņojuma nolūks, jo tas šodien uzdod konkrētu jautājumu par to, kā mēs varam savstarpēji atpazīt to, ko judikatūra atzīst kā autentisku dokumentu. Vēlos atkārtoti pateikties Medina Ortega kungam par viņa lielisko veikumu šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 

  Manuel Medina Ortega, PSE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs, šobrīd esmu mainītā lomā, jo uzstājos nevis kā sava ziņojuma referents, bet gan attiecībā uz visiem trīs ziņojumiem kā Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas pārstāvis.

Es teiktu, ka visiem šiem ziņojumiem ir viena kopīga iezīme — tie ir vērsti uz situācijas uzlabošanu pilsoņu labā. Patiesībā tiesiskuma jomā pilsoņu situācija var tikai uzlaboties saskaņā ar noteiktiem līdzsvara principiem un ņemot vērā noteiktus faktorus. Piemēram, elektroniskā tiesiskuma jomā mēs nedrīkstam aizrauties ar pārlieku entuziasmu jauno tehnoloģiju izmantošanā, ja tās var pakļaut riskam pilsoņiem solītās garantijas. Citiem vārdiem sakot, piemēram, ideja ikvienu nodrošināt ar elektroniskās pastkastītes adresi var liegt tiesiskumu tiem cilvēkiem, kuriem nav pieejas interneta pieslēgumam.

Mana ziņojuma specifiskajā jomā par autentisko dokumentu domāju, ka gan Padomes priekšsēdētāja Dati kundze, gan Barrot kungs ir izcēluši faktu, ka arī šeit svarīgas ir juridiskās garantijas. Runa ir par juridiski spēkā esošu dokumentu apriti no vienas valsts citā, bet nevis par jebkāda dokumenta atzīšanu, ja mums rodas šaubas par tā izpildes likumību. Citiem vārdiem sakot, pat, ja dokuments ir notariāli apstiprināts valstī, kurā autentiskie dokumenti nepastāv, tam nav tāda pati vērtība kā notariāliem aktiem kontinentālo tiesību aktu izpratnē, jo tiem ir pilnīgi atšķirīgs saistošais izpildes spēks.

Tādējādi līdzsvaram starp tirgus vajadzību darboties efektīvi un vajadzību efektīvi pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā nevajadzētu novest pie tā, ka mēs atsakāmies no būtiskām juridiskām garantijām. Ja nav juridisko garantiju un garantiju cilvēkiem, nav arī tiesiskuma. Tas ir iemesls, kādēļ brīdī, kad pienāks laiks balsot par šiem ziņojumiem, sociāldemokrātu grupa turpinās aizstāvēt savu nostāju, lai pirmām kārtām aizsargātu vienkāršu pilsoņu un nevis tikai pašu ietekmīgāko pilsoņu intereses.

 
  
MPphoto
 

  Diana Wallis, ALDE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, manai grupai nebūs grūtību – es ceru – atbalstīt manu un, protams, López-Istúriz White kunga ziņojumu.

Ziņojums, par kuru es gribu runāt – jo tas ir radījis problēmas deputātiem visā Parlamentā, – ir Medina Ortega kunga ziņojums. Mēs visi esam vienisprātis – mums ir tiesas spriedumu pārvietošanās brīvība. Mēs gribētu arī autentisko dokumentu, un, es piebildīšu, ,,vai ekvivalento dokumentu” pārvietošanās brīvību. Daudz runā par mūsu pilsoņu dzīves atvieglošanu. Man tas nozīmē visu Eiropas iedzīvotāju dzīvi, un tas mums neizdotos, ja no šīs tiesību jomas tiktu izslēgtas daudzas valstis un daudzas tiesiskās tradīcijas. Tieši tā notiks, ja mēs neskatīsimies plašāk un mums nebūs pacietības un iecietības attiecībā pret tiesību sistēmām, kas ārēji var izskatīties atšķirīgas, bet ielūkojoties dziļāk atklājas, ka tām ir ļoti līdzīga pieeja jautājumiem.

Mums ir izdevies atzīt vienam otra dokumentus. Nav pilnīgi nekāda iemesla, kādēļ mēs ar iecietību un uzmanību nevaram atzīt kāda cita dokumentus, ja tie ir sagatavoti ar līgumu vai notariālu aktu, bet tiem nav tieši tāds pats veids un forma.

Mans lūgums skan: lūdzu, ņemiet vērā šodien iesniegtos grozījumus! Tos var nepieņemt, taču tajos ietvertā doma ir tiesiska Eiropa visiem iedzīvotājiem un visām tiesību kultūrām. Tam nav jākļūst par izņēmumu.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā.– (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs apspriežam trīs ļoti svarīgus ziņojumus. Es gribētu īpaši pateikties Wallis kundzei par ārkārtīgi vispusīgo, saturīgo, kompetento un spožo ziņojumu, kurā aplūkoti visi šā jautājuma aspekti. Parlaments piekrīt Wallis kundzei, kad viņa uzver, cik svarīga ir šī problēma, kas skar ne mazāk kā 2 % dalībvalstu un Eiropas Savienības iedzīvotāju. Gandrīz 10 miljoni no 500 miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju ir iesaistīti pārrobežu tiesas procesos. Vismūsdienīgāko IT sistēmu ieviešana juridiskajā jomā varētu būt izšķiroši nozīmīga šiem cilvēkiem, jo tā varētu padarīt tiesas procesus efektīvākus, vienkāršākus un īsākus.

Mūsu priekšlikumi, ja Eiropas Komisija tos pieņems, var atvieglot piekļuvi tiesai, un turklāt tie samazinās tiesas procesu izmaksas – arī tas ir ļoti svarīgi mūsu iedzīvotājiem. Pamatots šķiet atbalsts divu e-tiesiskuma interneta portālu izveidei. Pirmais portāls palīdzētu iedzīvotājiem un nodrošinātu darījumu cilvēkiem piekļuvi juridiskajām konsultācijām dažādās valodās. Otrais, juristiem paredzētais portāls, būtu instruments, kas palīdzētu juridiskajiem konsultantiem, tiesnešiem, valsts prokuroriem, advokātiem un tiesu pārvaldē strādājošajiem ierēdņiem.

Jaunā tehnoloģija var palīdzēt arī cīņā pret starptautisko noziedzību un noziegumu novēršanā, nemaz jau nerunājot par plaši izplatītajām videokonferencēm kā pašsaprotamu līdzekli liecību iegūšanai tiesas procesos.

 
  
MPphoto
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE).(RO) Ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiesas procesos, ciktāl tas iespējams, tiktu ieviestas un lietotas jaunās tehnoloģijas. Mēs nevaram pieļaut, lai tiesu sistēma šajā jomā joprojām būtu tik tālu atpalikusi no citām nozarēm. Pats par sevi saprotams arī tas, ka jebkura stratēģija šajā jautājumā ir ļoti rūpīgi jāpārbauda. Taču, vērtējot pašreizējo stāvokli, mums ir stingri jāturas pie realitātes.

21. gadsimta Eiropas Savienībā ir dažas tiesas, kurās nav datoru vai piekļuves internetam, un arī šis apstāklis ir uzsvērts ziņojumā. Gan profesionāliem juristiem, gan, vēl jo vairāk, parastiem iedzīvotājiem, kuri cer aizstāvēt savas tiesības, joprojām ir ārkārtīgi grūti piekļūt juridiskajai informācijai neatkarīgi no tā, ar kādiem paņēmieniem viņi šo informāciju meklē. Esmu pārliecināts, ka nākotnē Eiropas finanšu sistēmās gan civiltiesību, gan krimināltiesību jomā būs vairāk līdzekļu šo trūkumu novēršanai. Acīmredzot arī dalībvalstīm ir jāpieliek lielākas pūles, lai efektīvi izlietotu pašlaik pieejamos līdzekļus.

Ziņojumā skartas arī ļoti līdzīgas problēmas attiecībā uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, par ko mēs balsojām tikai pirms divām dienām. Man žēl, ka šis ziņojums netika apspriests. Šī tīkla darbības uzlabošana, bez šaubām, ir svarīga, un tā dos pievienoto vērtību Eiropas iedzīvotājiem. Taču problēmas, kuras es jau minēju, pastāv arī šajā jomā, un tās ir saistītas ar informācijas trūkumu, ar tulkojumu trūkumu visās oficiālajās valodās un grūtībām piekļūt pārrobežu tiesu sistēmai.

Paldies jums par uzmanību! Es vēlreiz izsaku cerību, ka šīm problēmām, kas ļoti satrauc Parlamentu, tiks ierādīta lielāka vieta arī Komisijas un Padomes nākotnes darba kārtībā, jo īpaši tādēļ, ka ierindas pilsoņi gaida no Eiropas Savienības konkrētus pasākumus, kas atvieglos viņu ikdienas dzīvi.

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju visus trīs ziņojumus, taču es runāšu par aizbildniecību. Visneaizsargātāko iedzīvotāju aizsardzība ir jautājums, kas mani ļoti nodarbina. Mēs zinām, ka Eiropas iedzīvotāji noveco – tagad vidējais dzīves ilgums ir palielinājies līdz 80 gadiem, un 2050. gadā 37 % no iedzīvotājiem būs pārsnieguši 60 gadu vecumu. Iedzīvotāji ir kļuvuši arī mobilāki. Pagājušajā gadā 400 000 manas valsts iedzīvotāju emigrēja, lai pavadītu pensijas gadus ārzemēs, tādēļ ir svarīgi nodrošināt viņiem tādu pašu aizsardzību, kādu viņi saņemtu mājās.

Šādas demogrāfiskās pārmaiņas rada daudz problēmu Eiropas sabiedrībai, kā jau mēs dzirdējām attiecībā uz veselības un sociālo aprūpi. Esmu pārliecināta, ka ir ārkārtīgi svarīgi dot vecākajai paaudzei iespēju dzīvot neatkarīgu un cilvēka cienīgu dzīvi.

Pagājušajā gadā es biju referente ziņojumam par to, kā nodrošināt, lai gados vecāki iedzīvotāji saglabātu veselību un dzīvotu ilgāk un neatkarīgāk. Ziņojums, ko mēs šodien apspriežam, manuprāt, sevišķi labi atbilst priekšlikumiem nodrošināt šiem cilvēkiem iespēju bez ekspluatācijas un ļaunprātīgas izmantošanas joprojām uzraudzīt savus īpašumus un vadīt ikdienas dzīvi. Taču mani satrauc arī Hāgas Konvencija. Es atzinīgi vērtēju ministres rīcību šajā jautājumā, bet mūsu uzdevums ir ne tikai nodrošināt spēkā esošo tiesību aktu ratifikāciju – mums ir jānodrošina, lai tie darbotos.

Es gribu pateikt pāris vārdu par autentiskajiem dokumentiem. Es atzinīgi vērtēju ierosmes samazināt mūsu iedzīvotāju administratīvo slogu, taču arī man rada bažas tas, ka šajā ziņojumā nav ņemtas vērā Kopienā pastāvošās dažādās juridiskās tradīcijas, tajā skaitā dažādi tiesiskie instrumenti, piemēram, angļu akti vai Anglijā pastāvošās dažādās notāra profesijas formas. Es uzskatu, ka ziņojums tā pašreizējā formā draud sagraut dažu dalībvalstu likumus īpašuma pārvaldības jomā, jo sevišķi manā dalībvalstī. Manuprāt, šo atšķirību ignorēšana būtu pretrunā ar savstarpējās atzīšanas principu un mērķi panākt vienlīdzīgu piekļuvi tiesām visiem iedzīvotājiem. Tādēļ gan es, gan mana delegācija atbalsta Wallis kundzes grozījumus.

Es ļoti atzinīgi vērtēju Wallis kundzes ziņojumu par e-tiesiskumu. Manuprāt, daži jautājumi, ko mēs izvirzām citos ziņojumos, ir cieši saistīti, un tādēļ tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības vietā cilvēki atradīsies, viņiem būs vienlīdzīga piekļuve tiesām.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE) . (RO) Es vēlētos pateikties referentiem Diana Wallis, Manuel Medina Ortega un Antonio López-Istúriz White par lieliskajiem ziņojumiem. E-tiesiskums ir vajadzīgs laikā, kad saskaņā ar aplēsēm pārrobežu tiesas procesos iesaistīto cilvēku skaits Eiropā ir 10 miljoni. Tiešām, informācijas tehnoloģiju lietošana tiesu sistēmā varētu ievērojami uzlabot Eiropas juridiskās un tiesu sistēmas pieejamību un efektivitāti. Tādēļ Wallis kundzes ziņojums un centieni ir pelnījuši vislielāko uzmanību.

Es uzskatu, ka arī rezolūcija par autentisko dokumentu ir īpaši svarīga. Es kā jurists no Rumānijas varu tikai uzsvērt, ka priekšrocības, ko dod autentiskais dokuments un miermīlīga, pretimnākoša tiesa, ir milzīgas. Patiesībā autentisks notariāls dokuments ir visnozīmīgākais preventīvās tiesvedības demonstrācijas veids Rumānijā, kā arī citās Eiropas valstīs ar civillikuma jurisdikciju. Es saprotu, ka Medina Ortega kungs gribētu runāt tikai par autentiskajiem dokumentiem un atšķirt autentiskos valsts dokumentus, ko izdevis tikai un vienīgi valsts iestādes iecelts īpašs speciālists, no dokumentiem, kas apstiprināti ar privātu parakstu.

Taču neatkarīgi no šo debašu rezultāta un tā, vai ekvivalenti dokumenti tiks iekļauti, vai arī tie parādīsies kādas citas iniciatīvas darba kārtībā, es domāju, ka šī ziņojuma uzdevums ir apliecināt, ka tā mērķis ir garantēt iedzīvotāju aizsardzību un tiesisko drošību, kā arī pārrobežu ģimenes un īpašuma attiecības, ierosinot savstarpēji atzīt autentiskos dokumentus.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Rogalski (UEN). (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībai ir jārisina iedzīvotāju novecošanās problēma dalībvalstīs, un šī problēma ir saistīta ar paredzamā dzīves ilguma ievērojamu pagarināšanos. Tā rezultātā ap 2050. gadu aptuveni 40 % no Eiropas iedzīvotājiem būs vecāki par 60 gadiem, un 10 % no šiem cilvēkiem būs pārsnieguši 80 gadu vecumu.

Šīs demogrāfiskās pārmaiņas nopietni ietekmēs mūsu ekonomiku, mūsu sabiedrību, mūsu veselību un mūsu budžetu. Tādēļ mums ir jāizveido atbilstīgas un speciālas aizsargsistēmas, kas nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un pienākumus visiem bez izņēmuma. Aizsargātas personas pavada arvien vairāk laika ārpus savām mītnes valstīm vai ārstējas slimnīcās ārzemēs, un nevis valstī, kur atrodas viņu īpašumi. Tādēļ tiesiskās aizsardzības sistēmām ir jānodrošina tiesas lēmumu, administratīvo lēmumu un pašu personu pieņemto lēmumu pārņemšanas iespējas. Tas īpaši attiecas uz turpmāko tiesisko aizsardzību ietekmējošām pilnvarām, kas jāīsteno Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tādēļ mums ir jāizveido mehānisms efektīvai dokumentu nodošanai, it sevišķi tādos ārkārtas gadījumos, kā, piemēram, tad, kad aizsargātai personai vajadzīga ārstēšana slimnīcā, uz laiku uzturoties ārpus savas mītnes valsts. Šādā veidā eiropieši netraucēti varētu uzturēties vai dzīvot dalībvalstī, kas nav viņu dzimtā valsts, nezaudējot efektīvu un ātru piekļuvi ārstēšanai.

 
  
MPphoto
 

  Dushana Zdravkova (PPE-DE) . – (BG) Ministres kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es gribētu jums apliecināt, ka šodienas debates par trim ziņojumiem ir ārkārtīgi interesantas gan Eiropas Savienības iedzīvotājiem, gan maniem kolēģiem juristiem. Tādēļ es gribētu apsveikt šo trīs ziņojumu referentus.

Līdz šim mana karjera ir bijusi saistīta tikai ar tiesu sistēmu: es esmu bijusi gan priekšsēdētāja vienā no lielākajām Bulgārijas tiesām, kas pirmā ieviesa tiešsaistes tehnoloģiju lietu izskatīšanā, gan Informācijas un tieslietu ekspertu komitejas priekšsēdētāja Eiropas Padomē līdz 2000. gadam. Tādēļ ar e-tiesiskumu saistītās problēmas man ir labi zināmas. Kad mēs 1995. gadā ieviesām informācijas tehnoloģiju, es nespēju iedomāties, ka šis jautājums varētu sacelt troksni Eiropas Parlamentā. Tādēļ mani ļoti iepriecina iespēja šodien runāt par to.

Es gribētu īpaši apsveikt Wallis kundzi ar šo ziņojumu par e-tiesiskumu, jo es uzskatu, ka informācijas tehnoloģiju un jauno komunikācijas tehnoloģiju lietojums tiesiskuma jomā sekmēs tiesu turpmāko pārrobežu sadarbību, vienlaikus atvieglojot piekļuvi tiesu sistēmai Eiropas Savienības iedzīvotājiem.

Taču es gribētu uzsvērt, ka, lai iegūtu efektīvu Eiropas sistēmu šajā jomā, ir ārkārtīgi svarīgi izveidot vispārēju stratēģiju institucionālā līmenī un izstrādāt vispārējus standartus, atbalstot efektīvāku komunikāciju starp valstu sistēmām un tomēr atceroties arī vajadzību pēc daudziem ļoti augsti kvalificētiem speciālistiem.

Tikai tad, kad šie priekšnoteikumi būs izpildīti, mēs spēsim izmantot jauno tehnoloģiju iespējas pārrobežu noziedzības apkarošanā un palielināt tiesu sistēmas pieejamību iedzīvotājiem civillietās un komerclietās.

To atceroties, es gribētu aicināt atbalstīt visus attiecīgos projektus – gan tiešsaistes sodāmības reģistra tīklu un maksātnespējas reģistrus, gan Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās. Tas ir vienīgais veids, kā mēs sasniegsim vienu no Eiropas Savienības fundamentālajiem mērķiem – lielāku mijiedarbību ar iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Paziņojumā par Hāgas programmu, ar ko 2005. gada 10. maija Komisija vērsās pie Parlamenta un Padomes, bija norādīts, ka viena Komisijas īpašajām prioritātēm ir līdz 2011. gadam nodrošināt efektīvu Eiropas tiesiskuma telpu civiltiesību jomā, norādot uz tiesas lēmumu atzīšanu un izpildi un savstarpējās atzīšanas principu, jo šie pasākumi ir reāls līdzeklis Eiropas Savienības iedzīvotāju pārrobežu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai.

Eiropas Savienība paplašinās, un tās iedzīvotāji dzird aicinājumus kļūt mobilākiem. Tajā pašā laikā personu pārvietošanās Kopienas teritorijā rada sarežģījumus saistībā ar autentisko dokumentu nodošanu. Dažādie viedi, kā dalībvalstis risina autentisko dokumentu savstarpējās atzīšanas problēmu, nozīmē, ka pašlaik šo dokumentu pārvietošanās ir sarežģīts jautājums un pastāv ierobežojumi attiecībā uz to dokumentu skaitu un veidu, kurus atļauts nodot tālāk.

Komisijai ir jāīsteno konkrēti pasākumi, lai nekavējoties izveidotu kopīgu, īpaši pielāgotu un vienotu sistēmu gan autentisko dokumentu izpildei, gan savstarpējai atzīšanai visās dalībvalstīs, tādējādi ievērojami atvieglojot iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienas dzīvi.

Tajā pašā laikā, ņemot vērā nekustamo īpašumu publisko reģistru sistēmu strukturālās un organizatoriskās atšķirības, no šī Kopienas instrumenta ir jāizslēdz piekļuve zemes un īpašumu valsts reģistriem. Izņemot šo gadījumu, autentiska dokumenta pierādījuma spēku un īstenošanas iespējamību tam paredzētajam mērķim attiecīgajā dalībvalstī var noraidīt tikai tad, ja pastāv nopietnas un pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu, vai arī tā atzīšana ir pretrunā ar attiecīgās valsts sabiedrisko politiku.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties referentam Medina Ortega kungam par labi sagatavoto dokumentu.

 
  
MPphoto
 

  Toomas Savi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti augstu vērtēju Komisijas ierosmi sagatavot rīcības plānu e-tiesiskuma jomā. Biju ļoti pārsteigts, uzzinot, ka šāda ierosme vēl nav īstenota. Es gribētu pateikties kolēģei Diana Wallis par šī neatliekamā jautājuma risināšanu ļoti atbilstīgā veidā. Tehnoloģiju straujā attīstība ir devusi mums efektīvus instrumentus, ko mums vajadzētu nevilcinoties likt lietā.

Bet ak vai! Tā ir nesusi mums arī jaunas problēmas, to skaitā e-noziegumus, piemēram, nelikumīgu novērošanu, krāpšanu, kiberkaru un daudzus citus. Eiropas Savienībai ir pienācis pēdējais laiks izveidot tiesību aktus par e-noziegumu definīciju, izmeklēšanu un sodīšanu. E-noziegumi sniedzas pāri valstu robežām, un tādēļ tie jāapkaro pārvalstiskā līmenī. Es ceru, ka Komisija ļoti drīz nāks klajā ar likumdošanas iniciatīvu šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 

  Costas Botopoulos (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! E-tiesiskums – elektroniskais tiesiskums. Vai mēs varam teikt, ka tāds ir iespējams darbībā, ko vada cilvēka vājums un spēks – ļoti cilvēcīgas īpašības? Nē! Vai ir iespējams tiesiskums bez robežām? Kā jūs teicāt, atkal nē! Jo tā ir cilvēcīga rīcība, kas ir atšķirīga katrā pasaules daļā.

Vai šie divi „nē” nozīmē, ka mums ir jānovēršas no tehnoloģiju jauninājumiem? Protams, atkal nē! Mums ir jācenšas izmantot cilvēces inovācija. Informācijas portāls: jā! Datu apmaiņa: jā! Zināšanas par tiesu sistēmu savstarpējo neatkarību: jā! Ieguldījums Eiropas nācijas izveidē: jā! Bet kopīgs anonīms tiesiskums – un es nesaku, ka jūs tā darāt jūsu ziņojumā – nē!

Mans tēvs, kurš bija tiesnesis, nebūtu pārāk sajūsmināts par to, ka es aizstāvu elektronisko tiesiskumu Eiropas Parlamentā. Ja es no Eiropas Parlamenta uzrunāju savu tēvu, kurš ir aizsaulē, es varu viņam pateikt, ka zinu, ka tiesiskums vienmēr būs cilvēks, tā aizstāvis un tiesnesis – nevis Dieva, bet sirdsapziņas priekšā.

 
  
MPphoto
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE).(RO) Es gribētu apsveikt šo ierosmi par autentisko dokumentu pārvietošanos Eiropā, jo tā veicinās personu un preču pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā. Kaut gan fiziskās robežas ir likvidētas, juridiskās robežas pastāv joprojām. To pierāda sarežģītās, katrā valstī atšķirīgās procedūras valsts iestāžu pārstāvja klātbūtnē parakstītu līgumu izpildei.

Mūsu pienākums ir dot katram iedzīvotājam iespēju bez papildu procedūrām piemērot Eiropas autentisko dokumentu Eiropas Savienības dalībvalstī, ja šis autentiskais dokuments ir izdots citā dalībvalstī.

Es atzinīgi vērtēju Wallis kundzes ierosmi un ziņojumu par e-tiesiskumu, jo esmu pārliecināts, ka šī ziņojuma pieņemšana nodrošinās Eiropas iedzīvotājiem piekļuvi Eiropas juridiskajai un tiesu sistēmai, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Ātra pierādījumu apkopošana ar iespējami zemākajām izmaksām un tiesas procesu vienkāršošana, izmantojot vienkāršus, praktiskus instrumentus, pārrobežu procesos atvieglos iedzīvotāju piekļuvi tiesu sistēmai. Lai to panāktu…

 
  
MPphoto
 

  Armando França (PSE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Dati kundze! E-tiesiskums ir nozīmīgs solis ceļā uz piekļuves nodrošināšanu likumam, tiesiskumam un tiesām. Es atzinīgi vērtēju šo ierosmi un apsveicu referenti un Francijas prezidentūru. E-tiesiskuma projekts tika apspriests arī Portugāles prezidentūras laikā, un tādēļ Portugālei nācās vadīt izmēģinājuma projekta izstrādi un īstenošanu; šis projekts dos visiem iedzīvotājiem iespēju vienkāršāk, lētāk, ērtāk un savā valodā piekļūt pakalpojumiem citā dalībvalstī.

Šis daudzvalodu portāls jāveido tā, lai tas būtu noderīgs iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam ir vajadzīga juridiska palīdzība un sākotnējas juridiskas konsultācijas par pārrobežu juridiskajām problēmām. E-tiesiskuma portāls jākoordinē un jāvada grupai, kas būs atbildīga arī par dalībvalstu informācijas saskaņošanu un nodrošinās šīs informācijas sadarbspēju. E-tiesiskuma projekts kalpos cilvēkiem un stiprinās mūsu demokrātiju. Es atzinīgi vērtēju portāla darba uzsākšanu 2009. gada decembrī.

 
  
MPphoto
 

  Marcin Libicki (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es vēlos apsveikt Wallis kundzi ar lielisko ziņojumu un pievērst jūsu uzmanību diviem jautājumiem. Būdams Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājs, es esmu ievērojis, cik bieži Eiropas Savienības iedzīvotāji nav informēti par savām tiesībām, un, gluži pretēji, kā viņi reizēm ir pārliecināti, ka drīkst iejaukties lietās, kurās viņiem nav tiesību iejaukties. Tādēļ šis interneta portāls, ko dēvē arī par e-tiesiskuma portālu, neapšaubāmi palīdzēs Eiropas Savienības iedzīvotājiem sazināties ar Eiropas Parlamentu un Parlamenta Lūgumrakstu komiteju.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vēl kādam jautājumam, ko savā runā minēja Wallis kundze, proti, tam, ka mums ir jāciena vietējie likumi. Šo jautājumu pirms 250 gadiem uzdeva slavenais franču filozofs Šarls de Monteskjē, kurš teica, ka, rakstot likumus plašākai teritorijai, vienmēr ir jāatceras, ka mazajiem reģioniem, mazākām teritorijām – un šajā gadījumā tās ir Eiropas Savienības dalībvalstis – ir savas tradīcijas, kuras ir jāciena.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi! Nesen kādā diskusijā Parlamenta Prezidijā izskanēja vispārējs viedoklis, ka tiem deputātiem, kuri jau ir runājuši, vēlreiz vārdu dot nevajag. Tomēr, kā mēs Spānijā sakām, Ziemassvētku noskaņā mēs izņēmuma kārtā dosim vārdu Romagnoli kungam.

 
  
MPphoto
 

  Luca Romagnoli (NI).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es nevaru runāt visu vārdā, tomēr es ceru, ka neatkarīgie deputāti ir vienisprātis, ka kopējā tiesiskuma telpa dod neapstrīdamas priekšrocības Eiropas Savienības iedzīvotājiem, un tādēļ atbalsta ierosmi šajā jautājumā.

Dāmas un kungi! Mēs gandrīz visi bijām šeit pirms dažām minūtēm, un es nevēlos lieki atkārtot to, kas jau ir pateikts, un tādēļ tā vietā es gribētu novēlēt jums visiem un, galvenais, Eiropai un daudzajiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kuri jūt, ka viņu dzīves līmenis ir apdraudēts, labklājību un, protams, tiesiskumu jaunajā gadā.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Rack (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Ir labi, ka panākumus gūst integrācija juridiskajā nozarē, kas līdz šim tradicionāli bija nacionālajām valstīm rezervēta joma. Tas atbilst mūsu Eiropas Savienības iedzīvotāju mainītajiem dzīves apstākļiem. Taču – šis apsvērums ir izskanējis jau vairākas reizes – integrācija nedrīkst pārāk tālu iejaukties no tradīcijām izaugušās struktūrās, kuras, un tas ir vissvarīgākais, darbojas. Ne visu var mērīt ar vienu olekti.

Autentisko instrumentu un valsts reģistru organizācija daudzās dalībvalstīs ir pilnīgi atšķirīga. Austrijā – bet ne tikai tur – ir senas notariātu tradīcijas un augsts drošības un uzticamības līmenis kā valsts reģistru birojiem. To nedrīkst apdraudēt bez pamatota iemesla; tas ir, tikai tādēļ, ka visur nav šādu profesiju. Tāpēc es saku ,,jā” integrācijai un savstarpējai atvērtībai, bet samērīgā veidā.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Katrā dalībvalstī ir citāda tiesiskā sistēma un atšķirīgi administratīvo dokumentu atzīšanas principi. Tādēļ mums ir jācenšas izveidot pēc iespējas vienkāršāku autentisko dokumentu pārrobežu apriti. Tomēr mums ir jāatceras, ka situāciju un tiesību aktu noteiktības un drošības garantēšana ir svarīgāka par dokumentu kustības vienkāršošanu.

Mums ir jāsaskaņo arī administratīvo dokumentu atzīšanas principi, lai atvieglotu mūsu pilsoņu ikdienas dzīvi un vienkāršotu uzņēmumu darbu. Patiesi, viņi no mums to gaida. Šādi noteikumi noteikti ietaupīs laiku un naudu. Mums ir jāstrādā, lai izveidotu saskaņotu pamatu autentisko dokumentu savstarpējai atzīšanai atsevišķās dalībvalstīs, taču mēs nekādā gadījumā nedrīkstam paplašināt šīs sistēmas darbības jomu, iekļaujot tajā dokumentus, kas neatbilst galvenajiem kritērijiem.

 
  
MPphoto
 

  Rachida Dati, Padomes priekšsēdētāja. (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Prezidentūra ir veltījusi lielu uzmanību jūsu darbam pie šiem trim jautājumiem.

Jūsu ziņojumi, pirmkārt, apliecina jūsu interesi par šiem jautājumiem, un es zinu, ka mums nākotnē vēl būs citas iespējas tos apspriest. Es vēlētos vēlreiz pateikties Medina Ortega kungam par viņa piezīmēm un ieguldījumu. Mums ir jāpanāk progress autentisko dokumentu aprites un atzīšanas jomā.

Jūs pareizi teicāt, ka spriedums Unibankas lietā ir pamats rīcībai un autentisko aktu definīcijai. Kā pirms brīža uzsvēra Gauzès kungs, šis ir lielisks ziņojums, kas palīdzēs uzlabot tiesu sadarbību. Es gribētu sniegt paskaidrojumu arī Wallis kundzei: tas skars visus Eiropas iedzīvotājus, tomēr mums ir jāstrādā tā, lai izveidotu arī apstākļus patiesas savstarpējas uzticēšanās izveidei. Tas ir vajadzīgs tiesiskajai noteiktībai.

Es gribētu minēt arī Wallis kundzes iesaistīšanos elektroniskā tiesiskuma jomā. Jums taisnība, tas ir veids, kā uzlabot piekļuvi tiesām. Neaizmirsīsim, ka 10 miljoni cilvēku, šķiet, ir iesaistīti pārrobežu tiesas procesos, un tātad ir vajadzīgas efektīvas saziņas metodes. Atkārtošu Barrot kunga vārdus: „Mums ir jāsaglabā uzticība šim mērķim.” Zdravkova kundzes runā izskanēja atbalsts šai nostādnei, jo tiesu sistēmu iekļaušana tīklā paver mums daudz iespēju.

López-Istúriz White kungs, es piekrītu jūsu teiktajam, ka mums ir jādara vairāk, lai aizstāvētu neaizsargātus pieaugušos un it sevišķi vecus cilvēkus, un es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu, kas pilnībā atbilst mūsu ieteikumiem un mērķiem. Esmu pateicīga par Gill kundzes komentāriem, jo viņas ieguldījums padara šo ziņojumu ļoti praktisku.

Komisāra kungs, arī jūs izrādījāt interesi par šiem jautājumiem, un es ceru, ka mūsu šodienas debates spēs bagātināt apspriešanu, ko jūs, kā es zinu, pašlaik organizējat.

Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es vēlos prezidentūras vārdā pateikties visiem runātājiem. Izteiktie komentāri bija ļoti profesionāli un ļoti praktiski. Vēl vairāk, tie dod mums pārliecību par nākotni un parāda ES interesi par jautājumiem, kas skar Eiropas iedzīvotāju aizsardzību.

Manā vērtējumā Francijas prezidentūras darbs tiesiskuma jomā ir šāds: temati ir bijuši praktiski, lēmumi ir bijuši praktiski, un mūsu mērķi ir bijuši pat vēl praktiskāki. Man šī bija vēl viena iespēja uzturēt dialogu ar šo Parlamentu; tas atbilst ne tikai jūsu darbam plenārsēdē un komitejā, bet arī visām tematiskajām konferencēm par šiem jautājumiem, ko organizēja Francija.

Esmu jums pateicīga par lielisko sadarbību, kas izveidojusies starp Padomi un Parlamentu. Turklāt tā deva mums iespēju gūt ļoti straujus panākumus. Es atceros prezidentūras sākumu, kad mēs apspriedām mūsu mērķus un prioritātes. Varu jums pateikt, ka mērķi ir sasniegti un prioritātes ir nostiprinātas, un es ticu, ka prezidentūras, kuras sekos Francijas prezidentūrai, noteikti turpinās šo virzienu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs.Dati kundze! Man kā priekšsēdētājam ir jāpateicas jums un Padomes prezidentūrai par jūsu veikto darbu un arī par jūsu personīgajām pūlēm iepriekšējos sešos mēnešos.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Dati kundze, dāmas un kungi! Pirmkārt, es gribētu norādīt attiecībā uz Medina Ortega kunga ziņojumu, ka saistībā ar 1. Briseles regulu mēs gatavojamies rīkot sanāksmes par autentisko dokumentu atzīšanu. 2009. gada sākumā mēs pieņemsim ziņojumu par 1. Briseles regulas piemērošanu un pētīsim, kāda veidā šo regulu pārskatīt šī gada laikā.

Otrkārt, kā es nupat teicu, mēs rīkosim vēl vienu sanāksmi par mantojumiem un laulību līgumiem. Tādēļ jautājums par autentiskajiem dokumentiem tiks izvirzīts arī saistībā ar Zaļo grāmatu, kurā būs plašāk aplūkoti visi valsts dokumenti. Šo Zaļo grāmatu plānots izdot 2009. gada beigās.

Nav šaubu, ka dokumentu brīvā aprite ir jāuzlabo, bet, kā pilnīgi pareizi teica Dati kundze, mums joprojām ir jānodrošina tiesiskā noteiktība, ko var panākt tikai tad, ja ir patiesa savstarpēja uzticēšanās. Tas ir viss, kas man sakāms par šīm sanāksmēm par autentiskajiem dokumentiem, kuriem mēs grasāmies pievērst lielu uzmanību 2009. gada nākamajos mēnešos.

Attiecībā uz e-tiesiskumu es tiešām varu apstiprināt, ka Komisija pašlaik izpilda līgumus, kas dos iespēju izstrādāt Eiropas e-tiesiskuma portāla sākuma variantu iepriekš noteiktajos termiņos, un, kā jau uzsvērts, sodāmības reģistru tīkls man jau šķiet ļoti daudzsološa norāde par e-tiesiskuma iniciatīvas panākumiem nākotnē.

Visbeidzot, kā jau es teicu, mēs ļoti uzmanīgi sekosim līdzi, kā tiks īstenota Hāgas Konvencija par neaizsargātu cilvēku aizsardzību. 2009. gadā mēs skaidri redzēsim, kādi uzlabojumi ir sagaidāmi un vai mums vajadzēs Kopienas ierosmi šajā jautājumā, lai vienkāršotu Hāgas Konvencijas noteikumu oficiālo īstenošanu. Es ar to domāju lietu nosūtīšanu un neaizsargātu cilvēku informēšanu par viņu tiesībām. Tāda ir Komisijas atbilde.

Ja atļaujat, priekšsēdētāja kungs, es gribētu personīgi apsveikt Dati kundzi, jo mums bija ārkārtīgi aktīva Francijas prezidentūra tiesiskuma jomā ar semināriem, kuros mēs, Parlaments un Komisija, bijām uzaicināti piedalīties. Šie semināri ļoti bagātināja debates un, es teiktu, lika pamatus šai jaunajai Stokholmas programmai.

Esmu jums ārkārtīgi pateicīgs par jūsu personīgo ieguldījumu, par Francijas prezidentūras prasmi uzklausīt un, pavisam vienkārši, par veidu, kādā arī jūs strādājāt jautājumos par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu un sodāmības reģistru paziņošanu, un par Eurojust stiprināšanu. Jūsu sasniegumi ir tiešām lieliski. Labi pastrādāts!

 
  
MPphoto
 

  Manuel Medina Ortega, referents.(ES) Kaut gan šis Parlaments jau pēc dabas nav sevišķi dāsns laika ziņā, mums tomēr bija iespēja nepilnas stundas laikā zināmā mērā apspriest dažus neatrisinātus jautājumus, kad mēs pievērsāmies tiesiskuma problēmai. Manuprāt, ir jānoskaidro kāds punkts tieši attiecībā uz autentisko dokumentu. Autentiskais dokuments ir viena lieta, un privāts dokuments ir cita lieta, pat ja tas ir saistīts ar valsts notariātu.

Valsts notariāta apstiprinātu privātu dokumentu var atzīt par līgumslēdzēju gribas izpausmi. Ir tiesību sistēmas, kurās valsts notariāta funkcijas ir ierobežotas līdz apliecinājumam, ka līgumslēdzēju griba ir izteikta. Tas ir vispārēji atzīts saskaņā ar gribas patstāvības un tās esības atzīšanas principu.

Šeit mēs runājam par pilnīgi citu instrumentu. Mēs runājam par valsts dokumentu, par dokumentu, kas ir saistīts ar valsts varu pārstāvoša ierēdņa – lielākajā daļā valstu ar kontinentālu likumdošanu tas parasti ir notārs – klātbūtni. Tas paceļ dokumentu gandrīz tiesas sprieduma līmenī.

Tieši tagad šeit nav diskriminācijas saistībā ar valsti. Ja mēs pieņemtu noteikumus par Eiropas autentisko dokumentu, jebkurai Eiropas valstij varētu būt šāds dokuments, un tā varētu saņemt šo atzīšanu, taču šim nolūkam valstij vajadzētu piešķirt tādu pašu atzīšanu minētajā tiesiskajā sistēmā, kāda tai ir citās valstīs.

Citiem vārdiem sakot, autentisko dokumentu atzīšanai vajadzīgais trešais elements ir tāds, ka ārpus šīs valsts šāds dokuments nedrīkst radīt citādas sekas, nekā tas rada šajā valstī. Tātad, runājot konkrēti, Anglijas notariālais dokuments tiek atzīts kontinentā, taču tādā pašā mērā, kādā tas tiek atzīts saskaņā ar Anglijas likumiem. To nevar atzīt plašākā mērā. Piemēram, Anglijā izdotu juridisku dokumentu nevar atzīt Francijā tā, it kā tas būtu Francijas valsts dokuments, jo tam nepiemīt tādas pašas iezīmes. Tas ir pavisam cita veida dokuments.

Tādēļ šeit nav diskriminācijas. Tas ir mēģinājums izveidot kopīgu sistēmu visai Eiropas Savienībai, un es domāju, ka dažas valstis, kurās šādas sistēmas nav, iespējams, pieņems šāda veida dokumentu. Tādējādi vienota Eiropas dokumenta pieņemšana būtu nozīmīgs instruments.

 
  
MPphoto
 

  Diana Wallis, referente. − Priekšsēdētāja kungs! Baidos, ka es nevaru pretoties. Medina kungs apgalvo, ka autentiskajam dokumentam – un tādēļ es saku, ka mums jāskatās uzmanīgi un jāskatās dziļi – ir jābūt valsts dokumentam. Ja jūs skatāties uz Anglijas vispārējām tiesībām un uz angļu solicitor, kurš sagatavo aktus, tad angļu solicitor ir tiesas ierēdnis, kuru pilnvarojusi tiesa, un kurš tādējādi var sagatavot valsts dokumentu. Paskatieties uz to, lūdzu, un saprotiet to! Citās jurisdikcijās un citās juridiskajās kultūrās ir lietas, kas ir parastas un ir pelnījušās lielāku izpēti un iedziļināšanos.

Tagad es pārtraukšu šo ķildīgo noskaņu un vērsīšos pie Francijas prezidentūras lai pateiktu: ministres kundze, liels paldies par jūsu sadarbību un darbu, ko jūsu prezidentūras mēnešos veica jūsu personāls un pārējie! Tas bija lieliski. Mēs tik daudz izturējām, un jūsu noteiktība un vēlme tiešām padarīt labāku mūsu pilsoņu dzīvi tiesiskuma jomā ir ļoti augstu novērtēta. Paldies! Mums jūsu pietrūks.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Man vajadzētu dot vārdu López-Istúriz White kungam, bet šis mans tautietis stāsta, ka viņš gribētu atdot minūti no sava laika Toubon kungam.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Toubon (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tieslietu ministres kundze! Debašu nobeigumā es gribētu vērsties pie jums tieši kā pie šādas amatpersonas. Tiešām, ar Portugāles prezidentūru, Slovēnijas prezidentūru un šodien ar Francijas prezidentūru, tas ir, ar Rachida Dati kundzi kā zīmoga glabātāju, es patiesi ticu – un to es saku, ņemot vērā manu pieredzi kā bijušajam tieslietu ministram, – ka mēs esam pārvarējuši pavērsiena punktu un vairs neatkāpsimies.

Šodien ir noticis mēģinājums tuvināt un saskaņot juridiskās un tiesu sistēmas – kaut gan tās gluži dabiski uzlūko cita citu ar neuzticību, – un panākt to savstarpējo atzīšanu. Dažos gadījumos ir vērojami pat mēģinājumi ķerties pie likumdošanas, kas pilnībā vai daļēji ir veidota uz Kopienas pamatiem, kā tas ir, piemēram, ar tiesību aktiem par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu. No tā izriet, ka, pat neņemot vērā to, ko mēs esam izdarījuši vajadzības spiesti, piemēram, attiecībā uz drošību, krimināllikumu un cīņu pret terorismu, tagad mēs pievēršamies cilvēkiem, kuriem ir vajadzīgi noteikumi un strīdu risinājumi, kas tiek piemēroti visā Eiropā, jo šie cilvēki principā dzīvo ne tikai savā valstī, bet arī kaut kur citur, un viņiem ir attiecības ar ikvienu cilvēku visā Eiropā.

Šis punkts ir jāuzsver, priekšsēdētāja kungs! Nav šaubu, ka tā ir Francijas prezidentūras raksturīgākā iezīme. Tā teica visi mani kolēģi, tomēr ir jāuzsver, ka ir pārvarēts šis ir vēsturiskais pagrieziena punkts attiecībā uz sadarbību un likumdošanu tiesiskuma jomā. Es uzskatu, ka Eiropa vairs ilgāk nebūs tāda pati, ja cilvēki patiesi jutīs, ka Eiropas tiesiskuma telpa ir kaut kas vairāk nekā tikai skaisti vārdi.

 
  
MPphoto
 

  Antonio López-Istúriz White, referents.(ES) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, tas bija ļoti labs risinājums, un es pateicos par laipnību, ko jūs parādījāt man un manam kolēģim.

Kas attiecas uz mani, tad es vienkārši augstu novērtēju visas runas un pateicības, it sevišķi dažas ziņojumam labvēlīgas runas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas sadarbību, strādājot pie mana ziņojuma.

Es gribētu īpaši minēt Rogalski kunga runu. Man kā Spānijas deputātam, kurš pārstāv Baleāru Salu reģionu, jāsaka, ka jūs varat būt pilnīgi drošs, ka iemesls, kāpēc es uzņēmos šā ziņojuma sagatavošanu, bija palīdzēt šiem cilvēkiem, šiem vecajiem cilvēkiem, kuri tagad dzīvo mūsu salās Spānijā kā pastāvīgie iedzīvotāji vai tūristi. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt viņiem šo aizsardzību.

Tādēļ nevienam nepalika nepamanīts tas, ka attiecībā uz savu valsti es izteicu cerību, ka tā drīzumā varētu ratificēt un parakstīt Hāgas Konvenciju.

Es neesmu vienisprātis ar ministri tikai vienā jautājumā. Kā jūs redzējāt, es neminēju nevienu citu prezidentūru. Es pievienojos ikvienam, kurš nobeigumā teica, ka mēs būtu priecājušies, ja šī Francijas prezidentūra būtu daudz ilgāka. Daudziem no mums tā šķita pārāk īsa.

Tā bija vienīgā mana viedokļa atšķirība.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks šodien plkst. 11.30.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.00 un atsāka plkst. 11.35.)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (PSE), rakstiski. – Šī ierosme ir mēģinājums izveidot skaidru un visaptverošu sistēmu autentisko dokumentu turpmākai vispārējai atzīšanai un to īstenošanas atvieglošanai.

Līdz šim dalībvalstu attieksme pret autentisko dokumentu atzīšanu bija nekonsekventa, tādējādi radot iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiesisku nenoteiktību un neparedzamas situācijas.

Izveidojot kopīgu sistēmu autentisko dokumentu savstarpējai atzīšanai un izpildei, Eiropas Savienība būs ieguvēja laika ekonomijas un zemāku izmaksu ziņā, un, vēl svarīgāk, pieņems vienkāršotas procedūras. Tas veicinās arī autentisko dokumentu apriti, padarot tos drošākus.

Autentiskā dokumenta izpildes iespējamība un tā augstākā pierādījuma vērtība varētu veicināt ekonomikas attīstību un integrāciju Eiropas Savienībā, atvieglojot preču un pakalpojumu apriti. Ekonomiskās krīzes laikā tas ir īpaši svarīgi, un es gribētu pēc iespējas drīzāk redzēt šī tiesību akta īstenošanu.

Es atzinīgi vērtēju arī to, ka šis ziņojums ir ierobežots līdz autentisko dokumentu jomai, un tajā ir respektēta privātu nolīgumu un citu pārejas kategoriju dokumentu specifika.

 
  
  

SĒDI VADA H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

 

4.  Oficiāla sveikšana
Visu runu video
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Ar prieku varu jums paziņot, ka šodien kopā ar mums ir Vjetnamas Nacionālās asamblejas delegācija, kura šeit ieradusies saistībā ar Eiropas Parlamenta un Vjetnamas 7. parlamentu sanāksmi. Esiet sirsnīgi sveicināti!

(Aplausi)

Šī tikšanās notiek mūsu attiecībām ļoti nozīmīgā laikā. Pašlaik Vjetnama apspriež sadarbības nolīgumu ar ES, un tai ir ievērojama nozīme Dienvidaustrumu Āzijas valstu savienībā (ASEAN), ar kuru ES apspriež brīvās tirdzniecības zonu. Kā jūs zināt, mūsu delegācijas priekšsēdētājs ir Nassauer kungs.

Es gribētu sirsnīgi sveikt Vjetnamas delegāciju, ko vada Vjetnamas Nacionālās asamblejas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Nguyen Van Son kungs, un novēlēt jums sekmīgas sarunas. Mēs, protams, tikāmies jau vakar.

Vēlreiz – laipni lūdzam!

 

5. Politisko grupu sastāvs: (sk. protokolu)
Visu runu video
  

 
  
MPphoto
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es gribu pateikties visiem kolēģiem par atbalstu rakstiskajai deklarācijai par fibromialģiju. Tā ir visskaistākā Ziemassvētku dāvana, ko mēs varam sniegt miljoniem fibromialģijas slimnieku. Paldies visiem!

(Aplausi)

 

6.  Balsošanas laiks
Visu runu video
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir balsošanas laiks.

(Balsojuma rezultāti un citas detaļas: sk. protokolu)

 

6.1.  Grozījumi 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (A6-0509/2008, Jo Leinen) (balsošana)

6.2.  Grozījumi 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (A6-0504/2008, Reimer Böge) (balsošana)

6.3.  Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana (A6-0474/2008, Reimer Böge) (balsošana)

6.4.  Elastības instrumenta izmantošana: mehānisms ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs (A6-0493/2008, Reimer Böge) (balsošana)

6.5.  Budžeta grozījums Nr. 10/2008 (A6-0481/2008, Kyösti Virrankoski) (balsošana)

6.6.  2009. gada izpilde, ar Padomes grozījumiem (balsošana)
  

- Pēc balsošanas:

 
  
MPphoto
 

  Éric Woerth, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Jūsu balsojums par budžeta projekta otro lasījumu ir pēdējais posms procedūrā, ko iezīmēja ļoti augsta līmeņa sadarbība starp divām budžeta iestādes nodaļām un ar Komisiju. Es gribētu izteikt vissirsnīgāko pateicību visiem iesaistītajiem, jo īpaši Budžeta komitejas priekšsēdētājam Böge kungam, referentiem Haug kundzei un Lewandowski kungam un komisārei Grybauskaitė kundzei.

Mūsu konsultatīvās sanāksmes laikā 21. novembrī mēs strādājām kopā, veidojot līdzsvarotu budžetu 2009. gadam, kas nodrošinās ES politikas finansējuma pareizu novērtējumu un tajā pašā laikā aizsargās Eiropas nodokļu maksātāju intereses. Mēs kopīgiem spēkiem atradām pārtikas mehānisma finansēšanas metodes, tādējādi izpildot pienākumu atbalstīt jaunattīstības valstis, un mēs kopā izstrādājām praktiskus paņēmienus kohēzijas politikas izvešanai no strupceļa, lai visbeidzot uzsāktu programmas 2007. – 2013. gadam.

Valstu vai valdību vadītāji Eiropadomē uzsvēra šīs ierosmes nozīmi, un tā ir galvenā daļa Eiropas atbildē uz ekonomikas krīzi, un mums bez kavēšanās ir jāturpina darbs pie šīs daļas. Jūsu balsojums nodrošinās konsultācijas rezultātu pilnīgu īstenošanu, un tādēļ saskaņā ar Līgumā noteikto procedūru es varu apliecināt, ka Padome pieņem palielinājuma maksimālo likmi saskaņā ar jūsu otro lasījumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Paldies par paziņojumu, Woerth kungs!

Tā kā Komisija nevēlas izteikties, es secinu, ka budžeta procedūra ir noritējusi saskaņā ar Līgumu un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu un ka atbilstīgi šā nolīguma 13. pantam Padome un Parlaments ir noteikuši, ka tie piekrīt neobligāto izdevumu maksimālās likmes palielinājumam, kas izriet no Parlamenta otrā lasījuma.

Tādējādi budžeta procedūru var uzskatīt par pabeigtu un pasludināt, ka budžets ir galīgi pieņemts. Tagad mēs parakstīsim dažādus paziņojumus, taču pēc maza brīža mums ir jābalso par vēl vienu rezolūciju.

(Priekšsēdētājs aicināja pie sevis Woerth kungu, komisāri Grybauskaitė kundzi, Böge kungu (Budžeta komitejas priekšsēdētāju) un referentus Haug kundzi un Lewandowski kungu.)

(Budžetu parakstīja)

Es tikko uzzināju, ka šodien ir Böge kunga dzimšanas diena, un es vēlos viņu sirsnīgi apsveikt.

 

6.7.  Padomes grozītais Eiropas Savienības 2009. gada vispārējā budžeta projekts (visas iedaļas) (A6-0486/2008, Jutta Haug/Janusz Lewandowski) (balsošana)
  

Pēc balsojuma par 1. grozījumu:

 
  
MPphoto
 
 

  Jutta Haug, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mutiskajā grozījumā mēs tiešām centāmies ņemt vērā jauno situāciju. Mēs vēlamies vēlreiz apstiprināt Padomei, ka mēs kā Parlaments esam gatavi sarunām par EUR 5 miljardiem, ko Komisija ir ierosinājusi pārskatīt. Tādēļ mūsu grozījums skan šādi – es to nolasīšu angļu valodā, jo mēs strādājām angļu valodā, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu kolēģu piekrišanu:

,,Izsaka noteiktu piekrišanu sākt sarunas ar Padomi, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu pārskatīt DFS 2007. – 2013. gadam par EUR 5 miljardiem saistībā ar ierosināto Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu; ņem vērā saistībā ar to pieņemtos 2008. gada decembra Eiropadomes atzinumus”.

 
  
 

(Mutisko grozījumu apstiprināja)

– Pēc balsojuma par 15. grozījumu:

 
  
MPphoto
 

  Jutta Haug , referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tas attiecas uz Eiropas skolām Briselē. Mēs esam ilgi diskutējuši par to daudzās sarunās. Tekstā iepriekš iekļautie skaitļi ir nedaudz jāsamazina, jo mēs gribam, lai Komisija tiešām rīkojas. Tādēļ jaunajā tekstā mēs esam noteikuši Komisijai termiņu. Es atkal lasīšu angļu valodā:

,,Ar bažām norāda uz pašreizējo un nākamo jaunāko klašu skolēnu stāvokli Eiropas skolās Briselē, kura iemesls ir aizkavētā un joprojām nenotikusī skolas atvēršana Lākenā un pašreizējā skolēnu reģistrācijas procedūra, kuras rezultātā bērnu ceļš uz skolu ir nepieļaujami ilgs; sagaida, ka Komisija sadarbībā ar Briseles Eiropas skolu ģenerāldirektorātu līdz 2009. gada marta beigām nāks klajā ar pārskatītu skolēnu reģistrācijas procedūru un saprotamiem kritērijiem (tajā skaitā pastāvīgā dzīvesvieta un jau reģistrētie brāļi un māsas), kas stāsies spēkā nākamajā reģistrācijas periodā.”

 
  
  

(Mutisko grozījumu apstiprināja)

– Pēc galīgā balsojuma:

 
  
MPphoto
 

  Robert Goebbels (PSE). - Ļoti jauki, arī tas ir ļoti jauki!

 

6.8.  Konvencija par pārvietojamām iekārtām un tās protokols par aeronautikas iekārtām (A6-0506/2008, Georgios Papastamkos) (balsošana)
  

– Pirms balsojuma:

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papastamkos, referents. (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Līdz šim aeronautikas iekārtu pārrobežu tirdzniecībā valdīja tiesiska nenoteiktība. Jaunā starptautiskā tiesiskā sistēma ir paredzēta aeronautikas iekārtu, proti, gaisakuģu, motoru un piederumu, finansēšanas atvieglošanai, nosakot sevišķi spēcīgas starptautiskas garantijas aizdevējiem (pārdevējiem uz kredīta un iestādēm, kas izsniedz aizdevumus šādiem pārdevumiem). Būtībā šī jaunā tiesiskā sistēma samazinās aeronautikas iekārtu finansējumu vispasaules mērogā un palīdzēs aviācijas nozarei ik gadu ietaupīt miljardiem eiro. Šī tagad visprogresīvākā tiesiskā sistēma aviācijas finanšu tiesību aktu vēsturē labvēlīgi ietekmēs ne tikai aizdevējus un ražotājus, bet arī aviosabiedrības, darbiniekus un pasažierus.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Par šo ziņojumu nebija debašu, un tādēļ referentam ir tiesības uz divām minūtēm runas laika. Paldies, Papastamkos kungs!

 

6.9.  Eiropas darba mobilitātes rīcības plāns (2007–2010) (A6-0463/2008, Monica Maria Iacob-Ridzi) (balsošana)

6.10.  Mūžizglītība zināšanām, radošumam un jaunradei - darba programma „Izglītība un apmācība 2010. gadam” (A6-0455/2008, Ljudmila Novak) (balsošana)
  

– Pirms balsojuma:

 
  
MPphoto
 

  Ljudmila Novak, referente. (SL) Padomes un Komisijas kopīgais ziņojums par 2008. gadu liek skaidri saprast, ka ir panākts zināms progress mūžizglītības jomā, taču mēs nevaram justies apmierināti ar līdzšinējiem sasniegumiem.

Dažas no lielākajām problēmām ir skolēni, kuri pārtrauc mācības agrīnā posmā, vecāku cilvēku nepietiekama iesaistīšanās mūžizglītībā un slikti apmācīti strādnieki, kā arī imigrantu strādnieku zemā kvalifikācija. Taču uz zināšanām balstītai ekonomikai vajadzēs arvien augstāk kvalificētu darbaspēku.

Ziņojumā es uzsvēru, ka mums ir jāuzlabo izglītības kvalitāte visos līmeņos, lai tā dotu bērniem un jauniešiem patstāvīgu, radošu un inovatīvu domāšanu un prasmi mācīties. Mācību programmas ir pastāvīgi jāmodernizē, un arvien vairāk vecāku cilvēku lieto informācijas tehnoloģijas.

Mūžizglītības mācību programmas ir jāsaista ar ekonomiku, tām ir jāatbalsta uzņēmējdarbība, jādod iedzīvotājiem iespēja iegūt tādas zināšanas, kas viņiem palīdzēs izveidot, vadīt un attīstīt savus uzņēmumus. Ir svarīgi ņemt vērā vietējās un reģiona vajadzības, iespējas un raksturīgās iezīmes.

Es aicinu dalībvalstu valdības un Eiropas Savienības iestādes šajā krīzes laikā nesamazināt līdzekļus izglītībai, jo visiem iedzīvotāju slāņiem pieejama, kvalitatīva izglītība ir labākais ierocis cīņā pret nabadzību un labākais līdzeklis, kā rast risinājumus šai krīzei.

Paldies par sadarbību visiem kolēģiem un Prezidijam!

(Aplausi)

 

6.11.  Rotaļlietu direktīva (A6-0441/2008, Marianne Thyssen) (balsošana)
  

Pēc balsojuma par 142. grozījumu:

 
  
MPphoto
 

  Herbert Reul (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Par procedūru – mēs, protams, pieņemam lēmumu, direktīvu, pamatojoties uz trīspusēju vienošanos. Vakar mums bija līdzīgs stāvoklis saistībā ar emisijas kvotu tirdzniecību. Pēc vispārējā lēmuma pieņemšanas mēs šodien pienācīgi balsojam atsevišķi par katru no pārējiem grozījumiem, un tas, manuprāt, ir pareizi. Vakar mēs tā nedarījām, un es tiešām nesaprotu, kāpēc tā? Situācija bija tieši tāda pati, taču atsevišķi balsojumi nenotika; es uzskatu to par nepieņemamu. Galu galā, es kopā ar vēl 40 kolēģiem vakar iesniedzu grozījumus, un, manuprāt, man ir tiesības redzēt balsojumus arī par šiem grozījumiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Es daru tikai to, kas man jādara, un man ir tikai izpildītāja funkcijas. Varbūt man ir ietekme, bet man nav reālas varas.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (PSE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Varbūt jums būtu vērts tikties ar Priekšsēdētāju konferenci, lai apsvērtu vispārējas procedūras noteikšanu. Es noteikti apsveiktu vakardienas procedūru, bet šādos gadījumos mums vienmēr vajadzētu ievērot vienu un to pašu balsošanas sistēmu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Mēs par to ziņosim Priekšsēdētāju konferencei un nonāksim pie tāda vai citāda lēmuma.

 
  
MPphoto
 

  Evelyne Gebhardt (PSE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Viena no Parlamenta un Padomes nolīguma daļām bija Komisijas paziņojums, ko mums apsolīja komisārs Verheugen kungs. Pirmdien viņš šo paziņojumu nenolasīja. Es pieņēmu, ka komisārs Verheugen kungs – kura šeit nav, bet kuru pārstāv komisārs Barrot kungs – pirms balsošanas nāks klajā ar šo paziņojumus, kas skar trīs Parlamentam svarīgus jautājumus, taču es vēl neesmu dzirdējusi nevienu paziņojumu. Es gribētu tūlīt uzzināt procedūras faktisko norisi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Priekšsēdētājs par to nebija informēts, bet tagad es to pieņemu zināšanai. Gebhardt kundze, ja Komisija vēlēsies nākt klajā ar paziņojumu, kuru laiku jūs uzskatāt par piemērotāku – tagad vai vēlāk?

 
  
MPphoto
 

  Evelyne Gebhardt (PSE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Mēs parasti noklausāmies šo paziņojumu pirms balsošanas, jo tā ir teksta daļa, taču šis teksts vēl nav oficiāli iesniegts Parlamentam rakstiskā veidā. Pirmkārt, mums ir vajadzīgs oficiāls teksts – tas ir pats par sevi saprotams.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Gebhardt kundze, jūs sakāt, ka parasti mēs to noklausāmies sākumā, bet laiks jau ir pagājis.

Priekšsēdētāja vietniek Barrot kungs! Ja vēlaties, varat nākt klajā ar paziņojumu

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāj kungs! Atbildot Gebhardt kundzei, es jums iesniegšu trīs deklarācijas, un tās var pievienot lietai.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja vietnieka kungs, cik garš ir šis paziņojums? Ja tas nav pārāk garš, vai drīkstu lūgt jūs to nolasīt, kā pieprasīja Gebhardt kundze?

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Priekšsēdētāja kungs! Šeit ir trīs deklarācijas: Eiropas Komisijas deklarācija par drošības aspektu uzraudzību; Eiropas Komisijas deklarācija par prasībām, kas noteiktas rotaļlietām, kas paredzētas skaņas radīšanai; Eiropas Komisijas deklarācija par grāmatu klasifikāciju.

(FR) Es tās varu jums nolasīt.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Tas bija tehnisks paskaidrojums.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (PSE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Vai es šajos apstākļos drīkstu lūgt turpināt balsošanu, taču nenoturēt galīgo balsošanu? Tas dos mums iespēju ieskatīties tekstā un pēc tam, ja mēs būsim apmierināti, noturēt galīgo balsošanu janvārī.

(Deputāti klaudzina pa galdiem, paužot piekrišanu)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Pēc jūsu reakcijas es noprotu, ka jūs atbalstāt Swoboda kunga priekšlikumu. Tādā gadījumā turpinām balsošanu, taču atsakāmies no galīgās balsošanas.

– Pēc balsojuma par grozīto priekšlikumu:

Mēs atliksim galīgo balsošanu, kamēr nebūsim pilnībā dzirdējuši Komisijas nostāju.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Toubon (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es sekoju līdzi šīm debatēm no sākuma līdz beigām, jo īpaši pirmdienas vakara debatēm. Mums ir jāieņem atbildīga nostāja attiecībā uz iedzīvotāju drošību. Viņi ārkārtīgi gaida šo tiesību aktu, kas palielinās bērnu un ģimeņu drošību. Mēs nevaram gaidīt.

Pirmdienas vakarā Verheugen kungs sniedza ļoti precīzu ziņojumu par šo trīs Barrot kunga iesniegto deklarāciju saturu. Tā bija tikai šo deklarāciju formāla atlikšana. Pirmdienas vakarā komisārs Verheugen kungs teica, ka mēs varam balsot un mums ir jābalso; mēs esam atbildīgi Eiropas patērētāju priekšā.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi! Vēl pirms brīža jūs bijāt gluži pretējās domās. Tādā gadījumā balsosim par to, vai notiks balsošana.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Ievērojot vislielāko cieņu, es gribētu jautāt, kāpēc Komisārs nevar nolasīt to, ko atnesis līdzi? Vai šeit ir kāda principiāla problēma?

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Komisāra kungs nevar vai nevēlas atbildēt, Posselt kungs! Es, savukārt, negribu komentēt, jo tas nav mans darbs.

 

6.12.  Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībām (A6-0438/2008, Jan Andersson) (balsošana)

6.13.  Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET) (A6-0424/2008, Thomas Mann) (balsošana)

6.14.  Vērtspapīru norēķini un finanšu nodrošinājuma līgumi (A6-0480/2008, Piia-Noora Kauppi) (balsošana)

6.15.  Noguldījumu garantiju sistēmas attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu (A6-0494/2008, Christian Ehler) (balsošana)

6.16.  Informācijas atklāšanas prasības vidējiem uzņēmumiem un konsolidētu pārskatu sastādīšanas pienākums (A6-0462/2008, Ieke van den Burg) (balsošana)

6.17.  Padomes pieeja OLAF regulas pārskatīšanai (balsošana)

6.18.  FRONTEX aģentūras un Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas EUROSUR novērtējums un turpmākā attīstība (A6-0437/2008, Javier Moreno Sánchez) (balsošana)
  

Pirms balsojuma par 4. grozījumu:

 
  
MPphoto
 

  Javier Moreno Sánchez, referents.(ES) Priekšsēdētāja kungs! Es runāju par 12.a punkta 4. grozījumu, ko iesniedza Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa.

Ar GUE/NGL grupas piekrišanu es ierosinu mutisku grozījumu, lai novērstu neprecizitātes, kas parādījušās dažādu valodu versijās. Es to ļoti lēni nolasīšu spāņu valodā.

Runa ir par vārdu „norāda, ka obligātajām prasībām attiecībā uz ES sadarbību ar trešām valstīm ir jāatbilst starptautiskajām saistībām” aizstāšanu ar vārdiem „norāda, ka ES un trešo valstu sadarbības pamatā ir jābūt starptautiskām saistībām”.

Ar šo mutisko grozījumu mana grupa – un es domāju, ka arī vairākas citas grupas – varēs atbalstīt GUE/NGL grupas iesniegto grozījumu.

 
  
 

(Mutisko grozījumu apstiprināja)

– Pirms balsojuma par 7. grozījumu:

 
  
MPphoto
 

  Weber, Renate (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es nolasīšu grozījumu angļu valodā: ,,tā kā FRONTEX koordinēto kopīgo operāciju rezultātā veidojas „robežu eksternalizācija”, kas var radīt šaubas par to, vai dalībvalstis pilda ES saistības attiecībā uz patvēruma meklētāju un bēgļu aizsardzību”.

 
  
 

(Mutiskais grozījums tika apstiprināts)

 

6.19.  Viltošanas ietekme uz starptautisko tirdzniecību (A6-0447/2008, Gianluca Susta) (balsošana)
  

Pirms balsojuma par 1. grozījumu:

 
  
MPphoto
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs! Daudzi kolēģi grib balsot par Zaļajā rezolūcijā pausto ideju, ka no interneta pakalpojumu sniedzējiem un telekomunikāciju operatoriem nav jāpieprasa atbildība par interneta saturu un tā tālāk, taču daudziem no šiem kolēģiem, kuri vēlas balsot ar Zaļo rezolūciju, nepatīk 15. punkts, kas attiecas uz citu jautājumu. Mēs gribētu iesniegt mutisku grozījumu Ziemassvētku kompromisa noskaņā un svītrot no mūsu rezolūcijas 15. punktu, lai par to varētu balsot vairāk cilvēku.

 
  
 

(Mutiskais grozījums tika apstiprināts)

 

6.20.  Grāmatvedības prasības attiecībā uz vidējiem uzņēmumiem (balsošana)

6.21.  Eiropas autentiskais dokuments (A6-0451/2008, Manuel Medina Ortega) (balsošana)
  

- Pēc balsošanas:

 
  
MPphoto
 

  Hartmut Nassauer (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos atgriezties pie galīgā balsojuma par G. Susta ziņojumu. Galīgajā balsojumā mēs nejauši nobalsojām pret to, kaut gan gribējām balsot par. To izraisīja nelielā nesaprašanās par mutisko grozījumu. Es lūdzu jūs atzīt mūsu nodomu balsot par šo ziņojumu galīgajā balsojumā.

 

6.22.  E-tiesiskums (A6-0467/2008, Diana Wallis) (balsošana)
  

- Pēc balsošanas:

 
  
MPphoto
 

  Daniel Caspary (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es runāju par attiecīgo Reglamenta noteikumu. Pirms dažiem mēnešiem mēs balsojām par E. Bauer ziņojumu, un pēc tam es rakstiski lūdzu paskaidrojumu par to, kā mums ir jābalso par ziņojumu grozījumiem.

Bez šaubām, galīgajā balsojumā mums ir vajadzīgs kvalificēts vairākums, ja mēs aicinām Komisiju īstenot likumdošanas pasākumus, taču es nesaprotu, kāpēc mums ir vajadzīgs kvalificēts vairākums arī pirms grozījumiem. Diemžēl es vēl neesmu saņēmis atbildi.

Tagad mums darba kārtībā ir vēl viens šāds ziņojums. Es būtu pateicīgs, ja dienesti varētu to noskaidrot.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Caspary kungs! Man nupat paziņoja, ka atbilde par E. Bauer ziņojumu ir ceļā pie jums. Es ceru, ka jūs to saņemsit pirms Ziemassvētkiem.

 

6.23.  Pieaugušo juridiskā aizsardzība: pārrobežu ietekme (A6-0460/2008, Antonio López-Istúriz White) (balsošana)

6.24.  Miera nostiprināšanas un valsts izveides perspektīvas pēckonflikta situācijā (A6-0445/2008, Nirj Deva) (balsošana)
  

SĒDI VADA: M. ROURE
priekšsēdētāja vietniece

 

7.  Parlamenta sastāvs: sk. protokolu
Visu runu video

8.  Komiteju un delegāciju sastāvs: sk. protokolu
Visu runu video

9.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Jutta Haug, Janusz Lewandowski (A6-0486/2008)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Viens pozitīvs aspekts nesen pieņemtajam 2009. gada budžetam ir skaidru prioritāšu iekļaušana, piemēram, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, klimata aizsardzība un atbalsts visnabadzīgākajām valstīm saistībā ar pārtikas krīzi. Diemžēl mums nav daudz iespēju izmantot budžetu, lai atrisinātu finanšu krīzi, — ne vien tādēļ, ka tas ir ļoti mazs, salīdzinot ar dalībvalstu budžetiem, un atbilst tikai 1 % no to lieluma, bet arī tādēļ, ka trūkst elastības noteikumos, kuri izklāstīti pamatbudžetā 2007.–2013. gadam. Es atzinīgi vērtēju centienus, ko veikuši EP deputāti, kuri sākuši diskusijas ar Komisiju, lai veiktu korekcijas vismaz attiecībā uz globālām problēmām. Padome diemžēl nevēlas apstiprināt lielāku elastību. Pēc Lisabonas Līguma ratifikācijas mums būs vairāk pilnvaru Eiropas Parlamentā.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, tā kā es pēc savas būtības esmu ļoti kritisks attiecībā uz Eiropas Savienības darbu un iestādēm, tad visiem ir skaidrs, ka es nobalsoju pret šo ziņojumu par 2009. gada budžetu. Pirmkārt, es it nemaz neesmu pārliecināts, ka Eiropas iestādes saprātīgi izlieto caur tām plūstošos lielos līdzekļus, kas gūti no nodokļiem.

Otrkārt, pēc manām domām mēs iejaucamies pārāk daudzās politikas jomās, un subsīdijas, ko mēs maksājam dalībvalstīm, tajās vienmēr uzskata par noteikta veida Eiropas līdzekļiem, kam ar tām nav nekāda sakara, un šī iemesla dēļ arī pašas dalībvalstis tos pārvalda slikti un neefektīvi.

Turklāt esmu ievērojis, ka faktiski nesaņemu gandrīz nekādas atbildes uz maniem parlamentārajiem jautājumiem par daudzo ES organizāciju un aģentūru darbības izdevumiem. Tas viss mani padara aizdomīgu un tikai vairo manu pārliecību par to, ka jābalso pret šo budžetu.

 
  
  

- Ziņojums: Marianne Thyssen (A6-0441/2008)

 
  
MPphoto
 

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE).(ES) Priekšsēdētājas kundze, vēlos īsi norādīt, ka es atturējos no balsošanas par Thyssen kundzes ziņojumu par rotaļlietu drošumu.

Protams, es piekrītu referentei un deputātu vairākumam par to, ka nepieciešams aizsargāt bērnu drošību un ka nepieciešams nodrošināt patērētāju drošību kopumā. Tomēr man šķiet, ka ir jāievēro dažādo dalībvalstu kultūras tradīcijas un — pats galvenais — debates par drošumu nedrīkst novest līdz tādām likumdošanas galējībām, kas gandrīz jau kļūst smieklīgas, kā tas ir šajā gadījumā.

Dažas no drošuma prasībām, kas iekļautas šajā direktīvā, tiešām gandrīz varētu saukt par smieklīgām. Tas tā bija jo īpaši debašu laikā. Kopumā tā tika glābta. Domāju, ka pienāks laiks, kad mēs pieņemsim direktīvu, kurā būs noteikts, ka bērniem jāvalkā ķivere, kad viņi iet ārā, vai jāuzvelk cimdi, ja ārā ir auksts. Manuprāt, tas ir pilnīgi bezjēdzīgi, taču mēs virzāmies šajā virzienā.

Tādēļ, lai gan saprotu, ka direktīvā ir iekļauti daži ļoti pozitīvi aspekti, es uzskatu, ka dažreiz tā iet par tālu, un tādēļ atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Esmu priecīga, ka mums izdevās pirmajā lasījumā pieņemt direktīvu par rotaļlietu drošumu un ka mēs noraidījām Zaļo un dažu sociālistu absurdo priekšlikumu, kas paredzēja, ka visas rotaļlietas obligāti jātestē neatkarīgām struktūrām. Viņi izvirzīja šo bloķējošo grozījumu, neraugoties uz to, ka pieredze, kas gūta ASV un Ķīnā, liecina, ka rotaļlietas Eiropas tirgū ir ar defektiem, pat ja tās tiek testētas. Mūsu mērķis ir panākt, lai ražotāji un importētāji būtu pilnībā atbildīgi par drošumu. Tieši pašiem ražotājiem ir jāapstiprina, ka to izstrādājumi atbilst pieņemtajiem standartiem. Ja šādi standarti nepastāv, direktīvas 18. pantā ir paredzēti testi. Ārējo testu vidējās izmaksas Čehijā ir apmēram EUR 3 000. Tā dēļ ES mazajiem uzņēmumiem nāktos izbeigt darbību, savukārt rotaļlietu testēšana Ķīnā negarantētu to drošību. Atbildībai jāgulstas uz importētājiem un ražotājiem, taču nekādā ziņā uz neregulētiem testēšanas centriem visā pasaulē. Apsveicu vecākus par šo dāvanu no mums.

 
  
MPphoto
 

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, es neatbalstīju kompromisa grozījumu par rotaļlietām. Joprojām saglabājas pārāk daudz drošuma plaisu, jo īpaši attiecībā uz ķimikālijām. Toksīni nedrīkst atrasties bērnu rokās, pat ne vismazākajos daudzumos. Šodienas lēmums izraisa vilšanos, un tam trūkst arī mērķtiecības. Papildus tam, ka pastāv pārāk daudz plaisu, nav arī viennozīmīga aizlieguma attiecībā uz visiem smagajiem metāliem un alergēnām smaržvielām, turklāt nav arī skaidru mērķu attiecībā uz troksni. Ir nožēlojami, ka mēs esam tik gļēvi tad, kad runa ir par mūsu bērnu drošumu.

Pirmā lasījuma nevērīgā pabeigšana neprātīgā steigā, lai pieņemtu lēmumu tikai tādēļ vien, lai radītu iespaidu, ka visas rotaļlietas zem Ziemassvētku eglītes nākamnedēļ būs drošās, ir pilnīgi absurda un ļoti bezjēdzīga. Ir panākti noteikti uzlabojumi, taču visiem ir skaidrs, ka runa ir par 20 gadu vecu direktīvu, kura ir jāpārskata. Īsumā jāsaka šādi: daudz skaļu vārdu, bet pārāk maz būtiska satura. Atbildību nevar uzvelt ražotājiem, atbildība pieņemt skaidrus tiesību aktus gulstas uz mums!

 
  
MPphoto
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Es nobalsoju par Marianne Thyssen ziņojumu.

RAPEX ir vairāk nekā tikai pieci burti: tā ir Kopienas ātrās ziņošanas sistēma, kas patērētājiem sniedz brīdinājumus par bīstamiem patēriņa produktiem.

2006. gadā, pateicoties ātrajai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, no 924 brīdinājumiem, ko saņēma sistēma, 221 brīdinājums bija par rotaļlietām. Brīdinājumi par rotaļlietām galvenokārt attiecās uz ievainojumu risku bērniem vai uz draudiem, ka varētu rasties dažādas alerģijas un veselības problēmas — jo īpaši tiem, kas cieš no alerģijas.

Esmu priecīga, ka Parlaments šodien nobalsoja par šo direktīvu, jo šie fakti liecina, ka tā tiešām ir ļoti nepieciešama. Ar šodienas balsojumu par šo direktīvu Eiropas Parlaments ir spēris svarīgu soli tādā jomā kā rotaļlietu drošība un bērnu veselība un drošības aizsardzība, modernizējot rotaļlietu direktīvu, kura tagad ir 20 gadus veca.

Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka šim procesam Eiropas Parlamentā seko arī apmeklētāju grupa no Slovākijas, kurus es laipni sveicu un novēlu patīkamu uzturēšanos šeit, Eiropas demokrātijas mītnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, esmu ļoti priecīga, ka balsojums par Rotaļlietu drošuma direktīvu notika,— vienkārši tādēļ, ka tad, ja vēlamies raidīt visai pasaulei stingru vēstījumu par rotaļlietām un rotaļlietu drošumu, tas jādara Ziemassvētku laikā. To atliekot, šis vēstījums vairs nebūtu tik konkrēts. Šajā gada laikposmā cilvēki domā par rotaļlietām.

Arī šogad tāpat kā pagājušajā gadā miljoniem Ķīnā ražotu rotaļlietu tika izņemtas no tirgus. Ar tām saistītās problēmas, kas bijušas svins, arsēns, dzīvsudrabs un PCB, ir ļoti nopietnas, un nav svarīgi, kam rotaļlieta paredzēta — vai tā ir grāmata vai arī kaut kas, ar ko var braukt vai darīt jebko citu, — es kā māte zinu, ka agrāk vai vēlāk tā var nonākt bērnam mutē. Tādēļ attiecībā uz rotaļlietām mēs nevaram būt pārāk piesardzīgi, bet es esmu priecīga, ka esam šo vēstījumu raidījuši tagad.

 
  
  

- Ziņojums: Thomas Mann (A6-0424/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Vēlos savam kolēģim Mann kungam pateikties par viņa ziņojumu. Mēs zinām, cik svarīgi ir pieņemt noteikumus un likvidēt barjeras studentu un darba ņēmēju mobilitātei, kuri pārceļas, reaģējot uz piedāvājumu un pieprasījumu ES darba tirgū.

Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai atvieglos apmācības kvalifikāciju pārcelšanu, atzīšanu un uzkrāšanu. Šos kredītpunktus piešķirs par kvalifikāciju, kas iegūta ar dažādiem apmācības veidiem visos līmeņos saistībā ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai.

Līdz ar mūsu apstiprinājumu mēs esam spēruši soli ceļā uz plašāku atbalstu mūžizglītībai un augstāku līmeni tādās jomās kā nodarbinātība, atklātība, mobilitāte un darba ņēmēju un personu, kas apmeklē izglītības kursus, sociālā integrācija. Tas tādēļ atvieglos elastīgu, individuālu pieeju izstrādi, kā arī tādu izglītības kvalifikāciju atzīšanu, kas iegūtas gan oficiālajā, gan neformālajā izglītības sistēmā.

 
  
  

- Ziņojums: Marianne Thyssen (A6-0441/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Vēlos vispirms pateikties Thyssen kundzei, kurai mums jāpateicas par to, ka esam panākuši atzinīgi vērtējamu kompromisu, kas ļaus mūsu bērnus aizsargāt pret nevēlamiem materiāliem rotaļlietās un kas vienlaikus neradīs nekādu kaitējumu ražošanas uzņēmumiem.

Jūs jau varētu zināt, ka esmu pilnībā atbalstījis ierobežojumus alergēnu vielu izmantošanai rotaļlietās, — es pats esmu četru bērnu tēvs un ne vienmēr esmu domājis par ikvienas bērnu paņemtās rotaļlietas drošumu. Vecāki Eiropā nereti paļaujas uz pieņēmumu, ka tad, ja rotaļlieta ir veikalos, tā bērniem nebūs kaitīga. Tādēļ esmu priecīgs, ka esam kopīgi strādājuši, lai pieņemtu stingrākus pasākumus un nodrošinātu, ka veikalos nonāk tikai tās rotaļlietas, kuras ir piemērotas bērniem, jo bērni patiešām ir vismazāk aizsargātā patērētāju grupa.

Līdz pat 80 % no rotaļlietām, kas atrodas ES tirgū, tiek importētas, un jānorāda, ka 2007. gadā miljoniem Ķīnā ražotu rotaļlietu tika izņemtas no tirgus, jo tās neatbilda Eiropas standartiem. Pašreizējā preču aprite nozīmē, ka mums ir jāpārskata normas par preču laišanu tirgū un par to atbilstības pārbaudi.

 
  
  

- Ziņojums: Christian Ehler (A6-0494/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) (runas sākumu nevarēja dzirdēt) noguldījumu garantija, ko Eiropas Parlaments ierosināja ļoti elastīgā veidā un par ko es nobalsoju, ir skaidra. Mēs vēlamies saskaņot minimālo aizsardzības līmeni mazajiem noguldītājiem, garantējot noguldījumus līdz EUR 50 000, un mēs vēlamies ieviest īsu termiņu noguldījumu izmaksāšanai, lai noguldītāji pat krīzes laikā varētu saņemt skaidru, savlaicīgu un pareizu informāciju par to, kāds ir viņu bankas noguldījumu stāvoklis. Tas ir nepieciešams pasākums, jo noguldītāji savus noguldījumus no bankām, kuras ir labā stāvoklī, haotiski pārskaita uz bankām, kas izglābušās, saņemot valdības garantijas. Šis priekšlikums ir vienīgais veids, kā atjaunot mazo noguldītāju uzticību un stabilizēt bankas pakalpojumu tirgu. Es vēlētos, lai šī garantija attiektos arī uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiem ir neaizstājama loma sabiedrībā visā Eiropā, taču krīzes laikā pret tiem izturas vissliktāk.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums: par Padomes pieeju OLAF regulas pārskatīšanai (B6-0627/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par rezolūciju par OLAF, jo pilnībā piekrītu Parlamenta aicinājumam palielināt OLAF neatkarību. Šajā ziņā patiešām kaut kas ir steidzami jādara. Pašlaik, ja visu ņem vērā, OLAF faktiski nav nekas cits kā viens no Komisijas ģenerāldirektorātiem, un politiskā atbildība par to gulstas uz Komisijas priekšsēdētāja vietnieku. Tas nav labākais lietu stāvoklis. Lai gan OLAF varbūt ir operatīvā brīvība, tam ir tikai hibrīda statuss un tas ir jāmaina. Labi.

Plašāk runājot, es uzskatu, ka veids, kādā Eiropas iestādes rīkojas ar lielajām naudas summām, kas iegūtas no nodokļiem, vienmēr ir paviršs. OLAF ir nepieciešami vismaz tie līdzekļi, cilvēkresursi un atbildība, kas vajadzīgi, lai izbeigtu šādas situācijas nepārprotami noziedzīgos aspektus. Ciktāl runa ir par devīgo attieksmi attiecībā pret līdzekļu likumīgu tērēšanu, domāju, ka mums pašiem nāksies sevi apturēt.

 
  
  

- Ziņojums: Javier Moreno Sánchez (A6-0437/2008)

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par šo pārsteidzoši lielisko ziņojumu par FRONTEX, jo varu tikai paust savu atzinību par tajā izteikto aicinājumu stiprināt šo iestādi. Manuprāt, cīņai pret nelegālo migrāciju jābūt Eiropas Savienības galvenajai prioritātei, un šajā ziņā nolīgumi, ko FRONTEX noslēgusi ar trešo valstu iestādēm, patiešām ir ļoti svarīgi. Atzinīgi jāvērtē tas, ka šajā ziņojumā mēs lietas saucam īstajos vārdos un ka tiek kritizēta kandidātvalsts Turcijas nepieņemamā attieksme.

Pēc manām domām ir pilnīgi skaidri jāpasaka, ka tādas trešās valsts iestāžu kā Turcija, kas ir ne vairāk un ne mazāk kā kandidātvalsts, aktīvajai atteikšanās sadarboties ar FRONTEX ir jārada tiešas sekas attiecībā uz politiskajām un ekonomiskajām attiecībām starp Savienību un minēto valsti, proti, ir jāaptur pievienošanās sarunas ar Eiropai nepiederošu valsti Turciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es par Moreno Sánchez ziņojumu nobalsoju ar dažām iebildēm. Pavisam atklāti jāsaka, ka attiecībā uz šo ziņojumu man bija samērā pieticīgas cerības, ņemot vērā politkorektuma noskaņojumu, kas parasti valda Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Tomēr man jāsaka, ka ziņojums ir līdzsvarots un tajā patiešām tiek aplūkotas vairākas problemātiskas jomas, tostarp sadarbības trūkums vai — es pat teiktu — sabotāža no tādu trešo valstu puses kā Lībija un Turcija.

Protams, Turcijas gadījumā ir nožēlojami, ka kandidātvalsts tik uzkrītošā veidā nepilda savus pienākumus. FRONTEX — un šajā ziņā ziņojums nav pietiekami apmierinošs — ir jāizveido par efektīvu instrumentu cīņā pret nelegālo migrāciju, kā arī cīņā pret starptautisko noziedzību un narkotiku un ieroču tirdzniecību.

 
  
  

- Ziņojums: Gianluca Susta (A6-0447/2008)

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par Susta kunga ziņojumu, jo viltošana, protams, ir nopietna problēma un mums iesniegtajā tekstā ir daudz kā saprātīga.

Es pilnībā piekrītu ziņojuma 30. punktam, kurā mums tiek atgādināts, ka, es citēju, „Turcija kļūs par īstu kandidāti uz pievienošanos tad, ja tā būs spējīga transponēt acquis communautaire un nodrošināt pilnīgu IĪT ievērošanu savā teritorijā”. Mēs no tā varam tikai secināt, ka Turcija nav pilnībā piemērots pievienošanās kandidāts, un es to ņemšu vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka mēs visi šajā ļoti pilnajā Parlamentā esam vienisprātis par to, cik svarīgs ir intelektuālais īpašums — ne vien zināšanu ekonomikai, bet arī tā nopietnā kaitējuma dēļ, kas var tikt nodarīts patērētājiem visā Eiropā, piemēram, ar viltotām zālēm, viltotiem pārtikas produktiem un viltotām automašīnu rezerves daļām.

Man bija daži reāli iebildumi pret sākotnējo rezolūciju, kurā pārāk liela uzmanība tika veltīta patērētājiem. Mēs būtu varējuši nonākt tādā absurdā situācijā, kurā uz robežām pārmeklētu ceļotājus un viņiem atņemtu datorus, MP3 atskaņotājus un iPod ierīces, lai tajos meklētu potenciālu viltotu materiālu. Paldies Dievam, ka Zaļie nāca klajā ar saprātīgāku alternatīvu un Ziemassvētku kompromisa garā bija gatavi atsaukt nepamatoto grozījumu attiecībā uz uzņēmumu kritiku. Kopumā mēs labprāt nobalsojām par šo rezolūciju.

Es tagad esmu sasniedzis savas ambīcijas runāt tukšā Parlamentā un noslēgumā vēlos visiem, kas vēl ir šeit, novēlēt ļoti priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

 
  
  

- Ziņojums: Antonio López-Istúriz White (A6-0460/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos Jums novēlēt priecīgus Ziemassvētkus.. Jūs neesat pilnīgi tukšā Parlamentā.

Es nobalsoju par López kunga ziņojumu par pieaugušo aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu ietekmi, jo es no pieredzes zinu, ka tas ir vajadzīgs, kā arī tādēļ, ka es ceru, ka tas būs viens solis tuvāk tai dienai, kad mēs Eiropā varēsim vērot patiesu mobilitāti. Šajā ziņā runa ir par pieaugušajiem, kuri kaut kādā ziņā saistīti ar tiesas situāciju. Daudzos gadījumos tie bieži vien ir ļoti neaizsargāti cilvēki, un dažos gadījumos tie ir tiesas aizbildnībā vai cilvēki ar invaliditāti. Taču tad, ja mēs šajā ziņā varētu panākt progresu, tas ļautu tuvoties dienai, kad sociālās palīdzības saņēmēji varēs savu atbalstu ņemt sev līdzi, lai arī viņi varētu pārvietoties pa Eiropu tāpat kā darba ņēmēji.

 
  
  

- Ziņojums: Nirj Deva (A6-0445/2008)

 
  
MPphoto
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju pret Deva kunga ziņojumu par miera veidošanas un valsts izveides perspektīvām pēckonflikta situācijās un to darīju viena punkta dēļ, proti, tā punkta dēļ, kurā teikts, ka mums jāspēj īstenot gan profilaktiskas, gan reaģējošas iniciatīvas, kas kā absolūti galēju līdzekli var paredzēt pat militāra spēka lietošanu.

Tā ir Buša doktrīna — varbūt citi šajā Parlamentā nepazina, ka tā ir Buša doktrīna, kuras dēļ mēs nonācām Irākā, taču tas tā ir. Sarah Palin tika kritizēta par to, ka nezināja, kas ir Buša doktrīna, bet es gribētu zināt, vai EP deputāti ir sapratuši, ka mēs šodien tikko balsojām par Buša doktrīnu.

 
  
MPphoto
 

  Luisa Morgantini, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es parasti neizmantoju šo demokrātisko instrumentu, proti, balsojumu skaidrojumus, un šodien to daru pirmo reizi savas grupas vārdā.

Paskaidrošu, ka man ar nožēlu jāsaka, ka mēs šodien nobalsojām pret ziņojumu, ko es pati palīdzēju izstrādāt — gan kā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja, gan kā Attīstības komitejas locekle. Tas tiešām ir labs ziņojums, un es vēlos silti pateikties Deva kungam un Attīstības komitejai par darbu, ko tie veikuši.

Mēs faktiski piekrītam lielākajai daļai teksta: konfliktu analīzes iekļaušana sadarbībā, atbalsts pilsoniskajai un vietējai sabiedrībai, vieglo ieroču izplatīšanās apkarošana, rīcības kodeksa nepieciešamība karavīriem un policijai, atsauces uz reproduktīvo veselību, pārredzamība dabas resursu izmantošanā un atbalsts bēgļiem. Konkrētāk, ziņojumā ir uzsvērta arī dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušana. Kādēļ tad mēs nobalsojām pret to? Iemesls ir vienkāršs: tādēļ, ka tā dažos punktos attīstības palīdzībā tiek mēģināts iekļaut militāro sastāvdaļu.

Pieņemot regulu un attīstības sadarbības instrumentu, Parlaments, Attīstības komiteja un Mitchell ziņojums ļoti skaidri noteica, ka attīstības līdzekļus nedrīkst izmantot, lai finansētu militāros tēriņus. Tādēļ arī valsts stratēģisko dokumentu kontekstā mūsu Parlaments cenšas nodrošināt, lai attīstības resursi netiktu piešķirti drošības operācijām.

Kādēļ mūsu dažādajās rezolūcijās būtu vajadzīgas šādas pretrunas? Attīstības līdzekļi ir jāizmanto attīstībai — izglītībai, veselības aprūpei, lauksaimniecībai, vietējām kopienām un sieviešu organizācijām. Sadarbības resursi ir pārāk mazi, lai izskaustu nabadzību un netaisnību un lai stiprinātu mieru, tādēļ militāro sastāvdaļu nedrīkst iekļaut.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0504/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) ES ir nolēmusi izveidot „jaunu mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs („Pārtikas mehānisms”)” un ir apstiprinājusi kopsummu EUR 1 miljarda apmērā trīs gadu laikposmam.

Sākotnēji „Pārtikas mehānismu” tika ierosināts finansēt no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2. izdevumu kategorijas (Lauksaimniecība) rezerves, bet pēc tam — pārskatot DFS 4. izdevumu kategorijas (Ārējās darbības) maksimālo apjomu. Tomēr galu galā tika nolemts, ka to finansēs no elastības instrumenta un ārkārtas palīdzības rezerves, kā arī 4. izdevumu kategorijā veicot līdzekļu pārvietošanu no stabilitātes instrumenta.

Šīs iniciatīvas finansēšanai ir jāgroza Iestāžu nolīgums, lai ārkārtas palīdzības rezervē 2008. gadā pieejamos līdzekļus palielinātu līdz EUR 479 218 000 (pašreizējās cenās).

Lai gan saistībā ar šo iniciatīvu izvirzītos mērķus mēs vērtējam pozitīvi, vēlamies atkārtot, ka to nedrīkst padarīt par vienkāršu līdzsvarošanas pozīciju vai nosacījumu, kas ļautu ES uzspiest vienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā vai ekonomisko partnerattiecību nolīgumus ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu. To nedrīkst arī izmantot tam, lai slēptu ES attīstības palīdzības samazināšanu vai milzīgās summas, kas padarītas pieejamas bruņošanās sacensības atjaunošanai un starptautisko attiecību militarizēšanai, ko veicina ES.

 
  
  

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0474/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis jaunais budžeta grozījumu projekts attiecas uz ES Solidaritātes fonda līdzekļu (apmēram EUR 7.6 miljonus, lai palīdzētu segt zaudējumus EUR 176 miljonu apmērā) piešķiršanu Kiprai pēc ārkārtīgi liela sausuma laikposma.

Tomēr Komisija norāda, ka „ņemot vērā, ka tika konstatēts apropriāciju pārpalikums 13 04 02. pozīcijā „Kohēzijas fonds”, nebūs nepieciešamas jaunas maksājumu apropriācijas, lai finansētu maksājumus Kiprai no ES Solidaritātes fonda”. Citiem vārdiem, finansējums, kas vajadzīgs, lai palīdzētu novērst šīs dabas katastrofas sekas, nāks no kohēzijas politikas.

„Apropriāciju pārpalikums” Kohēzijas fondā radās (starp daudziem citiem iemesliem) tādēļ, ka „kohēzijas” valstīs notika kavēšanās attiecībā uz programmu īstenošanu. Tādēļ tā vietā, lai piemērotu „solidaritātes” koncepciju, kas var būt ļoti neizdevīga ekonomiski mazāk attīstītām valstīm, mums bija jāpieņem lēmumi, kas nepieļautu to, ka pastāvīgi netiek pienācīgi īstenota strukturālā un kohēzijas politika.

Kā esam darījuši jau agrāk, mēs vēlamies pievērst uzmanību arī tam, ka ir nepieciešams paātrināt Solidaritātes fonda mobilizācijas procedūras, lai nodrošinātu, ka reģionālajām katastrofām joprojām var saņemt palīdzību, un lai konkrēti atzītu tādu dabas katastrofu īpašo raksturu kā tās, kas notiek Vidusjūras reģionā, piemēram, sausums un ugunsgrēki.

 
  
  

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0493/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Pārtikas cenu pieaugums jaunattīstības valstīs ir ārkārtīgi svarīga problēma, kurai nepieciešama strauja ES rīcība, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tādēļ Parlaments šajā ziņojumā ierosina finansēt mehānismu ātrai reaģēšanai uz šīs situācijas sekām, šim nolūkam paredzot EUR 420 miljonus. Konkrētāk, tiek plānots izmantot Elastības instrumentu, kas paredzēts 2006. gada Iestāžu nolīgumā. Minētajā nolīgumā ES paredzēja iespēju izmantot Elastības instrumentu, lai varētu finansēt konkrēti noteiktus izdevumus, ko neļauj finansēt maksimālie apjomi, kuri pieejami vienā vai vairākās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijās.

Aplūkojamā situācija pilnībā atbilst institucionālajām prasībām, un nav pilnīgi nekādu šaubu, ka tā atbilst ES solidaritātes politikai. Tādēļ, ievērojot situācijas smagumu, lēmumu pieņēmēji nav uzdevuši nekādus jautājumus.

Laiks negaida, un mēs, ātri rīkojoties un reaģējot, varētu novērst to, ka negadījums pārtop par humānu traģēdiju ar neaprēķināmām sekām šo iedzīvotāju turpmākajai attīstībai.

 
  
  

- Ziņojums: Kyösti Virrankoski (A6-0481/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (IND/DEM), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Neatkarības partija nobalsoja par šo ziņojumu, jo valstu valdībām tiks atdoti atpakaļ EUR 4,9 miljoni neiztērētu apropriāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pašreizējā finanšu laikposmā (2007. un 2008. gads) Solidaritātes fonds ir ticis mobilizēts deviņas reizes (Vācija: EUR 166.9 miljoni; Apvienotā Karaliste: EUR 162.3 miljoni; Grieķija: EUR 99 miljoni; Francija: EUR 17.1 miljons; Ungārija: EUR 15 miljoni; Slovēnija: EUR 8.2 miljoni, un Kipra: EUR 7.6 miljoni), un kopējais apjoms sasniedza apmēram EUR 477.3 miljonus, salīdzinot ar maksimālo apjomu, kas noteikts EUR 1 miljards gadā.

Neapšaubot to, ka šāds atbalsts patiešām ir vajadzīgs — un neapspriežot šī atbalsta aktivizēšanas un saņemšanas procedūru (kas ir pārāk ilga) —, pastāv jautājums par mobilizēto līdzekļu izcelsmi, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo budžeta grozījumu projektu.

Citiem vārdiem, lai gan nevar apšaubīt to, ka dabas katastrofu gadījumā ir nepieciešams sniegt atbalstu, šo līdzekļu izcelsme ir apšaubāma, jo vairāk tad, ja tie tiek „atvilkti” no kohēzijas politikas, nevis, piemēram, no apropriācijām, kas piešķirtas pakāpeniskai ES militarizācijai. Mēs uzskatām, ka kohēzijas politika iz jāaizsargā.

Visbeidzot, kā esam darījuši arī citkārt, mēs vēlamies uzsvērt, ka Solidaritātes fondā ir nepieciešamas izmaiņas, lai paātrinātu tā mobilizācijas procedūras, vienlaikus nodrošinot, ka reģionālajām katastrofām joprojām var saņemt palīdzību, un konkrēti atzīstot tādu dabas katastrofu īpašo raksturu kā tās, kas notiek Vidusjūras reģionā, piemēram, sausums un ugunsgrēki.

 
  
  

- Padomes grozītais Eiropas Savienības 2009. gada vispārējā budžeta projekts

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Partija „Jūnija saraksts” uzskata, ka ir iespējams uz pusi samazināt dalībvalstu iemaksas ES. Lielākā daļa ES naudas tiek tērēta nevajadzīgām vai sociālekonomiski kaitīgām darbībām, ieskaitot lauksaimniecības politiku, Kohēzijas fondu, zivsaimniecības politiku un subsīdijas dažāda veida informēšanas kampaņām. Turklāt ir izdevumi, ko rada Eiropas Parlamenta pārvietošanās starp Strasbūru un Briseli un tādas iestādes kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kas būtu nekavējoties jāizformē.

Sevišķi lielus iebildumus rada lauksaimniecības politika. Nauda no patērētājiem aiziet pie ļoti bagātiem saņēmējiem. Lauksaimnieki no pasaules nabadzīgajām valstīm zaudē, jo tiem jākonkurē ar subsidētiem lauksaimniekiem no ES.

Dažādas ES iestādes nemitīgi cenšas pārliecināt dalībvalstis par to, cik svarīgi ir, lai tās samazinātu valsts tēriņus. Tajā pašā laikā šis Parlaments nemitīgi prasa palielināt izdevumus ES līmenī. Tas viss ir absurdi. Dalībvalstis valsts naudu tērē skolām, veselības aprūpei, pētniecībai, infrastruktūrai un sabiedrības neaizsargāto grupu atbalstam, bet lielākā daļa ES tēriņu aiziet neprātīgai lauksaimniecības politikai, nepareizi izmantotiem struktūrfondiem un tādu ES iestāžu finansēšanai, kuras jau sen bija jāslēdz.

Mūsu „nē” budžeta projektam ir jāinterpretē kā prasība krasi samazināt ES budžeta tēriņus un uz pusi samazināt iemaksas, ko dalībvalstis veic ES.

 
  
  

- Ziņojums: Jutta Haug, Janusz Lewandowski (A6-0486/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Kader Arif (PSE), rakstiski. – (FR) Mēs, Sociālistu grupa Eiropas Parlamentā, ierosinājām un panācām, ka Kopienas 2009. gada budžetā tika iekļauta sagatavošanas darbība sociālā tūrisma attīstībai Eiropā.

Šis projekts atbilst konstatējumam, ka daudziem iedzīvotājiem ekonomisku iemeslu dēļ nav pieejama ceļošana un ka šī nevienlīdzība ir jānovērš, ikvienam nodrošinot ceļošanas pieejamību. Tomēr tas ir lietderīgs arī tādā ziņā kā teritoriālā plānošana un vietējā attīstība.

Sociālo apmaiņu apvienojot ar vietējo attīstību un nodrošinot piekļuvi tiem sabiedrības locekļiem, kuriem došanās ceļojumos rada grūtības, sociālais tūrisms ļauj tūrisma nozarei gūt lielāku peļņu. Tas tādēļ sniedz iespējas attīstīt ārpussezonas tūrismu, jo īpaši reģionos, kur šo nozari raksturo ļoti sezonāla darbība, un veicina pastāvīgāku darbavietu izveidi šajā ekonomikas nozarē. Tādējādi sociālais un kopienu tūrisms ilustrē to, ka patiešām pastāv starpnozare starp izklaides tirgu un kredītnespējīgo ekonomiku un ka ekonomiskie aspekti nav nesaderīgi piekļuves nodrošināšanu pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku. Šī nozare arī palīdz stiprināt Eiropas pilsonību, nodrošinot apmaiņu starp Eiropas pilsoņiem.

Tas pierāda šīs nozares svarīgumu gan ekonomiskās peļņas, gan valsts resursu ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan ekonomiskās prognozes liecina par recesiju dažādās dalībvalstīs (no kurām dažas jau nonākušas tehniskā recesijā), Padome un Parlaments pieņem ES 2009. gada budžetu, kurš maksājumu ziņā ir mazāks nekā 2008. gada budžets.

Tomēr, ja mēs pašreizējo 2009. gada budžeta projektu salīdzinām ar maksimālo apjomu, kas daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam noteikts šim gadam — kurš, kā mēs toreiz teicām, neatbilda tam, lai garantētu „ekonomisko un sociālo kohēziju” paplašinātajā 27 valstu ES —, tad situācija ir vēl sliktāka, jo šajā budžetā pietrūkst apmēram EUR 8 miljardi!

ES 2009. gada budžets, rēķinot procentos no Kopienas NKI (nacionālais kopienākums), ir viszemākais (0,89 %) kopš Portugāles pievienošanās Eiropas Ekonomikas Kopienai.

Parlaments, lai gan izsaka „bažas”, jo īpaši par „ekonomikas lejupslīdes iespējamo ietekmi uz ES iedzīvotājiem”, maksājumu „ārkārtīgi zemo” līmeni un apropriāciju īstenošanu kohēzijas politikā, tomēr atbalsta šo budžetu. Tā pamatā ir mēģinājums, neapšaubot pamataspektus, uzlabot tā tēlu starp darba ņēmējiem un cilvēkiem dažādajās valstīs, cerot, ka nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nākamā gada jūnijā viss notiks, kā plānots.

Tādēļ mēs nobalsojām pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) 2009. gada budžets neatbilst visām mūsu vēlmēm, un tajā tikai daļēji tiek skartas jaunās problēmas un pastāvošās bažas. Tas atspoguļo agrāk pieņemtus mērķus un pieņēmumus un šajā ziņā atbilst nepieciešamajiem kritērijiem. Es nobalsoju par tā pieņemšanu. Tomēr es vēlētos pievērst jūsu uzmanību šādiem jautājumiem.

1. Ir labi, ka mēs palielinām finansējumu lauksaimniecības attīstības atbalstam jaunattīstības valstīs, kuras piedzīvo pārtikas trūkumu. Tomēr mums jāatceras, ka Eiropas Savienībā gandrīz 80 miljoniem cilvēku draud nabadzība un 43 miljoniem pilsoņu pastāv risks ciest no nepilnvērtīga uztura.

2. Neraugoties uz KLP, lauksaimnieku ģimeņu ienākumi ir ievērojami zemāki nekā ģimenēm, kas sevi uztur citādā veidā.

3. Eiropā mēs varam novērot lauksaimniecību sistemātisku krahu un bankrotu. Samazinās lauksaimniecības produktu krājumi, un tas rada draudus pārtikas apgādes drošībai. Tomēr ir arī tādi, kas vēlas samazināt KLP izdevumus.

4. Gan kohēzijas, gan strukturālajā politikā ir pieminēta teritoriālā, ekonomiskā un sociālā kohēzija, kā arī attīstības līmeņu vienādošana un līdzvērtīgu iespēju radīšana attīstībai, jo īpaši nabadzīgākajos reģionos. Realitātē apgabali, kuros ir grūti lauksaimniecības apstākļi un kuros ir slikts infrastruktūras stāvoklis, sāk zaudēt savus iedzīvotājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski - (PL) Es atbalstīju, ka tiek pieņemts ziņojums, ko Jutta Haug un Janusz Lewandowski sagatavoja par ES 2009. gada budžeta projektu. Ir svarīgi, ka EP deputāti beidzot spēja panākt kompromisu ar Padomi attiecībā uz finansējumu Parlamenta prioritārajiem mērķiem, piemēram, cīņai pret ekonomikas lejupslīdi un pasākumiem ekonomikas izaugsmes, kohēzijas un nodarbinātības veicināšanai.

Parlaments palielinās finanšu resursus, kas paredzēti sociālajai un nodarbinātības politikai, proti, darbībām konkurences un kohēzijas veicināšanai. Šie izdevumi aptvers Sociālo fondu, kas saņems papildu EUR 135 miljonus, kā arī Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu. Pašreizējā sarežģītajā finanšu situācijā visā Eiropas Savienībā iniciatīvām veicināt attīstību un nodarbinātību ir ārkārtīgi liela nozīme, un tas ir jāatspoguļo 2009. gada budžetā. Atzinīgi jāvērtē tas, ka budžetā ir iecerēts paredzēt papildu līdzekļus palīdzības sniegšanai MVU.

Jaunattīstības valstis varēs rēķināties ar finansiālu palīdzību, kas tām ļaus novērst sekas, ko rada pēkšķi pārtikas cenu pieaugumi, un papildu EUR 1 miljardu paredzēs arī centieniem novērst badu jaunattīstības valstu pasaulē. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka Parlaments ir iecerējis ierobežot savus administratīvos izdevumus un panākt, lai šī summa nepārsniegtu 20 % no tā kopējiem izdevumiem.

 
  
  

- Ziņojums: Monica Maria Iacob-Ridzi (A6-0463/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Iacob-Ridzi kundzes ziņojumu par Eiropas darba mobilitātes rīcības plānu (2007–2010).

Vēlme izveidot īstu Eiropas darba tirgu liek mums pielāgot valstu tiesību aktus un izskaust birokrātiskās procedūras, kas dažreiz kavē darba ņēmēju mobilitāti. Savienībai ir svarīga loma valstu sociālās drošības sistēmu saskaņošanā un papildu pensijas tiesību pārcelšanas panākšanā. Turklāt ir svarīgi, lai tiktu īstenoti centieni palielināt pilsoņiem paredzētās informācijas līmeni, ne vien pilnveidojot EURES portālu, bet arī ar Eiropas informācijas kampaņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan šajā ziņojumā ir iekļauti dažādi ieteikumi, ko mēs atbalstām, tie visi ir izdarīti liberālā kontekstā. Tas attiecas uz darba mobilitātes koncepcijas iekļaušanu, jo īpaši tajās politikās, kuras attiecas uz iekšējā tirgus izveidi, aizmirstot par to, ka šādas politikas nenodrošina pienācīgu aizsardzību darba ņēmējiem.

Tomēr kopā ar šiem pieņemamajiem ieteikumiem ziņojumā tiek uzsvērta Lisabonas stratēģijas ekonomiskā un sociālā dimensija, aizmirstot, ka šajā stratēģijā ir iekļautas visliberālākās politiskās nostādnes, kuras ir Eiropas Savienībai un kuru dēļ jau ir tikuši izvirzīti tādi priekšlikumi kā bēdīgi slavenā Bolkestein direktīva, tā saucamā fleksidrošība un Padomes priekšlikums par Darbalaika direktīvu.

Tādēļ šis ziņojums ir tikai vēl viens propagandas dokuments, ar kuru tiek mēģināts slēpt Eiropas Savienības antisociālo politiku un ignorēt neoliberālisma sekas, lai gan šis noslēpums jau ir nācis atklātībā. Pietiek paraudzīties uz pretrunām 15. un 16. punktā, un kļūs skaidrs, kādēļ es atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Šķiet, ka pēc referentes domām galvenā problēma ir nevis juridisko un administratīvo šķēršļu likvidēšana Eiropas darba ņēmēju profesionālajai mobilitātei ES teritorijā, bet gan, tieši otrādi, tas apstāklis, ka šāda mobilitāte nav plaši izplatīta un — pats galvenais — obligāta. Tas, kas tiek piedāvāts, ir iedzīvotāju plaša mēroga sajaukšanās un Eiropas nāciju izzušanas paātrināšana. Runa ir par algu konkurenci, sociālo dempingu un algu lejupejošu saskaņošanu. Izveidojot Eiropas sociālās drošības karti ar ļoti izplūdušām robežām, tas, kas tiek panākts, ir valstu sociālās drošības sistēmu vājināšana un likvidēšana.

Pavaicājiet tām Francijas darba ņēmējām, kurām pirms dažiem gadiem tika piedāvāts saglabāt viņu darbavietas, ja viņas nolemtu visu pamest, lai dotos strādāt uz Rumāniju par dažiem simtiem euro mēnesī, ko viņas domā par jūsu mobilitāti.

Tādu problēmu atrisināšana kā nodokļu jautājumi un tas, kā pierobežas darba ņēmēji vai darba ņēmēji, kas strādājuši vairākās dalībvalstīs, iegūst sociālās tiesības, tiešām ir Eiropas Savienības kompetencē. Tomēr tās nedrīkst risināt uz sociālās nedrošības rēķina.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Darba mobilitāte ir viens no galvenajiem aspektiem Lisabonas stratēģijas īstenošanā, taču tā tiek nemitīgi bloķēta ar dažādiem administratīviem, juridiskiem, nodokļu vai sociāliem šķēršļiem. Administratīvos šķēršļus parasti rada atšķirības starp dalībvalstu tiesību aktiem attiecībā uz darba tirgu, un par to galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis.

Es vēlētos vispirms izteikt savu vilšanos par to, ka dažas ES-15 valstis darba tirgū joprojām piemēro ierobežojumus pret darba ņēmējiem no jaunajām dalībvalstīm, neraugoties uz to, ka bailes no šo valstu pilsoņiem un valdībām nepamato nedz ekonomiski pētījumi, nedz statistikas dati.

Cilvēki nāk pie manis ar daudzām problēmām, ar kurām viņi satiekas, kad ārpus savas izcelsmes valsts cenšas izmantot savas mobilitātes tiesības. Viņiem saistībā ar mobilitāti jāsaskaras ar atteikumiem atzīt pieredzi attiecībā uz profesionālo attīstību un problēmām, kas saistītas ar sociālo drošību un pensijām, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Viens no galvenajiem šķēršļiem darba ņēmēju un viņu ģimeņu mobilitātei ir arī valodas barjeras, un dalībvalstīm tādēļ ir aktīvi jāatbalsta svešvalodu mācīšana, jo īpaši pieaugušajiem.

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ar efektīvu plašsaziņas kampaņu palīdzību cilvēki var iegūt attiecīgo informāciju par EURES tīklu, kas nodrošinu vienotu kontaktpunktu darba ņēmēju mobilitātei Eiropā, TRESS tīklu vai SOLVIT instrumentu, kas palīdz atrisināt problēmas iekšējā tirgū un problēmas, kas saistītas ar darba ņēmēju mobilitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo darba mobilitāte ir viena no pamattiesībām, kas ar Līgumu garantēta ES pilsoņiem. Tā tādēļ ir viens no Eiropas sociālā modeļa galvenajiem pīlāriem, kas ļauj sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus.

Es ziņojumu vērtēju atzinīgi, jo papildus tam, ka tajā tiek vērsta uzmanība uz šķēršļiem, kas kavē pārvietošanās brīvību darba tirgū darba ņēmējiem no jaunajām dalībvalstīm, tajā ir iekļauti arī svarīgi aspekti, kas paredzēti, lai papildinātu Eiropas Komisijas iesniegto Eiropas darba mobilitātes rīcības plānu, piemēram, atbalsts programmām, ar kurām izglītības sistēma tiek piesaistīta darba tirgum, kvalifikāciju savstarpēja atzīšana un EURES tīkla paplašināšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi,

Es nobalsoju par Iacob-Ridzi kundzes ziņojumu par Eiropas darba mobilitātes rīcības plānu laikposmam no 2007. līdz 2010. gadam. Es piekrītu uzskatam, ka profesionālā mobilitāte starp Savienības dalībvalstīm ir ļāvusi sniegt pozitīvu ieguldījumu Eiropas integrācijā: kā piemēru tam var minēt to, cik viegli, salīdzinot ar pagātni, var noteiktu laiku dzīvot un strādāt citā valstī, kā arī katru dienu pieaugošās iespējas piekļūt darba piedāvājumiem valstīs ārpus savas izcelsmes valsts. Tagad mums ir jācenšas pilnveidot normatīvo, administratīvo, fiskālo un sociālo situāciju, likvidējot birokrātiskās barjeras šajā nozarē. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Savienības rīcībā ir jāņem vērā sociālekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Eiropas Parlamenta decembra sesijā notika balsojums par Eiropas prasmju un mobilitātes rīcības plānu, ko bija iesniegusi Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja.

Darba ņēmēju mobilitāte ir atkarīga no tāda pamatprincipa kā personu brīva pārvietošanās iekšējā tirgū saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Kopā ar drošību tā ir viena no četrām pamatbrīvībām, uz kurām ir tiesības Eiropas Savienības pilsoņiem.

Kopienas tiesību aktiem ir jāaizsargā migrējošie darba ņēmēji no tā, ka viņi zaudē sociālo aizsardzību, uz kuru viņiem ir tiesības. Šajā ziņā ir panākts ievērojams progress, taču mums joprojām jācenšas likvidēt administratīvos un juridiskos šķēršļus mobilitātei, kurus rada atsevišķās dalībvalstīs spēkā esošie īpašie tiesību akti.

Mobilitāte faktiski var kalpot par rīku, ar ko stiprināt Lisabonas stratēģijas ekonomisko un sociālo dimensiju. Mobilitāte var būt būtisks solis ceļā uz to, lai panāktu jaunu impulsu Eiropas sociālajā darba kārtībā un risinātu virkni jautājumu, piemēram, demogrāfiskās pārmaiņas, globalizāciju vai tehnoloģisko progresu.

Es atbalstu Eiropas prasmju un mobilitātes rīcības plānu, tostarp domu par informācijas un konsultāciju portāla izveidi, kurā varētu saņemt konsultācijas par visiem nodarbinātības mobilitātes aspektiem, piemēram, brīvām darbavietām, veselības aprūpi un sociālo apdrošināšanu, kā arī par kvalifikāciju un apmācības savstarpējo atzīšanu.

 
  
  

- Ziņojums: Ljudmila Novak (A6-0455/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Lai gan mēs esam izstrādājuši daudz mūžizglītības stratēģiju, to īstenošana tomēr nav apmierinoša. Katrā valstī ir atšķirīgi apņēmības un tēriņu līmeņi. Diemžēl pozitīvās tendences saistībā ar valsts izdevumiem izglītības jomā ir palēninājušās. Pieaugušo izglītībai ir jāpiešķir atbilstoša budžeta daļa. Tas ir nepieciešams tādēļ, ka pieaugušo līdzdalība mūžizglītībā nav atbilstoša. Ir nepieciešami lielāki centieni palielināt prasmju līmeni starp pieaugušajiem iedzīvotājiem un panākt elastību un drošību visā darba tirgū.

Darba devēji ir jāmudina nodrošināt saviem darba ņēmējiem izglītību un apmācību. Ir ieteicams ieviest tādus stimulus, kas darba ņēmējiem ar zemu prasmju līmeni ļautu piedalīties izglītības programmās. Īpaši nopietna uzmanība jāpievērš ilgtermiņa bezdarbniekiem, jo īpašu tiem, kas nāk no nelabvēlīgas sociālās vides, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jauniešiem no labošanas iestādēm, bijušajiem ieslodzītajiem un rehabilitētiem narkotiku lietotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Balsojuma skaidrojums attiecībā uz ziņojumu par programmas „Izglītība un apmācība 2010. gadam” īstenošanu.

Mēs šodien nobalsojām par Novak kundzes (Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrāti, SL) patstāvīgo ziņojumu (A6-0455/2008) par programmas „Izglītība un apmācība 2010. gadam” īstenošanu. Šajā ziņojumā ir iekļauti daudzi konstruktīvi ieteikumi, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti, lai dalībvalstīs sekmētu studentu un darba ņēmēju mobilitāti.

No otras puses, mēs nedomājam, ka ieteikumi, kuru mērķis ir ietekmēt dalībvalstu mācību programmas, ir saderīgi ar subsidiaritātes principu. Par sporta nodarbību stundu skaitu skolas nedēļā un to, vai valstu mācību programmās vajadzētu iekļaut plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, vislabāk var lemt pašas dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Komisijas 2007. gada paziņojums „Mūžizglītība zināšanām, jaunradei un jauninājumiem” ir daļa no virknes ik pārgadu izstrādātiem progresa ziņojumiem par darba programmas „Izglītība un apmācība 2010. gadam” īstenošanu. Tādēļ šajā ziņojumā tiek sniegts pārskats par panākto progresu un apskats par koordinācijas stāvokli izglītībā un apmācībā, ievērojot Lisabonas stratēģijas mērķus līdz 2010. gadam padarīt Eiropu par pasaules konkurētspējīgāko ekonomiku un Eiropā nodrošināt pilnu nodarbinātību.

Šis ziņojums sniedz vērtīgu priekšstatu par to, kādā stāvoklī atrodas dažādas izglītības iniciatīvas, gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas, kā arī tiek dokumentēti piemēroti līdzekļi un pasākumi tālāku uzlabojumu panākšanai. Tajā ir izklāstīti skaidri mērķi un objektīvi statistikas rādītāji un kritēriji.

Es pilnībā atbalstu centienus, kas veikti, lai mēs sasniegtu Lisabonas stratēģijā paredzēto galamērķi, un sniedzu šim ziņojumam atbalstu, ko tas pelnījis.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir iekļauti daži svarīgi un pieņemami ieteikumi, aicinot sniegt lielāku ekonomisko un sociālo atbalstu, veikt papildpasākumus un nodrošināt migrantu un minoritāšu integrāciju, uzsverot sporta svarīgumu izglītībā un uzsverot nepieciešamību sniegt lielāku atbalstu pirmskolas izglītībai un skolotājiem un skolniekiem, jo īpaši pamatskolās un vidusskolās. Tomēr tajā tiek paists atbalsts Eiropas Komisijas priekšlikumiem, tostarp Lisabonas stratēģijai, kā arī tiek aicināts piemērot Boloņas procesu, nekādā mērā neņemot vērā tā praktiskās sekas.

Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu „Mūžizglītība zināšanām, jaunradei un jauninājumiem”, ziņojumā tiek pieņemts ne vien priekšstats par sasniegto progresu un jomām, kurās progress vēl ir nepietiekams, bet tiek arī ierosināti pasākumi situāciju mainīt atbilstoši mērķiem, kas ne vienmēr ir pilnībā atbilstoši, jo tajos tiek pieņemta un uzsvērta neoliberālisma piemērošana izglītībai. Tas tādēļ ir politisks paziņojums, kuru var uzskatīt arī par ceļa karti turpmākajiem gadiem. Tāpēc mēs esam pilnībā pret.

Mēs nevaram pieņemt, piemēram, to, ka augstākās izglītības modernizēšana ietver Boloņas reformu pabeigšanu un lielāku līdzekļu piesaistīšanu no privātā sektora, jo īpaši tad, ja tiek slāpēta valsts nodrošinātā augstākā izglītība, kā tas notiek Portugālē.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja atkal vēlas iejaukties izglītības jomā. Mēs no partijas „Jūnija saraksts” vēlamies no jauna šajā Parlamentā uzsvērt, ka izglītības politika ir tāda politikas joma, par kuru atbildīgas ir dalībvalstis.

Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja kā vienmēr savos ziņojumos ir ļāvusies fantāzijai. Šajā ziņojumā atkal tiek izvirzīts jautājums par sportu skolās. Ziņojuma projekta 4. punktā ir teikts, ka mācību programmās sporta nodarbībām vajadzētu paredzēt vismaz trīs mācību stundas nedēļā.

Tas ir tikai vēl viens piemērs tam, kā ES politiķi un ierēdņi, dedzīgi vēloties centralizēt politisko spēku, mēģina iejaukties jebkurā jomā un jebkurā līmenī. Subsidiaritāte tiek piesaukta kvēlās runās, taču nekad netiek ievērota īstenotajā politikā.

Mēs uzskatām, ka Eiropas Parlamentam ar šo jomu nav nekāda sakara, un tādēļ balsojām pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Izglītība un arodapmācība ir Lisabonas stratēģijas dzinējspēks. Visās dalībvalstīs būtu konsekventāk jāpiemēro vispusīgas stratēģijas un instrumenti mūžizglītības jomā, jo īpaši Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra, Europass, pamatprasmju sistēma un ieteikumi mobilitātei un kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā. Dalībvalstu valdībām būtu ļoti dinamiski jādarbojas to politiku jomā, kuras attiecas uz izglītību. Lai gan Eiropas kvalifikāciju sistēmas saskaņošana notiks tikai 2010. gadā, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras paātrināta ieviešana visās dalībvalstīs palīdzētu mazināt grūtības, ar kurām pašlaik nākas saskarties ES pilsoņiem.

Studentu un pasniedzēju mobilitāte ir svarīgs profesionālās mobilitātes aspekts. Lielāka uzmanība jāpievērš tādām iniciatīvām kā Boloņas process un Comenius, Erasmus un Leonardo da Vinci programmas, kuras dod iespēju studēt ārvalstīs un kurās tiek uzsvērts profesionālās mobilitātes svarīgums nākotnē.

Sekmīgas izglītības sistēmas pamatā pirmkārt ir mācību programmu un mācīšanas kvalitāte. Mums ir mācību programmās steidzami jāievieš Eiropas pilsonības mācīšana, programmas, kas vērstas uz svešvalodu mācīšanu, patērētāju aizsardzību, vides aizsardzību un cīņu pret klimata pārmaiņām. Ir svarīgi, lai dalībvalstis piešķirtu atbilstošus resursus skolotāju sociālajai drošībai un jo īpaši svešvalodu skolotāju pieņemšanai darbā un apmācībai.

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka tad, ja mēs pasniedzēja profesiju nepadarīsim pievilcīgāku, izglītības sistēmā pietrūks augstas kvalitātes speciālistu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Novak kundzes ziņojumu par mūžizglītību zināšanām, jaunradei un jauninājumiem — darba programmas „Izglītība un apmācība 2010. gadam” īstenošanu.

Es piekrītu viņas argumentam, ka rīcība izglītības un apmācības jomā ir pelnījusi sistemātisku atbalstu no Eiropas Savienības, īstenojot mērķtiecīgu politiku, jo īpaši nozarēs, kurās, kā teikts ziņojumā, ko Eiropas Komisija sniedza 2007. gadā, ir nepieciešami uzlabojumi. Starp tām ir mūžizglītība, valsts tēriņi un privātie ieguldījumi izglītībā, mācības pametušo skolnieku skaits, kas jau tagad ir pārāk augsts vidusskolu līmenī, un izglītības atbilstība darba tirgum. Turklāt es vēlos uzsvērt to, ka izglītība un apmācība, pētniecība, jauninājumi un zināšanu nodošana ir svarīgi jautājumi gan šodienas, gan rītdienas Eiropai un ka tiem tādēļ ir nepieciešami kopīgi centieni dalībvalstu un Kopienas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE), rakstiski. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par Novak kundzes ziņojumu „Izglītība un apmācība 2010. gadam”. Es piekrītu, ka ir nepieciešams atbalstīt rentabilitāti un efektivitāti dažādajās izglītības sistēmās. Efektīvs veids, kā visiem bērniem, tostarp tiem, kas nāk no nelabvēlīgas vides, dot mūžizglītības iespējas, ir paaugstināt pirmskolas izglītības kvalitāti. Tālākajai sākumskolas un vidusskolas izglītībai ir jāatbalsta skolnieku un studentu radošā domāšana un to individuālo talantu un spēju attīstība, kuri viņiem palīdzēs iegūt darbu.

Specializētās apmācības jomā mums ir jāpalielina piedāvāto mācību priekšmetu kvalitāte un pievilcība un pirmkārt jādomā par ekonomiku, tā lai mācību process atbilstu darba tirgus vajadzībām ne vien visā ES, bet arī kādā konkrētā reģionā. Universitāšu izglītības jomā es atbalstu nepieciešamību modernizēt studiju spektru, lai tās atbilstu pašreizējām un nākotnē paredzamajām sociālekonomiskajām vajadzībām. Pieaugušo izglītības programmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš to cilvēku atbalstam, kuriem darba tirgū ir visneizdevīgākais stāvoklis, kā arī to darba devēju atbalstam, kuri saviem darbiniekiem piedāvā mūžizglītības iespējas.

 
  
  

- Ziņojums: Marianne Thyssen (A6-0441/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Poul Nyrup Rasmussen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (PSE), rakstiski. (DA) Dānijas delegācija Eiropas Parlamenta Sociālistu grupā principā atbalsta to, ka noteiktiem rotaļlietu veidiem jāsaņem trešās puses sertifikāts, lai nodrošinātu, ka šie izstrādājumi atbilst ES normām. Tomēr šis grozījums nav formulēts tā, lai šo mērķi varētu īstenot, un šī grozījuma pieņemšana turklāt nozīmētu atteikties no visa kompromisa. Mēs vēlamies uzlabot drošuma prasības rotaļlietām un uzskatām, ka kopumā to vislabāk var sasniegt, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes panākto kompromisu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Rotaļlietu drošuma direktīva ir ārkārtīgi svarīgs solis ceļā uz to, lai nodrošinātu mūsu bērnu drošību. Bija loti svarīgi paplašināt darbības jomu un precizēt tiesību aktus attiecībā uz tik svarīgu problēmu. Tādi aspekti kā ražotāju un importētāju atbildības paaugstināšana un aizliegto vielu skaita pamatota palielināšana pierāda rūpību, ar kādu šis jautājums izskatīts.

Man ir jāapsveic referente, kura, sekmīgi nosakot normas bērnu drošības nodrošināšanai, ir ņēmusi vērā šīs nozares mazo un vidējo uzņēmumu dzīvotspēju un stabilitāti.

Turklāt mums ir jādomā par dalībvalstu pieaugošo atbildību, kas izriet no šī tiesību akta. Lai sasniegtu šo direktīvas mērķi, proti, mūsu bērnu drošību, dalībvalstīm ir jāizpilda savas saistības, kas tagad ir palielinātas tādā ziņā kā tirgus uzraudzība.

Ievērojot Portugāles situāciju un secīgos uzraudzības trūkuma gadījumus, ko šajā ziņā pieļāvusi atbildīgā iestāde (kas pakļauta valsts kontrolei), es mudinu dalībvalstis pienācīgi pildīt to pienākumus. Progress, kas ar šo direktīvu panākts drošības jomā, ir jāpapildina ar efektīvu un atbildīgu uzraudzību no dalībvalstu puses.

 
  
MPphoto
 
 

  Gérard Deprez (ALDE), rakstiski. – (FR) Rotaļlietām jābūt drošākām nekā citiem izstrādājumiem, jo bērni ir ļoti neaizsargāti patērētāji. Tomēr jau tagad Eiropas Savienībā pastāv bīstamas rotaļlietas. Mēs tādēļ varam priecāties par kompromisu, ko Parlaments un Padome panāca par tekstu, kurā rotaļlietu nozarei tiek noteikta virkne drošuma kritēriju, kuri jāizpilda, pirms rotaļlietu var laist Eiropas tirgū.

Tāpat kā daudzu citu kompromisu gadījumā arī šajā tekstā ir noteikta daļa panākumu un vilšanos.

Runājot par panākumiem, es vēlētos jo īpaši pieminēt prasību ražotājiem garantēt, ka to rotaļlietas nav kaitīgas bērna veselībai vai drošībai, robežvērtību palielināšanu toksiskiem metāliem, mazu detaļu izraisītas nosmakšanas un nožņaugšanas risku novēršanas palielināšanu un uz iesaiņojuma vai pašām rotaļlietām norādāmo brīdinājumu klasifikāciju.

Šie panākumi pamato to, ka nobalsoju par galīgo teksta variantu.

Attiecībā uz vilšanos papildus daudzajām atkāpēm no kancerogēnu, mutagēnu un toksisku vielu aizlieguma vēlos pieminēt atteikšanos no domas par sertifikāciju, ko veic neatkarīgas trešās puses. Es nobalsoju par šo noteikumu, taču to nepieņēma, un man par to jāizsaka nožēla.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − EP deputātes Thyssen priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par rotaļlietu drošumu tiek ierosināts palielināt piemērojamos drošības pasākumus un ierobežot bīstamu smago metālu izmantošanu bērnu rotaļlietu sagatavošanā un ražošanā. Priekšlikuma mērķis ir pārskatīt pašreizējo direktīvu (88/378/EEK), to pilnībā pārveidojot, lai tā atbilstu specifikācijām, kas izklāstītas Lēmumā par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu.

Priekšlikuma mērķis ir paplašināt direktīvas darbības jomu attiecībā uz „dubultas lietošanas izstrādājumiem”, starp kuriem ir arī rotaļlietas, palielinot to izstrādājumu skaitu, uz kuriem attiecas minētā direktīva. Konkrētāk, lai novērstu apdraudējumu bērniem, tiek risinātas problēmas, kas attiecas uz aizrīšanās risku un ražošanas procesā izmantoto ķīmisko vielu regulējumu. Es pilnībā atbalstu šo sezonai atbilstošo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par Marianne Thyssen ziņojumu par rotaļlietu drošumu, jo domāju, ka pieņemtais kompromisa teksts ļaus stiprināt rotaļlietu drošuma prasības, palielinot ražotāju un importētāju atbildību par to izstrādājumu tirdzniecību, kā arī palielinot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz tirgus uzraudzību.

Tomēr man jāizsaka nožēla par to, ka tika noraidīts Grozījums Nr. 142, kurā bija paredzēta prasība, ka rotaļlietas pirms to laišanas tirgū jāpārbauda kādā trešās puses laboratorijā, lai nodrošinātu to atbilstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī direktīvas priekšlikuma mērķis ir ieviest labākas rotaļlietu drošuma prasības — galvenokārt attiecībā uz ķīmisko vielu izmantošanu un elektriskajām īpašībām. Ar šo jauno tiesību aktu tiek nodrošināta fizisko un mehānisko īpašību atbilstība, lai samazinātu noslāpšanas riskus. Tajā ir paredzēti arī pasākumi dalībvalstu veiktās tirgus uzraudzības pastiprināšanai un jauni pienākumi ražotājiem.

Tādēļ mērķis ir pilnveidot pastāvošo direktīvu, paturot prātā jaunos drošības riskus, kas var rasties līdz ar jaunu rotaļlietu veidu, kas varētu būt izgatavotas no jauniem materiāliem, attīstību un tirdzniecību.

Tomēr debatēs un balsošanā par šo direktīvas priekšlikumu radās daudz jautājumu. Balsojuma laikā nebija pieejamas Eiropas Komisijas garantijas, un tādēļ notika neliels incidents.

Turklāt ir daži eksperti, kuri ir satraukti par tādu prasību saglabāšanu, kas neliek pilnībā atteikties no kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai veselībai toksisku vielu (ko dēvē par „CMR vielām”) izmantošanas, lai gan ir noteikti jauni ierobežojumi.

Viedokļi atšķiras arī par metālu robežvērtībām, jo īpaši attiecībā uz arsēnu, kadmiju, hromu, svinu, dzīvsudrabu un alvu, kas ir ļoti toksiski un ko tādēļ nedrīkstētu izmantot tām rotaļlietu daļām, kas ir viegli pieejamas bērniem.

Mūsu grupa tāpēc nobalsoja pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es atturējos no balsojuma par Rotaļlietu drošuma direktīvas, lai protestētu pret šo nedemokrātisko procedūru, kurā Eiropas Parlaments tiek konfrontēts ar ziņojumiem, par kuriem vienošanās panākta neoficiālos trialogos un kuru dēļ tam ir liegts savu darbu veikt parastajā veidā.

Turklāt ierosinātajā direktīvā tiek demonstrēts piesardzības principa absurdums. Likumdevējs rada vienu normu pēc otras un vienu aizliegumu pēc otra, lai atvieglotu savu sirdsapziņu, bet bērni spēlējoties šīs normas padara par izsmieklu.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Parlaments ir pieņēmis Rotaļlietu drošības direktīvu. Tā ir lieliska direktīva, kas uzlabo drošumu rotaļlietām, kas nonāk mūsu bērnu rokās. Tas ir sevišķi svarīgs solis laikā, kad mēs arvien vairāk dzirdam par negadījumiem, kuros iesaistītas rotaļlietas, piemēram, kad bērni norij slikti konstruētu rotaļlietu detaļas. Ir vērts uzsvērt, ka lielu daļu (apmēram 80 %) rotaļlietu Eiropas tirgū importē no Ķīnas.

Direktīvā ir izdevies patērētāju interešu grupu intereses saskaņot ar rotaļlietu ražotāju pārstāvju interesēm. Varu tikai priecāties, ka ir panākta vienošanās par to, kas man kā vecākam ir tik svarīgs tiesību akts. Labumu no šīs direktīvas gūs abas puses. Patērētāji būs droši, ka rotaļlietas, kas sasniedz Eiropas tirgu un nonāk viņu bērnu rokās, atbilst ļoti augstiem drošuma standartiem, ka tā ir brīvas no visām toksiskajām vielām un ka uz tām ir skaidri salasāmi brīdinājumi, kurus var izlasīt tie, kas pērk rotaļlietas.

Rotaļlietu nozarē tiek nereti uzsvērts, ka mēs nedrīkstam apdraudēt mūsu bērnu drošību, un šīs nozares pārstāvji tādēļ atbalsta ierosinātās izmaiņas. Tomēr šīs izmaiņas nedrīkst radīt draudus ražotāju stāvoklim Eiropas tirgū. Ar panākto vienošanos šiem uzņēmumiem tiks piešķirti vēl divi gadi, kuru laikā pielāgoties jaunajiem tiesību aktiem par ķīmiskajām vielām.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par direktīvu par rotaļlietu drošumu, jo tā ir vērtīgs uzlabojums. No vienas puses, tā lielākā mērā nodrošina rotaļlietu drošumu un tātad arī bērnu veselības drošību, nosakot jaunus aizliegumus attiecībā uz alergēnām vielām un CMR, smagajiem metāliem un sastāvdaļām, kas rada aizrīšanās risku.

No otras puses, tas ir arī sekmīgs un līdzsvarots kompromiss, kurā tiek ņemts vērā tas, ka ievērojams skaits no ES 2000 rotaļlietu izgatavotājiem ir piesardzīgi un atzīst savu kā ražotāju atbildību. Tie nedrīkst ciest tikai dažu importētāju bezatbildības dēļ.

Jo sevišķi ņemot vērā šo gada laiku, Rotaļlietu drošuma direktīva raida vēstījumu, ka Eiropas Savienība vēlas un spēj daudz efektīvāk aizsargāt patērētājus un viņu neaizsargātās atvases. Tomēr mums, iespējams, vajadzētu atcerēties, ka nekādi tiesību aktu daudzums nevar vecākus atbrīvot no viņu atbildības. Rotaļlietu drošuma direktīva viena pati nespēj garantēt, ka viss tas, kas atrodas dāvanu grozā, bērnam ir nekaitīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es nobalsoju par Thyssen kundzes ziņojumu un biju priecīgs, ka varu to darīt, lai gan procesuālu problēmu dēļ galīgais balsojums gandrīz vai nevarēja notikt.

Rotaļlietām ir obligāti jābūt drošām, un attiecībā uz drošuma problēmām Eiropas Savienībai ir jābūt un tā arī ir līderis.

Ir svarīgi, lai būtu pilnībā aizliegts izmantot ķīmiskās vielas, kas ir kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai veselībai. Lai gan ir noteikums, kas atsevišķos gadījumos paredz izņēmumus, to drīkst pieļaut tikai tad, kad saņemts Eiropas Zinātniskās komitejas stingrs atzinums.

Ir vietā arī tas, ka tiek aizliegtas alergēnas smaržvielas, un rotaļlietās tagad nedrīkstēs izmantot 55 šādas vielas.

Tāpat ir pieņemti arī ļoti stingri noteikumi, kas paredz maksimālos līmeņus attiecībā uz smagajiem metāliem.

Vecāki, kas šajos Ziemassvētkos pirks rotaļlietas varēs paļauties uz to drošumu. Pārskatītā rotaļlietu drošuma direktīva šo situāciju ievērojami uzlabos un būtu jau uzlabojusi, ja būtu spēkā šajā Ziemassvētku laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Nav labāka pierādījuma kā zinātnisku datu iesniegšana. Rumānijas presē šodien tika publicēti rezultāti apsekojumam, ko veica Rumānijas Patērētāju aizsardzības birojs. Nesena apsekojuma laikā inspektori konstatēja, ka 90 % no pārbaudītajām rotaļlietām neatbilst standartiem.

Dažām rotaļlietām nebija nekādu lietošanas pamācību, un tām nebija norādīts vecums, no kura tās ieteicams lietot. Inspektori atrada rotaļu pistoles un zobenus, kurus viņi uzskatīja par bīstamiem. Citām rotaļlietām bija viegli atdalāmas mazas detaļas.

Saskaņā ar šī apsekojuma rezultātiem Ķīna ir galvenais bīstamo rotaļlietu avots, taču tā tomēr ir galvenais Eiropas Savienības piegādātājs. Šajā ziņā ir nepieciešami radikāli pasākumi, lai nodrošinātu mūsu bērnu labklājību.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Lai gan šis jaunais tiesību akts par drošām rotaļlietām ir solis pareizajā virzienā, tajā tomēr ir atstātas novārtā dažas iespējas. Tādēļ es šo ziņojumu neatbalstīju.

Piemēram, lai gan ir ierobežota dažu alergēnu smaržvielu un noteiktu tādu ķīmisku vielu izmantošana, kas cita starpā ir kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai veselībai, tās netiks aizliegtas pilnībā, bet to izmantošanu izbeigs pakāpeniski. Nav arī nekādu saistošu standartu attiecībā uz rotaļlietām, kas rada troksni.

Pozitīvi ir tas, ka no šī tiesību akta viedokļa rotaļlietu importētāji tiks pielīdzināti ražotājiem. Mazāk pozitīvi vērtējami direktīvas nekonkrētie uzraudzīšanas noteikumi attiecībā uz rotaļlietu drošuma standartu ievērošanu, jo ražotāji paši ir atbildīgi par drošuma aspektu.

Direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveic izlases testi, taču baidos, ka šis noteikums paredz pārāk maz saistību.

Drošuma uzraudzība tiek veikta izlases veidā, un līdz šim reāli nav nekāda Eiropas kvalitātes marķējuma, kas vecākiem ļautu pieņemt informētus lēmumus un tādējādi izvairīties no rotaļlietām, kas varētu būt kaitīgas viņu bērnu veselībai. Šo problēmu varētu atrisināt obligāta sertifikācija, ko veiktu neatkarīgas struktūras. Gan ASV, gan Ķīnā izstrādājumu drošumam tiek pievērsta ārkārtīgi liela uzmanība, un šajās valstīs nesen tika nobalsots par tādu tiesību aktu pieņemšanu, ar kuriem šādas pārbaudes tiktu padarītas par obligātām. Kādēļ Eiropa šajā ziņā atpaliek?

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Noteikumi, kas pastāv rotaļlietu drošuma jomā, bija jāaktualizē jau sen. Es šodienas balsojumu vērtēju atzinīgi. Bērnu drošībai ir jāpievērš ārkārtīgi liela uzmanība, un es ceru, ka rotaļlietu nozare to ņems vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernadette Vergnaud (PSE), rakstiski. – (FR) Man šķita, ka kompromiss par Thyssen kundzes ziņojumu ir pārāk nekonkrēts attiecībā uz drošuma noteikumiem un ķīmisku vielu klātbūtni rotaļlietās. Turklāt netika pieņemts grozījums, kas paredzēja, ka rotaļlietu atbilstība jāuzrauga neatkarīgām struktūrām, lai gan nav šaubu, ka bērnu drošībai ir dodama priekšroka pār vienas vai divu rūpniecisku grupu interesēm. Es vienmēr esmu atbalstījusi preču stingrāku uzraudzību kopumā un jo īpaši bērniem paredzētu preču gadījumā. No tā izriet, ka šī teksta galīgais teksts, kas izraisa vilšanos — tas neatbilst mūsu sākotnējiem mērķiem, pat ja tajā ir panākts neliels progress —, lika man atturēties no balsojuma.

 
  
  

- Ziņojums: Thomas Mann (A6-0424/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET), kuras mērķis ir atbalstīt un veicināt studējošo pārrobežu mobilitāti un piekļuvi mūžizglītībai. Ar šādu sistēmu, proti, izmantojot ECVET, tiks pilnveidota mācīšanās sasniegumu nodošana, atzīšana un uzkrāšana. Eiropas Kvalifikāciju sistēma (EKS) jau nodrošina iespējas „pārtulkot” dažādos veidus, ar kuriem var novērtēt daudzās un dažādās kvalifikācijas, kas pastāv Eiropā. ECVET sniedz papildu „tulkošanas” un transponēšanas līdzekli, izmantojot vienotu metodoloģisko sistēmu, lai atvieglotu mācīšanās rezultātu pārcelšanu no vienas sistēmas citā. To, cik svarīgi ir ieguldījumi mūsu zināšanu ekonomikai Eiropā, nevar novērtēt par zemu, un šī pārrobežu metode izglītības rezultātu atzīšanai sniedz mums rīkus, kas nepieciešami, lai to izdarītu. Es pilnībā atbalstu šo priekšlikumu par minētās kredītpunktu sistēmas izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. (RO) Profesionālā izglītība un apmācība ir joma, kas pēdējo gadu laikā kļuvusi sevišķi svarīga.

Ieviešot Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai, varēs attīstīt un paplašināt Eiropas sadarbību izglītības nozarē.

Tā ļaus arī uzlabot mobilitāti un kvalifikāciju pārcelšanu valstu līmenī starp dažādajām ekonomikas nozarēm un darba tirgū.

Profesionālā izglītība un apmācība ir svarīga daļa no Eiropas centieniem risināt sociālās problēmas, ko rada novecojošās sabiedrības, un panākt, lai tās stāvoklis atbilstu globālajai ekonomikai un varētu atrisināt ekonomikas krīzi.

Šī iemesla dēļ es domāju, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis apstiprinātu neoficiālo un neformālo izglītību, jo īpaši tad, kad laikā no 2009. līdz 2015. gadam krasi samazināsies profesionālās izglītības un apmācības absolventu skaits. Tomēr vienlaikus būtiski palielināsies nepieciešamība pēc darbiniekiem ar profesionālu kvalifikāciju, kuri varēs aizņemt vakances darba tirgū. Tādēļ es uzskatu, ka ir sevišķi svarīgi, lai Eiropas iestādes aktīvi atbalstītu partnerības starp dalībvalstīm un Eiropas uzņēmumiem šajā jomā, pamatojoties uz izmaksu dalīšanas sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Profesionālās apmācības uzlabošana ir svarīgs līdzeklis tādu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai kā ekonomikas izaugsme, konkurētspēja, nodarbinātība un sociālā kohēzija.

Ierosinātā Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET) ir viena no vairākām iniciatīvām Eiropas līmenī apmācības jomā. Mācīšanās rezultāti ir ļoti dažādi, jo valstu izglītības un profesionālās apmācības sistēmas ievērojami atšķiras. ECVET nodrošina metodoloģisku sistēmu, kas aptver iegūtās zināšanas, prasmes un kompetenci, atrisina kredītpunktu pārcelšanas problēmu un visus šos aspektus saista ar kvalifikāciju kontekstu. Šī sistēma veicina darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un ļauj vieglāk panākt pārredzamību attiecībā uz ārvalstīs iegūtām profesionālām kvalifikācijām.

ECVET varētu būt vērtīgs rīks profesionālās izglītības un apmācības pielāgošanai darba tirgus vajadzībām, tomēr ar nosacījumu, ka tajā tiek ņemti vērā īpaši valstu un reģionālie apstākļi. Tai ir jāatbilst arī tam, kas vajadzīgs lietotājiem, proti, darba ņēmējiem un uzņēmumiem, ieskaitot MVU un Eiropas mazākās darbavietas. Šī sistēma atvieglo pārrobežu mobilitāti, kā arī piekļuvi mūžizglītībai tādā ziņā kā profesionālā apmācība un izglītība. Tai jādod iespēja cilvēkiem, kas iesaistās apmācībā, izvēlēties savus karjeras virzienus.

Es domāju, ka ECVET ieviešana būs svarīgs ieguldījums Eiropas darba tirgus izveidē, ja tiks likvidēti attiecīgie administratīvie šķēršļi.

 
  
  

- Ziņojums: Christian Ehler (A6-0494/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es piekrītu referenta izklāstītajai pieejai, kurā atspoguļotas tik daudzu Eiropas pilsoņu pašreizējās bažas.

Tas, ka ir bijusi koordinēta Eiropas rīcība šajā jomā, liek pievērst uzmanību tam, ka Eiropa var cilvēku dzīvi mainīt uz labo pusi par tādas krīzes laikā kā pašreizējā finansiālā situācija.

Referents ir izpratis noteiktus praktiskus pasākumus, un tas ir ļāvis izstrādāt praktiski piemērojamu priekšlikumu.

 
  
  

- Ziņojums: Ieke van den Burg (A6-0462/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo ziņojumu, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem vienkāršo pārskatu sniegšanas procesu, samazinot to administratīvo slogu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. (RO) Komisijas veiktie pasākumi, lai veicinātu ES uzņēmējdarbības tiesību aktu vienkāršošanu un saskaņošanu, ar tiešu mērķi līdz 2012. gadam administratīvo nastu samazināt par 25 % ir obligāts priekšnoteikums tam, lai palielinātu Eiropas uzņēmumu efektivitāti un padarītu pievilcīgāku Kopienas uzņēmējdarbības vidi, ļaujot ietaupīt apmēram EUR 150 miljardus.

Iniciatīva attiecībā uz to noteikumu pārskatīšanu, kas iekļauti 4. un 7. Uzņēmējdarbības direktīvā — atceļot informēšanas pienākumu attiecībā uz grāmatvedības informāciju un pienākumu sagatavot konsolidētus pārskatus ne vien maziem uzņēmumiem, bet arī vidējiem uzņēmumiem vai mātesuzņēmumiem ar meitasuzņēmumiem, ko neuzskata par nozīmīgiem —, paredz arī ieguldījumu un tai ir referentes atbalsts, un tā nodrošina tāda tiesiskā regulējuma stabilitāti un drošību nākotnē, kas būs piemērots nozarei, kurai ir svarīga nozīme darbavietu radīšanā Eiropas Savienībā.

Es atzinīgi vērtēju arī uzsvaru, ko referente piešķīrusi pārredzamības nepieciešamībai un pareizas informācijas sniegšanai visām ieinteresētajām personām, tostarp plašā mērogā ieviešot tādu ekonomisko un finansiālo pārskatu sistēmu ieviešanai, kuru pamatā ir informācijas un saziņas tehnoloģijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Van den Burg kundzes ziņojums par grozījumiem attiecībā uz noteiktām informēšanas prasībām vidējiem uzņēmumiem un pienākumu sagatavot konsolidētus pārskatus ir atzinīgi vērtējams juridiskais dokuments.

Juridisko jautājumu komitejas sagatavotā ziņojuma īstermiņa mērķis ir vienkāršot darbības nosacījumus mazajiem Eiropas uzņēmumiem. Pirmkārt, tā mērķis ir atbrīvot tos no nastas, ko tiem rada informēšanas pienākums attiecībā uz dibināšanas izdevumiem, kas uzskatāmi par aktīviem (izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma izveidi), kā arī pienākums sagatavot konsolidētus finanšu pārskatus gadījumos, kad mātesuzņēmumam ir tikai nenozīmīgi meitasuzņēmumi.

Es uzskatu, ka, saskaņojot tiesību aktus attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesībām, tas, ka atbrīvojumus ļauj izmantot ne vien mazajiem, bet arī vidējiem uzņēmumiem, nerada nekādus draudus pārredzamībai. Faktiski es domāju, ka ir tieši otrādi, jo šis pasākums varētu būtiski samazināt to administratīvo un finansiālo nastu.

 
  
  

- Ziņojums: Javier Moreno Sánchez (A6-0437/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs – četri Zviedrijas sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā – galu galā esam nolēmuši balsot par Moreno Sánchez kunga ziņojumu. Mēs pievienojamies izteiktajām bažām par Frontex attīstības virzību. Mēs uzskatām, ka Frontex nevajadzētu militarizēt, un tāpēc balsojām par 2. grozījumu. Frontex darbība nedrīkst arī novest pie augstāka mūra uzcelšanas starp Eiropas Savienību un ārpasauli. Gluži pretēji, mums ir svarīgi, lai Eiropas Savienība īstenotu draudzīgu bēgļu un migrācijas politiku. Tomēr mēs atzinīgi vērtējam pārrunas par Frontex, ko šis jautājums ir izraisījis Eiropas Parlamentā. Ir labi, ka Eiropas Parlaments ir lūdzis Frontex aģentūru iekļaut tās uzdevumos cilvēktirdzniecības apkarošanu un arī ka tiks veikta pārbaude, lai pārliecinātos, vai Eiropas Savienības tiesību akti atbilst starptautiskajiem tiesību aktiem, kas citkārt tiek piemēroti šajā jomā, lai Eiropas Savienība, palīdzot grūtībās nonākušiem cilvēkiem, spētu rīkoties pēc iespējas efektīvāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) FRONTEX aģentūra, kas ir atbildīga par Eiropas Savienības ārējo robežu līdzpārvaldību un jo īpaši par nelegālās imigrācijas apkarošanu, par savu pastāvēšanu var pateikties tikai un vienīgi iekšējo robežu kontroles likvidēšanai un Briseles Eiropas, kā arī dalībvalstu valdību vēlmei īstenot aktīvu imigrācijas politiku. Nekur nav teikts, ka tāda Kopienas aģentūra kā šī noteikti dos īstu pievienoto vērtību, salīdzinot ar parasto starpvaldību sadarbību, spriežot pēc Europol un Interpol atšķirīgās efektivitātes un lietderības, ja paraugāmies uz citu jomu.

Turklāt šķiet, ka aģentūras uzdevumi pieaugs, kļūs sarežģītāki un patiesībā nepaveicami, ja netiks risināti šīs problēmas cēloņi.: no vienas puses, Eiropa paliek sociāla un finansiāla Leiputrija potenciāliem nelegālajiem imigrantiem par spīti briesmām, kas tos sagaida ceļā, un problēmām, ar kurām tie saskaras uz sauszemes; no otras puses sadarbības politiku, lai cik neadekvāta tā arī nebūtu, apdraud pašas Eiropas Savienības organizēta diplomētu profesionāļu ieceļošana. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi apturēt imigrācijas sūkņa efektu un aizsākto politiku.

Visbeidzot es gribu uzsvērt, ka eksistē vietēja līmeņa asociācijas, kas cīnās ar nelegālo imigrāciju. Viena no tām ir, piemēram, Emile Bomba vadītā asociācija ALCEC Kamerūnā, un tās ir pelnījušas saņemt palīdzību un atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Eiropas Parlaments nevarēja vēl sliktākā veidā atzīmēt Starptautisko migrantu dienu, kā pieņemot ziņojumu, kas aizstāv „Frontex” pastiprināšanu un kas „atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pieņēmusi ES Imigrācijas un patvēruma paktu”.

Necilvēcīgā „Atpakaļatgriešanas direktīva” tāpat kā „Frontex”ir viens no Eiropas Savienības kriminalizējošās, uz aizsardzību orientētās, ekspluatējošās un elitārās imigrācijas politikas galvenajiem balstiem.

Pēc šīs direktīvas pieņemšanas Parlamentā Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome to pieņēma slepeni un bez īpašas pompozitātes 9. decembrī, pateicoties Portugāles valdības balsojumam.

Eiropas Parlamenta deputāti no Portugāles Sociālistiskās partijas, iespējams, centīsies slēpt savas partijas un valdības rīcību. Patiesība ir tāda, ka pēdējā balsoja par šo apkaunojošo direktīvu ES Padomē.

Tagad ir būtiski cīnīties pret šo direktīvu tās transponēšanas procesā Portugālē. Tas nozīmē, ka mums jāatmasko tās necilvēciskums un cilvēktiesību pārkāpumi un jāmobilizē visi, kas cīnās, lai aizstāvētu migrantu cilvēcisko pašcieņu.

Portugāles Komunistiskā partija paliks šajā kaujā pirmajās rindās un cīnīsies, lai šīs direktīvas zemiskais saturs tiktu noraidīts un ratificēta ANO Starptautiskā konvencija par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Šā ziņojuma B apsvērumā ir rakstīts, ka „nelegālā imigrācija ir kopīga Eiropas Savienības problēma”. Nudien, tas atbilst patiesībai, ņemot vērā to, ka ik mēnesi tūkstošiem nelegālo imigrantu, meklējot Eiropas Leiputriju, izceļas Itālijas, Grieķijas un Spānijas krastos.

Saskaroties ar šo problēmu, ko, neaizmirsīsim, patiesībā radīja Šengenas līgumi –, kas atcēla kontroli pie dalībvalstu iekšējām robežām –, Eiropas Savienība reaģēja, izveidojot Eiropas ārējo robežu kontroles aģentūru – Frontex.

Vēl vakar tas bija tikai nenozīmīgs jaunievedums bez līdzekļiem, personāla un varas, un šodien varētu šķist, ka Frontex kompetence ļauj tai sniegt atbalstu kopējās atpakaļatgriešanas operācijās un zināmā, kaut arī nelielā, mērā dod ieguldījumu ikdienas cīņā pret nelegālo imigrāciju.

Tomēr mums jāpatur prātā, ka nav jēgas aizdarīt dažas spraugas, kas ļauj ieceļot nelegālajiem imigrantiem, ja visas ES dalībvalstis nereaģē, lai nosodītu Šengenas līgumus un atjaunotu reālu kontroli pie visām to robežām, gan uz sauszemes, gan jūrā.

 
  
  

- Ziņojums: Gianluca Susta (A6-0447/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Mūsu tirgus piepludina arvien vairāk un vairāk viltotu preču. Tās rada nopietnu problēmu Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas likumīgi un ievēro drošības normas un kas nevar konkurēt ar lētākām viltotām precēm. Tomēr vēl ļaunāk ir tas, ka viltoti pārtikas produkti, autodetaļas, kosmētikas līdzekļi, rotaļlietas un jo īpaši medikamenti reāli apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Pašlaik spēkā esošajos tiesību aktos ir nepilnības, kas ļauj viltotām precēm viegli nonākt mūsu tirgos. Piemēram, Polijas tiesību aktos nav ietverta definīcija, kas norādītu, kādas īpašības raksturo viltotu medicīnisku produktu. Viltotu medikamentu dzeršana noteikti nav tas pats kas viltotu smaržu lietošana. Ja cilvēki nav informēti par šo problēmu un lieto viltotus medicīniskos produktus, sekas var būt traģiskas.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. Es atbalstīju Susta kunga ziņojumu. Viltošana var iznīcināt darbavietas, izraisīt veselības traucējumus un kalpot par finansējuma avotu starptautiskiem noziedzīgiem grupējumiem un teroristiem. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai Parlaments, Padome un Komisija spertu vajadzīgos soļus.

Tomēr starptautiskas korporācijas, meklējot veidus, kā palielināt peļņu, rada klimatu, kas veicina viltotu preču ražošanu un to, ka sabiedrība šīs norises pieņem. Es minēšu vienu piemēru. DVD reģionalizācija/zonēšana ir izraisījusi ievērojamas cenu atšķirības starp reģioniem, kuriem patērētāji var piekļūt, tikai nelegāli pielāgojot savus DVD atskaņotājus vai nelegāli iegādājoties pirātiskus DVD, jo tehnoloģiskas viltības ir liegušas pastāvēt globālam, vienotam šā produkta tirgum. Iedomājieties citus uzņēmumus, visur dzenoties pēc peļņas vienādā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Viltošana nav tikai intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas problēma.. Kā uzsver referents, šis fenomens iznīcina jebkuru inovāciju iniciatīvu, ir iemesls tūkstošiem kvalificētu un nekvalificētu darbavietu izzušanai Eiropā un liek pamatus pagrīdes ekonomikai, ko vada organizētā noziedzība. Šī nelikumīgā rīcība var arī apdraudēt patērētāju veselību un drošību un nodarīt nopietnu kaitējumu videi.

Izplatītāka problēma ir ievesto preču kvalitāte un bīstamība., jo to viltošana tikai palielina apdraudējumu, maldinot patērētājus. Šo preču izcelsmes valstis, starp kurām Ķīna ieņem vadošo pozīciju, ir skaidri noteiktas. Reizēm Eiropas Savienība pat piekrīt atvērt savus tirgus precēm, kas neatbilst standartiem, kurus tā liek ievērot saviem ražotājiem, piemēram, hlorētai vistas gaļai, kuru ir lētāk ražot nekā vistas, kas pakļautas veterinārām pārbaudēm.

Milzīgajā referenta ierosinātajā pasākumu kopumā (divpusēji un daudzpusēji nolīgumi, sadarbība ar izcelsmes valstīm, sadarbība iesaistīto Eiropas dienestu starpā utt.) nepārprotami ir izlaisti divi: tirdzniecības sankcijas pret valstīm, kas pieļauj šādu rīcību, un vispārējas dalībvalstu un Eiropas preferenču sistēmas ieviešana.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Jūnija sarakstā ir atbalstīts brīvs iekšējais tirgus un atzinīgi vērtēti konstruktīvi priekšlikumi cīņai ar parādībām, kas dezorganizē tirgu, tostarp ar preču zīmju viltošanu.

Tomēr gan komitejas ziņojums, gan alternatīvais rezolūcijas priekšlikums iesaka tiesību aktus ES līmenī, kas ir pārāk tālejošs līdzeklis, ko neattaisno preču zīmju viltošanas izraisīto problēmu risināšana.

Jūnija sarakstā ir īpaši iebildumi pret priekšlikumiem koordinēt tiesu iestāžu un policijas dienesta darbību un saskaņot atsevišķu dalībvalstu krimināltiesību aktus.

Šo iemeslu dēļ mēs uzskatām par nepieciešamu balsot pret visu ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasco Graça Moura (PPE-DE), rakstiski. (PT) Intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pieaugošā nozīme atspoguļo neapstrīdamu paradigmu: mūsdienu ekonomika augstu vērtē un aizsargā zināšanas, kas ir tās pamatā. Visas rūpniecības nozares lielā mērā ir atkarīgas no tām piederošajām ekskluzīvajām tiesībām izmantot konkrētas zināšanas, prasmes un tehnoloģijas. Viltošana tiek bieži nosodīta tāpēc, ka ļaunums, ko tā nodara likumīgajai rūpniecībai, nepārprotami ietekmē nodarbinātību, pētniecību un attīstību. Manā valstī šīs sekas rada īpašas bažas.

Turklāt šodien problēmas, kas saistītas ar viltošanu, sniedzas tālāk par ekonomisku kaitējumu vien. Ļaunums, ko nodara viltošana, ir sasniedzis jaunus apjomus: ja agrāk bija viltots apģērbs, tad tagad ir viltoti medicīniskie un pārtikas produkti, kas var būt kaitīgi. Nezinošais patērētājs nesaprot, kādām briesmām ir pakļauts.

Tāpēc mums šī viltošana ir jāapkaro. Tāpēc mums ir vajadzīgi bargāki sodi, saskaņošana un sadarbība atbildīgo iestāžu starpā un partneru jurisdikcijās piemērojamo tiesisko principu saskaņošana.

Papildus efektīvu mehānismu radīšanai, lai izšķirtu iespējamos strīdus un tiesas prāvas, mums tagad ir nepieciešams kaut kas tāds kā „Pretviltošanas tirdzniecības nolīgums”. Tas ir daudzpusējs starptautisks nolīgums, kas piedāvā tiesiskus jauninājumus, kuri nepieciešami, lai izstrādātu efektīvus pārraudzības un sodīšanas pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Eiropas Parlamenta pieņemtā rezolūcija ietver problēmas un priekšlikumus, ko mēs atbalstām, kaut arī dažos jautājumos mēs tai nepiekrītam.

Nav šaubu, ka viltošanas apkarošanai jābūt prioritātei. Tomēr par spīti tam, ka rezolūcijā ir izteikts uzskats, ka intelektuālā īpašuma tiesības, „tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un cilmes vietu nosaukumi Eiropas Savienības tirdzniecības partneri ne vienmēr pienācīgi ievēro”, vajadzētu uzsvērt, ka ES pati nerāda nekādu piemēru. Padome pašlaik bloķē priekšlikumu regulai par etiķeti „Izgatavots” un nav pieņēmusi nevienu citu pasākumu, kas būtu vērsts uz saistošu noteikumu piemērošanu ievedprecēm no trešām valstīm attiecībā uz izcelsmes marķējumu uz precēm.

No savas puses, mēs turpināsim rosināt pieņemt Kopienas pasākumus, kas mudinātu katru valsti pieņemt un īstenot pasākumus preču zīmju viltošanas un kontrabandas apkarošanai, kā arī veikt speciālas muitas pārbaudes, lai atklātu preces, kas tiek ievestas ar viltotām izcelsmes deklarācijām vai kas pārkāpj preču zīmju aizsardzības noteikumus.

Katrai valstij jāīsteno pasākumi, lai aizsargātos pret agresīvu eksportu, sistemātiski pārbaudot un pārraugot ievedpreces un vajadzības gadījumā izmantojot drošības klauzulas.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu, kam ir svarīga loma cīņā pret viltošanu, kuras apjoms ir aptuveni 7-10 % no pasaules tirdzniecības apjoma, kas naudas izteiksmē ir 500 miljardi eiro. Šā ziņojuma mērķis ir izvirzīt konkrētu un konsekventu priekšlikumu Eiropas Savienības cīņai pret viltošanu, un es šādu nostāju atbalstu. Vienlaikus ievērojot tādas pamattiesības kā privātuma un datu aizsardzība, tas rada pamatu visas pasaules centieniem uzveikt viltošanu, tādējādi pasargājot tūkstošiem kvalificētu darbinieku darbvietas.

 
  
  

- Ziņojums: Manuel Medina Ortega (A6-0451/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Deputāts M. M. Ortega ierosina veidu, kā rīkoties ar juridiskajiem instrumentiem, ko sauc par autentiskajiem dokumentiem.. Autentiskie dokumenti ir galvenokārt koncentrēti dalībvalstīs, kurās ievērota civiltiesību tradīcija, kur galvenais tiesību avots ir likumdošana, pretstatā paražu tiesību tradīcijām (piemēram, Īrijā un Apvienotajā Karalistē), kuru pamatā ir paražu tiesības un privilēģijas. Civiltiesību tradīcijā autentiskais dokuments ir dokuments, kura autentiskumu nosaka kompetents valsts ierēdnis vai kompetenta iestāde un apliecina ne tikai pats dokuments, bet arī tā saturs.

Šajā saturā ir ietverti finanšu darījumi, kā arī valsts arhīva materiāli un tamlīdzīgi oficiāli dokumenti.

Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikuma mērķis ir veicināt leģislatīvo intervenci dalībvalstīs, kurām ir šādi dokumenti, ņemot vērā to savstarpējo atzīšanu un piemērošanu konkrētās jomās. Šis priekšlikums piešķir papildu nozīmi jau esošajiem tiesību aktiem un ir potenciāli izdevīgs valstīm, kurās ir šī tiesiskā tradīcija.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums, kas skar autentisko dokumentu pārrobežu izmantošanu un atzīšanu, var izraisīt jucekli..

Tik tiešām, pirmkārt, vajadzētu norādīt, ka jēdziens „autentisks dokuments” nepastāv paražu tiesību sistēmās. Anglijā un Velsā notāru pienākumus pilda advokāti. Vēl ir arī notāri-rakstveži. Pēdējie nevar izsniegt autentiskos dokumentus un ir pilnvaroti tikai apliecināt parakstus.

Savos centienos saskaņot juridiskās profesijas Komisija pārāk mazu nozīmi piešķir atšķirībām pašā dalībvalstu tiesisko sistēmu būtībā.

Diemžēl šī politiskā griba, visumā ņemot, neveicina tiesisko noteiktību.

Eiropai jāaizsargā tās tautu identitāte, kā arī vērtības un tradīcijas, kas raksturīgas katrai no tās dalībvalstīm. Vislielākā kļūda būtu, ja tā attīstītos ar tādiem paņēmieniem, kas kaitētu tās tautām.

 
  
  

- Ziņojums: Diana Wallis (A6-0467/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. (MT) Šis ir ārkārtīgi svarīgs ziņojums, un tas būtu jāuzlūko kā bāze, uz kuras pamatojoties, turpmāk tiks izstrādāti daudzi lēmumi. IKT izmantošana tieslietu jomā ievērojami atvieglo administrācijas un tiesu iestāžu darbu. Eiropā, kas virzās uz ciešāku integrāciju un vienotību gan ekonomiskajā, gan sociālajā jomā, mums arī ir nepieciešami attiecīgie instrumenti, kas ļautu mums iet vienā solī ar laiku. Jēdziens „e-tiesiskums” atbilst šim mērķi.

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka arī tradicionālajām sistēmām, kas tika izmantotas agrāk, bija savas pozitīvās īpašības, un tāpēc es uzskatu, ka, atrodot pareizo līdzsvaru, mēs kopā varēsim strādāt saskaņotāks, lai ieguvēji būtu visi. Īpaši tas attiecas uz tiesu iestādēm, jo e-tiesiskuma sistēmas izmantošana ļaus tām koncentrēties tikai uz darbu, neliekot raizēties par papildu administratīvo slogu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Eiropas tiesiskā telpa ir izveidota (pateicoties gan tiesas spriedumu savstarpējai atzīšanai, gan kompetento iestāžu savstarpējās tiesiskās sadarbības kultūras izveidei), lai atvieglotu pilsoņu brīvu pārvietošanos Eiropas teritorijā.

Saskaņā ar aplēsēm apmēram 10 miljoni cilvēku ir iesaistīti pārrobežu tiesas prāvās ar visiem tām raksturīgajiem sarežģījumiem kā, piemēram, valoda, attālums, svešas tiesiskās sistēmas utt.

Informācija tehnoloģiju izmantošana tieslietu administrēšanā var piedāvāt jaunus risinājumus, uzlabot tiesu darbu (labāka pieejamība un efektivitāte), palīdzēt racionalizēt procedūras un samazināt izmaksas.

Ierosinātās e-tiesiskuma stratēģijas galvenais mērķis ir padarīt tiesiskumu Eiropā efektīvāku, lai ieguvēji būtu tās pilsoņi. Tomēr potenciālais e-tiesiskuma pielietojums varētu būt daudz plašāks, un tāpēc tā darbības robežas ir skaidri jāformulē, lai neviens nevarētu apšaubīt ES rīcības efektivitāti un ticamību.

Jebkuras pārmaiņas jāveic pakāpeniski un saskaņā ar progresu Eiropas tiesiskajā telpā un tehnoloģiju attīstību.

Es atbalstu lūgumu Komisijai sagatavot rīcības plānu par e-tiesiskumu Eiropas mērogā un izveidot Eiropas e-tiesiskuma portālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Tieslietu un iekšlietu (TI) padome sanāca 2007. gadā un pieņēma secinājumus par „e-tiesiskuma" piemērošanu attiecībā uz pārrobežu informāciju un datortehnoloģiju tieslietu nozarē – , un vienojās, ka jāturpina censties izveidot centralizētu sistēmu visā Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Tā kā interneta lietojums sliecas uz piesātinājumu un mūsu informācijas sabiedrības ietekme kļūst jūtamāka, arvien lielāks tehnoloģiju pielietojums tieslietu nozarē ir svarīgs un nenoliedzami dos labumu visiem. Tomēr ir svarīgi arī atzīt, ka tehnoloģiju attīstības līmenis Eiropas Savienībā nav vienāds un ka izvēles elements saglabāsies līdz laikam, kad tehnoloģiju attīstība būs vienmērīgāka un būs sasniegtas lielākas tehnoloģiskās iespējas.

EP deputātes D. Wallis priekšlikums attiecas uz centralizētas e-tiesiskuma sistēmas izveidi un detalizēti izklāsta Eiropas e-tiesiskuma portāla izveides shēmu, kurā civillietas, krimināllietas un komerclietas ir pārgrupētas, piemēram, tas satur sodāmības reģistrus, kadastrālos aktus un maksātnespējas reģistrus, un tādējādi tie ir dalībvalstīm pieejami.

 
  
  

- Ziņojums: Nirj Deva (A6-0445/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Pateicos, priekšsēdētājas kundze. Es balsoju par Deva kunga ziņojumu par miera veidošanas un valsts izveides perspektīvām pēckonflikta situācijās, kas vērš uzmanību uz starptautiskās sabiedrības atbildību pret valstīm vai vietējām grupām, kas iesaistītas konfliktā. Es priecājos, ka grozījumi, ko iesniedza Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa, ir noveduši pie ievērojama priekšlikuma uzlabojuma attiecībā uz labākas koordinācijas vajadzību starp miera veidošanas, humānās palīdzības un attīstības pasākumiem valstīs, kurās beigušies konflikti.. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz bērnu situāciju konfliktu zonās, jo īpaši uz to bērnu situāciju, kas zaudējuši vienu vai abus vecākus. Turklāt konfliktu laikā slimnīcām un skolām bieži uzbrūk karaspēks. Mums ir jārīkojas, lai bērni spētu pārvarēt pēckonflikta traumu, un jāsadarbojas ar UNICEF, kas jau tagad atrodas daudzās riska zonās, lai nodrošinātu šiem bērniem apmierinošu izglītību un labāku nākotni.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski . (SV) Jūnija sarakstā ir izteikta pārliecība, ka miera veidošana un valsts izveide jaunattīstības valstīs neattiecas uz ES. Par šiem uzdevumiem atbild ANO.

Mēs ļoti kritiski attiecamie pret visiem ziņojuma formulējumiem, jo tajā ir ieteikts turpināt attīstīt ES militāros spēkus, un tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tā kā nav iespējams sniegt komentārus par mistrojumu (ar nolūku), ko satur šis ziņojums, mēs pievērsīsimies tam, ko uzskatām par galveno mērķi, lai mazinātu ES lielvalstu iejaukšanos trešās valstīs, slēpjoties aiz „pienākuma aizsargāt” koncepcijas.

Lai gan ziņojumā ir uzsvērta valstu suverenitātes ideja, tomēr tajā ir apgalvots: „,,,ja valdības nevēlas vai nespēj sniegt šādu aizsardzību, tad atbildība veikt pienācīgus pasākumus kļūst par plašākas starptautiskas sabiedrības kolektīvo pienākumu” Tad seko piebilde, „ka šādiem pasākumiem jābūt gan preventīviem, gan reaģējošiem, bet ka militārs spēks jālieto tikai vislielākās nepieciešamības gadījumā”. Formulējums skaidri neatklāj nolūku.

Tomē»r šajā ziņā nevar būt šaubu, jo ziņojumā ir „pieprasīts”, lai „neiejaukšanās princips” piekāptos „starptautiska pienākuma aizsargāt” priekšā, paužot pārliecību, ka „miera atjaunošana un valsts veidošana norisinās divos posmos: pirmais ir stabilizācijas posms, kad svarīgākie aspekti ir drošība, likums, kartība un nodrošināti pamatpakalpojumi, un otrais posms ir valsts veidošana, kad galvenā uzmanība tiek pievērsta pārvaldei un iestādēm, kas šo pārvaldi īstenos”.

Šis ziņojums tāpēc ir iejaukšanās un koloniālisma ābece.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Es balsoju par Deva kunga ziņojumu par miera veidošanas un valsts izveides perspektīvām pēckonflikta situācijās, jo tas visaptveroši risināja jautājumu, kas ir būtisks veiksmīgai atjaunotnei. Šis jautājums ir svarīgs, jo pusē no valstīm, kurās beigušies konflikti, tie atsākas piecu gadu laikā. Valstī, kas pati atrodas nestabilā situācijā, starptautiskā sabiedrība ir svarīgs valsts veidošanas aizstāvis. Manuprāt, ir īpaši svarīgi vēl vairāk nekā iepriekš konsultēt un atbalstīt vietējās sieviešu organizācijas un starptautiskos miera uzturēšanas tīklus, un pastāvēt uz seksuālās vardarbības upuru tiesībām un iespējām griezties tiesā. Ir vērts atcerēties arī to, ka miers nav tikai kara neesamība. Jebkurai veiksmīgai atjaunotnes politikai ir svarīgi novērst stabilitātes trūkuma cēloņus, veicot sociālekonomiskus, politiskus un kultūras pasākumus, kas var veicināt tautsaimniecības attīstību un veidot institucionālo un administratīvo veiktspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju par Deva kunga ziņojumu par miera veidošanas un valsts izveides perspektīvām pēckonflikta situācijās. Viņš ir ieskicējis lielisku pieeju ideālai pārejai no pēckonflikta situācijas uz normālu sociālo un ekonomisko dzīvi.

Es uzskatu, ka rezolūcijā ir jāapsver arī Pārmērīgi daudzie un vardarbīgie iekšējie konflikti, galvenokārt saistībā ar Eiropas un starptautiskās sabiedrības lomu. Es piekrītu Deva kungam, ka ceļu uz konfliktu atrisinājumu ir viegli nospraust, bet grūtāk ir to piepildīt dzīvē. Tas tomēr nemaina faktu, ka, runājot par Eiropas Savienību, mūsu rīcībai jābūt vērstai uz nopietnu atbalstu valstīm, kas nonākušas grūtībās, un tai jābūt pilnīgi brīvai no liekulīgas vai uz izdevīgumu vērstas pieejas.

 

10. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

11. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)
 

(Sēdi pārtrauca 13.05 un atsāka 15.05)

 
  
  

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietnieks

 

12. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)
Visu runu video

13. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (debates)

13.1. Zimbabve
Visu runu video
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Zimbabvi(1).

 
  
MPphoto
 

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētājas kundze! Politiskā, ekonomiskā un humanitārā situācija Zimbabvē kļūst arvien sliktāka, jo draud vispārējs holeras uzliesmojums un citas iespējamas epidēmijas, kas pasliktina jau tā drausmīgos apstākļus, kuros atrodas Zimbabves iedzīvotāji.

Tagad ir absolūti skaidrs, ka Mugabe kungam ļoti maz rūp savu tautiešu labklājība. Viņam daudz vairāk rūp personīgā dzīve greznībā un izšķērdībā. Mugabe kungs ir neapšaubāmi pierādījis, ka viņš ir absolūti nespējīgs pārvaldīt savu valsti mūsdienu pasaulē. Viņš rod attaisnojumu savai politiskajai eksistencei, izliekoties, ka cīnās ar sen pagājušā britu koloniālā laikmeta rēgiem.

Mēs eiropieši nespējam nekādi pārliecināt Mugabe kungu uzklausīt saprāta balsi. Vienīgā iespēja piespiest viņu atteikties no varas ir radikālas pārmaiņas Āfrikas Savienības nostājā. Apkaunojošā veidā šī organizācija nav vēl iejaukusies daudz izlēmīgāk un apņēmīgāk. Es uzskatu, ka mums jācenšas ietekmēt Āfrikas Savienību un to valstu valdības, kas pieder pie tās. Mums tām jāliek skaidri saprast, ka mēs uzskatām tās par atbildīgām par bēdīgo stāvokli Zimbabvē un gaidām, lai tās pat šajā vēlajā stadijā sper radikālus soļus un piespiež Mugabe kunga režīmu atteikties no varas, doties mājās vai arī rēķināties ar smagām sekām, neizslēdzot tiesāšanu par noziegumiem pret cilvēci.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Stihler, autore. − Priekšsēdētājas kundze! Ja kolēģi spētu kādu brīdi iedomāties savu ļaunāko murgu, pat tad tas ne tuvu nelīdzinātos tam, kas notiek ar Zimbabves tautu. Zimbabve reiz bija plaukstoša valsts, bet tagad prezidents to ir pavērsis pretējā virzienā. Valsts sabrūk – nav nekādas pārvaldības, nekādu darbavietu, valda hiperinflācija, nav pārtikas, nav veselības aprūpes pakalpojumu – , un sanitārās sistēmas sabrukums tagad rada holeras uzliesmojumu..

Pirms nedēļas Zimbabves prezidents Robert Mugabe teica, ka holeras uzliesmojums ir apturēts. Viņš apgalvoja, ka Rietumu valstis grib izmantot epidēmiju kā aizbildinājumu, lai iebruktu Zimbabvē un gāztu viņu. Tomēr Dienvidāfrika ir pasludinājusi lielāko daļu no savas ziemeļu robežas ar Zimbabvi par katastrofas zonu, tāpēc ka bēgļi izplata slimību, un Oxfam labdarības organizācija ir brīdinājusi, ka situācija Zimbabvē var vēl ievērojami pasliktināties.

Šodien paziņotie skaitļi rāda, ka 1 111 dzīvību ir zaudētas un ka slimība izplatās. Ir 20 581  holeras saslimšanas gadījumu. Holera ir ļoti lipīga slimība, ko izsauc baktērija, kas rada zarnu infekciju. Tās simptomi ir caureja un dehidratācija. Smagākajā formā pēkšņas akūtas ūdeņainas caurejas iestāšanās var izsaukt nāvi smagas dehidratācijas un nieru disfunkcijas dēļ. Tā var nogalināt veselus pieaugušos dažu stundu laikā.

Lai sniegtu piemēru par šīs slimības ietekmi uz iedzīvotājiem, es vēlos pastāstīt Parlamentam par Cynthia Hunde dēlu Munashe. Munashe nomira no holeras īsi pirms savas pirmās dzimšanas dienas. Atstājot dēlu savas mātes gādībā, Cynthia bija devusies darbā uz Dienvidāfriku, lai nodrošinātu labāku nākotni savam dēlam, jo Zimbabvē nav darba. Kad viņa atgriezās mātes mājās, viņa atrada Munashe mirstam savas vecmāmiņas rokās. Kad viņu intervēja BBC, viņa teica: „Es jūtos tik nožēlojami... To ir grūti aprakstīt. Ja jums ir dēls, jūs sapņojat par viņa nākotni. Es atgriezos mājās, cerot atrast viņu skraidot ap māju, bet šī cerība nepiepildījās”.

Lūdzu, kolēģi, atbalstiet šo rezolūciju, kas nosoda Zimbabvi, un palīdziet tādiem nevainīgiem upuriem kā Munashe.

 
  
MPphoto
 

  Erik Meijer, autors. (NL) Priekšsēdētājas kundze! Iepriekšējās svarīgajās debatēs par Zimbabves tēmu, kas notika 2005. gada 7. jūlijā un 2008. gada 24. aprīlī, es norādīju, kāpēc Mugabe kungam ir izdevies tik ilgi saglabāt varu.

Cilvēki atceras savas valsts vardarbīgo pagātni. Daudziem viņš vēl šķiet brīvības cīņu varonis. Saskaņā ar šādu domāšanas veidu viss, ko viņš dara, tiek a priori uzskatīts par labu. Uzskata, ka ikviens, kas viņam pretojas, kalpo tāpat kā iepriekš citu valstu interesēm un savās mājās – priviliģētajam balto cilvēku vairākumam. Ja Mugabe kungs zaudētu varu, valsts tiktu atkal kolonizēta un vairākums iedzīvotāju tiktu diskriminēti. Īstenība tomēr ir citāda.

Pirms dažiem gadiem, kad viņam neizdevās reformēt lauksaimniecības zemju īpašumtiesības un viņš ļāva plaisai starp bagātajiem un nabadzīgajiem turpināt pastāvēt, Mugabe kunga pēkšņais radikālisms bija galvenokārt domāts jaunu atbalstītāju pievilināšanai no jaunākās paaudzes vidus un lai centieniem vēl vairāk neatsvešināt savus vecos biedrus.

Šāda pieeja būtu varējusi palīdzēt viņam iegūt fanātiskus un vardarbīgus sabiedrotos, bet, protams, ne vairākuma viņa tautiešu atbalstu. Gadiem ilgi Eiropa un Amerika nepareizi novērtēja situāciju Zimbabvē un tāpēc radīja aizdomas, ka tām ir slēpti nolūki. Tieši šī naidīguma gaisotne nodrošināja Mugabe iespēju saglabāt varu.

Tagad, kad visi izprot, cik nemākulīga un postoša ir viņa politika, aug pretestība. Bez slepkavībām un iebaidīšanas viņš nebūtu uzvarējis prezidenta vēlēšanās, un opozīcijas nelielais pārākums parlamentā būtu palīdzējis tai iekļūt valdībā.

Situācija tagad ir sasniegusi jaunu pakāpi, salīdzinot ar iepriekšējām svarīgajām debatēm. Dzeramā ūdens krājumi ir beigušies, un holera prasa upurus. Tas nedod iemeslu triumfēt pār neveiksmīgo pretinieku, bet ir jāpalīdz Zimbabves iedzīvotājiem. Viņi ir pelnījuši labāku valdību, bet to neviens no ārienes nevar uzspiest. Viss, ko varam darīt, ir aizkavēt Mugabe kungu gūt atbalstu no ārienes.

 
  
MPphoto
 

  Mikel Irujo Amezaga, autors.(ES) Kā teikts ziņojumā, pēc 2007. gada aplēsēm Zimbabvē ir 12 miljoni iedzīvotāju, un vismaz puse no tiem cieš badu. Paredzamais mūža ilgums ir 36 gadi. Tikai 40 % no valsts skolotājiem ir darbs, un tikai trešā daļa studentu apmeklē nodarbības. Tas rāda, ka Mugabe kungs neiznīcina tagadni, bet gan nākotni.

Represijas un cilvēktiesību mīdīšana kājām pieder pie dienaskārtības. Cilvēkus, kas aizstāv cilvēktiesības Zimbabvē, sistemātiski un patvaļīgi aiztur, arestē un spīdzina. Valdības izdotie tiesību akti stingri ierobežo vārda, pulcēšanās, pārvietošanās un biedrošanās brīvību.

Es vēlos sniegt dažus piemērus, jo valdība ir ieviesusi arvien represīvākus likumus, kas vērsti pret aktīvistiem, kuri aizstāv cilvēktiesības. To starpā ir Akts par piekļuvi informācijai un privātās dzīves aizsardzību, ko valdība izmanto, lai efektīvi apklusinātu žurnālistus, Sabiedriskās kārtības un drošības akts, kas stingri ierobežo pulcēšanās brīvību, un simtiem cilvēktiesību aizstāvju, tostarp nevalstiskā sektora strādnieku, ir patvaļīgi aizturēti, un Akts par privātajām brīvprātīgajām organizācijām, ko valdība atkal ieviesa 2002. gadā un, domājams, izmantoja, lai iebiedētu un uzbruktu NVO.

Priekšsēdētajas kundze! Manā dzimtajā Euskera valodā – basku – , kas Parlamentā nav oficiāla valoda, „mugabe” nozīmē „neierobežots”, kas ir labs moto šai personai.

Šīs Āfrikas valsts diktators nav tikai vēl viens vārds garajā diktatoru sarakstā, kas mums par nelaimi ir mituši uz šīs planētas, bet es uzdrošinos teikt, ka viņš pieder pie pirmajiem desmit diktatoriem. Manuprāt, mums ES ir jādara viss iespējamais, lai šī persona atteiktos no varas un beigās tiktu saukta Cilvēktiesību tiesas priekšā.

Mēs tāpēc vēlam Zimbabvei laimīgu 2009. gadu bez Mugabe.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Tomasz Zapałowski, autors. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Pirms diviem mēnešiem mēs apspriedām lielo badu, kas piemeklēja Ukrainu 1930-ajos gados. Bieži tika uzdots šāds jautājums: kā gan šī traģēdija varēja notikt? Kāpēc pasaule klusēja? Šodien, aplūkojot notikumus Zimbabvē, prātā nāk līdzīgs jautājums: kā valsts vadītājam šodien mūsu laikmetā ir iespējams iznīcināt savu valsti? Kāpēc pasaule dara tik maz, lai atrisinātu šo problēmu?

Rezolūcijas vien nemainīs Zimbabves vadību. Mums sev jājautā, vai mēs vēlamie stāvēt malā un noraudzīties, kā Zimbabves tauta tiek nolemta iznīcībai, kā ANO militārie spēki noraudzījās, kā tiek slepkavoti cilvēki Ruandā. Varbūt mūsu nostāja Zimbabvē būtu izlēmīgāka, ja šajā valstī būtu bagātīgi izejvielu krājumi. Šodienas rezolūcija ir lielisks dokuments, bet tas nav nekas vairāk. Ir vajadzīga enerģiskāka rīcība, ja gribam glābt cilvēkus.. Tāpēc mums katrā ziņā jāatbalsta Zimbabves kaimiņvalstis, lai varētu nogādāt pienācīgu palīdzību pie Zimbabves robežām.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, autors. − Priekšsēdētājas kundze! Dažos pēdējos gados Zimbabve ir tik bieži apspriesta šajās debatēs, ka mums varētu piedot, ja mums beigtos nosodošu vārdu krājums, bet mums ir skaļi jāizsaka savas domas, jo cietušajai Zimbabves tautai šis nežēlīgais despots Robert Mugabe ir liedzis balsstiesības.

Viņš ir atņēmis tai visas tiesības pieprasīt demokrātisku leģitimitāti, untumaini nerēķinoties ar cilvēktiesībām, politisku brīvību un tiesiskumu. Nesenā Perence Shiri, viena no Mugabe rokaspuišiem, nošaušana parāda, ka zem Zimbabves dzīves ārienes mutuļo dusmas. Uz Shiri rokām ir 20 000 cilvēku asinis. Tieši Shiri ar Ziemeļkorejas komunistu palīdzību sistemātiski slepkavoja nevainīgus civiliedzīvotājus 1980-o gadu sākumā Matabelelandē. It kā ar to vēl nepietiktu, Mugabe nolaidība ir izsaukusi holeras epidēmiju, slimību, kas līdz nesenam laikam bija gandrīz pilnīgi izskausta visā Zimbabvē.

Atbildot uz starptautiskā mērogā izteiktām bažām, Mugabe nedzirdētā veidā apgalvo, ka šis slimības uzliesmojums ir genocīds no Anglijas, manas valsts, bijušās koloniju īpašnieces, puses. Tieši šie nepamatotie apvainojumi neokoloniālismā, savienoti ar mūsu pašu pēckoloniālisma vainas sajūtu, neļauj mums Eiropā rīkoties izlēmīgāk.

Tomēr, kad palūkojamies uz Āfriku, lai rastu risinājumu, mēs sastopamies ar vienaldzības un neizdarības jūru. Asais Mugabe nosodījums no Kenijas premjerministra un Botsvānas prezidenta puses izceļas uz vairākuma pārējo Āfrikas valstu un to vadītāju, un jo īpaši Dienvidāfrikas, apātijas fona, lai gan tagad varam cerēt, ka prezidents Zuma pieņems stingrāku nostāju.

Ja Āfrikas Savienība gribēs iegūt tādu pašu autoritāti kāda ir Eiropas Savienībai, tai būs jāvēršas pret Mugabe terora valstību un jāapsver iespēja rīkoties, lai piespiestu Mugabe atteikties no sava posteņa. Konkrēts solis, uz ko varam mudināt, ir iesūdzēt Mugabe Starptautiskajā krimināltiesā, izdodot ANO Drošības padomes rezolūciju, kā tas izrādījās noderīgi prezidenta al-Bashir gadījumā saistībā ar Darfūru. Ceru, ka nākamajā reizē, kad runāšu par Zimbabvi, varēšu apsveikt Mugabe atkāpšanos un šķiršanos no sava posteņa.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Kasoulides, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Zimbabve kļūst par bankrotējušu valsti. Puse no iedzīvotājiem ar ārvalstu pārtikas palīdzību izdzīvos, vai arī viņus gaida bads. Sanitārie apstākļi un nepiesārņots ūdens gandrīz nav pieejami, un tāpēc postoša holeras epidēmija izplatās Zimbabvē un apkārtējās valstīs.

Tas viss notiek tāpēc, ka Mugabe kungs un viņa drauģeļi vēlas sodīt savu tautu par to ka tā balsoja pret viņu. Dienvidāfrikas starpniecība bija neveiksmīga, un Āfrikas valstis, nespējot apņēmīgi rīkoties, līdz šim ir likušas mums vilties. Minētā situācija liecina par nopietnu humanitāro katastrofu. Tāpēc Mugabe kungs vispirms ir jānodod Starptautiskajai krimināltiesai, apsūdzot viņu noziegumos pret cilvēci un izdodot starptautisku orderi viņa arestam.

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Jau labu laiku Zimbabve cīnās ar ļoti nopietnu humanitāro krīzi: gandrīz puse no iedzīvotajiem cieš badu, faktiski nav pieejams tekošs ūdens, un sanitārie apstākļi ir šausmīgi. Pēdējos desmit gados vidējais paredzamais dzīves ilgums Zimbabvē ir samazinājies no 60 gadiem abiem dzimumiem līdz 37 gadiem vīriešiem un 34 gadiem sievietēm. Holeras epidēmija, kas izplatās, jau ir prasījusi 800 upuru, bet vairāk nekā 16 000 cilvēku ir inficēti. Saskaņā ar Médecins sans Frontières (MSF) datiem pusotrs miljons cilvēku var drīzumā inficēties ar holeru.

Valsts ekonomika ir nožēlojamā stāvoklī. Inflācijas līmenis jau labu laiku ir pats augstākais pasaulē. Vairāk nekā 80 % no iedzīvotājiem pārtiek no mazāk par vienu dolāru dienā. Zimbabves iestādes, šķiet, nav pamanījušas situācijas nopietnību un attiecīgi nerīkojas. Prezidents Mugabe nav izpildījis savu solījumu izveidot nacionālās vienotības valdību, un viņa politiskie oponenti vēl arvien tiek vajāti.

Kritiskā situācija Zimbabvē prasa izlēmīgu rīcību no Eiropas Savienības puses, un gan Padomei, gan Komisijai ir jāapstiprina savas saistības pret Zimbabvi, turpinot sniegt humāno palīdzību cietušajiem iedzīvotājiem. Mums jāizdara spiediens uz Zimbabves valdību, lai tā atceļ ierobežojumus palīdzības organizācijām un pārtrauc arestēt cilvēktiesību aktīvistus. Turklāt mums jāatbalsta Vecajo grupa, lai tās locekļi varētu iegūt atļauju ieceļot Zimbabvē.

Demokrātisko pārmaiņu ieviešanas process Zimbabvē prasīs saistības no citu Āfrikas valstu puses, reģionālajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām. Godīgu parlamenta vēlēšanu nodrošināšana un jaunas valdības veidošanas uzraudzība varētu dot iespēju stabilizēt situāciju. Tai pašā laikā starptautiskajai sabiedrībai jābūt gatavai sniegt finansiālu atbalstu, lai palīdzētu atjaunot valsts struktūras, kas pamatojas uz tiesiskumu.

 
  
MPphoto
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Informācija, ko satur Rezolūcija par Zimbabvi, ir šokējoša: 5,1 miljons cilvēku, proti, puse no iedzīvotājiem cieš badu, vairāk nekā 300 000 cilvēkiem draud holeras epidēmija, 1,7 miljoni ir inficēti ar HIV, un vidējais paredzamais dzīves ilgums ir 37 gadi. Tas viss ir pārāk daudz, lai jebkura valdība viena pati spētu to atrisināt.

Tāpēc mums visnotaļ jāatbalsta visas iniciatīvas, lai uzlabotu situāciju Zimbabvē. Rezolūcijas autori pamatoti vērš mūsu uzmanību uz to, ka mums jāveicina un jāpalielina humānās palīdzības apjoms un ka Padomei, Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm jāveic citi pasākumi, tostarp diplomātiski pasākumi, un jāsniedz finansiāls un praktisks atbalsts Zimbabvei. Turklāt tam jānotiek ne tikai pašlaik, bet arī ilgtermiņā un jāpamatojas uz īpašu programmu. Es saku „pamatoti”, jo vēl viena rezolūcija nepalīdzēs pabarot cilvēkus. Mums ir vajadzīga praktiska palīdzība, un Zimbabves iedzīvotāji to gaida.

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Vienīgā labā ziņa no izpostītās Zimbabves valsts ir tā, ka pašlaik mēs, iespējams, redzam Mugabe režīma pēdējos mēnešus.

Labās ziņas no Āfrikas ir tās, ka arvien vairāk valstu ir pret pašreizējo stāvokli šajā valstī. Kā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas pirmais priekšsēdētāja vietnieks es varu ziņot, ka pirms trim nedēļām sesijā Portmorsbijā mūsu Āfrikas kolēģi pirmo reizi pievienojās mūsu kritiskajam Zimbabves situācijas vērtējumam. Arī Dienvidāfrikā pieaug spiediens uz valdību, lai tā beidzot pārtrauktu atbalstīt Zimbabves režīmu. Situāciju pasliktina tas, ka bēgļi tagad aiznes slimību arī līdz Dienvidāfrikai. Jācer, ka šī situācija līdz Pasaules kausa turnīram uzlabosies, un šis apstāklis izskaidro to, kāpēc, baidoties, ka valstī nebūs tūristu, Dienvidāfrika ievieš pārmaiņas. Jau tas vien varētu būt pietiekams iemesls neatbalstīt Mugabe režīmu.

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs apspriedām situāciju Zimbabvē 2008. gada 24. aprīlī. Apspriedes laikā mēs pievērsāmies vēlēšanu rezultātu problēmai un jo īpaši prezidenta Mugabe centieniem neatdot varu par spīti vēlēšanu rezultātiem. Šodien mēs saskaramies ar šo notikumu dramatiskajām sekām. Vairāk nekā 12 500 cilvēku, kas cieš no holeras, nevar rēķināties ar valdības atbalstu, bet 565 cilvēku jau ir miruši. Šī epidēmija izplatās arī pāri robežai Dienvidāfrikas Republikā.

Iepriekš minētie skaitļi, kas sniegti ANO ziņojumā decembra sākumā, ir mazāki nekā skaitļi, ko tagad publicē humanitārās organizācijas. Saskaņā ar to datiem miruši jau vairāk nekā tūkstotis cilvēku, bet 20 000 cilvēku ir inficēti ar holeru. Miljoniem cilvēku cieš no bada, vai arī viņiem nav pieejams ūdens. Āfrikas Savienība neveic efektīvus pasākumus, lai uzlabotu situāciju Zimbabvē. Prezidentam Mugabe ir jāstājas Starptautiskās krimināltiesas priekšā., un ir steidzami jāveic pasākumi, lai ierobežotu holeras epidēmiju un gādātu, ka pārtika un medicīniskā palīdzība sasniedz Zimbabves iedzīvotājus.

 
  
MPphoto
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze! Mēs esam vērojuši Zimbabves lēno agoniju jau daudz gadu. Valdot politiskai vardarbībai un arvien dziļākai nabadzībai, mēs redzam šo agoniju paātrinoties, tāpat kā mēs redzam badu un slimību nenovēršami aptverot piecus miljonus iedzīvotāju. Mums ir jābūt tur šo iedzīvotāju rīcībā, jāpabaro tos, jāsniedz tiem medicīniska palīdzība un jāatbalsta viņu alkas pēc brīvības.

Lai viņiem palīdzētu, mums jāizolē viņu vadonis Mugabe no viņa atbalstītājiem Āfrikā, piespiežot visus Āfrikas valstu vadītājus viņu nosodīt. Ārpus Āfrikas mums ir jādarbojas, lai neitralizētu viņa starptautiskos atbalstītājus, parastos aizdomās turamos Ķīnu un Krieviju, aicinot tās pārtraukt sniegt atbalstu un tirgoties ar Mugabe. Tomēr mums ir jāvēršas pie mūsu pašu sirdsapziņas, jo ne visai sen mēs, Eiropas Savienība, ielūdzām Mugabe apmeklēt ES vadītu ĀS un ES augstākā līmeņa sanāksmi Lisabonā.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Esmu pateicīgs visiem Parlamenta deputātiem, kas ir izteikuši neatlaidīgu aicinājumu atbalstīt Zimbabvi, jo Zimbabve ir saskārusies ar nepieredzēta mēroga krīzi, un tā kļūst arvien dziļāka, netiek taupīta neviena nozare.

Politiskajā līmenī mēs esam liecinieki pieaugošai vardarbībai, kā rāda ziņojumi par patvaļīgiem arestiem un cilvēktiesību aktīvistu pazušanu. Jauni politiskas vardarbības uzliesmojumi var nolemt neveiksmei jebkuru krīzes risinājumu un piespiest pusēm pieņemt nesamierināmu nostāju.

Humanitārajā līmenī situācija pasliktinās, kā rāda holeras epidēmija, kas izplatās un apdraud Zimbabves kaimiņvalstis.

Ekonomiskajā līmenī situācija ir katastrofāla. Pirmās nepieciešamības preču cenas turpina augt. Pagājušā nedēļā vidējā pārtikas preču groza cena palielinājās 1 293 % reizes..

Sociālajā līmenī sprādziena risks palielinās ar katru dienu, un šī situācija var kaitēt visa reģiona stabilitātei.

Ko mēs varam darīt? Zimbabves vajadzības ir lielas. Tās arvien pieaug, un tas notiek galvenokārt pašreizējās valdības nepareizās valsts pārvaldības dēļ.

Humanitārā līmenī Komisija turpina aktīvi iesaistīties. No 15. līdz 19. decembrim misija Zimbabvē uz vietas novērtē humanitāro situāciju. Cita starpā, tas dos mums iespēju operatīvi noteikt, vai pastāv kādas papildu prasības.

Politiskajā līmenī Komisija – un bez tam visa starptautiskā sabiedrība – spēs palīdzēt Zimbabvei tikai tad, ja tā cieši sadarbosies ar likumīgo valdību, kas būs pietiekami elastīga, lai veiktu vajadzīgos politiskos un ekonomiskos pasākumus.

Tas ir atkarīgs no tā, vai tiks īstenota 15. septembra vienošanās un vai tiks nodibināta nacionālās vienotības valdība. Tas ir atkarīgs arī no tā, vai vairāk iesaistīsies reģiona un Āfrikas Savienības ieinteresētās puses. Mēs izsakām nopietnu vēlēšanos redzēt šādu iesaistīšanos visos kontaktos, kas mums ir ar tām.

Nobeidzot es varu apliecināt jums, ka Komisija, kas cieši uzrauga situāciju uz vietas, turpinās sadarboties ar visām dalībvalstīm un ar mūsu Āfrikas un starptautiskajiem partneriem, lai rastu taisnīgu risinājumu, kas palīdzēs Zimbabve4i izkļūt no pašreizējās krīzes, kuru jūs visi esat stipri nosodījuši.

Pateicos par uzmanību. Šajā svētku laikā mēs patiešām nedrīkstam aizmirst visus tos cilvēkus, kas cieš Zimbabvē. Bez šaubām, viņi pieder pie tiem cilvēkiem, kas ir vislielākajā postā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. - Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks debašu nobeigumā.

 
  

(1) Sk. protokolu.


13.2. Nikaragva
Visu runu video
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Nikaragvu(1). .

 
  
MPphoto
 

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētājas kundze! Vārda brīvība, tiesu iestāžu neatkarība un demokrātijas pamatprincipu nodrošināšana ir apdraudētas šajā Latīņamerikas valstī. Mūsu uzdevums un pienākums kā ES parlamentāriešiem ir atbalstīt Nikaragvas tautas tiesības un nepārprotami vēstīt Nikaragvas valdībai, ka mēs nepieļausim šo tiesību pārkāpumu, bet gādāsim, lai ES un ANO izdarītu vajadzīgo spiedienu Nikaragvas pilsoņu cilvēktiesību nosargāšanai un nodrošināšanai..

Es ceru, ka šo vēstījumu, skaļi un skaidri iemiesotu šajā rezolūcijas priekšlikumā, sadzirdēs tie, kam tas domāts, un steidzami tiks veikti vajadzīgie pasākumi, lai uzlabotu situāciju.

 
  
MPphoto
 

  Manuel Medina Ortega, autors.(ES) Mums ir rezolūcijas priekšlikums par Nikaragvu, kurā mums jāņem vērā vairāki faktori. Vispirms ir sūdzības par krāpšanu – vismaz divās Nikaragvas un Leones pašvaldībās – , un tas liek apšaubīt 9. novembra vēlēšanu rezultātus. No otras puse, mums ir valdība, kas ir centusies atrisināt dažas problēmas, kuras ierobežo cilvēktiesības Latīņamerikā, proti, nabadzības, analfabētisma, zīdaiņu mirstības, ūdens pieejamības un īpašumtiesību uz savu zemi trūkuma problēmu.

Tāpēc, ielūkojoties šajā problēmā, mums skaidri jānošķir šie divi aspekti. No vienas puses, mums ir jāatbalsta un jāaizstāv cilvēktiesības to tradicionālajā izpratnē kā politiskas tiesības, bet, no otras puses, mums ir jāmudina Nikaragvas valdība turpināt palīdzēt valsts vistrūcīgākajiem slāņiem. Mums, protams ir arī jānodrošina, lai opozīcija varētu izpildīt savu uzdevumu, mums ir jānostājas pret krāpšanu, un mums ir jāatbalsta NVO darbs. Tomēr iznākumam jābūt līdzsvarotam..

Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa ir iesniegusi vairākus grozījumu priekšlikumus, cenšoties izveidot galīgo tekstu līdzsvarotāku attiecībā uz apgalvojumiem par pamattiesību pārkāpumiem, par to, vai jāuzsāk kriminālizmeklēšana un par vairākām pašvaldībām, kurās kaut kādi pārkāpumi patiešām ir bijuši.

Īsi sakot, mēs gribam nosodīt minētos politisko pamattiesību pārkāpumus, bet neiekrītot galējībās un nenostādot Nikaragvas valdību grūtā situācijā, lai tā varētu izpildīt savu uzdevumu un atbalstīt vistrūcīgākos sabiedrības slāņus.

 
  
MPphoto
 

  Pedro Guerreiro, autors. - (PT) Priekšsēdētājas kundze, gluži tāpat, kā Parlaments ir rīkojies attiecībā uz citām valstīm, kuras ir veikušas pasākumus, lai stiprinātu un aizsargātu savu valsts suverenitāti un neatkarību, proti, savas tiesības pieņemt lēmumus par savu tagadni un nākotni, un kuras ir izstrādājušas plānu emancipācijai, sociālajam progresam un solidaritātei ar pasaules tautām, Eiropas Parlaments uzsāk vēl vienu nepieņemamu un nicināmu iejaukšanās mēģinājumu, šoreiz attiecībā uz Nikaragvu.

Šo debašu un šī rezolūcijas priekšlikuma nolūks ir nepārprotami palīdzēt tiem, kas atbalsta un sekmē centienus radīt šķēršļus un destabilizēt tādu demokrātisku un suverēnu valsti kā Nikaragva. Eiropas Parlamentam vajadzētu nevis sagrozīt situāciju un faktus un mēģināt dot Nikaragvai pamācības par demokrātiju, bet atmaskot Eiropas Savienības antidemokrātiskos centienus īstenot ierosināto, jau noraidīto Eiropas līgumu, pilnīgi neņemot vērā Francijas, Nīderlandes un Īrijas iedzīvotāju suverēni pieņemtos demokrātiskos lēmumus.

Eiropas Parlamentam būtu vajadzējis nevis iejaukties lietās, par kurām var lemt tikai Nikaragvas iedzīvotāji, bet noraidīt nehumāno Atgriešanās direktīvu, kas pārkāpj imigrantu – tostarp daudzu Latīņamerikas iedzīvotāju - cilvēktiesības, un nosodīt ES līdzdalību attiecībā uz noziedzīgajiem CIP lidojumiem.

Eiropas Parlamentam vajadzētu nevis atdarināt Savienoto Valstu atbalstīto iejaukšanos, bet nosodīt Eiropas Savienības nepieņemamo šantāžu attiecībā uz Nikaragvu un pieprasīt, lai tā izpilda šai valstij dotos solījumus.

Šīs iniciatīvas sponsorus patiešām uztrauc tas, ka Nikaragva ir apņēmusies uzlabot savu iedzīvotāju dzīves apstākļus uztura, veselības un izglītības ziņā, atbalstot tos, kuri atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā. Vislabākais veids, kā Eiropas Parlaments var nosodīt šos iejaukšanās centienus, ir patiesi atzīt un solidarizēties ar Nikaragvu, kā to ir izdarījušas Latīņamerikas tautas. Tādēļ atļaujiet pateikt vēlreiz: „Beidziet izlikties, ka jūs varat dot pamācības pasaulei.”

 
  
MPphoto
 

  Leopold Józef Rutowicz, autors. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Nikaragva ir ļoti maza, nabadzīga un parādos iegrimusi valsts ar ļoti zemiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju.

Šai valstij ir bijis maz veiksmes. To ir pārvaldījušas grupas ar dažādu politisko pārliecību, tā ir bijusi Amerikas karaspēka okupācijā un ir tikusi iesprostota starp Kubu, PSRS un ASV. Turklāt šo valsti ir postījis sausums un tajā ir plosījušās viesuļvētras, no kurām viena 1999. gadā prasīja 6 000 dzīvības, un tā, iespējams, bija viesuļvētra ar vissliktāko slavu un visspēcīgākā viesuļvētra pasaulē. Politiskās izmaiņas un cīņas par varu ir iedragājušas Nikaragvas attīstību, tāpat kā tas ir noticis daudzās Latīņamerikas un Āfrikas valstīs. Šī situācija ir izraisījusi cilvēktiesību pārkāpumus un tādu tiesību aktu sagatavošanu, kas ir pretrunā ar starptautiskajām konvencijām.

Eiropas Savienība attiecībā uz palīdzības sniegšanu šīs valsts iedzīvotājiem uzskata, ka ir nepieciešams šīs valsts pārvaldē ieviest demokrātijas principus, kā arī pielāgot tiesību aktus, lai tie būtu saskaņā ar starptautiskajām konvencijām. Nikaragva, ja tai būtu demokrātiska valdība, varētu kļūt par vienu no loceklēm Dienvidamerikas Valstu Savienībā, kas turpmāk varētu kļūt par Eiropas Savienības sabiedroto globālās politikas jomā. Demokratizācijas procesa ietvaros Nikaragvas politiķiem ir svarīgi veikt pasākumus, kas minēti šajā rezolūcijā, kuru es atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Raül Romeva i Rueda, autors.(ES) Cilvēktiesību aizstāvju tiesību aizsardzību, pēc manām domām, nevar pakļaut nekādai šķirošanai, pamatojoties uz politiskām simpātijām vai antipātijām. Mēs šajā Parlamentā pārāk bieži tiecamies pasludināt ļoti bargu spriedumu par tiem, ar kuriem mums nav kopīgu konkrētu politisko ideālu, un pārāk enerģiski aizstāvēt tos, kurus mēs uzskatām par sabiedrotajiem.

Man ir jāuzsver, ka, runājot par cilvēktiesībām, šim jautājumam ir jāpievēršas, raugoties no vispārēja viedokļa.

Risks, ar ko mēs saskaramies šodien, ir arī rezolūcijā par Nikaragvu, ko ir iesniegušas noteiktas politiskās grupas.

Mums ir jāpatur prātā konteksts. Šis konteksts mums skaidri parāda, ka valstī ir nabadzības situācija, kas jārisina steidzami, izmantojot radikālus strukturālus pasākumus. Man šķiet, ka Nikaragvas pašreizējā valdība dara daudz no tā, kas ir jādara, lai risinātu šo problēmu.

Tomēr ir arī svarīgi atcerēties, ka cīņa pret nabadzību nevar būt savienojama ar to cilvēku vajāšanu un aizskaršanu, kuri dažādu iemeslu dēļ nepiekrīt oficiālajai nostājai.

Patiesa demokrātija ir tāda, kas pieļauj domstarpības, debates un vārda brīvību.

Pēdējā laikā Nikaragvā ir īstenojušās konkrētas situācijas, kas ir jāizceļ. Dažas no tām ir pozitīvas, piemēram, tas, ka jūlijā tika atcelts Krimināllikuma 204. pants, kas noteica kriminālu sodāmību par homoseksualitāti. Būdams Eiropas Parlamenta apvienotās grupas lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu tiesību jautājumos priekšsēdētāja vietnieks, es esmu par to gandarīts.

Tomēr citas situācijas ir negatīvas un dziļi uztraucošas, piemēram, daudzie piemēri, kad mums ir bijis iemesls nožēlai saistībā ar sieviešu situācijas pasliktināšanos. Proti, ir notikusi to sieviešu vajāšana, kas aizstāv sieviešu seksuālās un reproduktīvās tiesības, inter alia, sniedzot atbalstu jaunai sievietei, kas tikusi izvarota, palīdzot viņai veikt abortu, lai glābtu viņas dzīvību.

Šādas lietas mēs nekad nedrīkstam atstāt neievērotas, un tās ir jāņem vērā pašreizējās sarunās par asociācijas nolīguma noslēgšanu. Tomēr es arī aicinu Komisiju konsultēties ar Parlamentu pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 

  Fernando Fernández Martín, autors.(ES) Šodien mēs apspriežam situāciju, ko Nikaragvā ir radījuši uzbrukumi dažiem cilvēktiesību aizstāvjiem, noteiktām pamatbrīvībām un demokrātijai.

Man nav jums jāatgādina šeit par Zoilamerica vai Ernesto Cardenal, vai Carlos Mejía Godoy, vai Jarquín, vai Sergio Ramírez, vai tik daudziem citiem Nikaragvas iedzīvotājiem, kuri tagad uzskata, ka viņu cerības par labāku Nikaragvu ir nodotas.

2006. gada novembrī Ortega kungs lūdza Nikaragvas iedzīvotājiem to, ko viņš nosauca par jaunu izdevību, un viņi demokrātiskā veidā to viņam deva. Mēs tagad zinām, kādēļ tā viņam bija vajadzīga. Kopš tā laika patvaļa, nepotisms un korupcija ir nostiprinājusies valdības iestādēs, sasniedzot kulmināciju ar 9. novembra vēlēšanu rezultātu viltošanu. Pirms tam tika pieņemti daži ļoti nopietni lēmumi, piemēram, dažu opozīcijas partiju juridiskā statusa anulēšana vai draudi un iebiedēšana attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības locekļiem, žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem.

Prezidents D. Ortega salīdzināja Eiropas Savienības valdības ar mušām, kas nosēžas netīrumos, un uzskatīja ārvalstu palīdzību, ko Nikaragva saņēma, tikai par kripatām. Drīz viņš saprata, ka Venecuēlas naftas nav tik daudz, lai viņš varētu iztikt bez šīs attīstības palīdzības.

Kad mēs būsim gatavi pāriet uz lēmumu pieņemšanas posmu sarunās par Eiropas Savienības Asociācijas nolīgumu ar Centrālameriku, Nikaragvas valdībai būs jāsaprot, ka tā vienmēr var ar mums rēķināties kā ar sabiedroto un draugu, bet cilvēktiesību ievērošana, vārda brīvība un demokrātija mums ir, īsi sakot, nosacījums, no kura mēs nekad neatkāpsimies, jo mēs uzskatām, ka no tā, vispirmām kārtām, ieguvēji būs Nikaragvas iedzīvotāji.

 
  
MPphoto
 

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE).(ES) Pašvaldību vēlēšanas Nikaragvā notika šā gada 9. novembrī. Tāpat kā iepriekšējās reizēs, ir apšaubīta vēlēšanu procesa demokrātiskā likumība. Ir izvirzītas apsūdzības krāpšanā, un ir notikušas demonstrācijas ar sadursmēm dažādu politisko partiju atbalstītāju starpā. Daudzi cilvēki ir tikuši ievainoti, un padziļinājusies politiskā krīze, kurā šī valsts ir iegrimusi.

Divas politiskās partijas nespēja izvirzīt kandidātus pašvaldību vēlēšanām. Tas ir nepieņemami, jo šādi tiek liegtas visu pilsoņu pamattiesības uz politisko līdzdalību.

Turklāt mēs esam saņēmuši tiešus paziņojumus no cilvēktiesību organizāciju pārstāvjiem, kuros mums ir stāstīts par pilsoniskās sabiedrības noskaņojumu, kas apšauba tiesu sistēmu, par pārvaldes represiju mehānismiem, kuru dēļ tiesas priekšā ir sauktas aptuveni 17 sabiedriskās kustības organizācijas, un par neatkarīgo žurnālistu un pat Eiropas Komisijas delegācijas vajāšanu.

Visu šo iemeslu dēļ mums jārunā skaļi un jāpieprasa, pirmkārt, politiskajām partijām nosodīt vardarbības aktus, ko veikuši to piekritēji, un, otrkārt, pašai valdībai atjaunot telpu demokrātiskai līdzdalībai, ievērot vārda brīvību, pārtraukt aizliegt gājienus un ļaut visām nevalstiskajām organizācijām saņemt starptautiskās sadarbības palīdzību, nevis tikai Venecuēlas palīdzību valdību atbalstošajām apvienībām.

Turklāt ir jāatceļ kriminālatbildība par grūtniecības pārtraukšanu gadījumos, kad ir apdraudēta mātes dzīvība.

Visbeidzot, ES Asociācijas nolīguma ar Centrālameriku sarunu kontekstā mēs aicinām Komisiju atgādināt Nikaragvai, ka tai ir jāievēro tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principi. Tomēr tas nedrīkst kavēt Eiropu arī turpmāk sniegt palīdzību Nikaragvas iedzīvotāju attīstībai un labklājībai, jo mēs vēlamies, lai viņiem būtu vislabākā iespējamā nākotne.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, politiskā situācija Nikaragvā pasliktinājās, gatavojoties 9. novembra pašvaldību vēlēšanām. Daudzie starptautiskās sabiedrības un jo sevišķi ES un Komisijas misiju pasākumi un aicinājumi saglabāt mieru ir tikuši ignorēti.

Krīzi attiecībās ar galveno opozīcijas partiju pēc balsošanas izraisīja balsu skaitīšanas un rezultātu paziņošanas apstākļi. Konstitucionāli liberālā partija noraidīja rezultātus un protestēja pret šīm vēlēšanām kā pret masveida krāpšanu. Pilsoņu kustības, baznīca, darba devēju apvienības un starptautiskā sabiedrība ir prasījusi, lai tiktu vēlreiz pārskaitītas balsis vai organizētas jaunas vēlēšanas. Turklāt politiskās iestādes un jo sevišķi parlaments ir nonācis strupceļā, jo nav panākta vienošanās starp divām galvenajām partijām.

Mūsu misijas Nikaragvā vadītāju ziņojumos un Komisijas nosūtīto vēlēšanu ekspertu ziņojumā ir minēti vēlēšanu noteikumu un starptautisko konvenciju pārkāpumi. Komisija ar dalībvalstu piekrišanu un pēc konsultēšanās ar citiem partneriem 10. decembrī nosūtīja vēstuli Nikaragvas iestādēm, piedāvājot savu atbalstu saskaņotam problēmu risinājumam valsts politisko spēku starpā, lai izbeigtu šo krīzi un atjaunotu pilsoņu uzticību demokrātiskajām struktūrām. Šajā vēstulē arī tika paziņots par budžeta palīdzības programmu izmaksu apturēšanu, sākot ar 2009. gada 1. janvāri, kā arī par apspriešanās posma sākumu ar Nikaragvas iestādēm par pašreizējo situāciju un metodēm, kā pārorientēt Eiropas sadarbību ar šo valsti.

Man turklāt ir jāpaskaidro, ka Komisija nav atcēlusi savu 2008. gada palīdzību Nikaragvai – 20 miljoni eiro ir sadalīti, ietverot ārkārtas humāno palīdzību, – un viss, kas bija piešķirts šim gadam, tiks maksāts, ja tiks izpildīti katram projektam izvirzītie nosacījumi.

Attiecībā uz 2009. gadu budžeta palīdzībai piešķirtie 57 miljoni eiro nav atcelti, bet ir apturēti. Sadarbība tiks koncentrēta uz programmām un pasākumiem, kas garantē, ka palīdzība sasniedz saņēmējus – Nikaragvas iedzīvotājus - tiešā veidā, nevis ar valdības starpniecību.

Es gan piebilstu, ka ārlietu ministrs Samuel Santos 12. decembra vēstulē komisārei Ferrero-Waldner pauda savu neapmierinātību ar šo pasākumu. Viņš vēlreiz apstiprināja rezultātu derīgumu un pauda savu vēlmi sākt dialogu par sadarbības pasākumiem, ko Komisija ir paredzējusi veikt, cik drīz vien iespējams.

Visbeidzot, atbildot uz vienu no runām, es teiktu: Komisija nepārprotami cer, ka pašreizējā krīze tiks atrisināta, cik drīz vien iespējams, un jebkurā gadījumā tā nozīme, ko puses ir piešķīrušas demokrātisko principu un vērtību ievērošanai un labai pārvaldībai, ir vairākas reizes nostiprināta ES Asociācijas nolīgumā ar Centrālameriku. Sarunas par šo asociācijas nolīgumu dos iespēju sekmēt debates par šiem principiem, kā arī par to piemērošanu praksē.

Šī ir informācija, ko es varu jums sniegt; es zinu, ka Ferrero-Waldner kundze kopā ar Komisijas dienestiem

uzrauga šo situāciju ļoti cieši.

Es vēlētos pateikties jums un pateikties visiem runātājiem par Nikaragvas situācijas jautājuma izvirzīšanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. Nikaragvai ir daudzas steidzamas problēmas: politiskā korupcija un korupcija policijā, tiesu sistēmas neatkarības trūkums, iespējami krāpnieciskas vēlēšanas, pieaugoša nabadzība, analfabētisms, slikta veselības aprūpe. Tomēr tas, ka Nikaragva, atšķirībā no Eiropas, aizsargā savus bērnus pirms dzimšanas, nav viens no tās pārkāpumiem.

Mums Eiropā ir labklājība, lai rūpētos par mūsu mātēm un bērniem, bet mēs ļaujam iznīcināt vairāk nekā miljonu bērnu, pirms viņi piedzimst. Nikaragva ir nabadzīga, tomēr joprojām ar atzinību izturas pret saviem bērniem. Nikaragvai ar visām tās problēmām ir demogrāfiska nākotne, turpretim mēs Eiropā, kas kritizējam Nikaragvu, saskaramies ar skarbu demogrāfisku ziemu.

Mums ir jāpalīdz Nikaragvai izveidot spēcīgu demokrātiju, stipru, godīgu ekonomiku, efektīvu izglītības un veselības aizsardzības sistēmu un jāpalīdz viņiem rūpēties par savām ģimenēm, savām sievietēm un bērniem, nevis jāiznīcina viņi ar legalizētu grūtniecības pārtraukšanu.

 
  

(1) Sk. protokolu.


13.3.  Krievija: uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem un tiesas prāva Annas Poļitkovskas slepkavības lietā
Visu runu video
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamais jautājums ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par Krieviju(1).

 
  
MPphoto
 

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētājas kundze, Krievija ir viena no vissvarīgākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm. Citu lietu starpā tās atbildībā ir piegādāt procentuālā izteiksmē lielu daļu no ES dalībvalstīm vajadzīgās enerģijas. Turklāt šodienas Krievija nav tāda, kāda šī valsts bija iepriekš. Šajā ziņā mēs esam gandarīti, jo no visas sirds novēlam Krievijai būt modernai un demokrātiskai valstij, ar kuru mēs varam sadarboties, lai sekmētu mieru un labklājību pasaulē. Diemžēl mūsu vēlmes un tagad mūsu uzticības veidošanos ir satricinājuši cilvēktiesību pārkāpumi un tiesiskuma neievērošana, kas vēl arvien notiek Krievijā, kaut arī daudz mazākā pakāpē. Labs piemērs ir pilnībā nepieņemamais veids, kādā Krievijas iestādes ir nodarbojušās ar visu lietu kopumā attiecībā uz Anna Politkovskaya nežēlīgo slepkavību, kas notika 2006. gadā.

Ar šo rezolūcijas priekšlikumu mēs aicinām Krievijas valdību darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu to, ka Krievijas uzsākto virzību pretī demokrātiskām reformām un tās konsekvento sadarbību ar ES nepakļauj briesmām tie cilvēktiesību pārkāpumi, kas vēl arvien notiek šajā valstī.

 
  
MPphoto
 

  Józef Pinior , autors. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, vakar šeit runāja Elena Bonner - Saharova balvas pasniegšanas ceremonijā, kuru viņa apmeklēja kopā a savu meitu, Tatjana Yankelevich. Viņas vārdi vēl arvien atbalsojas šajā telpā. Tie patiešām bija nozīmīgi vārdi, kas pauž vēstījumu šodienas Eiropai, šodienas pasaulei no cilvēka, kurš pārdzīvojis totalitāro režīmu Krievijā un kurš pārstāv Krievijas patieso balsi šodienas pasaulē.

Mums Eiropas Parlamentā rada bažas pašreizējā situācija šajā lielajā valstī. Juristi un cilvēktiesību aktīvisti tiek vajāti, iebiedēti, viņiem tiek draudēts ar vardarbību, un viņi dzīvo bailēs par savām dzīvībām. Tas viss ir Krievijas pašreizējās politiskās sistēmas neatņemama daļa.

2008. gada 4. decembrī policija pārmeklēja arhīvus, kas atradās organizācijas „Memorial” birojos, kura ir ievērojama cilvēktiesību iestāde, kas darbojas totalitārisma noziegumu reģistrēšanas jomā. Man ir jāatzīst, ka es nevaru iedomāties, kādi iemesli varēja būt Krievijas iestādēm, lai sagrābtu organizācijai „Memorial” piederošo aprīkojumu, tās datorus vai tās datus par gulaga laika posmu. Es neredzu nekādu izskaidrojumu tam, kādēļ šādi dati varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību mūsdienu Krievijā.

Mums ir bažas arī par Anna Politkovskaya slepkavu tiesas procesu. Mēs ne tikai ceram, ka tiesas procesā tiks precīzi noskaidrots, kurš izdarīja šo slepkavību, kurš bija par to atbildīgs un kurš deva rīkojumus par tās veikšanu, mēs arī ceram, ka tiesa izskaidros visus apstākļus, kas ir saistīti ar šo satriecošo slepkavību. Tādēļ šim tiesas procesam ir jābūt atvērtam žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļiem un visiem tiem, kuri vēlas uzraudzīt tiesvedību.

Es arī domāju, ka cilvēktiesību klauzulai ir jāieņem redzama vieta pamatnolīgumos starp Eiropas Savienību un Krieviju. Patiesā Krievija ir tāda, kādu to vakar Eiropas Parlamentā aprakstīja Bonner kundze.

 
  
MPphoto
 

  Erik Meijer, autors. (NL) Priekšsēdētājas kundze, pēc 1991. gada Krievija kādu brīdi bija zeme ar atklātām politisko uzskatu atšķirībām un daudzpartiju sistēmas politiskām debatēm, un dažādiem viedokļiem par nākotni. Diemžēl šis visdemokrātiskākais laika posms bija saistīts arī ar administratīvu nekompetenci, uz labu laimi veiktu privatizāciju un korupciju. Haotiskais laika posms, kad valsts prezidents bija B. Jeļcins, 20. gadsimta deviņdesmitajos gados radīja apstākļus, lai atgrieztos pie stipras, centrālas pārvaldes bez lielām iespējām opozīcijai vai kritiskai, analītiskai žurnālistikai.

Lai gan tagad, pretēji tam, kas notika komunistu ēras laikā, daudzas partijas piedalās vēlēšanās, vara atkal pieder vienai partijai, citas partijas tiek sistemātiski sabotētas, un valdošās partijas vadītājs tiek slavināts. Liela sabiedriskās domas daļa atbalsta šo vadītāju, un tai nav laika kritikai, alternatīvām vai opozīcijai. Tam tā arī ir lemts palikt, jo Krievija ir pēkšņi kļuvusi bagāta un veiksmīga, pateicoties gāzes un naftas eksportam. Rezultātā iespējas patiesai demokrātijai ir stipri ierobežotas.

Tie, kas iebilst pret pašreizējiem valdošajiem uzskatiem, norāda uz milzīgo plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, slepenības augsto līmeni, neiecietību, autonomo reģionu ierobežotajām tiesībām, attieksmi pret etniskajām minoritātēm, vardarbīgajām situācijām Ziemeļkaukāzā, nevērību attiecībā uz ekonomiski vājiem reģioniem, iesaucamo ļaunprātīgu izmantošanu, homoseksuāļu diskrimināciju, dažu slepkavu nesodāmību, vienpusīgu partijisku policijas un tiesu sistēmas izvēli un nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumu.

Mums ir jājūt līdzi kritiķiem. Mēs varam palīdzēt šiem kritiķiem, rādot labu piemēru un atbalstot cilvēktiesību pasākumus cīņā pret cilvēku pazušanām, iebiedēšanām, slepenību un slepkavībām. Praksē valstis, kurās parlamentārā demokrātija darbojas labi, neviļus atbalsta pretējo.

Mēs nepalīdzam kritiķiem, izveidojot raķešu vairogu vai atbalstot Gruzijas centienus okupēt Abhāziju un Dienvidosetiju. Tā tiek uzskatīta par naidīgu rīcību, kas tikai izraisa iedzīvotāju saliedēšanos ar Putin kungu. Mēs viņiem nepalīdzam arī, ja gāzes un naftas nepieciešamības dēļ piedodam cilvēktiesību pārkāpumus Krievijā. Rezolūcija pamatoti paziņo, ka mūsu kontaktos ar Krieviju cilvēktiesībām, tiesiskumam un demokrātijai ir jābūt prioritātei.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam, autors. − Priekšsēdētājas kundze, šīs debates ir krietni aizkavējušās. Mēs turpinām citēt vārdus „savstarpējā atkarība”. Šī savstarpējā atkarība attiecas ne tikai uz enerģētiku un tirdzniecību. Tā attiecas arī uz vērtībām, taisnīgumu, cilvēka cieņu un patiesību. Tās ir vērtības, ar kurām Krievija ir sevi saistījusi, kad tā kļuva par Eiropas Padomes locekli.

Šīm debatēm ir mums jāatgādina par mūsu kopīgo atbildību attiecībā uz satraucošo regresu demokrātijas un cilvēktiesību jomā Krievijā.

2008. gada 3. decembrī Krievijas 17 cilvēktiesību grupas nosūtīja kopīgu paziņojumu Eiropas Savienībai. Viņi mums saka, ka Eiropa nav piemēroti reaģējusi uz to, kas notiek Krievijā un saistībā ar Krievijas attiecībām ar kaimiņvalstīm, piemēram, Ukrainu un Gruziju. ES nav pieprasījusi Maskavai ievērot tādus pašus standartus, kādus tā pieprasa ievērot citiem partneriem. Tieši šī kļūda, viņi secina, ir ļāvusi Krievijas iestādēm rupji pārkāpt cilvēktiesības un starptautiskos tiesību aktus.

Vakar Elena Bonner mums sniedza Andreja Saharova vēstījuma būtību: dari to, kas tev ir jādara; dari to, ko tev liek tava sirdsapziņa. Ja mēs to nedarīsim, mēs riskējam kļūt līdzatbildīgi par taisnīguma un cilvēktiesību apspiešanu kaimiņvalstīs, pragmatiski cenšoties nodrošināt pašiem sev enerģijas piegādes.

Vai mēs varam kaut ko mainīt? Visi tie cilvēki, kuri ir piedzīvojuši nežēlību un padomju totalitārisma šķietamo visvarenību, var jums apliecināt, ka mēs varam kaut ko mainīt, ja mēs nopietni novērtēsim paši savas vērtības. Krievijas iedzīvotāji ir pelnījuši baudīt tādas pašas vērtības un tādu pašu tiesiskumu kā mēs.

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska, autore. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Krievijā slepkavība un nogalināšana pastāvīgi tiek izmantota kā līdzeklis, lai apklusinātu cilvēktiesību aktīvistus un ikvienu, kurš domā atšķirīgi.

Maskavā 28. oktobrī tika nogalināts Krievijas reģiona jezuītu vadītājs, tēvs Otto Messmer un tēvs Victor Betancourt no Ekvadoras. 31. augustā tika nogalināts Magomet Yevloyev. Ir notikuši arī mēģinājumi atņemt dzīvību Ahmed Kotiev, Zurab Tsetchoev, Dimitri Kraiuchin, Stanisław Dmitriewski un Karina Moskalenko. 4. decembrī Krievijas valsts prokurori organizēja kratīšanu organizācijas „Memorial” birojos, kuras laikā tika konfiscēta datubāze, kas satur detalizētu informāciju par tūkstošiem cietušo Staļina režīma laikā.

Tiesas procesi attiecībā uz Anna Politkovskaya un Alexander Litvinienko slepkavībām parāda, ka Krievijas iestādes mēģina aizkavēt taisnīgu iznākumu un ka tās mēģina nepieļaut to, lai pasaule uzzina, kurš pasūtīja šīs slepkavības. Miermīlīgu protestētāju aresti un iesaucamo terorizēšana Krievijā ir izplatīta prakse.

Es asi protestēju pret cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā. Es prasu, lai Krievijas iestādes pārtrauc vajāt cilvēktiesību aktīvistus.

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, mēs esam daudzkārt pauduši savu vēlmi sadarboties ar Krieviju. Mēs vēlamies ekonomisko apmaiņu un politisko dialogu ar šo valsti. Eiropa un Krievija ir vajadzīga viena otrai. Tādēļ vēl jo satraucošāka ir situācija attiecībā uz tiesiskumu un demokrātiju šajā valstī, kuras iedzīvotāji jau tik daudzas desmitgades ir cietuši no padomju diktatūras.

Visi demokrātiskie rādītāji ir pazeminājušies, kopš amatā stājās Vladimir Putin: preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība, vārda, pulcēšanās un apvienošanās brīvība – un ne tikai politiskajām partijām vien – tiesu sistēmas neatkarība un minoritāšu tiesību ievērošana.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas vairākkārt šeit, Strasbūrā, paustais Krievijas nosodījums ir drūms pierādījums situācijai attiecībā uz pilsoņu tiesībām šajā valstī. Viena no lietām, ko parāda kratīšana 4. decembrī Pēterburgas Pētniecības un informācijas centrā „Memorial”, ir tā, ka pašreizējā vadība acīmredzami tiecas atbrīvoties no valsts staļiniskā mantojuma sloga un notušēt Staļina teroru. Tas nav labs pamats, lai attīstītos demokrātiska sabiedrība, no kuras ir atkarīga veiksmīga valsts ekonomiskā un sociālā attīstība, vai, lai tās Eiropas kaimiņi paļautos uz to kā uz uzticamu, miermīlīgu partneri.

Mūsu kopīgajās interesēs ir visos mūsu kontaktos ar valdību, pilsonisko sabiedrību un uzņēmēju aprindām uzstāt, lai notiktu atgriešanās pie tiesiskuma un demokrātijas Krievijā.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Onyszkiewicz, ALDE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Krievija ir mums pārāk svarīga, lai mēs nebūtu nobažījušies par to, kas notiek šajā valstī. Komunistu laikos ne jau vārda brīvība bija īstā problēma. Problēma bija saistīta ar cilvēka brīvību pēc runāšanas. Šodien situācija, šķiet, ir pat sliktāka. Tagad uz spēles ir likta ne tikai brīvība, bet pat cilvēku dzīvība.

Rezolūcija nosauc daudzās un šokējošās cilvēktiesību aktīvistu slepkavības vai to cilvēku slepkavības, kurus valsts vai vietējās iestādes uzskata par neērtiem citu iemeslu dēļ. Cilvēkiem, kuri ir atbildīgi par šīm slepkavībām, tiek ļauts pazust no valsts, kā, piemēram, Anna Politkovskaya slepkavu lietā, vai viņiem tiek ļauts paslēpties, izmantojot savu parlamentāro privilēģiju, kā, piemēram, Alexander Litvinienko slepkavu lietā. Šī satraucošā situācija nozīmē, ka mums būs grūti izturēties pret Krieviju kā pret valsti, kura patiesi vēlas atbalstīt tiesiskuma pamatprincipus.

 
  
MPphoto
 

  Mikel Irujo Amezaga, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Es atvainojos par iepriekšējo apjukumu attiecībā uz manas runas secību.

Cilvēktiesības un brīvība ir Eiropas Savienības vissvarīgākie pīlāri, un tiem ir arī jābūt pamatā mūsu dialogam ar Krieviju.

Diemžēl pārkāpumu saraksts kļūst garāks ar katru dienu, un grūtības, ar kurām savā darbā saskaras cilvēktiesību aktīvisti, arī palielinās dienu no dienas.

Starp daudzām citām lietām pēdējos mēnešos ir notikuši vairāki cilvēktiesību pārkāpumi. Ir noticis uzbrukums Nižņijnovgorodas Tolerances veicināšanas fonda konsultanta Stanislav Dmitrievsky mājai. Bruņotas vienības ir nolaupījušas un piekāvušas Ingušijas cilvēktiesību aizstāvi Zurab Tsetchoev. Cilvēktiesību jurista Ilyas Timishev radinieki ir aizturēti, nopratināti, un pret viņiem ir slikti izturējušies.

Es šeit arī atgādinātu, ka pagājušajā nedēļā, 12. decembrī Spānijas valdība nolēma izdot Murat Gasayev Krievijai. Gasayev kungu, kurš ir čečenu izcelsmes Krievijas pilsonis, 2004. gadā aizturēja Krievijas slepenie dienesti, un viņu spīdzināja trīs dienas, kā ziņo Amnesty International.

Gasayev kungs bēga uz Spāniju, kur viņš 2005. gadā meklēja patvērumu. Viņa iesniegums tika noraidīts, pamatojoties uz slepenu ziņojumu, ko sagatavoja Spānijas iestādes un kuram nevarēja piekļūt ne viņš, ne viņa advokāts.

Spānija ir parakstījusi Konvenciju pret spīdzināšanu, un viņa izdošanas pamatā - lai tā varētu notikt - ir diplomātiskās garantijas, ko sniegušas Krievijas iestādes.

Neskaitāmi cilvēktiesību organizāciju ziņojumi ir atkārtoti pauduši bažas par spīdzināšanas izmantošanu Krievijas Federācijā, jo sevišķi Ziemeļkaukāza republikās, piemēram, Čečenijā un Ingušijā.

Ja Murat Gasayev tiks izdots, pastāv ļoti reālas briesmas, ka viņš tiks pakļauts spīdzināšanai un citiem nežēlīgas apiešanās veidiem, kad viņš būs Krievijas apcietinājumā.

Nobeigumā — un pašlaik, kā norunāts, es izmantoju uzstāšanās laika papildu minūti — es atkārtošu kaut ko no tā, ko teica manas grupas kolēģis Horácek kungs. Pagājušā gada jūlijā viņš atgādināja, ka ieslodzītie „Yukos” lietā Mikhail Khodorkovsky un Platon Lebedev ir ieslodzīti Čitas cietumā Sibīrijā. Tur ir arī citi.

Tādēļ es vēlētos pieprasīt, lai mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu viņu atbrīvošanu un arī mudinātu Krieviju īstenot dzīvē vārda brīvību un preses brīvību un netraucēt nevalstisko organizāciju darbu. Visi šie faktori ir būtiski svarīgi mūsu kopīgai nākotnei Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Tomasz Zapałowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šodien vēlreiz kritika ir vērsta pret Krievijas valdību par tādu darbību pieļaušanu vai dažreiz pat izraisīšanu, kuras nepavisam nesaskan ar pilsoniskuma principiem, kas ir pamatprincipi ikvienā civilizētā valstī. Krievi ir sašutuši par cilvēktiesību aktīvistu nolaupīšanu, iebiedēšanu vai pat slepkavību. Tomēr tajā pašā laikā Krievijā ir arī nozīmīgs atbalsts šai pašai valdībai, neskatoties uz to, cik kliedzoši tā apspiež visu opozīciju.

Krievu lielākajai daļai patīk stingra vadība – pat nežēlīga vadība. Krievi vēlas atjaunot Krievijas impēriju neatkarīgi no tā, kā šis rezultāts tiek panākts. Eiropa izliekas to neievērojam, jo ekonomiskās intereses, protams, ir vissvarīgākās. Un liela daļa Krievijas iedzīvotāju vēlas, lai bijušās padomju republikas atkal apvienotos ar Krieviju, pat tās, kuras šodien ir Eiropas Savienībā. Tas rada pat nopietnāku problēmu nekā Krievijā notiekošie cilvēktiesību pārkāpumi. Un tomēr, neskatoties uz lielajām briesmām, mēs turpinām klusēt par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Krievija ir Eiropas lielākā un tuvākā kaimiņvalsts un, pateicoties mūsu tirdzniecības attiecībām, arī viena no vissvarīgākajām. Šo iemeslu dēļ tas, kas notiek Krievijā, Eiropai ir ļoti svarīgs. Tāpat arī tam, kas notiek Krievijā, ir ļoti liela ietekme uz Eiropu. Šo iemeslu dēļ, kā arī tajā ietverto cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, šī ir ļoti nozīmīga rezolūcija.

Es gribētu uzsvērt to, ka es šajā Parlamentā - šeit, Strasbūrā - tikos ar Gary Kasparov, kad viņš bija Krievijas prezidenta amata kandidāts. Viņš ieradās kā goda viesis, kad viņš bija kandidāts. Kasparov kungs mums toreiz skaidroja, ka Kremļa attieksme pret politisko aktivitāti ir tāda, ka viņi uzskata viņu par musinātāju un noziedznieku – tas ir daudz kas tāds, par ko mēs runājam šodien – un viņš ir pakļauts rupjai rīcībai, un viņam vai viņa atbalstītājiem vienmēr draud apcietināšana.

Dažreiz šāda veida rīcība sniedzas pāri Krievijas robežām un pat iesniedzas Eiropas Savienībā. Lūgumrakstu komitejas nesen notikušajā braucienā uz Bulgāriju šīs valsts pareizticīgā baznīca, kas tiek pakļauta smagai vajāšanai Bulgārijā, mūs informēja par Krievijas ietekmi viņu situācijā.

Mums jāliek pie malas apsvērumi par mūsu bailēm par energodrošību, kas mīkstina mūsu attieksmi pret Krieviju un liek mums iet uz pirkstgaliem viņu klātbūtnē, un jārunā ar Krieviju stingri un skaidri, atgādinot viņiem, ka viņi ir Eiropas Padomes locekļi un ir parakstījuši Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Strasbūras vienošanos, un mums ir jāpieprasa, lai viņi ievēro demokrātiju un cilvēktiesības Krievijā un ārpus tās robežām.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, problēmas ar tiesiskumu Krievijā nav nejaušas novirzes, bet gan vēzis, kas sistemātiski izplatās. Mēs esam V. Putin ēras 2. posmā ar Medvedev kungu kā „dekorāciju maiņu”, un trešais posms pašlaik ir sagatavošanā.

Putin kungs sāka savu pirmo posmu ar otro Čečenijas karu, ar uzbrukumu mazai valstij, uzbrukumu, kas līdzinājās genocīdam un kā pamatā bija masveida koloniālās intereses attiecībā uz tās izejvielām. Kopš tā laika jautājums ir saasinājies: tiesiskums un preses brīvība ir mazinājusies, cilvēktiesību aizstāvji, piemēram, Karinna Moskalenko, ir tikuši vajāti visu ceļu šurp uz Eiropas galvaspilsētu Strasbūru; mēs esam redzējuši pilnīgu progresa trūkumu un, kā es iepriekš teicu, ne tikai nejaušas novirzes, bet sistemātisku atlikušās nelielās demokrātijas un tiesiskuma zaudēšanu.

Tādēļ Eiropas Savienībai ir jāparāda ievērojami lielāks spars. Mūsu sarunās par nolīgumu mēs esam to parādā cilvēkiem – Anna Politkovskaya, Alexander Litvinienko un daudziem citiem, kuri ir miruši tādēļ, ka ir uzdrīkstējušies izmeklēt šīs novirzes vai saukt lietas īstajā vārdā.

Katrs, kas atklāti apspriež šo jautājumu Krievijā, pakļauj savu dzīvību riskam, un katru reizi ir runa par mistisku, neskaidru kontekstu. Tādēļ mums, kas dzīvojam brīvībā un relatīvā drošībā, ir pienākums nodrošināt, ka beidzot tiek ieviesta kāda skaidrība par šiem apstākļiem un ka mēs šajā Parlamentā vismaz darām, ko spējam: tas ir, runājam skaidri un atklāti ar visām Krievijas varas iestādēm. Galu galā tā ir vienīgā valoda, ko viņi saprot, kā vakar izskaidroja Elena Bonner savā aizkustinošajā runā.

Sekosim piemēram, ko mums ir parādījuši tādi drosmīgi cilvēki kā Elena Bonner un Andrei Sakharov, un beidzot pārtrauksim liekuļot un mānīt paši sevi. Teiksim tā, kā tas ir. Tas būtu labākais veids, kā mēs varētu izdarīt pakalpojumu Krievijas iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  John Bowis (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, pirms diviem gadiem tika noslepkavota Anna Politkovskaya. Viņa tika nošauta mājās, liftā tajā namā, kurā viņa dzīvoja. Ierocis bija nomests viņai blakus. Tas notika gaišā dienas laikā. Toreiz jautājums bija „kurš nospieda gaili?”. Kopš tā laika jautājums ir bijis „kurš slepeni ietekmēja, kurš kustināja rokas, kurš nospieda gaili?”. Tā bija slepkavība mafijas stilā, bet viņa nekad nebija rakstījusi par mafiju. Viņa rakstīja tikai par Krievijas valdību un tās rīcību Čečenijā. Tas bija brīdinājums – brīdinājums citiem brīvi domājošiem žurnālistiem turēties tālāk no autoritārās jomas.

Tas panāks savu, ja vien pasaules viedoklis un ES iestāžu skaidrs vēstījums nepiespiedīs īstenot pareizu tiesas procesu un to personu pareizu atklāšanu, kuras deva rīkojumus. Mēs nevaram atgriezt Anna Politkovskaya atpakaļ dzīvē, bet mēs varam panākt taisnīgumu. Mēs varam pasludināt viņu par brīvības simbolu un nevis par apspiešanas simbolu. Šajā nolūkā mums ir jāapvienojas.

 
  
MPphoto
 

  Paulo Casaca (PSE).(PT) Priekšsēdētājas kundze, mēs grasāmies beigt ārkārtīgi svarīgas debates, kurām, kā jau ir ticis teikts, bija jānotiek jau sen. Krievija ir mums svarīga visādā ziņā, bet jo sevišķi kā valsts, kurā ir jāievēro cilvēktiesības. Šajās cilvēktiesībās noteikti ietilpst ksenofobijas un homofobijas noraidīšana, un es vēlos aicināt visus deputātus nodrošināt, ka tiek ietverta skaidra atsauce uz šiem diviem Krievijas lielajiem ļaunumiem, kas rezolūcijas projektā pareizi tiek par tādiem uzskatīti, un ka viņi nepiekrīt svītrot šīs atsauces.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, rezolūcija atsaucas tieši uz nosodāmām lietām.

Šī rezolūcija nedrīkst būt steidzama rezolūcija, bet tai jābūt kā nepārtrauktam aicinājumam Krievijas iestādēm, jo mēs nosodām to izmantotās vajāšanas metodes. Šī rezolūcija ir aicinājums Krievijas iedzīvotājiem, aktīvistiem un Krievijas varoņiem, kuri cīnīsies par brīvību, līdz pienāks tāds laiks, kad nevienam nebūs jābaidās no vajāšanas par to, ka viņš vai viņa izmanto savas tiesības uz vārda brīvību.

Es uzskatu, ka mums būtu jādara zināms mūsu aicinājums Krievijas valdības un mūsu Eiropas Komisijas savstarpējo attiecību un sanāksmju kontekstā.

 
  
MPphoto
 

  Marcin Libicki (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs apspriežam cilvēktiesību pārkāpumus, piemēram, Politkovskaya kundzes slepkavību, kā arī citus gadījumus, kas ir notikuši Krievijā un kuri norāda uz šīs valsts terorisma politiku, kas vērsta pret tās iedzīvotājiem.

Mums ir jāapzinās tas, ka Krievija papildus saviem cilvēktiesību pārkāpumiem kļūst arī arvien vairāk imperiālistiska un pēc īsa pārtraukuma, kas bija deviņdesmito gadu sākumā, atkal apdraud savas kaimiņvalstis. Šo situāciju izraisa tas fakts, ka komunisms vēl nekad nav ticis oficiāli saukts pie atbildības un nosodīts. Šodien mēs varam runāt par Vāciju kā demokrātisku valsti, kas ciena savus iedzīvotājus, jo Vācija ir pārvarējusi Hitleru un savu nacisma pagātni.

Šodien mums ir jācenšas nodrošināt, ka gan šeit, šajā palātā, gan visur, kur vien mēs varam izmantot savu ietekmi, tiek izskatīta komunistiskā pagātne, jo tas ir vienīgais veids, kā apturēt Krievijas pašmāju terora politikas vilni un tās imperiālistiskās ambīcijas ārzemēs.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, 5. novembrī savā pirmajā ikgadējā Federācijas padomes uzrunā prezidents Medvedev skaidri atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Šī simboliskā atsauce šogad, Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas gadadienas gadā norāda uz jaunā prezidenta ieinteresētību jautājumos saistībā ar tiesu reformu un šo reformu ietekmi uz cilvēktiesībām. Viņa vārdi ir iepriecinoši, bet Eiropas Savienībai būs ļoti cieši jāuzrauga situācijas attīstība šajā jomā. Pēdējo dažu nedēļu realitāte mums ir vēlreiz atgādinājusi par lielajām problēmām, ar ko saskārušies Krievijas cilvēktiesību aizstāvji. Mēs, protams, esam uzmanīgi ieklausījušies dažādajos runātājos, priekšsēdētājas kundze. Viņi ir uzsvēruši nopietnos draudus attiecībā uz cilvēktiesībām Krievijā.

Tiesas process par slepkavību Anna Politkovskaya lietā ir sācies divus gadus pēc viņas nāves. Sākotnēji tas bija atklāts, tad tas turpinājās aiz slēgtām durvīm, tad atkal tas kļuva atklāts sabiedrībai. Tiesas procesam cieši sekos līdzi visi tie, kuri aizstāv vārda brīvību.

Kā mums atgādina augusta beigās policijas apcietinājumā nogalinātā Magomed Yevloyev slepkavība, Krievijā žurnālistika kļūst par aizvien bīstamāku profesiju.

Decembra sākumā policija pārmeklēja organizāciju „Memorial”, vienu no senākajām un prestižākajām nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar 20. gadsimta Krievijas sāpīgo pagātni. Šīs pārmeklēšanas rezultātā tika konfiscēti vēstures arhīvi par gulaga nometnēm.

Ja mēs patiešām gribam turpināt darbu, ko iesākām aprīļa konferencē par totalitāro režīmu veiktajiem noziegumiem Eiropā, konferencē, kuru es pats atklāju, tad ir pilnīgi skaidrs, ka vēsturniekiem noteikti ir jābūt netraucētai piekļuvei arhīviem. 4. decembrī veiktā pārmeklēšana ir satraucoša ziņa tiem, kuri uzskata, ka ir vajadzīgas debates un pie tam godīgas debates par pagātnes dziļajām brūcēm. Šīs debates ir vajadzīgas, lai turpmāk nodrošinātu nepieciešamos samierināšanas pasākumus.

Protams, ES un Krievijas iestāžu savstarpējās konsultācijas par cilvēktiesībām sniedz tik daudz iespēju vēlreiz atkārtot to, ka ir jāpilda tās saistības, kuras Krievija ir uzņēmusies cilvēktiesību jomā. Komisija turpina darbību pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu atbalstam, izmantojot arī Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvu.

Atbalsts tiesu reformai ir prioritāte arī mūsu sadarbības programmās ar Krieviju. Pēdējā sanāksmē ar Krieviju es kontaktējos ar jaunajām amatpersonām, kas ir atbildīgas par tieslietām, un es pilnībā esmu paredzējis turpināt ar viņiem prasīgu dialogu. Turklāt Eiropas Savienība un Krievija pašlaik ved sarunas par jaunu līgumisku pamatu, lai aizstātu pašreizējo partnerības un sadarbības nolīgumu.

Cilvēktiesību ievērošanai acīmredzami ir jābūt šī jaunā nolīguma pamatelementam. Sava vieta ir jāatrod tām saistībām, ko puses ir uzņēmušās ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Komisijas sistēmā; Komisija joprojām ir aktīva šajā aspektā. Ferrero-Waldner kundze ir lūgusi, lai es saku jums paldies par šo debašu ievadīšanu, un ir apliecinājusi man savu personīgo apņēmību. Es tai gribētu pievienot savu apņēmību, jo man ir šī iespēja uzturēt dialogu ar Maskavas iestādēm drošības un tieslietu jomā.

Tas ir viss, ko es varu teikt šajā jautājumā, priekšsēdētājas kundze. Es ceru, ka 2010. gads būs gads, kad Krievijas amatpersonām būs iespēja labāk pildīt savas saistības, jo šogad tas nav ticis darīts.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks tagad.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Urszula Gacek (PPE-DE), rakstiski. Pašreizējā „Yukos” lietā turpinās smagi cilvēktiesību pārkāpumi. Piecus gadus pēc Mikhail Khodorkovsky aresta viņš un citas „Yukos” amatpersonas vēl arvien ir ieslodzītas apšaubāmos apstākļos. Visnopietnākās bažas rada lieta pret bijušo „Yukos” juristu Vasily Alexanyan, kurš kopš 2006. gada tiek turēts pirmstiesas apcietinājumā. Alexanyan kungs, kurš tagad atrodas tuvu nāvei, jo ir slims ar HIV/AIDS, limfātiskās sistēmas vēzi un tuberkulozi, ir paziņojis, ka viņš ir atteicies pakļauties šantāžai un sniegt nepatiesu liecību pret Khodorkovsky kungu, kas dotu iespēju saņemt medicīnisko aprūpi. Tādēļ viņa iepriekš kontrolējamais medicīniskais stāvoklis kļuva galēji sarežģīts. Pat neskatoties uz to, ka 2008. gada decembrī beidzas noilgums attiecībā uz apgalvojumiem, kas vērsti pret viņu, tiesu iestādes atbrīvos Alexanyan kungu tikai tādā gadījumā, ja viņš samaksās neaptverami lielu drošības naudu – 1,4 miljonus eiro. Bez tam pret galvojumu nav ticis atbrīvots Khodorkovsky kungs, kaut gan tas ir iespējams saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem un praksi. Izmeklētāji ir sagatavojuši neticamas jaunas apsūdzības pret Khodorkovsky kungu un gandrīz divus gadus ir turējuši viņu pirmstiesas apcietinājumā.

Šo un daudzu citu lietu izskatīšana atklāj lielus trūkumus Krievijas tiesu sistēmā. Šo cilvēku atbrīvošana būs kritērijs Krievijas panākumiem cīņā pret „juridisko nihilismu”. ES Partnerības un sadarbības nolīgumam ar Krieviju ir jābūt atkarīgam no tiesiskuma jautājumu atrisināšanas, ietverot jautājumu par politiskajiem ieslodzītajiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Krievija ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (OSCE) locekle, un tā ir pilnībā uzņēmusies saistības ievērot cilvēktiesības, vai vismaz tā tam vajadzētu būt, pamatojoties uz tās piederību. Tomēr valsts patiesā situācija cilvēktiesību jomā ir slikta. Saskaņā ar Maskavas cilvēktiesību biroja informāciju pastiprinās ksenofobija un homofobija, un tā rezultātā 2008. gadā rases, tautības, reliģijas un seksuālās orientācijas dēļ ir gājuši bojā 100 cilvēku. Oktobrī Krievijas jezuītu ordeņa vadītājs Otto Messmer un Ekvadoras garīdznieks Victor Betancourt tika nežēlīgi noslepkavoti viņu Maskavas dzīvoklī. Problēma ir tāda, ka Krievijas iestādes praktiski nenosoda šādus noziegumus.

Turklāt, ja jūs aizstāvat cilvēktiesības Krievijā, jūs paši sevi nostādāt īpaši bīstamā situācijā. Cilvēktiesību aktīvistiem šī situācija rada nopietnas bažas, tāpat kā tās problēmas, ar kurām ir jāsaskaras nevalstiskajām organizācijām, kas aizstāv cilvēktiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā ir izskatījusi daudzas lietas, ko iesnieguši Krievijas pilsoņi. Spriedumi liecina, ka daudzās lietās ir ietverti nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī apspiešana, ko veikušas Krievijas valsts iestādes.

Mums tagad ir nopietni jāņem vērā šie jautājumi, jo mums notiek sarunas par jaunu pamatnolīgumu, kas attiecībām starp ES un Krieviju nodrošina visaptverošu kontekstu. Sarunās, kas tika iesāktas ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē novembrī, ir jāatzīst cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas galvenais statuss. Mums ir arī jāpieprasa, lai Krievijas iestādes nekavējoties pildītu visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus.

Cilvēktiesību juristi, kas izskata apgalvojumus par ļaunprātīgu izmantošanu un tajā pašā laikā, izmeklējot lietas, uzņemas milzīgu personīgo risku, ir pelnījuši vislielāko cieņu par savu vērtīgo darbu. Viņiem būtu jāgarantē valsts aizsardzība un atbilstošs starptautiskās sabiedrības atbalsts.

 
  

(1)Sk. protokolu.


14.  Balsošanas laiks
Visu runu video
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir balsojums.

(Par balsojuma rezultātiem un citu informāciju par balsojumu sk. protokolu)

 

14.1.  Zimbabve (balsošana)

14.2.  Nikaragva (balsošana)
  

– Pirms balsojuma

 
  
MPphoto
 

  Manuel Medina Ortega, autors.(ES) Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas vārdā ir iesniegti daži pieprasījumi par dalītu balsojumu attiecībā uz 1. un 4. punktu, kā arī daži priekšlikumi mutiskiem grozījumiem, proti, par 2. punkta A apsvērumu un F apsvērumu. Es esmu pārliecināts, ka priekšsēdētāja ir par to informēta, bet, ja nē, es varētu to viņai paskaidrot.

 
  
 

- Pirms balsojuma par 2. punktu

 
  
MPphoto
 

  Manuel Medina Ortega, autors.(ES) Mēs vēlētos 2. punktā iekļaut mutisku grozījumu, kas konkrēti norāda uz tām pašvaldībām, kurās šie traucējumi notiek, un tās ir León un Managua: teksts būtu „pašvaldības (León un Managua)”.

 
  
  

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

- Pirms balsojuma par A apsvērumu

 
  
MPphoto
 

  Manuel Medina Ortega, autors.(ES) Attiecībā uz A apsvēruma tekstu Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa ierosināja mutisku grozījumu, lai iekļautu vārdu „apgalvojums” vienskaitlī, nevis daudzskaitlī – „apgalvojumi”.

 
  
  

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

- Pirms balsojuma par F apsvērumu

 
  
MPphoto
 

  Manuel Medina Ortega, autors.(ES) F apsvērumā mēs ierosinām vārdu „kriminālās izmeklēšanas” vietā „tiesu izmeklēšanas”; citiem vārdiem sakot, mēs ierosinām aizstāt „kriminālās” ar „tiesu”.

 
  
 

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

 

14.3.  Krievija: uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem un tiesas prāva Annas Poļitkovskas slepkavības lietā (balsošana)
  

- Pirms balsojuma par 6. punktu

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, pirmajā rindā mēs gribētu aizstāt vārdus „ksenofobija” un „homofobija” ar vārdu „vardarbība”, jo mēs domājam, ka vardarbība ir plašāka par ksenofobiju un homofobiju un arī attiecas uz nacionālajām minoritātēm vai reliģiskajām minoritātēm.

Mēs vēlētos pirmajā daļā teikt „vardarbības tendences”, jo tālāk tekstā mēs atsaucamies uz dažādiem citiem jautājumiem, piemēram, tautību, reliģiju un seksuālo orientāciju. Tā kā tie tekstā paliek, es domāju, ka tas būtu pārāk šaurs formulējums, ja mēs pirmajā rindā atsauktos tikai uz ksenofobiju un homofobiju. Vai kolēģi varētu piekrist, ka pirmajā rindā būtu vārds „vardarbība”?

 
  
 

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

 

15.  Padomes kopējo nostāju paziņošana (sk. protokolu)

16.  Lēmumi attiecībā uz atsevišķiem dokumentiem (sk. protokolu)

17.  Rakstiskas deklarācijas, kas iekļautas reģistrā (Reglamenta 116. pants) (sk. protokolu)

18.  Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana (sk. protokolu)
Visu runu video

19.  Nākamo sēžu datumi (sk. protokolu)
Visu runu video

20.  Sesijas pārtraukšana
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. - Šīs sēdes protokolu iesniegs Parlamentam apstiprināšanai nākamās sesijas sākumā. Ja nav komentāru, es nekavējoties nosūtu apstiprinātās rezolūcijas to saņēmējiem.

Es paziņoju šo Eiropas Parlamenta sesiju par pārtrauktu.

(Sēdi slēdza plkst. 16.35)

 

PIELIKUMS (Rakstiskās atbildes)
JAUTĀJUMI PADOMEI (Eiropas Savienības Padomes prezidentūra ir pilnībā atbildīga par šīm atbildēm)
Jautājums Nr. 1 (Bernd Posselt) (H-0879/08)
 Temats: Stāvoklis Maķedonijā
 

Kā Padome rīkosies, lai ieteiktu un atbalstītu kandidātvalsti Maķedoniju, kuras valdības koalīcijā ir iekļautas ne tikai albāņu etniskās kopienas vadošie pārstāvji, bet visas mazākumtautības, kam ir visas pilnvaras, lai liktu uzklausīt to balsis, un kuras valdība enerģiski virza uz priekšu reformu procesu?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Savos 2008. gada 19.–20. jūnija secinājumos Eiropadome uzsver, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas turpmākie pasākumi tās virzībā uz ES ir iespējami šī gada beigās, ja tiek izpildīti 2005. gada decembra Eiropadomes secinājumos minētie nosacījumi, Kopenhāgenas politiskie kritēriji un 2008. gada februāra pievienošanās partnerības galvenās prioritātes. Tādēļ Eiropadome ņem vērā 2008. gada 16. jūnija VLĀAP secinājumus. Būtiska paliek labu kaimiņattiecību uzturēšana, tai skaitā sarunās panākts un abpusēji pieņemams risinājums saistībā ar valsts nosaukumu.

Eiropas Savienības un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas attiecību pamatus būtiski nosaka kandidātvalsts statuss (Padome piešķīrusi 2005. gada decembrī), Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (spēkā kopš 2004. gada aprīļa) un Eiropas Savienības īpašā pārstāvja klātbūtne (kopš 2001. gada). Kopš 2005. gada vēstnieks Erwan Fouéré sācis pildīt gan Eiropas Savienības īpašā pārstāvja, gan Eiropas Komisijas delegācijas Skopjē vadītāja funkcijas, kas sekmē ciešu augsta līmeņa sazināšanos ar valdību, politiskajām partijām, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētām pusēm. Turklāt 2008. gada pavasarī Komisija valdībai iesniedza rīcības plānu, izklāstot skaidrus un reālistiskus vīzu sistēmas liberalizācijas kritērijus. Padome un Komisija cieši uzraudzīs šo procesu, pamatojoties uz paveiktā novērtējumu.

Turklāt Padome arī kopumā atzinīgi vērtē 2001. gada 1. augustā noslēgtajā Ohridas pamatnolīgumā izklāstīto reformu efektīvo transponēšanu likumdošanas sistēmā.

 

Jautājums Nr. 2 (Hélène Goudin) (H-0881/08)
 Temats: Zivsaimniecības nolīgumi un mērķis — izskaust nabadzību
 

Lisabonas līguma 1. nodaļas par vispārīgiem noteikumiem par Savienības ārējo darbību 10.a panta 2.d punktā teikts, ka Eiropas Savienībai jānosaka un jāīsteno kopējā politika, lai „veicinātu jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību, lai sasniegtu galveno mērķi — izskaust nabadzību.”

Kādēļ Padome uzskata, ka ES pašreizējie zivsaimniecības nolīgumi ar nabadzīgajām jaunattīstības valstīm atbilst mērķim — izskaust nabadzību?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Kā jūs zināt, ievērojot Padomes 2004. gada jūlija secinājumus, Kopiena pakāpeniski ievieš jauna veida divpusējo zivsaimniecības nolīgumu: partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē.

Padome uzskata, ka ilgtspējīgas attīstības kontekstā šādi nolīgumi dod ievērojamu ieguldījumu nabadzības izskaušanā.

Šajā aspektā vērts uzsvērt divus šo partnerības nolīgumu aspektus: no vienas puses, lai novērstu resursu pārmērīgu izmantošanu, zvejas iespēju piešķiršana Kopienas kuģiem pamatota uz zinātnieku ieteikumiem, un no otras puses, finanšu ieguldījuma daļa, kas pazīstama kā „nozares atbalsts”, ir paredzēta, lai attīstītu piekrastes partnervalsts zivsaimniecības nozari.

Nabadzību pārvarēt nav viegli, un būs jāizmanto dažādas metodes, lai to izskaustu. Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē piedāvātais nozares atbalsts ir tikai viens veids, kādā Kopiena dod savu ieguldījumu, lai sasniegtu būtisko mērķi — izskaust nabadzību.

 

Jautājums Nr. 3 (Nils Lundgren) (H-0883/08)
 Temats: Kopīgās konstitucionālās tradīcijas
 

Pētnieki ir vienisprātis, ka Eiropas ekonomiskās, sociālās un kultūras jomas panākumiem izcelsme meklējama konkurencē starp samērā nelielām neatkarīgām valstīm, kurām bija stimuls attīstīt atšķirīgas institucionālās sistēmas vietējā, reģionālajā un valsts līmenī.

Jaunā līguma projekta Vispārējo noteikumu 6. panta 3. punktā teikts, ka „pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālām tradīcijām, ir Savienības tiesību vispārīgo principu pamats.”

Vai Padome tāpēc uzskata, ka 27 dalībvalstīm ir „kopīgas konstitucionālās tradīcijas”?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Godājamais deputāts ir pievērsis uzmanību tam, ka noteikums, kuru viņš savā jautājumā citē, jau ir Līguma par Eiropas Savienību pašreizējā 6. panta 2. punktā. Tas nosaka, ka Eiropas Savienība izrādīs cieņu pamattiesībām, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstu kopīgām konstitucionālām tradīcijām, kā Savienības tiesību vispārīgajiem principiem.

„Dalībvalstu kopīgās konstitucionālās tradīcijas” ir jēdziens, kuru atzinusi un ilgāku laiku lietojusi Eiropas Kopienu Tiesa. Tiesa atsaucas uz jēdzienu it īpaši kā iedvesmas avotu saistībā ar cieņu pret pamattiesībām Kopienas tiesiskajā sistēmā.(1) Turklāt dalībvalstis atzina šo jēdzienu, kad tās nolēma to iekļaut Līgumā par Eiropas Savienību.

 
 

(1) Sk. citu starpā lēmumus:1970. gada 17. decembris, 11/70, Starptautiskā Tirdzniecības sabiedrība ar ierobežotu atbildību / Labības un lopbarības līdzekļu importa un krājumu vietas; 1974. gada 14. maijs, 4/73, Nold; 1979. gada 13. decembris, 44/79, Hauer; 1997. gada 18. decembris, C-309/96, Annibaldi; 2006. gada 27. jūnijs, C-540/03, Parlaments/ Padome un 2008. gada 3. septembris, Kadi / Padome un Komisija, C-402/05 P un C-415/05 P.

 

Jautājums Nr. 4 (Manuel Medina Ortega) (H-0885/08)
 Temats: Attālākie reģioni un plaša mēroga kaimiņattiecību politika
 

Ņemot vērā negatīvo ietekmi, kāda pašreizējai globālajai finanšu krīzei ir uz jaunattīstības valstīm, vai Padome neuzskata, ka pienācis laiks aktivizēt Komisijas iepriekšējos priekšlikumus par „plaša mēroga kaimiņattiecību” politikas īstenošanu no Eiropas Savienības attālākajiem reģioniem, lai veicinātu attīstību Āfrikas un Karību jūras baseina kaimiņvalstīs?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Tagad jau vairākus gadus, lai pielāgotos mūsu globalizētajai pasaulei, ES sadarbība attīstības jomā aizvien vairāk vērsta uz reģionālo integrāciju. Patiešām, viena un tā paša reģiona valstīm, vai nu tās pieder pie ĀKK valstu grupas, pie aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) vai pie attālākajiem reģioniem, bieži ir tās pašas iezīmes (vērtības vai trūkumi).

Saistībā ar to Komisija 2004. gada maijā sniedza ziņojumu, kurā bija globāla pieeja attālāko reģionu (AR) situācijas īpašajām iezīmēm ar mērķi noteikt pasākumus, kas vajadzīgi to attīstībai saskaņā ar to īpašajām vajadzībām(1). Padome izskatīja Komisijas paziņojumu.

Komisija 2007. gada septembrī Padomei un jo īpaši Eiropas Parlamentam sniedza pārskatu par šo stratēģiju un prognozēm nākotnei(2). Francijas, Čehijas un Zviedrijas prezidentūras savā 18 mēnešu programmā Padomei(3) plānoja turpināt darbu pie 2004. gada stratēģijas attālākiem reģioniem pilnīgas ieviešanas, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par šīs stratēģijas pārskatu un prognozēm. Maijā Briselē tika sarīkota iestāžu un partnerības konference par šīs stratēģijas nākotni.

Šo pārrunu rezultāti tikko publicēti jaunā Komisijas paziņojumā(4), kas datēts ar 2008. gada 17. oktobri: „Attālākie reģioni — Eiropas priekšrocība”. Tajā ieteikts attīstīt AR unikālās iezīmes un izmantot tos, lai palīdzētu risināt problēmas, ar kurām saskaras Eiropa un pasaule, piemēram, klimata pārmaiņas, migrācijas plūsmas un jūras resursu un lauksaimniecības produktu ilgtspējīga pārvaldība. Viena nodaļa faktiski veltīta reģionālās integrācijas nostiprināšanai, un tajā paziņots, ka teritoriālās sadarbības programmas 2007.–2013. gadam ar ERAF līdzfinansējumu piedāvā iespējas rīcības plāna izstrādāšanai plaša mēroga kaimiņattiecību politikai.

Nevajadzētu aizmirst, ka ES un ĀKK valstu sarunās panāktajos ekonomiskās partnerības nolīgumos (EPN) ir īpaši noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka šīs valstis tiek vairāk integrētas savos reģionos.

 
 

(1) dok. 10166/04 + ADD 1 un 2.
(2) dok. 14838/07 + ADD 1.
(3) dok. 11249/08.
(4) dok. 14620/08.

 

Jautājums Nr. 5 (Marie Panayotopoulos) (H-0888/08)
 Temats: Jauniešu līdzdalība izglītības programmu plānošanā un īstenošanā
 

Ko var darīt, lai atbalstītu jauniešu līdzdalību pilnā mērā migrantu izglītības programmu plānošanā un īstenošanā, un kā to var apvienot ar to izcelsmes valsts valodas un kultūras mācīšanos?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome ir centusies panākt jauniešu līdzdalību to valsts un Eiropas politikas virzienu formulēšanā un īstenošanā, kuri viņus tieši ietekmē.

Savā 2002. gada 27. jūnija rezolūcijā(1) par „Eiropas sadarbības struktūru jaunatnes jomā” Padome atzīmēja, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai politikas virzieni un ierosmes, kas ietekmē jauniešus, gan valstu, gan Eiropas līmenī ņemtu vērā to vajadzības, stāvokli, dzīves apstākļus un cerības. Tādēļ jaunatnes politikas galvenā iezīme ir regulāras apspriešanās ar viņiem gan valstu, gan ES līmenī, kad vien tiek izstrādāti un īstenoti politikas virzieni, kas viņus ietekmē. Tāpēc Eiropas sadarbības struktūrā jaunatnes jomā tika iekļauti praktiski instrumenti, lai atvieglotu jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, un arī regulārs dialogs ar jauniešiem.

Praksē tas nozīmē, ka iepriekš minētajā rezolūcijā Padome pieņēma četras tematiskas prioritātes sadarbībai ES līmenī, starp tām arī jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. Tādēļ dalībvalstis ir pieņēmušas kopējus mērķus par jaunatnes līdzdalību un informāciju un ir piekritušas regulāri atskaitīties Komisijai par šo mērķu īstenošanu.

Turklāt savā 2005. gada 15 novembra rezolūcijā(2) par „Eiropas Jaunatnes pakta īstenošanu un aktīvas pilsonības veicināšanu” Padome aicināja dalībvalstis un Komisiju sākt strukturētu dialogu ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī par politiskajiem pasākumiem, kas viņus ietekmē. Tādēļ visos līmeņos saskaņā ar ES politikas programmā noteikto laika grafiku tika radīti strukturēta dialoga un debašu forumi.

Noslēgumā savā 2006. gada 12. decembra rezolūcijā(3) par to „kā īstenot kopējos jaunatnes līdzdalības un informētības mērķus, lai veicinātu viņu kā Eiropas pilsoņu aktivitāti”, Padome apstiprināja kopējo mērķu piemērotību un derīgumu un ieskicēja rīcību ar mērķi mudināt jauniešus piedalīties sabiedriskajā dzīvē, uzsverot, ka šie mērķi paliek būtiski, lai attīstītu aktīvu pilsonību jauniešu vidū, jo īpaši tādu jauniešu vidū, kuriem ir mazāk iespēju.

Saistībā ar to Padome ierosināja, lai dalībvalstis skaidrāk definētu šķēršļus minēto grupu un nelabvēlīgākā stāvoklī esošo jauniešu līdzdalībai un veicinātu pasākumu un mehānismu ieviešanu, lai pārvarētu šos šķēršļus, jo īpaši ņemot vērā šo iedzīvotāju grupu nevienādību un prioritātes.

Padomes 2008. gada 22. maija rezolūcija par tādu jauniešu līdzdalību, kuriem ir mazāk iespēju, it īpaši aicināja Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar jaunatnes organizācijām nodrošināt visos līmeņos atvērtu un strukturētu dialogu vai sanāksmi ar visiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju.

Arī 2008. gada 3. jūlija Zaļā grāmata „Migrācija un mobilitāte — ES izglītības sistēmu problēmas un iespējas” un 2008. gada 18. septembra paziņojums „Daudzvalodība — Eiropas priekšrocība un kopīga apņemšanās” ir teksti, kuros Eiropas Komisija spēja uzsvērt migrantu valodu jautājuma svarīgumu.

Padomes 2008. gada 21. novembra rezolūcija par Eiropas stratēģiju, lai veicinātu daudzvalodību, jo īpaši aicināja dalībvalstis un Komisiju katrai savas kompetences jomā un pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu atbalstīt un izmantot migrantu valodu prasmes kā līdzekli, lai stiprinātu gan starpkultūru dialogu, gan ekonomisko konkurētspēju.

Saistībā ar Eiropas Starpkultūru dialoga gadu Marseļā no 5. līdz 9. jūlijam Padomes prezidentūra centās priekšplānā izvirzīt attiecības, kas izveidojušās starp jaunatni, izglītību un migrantu valodām. Dažos semināros tika akceptēts, ka ir svarīga publisko iestāžu un jaunatnes organizāciju partnerība to leģislatīvo tekstu radīšanā, kuri ietekmē jauniešus, jo īpaši attiecībā uz izglītību un valodu mācīšanos.

Konference „Jaunas perspektīvas starpkultūru dialogam Eiropā”, kas tika sarīkota 2008. gada 17.-19. novembrī Parīzē šajā pašā sakarā uzsvēra izglītības nozīmi starpkultūru dialogā un tās nozīmi sociālās kohēzijas veicināšanā un migrantu integrācijā.

2009. gadā tiks veikts novērtējums par Eiropas sadarbības vispārējo sistēmu jaunatnes jomā, kas neapšaubāmi sniegs lielisku iespēju pārbaudīt, kā jaunieši varētu aizvien nozīmīgāk un efektīvāk piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

Tā kā migrantu izcelsmes valstu valodas un kultūras mācīšanas īpašajam jautājumam ir tieša ietekme uz jauniešu dzīvi, pats par sevi saprotams, ka dalībvalstis ir mudinātas ieklausīties jauniešu viedokļos par šo jautājumu. Tomēr tas ietilpst dalībvalstu kompetences jomā, un tāpēc tas jāpārbauda valstu līmenī.

 
 

(1) OV C 168, 13.7.2002., 2. lpp.
(2) OV C 292, 24.11.2005., 5. lpp.
(3) OV C 297, 7.12.2006., 6. lpp.

 

Jautājums Nr. 7 (Seán Ó Neachtain) (H-0895/08)
 Temats: TAM nodrošināšana pašreizējās finanšu jukās
 

Ko Padome ir darījusi, lai aizsargātu jaunattīstības valstis pret globālo finanšu krīzi un nodrošinātu, ka spiedīgās iekšzemes ekonomiskās rūpes nenovērš no Tūkstošgades attīstības mērķu realizācijas?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Savā 2008. gada 7. novembra neformālajā sanāksmē Eiropas Savienības dalībvalstu valstu un valdību vadītāji uzsvēra, ka starptautiskās finanšu sistēmas nepieciešamā reforma jāiekļauj to problēmu kopumā, kurām Eiropas Savienība un dalībvalstis ir apņēmības pilnas stāties pretim un kurās jo īpaši ietilpst pārtikas nodrošinājums, klimata pārmaiņas un cīņa pret nabadzību. Viņi uzsvēra arī, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai jaunattīstības valstis būtu pilnībā iesaistītas šajā procesā.

Tādējādi Dohas starptautiskajā konferencē par attīstības finansēšanu, kas sarīkota no 29. novembra līdz 2. decembrim un kurā bija pārstāvētas vairāk nekā 90 valstis, Eiropas Savienība atbalstīja augsta līmeņa konferences organizēšanu par finanšu un pasaules krīzēm un to ietekmi uz attīstību. Apvienoto Nāciju Ģenerālās Asamblejas priekšsēdētājs līdz 2009. gada martam sniegs informāciju par šo konferenci, kura pievērsīsies starptautiskās finanšu struktūras jautājumiem. Plānots, ka tā notiks nākamajā rudenī.

Eiropas Savienība Dohā, pamatojoties uz Padomes 2008. gada 11. novembrī pieņemtajām pamatnostādnēm, atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos 2015. gadā veltīt palīdzībai attīstības jomā 0,7 % no NKI, kā arī to, ka ir jāņem vērā jaunās finanšu, ekonomiskās un ekoloģiskās problēmas.

Tā kā pašreizējai finanšu krīzei, iespējams, būs nozīmīga ietekme uz jaunattīstības valstu iedzīvotājiem un tautsaimniecībām, ES visu palīdzības sniedzēju uzmanību pievērsa nabadzīgāko un neaizsargātāko cilvēku situācijai un vajadzībām stingrā pārliecībā, ka Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) joprojām visos reģionos, starp tiem arī Āfrikā, var sasniegt pie nosacījuma, ka visi attīstības partneri veic nekavējošus, pienācīgi mērķorientētus pasākumus, lai paātrinātu progresu. Visu astoņu TAM sasniegšana ir kopēja atbildība — visiem partneriem jāpilda saistības, kuras tie uzņēmušies.

Pamatojoties uz Padomes 11. novembrī apstiprināto deklarāciju, ar kuru tā „apņēmusies strādāt ar saviem partneriem, lai pētītu jaunus veidus, kā atbalstīt ilgtspējīgas ekonomiskas, sociālās un vides attīstības finansēšanu, veicinot inovatīvu mehānismu īstenošanu, lai mobilizētu papildu resursus un padarītu politiku saskaņotāku”, Eiropas Savienība ir aicinājusi starptautisko sabiedrību veikt turpmākus soļus, lai ieviestu inovatīvu finansējumu, kas nodrošinātu ilgtspējīgu palīdzību attīstības jomā.

 

Jautājums Nr. 8 (Eoin Ryan) (H-0897/08)
 Temats: Narkotiku piedāvājums
 

Kādi ir Padomes nekavējošie plāni, lai īstenotu iniciatīvas ar mērķi samazināt narkotiku piedāvājumu un pieprasījumu ES teritorijā?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Saistībā ar ES Narkotiku apkarošanas stratēģiju (no 2005. līdz 2012. gadam)(1) un ņemot vērā to, ka pirmo no stratēģijas diviem rīcības plāniem (no 2005. līdz 2008. gadam(2)) ir pienācis laiks noslēgt, Padome pašlaik izskata otro jauno ES rīcības plānu narkotiku apkarošanai, kuru ierosināja Komisija(3) un kurš aptver Eiropas Savienības prioritātes cīņā pret narkotikām laika posmam no 2009. līdz 2012. gadam. Šis rīcības plāns ir dinamisks instruments, un tas tiks vērsts uz praktisku rezultātu sasniegšanu konkrētās prioritārajās jomās.

Šis otrais rīcības plāns(4) nodrošina pilnīgas, līdzsvarotas un vienotas pieejas sistēmu narkotiku apkarošanai, pievēršoties visiem ķēdes posmiem, no narkotiku ražošanas līdz narkomānu sociālajai rehabilitācijai. Šī plāna mērķis ir samazināt gan narkotiku piedāvājumu, gan pieprasījumu, izmantojot vairākus īpašus pasākumus, un paplašināt starptautisko sadarbību. Salīdzinājumā ar plānu laika posmam no 2005. līdz 2008. gadam tas ir koncentrētāks, un vairākas darbības ir mērķtiecīgākas.

No tā izriet, ka piedāvājuma pusē plāna mērķis ir uzlabot īstenošanas efektivitāti ES līmenī, lai kavētu narkotiku ražošanu un tirdzniecību, izmantojot uz izmeklēšanu pamatotu pieeju, kas pilnībā izmanto Eiropola un citu pastāvošo Eiropas līmeņa struktūru kapacitāti. Tajā iekļauti būtiski jauni virzieni, piemēram, alternatīva attīstība ražotājvalstīs, tiesiskās un policijas sadarbības stiprināšana un pat noziedznieku mantas identificēšana, konfiscēšana un sadalīšana.

Viena no plāna jaunām iezīmēm un tā stūrakmens ir „Eiropas Alianses narkotiku jomā” izveide, kuras mērķis ir mobilizēt pilsonisko sabiedrību un sabiedrisko sektoru par labu informētības kampaņai par narkotiku lietošanas riskiem.

Padome norāda arī, ka, lai apturētu narkotiku plūsmu uz ES no trešām valstīm un vienotos par saskaņotu pieeju, tā rīko regulārus vai ad hoc dialogus par šo jautājumu ar ražotājvalstīm un valstīm narkotiku maršrutos, starp tām arī ar Latīņamerikas, Karību jūras baseina un Andu valstīm, Afganistānu, Krieviju un Rietumbalkānu valstīm.

Turklāt savā 24. oktobra sanāksmē Padome koncentrējās konkrēti uz Rietumāfriku kā jaunu tranzītpunktu kokaīnam, kas nāk no Latīņamerikas(5).

Dalībvalstu, Komisijas, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra, Eiropola, Eurojust un Padomes ziņā ir īstenot rīcības plānu.

 
 

(1) dok. 15047/08, nav publicēts O.V.
(2) O.V. C 168, 8.7.2005.
(3) COM(2008), 567.
(4) Rīcības plāns laika posmam no 2009. līdz 2012. gadam jāpieņem CAG-RELEX 8-9/12/08
(5) Sk. secinājumus, dok. 14667/08, 16. lpp.

 

Jautājums Nr. 9 (Brian Crowley) (H-0899/08)
 Temats: Konflikts Sudānā
 

Vai Padome aktīvi atbalstīs ierosināto Ēģiptes plānu dialogam, lai atrastu risinājumu konfliktam Sudānā?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padomei nav zināms, ka Ēģipte ir ierosinājusi konkrētu plānu, lai mēģinātu atrisināt konfliktu Sudānā. Galvenā ĀVO/ANO starpnieka, Burkinafaso bijušā ārlietu ministra Djibril Bassolé vadībā politiskais process atsākts ar nepieredzētu ātrumu. Atbalstu šiem pūliņiem sniedz Katara, kuras iesaistīšanās līdztekus Bassolé kungam ir ļoti svarīga. Rodas arvien vairāk sakaru Dohā. Kataras pieeja, kas saskaņota ar AVO un ANO pieeju, atšķiras no Arābu līgas aicinājumiem ANO Drošības padomei pārtraukt Sudānas prezidenta lietas izmeklēšanu Starptautiskajā krimināltiesā.

Padome atbalsta Bassolé kunga starpniecību un Kataras pūliņus. Tā vispusīgi apspriežas ar abiem partneriem, izmantojot prezidentūru un Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sudānai. Reģionālajiem partneriem, it īpaši Ēģiptei, pilnībā jāpiedalās šajā procesā.

Padome apņēmīgi aicina Sudānas iestādes un dumpinieku kustības meklēt politisko risinājumu Dārfūras krīzei, ne tikai vardarbības izbeigšanai, jo tas ir vienīgais veids, kā radīt vidi, kas ir labvēlīga dialogam.

 

Jautājums Nr. 10 (Marian Harkin) (H-0901/08)
 Temats: Pārtikas marķēšana
 

Vai Padome uzskata, ka izcelsmes valsts (kur dzīvnieks ir nokauts) pieminēšana ir obligātā identifikācija, kas vajadzīga mājputnu produktiem, lai novērstu konkurences kropļojumus un nodrošinātu pilnīgu informāciju patērētāja izvēlei?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Ja mājputnu gaļa ir importēta no trešās valsts, regula, ar kuru īsteno regulu, ar kuru izveido lauksaimniecības tirgu kopējo organizāciju („Vienotās KTO” regula) nosaka, ka uz mājputnu nozares produktu iepakojuma vai etiķetes jānorāda izcelsmes valsts. Šī regula pieprasa arī, lai marķējums parāda citu informāciju papildus izcelsmes valstij (cenu, lopkautuves akreditācijas numuru utt.).

Attiecībā uz mājputnu gaļu, kas tiek pārdota Eiropas Savienībā, ir piemērojami Direktīvas 2000/13/EK noteikumi. Šajos noteikumos iekļauts pienākums uz marķējuma norādīt pārtikas vielu izcelsmes vietu, bet, ja tas netiktu darīts, patērētājs tiktu maldināts attiecībā uz pārtikas produkta reālo izcelsmes vietu.

Tomēr Padome ir gatava izskatīt iespēju ieviest lielāku skaidrību informācijā uz mājputnu produktu marķējuma un it īpaši izskatīt iespēju ieviest vienotu izcelsmes valsts marķējumu (identisku sistēmu importam un tirdzniecībai Kopienā) pie nosacījuma, ka Komisija par to iesniedz priekšlikumus.

 

Jautājums Nr. 11 (Claude Moraes) (H-0903/08)
 Temats: Turcijas pievienošanās ES
 

2005. gadā notika vienošanās par sarunu programmu par Turcijas dalību ES un tika paziņots, ka „sarunu kopējais mērķis ir pievienošanās”.

Vai Padome varētu apstiprināt savu atbalstu Turcijas mērķim kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti, ja Turcija izpildīs saistības, kas tai uzliktas saskaņā ar sarunu programmu?

Komisija pagājušajā mēnesī ziņoja, ka progress dažās galvenajās reformu jomās Turcijā bijis lēns. Tomēr vai Padomei ir plānojusi atvērt kādu no vēl atlikušajām acquis sadaļām pievienošanās sarunās ar Turciju vai atsākt iesaldētās sarunas iepriekš atvērtajās sadaļās?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Secinājumos, kurus tā pieņēma 2008. gada 8. decembrī, Padome norādīja, ka atjaunotā vienprātība par paplašināšanos, kuru apstiprināja 2006. gada 15.–16. decembra Eiropadome, paliek ES paplašināšanās stratēģijas pamats. Šī atjaunotā vienprātība pamatota uz saistību konsolidāciju, uz taisnīgiem un stingriem nosacījumiem, uz uzlabotu komunikāciju un uz spēju integrēt jaunas dalībvalstis.

Savos secinājumos Padome arī norādīja, ka sarunu temps joprojām ir atkarīgs it īpaši no Turcijas panākumiem prasību izpildē, to skaitā arī atvēršanas un pārtraukšanas kritēriju, kā arī sarunu programmā noteikto prasību izpildē, kuras konkrēti aptver partnerības īstenošanu dalībai ES un to saistību ievērošanu, kuras noteiktas asociācijas nolīgumā. Visbeidzot Padome norādīja, ka sadaļas, kurām tehniskā sagatavošanās ir pabeigta, tiks uz laiku atvērtas vai apturētas saskaņā ar noteiktajām procedūrām, saskaņā ar sarunu programmu un ievērojot 2006. gada 11. decembra Padomes prasības. Saistībā ar to Padome ar interesi gaida starpvaldību konferenci ar Turciju, kas ieplānota decembrī, kuras laikā jāreģistrē turpmākais progress sarunās. Jāatceras, ka kopš sākušās sarunas ar Turciju, atvērtas astoņas sadaļas, un progresa analīze (skrīnings) pabeigta divdesmit divām sadaļām.

Attiecībā uz sadaļām, kuras nevar atvērt saskaņā ar Padomes 2006. gada 11. decembra secinājumiem, Padome nožēlo, ka Turcijai līdz šim nav izdevies izpildīt saistības pilnīgā un nediskriminējošā veidā īstenot papildu protokolu pie asociācijas nolīguma un ka tā nav panākusi arī nekādu progresu savu attiecību normalizēšanā ar Kipras Republiku. Tagad mēs ļoti gaidām jaunus panākumus.

Visbeidzot es vēlos atkārtoti apstiprināt prezidentūras nodomu netaupīt pūles, lai atvērtu jaunas sadaļas sarunām ar Turciju starpvaldību konferences laikā, kas notiks decembrī.

 

Jautājums Nr. 12 (Gay Mitchell) (H-0906/08)
 Temats: Īslande
 

Īslandes uzņēmējdarbības lietu ministrs apgalvo, ka viņa valstij jāpārskata pieteikums dalībai Eiropas Savienībā un pievienošanās kopējai ES valūtai, kas turpmāk palīdzētu finanšu krīzēs.

Vai Padome, lūdzu, var komentēt, kā novērtēt Īslandes pieteikumu dalībai ES un kādus nosacījumus Padome izvirzīs tās dalībai? Vai Padome var arī paskaidrot, vai ES vēlēsies uzņemt Īslandi, kad valsts daudzus gadu ir bijusi atturīga pret dalību Eiropas Savienībā?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome nav izskatījusi jautājumu, kuru izvirzīja godājamais deputāts, jo Īslande nav iesniegusi pieteikumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Tomēr ES un Īslande jau sadarbojas vairākās jomās, it īpaši saistībā ar Eiropas Brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Attiecībā uz pievienošanās procedūru Līguma par ES 49. pants nosaka: „Jebkura Eiropas valsts, kas ievēro 2. pantā minētās vērtības un apņemas tās sekmēt, var lūgt, lai to uzņem par Savienības locekli. Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus informē par šo pieteikumu. Attiecīgā valsts savu iesniegumu adresē Padomei, kas pieņem lēmumu vienbalsīgi pēc apspriešanās ar Komisiju un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, kurš pieņem lēmumu ar visu tā locekļu balsu

vairākumu. Tiek ņemti vērā atbilstības nosacījumi, par ko vienojusies Eiropadome.

Uzņemšanas nosacījumus un šādas uzņemšanas izraisītās korekcijas Līgumos, kuri ir Savienības izveides pamatā, nosaka dalībvalstu nolīgums ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu. Šo nolīgumu iesniedz ratifikācijai saskaņā ar katras līgumslēdzējas valsts attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.”

Eiropadome 1993. gadā definēja „Kopenhāgenas” kritērijus, kas nosaka, ka „dalībai ir vajadzīgs, lai kandidātvalsts būtu panākusi to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un cieņu pret mazākumtautībām, un to aizsardzību, vajadzīga darbojošās tirgus ekonomikas esība, kā arī spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku iedarbību Savienībā. Dalības priekšnoteikums ir kandidātvalsts spēja uzņemties dalības pienākumus, tostarp ievērot politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķus.” Eiropadome arī noteica, ka „Savienības spēja uzņemt jaunas dalībvalstis, vienlaikus saglabājot Eiropas integrācijas jaudu, arī ir nozīmīgs apsvērums, kas ir gan Savienības, gan kandidātvalstu vispārējās interesēs”. Tā 2006. gada decembrī norādīja, ka „paplašināšanās stratēģija, kas balstīta uz konsolidāciju, nosacījumu izpildi un informēšanu, apvienojumā ar ES spēju integrēt jaunas dalībvalstis ir pamats atjaunotai vienprātībai par paplašināšanos”.

Kad Eiropas valsts iesniedz pieteikumu dalībai ES, vajadzības gadījumā Padome lūdz Eiropas Komisiju novērtēt kandidātvalsts spēju izpildīt nosacījumus dalībai un it īpaši ievērot ES pamatvērtības. Tieši uz šī pamata Padome, rīkojoties vienprātīgi, vispirms nolemj attiecīgajai valstij piešķirt kandidātvalsts statusu, tad atvērt oficiālās sarunas, ja prasītie nosacījumi ir izpildīti.

 

Jautājums Nr. 13 (Jim Higgins) (H-0908/08)
 Temats: Kongo Demokrātiskā Republika
 

Komisārs Michel 2008. gada jūnijā, atbildot uz jautājumu Komisijai (E-1793/08) par stāvokli Kongo Demokrātiskajā Republikā, norādīja, ka miera process risinās labi. Tomēr pēdējās starptautiskās ziņas starptautiskās sabiedrības uzmanību pievērsušas tam, ka ne viss Kongo Demokrātiskajā Republikā ir labs un ka miera process ir ticis iedragāts. Vai Padome ir nobažījusies par to, ka ES reaģē lēnāk nekā tas būtu vajadzīgs uz šīm problēmām, kuras attīstījušās mēnešu garumā, nevis vienkārši nokritušas no skaidrām debesīm?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Bernard Kouchner, darbodamies kā Padomes prezidentūras pārstāvis, 31. oktobrī un 1. novembrī devās uz Kongo Demokrātisko Republiku (KDR) un konkrēti uz Gomas pilsētu. Padome 10. novembrī apsprieda stāvokli KDR un pēc tam pieņēma jaunus secinājumus, kuros tā pauda dziļas bažas par augošo konfliktu Ziemeļkivu un tā izraisītajām sekām Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu iedzīvotājiem un reģionam kopumā. Reaģējot uz ārkārtas situāciju, Eiropas Savienība veica pasākumus, lai sniegtu humāno palīdzību iedzīvotājiem, kas cietuši konfliktā, ar papildu finansējumu vairāk nekā EUR 45 miljonu apmērā (dalībvalstis un Komisija). Turklāt Eiropas Savienība ir aktīvi izvērsusi intensīvu diplomātisko darbību politiska risinājuma meklēšanā, kas ir vienīgais veids, kā nodrošināt pastāvīgu atgriešanos pie stabilitātes reģionā. ES ir nolēmusi turpināt savus pūliņus šajā virzienā, it īpaši ar starptautiskā atbalsta centienu palīdzību. ES īpašais pārstāvis Lielo ezeru reģionā, vēstnieks R. van de Geer gandrīz visu laiku ir uz vietas un ir ļoti iesaistīts starptautiskā atbalsta darbā. Savā amatā viņš uztur ļoti ciešus sakarus ar ANO ģenerālsekretāra īpašo sūtni, bijušo Nigērijas prezidentu Obasanjo kungu. KĀDP un Padomes prezidentūras augstais pārstāvis regulāri sazinās ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, lai nodrošinātu piemērotu Eiropas atbalstu ANO darbam KDR.

 

Jautājums Nr. 14 (Mairead McGuinness) (H-0910/08)
 Temats: Tūrisms saistībā ar autovadītāju apliecībām
 

Tūrisms saistībā ar autovadītāju apliecībām un to viltošana joprojām ir reāla problēma ES.

Kāda pazīstama tīmekļa vietne lielās, ka tā var iegūt ES transportlīdzekļu vadītāja apliecību, izmantojot metodes, kuras tā atzīst par „negodīgām, bet ne nelikumīgām.” Tā nekaunīgi apgalvo, ka milzums šķēršļu —, piemēram, eksāmena nenokārtošana — „nav problēma”, lai iegūtu apliecību.

Vai Padome var apstiprināt, vai diskusijās rasta dalībvalstu piekrišana strādāt kopā, lai novērstu transportlīdzekļu vadītāja apliecību viltošanu un ar to saistīto tūrismu, un, ja tā, kādi ir konkrēti plāni?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome gribētu pievērst godājamā deputāta uzmanību Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Direktīvai 2006/126/EK par transportlīdzekļu vadītāja apliecībām(1), kura stāsies spēkā 2013. gada 19. janvārī. Šajā direktīvā ir noteikumi, kas vērsti pret viltošanu un pret praksi, kas pazīstama kā „tūrisms saistībā ar autovadītāju apliecībām”. Runājot par cīņu pret viltošanu, minētās direktīvas 1. un 3. pants un I pielikums nosaka vienota parauga Eiropas vadītāja apliecību plastmasas kartes veidā un pieprasa dalībvalstīm veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no vadītāju apliecību viltošanas, arī tāda parauga vadītāju apliecību viltošanas, kuras izsniegtas pirms iepriekš minētās direktīvas stāšanās spēkā.

Lai apkarotu „tūrismu saistībā ar autovadītāju apliecībām”, 7. pantā ieviests vadītāja apliecību maksimālais administratīvais derīguma termiņš 10 gadi (2.a punkts) un noteikts princips, ka vienam vadītājam var būt tikai viena vadītāja apliecība (5.a punkts). Dalībvalstīm ir pieprasīts ne tikai atteikties izsniegt vadītāja apliecību, ja tās atklāj, ka pieprasītājam jau ir vadītāja apliecība, bet arī atteikties izsniegt apliecību vai atzīt apliecības derīgumu personai, kuras vadītāja apliecībai ir bijis uzlikts ierobežojums vai tā tikusi apturēta vai anulēta citā dalībvalstī (11. panta 4. punkts). Lai atvieglinātu šī noteikuma piemērošanu, dalībvalstīm nepieciešams izmantot Eiropas Savienības vadītāju apliecību tīklu, kas satur nepieciešamo informāciju par vadītāja apliecību izsniegšanu, aizvietošanu, atjaunošanu un apmaiņu.

 
 

(1)OV L 403, 30.12.2006., 18. lpp.

 

Jautājums Nr. 15 (Avril Doyle) (H-0912/08)
 Temats: Bioloģiskā daudzveidība
 

Vai Padome, lūdzu, var dot jaunākos datus par pašreizējo stāvokli attiecībā uz 2010. gada mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu?

Kādi pūliņi pielikti Francijas prezidentūras un laikā un kas līdz šim sasniegts?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Saistībā ar ES visvērienīgāko mērķi ierobežot un samazināt bioloģiskās daudzveidības izzušanu savā teritorijā 2010. gadā(1) dalībvalstis un Komisija pieliek daudz pūļu, lai īstenotu daudz praktisko pasākumu, kas noteikti 2006. gada 25. maija otrajā ES rīcības plānā(2) par bioloģisko daudzveidību ar nosaukumu „Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un turpmāk”. Šī rīcības plāna mērķis cita starpā ir palielināt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu integrāciju Eiropas Savienības horizontālajā un nozaru politikā, piemēram, lauksaimniecības, mežsaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības politikā. No tā izriet, ka savos 2006. gada 18. decembra secinājumos(3) Padome lūdza dalībvalstīm un Komisijai divkāršot savus centienus, lai pilnībā īstenotu „Natura 2000” tīklu gan uz sauszemes, gan jūrā un garantētu tīkla efektīvu pārvaldību un atbilstošu finansējumu, kura mērķis ir nodrošināt bioloģisko daudzveidību dalībvalstu teritorijā, saglabājot dabiskos biotopus un savvaļas faunu un floru. Atmežošana un meža degradācija ir bioloģiskās daudzveidības izzušanas galvenie faktori. Padome 4. decembrī pieņēma secinājumus par Komisijas paziņojumu: „Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu”. Šajos secinājumos iekļauts mērķis līdz 2020. gadam divreiz samazināt tropu mežu izciršanu un līdz 2030. gadam to apturēt pilnībā. Saistībā ar to Padome tagad gaida, ka Komisija iesniegs savus priekšlikumus par „bioloģiskās daudzveidības paketi”, kuros jābūt iekļautam vidusposma ziņojumam par iepriekš minētā rīcības plāna īstenošanā panākto progresu.

Francijas prezidentūra pilnībā apņēmusies mobilizēt visas ES nostājas un darbības daudzos starptautiskos bioloģiskās daudzveidības aizsardzības forumos, it īpaši saistībā ar

-Nolīgumu par Āfrikas un Eirāzijas migrējošo ūdensputnu saglabāšanu, kura dalībnieki no 2008. gada 15. līdz 19. septembrim tikās ceturto reizi,

-Ramsāres Konvencijas dalībnieku 10. konferenci, kas bija sarīkota no 2008. gada 28. oktobra līdz 4. novembrim,

-sanāksmi par vienošanās memorandu par plēsīgo putnu saglabāšanu,

-Konvencijas par migrējošo sugu saglabāšanu dalībnieku sanāksmi, kas bija sarīkota Romā 2008. gada decembra sākumā.

ES ir arī apņēmusies pētīt starptautiska mehānisma izveidi, lai nodrošinātu objektīvas zinātniskas zināšanas par bioloģisko daudzveidību un definēt politiku par šo jautājumu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Vides programmu starpvaldību konferencē par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, kas bija sarīkota 2008. gada novembra vidū.

Visbeidzot, 2008. gada maijā Bonnā tika sarīkota Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) dalībnieku devītā sanāksme. Šī bija ārkārtējas steidzamības apstākļos rīkota sanāksme, lai starptautiskā līmenī izvērstu cīņu pret bioloģiskās daudzveidības noplicināšanu. Pateicoties ES dalībvalstu un daudzu partneru īpašajām saistībām, ir bijis iespējams mobilizēt nozīmīgus līdzekļus „LifeWeb” iniciatīvas programmā. Šie līdzekļi palīdzēs labāk aizsargāt savu faunu un floru un savas ekosistēmas valstīm, kas ir bagātas bioloģiskās daudzveidības ziņā, bet ekonomiski mazāk attīstītas.

 
 

(1) Formulējusi Eiropadome Gēteborgā 2001. gada 15. un 16. jūnijā, sk. prezidentūras secinājumus dok.  00/1/01 REV 1 718. lpp.
(2) Komisijas paziņojums COM(2006) 216. Pirmais plāns tika noteikts Komisijas paziņojumā COM(2001) 162 2001. gada 27. martā.
(3) dok. 16164/06.

 

Jautājums Nr. 16 (Dimitrios Papadimoulis) (H-0916/08)
 Temats: Stabilitātes pakta pārstrādāšana
 

Finanšu krīze skaidri parādījusi Stabilitātes pakta trūkumus ne tikai attiecībā uz ierobežojumiem, kurus tas uzliek, bet arī uz pienākumu sadalījumu atbilstošo iestāžu starpā (Eiropas Centrālās bankas, valdību un politisko iestāžu pienākumi).

Vai Padome uzskata, ka Stabilitātes paktu vajag pārstrādāt, it īpaši attiecībā uz pienākumu sadalījumu atbilstošo iestāžu starpā?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Protams, ka finanšu krīze ir pārbaudījums pārstrādātā Stabilitātes un izaugsmes pakta elastīgumam, kas tika ieviests, kad pakts 2005. gadā tika pārstrādāts. Kā jūs zināt, šī pārstrādāšana bija iecerēta tieši tādēļ, lai pielāgotu paktu dalībvalstu ekonomiskajām vajadzībām, ņemot vērā dalībvalstu ekonomisko situāciju atšķirības un ekonomiskās svārstības, kas varētu notikt.

Prezidentūra domā, ka finanšu krīzes dēļ paktā nav atklājušies trūkumi.

Savos 2008. gada 7. oktobra secinājumos par saskaņotu ES reakciju uz ekonomikas palēnināšanos Padome atkārtoti apstiprināja, ka „2005. gadā pārveidotais Stabilitātes un izaugsmes pakts ir adekvāta sistēma, un tas ir jāpiemēro pilnībā. Tajā ir elastīgums, kas ļauj fiskālajai politikai īstenot normālu stabilizācijas funkciju”(1). Savā ieguldījumā Eiropadomei par saskaņotu Eiropas reakciju uz izaugsmi un nodarbinātību 2.decembrī Padome norādīja, ka papildus monetārajai politikai un pasākumiem, kas jau veikti, lai stabilizētu finanšu nozari, ekonomikas stabilizēšanā nozīmīga vieta jāieņem budžeta politikai, izmantojot automātisku stabilizētāju pilnu komplektu un arī papildus budžeta un fiskālos pasākumus. Šai saskaņotajai reakcijai jābūt saskaņā ar publisko finanšu ilgtermiņa stabilitātes mērķi un saprātīgi jāizmanto elastīgums, ko piedāvā Stabilitātes un izaugsmes pakts.

 
 

(1) Sk. dok. 13927/08, 4. lpp.

 

Jautājums Nr. 17 (Josu Ortuondo Larrea) (H-0920/08)
 Temats: Ierosmes tautu un nacionālo identitāšu respektēšanai un aizsardzībai
 

ES Francijas prezidentūra beigsies 2008. gada beigās, un šo notikumu var iezīmēt tāda jautājuma izvirzīšanās, kas ir svarīgs tās Eiropas nākotnei, kuru mēs ceļam – proti, cieņa pret tautām šajā Eiropā.

Citēšu prezidenta N. Sarkozy 2007. gada 25. septembra runu ANO Ģenerālajā Asamblejā: „Pasaulē nebūs miera, ja starptautiskā sabiedrība piekāpsies tautu pašnoteikšanās tiesību vai cilvēktiesību jautājumā (...) Pasaulē nebūs miera bez cieņas pret daudzveidību, bez cieņas pret nacionālajām identitātēm (...) Uzticība savai ticībai, savai identitātei, savai valodai un kultūrai un veidam, kā cilvēks dzīvo, domā un tic, ir leģitīma un caurcaurēm humāna. Noliegt to ir veicināt pazemošanu.”

Šeit jāiekļauj tauta ar valodu un identitāti, kuru izskata par vienu no vecākajām Eiropā - Euskal Herria jeb Basku zemes tauta, kuras eksistenci Francijas valsts šodien pilnīgi noliedz.

Tā kā Francijas prezidentūra tuvojas beigām, vai Padome var izklāstīt, kādi pasākumi un ierosmes tiek pieņemtas, lai ievērotu un aizsargātu tautas un nacionālās identitātes, kas pastāv Eiropā, bet kurām nav pašām savas valsts?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Eiropas Savienības kompetencē nav īstenot iniciatīvas, kas prasa respektēt un aizsargāt tautas un nacionālās identitātes. Tā ir dalībvalstu kompetence.

Tomēr pievēršam godājamā deputāta uzmanību tam, ka Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā paziņots, ka Savienībai jārespektē dalībvalstu nacionālā identitāte.

Turklāt jāatgādina, ka reģionālo un vietējo kopienu intereses Eiropas Savienības līmenī ņem vērā Reģionu komiteja, kas līgumos noteiktos gadījumos apspriežas ar Padomi vai Komisiju.

Konkrētāk, attiecībā uz daudzveidību, it īpaši uz lingvistisko un kultūras daudzveidību, es godātajam deputātam norādītu uz rezolūciju par Eiropas daudzvalodības stratēģiju, ko Padome pieņēma 20. novembrī(1), kurā tā apstiprināja, ka lingvistiskā un kultūras daudzveidība ir eiropeiskās identitātes daļa un ka daudzvalodība ir arī īpaši svarīga saistībā ar kultūras daudzveidības veicināšanu. Es arī norādītu uz Padomes 21. maija secinājumiem(2), kuros prioritāte piešķirta visu pilsoņu aktīvas līdzdalības kultūras dzīvē veicināšanai un viņu piekļuves kultūrai un kultūras mantojumam veicināšanai visā to daudzveidībā.

 
 

(1) Dok. 15368/08, 19.–24. lpp.
(2) Padomes seciājumi par starpkultūru kompetencēm, Dok. 9849/08 14.–18. lpp.

 

Jautājums Nr. 18 (Frank Vanhecke) (H-0921/08)
 Temats: Attiecības starp ES un Jordāniju
 

Zināms, ka Jordānija vēlas ierosināt lietu pret dāņu karikatūristu, desmit dāņu žurnālistiem un Nīderlandes parlamenta deputātu Geert Wilders, apsūdzot viņus „zaimošanā, islāma un musulmaņu jūtu nicināšanā un neslavas celšanā pret pravieti Muhamedu”. Jordānija pat ir lūgusi Interpolam aizturēt šos cilvēkus un nodot viņus Jordānijas tiesai.

ES un Jordānijas Asociācijas nolīguma, kas parakstīts 1997. gada 24. novembrī un stājās spēkā 2002. gada 1. maijā, 2. pants nosaka, ka demokrātijas principu un cilvēku pamattiesību ievērošana ir nolīguma „būtisks nosacījums”. Var veikt „piemērotus pasākumus”, ja nolīgums tiek pārkāpts.

Vai tas ir 2. panta „būtiskā nosacījuma” klauzulas pārkāpums? Ja tā, kādus pasākumus veiks Padome saskaņā ar šo nolīgumu?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome zina plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju par to, ka 2008. gada 21. aprīlī Jordānijas ģenerālprokurors Hassan Abdullat kungs ierosināja lietu pret vienpadsmit dāņu pilsoņiem un vienu Nīderlandes pilsoni, apsūdzot viņus zaimošanā un sabiedriskās kārtības apdraudēšanā.

Vārda brīvība ir viena no visu Eiropas Savienības dalībvalstu pamattiesībām. Kā godājamais deputāts zina un saskaņā ar starptautiskajiem likumiem, šāda brīvība ietver pienākumus un konkrētas atbildības. Tas nozīmē, ka pie noteiktos apstākļos vārda brīvības ierobežojumus var pieļaut ar likumu un ka var paredzēt sodu, ja šādi ierobežojumi tiek pārkāpti.

Tāpēc tā ir katras sabiedrības atbildība noteikt, kādi ir vārda brīvības pieņemamie ierobežojumi saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Saskaņā ar Cilvēktiesību aizsardzības konvenciju Eiropas Savienības dalībvalstis tiešām atzīst, ka vārda brīvība var tikt pakļauta „konkrētām formalitātēm, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas noteikti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā”, jo īpaši „citu reputācijas vai tiesību aizsardzībai”. Citām valstīm ir vēl ierobežojošāka pieeja, izstrādājot preses kodeksus, kas aizliedz dažādus izturēšanās veidus, jo īpaši reliģiju vai to simbolu nomelnošanu.

Tāpēc lietas būtība ir noteikt, vai reliģiju vai to simbolu nomelnošanas aizliegums atbilst vispārējām cilvēktiesībām. ES dalībvalstis neuzskata, ka tā ir: mums cilvēktiesības nav paredzētas, lai aizsargātu reliģijas vai to simbolus, bet gan, lai aizsargātu vīriešus un sievietes visā pasaulē. Mēs ievērojam starptautisko tiesību noteikumu burtu attiecībā uz cilvēktiesībām.

Tomēr reliģiju nomelnošana dažās valstīs tiek uztverta kā neiecietības akts, kas uzbrūk ne tikai ticībai, bet netieši — ticīgajiem. Turklāt, kā šajā gadījumā, reliģiju nomelnošana var izraisīt sabiedriskās kārtības traucējumus. Sabiedriskās kārtības uzturēšana ir viens no pieņemtajiem vārda brīvības ierobežojumiem starptautiskajos standartos.

Kā jūs būsiet secinājuši, notiek dzīvas debates par vārda brīvības īstenošanas ierobežojumiem, atsaucoties uz cilvēktiesībām gan kā šādas brīvības garantiju, gan iemeslu, lai to vēl vairāk ierobežotu. Es varu jums garantēt, ka ES dalībvalstis pieliek daudz pūļu, lai uzturētu dialogu ar ikvienu par šo svarīgo jautājumu ne tikai starptautiskajos forumos, bet arī diskusijās par cilvēktiesībām, ko ES rīko ar trešām valstīm, kurās tā aizstāv savu nostāju. Šī pieeja ir visefektīvākais veids, kā darīt zināmus ES viedokļus, un kultūras aspekts šajās debatēs ir īpaši jūtīgs jautājums visiem iesaistītajiem dalībniekiem.

Padome uzskata, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, un tāpēc tā turpinās aktīvi veicināt dialogu un sapratni, iecietību un savstarpēju cieņu cilvēktiesību piemērošanā, izmantojot visus esošos mehānismus, jo īpaši tos, kas noteikti ES un Jordānijas nolīgumos. Saistībā ar to ES un Jordānijas Asociācijas padomes pēdējā 2008. gada 10. novembra sanāksmē ES atkal atgādinājusi Jordānijas iestādēm par mūsu saistībām ievērot cilvēktiesības un demokrātijas pamatprincipus.

Padome, protams, turpinās stingri uzraudzīt situāciju.

 

Jautājums Nr. 19 (Justas Vincas Paleckis) (H-0931/08)
 Temats: Naftas nodokļu ierobežošana
 

Tagad, kad naftas cenas ir kritušās, nobriedis laiks pārskatīt Francijas prezidentūras agrākos priekšlikumus par naftas nodokļu ierobežošanu visā ES un/vai daļas valsts ieņēmumu no pievienotās vērtības nodokļa naftas produktiem izmantošanu, lai radītu fondu, kas palīdzētu tiem, kurus tas skar. Mudinājums dalībvalstīm veidot naftas rezerves, ko Komisija ierosināja Otrajā stratēģiskajā enerģētikas pārskatā, saskan ar prezidentūras priekšlikumiem. Vai šī pakete ar vērtīgajiem priekšlikumiem mūsu pilsoņiem pazudīs vai tiks atbalstīta, pirms Čehija pārņem stafeti?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Šobrīd Padome nav saņēmusi Komisijas priekšlikumu, lai ieviestu naftas nodokļa maksimālo apmēru vai izveidotu fondu, kas palīdzētu patērētājiem.

Padome uzskata, ka naftas rezervju izveidošana ir viens no pasākumiem, kas varētu palīdzēt gan kontrolēt enerģijas cenas, gan garantēt enerģētisko drošību. Godājamais deputāts zinās, ka kopš 1968. gada Padomei izveidota obligāta ārkārtas naftas rezervju veidošanas sistēma, pieņemot Direktīvu 68/414/EEK par naftas rezervēm (kodificēta un atcelta ar Direktīvu 2006/67/EK(1)). Saskaņošanas mehānisms, kas tajā iekļauts, labi strādā mazsvarīgu pārrāvumu gadījumā, jo īpaši reaģējot uz Starptautiskās Enerģijas Aģentūras (IEA) saskaņotām kopējām darbībām.

Padome arī atzinīgi vērtē to, ka Komisija nesen tai iesniedza savu otro enerģētikas politikas stratēģisko analīzi,(2) kurā cita starpā iekļauts priekšlikums Direktīvas par naftas rezervēm pārskatīšanai ar konkrētu mērķi, proti, pastiprināt atbilstību IEA sistēmai, palielināt uzticamību naftas rezervēm un to pārredzamību, kā arī katru nedēļu publiskot rezervju apjomu. Tas atbilst 2007. gada marta Eiropadomes secinājumiem, kura savā rīcības plānā „Enerģētikas politika Eiropai”(3) uzsvēra naftas produktu datu palielinātas pārredzamības nozīmi un ES naftas piegādes infrastruktūru un naftas glabāšanas mehānismu pārskatīšanu, lai papildinātu IEA paredzēto krīzes mehānismu, jo īpaši attiecībā uz pieejamību krīzes gadījumā. Padome cer uz auglīgām darba attiecībām ar Eiropas Parlamentu, lai tā varētu panākt strauju progresu šajā svarīgajā jautājumā.

Runājot vispārīgāk par enerģētikas politikas otro stratēģisko analīzi, Padome par to debatēja savā 8. decembra sanāksmē, īpašu uzmanību veltot energoapgādes nodrošināšanai, un tā turpinās darbu nākamajos sešos mēnešos.

 
 

(1) Padomes Direktīva 2006/67/EK, kas dalībvalstīm obligāti liek uzturēt obligātus jēlnaftas un/vai naftas produktu rezervju apjomus (OV L 217, 8.8.2006.)
(2) Dok. 15944/08.
(3)2007. gada 8. un 9. marta Eiropadomes secinājumi, dok. 224/1/07 REV 1, Pielikums, 16.–23. lpp.

 

Jautājums Nr. 20 (Jacek Protasiewicz) (H-0936/08)
 Temats: Panākumi sarunās ar Baltkrievijas iestādēm saistībā ar kriminālkodeksa iespējamo ļaunprātīgo izmantošanu pret politisko un pilsonisko darbību
 

Paturot prātā Aleksandr Lukashenka kunga paziņojumu intervijā Wall Street Journal, ka viņš ir gatavs atbrīvot visus politiskos cietumniekus;

Ņemot vērā to, ka Alyaksandr Barazenka kungs tiek turēts apcietinājumā, gaidot tiesu par piedalīšanos janvāra demonstrācijā, neraugoties uz viņa brīvprātīgo ierašanos Minskas pilsētas policijas nodaļā 27. oktobrī uz nopratināšanu, un viņam nav atļauts atbildēt tiesā, neatrodoties apcietinājumā, kas būtu ierasta prakse demokrātiskās valstīs;

Ņemot vērā līdzīgus gadījumus, kā arī spriedumus par ierobežotu brīvību, kas uzlikti citiem opozīcijas aktīvistiem Baltkrievijā;

Vai Padomei zināma šī situācija? Vai Padome jau ir aicinājusi Baltkrievijas iestādes nekavējoties atbrīvot Barazenka kungu un pārskatīt līdzīgus gadījumus? Ja nē, vai Padome iekļaus šo jautājumu sarunās ar Baltkrievijas valdības pārstāvjiem?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome tika informēta par A. Barazenka situāciju. Prezidentūra 24. novembrī jau izvirzīja šo jautājumu Baltkrievijas iestādēm. Padome turpinās pieprasīt šīs personas atbrīvošanu, kontaktējoties ar Baltkrievijas amatpersonām.

Padome sistemātiski nosodījusi cilvēku apcietināšanu politisku iemeslu dēļ. Padomes 13. oktobra secinājumos noteikts arī, ka Eiropas Savienības pakāpeniska attiecību atjaunošana ar Baltkrieviju ir atkarīga no tā, vai valstī būs panākumi demokratizācijas, cilvēktiesību ievērošanas, pamatbrīvību un tiesiskuma jomā.

 

Jautājums Nr. 21 (Catherine Stihler) (H-0940/08)
 Temats: Reimatiskās slimības
 

Ņemot vērā sekmīgo rakstisko paziņojumu (P6_TA(2008)0262) par reimatiskajām slimībām, vai Padome var sniegt Parlamentam jaunāko informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai palīdzētu tiem, kas ES cieš no reimatiskajām slimībām?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome ir pienācīgi ņēmusi vērā rakstisko paziņojumu par reimatiskajām slimībām, kuru 2008. gada 5. jūnijā sniedza Eiropas Parlaments.

Saistībā ar sabiedrības novecošanos un ņemot vērā, ka par 70 gadiem vecāku cilvēku vairākumam ir hroniski vai atkārtojošies reimatiski simptomi, 18 mēnešu programmā Francijas, Čehijas un Zviedrijas prezidentūrām uzsvērts atbalsts visām iniciatīvām, kuru mērķis ir radīt sociālo vidi, kurā gados vecākos cilvēkus ievēro un izturas pret viņiem ar cieņu. Viņiem jābūt iespējai dzīvot veselīgu, aktīvu un neatkarīgu dzīvi, jāieņem sava vieta sabiedrībā un jābauda labāka dzīves kvalitāte. Kad viņiem vajadzīga aprūpe, viņiem jāsaņem augstas kvalitātes aprūpe ar cieņu. Profilaktiskie pasākumi veselības jomā ir svarīgi, lai saglabātu pilsoņu veselību un izvairītos no izdevumu palielināšanās veselības aprūpē nākotnē.

Kopienas darbībai sabiedrības veselības jomā pilnībā jāievēro dalībvalstu atbildība attiecībā uz veselības pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizāciju un sniegšanu. Padome jau pieņēmusi secinājumus par aptaukošanos, uzturu un fiziskajām aktivitātēm, kas ir ļoti svarīgi faktori reimatisko slimību profilaksē.

Padomes 2008. gada 10. jūnija secinājumos tika izveidots mehānisms Padomes un Komisijas sadarbībai, lai īstenotu ES veselības stratēģiju. Pirmā izvēlētā darbības joma ir kvalitātes veicināšana veselības pakalpojumos, kas dos arī labumu cilvēkiem, kuriem ir muskuloskeletālas problēmas un kuriem vajadzīga medicīniska aprūpe.

Attiecībā uz Kopienas stratēģijas izveidi, lai cīnītos pret reimatiskajām slimībām, vai stratēģiju, lai uzlabotu piekļuvi informācijai un šo slimību medicīnisko aprūpi, vai Padomes ieteikumu par šo patoloģiju agrīnu diagnostiku un ārstēšanu Padome no Komisijas nav saņēmusi nekādas iniciatīvas par šiem jautājumiem.

 

Jautājums Nr. 22 (Georgios Toussas) (H-0945/08)
 Temats: Nepieļaujamais embargo, ko Turcija uzlikusi Kipras Republikai
 

Turcijas valdība izaicinoši turpina liegt pieeju savai gaisa telpai, lidostām un ostām ne tikai Kiprā reģistrētiem kuģiem un gaisakuģiem, bet arī tiem, kuri attiecīgajā gadījumā iepriekš izmantojuši Kipras ostas vai lidostas. Padomes lēmums iesaldēt attiecīgās Turcijas pievienošanās sarunu sadaļas līdz šim izrādījies nepietiekams, jo Turcijas iestādes demonstratīvi atsakās kaut ko darīt šā jautājuma risināšanā, kā apstiprinājies Eiropas Parlamenta Transporta komitejas delegācijas vizītē Kiprā. Šo nepieļaujamo embargo, ko uzlikusi Turcija, atklāti izaicinot starptautiskās tiesības, sarežģī tas, ka Turcija turpina militāri okupēt pusi no Kipras Republikas teritorijas.

Kādus pasākumus paredz Padome, lai nodrošinātu, ka Turcija ievēro savas starptautiskās saistības un starptautiskos likumus, un garantētu šī pret Kipras Republiku vērstā nepieļaujamā embargo atcelšanu?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

ES nostāja asociācijas nolīguma papildu protokola jautājumā ir skaidra. Pilnīga un nediskriminējoša protokola izpilde ir Turcijas līgumsaistība, un tā obligāti jāievēro. Šī nostāja, kas parādās pievienošanās sarunās un pārskatītajā Pievienošanās partnerībā, ko pieņēma Padome, kā arī Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu 2005. gada 21. septembra paziņojumā, tika atgādināta Turcijai vairākos gadījumos, jo īpaši politiskā dialoga laikā, kuru ES uztur ar Turcijas iestādēm.

Atsaucoties uz saviem 2007. gada 10. decembra secinājumiem, savos 2008. gada 8. decembra secinājumos par paplašināšanos Padome pauda nožēlu, ka Turcija līdz šim nav izpildījusi savas saistības pilnībā un nediskriminējošā veidā īstenot asociācijas nolīguma papildu protokolu un ka tā nav pavirzījusies uz priekšu savu attiecību normalizēšanā ar Kipras Republiku.

Tāpēc saskaņā ar saviem 2006. gada 11. decembra secinājumiem Padome atkārtoja, ka tā turpinās stingri uzraudzīt un pārbaudīt, kā virzās darbs jautājumos, kas iekļauti Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu 2005. gada 21. septembra deklarācijā.

Visbeidzot Padome paziņoja, ka gaida šo problēmu atrisinājumu.

 

Jautājums Nr. 23 (Jean-Pierre Audy) (H-0946/08)
 Temats: Padomes atbilde uz Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2007. finanšu gadā
 

Savā gada pārskatā par budžeta izpildi 2007. finanšu gadā Eiropas Revīzijas palāta pievērš uzmanību daudzām kļūdām, kas rodas no pasākumu kopīgas pārvaldības ar dalībvalstīm šādās politikas jomās: lauksaimniecība, kohēzija, izpēte, enerģētika, transports, ārējā palīdzība, attīstība, paplašināšanās, izglītība un pilsonība. Vai Padome kā budžeta un politiska iestāde, kurai prasa dot atzinumu kā daļu no budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras, varētu izklāstīt savus uzskatus par daudzajām kļūdām saistībā ar kopīgo pārvaldību iepriekš minētajās jomās un par to, ka daudzas dalībvalstis nav izdevušas savas deklarācijas? Vai Padome varētu paust savu viedokli par Eiropas Revīzijas palātas konstatēto sakarību starp noteikumu sarežģītību un atklāto kļūdu skaitu un par vēlamību vēl vairāk vienkāršot Eiropas noteikumus, kuru piemērošanu bieži grūtāku padara papildu noteikumi dalībvalstīs?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Revīzijas palātas priekšsēdētājs Vítor Caldeira kungs Ecofin 2. decembra Padomi iepazīstināja ar Palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2007. finanšu gadā.

Šis pārskats joprojām jāizskata Padomes kompetentajām struktūrām, lai sagatavotu ieteikumu Eiropas Parlamentam atbrīvot Komisiju no atbildības par 2007. finanšu gada budžeta izpildi. Padomei jāpieņem šis ieteikums savā 10. februāra sesijā.

Es gribētu norādīt, ka Padome vislielāko uzmanību piešķir Kopienas finanšu saprātīgai finanšu pārvaldībai. Saistībā ar to Revīzijas palātas gada pārskats ir ļoti svarīgs instruments.

Padome ir pienācīgi ņēmusi vērā visas godājamā deputāta paustās bažas un noteikti izskatīs tās, kad tā sagatavos savu ieteikumu atbrīvot Komisiju no atbildības par 2007. finanšu gada budžeta izpildi.

Saistībā ar to es vēlos apstiprināt, ka Padomes ieteikumu Eiropas Parlamentam Padomes priekšsēdētājs iesniegs Budžeta kontroles komitejas 2009. gada februāra sanāksmē un ka šajā laikā noteikti varēs notikt visaptveroša viedokļu apmaiņa par dažādajiem jautājumiem, kas varētu rasties.

 

Jautājums Nr. 25 (Konstantinos Droutsas) (H-0949/08)
 Temats: Izraēliešu noziegumu turpināšanās pret palestīniešiem
 

Izraēla 5. novembrī Austrumjeruzalemē sagrāva piecas palestīniešu mājas, jo atbilstoši Izraēlas iestāžu teiktajam tās tikušas uzceltas bez atļaujas. Izraēlas cilvēktiesību organizācija B'Tselem ziņo, ka kopš 2004. gada Izraēlas iestādes Austrumjeruzalemē sagrāvušas 350 palestīniešu mājas.

Tajā pašā laikā turpinās noziedzīgais Izraēlas embargo pret palestīniešu tautu, tūkstošiem palestīniešu, starp tiem arī bērnu, nogalināšana un nelikumīgi aresti. Ziņo, ka Izraēlas okupācijas spēki arestē caurmērā 700 bērnu gadā.

Šīs Izraēlas okupācijas spēku darbības ir palestīniešu pamattiesību brutāls pārkāpums un starptautisko tiesību kliedzošs pārkāpums.

Vai Padome nosoda Izraēlas okupācijas armijas noziedzīgās darbības pret palestīniešu tautu?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome pievienojas dažādajām bažām, kuras pauda godājamais Eiropas Parlamenta deputāts.

Padome norāda, ka tā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) 2008. gada 8. decembra sanāksmes secinājumos atkārtoti paudusi atbalstu Anapolisas konferencē atsāktā Izraēlas un Palestīnas miera procesa principiem. Saistībā ar šo gadījumu tā aicināja puses ievērot saistības, kuras tās uzņēmās saskaņā ar ceļu karti, un īstenot ievērojams pārmaiņas uz vietām, lai reģionā sekmētu mieru.

Padome uzskata, ka pastāvīgā kolonizācija ir viens no galvenajiem šķēršļiem mieram un apdraud nākotnes Palestīniešu valsts dzīvotspēju. Tā pieprasa Izraēlas iestādēm ievērot starptautiskās tiesības un izbeigt kolonizācijas darbības, arī tās, kas saistītas ar „dabisko izaugsmi”, arī Austrumjeruzalemē. Padome 10. novembrī pauda dziļas bažas par palestīniešu māju nojaukšanu Austrumjeruzalemē. Šī nostāja paziņota Izraēlas iestādēm dažādos līmeņos. Eiropas Savienības Padomes prezidentūra 5. decembrī atzinīgi vērtēja Izraēlas valdības lēmumu evakuēt palestīniešu māju, kuru ar spēku bija ieņēmuši izraēliešu kolonisti. Padome aicina Izraēlu veikt citas darbības, lai stiprinātu uzsākto diplomātisko procesu.

Padome ir dziļi nobažījusies par pārvietošanās brīvības un ceļošanas ierobežojumiem, kurus Izraēla uzlikusi Rietumkrastā un Gazā. Eiropas Savienības Padomes prezidentūra 14. novembrī pauda dziļas bažas par pēdējo Gazas blokādi, kas ir nelikumīga saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un pieprasīja Izraēlas iestādēm nekavējoties atvērt robežpārejas punktus, lai padarītu iespējamu humānās palīdzības ienākšanu. Līdztekus tam Padome aicina nekavējoties izbeigt Izraēlas apšaudi ar raķetēm no Gazas joslas.

Visbeidzot Padome norāda, ka Eiropas Savienība vislielāko nozīmi piešķir cilvēktiesību ievērošanai palestīniešu teritorijās. Izraēlas cietumos turēto palestīniešu ieslodzīto atbrīvošana ir izšķirošs solis savstarpējas uzticēšanās klimata atjaunošanā, kas ir būtisks faktors turpmāko miera sarunu panākumiem. Padome aicina Izraēlas iestādes atbrīvot vairāk aizturēto palestīniešu.

Jautājumi par ieslodzītajiem un kolonistu veikto vardarbību pret palestīniešiem ir izvirzīti politiskajos dialogos starp ES un Izraēlu. Cilvēktiesību apakškomiteju izveide, iesaistot ES un Izraēlu, no vienas puses, un ES un Palestīniešu pašpārvaldi, no otras puses, demonstrē ES ieinteresētību cilvēktiesībās reģionā.

 

Jautājums Nr. 26 (Hans-Peter Martin) (H-0956/08)
 Temats: Padomes sagatavošanas struktūras un COREPER
 

Vai Padome nepateiks, vai rūpniecības vai uzņēmēju pārstāvjiem arī atļauts apmeklēt Padomes sagatavošanas struktūru un COREPER sanāksmes?

Ja tā ir, kuri rūpniecības un uzņēmēju pārstāvji apmeklē šādas sanāksmes un cik bieži?

Ja nē, kādas institucionālas iespējas rūpniecības un uzņēmēju pārstāvjiem vēl pastāv, lai tiktos ar sagatavošanas struktūru un COREPER amatpersonām un citām Padomes amatpersonām? Kur un cik bieži notiek šādas sanāksmes?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Saskaņā ar EK līguma 203. pantu tikai dalībvalstu valdību pārstāvji var piedalīties Padomes sanāksmēs. Ņemot vērā nozīmi, kāda tai piešķirta līgumos, arī Komisija apmeklē šīs sanāksmes. Visbeidzot, dažos īpašos gadījumos līgumi pieļauj arī citu struktūru, piemēram, Eiropas Centrālās bankas pārstāvju, klātbūtni. Šis noteikums attiecas mutatis mutandis uz visu Padomes sagatavošanas struktūru un jo īpaši uz COREPER sanāksmēm. No tā izriet, ka rūpniecības vai uzņēmēju pārstāvji tāpēc nedrīkst apmeklēt šīs sanāksmes.

Var notikt kontakti ar sociālajiem partneriem, arī kontakti augstākajā līmenī, piemēram, trīspusējā sociālajā samitā, kura pēdējā sanāksmes notika 2008. gada 15. oktobrī, vai Makroekonomikas dialogā, kura sanāksmes notiek divreiz gadā un kuru apmeklē Padomes prezidentūra, Eiropas darba devēju un arodbiedrību apvienību priekšsēdētāji, Eiropas Centrālās bankas prezidents un divi komisāri. Turklāt Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas pārstāvji regulāri tiekas ar sociālo partneru pārstāvjiem. Jāpiemin arī regulāras prezidentūras, sociālo partneru un NVO „sociālās platformas” dalībnieku tikšanās, kur notiek neformāla diskusija par Nodarbinātības un sociālās politikas padomes darba kārtībā esošajiem jautājumiem.

Turklāt tikpat vēlami ir arī kontakti, bet neformālā režīmā, ar rūpniecības un uzņēmēju pārstāvjiem.

 

Jautājums Nr. 27 Catherine Guy-Quint (H-0958/08)
 Temats: Pagrimuma apturēšana aitkopības un kazkopības sektorā Eiropā
 

Pēdējo desmit gadu laikā aitkopības sektors ir smagi cietis sakarā ar vairākām krīzēm, kas ietekmēja lopkopības nozari. To apliecina divi statistikas rādītāji: no 2000. līdz 2006. gadam sīko atgremotāju kopējais skaits ES kopumā ir samazinājies par 7,6 % un, ja netiks veikti nekādi pasākumi, līdz 2015. gadam aitu un kazu gaļas ražošana var sarukt pat par 25 %. Tieši tāpēc es nolēmu ierosināt divus grozījumus 2009. gada vispārējā budžetā iekļautajās budžeta pozīcijās attiecībā uz piemaksām par aitām un kazām un papildu piemaksām aitu vai kazu gaļas ražotājiem mazāk labvēlīgos apvidos vai kalnu rajonos (palielinot tās attiecīgi par 20 miljoniem un 15 miljoniem eiro). Padome, balsojot par 2009. gada budžeta projektu otrajā lasījumā, nolēma noraidīt manu priekšlikumu. Vai Padome varētu publiski paziņot, kādu iemeslu dēļ tā noraidīja manu priekšlikumu laikā, kad šķiet iespējams apspriest izmaiņas visos tiesību aktos (attiecībā uz PVN, Stabilitātes paktu, finanšu plāna pārskatīšanu u.c.), lai tikai glābtu bankas?

 
 

Jautājums Nr. 30 Michel Teychenné (H-0963/08)
 Temats: Budžets: atbalsts aitkopības un kazkopības sektoram
 

Aitkopības un kazkopības sektoram draud vēl nepieredzēta krīze, ko vēl vairāk saasinās katarālā drudža epizootija. Šī nozare sniedz ievērojumu ieguldījumu zemes izmantošanā un plānošanā, it īpaši visproblemātiskākajās teritorijās. Tādēļ Eiropas Parlaments oktobra sesijā apstiprināja pirmajā lasījumā divus Catherine Guy-Quint ierosinātos grozījumus 2009. gada vispārējā budžetā, palielinot atbalstu šim sektoram par 35 miljoniem eiro. Tomēr par spīti steidzamajai situācijai un Eiropas Parlamenta apņēmībai saskaņošanas gaitā ministri piektdien, 2008. gada 21. novembrī, noraidīja šos grozījumus. Michel Barnier ir paziņojis, ka sāks īstenot plānu Francijas lauksaimniecības nozares glābšanai. Vai jūs nesaredzat pretrunu apstāklī, ka Eiropas līmenī šāds atbalsts netiks saņemts? Citiem vārdiem, kad runām beidzot sekos darbi?

 
  
 

(FR) Pirmām kārtām es vēlētos uzsvērt, ka Padome novērtē lauksaimniecības nozares būtisko nozīmi Eiropas tautsaimniecībā un uzskata par svarīgiem ar to saistītos jautājumus, it sevišķi tiešās subsīdijas lauksaimniekiem, jo īpaši aitkopības un kazkopības sektorā.

Šajā kontekstā es gribētu norādīt, ka Padomes sanāksmēs 29.-30. septembrī un 27.-28. oktobrī prezidentūra un daudzi Padomes locekļi pievērsa Padomes un Komisijas uzmanību politikai, kas jāīsteno saistībā ar infekciozo katarālo drudzi un jo īpaši vakcinācijas stratēģiju.

Eiropas Savienības 2009. gada budžeta projekta otrajā lasījumā Padome uzskatīja, ka attiecībā uz “Dabas resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu” (finanšu shēmas 2. pozīcija) Komisijas aprēķinātās summas provizoriskajā budžeta projektā pēc grozījumiem, kas tika izdarīti ar grozījumu vēstulēm Nr. 1/2009 un Nr. 2/2009, ir atbilstošas šīm vajadzībām, ņemot vērā tirgus situāciju attiecīgajā periodā.

Es varu vienīgi atkārtoti apliecināt, ka Padome nevilcināsies ar vislielāko uzmanību izskatīt jebkurus priekšlikumus, ko Komisija varētu izteikt šajā jautājumā.

 

Jautājums Nr. 28 Pedro Guerreiro (H-0959/08)
 Temats: Ražošanas un nodarbinātības aizsardzība tekstilpreču un apģērbu ražošanas nozarē dažādās ES dalībvalstīs
 

Vai pēc atbildes uz jautājumu H-0865/08(1)par kopīgās uzraudzības sistēmas (iespējamu) izbeigšanu attiecībā uz konkrētu kategoriju tekstilizstrādājumu un apģērbu eksportu no Ķīnas uz dažādām ES dalībvalstīm 2008. gada 31. decembrī un ņemot vērā to, ka arvien vairāk uzņēmumu izbeidz vai pārvieto ražošanu (it īpaši Portugālē), izraisot bezdarbu un sociālu krīzi, Padome var pateikt, vai kāda no dalībvalstīm ir izteikusi Komisijai ierosinājumu vai lūgumu turpināt divkāršas uzraudzības mehānisma piemērošanu arī pēc 2008. gada 31. decembra vai pieņemt kādus citus pasākumus šajā sakarā? Ja tā, vai Padome var nosaukt šīs dalībvalstis un paskaidrot, kādus pasākumus katra no tām ierosina. Vai kāda dalībvalsts ir iebildusi pret šādu pasākumu pieņemšanu un, ja šādi iebildumi ir izteikti, kāds ir to pamatojums katrā no gadījumiem?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome nav saņēmusi no Komisijas atbildi šajā jautājumā, tādēļ tas netika apspriests. Starp citu, atbildes, kas tika sniegtas uz jautājumiem H-0781/08 un H-0865/08, joprojām ir pilnīgā spēkā. It īpaši tas attiecas uz darbu, ko paveica Padomes kompetenta sagatavošanas iestāde, 133. panta Tekstilpreču komiteja. Šī komiteja vairākkārt apsprieda minēto jautājumu. Attiecībā uz komitejas locekļu dažādajām nostājām, Padomei nav pienākuma tās publiskot vai izpaust pamatojumus vai argumentus, kas tika izmantoti šajās debatēs.

 
 

(1) 2008. gada 18. novembra rakstiska atbilde.

 

Jautājums Nr. 29 Laima Liucija Andrikienė (H-0961/08)
 Temats: ES un Ķīnas attiecību perspektīvas
 

Ķīnas valdība ir atlikusi ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmi, pārmetot Francijas prezidentūrai tikšanos ar Tibetas garīgo līderi Dalailamu. Kā Padome vērtē pašreizējo situāciju ES un Ķīnas attiecībās? Kādas ir šo attiecību nākotnes perspektīvas? Kā Padome vērtē Eiropas Parlamenta darbību un pienesumu saistībā ar ES un Ķīnas attiecībām?

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Eiropas Savienība nožēlo Ķīnas lēmumu atlikt augstākā līmeņa sanāksmi ar Eiropas Savienību, tāpēc ka daži Eiropas līderi ir tikušies vai tiksies ar Dailalamu, un norāda, ka Ķīnai jāuzņemas atbildība par savu rīcību.

Neskatoties uz šādu iepriekš nepieredzētu rīcību, Eiropas Savienība joprojām uzskata Ķīnu par nozīmīgu partneri ekonomiskajā un komerciālajā sadarbībā, kā arī svarīgos starptautiskos jautājumos. ES plāno arī turpmāk veicināt stratēģiskās partnerattiecības ar Ķīnu, it īpaši laikā, kad sakarā ar ekonomisko un finanšu situāciju pasaulē būtu vēlama ļoti cieša sadarbība starp Eiropu un Ķīnu. Regulāri kontakti ar Ķīnas iestādēm tiks turpināti, īstenojot abu pušu uzsākto dialogu dažādos jautājumos. Eiropas Savienība jo īpaši vēlas risināt sarunas par partnerības un sadarbības nolīgumu un paredz, ka tiks parakstīti arī tie sadarbības nolīgumi un projekti, par kuriem jau ir panākta vienošanās ar Ķīnas iestādēm.

Eiropas Parlaments ar savu daudzo komiteju starpniecību sniedz ieguldījumu Eiropas Savienības ārpolitikā kopumā un konkrēti politikā, kas attiecas uz Ķīnu.

 

Jautājums Nr. 31 Silvia-Adriana Ţicău (H-0965/08)
 Temats: Autopārvadājumu politikai piešķirtā nozīme
 

Joprojām runājot par Padomei 2008. gada 15. jūlijā uzdoto jautājumu un neskatoties uz Padomes pārstāvja apgalvojumiem 2008. gada 23. septembra plenārsēdē, ka Padomes nostāja tiks iesniegta Parlamentam septembrī, es tagad informēju Padomi, ka šāds dokuments līdz šim vēl nav saņemts. Tā kā regulas par pieeju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai jaunajai redakcijai jāstājas spēkā 2009. gada 1. jūnijā un saskaņā ar šo regulu dalībvalstīm līdz 2012. gada 1. janvārim jānodrošina valsts elektronisko reģistru savstarpēju savienošanu, vai Padome var pateikt, kāda prioritātes pakāpe ir piešķirta autopārvadājumu tiesību aktu kopumam turpmākajos piecos mēnešos, un izskaidrot piedāvāto laika grafiku, lai jaunās regulas ar grozījumiem varētu pieņemt līdz 2009. gada 1. jūnijam.

 
  
 

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Slovēnijas prezidentūras laikā Padome 2008. gada jūnijā panāca politisku vienošanos par autopārvadājumu tiesību aktu kopumu, ko veido trīs tiesību akti, kas regulē attiecīgi pieeju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai (2007/0098 (COD)), piekļuvi kravu autopārvadājumu tirgum (2007/0099 (COD)) un piekļuvi autobusu pasažieru pārvadājumu tirgum (2007/0097 (COD)). Padome šobrīd izstrādā kopēju nostāju katrā no šiem jautājumiem, kas tiks iesniegta Eiropas Parlamentam 2009. gada janvārī. Nākamā prezidentūra, Čehija, ir cieši apņēmusies sākt neformālas sarunas ar dažādiem ziņotājiem, lai izskatītu iespējas, kā panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu pēc iespējas ātrāk. Šajā sakarā vēlamies pievērst godājamās deputātes uzmanību faktam, ka līdz pat 2008. gada oktobra beigām Komisija nebija nosūtījusi iepriekš minēto tiesību aktu projektus bulgāru un rumāņu valodās, tādēļ nebija iespējams turpināt sagatavošanas procedūru.

 

JAUTĀJUMI KOMISIJAI
Jautājums Nr. 38 Marco Cappato (H-0919/08)
 Temats: Valsts karogi un Eiropas Savienības karogs nākamajās Olimpiskajās spēlēs
 

Radikālā apvienība “Esperanto”, kas ietilpst Nevardarbīgajā radikālajā partijā, ir uzsākusi kampaņu starp valstu olimpiskajām komitejām, lai panāktu, ka katra no dalībvalstīm, kas piedalīsies nākamajās Olimpiskajās spēlēs, pārstāvētu ne tikai sevi, bet arī Eiropas Savienību. Katram sportistam būs divi karodziņi – viņa pārstāvētās valsts karogs un Eiropas Savienības karogs, un medaļu tabulās tiks norādīts arī tas, cik medaļu kopumā iegūts zem Eiropas Savienības karoga.

Vai Komisija atbalsta šo iniciatīvu?

 
  
 

(EN) Komisija ļoti labi apzinās sporta būtisko nozīmi un tā potenciālu piederības sajūtas radīšanā. Tomēr, kā norādīts Baltajā grāmatā par sportu, sporta un sacensību rīkošana valsts līmenī ir vēsturisks un kultūras pamats Eiropas pieejai sportam, un tas atbilst Eiropas pilsoņu vēlmēm. Ir jāatbalsta valstsvienības, jo tām ir liela nozīme ne tikai identitātes, bet arī solidaritātes nodrošināšanai tautas sportā.

Par sportu ir atbildīgas vai nu valsts iestādes, vai sporta organizācijas, vai arī abas šīs grupas kopā. Šajā kontekstā jāatceras, ka ideja par Eiropas Savienības karogu izvietošanu uz sportistu tērpiem jau tika izvirzīta Adonino ziņojumā “Pilsoņu Eiropa”(1).

Lēmumu par to, vai publicēt Olimpisko spēļu rezultātus un kādā veidā to darīt, jāpieņem organizatoriem, ņemot vērā to, ka atlases sistēma dažās disciplīnās ļauj Eiropas Savienībai sūtīt uz Olimpiskajām spēlēm lielāku skaitu sportistu (27 komandas), kas palielina tās iespējas iegūt medaļas salīdzinājumā ar citiem dalībniekiem. Tādēļ Komisija uzsver, ka dalībvalstis piedalās Olimpiskajās spēlēs kā nacionālas valstis, un atgādina, ka ES moto ir "Vienota daudzveidībā".(2)

Tādēļ godājamais deputāts sapratīs, ka Komisija nevar atbalstīt ierosinājumus veikt kopēju uzskaiti par medaļām, kas iegūtas zem Eiropas Savienības karoga. Attiecībā uz divu karogu lietošanu nākamajās Olimpiskajās spēlēs, Komisija, lai gan tai noteikti nav iebildumu pret šāda vienotības simbola demonstrēšanu, tomēr vēlas pilnībā ievērot sporta autonomiju un dalībvalstu primāro atbildību par sporta politiku. Tomēr Komisija varētu atbalstīt šo iniciatīvu, ja tās īstenošana būtu pilnībā saskaņota ar kompetentajām iestādēm.

 
 

(1) COM (88) 331 galīgā redakcija, 1988. gada 24. jūnijs
(2) http://europa.eu/abc/symbols/motto/index_en.htm

 

Jautājums Nr. 42 Gay Mitchell (H-0907/08)
 Temats: Budžeta deficīts
 

Šobrīd Īrijas budžeta deficīts ir apmēram 5 %. Tas ievērojami pārsniedz Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto 3 % budžeta deficīta limitu un ir pietiekams, lai uzsāktu brīdinājuma procedūru par ārkārtas situāciju.

Intervijā kādai Īrijas avīzei komisārs J. Almunia paziņoja, ka “Stabilitātes un izaugsmes pakts nav paredzēts soda naudu iekasēšanai. Tā mērķis nav izteikt pārmetumus dalībvalstīm. Dažos gadījumos tas ļauj izmantot citu dalībvalstu spiedienu, lai ar Eiropas dimensijas un daudzpusējas uzraudzības sistēmas palīdzību mēģinātu piespiest valdības īstenot politiku”.

Vai Komisija var pateikt, kādu vienošanos tā ir panākusi ar Īrijas valdību attiecībā uz esošo budžeta deficīta situāciju?

 
  
 

(EN) Saskaņā ar atjaunināto stabilitātes programmu 2008. gadam, ko Īrijas iestādes iesniedza 14. oktobrī, vispārējās valdības budžeta deficīts Īrijā 2008. gadā tiek prognozēts 5,5 % apmērā no IKP salīdzinājumā ar iepriekšējā programmas atjauninājumā plānoto deficītu 0,9 % apmērā no IKP.

Komisija piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru saskaņā ar Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Kad valsts budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP, Komisijai jāsagatavo ziņojums saskaņā ar Līguma 104. panta 3. punktu. Ja atsauces vērtība ir pārsniegta, Padome pēc Komisijas ieteikuma pieņem oficiālu lēmumu, ka konkrētajā valstī pastāv pārmērīgs budžeta deficīts (104. panta 6. punkts), izņemot gadījumus, kad atsauces vērtība ir tikusi pārsniegta tikai izņēmuma kārtā un uz laiku, un attiecīgais rādītājs joprojām ir tuvu limitam (104. panta 2. punkts).

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru būtu jāuzlūko kā dalībvalstu savstarpēju atbalstu nolūkā pārvarēt esošās grūtības un nodrošināt valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību.

 

Jautājums Nr. 43 Dimitrios Papadimoulis (H-0917/08)
 Temats: Eiro zonas dalībvalstu maksātspēja
 

Pašreizējās finanšu krīzes laikā daudzām dalībvalstīm rodas grūtības ar valsts parāda apkalpošanu, jo valsts obligāciju ienesīguma starpība (spread) ir pasliktinājusies, liekot strauji palielināties aizņēmumu izmaksām.

Ņemot vērā to, ka dažas dalībvalstis, piemēram, Grieķija, jau daudzus gadus cenšas ievērojami samazināt savu valsts parādu, kādā mērā ekonomiskā krīze ietekmē Grieķijas maksātspēju, kā arī eiro zonas dalībvalstu maksātspēju kopumā? Kādas ir Grieķijas un eiro zonas dalībvalstu aizņēmumu procentu likmes? Ņemot par pamatu Vācijas desmit gadu valsts obligācijas, kāda ir Grieķijas un eiro zonas dalībvalstu valsts obligāciju ienesīguma starpība?

 
  
 

(EN) Satricinājumi finanšu tirgū ir likuši tā dalībniekiem kļūt daudz piesardzīgākiem, un šādas rīcības dēļ ir pieaugušas valsts parāda apkalpošanas izmaksas valstīm, kurās jau iepriekš bija vērojams augsts deficīta un parāda līmenis.

Dažās valstīs, tai skaitā konkrēti Grieķijā, kārtējo maksājumu konta nelīdzsvarotība var vēl vairāk pastiprināt nelabvēlīgo viedokli par šo valstu spēju sekmīgi cīnīties ar ekonomiskās lejupslīdes negatīvajām sekām ilgākā termiņā.

Grieķijas valsts obligāciju ienesīguma starpība 2008. gada 6. novembrī salīdzinājumā ar 2007. gada 6. novembri bija palielinājusies par 120 procentpunktiem (no 31 līdz 151 procentpunktam), ja par salīdzināšanas kritēriju izmantojam Vācijas valsts obligācijas ar tādu pašu dzēšanas termiņu. Tas ir viens no visstraujākajiem pieaugumiem 27 ES dalībvalstīs, jo Grieķiju apsteidz vienīgi Ungārija (+262 procentpunkti), Rumānija (+194), Latvija (+182) un Polija (+145), un ievērojami augstāks nekā citās eiro zonas valstīs (otrais straujākais pieaugums eiro zonas valstīs bija par 75 procentpunktiem Itālijā, un Beļģija sekoja ar pieaugumu par 64 procentpunktiem). Lai gan iepriekš minētajās valstīs šie procesi bija īpaši izteikti, tajā pašā laikā palielinājums skāra arī 27 ES dalībvalstis kopumā (vidēji +67,7 procentpunkti) un eiro zonas valstis (+46 pocentpunkti). (Datu avots: Eurostat)

 

Jautājums Nr. 46 Claude Moraes (H-0904/08)
 Temats: Komisijas Eiropas veselības stratēģija un vecāki cilvēki
 

Komisijas Eiropas veselības stratēģijas pirmais mērķis ir “Veicināt labu veselību novecojošā Eiropā”. Lai gan es atzinīgi vērtēju Komisijas rīcību, stingri iekļaujot savā veselības programmā novecošanas jautājumus, tomēr šajā jomā trūkst konkrētu priekšlikumu un pasākumu. Piemēram, 10.-11. decembrī sarīkotā Atvērtā veselības foruma programma pievēršas tikai jauniešiem un vecāki cilvēki tajā nav pieminēti.

Vai Komisija šajā kontekstā varētu sniegt informāciju par konkrētiem politikas pasākumiem un iniciatīvām, ko tā plāno veikt, lai sekmētu vecāku cilvēku veselīgāku un ilgāku mūžu Eiropā, izmantojot esošos ES instrumentus, piemēram, atvērtās koordinācijas metodi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā?

Ko tieši Komisija plāno veikt, lai pamudinātu dalībvalstis kā vienu no mērķa grupām iekļaut savos veselības profilakses un veicināšanas pasākumos vecākus cilvēkus, un vai Komisija plāno izstrādāt Eiropas stratēģiju par veselīgu novecošanu, kas aptvertu visas paaudzes?

 
  
 

(EN) Labas veselības veicināšana novecojošā sabiedrībā patiešām ir viens no galvenajiem mērķiem, kas norādīti ES Veselības stratēģijā 2008.-2013. gadam un Veselības programmā.

Veselības stratēģijā paredzēti pasākumi vecāku cilvēku veselības uzlabošanai, tai skaitā pamatnostādnes vēža apkarošanai un neirodeģeneratīvo slimību izpēte. Šajā kontekstā Komisija plāno, piemēram, nākamajā gadā ierosināt Kopienas iniciatīvu, kas palīdzētu risināt ar Alcheimera slimību saistītās problēmas.

Komisija arī centīsies nodrošināt dažādu politikas iniciatīvu īstenošanu, lai sekmētu veselīgu novecošanu, un palīdzētu veselības aprūpes sistēmām pielāgoties novecojošo iedzīvotāju vajadzībām.

Turklāt Komisija veicina labas prakses apmaiņu šajā jomā. Piemēram, Veselības programmas ietvaros nesen tika finansēts projekts, kura gaitā tika sagatavoti ieteikumi par veselīgas novecošanas politiku.

Taču veselīgas novecošanas veicināšana nenozīmē vienīgi veciem cilvēkiem paredzētus pasākumus. Daudzas hroniskās slimības, no kurām cieš vecāki cilvēki, var novērst, ja cilvēki ievērotu veselīgāku dzīvesveidu, kamēr viņi vēl ir jauni. Tieši tāpēc stratēģija atbalsta veselības profilaksi un veicināšanu visa mūža garumā, un iniciatīvas attiecas uz visu vecumu cilvēkiem, tai skaitā jauniešiem. Starp Komisijas pasākumiem šajā jomā var minēt Eiropas Rīcības programmu sabalansēta uztura veicināšanai un stratēģijas attiecībā uz alkohola lietošanu un uzturu.

Komisija arī atbalsta dalībvalstu centienus veicināt veselīgu novecošanu. Runājot par atvērtās koordinācijas metodi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā, Komisija ir ļoti ieinteresēta saņemt no dalībvalstīm priekšlikumus par iniciatīvām veselības veicināšanai un slimību profilaksei, kas būtu vērstas uz vecāko iedzīvotāju daļu.

Visbeidzot, Komisija šobrīd apsver iespējamās iniciatīvas īstenošanai nākotnē, lai turpinātu veicināt veselīgu novecošanu.

 

Jautājums Nr. 47 Jim Higgins (H-0909/08)
 Temats: Garīgā veselība
 

Vai Komisija varētu pateikt, vai tā ir apmierināta ar pašreizējo situāciju garīgās veselības aprūpē dalībvalstīs un šādu pakalpojumu sniegšanai atvēlēto līdzekļu apjomu, un vai to satrauc tas, ka garīgās veselības aprūpei piešķirtais finansējums joprojām ir nepietiekams un nespēj nodrošināt vajadzīgās palīdzības sniegšanu pacientiem? Vai reģionu atšķirības šādu pakalpojumu sniegšanā nerada Komisijai īpašas bažas?

 
  
 

Par medicīnas pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un īstenošanu atbild dalībvalstis.

Komisija atzīst nepieciešamību uzlabot garīgās veselības aprūpes sistēmas. ES dalībvalstis piekrita šim viedoklim un apstiprināja to 2005. gadā, pieņemot Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto Eiropas garīgās veselības deklarāciju. Pa šo laiku vairākas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai pārskatītu savas stratēģijas garīgās veselības aprūpei vai izstrādātu jaunas stratēģijas.

Saskaņā ar 2008. gada jūnijā pieņemto Eiropas paktu par garīgo veselību un labklājību palīdzības sniegšana dalībvalstīm, lai tās varētu uzlabot savas garīgās veselības aprūpes sistēmas, īstenojot apmaiņu un sadarbību ES līmenī un par pamatu ņemot apzināto labo praksi, ir viena no prioritātēm.

Papildus garīgās veselības paktā minētajiem pasākumiem dalībvalstis var izmantot esošos ES instrumentus. Piemēram, tās var veikt pasākumus, lai uzlabotu personāla apmācību vai novērstu reģionu atšķirības garīgās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, izmantojot savas struktūrfondu programmas.

 

Jautājums Nr. 48 Avril Doyle (H-0913/08)
 Temats: Pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē
 

Priekšlikums direktīvai par pacienta tiesībām pārrobežu veselības aprūpē [Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē 2008/0142(COD)] paredz izveidot veselības tehnoloģijas novērtējuma iestāžu tīklu. Šādas iestādes, piemēram, Veselības informācijas un kvalitātes iestāde (HIQA) Īrijā un Valsts veselības un klīniskās izcilības institūts (NICE) Apvienotajā Karalistē, sniedz ieteikumus par to, kādām ārstēšanas metodēm būtu vai nebūtu jābūt pieejamām pacientiem.

Līdz šim šiem pārbaudes procesiem bieži trūka caurredzamības, tie prasīja daudz laika un nebija nepārprotami orientēti uz pacientu vajadzībām. Nesen NICE vadītājam bija publiski jāatvainojas par kavējumiem jaunas ārstēšanas metodes pārbaudīšanā.

Vai Komisija piekrīt, ka direktīvai, kuras nosaukumā ir minētas “pacientu tiesības”, būtu jānodrošina pacientu līdzdalība šajās pārbaudes procedūrās?

 
  
 

(EN) Priekšlikums direktīvai par pacientu tiesībām saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi ir izstrādāts ar mērķi izveidot pastāvīgu tīklu, kurā būtu apvienotas par veselības tehnoloģijas novērtēšanu atbildīgās valsts iestādes vai struktūras, lai atbalstītu sadarbību un informācijas, zināšanu, izmantoto metožu un labākās prakses apmaiņu starp 27 dalībvalstīm.

Šo noteikumu mērķis nav saskaņot valstu lēmumu pieņemšanas procesus attiecībā uz veselības tehnoloģiju novērtēšanu, tādēļ tie neparedz pacientu piedalīšanos pārbaudes procedūrās. Šo jautājumu varētu apspriest, kad tiks pieņemti pasākumi attiecīgo noteikumu īstenošanai. Tomēr jāatzīmē, ka ierosinātās direktīvas 17. pantā noteikts, ka minēto tīklu veidos par veselības tehnoloģijas novērtēšanu atbildīgās iestādes vai struktūras, ko būs izraudzījušās Dalībvalstis.

 

Jautājums Nr. 49 Bart Staes (H-0915/08)
 Temats: Pārrobežu veselības aprūpe
 

Komisijas priekšlikumā (COM(2008)0414) pacienta tiesībām saņemt pārrobežu veselības aprūpi ir pievērsta lielāka uzmanība nekā dalībvalsts tiesībām finansēt un kontrolēt pašai savu veselības aprūpes sistēmu. Tas var pastiprināt spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu, jo īpaši valstīs, kurās ierodas liels skaits pacientu. Turklāt jau pastāv Regula (EEK) Nr. 1408/71(1), kas koordinē sociālās nodrošināšanas sistēmas un kurā ir ietverti nosacījumi par izdevumu atlīdzināšanu, iepriekšējām atļaujām u.c.

Kādas garantijas Komisija ir sagatavojusi, lai pasargātu pašas dalībvalsts veselības aprūpes sistēmu no nevajadzīga spiediena, un kā Komisija plāno izskaidrot pacientiem situāciju, kurā jaunā direktīva darbosies līdztekus Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālās nodrošināšanas sistēmām?

 
  
 

(EN) Attiecībā uz jautājumu par to, kā priekšlikums direktīvai par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē(2) ietekmēs dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas, ietekmes novērtējums liecina, ka papildu izdevumi par ārstēšanu, kas radīsies sakarā ar attiecīgajiem priekšlikumiem, diez vai apdraudēs veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju vai plānošanu kopumā.

To var izskaidrot ar to, ka saskaņā ar ierosināto direktīvu pilsoņiem pienākas atlīdzība tikai par tiem veselības aprūpes izdevumiem, par ko tiem pienākas atlīdzība pašu valstī, tātad dalībvalstīm jāmaksā tikai par to veselības aprūpi, par ko tām būtu jāmaksā jebkurā gadījumā. Saskaņā ar ietekmes novērtējumu papildu izdevumi par ārstēšanu veidos tikai nelielu daļu no kopējiem izdevumiem veselības jomā, bet ieguvumu no šī priekšlikuma būs daudz vairāk.

Ja arī īstermiņā pārrobežu veselības aprūpē būtu neparedzēts pacientu pieplūdums, kas radītu nopietnu problēmu, piemēram, plānojot vietējos veselības aprūpes resursus, priekšlikums ļauj dalībvalstīm noteikt vajadzīgos ierobežojumus, lai aizsargātu valsts kopējo sistēmu, piemēram, ieviešot sistēmu iepriekšēju atļauju izsniegšanai tiem pacientiem, kas vēlas saņemt pārrobežu stacionāro aprūpi atbilstoši direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, kuri atspoguļo Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru.

Turklāt ilgtermiņā pievienotā vērtība, ko nodrošina Eiropas mēroga sadarbība tādos jautājumos kā Eiropas references centru tīkli, jaunu medicīnas tehnoloģiju novērtējumu apmaiņa, informācijas un saziņas tehnoloģijas izmantošana, lai sniegtu efektīvāku veselības aprūpi (“e-veselība”), palīdzēs uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti kopumā gan tiem pacientiem, kuri pārvietojas, gan tiem, kuri ārstējas pašu valstī.

Attiecībā uz jautājumu par šī priekšlikuma saistību ar sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas esošo regulējumu un jo īpaši Regulu (EK) Nr. 1408/71(3), sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas esošais regulējums turpinās darboties līdztekus ierosinātajai direktīvai, ievērojot visus vispārējos principus, kas ir sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas pamatā.

Regulu (EK) Nr. 1408/71 paredz, ka gadījumā, ja pacienta mītnes valstī nevar bez nevajadzīgas kavēšanās nodrošināt viņa stāvoklim atbilstošu aprūpi, tad pacients saņem atļauju doties uz ārzemēm, un visus papildu izdevumus saistībā ar ārstēšanu sedz no valsts līdzekļiem. Ja ir ievēroti Regulas (EK) Nr. 1408/71 22. panta 2. punktā minētie nosacījumi, šī atļauja ir jādod un jāpiešķir pabalsti saskaņā ar minēto regulu. Ierosinātā direktīva nepārprotami atzīst šos noteikumus, tādēļ Regula (EK) Nr. 1408/71 arī turpmāk darbosies kā vispārējs instruments un “drošības tīkls”, lai nodrošinātu to, ka pacientiem, kuriem saprātīgā termiņā nav pieejama veselības aprūpe pašu valstī, tiek dota atļauja saņemt šādu veselības aprūpi citā dalībvalstī.

Ierosinātā direktīva sniedz papildu iespējas saņemt pārrobežu veselības aprūpi, reaģējot uz pašu pilsoņu ierosinātajām lietām, kas nonāca EK Tiesas judikatūrā. Ir svarīgi uzsvērt, ka šajā judikatūrā noteiktās tiesības neaizstāj tiesības, ko paredz valstu regulējums vai Regula (EK) Nr. 1408/71, bet tās ir papildu tiesības, ko pilsoņi var īstenot pēc izvēles. Tādējādi tās nodrošinās dažādu veselības aprūpes piedāvājumu labāku pieejamību visiem ES.

 
 

(1) OV L 149, 5.7.1971, 2. lpp.
(2) COM(2008)414.
(3) Regula (EK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, OV L 149, 5.7.1971.

 

Jautājums Nr. 50 John Bowis (H-0924/08)
 Temats: Tabakas kontrole
 

Vai Komisija var pateikt, kuras dalībvalstis vēl nav ratificējušas PVO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli un vēl nav izstrādājušas politiku smēķēšanas aizliegšanai sabiedriskās vietās un darbavietās?

 
  
 

(EN) Šobrīd visas dalībvalstis, izņemot Čehijas Republiku, ir ratificējušas Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Pamatkonvenciju par tabakas kontroli.

Saskaņā ar Konvenciju tās dalībniekiem ir juridisks pienākums pieņemt un ieviest efektīvus pasākumus, lai pasargātu cilvēkus no sekundārajiem tabakas dūmiem darbavietu iekštelpās, sabiedriskajās vietās un sabiedriskajā transportā.

Patlaban visās dalībvalstīs ir ieviests kāds regulējums, kura mērķis ir ierobežot pakļautību sekundāro tabakas dūmu iedarbībai, taču šo noteikumu apjoms un raksturs ir ļoti atšķirīgs.

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju nedaudz vairāk kā trešdaļā dalībvalstu ir nodrošināta efektīva aizsardzība pret tabakas dūmiem visās darbavietu iekštelpās un sabiedriskajās vietās, kā to prasa PVO konvencija.

Pilnīgu smēķēšanas aizliegumu slēgtās sabiedriskajās vietās un darbavietu telpās pagaidām ir ieviesušas Īrija un Apvienotā Karaliste.

Itālija, Malta, Zviedrija, Latvija, Somija, Slovēnija, Francija un Nīderlande ir ieviesušas tiesību aktus, kas paredz no tabakas dūmiem brīvu vidi, atļaujot ierīkotas īpašas norobežotas telpas smēķēšanai.

Tomēr vairāk nekā pusē dalībvalstu pilsoņi un strādājošie nav pilnībā pasargāti no tabakas dūmiem darba vietu iekštelpās un sabiedriskajās vietās. Bāros un restorānos šo jautājumu regulēt ir īpaši sarežģīti.

Lai atbalstītu dalībvalstu centienus pieņemt visaptverošus tiesību aktus, kas paredz no tabakas dūmiem brīvu vidi, Komisija 2009. gadā plāno piedāvāt priekšlikumu ieteikumam attiecībā uz vidi, kas brīva no tabakas dūmiem.

Detalizēts pārskats par dalībvalstu politiku attiecībā uz vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, tiks sniegts priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā.

Komisija pievērsīsies šim jautājumam arī gaidāmajā ziņojumā par to, kā tiek īstenots Padomes ieteikums par smēķēšanas novēršanu.

 

Jautājums Nr. 51 Sarah Ludford (H-0929/08)
 Temats: Direktīva 2001/93/EK par cūkām, ar kuru groza Direktīvu 91/630/EEK
 

Vai Komisija plāno 2009. gadā sākt izstrādāt priekšlikumu par grozījumiem Direktīvā 91/630/EEK, lai īstenotu Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai, pirms apjomīgais pētījums, ko EFSA ir veikusi šajā jomā, zaudē savu aktualitāti?

 
  
 

(EN) Komisija apzinās nepieciešamību uzlabot tiesību aktus par cūku labturību, ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus, kas izklāstīti Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pieņemtajos ziņojumos.

Komisija jau ir sākusi darbu, lai izvērtētu vislabāko iespēju uzlabot pašreizējo situāciju, ņemot vērā nepieciešamību rēķināties ar Kopienas rīcības plāna dzīvnieku aizsardzībai un labturībai stratēģiskajām prioritātēm, jo īpaši iespēju atbilstošos gadījumos iekļaut savā topošajā priekšlikumā konkrētus izmērāmus dzīvnieku labturības rādītājus. Joprojām var būt nepieciešams noteikt minimālos standartus attiecībā uz lauksaimniecības sistēmu, dzīvnieku turēšanas apstākļiem un barošanas procedūrām, taču tādu labturības rādītāju izstrādāšanai, kuru pamatā ir dzīvnieku stāvoklis, būtu jāpalīdz uzlabot dzīvnieku labturības situācijas novērtējumu saimniecības līmenī un, cerams, sekmīgāk un ātrāk nodrošināt jaunākajiem zinātniskajiem datiem atbilstošu labturības standartu ieviešanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apsver iespēju izstrādāt priekšlikumu, lai pārskatītu 1998. gada(1) vispārējo tiesību aktu par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, kā arī konkrētas prasības attiecībā uz cūkām, lai uzlabotu ar to saistītajos tiesību aktos noteiktos standartus. Sagatavojot šādu priekšlikumu, jāņem vērā arī mērķi, kas saskaņā ar ES Dzīvnieku veselības stratēģiju ir izvirzīti jaunā tiesību akta par dzīvnieku veselību izstrādāšanai(2).

Komisija uzskata, ka iespējai izmantot Eiropas tiesību aktos starptautiski atzītus dzīvnieku labturības rādītājus, tiklīdz tādi būs izstrādāti, būtu jāatvieglo augstāku labturības standartu ieviešana un jāsekmē to ievērošana.

Komisija ir arī secinājusi, ka šāda pieeja varētu ļaut veikt dzīvnieku labturības standartu salīdzināšanu ar starptautiskajiem tirdzniecības partneriem un, cerams, veicinās to piemērošanu ārpus Kopienas robežām.

Lai atbalstītu šo iniciatīvu, tiek īstenoti vairāki zinātniski projekti, tai skaitā Kopienas finansēts zinātniskais projekts ar nosaukumu “Labturības kvalitāte – Zinātne un sabiedrība dzīvnieku labturības uzlabošanai pārtikas kvalitātes ķēdē”. Sagaidāms, ka “Labturības kvalitāte” tiks pabeigta 2009. gadā, un Komisija plāno izvērtēt iespējamos variantus esošā tiesiskā regulējuma pārskatīšanai 2010. gadā.

 
 

(1) Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. OV L 221, 08.08.1998.
(2) http://ec.europa.eu/food/animal/diseases/strategy/index_en.htm

 

Jautājums Nr. 52 Catherine Stihler (H-0939/08)
 Temats: Reimatiskās slimības
 

Ņemot vērā sekmīgo rakstisko deklarāciju (P6_TA(2008)0262) par reimatiskajām slimībām, vai Komisija var sniegt Parlamentam jaunāko informāciju par pasākumiem, kas tiek veikti, lai palīdzētu cilvēkiem ar reimatiskajām slimībām visā ES?

 
  
 

(EN) Rakstiskā deklarācija par reimatiskajām slimībām, kas tika pieņemta 2008 gada 5. jūnijā(1), cita starpā aicina Komisiju izstrādāt Kopienas stratēģiju par reimatiskajām slimībām. Saskaņā ar Līguma 152. pantu Kopienas rīcība iedzīvotāju veselības aizsardzības jomā pilnīgi respektē dalībvalstu atbildību par medicīnas pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un īstenošanu.

Tomēr Komisija ir sniegusi atbalstu nozīmīgajā jautājumā par reimatiskajām slimībām, īstenojot Kopienas rīcības programmas veselības aizsardzības jomā. 2008. gadā finansēšanai tika izraudzīts jauns projekts, kas paredz izveidot “Eiropas muskuļu un skeleta slimību uzraudzības un informācijas tīklu”. Šis projekts ievērojami palīdzēs veicināt labāku izpratni, zināšanas un informāciju par muskuļu un skeleta slimībām ES.

Turklāt Septītajā pētniecības pamatprogrammā (2007.–2013. gadam) iekļautajā programmā “Veselība” ierosināts veikt kopīgu praktisko izpēti attiecībā uz nopietnām saslimšanām. Reimatiskās slimības ir skaidri minētas šajā sadaļā.

Pēc 2007. gada uzaicinājuma sniegt priekšlikumus, kurā bija iekļauta arī tēma “Agrīnie procesi hronisku iekaisuma slimību patoģenēzē”, tika izraudzīts priekšlikums “Masterswitch”. Šajā pētījumā, kura galvenais mērķis ir noskaidrot mehānismus, kas izraisa reimatoīdo artrītu, un iespējamās mērķa šūnas un mērķa molekulas tā ārstēšanā, piedalās 17 vadošas izpētes grupas no 10 ES dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un kopējais ieguldījums ir 11,2 miljoni eiro. Sagaidāms, ka atbalsts pētniecībai šajā jomā turpināsies arī nākamajos uzaicinājumos saistībā ar Septīto pamatprogrammu.

Sakarā ar nesen notikušo Eiropas Līgas pret reimatismu (EULAR)(2) konferenci, kas 2008. gada 6. novembrī tika sarīkota Budapeštā, ir svarīgi atzīmēt Komisijas sniegto atbalstu drošībai un veselības aizsardzībai darbā, uzsverot, cik nozīmīgas ir reimatiskās slimības kā muskuļu un skeleta slimību apakšgrupa, un šādas rīcības savstarpējo saistību ar Kopienas diskriminācijas novēršanas politiku.

Visbeidzot, runājot konkrēti par muskuļu un skeleta slimībām, Komisija savā paziņojumā “Darba kvalitātes uzlabošana: Kopienas stratēģija par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007. līdz 2012. gadam” ir izteikusi apņemšanos meklēt veidus, kā uzlabot risku novēršanu attiecībā uz muskuļu un skeleta slimībām. Lai to panāktu, pašreiz tiek veikts ietekmes novērtējums.

 
 

(1) P6_TA(2008)0262
(2) Eiropas Līga pret reimatismu

 

Jautājums Nr. 53 Georgios Toussas (H-0967/08)
 Temats: Veselības aprūpes komercializācija lielu monopolistu grupu interesēs
 

Saskaņā ar Atēnu Universitātes veikto pētījumu Grieķija ir izvirzījusies priekšgalā attiecībā uz veselības aizsardzības sistēmas privatizāciju un komercializāciju. Tas ir radījis īpaši negatīvas sekas strādnieku šķiras ģimenēm, kam no sava trūcīgā budžeta jāsedz 57 % no kopējām veselības aizsardzības izmaksām (vairāk nekā 11 miljardu eiro apmērā.). Privāti diagnostikas un ārstniecības fondi, kuru skaits nemitīgi pieaug, aizvien biežāk apvienojas lielās grupās, kas tagad lielā mērā nosaka veselības aizsardzības politiku, kamēr ievērojama daļa medicīnisko resursu stāv dīkā. Privātā sektora nesamērīgajā izaugsmē un korupcijā valsts sektorā ir vainojama pati valsts, kas spiež strādniekus vērsties ar savām veselības problēmām pie privātā sektora, jo valsts sektors atbilstošas infrastruktūras, aprīkojuma un personāla trūkumu dēļ nespēj nodrošināt ārstēšanu saprātīgi drīzā termiņā.

Kā Komisija vērtē šo nepieņemamo situāciju, kad tiek ierobežotas strādnieku ārstēšanās iespējas, veselības aizsardzības sistēma ir komercializēta lielu monopolistu grupu interesēs, medicīnas darbinieku vidū aizvien biežāk tiek novērota nepietiekama nodarbinātība un pat tiek apdraudēta sabiedrības veselība?

 
  
 

Saskaņā ar Līguma 152. pantu un konkrēti tā 5. punktu Kopienas rīcība iedzīvotāju veselības aizsardzības jomā pilnīgi respektē dalībvalstu atbildību par medicīnas pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un īstenošanu.

Attiecīgi Komisija nevar izteikt viedokli par godājamā deputāta aprakstīto situāciju, jo šajā gadījumā tas ir Grieķijas kompetento iestāžu ziņā.

 

Jautājums Nr. 54 Bernd Posselt (H-0880/08)
 Temats: Veselības aizsardzības politika un smēķēšanas aizliegums
 

Uz kuru no aspektiem, kas ietilpst Komisijas kompetencē attiecībā uz veselības aizsardzības politiku, balstās Komisijas mēģinājums panākt smēķēšanas aizliegumu darbavietās visā ES, un kur Komisija saskata robežu starp tās kompetenci veselības aizsardzības politikas jomā un dalībvalstu attiecīgo kompetenci šajā jautājumā?

 
  
 

Attiecībā uz sabiedrības veselības politiku Kopienai un 26 dalībvalstīm kā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (FCTC) dalībniekiem ir jāievēro pienākums nodrošināt aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību visās darbavietu iekštelpās un sabiedriskajās vietās. Komisijas Zaļās grāmatas “Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem”(1) apspriešanas rezultāti arī apliecināja skaidru atbalstu visaptverošai politikai par vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, un turpmākiem ES pasākumiem šajā jomā. Turpinot darbu pēc Zaļās grāmatas apspriešanas, Komisija plāno 2009. gada sākumā ierosināt priekšlikumu Padomes ieteikumam attiecībā uz vidi, kas brīva no tabakas dūmiem.

Jebkādi konkrēti tiesību akti, kas tiks ierosināti, lai aizsargātu darbiniekus no riskiem, kas apdraud viņu veselību un drošību saistībā ar apkārtējā vidē esošo tabakas dūmu iedarbību, ietilps darba drošības un arodveselības politikas jomā un tiks izstrādāti, pamatojoties uz EKL 137. pantu.

Saskaņā ar 137. pantu Kopiena atbalsta un papildina dalībvalstu darbību vairākās jomās, tai skaitā attiecībā uz uzlabojumiem, jo īpaši darba vidē, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību. Pirms priekšlikuma iesniegšanas šajā kontekstā Komisijai jāapspriežas ar sociālajiem partneriem Kopienas līmenī, ievērojot EKL 138. pantā noteikto divpakāpju saskaņošanas procedūru.

Ikvienai šādai likumdošanas iniciatīvai jāatbilst proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem.

 
 

(1) COM(2007) 27 galīgā redakcija

 

Jautājums Nr. 55 Hélène Goudin (H-0882/08)
 Temats: Spiediena izdarīšana pirms balsojuma par Lisabonas līgumu
 

Saskaņā ar publikāciju avīzes “Aftonbladet” 2008. gada 11. oktobra numurā komisāre Margot Wallström ir mēģinājusi ietekmēt 20. novembrī Zviedrijas parlamentā paredzētā balsojuma par Lisabonas līgumu rezultātus. Avīze ziņoja, ka komisāre M. Wallström ir centusies pārliecināt Zviedrijas Sociāldemokrātiskās partijas vadītāju Mona Sahlin, lai viņa ieteiktu deputātiem balsot par līguma apstiprināšanu.

Vai Komisija var garantēt, ka tā nav nedz formāli, nedz neformāli mēģinājusi ietekmēt Mona Sahlin un Zviedrijas sociāldemokrātus šajā jautājumā?

 
  
 

(EN) Komisijas nostāja attiecībā uz Lisabonas līgumu ir zināma. Komisija nav mēģinājusi neatbilstīgi ietekmēt Lisabonas līguma ratifikāciju Zviedrijā.

 

Jautājums Nr. 56 Nils Lundgren (H-0884/08)
 Temats: ES militārās ambīcijas saskaņā ar Lisabonas līgumu
 

Sniedzot interviju avīzei “EUObserver” 2008. gada 22. oktobrī, komisāre Margot Wallström sūdzējās par to, ka kampaņā pirms referenduma par Lisabonas līgumu Īrijā tika izmantots tik daudz “emocionālu argumentu”. Kā piemēru viņa minēja to, ka daudzi Īrijas pilsoņi tikuši iebiedēti un referendumā nobalsojuši “pret” dēļ pieņēmuma, ka Lisabonas līguma apstiprināšanas gadījumā viņiem būs jāsūta savus bērnus dienēt ES armijā. No komisāres M. Wallström komentāriem izriet, ka ES, īstenojot Lisabonas līgumu, neplāno izveidot kopēju militāru organizāciju.

Vai Komisija uzskata, ka Īrijas vēlētāji ir pārpratuši Līguma tekstu un tādēļ var neuztraukties par to, ka viņu dēliem un meitām būs jādien ES armijā, ja Lisabonas līgums stāsies spēkā? Vai Komisija var garantēt, ka Zviedrijas nepievienošanās politika turpināsies arī tad, ja Lisabonas līgums stāsies spēkā?

 
  
 

(EN) Lisabonas līgums pilnībā saglabās dalībvalstu suverenitāti ārlietās un aizsardzības jautājumos. Tātad Līgums neietekmēs konkrētu dalībvalstu militāro neitralitāti.

Ar Lisabonas līgumu tiek izdarīti daži grozījumi esošajos noteikumos par drošību un aizsardzību, taču nemainot to būtiskākos aspektus. Līgumā skaidri noteikts, ka tajā ierosinātās izmaiņas attiecībā uz drošību un aizsardzību “neskar dažu dalībvalstu drošības politikas un aizsardzības politikas īpašās iezīmes”.

Jaunā ārpolitikas struktūra uzlabos Eiropas Savienības ārējās darbības saskaņotību un efektivitāti, kas ir būtiski svarīgi, lai stātos pretī 21. gadsimta jaunajiem izaicinājumiem un uzlabotu Eiropas Savienības spēju darboties pasaules arēnā. Lisabonas līgums uzlabos tās spēju reaģēt uz krīzes situācijām visā pasaulē, izmantojot plašu klāstu instrumentu, kas var tikt likti lietā, lai atbalstītu konfliktu novēršanu un krīžu pārvarēšanu, uzņemoties humānās palīdzības un glābšanas uzdevumus vai iesaistoties miera uzturēšanas operācijās. Tomēr lēmumi par drošības un aizsardzības politikas jautājumiem joprojām tiks pieņemti vienbalsīgi, un savu karavīru nosūtīšana dalībai konkrētās misijās vēl aizvien būs katras dalībvalsts suverēns lēmums. Tā kā jebkādām ES krīzes pārvarēšanas misijām arī turpmāk būs nepieciešams visu dalībvalstu atbalsts, Īrijai un Zviedrijai būs tiesības izlemt, vai un kādā veidā tās sniegs savu ieguldījumu katrā no miera uzturēšanas misijām neatkarīgi no tā, vai šo misiju vada ANO, ES vai kāda cita organizācija.

 

Jautājums Nr. 57 Stavros Arnaoutakis (H-0887/08)
 Temats: Bezmaksas augļi un dārzeņi skolēniem
 

Komisija ierosina pieņemt programmu par bezmaksas augļu un dārzeņu piegādāšanu skolām visā Eiropā (COM(2008)0442). Šo produktu iepirkšanu un piegādāšanu finansēs no ES līdzekļiem, katru gadu piešķirot šim nolūkam 90 miljonus eiro. Dalībvalstis tiek arī lūgtas izstrādāt valsts stratēģijas un izglītības iniciatīvas. Paredzēts, ka Padome pieņems programmu 2009. gadā.

Kad tiek plānots pieņemt lēmumu par šīs regulas īstenošanu un kā Komisija nodrošinās, lai dalībvalstu attiecīgās struktūras un pilsoņi saņemtu pienācīgu un savlaicīgu informāciju?

Komisija ir paziņojusi, ka 1,3 miljoni eiro tiks piešķirti, lai izveidotu dažādu valsts struktūru tīklu, kas sekmētu stabilu un efektīvu apmaiņu ar labāko praksi. Uz kādiem pasākumiem tas attiecas, un kuras struktūras būs atbildīgas par to īstenošanu?

 
  
 

(EN) Pēc Parlamenta atzinuma saņemšanas Lauksaimniecības padome 19. novembrī panāca politisku vienošanos par Programmu skolu apgādei ar augļiem. Sagaidāms, ka Padomes regula tiks oficiāli pieņemta līdz 2008. gada beigām.

Nākamā gada sākumā Komisijas dienesti izstrādās īstenošanas noteikumus attiecībā uz Programmu skolu apgādei ar augļiem, un tie tiks pieņemti saskaņā ar Pārvaldības komitejas procedūru. Pēc tam dalībvalstīm būs jāizstrādā savas valsts un/vai reģionālās īstenošanas stratēģijas.

Komisija ir pastiprinājusi tīklošanas pasākumus, 2008. gada 15.-16. decembrī sarīkojot lielu konferenci, kurā piedalījās projekta virzītāji, akadēmiķi un pārstāvji no dalībvalstu pārvaldes iestādēm. Konferences mērķis bija izveidot informācijas tīklu par Programmu skolu apgādei ar augļiem, lai iegūtu datus, kas noderēs Komisijai īstenošanas noteikumu izstrādē un arī valsts/reģionālo stratēģiju sagatavošanā. Komisijas nolūks ir veicināt pieredzes apmaiņu starp dažādām personām, kas ir iesaistījušās šādās programmās visā Eiropas Savienībā, atbalstot konferences par skolu apgādi ar augļiem un izstrādājot tīmekļa rīkus.

 

Jautājums Nr. 58 Liam Aylward (H-0894/08)
 Temats: Energoefektivitāte
 

Attiecībā uz klimata pārmaiņu tiesību aktu kopumu daudzi uzskata, ka energoefektivitāte ir viena no lietderīgākajām un reālākajām emisiju samazināšanas metodēm, ko var izmantot gan privātie mājokļi, gan valsts iestādes, uzņēmumi u.c.

Vai Komisija neplāno padarīt nesaistošo energoefektivitātes mērķi par saistošu?

 
  
 

(EN) ES valstu un valdību vadītāji Eiropadomes sēdē 2007. gada martā apņēmās līdz 2020. gadam īstenot trīs ambiciozus 20 % mērķus, proti: (1) samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, (2) palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru ES kopējā enerģijas patēriņā līdz 20 % un (3) samazināt plānoto enerģijas patēriņu par 20 %.

Energoefektivitāte ir galvenā joma, kurā var gūt panākumus, kas ļautu Eiropas Savienībai sasniegt šos mērķus. Energoefektivitāte ir visrentablākais veids, kā samazināt enerģijas patēriņu, vienlaikus saglabājot saimniecisko darbību atbilstošā līmenī. Uzlabojot energoefektivitāti, tiek risināti arī galvenie izaicinājumi enerģētikas jomā saistībā ar klimata pārmaiņām, energoapgādes drošību un konkurētspēju.

Enerģijas ietaupījuma mērķis 20 % apmērā ir nesaistošs, jo tas nav noteikts tiesību aktos. Tomēr panākumi ceļā uz emisiju samazināšanas un atjaunojamo energoresursu mērķu sasniegšanu noteikti sekmēs ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos enerģijas pārveides, energoapgādes un rūpniecības nozarē. Tas savukārt veicinās 20 % enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanu.

Komisija neplāno padarīt enerģijas ietaupījuma mērķi par saistošu, jo tas ļauj dalībvalstīm rīkoties elastīgāk, lai uzlabotu energoefektivitāti to galvenajās enerģiju patērējošajās nozarēs saskaņā ar pašu noteiktām stratēģijām. Tomēr Komisija ir pārliecināta, ka, apvienojot centienus politikas un īstenošanas līmenī, virzību uz energoefektivitāti var paātrināt un sasniegt lielāku enerģijas ietaupījumu. Komisija 2006. gadā pieņēma Eiropas Energoefektivitātes rīcības plānu, lai mobilizētu politikas veidotājus un tirgus dalībniekus uzlabot ēku, iekārtu, transporta līdzekļu un energosistēmu energoefektivitāti. Rīcības plāna īstenošana turpinās un būtu jāpabeidz līdz 2012. gadam. Komisija nesen, 13. novembrī, pieņēma visaptverošu priekšlikumu un lēmumu kopumu attiecībā uz energoefektivitāti, lai pastiprinātu centienus sasniegt 20 % mērķi 2020. gadā. Komisija veiks Eiropas Energoefektivitātes rīcības plāna novērtēšanu 2009. gadā.

 

Jautājums Nr. 59 Brian Crowley (H-0900/08)
 Temats: Jaunieši un Eiropas Savienība
 

Ko Komisija plāno veikt, lai ieinteresētu jauniešus izprast ES darbības principus un līdzdarboties?

 
  
 

(EN) Komisija uzskata jauniešu iesaistīšanu ES lietās par būtisku faktoru pilsoniskuma ilgtermiņa attīstībai Eiropā. Šo nostāju atspoguļo daudzās programmas un pasākumi, ko dažādi Komisijas dienesti veic valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, un to īstenošana ciešā sadarbībā ar valstu iestādēm.

Centralizētā līmenī ES galvenā programma jauniešiem ir “Jaunatne darbībā”, kuras mērķis ir sekmēt aktīvu pilsoniskumu, solidaritāti un toleranci Eiropas jauniešu vidū un iesaistīt viņus Eiropas Savienības nākotnes veidošanā.

Kopš 2003. gada Eiropas Jaunatnes nedēļa, kuras laikā visā Eiropā tiek organizēti kultūras pasākumi un politiskas debates, sniedz jauniešiem iespēju izteikt savas domas un piedalīties ES politikas veidošanā. Turklāt, lai veicinātu jauniešu iesaistīšanos ES lietās, jauniešu organizāciju pārstāvji tiek uzaicināti apmeklēt ES iestādes un tikties ar ES politikas veidotājiem. Šis forums dod Komisijai iespēju apspriest ar jauniešiem jautājumus, kas viņiem ir īpaši svarīgi, kā arī iesaistīt viņus Eiropas lietās un uzlabot viņu zināšanas par ES iestādēm un politiku.

Papildu iespējas paver arī Eiropas Jaunatnes portāls, kurā Eiropas jaunieši var ne tikai atrast informāciju, bet arī izteikt savu viedokli un saņemt atbildes uz jautājumiem. Portāls sniedz informāciju par 8 galvenajām tēmām, aptver 31 valsti un ir pieejams 25 valodās.

Ik pēc sešiem mēnešiem Komisija arī organizē mācību praksi vairāk nekā 600 stažieriem. Šīs prakses laikā jaunie augstskolu absolventi iegūst unikālu, nepastarpinātu pieredzi un zināšanas par ES iestāžu darbības principiem. Tādējādi ar šīs prakses palīdzību tiek izveidots neformāls tīkls, kurā darbojas informācijas izplatītāji un “vēstnieki”, kas stāsta par ES vērtībām un idejām.

Ir arī vairākas decentralizētas iniciatīvas, kas tiek īstenotas skolās, tai skaitā projekts “Atgriežoties skolā” un Eiropas Pavasara diena. Realizējot projektu “Atgriežoties skolā”, ES darbinieki dodas uz savām bijušajām skolām kā vēstnieki, lai apspriestu ar skolēniem ES jautājumus.

Eiropas Pavasara diena tiek organizēta katru gadu ar mērķi vairot interesi par ES principiem, sasniegumiem un nākotni. Skolēniem šī ir unikāla iespēja satikt ES ekspertus un politiskos vadītājus un apmainīties ar idejām, iegūt zināšanas par Eiropas integrāciju un uzlabot savu izpratni par to, piedaloties spēlēs, debatēs un tērzētavās.

Visbeidzot, jaunieši ir viena no prioritātēm Komisijas kampaņā, kas mudina cilvēkus nākamgad piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šīs kampaņas mērķis ir uzlabot informētību par ES nozīmi jauniešu vidū un palīdzēt viņiem izveidot emocionālu saikni ar ES. Komisija plāno organizēt visā Eiropā multimediju kampaņu jauniešiem, kurā piedalītos populāri TV kanāli un sociālās saziņas tīkli un tiktu sagatavotas īpaši jauniešiem paredzētas vēlēšanu reklāmas.

 

Jautājums Nr. 60 Marian Harkin (H-0902/08)
 Temats: Krājaizdevu sabiedrības
 

Sakarā ar to, ka nesen ir iestājies kredītresursu trūkums un ir nepieciešama plaša valdības iejaukšanās, lai atbalstītu banku sistēmu, vai Komisija piekrīt, ka būtu jāatbalsta krājaizdevu sabiedrības, kas daudzās ES valstīs izsniedz mikrokredītus MVU un privātpersonām? Vai Komisija saskata nozīmi krājaizdevu sabiedrību darbības paplašināšanā visā ES, ņemot vērā to finansiālo stabilitāti pašreizējā situācijā?

 
  
 

(EN) Principā uz krājaizdevu sabiedrībām attiecas Kopienas tiesību akti par kredītiestādēm, it īpaši Kapitāla prasību direktīva (2006/48/EK). Tomēr ir nepārprotami noteikts, ka dažas krājaizdevu sabiedrības neietilpst Direktīvas 2006/48/EK darbības jomā. Dalībvalstis var regulēt šo krājaizdevu sabiedrību darbību pēc saviem ieskatiem ar nosacījumu, ka tās ievēro Līgumā noteiktos vispārējos pienākumus.

Vairums krājaizdevu sabiedrību piedāvā uzkrājumu un kreditēšanas pakalpojumus privātpersonām, nevis aizdevumus profesionālām vajadzībām. To statūtos tiešām var būt aizliegts izsniegt aizdevumus uzņēmējdarbības nolūkiem, savukārt mikrokredīti ir paredzēti uzņēmējdarbībai un domāti galvenokārt cilvēkiem, kam ir liegta piekļuve finansējumam no tradicionālajām finanšu iestādēm.

Komisija 2007. gada novembrī uzsāka iniciatīvu mikrokredīta attīstībai un jebkuri panākumi šīs iniciatīvas 1. un 2. daļas īstenošanā nāks par labu mikrokredītu sniedzējiem kopumā. Ja kāda krājaizdevu sabiedrība tiek atzīta par atbilstošu atbalsta saņemšanai no Komisijas un Eiropas Investīciju bankas kopīgās programmas nebanku mikrofinanšu iestāžu atbalstam Eiropā JASMINE, tā var saņemt tehnisku palīdzību, lai pilnveidotu pārvaldības praksi un tehniskās iespējas un tādējādi uzlabotu savu potenciālu piesaistīt turpmākus ieguldījumus no privātā sektora avotiem.

 

Jautājums Nr. 61 Armando França (H-0905/08)
 Temats: Eiropola konvencija
 

Eiropola jeb Eiropas Policijas biroja galvenais uzdevums ir apkarot organizēto noziedzību, terorismu un visu veidu smagus pārrobežu noziegumus, tādēļ tās darbs ir būtiski nozīmīgs 500 miljonu Eiropas pilsoņu drošībai. Eiropola darbības efektivitāte ir lielā mērā atkarīga no sadarbības dalībvalstu starpā, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm.

Cik plaša ir dalībvalstu līdzdalība Eiropola darbībā un savstarpējas sadarbības nodrošināšanā? Kādas sadarbības formas izmanto Eiropols, sadarbojoties ar trešām valstīm?

Portugāles prezidentūras laikā tika panākta vienošanās par Eiropola konvencijas reformēšanu un darba sākšanu pie tās aizstāšanas. Kāda ir pašreizējā situācija attiecībā uz šo konvencijas aizstāšanas procesu?

 
  
 

(FR) Eiropas Policijas birojs (Eiropols) ir Savienības iekšējai drošībai būtiski svarīga organizācija, kuras vārds saistās ar nesen sekmīgi īstenotām operācijām. Piemēram, pagājušā gada vasarā Eiropols palīdzēja īstenot operāciju “Bagdāde”, kurai tikai mobilizēti 1 300 policisti deviņās valstīs un kuras rezultātā tika aizturētas 75 personas, kas bija iesaistītas cilvēku tirdzniecības tīklā.

Runājot par sadarbību starp Eiropolu un ES dalībvalstīm, Eiropola darba kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no dalībvalstu gatavības palīdzēt, sniedzot datus informācijas sistēmai vai darbam ar analītiskā darba datnēm (AWFs), tādēļ ikvienas dalībvalsts pienākums ir nodrošināt, lai tās tiesībaizsardzības iestādes atbilstoši sadarbotos ar Eiropolu.

Attiecībā uz Eiropola sadarbību ar trešām valstīm vai citām organizācijām Eiropols ir noslēdzis aptuveni 20 stratēģiskās vai operatīvās sadarbības līgumus. Personas datu apmaiņa ir atļauta tikai saskaņā ar operatīvās sadarbības līgumiem. Eiropols pašlaik risina sarunas ar vēl sešām citām valstīm, taču tā uzdevums nav slēgt līgumus ar visu pasauli. Līdz gada beigām tiks grozīts arī 2004. gadā noslēgtais sadarbības līgums ar Eurojust, lai uzlabotu abu organizāciju sadarbības kvalitāti un intensitāti.

Vispārīgāk runājot, godājamais deputāts varētu ielūkoties Eiropola 2007. gada ziņojumā, kas nupat ticis publicēts šīs organizācijas tīmekļa vietnē.

Visbeidzot, vienošanās par Eiropola konvencijas aizstāšanu ar Padomes lēmumu tika panākta 2008. gada 18. aprīlī, un šī lēmuma oficiāla pieņemšana tagad ir atkarīga no Parlamenta atrunas atcelšanas. Tomēr darbs, kas ļaus Eiropolam no 2010. gada 1. janvāra darboties kā ES aģentūrai, jau ir sācies, lai nepieļautu traucējumus aģentūras darbā statusa maiņas dēļ.

 

Jautājums Nr. 62 Mairead McGuinness (H-0911/08)
 Temats: Profesionālo kvalifikāciju atzīšana
 

Vai Komisija var sniegt mums jaunāko informāciju par to, kā norit Direktīvas 2005/36/EK(1) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu transponēšana? Vai Komisija uzskata, ka šī direktīva pietiekami aizsargā tos ES pilsoņus, kas ir ieguvuši savu kvalifikāciju vienā dalībvalstī, bet vēlas strādāt kādā citā dalībvalstī?

 
  
 

(EN) Lai gan Komisija tika saņēmusi paziņojumus par 595 pasākumiem Direktīvas 2005/36/EK1 transponēšanai, līdz 2008. gada 10. novembrim tās tekstu bija pilnībā transponējušas tikai astoņas dalībvalstis. No trim dalībvalstīm vēl joprojām nav saņemti nekādi paziņojumi par transponēšanas pasākumiem.

Dalībvalstīm ir radušās grūtības paveikt transponēšanu līdz noteiktajam termiņam (2007. gada 20. oktobris) galvenokārt divu iemeslu dēļ:

- Direktīvas darbības joma ir ļoti plaša (tā aptver visas reglamentētās profesijas), tādēļ ir jāpieņem liels skaits tiesību aktu. Dažās dalībvalstīs transponēšana tiek veikta katrai profesijai atsevišķi;

- kavējumus rada arī dažu dalībvalstu administratīvā struktūra, jo dažās valstīs transponēšana jāveic gan federālā, gan reģionālā līmenī.

Komisija izsaka nožēlu par šo situāciju, kas rada juridisku nenoteiktību profesionāļiem, kuri vēlas strādāt reglamentētā profesijā uzņēmējā dalībvalstī. Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Kopienu Tiesā pret valstīm, kas nav panākušas atbilstību. Turklāt attiecībā uz lielāko daļu direktīvas noteikumu pilsoņi var arī vērsties tieši valstu tiesās.

Ņemot vērā novēloto transponēšanu un kavējumus direktīvas īstenošanā, Komisija nevar novērtēt, cik efektīva ir Direktīvas sniegtā aizsardzība.

 
 

(1) OV L 255, 30.9.2005, 22. lpp.

 

Jautājums Nr. 63 Elisabetta Gardini (H-0914/08)
 Temats: Kopienas rīcība attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, it īpaši augu Ambrosia artemisiifolia un tā ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību
 

Komisijai jāapzinās, kādus draudus veselībai rada Ambrosia artemisiifolia ziedputekšņi. Ambrosia artemisiifolia ir viena no simts visbīstamākajām invazīvajām svešzemju sugām Eiropā. Šī auga ziedputekšņi izraisa nopietnu alerģisku reakciju vai sūdzības par elpošanas traucējumiem, simptomu dēļ cilvēki bieži kļūst darbnespējīgi, tādēļ rodas sociālas un personiskas izmaksas, ko nekādi nevar saukt par nenozīmīgām. Saskaņā ar vides un veselības aizsardzības iestāžu ziņojumiem dažos reģionos šī problēma ir skārusi līdz pat 15 % iedzīvotāju un iegūst aizvien plašāku mērogu. Tās tiešu ietekmi, kas dažos gadījumos bija ļoti nopietna, ir izjutušas apmēram piecpadsmit dalībvalstis, kandidātvalstis un pirmspievienošanās valstis. Grūtības šo ziedputekšņu apkarošanā un ātrums, ar kādu tie izplatās, nozīmē, ka Eiropai jārīkojas tik steidzami kā vēl nekad, lai ierobežotu to ietekmi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vai Komisija ir informēta par pašreizējo situāciju vides un veselības aizsardzībā saistībā ar Ambrosia artemisiifolia izplatību Eiropas valstīs? Vai tā izstrādās saskaņotu tiesisku regulējumu attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām? Vai Komisija atbalstītu ierosinājumu izveidot ES iestādi, kuras pienākums būtu kontrolēt, novērst un apkarot tādu organismu izplatīšanos, kas kaitīgi ietekmē cilvēku veselību?

 
  
 

(EN) Komisija ir informēta par draudiem, ko rada invazīvās sugas, tai skaitā Ambrosia artemisiifolia L. jeb vērmeļlapu ambrozija.

Daudziem cilvēkiem ir spēcīga alerģija pret šī auga ziedputekšņiem. Vērmeļlapu ambrozijas dzimtene ir Ziemeļamerika, bet kopš 19. gadsimta beigām tā ir izplatījusies arī Eiropā. Visbīstamākā tā ir augustā un septembrī, kad tās ziedputekšņu koncentrācija gaisā invāzijas apgabalos ir vislielākā. Šis augs ir izplatījies Reinas un Po upes ielejā un dažos Ungārijas, Serbijas un Horvātijas rajonos. Tas ir atrasts arī Slovēnijā, Čehijas Republikā, Austrijā, Vācijā un Beļģijā, bet ārpus ES arī Šveicē.

Tā kā šis augs var izplatīties tikai ar sēklu starpniecību, tā izplatīšanos var novērst, nepieļaujot sēklu rašanos, ko var panākt vai nu iznīcinot augu ar herbicīdiem, vai nocērtot tā stumbru, vai izraujot ar saknēm, pirms tas izsēj sēklas.

Astma un citas elpošanas orgānu slimības ir viens no visbiežākajiem saslimstības cēloņiem un nopietni ietekmē cilvēku veselību.

Lai risinātu šo jautājumu, Komisija izmanto visaptverošu un integrētu pieeju, kas ietver vairākus pasākumus un darbības, lai novērstu elpceļu slimības, pievēršoties veselības pamatfaktoriem. Šajā pieejā ietilpst gan tiesību akti, gan citi pasākumi attiecībā uz āra un iekštelpu gaisa kvalitāti, tai skaitā gaisā sastopamo alergēnu iedarbību.

Saskaņā ar Sesto pētniecības pamatprogrammu finansēta ES zinātniskā projekta rezultātā tika izveidots Eiropas invazīvo svešzemju sugu saraksts. Sīkāka informācija un ekspertu kontaktinformācija ir pieejama tīmekļa vietnē http://www.europe-aliens.org/index.jsp"

Atbalstu saņem vēl viens projekts, kas pēta gaisā sastopamo alergēnu ietekmi uz veselību. Projekta mērķis ir novērtēt klimata daudzveidības un pārmaiņu ietekmi uz gaisā sastopamo alergēnu iedarbību un izveidot agrās brīdināšanas sistēmu attiecībā uz āra gaisā sastopamajiem alergēniem. Šīs sistēma ļaus prognozēt gaisā sastopamo alergēnu iedarbību un nodrošinās pacientus, ārstus un veselības aizsardzību reglamentējošās aģentūras ar plašāku informāciju, lai pasargātu un ārstētu cilvēkus no āra gaisā sastopamo alergēnu izraisītajām alerģiskajām slimībām, un novērstu šādas slimības.

Īstenojot plašākus centienus aizsargāt bioloģisko daudzveidību, Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies ievērojami samazināt invazīvo sugu ietekmi. Komisija 2008. gada 3. decembrī ir pieņēmusi paziņojumu “Ceļā uz ES stratēģiju par invazīvajām sugām”(1), kurā izklāstīti iespējamie politikas virzieni un nekavējoties īstenojami pasākumi ar mērķi izstrādāt ES stratēģiju par invazīvajām sugām. Paziņojumā aplūkoti arī tādi horizontālie jautājumi kā informētības uzlabošana, pētniecības un finansējuma jautājumi.

Šim paziņojumam būtu jāveicina šī jautājuma apspriešana ar dalībvalstīm, ES iestādēm un ieinteresētajām personām. Komisija izmantos apspriešanas gaitā iegūto informāciju, lai sagatavotu publicēšanai 2010. gadā priekšlikumu ES stratēģijai nolūkā ievērojami samazināt invazīvo svešzemju sugu ietekmi Eiropā. Komisija arī apsvērs iespēju izveidot agrās brīdināšanas un informācijas sistēmu, pamatojoties uz sarakstu, kas tiks regulāri atjaunināts.

Paziņojumu un tā pielikumus var lejupielādēt no tīmekļa vietnes http://ec.europa.eu:8082/environment/nature/invasivealien/index_en.htm" \o "blocked::http://ec.europa.eu:8082/environment/nature/invasivealien/index_en.htm" .

 
 

(1) COM(2008) 789

 

Jautājums Nr. 64 (Marco Pannella) (H-0918/08)
 Temats: Kultūras politika un daudzvalodu saziņa
 

Komisijas tīmekļa vietnes sadaļas par Eiropas politiku kultūras jomā ir pieejamas tikai angļu, franču un vācu valodā.

Europeana tīmekļa vietne par Eiropas kultūras digitālās bibliotēkas izveidi ir pieejama tikai angļu valodā.

Vai Komisija piekrīt, ka, sevišķi kultūras politikas jomā, tā saziņas stratēģijas nedrīkst aprobežoties tikai ar angļu valodu, dažkārt pievienojot franču un vācu valodu, neņemot vērā līgumu daudzvalodu garu?

Vai Komisija piekrīt, ka iepriekš minēto tīmekļa vietņu sadaļas būtu steidzami jāiztulko visās oficiālajās valodās?

 
  
 

(EN) Komisija ir stingri apņēmusies saglabāt un veicināt lingvistisko daudzveidību Savienībā un atbalstīt daudzas konkrētas darbības šajā jomā. Papildus pienākumiem nodrošināt likumdošanas un politikas priekšlikumus(1) visās ES oficiālajās valodās, Komisija ir apņēmusies arī pielikt visas iespējamās pūles, lai atbilstoši pieejamajiem resursiem nodrošinātu vienādu attieksmi pret iedzīvotājiem, kultūrām un valodām.

Plašs ES valodu lietojums visu iestāžu tīmekļu vietnēs ir svarīgs Eiropas iedzīvotājiem. Saskaņā ar 2005. gada(2) „Rīcības plānu Eiropas Komisijas saziņas ar Eiropas pilsoņiem uzlabošanai” Komisija tās Tulkošanas ģenerāldirektorātā izveidoja tīmekļa vietņu tulkošanas dienestu. Tomēr vēl arvien tas ir šķērslis nepārtrauktai svarīgākās informācijas pieejamības nodrošināšanai interesentiem un ES iedzīvotājiem un šīs informācijas atjaunināšanai.

Iedzīvotāji izrāda diezgan lielu interesi par Komisijas tīmekļa vietnēm, tajā skaitā kultūras jomā, un tāpēc Komisijas augsta prioritāte ir uzturēt tīmekļa vietnes aktuālas ar maksimālu daudzumu ziņu. Valodu lietojums atbilst vispārīgam principam piemērot valodu politiku katras vietnes mērķa auditorijai un nodrošināt katras vietnes saturu augstākajā līmenī pēc iespējas vairāk valodās.

Lai Savienības kultūras iniciatīvas nonāktu pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, tā ir izveidojusi kultūras kontaktpunktus, lai sekmētu Kultūras programmu dalībvalstīs. Viena vērtīga kontaktpunktu aktivitāte ir dalībvalstu tīmekļa vietnēs (kas savukārt ir saistītas ar tīmekļa vietni Europa) atveidot valsts valodā ziņas, kas parādās tīmekļa vietnē Europa.

Vortālā Europeana, ko ir izveidojis Eiropas Digitālās bibliotēkas fonds kā daļu no 2010. gada digitālo bibliotēku iniciatīvas, ir izmantotas 22 Eiropas valodas.

 
 

(1)Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas, OV L 17, 6.10.1958., 1. un 2. pants.
(2) SEC(2005)985, Pielikums, 36. pasākums

 

Jautājums Nr. 65 (Frank Vanhecke)(H-0922/08)
 Temats: Attiecības starp ES un Jordāniju
 

Ir zināms, ka Jordānija vēlas iesūdzēt tiesā dāņu karikatūristu, desmit dāņu žurnālistus un Parlamenta deputātu no Nīderlandes Geert Wilders, apsūdzot viņus „zaimošanā, nicīgā attieksmē pret islāmu un musulmaņu jūtām, kā arī pravieša Muhameda neslavas celšanā un apmelošanā”. Jordānija pat ir lūgusi Interpolu aizturēt minētos cilvēkus un nodot viņus Jordānijas tiesai.

1997. gada 24. novembrī starp ES un Jordāniju parakstītais Asociācijas nolīgums stājās spēkā 2002. gada 1. maijā. Šā nolīguma 2. pants nosaka, ka demokrātisko principu un cilvēku pamattiesību ievērošana ir nolīguma „būtisks elements”. Ja šis nolīgums tiek pārkāpts, var veikt „piemērotus pasākumus”.

Vai iepriekš minētais ir 2. panta „būtiskā elementa” pārkāpums? Ja jā, kādus „piemērotus pasākumus” veiks Komisija?

 
  
 

Komisija vēlas pateikties godātajam deputātam par jautājumu saistībā ar Jordānijas izvirzītajām sūdzībām pret Parlamenta deputātu no Nīderlandes Wilders kungu un 11 dāņu karikatūru autoriem un redaktoriem.

Komisijas delegācija Ammānā un Nīderlandes un Dānijas vēstniecības cieši seko līdzi notikumu attīstības gaitai.

Komisija izmanto visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai mudinātu Jordānijas iestādes vairāk ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības. Tā ir viena no galvenajām rīcības prioritātēm Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānā. Par tādiem jautājumiem kā vārda brīvība tiek diskutēts oficiālajā cilvēktiesību un demokrātijas apakškomitejā. Šī apakškomiteja tiek sasaukts katru gadu, un tā ir devusi iespēju veidot godīgu un atklātu dialogu. ES arī sniedz finansiālu atbalstu šajā jomā gan Jordānijas iestādēm, gan Jordānijas nevalstiskajām organizācijām.

Komisija turpinās sekot līdzi šo lietu attīstībai. Ir skaidrs, ka Asociācijas nolīgums (101. pants) ļauj rūpīgi izvērtēt ikvienu gadījumu, kad, iespējams, netiek pildītas saistības, lai meklētu risinājumu, kas ir pieejams abām pusēm.

 

Jautājums Nr. 66 (Kinga Gál) (H-0923/08)
 Temats: Pret ungāriem vērsta aktivitāte Slovākijā
 

Kā Parlamenta referente par ES Pamattiesību aģentūras izveidi es vēlos pajautāt Komisijai, ko tā piedāvā darīt, lai aizsargātu dialogu starp etniskajām grupām un kultūrām Slovākijā, kas ir ES dalībvalsts, kur šo dialogu sistemātiski katru dienu grauj valsts pašreizējie politiskie vadītāji. Cik ilgi Komisija gaidīs, ņemot vērā to, ka pēc vārdiskas provokācijas mēs tagad paši savām acīm redzam, kā policisti Slovākijā brutāli piekauj jaunus etniskos ungārus bez jebkāda sevišķa iemesla, bet jaunieši Slovākijā dzied pret ungāriem vērstus saukļus un musina viņus? Vai tā vietā, lai veiktu izmeklēšanu, tiks aizliegta minoritāšu simbolu izmantošana, piemēram, Ungārijas karogu un simbolu nešana uz Slovākijas čempionātu sacīkstēm? Ko Komisija darīs, lai aizsargātu ungāru minoritāti Slovākijā, Eiropas Savienībā, kur vienas dalībvalsts parlaments pieņem rezolūciju pret Parlamenta deputātiem, kas pārstāv tās ungāru minoritāti, jo viņi ir uzdrīkstējušies piedalīties Ungārijas (kaimiņos esošas dalībvalsts) parlamenta organizētā izlīgumā, aicinot viņus pārkāpt parlamentārieša zvērestu?

 
  
 

(FR) Komisijai bija iespēja reaģēt uz bažām par ungāru minoritātes situāciju Slovākijā, atbildot uz Bauer kundzes rakstisku jautājumu P-5730/08 un Tokes kunga rakstisku jautājumu P-5663/08. Komisija aicina cienījamo deputāti skatīt šīs atbildes.

Visām Savienības dalībvalstīm ir jāizmanto visi pieejamie tiesiskie instrumenti, lai nodrošinātu minoritāšu tiesības atbilstoši šo valstu konstitucionālajai kārtībai un saistībām atbilstoši starptautiskiem tiesību aktiem.

Visām dalībvalstu iestādēm, politiskajām partijām un cilvēktiesību organizācijām noteikti ir jāatturas no jebkāda veida izpausmēm, kas nav savietojamas ar ES pamatā esošām vērtībām, piemēram, no rasisma, ksenofobijas, totalitāras ideoloģijas, huligānisma vai vardarbības, un ir aktīvi jācīnās pret šādām parādībām.

Komisija ir pārliecināta, ka gan Ungārijas, gan Slovākijas iestādes rīkosies atbilstoši vērtībām, kas ir kopīgas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

 

Jautājums Nr. 67 (Saïd El Khadraoui)(H-0926/08)
 Temats: Komisijas veiktie pasākumi Kaupthing un citu noguldītāju noguldījumu aizsardzībai
 

Oktobra sākumā bija skaidrs, ka Īslandes bankai Kaupthing ir nopietnas finansiālas problēmas. Tagad Kaupthing noguldītāju līdzekļi ir bloķēti uz vairākām nedēļām. Tā kā Īslandes banka darbojās Beļģijā ar Luksemburgas licenci, Beļģijas valdība konsultējās gan ar Īslandes, gan Luksemburgas valdību. Turklāt patērētāju organizācija Test-Aankoop ir iesniegusi petīciju ar vairāk nekā 5000 parakstiem Luksemburgas premjerministram un finanšu ministram. Līdz šim Beļģijas valdībai ne pārāk veicās garantiju nodrošināšanā noguldītājiem Beļģijā. Taču Kaupthing klientiem Somijā bija garantija, ka viņi saņems atpakaļ savus noguldījumus. Kaupthing Bank Belgium pārņemšanas scenārijs būs skaidrs tikai aptuveni 15. novembrī.

Vai Komisija ir informēta par šo situāciju? Ko Komisija domā par Beļģijas valdības attieksmi? Kādus risinājumus Komisija saskata neapmierinātajiem noguldītājiem? Ir dīvaini, ka noguldītāji Somijā saņem garantijas ātrāk par noguldītājiem Beļģijā. Kādus plānus var piedāvāt Komisija, lai rīcība Eiropas līmenī būtu saskaņotāka, lai nākotnē varētu izvairīties no līdzīgām situācijām?

 
  
 

(EN) Komisija ir saņēmusi dažādus paziņojumus saistībā ar Īslandes banku Kaupthing. Komisija ir informēta par noguldītāju grūtībām un cieši uzrauga Īslandes, Luksemburgas un Beļģijas iestāžu veiktos pasākumus šajā jautājumā. Komisija arī ir sazinājusies ar EBTA Uzraudzības iestādi, jo Īslande nav ES dalībvalsts, bet ir EEZ nolīguma puse.

Komisija saprot, ka šajā jautājumā ir notikusi zināma attīstība. Acīmredzot ir potenciālie pircēji, kurus interesē Kaupthing daļas. Tas varētu atvieglot to noguldītāju situāciju, kuriem pašlaik nav piekļuves saviem noguldījumiem Kaupthing Bank Beļģijas nodaļas Luksemburgas filiālē. Turklāt Beļģijas premjerministrs ir paziņojis par Beļģijas noguldītājiem pieejamiem līdzekļiem līdz €20 000 apmērā par viņu bloķētajiem noguldījumiem no 1. decembra, ja banku nepārņems potenciālais pircējs.

Komisija arī saprot, ka Beļģijas un Luksemburgas iestādes turpinās diskutēt, lai rastu risinājumu pašreizējām grūtībām, kurās ir nonākuši gandrīz 20 000 noguldītāju.

Dažāda attieksme pret noguldītājiem Somijā un Beļģijā ir dažādo piemērojamo tiesību aktu dēļ. Kaupthing bankas Somijas nodaļa ir Īslandes Kaupthing bankas nodaļa, un to regulē Īslandes tiesību akti, bet Kaupthing banka Beļģijā ir Īslandes bankas Luksemburgas filiāles nodaļa. Tāpēc tehniski tā ir Luksemburgas iestāde, ko regulē Luksemburgas tiesību akti, jo Luksemburga ir tās mītnes dalībvalsts. Tāpēc Luksemburga ir atbildīga par šīs bankas uzraudzību, kā arī par tās reorganizāciju/likvidāciju un kompensācijām noguldītājiem atbilstoši Noguldījumu garantiju direktīvai (Direktīvai 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām). Šī atbildība attiecas uz Beļģijas nodaļu.

Komisija 15. oktobrī ierosināja uzlabojumus Noguldījumu garantiju direktīvā. Galvenais ierosinātais grozījums attiecas uz nodrošinājuma līmeņiem un izmaksu kavējumu samazināšanu.

Turklāt savā 2008. gada 1. oktobra priekšlikumā grozījumiem Kapitāla prasību direktīvā (2006/48/EK un 2006/49/EK) Komisija ir ieviesusi uzraudzības kolēģiju principu. Saskaņošana kolēģijās ļaus labāk uzraudzīt pārrobežu banku grupas.

Iepriekš minētais kopā ar turpmākiem Komisijas likumdošanas priekšlikumiem, kas varētu būt nepieciešami, lai pielāgotos notikumiem tirgū, varētu palīdzēt novērst līdzīgas situācijas nākotnē.

 

Jautājums Nr. 68 (Jim Allister)(H-0927/08)
 Temats: Direktīva par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus
 

Kāda būs Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK(1) ietekme uz Direktīvā par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus, 79/923/EEK(2) noteikto vides standartu turpmāku piemērošanu vai nepiemērošanu? Vai pēc 2013. gada tiks pārtraukta kādu aizsardzības pasākumu, tajā skaitā mikrobioloģiskā standarta, piemērošana ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus?

 
  
 

(EN) Kad 2000. gadā tika pieņemta Ūdens pamatdirektīva (ŪPD, 2000/60/EK(3)), viens no tās galvenajiem mērķiem bija samazināt ES ūdens politiku regulējošo instrumentu skaitu, izveidojot saskaņotu regulējumu, ar ko varētu pārvaldīt visa veida izmantošanu, grūtības un ietekmi. 2013. gadā, kad pilnībā darbosies pasākumu programma atbilstoši ŪPD Upju baseinu apsaimniekošanas plānam, tiks atcelta Direktīva par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus, (2006/113/EK(4)) un citi tiesiskie instrumenti. Saskaņā ar ŪPD 51. apsvērumu un 4.9. pantu, ieviešot ŪPD, ir jāsasniedz vismaz tāds pats aizsardzības līmenis, kādu sniedza vecie tiesību akti.

ŪPD ir skaidri noteikts, ka dalībvalstīm pirmajos ŪPD Upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas jāpieņem 2009. gada decembrī, ir stingri jānosaka čaulgliemju iegūšanai izmantoto ūdenstilpņu aizsardzība atbilstoši Direktīvas par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus, nosacījumiem. Tas nozīmē, ka:

visas teritorijas, kas noteiktas Direktīvā par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus, ir jāiekļauj ŪPD aizsargāto teritoriju reģistrā;

UBAP ir jānosaka konkrēti mērķi attiecībā uz tām ūdenstilpnēm, kas papildus ŪPD noteiktajām (labs ekoloģiskais un ķīmiskais stāvoklis) sniedz vismaz tādu pašu aizsardzības līmeni kā Direktīva par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus. Sevišķi tas attiecas uz mikrobioloģisko parametru fekālās koliformas. Šis esošo teritoriju aizsardzības līmenis ir jāsaglabā līdz nākamajai UBAP pārskatīšanai.

Saistībā ar šo ir vērts pieminēt, ka atbilstoši ŪPD dalībvalstīm līdz 2008. gada decembrim ir jāiesniedz savi UBAP publiskai apspriešanai. Čaulgliemju nozarei un citiem interesentiem būtu jāizmanto publiskā apspriešana, lai pārbaudītu, vai visi ūdeņi, no kuriem iegūst čaulgliemjus, ir reģistrēti kā aizsargājamas teritorijas un ka UBAP ir pienācīgi ietverti Direktīvas par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus, ūdens kvalitātes mērķi.

Saistībā ar izstrādes stadijā esošo akvakultūras stratēģiju Komisijas dienesti pašlaik apsver dažādas iespējas, kā nodrošināt, ka pēc 2013. gada no jauna izveidotās čaulgliemju teritorijas ir aizsargātas vismaz tādā pašā līmenī, kā pašreizējās teritorijas.

 
 

(1) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
(2) OV L 281, 10.11.1979., 47. lpp.
(3) OV L 327, 22.12.2000.
(4) OV L 376, 27.12.2006.

 

Jautājums Nr. 69 (Justas Vincas Paleckis)(H-0928/08)
 Temats: Kompensācijas ES dalībvalstīm, kuras zaudē skolotājus
 

Jauno universitāšu beidzēju emigrēšana karjeras sākumā, kā arī zinātnieku un skolotāju emigrēšana ir viena no satraucošākajām problēmām valstīs, kuras iestājās Eiropas Savienībā 21. gadsimtā. Daudzi studenti izmanto bezmaksas augstākās izglītības piedāvājuma priekšrocības, kuru izmaksas desmitiem tūkstošu eiro apmērā sedz nodokļu maksātāji. Pēc studijām savā valstī viņi atrod daudz labāk apmaksātu darbu vecajās ES dalībvalstīs un dodas turp strādāt. Norūpējušās par kvalificētā darbaspēka emigrācijas slikto ietekmi dažas ES dalībvalstis pieprasa, lai studenti pēc studiju beigām nostrādātu savā valstī laika periodu, kas līdzvērtīgs studiju ilgumam. Ja kāds šo norunu neievēro, viņam ir jāatmaksā visa studiju maksa.

Kāds ir Komisijas viedoklis par šo līdzekli, kas tiek izmantots dažās ES dalībvalstīs, lai paturētu jaunos absolventus, sevišķi zinātniekus un skolotājus, valstī? Kādus citus kompensācijas pasākumus Komisija piedāvā dalībvalstīm, kas zaudē to kvalificētos strādniekus, un to izglītības sistēmām?

 
  
 

(EN) Dalībvalstis var brīvi organizēt savas izglītības sistēmas un darba tirgus, kā tās vēlas, ja vien tiek ievēroti ES tiesību akti. Pienākums jauniem absolventiem strādāt vairākus gadus dalībvalstī, kurā viņš vai viņa ir mācījies vai mācījusies, un atmaksāt mācību maksu, ja šis pienākums netiek pildīts, varētu būt EK noteikumu par brīvu strādnieku pārvietošanos pārkāpums.

Tiesa ir noteikusi, ka ES noteikumi par personu brīvu pārvietošanos ir paredzēti, lai veicinātu to, ka ES iedzīvotāji meklē visu veidu darba iespējas visā ES, un lai nepieļautu pasākumus, kas varētu nostādīt ES iedzīvotājus nelabvēlīgā situācijā, ja viņi vēlas nodarboties ar ekonomisko aktivitāti kādas citas dalībvalsts teritorijā. Tāpēc nosacījumi, kas attur vai neļauj kādas dalībvalsts pilsonim atstāt viņa vai viņas izcelsmes valsti, lai izmantotu viņa vai viņas tiesības brīvi pārvietoties, ir šīs brīvības traucēklis pat tad, ja tie neattiecas uz šo strādnieku tautību(1). No judikatūras viedokļa raugoties, Komisijas minētie nosacījumi varētu būt traucēklis Līgumā noteiktajām pamatbrīvībām, konkrēti, strādnieku brīvībai pārvietošanai, jo tie liedz jauniem absolventiem vairākus gadus strādāt citā dalībvalstī.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalstu līdzekļiem, kas traucē izmantot Līgumā noteiktās pamatbrīvības vai padara tās mazāk pievilcīgas, ir jāatbilst četri nosacījumiem: tiem jābūt piemērotiem nediskriminējošā veidā (neatkarīgi no tautības); to pamatā ir jābūt kategoriskām prasībām vispārējās interesēs; tiem ir jābūt piemērotiem noteiktā mērķa sasniegšanai un tiem ir jāparedz tikai tas, kas ir nepieciešams mērķa sasniegšanai(2). Lēmums par to, vai minētie valstu līdzekļi ir attaisnojami, ir jāpieņem, pamatojoties uz sīkāku informāciju, kas Komisijai nav zināma.

Kopumā kvalificēta darbaspēka trūkums dalībvalstīs ir daudzpusīga problēma, un bez emigrācijas to bieži izraisa arī tādi faktori kā lielāks pieprasījums pēc pašu darbaspēka dēļ ekonomiskās izaugsmes. Tas, kā šī problēma tiek risināta, ir ļoti lielā mērā atkarīgs no konkrētās valsts situācijas. Parasti tam būtu nepieciešams piemērots politiskais sajaukums, kas sastāv no tādiem komponentiem kā pasākumi, kas palielina vispārējo dalību darba tirgū, turpmāki uzlabojumi izglītībā un profesionālajā apmācībā, piemērota samaksa un labi darba apstākļi valsts sektorā strādājošajiem, stimuli reemigrācijai un darbaspēka iekšējās mobilitātes un imigrācijas no ārpus ES esošām valstīm stimulēšana.

Jebkurā gadījumā politikai jauno absolventu paturēšanai ir jābūt labi plānotai, lai nepieļautu nevēlamas sekas. Piemēram, daudzās pētniecības jomās jaunajiem zinātniekiem ir ārkārtīgi svarīgi pavadīt ārzemēs noteiktu laika periodu, lai iegūtu pieredzi, zināšanas un starptautisku atzinību pirms atgriezties mītnes zemē.

Saistībā ar Eiropas pētniecības politiku bieži tiek pretstatīta kvalificēta darbaspēka aizplūšana un kvalificēta darbaspēka pieplūdums. Komisija kopumā uzskata, ka starptautiskā mobilitāte ir pozitīva lieta, un, tā kā pētniecības pasaule kļūst arvien globalizētāka, pat nepieciešama jaunu zināšanu un prasmju ieguvei. Turklāt pētnieki parasti ir vieni no mobilākajiem, jo viņi meklē labākos infrastruktūras, finansiālos un citus darba apstākļus. Ir vērts pieminēt arī to, ka pētnieku kopienas aktīva darbošanās citā valstī nav intelektuālā ieguldījuma un potenciāla zudums. Tieši pretēji, daudzi tā dēvēto „zinātnieku diasporu” locekļi var dot labumu savām mītnes valstīm, bieži sazinoties un sadarbojoties ar zinātniekiem mājās.

Integrētajā Eiropas stratēģijā pētnieku apmācībai, mobilitātei un karjeras attīstībai Komisija liek uzsvaru uz kvalificēta darbaspēka cirkulāro migrāciju gan ES, gan pasaulē, nevis uz ierobežojošajiem jēdzieniem „kvalificēta darbaspēka aizplūšana” un „kvalificēta darbaspēka pieplūdums”. Attiecībā uz Eiropas Pētniecības telpu, kvalificēta darbaspēka cirkulārā migrācija ir cieši saistīta ar Komisijas politiku palielināt Eiropas pētniecības pievilcību pētnieku komandu, infrastruktūras, algu un karjeras perspektīvu ziņā.

 
 

(1) Lieta C-18/95 Terhoeve [1999] ECR I-345, 37. punkts.
(2) Lieta C-55/94 Gebhard [1995] ECR I-4165, 37. punkts.

 

Jautājums Nr. 70 (Maria Badia i Cutchet)(H-0930/08)
 Temats: Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu
 

Padome 2008. gada 13. oktobrī pieņēma politisku deklarāciju ar nosaukumu „Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu”, kura ir jāpieņem arī Parlamentam un Komisijai. Tas ir 2006. gada februārī pieņemtās Baltās grāmatas par Eiropas saziņas politiku turpinājums.

Ņemot vērā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009. gada jūnijā, ir pastiprināta Kopienas iestāžu un dalībvalstu sadarbība saziņas jomā, lai debatētu un apmainītos ar labāko praksi, kā arī veidotu sinerģijas, kad būs jāinformē vēlētāji par mūsu prioritātēm.

Deklarācijā „Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu” ir noteikts, ka, veicot informēšanas un saziņas pasākumus, tiks veicināta daudzvalodība un kultūru daudzveidība.

Vai Komisija varētu sniegt plašāku informāciju par to, uz ko ir koncentrēta Kopienas institucionālā saziņa, ņemot vērā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas?

Vai Komisija varētu sīkāk paskaidrot, kā tiks veicināta daudzvalodība, veicot informēšanas un saziņas pasākumus?

 
  
 

(EN) Komisija, Parlaments un Padome parakstīja politisko deklarāciju „Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu” 2008. gada 22. oktobrī. Šī ir pirmā reizi, kad Parlaments, Padome un Komisija ir vienojušies par vienotu pieeju saziņai. Iestādes apzinājās, ka informācijas sniegšanai par Eiropas Savienību ir nepieciešama ES iestāžu un dalībvalstu politiska apņemšanās un ka tā ir produktīvāka un efektīvāka, ja saziņa tiek veikta saskaņoti, pamatojoties uz prioritāriem jautājumiem.

Politiskās deklarācijas centrā ir vienošanās par kopējām saziņas prioritātēm. Starpiestāžu informācijas grupa (SIG), kuras līdzpriekšsēdētāji katras iestādes pārstāvji, vienojās, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir viena no četrām kopīgajām 2009. gada prioritātēm.

Parlaments un Komisija ir iesaistīti nepolitiskā izpratnes veicināšanas kampaņā. Komisijas mērķis ir cieši sadarboties, atbalstīt un papildināt Parlamenta saziņas pasākumus, parādot, ko tieši ES ir sasniegusi iedzīvotājiem būtiskās jomās.

Komisija aktīvi veicina daudzvalodību un kultūru dažādību vispārīgi savā saziņas politikā un sevišķi Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā. Ietvardokuments „Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu” palīdzēs attīstīt sinerģijas ar valstu, reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā arī ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un tādējādi arī piemērot kampaņu daudzvalodu un kultūru daudzveidības kontekstam.

Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta informācijas biroji dalībvalstīs sadarbosies ar valstu iestādēm, lai izstrādātu valsts apstākļiem piemērotas kopējas aktivitātes. Kopējās saziņas prioritātes, tajā skaitā Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu, var veiksmīgi īstenot, pamatojoties uz piemērotām administratīvajām attiecībām starp ES un valstu dienestiem.

Aktivitātes un materiāli šai saziņas kampaņai tiks gatavoti visās oficiālajās ES valodās. Papildus citiem pasākumiem Komisijas pārstāvniecībās dalībvalstīs ir norīkoti tulkotāji, lai apmierinātu vietējās vajadzības un palīdzētu sniegt informāciju par Eiropu attiecīgās valsts iedzīvotāju oficiālajā valodā.

 

Jautājums Nr. 71 (Zdzisław Kazimierz Chmielewski)(H-0932/08)
 Temats: Komisijas iniciatīva par Kopienas tiesiskā regulējuma, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūrai (EPI), izveidi
 

Komisijas iniciatīva par Kopienas tiesiskā regulējuma, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūrai (EPI), izveidi (COM(2008)0467) sniedz iespēju efektīvāk piedalīties dažādos starptautiskos zinātniskos projektos.

Ir pareizi, ka Komisija pievērš sevišķu uzmanību pētniecības potenciāla attīstības nodrošināšanai Eiropas Savienībā kopumā. Un tāpēc ir atbilstoši nodrošināt vienmērīgu EPI sadali Kopienā un atbalstīt EPI projektu īstenošanu valstīs ar salīdzinoši vāju pētniecības potenciālu.

Kādus pasākumus Komisija ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu, ka piedāvātais instruments samazina atšķirības tehnoloģijās, pētniecības potenciālā un zinātnes infrastruktūrā tajās Kopienas daļās, kur pētniecības infrastruktūra ir vājāka?

 
  
 

(EN) Komisija pateicas godātajam deputātam par viņa jautājumu par Regulas par tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas Pētniecības infrastruktūras projektam, projektu un par Komisijas pasākumiem, lai palīdzētu mazāk attīstītajiem Eiropas reģioniem mazināt nepilnības zinātnē un pētniecībā.

Vispirms ir jāpaskaidro, ka EPI regula ir paredzēta, lai veicinātu to, ka konsorciji, kurus vada vairākas dalībvalstis un valstis, kas ir iesaistītas Kopienas Attīstības un pētniecības pamatprogrammā, kopīgi veido un vada lielus Eiropas nozīmes pētniecības objektus.

Tā ir paredzēta infrastruktūrām, kas ir zinātniskās izcilības priekšnoteikums un kam ir nepieciešamas lielas investīcijas, kas pārsniedz vienas valsts finansiālās un zinātniskās iespējas. Šādu projektu plānošana un saskaņošana starp vairākiem partneriem Eiropā ļauj sasniegt nepieciešamo specializācijas un savstarpējās apmācības apmēru Eiropas līmenī. Daudzi šādi projekti tika noteikti EPISF (Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma) ceļvedī 2006. gadam (atjaunināts šogad). Tie aptver infrastruktūras daudzās zinātnes jomās, piemēram, observatorijas vides zinātnēm, datu bankas genomikā vai mūsdienīgus lielus superdatorus.

Pētniecības infrastruktūrām ir jāpalīdz nosargāt Kopienas pētniecības izcilība un tās ekonomikas konkurētspēja, pamatojoties uz vidēja un ilgtermiņa prognozēm, efektīvi atbalstot Eiropas pētniecības aktivitātes. Lai to sasniegtu, infrastruktūru mērķim ir jābūt veicināt Eiropas zinātniskās potenciālās iespējas virs pašreizējā attīstības līmeņa un tādā veidā ieguldīt Eiropas Pētniecības telpas attīstībā.

Komisija piedāvāja EPI tiesisko regulējumu, atbildot uz dalībvalstu pieprasījumu pēc piemērota tiesiska veida jaunu pētniecības infrastruktūru būves veicināšanai un paātrināšanai, iesaistot vairākas dalībvalstis, jo pašreizējie instrumenti ir izrādījušies nepiemēroti. EPI uzlabos piekļuvi un izcilos pētniecības pakalpojumus Eiropas pētniecības kopienai kopumā, pētniekiem no valstīm ar daudzām infrastruktūrām, kā arī no valstīm ar mazāk infrastruktūrām.

Attiecībā uz EPI ģeogrāfisko sadalījumu ir jāpiemin, ka, lai arī Komisija reģistrēs piemērotos priekšlikumus EPI tiesiskajai formai, pētniecības infrastruktūras plānošana un finansēšana nepārprotami ir valstu iestāžu kompetence. Tās sniegs ierosinājumus, un Komisija reģistrēs piemērotos priekšlikumus neatkarīgi no to atrašanās vietas. Valstu iestādes kopā lems par visiem raksturīgajiem aspektiem, tādiem kā dalība, iemaksas un vadības atrašanās vieta.

Tomēr Komisija centīsies atbalstīt mazos uzņēmumus, kas sniedz pievienoto vērtību Eiropas Pētniecības telpā, un pēc iespējas izmantos reģionālo partneru struktūras. Daudzas lielas pētniecības struktūras (piemēram, 28 no 44, kas iekļautas EPISF ceļvedī) ir sadalītas pētniecības infrastruktūras, kas atradīsies vairākās valstīs gan tāpēc, ka tām ir jābūt fiziski sadalītām (piemēram, vides vai ģeoloģiskā uzraudzība), gan tāpēc, ka ir sadalīti zinātniskās izcilības centri. Šādas sadalītās struktūras, kuras jau tiek stimulētas ar „Integrētām aktivitātēm”, kas atbalstītas 6. un 7. pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (PP6 un PP7), bruģēs ceļu uz Eiropas Pētniecības telpas līdzsvarotu attīstību.

Turklāt Komisija pēc iespējas centīsies veicināt piekļuvi pētniecības infrastruktūrām zinātniekiem un inženieriem no plašas ģeogrāfiskās teritorijas. Tā sevišķi centīsies veicināt piekļuvi, pamatojoties uz zinātnisko izcilību vai nepieciešamību, nevis vienkārši, pamatojoties uz spēju maksāt.

Kopienas finansējums infrastruktūrām ir pieejams Kohēzijas politikā atbilstoši attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem. Patiesi, Komisija nesen publicēja rokasgrāmatu dažādu Kopienas avotu (pētniecības, kohēzijas un konkurences finansējuma) izmantošanai un kombinēšanai(1). Aptvertie reģioni varētu gudri izmantot strukturālos un kohēzijas fondus, lai novirzītu finansējumu Eiropas pētniecības infrastruktūrām un lai piedāvātu pārliecinošas kandidatūras to vadīšanai.

Visbeidzot, ir jāpiemin, ka Komisija atbalsta reģionu zinātniskās un tehnoloģiskās attīstības potenciālu ar konkrētām PP7 aktivitātēm programmā „Spējas”.

Nobeigumā, tiesiskais regulējums, ko piemēro EPI, būs atvērts priekšlikumiem no partneriem visā Eiropas Savienībā un valstīm, kas iesaistītas pētniecības pamatprogrammā. Komisija turpinās atbalstīt valstis, kas ir salīdzinoši vājākas pētniecības jomā, lai ieguldītu un atgūtu nokavēto, taču šo valstu administrācijām ir jāpievienojas piemērotu priekšlikumu iesniegšanā.

 
 

(1) ftp://ftp.cordis.europa.eu/pub/fp7/docs/practical-guide-eufunding_en.pdf

 

Jautājums Nr. 72 (Paulo Casaca)(H-0933/08)
 Temats: Komisijas un Irānas valdības sarunas par veidiem, kādos vajāt Irānas opozicionārus
 

Vai Komisija nodrošinās mani ar protokolu no tikšanās ar Irānas iestādēm 2008. gada 6. oktobrī par veidiem, kādos efektīvāk vajāt Irānas opozicionārus?

Vai Komisija var paskaidrot tiesisko pamatojumu šāda veida sarunām par vajāšanu ar Irānas iestādēm?

Vai Komisija publiskos solījumus, ko tā deva Irānas iestādēm, ka tā darīt visu iespējamo, lai mainītu Eiropas Kopienu Tiesas lēmumus, ar kuriem tiek atcelta Padomes klasifikācija, atbilstoši kurai OMPI ir atzīta par teroristisku organizāciju?

 
  
 

(EN) 2008. gada 6. oktobra tikšanās, kas minēta atbildē, ko iepriekš Komisija sniedza uz godātā deputāta jautājumu E-5142/08, nenotika starp Komisiju un Irānas iestādēm. Francijas ārlietu ministrs, pildot ES prezidentvalsts pilnvaras, izsauca Irānas vēstnieku uz Parīzi, lai runātu par vairākām cilvēktiesību lietām.

Komisija nekad nav devusi Irānas iestādēm nekādus godātā deputāta piedēvētos „solījumus”.

 

Jautājums Nr. 73 (Glenis Willmott)(H-0935/08)
 Temats: Reprodukcijai toksiskas vielas
 

Es vēlos pievērst Komisijas uzmanību Eiropas Parlamenta rezolūcijas par ES Veselības stratēģiju (P6_TA(2008)0477) pieņemšanai, kurā Eiropas Parlaments ļoti uzsvēra, ka Direktīva 2004/37/EK(1) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā, nepietiekami pasargā strādājošos Eiropas iedzīvotājiem no reprodukcijai toksisko vielu ietekmes darbā, un tāpēc aicināja Komisiju iekļaut reprodukcijai toksiskas vielas tās nākamajā priekšlikumā grozījumiem minētajā direktīvā.

Ņemot to vērā, vai Komisija apstiprina, ka strādnieku veselības interesēs tā ir pilnībā pievērsusies šai prasībai, ko atbalstīja 554 Eiropas Parlamenta deputāti?

 
  
 

(FR) Komisija piešķir sevišķu nozīmi strādnieku aizsardzībai pret apdraudējumu, ko izraisa pakļaušana reprodukcijai toksiskām vielām. Saistībā ar šo tā vēlas uzsvērt, ka Kopienas tiesību aktos veselības un darba drošības jomā, sevišķi Direktīvā 98/24/EK(2), ir iekļautas minimālas prasības strādnieku aizsardzībai.

Šīs prasības ietver nosacījumus par visu darbavietā esošo bīstamo ķīmisko vielu, tajā skaitā reprodukcijai toksisko vielu, radīto risku novērtējumu, novēršanu un pārvaldību. Konkrēti, vispārīgie aizsardzības principi paredz, ka strādnieku veselības un drošības apdraudējumi ir jānovērš vai jāsamazina līdz minimumam.

Komisija vēlas uzsvērt, ka tā ir divās fāzēs konsultējusies ar sociālajiem partneriem par strādnieku aizsardzību pret riskiem, kas saistīti ar kancerogēnu, mutagēnu vai reprodukcijai toksisku vielu iedarbību. Pamatojoties uz šo konsultāciju rezultātiem, Komisija pašlaik pārbauda iespēju mainīt Kopienas tiesību aktus šajā jomā.

 
 

(1) OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.
(2)Padomes 1998. gada 1. aprīļa Direktīva 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē),  OV L 131, 5.5.1998.

 

Jautājums Nr. 74 (Jacek Protasiewicz)(H-0937/08)
 Temats: Progress sarunās ar Baltkrievijas iestādēm par iespējamiem krimināllikuma pārkāpumiem politiskajās un sabiedriskajās aktivitātēs
 

Ņemot vērā Aleksandr Lukashenka kunga paziņojumu intervijā Wall Street Journal, ka viņš ir gatavs atbrīvot visus politieslodzītos;

ņemot vērā to, ka Alyaksandr Barazenka kungs tiek turēts apcietinājumā, gaidot tiesu par demonstrāciju janvārī, lai arī 27. oktobrī viņš brīvprātīgi ieradās Minskas policijas iecirknī uz nopratināšanu, un to, ka nav iespējas atbildēt tiesā, neesot ieslodzījumā, kas būtu normāla prakse demokrātiskās valstīs;

ņemot vērā līdzīgas lietas, kā arī citiem opozīcijas aktīvistiem Baltkrievijā piespriesto brīvības atņemšanu,

vai Komisija ir informēta par šo situāciju? vai Komisija jau ir pieprasījusi Baltkrievijas iestādēm nekavējoties atbrīvot Barazenka kungu un pārskatīt līdzīgas lietas? Ja nav, vai šis būs viens no jautājumiem Komisijas sarunās ar Baltkrievijas valdības pārstāvjiem?

 
  
 

(EN) Komisija ir informēta un piekrīt godātā deputāta bažām par Barazenka kunga lietu, kurš 8.–9. decembrī tika tiesāts. Pirms tiesas Barazenka kungs tika neatbilstoši turēts apcietinājumā līdz oktobra beigām.

Barazenka kungam tika piespriesta brīvības atņemšana uz 1 gadu par piedalīšanos neatļautā demonstrācijā janvārī. Kā stāsta, viņš pārsūdzēs viņam izteikto spriedumu.

Savā 21. novembra paziņojumā ārējo attiecību un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisāre ne tikai slavēja Baltkrievijas nesen veiktos pozitīvos soļus, bet arī skaidri paziņoja Baltkrievijas iestādēm, ka ES cieši sekoja līdzi Barazenka kunga lietai. Sevišķi viņa uzsvēra, ka ES ir ļoti svarīgi, lai Baltkrievija paliek „valsts bez politieslodzītajiem”. Saistībā ar šo viņa pieminēja Barazenka kunga lietu un brīdināja, ka ES cieši uzraudzīs viņa tiesas procesu.

Komisijas vairākkārtīgi ir apspriedusi Barazenka kunga lietu sarunās ar Baltkrievijas iestādēm.

Šis ir nopietns jautājums, un Komisija turpinās tam cieši sekot līdzi un arī turpmāk to apspriedīs ar Baltkrievijas iestādēm.

Saistībā ar šo tas, ka 13. oktobrī Padome pieņēma lēmumu daļēji atcelt sankcijas pret Baltkrieviju uz 6 mēnešiem, pēc kuriem situācija tiks vērtēta vēlreiz, ļauj mums skaidri paziņot, kādus demokrātiskus soļus mēs sagaidām no Baltkrievijas, un sevišķi nedrīkst būt nekādas atkāpšanās politieslodzīto jautājumā.

 

Jautājums Nr. 75 (Johan Van Hecke)(H-0938/08)
 Temats: Haiti parādu sloga atvieglošana
 

Pašreizējā situācija ārkārtīgi nabadzīgajā valstī Haiti tiek dēvētā par nopietnāko<br />vides krīzi pasaulē. Laikā, kad valsts tika pakļauta spēcīgu vētru ietekmei, 98 % tās mežu tika izcirsti kurināmajam, kas nozīmē, ka pat parastas vētras izraisa plūdus. Eksperti saka, ka paies gadi, līdz valsts varēs saražot vismaz pusi tās iedzīvotājiem nepieciešamās pārtikas. Un arī tas var notikt tikai ar masveida naudas un enerģijas ieguldīšanu ūdensšķirtņu atjaunošanā, svarīgākajos pakalpojumos un pārtikas nodrošinājumā.

Ņemot to vērā, ir absurdi, ka paies pieci mēneši, līdz Haiti varētu sagaidīt vērā ņemamu parādu atvieglojumu no Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda. Vienlaikus tiek atlikta Haiti ieskaitīšana lielu parādu apgrūtināto nabadzīgo valstu (LPANV) grupā. Lai veiktu valsts restrukturizāciju, Pasaules Bankas akcionāriem ir kopā jādomā, kā viņi var dzēst Haiti parādu pēc iespējas ātrāk. Ko Komisija domā par šo atlikšanu, un vai tā kaut ko darīs saistībā ar šo?

 
  
 

(FR) Haiti atbilst lēmuma pieņemšanas punktam un ir tiesīga sasniegt arī pabeigšanas punktu saskaņā ar Lielu parādu apgrūtināto nabadzīgo valstu iniciatīvu, ko vada Pasaules banka un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Ir svarīgi uzsvērt, ka šajā ceļā Haiti progress ir bijis stipri lielāks par vidējo, kas nozīmē, ka tad, kad pienāks laiks, tās USD 650 miljonu parādu varēs dzēst.

Saskaņā ar provizorisko laika grafiku pēc SVF un Pasaules Bankas paziņojuma par to, ka Haiti pašlaik nav izpildījusi visus atmaksas nosacījumus, lēmuma pieņemšana par atbilstību LPANV iniciatīvas pabeigšanas punktam ir atcelta līdz 2009. gada jūnijam. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem bija likums par līgumu slēgšanu, par kuru parlamentam bija jānobalso sešos mēnešos pēc Nacionālās izaugsmes un nabadzības samazināšanas stratēģijas dokumenta (NINSS) iesniegšanas 2007. gada novembrī. Pašlaik ir izdots rīkojums par valsts līgumiem, taču tas nav izsludināts. Kritēriju ilgstoša piemērošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka vēlamie parādu samazināšanas rezultāti būs ilgstoši.

Starptautiskās iestādes un visi partneri mēģina pārvarēt šo situāciju. Tā, piemēram, Inter-American Development Bank (IADB) ir paziņojumi par Haiti Republikas parāda atmaksas atlikšanu uz vienu gadu un parāda apkalpošanas maksājumu iesaldēšanu.

Komisija aizvien atbalsta iniciatīvas Haiti parādu samazināšanai, veicinot valsts ekonomisko un sociālo attīstību. Komisija turpina pildīt savu apņemšanos atbalstīt Haiti iestāžu un cilvēku pūles un ieviest ambiciozu attīstības programmu, kas sniegs ilgstošus ieguvumus progresa nodrošināšanai. Saistībā ar šo no 10. Eiropas Attīstības fonda (EAF) Komisija piešķirs Haiti EUR 291 miljonus plānoto līdzekļu ceļu infrastruktūras, decentralizācijas procesa, tieslietu nozares un vispārīgā makroekonomiskā regulējuma atbalstam. Papildus tam Komisija sniedz nepieciešamo palīdzību nesenajos plūdos cietušajiem, lai uzlabotu iedzīvotāju humāno situāciju.

 

Jautājums Nr. 76 (Caroline Jackson)(H-0941/08)
 Temats: Publiska bateriju atkritumu savākšana
 

Par termiņu „Bateriju direktīvas” (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvas 2006/66/EK(1) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem) transponēšanai tika noteikts 2008. gada 26. septembris. Vai Komisija uzskata, ka dalībvalstīm ir jāizdod bīstamo atkritumu apsaimniekošanas licence katram mājsaimniecības bateriju savākšanas punktam sabiedriskās iestādēs, skolās, lielveikalos u.c.?

 
  
 

(EN) Atbilstoši „Bateriju direktīvas” (Direktīvas 2006/66/EK(2)) 8. panta 1. punktam „Dalībvalstis nodrošina to, ka pārnēsājamu bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai pastāv atbilstīgas shēmas. Šādas shēmas: a) ļauj tiešajiem lietotājiem izmest pārnēsājamu bateriju vai akumulatoru atkritumus pieejamā savākšanas punktā tuvā apkārtnē, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu; …”.

Atbilstoši Bateriju direktīvas 8. panta 1. punktam uz pārnēsājamu bateriju un akumulatoru, tajā skaitā mājsaimniecības bateriju, atkritumu savākšanas punktiem neattiecas reģistrācijas vai atļauju saņemšanas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem(3) (Atkritumu pamatdirektīva) vai Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvā par bīstamajiem atkritumiem(4). Tāpēc dalībvalstīm nav jāizsniedz bīstamo atkritumu apsaimniekošanas licence (vai atļauja) katram mājsaimniecības bateriju savākšanas punktam galalietotājiem tuvā apkārtnē, tajā skaitā sabiedriskās iestādēs, skolās, lielveikalos u.c.

Šie nosacījumi atbilst nesen pārskatītās Atkritumu pamatdirektīvas 20. pantam, kurā noteikts, ka 17. (bīstamo atkritumu kontrole), 18. (aizliegums jaukt bīstamos atkritumus), 19. (bīstamo atkritumu marķēšana) un 35. pants (grāmatvedības nosacījumi) neattiecas uz jauktiem mājsaimniecību atkritumiem. Arī 19. un 35. pants neattiecas uz atsevišķiem bīstamiem mājsaimniecības atkritumiem, ja tos pieņem savākšanai, utilizācijai vai otrreizējai pārstrādei iestāde vai uzņēmums, kas ir saņēmis atļauju vai ir reģistrējies atbilstoši 23. vai 26. pantam.

 
 

(1)OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.
(2) OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.
(3) OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.
(4) OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīva pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 166/2006.

 

Jautājums Nr. 77 (Karin Riis-Jørgensen)(H-0942/08)
 Temats: Valsts azartspēļu monopola liberalizēšana
 

No 2008. gada 6. līdz 8. novembrim Grieķijā (Atēnās un Salonikos) Grieķijas iestādes arestēja un aizturēja divus ES licenzēta un regulēta privāta sporta derību operatora starpniekus un trīs klientus par tiesību aktu pārkāpšanu Grieķijas sporta derību monopola jomā.

Šie tiesību akti jau ir kļuvuši par tematu pamatotam atzinumam, ko Eiropas Komisija 2008. gada 28. nosūtīja saistībā ar pienākumu neizpildes procedūrām, kas ierosinātas pret 10 dalībvalstīm pēdējos divarpus gados.

Pamatojoties uz EKT lēmuma Placanica lietā (C-338/04) 73. punkta 4. paragrāfu(1), vai Komisija uzskata šos arestus par nesamērīgiem?

Kāpēc Komisija nerīkojas stingrāk un nevēršas pie EKT valstīm pamatota atzinuma līmenī, kā to ir izdarījusi Grieķi vai Dānija, Zviedrija, Somija un Nīderlande, kas, rīkojoties līdzīgi, kā minēts iepriekš, vai nerīkojoties vispār, skaidri parādīja, ka atsakās ņemt vērā ES līgumu?

 
  
 

(EN) Atbildot uz cienījamās deputātes mutisko jautājumu, Komisija atgādina, ka tā ierosināja pienākumu neizpildes lietas pret daudzām dalībvalstīm par ierobežojumiem, galvenokārt kriminālu sankciju veidā, kas liedz spēļu operatoriem, kuri ir saņēmuši licences citā dalībvalstī, brīvi sniegt sporta derību pakalpojumus, novērtējot šādus ierobežojumus kā neatbilstošus EK līguma 49. pantam.

Komisija piekrīt cienījamās deputātes viedoklim, ka divu citā ES dalībvalstī licencēta sporta derību operatora starpnieku aresti Grieķijā varētu būt nesamērīgi un neatbilstoši EK līguma 43. un 49. pantam, jo, kā ir skaidri teikts Eiropas Kopienu Tiesas spriedumā Placanica lietā(2), minētā dalībvalsts atteicās piešķirt licenci vai atļauju, pārkāpjot Kopienu tiesības. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu Gambelli lietā(3) Kopienu tiesības ir uzskatāmas par pārkāptām šādā veidā, ja dalībvalsts neņem vērā politiku, kas ir vērsta uz to, lai patiesi samazinātu azartspēļu iespējas konsekventā un sistemātiskā veidā.

Tomēr jau kādu laiku šķiet, ka dalībvalstu nepatika pieņemt Eiropas dimensiju šajā jautājumā mainās. Tas ir noticis pēc tam, kad Komisija ierosināja pienākumu neizpildes lietas pret 10 dalībvalstīm saistībā ar ierobežojumiem, kurus tās piemēroja robežu šķērsošanai, lai sniegtu sporta derību pakalpojumus. Tas ir licis dažām dalībvalstīm apsvērt jaunu tiesību aktu pieņemšanu, un vairākas dalībvalstis pašlaik diskutē par saviem priekšlikumiem ar Komisiju. Komisija 2009. gadā plāno vēlreiz izskatīt neizšķirtās lietas.

 
 

(1) EKL 43. un 49. pants ir jāinterpretē tā, ka tie aizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds tiek aplūkots pamata lietās, kas paredz piemērot kriminālsodus tādām personām kā atbildētāji pamata lietās, par derību organizētu rīkošanu, nesaņemot valsts tiesiskajā regulējumā prasīto koncesiju vai policijas atļauju, ja šīs personas nevarēja saņemt minētās koncesijas vai atļaujas tāpēc, ka šī dalībvalsts, pārkāpjot Kopienu tiesības, atteicās tās izsniegt.
(2) EKT, 6/03/07, Placanica, C-338/04
(3) EKT, 6/11/03 Gambelli, C-243/01

 

Jautājums Nr. 78 (Ivo Belet)(H-0943/08)
 Temats: Ikgadējās vaļu medības Farēru salu piekrastē
 

Savā atbildē uz rakstisko jautājumu P-3855/08 Komisija apgalvo, ka SVMK meklēt risinājumu jautājumam par vaļiem, kuri katru gadu tiek nogalināti Farēru salu piekrastē.

Vai tas nozīmē, ka Komisija piekrīt, ka veids, kādā vaļi tiek nogalināti Farēru salu ūdeņos, ir pilnīgā pretrunā ar ES dzīvnieku labturības politiku?

Vai Komisija var pateikt, kādi ir panākumi šajā jautājumā? Kādus pasākumus tā ir veikusi un vēl plāno veikt?

Vai Komisija ir gatava apspriest jautājumu par šo praksi divpusējās sarunās ar Farēru salām?

 
  
 

Komisija ir ļoti apņēmusies aizsargāt visus vaļveidīgos (vaļus, delfīnus un cūkdelfīnus) un vēlas atgādināt, ka ES vaļveidīgo ķeršana un nogalināšana ir aizliegta ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību(1), kas ietver Konvencijā par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, zināma arī kā Bernes konvencija, noteiktos pienākumus. Arī vaļveidīgo pārdošana vai apmaiņa ES dalībvalstīs ir aizliegta saskaņā ar šo direktīvu. Turklāt Padomes Regula 338/97/EK par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību(2), ar kuru Eiropas Savienībā īsteno noteikumus, kas paredzēti Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), aizliedz vaļveidīgo introducēšanu Kopienā, ja to veic galvenokārt komerciālā nolūkā.

Tomēr minētās grindu medības notiek Farēru salās, kas nav ES daļa, tāpēc ES tiesību akti un politika uz tām neattiecas. Turklāt Dānija kā Bernes konvencijas locekle savā ratifikācijas instrumentā ir noteikusi, ka Konvencija neattiecas uz Grenlandi un Farēru salām. Tādējādi Komisijai diemžēl ir ierobežotas iespējas tieši iejaukties šajā lietā. Tomēr Komisija meklēs labākos iespējamos veidus, kādos risināt šo jutīgo jautājumu ar attiecīgajām iestādēm.

Starptautiskā līmenī vaļus aizsargā Starptautiskā Vaļu medību komisija (SVMK), kas ir starptautiska vaļu saglabāšanas un pārvaldīšanas organizācija. Tomēr diemžēl SVMK neregulē grindu medības, jo līdz šim nav panākts nolīgums par SVMK atbildību par maziem vaļveidīgajiem. Tomēr Komisija cer, ka notiekošajās debatēs par SVMK nākotni ES kopā ar citām SVMK iesaistītajām pusēm varēs risināt jautājumu arī pa mazajiem vaļveidīgajiem. Lai SVMK sanāksmē ES nostāja būtu saskaņota, 2008. gada 6. novembrī Komisija iesniedza priekšlikumu Padomei(3).

 
 

(1) OV L 206, 22.7.1992.
(2) OV L 61, 3.3.1997.
(3) Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko formulē nostāju, kas Eiropas Kopienas vārdā jāieņem attiecībā uz priekšlikumiem grozīt Starptautisko Konvenciju vaļu medību regulēšanai un tās sarakstu, COM(2008) 711 galīgā redakcija

 

Jautājums Nr. 79 (Ari Vatanen)(H-0944/08)
 Temats: PVN piemērošana alkohola tirdzniecībai: atšķirība starp „tālpārdošanu” un „telepārdošanu”
 

Eiropas tiesību aktos, kas regulē alkohola tirdzniecību, (Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK(1), ko papildina Direktīva 91/680/EEK(2)) pamatojoties uz piegādes veidu, ir noteikta atšķirība starp (i) tālpārdošanu un (ii) telepārdošanu. Tas, vai PVN par darījumu tiek maksāts izcelsmes valstij vai piegādes valstij, ir atkarīgs no preču piegādes veida.

Ja klients no citas dalībvalsts pasūta alkoholu, ko klientam uz piegādes valsti nosūta vai aiztransportē pārdevējs vai cita persona viņa vārdā, tā ir tālpārdošana. Tālpārdošanas gadījumā PVN alkohola tirdzniecībai vienmēr tiek piemērots piegādes valstī neatkarīgi no pārdošanas valsts. Ja darījums ietver piegādi klientam, tiek uzskatīts, ka alkohola piegāde notiek piegādes valstī.

Ja pats klients, nevis pārdevējs, organizē preču transportu no izcelsmes valsts uz piegādes valsti, tā ir telepārdošana. Telepārdošanas gadījumā alkohola tirdzniecībai PVN vienmēr tiek piemērots izcelsmes valstī. Alkohola piegādes vieta ir vieta, kur produkts sāk savu ceļu.

Vai piegādātājs, kas sniedz alkohola telepārdošanas pakalpojumus internetā var publicēt savā tīmekļa vietnē trešās puses transporta pakalpojumu reklāmu, ja tā darbība nav uzskatāma par tālpārdošanu? Tas ir svarīgs jautājums, lai pārliecinātos, vai PVN tirdzniecībai tiek piemērots izcelsmes vai piegādes valstī?

 
  
 

(EN) Attiecībā uz PVN piemērošanu alkohola piegādēm privātiem patērētājiem PVN direktīvas (2006/112/EK(3)) 33. pantā ir noteikts, ka akcīzes precēm, kuras transportē piegādātājs vai cita persona viņa vārdā, nodoklis tiek piemērots vietā, kur preces atrodas, kad beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam. Saskaņā ar PVN direktīvas 32. pantu precēm, kuras transportē pircējs vai cita persona viņa vārdā, nodoklis tiek piemērots vietā, kur preces atrodas brīdī, kad sākas preču transportēšana pircējam.

Ja pārdevējs savā tīmekļa vietnē vienlaikus reklamē gan akcīzes preces, gan veidu, kādā šīs preces tiek transportētas klientam, viņam neatrodoties vienā dalībvalstī ar pārdevēju, situācija varētu tikt uzskatīta par ļaunprātīgu rīcību, lai PVN nolūkos mākslīgi pārvērstu pārdevēja vai tā vārdā transportētas preces par klienta vai tā vārdā transportētām precēm (EKT 2006. gada 21. februāra spriedums Lietā C-255/02 Halifax plc). Šādā gadījumā ir jāņem vērā reālā ekonomiskā situācija, un darījums ir jāpārklasificē un PVN nolūkos jāuztver kā pārdevēja vai tā vārdā veikta akcīzes preču transportēšana, kam nodoklis piemērojams dalībvalstī, kur beidzas transportēšana klientiem. Jebkurā gadījumā šāda situācija ir jāvērtē, pamatojoties uz faktiem katrā atsevišķā gadījumā.

 
 

(1) OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.
(2) OV L 376, 31.12.1991., 1. lpp.
(3) Padomes 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, OV L 347, 11.12.2006.

 

Jautājums Nr. 80 (Athanasios Pafilis) (H-0948/08)
 Temats: Necilvēcīgi ieslodzījuma apstākļi
 

Ieslodzītie Grieķijā nesen organizēja masveida badastreiku, lai protestētu pret necilvēcīgajiem apstākļiem, kādos viņi tiek turēti, apstākļiem, kuri ir pasliktinājušies ND un PASOK valdību politisko izvēļu dēļ daļēji saskaņā ar ES pamatnostādnēm.

Konkrēti, problēma ir saistīta ar cietumu masveida pārblīvētību ne tikai ar aizturētajiem, kuri gaida tiesu, ber arī ar ārzemniekiem, kuri ir arestēti vienīgi par nelikumīgu iebraukšanu. Tas ir izraisījis pieaugumu pašnāvību skaitā, sliktu attieksmi pret ieslodzītajiem un viņu pamattiesību pārkāpumus, kvalificētu medicīnas un aprūpes speciālistu trūkumu, dezinfekcijas programmu trūkumu, jauniešiem speciāli paredzētu telpu trūkumu, piekļuves liegumu cietumiem zinātnisko un sociālo organizāciju, politisko partiju u.c. pārstāvjiem.

Ko Komisija domā par radītajiem nepieņemamiem ieslodzījuma apstākļiem un ieslodzīto pamattiesību pārkāpumiem?

 
  
 

(EN) Komisija neveic ieslodzījuma apstākļu pārbaudi dalībvalstīs. Par šāda veida pārbaudēm atbildīgā Eiropas iestāde ir Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT komiteja), kas ir Eiropas Padomes pakļautības iestāde. Tomēr Komisija cieši seko līdzi CPT komitejas ziņojumiem, paturot prātā arī Eiropas Savienības līguma (ESL) 6. panta 2. punktu, kurā ir noteikts, ka Savienība kā Kopienas tiesību vispārēju principu ievēro pamattiesības, ko nodrošina Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECPAK) un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām. Attiecībā uz šo ir jāpiemin, ka atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai nepieņemami ieslodzījuma apstākļi ir arī ECPAK 3. panta (spīdzināšanas aizliegums) pārkāpums pat, ja nav pierādījumu par pazemošanas vai apvainošanas pozitīvo nolūku. No tā izriet, ka Grieķijā pret ieslodzītajiem ir jāizturas ar cieņu un atbilstoši attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

 

Jautājums Nr. 82 (Olle Schmidt)(H-0951/08)
 Temats: Valstij piederoši automašīnu ražotāji
 

1970. gadu ekonomiskās krīzes dēļ liela daļa rūpniecības uzņēmumu tika nacionalizēti. Vairāki uzņēmumi, kurus nepārņēma valsts, saņēma lielus aizdevumus vai subsīdijas. Manā valstī Zviedrijā subsīdijas bija sevišķi pieejamas kuģu būvētavām, no kurām tagad valstī nav palikusi neviena. Citās valstīs problēmas ar izdzīvošanu bija automašīnu ražotājiem. Tādus prestižus nacionālos ražotājus kā Chrysler, Rolls Royce un Renault izglāba attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tagad šķiet, ka kredītu krīze ir pārvērtusies par nobriedušu globālo lejupslīdi. Atkal gāzi rijošā autobūves nozare atrodas bankrota priekšā. Tā ir Zviedrijas problēma, jo gan Volvo, gan Saab liela daļa ražošanas ir izvietota tur. Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļos (tostarp Financial Times 2008. gada 1. decembrī) parādījās ziņas par to, ka Volvo un Saab amerikāņu īpašnieki risināja sarunas ar Zviedrijas valdību par šo grūtībās nonākušo ražotāju nacionalizēšanu. Mēs arī zinām, ka līdzīgas sarunas notiek starp automašīnu ražotājiem un valdībām daudzās citās valstīs.

Vai Komisija saskata riskus valstīm piederošos un valstu vadītos rūpniecības uzņēmumos?

 
  
 

(EN) EK līguma 295. pantā ir noteikts, ka „šis Līgums nekādi neietekmē dalībvalstu tiesību aktus, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu”. Šis princips nozīmē to, ka Līgums nav labvēlīgs privātām vai valsts uzņēmumu īpašumtiesībām. Šā principa piemērošana paredz, ka valsts iestādes, kas ir daļu turētājas vai atbildīgas par uzņēmuma darbību, rīkojas tāpat kā privātie dalībnieki. Kā ir apstiprinājusi Eiropas Kopienu Tiesa (lietā C-174/04, Komisija pret Itāliju, 32. punktā): „Līguma noteikumos, kas attiecas uz kapitāla brīvu apriti, nepastāv iedalījums privātos uzņēmumos un valsts uzņēmumos.”

Patiesi, sevišķi, piemērojot valsts atbalsta noteikumus, Komisija nodala gadījumus, kad valsts iestādes darbojas kā privāti dalībnieki, un gadījumus, kad valsts īpašumtiesības vai valsts iejaukšanās uzņēmuma īpašumtiesībās vai vadībā ir pamatota ar sabiedrības vai citiem valsts apsvērumiem. Šī atšķirība tiek realizēta, piemērojot tā dēvēto „tirgus ekonomikas ieguldītāja principu”. Atbilstoši šim principam valsts akciju turētāja vai valsts uzņēmuma darbība tiek salīdzināta ar to, ko tādā pašā situācijā darītu privāts uzņēmums, pamatojoties tikai uz tirgus ekonomikas apsvērumiem: tas nozīmē, ka tiek pārbaudīts šādu valsts ieguldījumu, to nosacījumu un atlīdzības loģiskais pamatojums. Ja valsts iejaukšanās neiztur tirgus ekonomikas ieguldītāja pārbaudījumu, tad Komisija uzskata, ka šāda iejaukšanās satur valsts atbalsta elementus, kuru atbilstība kopējam tirgum ir jānovērtē.

Tāpēc atbilstoši Kopienas tiesību aktiem un tirgus ekonomikas ieguldītāja principam valsts vai daļēji valsts ieguldījumi uzņēmumos (neatkarīgi no nozares) pēc būtības nav aizliegti. Tomēr gadījumos, kad valsts iejaukšanās neiztur tirgus ekonomikas ieguldītāja pārbaudījumu, Komisijai ir jāpārbauda šie pasākumi, lai noteiktu to atbilstību valsts atbalsta noteikumiem.

Pašreizējā finanšu un ekonomiskajā krīzē šķiet sarežģīti salīdzināt valsts iejaukšanos, lai atbalstītu grūtībās nonākušus uzņēmumu vai uzņēmumus grūtībās nonākušā nozarē, ar tirgus ekonomikas ieguldītāja uzvedību. No šāda viedokļa raugoties, patiesi būtu rūpīgi jāizvērtē iespējamo valsts ieguldījumu, piemēram, Volvo vai Saab (lai arī šķiet, ka šie projekti ir pamesti), atbilstība valsts atbalsta noteikumiem.

 

Jautājums Nr. 83 (Katerina Batzeli) (H-0953/08)
 Temats: EKT prakse diplomu atzīšanā, pamatojoties uz franšīzes nolīgumiem, un iejaukšanos izglītības sistēmu organizēšanā, dalībvalstu atbildības jomā
 

Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) 2008. gada 23. oktobrī paziņoja savu spriedumu Lietā C-274/05, saskaņā ar kuru Grieķijai ir jāatzīst citu dalībvalstu izglītības iestāžu nozaru profesionālās tiesības (kvalifikācijas, kas iegūtas pamatojoties uz franšīzes nolīgumiem).

Vai Komisija var pateikt, kāpēc uzņēmējai valstij savā teritorijā ir jāatzīst tādu izglītības iestāžu darbība, kas neatbilst šīs valsts izglītības politikas un tiesību aktu pamatprincipiem?

Cik lielā mērā ir jāveic Direktīvas 2005/36/EK(1) un iepriekšējās Direktīvas 89/48/EEK(2) ieviešanas pārbaude, sevišķi attiecībā uz profesionālo tiesību atzīšanas un EK līguma 149. un 150. panta nosacījumu par dalībvalstu atbildības jomām izglītības jautājumos piemērošanas sekām valstu izglītības sistēmās?

Tā kā šis jautājums rada apjukumu un problēmas Kopienas un valstu tiesību aktos, spiežot iedzīvotājus vērsties EKT, vai Komisija nepiekrīt, ka ir nepieciešams jauns ES priekšlikums, lai noteiktu robežu starp pienākumu atzīt profesionālo kvalifikāciju un dalībvalstīm piešķirtajām tiesībām atzīt izglītības diplomus, lai izvairītos no riska pielīdzināt kvalifikācijas līmeņus valstīs ar milzīgām atšķirībām izglītības sistēmās?

 
  
 

(EN) Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) 2008. gada 23.  oktobrī(3)atzina, ka Grieķija nav izpildījusi tās saistības atbilstoši Direktīvai 89/48/EEK(4), jo tā neatzina citu dalībvalstu atbildīgo iestāžu izsniegtos diplomus pēc privātas Grieķijas iestādes sniegtās izglītības un apmācībām, pamatojoties uz franšīzes līgumu. Tiesa piebilda, ka šie secinājumi neapšauba Grieķijas atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmas organizāciju. Tomēr, tā kā citu dalībvalstu atbildīgās iestādēs piešķīra minētos diplomus, pamatojoties tikai uz attiecīgajiem noteikumiem to izglītības un apmācības sistēmās, diplomi par izglītības iegūšanu un apmācību pabeigšanu, kas piešķirti pamatojoties uz pielīdzināšanas (franšīzes) līgumiem, saskaņā ar Direktīvu 89/48/EEK neattiecas uz Grieķijas izglītības sistēmu. Ar šo spriedumu EKT apstiprina tās iepriekšējo spriedumu 2003. gada lietā Neri(5)pret Itāliju, kurā tā noskaidroja, ka atteikums atzīt kvalifikāciju, kas iegūta, pamatojoties uz franšīzes līgumu, tikai tāpēc, ka izglītošana nenotika universitātes telpās, bija pretrunā ar Kopienas tiesību aktiem.

Šie divi spriedumi, viens tieši, otrs netieši, nosaka, ka Grieķijas tiesību akti neatbilst Kopienas tiesību aktiem, kad Direktīva 89/48/EEK vēl bija spēkā. Grieķija turpina rīkoties neatbilstoši ES tiesību aktiem, jo tā vēl aizvien nav ieviesusi Direktīvu 2005/36/EK(6)par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kas atcēla Direktīvu 89/48/EEK un kas ir spēkā kopš 2007. gada 20. oktobra. Ir jāuzsver, ka šīs direktīvas 53. pants skaidri sniedz dalībvalstīm tiesības pārbaudīt vairākus elementus saistībā ar tā dēvētajiem franšīzes diplomiem, piemēram, izcelsmes dalībvalsts izsniegta sertifikāta par citā dalībvalstī apgūtiem kursiem oficiālu pamatojumu, diploma atbilstību tam, kas tiek piešķirts pēc kursiem, kas pilnībā apgūti izcelsmes dalībvalstī, vai apstiprināto profesionālo tiesību atbilstību.

EKT 2008. gada 4. decembrī paziņoja divus jaunus spriedumus(7)pret Grieķiju, kuros tā skaidri apstiprināja Lietas C-274/05 secinājumus, un lēma, ka Grieķija pārkāpa ES tiesību aktus, neatzīstot franšīzes diplomus.

EKT jaunākā prakse un ES sekundārie tiesību akti par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, Direktīva 2005/36/EK, skaidri nosaka regulējumu, atbilstoši kuram Grieķijai ir jārīkojas saistībā ar kvalificētu profesionāļu noslēgtajiem franšīzes līgumiem. Šeit nav tiesisku neskaidrību un līdz ar to arī nepieciešamības pēc jauna priekšlikuma.

 
 

(1)OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
(2) OV L 19, 24.1.1989., 16. lpp.
(3) EKT C - 274/05, Komisija pret Grieķiju, 23.10.2008.
(4) Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību, OV L 19, 24.1.1989.
(5) EKT C - 153/02, Valentina Neri, 13.11.2003.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, OV L 255/22, 30.09.2005.
(7) EKT C-84/07, Komisija pret Grieķiju, 4.12.2008; EKT C-151/07, Khatzithanasis pret Ipourgos Igeias kai Kinonikis Allilengiis, 4.12.2008.

 

Jautājums Nr. 84 (Salvador Domingo Sanz Palacio)(H-0954/08)
 Temats: Autorūpniecības atveseļošanas plāns
 

Autorūpniecība ir stratēģiska nozare un ārkārtīgi svarīga ES ekonomikai gan IKP, gan nodarbinātības ziņā, ko tā ietekmē tieši un netieši. Eiropai kā prioritāte būtu jāpieņem konkrēti nozares atbalsta pasākumi, lai nodrošinātu tās dzīvotspēju un saglabātu darbavietas. Komisijas Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plānā izaugsmei un nodarbinātībai ir piedāvāti vairāki pasākumi, kas jāievieš ar atsevišķu dalībvalstu īstenotiem konkrētiem plāniem. Ārkārtas pasākumiem, pirmkārt, ir jānovērš rūpnīcu slēgšana un darbavietu zaudēšana. Cik lielas iespējas rīkoties tiks dotas dalībvalstīm, lai tās savās atbalsta programmās varētu paredzēt atbalstu tieši autorūpniecībai? Ja valsts atbalsts tiek piešķirts ar šādiem elastīgiem nosacījumiem, kā to var izmantot un kādiem nosacījumiem tam būs jāatbilst?

 
  
 

(EN) Kā sacīja godātais deputāts, Komisija patiesi ir izsludinājusi Ekonomikas atjaunošanas plānu izaugsmei un nodarbinātībai, lai veicinātu pieprasījumu un atjaunotu pārliecību par Eiropas ekonomiku. Saistībā ar šo Komisija apsver iespēju piedāvāt dalībvalstīm piemērot papildu valsts atbalsta pasākumus tikai uz ierobežotu laika periodu.

Kā vienu no paredzētajiem pasākumiem Komisija varētu ļaut dalībvalstīm piešķirt atbalstu garantiju vai subsidētu aizdevumu veidā. Protams, šo pasākumu apstiprināšana būs pakļauta zināmiem nosacījumiem un maksimālam apjoma, un par tiem ir jādiskutē ar dalībvalstīm. Šīs iniciatīvas nav vērstas uz vienu konkrētu ekonomikas nozari, bet gan uz palīdzības sniegšanu uzņēmumiem pārvarēt finansējuma saņemšanas grūtības, ko izraisīja tieši nesenā krīze.

Ir svarīgi atcerēties, ka kopš krīzes sākuma Padome ir uzsvērusi nepieciešamību saglabāt konkurences noteikumu piemērošanu. Komisijai ir jānodrošina vienlīdzīgi nosacījumi Eiropas uzņēmumiem, izvairoties no dalībvalstu sacensībām par subsīdijām, kas būtu neilgtspējīgi un kaitīgi ES kopumā. Tāpēc Komisija ir piesardzīga attiecībā uz valsts atbalsta noteikumu jebkādu iespējamu „elastīgu piemērošanu”. Pašreizējais valsts atbalsta regulējums jau paredz lielu skaitu iespēju piešķirt valsts atbalstu visām nozarēm, tajā skaitā mašīnrūpniecībai.

Attiecībā uz piegādi — pētniecības, attīstības un infrastruktūras regulējums ļauj dalībvalstīm attīstīt ekoloģiskās tehnoloģijas, ņemot vērā tirgus nepilnības un to, ka atbalsts ir stimulējošs efekts un tas ir samērīgs. Uzņēmumiem, kas uzlabo Kopienas vides standartus savā ražošanas procesā, ir pieejams arī vides atbalsts. Turklāt ir pieejami arī citi noteikumi, lai risinātu MVU problēmas piegādes ķēdēs. Konkrēti, Vispārējā grupu atbrīvojuma regula paredz plašu atbalsta pasākumu loku ar minimālu administratīvo slogu.

Subsidētās garantijas varētu palīdzēt atrisināt dažas mašīnrūpniecībai nozares problēmas, kā arī to piegādātāju problēmas. Tomēr, kad uzņēmums nonāk situācijā, kad tam nav pieejamas pat subsidētas garantijas, varētu piemērot glābšanas un pārstrukturēšanas noteikumus. Tāpēc pašlaik Komisija nesaskata nepieciešamību izstrādāt sevišķu mašīnrūpniecības nozares regulēju.

Visbeidzot, ir jāuzsver, ka mašīnrūpniecības nozarēm piešķirtie Eiropas Investīciju bankas aizdevumi nav subsidēti aizdevumi, jo tie ir piešķirti par tirgus cenu.

 

Jautājums Nr. 85 (Hans-Peter Martin)(H-0957/08)
 Temats: Nepietiekama finanšu tirgu regulējuma risku nepareizs novērtējums
 

Vai Komisija nepareizi novērtēja riskus, ko rada (nepietiekams) finanšu tirgu regulējums? Kāda bija šo nepareizo novērtējumu forma?

Kādus praktiskus, ilgtermiņa pasākumus Komisijas piedāvā, lai mazinātu riskus, ko rada finanšu tirgi?

Vai Komisija apsver iespēju piemērot bankām visā ES pamatkapitāla koeficientu? Cik lielam ir jābūt banku pamatkapitāla koeficientam?

Vai Komisija apsver iespēju piemērot minimālo pašu kapitāla koeficientu vai maksimālo koeficientu citām finanšu iestādēm visā ES, tādām kā investīciju uzņēmumi, riska ieguldījumu fondi, kā arī apdrošināšanas uzņēmumi, vai atsevišķi strukturēti finanšu instrumenti?

 
  
 

(EN) Komisija varētu piedāvāt tiesību aktus saistībā ar finanšu tirgiem. Tomēr atbildība par to ieviešanu un efektīvu izpildi gulstas uz dalībvalstu regulatoriem (un pasaules līmenī uz trešo valstu finanšu regulatoriem).

No paša finanšu krīzes sākuma pirms gada Komisija ir strādājusi kopā ar dalībvalstīm, lai uzlabotu situāciju un rastu piemērotus ilgtermiņa risinājumus. Pēdējos mēnešos Komisija ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Kapitāla prasību direktīvā, Noguldījumu garantiju shēmu direktīvā un noteikumos par uzskaiti pēc patiesās vērtības. Komisija arī ir pieņēmusi priekšlikumu Kredītreitingu aģentūru regulai. Turklāt Komisija ir pabeigusi darbu ar izpilddirektoru samaksām un atvasinātajiem finanšu instrumentiem un laiž klajā konsultatīvo dokumentu par riska ieguldījumu fondiem. Turklāt Augsta līmeņa ekspertu grupai Jacques de Larosière vadībā ir uzdots piedāvāt ieteikumus arī par pārrobežu uzraudzību. Visbeidzot, Komisija ir publiskojusi dokumentu par finanšu tirgu regulējumu 2009. gada vasarā.

Attiecībā uz konkrētajiem jautājumiem par kapitālu, minimālo pašu kapitāla un maksimālo koeficientu, debates notiek dažādos forumos. Komisija ir aktīvi iesaistījumiem Bāzeles II darbā ar šiem jautājumiem un arī uzrauga notikumus tirgū, lai rastu piemērotu ceļu uz priekšu. Saistībā ar šo godātā deputāta uzdotie jautājumi tiks sīki izskatīti. Tomēr šajā brīdī būtu pāragri dot konkrētu signālu kādā noteiktā virzienā.

Kā tika minēts iepriekš, Komisija šogad ir iesniegusi lielu skaitu priekšlikumu un sagaida, ka nākamajos mēnešos šāds darba ritms turpināsies.

Tas ir īss kopsavilkums par to, ar ko Komisija šajā jomā strādā. Protams, Komisija ir atvērta papildu informācijai, ja godātais deputāts to vēlas sniegt.

 

Jautājums Nr. 86 (Pedro Guerreiro)(H-0960/08)
 Temats: Ražošanas un nodarbinātības aizsardzība tekstilrūpniecības un apģērbu rūpniecības nozarēs dažādās ES dalībvalstīs
 

Ņemot vērā Komisijas atbildi uz jautājumu H-0866/08(1) par (iespējamu) no Ķīnas uz dažādām ES dalībvalstīm eksportētu konkrētu tekstilizstrādājumu un apģērbu kopīgās uzraudzības sistēmas izbeigšanu 2008. gada 31. decembrī un ņemot vērā to, ka arvien vairāk uzņēmumu pārtrauc vai pārvieto ražošanu (sevišķi Portugālē), atstājot aiz sevis bezdarbu un sociālo krīzi, vai Komisija var pateikt, vai kāda dalībvalsts ir piedāvājusi vai pieprasījusi pagarināt divkāršās uzraudzības mehānisma darbību pēc 2008. gada 31. decembra vai tā ir veikusi kādus citus pasākumus saistībā ar šo? Ja jā, vai Komisija var nosaukt dalībvalstis un paskaidrot, kādus pasākumus katra no tām pašlaik piedāvā? Vai kāda dalībvalsts ir iebildusi pret šādu pasākumu veikšanu, un, ja jā, kura un ar kādu pamatojumu?

 
  
 

(EN) Kopienas tiesību aktos bija paredzēts, ka divkāršas kontroles uzraudzības sistēma beigs darboties 2008. gada 31. decembrī, un netika paredzēts, ka tā turpināsies pēc šā datuma.

Kā Komisija jau paskaidroja godātajam deputātam atbildē uz mutisko jautājumu H-0866/08(2), ir iesniegti „dažādi pieprasījumi no vienkāršas pārbaudes uzraudzības līdz vienkāršai muitas uzraudzībai, vairumam dalībvalstu paužot dažādus viedokļus.” Tomēr nav bijis oficiāla balsojuma, jo nav bijis oficiāla priekšlikuma turpināt divkāršas pārbaudes uzraudzību. Tāpēc dalībvalstis nav paudušas oficiālu nostāju. Tas liecina, ka vairums iesaistīto pušu nesaskata iemeslus turpmākai darbībai; tās vēlas, lai turpmāk pret tekstilrūpniecības nozari būtu tāda pati attieksme kā pret citām nozarēm.

Turklāt Ķīna ir skaidri pateikusi, ka „nevēlas turpināt divkāršas kontroles uzraudzības sistēmu”. Tas varētu pakļaut neveiksmei jebkādus mēģinājumus turpināt.

Attiecībā uz citiem tekstilizstrādājumu importa no Ķīnas uzraudzības pasākumiem, oficiāli nav piedāvāti citi pasākumi, tā kā debatēs vairākums vienprātīgi norādīja uz tirdzniecības nozares liberalizēšanu. Tomēr, kā ir teikts atbildē uz jautājumu H-0866/08, Komisija turpinās cieši sekot līdzi faktiskajai tirdzniecības statistikai (Comext) un muitas datiem 2009. gadā.

Komisija ir informēta par nodarbinātības situāciju dažādās ES ekonomikas nozarēs un sevišķi tekstilrūpniecības nozarē. Par to jau tika sniegta sīka informācija Komisijas atbildē uz mutisko jautājumu H-0866/08. 2007. gada sākumā tika izveidots Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF), lai finansētu aktīvā darba tirgus politikas pasākumus, ar kuriem tiek atbalstīti globalizācijas rezultātā bez darba palikušie strādnieki. No EGF jau ir sniegta palīdzība bez darba palikušajiem strādniekiem tekstilrūpniecības nozarē Maltā, Lietuvā un četros Itālijas reģionos. Pašreizējā ekonomiskajā krīzē fonds tiek uzlūkots kā daļa no Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plāna(3), lai ar to varētu efektīvāk sniegt atbalstu bez darba palikušajiem strādniekiem.

 
 

(1) Rakstiska atbilde 19.11.2008.
(2) Rakstiska atbilde 19.11.2008.
(3) COM(2008) 800 gala versija

 

Jautājums Nr. 87 (Laima Liucija Andrikienė)(H-0962/08)
 Temats: Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošana
 

Komisija izstrādāja Eiropas kaimiņattiecību politiku 2004. gadā, un kopš tā laika šī politika ir ieviesta 16 ES kaimiņvalstīs. Kā Komisija vērtē EKP īstenošanu pēdējos četros gados? Kādi ir svarīgākie Eiropas kaimiņattiecību politikas sasniegumi un trūkumi? Kuras kaimiņvalstis no EKP gūst visvairāk? Kāda ir Komisijas nostāja jautājumā par Baltkrievijas pilntiesīgu dalību EKP pēc nesenajiem politiskajiem notikumiem šajā valstī?

 
  
 

(EN) Eiropas kaimiņattiecību politika ir un paliek galvenais elements Savienības ārējās attiecībās un jau sniedz redzamus rezultātus šajā jomā, veicinot abpusēju stabilitāti un labklājību. 2008. gada aprīļa EKP progresa ziņojumi liecina, ka šīs politikas ieviešanā ES kaimiņvalstīs ir panākts vērā ņemams progress, sevišķi ekonomikas reformu un tiesību aktu tuvināšanas jomā. No otras puses, ir acīmredzami, ka mūsu partnervalstīs vēl ir daudz darāmā, sevišķi pārvaldības un tiesiskuma ziņā.

Lai vēl vairāk stiprinātu EKP un pastiprinātu Savienības centienus saistībā ar reformām, Komisija ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus tādās jomās kā tirdzniecības liberalizācija un ekonomiskā integrācija, pastiprināta mobilitāte un lielāka ES loma reģionālo konfliktu risināšanā.

ES ievēro atsevišķu gadījumu nošķiršanas politiku, lai sniegtu mūsu atbalstu atsevišķām mūsu partneru nepieciešamībām un centieniem, piedāvājot vairāk tām valstīm, kuras ir apņēmīgākas un gūst lielākas sekmes reformā („lielākas priekšrocības par lielāku ieguldījumu”). Pamatojoties uz to, Komisija ir noteikusi četras valstis, ar kurām sadarbības intensitāte garantē ciešākas attiecības ar ES: Ukraina, Moldova, Maroka un Izraēla. Savienība ir šo „progresīvo” attiecību pastiprināšanas procesā.

Baltkrievija ir svarīgs austrumu kaimiņš, un Komisija mudina šo valsti attīstīt demokrātiju un veikt citas reformas. Pamatojoties uz Baltkrievijas izvēlēm un lēmumiem, tā varēs pilnībā izmantot EKP priekšrocības un sevišķi jauno Austrumu partnerības iniciatīvu.

 

Jautājums Nr. 88 (Neena Gill)(H-0964/08)
 Temats: Tīģeru aizsardzība
 

Ņemot vērā to, ka malumedniecība vēl aizvien ir nopietns drauds savvaļas tīģeriem, un atzinīgi vērtējot Indijas sāktos pozitīvos soļus šo dzīvnieku aizsardzības uzlabošanai, vai Komisija turpinās iesākto un atzīs noziegumus pret dzīvo dabu par nopietniem starptautiskiem organizētiem noziegumiem un vai Komisija piešķirs papildu līdzekļus tādiem starptautiskajiem partneriem kā UNODC, UNEP, Interpols un WCO noziegumu pret vidi un dzīvo dabu apkarošanai, sevišķi Transhimalaju reģionā (Indijā, Nepālā, Ķīnā)?

 
  
 

(EN) Komisija pilnībā apzinās malumedniecības un nelegālās savvaļas dzīvnieku tirdzniecības nopietnību un to, cik lielā mērā šīs nelegālās darbības var ietekmēt sugu saglabāšanas stāvokli. Komisijas bažas saistībā ar šo ir ietvertas Direktīvā par vides krimināltiesisko aizsardzību, ko Eiropas Parlaments un Padome oficiāli pieņēma 2008. gada 19. novembrī (Direktīva 2008/99/EK). Šī direktīva paredzēs, ka aizsargāto sugu nelikumīga sagūstīšana un tirdzniecība būs kriminālnoziegums, un par to varēs piespriest efektīvus, samērīgus un no nozieguma izdarīšanas atturošus sodus.

Attiecībā uz starptautisko savvaļas dzīvnieku tirdzniecību Komisija savā 2007. gada 13. jūnija ieteikumā, ar ko nosaka darbību kopumu, lai izpildītu Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību(1), Komisija iesaka arī to, ka dalībvalstīm ir jādarbojas saskaņoti ar trešām valstīm un tādām starptautiskām organizācijām kā UNEP CITES sekretariāts, WCO un Interpols un jāturpina tās atbalstīt, lai palīdzētu atklāt, novērst nelegālu savvaļas dzīvnieku tirdzniecību un atturēt no tās. Lai arī Komisija nav piešķīrusi tiešu finansējumu WCO un Interpolam noziegumu pret vidi un dzīvo dabu apkarošanai, tā cieši sadarbojas ar šīm organizācijām un aicina tās uz regulārajām ES Savvaļas dzīvnieku tirdzniecības apkarošanas grupas sanāksmēm, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību un savvaļas dzīvnieku tirdzniecības noziegumu koordinēšanu.

Turklāt Komisija ir piešķīrusi finansējumu ar CITES sekretariāta starpniecību Āzijas CITES ieviešanas un īstenošanas semināra organizēšanai Ķīnā 2005. gadā, kurā tika runāts par īstenošanas pasākumiem un reģionālo sadarbību tīģeru un citu apdraudēto sugu produktu nelegālas tirdzniecības apkarošanai. Komisija arī šogad ir piešķīrusi finansējumu CITES sekretariātam tīģeru tirdzniecības apkarošanas sanāksmei 2009. gadā.

Savās starptautiskās sadarbības aktivitātēs vides un attīstības jomā Komisija finansē arī vairākas globālas, reģionālas un vietējas programmas un projektus, lai veicinātu ilgtspējīgu bioloģiskās daudzveidības un/vai aizsargāto teritoriju pārvaldību. Lielākā daļa šo programmu ietver pret malumedniecību vērstus pasākumus un atbalstu tiesībaizsardzībai. Tam piemēri Āzijas reģionā ir Pamira-Alajas pārrobežu rezervāts (PAPR) starp Tadžikistānu un Kirgizstānu un ES-Ķīnas Bioloģiskās daudzveidības programma (EĶBDP).

 
 

(1) OV L 159, 20.6.2007.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika