Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2009. gada 12. janvāris - Strasbūra

13. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). (EL) Priekšsēdētāja kungs, atļaujiet man Parlamentu informēt par Turcijas aizvainojošo izturēšanos pret Grieķiju.

Pastāvīgie Grieķijas gaisa telpas pārkāpumi, iznīcinātāji, kas lido zemu pār apdzīvotām Grieķijas salām, drošas kuģniecības kavēšana Grieķijas teritoriālajos ūdeņos un traucējoša iejaukšanās meklēšanas un glābšanas operācijās Egejas jūrā, par kurām atbildīga ir tikai Grieķija viena pati, un plašā palīdzība, kuru nelegālajiem imigrantiem sniedz Turcija, ir sliktas zīmes reģiona stabilitātei kopumā.

Mums jānosoda šī aizvainojošā izturēšanās un pastāvīgā stratēģiskā Eiropas Savienības dalībvalsts, proti, Grieķijas suverēno tiesību apstrīdēšana no Turcijas puses un jāsūta skaidrs vēstījums, ka šī izturēšanās pakļauj riskam tās izredzes pievienoties Eiropas Savienībai.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Pēc diskriminējošajiem pasākumiem, kas tika ieviesti 2004. gadā attiecībā uz darbiniekiem no jaunajām dalībvalstīm, kas strādā Eiropas Savienības iestādēs, un kuri 2008. gadā ar Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu atzīti par nelikumīgiem, es vēlos pievērst jūsu uzmanību jaunam diskriminējošam lēmumam.

Pagājuši četrarpus gadu, un vēl joprojām jauno dalībvalstu pilsoņi jūtas kā otrās šķiras pilsoņi. Noticis tas, priekšsēdētāja kungs, ka pērn tika izsludināts konkurss uz Eiropas Parlamentā strādājošo ungāru tulku struktūrvienības vadītāja amatu, amatu, uz kuru tiesīgs pieteikties jebkuras dalībvalsts pilsonis. Struktūrvienības vadītājs mutiskās tulkošanas dienestā ir atbildīgs ne tikai par administratīvajiem uzdevumiem, bet arī par Eiropas Savienības terminoloģijas transponēšanas ungāru valodā pārraudzību.

– (DE) Priekšsēdētāja kungs, satraucoši, ka no diviem tiesīgajiem pretedentiem, viena Ungārijas un viena Lielbritānijas pilsoņa, tika izvēlēts britu pretendents. Vai jūs varētu iedomāties, ka amatu franču valodas dienestā ieņemtu Anglijas vai Spānijas pilsonis? Priekšsēdētāja kungs, tā ir nepieļaujama diskriminācija, un tā izraisa nopietnu kaitējumu attiecībā uz Eiropas Savienības dokumentu tulkošanu. Visu jauno dalībvalstu vārdā es vēlos reģistrēt savu protestu.

  Priekšsēdētājs. − Jūs, protams, saņemsiet atbildi uz šo jautājumu.

  Marian Harkin (ALDE). Priekšsēdētāja kungs, šo pēcpusdien mēs klausījāmies, kā jūs pats un citi sniedzāt paziņojumus par šausmīgo stāvokli Gazā un par vajadzību pēc nekavējoša pamiera un pilnīgas Izraēlas bruņoto spēku atvilkšanas no Gazas. Man jāsaka, ka saistībā ar šo es piekrītu D. Cohn-Bendit, ka Parlamentam jāpieņem kāds viedoklis – mēs nevaram saglabāt neitralitāti.

Tomēr zināmā mērā tas ir nedaudz ikdienišķi runāt par vienkāršos ļaudis ikdienā ietekmējošiem jautājumiem pēc tam, kad uzklausīts viss, kas te teikts, taču, protams, vienkāršos ļaudis ikdienā ietekmējošie jautājumi skar visus mūsu pilsoņus. Pagājušajā nedēļas nogalē Īrijā Dell paziņojums par 2 000 darbavietu pārcelšanu Īrijas vidējo rietumu un rietumu sabiedrībai nāca kā trieciens. Globālās finanšu lejupslīdes laikā īpaši smagi ir strādniekiem, kurus tieši nodarbināja Dell, un tā piegādātājiem u.t.t.

Saistībā ar to Eiropas Globalizācijas fonds varētu izrādīties sevišķi svarīgs, lai palīdzētu pārkvalificēt strādniekus un palīdzētu uzņēmējdarbības veicināšanā pašnodarbinātībai. Ir ļoti svarīgi, lai Īrijas valdība vērstos ar tiešu iesniegumu Globalizācijas fondā, tā, lai strādniekiem varētu būt kāda ticība nākotnei un viņi redzētu, ka ES strādā, lai palīdzētu visiem strādniekiem un šajā gadījumā Īrijas vidējo rietumu un rietumu strādniekiem.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs tikko esam panākuši vienošanos, saskaņā ar kuru Krievijas gāzes plūsma vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piegāde kurām tika atslēgta, iespējams, tiks atjaunota. Vērts uzsvērt solidaritāti starp dalībvalstīm šajā jautājumā, lai arī skumji, ka tas nebija skaidrs pašā sākumā. Dažādām valstīm bija ļoti atšķirīgi viedokļi par šo jautājumu. Tomēr, par laimi, mēs pielikām pūles, lai beigās demonstrētu vienotu nostāju.

Tā kā mums jādiskutē par šo tematu divas dienas, es vēlētos uzsvērt divus jautājumus. Pirmkārt, šis jautājums pavisam skaidri parāda, ka Krievija pilnībā ekonomiskus jautājumus izskata tā, it kā tie būtu tīri politiski instrumenti. Otrkārt, šis jautājums arī skaidri parāda, ka mums jāizstrādā kopēja enerģētikas politika kā Eiropas Savienībai. Lūk, tas ir mums vajadzīgs, nevis individuāla enerģētikas politika lielākajām valstīm, kā, piemēram, cauruļvadu būve zem Baltijas jūras pēc pašu iniciatīvas.

  László Tőkés (Verts/ALE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kokakolas un kraukšķīgo kartupeļu neveselīgā dominējošā stāvokļa globālajā laikmetā es vēlos pacelt balsi, lai aizstāvētu Karpatu baseinā augošos Ungārijas vīnkokus un vīnu, kuriem ir starptautiska nozīme. Neprecīzi iztulkotu ES direktīvu dēļ Eiropas fondus pašlaik izlieto, lai atbalstītu tos, kas izcērt savus vīna dārzus, un nav nekas neparasts, ka soda tos, kas stāda jaunas elites vīnogu šķirnes.

Karpatu baseins vēsturiskās Ungārijas teritorijā kādu laiku bija viens no lielākajiem vīnkoku audzēšanas rajoniem Eiropā, plešoties apmēram 600 000 hektāru platībā. Ungārijā 1948. gadā vēl bija 260 000 hektāru vīnam audzēto vīnogulāju, bet tagad šī teritorija ir sarukusi līdz 40 000 hektāriem. Cik ilgi vēl Karpatu baseina dabiskā vide, vīna darītavas un vīna tirgotāji tiks šādi iznīcināti?

Vīns, kvieši, miers! Es vēlos citēt šo ungāru tautas sveicienu, vēlot jums svētīgu Jauno gadu.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL). - Priekšsēdētāja kungs, es uzstājos jautājumā par Palestīnu. Es atzīmēju, ka jūsu agrākajās piezīmēs jūs esat bijuši nedaudz bikli, izsakot savu nostāju pret Izraēlu: 900 palestīniešu gājuši bojā, trešdaļa no viņiem ir bērni, un tik un tā mēs šajā Parlamentā nevaram atrast sevī tik daudz drosmes vai līdzcietības, lai kategoriski nosodītu izraēliešu brutalitāti.

Šis straujais uzbrukums ir ne tikai nesamērīgs; tas ir pilnīgi neattaisnots. Uz to nepamudināja Izraēlas drošības vajadzības; patiesībā tas ir cinisks un aukstasinīgs uzbrukums ne jau pret Hamas, bet pret Palestīnas iedzīvotājiem. Es domāju, ka dalībvalstīm tagad ir morāls pienākums izvingrināt ar Izraēlu savus diplomātiskos un politiskos muskuļus pilnā apmērā, lai beigtu šo vardarbību.

Izvairīšanās runāt par sāpīgiem jautājumiem ar Izraēlas administrāciju nedos rezultātu; tā nekad nav devusi rezultātu. Izraēlai tagad jāsaprot, ka tās rīcībai patiešām ir sekas. Tāpēc es aicinu visus Eiropas Parlamenta deputātus pieprasīt nekavējošu Eiropas un Vidusjūras reģiona nolīguma un patiešām visu starp ES un Izraēlu noslēgto nolīgumu par labvēlības režīmu tirdzniecībā apturēšanu. Tāpat mums jāpretojas jebkuram mēģinājumam uzlabot attiecības starp ES un Izraēlas valsti, kas tur aplenkumā Gazu un brutāli izturas pret Palestīnas tautu.

Retorika par cilvēktiesībām, kas tik bieži skanējusi šajā Parlamentā, tagad jāpārvērš darbos. Vienīgi tā sekmīgam miera procesam Tuvajos Austrumos ir kādas izredzes.

  Priekšsēdētājs. − Šī jautājuma sarežģītību var redzēt kaut vai no jūsu runas ilguma. Jūs pārsniedzāt runai paredzēto laiku par 50 %. Debates notiks trešdienas pēcpusdienā.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, manu vēlēšanu apgabalu pagājušo nedēļ satrieca paziņojums, kā teica M. Harkin, par gandrīz 2 000 darba vietu zudumu Dell rūpnīcā. Tas nozīmē arī vēl droši vien 2 000 no Dell ražošanas atkarīgo darba vietu zudumu Īrijā. Dell pārvieto ražošanu uz Lodzu Polijā, saņemot gandrīz EUR 52 miljonus valsts atbalsta.

Vai Komisija var man apliecināt, ka valsts atbalsts, ko izmanto Polija, atbilst ES konkurences noteikumiem, un vai tā var man garantēt, ka būs pieejams pietiekams atbalsts no Eiropas Globalizācijas fonda, lai no darba atlaisto darbaspēku sagatavotu jaunam darbam?

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Dāmas un kungi, pirms divām dienām tika konstatēts, ka četru skolu sienas Burgasas pilsētā notrieptas ar rasistiskiem lozungiem. Viņi bija uzsmidzinājuši uz sienām šādus uzrakstus: “Bulgārus ziepēs” un “Nāvi gjauriem”. “Gjaurs” ir pazemojošs apzīmējums turku valodā, kas tika lietots Otomanu impērijas laikā, lai apzīmētu nemusulmaņus un tos, kuriem nav turku izcelsmes. No turku viedokļa gjauru uzskatīja par kaut ko, kas ir zemāks par cilvēku, un tas padara to par visaizvainojošāko rasistisko apvainojumu turku valodā. “Gjauri” ir tas pats vārds, kuru lietoja bijušais lauksaimniecības ministrs Nihat Kabil un turku administratori Lauksaimniecības ministrijā, lai apzīmētu bulgārus, kas pievienojās resoram, pēc kura viņi turkiem deva priekšrocības.

Dāmas un kungi, lai šis incidents ir kā brīdinājums jums par to, kāda ir turku mentalitāte 21. gadsimtā. Ar šo piemēru pietiek, lai redzētu, ka Turcijai nav vietas Eiropas Savienībā, jo tā ir rasistiska, ksenofobiska valsts, kas atbalsta un veicina rasismu un ksenofobiju kaimiņvalstīs. Šis gadījums parāda, ka bulgāri ir ne tikai naida avots, bet ka viņi ir naida un etniskās neiecietības upuri.

Eiropas Parlaments vienmēr ir ieņēmis stingru nostāju pret rasismu un etnisko neiecietību. Es aicinu jūs kā šī Parlamenta deputātus darīt to atkal un atbalstīt mūsu rakstisko deklarāciju, kas apsūdz turku rasismu pret bulgāriem.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu Čehijas prezidentūras centienus noregulēt pašreizējo gāzes krīzi, bet darbošanās tikai kā starpniekiem vienā krīzē pēc otras nav risinājums. ES nevar palikt bērnaukļa lomā, ja jāpieskata enfant terrible. Viens secinājums ir skaidrs: paļaušanās uz abpusēji izdevīgu stratēģisku savienību ar Krieviju kā uzticamu enerģijas piegādātāju ir stratēģiska pārrēķināšanās. Tagadējās krīzes sākotnējais cēlonis ir nevis Ukraina, bet krīze paša Gazprom iekšienē, kurš nepildīja pats savas saistības.

Astoņus gadus pēc kārtas Gazprom saražotās gāzes daudzums palika nemainīgs vienā un tajā pašā līmenī. Tas ir tipisks rezultāts politiskajai valsts kontrolei pār ražošanu. Nespēja piegādāt gāzi vienlaikus gan Krievijas klientiem, gan izpildīt saistības pret ārzemju partneriem laikam mudināja V. Putin uzsākt politisku krīzi un norādīt uz Ukrainu kā uz grēkāzi. Tāpēc jo svarīgāk mums ir koncentrēties uz jaunu enerģijas avotu atklāšanu.

  Magda Kósáné Kovács (PSE) . – (HU) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti, ekonomiskā krīze, kuru daudzi cilvēki sākotnēji uzskatīja par iebiedēšanas taktiku no plašsaziņas līdzekļu puses, tagad sasniegusi Eiropu; tā sagādā ciešanas valstīm, reģioniem, vietējām kopienām, uzņēmumiem un līdz ar to ģimenēm un strādniekiem. Divi no mūsu kolēģiem deputātiem jau izteikušies par šo jautājumu. Recesijas sekas neietekmē mūs visus vienādi, kā Komisija mums atgādina savā paziņojumā. Eiropas un sabiedrības perifērijā negatīvā ietekme eksponenciāli palielinās.

Lai nepieļautu, ka pašreizējais stāvoklis pienācīgas nodarbinātības principu pārvērš tukšos vārdos un lai palīdzētu mums izvairīties no straujas nabadzības attīstības, mums jākoncentrē pūliņi uz saviem resursiem. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Komisijas paziņojumu, kā arī komisāra V. Špidla nodošanos izpratnes veicināšanai un viņa mudinājumu Eiropas Savienībai pielikt pūles, lai šajā rūkošās ekonomiskās rosības laikā aizsargātu visjutīgākās sociālās grupas .

Komisijas atšķirīgā pieeja dod pamatu cerēt, ka vienota Eiropa nenozīmēs piespiedu vienveidību, jo īpaši krīzes laikā. Es ceru, ka tā šajā jomā saņems Eiropas Parlamenta atbalstu.

  Magor Imre Csibi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, tagad mēs saskaramies ar paradoksu. Lai arī vairākums Eiropas patērētāju atkārtoti paziņojuši, ka viņi ir pret ĢMO, pārskati rāda, ka viņi pērk ĢM pārtiku, kad tā pieejama lielveikalos.

Daudzi patērētāji ne tikai nav informēti, ka ĢM pārtika tiek pārdota Eiropā, vai vienkārši iekrīt nelikumīgu marķējumu lamatās un galu galā nezina, ko viņi pērk.

Iespējamais risinājums būtu atļaut uz etiķetes minēt to, ka pārtikas produktā nav ĢMO. Bet pašlaik nav kopēju noteikumu par marķējumu „ģenētiski nemodificēta pārtika”, atstājot dalībvalstīm izvēles brīvību. Tas noved pie patērētāju apmulsuma un iekšējā tirgus izkropļojuma, jo, tajā laikā, kad dažas valstis jau ieviesušas „ģenētiski nemodificēta pārtika” marķējuma noteikumus, citas atsakās atļaut sniegt šī veida informāciju.

Cilvēki grib pamatot pārtikas izvēli paši uz savām vērtībām un nevis uz drošības novērtējuma pētījumiem. Ja mēs rūpējamies par patērētāju bažām, tad mums jābūt visā pilnībā pārskatāmiem un jādod viņiem patiesa izvēle. Tādēļ es aicinu Komisiju nodrošināt tiesisko regulējumu brīvprātīgai ģenētiski nemodificētas pārtikas marķēšanai Eiropas Savienības līmenī.

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izmantot izdevību, lai aicinātu Padomi atbilstoši rīkoties saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pantu, lai apkarotu diskrimināciju etniskās piederības dēļ Lietuvā.

Trīs politiķi no poļu mazākumtautības tika ievēlēti nesenajās Lietuvas parlamenta vēlēšanās. Lietuvas iestādes pēc tam mēģināja viņiem atņemt viņu vietas parlamentā. Kā iemesls tika norādīts, ka šīm personām ir Karta Polaka. Tas ir dokuments, kas apstiprina, ka tā īpašnieks pieder pie poļu nācijas plašākā izpratnē. Paredzēts, ka tas palīdzēs saglabāt poļu kultūru un nacionālo identitāti poļu izcelsmes personu vidū visā pasaulē. Lietuvas iestādes turpretim uzskata, ka tas paredz lojalitāti ārvalstij. Tas ir acīmredzami smieklīgi un necilvēcīgi. Turklāt tas pielīdzināms diskriminācijai etniskās izcelsmes dēļ un saistīts arī ar mazākumtautību tiesību pārkāpšanu, un šāds rīcības veids ir Eiropas Savienības dalībvalsts necienīgs. Es ceru, ka Lietuvas iestādes pārdomās šo jautājumu.

  Daniel Strož (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Bernd Posselt, kas pārstāv Bavārijas KSS partiju šeit Parlamentā un kas vada arī Sudetijas Vācu biedrību, ir ierosinājis, lai Čehijas Republika savas prezidentūras laikā atceltu tā dēvētos E. Benes dekrētus. Tā ir nekaunīga prasība, un to Čehijas Republika nevar izpildīt. Mēs, protams, zinām, ka dekrēti stājās spēkā pēc Otrā pasaules kara saskaņā ar uzvarētāju lielvalstu uzskatiem un ka tie aizvietoja tiesiskās normas līdz īsta parlamenta ievēlēšanai. Tāpēc runa nav par kāda veida ļaundabīgu audzēju uz Eiropas parlamentārās kārtības miesas, kā viņš ir apgalvojis. Pēc manām domām, B. Posselt organizācija atgādina ļaundabīgu audzēju, jo tā darbojas ES īstenotās mūsdienu Eiropas integrācijas mērķiem tieši pretējā virzienā. Kamēr B. Posselt uzbrūk Čehijas Republikai, tūkstošiem Vācijas pilsoņu tur laimīgi dzīvo un strādā, un liels skaits bijušo Sudetijas vāciešu tur ir pensionējušies. Es pats esmu piemērs tam, ka mūsdienu Čehijas Republikā nav pretvācu agresivitātes, jo mani kā Vācijas pilsoni ievēlēja, lai es šajā Parlamentā pārstāvētu Čehijas Republiku.

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, gāzes krīze simtiem tūkstošu mājsaimniecību 17 Eiropas valstīs atstāja bez apkures pie temperatūras zem nulles. Strīds, kas slēdza rūpnīcas un skolas, visvairāk ietekmēja Austrumeiropu un Viduseiropu.

Lai arī Kijeva un Maskava pēc stundām ilgām sarunām ar ES amatpersonām ir parakstījušas darījumu, kur ES bija starpnieks, Gazprom saka, ka rīcība, lai atsāktu gāzes piegādes Eiropai caur Ukrainu, tiks aizkavēta, jo Gazprom nav saņēmis nolīguma eksemplāru.

Eiropas Komisijas sūtītā tehnisko ekspertu komanda pārbaudīs plūsmas Ukrainas cauruļvados no Krievijas, un, pat ja gāze sāks ieplūst Ukrainā, var būt vajadzīgas apmēram 36 stundas, lai sasniegtu ES dalībvalstis. Tādēļ Eiropas Savienībai vajadzīga vienota energoapgādes drošības politika, lai izvairītos no konfliktiem nākotnē, un tai vajadzīgs dažādot tās energoapgādes avotus.

Es atzinīgi vērtēju Parlamenta iejaukšanos strīdā un ceru, ka vienošanās tiks panākta pēc iespējas drīz, lai izvairītos no konflikta padziļināšanās.

  Aurelio Juri (PSE). - (SL) Pērn mēs atzīmējām Kodolieroču neizplatīšanas līguma 40. gadskārtu, un vēl pirms gada šajā Parlamentā mēs pieņēmām rezolūciju, kas aicināja Prezidiju, Padomi un Komisiju pastiprināt pūliņus šī līguma efektīvāka daudzpusīguma un stingrākas īstenošanas virzienā, šis līgums, kā mēs zinām, ir ierobežojis kodolieroču arsenālu izplatīšanu, bet diemžēl tas nepanāca to skaita samazinājumu. Rezolūcija arī aicināja Amerikas Savienotās Valstis atvilkt savas kodolgalviņas no Eiropas teritorijas un Apvienoto Karalisti un Franciju apturēt savas kodolraķešu programmas.

Tā kā es tikai pērnā gada novembrī ienācu šajā cienījamajā Parlamentā, vai es drīkstu jautāt, kādā apmērā un kādā veidā uz šiem aicinājumiem ir atbildēts vai drīzāk cik sekmīgi bijuši šie pūliņi, ņemot vērā to, ka tiek atdzīvināts jauns projekts ASV pretraķešu vairoga izvēršanai Čehijā un Polijā un ka šis pats projekts, kā sagaidāms, rada jaunu saspīlējumu starp Rietumiem un Krieviju, kā arī atjaunotas un bīstamas kodolbruņošanās sacensības tēlu un biedu?

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE). – (RO) Debates par gāzes krīzi ir bijušas dedzīgas, tostarp šī vakara sēde.

Visi runātāji saka, cik nopietns un bīstams ir Eiropas Savienības enerģētiskās atkarības līmenis. Visi saka vienu un to pašu: ka risinājums ir turpināt samazināt mūsu atkarību no vienīgajiem enerģijas avotiem.

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst par otru nepieciešamību: taupīt enerģiju.

Šobrīd grūti pateikt, kāds Eiropas Savienībā ir enerģijas izšķērdēšanas līmenis. Daži analītiķi pat min vienu trešdaļu no kopējā patēriņa. Tas nozīmē, piemēram, ka, ja Rumānija ik gadu importē Krievijas gāzi, kas līdzvērtīga apmēram 14 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta, gandrīz viens miljons tonnu naftas ekvivalenta ik gadu izšķērdēts sliktas izolācijas dēļ dzīvokļu namos.

Diemžēl Kopienas tiesību akti nav piemēroti šīs problēmas risinājuma atbalstam, jo tie neizprotamā kārtā ierobežo Eiropas Savienības fondus, kurus varētu piešķirt apkures sistēmu atjaunošanas projektiem.

Es domāju, mums sev pašiem katru dienu jāuzdod šāds jautājums: Kas ir vienkāršāk? Meklēt jaunus enerģijas avotus un jaunus tranzīta maršrutus vai atcerēties, ka mēs varam izmantot vienkāršas metodes, lai ietaupītu lielu daļu no enerģijas, kas tiek izšķērdēta?

  Miloš Koterec (PSE). - (SK) Šogad mēs atzīmējam eiro ieviešanas desmito gadadienu un 2009. gada 1. janvārī Slovākija kļuva par eiro zonas 16. dalībvalsti.

Mana valsts ir atteikusies no daļas no savas identitātes, bet tas ir darīts ar lepnumu. Tieši tāpat, kā mēs augstu vērtējām paši savu valūtu, mēs esam sākuši lietot eiro, un Slovākijas iedzīvotāju vairākums ātri sāk arī to uzskatīt kā pašiem savu valūtu. Mēs ieviesām eiro pēc tikai piecu gadu dalības ES, un, kā premjerministrs R. Fico teica Jaungada dienā, mēs varam uzskatīt eiro par veiksmes talismanu, kas nes mums stabilitāti un potenciālu Slovākijai, lai attīstītos vēl enerģiskāk šajā ekonomiskās krīzes laikā. Es vēlētos uzslavēt visus, kas deva savu artavu eiro ieviešanā Slovākijā un izteikt atzinību par Slovākijas sabiedrības pozitīvo attieksmi pret jauno valūtu.

Es vēlu visiem slovākiem labu veiksmi ar eiro kā apvienotas un plaukstošas Eiropas simbolu.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, tā kā par to Parlamentā netiks rīkotas debates, es vēlētos uzsvērt priekšlikuma Padomes direktīvai, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju un Eiropas Transporta darbinieku federācijas nolīgumu, svarīgumu Eiropas Savienībai.

Šī direktīva, kas attiecas uz jūrnieku darbu saskaņā ar konvenciju par darbu jūrniecībā, atļaus jūrniekiem Eiropas Savienībā nodrošināt pienācīgus darba apstākļus.

Šo nozari vajag veicināt, jo tā sekmē virzību uz attīstību un ražīgumu. Jūras, kas apskalo Eiropas Savienības krastus, ir ļoti nozīmīgas starptautiskajai tirdzniecībai, un jauniešiem jāsaskata nākotne jūrniecības nozares profesijās un jānāk palīgā kuģniecībai.

  Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, iemesls manai runai ir 2008. gada oktobra sākumā Austrijā atklātie nelegālie kucēnu pārvadājumi. Kopš 2008. gada oktobra sākuma es esmu mēģinājis dabūt uzstāšanās laiku vienu minūti ilgām uzstāšanām atvēlētajā laikā un es priecājos, ka beidzot tas man izdevies. Interesanti, ka B. Rogalski pa to laiku bija ļauts runāt trīs reizes.

Taču tagad ķersimies pie izskatāmā jautājuma. Austrijas policija apturēja kravas automašīnu, kurā bija 137 kucēni. Transportlīdzeklim atklājās nopietnas nepilnības, un dzīvnieku pases bija viltojumi, jo suņi nebija sasnieguši likumā prasīto vecumu, lai varētu tos pārvadāt. Brauciens sākās Slovākijā, un bija paredzēts, ka tas beigtos Spānijā. Šis gadījums nav unikāls, un tas lieku reizi liek atzīmēt, ka uz peļņu orientētas organizācijas pastāvīgi kriminālā veidā apiet pašreizējos dzīvnieku aizsardzības noteikumus Eiropā. Eiropā mums patiešām vajadzīgas visaptverošas dzīvnieku pārvadājumu pārbaudes un atbilstoša naudas soda nenovēršamība noteikumu neievērošanas gadījumā. ES kopīgi jāpieņem Eiropas obligātie standarti dzīvnieku aizsardzībā, kuri jāievieš un jāpārrauga visām valdībām. Tas arī piespiestu tās valstis, kuras līdz šim bijušas pilnīgi neaktīvas dzīvnieku aizsardzības jomā, ieviest konkrētus standartus.

  Jelko Kacin (ALDE). - (SL) Asiņainās un nerimstošās palestīniešu masu slepkavības Gazā ir cilvēku bezspēcības un dubultstandartu simbols un netaisnība, kas kliedz uz debesīm. Vai palestīniešu nāves gadījumu skaitam tiešām jāsasniedz četrzīmju skaitlis, lai starptautiskās organizācijas izmantotu starpniecības mehānismus, kas bijuši to rīcībā no pirmās konflikta dienas?

Eiropas Savienība iedomājas, ka tā pati ir aktīvs spēks starptautiskajās attiecībās un globāls politisks spēlētājs. Bet vai tas tā tiešām ir? Vai mēs patiesībā varam saukt sevi par aktīvu spēku, kad Izraēlas armija, neņemot vērā visu tās izsmalcinātās izlūkošanas atbalstu, uzbrūk skolai, kuru finansējusi Eiropas Savienība un kura pieblīvēta ar civiliedzīvotājiem? Vai var teikt, ka pastāv starptautiski tiesību akti cilvēktiesību jomā, kad Izraēlas armija piespiedu kārtā pārvieto palestīniešus uz namu, kuru tā nākamajā dienā intensīvi apšauda ar artilērijas uguni?

Esmu bijis Izraēlā daudzas reizes, tostarp Sderotā, es zinu daudz par to, kas tur notiek, bet šī Izraēlas rīcība ir nesamērīga, pārmērīga un necilvēcīga. Šī rīcība ir amorāla, nepareiza un savāda, jo tā būtībā nozīmē priekšvēlēšanu kampaņu. Tā ir asiņaina priekšvēlēšanu kampaņa.

  Liam Aylward (UEN). - Priekšsēdētāja kungs, vai drīkstu izmantot šo iespēju, lai atgrieztos pie lietas par Eiropas Savienības finansējumu Varšavā 2010. gadā rīkoto Eiropas Speciālo olimpisko spēļu un Atēnās 2011. gadā rīkoto Speciālo olimpisko pasaules spēļu atbalstam.

Komisija piešķīra EUR 5 miljonus Speciālo olimpisko pasaules spēļu atbalstam, kad tās 2003. gadā tika rīkotas Īrijā, kuras bija tik brīnišķīgs notikums un prieks tik daudziem no mums, kas tur bijām. Mums Eiropas Savienībā jābūt brīvprātīgās darbības sportā atbalsta priekšgalā.

Ļaujiet man piebilst, ka par šo jautājumu ir rakstiska deklarācija, ko Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ var parakstīt ārpus sēžu zāles, un es mudinātu visus kolēģus parakstīt šo deklarāciju, atbalstot ES finansējumu šīm ļoti svarīgajām Speciālajām olimpiskajām spēlēm.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL). - (CS) Laimīgu Jauno gadu, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi, es vēlētos paust savu patieso pārsteigumu par likteņa ironiju, ka Čehijas valdība, kas ir labi pazīstama ar savu specifisko pieeju jautājumam par sarunām ar Krieviju, vēl nav saplēsusi savas drēbes un kaisījusi pelnus uz galvas. Tā pat ir atlikusi sarunas ar Krieviju par energoapgādes drošību uz vēlāku laiku. Es vēl vairāk esmu satriekts par Eiropas Komisijas nostāju. Tā draud Slovākijai un Bulgārijai ar sankcijām, un mēs pat esam dzirdējuši, ka D. Cohn-Bendit arī iesaka sankcijas, ja tiek atsākta darbību pārtraukušo kodolelektrostaciju bloku ekspluatācija. Es gribētu ieteikt komisāriem un Eiropas Komisijas runasvīriem, lai viņi sameklē siltu apģērbu, mājās atslēdz apkuri un paskaidro savām ģimenēm, ka viņi tā dara, paužot solidaritāti ar slovākiem un bulgāriem. Vai varbūt tas bija tikai slikts Jaunā gada joks?

  Emmanouil Angelas (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribētu izteikt piezīmes jautājumā par dabasgāzi, ņemot vērā, ka mēs pēdējo desmit dienu laikā esam kļuvuši par lieciniekiem ar šo jautājumu saistītajam konfliktam, konfliktam, kurā iesaistītas daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis, kas ir atkarīgas no dabasgāzes savai enerģētikai, radot problēmas pilsoņiem, uzņēmumiem un rūpniecības nozarēm.

Abu pretējo pušu diskusiju gaitā, kur puses bija aizdomu un neuzticības pilnas un izteica pretējus paziņojumu, un iejaucoties Eiropas prezidentūrai un Komisijai, šķistu, ka atrasts sava veida risinājums.

Skaidrs, ka neatkarīgi no nodomiem un sadalījuma, problēma var parādīties atkal, ja vien netiek veikti konkrēti pasākumi. Tādēļ mums vajag izskatīt Eiropas Savienības enerģētikas doktrīnas formulējuma pārstrādāšanas jautājumu, pievienojot citus enerģijas avotus.

Eiropas Parlamentam jāsūta skaidrs vēstījums, ka Eiropas Savienību nevarēs turēt kā ķīlnieci un ka tai jāpiedalās debatēs par alternatīvu drošas un nepārtrauktas dabasgāzes piegādes maršrutu plānošanu. Mērķis samazināt enerģijas vajadzības par 20 % līdz 2020. gadam netiks sasniegts, ja apstākļi ir nestabili un nedroši.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Eiropas Savienībai par prioritāti jāizvirza kopējas stratēģijas enerģētikas jomā un rīcības plāna, kura mērķis ir Eiropas Savienības energodrošības uzlabošana, izstrāde.

Ukrainas rīcība, pārtraucot dabasgāzes piegādi ES dalībvalstīm, ir akcentējusi ES atkarību no tās tradicionālajiem piegādātājiem. Turklāt zemās temperatūras šoziem izraisīja nopietnas funkcionālās problēmas elektroenerģijas piegādātājiem, kas reģistrēja patēriņa līmeņu rekordus.

ES vajag izprojektēt Eiropas Savienības stratēģiju tās energosistēmas modernizēšanai, energoefektivitātes palielināšanai un tās enerģijas piegādes avotu dažādošanai. Nabucco projekta īstenošanai, sašķidrinātās gāzes termināļu celtniecībai Eiropas ostās, ieguldījumiem drošākās kodolelektrostacijās, energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanas pieaugumam jābūt raksturīgām kopējām prioritārām darbībām nolūkā palielināt ES energodrošību.

Eiropas Komisijai kopā ar Eiropas Investīciju banku un dalībvalstu valdībām jānosaka un jāgarantē šo prioritāro projektu finansējums.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pievērsties jautājumam par Zimbabvi. Man šķiet, ka, ja Zimbabve nav uz mūsu televizoru ekrāniem, tad mēs patiesībā neinteresējamies par dažiem no tiem jautājumiem, kas tur rodas. Nesen mums bija Zimbabves Miera projekta izpilddirektores un Zimbabves Cilvēktiesību NVO foruma valdes locekles Jestina Mukoko lieta, kura bija nolaupīta un turēta bez tiesībām sazināties 21 dienas, iekams viņa atkal parādījās Harares Maģistrātu tiesā ar spīdzināšanas un nežēlīgas izturēšanās pēdām – viss par noziegumu, ka viņa ir cilvēktiesību aizstāve.

J. Mukoko pašlaik tiek turēta ieslodzījumā vieninieka kamerā augstākā drošības līmeņa cietumā, un viņas nākotne, tāpat kā tik daudziem cīnītājiem, palīdzības darbiniekiem un parastajiem pilsoņiem pirms viņas, paliek apdraudēta R. Mugabe režīma rokās.

Šajā sēžu zālē un citās sēžu zālēs, valstu parlamentos, teikti daudzi rūpju un nosodījuma vārdi, tomēr murgs parastajiem zimbabviešiem turpinās ar pilnu spēku. Es uzskatu, ka ir laiks mums pastiprināt interesi par to un pieprasīt no Padomes un Komisijas, lai reiz par visām reizēm tiktu veikta darbība, lai izbeigtu kriminālo rīcību pret cilvēkiem, kas cīnījās par cilvēktiesībām Zimbabvē.

  Proinsias De Rossa (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju priekšsēdētāja paziņojumu šovakar par Gazu, un patiešām Parlamenta lēmums, ka jābūt rezolūcijai par šo jautājumu, lai visas Gazas konflikta puses mudinātu uz nekavējošu, vienpusēju pamieru. Kad tagad ir vairāk nekā 900 bojā gājušajie, kara politikas bezjēdzība ir sāpīgi acīmredzama. Jums jāuzstāj, lai Izraēla pārtrauc nogalināšanu. Gaza ir lielākais cietums pasaulē ar 1,5 miljoniem ieslodzīto; tagad tā ir arī kautuve, kur, diemžēl, vīrieši, sievietes un bērni iet bojā vienkārši tāpēc, ka viņi ir palestīnieši.

Kādos varbūtējos noziegumos varētu būt vainīgi palestīniešu bērni, kas iet bojā šajā konfliktā? Kāds varbūtējs attaisnojums ir mums, eiropiešiem, turpināt slēgt darījumus ar Izraēlu, kamēr tā bezjūtīgi turpina slepkavot nevainīgus cilvēkus? Eiropadomei jābeidz meklēt attaisnojumus, jābeidz ķildas un jāvienojas saskaņotā rīcībā, kas izbeigs šo slaktiņu. Nevar būt runas par Eiropas attiecību ar Izraēlu atjaunošanu, kamēr tā neiesaistās konstruktīvā dialogā ar visiem Palestīnas tautas pārstāvjiem.

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). – (PL) Kā tādu valstu organizācijai, kuras kopā satur kopējas vērtības, Eiropas Savienībai jāizmanto visi tās rīcībā esošie resursi, lai novērstu naida izplatīšanos. Taču Francijas operators Eutelsat ir uzskatījis par piemērotu raidīt Al-Aqsa TV stacijas programmu, kurai ir sakari ar Hamas un kura atklāti aicina uzbrukt Izraēlas civiliedzīvotājiem.

Darot tā, Eutelsat atkal parādījis, ka ētisks bizness ir gluži svešs jēdziens tiem, kas atbildīgi par šīs sabiedrības vadību, jo īpaši, ja mēs paturam prātā to, ka neatkarīgajai Ķīnas televīzijas sabiedrībai NTD TV mēnešiem ilgi raidīšana tika liegta. Par spīti aicinājumiem no daudzām aprindām, Eutelsat vadība joprojām nevēlas atsaukt savu lēmumu, kas katrā ziņā bija pieņemts, pakļaujoties Ķīnas valdības spiedienam. Pārsteidzošās un absolūti amorālās izvēles, par kurām izšķīrusies Eutelsat vadība, rada bažas, vai atbildīgo personu nodomi ir uz uzņēmējdarbību vien orientēti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Izraēlas uzbrukums Gazai ir kara noziegums un noziegums pret cilvēci. Tas, kas notiek, ir traģēdija: 900 palestīniešu, tostarp liels skaits bērnu, ir gājuši bojā, un tūkstoši ir ievainoti.

Mums jāpieprasa izbeigt uzbrukumu Gazai. Mums jāpieprasa izbeigt Izraēlas blokādi, kas pārvērš Gazu koncentrācijas nometnē. Tāpēc mēs pievienojamies visiem tiem cilvēkiem no jebkuras valsts un jebkura kontinenta, kuri demonstrē pret masu slepkavībām: visiem tiem cilvēkiem no jebkuras valsts un jebkura kontinenta, kuri ir saniknoti un iziet ielās un saka: “Pietiek noziegumu!” Izšķiroši svarīgi, lai Eiropas Parlaments un citas atbildīgās Eiropas Savienības struktūras pieprasītu nekavējoši izbeigt uzbrukumu Gazai un nekavējoši izbeigt Izraēlas blokādi.

  Jaroslav Zvěřina (PPE-DE). - (CS) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Mani nesen pārsteidza, starp citu, ka vairākas Čehijas apdrošināšanas sabiedrības pārtrauca prēmiju piešķiršanu sievietēm, kas izņem obligātās automašīnu apdrošināšanas polises. Šo soli attaisnoja ar atsaukšanos uz jaunā pretdiskriminācijas likuma stāšanos spēkā. Mēs atkal un atkal redzam, kā daži politiķi un nevalstiskās organizācijas ieņem visai pārspīlētu nostāju jautājumā par dzimumu līdztiesību. Viens šāds pārspīlējums ir aktuārās matemātikas noliegums, taču tā ik dienas pierāda, ka vīrieši un sievietes dažādos savas dzīves aspektos izturas atšķirīgi un tāpēc ir saistāmi ar atšķirīgiem apdrošināšanas un citu risku līmeņiem. Noliegt šādas atšķirības nenozīmē cīnīties par vienlīdzīgām tiesībām, bet gan drīzāk cīnīties par abu dzimumu līdzīgumu un vienādību. Šāda cīņa būtu gan veltīga, gan smieklīga. Vīrieši un sievietes atšķiras viens no otra tieši tā, kā tam jābūt, jo divi dzimumi papildina viens otru tādā veidā, kas ir noderīgs un izdevīgs ikdienas dzīvē, partnerattiecībās un sabiedrībā.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, tikko publicēta jauna sabiedriskās domas aptauja, ko pasūtījusi Kampaņa par neatkarīgu Britāniju. Vairums aptaujāto sacīja, ka Eiropas Savienība ir nepieejama, korumpēta un tajā ieguldītā nauda ir ar mazu atdevi; 83 % no aptaujātajiem grib, lai AK likumi būtu ar augstāku spēku, un tādēļ atcelt ES likumu pārākumu; un 71 % grib referendumu par Lielbritānijas dalības ES turpināšanu. Diemžēl, izredzes nav nekādas lielās, ņemot vērā, ka leiboristu valdība nerīkos pat referendumu par Lisabonas līgumu, ko tā apsolīja savā vēlēšanu manifestā.

Britu tauta grib brīvu tirdzniecību, draudzību un sadarbību ar Eiropu un pasauli, nevis, lai to pārvalda Eiropas Savienība. Ja būtu patiešām godīgs referendums, kur britu tautai jautātu, vai tā grib aizvien ciešāku politisko un ekonomisko integrāciju ar ES vai izstāties, lielum lielais vairums balsotu par izstāšanos.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos paust bažas par aizvien pieaugošo zinātniskās precizitātes trūkumu priekšlikumu projektos, kurus šim Parlamentam iesniedz Komisija, un patiesībā dažos ziņojumos un grozījumos, par kuriem mēs kā parlamentārieši esam atbildīgi. Laba zinātne aizvien vairāk un vairāk paver ceļu populistiskai un emocionālai reakcijai, kas bieži ietērpta kā piesardzības princips.

Ņemsim jautājumu par augu aizsardzības līdzekļiem. Mēs esam atmetuši zinātnisko risku novērtējuma principu. Nav detalizēta ES ietekmes novērtējuma un trūkst endokrīno grāvēju zinātniskas definīcijas, un ir neatbilstība traktējumā starp to un REACH direktīvu.

Mēs diskreditējam ES tiesību aktus starptautiskā mērogā un sagraujam to uzticamību ar šo augošo zinātniskās precizitātes trūkumu un labas zinātnes trūkumu.

  Slavi Binev (NI). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Gāzes krīze, kurā Eiropas Savienība nonāca 2009. gada sākumā, Bulgārijā ātri vien pieņēma katastrofas apmērus, bet tai nav alternatīvas aizvietojošām gāzes piegādēm. Es neapspriedīšu kaunpilno, īsredzīgo lēmumu, ko pieņēma Bulgārijas valdība, kas padarīja manu valsti par ķīlnieci konfliktā starp Krieviju un Ukrainu, kā tas visiem acīmredzams.

Tagad mums svarīgāk ir nolemt, kādus pasākumus veikt, lai krīzi pārvarētu. Šajā gadījumā tas var nozīmēt, ka Bulgārijai jāatrod alternatīva, lai tā varētu izlauzties no ārējās atkarības. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropai un Balkānu valstīm kā Bulgārijai svarīgi sekot Slovākijas piemēram un pieņemt lēmumu atkal iedarbināt I, II, III un IV bloku Kozlodujas kodolelektrostacijā. Šobrīd tā ir vienīgā izvēle, kas Bulgārijai ir un kas sniedz tai iespēju iegūt kaut mazumiņu neatkarības un samazināt gan tiešos zaudējumus, gan zaudējumus, kas radīsies, izmantojot degvieleļļu uz laiku kā gāzes aizvietotāju.

  Maria Petre (PPE-DE). – (RO) Ņemot vērā, ka šis, 2009., gads ir tikko sācies, es vēlētos pastāstīt jums visiem, ka pēc manām domām tas nav parasts gads.

2009. gads iezīmē divdesmit gadus kopš aukstā kara beigām un kopš tika nojaukti visi mūri, kas sadalīja valstis un pašu Eiropu austrumos un rietumos, ar brīvību un demokrātiju vienā pusē un totalitāriem režīmiem otrā.

Kā Eiropas Parlamenta deputāte no Rumānijas, bet arī kā Rumānijas pilsone, kas zina, kas ir diktatūra, es uzskatu, ka šīs divas desmitgades iezīmējušas pārejas periodu dažiem no mums un labvēlīgu pieņemšanu pārējiem.

Es tāpat uzskatu, ka, neraugoties uz pašreizējo klimatu, 2009. gadam jābūt gadam, kad mūsu darbībām, kā arī Eiropas Komisijas darbībām jābūt vērstām uz vienotu Eiropu visiem eiropiešiem. Eiropu, kurā ikkatrs no tās 500 miljoniem pilsoņu jūt, ka viņu tiesības ir garantētas, ka ir patiesa solidaritātes apziņa, ka nevienu nekad vairs nevar diskriminēt, ka nevienam vairs nevajag justies kā nepiederošam vai pieciestam vienotajā Eiropā, ka mēs visi esam Eiropas pilsoņi, kas jūt vienā un tajā pašā veidā, neatkarīgi no tā, kur katrs no mums bija pirms 1989. gada.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlaments ir vairākas reizes izskatījis jautājumus attiecībā uz vidi. Es vēlētos uzsvērt jautājumu, kuram manu uzmanību pievērsa skolnieki, kas ir noraizējušies par dabisko vidi. Dramatiski samazinās likmes, kas tiek maksātas par metāllūžņiem, makulatūru un tukšo taru, kura gatavota no sintētiskiem materiāliem. Vākt šādu materiālu kļūst neizdevīgi. Turklāt daudzas pilsētas ir likvidējušas konteinerus, kuros šādu materiālu var glabāt, vai arī ir pārstājušas tos iztukšot.

Pēdējā laikā ziņās ir daudz runāts par makulatūras pārstrādi. Pašreizējo situāciju Polijā šajā sakarā var apkopot šādi. Tie, kas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu, apgalvo, ka cenas ir pārāk zemas un ka neatmaksājas to darīt. Tomēr tie, kas ražo papīru, izmantojot pārstrādātu makulatūru, apgalvo, ka makulatūras pārstrāde viņiem izmaksā pārāk dārgi un ka pašreizējās cenas nozīmē, ka nav vērts ieguldīt iekārtās makulatūras apstrādei. Tādēļ es aicinu uz vidi aizsargājošu rīcību, lai atrisinātu šo problēmu. Pašreiz situācija ir tāda, ka makulatūru vāc bērni, jo tam ir izglītojoša nozīme, bet pēc tam šī makulatūra tiek izmesta komunālajās atkritumu izgāztuvēs.

  Priekšsēdētāja. - Dāmas un kungi, es esmu darījis visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka var uzstāties pēc iespējas vairāk runātāji.

Šis punkts ir slēgts.