Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2009. gada 12. janvāris - Strasbūra

14. Direktīva pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū (debates)

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

– ziņojums A6-0443/2008, ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma vārdā sagatavoja Christa Klass, par direktīvu, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (06124/5/2008 – C6-0323/2008 – 2006/0132(COD));

– ziņojums A6-0444/2008, ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma vārdā sagatavoja Hiltrud Breyer, par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (11119/8/2008 – C6-0326/2008 – 2006/0136(COD)).

  Christa Klaß, referente. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār A. Vassiliou, komisār S. Dimas, dāmas un kungi, šodien mūsu priekšā ir daudzu diskusiju un sarunu, kas reizēm notikušas ļoti emocionālā gaisotnē, rezultāts, un rīt mums būs iespēja par to balsot. Mums nav bijis viegli. Mēs esam cīnījušies, lai rastu pareizos risinājumus sarunās ar Padomi un Komisiju. Mēs esam konstatējuši, ka zinātne ne vienmēr norāda pareizajā virzienā ar skaidriem atklājumiem. Būs vajadzīgs papildu zinātniskais atbalsts, lai analizētu šī jaunā tiesību akta ietekmi. Tādēļ vispirms es sirsnīgi pateicos visiem tiem, kas veicināja šo pozitīvo rezultātu ar konstruktīviem ieteikumiem, saviem kolēģiem šeit Parlamentā, Eiropas Komisijai, Padomes Francijas prezidentūrai – diemžēl šovakar šeit nav Padomes Čehijas prezidentūra – bet es pateicos arī personālam.

Ar pašreizējo Direktīvu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai mēs speram milzu soli pretim lielākai standartizācijai Eiropas vides un patērētāju aizsardzībā. Ilgtspēja kā vispārējs Eiropas lauksaimniecības jēdziens garantēs veselīgu pārtiku un veselīgu vidi. Pirmo reizi darbs ar augu aizsardzības līdzekļiem tiks saskaņota Eiropas līmenī. „Tik daudz, cik vajadzīgs, tik maz, cik iespējams” pamatprincips pieņem vispusīgas, stabilas zināšanas. Augu aizsardzības līdzekļi faktiski ir zāles augiem. Tos ir pareizi jāizmanto, lai tie būtu efektīvi, pareizajā laikā izvēloties pareizo produktu un pareizo devu. Tas arī paredz izskatīt, vai ir vajadzīga ķīmiska augu aizsardzība vai arī labāk derētu mehāniski pasākumi. Vislabākās tehnoloģijas un pārbaudītu iekārtu izvēle aizsargās vidi un lietotāju, kā arī veicinās darbības panākumus, dodot labu ražu. Dalībvalstis noteiks pasākumus savos valsts rīcības plānos, lai samazinātu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Galvenais mērķis ir draudu samazināšana. Saskaņotās augu aizsardzības vispārējo pamatprincipu izmantošana kļūs obligāta visā Eiropas Savienībā no 2014. gada. Ūdens pamatdirektīvas nosacījumu ievērošana ir galvenā prioritāte. Dalībvalstis pie ūdens tilpnēm izveidos buferzonas, kas jāpiemēro augsnes īpatnību un ģeogrāfisko apstākļu stāvoklim. Vietējās iestādes līdz minimumam samazinās vai vajadzības gadījumā pārtrauks augu aizsardzības līdzekļu lietošanu; tas pats attieksies uz aizsargājamām teritorijām. Pastāv aprīkojuma pārbaužu noteikumi, un tiks noteikti regulāri apkalpes intervāli. Draudu samazināšana nozīmē, ka profesionāliem lietotājiem ir jāiegūst stabila un pastāvīga augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmācība. Iegādājoties augu aizsardzības līdzekļus, privātajiem lietotājiem, kas nav ieguvuši īpašu apmācību un kas nepareizas lietošanas rezultātā var radīt kaitējumu privātos dārzos, no labi apmācītiem pārdevējiem ir jāsaņem informācija par lietošanu un draudiem.

Šī direktīva nozīmēs, ka iepriekš atšķirīgie noteikumi individuālās dalībvalstīs tiks pielāgoti augstam, kopējam līmenim. Ierosinātie pasākumi dos labumu videi, patērētājiem un lietotājiem. Identiski nosacījumi visā Eiropas Savienībā nodrošinās identiskus drošības standartus un identiskus ražošanas nosacījumus. Mēs esam vienojušies, ka netiks izsniegtas licences vielām, kuru kaitīgā ietekme uz veselību ir pierādīta. Tomēr aizlieguma pamatā ir jābūt zinātniski pamatotiem atklājumiem, nevis politiskām dogmām. Ir jāņem vērā arī pakļaušana iedarbībai, jo tāpat kā ar daudzām lietām dzīvē pesticīdu gadījumā tieši dozēšana rada saindēšanās briesmas. Tablete pret galvassāpēm ir kā svētība, bet, ja jūs izdzerat 20 tabletes, tas kļūst bīstami, pat dzīvībai bīstami.

Mēs esam sasnieguši labu kompromisu. Tas saskaņos vides un ekonomikas politiku, un es ceru, ka rīt mēs varēsim uzsvērt savas prasības vienprātīgā balsojumā.

Es atļaušos vēl vienu tehnisku piezīmi, proti, 14. panta 4. punktā ir ieviesusies kļūda. Tiek izdarīta atsauce uz interneta portālu, kas minēts 4. panta 3. punktā; 4. pantā nav 3. punkta. Tas ir jāizlabo.

  Hiltrud Breyer, referente. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi, šī vienošanās ir pagrieziena punkts Eiropas veselības aizsardzībā un patērētāju aizsardzībā, bet arī attiecībā uz vidi un ekonomiku. Vispirms sirsnīgi pateicos „ēnu” referentiem par viņu izcilo sadarbību. Liels paldies arī iesaistītajam personālam un Komisijai, jums, „ēnu” referenti un S. Dimas, kā arī Padomes Francijas prezidentūrai, bet paldies arī kolēģiem deputātiem, kas nenobijās no pilnīgi pārspīlētajiem nozares piedāvātajiem skaitļiem.

Pirmajā lasījumā mēs Eiropas Parlamentā pieņēmām 200 grozījumus un ar šo vienošanos mēģinājām apņēmīgi uzlabot kopējo nostāju. Mēs izbeigsim šo nezinātnisko, nebeidzamo skaitļu spēli, šos vārdu savārstījumus, kas saistīti ar robežlielumu noteikšanu, ieviešot skaidrus pārtraukšanas kritērijus. Neviens nevar noteikt draudu apmēru. Tādēļ drošību var nodrošināt tikai ar pilnīgu aizliegumu. Pesticīdi un citas vielas, kas ir kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reprodukcijas vajadzībām, vispār nedrīkst būt saistītas ar pārtikas produktiem. Mēs nodrošināsim veiksmīgu vides aizsardzību, aizliedzot noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas (PBT) vielas. Es esmu īpaši apmierināta, ka mums ir izdevies īstenot un nostiprināt sākotnēju skaidru endokrīno vielu kritēriju, un es paļaujos uz Komisijas pienākumu ieviest papildu kritērijus nākamajos četros gados.

Tomēr es arī esmu īpaši gandarīta, ka Eiropas Parlamentam ir izdevies pirmo reizi ieviest bišu aizsardzību kā licencēšanas kritēriju. Francijas un Vācijas vadošie zinātnieki ir aprēķinājuši, ka apputeksnētāju ekonomiskā vērtība ir EUR 150 miljardi gadā un kaitējums būtu līdz pat EUR 310 miljardiem, ja mēs zaudētu bites kā apputeksnētājus. Tādēļ es jūs īpaši lūdzu rīt noraidīt jebkurus iesniegtos grozījumus. Tie vājinātu šo kompromisu. Tas ir kompromiss, kuram Padome jau ir devusi savu apstiprinājumu. Kādreiz tas bija vispārēji pieņemts nemēģināt atkārtoti apšaubīt kopēju kompromisu. Tomēr es esmu gandarīta, ka mēs esam kopīgi sasnieguši uzlabojumu imunotoksiskām un neirotoksiskām vielām, jo Eiropā, kuras mērķis ir būt par zināšanu sabiedrību, mēs nevaram atļauties situāciju, ka bērna smadzeņu attīstību ilgtermiņā galvenokārt vājina neirotoksiskas vielas. Mēs visnotaļ skaidri varam teikt „jā” saskaņošanai, tomēr, neierobežojot dalībvalstu tiesību aktus, mēs pieļausim elastīgumu attiecībā uz procedūrām licencēšanas jomā.

Trīskāršais tiesiskais pamats arī parāda augsto vērtību, ko mēs piešķiram veselībai, un mēs esam formulējuši aizlieguma izņēmumus ar daudziem ierobežojumiem, saistot ar būtisku plānu, piemēram, lai izņēmums nekļūtu par noteikumu, bet gan otrādi. Tāpat es priecājos, ka mums šajā regulā ir izdevies iekļaut dzīvnieku aizsardzību un ka mēs spējām ieviest lielāku pārredzamību, lai gan es biju sagaidījusi lielāku drosmi no Komisijas puses. Es ceru, ka mums būs lielāka piekļuve piemērošanas protokoliem un ka mēs spēsim ieviest elektronisko nozares caurlaidi. Tas ir ne tikai pagrieziena punkts attiecībā uz vidi un patērētāju aizsardzību Eiropā, manuprāt, tas ir arī brīnumains brīdis Eiropai. Tas ir brīnumains brīdis Eiropai, jo šis lēmums pakāpeniski atteikties no ārkārtīgi toksiskiem pesticīdiem ir bezprecedenta lēmums un tas ir unikāls visā pasaulē, tādējādi mēs varam nodrošināt, ka Eiropas Savienība ir ceļā uz līdz šim nebijušu veselības aizsardzību un ka Eiropa būs pionieris pasaules mērogā.

Šī regula arī radīs pievienoto vērtību iedzīvotājiem, kas zina, ka Eiropas Savienība galvenokārt ir patērētāju un veselības pusē un neklanās nozares priekšā. Turklāt tā ir arī abpusēji izdevīga situācija nozarei, kas nākotnē saņems novatoriskus stimulus ražot labākus un drošākus produktus.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribētu pateikties un uzslavēt referenti C. Klass, referenti H. Breyer un Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju par viņu izcilo darbu pie ierosinājumiem pamatdirektīvai pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai un pie tā, lai pārskatītu un uzlabotu regulu.

Īpaši iepriecinoši ir tas, ka vienošanās tika panākta otrajā lasījumā. Šī vienošanās nodrošina Komisijas sākotnējā ierosinājuma vides integritāti un nosaka vēl vērienīgākus vides mērķus noteiktos svarīgos punktos.

Mēs apzināmies, ka iedzīvotāji ir īpaši noraizējušies par pesticīdu lietošanu. Tādēļ mums, pirmkārt, bija jāpadara striktāks pašreizējais tiesiskais regulējums, grozot 1991. gada Direktīvu par īpašu produktu laišanu tirgū, un, otrkārt, jānovērš nepilnības Kopienas līmenī šo produktu lietošanā.

Panākot vienošanos par direktīvu, Eiropas Savienība ir pierādījusi, ka tai ir politiskā griba pieņemt efektīvus pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības veselību un vidi.

Parlaments palīdzēja padarīt direktīvu vērienīgāku nekā Padomes kopējā nostāja par noteiktiem svarīgiem punktiem. Tagad dalībvalstīm būs pienākums sagatavot valsts rīcības plānus ar kvantitatīviem mērķiem, lai ierobežotu draudus, kas raksturīgi pesticīdu lietošanai, un lai ierobežotu noteiktu līdzekļu lietošanu.

Tas nebija viegli, jo referentei bija jāpārliecina dalībvalstis, ka noteiktos apstākļos vislabākais veids, kā ierobežot draudus, ir ierobežot noteiktu pesticīdu lietošanu, un viņai tas veiksmīgi izdevās. Panāktā vienošanās ir ievērojams sasniegums sabiedrības veselības un vides aizsardzībā Eiropas Savienībā.

Tādēļ Eiropas Komisija var apstiprināt grozījumu kompromisa kopumu, lai panāktu vienošanos par direktīvu otrajā lasījumā.

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties referentēm C. Klass un H. Breyer, „ēnu” referentiem par viņu konstruktīvo pieeju ierosinājumam, Francijas prezidentūrai un visiem tiem, kas ir veicinājuši Komisijas ierosinājuma otrā lasījuma veiksmīgu pabeigšanu.

Augu aizsardzības līdzekļiem ir svarīga loma lauksaimniecībā, dārzkopībā, mežsaimniecībā un dārzniecībā. Tomēr tie var arī ietekmēt cilvēka veselību, dzīvnieku veselību un vidi. Tādēļ mums ir jānodrošina to efektīva un līdzsvarota reglamentēšana.

Sagatavojot sākotnējo ierosinājumu, Komisija rīkoja plašas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm no visām attiecīgajām nozarēm un vispusīgu ietekmes novērtējumu. Galvenā prioritāte bija un joprojām ir sasniegt visaugstāko iespējamo cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni. Es priecājos redzēt, ka tas ir arī atspoguļots ES iestāžu starpā notikušo diskusiju rezultātos.

Šodien mūsu priekšā esošais kompromisa projekts stiprinātu šo augsto aizsardzības līmeni ar vairākiem noteikumiem. Apstiprināšanai tiktu noteikti skaidri un strikti aktīvo vielu kritēriji. Ražotājiem, piegādātājiem un profesionālajiem lietotājiem būtu jāveido reģistrs, nodrošinot tam piekļuvi pēc trešo pušu, piemēram, kaimiņu, citu iedzīvotāju vai ūdens apsaimniekošanas nozares pieprasījuma. Dalībvalstu iestādēm būtu jāpastiprina tirdzniecības un lietošanas kontrole, un Komisijai būtu jāpārbauda dalībvalstu īstenotā kontrole. Tiktu pilnībā izslēgta divkāršu izmēģinājumu ar dzīvniekiem iespēja. Lai veicinātu ilgtspēju lauksaimniecībā, drošākas alternatīvas aizstātu bīstamākos līdzekļus.

Lai nodrošinātu vispusīgu informāciju, Komisija arī var izskatīt jautājumu par pastāvošo alternatīvo līdzekļu pieejamību vielām, ko sauc par endokrīno sistēmu bojājošām vielām. Tas notiktu, protams, pāragri nespriežot par regulas drošības prasībām.

Kā daļu no vispārējā kompromisa es vēlētos ierosināt šādu tekstu attiecībā uz draudu novērtējumu bitēm: „Pārskatot informācijas prasības aktīvām vielām un augu aizsardzības līdzekļiem, kā minēts 8. panta 1. punkta b un c apakšpunktā, Komisija pievērš īpašu uzmanību pētījuma protokoliem, atļaujot draudu novērtējumu, kurā tiek ņemta vērā bišu reālā pakļaušana šo līdzekļu ietekmei, jo īpaši ar nektāra un putekšņu palīdzību.”

Kompromisa projekts izveidotu vēl drošāku sistēmu augu aizsardzības līdzekļu lietošanai Eiropas Savienībā un stiprinātu mūsu vides garantijas, kā arī iedzīvotāju veselības aizsardzību. Tas arī atspoguļo Lisabonas stratēģiju, jo tas samazinātu birokrātiju. Piemēram, apstiprināšanas procedūra kļūtu īsāka un efektīvāka. Turklāt dalībvalstis vairs nestrādātu nošķirti, jo atļauju savstarpējā atzīšana kļūtu par normu nevis izņēmumu. Tam ir jāsamazina iekšējā tirgus sadrumstalotība un jārada plašāka pesticīdu pieejamība zemniekiem.

Visbeidzot, es vēlētos uzsvērt, ka tas ir pilnībā savietojami un papildina direktīvas priekšlikumu par pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanu, par ko ir atbildīgs mans kolēģis S. Dimas.

  Erna Hennicot-Schoepges, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, vispirms es vēlētos pateikties referentēm, Komisijai un iestādēm, jo īpaši Francijas prezidentūrai. Viņi ir smagi strādājuši, lai panāktu šo kompromisu, kas ievieš līdzsvaru starp cilvēka veselību un lauksaimniecisko ražošanu.

Ciktāl tas attiecas uz zemniekiem, trīs zonu sistēmu saskaņošana atvieglos piekļuvi līdzekļiem, un fonds lietošanai nelielā apjomā, kā to paredzējusi un garantējusi Komisija, nozīmēs, ka tirgū tiks laisti līdzekļi, kas būs paredzēti lietošanai nelielā apjomā un dārzkopības vajadzībām. Tādēļ mums ir garantija, ka līdz 2020. gadam visas vielas, kuru kaitīgā ietekme ir pierādīta, piemēram, CMR un endokrīno sistēmu bojājošās vielas vairs nedrīkstēs laist tirgū.

No tā izriet, ka šim ierosinājumam ir ievērojami jāsamazina slimību skaits un saslimstība ar daudzu veidu vēzi, jo tā saikne ar pesticīdiem jau ir zinātniski pierādīta, vienlaicīgi samazinot arī deģeneratīvo slimību skaitu, kuru ietekme arī ir pierādīta.

Ir jāpiemin viens ļoti svarīgs aspekts, proti, ka tagad tiks darīts viss, lai nodrošinātu labāku atbilstību bišu aizsardzības pasākumiem. Komisija ir tikko iesniegusi deklarāciju par šo punktu. Tomēr es vēlētos zināt, vai Komisija pārskatīs Direktīvu 2007/52 saskaņā ar tās tikko uzskaitītajiem aspektiem. Tāpat uzsvars tiks likts uz bioloģiskās kontroles metodēm, un šajā jomā šis pētījums, ko ir atbalstījusi un finansējusi Komisija, joprojām ir efektīvi jāizplata. Turklāt es esmu pārliecināta, ka šis teksts kalpos kā sveiciens un pamudinājums stimulēt pētniecību un jauninājumus starp lielākajiem tradicionālo ķīmisko pesticīdu ražotājiem.

Attiecībā uz Komisiju ziņojums arī nodrošina starpposma ziņojumus, kas nozīmē, ka mums ir garantija, ka uzraudzība tiks īstenota. Es ceru, ka arī valstu struktūras darīs visu iespējamo, lai pierādītu šī teksta pamatotību.

  Dan Jørgensen, PSE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, kad tika publicēts Komisijas ierosinājums, tas izpelnījās virsrakstu lielākajā Dānijas laikrakstā. Laikraksta pirmajā lappusē bija lasāms „ES apdraud Dānijas gruntsūdeni”. Dānijā mēs ļoti lepojamies ar to, ka mums ir milzīgs apjoms tīra gruntsūdens, ko mēs varam dzert pilnīgi neapstrādātu. Tādējādi ūdens, kas tek pa krānu, ir gruntsūdens un mēs varam to dzert neapstrādātu. Ja Komisijas ierosinājums tiktu īstenots tā sākotnējā formā, tas nozīmētu, ka Dānijā mēs būtu aptuveni dubultojuši tirgū laisto pesticīdu skaitu. Tā rezultātā visdrīzāk daudzi no tiem nonāktu gruntsūdenī – pesticīdi, kurus mēs nesen atteicāmies lietot, jo tie nonāktu gruntsūdenī, kā rezultātā mēs nevarētu dzert neapstrādātu ūdeni. Tā nepārprotami būtu bijusi katastrofa, ja Komisijas sākotnējais ierosinājums būtu pieņemts, un ne tikai Dānijā. Gluži kā mums manā izcelsmes valstī ir gruntsūdens, par kuru mēs vēlamies rūpēties un ko es izvēlos šeit izmantot kā piemēru, protams, ir arī citas valstis ar dažādiem citiem vides un ar veselību saistītiem jautājumiem, ko tās vēlētos aizsargāt, un ES nekad nedrīkst piespiest kādai valstij pazemināt tās aizsardzības līmeni. Tādēļ es ļoti priecājos, ka mums ir izdevies – nevis Komisijas, nevis Padomes, bet gan Parlamenta centienu rezultātā – nodrošināt elastīgumu, kas gadījumos, kad ir īpaši apsvērumi, ļauj atsevišķām valstīm teikt „nē” pesticīdiem, ko tās nevēlas, kā tam, protams, arī jābūt.

Es ļoti priecājos, ka mēs esam pieņēmuši vēl vienu pozitīvu lietu, ka mēs tagad aizliegsim un varēsim pakāpeniski samazināt dažas visbīstamākās vielas, kas ir pesticīdu sastāvā. Tās ir vielas, kas ar tā sauktās REACH regulas palīdzību, ko mēs sagatavojām pirms pāris gadiem, jau ir aizliegtas citās izmantošanas jomās. Šīs vielas, kas ir tik bīstamas, ka mēs aizliegsim to izmantošanu tekstilprecēs, elektroniskās precēs, rotaļlietās vai jebkur citur, bet tās joprojām ir atļautas pesticīdos, kuri pēc tam nonāk mūs pārtikā! Tas, protams, ir pilnīgi nepieņemami, tādēļ es ļoti priecājos, ka tagad mēs atbrīvosimies no šīm bīstamajām vielām pesticīdu sastāvā.

Trešā lieta, ko es vēlētos pieminēt un kas, manuprāt, ir ļoti pozitīva un par kuru mēs varam būt apmierināti, ir tāda, ka tagad mēs esam ieviesuši samazināšanas mērķus individuālām dalībvalstīm. Mēs esam ieviesuši rīcības plānus, ar kuru palīdzību individuālas dalībvalstis sasniegs pesticīdu izmantošanas kvalitatīvu un kvantitatīvu samazinājumu. Kvalitatīvs samazinājums attiecas uz to, ka neapšaubāmi dažas vielas ir bīstamākas par citām un mums, protams, ir jābūt īpaši uzmanīgiem ar šīm vielām, bet tā ir arī laba ideja samazināt lietošanu kvantitatīvā izteiksmē jeb pesticīdu vispārējo lietošanu, jo tas acīmredzot arī samazinās tādu vielu lietošanu, kas nonāk mūsu laukos un mūsu pārtikā.

Tomēr nobeigumā man arī jāsaka, ka dažas lietas varēja izdarīt daudz labāk. Piemēram, neirotoksīnu vielas. Tās ir vielas, kas pasliktina bērna smadzeņu attīstību. Faktiski tas, ka mēs pakāpeniski nesamazinām šo vielu lietošanu, manuprāt, ir negodkārīgi un apkaunojoši. Tāpat es uzskatu par apkaunojošu to, ka mēs esam iekļāvuši iespēju piemērot izņēmumus šīm bīstamajām vielām, ja nozare var pierādīt vajadzību to darīt. Es uzskatu, ka mums bija jārīkojas vērienīgāk. Tomēr, runājot par pamatdomu, es esmu gandarīts un apmierināts. Tā ir veselības un vides uzvara.

  Anne Laperrouze, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, te nu mēs esam, es ceru, vienu soli līdz tam, lai pieņemtu šo pesticīdu tiesību aktu kopumu. Man šķiet, ka abi kompromisa teksti, par kuriem tiks balsots Parlamentā, ir līdzsvaroti un mūsu atbalsta vērti, un tam ir vairāki iemesli.

Progress ražotājiem un lietotājiem ir ievērojams: atļauju izsniegšanas procedūru vienkāršošana ar, cita starpā, sadali trīs zonās un savstarpējo atzīšanu, kas no tā izriet. Es būtu gribējusi tikai vienu zonu, lai garantētu vēl lielāku saskaņotību ES teritorijā, bet dalībvalstis izrādījās pārāk piesardzīgas. Arī palielinātās apmācības prasības pārdevējiem un lietotājiem, iemācot viņiem, kā labāk saprast pesticīdus un apieties ar tiem, garantē ne tikai labāku veselības aizsardzību, bet arī ekonomiskos ieguvumus.

Arī progress dzīvnieku aizstāvjiem ir ievērojams ne tikai pateicoties izmēģinājumu ar dzīvniekiem rezultātā iegūtās informācijas apkopošanai. Progress veselības un vides aizsardzībai ir ļoti nozīmīgs; ilgtermiņā visbīstamākās vielas tiks aizstātas ar mazāk kaitīgām vielām.

Man ir jāizskata ļoti pretrunīgais endokrīno sistēmu bojājošo vielu jautājums. Līdz šim šīs vielas nav bijušas definētas. Šo jautājumu nereglamentēja neviens normatīvais teksts. Kompromiss dod Eiropas Komisijai četrus gadus laika, kurā sagatavot zinātniskus ierosinājumus pasākumiem, kas paredzēti endokrīno sistēmu bojājošo vielu īpašību definēšanai. Zinātniskā definīcija ļaus klasificēt līdzekļus atbilstīgi to ietekmes pakāpei un faktiski nodrošinās nozarei zinātnisku tiesisko pamatu, kas tai ir vajadzīgs.

Kompromisa tekstā arī ņemts vērā jautājums par bitēm un to nozīmīgo lomu ekosistēmā. Faktiski es uzskatu, ka kompromisa formulējums kopā ar Eiropas Komisijas deklarāciju ir milzīgs solis uz priekšu. Tiks ņemta vērā ne tikai aktīvo vielu ietekme uz vispārējo bišu attīstību, bet arī uz nektāru un putekšņiem. Es gribētu nomierināt noteiktas ieinteresētās puses, kas apšauba aktīvo vielu un līdzekļu pieejamību. Šajā kompromisā ir ņemtas vērā viņu bažas. Trīs zonu sistēma garantē dalībvalstīm iespēju piešķirt atļauju lielam skaitam līdzekļu. Tāpat ir paredzēta izņēmumu iespēja.

Ciktāl runa ir par lietošanu nelielā apjomā, Parlaments ir cīnījies, lai Komisijas ierosinājumu projekts tiktu sagatavots īsā laikā, lai izveidotu Eiropas fondu. Tāpat ir iekļauta pārskatīšanas klauzula, kurā Eiropas Komisija tiek aicināta analizēt šī tiesību akta ietekmi uz lauksaimniecības dažādošanu un konkurētspēju.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais – un uz to norādīja mani kolēģi deputāti – mēs mudinām pesticīdu ražotājus izstrādāt jaunus un efektīvus līdzekļus, ievērojot cilvēka veselības un vides aizsardzības prasības.

Nobeigumā es vēlētos norādīt, ka augu aizsardzības līdzekļi ir zāles augiem, tādēļ tie ir jāizmanto tikai kontrolētā un saprātīgā veidā. Šajos tekstos ir atzīta un tajos tiks papildus uzsvērta integrētās ražošanas nozīme, kad runa ir par saprātīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Abi teksti, par kuriem mēs esam vienojušies, ievieš līdzsvaru starp veselības un vides aizsardzību un līdzekļu pieejamību zemniekiem.

Es vēlētos nobeigt, sakot, ka man bija ļoti patīkami ar jums strādāt, dāmas un kungi, pie šī ļoti jutīgā jautājuma. Manuprāt, mūsu darbs bija klausīšanās, savstarpējas sapratnes un sadarbības treniņš. Paldies, dāmas un kungi un īpaša pateicība abām referentēm C. Klass un H. Breyer, kas bija izcilas sarunu partneres, cenšoties rast kompromisu ar Padomi.

  Liam Aylward, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, mēs šeit Parlamentā runājam pirms balsojuma, kas ir ārkārtīgi svarīgs lauksaimniecībai, veselībai un videi. Runāsim skaidri: ikviens no mums likumdevējiem, kas ir noteicis un izvirzījis problemātiskus jautājumus šajā likumdošanas procesā, to ir darījis, rūpējoties par lauksaimniecību un turpmāko pārtikas piegādi.

Protams, es esmu noraizējies par pesticīdu jebkāda veida pārmērīgu izmantošanu un to ietekmi. Nav šaubu, ka saslimšanas ar vēzi rādītājs ir palielinājies. Gaisā, ūdenī un pārtikā ir palielināts atlieku daudzums, kas ietekmē mūsu veselību un vidi. Tāpat ņemiet vērā, ka vistiešākā saskarsme ar pesticīdiem ir mūsu zemniekiem. Šī tiesību akta, kuru es atzīstu par labu, mērķis ir aizsargāt mūsu iedzīvotāju veselību, vidi un lauksaimniecību.

Tomēr kā likumdevējiem mums vienmēr ir jāmeklē līdzsvars un zinātniski jāpamato tiesību akti. Mēs nevaram un nedrīkstam pieņemt abstraktus tiesību aktus. Novēršoties no Komisijas sākotnējās zinātniskās, uz draudiem pamatotās pieejas un pievēršoties bīstamu faktoru pieejai, mēs cietām neveiksmi pie pirmā šķēršļa. Bez attiecīga ietekmes novērtējuma, ko daudzi no mums ir atkārtoti pieprasījuši, neviens nevar precīzi pateikt, cik daudz vielu tiks aizliegtas.

Īrijā ir unikāli mērens, bet mitrs klimats. Tas padara Īrijā audzētos kartupeļus un ziemas graudu kultūras uzņēmīgas pret nezālēm un slimībām, piemēram, miltrasu. Plānoto 22 vielu, tostarp Mancozeb un Opus, aizliegums ietekmēs līdzekļu pieejamību.

Tātad, kāda būs situācija pēc šī tiesību akta ieviešanas pēc 18 mēnešiem? Pesticīdi, kas jau ir laisti tirgū saskaņā ar pašreizējiem tiesību aktiem, joprojām būtu pieejami, līdz beigtos tiem izsniegtā atļauja. Ja Īrijā mēs varam pierādīt, ka noteikta viela, kas ir jāaizliedz, ir vajadzīga, lai cīnītos pret nopietniem draudiem augu aizsardzībai, un ka nav drošāka aizstājēja, šo vielu var apstiprināt līdz pat pieciem gadiem pēc kārtas, neskatoties uz aizliegumu.

Teorētiski tas varētu darboties. Praksē mums ir jānodrošina, ka tas darbojas. Pie pašreizējā klimata mēs nevaram atļauties samazināt ES pārtikas ražošanu un būt mazāk konkurētspējīgi ar savu tirgus vadīšanas potenciālu. Mums ir jāveicina un jāmudina nozare ieguldīt alternatīvos, bioloģiski nekaitīgos līdzekļos, kas ir tikpat efektīvi vai vēl efektīvāki. Mums ir precedents. Mēs visi esam redzējuši, kā tiek izmantots no ķīmiskām vielām tīrs, dabisks, lēts un efektīvs izsmidzināšanas līdzeklis, lai visā pasaulē aizsargātu baltās vīnogas.

Es atzinīgi vērtēju Parlamenta grozījumu, kas zināmā mērā aizsargā bites, kuras ir ļoti būtiskas zemniekiem un pārtikas piegādei pateicoties apputeksnēšanai.

Visbeidzot, es lūdzu kolēģus atbalstīt UEN 182. grozījumu un noraidīt 169. grozījuma kopumu. Komisija un eksperti četru gadu laikā nāks klajā ar piemērotu zinātnisko pamatojumu endokrīno sistēmu bojājošām vielām. Mēs nedrīkstam ar nezinātnisku definīciju radīt aizspriedumus par šo zinātnisko novērtējumu.

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es īstenībā vēlējos runāt par C. Klass ziņojumu, bet tagad izmantošu iespēju atbildēt iepriekšējam runātājam.

Jums ir jāizlasa vienošanās! Jūs tikko teicāt, ka jūs esat iesnieguši grozījumu, lai endokrīnās vielas netiktu laistas tirgū turpmākos četrus gadus. Jūsu grozījums radīs tieši pretēju situāciju. Lūdzu pārskatiet to. Varbūt jūs varat atsaukt savu grozījumu rīt, jo tas ir pretrunā ar to, ko jūs tikko teicāt.

Pesticīdu nozare vēlas, lai mēs nenoteiktu nekādus kritērijus. Ikvienam šeit Parlamentā, protams, ir jāpajautā sev, vai viņš zemojas pesticīdu nozares priekšā vai arī viņš rada pievienoto vērtību iedzīvotājiem, veselībai un videi. Tā ir jautājuma būtība un nekas cits. Citādi mēs esam kā parasti veikuši visus pasākumus, lai atbalstītu lauksaimniecību. Īpaši iespaidīgs ir Dānijas piemērs: Divdesmit gadu laikā un bez zaudējumiem lauksaimniecībai tai ir izdevies uz pusi samazināt pesticīdu lietošanu, divkārši uzlabot ūdens kvalitāti un uz pusi samazināt pesticīdu atlikumu apmēru.

Un tagad, C. Klass, liels paldies par jūsu darbu! Tomēr kā grupai mums, protams, būtu gribējies skaidrus mērķus un skaidru izpildes grafiku. Tomēr mēs, protams, ceram, ka tas būs pamudinājums dalībvalstīm sacensties savā starpā par to, kura ir vislabāk sagatavota patiešām uztvert nopietni augu aizsardzību un ilgtspējīgu pārvaldību.

Un, protams, mēs būtu gribējuši lielākas tiesības tādu reģionu iedzīvotājiem, kas atrodas blakus lauksaimniecības reģioniem. Šajā sakarā es arī ceru, ka Apvienotās Karalistes Augstākās tiesas inovatīvais nolēmums nepārprotami mudinās un atbalstīs iedzīvotājus viņu prasībās, jo arī informāciju, iespējams, var izmantot, lai nodrošinātu piekļuvi lielākam skaita iedzīvotāju viņu dalībvalstīs visā Eiropā. Tāpat es ceru, ka mēs esam sasnieguši nelielu progresu attiecībā uz lielāku pārredzamību.

  Roberto Musacchio, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, dialogs par šiem pasākumiem – pesticīdu direktīvu un regulu – ir bijis ļoti grūts. Parlaments pamatoti uzstāja uz tiesību aktu, kas būtu šim uzdevumam efektīvs un piemērots. Parlamentā ir notikušas debates, bet galvenokārt Padomē ir bijusi stipra pretestība, un ekonomiskā vara ir tikusi mobilizēta savtīgu interešu aizstāvībai.

Faktiski mums būtu jāraizējas par kopējām interesēm. Patērētājiem ir jābūt iespējai ēst pārtikas produktus, kas nav piesārņoti ar atlikumiem, iedzīvotājiem ir jābūt iespējai baudīt vidi, ko nav sabojājuši šie pesticīdi, un zemniekiem ir jābūt iespējai strādāt drošībā un pretim jaunai produktu kvalitātei.

Lauksaimniecībā tiek pārmērīgi lietotas ķīmiskas vielas, kas kaitē visām šīm lietām – mūsu pārtikai, videi, un zemnieki ir spiesti maksāt augstu cenu par šo ražošanas procedūru. Ķīmisku vielu nepareiza izmatošana ir saistīta ar vecu lauksaimniecības modeli, kurā vērtība tiek piešķirta kvantitātei, nevis kvalitātei un kurā produkcija kļūst nošķirta no zemes, gadalaikiem un strādniekiem. Tas ir dārgs un kaitīgs modelis ikvienam, jo tas ietekmē siltumnīcefektu. Tādējādi tiesību akti, ko mēs pieņemam, ir daļa no kustības, lai izveidotu mūsdienīgāku, veselīgāku kvalitatīvas lauksaimniecības modeli, kas atbilst iedzīvotāju un vides vajadzībām, vairāk nododoties darbam un radot lielākus ienākumus.

Man ir jāpaziņo, ka mūsu pūliņi ir devuši rezultātus pateicoties abu referentu un visu ekspertu, kas strādāja kopā ar saviem Padomes kolēģiem, neatlaidībai. Pesticīdu lietošanas un ne tikai ar to saistīto draudu samazināšanas mērķis ir iekļauts pienākumu sarakstā, kas jāizpilda tikai saistībā ar attiecīgajiem valstu plāniem. Tas galvenokārt attiecas uz ļoti bīstamām vielām.

Tādējādi, ja prioritāte tiktu piešķirta metodēm, kurās netiek izmantotas ķīmiskas vielas, lai aizsargātu augsnes un ūdens piegādes integritāti, izvairoties no jebkādas kopējo resursu, piemēram, ūdens piesārņošanas, tad individuālām valstīm ir jāapzinās šī lielā atbildība samazināt pesticīdus un pāriet uz ilgtspējīgu lietošanu. Pesticīdu izsmidzināšana no gaisa ir praktiski aizliegta, ja nav pamatotu alternatīvu, un vietējie iedzīvotāji ir iepriekš jābrīdina par izsmidzināšanas sastāvu, laiku, intensitāti un grafiku. Tādējādi ir sasniegts progress arī attiecībā uz tiesībām būt informētam un uz piekļuvi datiem caur internetu.

Mēs vēlējāmies, lai regulā tiktu atmesta ideja par trim nemainīgām zonām, bet Padome tam nepiekrita, tādēļ tā ir saglabāta. Tomēr rezultāts ir ievērojams; tie ir pasākumi, kas tiks pieņemti, lai cīnītos pret nelikumīgu, viltotu, bīstamu un citu vielu kontrabandu Mēs speram reālu soli uz priekšu, un es ceru, ka balsojums Parlamentā nenonāks līdz kautiņam.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, debates par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un to laišanu tirgū ir īpaši sarežģītas. Ir grūti atrast līdzsvaru starp labo un ļauno. Lai gan ķīmiskās vielas rada kaitējumu videi un veselībai, mūsu lauksaimniecība nevar darboties bez tām, jo lauksaimniecības kultūru slimību draudi palielinātos pārāk daudz. Tas savukārt negatīvi ietekmētu pārtikas ražošanu un ekonomiku.

Vissvarīgākais politikas veidotāju un politiķu uzdevums ir atrast saprātīgu līdzsvaru starp ilgtspēju un lauksaimniecības ekonomiku. Manuprāt, pašreizējie kompromisa ierosinājumi kaut kādā ziņā cenšas sasniegt šo līdzsvaru, un es tos varu apstiprināt. Es priecājos, piemēram, ka tiek uzturēta draudu mazināšanas sistēma tā vietā, lai paļautos tikai uz lietošanas samazināšanu, jo praksē lietošanas samazināšana pati par sevi ne vienmēr nodrošina draudu samazinājumu. Pastāv gadījumi, kad pesticīdu apjomu var samazināt, bet, ja līdzeklis pēc tam tiek lietots augstākā koncentrācijā, tas dod maz labuma videi vai mūsu veselībai.

Tāpat es priecājos, ka regula par laišanu tirgū nav kļuvusi tik ierobežojoša, kā tas tika ierosināts Parlamentā pirmajā lasījumā. Tagad līdzekļu laišanai tirgū tiek piemēroti papildu ierobežojumi, un tas ir pareizi, bet tas nekaitēs lauksaimniecībai nesamērīgā apmērā.

Es vēlētos sirsnīgi pateikties abām referentēm par sadarbību un pūlēm, sasniedzot šo rezultātu.

  Ashley Mote (NI). - Priekšsēdētājas kundze, mani ir apbēruši ar vēstulēm zemnieki no visas Anglijas dienvidaustrumu daļas, uzskatot šo ierosinājumu par gandrīz katastrofālu. Viņi apgalvo, ka tā rezultātā samazināsies raža un palielināsies cenas, un tas atvērs ceļu importētājiem, kam nav jāievēro tādi paši kritēriji. Tiks zaudētas darbavietas, dažas saimniecības nespēs vairs pastāvēt, un ražošana apstāsies. Manā vēlēšanu apgabalā tiks slēgtas saimniecības, jo dažos gadījumos nav alternatīvu galvenajām vielām, ko lieto profesionālie zemnieki.

Daudzās valstīs, izņemot manējo, ir bijis bezcerīgi neatbilstīgs ietekmes novērtējums, un jau ir pausti komentāri par pāreju no draudu novērtēšanas uz bīstamiem faktoriem. Ja jūs gatavojaties izmantot bīstamus faktorus kā kritēriju, jūs tikpat labi varat aizliegt degvielu un kofeīnu. Pat zinātne ir pret jums; kaitēkļu rezistences problēmas saasināsies; tiks zaudēta bioloģiskā daudzveidība. Integrētās kaitēkļu apkarošanas programmas jau ir samazinājušas vajadzību pēc pesticīdiem. Svarīgas ir izvēles tiesības nevis kvantitāte. Un izskatās, ka jūs esat ignorējuši augsekas priekšrocības. Jums nav tiesību iznīcināt vienu no nedaudzajām Apvienotās Karalistes lauksaimniecības nozarēm, kas joprojām cenšas mazināt Dānijas nepatiku pret to, lai apstrādātu no gruntsūdens iegūstamo dzeramo ūdeni.

  Marianne Thyssen (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, referentes ir ļoti smagi strādājušas pie vienošanās, kas ir pelnījusi mūsu atbalstu galvenokārt tāpēc, ka tās uzdevums ir sasniegt vērienīgus vides un veselības mērķus, bet arī tāpēc, ka tā joprojām ir lauksaimnieciski un ekonomiski racionāla, kas nozīmē, ka tā ir vērsta uz pārtikas piegādes noteiktību un lauksaimniecības dzīvotspēju ES.

Kā vienmēr kompromiss ir savstarpēja piekāpšanās. Man joprojām ir grūti sadzīvot ar pārtraukšanas kritēriju, jo es būtu gribējusi, lai atlase notiktu, pamatojoties uz zinātniski apstiprinātu draudu analīzi, lai gan man jāatzīst, ka iespēja izdarīt atkāpi padara to visu praktiski realizējamu.

Runājot par pozitīvo, es pārsvarā vēlētos uzsvērt šādus punktus. Pirmkārt, dalībvalstīm ir robeža, kad tās nosaka samazināšanas mērķu apmēru. Otrkārt, ES ir sadalīta trijās zonās, kurās laišana tirgū tiek savstarpēji atzīta, kas mūs tuvina vienotam tirgum ar mazāku birokrātiju un labāku augu aizsardzības līdzekļu agrāku pieejamību. Treškārt, es atzinīgi vērtēju to, ka dalībvalstīm ir pietiekami daudz elastīguma, lai noteiktu, kā tiek apsaimniekotas buferzonas ap ūdenstilpnēm. Visbeidzot, ir jāuzslavē arī tas, ka dalībvalstis var īstenot pasākumus, lai atvieglotu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu mazsvarīgākām kultūrām. Tas ir īpaši svarīgi valstīm, kas nodarbojas ar intensīvu lauksaimniecību mazās zemes platībās, tādēļ es ceru, ka fonds nelieliem lietotājiem tiks pietiekami izmantots.

Laba pamatnostādne augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai ir: cik vien maz un cik vien droši iespējams, bet tik, cik ir vajadzīgs drošai un peļņu nesošai ražai. Ja mēs to atzīstam un saprātīgi uzraugām, ja tiek izdarīti centieni, lai nodrošinātu profesionālu un informētu izmantošanu, un ja mēs arī ņemam vērā, ka lauksaimnieciskā ražošana notiek globālā tirgū, mēs ieviešam pareizo līdzsvaru, tādēļ mēs atbalstām šo kompromisu.

  Anne Ferreira (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, vispirms es gribētu pateikties referentēm. Mēs šobrīd saprotam, ka, lai gan augu aizsardzības līdzekļi ir ļāvuši ievērojami palielināt lauksaimniecisko ražošanu, dažos gadījumos tie arī ļoti negatīvi ietekmē veselību un vidi. Tādēļ papildus tiesību aktiem, ko mēs pieņemsim, pastāv arī steidzama vajadzība pēc epidemioloģiska reģistra, kas ļautu novērtēt dažādu pesticīdu lietošanas ietekmi saskaņā ar veidu, kādā profesionāļi un viņu ģimenes, un, protams, patērētāji tai ir pakļauti. Noteiktos reģionos ir faktiski novērots, ka īpaši ātri palielinās saslimstība ar dažādu veidu vēzi. Tiek ietekmēti arī lietotāju un īpaši zemnieku bērni. Papildus šim būtiskajam cilvēku veselības jautājumam ir jānovērtē arī ietekme uz vidi. Mēs jau apzināmies noteiktu ķīmisko vielu kaitīgo ietekmi uz gruntsūdeņiem un upēm. Šajā sakarā es varu arī piebilst, ka es neuzskatu, ka ierosinājums nodot buferzonu jautājumu dažādiem valstu starpniekiem ir apmierinošs risinājums. Es drīzāk uzskatu, ka Komisijai būs jābūt īpaši piesardzīgai attiecībā uz šo jautājumu.

Mūsdienās mēs arī varam novērot augsnes eroziju, kas turpmākajās desmitgadēs Eiropas Savienībā varētu apdraudēt lielu zemes platību izmantošanu lauksaimniecībā. Šīs zemes auglība ievērojami samazinās. Eiropas Savienība reaģē, lai cīnītos ar šiem draudiem; tas ir labi, bet tai ir arī jāatbalsta zemnieku centieni samazināt vai pat pārtraukt kaitīgu pesticīdu lietošanu. Turpmākajā kopējā lauksaimniecības politikā ir jāiekļauj šis mērķis un finansiālā ziņā vairāk jāņem vērā saikne starp kvalitatīvu ražošanu un lauksaimniecību. Agronomijas un ekotoksikoloģijas pētniecība un zemnieku apmācība ir jāizmanto, lai atbalstītu jaunas ražošanas metodes, un jāpiemēro teritoriju īpašajiem raksturlielumiem.

Es nobeigšu ar tikko iznākušas, šīvakara tematam atbilstīgas kinofilmas nosaukumu: „Demain nos enfants nous accuserons” [Rīt mūsu bērni mūs apsūdzēs].

  Mojca Drčar Murko (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pievienoties tiem deputātiem, kas uzskata otrā lasījuma vienošanos par līdzsvarotu kompromisu, ņemot vērā jautājuma sarežģītību. Tas rāda ceļu turpmākiem nozares uzlabojumiem, pretim efektīvākiem un drošākiem augu aizsardzības līdzekļiem, un tas ir pietiekami elastīgs, lai izvairītos no situācijām, kad noteiktu pesticīdu aizliegums beigu beigās samazinātu lauksaimniecības produktu nevainojamību.

Es īpaši atzinīgi vērtēju sākotnējā Komisijas ierosinājuma uzlabojumu, lai izvairītos no izmēģinājumu un pētījumu dublēšanās un veicinātu izmēģinājums, kuros netiek izmantoti dzīvnieki.

Es ceru, ka tas ietekmēs citas saistītas jomas, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu datu prasības, kas arī šobrīd tiek pārskatītas.

Pat tad, ja ir paredzēts, ka pesticīdi pretstatā ķīmiskām vielām būs toksiski, un tādējādi to drošības novērtējums ir īpašs gadījums, tas nenozīmē, ka ir jāveic pārmērīgi izmēģinājumi ar dzīvniekiem vai ka zinātniskā izpratne nevar veidoties tā, ka rezultātā tiktu noteikti papildu samazinājumi, un ka iespējami papildu izmēģinājumu ar dzīvniekiem samazinājumi būs iespējami turpmāk. Jāatzīmē, ka jaunu lauksaimniecības pesticīdu vai augu aizsardzības līdzekļu izstrādei un reģistrēšanai var izmantot līdz pat 12 000 dzīvnieku desmitiem atsevišķos un bieži pārklājošos izmēģinājumos.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, pesticīdi ir bīstami gan videi, gan dzīvniekiem. Es gribētu norādīt uz to, ka daudzās valstīs veco pesticīdu krājumus uzglabā apstākļos, kas šīs vielas padara bīstamas videi un cilvēkiem. Nabadzīgās valstis šo problēmu nevarēs atrisināt bez Eiropas Savienības atbalsta.

Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšana ir svarīgs jautājums. Ļoti būtiski ir informēt un apmācīt pesticīdu lietotājus, svarīgs ir arī lauksaimniecības konsultāciju centru atbalsts lietotājiem. Daži eksperti uzskata, ka izmantotais pesticīdu daudzums vairākkārt pārsniedz nepieciešamo. Visvairāk tas attiecas uz „mazajiem lietotājiem”, jo viņiem trūkst nepieciešamo tehnisko zināšanu daudzās lauksaimniecības jomās.

Citi būtiski jautājumi ir pesticīdu laišana tirgū, zinātniskie pētījumi šajā jomā un visi pasākumi, kas būs efektīvi, lai samazinātu pesticīdu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Es vēlos pateikties Klass kungam un Breyer kundzei par sagatavotajiem ziņojumiem. Es gribētu arī piebilst, ka šīm direktīvām būs ļoti liela nozīme tādā gadījumā, ja to īstenošana būs efektīva un, ja tās kļūs par lauksaimniecības praktiskā darba sastāvdaļu.

Nāciju Eiropas grupa atbalsta šo direktīvu.

  Bart Staes (Verts/ALE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, Direktīva pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai un lietošanas riska samazināšanai un regula par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū ir ārkārtīgi svarīgas un vajadzīgas. Galu galā ilgtspējīga pārtikas ražošana un patēriņš ir cilvēku pamattiesības. Mums ir divi kompromisi, par ko vienojās Parlaments un Padome. Mūsu grupa apstiprinās abus dokumentus, lai gan mēs, protams, būtu gribējuši redzēt noteiktāku iznākumu. Patiesībā es biju diezgan pārsteigts par lauksaimnieku interešu aizstāvju un pesticīdu ražotāju attieksmi un dedzīgajiem protestiem attiecībā uz šiem dokumentiem, lai gan tiesību akti, par kuriem mēs šodien balsosim, nodrošinās cilvēku un vides labāku aizsardzību un, visbeidzot, veicinās arī jauninājumu un drošu aizstājējproduktu attīstību.

Neviens vairs nevar piekrist lauksaimnieku interešu aizstāvju paustajai kritikai, ka pazudīs vairāk nekā puse pesticīdu. Patiesībā pat lauksaimniecības organizācijas tagad atzīst, ka jāpazūd ne vairāk kā 9 % produktu, un pat tad tas nenotiks uzreiz, bet gan pakāpeniski, dažu gadu laikā. Šajā jautājumā, tāpat kā iepriekš, visbūtiskākais ir aizsargāt sabiedrības veselību pret kancerogēnām vielām, kuras var izraisīt pārmaiņas DNS struktūrā, negatīvi ietekmēt auglību vai izjaukt hormonu sastāvu. Šajā jautājumā panāktie kompromisi ir godīgi un tie pienācīgi ievēro lauksaimniecības nozares intereses. Ir arī vienošanās par to, ka, ja kādai konkrētai lauksaimniecības nozarei draudētu nonākšana grūtībās, varētu izstrādāt atsevišķu plānu, lai šī nozare iegūtu vairāk laika.

Manuprāt, mēs iepazīstinām ar godīgu un pieņemamu kompromisu starp ekoloģiju no vienas puses un lauksaimniecības ekonomiku no otras puses.

SĒDI VADA: M. ROTHE
Priekšsēdētāja vietniece

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL). - Priekšsēdētājas kundze, ir neskaitāmi daudz drošas ES vides politikas piemēru, kas uzlabo pilsoņu dzīvi visā Eiropas Svienībā, un tāpat, protams, ir daudz piemēru, kad ES rada nevajadzīgu birokrātiju un ierobežo mūsu lauku ekonomikas un dzīves veida attīstības iespējas. Es uzskatu, ka diemžēl šis tiesību aktu kopums par pesticīdiem varētu iekļauties pēdēja no minētajām kategorijām.

Paužot savas bažas par šiem pasākumiem, es gribu paskaidrot, ka es šeit nerunāju par rūpniecību, bet gan par lauksaimnieku kopienu ─ zemniekiem, kas, es atgādināšu iepriekš runāto, tikpat daudz raizējas par cilvēku veselību, kā visi pārējie pilsoņi, un kuriem šajā sakarā nav nekādu ļaunu nolūku.

Šim tiesību aktu kopumam trūkst pietiekamas zinātniskās stingrības, kas ir nepieciešama, lai aizsargātu ne vien mūsu veselību, bet arī mūsu ekonomiku. Pilnīga ietekmes novērtējuma trūkums, kas ņemtu vērā ietekmi uz mūsu vidi, veselību, ekonomiku un lauksaimnieku kopienu ilgtspējīgumu, liecina par šo dokumentu nespēju piemērot pietiekamu stingrību.

Es baidos, ka šim tiesību aktu kopumam būs pretēja iedarbība, nekā paredzēts tajā ietvertajos progresīvajos nolūkos. Labi domātais mēģinājums lauku reģionus padarīt ilgtspējīgākus, uzspiežot pārāk bargus noteikumus lauksaimniekiem, kas jau tā cīnās ar grūtībām, galu galā var tiem kaitēt.

Es uzmanīgi uzklausīju Īrijas zemnieku vienbalsīgi paustos argumentus, un es uzskatu, ka viņiem ir tiesības raizēties par šo tiesību aktu kopumu, un ka šie pasākumi ilgtermiņā neaizstāv mūsu pilsoņu un lauku kopienu intereses.

Šī trīspusējā nostāja neuzlabo priekšlikumu, taču, lai kliedētu šīs pamatotās bažas, vairāk vajag strādāt pie regulas grozījumiem.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, nav pierasts, ka tādi pārliecināti eiroskeptiķi kā es slavētu priekšlikumu un ieteiktu Parlamentam nobalsot par to. Tas ir tādēļ, ka mēs runājam par pārrobežu problēmām vides jomā un par iekšējā tirgus spēju darboties. Taču priekšlikumi parasti mēdz ietvert sevī nepamatoti daudz birokrātijas, tomēr šajā gadījumā tā nav.

Šajā priekšlikumā nav paredzēta nevajadzīga birokrātija. Mūsu referents ir uz pareizā ceļa. Šajā ziņojumā ierosināti konkrēti un stingri kontroles pasākumi. Ja kāds lieto tādas indes kā alkoholu un tabaku, tad tā ir viņa privātā izvēle. Taču visiem kopā mums jāspēj pasargāt sevi no toksisku vielu iedarbības. Tas arī ir ierosināts.

Šajā priekšlikumā ierosināts elastīgums, savstarpējā atzīšana, zonālais iedalījums un valstu tiesības aizliegt pesticīdus papildus šajā dokumentā iekļautajiem. Tas neapšaubāmi ir lieliski. Jau apstiprinātie pesticīdi nav anulēti. Patiesībā es pret to iebilstu. Runājot par šādām indēm, mums jābūt ļoti bargiem.

Es gribētu jums atgādināt to, ko mūsu kolēģis Mote kungs teica par apdraudējumu pilsoņiem, kuri pēc tam, kad mēs ieviesīsim stingrākus noteikumus ES, pirks citu valstu produktus. Es nedomāju, ka tā notiks. Tāpēc ir svarīgi norādīt, ka attiecīgais produkts ir ražots kādā ES dalībvalstī. Tad cilvēki izvēlēsies pirkt tieši šo produktu. Tāpēc es iesaku Parlamentam nobalsot par šo lielisko kompromisu.

  Françoise Grossetête (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, es, protams, gribētu apsveikt mūsu referentus un paust atzinību par vienošanos, kas panākta pamatīgā darbā, sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un Padomi. Man liekas, ka patiesībā šī ir īpaši svarīga vienošanās, jo tā ir līdzsvarota vienošanās, kurā ievērotas ikviena intereses. Jāsaka, ka tā ņem vērā patērētāju veselības aizsardzību ─ to patērētāju, kuri kļūst nemierīgi, tiklīdz runa ir par pesticīdiem, un kuri sāk raizēties, izdzirdot, ka pesticīdu atliekas saindē augļus, dārzeņus un labību. Tāpēc ļoti svarīgi ir tas, ka šī vienošanās paredz samazināt pesticīdu daudzumu, aizliedzot kancerogēnās un genotoksiskās vielas.

Galvenie aspekti, protams, ir vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, iekļaujot arī jautājumu par bitēm, ūdens aizsardzība un augsnes aizsardzība. Šī vienošanās aizsargā arī lauksaimniekus, uz kuriem vispirms attiecas noteikumi par pesticīdu lietošanu, un kuri ar gandarījumu raudzīsies uz tiesību aktu saskaņošanu un procedūru vienkāršošanu un kuri arī turpmāk varēs lietot lauksaimnieciskajā darbībā nepieciešamās ķīmiskas vielas. Mēs ceram, ka šī lauksaimniecība būs ilgtspējīga. Ķīmijas rūpniecībai, kas ražo lauksaimniecībai nepieciešamās vielas, arī ir pienākums attīstīties un meklēt alternatīvas iespējas. Šis dokuments novērsīs jebkādas turpmākās neskaidrības attecībā uz bīstamības un riska jēdziena izpratni. Pesticīdi nenoliedzami ir bīstami, taču to lietošanas paņēmieni nosaka to, vai tie ir bīstami speciālistiem, patērētājiem un videi. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt piemērotu apmācību speciālistiem, plašas sabiedrības daļas informētību un ieviest veiksmīgas pieredzes apguvi.

Noslēgumā es gribētu teikt, ka noteikti jāsaskaņo importa kontroles pasākumi, jo mēs nevaram saviem zemniekiem izteikt milzīgas prasības un pēc tam vēl aizvien turpināt ievest Eiropas Savienībā mūsu tiesību aktu prasībām neatbilstīgus produktus. Tas varētu radīt negodīgu konkurenci.

  Thomas Wise (NI). - Priekšsēdētājas kundze, es nezinu, kas notiek, bet tas man atgādina Vladimir Ilyich Lenin, kura viens no slavenākajiem citātiem ir: “Jo sliktāk, jo labāk!” Kad es pārdomāju to, kas noticis pēdējos sešos mēnešos, kopš es atrodos šajā vietā, es varu redzēt, ka tieši tā arī notiek. Sliktāk ir labāk! Manuprāt tas ir labāk, jo, jo drīzāk cilvēki sapratīs to, kādus zaudējumus ES rada to ienākumiem, iztikas līdzekļiem un pārtikas ražošanai, jo izdevīgākā stāvoklī mēs būsim ─ un tas ir tas, uz ko es pastāvu.

Šajā ziņojumā trūkst izpratnes par to, kas ir bīstami un kas ir risks; tajā nevar atšķirt šos abus jēdzienus. Ļaujiet man jums tagad paskaidrot. Laukā ir slidens ─ tas ir bīstami. Pastāv risks, ka ejot es nokritīšu. Jūs nevarat pieņemt likumus ne par vienu, ne otru.

Tas radīs zaudējumus pārtikas ražošanai. Tas sagraus lauksaimnieku komercdarbību. Tas ietekmēs pārtikas cenu celšanos, sevišķi Apvienotajā Karalistē. Es balsošu pret to, jo sliktāk ir labāk un, ja šo dokumentu pieņems, tad mēs ─ briti ─ aiziesim no ES!

  Dorette Corbey (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pateikties gan referentiem, gan arī „ēnu“ referentiem. Panāktais kompromiss, manuprāt, ir solis ilgtspējīgas lauksaimniecības virzienā, un tas ir ārkārtīgi nepieciešams. Pesticīdiem ir galvenā nozīme slimību un kaitēkļu pārnēsāto sērgu profilaksē, taču vienlaikus ķīmiskie pesticīdi arī piesārņo vidi un var kaitēt cilvēku veselībai. Tāpēc ir svarīgi ar lielu atbildības sajūtu samazināt atšķirības starp tradicionālo un organisko lauksaimniecību. Tieši to šie tiesību akti arī dara, un tie to dara, galvenokārt izmantojot trīs svarīgus pasākumus.

Pirmkārt, ir aizliegti daži visbīstamākie ķīmiskie pesticīdi. Ja pašlaik nav pieejami alternatīvi risinājumi, tad ir pieļaujami izņēmumi. Tāpēc tulpju audzēšana nav apdraudēta, taču tai nekas slikts nenotiks, ja toksīnu līmenis pakāpeniski pazemināsies.

Otrkārt ─ un tas ir ne mazāk svarīgi ─ tiesību aktos ir iekļaut stimuli, lai veicinātu ilgtspējīgāku izstrādājumu attīstību un nelieliem kultūraugiem domāto produktu attīstību. Nelielus kultūraugus, piemēram, tomātus, Briseles kāpostus un tulpes, audzē nelielos apjomos. Daudzi dārzkopji baidījās, ka šie tiesību akti varētu apdraudēt nelielos kultūraugus, taču par laimi šīs bailes ir izrādījušās nepamatotas. Patiesībā gluži pretēji, jo šī regula paredz nodibināt īpašu fondu, lai veicinātu pētījumus nelieliem kultūraugiem piemērotu ķīmisku vielu izstrādei.

Arī trešais pasākums ir ļoti būtisks, tas paredz, ka dalībvalstīm jāizstrādā atlikušo ķīmisko pesticīdu lietošanas risku samazināšanas plāni. Visur ir samazināts ķīmisko pesticīdu lietošanas apjoms, sevišķi, jutīgās vietās, piemēram, skolu tuvumā. Tas arī ir svarīgi.

Visi šie pasākumi labvēlīgi ietekmēs vidi un sabiedrības veselību. Ja tas būtu atkarīgs no manis, es vienlaikus būtu aizliegusi arī neirotoksiskās vielas, jo tās var negatīvi ietekmēt cilvēka nervu sistēmas darbību, un tāpēc tās nevajadzētu izsmidzināt uz lauksaimniecības kultūraugiem.

  Frédérique Ries (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, šodien Eiropas iedzīvotājiem vajadzētu būt apmierinātiem ar Komisijas, Padomes un, protams, mūsu referentu panākto ļoti saprātīgo vienošanos šajā jautājumā par pesticīdiem un, secinot no tā, ko es dzirdēju šajās debatēs, šī vienošanās tika panākta ar ļoti dedzīgu un sevišķi efektīvu Apvienotās Karalistes un Īrijas atbalstu.

Bez tam šis tiesību aktu kopums veselību un vidi un konkurētspēju un inovācijas nepadara par pretiniekiem, kā tas pārāk bieži ir gadījies, bet gan nostāda tās līdzīgā situācijā. Ir svarīgi paturēt prātā, ka, lai gan apmēram 800 iesaistītajām molekulām neapšaubāmi ir liela nozīme kultūraugu pasargāšanā no kaitēkļiem, mūsdienās ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir pret to, lai iedzīvotājiem atklātu, kā var novērst draudus veselībai. Protams, es īpaši domāju par zemniekiem, kas vairāk nekā citi ir pakļauti attiecīgo kaitīgo vielu, CMR vielu un endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošo vielu iedarbībai.

PVO skaitļi ir pamācoši: katru gadu viens miljons saindēšanās gadījumu ar pesticīdiem, no kuriem apmēram 220000 gadījumu beigušies ar nāvi. Šāds domāšanas veids, ka ķīmiskas vielas jālieto visos gadījumos, radot šo vielu kokteili, un īstermiņa skatījums uz lauksaimniecību šodien kļūst apšaubāms. Ir noticis nozīmīgs pavērsiens, kas rīt, protams, ja šos kompromisus pieņems mūsu plenārsēde, oficiāli laidīs pasaulē vērienīgu, saprātīgu un stingru pesticīdu politiku. Šī politika ir vērienīga, jo eiropieši, tāpat kā mēs, grib atbrīvoties no bīstamajām vielām; viņi atbalsta arī aizliegumu izsmidzināt pesticīdus no gaisa, kā arī sabiedrisko vietu aizsardzības palielināšanu. Šī politika ir saprātīga, jo ir ievērota ekonomiskā aprite, divas trešdaļas tirgū nonākušo vielu ir drošas, un tāpēc tās atļauts lietot 10 gadus, un šis termiņš ir pagarināms, un ražotāju bažām nav juridiska pamata.

Tātad, priekšsēdētājas kundze, šis tiesību aktu kopums par pesticīdiem ir mūsdienīgs, jo pesticīdu integrēta pārvaldība ir jaunās lauksaimniecības politikas nozīmīgs virziens, viens, kas Eiropai saistās ar mazāk, bet labāk ─ ar pesticīdiem.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pievērst uzmanību trim jautājumiem šajās debatēs par ziņojumiem attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū.

Pirmkārt, noteikumi, par kuriem mēs diskutējam, attiecas tikai uz ķīmisko produktu lietošanas diviem posmiem, proti, to laišanu tirgū un to tālāko lietošanu. Līdz šim trūkst piemērota regulējuma, kas attiecas uz šādu vielu izņemšanu no tirgus un to likvidēšanu. Manā valstī Polijā augu aizsardzības līdzekļu likvidācija ir galvenā problēma. Pirmkārt ir nepieciešams nozīmīgs finansiālais atbalsts, nevis papildu tiesību normas. Vietējām pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas šādu ķīmisku vielu noglabāšanas poligoni, nepieciešams finansiālais atbalsts, lai tās varētu šīs vielas likvidēt. Otrkārt, būtu vēlams, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu katra dalībvalsts būtu galvenā noteicēja pār savā tirgū esošo ķimisko produktu lietošanas atļauju apstiprināšanu, ierobežošanu un noraidīšanu. Treškārt, es gribētu cerēt, ka Parlamenta pieņemtie lēmumi radīs vienlīdzīgas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iespējas visiem Eiropas lauksaimniekiem. Es paļaujos arī uz to, ka šo produktu nelikumīgas tirdzniecības un lietošanas iespējas būs maksimāli samazinātas.

  Madeleine Jouye de Grandmaison (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Ziņojumā paustie priekšlikumi saskan ar pareizo virzienu, un es gribētu referentam izteikt atzinību par tiem. Lai gan Komisijai ir taisnība, ka pesticīdi galvenokārt attiecas uz kopējo lauksaimniecības politiku, ne mazāka patiesība ir tā, ka šādas direktīvas mērķim jābūt tās galvenajam juridiskajam pamatam ─ vides un sabiedrības veselībai. Tās darbības jomu nevar samazināt līdz vienkāršai tirgus saskaņošanas un konkurētspējas problēmai. Par pierādījumu tam kalpo notikumi Francijas visattālākajos reģionos: Martinikā un Gvadelupā, kur Martinikā 20 % augsnes, 20 % salas virsmas 100 km2 lielā platībā, ir pārmērīgi piesārņota ar hlordekona molekulām, kuru noturība nav zināma. Šīs molekulas, piesārņojot ne vien augsni, bet arī virszemes ūdeņus, dažas gruntsūdeņu zonas un piekrastes reģionu jūras ūdeni, rada milzīgus zaudējumus mūsu ekonomikai. Kurš šajā gadījumā domā par sabiedrības veselības problēmām? Ja vēl nav par vēlu, es ieteiktu Parlamentam izmeklēt šo gadījumu Martinikā, kas ļoti satrauc Franciju.

Ir ļoti būtiski, lai šī direktīva panāktu ķīmisko pesticīdu lietošanas ievērojamu samazināšanu, vismaz veicinot tādu ilgtspējīgu alternatīvu risinājumu kā organiskās lauksaimniecības un bioloģisko pesticīdu attīstību. Tas darīs godu Parlamentam. Beidzot, neaizmirsīsim arī ─ un to šeit uzsvēra vairākkārt ─ postījumus, ko pesticīdi rada faunai, īpaši bitēm. Parlamentam ir svarīgi arī saglabāt modrību attiecībā uz brīvās tirdzniecības produktiem, sevišķi, lauksainiecības produktiem, ko ieved no valstīm, kurās nav stingru pesticīdu lietošanas noteikumu.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, mums šeit kopīga ir vēlme aizsargāt cilvēku veselību, taču mums jātceras, ka tie ir lauksaimnieki, kas ražo šo kvalitatīvo, svaigo, barojošo pārtiku, kas ir mūsu veselības pamats. Es nāku no valsts ar ļoti mitru klimatu. Manas valsts zemnieki nepārtraukti cīnās ar sēnīšu invāziju. Sēnītes ─ atšķirībā no kukaiņiem, kuri nāk un iet ─ atnāk un paliek. Fungicīdu aizliegšana, vai lietošana atšķaidītā veidā, varētu padarīt neiespējamu kartupeļu un labības audzēšanu Īrijā, taču šim ierosinātajam tiesību aktu kopumam jau ir citas sekas.

Mūsu plašsaziņas līdzekļos jau ir parādījušies raksti, kas, atbildot uz ES noteiktajiem pesticīdu lietošanas ierobežojumiem, atbalsta ģenētiski pārveidotu kartupeļu audzēšanu. Bitēm un videi tas nodarīs daudz lielāku kaitējumu. Turpmāka atbildīga pesticīdu lietošana, kā to dara īru zemnieki, vai ģenētiski pārveidota pārtika? Mums teica, ka pesticīdi var sagraut DNS. Ģenētiskā pārveidošana balstās uz DNS sagraušanu. Tagad ir vēl svarīgāk, nekā jebkad agrāk, sākt pilnīgu ietekmes novērtējumu.

  Fernand Le Rachinel (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Padomes, Parlamenta un Komisijas trīspusējo sarunu rezultātā 18. decembrī pieņemtais tiesību aktu kopums par pesticīdiem liekas veiksmīgi līdzsvarots.

Tas patiešām ņem vērā gan zemnieku intereses, gan arī vides, tostarp aizsargāto zonu, nepieciešamo aizsardzību. Vērīgi izpētot šo jautājumu, es esmu apmierināts ar iegūto rezultātu, jo tas ļaus zemniekiem nodarboties ar saimniecisko darbību, nesodot tos ar pilnīgu pesticīdu un augu aizsardzības līdzekļu likvidāciju, jo to lietošana tiks stingi kontrolēta.

Šajā sakarā es gibētu norādīt uz to, ka manā reģionā, Normandijā, citrusaugļu un dārzeņu audzētāji jau vairākus gadus ir izmantojuši modernākās agrovides metodes. Par laimi šajā brīdī, kad ir tik daudz neskaidrību, un ko vēl grūtāku padarījis KLP pārskata perioda bilances slēgšanas datums un apdraudētais lauksaimniecības budžets, Padome un Parlaments ir panākuši vienošanos ārkārtīgi noderīgā jomā.

Noslēgumā es gribētu teikt, ka mēs vienmēr atbalstīsim lauksaimniekus, aizstāvot viņu darbarīkus un viņu neaizvietojamo lomu sabiedrībā, kas pirmām kārtām izpaužas līdzcilvēku paēdināšanā un lauku reģionu saglabāšanā un valsts attīstībā visiem par gandarījumu. Saskaroties ar bezatbildīgo spiedienu, ko izrāda vides aktīvisti, ir mierinājums, ka pārsvaru ir guvis veselais saprāts.

  Anja Weisgerber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Rītdien mēs balsosim par augu aizsardzības jauno regulējumu, un šis ir jautājums, kas sabiedrībā izraisa milzīgas emocijas. Arī Parlaments savos apsvērumos ņēma vērā šo apstākli. Mēs visi gribētu svaigu, veselīgu, ar augu aizsardzības līdzekļu bīstamajām atliekām nepiesārņotu vietējo pārtiku par reālām cenām. Trīspusējās sarunās sasniegtais rezultāts radīs tam priekšnoteikumus. Jaunā regula par augu aizsardzības līdzekļiem daudz vairāk aizsargās patērētājus un cilvēku veselību.

Izstrādājot izslēgšanas kritērijus, atkal vērā ņēma galvenokārt zinātniskos kritērijus, nevis politiskās dogmas. Salīdzinot ar Parlamenta pirmajā lasījumā mūsu panākto rezultātu, šo trīspusējo sarunu iznākums ir milzīgs solis uz priekšu.Tas skars ne vairs 80 % aktīvo vielu, bet gan tikai tās, kuras, balstoties uz zinātniskiem datiem, ir bīstamas cilvēku veselībai vai videi.

Arī turpmāk būs pieejami pietiekami daudz augu aizsardzības līdzekļu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu saimniecisko darbību. Tomēr būs arī aizliegtas patiešām bīstamās ķīmiskas vielas.

Turpmāk atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem vairs neizsniegs 27 valstu licencēšanas iestādēs, bet gan tikai trijās licencēšanas zonās. Šajās zonās tad dalībvalstīm principā ir savstarpēji jāatzīst savas izsniegtās atļaujas. Jaunā regula par augu aizsardzības līdzekļiem pamatoti nodrošinās jau sen nepieciešamo saskaņošanu augu aizsardzības līdzekļu nozarē. Tādējādi, neapdraudot ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu Eiropā, mums būs vienota augstvērtīga aizsardzība. Tagad mēs panāksim reālu iekšējo tirgu, vienotus konkurences apstākļus un gūsim milzīgus panākumus veselības aizsardzības jomā. Tā ir brīnišķīga veiksme patērētājiem un lauksaimniekiem. Liels paldies!

  Daciana Octavia Sârbu (PSE). – (RO) Lai spētu saražot kvalitatīvu pārtiku pietiekamā daudzumā, ļoti būtiska ir augu aizsardzības līdzekļu lietošana, izmantojot efektīvas lauksaimniecības metodes, kas vairāk aizsargās patērētāju veselību un vidi.

Pesticīdu lietošanas riska un ietekmes samazināšana, un šo pesticīdu lietošanas biežuma samazināšanas panākšana palīdzēs nodrošināt ilgtspējīgu lauksaimniecību.

Lielais pesticīdu daudzums Eiropas Savienībā patērētajā pārtikā rodas no tā, ka ražotāji ir atkarīgi no šīm ķīmiskām vielām; lai gan tās ir nepieciešamas invāziju kontrolei un ražošanas efektivitātes paaugstināšanai, tās var nelabvēlīgi ietekmēt sabiedrības veselību.

Dažu dalībvalstu, arī Rumānijas, lauksaimniecības zemes apdraud ļoti daudz invāziju, pesticīdu lietošana šķiet labākais paņēmiens sērgu novēršanai.

Šā iemesla dēļ priekšlikumi par integrētas pesticīdu pārvaldības ieviešanu, alternatīvu vielu lietošanu un riska pārvaldību, ņemot vērā vides un sabiedrības veselības drošību, palīdzēs iegūt prasībām atbilstīgus lauksaimniecības produktus un samazinās atkarību no augu aizsardzības līdzekļiem.

Tajā pašā laikā milzīgais daudzums sērgu, kas skar Rumānijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, liek mums izmantot apsmidzināšanu no lidmašīnām. Tomēr, tad, kad direktīva stāsies spēkā, lai nodrošinātu videi atbilstīgu aizsardzību, izsmidzināšanas metodi varēs lietot tikai tad, ja sērgu izskaušanai nebūs iespējami citi alternatīvi risinājumi.

Es esmu apmierināta ar panākto kompromisu, ko atbalstīja vairākums politisko grupu. To īstenojot varēs nodrošināt arī līdzsvaru starp augu aizsardzības līdzekļu pieejamību un pietiekamu pārtikas produktu daudzumu, kā arī palīdzēt Eiropas zemniekiem saglabāt konkurētspēju un palielināt vides un sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

  Holger Krahmer (ALDE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Augu aizsardzības līdzekļi ir bijuši, un vēl aizvien ir, nozīmīgi lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļi. Lai aizsargātu vietējo kultūras ainavu, ražotu augstvērtīgu pārtiku un aizsargātu resursus, lauksaimniekiem ir vajadzīgs augu aizsardzības līdzekļu minimums.

Bieži vien par ķīmiskām vielām mēs diskutējam pārāk neloģiski. Ja mēs vēlamies nonākt pie saprātīga risinājuma, mums ir jādomā un jārīkojas saprātīgi. Parlamenta sākotnējās nostājas sekas būtu bijušas liktenīgas: augu aizsardzības līdzekļu vispārēja aizliegšana novestu pie ienākumu samazināšanās lauksaimniecības nozarē un galu galā izraisītu pārtikas cenu pieaugumu. Tāpēc es priecājos, ka trīspusējās sarunās radās pieņemams kompromiss. Atzinīgi var vērtēt to, ka mēs, kaut arī ar ievērojamiem izņēmumiem dalībvalstīm, saglabājām dalījumu trīs regulējuma zonās. Šajā posmā drosmīgs solis konsekventa iekšējā tirgus risinājuma virzienā izskatītos citādi.

Līdztekus jau panāktajiem pieņemamajiem kompromisiem mums nevajadzētu steigties minēt endokrīno sistēmu ietekmējošo vielu galīgo definīciju, bet gan patiesībā ļaut Komisijai četru gadu laikā izstrādāt zinātniski pamatotu definīciju. Citādi mēs pārkāpsim piesardzības principa robežas.

Man žēl, ka panāktā vienošanās neparedz nekādu ietekmes novērtējumu.

  Janusz Wojciechowski (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, tuvojas noslēgumam mūsu darbs pie turpmākajiem uzdevumiem, kuru mērķis ir reglamentēt jautājumus, kas ir svarīgi cilvēku veselībai Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka kompromisi, par kuriem mēs ceram vienoties, ir saprātīgi. Tiem jānodrošina, lai ieviestie ierobežojumi veicinātu veselības aizsardzību, neradot draudus Eiropas lauksaimniecībai.

Tomēr ir svarīgi paturēt prātā, ka visas šādas pārmaiņas, kuru mērķis ir padarīt stingrākus drošības noteikumus, var ievērojami palielināt izdevumus lauksaimniecības nozarē. Šo izdevumu nastu nāksies nest mūsu lauksaimniekiem, kuriem vienlaikus arī nepieciešams uzlabot savu konkurētspēju globālajos tirgos. Mūsu lauksaimniekiem par drošākiem pesticīdiem būs jāmaksā vairāk. Es atkārtošu to, ko es šeit Parlamentā jau vairākkārt esmu teicis. Katrā ziņā ļaujiet mums ieviest augstus standartus mūsu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Taču ļaujiet mums tos pašus standartus piemērot arī pārtikas importētājiem no Eiropas Savienības ārpuses, citādi mūsu pūles paaaugstināt standartus izrādīsies neauglīgas.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, es nepiekrītu tam, ka mums šajā jautājumā tagad ir līdzsvarots tiesību aktu kopums. Manuprāt šīs debates norāda uz diviem nepārdomātas rīcības piemēriem: pirmkārt, nožēlojamā ES iegriba, vēl nesagaidot ietekmes novērtējumu, strauji mesties aizliegt vairākus augu aizsardzības līdzekļus, nerūpējoties par to, ka tiem nav aizstājēju un ka tādēļ krasi cietīs pārtikas ražošana, sevišķi labības un dārzeņu audzēšanas nozare, tādējādi paātrinot aizvien vairāk pieaugošo atkarību no importa no valstīm, kuras par tādām lietām neuztraucas.

Priekšsēdētājas kundze, es šajās debatēs ļoti daudz dzirdēju runājam par zinātni, taču kas tā ir par zinātni, kas pati sevi nevar pakļaut pamatīgam ietekmes novērtējumam?

Otra iegriba ir sevišķi manas valsts, kas varbūt visvairāk cietīs šo priekšlikumu dēļ, neapdomīgā rīcība, šajos jautājumos pakļaujoties kvalificētajam balsu vairākumam Padomē, kam pēc būtības mēs tagad vairs nespēsim pretoties. Mēs šādā stāvoklī atrodamies tāpēc, ka esam pakļāvušies kvalificētajam balsu vairākumam, un tagad daži, kas pakļāvušies Lisabonas diktātam, varēs teikt, ka mums aizvien vairāk jautājumu jāiekļauj šajā kategorijā.

  Richard Seeber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, šis ir līdzsvarots kompromiss, tāpēc es to atbalstīšu. Es gribu arī pateikties visiem tā tapšanā iesaistītajiem dalībniekiem. Šis tiesību aktu kopums, kā mēs dzirdējām, radās ļoti emocionālā atmosfērā, bet tomēr ir izdevies veiksmīgi saskaņot dažādos aizsardzības mērķus, ko mēs ar šo tiesību aktu kopumu gribam sasniegt.

Eiropa cenšas kļūt par vienu no visprogresīvākajām likumdevējvarām pasaulē attiecībā uz augu aizsardzību un, tas ir liels nopelns. Mums bija svarīgi atrast līdzsvaru starp apspriežamajiem aizsardzības mērķiem un veselības aizsardzību, iekšējā tirgus mērķiem un, protams, vides aizsardzību, taču tika panākts līdzsvars arī starp konkrētajiem aizsardzības mērķiem. Mums bija svarīgi ievērot vairākus principus, piemēram, lai viss balstītos uz faktiem un būtu zinātniski pamatots, nevis pakļauts emocijām, otrkārt, lai mēs izmantotu uz risku balstītu pieeju, nevis ─ kā iepriekš ─ uz bīstamību balstītu pieeju. Tas ir ārkārtīgi svarīgi visa šā tiesību aktu projekta praktiskajam lietojumam un tā turpmākajai īstenošanai.

Tajā pašā laikā ir jāatceras, ka tos īstenojot, mēs neradām priekšrocības importam un nenostādām neizdevīgā stāvoklī dalībvalstu vai Eiropas ražošanu. Taču šajā jautājumā Komisijai vēl ir daudz darāmā. Kopumā šie principi ir ievēroti līdzsvaroti. Tāpēc mēs varam sadzīvot ar šo kompromisu. Attiecībā uz detaļām man ir sevišķi svarīgi, lai dalībvalstis savu konkrēto problēmu risināšanai iegūtu nepieciešamo elastīgumu un subsidiaritāti gruntsūdeņu aizsardzības jautājumā. Šajā sakarā nevar salīdzināt Nīderlandi un Vāciju vai Maltu un Grieķiju. Ļoti svarīgi ir arī maksimāli samazināt pesticīdu lietošanu Natura 2000 teritorijās un putnu rezervātos. Šeit dalībvalstīm ir pietiekami plaša rīcības brīvība, lai to atbilstoši īstenotu. Tomēr tas ir kompromiss, kas jāatbalsta ikvienam.

  Bogdan Golik (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt ar apsveikumu referentiem par izcilajiem ziņojumiem. Laika ir maz, tāpēc es runāšu tikai par Klass kunga ziņojumu un norādīšu uz zināmiem trūkumiem ierosinātajā direktīvā.

Šī direktīva paredz izveidot pesticīdu izplatītāju un profesionālo lietotāju apmācību un sertifikācijas sistēmu. Tomēr ierosinātajiem pasākumiem jānodrošina, lai dalībvalstis savstarpēji atzītu sertifikātus, kas apliecina pesticīdu lietošanas apguvi. Direktīvā arī saglabāts tehniskās kontroles sistēmas regulējums un valstu tiesību aktos paredzētais pesticīdu lietošanas aprīkojums. Es uzskatu, ka šo jautājumu vajadzētu regulēt Kopienas līmenī. Ja šāda kontrole balstītos uz starptautiskajiem noteikumiem, tad dalībvalstīm tās rezultātus būtu jāatzīst savstarpēji. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm robežu tuvumā un iestāžu rīcību augu aizsardzības jomā. Nobeigumā es gribētu vēl piebilst, ka nav ņemti vērā mežu aizsardzības konkrētie apstākļi. Mežus nevar pasargāt, tos neapsmidzinot no gaisa.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, kā Nīderlandes pārstāvis Eiropas Parlamentā, es šiem tiesību aktiem veltīju pinācīgu uzmanību un rūpes. Manā valstī situācija ir ļoti īpaša, jo tā atrodas zemienē. Atšķirībā no citiem Eiropas reģioniem, tur gar visām ūdenstecēm nav iespējams izmantot buferzonas, kā to prasa Eiropa. Tas nebūtu iespējams. Nebūtu iespējams nodarboties ar pierasto ilgtspējīgo lauksaimniecisko ražošanu un dārzkopību. Taču Nīderlande ir slavena arī ar nelielo kultūraugu, tostarp tulpju, sīpolu un cigoriņu, audzēšanu. Tādēļ mums sevišķa uzmanība jāpievērš šo kompromisu formulējumam. Tagad rastais kompromiss ievērojami uzlabo vienu no Breyer kunga priekšlikumiem, par ko balsoja Komisija. Kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas loceklis es toreiz balsoju pret to. Tagad ir saprātīgi pārejas noteikumi, kas savienojumā ar jauninājumiem un aizstājējproduktiem var palīdzēt visai nozarei. Turklāt paredzētais fonds nelielo kultūraugu atbalstam stimulēs šo alternatīvu attīstību. Arī trīs regulējumi, trīs Eiropas zonas, pesticīdu atzīšanai un atļauju izsniegšanai arī ir daudz labāk saskaņoti ar pašreizējo praksi.

Es gribētu minēt vēl vienu jomu, kas rada bažas, proti, atļauju ievest produktus no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Mēs esam priekšgalā, ja runa ir par to, kā panākt veiksmīgu līdzsvaru starp sabiedrības veselību un pesticīdu praktisko lietojamību, taču kas notiks ar importu no ārienes? Manuprāt, šis jautājums par konkurētspēju, kopā ar paralēlo importu un paralēlo tirdzniecību, jāierosina PTO, kur par šādiem jautājumiem diskutē.

Mēs varam atbalstīt šo priekšlikumu. Es vēlos pateikties referentiem un it īpaši Klass kungam un Hennicot kundzei par tā sagatavošanā ieguldīto darbu. Bažas izraisa tikai vēl viens jautājums, kas attiecas uz lauksaimniekiem, proti, mēs nodarbojamies ar ilgtspējīgu lauksaimniecību, bet kā rīkojas pārējie? Šī problēma pagaidām paliek natrisināta, un es augstu novērtētu jūsu domas šajā jautājumā.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Kolēģi, pārtikas drošums ir Eiropas Savienības galvenais mērķis, taču tas ir nožēlojams kompromiss. Ungārija uzstāsies pret šo ziņojumu Padomē, un Eiropas Parlamenta deputāti no Ungārijas rīkosies tāpat, jo šis ziņojums kaitē Eiropas lauksaimniecībai.

Mēs saskaramies ar divām īpaši svarīgām problēmām. Zonu sistēma ir mākslota un tā ir pretrunā ar Eiropas Savienības subsidiaritātes principu un, kā tikko parādīja mana Nīderlandes kolēģa piezīmes, tā padara neiespējamu elastīgu rīcību. Turklāt tā apdraud Eiropas lauksaimniecību, jo pieaug riska pakāpe, palielinās pretošanās briesmas, pieaug ražošanas izdevumi, un tāpēc, kā minēja daudzi mani kolēģi, mēs nespēsim kontrolēt trešo valstu produktus. Tāpēc šī direktīva rada ārkārtīgi nopietnus draudus.

Visbeidzot, radikāli noskaņoto vides aizstāvju nostājas sekas būs tādas, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumi pavērs ceļu ĢMO, kas Eiropā nebūtu vēlams.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties tiem, kas sagatavoja šos divus svarīgos ziņojumus. Pēc tā, ko daži šeit šajā pecpusdienā runāja, varētu iedomāties, ka ES pašlaik nav nekādas kontroles pār šo ķīmisku vielu tirdzniecību un lietošanu ─ tā vis nav! Mums pašlaik ir stingri noteikumi, un mums patiešām ir noteikumi par ķīmisku vielu atliekām un pārtiku. Tāpēc es šajās šīs pēcpusdienas debatēs necienu ne aizstāvjus, ne arī ekstrēmistus, sevišķi tos, kas atsakās saskatīt augu aizsardzības līdzekļu nepieciešamību pārtikas ražošanas procesā, ne arī tos, kas saka, ka šie abi tiesību akti ir katastrofa lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai Eiropā.

Es mazliet raizējos par komisāra S. Dimas komentāriem, kad viņš saka, ka cilvēki uztraucas par pesticīdiem. Jā, tā tas varētu būt, taču jautājums ir: cik pamatots ir šis satraukums? Ko jūs, kā Komisija, esat darījuši, lai informētu patērētājus, ka lielākā daļa mūsu pārtikas ir ražota, izmantojot šīs ķīmiskas vielas, kā rezultātā mēs saņemam kvalitatīvu, drošu pārtiku? Jā, dažas šo ķīmisku vielu sastāvdaļas ir ļoti bīstamas, taču to lietošanas risks atkarīgs no to lietošanas paņēmieniem, un tas atkarīgs no mūsu pārtikā maksimāli pieļaujamajiem atlieku līmeņiem (MRL). Cik man zināms, mana pieredze rāda, tie, kas tos lieto ir labi apmācīti, un mums varbūt vajag sākt apmācīt citu dalībvalstu speciālistus.

Ir paredzēts aizliegt divdesmit divas vielas; Apvienotajā Karalistē un Īrijā milzīgi raizējas par labības un kartupeļu audzēšanu. Šie jautājumi ir: vai agroķīmijas rūpniecība reaģēs atbilstīgi un ražos jaunus produktus? Komisijai nav atbildes uz šo jautājumu. Vai atvieglojumi darbosies? Kas notiks tad, ja nebūs alternatīvu? Es uzskatu, ka uz šiem jautājumiem jāatbild, jo mēs Īrijā arī turpmāk gribam audzēt labību un kartupeļus. Jautājums par importēto pārtiku ir pavisam reāls, un es lūdzu vēl dažas papildu sekundes šim jautājumam. Ja Komisija šajā jautājumā sadarbotos ar ES pārtikas ražotājiem, mēs varētu gūt panākumus. Nav loģiski, ka Komisija var sēdēt šeit un sacīt, ka mēs aizliegsim šo ķīmisku vielu lietošanu Eiropā, bet tie, kas nav Eiropā varēs arī turpmāk mums sūtīt pārtiku, kas ražota izmantojot šīs pašas vielas. Tā nav konkurētspējīga nostāja, tas nav loģiski, un es jums lūdzu šajā pēcpusdienā atbildēt uz šo jautājumu.

  Pilar Ayuso (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos atsaukties uz Breyer kunga ziņojumu. Jāsaka, ka Eiropas lauksaimnieki pilnībā apzinās, ka, lietojot augu aizsardzības līdzekļus, cilvēku veselībai un vides aizsardzībai jāvelta īpaša uzmanība. Tomēr šī nozare ļoti raizējas par to, ka Eiropas Parlaments neizprot šā regulējuma iespējamo ietekmi nākotnē.

Iespējamās ietekmes novērtējumi rāda, ka augu aizsardzības līdzekļu nepieejamības dēļ nākotnē būs ļoti sarežģīti novērst sērgas un slimības, kas skar daudzu pārtikas produktu audzēšanu ─ īpaši visu Vidusjūras reģiona produkciju ─ kā arī dekoratīvo augu un griezto ziedu audzēšanu.

Es pilnībā apzinos, ka trīspusējās sarunās panāktā vienošanās radās smagu pārrunu rezultātā, un tāpēc man jāizsaka atzinība referentu paveiktajam darbam. Tomēr ir jāatzīst, ka endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošo vielu pagaidu definīcija izraisīs milzum daudz aktīvo vielu izzušanu, sevišķi, insekticīdu, kas ir ārkārtīgi svarīgi lauksaimniecībai.

Ražotāju rīcībā jābūt pietiekamam daudzumam aktīvo vielu, lai efektīvi un droši cīnītos pret visām augu slimībām vai sērgām, paturot prātā, ka bieži vien bīstams nav pats produkts, bet gan tā nepareiza lietošana.

Tādēļ Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu Spānijas pārstāvji atbalstīs priekšlikumus, kas prasa ietekmes novērtējumu un balsos par Sturdy kunga ieteiktajiem grozījumiem ─ kurus es pati parakstīju ─ attiecībā uz endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošajām vielām, un tiem, kas atbalsta augu aizsardzības līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijā.

Turklāt, ja šo regulējumu pieņems saskaņā ar panākto vienošanos, rezultāts būs pārtikas ražošanas samazināšanās un cenu pieaugums, kas tālāk izraisīs tās pašas pārtikas, ko mēs neražojam, importu, un kas būs apstrādāta ar mūsu aizliegtajām ķīmiskām vielām.

  Robert Sturdy (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, attiecībā uz Hiltrud Breyer ziņojumu, es vaicāju Komisijai — kādēļ jūs esat pret ietekmes novērtējuma veikšanu? Kas ir tik svarīgs vai kas jūs tā uztrauc, ka Komisija pretojas ietekmes novērtējumam?

Par dažiem no produktiem, kurus mēs lietojam, nav zinātnisku pierādījumu, ka tie būtu bīstami cilvēku veselībai. Daži no tiem ir bīstami, taču liela daļa no tiem, kurus jūs ierosināt izņemt no aprites, nav bīstami. Šeit es domāju īpaši par kādu konkrētu produktu, kura nosaukums ir Triasol, kas ir būtiski svarīgs kviešu audzēšanai Eiropas Savienībā. Jūs esat pievīluši — un es tiešām tā uzskatu — jūs, Komisija, esat pievīluši sabiedrību, nespēdami apturēt ĢMO ieplūšanu Eiropas Savienībā, un Komisija to atzīst. Jūs esat atzinuši faktu, ka jums nav izdevies apturēt ĢMO ieplūšanu Eiropā. Jūs pievīlāt arī attiecībā uz manu ziņojumu par maksimāli pieļaujamajiem atlieku līmeņiem. Šeit piedalās locekle no Veselības un patērētāju aizsardzības ĢD — komisāre patlaban ir ieslīgusi sarunā, taču, kad viņa būs beigusi, viņai nekaitētu ieklausīties tajā, kas man sakāms. Viņiem nav izdevies kontrolēt tādu importa preču ievešanu, kurās ir pārsniegti maksimāli pieļaujamie pesticīdu atlieku līmeņi. Tās var atrast lielveikalu plauktos.

Tātad, ja mēs grasāmies aizliegt šos produktus Eiropas Savienībā, ko jūs iesāksiet ar ievedprecēm? Vai jūs vienkārši teiksiet: nu, tam jau nav lielas nozīmes — šīs preces taču vienalga turpinās ieplūst? Nepievērsīsim tam uzmanību un vienkārši pieņemsim, ka cilvēki par to neuztrauksies?

Kad runa ir par pārtikas ražošanu, lauksaimnieki visā Eiropas Savienībā ir bijuši ārkārtīgi atbildīgi, un šā tiesību akta pieņemšana būtībā nozīmētu pateikt viņiem, ka viņi ir muļķi un ka viņus nekas neinteresē. Neviens lauksaimnieks, būdams pie pilna prāta, nelietotu ķīmiskas vielas, kas ir bīstamas cilvēku veselībai. Mēs par šo jautājumu esam veikuši milzum daudz pētījumu.

Nobeigumā es došu jums vēl nedaudz vielas pārdomām. Mēs grasāmies aizliegt bateriju būrus olu ražošanā, un tomēr šeit jūs pieļausiet izņēmumu. Taču cilvēkiem šis jautājums ir pietiekami svarīgs. Mani uztrauc tas, ka jūs, Komisija, vēl aizvien neesat ieviesuši visus tiesību aktus, kas mums jau ir. Šajā gadījumā ir būtiski svarīgi, lai jūs dotu lauksaimniekiem iespēju pierādīt sevi un pierādīt, ka šie produkti ir droši.

  Alojz Peterle (PPE-DE). - (SL) Veselības jomā ir novērojamas satraucošas tendences, kuru cēlonis ir bezatbildīga pesticīdu izmantošana. Ir skaidrs, ka veselības uzlabošanās un vēža gadījumu skaita samazināšanās nav iespējama, ja mūsu pārtika kļūst aizvien indīgāka. Es runāju par vienu no galvenajām vides un veselības problēmām, un tāpēc mums var palīdzēt vienīgi izmaiņas attīstības programmā, nevis tikai virspusēja rīcība.

Darbs, ko veica mana kolēģe Christa Klaß un kolēģe deputāte Hiltrud Breyer sadarbībā ar „ēnu” referentiem, ir solis pareizajā virzienā, un es vēlos izteikt viņiem savu atzinību par to. Es ar gandarījumu atzīmēju, ka abos ziņojumos ir minēti vairāki rīcības virzieni, vienlaikus uzrunājot pesticīdu ražotājus, izplatītājus un lietotājus. Tomēr mēs prasām ieviest arī dalībvalstu rīcības plānus ar skaitļos izteiktiem mērķiem.

Man ļoti nozīmīgi šķiet tas, ka ir ietverta kaimiņu brīdināšana, jo tas varētu radīt pozitīvas pārmaiņas ne tikai cilvēkiem, bet arī, piemēram, bitēm. Tas nozīmē, ka mēs itin viegli varam novērst kaitējumu, vienkārši pievēršot pastiprinātu uzmanību tiem, kas to, iespējams, rada. Šajā direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstis var iekļaut savos rīcības plānos noteikumus par kaimiņu brīdināšanu. Man labāk gribētos, lai būtu noteikts, ka tām tas ir jādara.

Es esmu pārliecināts, ka ir iespējams piešķirt lielāku lomu augu aizsardzībai ar neķīmiskiem, proti, bioloģiskiem un mehāniskiem produktiem.

  Neil Parish (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, komisāri, vai varu jums atgādināt, ka pirms nepilna gada mēs šajā sēžu zālē debatējām par to, kā rīkosimies saistībā ar vispārējo pārtikas drošumu un to, vai pasaulē pietiek pārtikas, un mēs bijām par to ļoti noraizējušies. Te nu mēs esam pēc nepilna gada un šovakar debatējam par šo tiesību aktu, kas patiesībā var samazināt pārtikas ražošanas apjomus Eiropas Savienībā; un pārtikas ražošanai ir ētiskais aspekts, jo mums jāatceras, ka, ja mēs Eiropā neražosim pārtiku, mēs droši vien varēsim to nopirkt par naudu, taču jaunattīstības valstis to nespēs.

Šis tiesību akts lielā mērā ietekmēs mūsu iegūtās ražas — gan kviešus, ko minēja Robert Sturdy, gan it sevišķi kartupeļus. Pēdējos divos gados mēs esam piedzīvojuši divas sliktākās vasaras, kādas es jebkad esmu redzējis Ziemeļeiropā. Mums nācās izmantot fungicīdus, lai ierobežotu miltrasu un iegūtu kaut nelielu kartupeļu ražu. Un, ja Eiropas iedzīvotāji neēd kartupeļus, ko tad viņi ēd, komisāri? Viņi ēd rīsus un viņi ēd makaronus, un abu šo produktu — rīsu pavisam noteikti — jaunattīstības valstīs ļoti trūkst.

Turpinot par to, ko teica Robert Sturdy, jāpiebilst, ka daudzi no šiem pesticīdiem un fungicīdiem, kurus mēs izmantojam, pareizi tos lietojot un pareizi ievērojot to izdalīšanās laikus, nerada nekādus draudus, un, izmantojot šīs konkrētās ķīmiskās vielas, mēs varam saražot ļoti labu pārtiku. Un, ja jūs piecelsieties un apgalvosiet man, ka jūs apturēsiet tādas importa pārtikas ievešanu, kas patiesībā ir apsmidzināta ar šāda veida ķīmiskām vielām, — nē, jūs neapturēsiet! Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka, ja šīs ķīmiskās vielas ir lietotas pareizi, jūs varat, cik tik gribat, pārbaudīt kviešus, kas tiek ievesti caur Roterdamas ostu, bet jūs neatradīsiet tajos nekādas atliekas. Tāpēc es uzskatu, ka mums tiešām jāsāk apzināties, ka Eiropai ir jāražo pārtika, un mums tas jādara droši, nodrošinot to, lai tiktu samazināts izmantoto ķīmisko vielu daudzums, ko mēs jau darām, un nodrošinot, lai lauksaimnieki tiktu mācīti smidzināt laukus pareizi, ar ko mēs arī jau nodarbojamies.

Tāpēc es gribētu jūs mudināt: lūdzu, veiciet pamatīgu ietekmes novērtējumu, jo pēdējo ietekmes novērtējumu jūs veicāt pirms diviem gadiem. Mēs esam piedzīvojuši divas slapjākās vasaras, kādas jebkad bijušas; jums ir pienācis laiks izvērtēt visu vēlreiz. Mēs patiešām uzstājīgi jūs lūdzam veikt pamatīgu ietekmes novērtējumu.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, Struan Stevenson piedāvāja man savas divas minūtes, jo viņš pats nevarēja ierasties. Vai es drīkstu tās izmantot kā PPE-DE laiku?

  Priekšsēdētāja. − Laipni lūdzu!

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, pārspīlētas prasības dažādos šo grūto debašu posmos ir traucējušas atšķirt patiesību no izdomājumiem. Jā, ir nepieciešams kontrolēt lauksaimniecības ķīmisko vielu izmantošanu, mēs visi to atzīstam, un, ja tās netiek izmantotas ilgtspējīgi, tās var būt bīstamas lietotājam un videi. Taču, lietojot tās ilgtspējīgi un ievērojot maksimāli pieļaujamos atlieku līmeņus un izdalīšanās laikus, to radītais apdraudējums ir minimāls un patērētājam tās nav bīstamas vispār.

Priekšlikums balstīt lēmumus par aktīvās vielas apstiprināšanu uz šīs vielas iekšējām īpašībām — uz bīstamību pamatotā pieeja — tā vietā, lai pamatotos uz zinātnisko riska novērtējuma principu, rada nopietnas bažas.

Alkohols, tīrs alkohols, ir bīstams. Jūs zināt, kas notiks, ja jūs iedzersiet tīru alkoholu. Taču pietiekami atšķaidīts līdz 4 % vai 12 %, vai līdz citai koncentrācijai — un lietots ilgtspējīgi — tas rada minimālu apdraudējumu. Man jāteic, ka šīs gan ir divas dažādas tēmas.

Tika runāts par ES ietekmes novērtējumu. Tika runāts par endokrīno sistēmu bojājošo vielu zinātnisko definīciju un tās neesību. Tomēr pozitīvais moments ir tas, ka pārejas periods ļaus nozarei ieguldīt līdzekļus tik ļoti vajadzīgajā izpētē un attīstībā un izstrādāt jaunus produktus un dzīvotspējīgas alternatīvas. Es vēlētos aicināt agroķīmijas nozari un tās CERP sabiedrību iepazīties ar šo jomu un ieguldīt tajā.

Nenormālā situācija, kad mēs atļaujam ievest importa pārtikas preces, kuru ražošanā parasti tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi, bet neļausim tos lietot saviem lauksaimniekiem, joprojām ir viena no mistērijām un galvenajām problēmām, kas saistīta ar šāda veida tiesību aktiem. Taču kopumā man šķiet, ka salīdzinājumā ar sākotnējo priekšlikumu šajā tiek veikti daudzi uzlabojumi, un es sliecos to atbalstīt.

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir likumdošanas procesa sākotnējos posmos izskaidrot ieinteresētajām pusēm iemeslus, kādēļ ir nepieciešams regulējums.

Tā kā es pārstāvu vēlētājus, kas pārsvarā dzīvo lauku rajonos, es esmu saņēmis ārkārtīgi daudz protestu no ļoti uztrauktiem lauksaimnieku kopienas vēlētājiem par šo konkrēto lietu.

Šajā kopienā valda vispārējs uzskats, ka regulējošie tiesību akti Briselē tiek pieņemti patvaļīgi, neiesaistot cilvēkus, kurus tie galu galā skars. Tāpēc es esmu stingri pārliecināts, ka dalībvalstu valdībām ir jādara krietni vairāk, lai izskaidrotu ieinteresētajām pusēm šos jautājumus, nevis jāizvēlas vieglākais ceļš, uzveļot atbildību tā sauktajiem Briseles birokrātiem. Galu galā tieši dalībvalstis būs tās, kas ieviesīs šos pasākumus, un tieši dalībvalstu rīcībā ir cilvēku resursi, proti, vietējie pārstāvji, kuri var izskaidrot šos jautājumus lauksaimniekiem.

Ir svarīgi, lai pārtikas ražotāji Eiropas Savienībā neciestu no pārāk stingra regulējuma salīdzinājumā ar ražotājiem, kas ieved savu produkciju Eiropas Savienības tirgū no citām valstīm. Katram priekšlikumam ir jābūt sabalansētam, domājot gan par patērētājiem, gan par lauksaimniekiem, gan par vidi, taču mums jārūpējas arī par to, lai visām ieinteresētajām pusēm būtu pieejama patiesa informācija.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Dāmas un kungi, es, būdama ārste, skaudri apzinos, ka mūsu pienākums pret Eiropas patērētājiem ir izskaust augu apstrādē izmantotās vielas, kas, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, ir kaitīgas. Tajā pašā laikā es augstu novērtēju to, ka referentiem ir izdevies rast līdzsvarotu risinājumu attiecībā uz jauno regulu, kas motivēs nozari meklēt un izstrādāt drošākus alternatīvos pesticīdus. Līdz tam brīdim būs nepieciešams pieļaut izņēmumus attiecībā uz valstīm ar mitru klimatu, un dienvidu valstīm pret to vienkārši būs jāizturas ar sapratni. Es uzstāju, ka dalībvalstīm un arī Komisijai jāveic pamatīgas un bezkompromisa pārbaudes, lai nodrošinātu, ka pārtika un ziedi, kas tiek ievesti Eiropas Savienībā no citām valstīm, nav apstrādāti ar aizliegtajiem pesticīdiem un fungicīdiem. Un runa nav tikai par atlieku līmeņu izmērīšanu pārtikas produktos. Mēs nedrīkstam pieļaut šādus nevienlīdzīgus konkurences noteikumus Eiropas lauksaimniekiem. Es arī piekrītu, ka Komisija ir jākritizē par to, ka tā nav veikusi ietekmes izpēti, jo tāpēc mēs diemžēl nespējam atbildēt uz visām pilsoņu izteiktajām bažām attiecībā uz šiem noteikumiem, kaut arī būtībā es tos atbalstu.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, kopējā lauksaimniecības politika ir nodarījusi ārkārtīgu kaitējumu Lielbritānijas lauksaimniecībai, radot milzīgus finansiālos un ekonomiskos zaudējumus.

Tagad mums ir šie priekšlikumi par pesticīdiem. Ir prognozējams, ka ar šo direktīvu varētu tikt aizliegti 15 % pesticīdu. Ir prognozējams, ka šāds aizliegums samazinās kviešu ražu par 26 % –62 %, kartupeļu ražu par 22 % –53 % un dažu citu dārzeņu ražu par 25 %–77 %. Sekas tam būs mazumtirdzniecības cenu kāpums, kas vissāpīgāk skars cilvēkus ar vismazāko maksātspēju.

Interesanti, vai referenti var nosaukt mums vienu cilvēku, kura veselību šie pesticīdi būtu ietekmējuši vai kurš to iedarbības dēļ būtu miris? Droši vien ne! Taču es varu jums pastāstīt par daudziem saviem vēlētājiem, kuri nevar atļauties maksāt par pārtiku vairāk.

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Es esmu gandarīts, ka Direktīva par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ir būtībā atstājusi šo jautājumu dalībvalstu kompetencē, it sevišķi attiecībā uz buferzonas lielumu un noteikšanu. Es piekrītu tam, ka rīcības plāni jāizstrādā dalībvalstu līmenī, un atbalstu priekšlikumu, ka likumam galvenokārt jābūt vērstam uz šādu līdzekļu lietošanas samazināšanu. Es esmu gandarīts arī par kompromisu, kas tika sasniegts attiecībā uz izsmidzināšanu no gaisa.

Kas attiecas uz Direktīvu par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, priekšlikums pamatos ir saprātīgs, ciktāl tas skar cilvēku veselībai kaitīgu produktu aizliegšanu un pakāpenisku aizstāšanu ar citiem. Tomēr problēmas var sagādāt to vielu kontrolēšana, kuras ieved no trešām valstīm.

Es uzskatu, ka augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšana pēc 3 zonu sistēmas ir nepieņemama. Nav jābūt augu aizsardzības ekspertam, lai nobītos no vienas vien domas, ka, piemēram, Ungārija nonāks vienā zonā ar Īriju, kur ir pavisam citi klimatiskie apstākļi un cita lauksaimnieciskās ražošanas situācija.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pievērsties jautājumam, kas šodien šajā sakarā vēl nav apspriests. Galu galā mēs atkal esam nonākuši pie tā, kas, cerams, būs saprātīgs kompromiss Eiropai. Taču kā mēs līdz tam nonācām? Atcerēsimies pārrunas vairāku mēnešu garumā ar skaļām apsūdzībām, ko puses izteica cita citai. Plašsaziņas līdzekļi to visu tvēra ar milzīgu degsmi. Tieši plašsaziņas līdzekļos paustās informācijas dēļ patērētāju uzticība ir iedragāta un visi ir vienisprātis, ka „Eiropa visu dara nepareizi” un ka „Eiropa nav pilsoņu pusē, bet gan pret tiem”. Tagad mēs beidzot esam atraduši puslīdz saprātīgu risinājumu, kompromisa risinājumu, bet tas tomēr ir risinājums, kurā vēl par daudz ko būs jāvienojas. Kas tad mums paliks pēc tam? Gandrīz nekas!

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Šī ir pirmā reize, kad Eiropas Komisija, Padome un Parlaments ir pieņēmuši šādu rūpīgu un visaptverošu pieeju noteikumiem, kuri attiecas uz pārtikas kvalitāti un drošumu. Ar rītdienas balsojumu Parlamentā noslēgsies trīs gadus ilgušais darbs. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai noteikumi būtu skaidri saprotami, droši un balstīti uz zināšanām, it sevišķi, ja runa ir par tik delikātu jomu kā pārtikas ražošana. Šā iemesla dēļ mēs kopā ar deputātu grupu uzsveram, ka nepieciešams nepārtraukti kontrolēt pieņemtās regulas ietekmi uz pesticīdu lietošanu.

Mēs uzskatām, ka noteikumi, kuru pamatā ir dziļas zināšanas, modinās patērētājos pārliecību, ka pesticīdi tiek lietoti, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem. Panāktais kompromiss palīdzēs uzlabot iedzīvotāju veselību, taču sadārdzinās ražošanu. Tas mums jāpatur prātā, pārspriežot finanšu līdzekļus kopējai lauksaimniecības politikai. Mēs arī vēlamies noskaidrot, vai importētā pārtika atbildīs stingrajiem noteikumiem, kas būs spēkā Savienībā. Es lūdzu atbalstīt grozījumu Nr. 179, grozījumu Nr. 180 un grozījumu Nr. 181, kurus mēs iesniedzām kopā ar citiem deputātiem.

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, man jāteic, ka mani māc nopietnas bažas par šo priekšlikumu, kas šovakar atrodas mūsu priekšā, un to, kā tas ietekmēs mūsu lauksaimniecības nozares nākotni.

Es vēlos oficiāli paziņot, ka atbalstu Robert Sturdy ierosinātos grozījumus, par kuru pieņemšanu es esmu parakstījies un kuriem es labprāt piekrītu. Manuprāt, tie vismaz palīdzēs nozarei nākotnē saņemt kaut nelielu atbalstu.

Jā, mums ir vajadzīgi tiesību akti, bet tiem jābūt labiem tiesību aktiem. Mēs nedrīkstam ar tiem kaitēt ražošanai. Mums nepieciešams rūpīgs ietekmes novērtējums, lai mēs zinātu, kādas sekas tie izraisīs; tieši tas mums ir vajadzīgs, un tieši tā mums pašlaik nav. Mums vajag vairāk faktu un mazāk izdomājumu, un mums noteikti visa uzmanība jāpievērš faktiem.

Nebūs nekādas jēgas, ja Eiropa, pieņemot tiesību aktus, pati paliks zaudētājas lomā, jo mēs nespēsim kontrolēt, kas tiek ievests no ārvalstīm. Te nu Komisija pilnīgi noteikti piekopj dubultos standartus, uzspiežot Eiropas Savienībā dzīvojošajiem vienus noteikumus, neraugoties uz to, ko tā ļauj ievest Eiropas Savienībā no ārvalstīm, jo notiks tas, ka cilvēki pievērsīsies ievestajām precēm.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, es gribu pateikties par konstruktīvajām runām visiem tiem, kuri uzstājās šāsdienas debatēs. Pamatojoties uz saskaņoto tekstu, kas ir kompromiss, turklāt ļoti veiksmīgs kompromiss, dalībvalstu pienākums ir izstrādāt pašām savus rīcības plānus, nosakot skaitļos izteiktus mērķus, lai ierobežotu riskus.

Saskaņā ar šiem rīcības plāniem dalībvalstīm ir arī pienākums pārraudzīt tādu pesticīdu lietošanu, kas kādreiz ir izraisījuši konkrētas problēmas, un izvirzīt mērķus — ierobežot atsevišķu pesticīdu lietošanu. Tas liecina par ievērojamu progresu, kas papildus Eiropas pilsoņu veselības un vides aizsardzībai dos arī finansiālu labumu, jo samazināsies izdevumi sabiedrības veselības aizsardzībai, un ieguvumu no pesticīdu lietošanas ierobežojumiem, kuri noteikti jaunajā tiesību aktā.

Līdztekus dalībvalstu rīcības plāniem arī ierosināto kompromisu pakete ietver daudzus citus svarīgus aspektus. Jāpiemēro preventīvais princips. Integrētās augu aizsardzības modelī prioritāte ir piešķirta citām, neķīmiskām, augu aizsardzības metodēm.

Ir uzlabota pastāvīgo iedzīvotāju un pārējo cilvēku aizsardzība, paredzot, ka dalībvalstu rīcības plānos var tikt iekļauta prasība informēt cilvēkus, kas var nonākt saskarē ar izsmidzināto vielu, tai novirzoties no mērķa gaisa plūsmas iespaidā, kā arī prasība, ka lauki, kuri tiek apsmidzināti no gaisa, nedrīkst robežoties ar dzīvojamajiem rajoniem.

Visiem pesticīdu izplatītājiem, nevis tikai tiem, kas tos pārdod profesionāliem lietotājiem, jānodrošina, lai dažiem no to darbiniekiem būtu atbilstības sertifikāts, kurš, protams, kā viens no deputātiem jau minēja, tiks savstarpēji atzīts, lai sniegtu informāciju par pesticīdiem un konsultētu klientus.  Šī prasība neattieksies tikai uz atsevišķām mazo izplatītāju kategorijām.

Kas attiecas uz aizliegumu veikt izsmidzināšanu no gaisa, ir atrasts kompromisa risinājums attiecībā uz atbrīvojuma pieprasījumu apstrādi. Atbrīvojumi tiks piešķirti pēc divpakāpju procedūras. Vispirms būs jāsagatavo vispārējs smidzināšanas plāns, kas jāiesniedz iestādēm apstiprināšanai, pēc tam būs jāiesniedz speciāli individuālie pieprasījumi par smidzināšanu no gaisa, kuri būs atkarīgi no nosacījumiem, ar kādiem tika apstiprināts vispārējais plāns.

Nobeigumā es gribētu piebilst, ka Komisija ir apmierināta ar sarunu rezultātiem un tāpēc ir gatava pieņemt visus ierosinātos kompromisa grozījumus.

SĒDI VADA: MARTINE ROURE
Priekšsēdētāja vietniece

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, paldies jums visiem par jūsu auglīgo ieguldījumu šajās ļoti interesantajās debatēs. Komisija ir piešķīrusi šai lietai sevišķu nozīmi, un arī es pati esmu izvirzījusi par savu prioritāti augsto sabiedrības veselības līmeni, ko tā cenšas panākt. Pārrunas šā trialoga laikā, ko referente vadīja ar lielu pašatdevi un ļoti prasmīgi, par ko es viņai pateicos, bija garas un sarežģītas.

Komisija atbalstīja kopējo nostāju un tagad var atbalstīt priekšlikumu otrajā lasījumā. Ir saglabāti visi priekšlikuma novatoriskie aspekti, jo īpaši apstiprināšanas kritēriji, kas nodrošinās, ka bīstamās vielas, kuras apdraud sabiedrības veselību, tiks izņemtas no apgrozības vai aizstātas ar drošākiem alternatīviem līdzekļiem, tiks uzlabota savstarpējā atzīšana un daži produkti tiks aizstāti ar drošākām alternatīvām. Tomēr ļaujiet man atbildēt uz dažiem izteikumiem, kas šeit izskanēja.

Pēc Komisijas aprēķiniem, tikai 4 % no pašreiz tirgū pieejamajām vielām pazudīs tāpēc, ka tās grauj endokrīno sistēmu, un tikai 2 % tāpēc, ka tās ir kancerogēnas, mutagēnas vai indīgas. Ir paredzams, ka kopējais to aktīvo vielu skaits, kas patlaban ir pieejamas tirgū un kas saskaņā ar jauno regulu, iespējams, netiks apstiprinātas, ir mazāks par 25 vielām.

Šos aprēķinus apstiprina ziņojums no Zviedrijas Ķīmijas aģentūras, un tie atbilst arī Apvienotās Karalistes Pesticīdu drošības aģentūras pārskatītajam ietekmes novērtējumam. Turklāt es gribētu norādīt, ka attiecībā uz jau apstiprinātām vielām jaunie kritēriji tiks piemēroti, tikai atjaunojot to apstiprinājumu, un lielākajai daļai šo vielu atjaunošanas termiņš ir 2016. gads. Tāpēc nozarei būs pietiekami daudz laika, lai izstrādātu citas drošākas vielas.

Es gribētu pievērsties arī dažiem apsvērumiem attiecībā uz ievesto pārtiku. Ļaujiet man jums atgādināt, ka kopš 2008. gada mums ir regula par maksimāli pieļaujamajiem atlieku līmeņiem, kura ir pilnīgi piemērojama. Ja kādu aktīvo vielu nav atļauts izmantot augu aizsardzības līdzekļos ES, maksimāli pieļaujamais atlieku līmenis šai vielai tiek noteikts tās atklāšanas līmenī. Šīs maksimāli pieļaujamais atlieku līmenis ir spēkā ES produkcijai, taču to piemēro arī ievestajai pārtikai un dzīvnieku barībai.

Tomēr ir vairāki iemesli, kādēļ kāda aktīvā viela nevarēja tikt apstiprināta Eiropas Savienībā, un iespējamā bīstamība patērētājiem ir tikai viens no tiem. Citi var būt saistīti ar vides jautājumiem vai darba ņēmēju aizsardzību, kas ir to trešo valstu suverenitātē, kurās šis pesticīds tiek izmantots. Šādos apstākļos pesticīda izmantošana mums būtu nepieņemama, taču nav teikts, ka lauksaimniecības kultūras, kas ar to apstrādātas, būs bīstamas ES patērētājiem. Trešā valsts, kura vēlas eksportēt patēriņa preces, kas apstrādātas ar šādām vielām, var prasīt importa pielaidi līdz brīdim, kad tā varēs iesniegt datus, kuri pierāda, ka šo preču lietošana uzturā nav bīstama cilvēku veselībai, un kuri ir ieguvuši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes labvēlīgu vērtējumu un ir oficiāli pieņemti ES tiesību aktos. Šāda ir nostāja attiecībā uz ievedprecēm.

Attiecībā uz direktīvu, kuru mēs, cerams, pieņemsim, Komisija uzskata, ka galīgais kompromiss ir pareizi sabalansēts, lai sasniegtu veselības un vides aizsardzības mērķus, kā arī lai nodrošinātu pesticīdu pieejamību lauksaimniekiem. Mēs tagad gaidām oficiālu vienošanos otrajā lasījumā.

Šis noteikti ir ļoti labs pasākums, ar kuru Eiropas Parlaments un Padome varētu sākt jaunu gadu, un ļoti labs mūsu pilsoņiem, jo nāks par labu viņu veselībai. Mūsuprāt, tas dos labumu arī lauksaimniekiem, jo nodrošina arī viņu aizsardzību, pateicoties konkrētiem pasākumiem, proti, drošāku produktu veicināšanai. Sasniegtais rezultāts ir nozīmīgs. Mēs to sasniedzām visi kopā, un tas ir lielisks piemērs tam, kā iestāžu sadarbība var dod tiešu labumu mūsu pilsoņiem.

  Christa Klaß, referente. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, tagad, izmantojot vismūsdienīgākās analīzes, ir iespējams identificēt cukura graudu Konstances ezerā. Tomēr mums arī jāpajautā sev, kāda ir mūsu attieksme pret šiem jaunajiem atklājumiem, kā mēs tos izmantojam.

Mums tagad ir nepieciešami objektīvi riska novērtējumi, tostarp globāla mēroga salīdzinājums, lai rastu līdzsvaru starp pamatotām veselības un vides prasībām un pamatotām rūpēm par uzņēmējdarbību un pārtikas drošību.

Pēc manām domām, Komisija nav pienācīgi atbildējusi uz jautājumiem, ko uzdevuši mani kolēģi. Nepietiek pateikt, ka vairs netiek piemērotas četras vielas vai divas vielas un pavisam ir tikai 25 vielas. Nē, mēs vēlamies saņemt precīzu ekonomisku vērtējumu, tādu, kas ne tikai atbilst ekonomiskajiem kritērijiem, bet arī veselības kritērijiem. Mums joprojām ir nepieciešams vērtējums. Komisijai tagad rūpīgi jāizanalizē šo jauno tiesību aktu ietekme, lai mēs zinātu, kāds efekts tiem būs dienas beigās. Mums jāturpina to uzraudzīt, jo zinātniskie atklājumi būs visu laiku.

Panāktais kompromiss rada jaunu virzienu Eiropas augu aizsardzības politikā. Tas rīcību dara vispārīgāku Eiropas mērogā un prasa mērķtiecīgākus pasākumus no dalībvalstu puses, kas garantē augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu.

Es kā referente pateicos jums par atbalstu. Mēs spējām atrast pienācīgu kompromisu no dažādām starta pozīcijām. Es vēlētos pozitīvāku domāšanu Jaunajā gadā. Viens, ko es varu teikt, par ko man nebija pietiekami pozitīvas domāšanas – augu aizsardzības līdzekļi nodrošinās veselīgu pārtiku pietiekamos daudzumos un veselīgu kultūru ainavu mums Eiropā!

  Hiltrud Breyer, referente. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlētos pateikt lielu paldies par dzīvajām debatēm. Es vēlētos vēlreiz uzsvērt, ka man joprojām ir tas pats uzskats, tas ir pagrieziena punkts vides un patērētāju aizsardzības jomā un, pats galvenais, tas ir maģisks brīdis Eiropai. Eiropa tagad ir uzņēmusi strauju kursu. Eiropa parāda, ka ir pasaules celmlauzis. Šis lēmums pakāpeniski izskaust ļoti indīgos pesticīdus ir unikāls pasaulei, un tāpēc Eiropas Savienība var gūt labumu no tā.

Tagad, kas attiecas uz argumentiem, kas atkal un atkal tika izvirzīti šajās debatēs par to, ka importa jautājums nav noskaidrots: tas nav taisnība, importa jautājums tiešām ir skaidrs. Aizliedzot šīs ļoti indīgās vielas, tās Eiropā kļūs nelegālas. Tas nozīmē, ja mums ienāk importa preces, ņemsim, piemēram, augļus un dārzeņus, tām, protams, jāatbilst Eiropas tiesību aktiem un konkrēti Regulai par atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu. Ja atlieku daudzuma pārbaudē tiek atrastas tādas vielas, kas ir aizliegtas Eiropā, piemēram, pesticīdi, produkts ir nelegāls. Tas nozīmē, ka no Kostarikas ievestie banāni, kas ir apstrādāti ar kancerogēnām vielām, ko mēs esam iekļāvuši sarakstā un kuras tāpēc ir aizliegtas, ir nelegāls produkts visā Eiropas Savienībā. Tas ir pietiekami skaidri noteikts Regulā par atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu. Tāpēc nav nekādu iemeslu celt turpmākas domstarpības, paniku un bailes!

Vienīgais, ko es varu darīt, ir vēlreiz uzsvērt, un, par laimi, komisārs jau to teica, ka – ja sākotnējais PSD pētījums uzrādīja, ka 80% pesticīdu no tirgus pazudīs, pašlaik šis skaitlis ir ievērojami samazināts. Jūs, diemžēl, nepieminējāt šo labojumu PSD pētījumā.

Tāpēc, lūdzu, beidziet radīt šīs bailes un strīdus. Tagad patiesi atzīmēsim panākumus, ko mēs visi šeit esam sasnieguši Eiropas pilsoņu labā, vides un veselības aizsardzības labā.

(Priekšsēdētāja pārtrauc runātāju)

  Priekšsēdētāja. – McGuinness kundze, jums ir procedūras jautājums.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, tas ir procedūras jautājuma kārtībā, jo, man šķiet, ka cilvēki sarunājas un neklausās.

Es dzirdēju, ko komisārs teica par situāciju pārtikas importa jomā. Man šķiet, ka jūs nerunājat par lietas būtību un, visu cieņu, man šķiet, ka arī referente neminēja lietas būtību. Lauksaimniekiem Eiropā tiks aizliegts lietot konkrētas vielas. Viņu radinieki ārpus Eiropas Savienības drīkstēs šīs vielas lietot. Mēs neatklāsim atliekas pārtikā, kas ienāks. Mēs runājam par neizdevīgu konkurenci ES ražotājiem. Iespējams, citā jautājumā mums vajadzētu būt reālākiem, nekā peldēt ēteriskos sapņos kā pašlaik. Es atvainojos par savu sašutumu.

  Priekšsēdētāja. – Kopīgās debates ir slēgtas.

Mēs debates neatsāksim.

Vārds Breyer kundzei.

  Hiltrud Breyer, referente. − Priekšsēdētājas kundze, es un komisārs, mēs abi ļoti skaidri izskaidrojām situāciju. Ja jūs neklausāties, vai varbūt jūs nevēlaties dzirdēt, ka mēs atrisinājām problēmu, jo tas neatbilst jūsu kampaņai pret šo regulu, nu, tad es nezinu! Bet es vēlreiz paziņoju, ka problēma ir atrisināta. Eiropas Savienībā jūs nevarat tirgot vielu, kuru nav atļauts tirgot Eiropas Savienībā. Punkts.

  Priekšsēdētāja. – Mēs debates neatsāksim. Ja tas ir nepieciešams, lūdzu, turpiniet tās kuluāros.

Kopīgās debates ir slēgtas, un balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. – Es atbalstu kompromisu H. Breyer ziņojumā par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, jo tas nodrošinās lielāku stabilitāti un drošību lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem.

Tomēr kompromisa vienošanās nosaka, ka jaunie tiesību akti tikai pakāpeniski nomainīs esošos ES tiesību aktus un ka pesticīdi, kas ir jau apstiprināti saskaņā ar esošajiem likumiem, būs pieejami līdz to pašreizējās atļaujas termiņa beigām. Produkti, kuru sastāvā ir kaitīgas vielas, jānomaina trīs gadu laikā, ja ir drošākas alternatīvas.

Ja par to nobalsotu, ziņojums būtu solis uz priekšu labākas veselības virzienā, ko dod vides aizsardzība, un līdzeklis, kas ļautu ES nekavējoties ieviest labāku sistēmu.

  Magor Imre Csibi (ALDE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju kompromisa tekstu par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un vēlētos apsveikt Klass kundzi par labo darbu, ko viņa ir veikusi.

Pēc manām domām, mūsu priekšā ir līdzsvarots teksts, kas aizliedz noteiktus kaitīgus pesticīdus, bet nenodara ļaunu Eiropas lauksaimniecībai.

Turklāt es vēlētos pateikt, ka es priecājos atzīmēt, ka starp ierosinātajām augu aizsardzības metodēm, kurās neizmanto ķīmiskos līdzekļus, un kaitēkļu un labības apstrādes metodēm kā iespēja nav minēta ģenētiski modificētu organismu izmantošana. Tos varēja iekļaut pie metodēm, kurās neizmanto ķīmiskos līdzekļus.

Šajā gadījumā tiktu ieslēgta zaļā gaisma ES pārtikas produktu, kuri satur ģenētiski modificētus organismus, tirdzniecībai nākotnē.

Vēlreiz, Eiropas Parlaments saka kategorisku NĒ ģenētiski modificētu organismu izmantošanai. Tāpēc atkal par sevi atgādina 58% Eiropas pilsoņu apvienotās balsis. Šajā gadījumā mūsu pusē ir arī dalībvalstis, ko pārstāv Padome.

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Noteikumi, kas nosaka pesticīdu izmantošanu, ir svarīgi kā līdzeklis risku, kas saistīti ar pesticīdu lietošanu, samazināšanai iedzīvotāju veselībai un videi. Tomēr šajā nolūkā pieņemtajiem pasākumiem jābūt saprātīgiem un jāņem vērā gan ražošanas kvalitāte, gan tas, lai tiktu panāktas maksimālas ražas.

Pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos atbalsts pārtikas rūpniecībai var būt viens no risinājumiem. Kā McGuiness kundze atzīmēja ziņojumā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai pagājušā gada beigās, divu gadu laikā kviešu cena ir pieaugusi par 180%, bet pārtikas cenas kopumā pasaulē ir pieaugušas par 83%. Šīs augstās cenas ir saistītas ar stingrajiem standartiem, ko mēs pieprasām no Eiropas ražotājiem.

Neapspriežot labāka regulējuma nepieciešamību pesticīdu izmantošanai, man tomēr šķiet, ka viens no ierosinātajiem pasākumiem radīs ES tirgū pieejamo augu aizsardzības produktu skaita samazinājumu. Tā rezultātā kritīsies ražīgums noteiktās nozarēs, piemēram, graudkopības nozarē.

Daži šā tiesību akta nosacījumi ietekmēs ražotājus, jo uzliek aizliegumu lielākajai daļai tirgū pieejamo pesticīdu, tā vietā veicinot to produktu tirdzniecību, kas tiek uzskatīti par drošākiem, bet daudz dārgākiem. Rezultātā augs ražošanas izdevumi, tādējādi jauno dalībvalstu lauksaimnieki nonāks visnelabvēlīgākajā situācijā.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Ja visas iesaistītās puses apstiprinās šo ieteikumu, tas nodrošinās apstākļus, kādi nepieciešami, lai saskaņotu principus attiecībā uz vides aizsardzību un dzīvnieku labklājību ar iekšējā tirgus efektīvu darbību.

Rumānijā ir apstiprināti noteikumi attiecībā uz savstarpējo atzīšanu un zonēšanas sistēmu, ņemot vērā, ka tekstā ir iekļautas klauzulas, kas ļauj dalībvalstīm veikt pasākumus, kuru mērķis ir pieņemt noteikumus augu aizsardzības produktu autorizācijai, lai ņemtu vērā konkrētos apstākļus, kā arī klauzulas, kas aizliedz to atzīšanu konkrētos attaisnotos gadījumos.

Tāpēc tiek uzskatīts, ka šī versija piedāvā pietiekamas garantijas. Tas dod papildu labumu – tiek samazināts administratīvais slogs, tā kā augu aizsardzības produktu vērtēšana tiks veikta katras zonas tikai vienā valstī, kur tiks ņemti vērā konkrēti apstākļi visās dalībvalstīs šajā zonā.

Kā EP deputāts – sociāldemokrāts, es uzskatu, ka mums nepieciešama ilgstoša piepūle, lai aizsargātu vidi, cilvēku veselību un dzīvnieku labklājību, tomēr nesakompromitējot lauksaimniecisko ražošanu.