Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debates
Pirmdiena, 2009. gada 12. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

17. Tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar Rietumbalkānu valstīm (īss izklāsts)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir Belder kunga ziņojums (A6-0489/2008) Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm (2008/2149(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, referents. (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izmantot šo iespēju un iesniegt savu ziņojumu par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībā ar Rietumbalkānu valstīm.

Ne bez iemesla es sāku šo ziņojumu ar vairākkārtēju atkārtošanos par Eiropas perspektīvu attiecībā uz šīm valstīm. Eiropas Savienība nevar turpināt uzticīgi atkārtot pagātnes solījumus, piemēram, to, ko Rietumbalkānu valstīm deva Eiropadome 2003. gada Saloniku sanāksmē, par viņu pievienošanos Eiropas Savienībai. Nē, Rietumbalkāniem labāk palīdzētu reāli pasākumi un piemērots pievienošanās process, nekā nekonkrēta, apzinīga daiļrunība.

Jūs varbūt vēlaties jautāt, kāpēc es tik ļoti rūpējos par šo valstu pievienošanās iespējām. Pirmkārt, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas ir Eiropas Savienības goda jautājums. Tas man atgādina par debatēm par Serebreņicu, kas, cerams, notiks šajā Parlamentā šonedēļ, trešdienas vakarā. Turklāt šis reģions ir stratēģiski ļoti svarīgs Eiropai. Manā ziņojumā izteiktie īpašie priekšlikumi ir šādi. Es atbalstu turpmāku Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līguma (CEFTA) nostiprināšanu. Tas ir svarīgs rīks, kas veicina reģionālo integrāciju šajā jomā, kas, savukārt, ir svarīga gatavošanās, ja šīs valstis vēlas integrēties Eiropas tirgū un pievienoties Eiropas Savienībai trīs posmos. Eiropas Savienībai vajadzētu mobilizēt pirmspievienošanās līdzekļus, sniedzot palīdzību vairākās nozarēs, lai veicinātu reformas procesu šajās valstīs. Arī dalībvalstis var nozīmīgi piedalīties šajā procesā, sniedzot īpašu apmācību vietējiem ierēdņiem. Tas šīm valstīm sniegs oficiālās iespējas formulēt savus attīstības projektus, kam pienākas tiesības saņemt ES līdzekļus.

Priekšsēdētāja kungs, kad es sāku darbu pie šī ziņojuma, pirmais, ko es izdarīju, bija savas valsts Ekonomikas lietu departamenta apmeklējums Hāgā, kur es priecājos dzirdēt, ka Nīderlandes valdība atbalsta pieeju valstiskā līmenī. To es aprakstu savā ziņojumā kā piemēru, kam ir vērts sekot, nevis tāpēc, ka tā ir Dānijas nostāja, bet gan tāpēc, ka tā ir piemērota un atbilst pašu Rietumbalkānu valstu aicinājumam aktīvi un atbilstoši atbalstīt pievienošanās procesu.

Es vēlos pieminēt vienu īpašu jautājumu savā ziņojumā, proti, sadarbību ar Rietumbalkānu valstīm enerģētikas jomā, kas, es uzskatu, ir ļoti svarīgs temats. Pamatojoties uz tā stratēģisko atrašanās vietu, reģions varētu ieņemt nozīmīgu lomu jēlnaftas un dabasgāzes tranzītā. Eiropas Savienībai ir jācenšas pieņemt ārējās enerģētikas politika. Es esmu arī Ārlietu komitejas loceklis. Pirms vairākiem gadiem mēs pieņēmām stingru ziņojumu attiecībā uz Eiropas ārpolitikas pieņemšanu enerģētikas jomā. Nu palūkojaties uz pašreizējo situāciju, kad Eiropas Parlaments pastiprināti pauž šo aicinājumu Komisijai un Padomei. Protams, ka Briselei nevajadzētu atstāt tās dalībvalstis, burtiski vai citādi, aukstumā.

Es vēlos beigt, sakot, ka būdams bijušais žurnālists, es esmu ceļojis uz Balkānu valstīm vairākas reizes. Tā rezultātā es pārdzīvoju un jūtos saistīts ar šo reģionu. Attiecībā uz ziņojuma rakstīšanu es izmantoju savu ceļojumu budžetu izpētes braucieniem. Kopā ar Starptautiskās tirdzniecības komiteju un tās darbinieku Roberto Bendini un kopā ar savu paša darbinieku Dick Jan Diepenbroel es devos vērtīgā ceļojumā uz Serbiju un Kosovu, un nākamnedēļ es ceru doties uz Albāniju. Īsumā, iespējams, ka es pabeigšu savu ziņojumu šovakar, taču ne man, ne Eiropas iestādēm darbs pie šī jautājuma vēl nav beidzies. Ja mēs tiešām vēlamies pietuvināt šo reģionu Briselei un patiesi izrādīt to, iesaistoties un aktīvi atbalstot, tad mums ir visas tiesības pieprasīt, lai reformas process un pievienošanās noritētu, uzņemoties noteiktas saistības, un tam ir jābūt skaidri noteiktam. Man bija patiess prieks strādāt pie šī ziņojuma un es ceru, ka tam sekos atsevišķi ziņojumi par katru Rietumbalkānu valsti.

 
  
MPphoto
 

  Androulla Vassiliou, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos sveikt Belder kungu par šo ļoti labo ziņojumu. Jūsu ziņojums tapa laikā, kad Rietumbalkānu valstis arvien vairāk un vairāk tuvojas Eiropas Savienībai un sniedz plašu apskatu par jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības un Rietumbalkānu valstu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības. Es vēlos pievērst uzmanību dažiem jautājumiem, kas ir aplūkoti jūsu ziņojumā.

Rietumbalkāni kā reģions ir ļoti svarīgs un vērtīgs Eiropas Savienības partneris. Pēdējais Komisijas 2008. gada paziņojums par Rietumbalkāniem atkārtoti apliecina, ka ES pilnībā apzinās reģiona saistību ar Eiropu un starp citām lietām apliecina Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības vienošanās svarīgumu reģiona ekonomiskajai attīstībai. Komisija piekrīt referentam, ka paredzamā pievienošanās ES var kalpot par katalizatoru ilgtspējīgai ekonomiskai attīstībai un miera un stabilitātes nodrošināšanai šajā reģionā. Komisija arī piekrīt, ka Kopenhāgenas kritēriju individuāla izpilde ir ļoti svarīga, pieņemot lēmumu par šī reģiona valstu gatavību pievienoties ES. Eiropas Savienība ir Rietumbalkānu valstu galvenais tirdzniecības partneris. Tādēļ ciešākas ekonomiskās saiknes starp ES un šo reģionu ir ļoti svarīgas reģiona ekonomiskās izaugsmes stiprināšanā.

Kā tas ir pareizi aprakstīts jūsu ziņojumā, tirdzniecības liberalizācija un integrācija ir stūrakmenis stabilizācijas un vienotības procesā, un ES ir noteikusi šī mērķa sasniegšanu Rietumbalkānu valstīs trīs līmeņos.

Pirmkārt, divpusējā līmenī ES ir piešķīrusi vienpusējas tirdzniecības priekšrocības Rietumbalkānu valstīm kopš 2000. gada, lai atvieglotu šo valstu eksporta ienākšanu ES tirgū. Komisija ir runājusi par brīvas tirdzniecības vienošanos kā daļu no stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem, lai radītu apstākļus politiskām un ekonomiskām reformām, kā arī noteiktu pamatu Rietumbalkānu valstu integrācijai Eiropas Savienībā, piemēram, saskaņojot acquis.

Otrkārt, reģionālā līmenī Eiropas Komisija veica koordinatora pienākumus sarunās par Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības vienošanos (CEFTA) un nolēma sniegt finansiālu atbalstu un tehnisku palīdzību CEFTA sekretariātam un pusēm šīs vienošanās piemērošanā. Tajā pašā laikā Eiropas Komisija augstu vērtē vienošanās reģionālo piederību un atzīst, ka CEFTA ir nepieciešams reģiona ekonomikas lielākai integrācijai un Rietumbalkānu valstu pilnīgas līdzdalības ES vienotajā tirgū pamata sagatavošanai. Turklāt CEFTA radīja visas nepieciešamās struktūras, lai apspriestu ar tirdzniecību saistītus jautājumus reģionālā un divpusējā līmenī. Tas ir būtiski, lai veicinātu un palielinātu reģionālo sadarbību un labas kaimiņattiecības. Eiropas Komisija turpinās uzraudzīt CEFTA piemērošanu un turpinās ziņot par to savā ikgadējā ziņojumā par pievienošanās un pirmspievienošanās procesu.

Treškārt, daudzpusējā līmenī Komisija atbalsta šī reģiona valstu pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai, jo tas ir ļoti svarīgs pasākums efektīvai līdzdalībai pasaules ekonomikā. Eiropas Savienība ir mobilizējusi visus iespējamos politikas instrumentus, lai atbalstītu Rietumbalkānu valstis viņu centienos īstenot reformas un reģionālo sadarbību. Pirmspievienošanās palīdzības instruments ir svarīgs, lai risinātu reģiona ilgtermiņa attīstības vajadzības. Kopējais finansējums pašreizējai finanšu shēmai 2007.-2013. gadam ir 11,5 miljardi eiro. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais paziņojums ir, ka Eiropas Komisija ir sākusi dialogu ar visām iesaistītajām šī reģiona valstīm, lai izveidotu ceļvedi vīzu režīmam.

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, es vēlos jums apliecināt, ka Komisija īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu tirdzniecības attiecības un pietuvinātu Rietumbalkānu valstu ekonomiku tik tuvu Eiropas Savienībai, cik vien iespējams. Nobeigumā es vēlreiz vēlos sveikt referentu par viņa labo ziņojumu un es priecājos teikt, ka Komisija atbalsta tajā pausto vispārējo pieeju.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es vēlos paust savu atbalstu un cieņu Belder kunga ziņojumam, jo tas ierosina īpašus ekonomiskus pasākumus, kuru mērķis ir Rietumbalkānu valstu iespēju paplašināšana Eiropā. Es vēlos pievērst jūsu uzmanību trīs jautājumiem:

1. Mums ir nepieciešams reāli atzīt, ka Serbija ir galvenā valsts, kas ietekmē Asociācijas un stabilizācijas procesa veiksmi, taču Eiropas Savienībai ir jāturpina censties iekarot Serbijas iedzīvotāju uzticību un ilgtermiņa draudzību.

2. Nākotnē nevajadzētu pieļaut etnisko separātistu kustības un vienpusējas neatkarības deklarācijas tādās teritorijās kā Kosova, Dienvidosetija, Abhāzija, Transnistrija, Kipras ziemeļdaļa, utt. Valstu teritoriālās vienotības princips ir svēts un turpmāk ir jāciena.

3. Vienlaicīgi mums ir nepieciešams spēcīgi atbalstīt atbilstību Eiropas standartiem attiecībā uz to personu tiesībām, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm Rietumbalkānu valstīs, tostarp rumāņu kopienai Valea Timocului, Vojvodinā, Istrā un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Šīs tiesības ir jāievēro, izņemot jebkādas noslieces uz teritoriālo autonomiju pamatojoties uz izcelsmi un kopējām etniskām tiesībām, kas jau ir pierādījušas iespējamos konfliktus un iespējas izraisīt asiņainu karu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika