Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debates
Pirmdiena, 2009. gada 12. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

19. Pilsoniska dialoga izveides perspektīvas Lisabonas līguma ietvaros (īss izklāsts)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums it Grabowska kundzes ziņojums (A6-0475/2008) Konstitucionālo lietu komitejas vārdā par pilsoniska dialoga izveides perspektīvām Lisabonas līguma ietvaros (2008/2067(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Genowefa Grabowska, referents. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, mēs mainām tematu, lai apspriestu dialogu starp Eiropas Savienības iestādēm un tās valstu pilsoņiem. Šis dialogs nav pietiekams. Starp Eiropas Savienību un tās pilsoņiem ir dziļa plaisa, tomēr Jean Monnet uzsvēra, ka Eiropas Savienība tika radīta tās valstu pilsoņiem, nevis valstīm un valdībām.

Eiropas Savienība paplašinās un iegūst vairāk pilsoņu, taču tās iestādēm ir grūtības veidot dialogu ar pilsoņiem. Tas kļuva acīmredzams gūstot sāpīgo pieredzi, kad franči un nīderlandieši teica „nē” Lisabonas līgumam. Neraugoties uz to, ir skaidrs, ka Eiropas Savienības iestādes cenšas uzlabot dialogu ar pilsoņiem. Viņas atveras tam un skaidri atzīst pilsoniskās sabiedrības lomu. Šajā jomā arvien pieaug Eiropas Savienības politikas klāsts saziņas nozarē. Ir pat radīts jauns termins – pilsoniskais dialogs – šīs politikas aprakstīšanai. Taču ir nepieciešams kas vairāk. Tādēļ Eiropas Parlaments cenšas risināt šo problēmu un pūlas radīt piemērotu sistēmu šim mērķim un veicināt šāda veida saziņu starp Eiropas Savienības iestādēm un tās valstu pilsoņiem. Tas atrisinātu jautājumu par demokrātijas trūkumu un parādītu, ka arī pilsoņiem ir nozīmīga loma Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā.

Lisabonas līguma 10. pantā ir noteikts, ka „katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem.” Tur ir arī papildu noteikums, ka viens miljons Eiropas Savienības pilsoņu var uzņemties likumdošanas iniciatīvu. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā viens miljons pilsoņu varēs vērsties pie Eiropas Komisijas un aicināt to iesniegt likuma projektu par tematu, kas ir svarīgs pilsoņiem.

Tādēļ es atsaucos uz pilsonisko dialogu šajā ziņojumā. Šo dialogu nenosaka tiesību akti. Tomēr tas ir svarīgs un es vēlos, lai to balsta vai pareizāk sakot, lai tas balstās uz šādiem principiem. Pirmkārt, es esmu ieviesis pilsoniskās sabiedrības pārstāvības principu šajā ziņojumā. Es vēlos, lai pilsoniskā sabiedrība būtu atbilstoši pārstāvēta Eiropas Savienības līmenī, tas ir, es vēlos, lai to pārstāv partneri, kas pareizi pauž un pārstāv pilsoņu intereses.

Es vēlos, lai pilsoniskais dialogs ir abpusējs un divpusējs process. Tas nozīmē, ka ne tikai Eiropas Savienība vēršas pie pilsoņiem, un tie atbild. Eiropas Savienībai arī ir jāinformē pilsoņi, kad to uzskati ir ņemti vērā un jāpaskaidro, kāda ir šo uzskatu nozīme. Tādēļ mums ir nepieciešama atgriezeniskā saite starp Eiropas Savienību un pilsoņiem.

Es vēlos, lai pilsoniskais dialogs balstās uz skaidrības un pārskatāmības principiem. Mums ir jāvadās pēc skaidriem nosacījumiem, kad mēs aicinām sabiedrības pārstāvjus risināt dialogu ar mums. Mums ir sistemātiski jāpublicē to organizāciju saraksts, kas nodarbojas ar konsultācijām. Būtu gudri, ja Eiropas Savienība nozīmētu kontaktpersonu, kas atbild par šo jomu, proti, dialogu.

Nav viegli radīt likumus šajā jomā. Eiropas Komisija jau izveidoja projektu apspriežu un dialoga kultūras principu stiprināšanai 2002. gadā, un tādēļ es ceru, ka tā būs gatava izveidot projektu atbilstošiem principiem. Šiem principiem ir jākļūst par visu iestāžu kopējiem principiem. Es tāpat vēlos piebilst, ka arī dalībvalstīm ir jāveicina pilsoniskais dialogs. Es nevaru pieminēt visas šī ziņojuma daļas. Tomēr es vēlos pārbaudīt tā saturu pie pirmās iespējas, proti, 2009. gada vēlēšanu kampaņā Eiropā. Es vēlos izmantot šo notikumu un veikt pirmo pasākumu ceļā uz dialoga veidošanu ar Eiropas valstu pilsoņiem, informējot viņus par labāko, ko Eiropas Savienība piedāvā un mācoties no viņiem to, par ko mums būtu jācīnās šajā Parlamentā.

 
  
MPphoto
 

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, pirmām kārtām Komisija pateicas referentei G. Grabowska, kā arī Konstitucionālo jautājumu komitejai par lielisko ziņojumu.

Mēs piekrītam, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme Eiropas integrācijā. Tā ir viens no svarīgākajiem instrumentiem saziņā starp Eiropas institūcijām, Eiropas Savienības sabiedrību un tās pilsoņiem, un tā palīdz pilsoņiem izmantot savas tiesības piedalīties Savienības demokrātijas veidošanā.

Komisijai ir senas un stipras tradīcijas savstarpējā sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Šī sadarbība starp Komisiju un pilsonisko sabiedrību ir palielinājusies, aptverot plašu jautājumu loku no politiskā dialoga līdz projektu vadībai gan Eiropas Savienībā, gan partnervalstīs.

Lisabonas līgums mūsu līdzšinējām darbībām nodrošinātu daudz oficiālāku pamatu un dotu jaunu stimulu to tālākai veicināšanai. Tas arī piedāvātu vēl vienu iespēju pilsoniskajai sabiedrībai īstenot savus uzskatus, izmantojot pilsoņu iniciatīvu.

Iesaistot ieinteresētās puses aktīvā dialogā, pilsoniskā sabiedrība jānodrošina ar piemērotiem instrumentiem sava viedokļa paušanai un uzklausīšanai. Arī Eiropas Savienības iestādēm ir vajadzīgi līdzvērtīgi piemēroti instrumenti, lai nodrošinātu, ka pilsoniskās sabiedrības un pilsoņu paustais viedoklis tiek pienācīgi uzklausīts un iekļauts sistēmā. Komisija atzinīgi vērtē to, ka šajā ziņojumā atbalstītas daudzas idejas, kuras Komisija jau ievieš.

Pašreizējā Komisija, izmantojot tai piešķirtās pilnvaras, ir uzsākusi vairākas iniciatīvas pilsoniskās sabiedrības organizāciju un atsevišķu pilsoņu iesaistīšanai publiskajās debatēs par ES jautājumiem. Viens no novatoriskākajiem piemēriem ir apspriedes ar pilsoņiem, izmēģinot gan pārdomātas aptaujas, gan apspriedes.

Lai izprastu iedzīvotāju vajadzības un vēlmes, pēdējo 35 gadu laikā Eirobarometrs ir kļuvis par ļoti vērtīgu instrumentu sabiedriskā viedokļa analīzei Eiropā. Tomēr ne Komisija, ne Parlaments nevar vienpusēji organizēt Eiropas mēroga publiskās debates. Tas būs iespējams tikai tad, ja Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis sadarbosies. Tas ir Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 22. oktobrī parakstītās politiskās deklarācijas „Partnerība informācijas sniegšanā par Eiropu” mērķis.

Šajā kontekstā Komisija un Parlaments jau sadarbojas ar dalībvalstīm, izmantojot tādas pārvaldības partnerības, kas ietver reģionālas un vietēja mēroga kampaņas par specifiskiem jautājumiem, iesaistot arī vietējās varas iestādes un nevalstiskās organizācijas. Šo pieeju vēl efektīvāku padarīs 11 jaunas pārvaldības partnerības 2009. gadā.

Komisija piekrīt uzskatam, ka produktīva dialoga pamatā ir visu pušu – ES iestāžu, dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības – aktīva līdzdarbība. Komisija cer, ka Lisabonas līgums stāsies spēkā, un ir gatava veikt vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu praksē savus nosacījumus un turpinātu attīstīt pilsonisko dialogu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. – (PL) Ja Eiropas Savienība vēlas būt patiesi demokrātiska un tuvināties tās pilsoņiem, tad gan Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstīm, gan pilsoniskajai sabiedrībai cieši jāsadarbojas vietējā, reģionālā un valstu līmenī.

Pilsonisko sabiedrību pārstāv daudzas pilsoņu brīvprātīgi dibinātas nevalstiskas un bezpeļņas organizācijas. Tam ir būtiska nozīme Eiropas integrācijas procesā, jo tādējādi Eiropas iestādes tiek informētas par Eiropas Savienības pilsoņu nostāju un vēlmēm. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt pilsoņus ar efektīvu un uzticamu informāciju un popularizēt pilsonisko dialogu, it īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības rīcību un nodomu sekmēšanu un izplatīšanu, Eiropas sadarbības tīkla attīstību un Eiropas identitātes stiprināšanu pilsoniskajā sabiedrībā.

Ja Savienība vēlas sasniegt savus politiskos mērķus un nodomus, tai vajag lielāku politisko jautājumu izpratni, efektīvāku pilsonisko dialogu un plašākas publiskās debates.

Lisabonas līgums stiprina pilsoņu tiesības Savienības kontekstā, atvieglojot pilsoņiem un asociācijām pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecību debatēs par tā saukto pilsoņu Eiropu.

Eiropas Savienības iestādēm jāsadarbojas daudz ciešāk, lai veicinātu Eiropas pilsonisko dialogu un iedrošinātu Savienības pilsoņus vairāk uzticēties Eiropai. Ir būtiski veicināt pilsoņu plašāku iesaistīšanos Eiropas debatēs un diskusijās. Pilsoņi arī aktīvāk jāiesaista tuvojošajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Galu galā, kā minēja Jean Monnet, mēs neveidojam Savienību valstīm un valdībām, bet gan to pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. – (HU) Dalība pilsoniskās sabiedrības organizācijā Eiropas pilsoņiem nodrošina iespēju aktīvi līdzdarboties politikas veidošanā. Lai sasniegtu ES mērķus, pilsoņu aktīva iesaistīšana šajā procesā un konkrētu, taustāmu iespēju radīšana iniciatīvu uzsākšanai, atgriezeniskās saites nodrošināšanai un kritikas un atšķirīgu viedokļu izteikšanai ir patiess izaicinājums. Tomēr, tā kā nepastāv vienota, precīza juridiska pilsoniskās sabiedrības organizācijas definīcija, tas var radīt sarežģījumus.

Lai ES pilsoņi varētu novērtēt Eiropas Savienības piedāvātās priekšrocības, mums jāturpina veicināt demokrātija un jāpalielina pārredzamība, un jāuzlabo ES darbības efektivitāte. Demokrātijas trūkumu vairumā gadījumu izraisa tas, ka pilsoņiem vienmēr nav pieejama būtiskā informācija. Daļa dokumentu par Kopienas lēmumu pieņemšanas procesu joprojām nav pieejami, tādēļ mums jāturpina process, lai palielinātu piekļuvi Kopienas darba dokumentiem.

Apspriežu mehānisms ir Eiropas iestāžu darbības neatņemama daļa. Mums jānosaka pamatprincipi un obligātais noteikumu kopums attiecībā uz apspriedēm un jāizveido tāda apspriežu struktūra, kura ir gan konsekventa, gan pietiekami elastīga, lai piemērotos iesaistīto pušu specifiskām vēlmēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Jo Leinen (PSE), rakstiski. – (DE) Šis ziņojums skaidri norāda uz Eiropas Savienības tuvināšanos tās pilsoņiem un piedāvā reālus soļus šī mērķa realizēšanai.

Mēs aicinām visas Eiropas Savienības iestādes uzsākt dialogu ar pilsonisko sabiedrību – visaptverošu uzdevumu to politiskajā darbībā.

Iedzīvotāji atbalsta Eiropas Savienību tikai tad, ja viņi ir informēti par politiskajiem projektiem un pasākumiem un ja viņi var piedalīties lēmumu pieņemšanā, piemēram, izmantojot apspriedes. Pēc Lisabonas līguma noraidīšanas Īrijā, mēs redzējām negatīvās sekas, kādas uz Eiropas integrāciju var atstāt apzināti izplatīta dezinformācija. Nākotnē šāda situācija būtu jānovērš, izmantojot proaktīvu informāciju un dialoga politiku. It īpaši tas attiecas arī uz Padomi un dalībvalstu valdībām, kurām vajadzētu pielikt lielākas pūles, lai sniegtu labāku informāciju par Eiropas Savienību.

Ir jāvienkāršo un jāuzlabo piekļuve visu Eiropas Savienības iestāžu dokumentācijai, lai ikviens tās pilsonis var gūt ieskatu šo iestāžu darbībā.

Mūsu mērķis ir izveidot spēcīgu Eiropas pilsonisko sabiedrību kā galveno priekšnoteikumu Eiropas sabiedriskās jomas attīstībai. Tādēļ mēs prasām beidzot noteikt vajadzīgos pamatnosacījumus, kas, pirmkārt, nozīmē Eiropas asociāciju hartu, kā arī vajadzīgo pamatinfrastruktūru aktīvajiem pilsoņiem Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, G. Grabowska ziņojums par pilsoniskā dialoga veicināšanas perspektīvām saskaņā ar Lisabonas līgumu ir laika un resursu izniekošanas piemērs. Tādēļ rodas svarīgs pamatjautājums par ko patiesībā ir šīs debates? Galu galā Lisabonas līgums vairs nepastāv, jo Īrija to referendumā noraidīja. Tas nozīmē, ka iepriekš minētais dokuments vairs nav juridiski saistošs. Veidot kaut ko uz šī līguma pamatiem ir kā būvēt māju smiltīs. Veidot kaut ko uz līguma pamata, kurš vairs nepastāv, ir demokrātijas un brīvo valstu vienlīdzīgo tiesību pārkāpums. Tas atsauc atmiņā demokrātijas definīciju. Es saprotu demokrātiju kā izvēles brīvību, nevis kā ko uzspiestu un iedzīvotāju gribas nerespektēšanu. Demokrātijā suverēni ir cilvēki, nevis atsevišķas interešu grupas. Iedzīvotāju gribas galējā izpausme ir referendums, nevis vadošās kliķes lēmums, kurš ir pretstatā iedzīvotāju izteiktajai gribai. Vai to ir tik grūti saprast?

 
  
MPphoto
 
 

  Dushana Zdravkova (PPE-DE), rakstiski. (BG) Vēlos apsveikt G. Grabowska ar lielisko ziņojumu, kas, esmu pārliecināta, uzlabos un veicinās pilsonisko dialogu. Par dialogu starp Eiropas Savienības pilsoņiem un tās iestādēm var runāt daudz. Kā Bulgārijas pilsoņu asociācijas priekšsēdētāja es stingri uzskatu, ka tas ir viens no svarīgākajiem Eiropas nākotnes attīstības elementiem, kurš steidzami jāreformē un jāuzlabo.

Uzskatu, ka šis ziņojums Eiropas Parlamentam ļaus sniegt vajadzīgās pamatnostādnes un ieteikumus citām iestādēm, kā arī pilsoniskajām organizācijām, jo bez šo organizāciju sadarbošanās un līdzdalības mēs nevarēsim sasniegt sev izvirzīto mērķi.

Ziņojumā tiek piedāvāts vienlīdzīgs dialogs, ņemot vērā daudzo asociāciju atšķirības un neatkarību. Tas veicinās pilsonisko iesaisti politiskajos procesos, ņemot vērā būtiskos jautājumus, ar ko nākas saskarties gan atsevišķu valstu, gan Eiropas līmenī. Tādēļ ir ļoti svarīgi atrast atšķirīgu pieeju, lai gūtu rezultātus gan dažādās valstīs, gan nozarēs katrā valstī atšķirīgā attīstības līmeņa dēļ.

Es paļaujos, ka gan citas iestādes, gan dalībvalstis ņems vērā mūsu ieteikumus pēc iespējas ātrāk, pat ja Lisabonas līgums drīz nestāsies spēkā.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika