Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2009. gada 12. janvāris - Strasbūra

20. Publiskās finanses EMS – 2007. un 2008. gads (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais punkts ir D. Gottardi ziņojums (A6-0507/2008) Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par valsts finansēm EMS 2007. un 2008. gadam (2008/2244(INI)).

  Donata Gottardi, referente. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, tieši pirms gada mēs nolēmām apvienot ziņojumus par valsts finansēm 2007. un 2008. gadam. Tam bija vismaz divi iemesli – mēģināt paātrināt procesu un ņemt vērā notiekošās pārmaiņas. Tajā laikā mēs nevarējām pilnībā paredzēt pārmaiņu kopējo nozīmi, bet jau tad bija acīmredzami, ka, analizējot divus gadus kopā, mēs iegūtu visaptverošāku un precīzāku situācijas novērtējumu. Un mums bija taisnība! Ziņojums, par kuru balsosim rīt, pastāvīgi tiek atjaunots.

Ciešā saikne starp valsts finansēm un finanšu un ekonomisko krīzi ir acīmredzama. Padomājiet par resursiem, kas piešķirti banku un lielo uzņēmumu sanācijai, un ražošanai sniegto atbalstu, un atcerieties par galvenokārt mazo un vidējo uzņēmumu saucieniem pēc palīdzības, kā arī par pilsoņu aizsardzību no recesijas sekām. Eiropas iestāžu un dalībvalstu uzmanība ir vērsta uz visiem šiem pasākumiem, tomēr tām nevajadzētu nenovērtēt vai pavājināt mūsu izredzes un apņemšanos nākamo paaudžu vārdā.

Ziņojumam ir vismaz divi līmeņi – pirmkārt, vispārīgais, stabilais un visām situācijām piemērotais, un, otrkārt, ārkārtas reaģēšana uz pašreizējo krīzi. Nemainīgi un vēl stingrāk iezīmējas princips, ka augstas kvalitātes, ilgtspējīgas valsts finanses ir nepieciešamas ne tikai atsevišķām valstīm, bet arī kopējai ekonomikai un Eiropas sociālajam modelim. Attiecībā uz ieņēmumiem, ir jāveic pasākumi, lai paplašinātu nodokļu bāzi, taču nevājinot progresīvās nodokļu sistēmas principu, un jāsamazina nodokļu slogs vispirms jau attiecībā uz vidēja un zema līmeņa darba algām un pensijām. Attiecībā uz izdevumiem, jāņem vērā konteksta izvērtējums, prasības, iedzīvotāju sastāvs, pienācīgi ņemot vērā arī dzimumu līdztiesību politiku un demogrāfiskās izmaiņas. Tā vietā, lai ieviestu izdevumu neierobežotu samazinājumu, tie būtu jāreorganizē, daļēji pārdalot budžeta posteņus un modernizējot valsts pārvaldi.

Lietderīgi būtu ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā – metodi, kuru Eiropas Parlaments jau kādu laiku ir noteicis par prioritāti un veicina, bet kura joprojām nav kļuvusi par normu. Šī metode palielina pārredzamību un salīdzināmību, to daudz vairāk atzīst pilsoņi un tādējādi tā veicina uzticēšanās un piederības sajūtu.

Šodienas nepieredzētā nestabilitāte prasa noteiktu rīcību. Ja valsts sektora iejaukšanās atkal ir nonākusi uzmanības centrā, mēs nedrīkstam atkārtot iepriekšējās kļūdas – tas būtu vēl nepiedodamāk. Tā vietā mums krīze jāvirza uz jaunu attīstības modeli, kas būtu patiesi stabils gan no vides, gan sociālā aspekta.

Kad runājam par darbību koordinēšanu Eiropas līmenī, mums būtu jādomā par pašiem savu pretciklisko vadību, darbojoties kopā un vienā virzienā, pastiprinot cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un “nodokļu paradīzēm”, kā arī sasaistot kopā valstu plānus. Kad iejaucamies, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, mums jānovērtē ietekme uz konkurenci, vienlīdzīgi konkurences apstākļi un iekšējā tirgus darbība, garantējot uzraudzību, atbildību, ierobežojumus un konsekventu rīcību. Stabilitātes un izaugsmes pakta pārskats pieļauj kontrolētu elastību, kas jāizmanto uzmanīgi un raugoties ilgtermiņa perspektīvā.

Stratēģiskos, iepriekš noteiktos sektoros atkārtoti jārealizē makroekonomiskās politikas un kopējas investīcijas, izmantojot tādus instrumentus kā eiroobligācijas, vienlaicīgi cieši uzraugot vietējā līmeņa un reģionālos stabilitātes plānus. Ekonomikas un monetārajā komitejā valdīja plaša vienprātība par ziņojumu, jo vairākumam politisko grupu šī vīzija ir kopīga. Es patiešām ceru, ka tas ir priekšvēstnesis labam rezultātam rītdienas balsojumā.

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija atzinīgi vērtē D. Gottardi ziņojumu, kura būtība saskan ar diviem iepriekšējiem Komisijas ziņojumiem par valsts finansēm EMS 2007. un 2008. gada jūnijā. Komisija piekrīt arī referenta 7. janvārī iesniegtajiem trim jaunākajiem grozījumiem.

Eiropas Parlamenta ziņojums apstiprina, ka pārskatītais Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP) līdz šim darbojas veiksmīgi. Īpaši jāatzīmē, ka daudzas dalībvalstis ir pielikušas ievērojamas pūles, lai izpildītu paktā izvirzītās prasības. Kopš SIP reformas, pilnīgā saskaņā ar reformētā pakta nosacījumiem ir piemēroti gan korektīvie, gan preventīvie aspekti, un to ieviešanā nav bijusi vajadzība rīkoties iecietīgi.

Tomēr ziņojumā atzīmēta ļoti negatīvā ekonomiskā perspektīva Eiropas Savienībai un eiro zonai 2009. gadam. Izaugsme ir būtiski samazinājusies, šogad pārejot pilnīgā lejupslīdē. Arī vispārējās ekonomiskās prognozes 2010. gadam nav iedrošinošas, tādēļ Komisija piekrīt Eiropas Parlamentam, ka šobrīd būtiski ir atbalstīt pieprasījumu, liekot lietā diskrecionālas fiskālās politikas instrumentus.

Tomēr fiskālās politikas virzienam būtu jāpaliek ilgtspējīgam, nodrošinot krīzes atrisinājumu. Šajā jautājumā Komisija piekrīt Parlamenta bažām par valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību un turpina uzsvērt to novērtējumu.

Komisija 2009. gada rudenī iesniegs jaunu ziņojumu par Eiropas Savienības valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti. Komisija atbalsta arī Eiropas Parlamenta viedokli, ka valsts izdevumi jāpārorientē, lai uzlabotu valsts līdzekļu izlietošanas kvalitāti saskaņā ar Lisabonas stratēģiju. Šāda politikas virzība patiesi ir daļa no Eiropadomes pieņemtajām integrētās politikas pamatnostādnēm. Komisija turpina strādāt pie valsts finanšu attīstības kvalitātes daudz sistemātiskāka novērtējuma, iekļaujot uz izpildi pamatota budžeta izstrādi.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien plkst. 12.00.

Rakstiska deklarācija (Reglamenta 142. pants)

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. – (RO) Divpadsmit dalībvalstīm 2006. gada pavasarī piemēroja pārmērīga deficīta procedūru. Piemērojot Padomes izdotos ieteikumus un lēmumus valstīm ar pārmērīgu deficītu, pēc diviem ar pusi gadiem dalībvalstu skaits, kurām piemēro pārmērīga deficīta procedūru, tuvojas nullei. Šie panākumi ir bijuši iespējami, pateicoties labvēlīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem 2006. un 2007. gadā. Savukārt 2008. un 2009. gadā mēs piedzīvojam ekonomisko krīzi, kas daudzās dalībvalstīs jau ir izraisījusi ekonomikas lejupslīdi, bezdarba pieaugumu un daudzu uzņēmumu bankrotu, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū. Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns paredz nozīmīgus valsts ieguldījumus transporta un enerģētikas infrastruktūras modernizēšanai. Dalībvalstis izstrādā programmas mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, lai saglabātu to uzņēmējdarbību. Šajos apstākļos gan eiro zonas dalībvalstīm, gan visām pārējām dalībvalstīm būs grūti atbilst konverģences kritērijiem. Uzskatu, ka šie pasākumi jāievieš Eiropas līmenī, lai dalībvalstis varētu stāties risināt tādus uzdevumus kā iedzīvotāju novecošanās, migrācija, klimata pārmaiņas un citi. Lauksaimniecības, izglītības, veselības un transporta nozarēm, kuras ir svarīgākās nozares Eiropas Savienības ekonomiskajai attīstībai un Eiropas pilsoņu dzīves kvalitātei, jābūt ieguvējām no konkrētām valsts politikām.