Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2009. gada 12. janvāris - Strasbūra

23. Direktīvas 2002/73/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem, transponēšana un piemērošana (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0491/2008), ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā iesniedza Riera Madurell, par Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem (2008/2039(INI)).

  Teresa Riera Madurell, referente. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, šajā ziņojumā minētā direktīva ir 1978. gada direktīvas par šo pašu tematu labotā versija, kas sagatavota saskaņā ar Amsterdamas līgumu, Eiropas Kopienu Tiesas izstrādāto judikatūru un jauno sociālo situāciju. Šī versija ietver svarīgus elementus sieviešu tiesību uzlabošanai, kas ir vērtēti šajā ziņojumā.

Juridiskajā tekstā ir dotas definīcijas tādiem jēdzieniem kā tieša diskriminācija, netieša diskriminācija, uzmākšanās un seksuāla uzmākšanās; tajā tiek pieprasīts, lai dalībvalstis mudinātu darbadevējus pieņemt mērus dažādu veidu dzimumu diskriminācijas novēršanai, kā arī tas aizstāv darbinieku tiesības pēc dzemdību vai paternitātes atvaļinājuma.

Ieviešot šo direktīvu dalībvalstis ne tikai apņemas izveidot par dzimumu līdztiesību atbildīgas iestādes, kas veicina, novērtē, ievieš un atbalsta vienlīdzīgu attieksmi, bet arī aicina uzsākt sociālu dialogu ar mērķi plānoti veicināt vienlīdzīgu attieksmi darba vietā ar koplīgumiem. Tās arī apņemas stiprināt NVO lomu vienlīdzības veicināšanā, veikt efektīvu pasākumus, lai sodītu tos, kuri neievēro direktīvas nosacījumus, un ieviest aizsardzības pasākumus tiem, kas sniedz atbalstu upuriem.

Ja Komisija būtu sagatavojusi ziņojumu, kas saskaņā ar pašu direktīvu ir jādara obligāti reizi četros gados, mūsu vērtēšanas darbs būtu bijis salīdzinoši vienkāršs. Lai tā būtu, visām dalībvalstīm bija jātransponē direktīva noteiktajā laika periodā, jāizdara tas pienācīgi un jāiesniedz visa informācija Komisijai. Tomēr sākotnēji mēs nonācām pavisam citādā situācijā.

Pēc direktīvas transponēšanai noteiktā termiņa beigām deviņas dalībvalstis nebija iesniegušas informāciju par to veiktajiem pasākumiem direktīvas transponēšanai. Tad Komisija ierosināja pienākumu neizpildes procedūras, un pagājušajā gadā maijā procedūras vēl tika risinātas divu dalībvalstu gadījumos. Turklāt direktīvas sarežģītības un tajā ietverto jauno elementu dēļ Komisija atklāja ar transponēšanu saistītas problēmas 22 dalībvalstīs, lai arī tā cerēja atrisināt daudzas no šīm problēmām dialoga ceļā.

Lai ziņojums būtu pamatīgs, lietderīgs un pēc iespējas pilnīgāks, mums bija nepieciešama papildu informācija, un tāpēc tika pieņemts lēmums pieprasīt informāciju no dalībvalstīm. Pamatojoties uz Komisijas nodrošināto informāciju, dalībvalstu sniegto informāciju — caur iestādēm, kas atbildīgas par dzimumu līdztiesību, un dalībvalstu parlamentiem — ieguldījumu, ko sniedza mani kolēģi no dažādām grupām, mēs varējām uzrakstīt šo ziņojumu, kas tagad sniedz skaidru priekšstatu par to, kā notiek transponēšanas process katrā dalībvalstī.

Pamatojoties uz šo pieredzi, es vēlos uzsvērt, ka sadarbība starp dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu bija būtiska, lai mēs varētu pienāci veikt savu darbu. Bez parlamentu un par dzimumu līdztiesību atbildīgo iestāžu sniegtās informācijas mēs nevarētu uzrakstīt šo ziņojumu, vismaz ne tika pilnīgi, kā mēs to izdarījām; tas arī nebūtu bijis iespējams bez savstarpējās sadarbības ar Komisiju, kā arī bez Sieviešu un dzimumu līdztiesības komitejas dienestu, mana biroja un manas parlamentārās grupas dienestu vērtīgās palīdzības. Vēlos pateikties visām šīm sievietēm. Es vēlos pateikties arī līdzreferentiem par viņu ieguldījumu un viņu vēlmi strādāt.

Jau no paša sākuma mūsu mērķis bija, lai mūsu darbs būtu ne tikai pamatīgs un lietderīgs, bet arī pēc iespējas lielākas vienprātība rezultāts, jo mums jāgūst precīzs priekšstats par to, kā notiek transponēšana. Šī direktīva ir ļoti svarīga, jo tā sniedz Eiropas Savienībai ļoti efektīvus rīkus, kas dod iespēju dalībvalstīm stiprināt to tiesību aktus par vienlīdzīgu attieksmi darbavietā — kas ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu mūsu pašu kā eiropiešu noteiktos mērķus.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pat šodien Eiropas Savienībā ir 28,4 % starpība starp vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni, ka mēs vēl esam ļoti tālu no Lisabonas mērķa līdz 2010. gadam sasniegt 60 % sieviešu nodarbinātības līmeni, ka sievietes vidēja pelna par 15 % mazāk nekā vīrieši.

Ja vēl šis ziņojums modina cilvēku sirdsapziņu saistībā ar šo jautājumu dalībvalstīs, tad mēs varam būt divtik gandarīti.

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija atzinīgi vērtē Parlamenta ziņojumu par šo svarīgo direktīvu, un mēs pateicamies Madurell kundzei par viņas smago darbu pie šī ziņojuma.

Direktīva 2002/73/EK ir svarīgs rīks cīņā pret dzimumu diskrimināciju attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību, paaugstināšanu amatā un darba nosacījumiem. Tā ir ievērojami uzlabojusi Kopienas tiesību aktus šajā jomā, skaidrāk definējot diskriminācijas veidus un ieviešot vairākus jaunus tiesiskus risinājumus. Tie ietver aizsardzību grūtniecēm un sievietēm dzemdību atvaļinājumā, sociālo partneru un NVO iesaistīšanu dzimumu līdztiesības nodrošināšanā darbavietā un par dzimumu līdztiesību atbildīgo iestāžu izveidi.

Šis ziņojums ir īpaši svarīgs, ņemot vērā daudzos nevienlīdzības, kas vēl joprojām pastāv nodarbinātības jomā starp vīriešiem un sievietēm. Tas pievērš dalībvalstu, Komisijas, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības uzmanību direktīvas galvenajiem nosacījumiem un uzsver pilnīgas ieviešanas nepieciešamību. Tāpēc ziņojums var veicināt lielāku atbilstību direktīvai un lielāku informētību par Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm.

Kā līgumu aizstāve Komisija turpina cieši uzraudzīt direktīvas ieviešanu dalībvalstīs. Tā uztur dialogu ar dalībvalstīm saistībā ar pienākumu neizpildes procedūrām ar mērķi nodrošināt pienācīgu direktīvas ieviešanu.

Pildot savu direktīvā noteikto pienākumu gatavot ziņojumus, Komisija šī gada pirmajā pusē pieņems ziņojumu par direktīvas ieviešanu visās dalībvalstīs un paziņos par to Parlamentam un Padomei.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. –. Atbildīgā iestāde par dzimumu līdztiesību Īrijā tiek uzskatīta par labas prakses paraugu. Tomēr Īrijas valdība nesen samazināja šīs iestādes budžetu par 43 % un uzsāka tās decentralizēšanu, lai arī tajā pašā laikā valdības uzsāktā vispārējā valsts iestāžu decentralizēšanas programma ir apturēta.

Patiesi, Niall Crowley kungs, par dzimumu līdztiesību atbildīgās iestādes vadītājs, ir aizgājis no amata, apgalvojot, ka „par dzimumu līdztiesību atbildīgā iestāde ir padarīta par dzīvot nespējīgu ar [...] lēmumu samazināt tās finansējumu par 43 % un turpinot tās darbinieku funkciju decentralizēšanu, un ka par dzimumu līdztiesību atbildīgās iestādes darbs ir liktenīgi diskreditēts”. Turklāt tagad no amatiem ir atkāpušies vēl seši par dzimumu līdztiesību atbildīgās iestādes valdes locekļi.

Šis ziņojums mudina dalībvalstis stiprināt par dzimumu līdztiesību un Direktīvā 2002/73/EK noteikto vienlīdzīgo iespēju nodrošināšanu atbildīgo iestāžu veiktspēju un sniegt tām pienācīgus resursus. Tajā arī ir atkārtota direktīvā ietvertā prasība nodrošināt šo iestāžu neatkarību.

Īrijas valdība acīmredzami pārkāpj direktīvas nosacījumus, jo tā nedz nodrošina pienācīgus resursus, nedz neatkarību iestādei, kuras finansējumu tā ir samazinājusi gandrīz uz pusi, piespiežot aiziet no amata pusi iestādes valdes.

  Louis Grech (PSE), rakstiski. – Ņemot vērā atšķirību starp sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeni, atalgojumu un piekļuvi vadošiem amatiem, es aicinu dalībvalstis paātrināt Direktīvas 2002/73/EK ieviešanu, nodrošinot, ka tās nosacījumi tiek pilnībā un efektīvi transponēti dalībvalstu tiesību aktos. Esmu nobažījies, ka pašreizējās finanšu krīzes apstākļos lēna vai nekvalitatīva direktīvas ieviešana var saasināt dzimumu nevienlīdzību, apdraudēt Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu un neļaut ES pilnībā izmantotās tās ekonomiskās veiktspējas potenciālu.

Ar nožēlu ir jāatzīst arī tas, dažas dalībvalstis ir izvēlējušās sašaurināt aizliegto diskriminācijas veidu loku, tādējādi tikai daļēji pakļaujoties Direktīvai 2002/73/EK. Diemžēl par spīti vairākiem pētījumiem šajā jomā daži likumdevēji vēl joprojām nevērīgi izturas pret diskriminācijas un seksuālas uzmākšanās radīto postošo ietekmi uz darbinieka morālo un produktivitāti.

Lai labāk ieviest pret diskrimināciju un uzmākšanos vērstu praksi, ir nepieciešams iesaistīt ieinteresētās puses vietējā līmenī, izmantojot informācijas kampaņas, ar NVO starpniecību un, pielietojot mazāk oficiālus instrumentus tādus kā speciālu ar dzimumu vienlīdzību saistītu nosacījumu iekļaušanu koplīgumos un dalībvalstu tiesību aktos.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Eiropas tiesību akta pieņemšana uzsāk direktīvas transponēšanas un piemērošanas procesu katrā dalībvalstī. Eiropas Parlaments rūpīgi uzrauga katras direktīvas transponēšanu, viens no piemēriem tam ir manas kolēģes Teresa Riera Madurell ziņojums par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja intensīvi strādā lai pievērstu uzmanību tam, ka diskriminācija dzimuma dēļ vēl joprojām pastāv daudzās sociālās un politiskās dzīves jomās. Lēna un nekvalitatīva Direktīvas 2002/73/EK ieviešana apdraud Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu un ES sociālās un ekonomiskās veiktspējas potenciāla izmantošanu pilnā apmērā.

Es aicinu Komisiju un dalībvalstis ieviest skaidrus, detalizētus un izmērāmus vienlīdzīgas attieksmes rādītājus un standartus dzimumu attiecību novērtēšanai. Es uzskatu, ka izveidotais Dzimumu līdztiesības institūts ar savu darbību veiks būtisku ieguldījumu dzimumu vienlīdzības jomā.

Es esmu stingri pārliecināta, ka veiksmīgu šīs direktīvas transponēšanu ir iespējams panākt, daloties pieredzē un pieņemot pozitīvus pasākumus jomās, kur ir atklāta diskriminācija.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Man bija prieks Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē lasīt, ka temats par vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem ir 2008. gadā bijis trešais visvairāk lasītais ziņu temats. milzīgā interese par šo tematu liecina, ka šajā jomā tomēr vēl ir daudz darāmā, īpaši attiecībā uz vienlīdzīgām darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā sievietēm un vīriešiem. Šajā ziņā Teresa Riera Madurell ziņojumā ir panākums, jo tajā izskaidrota darbadevēju un pilsoniskās sabiedrības loma dzimumu līdztiesības veicināšanā.

Es domāju, ka Komisijai ir ļoti svarīga lomā cīņā par vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem darbavietā. Tai ir pirmkārt jāpārbauda veidā, kādā ES dalībvalstis ir veikušas pozitīvas darbības saistībā ar gadījumiem, kad sievietes, veidojot profesionālo karjeru, ir nonākušas neizdevīgākā stāvoklī. Es arī vēlos īpaši pieminēt dzimumu līdztiesības principu piemērošanu un ievērošanu dalībvalstu administratīvajos un politiskajos lēmumos.

Reizi četros gados, iesniedzot Komisijai ziņojumu, dalībvalstīm būtu jāiesniedz arī saskaņota prezentācija par reālajām sankcijām, ko varētu piemērot šīs direktīvas pārkāpumu gadījumos, kas varētu būtiski palīdzēt izveidot pieredzes un labās prakses apmaiņu.