Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2067(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0475/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 13/01/2009 - 6.7
CRE 13/01/2009 - 6.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0007

Debates
Otrdiena, 2009. gada 13. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

9. Balsojuma skaidrojumi (turpinājums)
Visu runu video
PV
  

- Ziņojums: Christa Klaß (A6-0443/2008)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju kompromisu, kas piespiedīs ES valstu valdības radīt laika grafiku un izveidot rīcības plānus, lai ierobežotu riskus, kas rodas pesticīdu lietošanā. Smidzināšanas no lidmašīnām ierobežošanu atzinīgi vērtēs ES pilsoņi, kā arī buferzonas dzeramā ūdens un ūdens organismu aizsardzībai. Es balsoju par šo direktīvu, jo tā saskan ar manu uzskatu par veselības aizsardzību.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo kompromisu, jo ir saprātīgi pesticīdus izmantot ilgtspējīgi. Es uzskatu, ka īstā problēma ir tā, ka dalībvalstīm ir tik dažādi noteikumi: dažās valstīs operatoru apmācība un izglītība notiek ļoti stingrā veidā, un tāpēc tajās labi un ilgtspējīgi izmanto pesticīdus, bet ne visas valstis tā rīkojas. Es uzskatu, ka šis tiesību akts pienācīgi panāks to, lai mums būtu augstāki standarti visā Eiropas Savienībā. Tas ir labi gan tiem, kas darbina smidzinātājus, gan tiem, kas nonāk kontaktā ar tiem.

Es uzskatu, ka mēs runājam par ļoti saprātīgu paketi, tāpēc es ar lielu prieku atbalstīju to, un es apsveicu referenti.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, arī es šo ziņojumu atbalstīju balsojot. Nav nekādu šaubu, ka mums ir vajadzīga regulatīva sistēma pesticīdiem. Tas netiek apstrīdēts. C. Klaß ziņojums paplašina kontroles lauku un ierobežo izmantošanu valsts un privātajā partnerībā līdz būtiskām vajadzībām.

Interesanti, ka, neskatoties uz ļoti aizkaitinātām debatēm par apdraudējumu vai risku sakarā ar H. Breyer ziņojumu, man vienmēr ir bijusi sajūta, ka šis jautājums ir vairāk piemērots reālai lietošanai, nevis laišanai tirgū — citiem vārdiem sakot, šajā ziņojumā. Plašs parastu izstrādājumu klāsts var būt bīstams, ja tiek ignorētas tirdzniecības un lietošanas instrukcijas. Atrašanās tirgū pati par sevi nav risks patērētājam, videi vai šādu izstrādājumu lietotājam. Pesticīdi ir bīstami tikai tad, ja tirgotājs nezina, ko viņš vai viņa dara, ja apkalpošanas iekārta nav kārtībā, ja tiek ignorēta ūdens vide vai tie tiek nepienācīgi uzglabāti un nav iekļauti integrētā augu aizsardzības plānā. Jēdziens par lietošanas kvantitatīvu samazināšanu prasa rūpīgu vadību, jo rezultātā tas varētu radīt retāku smidzināšanu ar augstākas koncentrācijas pesticīdiem.

Dienas beigās šīs vielas jālieto tik mazā apjomā, cik iespējams, kā to zina katrs lauksaimnieks.

 
  
  

- Ziņojums: Hiltrud Breyer (A6-0444/2008)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētājas kundze, es vēlreiz vēlos atbildēt uz vakardienas plenārsēdes debatēm. Es atbalstīju jauno regulējumu, jo, manuprāt, tas ir rīks jaunu un nekaitīgāku alternatīvu attīstīšanai augu aizsardzībā. Es uzskatu, ka saskaņā ar ģeogrāfiskām zonām apstiprinātu pesticīdu savstarpējā atzīšana ir mūsu Parlamentam pozitīvs sasniegums. Aizliegto vielu — tajās ietilpst kancerogēni, genotoksiskas vielas, kā arī vielas ar neirotoksisku un imūntoksisku iedarbību — saraksta sagatavošana arī ir solis uz priekšu un pamatojas uz zinātniskām atziņām. Kā komisārs vakar teica, šķiet, ka tas attiecas uz procentuāli samērā nelielu skaitu vielu, kas šodien vēl tiek izmantotas. Es vēlos pieminēt, ka mums stingri jāpiemēro šīs prasības arī importētām precēm. Komisār, es gribēju izteikties arī par citiem ziņojumiem, bet man netika dots vārds. Par šiem ziņojumiem jau ir bijuši skaidrojumi, vai par tiem ir jau notikušas debates, tāpēc es domāju, ka tie tiks pieņemti rakstiskā veidā.

 
  
MPphoto
 

  Diana Wallis (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, man jāatzīstas. Man kopš bērnības ir dārzenis, ko es ienīstu: zirņi. Bet par nelaimi man jāpārstāv Lielbritānijas lielākā zirņu audzēšanas teritorija, kas ir radījusi man milzīgu problēmu sakarā ar H. Breyer ziņojumu. Es piekrītu šī ziņojuma mērķiem. Es piekrītu tiesību akta mērķiem veicināt mūsu vides veselību, mūsu kā indivīdu veselību, bet tas potenciāli patiešām apdraud milzīgu lauksaimnieciskās ražošanas nozari manā reģionā.

Pēc ilgām pārdomām es esmu atturējusies, bet es vēlos skaidri pateikt, ka es domāju, ka mūsu likumdošanas procedūrā šajā ziņā bija trūkumi. Beigās mums bija tik daudz informācijas — konfliktējošas un citādas, ka es — un esmu pārliecināta, ka arī daudzi citi — būtu atzinīgi vērtējusi, ja būtu bijis iespējams trešais lasījums vai saskaņošana, lai būtu droši, ka esam aizsargājuši visas intereses.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, arī man šis bija sevišķi smags lēmums. Es jutu, ka ziņojums vispār bija labs, ļoti labi līdzsvarots un konstruktīvs, un tas noteikti bija domāts, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai un videi.

Tomēr man ir bažas par situāciju, kad mēs pieņemam lēmumus par kādas īpašas vielas pieņemšanu, pamatojoties uz to, vai šī viela ir apdraudējums vai nav, un mēs neņemam vērā iespējamo iedarbību. Es uzskatu, ka mums ir vajadzīgs zinātniski pamatots ietekmes novērtējums.

Viens no iemesliem manām bažām ir tas, ka, runājot ar pilsoņiem par ES, viens no jautājumiem, ko viņi pastāvīgi uzdod man, ir tas, ka ir gadījumi, kad ES likumdošana ne vienmēr ir proporcionāla. Lai gan es ticu, ka šim ziņojumam piemīt elastība, es domāju, ka mums vajadzēja mazliet vairāk, bet visvairāk mums bija vajadzīgi turpmāki zinātniski pierādījumi, lai atbalstīto šo lietu. Tomēr ir piesardzības princips, un mums tas jāpatur prātā, bet lēmumiem arī ir jābalstās uz pierādījumiem, un man būtu gribējies vairāk pierādījumu šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, pesticīdu lietpratīgs un efektīvs izmantojums ir nepieciešamība. Lai gan vides aizsardzība un sabiedrības veselības sargāšana iet roka rokā, es domāju, ka mums ir jālīdzsvaro patērētāju un ražotāju vajadzības. Kaut arī es atzinīgi vērtēju H. Breyer ziņojuma mērķus samazināt birokrātiju, es nevaru to atbalstīt.

Es esmu tikusies ar daudziem ekspertiem un lauksaimniekiem, un Valsts lauksaimnieku apvienības pārstāvjiem manā Rietummidlendas apgabalā, un viņiem visiem ir dziļas šaubas par šī ziņojuma ietekmi uz ražām. Es bažījos kopā ar viņiem.. Manas lielākās raizes ir par to, ka Komisijā nav ticis veikts kārtīgs ietekmes novērtējums un nav skaidras norādes, ko šis ziņojums nozīmēs lauksaimniecībai.

Tagad, kad pārtikas cenas aug visā pasaulē, es nedomāju, ka ir īstais laiks mums bez apdomas reaģēt, lai ieviestu pasākumus, kam var būt nevēlama ietekme uz pārtikas ražošanu. Tieši tāpēc mana delegācija iesniedza grozījumu par pamatīgu un sen novēlotu ietekmes novērtējumu.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, arī es tāpat kā pārējie kolēģi vēlos teikt, ka šī bija ļoti smaga lieta. Ja Diana Wallis bažījās par zirņiem, jūs varat iedomāties, ka Īrijā kartupeļi, protams, atradās kā mūsu ēdienu kartē, tā arī darba kārtībā. Kopumā tomēr es domāju, ka tas, par ko mēs balsojām, ir daudz labāks priekšlikums un pakete, nekā sākotnēji iesniegtais — un mani komplimenti tiem, kas strādāja pie tā.

Ļaujiet man pateikt par to dažas lietas, un es beigšu ar svarīgāko. Es domāju, ka pašreizējā situācijā lauksaimnieku lobijam ir jāpanāk, lai agroķīmijas rūpniecība ražotu nekaitīgākas alternatīvas, lai viņi var turpināt ražot pārtiku, un es domāju, ka lobijam ir jāvelta tikpat daudz enerģijas kā līdz šim.

Runājot par pārtikas importu, Komisijai jāpievēršas ES lauksaimnieku un ražotāju patiesajām bažām, ka viņiem tiks aizliegts lietot noteiktas vielas, bet trešās valstis turpinās tās lietot. Mums ir vajadzīgs tam skaidrojums, lai lauksaimnieki būtu kopā ar mums.

 
  
MPphoto
 

  Ashley Mote (NI). - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret to vienkārši tāpēc, ka priekšlikumu patiesībā ir nolaupījusi Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja un komisāri. Vakar referenti lielījās par standartizāciju, un tomēr ir pieņemts, ka šī ir dažādības Savienība. Ja ir kāda joma, kur spriedums, izlēmība un dažādība ir nepieciešama, tā laikam ir šī.

Pēc būtības šis bija lauksaimniecības jautājums, bet lauksaimniecības komisārs no Dānijas nekur ne reizes nebija redzams, un tas ir kauns. Iemesls, protams, ir interešu konflikts, jo dāņi neapstrādā savu dzeramo ūdeni pēc tam, kad tas iznāk no zemes.

Lauksaimnieki manā pasaules daļā jūtas pilnībā nodoti un atklāti apvainoti par to, ka šeit izskan daži pieņēmumi, ka viņi nezinot, ko viņi darot, un ka viņiem tas esot jāpasaka. Būtībā jūs esat pievienojuši vēl vienu grupu tiem, kas AK atklāti nīst Eiropas Savienības iejaukšanos.

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, visas puses ir izteikušas pārspīlētas prasības un paudušas bailes par šo ziņojumu. Ir bijis grūti atšķirt patiesību no izdomas un izlemt, kā balsot.

Lai gan es atzīstu mīksto augļu ražošanas un kartupeļu ražošanas, un graudaugu audzētāju bažas Īrijā, kas ir runājuši ar mani par šo jautājumu, es atbalstīju kompromisu. Es jūtu, ka veiktie uzlabojumi bija mūsu atbalsta vērti, pat ja man vēl ir nedaudz bažas. Es balsojot atbalstīju, jo, manuprāt, sliktākais no visiem iznākumiem būtu nodot šo ziņojumu saskaņošanai. Piecu gadu izņēmuma laiks, kas atjaunojams, ja tas ir nepieciešams būtiskai augu aizsardzībai, ir svarīgs nekaitīguma tīkls, un tas arī mudina agroķīmijas rūpniecību veikt pētījumus un ražot alternatīvas.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka, apskatot Eiropas projektu, tā būtība ir dialektiska. Mēs runājam par demokrātiju, tomēr mēs ignorējam demokrātisko gribu, kas izteikta referendumos Francijā, Nīderlandē un Īrijā. Mēs apspriežam nodrošinātību ar pārtiku, tomēr balsojam par ziņojumu, kas potenciāli grauj pārtikas ražošanu Eiropas Savienībā. Mēs runājam par palīdzēšanu pilsoņiem un lauksaimniekiem trūcīgākās valstīs, tomēr šī balsojuma rezultātā būs aicinājums aizliegt importu no lauksaimniekiem, kas ir lietojuši pesticīdus, kas tagad ir aizliegti Eiropas Savienībā.

Man vienkārši ir lūgums maniem kolēģiem Parlamentā un Komisijai: lūdzu, domāsim turpmāk par mūsu tiesību aktu neplānotajām sekām. Es piekrītu D. Wallis par likumdošanas procesu un to, ka būtu bijis vajadzīgs trešais lasījums. Es piekrītu, ka tam steigā tika izskriets cauri, un es domāju, mēs visi piekrītam, ka ir bijis nepietiekams ietekmes novērtējums uz zinātniska pamata. Drošības pēc pārliecināsimies, lai tas nenotiek atkal.

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es mēģināju izjaukt kompromisu, balsojot pret tām ziņojuma daļām. Es paskaidrošu iemeslu, nolasot vēstuli, ko man sūtījis James Mowbray, kas ir lauksaimnieks Skegnesas tuvumā manā reģionā.

Viņš rakstīja: „Es personīgi esmu bijis iesaistīts graudaugu aizsardzības produktu izmantošanā vairāk nekā 40 gadus. Es vienmēr esmu izmantojis produktus, iejutīgi pieejot citām cilvēku būtnēm, kā arī neskartai dabai. Es neesmu radījis nekādu redzamu ļaunumu savai veselībai vai vides labsajūtai. Tāpēc esmu tik sarūgtināts, ka daudzu ražojumu, tostarp triazola fungicīdu, iespējamās izņemšanas pamatojums nav zinātniski argumentēts un padarīs manu saimniekošanu ne sevišķi dzīvotspējīgu, un samazinās pašu mājās ražotas pārtikas pieejamību.”

Es saņēmu šīs piezīmes no viņa un burtiski simtiem citu cilvēku, no Empire World Trade, kas atrodas Spaldingā Linkolnšīrā, John Manby no Parker Farms Leičesterā, John Clark, kas darbojas Notingamšīrā, Jonathan Reading un simtiem citu. Tieši tāpēc es balsoju pret kompromisu.

 
  
MPphoto
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, tagad, kad šī balsošana ir beigusies un ir doti argumenti, es gribētu atgriezties pie kaut kā, kas vijās cauri visām debatēm šeit un komitejā. Tā bija manāma neticība lauksaimniekiem un daudzu pieņēmums, ka lauksaimnieki kaut kādā veidā ir veselības un vides ienaidnieki. Manā pieredzē tas ir tiešs pretstats patiesībai. Lauksaimnieki Īrijā ir un ir bijuši tie, kas tūkstošiem gadu ir aizsargājuši un saglabājuši vidi, uzturot to dzīvu, tīru un ražīgu. Lauksaimnieki vienmēr ir arī bijuši mūsu veselības pamats. Viņi ražo to labo pārtiku, kas ir mūsu labās veselības pamats. Es rosinātu jūs atjaunot mūsu ticību mūsu lauksaimniekiem, kas dara visu, ko spēj, lai pabarotu mūs ļoti smagās situācijās, sliktos laika apstākļos, slimību un, protams, ES politikas apstākļos.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0468/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Mēs tikko nobalsojām par nolīgumu par civilās aviācijas drošību Lai gan lidošana ir viens no visdrošākajiem ceļošanas veidiem, nekad nevar būt pasākumi, kas ir par daudz droši

Ar šo diskusiju cieši saistīta arī cita veida drošība. Kopš briesmīgā teroristu uzbrukuma dvīņu torņiem, ir īstenoti neskaitāmi drošības pasākumi. Arī šajā ziņā nevar būt par daudz nodrošinājuma. Patiešām, tieši tad, kad mēs jūtamies pārāk droši, terorisms atkal uzbrūk.

Protams, ir jāatrod līdzsvars starp pilsoņu brīvībām un tiesībām un drošības pasākumiem; taču, tiklīdz nonākam līdz izvēlei, ir jānosaka prioritātes. Piemēram, ir bijusi pamatīgi liela opozīcija pasažieru sarakstu izsniegšanai, pamatojoties uz datu aizsardzību. Bet pavisam noteikti tādi drošības pasākumi ļaus veikt padziļinātu analīzi, kāda nav iespējama uz robežām.

Mēs dzīvojam jaunā laikmetā. Nevainīgi civiliedzīvotāji kļūst par īpaši izraudzītu mērķi, un noteiktu valstu civiliedzīvotāji tiek iepriekš atlasīti. Šādā vidē, protams, mēs nesagaidām, ka šīs valstis atturēsies un nedarīs visu iespējamo, lai aizsargātu savu pilsoņu intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Mans balsojums bija par šo ziņojumu, jo arī aviācijas rūpniecība Rumānijā gūs tiešu labumu. Sarunās panāktais nolīgums visnotaļ atspoguļo konvencionālu aviācijas drošības nolīguma struktūru; tas pamatojas uz savstarpēju uzticēšanos abu pušu sistēmām un uz regulatīvo atšķirību salīdzinājumu. Tas saistās ar pienākumiem un metodēm sadarbībai starp eksporta un importa iestādēm. Tomēr šī mērķa sasniegšanas līdzekļi, proti, abu pušu sadarbība un sertificēšanas rezultātu savstarpēja pieņemšana gaisa kuģu lidojumderīguma un apkopes jomā, ir noteikti nolīguma pielikumos atšķirībā no konvencionāliem nolīgumiem, kur šie pasākumi parasti tiek noteikti atsevišķos, nesaistošos nolīgumos civilās aviācijas iestāžu līmenī. Pielikumi kopumā atspoguļo Kopienas īstenošanas noteikumus attiecībā uz lidojumderīgumu (Komisijas Regula Nr. 1702/2003) un apkopi (Komisijas Regula Nr. 2042/2003), ko puses groza, pamatojoties uz Divpusējās uzraudzības padomes lēmumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) izcelsmes sākums un pamats ir gaisa transporta liberalizācija.

Šie nolīgumi, kas ir izveidoti ES līmenī (jeb, precīzāk, tos izveidoja Eiropas Kopiena — vienīgais subjekts, kas noteikts ar likumu — un tās vienotais Kopienas tirgus, kuru viņi gatavojas pilnībā liberalizēt) ir iecerēti, lai būtu pārāki par jebkādiem divpusējiem nolīgumiem, kas pastāv starp dažādām dalībvalstīm un ASV.

Tāpat kā citās rezolūcijās, kas iepriekš pieņemtas Eiropas Parlamentā, mēs gribētu izcelt, ka mēs esam acīmredzot pirmie, kas ir ieinteresēti „augsta līmeņa civilās aviācijas drošības” nodrošināšanā un pasākumos, „lai samazinātu ekonomisko slogus uz aviācijas industriju un operatoriem, ko rada pārmērīga regulatīva pārraudzība”. Tomēr mums jānosargā divi svarīgi aspekti: (1) šo procesu mērķis un pieņemtais pamats nedrīkst būt nosacījumu radīšana un veicināšana gaisa transporta liberalizēšanai ar standartu harmonizēšanas starpniecību; (2) šie procesi nedrīkst veicināt harmonizāciju, pazeminot drošības standartus un noteikumus, it sevišķi, kad drošība, slogu mazināšana un liberalizācija tiek sajauktas kopā, peļņa un koncentrēšana gūst pārsvaru.

Mēs domājam, ka gaisa transports ir jāaizstāv kā publisks pakalpojums, ko sniedz sabiedriski uzņēmumi katrā valsti, kas garantē pilsoņiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es piekrītu principā Paolo Costa ziņojumam par civilo aviāciju.

Eiropas Savienībai un ASV ir svarīgi vienoties par kopēju nostāju ar šī nolīguma palīdzību. Tomēr ir dzīvībai svarīgi, lai mēs šajās aizjūras partnerattiecībās būtu īsti partneri, nevis tikai uz papīra. Ir jāatrod kritēriji, kuri abām pusēm ir jāievēro.

Jebkura nosodījuma gadījumā vai nu no ES, vai ASV puses līgumā būs nepieciešamas anulējamas izmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. - (PL) Es balsoju „par” attiecībā uz ziņojumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu nolīguma noslēgšanu par sadarbību civilās aviācijas drošības reglamentācijā (A6-0468/2008). Es piekrītu referenta priekšlikumam par šī nolīguma noslēgšanu.

Es domāju, ka nolīguma mērķi, proti, preču un pakalpojumu tirdzniecības veicināšana, uz ko attiecas šis līgums, maksimāla novērtējumu, pārbaužu un kontroļu dublēšanas ierobežošana ar nozīmīgām regulatīvām atšķirībām un otras puses sertificēšanas sistēmas lietošana, lai pārbaudītu otras puses prasību ievērošanu, ir likumīgi mērķi.

Es ceru, ka paļaušanās uz savstarpēju uzticēšanos otras puses sistēmām būs labvēlīga šī nolīguma īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Kā Eiropas Parlamenta referents tiesību akta ziņojumam par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) pilnvarām, es atzinīgi vērtēju panākto nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par civilās aviācijas sertifikātu savstarpējās atzīšanas veicināšanu.

Šis nolīgums iezīmē svarīgu soli transatlantiskās sadarbības paplašināšanā, kas ir Eiropas tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas prioritārs mērķis. Tas veido veselīgus nosacījumus plaukstošai preču un pakalpojumu tirdzniecībai civilās aviācijas nozarē, kas neapšaubāmi dos labumu Eiropai. Nolīgums piedāvā lielākas garantijas attiecībā uz drošību un izstrādājumu, komponentu un lidaparātu labāku atbilstību paaugstinātajām vides aizsardzības prasībām. Ar šādiem nosacījumiem mēs varam cerēt, ka Eiropas vienotās gaisa telpas principi nākotnē tiks attiecināti uz transatlantisko sadarbību un ka sadarbība tiks paplašināta pētniecības jomā, kā arī jaunu tehnoloģiju ieviešanā šajā jomā, pamatojoties uz sadarbību starp SESAR un NextGen.

Es ticu, ka šis nolīgums turpmākajā perspektīvā veicinās savstarpēji labvēlīgas sadarbības ietvaru paplašināšanu starp EASA un FAA, kā rezultātā lidsabiedrības, aviācijas industrija un vēl svarīgāk — pasažieri gūs tiešu labumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Ārējās transporta politikas nākamā paplašināšana prasa labas attiecības starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Rezultātā viens no fundamentālajiem punktiem šajā sadarbības nolīgumā par civilās aviācijas drošības reglamentāciju ir savstarpēja uzticēšanās otras puses sistēmām un regulatīvo atšķirību salīdzinājums. Šī nolīguma mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu tirdzniecību aviācijas nozarē, cik iespējams ierobežojot novērtējumu, pārbaužu un kontroļu dublēšanos ar nozīmīgām regulatīvām atšķirībām abu pušu starpā. Tāpēc mēs ticam, ka tiek radīta pamatstruktūra, kas darbosies bez aizķeršanās ik dienas un kas ļaus atrisināt īstenošanas gaitā radušos tehniskos jautājumus ar nepārtrauktas sadarbības un konsultēšanās sistēmas palīdzību. Šis nolīgums ir vēl viena fundamentāla pakāpe Eiropas transporta politikas ārējā dimensijā, tāpēc es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es gribu paziņot, ka es balsoju par P. Costa kunga ziņojumu jautājumā par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbību civilās aviācijas drošības reglamentācijā, kā tas ir dots priekšlikumā Padomes lēmumam.

Es piekrītu referenta uzskatam, ka Parlamentam ir jāapliecina savs atbalsts nolīguma noslēgšanai, jo tas neapšaubāmi uzlabotu preču un pakalpojumu tirdzniecību starp pusēm attiecībā uz lidojumderīgumu un apkopes nozari, izvairoties no liekas dublēšanas novērtējumos un pārbaudēs par atbilstību drošības prasībām, kuras līdz šim ir bijis jāatkārto, pat ja tās ir ļoti līdzīgas viena otrai. Es tomēr uzskatu, ka nolīgums sākumā ir jāpiemēro provizoriski, lai mēs varētu identificēt visas praktiskās un īstenošanas grūtības un tās novērst pirms galīgās pieņemšanas.

 
  
  

- Ziņojums: Diana Wallis (A6-0511/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Es balsoju par šo ziņojumu labāka tiesiska regulējuma dēļ uzņēmējsabiedrībām Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Es balsojumā atbalstīju ziņojumu par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, jo šīs juridiskās darbības rada uzņēmējsabiedrību juridiskā statusa fundamentālas izmaiņas. Eiropas Savienībai arī jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu vienotu, harmonizētu, bet efektīvu regulējumu.

Es atbalstīju to arī tāpēc, ka es esmu jurists, un es turpināšu atbalstīt katru Eiropas Parlamentā centienu harmonizēt un kodificēt Eiropas līmenī fiskālos, ekonomiskos, civiltiesību un krimināltiesību noteikumus.

 
  
  

- Ziņojums: Costas Botopoulos (A6-0508/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Mans balsojums bija par šo ziņojumu, jo Pirmās instances tiesas reglamentā nav nekas paredzēts attiecībā uz valodas lietojumu, kas jāpiemēro, iesniedzot apelācijas (pret Civildienesta tiesas lēmumiem). Patiesībā nav nekāda ekvivalenta Tiesas Reglamenta 110. pantam.

 
  
  

- Ziņojums: Bastiaan Belder (A6-0489/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. - (PL) Priekšsēdētājas kundze, pēc pēdējā bruņotā konflikta Balkānos Eiropas valstis sniedza ļoti atšķirīgas deklarācijas par šo tematu. Tomēr ar savu aktīvo iesaistīšanos tajā situācijā ES apliecināja, ka Balkāni ir mums svarīgs reģions un Eiropas neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc mums ir pienākums atbalstīt šīs valstis to centienos panākt stabilitāti un pilnīgu demokrātiju. Es atbalstīju B. Belder ziņojumu, jo tas uzsver nepieciešamību palīdzēt Balkānu valstīm, izturoties pret tām kā individuāliem, neatkarīgiem partneriem.

Turklāt ir labi, ka ziņojums uzsver nepieciešamību veidot kopēju enerģijas politiku. Avotu diversifikācija ir steidzami vajadzīga, un tā dotu labumu ne tikai ES, bet visai Eiropai.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − B. Belder kunga ziņojums aplūko pašreizējo situāciju Eiropas Savienības tirdzniecības un ekonomiskajās attiecībās ar šo reģionu, kas kļūst arvien stabilāks un kur daudzas valstis ir ES dalībvalstu kandidātes. ES kā reģiona galvenās partneres loma tirdzniecības un ekonomisko attiecību uzturēšanā, iestājoties par stabilu un ilgstošu mieru reģionā, ir ļoti svarīga.

ES kā ekonomiska partnera, bet arī kā stipras pilsoniskas sabiedrības, valdības un dinamisku institūciju parauga spēks ir jāizmanto, lai virzītu uz priekšu reģiona attīstību. Trīskārša un diferencēta pieeja, ņemot vērā relatīvās atšķirības starp reģiona valstīm, kā arī asociācijas nolīgumus un turpmāko atbalstu, piedāvā skaidru veidu, kā risināt atpalicības jautājumus un nostiprināt intensīvu reģionālu un starptautisku ekonomisko sadarbību.

Es atbalstu B. Belder kunga ziņojumu kā līdzekli ilgstoša miera cementēšanai un mūsu visu kopējo ideālu stiprināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. - (FR) Es zinu, ka B. Belder ziņojums skar tikai ekonomiskās un komerciālās attiecības ar Rietumbalkāniem, un es zinu par acīmredzamo vajadzību Eiropas Savienībai palīdzēt viņiem ekonomikas, likumdošanas, politikas un sociālās jomas rekonstrukcijā.

Es tomēr esmu pārsteigts, ka, neskatoties uz paziņojumu, ka tāpat kā pievienošanās procesiem šai palīdzībai ir jābūt diferencētai un jāpielāgo katrai valstij, ziņojums patiesībā neņem vērā katras valsts īpašo situāciju. Serbija, piemēram, nav pat pieminēta.

Turklāt šis Parlaments, kas vienmēr steidz nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē vai pieprasīt „cilvēku tiesību” klauzulas starptautiskos sadarbības nolīgumos, ir sasniedzis savu meistarības līmeni, nobalsojot ziņojumu par Balkāniem, ne ar vārdu nepieminot dramatisko un nepieļaujamo serbu iedzīvotāju stāvokli Kosovā, kuri ir kļuvuši par izstumtajiem savā vēsturiskajā tēvu zemē. Vienlaicīgi tas apsveic sevi par simtiem miljoniem eiro, kas ir piešķirti iestādēm, kuras provocē, organizē vai pieļauj šo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Vural Öger (PSE), rakstiski. (DE) Ekonomisko attiecību nostiprināšana ar Rietumbalkāniem ir ārkārtīgi svarīga gan ES, gan Rietumbalkāniem. Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments intensīvi strādā pie šī jautājuma un ka mēs šodien pieņēmām B. Belder ziņojumu. Ņemot vērā to, ka Rietumbalkānu valstu nākotne ir saistīta ar ES, viņu ekonomiskā un politiskā tuvināšanās ES ir ļoti svarīga. Lai piesaistītu šīs valstis ES uz ilgu laiku, to tirgus ekonomikas un reģionālās sadarbības attīstība ir jāveicina.

Tieši tāpēc konstruktīvi un pozitīvi signāli no Eiropas Parlamenta arī ir svarīgi. ES interesēs ir panākt politiskas stabilitātes, tiesiskas drošības un tādējādi labu pamatnosacījumu radīšanu šajās valstīs ārzemju investīcijām. B. Belder ziņojums uzsver to, ka ekonomisko attiecību līmenis ir atkarīgs no progresa katrā atsevišķā valstī. Turklāt tam ir jākļūst par ES mērķi dažādot Rietumbalkānu valstu tautsaimniecību. Visi šie svarīgie aspekti ir atspoguļoti ziņojumā. Es esmu pārliecināts, ka ekonomisko attiecību pozitīva attīstība starp ES un Rietumbalkāniem dos labumu visām Eiropas kontinenta valstīm, un es ar cerībām gaidu mūsu priekšlikumu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par B. Belder ziņojumu par tirdzniecības un ekonomiskām attiecībām ar Rietumbalkāniem.

Es piekrītu maniem kolēģiem deputātiem, uzskatot, ka Eiropas Savienībai ir būtiska nozīme Rietumbalkānu reģiona valstu ekonomiskās un politiskās atdzimšanas procesā, turot prātā viņu dalību Eiropas Savienībā, pirmkārt, no politiskās situācijas stabilizācijas viedokļa un, otrkārt, no ekonomikas un tirdzniecības viedokļa.

Tomēr es gribētu uzsvērt, ka Savienībai ir jāveic padziļināta situācijas analīze attiecībā uz cilvēktiesību un demokrātisku principu ievērošanu katrā valstī. Es īpaši norādu uz Horvātiju un daudzajiem Itālijas emigrantiem, kas vēl joprojām tiek klaji diskriminēti šajā valstī, lai gan Horvātija ir oficiāli pieteikusies uzņemšanai ES. Šis aspekts, manuprāt, ir pretrunā ar stāvokli Serbijā, valstī, kurai ir piešķirts tikai iespējamas kandidātvalsts statuss un pret kuru Savienībai būtu jābūt atvērtākai nekā līdz šim.

 
  
MPphoto
 
 

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Es balsoju par šo ziņojumu par tirdzniecības un ekonomiskām attiecībām ar Rietumbalkāniem (A6-0489/2008), jo priekšlikums par Eiropas Parlamenta rezolūciju ietver arī Ārlietu komitejas atzinumu, kā arī Reģionālās attīstības komitejas (kurā es esmu loceklis) atzinumu.

Ekonomiska izaugsme un attīstība Rietumbalkānu reģionā nodrošinās nosacījumus konstruktīvai partnerībai ar ES austrumu dalībvalstīm, kurās ietilpst arī Rumānija.

Vienlaicīgi Rietumbalkānu valstu ekonomikas un tirdzniecības politikas sasaiste ar Eiropas Savienības politiku atbalstīs stabilizāciju un asociācijas nolīgumus, kas parakstīti starp ES un šīm valstīm.

Es balsojot atbalstīju šo ziņojumu, jo ekonomiska stabilitāte var arī vest pie politiskas stabilitātes šajā reģionā, kas gadiem ilgi ir bijis sevišķi nemierīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. - (PL) ES ir jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, lai motivētu Rietumbalkānu reģionu un pārliecinātu to veikt būtiskas reformas. Reģionālas ekonomiskas sadarbības paplašināšana šķiet īpaši nozīmīga šajā kontekstā, kā arī šī reģiona valstu izredzes kļūt par dalībvalstīm. Paplašināti un stabili ekonomiski kontakti starp atsevišķām valstīm vedīs pie īpašas ekonomiskas integrācijas, kas noteikti palīdzēs mazināt konflikta draudus nākotnē. Reālistiska dalības perspektīva arī var to novērst. Balkāni jau ir panākuši lielu progresu tuvināšanās ceļā ar ES, bet pievienošanās izredzes pavisam noteikti iedvesmos valstis turpināt savus centienus integrēties Kopienā.

Es gribētu tomēr uzsvērt, ka līdzās ekonomiska atbalsta instrumentiem tādas iniciatīvas, kuru mērķis ir integrēt Balkānu sabiedrību ar ES, ir tikpat nozīmīgas. Tāpēc pārmaiņu ieviešana, kurām ir jābūt tik tālejošām, cik iespējams, un kas atvieglotu cilvēku kustību, ir ļoti svarīga, tāpat arī vispusīgs atbalsts reģiona jaunatnei. Vienīgi tad, ja cilvēki Balkānos jutīs, ka viņiem ir vienādas tiesības ar pārējiem Eiropas pilsoņiem, mēs varēsim teikt, ka esam guvuši panākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Es pilnīgi piekrītu B. Belder kungam un viņa ieteikumiem par to, kā uzlabot tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar Rietumbalkāniem. ES ir jāuzņemas vadoša loma šī reģiona atlabšanā. Stabilizācijas un asociācijas nolīgumi, tirdzniecības atvieglojumi un tehnisks un finansiāls atbalsts ir tie trīs pīlāri, uz kuru pamata ES cer nest stabilitāti šim reģionam. Ir taisnība, ka attīstība un acquis communautaire pieņemšana na vienādā līmenīv visās šī reģiona valstīs, un tāpēc, atsakoties no vienotas stratēģijas, ir nepieciešams izvēlēties īpašas pieejas, kam ir jāpiemērojas konkrētajām vajadzībām. Albānija nav Melnkalne, un Bosnija-Hercegovina nav Kosova.

Progresam pievienošanās sarunās (vai to uzsākšanā potenciālo kandidātvalstu gadījumā) ar Rietumbalkānu valstīm acīmredzot ir jābūt atkarīgam no pilnīgas atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem un demokrātijas un cilvēktiesību principu beznosacījumu ievērošanas. Tomēr ir jābūt skaidram, ka visām šīm valstīm ir nākotne Eiropas Savienībā un ka to dalība ES nodrošinās to, ka šausmīgie konflikti, kas ir raksturojuši šo reģionu gadsimtiem ilgi, tagad ir pagātne.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Eiropas Savienība ir pildījusi ārkārtīgi svarīgu lomu bijušās Dienvidslāvijas valstu ekonomiskās un politiskās atjaunošanas procesā. Tomēr tā ir uzņēmusies milzīgu atbildību attiecībā uz visiem Rietumbalkāniem. Šajā sakarā ES priekšā pašlaik stāv smagais visa reģiona pārbūves uzdevums.

ES ir kļuvusi par visu Rietumbalkānu valstu galveno tirdzniecības partneri. Šīs sadarbības trīs vissvarīgākie pīlāri ir šādi: stabilizācijas nolīgumi, tirdzniecības atvieglojumi un tehnisks un finansiāls atbalsts. Stabilizācijas process galvenokārt ir jāvirza dzīves standarta paaugstināšanas un ekonomiskās attīstības nepārtrauktas nodrošināšanas virzienā Balkānu valstīs. Tomēr, uzsākot savas darbības, ES ir jāpatur prātā dažu valstu kā ES dalībvalstu statuss un citu — kā potenciālu kandidātvalstu statuss.

Ir grūti nepiekrist referentam, ka pamatnosacījums minēto valstu attīstībai ir iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (Horvātija, Albānija un bijusī Dienvidslāvija jau ir locekles). Lai notiktu pilnīga integrācija ar pasaules tirdzniecības sistēmu, ir būtiski, lai Bosnija un Hercegovina, Serbija un Melnkalne arī iestājas PTO.

Novērtējot jau panākto progresu attiecībā uz reģiona modernizēšanu, Rietumbalkānu pilna integrācija ES ekonomiskajā sistēmā ir jāturpina.

 
  
  

- Ziņojums: Mairead McGuinness (A6-0505/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Ziņojums par kopējo lauksaimniecības politiku un vispārējo nodrošinātību ar pārtiku apspriež tādus svarīgus jautājumus kā pārtikas cenu pieauguma sekas nabadzīgās un bagātās valstīs un cik svarīga ir pārtikas pieejamības nodrošināšana katram.

Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, nolēmām balsot pret ziņojumu, jo tajā ir problemātiski formulējumi lauksaimniecības politikas sakarā. Cita starpā mēs vēlētos redzēt ES lauksaimniecības politikas budžeta piešķīruma proporcionālu samazinājumu, savstarpējās atbilstības saglabāšanu un attīstību un sistēmas pielāgošanu tirgum. Ziņojums neatbilst šiem uzskatiem, un tāpēc mēs balsojam pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (UEN), rakstiski Ilgtspējīga pārtikas piegādes nodrošināšana ir viena no lielākajām problēmām, kas mūs sagaida. Šī problēma turpinās augt līdz ar pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu. Pašreizējais iedzīvotāju pieauguma temps ir vairāk nekā 70 miljoni gadā. Tas nozīmē pārtikas nodrošināšanu vēl 70 miljoniem cilvēku katru gadu. Kā mēs tiksim ar to galā, ja jau tagad vairāk nekā 850 miljoni cilvēku pasaulē saņem nepietiekamu uzturu?

Kaut arī ilgtspējīga pārtikas apgādes nodrošināšana ir viena no mūsu lielākajām problēmām, ES, kas ir nesusi mieru, stabilitāti un uzplaukumu reģionam, ir viens no lielākajiem panākumiem jaunākā laika vēsturē. ES ir vislielākais OAP devējs un ir starptautiskas sadarbības paraugs, un var šajā pieredzē dalīties, ļaujot to lietderīgi izmantot visā pasaulē.

ES nevar atļauties iet pa šaura mēroga politisko kursu. Tā kā starptautiskie likteņi ir savstarpēji saistīti, arvien vairāk ir pārklāšanās starp politikas jomām. Šis ziņojums to apliecina un atzīst, ka ES augstie standarti un bagātīgā lauksaimniecības pieredze var būt vērtīgāka, risinot vispārēju nodrošinātību ar pārtiku, tostarp piešķirot finansējumu mēslojumam un augstas ražības sēklām, kā arī apmācības un atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Niels Busk un Anne E. Jensen (ALDE), rakstiski. (DA) Anne E. Jensen un Niels Busk ir balsojuši par M. McGuinness pašiniciatīvas ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku un vispārējo nodrošinātību ar pārtiku, jo ziņojuma lielākā daļa ir teicama un balsot var tikai vai nu par, vai pret. Tomēr mēs nevaram atbalstīt 63. un 64. punktu, kas rada šaubas par brīvu tirdzniecību ar lauksaimniecības izstrādājumiem. Mēs stingri atbalstām brīvu tirdzniecību un ticam, ka ir pilnīgi pareizi strādāt, lai panāktu situāciju, kurā tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem pamatojas uz brīvā tirgus principiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Poul Nyrup Rasmussen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (PSE), rakstiski. (DA) Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas locekļi no Dānijas balsoja pret patstāvīgo ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku un vispārējo nodrošinātību ar pārtiku, jo ziņojums ir vērsts pret lauksaimniecības politikas liberalizāciju un tajā kritizēti ES noteikumi par pesticīdu izmantošanas ierobežojumiem. Mēs uzskatām, ka pārtikas nodrošinājumam pasaulē ir jābūt līdzsvarotam, taču to nevarēs panākt, uzturot vai paplašinot atbalstu ES lauksaimniecībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Pārtikas problēma pasaulē drīzāk pastiprinās, nevis mazinās un ietekmē visus sabiedrības līmeņus ne tikai mazāk attīstītajās, bet arī attīstītākajās valstīs.

Šīs situācijas galvenais iemesls ir tas, ka lauksaimniecības produkcijas un pārtikas ražošanas galvenais kritērijs ir peļņa, nevis pārtikas vajadzību apmierināšana pasaulē.

Pārtikas produktu tirdzniecība starptautiskajās biržās ir izraisījusi cenu pakāpenisku palielināšanos un tādējādi arī peļņas pakāpenisku palielināšanos starptautiskiem pārtikas uzņēmumiem, manāmu saražotās produkcijas samazinājumu lauku teritorijās un pasaules pārtikas rezervju sarukumu, kā arī tādu cilvēku skaita pieaugumu, kas cieš no nepietiekama uztura.

Lai risinātu šo nepieņemamo situāciju, kurā viens miljards cilvēku ir nolemti nepietiekamam uzturam un badam, ziņojumā sniegti tikai vēlmju saraksti, kas tiek savstarpēji izslēgti, uzstājīgi pakļaujoties vienai un tai pašai politikai: atbalsts kopējai lauksaimniecības politikai un tās pārskati un „veselības pārbaude”, sarunu pabeigšana ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju, atbalsta nodalīšana no ražošanas un biodegvielas ražošanas turpināšana, aizbildinoties ar vides aizsardzību, un tādas zemes izmantošana, ko varētu izmantot pārtikas ražošanai.

Ziņojumā tik tikko ir pieminēti pārtikas apgādes suverenitātes un nodrošinātības principi, kā arī tiesības uz pašpietiekamu nodrošinātību ar pārtiku.

EP deputāti no Grieķijas Komunistiskās partijas balsoja pret šo ziņojumu, jo, par spīti tā konstatējumiem un „vēlmēm”, ziņojumā ir pausts atbalsts politikai, kas vērsta pret vienkāršiem cilvēkiem un atbalsta monopolus, pakļaujot arvien vairāk cilvēku nepietiekamam uzturam un badam.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. (SV) Ir svarīgi, lai mēs apkarotu un mazinātu badu. Tāpēc es atbalstu McGuinness kundzes patstāvīgo ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku un vispārējo nodrošinātību ar pārtiku.

Tomēr es nolēmu atturēties no balsošanas, jo šī ziņojuma atsevišķās vietās izteikti atbalstīts protekcionisms. Mūsu iekšzemes lauksaimniecības subsidēšana un regulēšana neveicina mērķi veidot atvērtu, zaļu, drošu un uzņēmīgāku ES. Brīvāks pasaules lauksaimniecības produktu tirgus ļautu cilvēkiem nabadzīgajās valstīs vieglāk attīstīt savu lauksaimniecību. Pašlaik to īpaši labi varam redzēt lielā daļā Āfrikas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs piekrītam vairākiem šajā ziņojumā uzsvērtajiem aspektiem, proti:

- faktam, ka politisko izmaiņu dēļ ES ražotāji ir zaudējuši potenciālas tirgus iespējas un tas ir izraisījis lielāku paļāvību uz pārtiku, kas ievesta no valstīm ārpus Eiropas Savienības un ražota pēc ļoti atšķirīgiem ražošanas standartiem, tādējādi nostādot ES produkciju neizdevīgā stāvoklī;

- bažām par to, ka lauksaimniecības izejvielu cenu krasais pieaugums varētu samazināt to izmantošanu un, iespējams, samazināt produkcijas daudzumu, kas tikai padziļinātu pārtikas krīzi Eiropā un pasaulē;

- vajadzībai izstrādāt politikas instrumentus, kuru mērķis būtu nepieļaut šādas milzīgas un postošas cenu svārstības;

- bažām par pieaugošo tirgus koncentrāciju pārtikas mazumtirdzniecības nozarē, kas ir izraisījusi monopolu veidošanos un vajadzību pēc alternatīviem risinājumiem mazo ražotāju atbalstam sarunās ar mazumtirgotājiem.

Tomēr ziņojumā ir arī tādi aspekti, kuriem mēs nevaram piekrist:

- pastiprinātai kopējās lauksaimniecības politikas orientēšanai uz tirgu un pārtikas apgādes suverenitātes nepietiekama novērtēšana, liekot uzsvaru vienīgi uz nodrošināšanu ar pārtiku un aizmirstot, ka to ir grūti izdarīt bez pārtikas apgādes suverenitātes.

Tāpēc mēs atturējāmies no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. (PT) McGuinness kundzes ziņojumā risināts jautājums, ko es uzskatu par stratēģiski svarīgu: nodrošinājums ar pārtiku un spēcīgas un konkurētspējīgas Eiropas lauksaimniecības nozīme globalizētā pasaulē.

Pēc nesenās pārtikas cenu krīzes nodrošinājumam ar pārtiku vajadzētu būt ES prioritātei. Lai arī nākamā pārtikas nepietiekamības krīze tuvākajā laikā nav paredzēta, iespējams, tāda atgadīsies nākotnē, ņemot vērā klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu un nepārtraukti augošo pieprasījumu.

Paturot prātā, ka jaunattīstības valstis varbūt nespēs saražot pārtiku pietiekamā daudzumā, lai apgādātu iedzīvotājus, kuru skaits aizvien pieaug, rūpnieciski attīstītajām valstīm arī turpmāk būs jāpilda svarīgais uzdevums ražot un eksportēt pārtiku.

Tāpēc kopējai lauksaimniecības politikai atkal ir jākļūst par Eiropas prioritāti un jābūt Eiropas nodrošinājuma ar pārtiku politikas pamatā, ņemot vērā, ka finanšu un ekonomikas krīzes laikā tas ir vēl svarīgāk nekā jebkad agrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Jeanine Hennis-Plasschaert, Jules Maaten, Toine Manders un Jan Mulder (ALDE), rakstiski. (NL) Nīderlandes Tautas partijas par brīvību un demokrātiju (VVD) delegācija balsoja par McGuinness kundzes ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku un vispārējo nodrošinātību ar pārtiku, lai arī tā neatbalsta dažus šī ziņojuma punktus. VVD delegācija vēlētos, lai ziņojumā ir skaidri noteikts, ka tirdzniecības ierobežojumi jaunattīstības valstīs ir pakāpeniski savstarpēji jāatceļ. Turklāt delegācija vēlētos, lai ziņojumā tiek atbalstīta noteikta un ātrāka procedūra cisģenētisku produktu apstiprināšanai. Tie vēl joprojām ir pakļauti tādai pašai procedūrai kā parasti biotehnoloģiskie produkti, lai gan tie izmanto ģenētiskos materiālus no tām pašām sugām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − McGuinness kundzes ziņojums ir par globāli ārkārtīgi svarīgu jautājumu. Divu gadu laikā pārtikas cenas pasaulē ir palielinājušās par vairāk nekā 80 %, bet labības krājumi ir samazinājušies līdz bīstami zemam līmenim. Spiediens uz pasaules pārtikas krājumiem tiek izdarīts arī no salīdzinoši jauniem avotiem, tādiem kā virzība uz pieaugošu biodegvielas izmantošanu. Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma vispārīgās nostādnes un tāpēc arī balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. (FI) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par McGuinness kundzes ziņojuma pieņemšanu, taču es vēlos īpaši pievērst uzmanību turpmāk tekstā minētajiem jautājumiem.

Pirmo reizi kopš septiņdesmitajiem gadiem mēs saskaramies ar dziļu globālo pārtikas krīzi. Šī krīze faktiski sākās pirms pašreizējās globālās ekonomiskās krīzes — laikā, kad kukurūzas un kviešu cenas pasaulē strauji pieauga ļoti īsā laikā. Pārtikas krīze var tikt saukta par ekonomisko krīzi, taču tā diemžēl nav beigusies. Ir briesmīgi iedomāties, ka pat pirms pašreizējās pārtikas krīzes radītājām problēmām aptuveni miljards cilvēku visā pasaulē cieta no pastāvīga bada un nepietiekama uztura.

Nodrošinātībai ar pārtiku — piekļuvei pietiekamiem, drošiem un uzturvielām bagātiem pārtikas krājumiem — ir jākļūst par galveno politisko prioritāti gan Eiropas Savienībā, gan citviet. Mēs nevaram pieļaut, ka laikā, kad pasaulē palielinās bads un pārtikas cenas, mēs krasi un visdīvaināko iemeslu dēļ izbeidzam lauksaimniecību Eiropā. Somijā, tāpat kā citās dalībvalstīs, cilvēkiem ir jābūt tiesībām iesaistīties peļņu nesošā lauksaimniecībā gan tagad, gan nākotnē.

Pārtikas rūpniecībai ir milzīga ietekme uz nodarbinātību, jo tā nodrošina darbavietas vairāk nekā četriem miljoniem cilvēku Eiropā. Tiek lēsts, ka visā pārtikas aprites ķēdē Somijā ir nodarbināti apmēram 300 000 cilvēki, kas ir aptuveni 13 % no visiem strādājošajiem. Šajos pārtikas un ekonomiskās krīzes apstākļos neapšaubāmi ir jāaizsargā šo cilvēku darbavietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Ir interesanti atzīmēt, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja izvēlējās savā ziņojumā neiekļaut galveno Attīstības komitejas ierosināto jautājumu, kas ir: „Eiropas Parlaments aicina Padomi un Komisiju ciešā sadarbībā ar ĀKK valstīm galveno uzmanību veltīt jautājumam par to, kā ES eksporta subsīdijas ES lauksaimniecības produktiem ietekmē ĀKK valstis, un rast konkrētus un ilgtspējīgus risinājumus, lai novērstu dempingu, ievērojot saistības šajā jomā”.

Tomēr šajā ziņojumā ir teikts, ka ES ir risinājusi jautājumus par iespējamiem tirdzniecību kropļojošiem elementiem ES lauksaimniecības politikā, kas var nelabvēlīgi ietekmēt lauksaimniekus jaunattīstības valstīs. Tomēr ziņojumā ir paustas bažas par to, ka valstīs ārpus ES pārtika tiek ražota pēc ļoti atšķirīgiem ražošanas standartiem, tādējādi radot nevienlīdzīgus konkurences nosacījumus ES lauksaimniecības produkcijai.

Šie divi ziņojumā iekļautie apgalvojumi ir, saudzīgi izsakoties, pretrunīgi, un ne tas, kam varētu piekrist visi politiskie spēki Eiropas Savienībā. Ja tas tā būtu, vai Attīstības komitejas priekšlikums arī nevarētu būt iekļauts ziņojumā?

Ziņojumā ir arī pausta nostāja pret atbalsta maksājumu lauksaimniecībā samazinājumiem un pret jebkādām reformām kopējā lauksaimniecības politikā. Turklāt tiek ierosināts izstrādāt iedzīvotāju informēšanas politiku attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, ko es uzskatu par politisku propagandu sistēmai, kas ir ļoti pretrunīga, īpaši manā valstī.

Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Nesenais pārtikas cenu ārkārtējais kāpums pamatoti izraisīja diskusijas par lauksaimniecības politiku, nodrošinājumu ar pārtiku un attīstību. Diemžēl bieži šādās debatēs netiek ietverts jautājums par starptautisko tirdzniecību, tādējādi tiek meklēti risinājumi, kuros netiek ņemta vērā pozitīvā ietekme, kas var būt palielinātajam patēriņam pasaulē.

Lai arī sākotnēji pārtikas cenu inflācija izraisa bada risku valstīm un iedzīvotāju grupām, kam nav pieejami resursi, un palielinās pieprasījums pēc humanitārās palīdzības, pēc tam tā veicina pārtikas ražotspējas un tirdzniecības pieaugumu pasaulē. Tā ir iespēja, kas pilnībā jāizmanto tiem pasaules iedzīvotājiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.

Attiecībā uz Eiropu un kopējo lauksaimniecības politiku, mūsu pielāgošanās šiem jaunajiem globālajiem apstākļiem — ar iespējami zemāku izaugsmi nekā paredzēts — nedrīkst izraisīt nedz protekcionismu un jaunus ierobežojumus tirdzniecībai, nedz tirgus kropļojumus. Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības ienesīgumam vidējā termiņā un ilgtermiņā vajadzētu būt kritērijiem, kas izmantojami kopējā lauksaimniecības politikā un tās reformā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE), rakstiski. (CS) Šis ziņojums vairāk izskatās pēc pašreizējās kopējās lauksaimniecības politikas aizstāvības, nevis pēc vispusīga pārskata par nodrošinājumu ar pārtiku izsalkušajā pasaulē. Neraugoties uz to, es šo ziņojumu atbalstīju, jo tajā ir pievērsta uzmanība svarīgajam jautājumam par kredītu garantēšanu lauksaimniekiem jaunattīstības valstīs, lai viņi varētu modernizēt lauksaimniecisko ražošanu, palielināt saražotās pārtikas daudzumu un uzlabot tās kvalitāti. Man žēl, ka ziņojumā ir maz uzmanības pievērsts riskam, ka pasaules nabadzīgākajās valstīs tiek izpirkta zeme, lai audzētu un eksportētu uz pārējām pasaules valstīm pēc iespējas lētāku pārtiku uz ekonomiskās attīstības un vietējo iedzīvotāju vajadzību rēķina valstīs, kas cieš no pastāvīga pārtikas trūkuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par McGuinness kundzes ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku un vispārējo nodrošinātību ar pārtiku.

Es piekrītu manas kolēģes bažām un pievēršu uzmanību vajadzībai — un tā ir daudz steidzamāka kā jebkad agrāk — pēc piemērotiem pasākumiem, kas būtu jāveic, lai garantētu visiem iedzīvotājiem piekļuvi veselīgai, uzturvielām bagātai pārtikai neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo Eiropas Savienībā vai kādā citā pasaules valstī. Es vēlos uzsvērt, ka mūsu pūliņi ir jāaplūko vidējā un ilgtermiņā, nevis tikai īstermiņā.

Nepietiks tikai ar ievērojama finansējuma piešķiršanu nabadzīgajām un jaunattīstības valstīm, ja rūpnieciski attīstītās valstis nopietni neiesaistīsies nesen novēroto pārtikas izejvielu cenu spekulāciju novēršanā un nenoslēgs starptautiskus nolīgumus, ņemot vērā stipri atšķirīgās situācijas dažādās Pasaules Tirdzniecības organizācijas valstīs. Pretējā gadījumā sarunas, kas jau ir kļuvušas vājākas, arī turpmāk diez vai vainagosies panākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − KLP un pasaules nodrošinājums ar pārtiku ir svarīgi jautājumi. Mums ir jānodrošina, ka mēs ES pildām savus uzdevumus, lai izsalkušie visā pasaulē tiktu pabaroti. Apkaunojoši ir tas, ka mūsu politiskās koordinācijas trūkuma dēļ cilvēki pasaulē mirst no bada.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Kopējās lauksaimniecības politikas mērķis ir ne tikai palielināt lauksaimniecības produktivitāti un nodrošināt lauksaimnieciskās ražošanas racionālu attīstību, optimāli izmantojot ražošanas faktorus, īpaši darbaspēku, bet arī nodrošināt piemērotu dzīves līmeni lauku teritorijās dzīvojošajiem, garantēt pārtikas piegāžu drošību un samērīgas cenas piegādēm patērētājiem.

Nodrošinātība ar pietiekamiem, drošiem un uzturvielām bagātiem pārtikas krājumiem pašlaik ir galvenā politiskā prioritāte gan ES, gan globālā līmenī.

Ir satraucoši tas, ka pārtikas cenas ir augstākas nekā iepriekšējos gados un pārtikas krājumi pasaulē ir samazinājušies līdz kritiski zemam līmenim. Pastāv risks, ka pasaules finanšu krīze varētu pamudināt attīstītās valstis nepildīt savas saistības attiecībā uz palīdzības sniegšanu jaunattīstības valstīm.

Lai aizsargātu pārtikas ražošanu pasaulē un palīdzētu cilvēkiem, kuri visvairāk cieš no nepietiekama uztura, ir vajadzīga vidēja un ilgtermiņa rīcība.

Pašlaik lielākā problēma ir izstrādāt tādu lauksaimniecības un pārtikas politiku, kas atbilstu aizvien pieaugošā iedzīvotāju skaita vajadzībām. Tiek lēsts, ka cilvēku skaits līdz 2050. gadam palielināsies par 40 %, kamēr pieprasījums pēc pārtikas dubultosies.

Galvenais politiskais jautājums ir tādas politikas izstrāde, kas nodrošinās lauksaimniekiem pienācīgus ienākumus no pārtikas, ko tie saražo. Tas ir ārkārtīgi svarīgi pārtikas ražošanas nodrošināšanai. Ja tirgus nav spējīgs to nodrošināt, tas būtu jādara, izmantojot attiecīgu politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Glenis Willmott (PSE), rakstiski. − Darba partija balsos par ziņojumu par KLP un vispārējo nodrošinātību ar pārtiku, neraugoties uz stingrajiem iebildumiem, kas mums ir pret KLP nostāju.

Mēs nepiekrītam nedz KLP piešķirtajai svarīgajai nozīmei nodrošinātības ar pārtiku garantēšanā, nedz arī KLP reformas kritikai, kas pauž bažas par to, ka uzsvara pārlikšana no ražošanas kvantitātes uz kvalitāti mazina mūsu nodrošinātību ar pārtiku. Mūsu nostāja ir tāda, ka vajag modernizēt lauksaimniecības politiku un ka mēs nedrīkstam atgriezties pie politikas, kuras pamatā ir ražošana, kas veicināja masveida pārprodukciju un tirgus izkropļojumus, mazinot citu valstu spēju ražot un pārdot lauksaimniecības preces.

Mēs tomēr uzskatām, ka ziņojumā ir iztirzāti daudzi ļoti svarīgi punkti attiecībā uz jautājumu par vispārējo nodrošinājumu ar pārtiku — tādi kā nodrošinājuma ar pārtiku atzīšana par galveno ES politisko prioritāti, aicinājums vairāk sadarboties globālā līmenī, vairāk investēt jaunattīstības valstīs, lai stiprinātu to ražotspēju, un mudinājums izvirzīt lauksaimniecību kā ES attīstības programmas galveno jautājumu. Visi šie punkti ir vienlīdz svarīgi un liek mums aplūkot situāciju plašāk, izmantojot šo jautājumu kā pamatojumu interventākai un uz protekcionismu vairāk vērstai KLP, un atbalstīt šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Genowefa Grabowska (A6-0475/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Zviedru sociāldemokrāti balsoja par Grabowska kundzes ziņojumu par pilsoniska dialoga izveides perspektīvām saskaņā ar Lisabonas līgumu. Stiprināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību ir svarīgi tādas ES veidošanā, kas uzklausa un pārstāv tās iedzīvotāju viedokļus. Mēs arī piekrītam ziņojumā minētajām prasībām par to, ka Padomei ir jābūt atvērtākai, lai pilsoniskā sabiedrība varētu saturīgi piedalīties dialogā.

Mēs tomēr vēlamies paskaidrot, ka uzskatām, ka ir nepareizi piešķirt baznīcām un reliģiskām kopienām īpašu statusu salīdzinājumā ar citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Baznīcām un reliģiskajām kopienām vajadzētu piedalīties dialogā ar ES iestādēm tādā pašā veidā, kā to dara pārējās organizācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Priekšsēdētājas kundze, ir atbalstāma ikviena iniciatīva, kas tuvina iedzīvotājus iestādēm, kuras darbojas to vārdā. Tomēr ir jārīkojas uzmanīgi, lai nepieļautu, ka ierosinātā iniciatīva pēc tās pašas impulsa pārtop par vēl vienu iestādi. Es atbalstīju ziņojumu, jo ikviens solis, kas tiek sperts, lai tuvinātu iedzīvotājus iestādēm, kas pieņem par tiem lēmumus, ir solis tuvāk labākai un pārredzamākai demokrātijai. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka, tāpat kā ikvienā dialogā, arī dialogā par Lisabonas līgumu ir jāņem vērā visu pušu viedokļi.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Šis ziņojums ir par Lisabonas līgumu, kas, ļaujiet man jums atgādināt, nav spēkā. Tāpēc ir ļoti pašpaļāvīgi, lai neteiktu augstprātīgi, piesaukt Lisabonas līgumu, it kā tā jau būtu dzīves realitāte.

Gadījumā, ja esat aizmirsuši: Lisabonas līgumu „nogremdēja” Īrijas iedzīvotāju demokrātiskā griba. Viņi apturēja projektu, jo vēlējās redzēt cita veida Eiropu. Ar savu balsojumu Īrijas iedzīvotāji runāja visu to dalībvalstu, arī manas, iedzīvotāju vārdā, kuru valdības atteicās no referenduma.

Īrija tika terorizēta ar otra balsojuma rīkošanu, tomēr maz ticams, ka īri labvēlīgi uztvers šādu necienīgu izturēšanos.

Nākotnē mums vajadzētu izvairīties no neslavas celšanas pašiem sev, diskutējot par tādiem hipotētiskiem scenārijiem, kāds ir Lisabonas līgums. Tas tikai liecina par to, ka ES augstprātīgi ignorē demokrātisku viedokli.

Es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. (NL) Iespējams, es dzīvoju uz citas planētas, taču atceros, ka Nīderlandes un Francijas iedzīvotāji 2005. gadā demokrātiskā referendumā noraidīja Eiropas Konstitūciju, kura nu ir mirusi un apglabāta, vismaz tādā gadījumā, ja mēs dēvējam sevi par demokrātiem. Sasodītais Lisabonas līgums, kas ir vienkārši izpušķota Konstitūcijas versija, piedzīvoja tādu pašu likteni — tas tika noraidīts demokrātiskā referendumā Īrijā.

Tomēr Eiropa atsakās pieņemt iedzīvotāju viedokli un vēlas uzspiest eiropiešiem Konstitūciju negodīgā ceļā, izliekoties, ka viss ir lieliski, un ar lielāko cinismu runājot par tā dēvēto „dialogu ar iedzīvotājiem par Lisabonas līgumu”.

Tam vajadzētu būt „dialogam ar iedzīvotājiem”, „pamatīgai apspriežu un dialoga kultūrai” saskaņā ar kuru referente savā cinismā vēlreiz citē Līguma par Eiropas Savienību 10. pantu: „Katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē”. Tā varbūt ir taisnība, taču Eiropa neņem vērā cilvēku demokrātisko viedokli.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Šajā Genowefa Grabowska ziņojumā ir piedāvāti uzlaboti mehānismi dalībai pilsoniskā dialogā un instrumenti tā risināšanai Eiropas Savienībā. Ziņojumā skarts jautājums par plaisu starp Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem un to attiecībām ar institūcijām, kuras tos pārstāv. Ziņojumā ir atzīta vajadzība pastiprināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai saglabātu tās patiesu iesaistīšanos Eiropas projekta mērķu sasniegšanā.

Iemesls nesenajam Īrijas balsojumam pret Lisabonas līgumu daļēji bija atšķirība starp to, kā Savienība tiek uztverta un to, kāda tā ir patiesībā. Vispārējas informācijas trūkuma problēmas risināšana ir būtiska, lai panāktu patiesi demokrātisku partnerību. Šī priekšlikuma centrālais elements ir neatlaidīga prasība, lai šis dialogs ir abpusējs, lai paustie viedokļi tiek ņemti vērā un cienīti.

Šajā ziņojumā Grabowska kundze uzsver, ka gan pārredzamība, gan pārstāvniecība ir būtiski elementi aktīvā dialogā ar pilsonisko sabiedrību un patiesā līdzdalības demokrātijā. Atvērtāka un pieejamāka Padome, pastiprināta un integrētāka iestāžu sadarbība, labāka jauno plašsaziņas līdzekļu izmantošana komunikācijā ar iedzīvotājiem un atbalsta sniegšana pilsoniskās sabiedrības iestādēm palīdzēs satuvināt Eiropu. Šo iemeslu dēļ es atbalstu Grabowska kundzes ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún un Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs atbalstām visus centienus, kas dod iespēju iedzīvotājiem, kopienām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos, tostarp arī ES.

Mēs tomēr neuzskatām, ka Lisabonas līgums šajā ziņā nodrošina reālu virzību uz priekšu. Mēs turklāt uzskatām, ka, lai ierosinātajai iedzīvotāju iniciatīvai būtu kāda jēga, Komisijai būtu jābūt juridiski saistošam pienākumam izstrādāt Balto grāmatu, izklāstot atbildi uz šo priekšlikumu, vai arī būtu jānorāda uz Līgumā noteikto pamatojumu aktivitāšu neveikšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ir vēl viens ziņojums, kas ir pretrunā vairuma Eiropas Parlamenta deputātu pūliņiem mēģināt „pārdot” Lisabonas līguma projektu par jebkādu cenu, kas, spriežot pēc iepriekšējo referendumu rezultātiem, nav viegls uzdevums. Šiem vairākkārtīgajiem pūliņiem ir vismaz viena laba īpašība — tie skaidri parāda, cik grūti un pat sāpīgi ir Līguma aizstāvjiem rast argumentus tā virzīšanai.

Nav tādas propagandas — un par to ir ziņojums — kas varētu noslēpt ES līderu antidemokrātisko neatlaidību, liekot Īrijai rīkot vēl vienu referendumu, lai tādā veidā uzspiestu Līgumu. Mēs nepiekrītam to cilvēku šaurajam skatījumam, kuri uzskata, ka pietiek ar „pilsoniska dialoga” izveidi vai „iedzīvotāju iniciatīvu”, lai darbotos pretī priekšlikumam, kas pēc būtības un kopumā neļauj dalībvalstu iedzīvotājiem definēt savu kolektīvo nākotni un uzstāj uz pasākumiem, kas izraisa darbavietu nestabilitāti, pagarinātas darba stundas, padara vieglāku atlaišanu un sabiedrisko pakalpojumu privatizēšanu.

Nav tādas propagandas, kas varētu noslēpt šī Līguma projekta neoliberālo, federālo un militāro saturu. Tāpēc mēs balsojām pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Grabrowska kundzes ziņojumā ir ieteikts uzturēt ilgstošu dialogu starp visām Eiropas iestādēm un pilsoniskās sabiedrības „pārstāvjiem”, lai definētu politikas virzienus un izstrādātu tiesību aktus ES līmenī, citiem vārdiem sakot, oficiālu, obligātu līdzdalības „demokrātiju” organizāciju Savienības līmenī.

Grūtības sagādā tas, ka līdzdalības „demokrātija” ir tikai aizsegs tiem, kas noraida patiesu demokrātiju — tā atļauj dialogu tikai ar visaktīvākajām organizācijām, kas reti ir arī visplašāk pārstāvētās, un, šķiet, pirms tam pārbauda iedzīvotāju viedokļus, lai pēcāk spētu vieglāk atteikties ar tiem pienācīgi apspriesties.

Ja Briseles Eiropa vēlas uzklausīt iedzīvotājus, lai tā ņem vērā Francijas un Nīderlandes pateikto „nē” Eiropas Konstitūcijai un atsakās no Lisabonas līguma, kas ir Konstitūcijas kopija un ne vairāk. Lai sabiedriskās domas aptaujas tiktu ņemtas vērā, kā to vēlas referente, pielieciet punktu sarunām par Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai, jo lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju ir pret to. Ja ir jāievēro princips, ka lēmumi ir jāpieņem pēc iespējas tuvinātāk iedzīvotājiem, lai Eiropa pārtrauc kontrolēt mūsu ikdienas dzīvi. Tad būtu iespējams kaut cik ticēt tās runām par demokrātiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Hedh (PSE), rakstiski. (SV) Es balsoju par Grabowska kundzes ziņojumu par pilsoniska dialoga izveides perspektīvām saskaņā ar Lisabonas līgumu. Uzskatu, ka ir svarīgi stiprināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai izveidotu ES, kas uzklausa un pārstāv tās iedzīvotāju viedokļus. Es arī piekrītu ziņojumā paustajām prasībām par to, ka Padomes darbam būtu jābūt atvērtākam, lai pilsoniskās sabiedrības līdzdalība dialogā būtu jēgpilna. Tomēr es domāju, ka Lisabonas līguma ietveršana nebija vajadzīga, jo tas vairs nav būtiski pēc īru balsojuma „pret” referendumā.

Ir arī nepareizi piešķirt baznīcām un reliģiskām kopienām īpašu statusu salīdzinājumā ar citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Baznīcām un reliģiskajām kopienām vajadzētu piedalīties dialogā ar ES iestādēm tādā pašā veidā, kā to dara pārējās organizācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. (DE) Es piekrītu ziņojumam par pilsoniska dialoga izveides perspektīvām saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Uzskatu, ka pilsoniskais dialogs ir ļoti svarīgs, lai ES iedzīvotāji varētu gūt ieskatu viņu ievēlēto pārstāvju darbības jomās.

Vēlos uzsvērt komentāru par to, ka dialogam starp ES un Savienības iedzīvotājiem ir jābūt divpusējam dialogam, jo nepietiek tikai informēt mūsu izcelsmes valstis par projektu īstenošanu; mums ir arī jāuzklausa cilvēki un nopietni jāuztver viņu viedoklis.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Lisabonas līgums nav pieņemts. To noraidīja Īrijas vēlētāji referendumā, un tāpēc tas ir uzskatāms par mirušu. Pēc būtības tas pats līguma projekts jau tika noraidīts referendumā Nīderlandē un Francijā.

Tomēr Eiropas Parlamenta federālistu vairākums nevēlas ieklausīties, tā vietā uzstājot uz tādu Savienību, kas tiktu vēl lielākā mērā pārvaldīta pārvalstiskā līmenī, neraugoties uz to, ka iedzīvotāji ir izrādījuši savu skepsi vairākos referendumos, un, ja būtu iespēja, viņi paustu savu skepsi arī citās valstīs.

Eiropas Parlamenta federālistu vairākuma parādītais darbošanās veids liecina par to, kāda veida pilsonisko dialogu viņi vēlas. Viņi vēlas klausīties tikai tajā pilsoniskās sabiedrības daļā, kas atbilst viņu federālistu šablonam.

Ārpus likumdošanas procedūras mūsu priekšā esošais ziņojums nav īpaši iespaidīgs. Ziņojuma 9. punktā ir teikts, ka visām ES iestādēm būtu jāuztur aktuāli visu attiecīgo nevalstisko organizāciju reģistri. Tas nevajadzīgi palielina birokrātiju, kas ved uz nekurieni. Turklāt ziņojuma 11. punktā rosināts „aktīvi pārstāvēt Eiropas principus” ES iedzīvotāju vidū. Kā definēt šos principus?

Tomēr vissliktākais šī ziņojuma aspekts ir 22. punktā paustais aicinājums sniegt Eiropas apvienībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām kopīgu tiesisko pamatu ES līmenī. Šis ir vēl viens solis ceļā uz ES valsts izveidi.

Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ir šķietami ļoti jauki runāt par publiskām debatēm par Lisabonas līgumu visās valodās. Par spīti visiem maskēšanās manevriem cilvēki ir pilnībā sapratuši, ka līgums, kas par 95 % ir noraidītā ES Konstitūcija, nav nekāda Kolumba ola pat tad, ja ES valdošā elite to mēģina tādā veidā reklamēt.

Ņemot vērā to, ka mēs vēlamies risināt šo dialogu visās valodās, interesanti ir arī tas, ka nevaram pat nodrošināt to, ka Padomes priekšsēdētāja vienotā tīmekļa vietne ir Savienībā izplatītākajās valodās, proti, angļu, franču un vācu. Īpaši smieklīgi varam izskatīties iedzīvotāju acīs arī tāpēc, ka cildinām jaunās pilsoniskās iniciatīvas, kas ir ierosinātas Konstitūcijā kā solis tuvāk lielākai demokrātijai, ņemot vērā, ka referendumi tiek atkārtoti, līdz ES panāk vēlamo rezultātu. Tā kā šī iniciatīva var būt vienīgi vēl viena skaidra kampaņa par ES Konstitūciju, kam jau ir iztērēts pietiekami daudz naudas, es balsoju pret Grabowska kundzes ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga nozīme Eiropā Eiropas integrācijas procesā, tāpēc ka tādā veidā ES iedzīvotāju viedokļi un prasības tiek nodotas Eiropas iestādēm.

Lai Eiropas Savienība varētu sasniegt savus mērķus un izpildīt savus uzdevumus, ir vajadzīgas plašākas publiskās debates, efektīvāks pilsoniskais dialogs un politiskās informētības uzlabošana — visi šajā ziņojumā minētie aspekti.

Ziņojumā arī ir uzsvērts tas, cik svarīgas ir pieredze, ko pilsoniskā sabiedrība sniedz iestādēm, kā arī uzsvērta pilsoniskajā dialogā iesaistītās informēšanas un informētības palielināšanas funkcijas loma un nozīme.

Es ceru, ka ES pašreizējās iniciatīvas, kas veicina lielāku pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos Eiropas integrācijas procesā, turpināsies arī nākotnē. Šajā gadījumā es runāju par tādām iniciatīvām kā „Eiropa no satelīta”, „Pilsoņu agora” un citiem iedzīvotāju forumiem par dažādām tēmām.

Es ceru, ka šis ziņojums mudinās Eiropas Savienības Padomi veicināt un vienkāršot piekļuvi tās sanāksmēm, jo tas ir pamatnosacījums adekvāta dialoga sākšanai ar pilsonisko sabiedrību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE), rakstiski. (CS) Dāmas un kungi, es atbalstu to, ka ziņojumā ir pievērsta uzmanība vajadzībai pēc sociālā dialoga laikā, kad Eiropas valstis piedzīvo demokrātijas krīzi. Cilvēki vai nu nesaprot, vai nav ieinteresēti jautājumos, kas nav saistīti ar viņu ikdienas rūpēm. Iedzīvotāju zemā aktivitāte Eiropas vēlēšanās ir loģisks rezultāts tam, ka Eiropas iedzīvotāji nezina, kāda ir Eiropas likumdošanas pozitīvā ietekme, un viņi netic, ka viņu balsis var kaut ko mainīt. Ir maz zināms par to, ka Lisabonas līgums stiprina līdzdalības demokrātiju. Es piekrītu Grabowska kundzei, ka dalībvalstīm ir jāsniedz lielāks atbalsts nevalstiskajām organizācijām, tomēr ir jānodrošina, ka tās ir reprezentatīvas un pārredzamas. Es atbalstīju ziņojumu arī tāpēc, ka tajā ir pieprasīts Komisijai publiskot to nevalstisko organizāciju sarakstus, kas ir piemērojušas tās priekšlikumus tiesību aktu sagatavošanas laikā. Tas noteikti mazinās visa procesa anonimitāti un rosinās nevalstisko organizāciju daudz lielāku pārstāvniecību. Es arī uzskatu, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa ir lieliska iespēja atbildīgajiem EP deputātiem izskaidrot, kādus lēmumus mēs pieņemam Strasbūrā, kā pilsoniskā sabiedrība piedalās mūsu darbā un kā tā varēs piedalīties pēc Lisabonas līguma pieņemšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Lisabonas līgums piešķir dialogam ar iedzīvotājiem kategorisku statusu. Tas ir saistošs visos ES politikas virzienos un darbības jomās.

Dialoga panākumi ir atkarīgi no pārstāvniecības un tāpēc arī no galveno organizāciju stingras apņemšanās. Valsts, reģionālām un vietējām iestādēm ir jāizmanto dialoga metode, lai iedzīvotāji redzētu, kā līdzdalības demokrātija darbojas praksē.

Jāatzīst, ka Eiropas Savienībai ir daudz iemeslu uzlabot komunikācijas jomu un, patiesi, īpaši dialogu ar iedzīvotājiem.

ES iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka neviens lēmums Eiropas līmenī netiks pieņemts bez viņu līdzdalības un ka ar balsojumu vēlēšanās viņi reāli ietekmēs šo lēmumu veidu.

Es pilnībā atbalstu referentes aicinājumu veicināt iniciatīvas attiecībā uz dialogu ar iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Ir pāragri runāt par to, kas notiks pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Līguma statuss vēl nav skaidrs, un tas vēl joprojām ir pakļauts iespējamam otrajam Īrijas iedzīvotāju balsojumam „pret” nākamajā referendumā šogad.

Kamēr tas ir tā, mums nevajadzētu rīkoties, it kā Lisabonas līgums jau būtu spēkā. Tā mūs var diezgan viegli apsūdzēt augstprātībā un necienīgā attieksmē pret demokrātisko procesu, kas tik un tā ir jāpabeidz.

Turklāt es neatbalstu ES fondu tērēšanu Lisabonas līguma reklamēšanai, izmantojot pilsonisko dialogu vai kādā citā veidā. Dalībvalstīs ir brīvi plašsaziņas līdzekļi un sparīga demokrātija, un mēs esam visnotaļ spējīgi debatēt atbilstīgi mūsu pašu nosacījumiem bez Komisijas mēģinājumiem ietekmēt lietas. Patiesībā manā valstī, Lielbritānijā, Komisijas mēģinājumi veicināt turpmāku ES integrāciju sliecas būt neproduktīvi.

Es, tāpat kā citi Lielbritānijas Konservatīvās partijas locekļi, vēlos redzēt Eiropas Savienību, kas attīstītos citā virzienā, darot mazāk, bet labāk.

Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI), rakstiski. (NL) Grabowska kundzes ziņojums ir vēl viens piemērs apkaunojošam veidam, kādā Parlaments izturas pret principiem, uz kuru izpildi tas pretendē. „Dialogs ar iedzīvotājiem saskaņā ar Lisabonas līgumu”: kāds joks! Lisabonas līgums, kas ir nomaskēta bijusī Eiropas Konstitūcija, tika izmests papīrgrozā pēc referenduma Nīderlandē un Francijā, un vēlāk arī Īrijā. Pārējās valstis pat neuzdrīkstējās organizēt referendumu.

Ja Eiropa cenšas panākt dialogu ar iedzīvotājiem, tad tai ir jāsāk cienīt demokrātija. Ja referenduma iznākums neatbilst eirokrātu nomenklatūrām, tas nenozīmē, ka vēlētājiem nav smadzeņu šūnu. Gluži pretēji! Jebkurā gadījumā es bez šaubām atkal balsoju pret šo ziņojumu. Nec spe, nec metu vai bez cerībām un bailēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. (FR) Eiropas varas iestādēm ir jābūt atvērtām dialogam un sadarbībai ar iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Ikviens var dot ieguldījumu vispārējās interesēs.

Tomēr atsevišķām interešu grupām, lobistiem, kas nepārstāv vispārējās intereses, nedrīkst ļaut piedalīties likumdošanas procesā, maskējoties zem dialoga ar pilsonisko sabiedrību. Piekļuvei dialogam ir jābūt taisnīgai.

Es uzstāju, ka it īpaši ir jābūt dialogam ar asociācijām, kas dod iespēju izteikties nabadzīgākajiem indivīdiem un ģimenēm. Cīņa pret ārkārtējo nabadzību un sociālo nevienlīdzību ilgtermiņā nebūs veiksmīga bez pastāvīga dialoga ar ģimenēm un atsevišķiem cilvēkiem, kas ikdienā cieš no ārkārtējas nabadzības. Šis dialogs ir grūts, bet vajadzīgs. Eiropas, valsts, reģionālās un vietējās varas iestādes nevar izvēlēties vieglāko ceļu, ja mēs veidojam integrētu sabiedrību un Eiropu visiem. Paraugprakses ziņā mums būtu jāizsaka atzinība par darbu, ko ir paveikusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un starptautiskā kustība „ATD Fourth World”, kas kopš 1989. gada organizē Ceturtās pasaules valstu tautas universitāšu Eiropas sesijas, kas ļauj veidot strukturētu dialogu starp varas iestāžu pārstāvjiem un cilvēkiem, kurus tieši ietekmē ārkārtēja nabadzība.

 
  
  

- Ziņojums: Barbara Weiler (A6-0514/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Gerard Batten (IND/DEM), rakstiski. − Es atturējos no balsojuma par šo ziņojumu, jo, lai arī es un Lielbritānijas Neatkarības partija pilnībā atbalstām vīriešu un sieviešu vienlīdzību, Lielbritānijā jau pastāv tiesību akti vienlīdzības jomā, ko var mainīt vai uzlabot, ja to pieprasa mūsu demokrātiski ievēlētais un atbildīgais parlaments. ES ir antidemokrātiska un nedemokrātiska, un tā nav neviena cilvēku tiesību likumīgs aizstāvis.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylwester Chruszcz (UEN), rakstiski. (PL) Es apstiprinu Weiler kundzes ziņojumu un paužu savu atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir transponēt direktīvu par uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem. Ideja par negodīgu komercprakšu „melno sarakstu”, ne tikai attiecībā pret patērētājiem, bet arī attiecībā pret citiem uzņēmumiem, ir slavējama. Es arī atbalstu tiesību aktu uzraudzības un īstenošanas mehānismus attiecībā uz patērētāju aizsardzību pret negodīgu komercpraksi, un es atbalstu iniciatīvu izveidot publiski pieejamu datubāzi, kas ietvertu pasākumus, kuri pieņemti, transponējot Negodīgas komercprakses direktīvu. No Polijas un Eiropas patērētāju viedokļa šī iniciatīva ir vērtīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Mēs atturējāmies no balsojuma par Weiler kundzes ziņojumu par patērētāju un uzņēmumu aizsardzību pret negodīgu komercpraksi un maldinošu reklāmu, jo mums par to ir daudz kritisku piezīmju.

Pirmkārt, Eiropas tiesību akti par šiem jautājumiem tiek pasniegti kā direktīva, citiem vārdiem sakot, dalībvalstis var diez gan brīvi pieņemt lēmumus par resursiem, kurus tās iegulda noteikto uzdevumu izpildē. Referentes vēlme par vienotību gan būtībā, gan valsts tiesību aktos, paliks tikai vēlme, ja vien Eiropas Savienība nepieņemamā veidā iejauksies dalībvalstu tiesību un administratīvajā sistēmā, nedodot nekādu reālu labumu patērētājiem.

Otrkārt, galvenā pievienotā vērtība, ko Eiropas Savienība sniedz šajās jomās, ir palīdzība pārrobežu strīdu risināšanā. Šis jautājums nav pienācīgā veidā atrisināts nedz pašreiz spēkā esošajos tekstos, nedz pieprasītajos.

Galvenajam šo tiesību aktu uzdevumam vajadzētu būt nevis pastāvēt per se, bet gan aizsargāt patērētājus un uzņēmumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. (PL) Direktīvai par negodīgu komercpraksi un direktīvai par maldinošu un salīdzinošu reklāmu ir ārkārtīgi liela nozīme, sniedzot patērētājiem lielāku pārliecību un nodrošinot juridisku drošību uzņēmumiem iekšējā tirgū. Tai ir īpaša nozīme attiecībā uz pārrobežu darījumiem, kas kļūst arvien izplatītāki Eiropas tirgū. Dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm vēl joprojām ir problēmas veikt attiecīgās darbības mērķa valstī šādu darījumu gadījumos.

Šo direktīvu pareiza transponēšana, īstenošana un piemērošana ir ļoti svarīga direktīvās noteikto mērķu sasniegšanā. Diemžēl vairākas dalībvalstis vēl nav izpildījušas šo saistību, kas neveicina adekvātu attiecību veidošanu starp uzņēmumiem un patērētājiem.

Eiropas Komisija 2007. gadā pirmo reizi izmantoja „ES pārbaudi” kā rīku, lai pārbaudītu un nodrošinātu tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā aviokompāniju tīmekļa vietnēs. Pārkāpumi tika atklāti gandrīz 43,6 % no pārbaudītajām tīmekļa vietnēm, kas tikai apstiprina vajadzību veikt stingrāku pastāvošo nosacījumu īstenošanas uzraudzību.

Es atbalstu Komisijas iniciatīvu izveidot publiski pieejamu datubāzi, kas ietvertu valstu veiktos pasākumus, transponējot šīs direktīvas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − ES ir panākusi ievērojamu progresu patērētāju tiesību jomā. Diemžēl dažas dalībvalstis vēl nav transponējušas Negodīgas komercprakses direktīvu; un šodien Parlaments skaidri pauda to, ka šīm dalībvalstīm ir jānovērš šī nepilnība.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Mēs pieņēmām ES direktīvu par patērētāju aizsardzību pret negodīgu komercpraksi un maldinošu reklāmu jau 2005. gadā. Taču mēs vēl joprojām atsakāmies aizsargāt iedzīvotājus no zvanītājiem internetā, nevēlamiem reklāmas zvaniem, krāpniekiem internetā un citiem. Krāpnieku uzņēmumi slēpjas aiz pasta kastītēm, reklāmas sejām un nosaukumu maiņām.

Ja izdodas notvert kādu no šiem uzņēmumiem, tiem piespriestais sods ir smieklīgi mazs un tam nav nekādas biedējošas ietekmes. Šādos gadījumos sodi ir krasi jāpalielina, īpaši atkārtotu pārkāpumu gadījumos. Ir svarīgi, lai piekrāptie patērētāji varētu iesniegt kompensācijas prasību, pretējā gadījumā mēs viņus vienkārši atstājam likteņa varā. Plānotās izmaiņas uzlabos patērētāju situāciju, tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE), rakstiski. (CS) Es atzinīgi vērtēju debates par ziņojumu īstenošanu un piemērošanu attiecībā uz Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, un Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu transponēšanu. Tā kā šīs direktīvas ir patērētāju tiesību aizsardzības ES pamatā, tās ir konsekventi jāpiemēro dalībvalstīs, īpaši attiecībā uz iepirkumiem internetā. Iekšējais tirgus nedrīkst būt sadrumstalots, un uz uzņēmumiem un patērētājiem ir jāattiecina vienādi noteikumi, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tie pērk vai pārdod. Vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka dažas dalībvalstis, tajā skaitā Čehijas Republika, kavējas ar direktīvu transponēšanu to valsts tiesību aktos. Tagad svarīgākais ir noskaidrot, vai valsts uzraudzības iestādes patiesībā liks negodīgajiem uzņēmumiem ieviest šos noteikumus praksē. Ziemassvētku izpārdošanas ir lieliska iespēja to pārbaudīt. Vienlīdz svarīgi ir arī tas, lai Eiropas iestādes atbalstītu lielāku sadarbību starp valsts radio un televīzijas padomēm, kam jāuzrauga atbilstība direktīvām plašsaziņas līdzekļos, un mūsu interesēs ir tas, lai uzraudzība notiktu konsekventi visā ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Weiler kundzes ziņojumu par Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, un Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu transponēšanu, īstenošanu un piemērošanu.

Es esmu stingri pārliecināts, ka direktīvas pienācīga ieviešana ļaus sabiedrībai pilnībā apzināties savas tiesības. Patērētāju tiesību paplašināšana ar Direktīvu par negodīgu komercpraksi ir jāatbalsta ar pasākumiem, kas vajadzīgi, lai veicinātu šo tiesību īstenošanu.

Es piekrītu referentes apgalvojumam par to, ka direktīvas, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, un direktīvas par maldinošu un salīdzinošu reklāmu transponēšana, īstenošana un piemērošana ir ļoti svarīga, lai sasniegtu direktīvās noteiktos mērķus, īpaši ņemot vērā dažādās piemērošanas un ieviešanas metodes un sistēmas dalībvalstīs, dažu direktīvās iekļauto juridisko jēdzienu sarežģītību, uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi un maldinošu reklāmu attiecināmu valsts tiesību aktu daudzumu un vispārīgumu, kā arī direktīvu plašo piemērošanas jomu. Visbeidzot, man ir patiess prieks par manas kolēģes iniciatīvu, kuras mērķis ir tiesiski regulēt jomu, kas Kopienai ir ļoti svarīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Es noteikti atbalstu Barbara Weiler ziņojumu par direktīvas, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, un direktīvas par maldinošu un salīdzinošu reklāmu transponēšanu, īstenošanu un piemērošanu.

Jautājumu par maldinošu un salīdzinošu reklāmu, kā arī uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret citiem uzņēmējiem regulē viena, konsolidēta direktīva. Jautājumu par uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem regulē Direktīva 2005/29/EK.

Direktīvas tika izstrādātas, lai sniegtu patērētājiem lielāku pārliecību (viņu aizsardzību ir pastiprinājusi aizliedzamo komercprakšu „melnā saraksta” sagatavošana un labāk saskaņota patērētāju aizsardzība pret negodīgām komercpraksēm) un arī lielāku juridisko skaidrību uzņēmumiem.

Lielāku aizsardzību varētu panākt, ja direktīvas nosacījumus papildinātu tiesiski pasākumi, kas nodrošinātu direktīvas efektīvu ieviešanu. Tāpēc dalībvalstīm ir jāpārskata to tiesību sistēmas un jāpalielina transponēšanas procesa skaidrība.

Ieviestās izmaiņas ir jāpapildina ar skaidrām ieviešanas procedūrām un efektīviem zaudējumu atlīdzināšanas pasākumiem, kas ļautu iedzīvotājiem iesniegt prasības par negodīgas komercprakses radītu zaudējumu segšanu, tādiem mehānismiem, kādus pirmo reizi izmantoja 2007. gadā, lai uzraudzītu patērētāju tiesību ievērošanu aviokompāniju tīmekļa vietnēs. Vajadzētu apsvērt iespēju dalībvalstu līmenī organizēt informatīvas kampaņas un kampaņas patērētāju izglītošanai par patērētāju tiesībām un to izmantošanu.

 
  
  

- Ziņojums: Pedro Guerreiro (A6-0485/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, balsojām pret ziņojumu par ekosistēmas pieeju zivsaimniecības pārvaldībā. Mēs uzskatām, ka šajā ziņojumā nav paskaidrots tas, ka zivsaimniecības politikas pamatā ir vides un ilgtspējas kritēriji. Turklāt šis ziņojums ir pārāk daudz koncentrēts uz vajadzīgo reformām zivsaimniecības politikā kavēšanu un pārāk daudz aizstāv plaša mēroga zivsaimniecības nozares intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. (PT) Īsumā apkopojot, šī Eiropas Parlamenta patstāvīgā ziņojuma mērķis ir iekļaut Kopienas prasības par jūras vides saglabāšanu kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), kuras viens no darbības uzdevumiem ir pakāpeniski piemērot ekosistēmas pieeju zivsaimniecības pārvaldībai.

Būtiskie šajā ziņojumā ietvertie punkti, ko vēlos uzsvērt, ir tas, ka tajā sacīts, ka pašreizējā kopējās pieļaujamās nozvejas sistēma un kvotas neatbilst reformētās KZP mērķiem, un tā ir izrādījusies nepiemērota gan Kopienas zivsaimniecības nozarei, gan zivju krājumu saglabāšanai.

Ātri ir jāizveido alternatīva pārvaldības sistēma, un, ņemot vērā pašreizējo situāciju, es uzskatu, ka ES vajadzētu ātrāk diskutēt par alternatīvām pieejām, ņemot vērā, ka tāda pārvaldība, kuras pamatā ir zvejas tiesības (piemēram), ir stūrakmens tādās valstīs kā Apvienotā Karaliste, Jaunzēlande, Norvēģija un Īslande, kurām visām ir stingras tradīcijas un liels potenciāls zivsaimniecības nozarē.

Heku un omāru atjaunošanas plāna pārformulēšana ir vēl viens svarīgs punkts, ko vajadzētu apsvērt.

Es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Lai arī es nepiekrītu visam pieņemtās rezolūcijas saturam, tomēr tajā ir ietverti vairāki svarīgi mērķi un principi, kam vajadzētu būt iekļautiem zivsaimniecības politikā.

Būtu īpaši svarīgi vēlreiz apstiprināt un aizstāvēt šos mērķus un principus (kā to neatlaidīgi ir darījusi Portugāles Komunistiskā partija (PCP)), daudzi no kuriem netiek ievēroti kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) (lai arī daži tajā ir ietverti), aprīlī, kad Eiropas Komisijas paziņo par Zaļās grāmatas par nākotnes kopējo zivsaimniecības politiku publicēšanu, norādot, ka šo politiku varētu reformēt līdz 2012. gadam.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas un citu ES iestāžu izklāstītos mērķus un principus attiecībā uz zivsaimniecības nozares nākotni, šī nozare Portugālē – kas atrodas dziļā krīzē, kura radusies apgrūtinošās politikas dēļ, kas gadu desmitiem ir ievērota valsts un Kopienas līmenī — ir jāaizsargā un jāmobilizē pret jauniem un vēl apgrūtinošākiem pasākumiem. Ja tādi tiks pieņemti un piemēroti, tie sagraus lielu daļu šīs stratēģiskās nozares, kas negatīvi ietekmēs Portugāli.

Šāda politika nav iepriekš zināms secinājums.

Pastāv alternatīvi politikas virzieni attiecībā uz zivsaimniecības nozari Portugālē.

Tie ir politikas virzieni, kurus PCP piedāvā un aizstāv gan valstiskā līmenī, gan Eiropas Parlamentā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Guerreiro kunga ziņojumu. Ziņojumā ir pareizi teikts, ka ES zivsaimniecības politikai ir jāveicina zivsaimniecības modernizācija un ilgtspējīga attīstība, aizsargājot tās sociāli ekonomisko dzīvotspēju un zivju resursu ilgtspēju un garantējot zivju piegādi iedzīvotājiem un apgādes ar pārtiku suverenitāti un nodrošinātību, darbavietu saglabāšanu un labākus dzīves apstākļus zvejniekiem. Tas ir pretstatā tam, ko KZP ir panākusi pēdējo trīsdesmit gadu laikā, tādēļ es atbalstu zivsaimniecības pārvaldības repatriāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Guerreiro kunga ziņojumu par KZP (kopējo zivsaimniecības politiku) un ekosistēmas pieeju zivsaimniecības pārvaldībai. Ir ļoti svarīgi nejaukt jūras vai okeāna politiku ar zivsaimniecības politiku: šajā ziņā es pilnībā piekrītu referentam.

Zivsaimniecības politikas pamatā ir jābūt savstarpējas atkarības principam starp zvejnieku labklājību un to ekosistēmu ilgtspēju, kuru neatņemama daļa viņi ir, īpaši atzīstot maza mēroga piekrastes zvejniecības un nerūpnieciskās zvejniecības īpašo raksturu un nozīmi.

Es piekrītu arī kolēģa apgalvojumam, ka zivsaimniecības pārvaldības kā aktivitātes, kas ietver atjaunojamo resursu izmantošanu, galvenais un svarīgākais uzdevums ir kontrolēt (tieši vai netieši) kopējo zvejas intensitāti tā, lai garantētu maksimāli ilgtspējīgu nozveju. Ja mēs apstiprināsim šo pieeju, tas būs solis tuvāk Eiropas Savienības izvirzīto mērķu sasniegšanai.

 
  
  

- Ziņojums: Christa Klaß (A6-0443/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Arī šajā gadījumā galīgajā kompromisā ir ņemtas vērā vairākas mūsu kritiskās piezīmes par sākotnējo priekšlikumu, īpaši attiecībā uz samazināšanas rādītājiem un mērķiem, pasākumiem un termiņiem, lai samazinātu ar pesticīdiem un atkarības no pesticīdiem saistītu risku un apdraudējumu. Mēs uzskatām, ka būtu saprātīgāk nenoteikt šos mērķus no paša sākuma, lai neradītu vēl vairāk šķēršļu maza apjoma lauksaimniecībai.

Mēs arī atzinīgi vērtējam to, ka ir saglabāts izņēmums attiecībā uz aprīkojuma un piederumu obligāto pārbaudi, kas tika iekļauta Komisijas sākotnējā priekšlikumā, un ka ir atcelta obligātā pārbaude attiecībā uz visu, tajā skaitā arī mazu ģimenes uzņēmumu izmantoto aprīkojumu un piederumiem.

Mēs uzskatām, ka šī ģimenes uzņēmumu un intensīvās agroindustrijas nodalīšana — gan praksē, gan principā — ir jāsaglabā visos lēmumos. Starp citu, vienmēr vajadzētu paturēt prātā, ka ne jau ģimenes uzņēmumi un neintensīvas ražošanas metodes izraisīja BSE, dioksīnus, nitrofurānus un citus pārtikas kaitēkļus ...

Tāpēc mēs balsojām par šo kompromisu.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. (PT) Es piekrītu referentei un apsveicu viņu ar galīgo ziņojumu.

Šīs direktīvas stāšanās spēkā būs ļoti svarīga, jo pieaug spiediens veikt steidzamus grozījumus pesticīdu radītā riska samazināšanas politikā, ko ES raksturo noteikts informācijas, prakses un produktu pārbaužu trūkums. Lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi, ir svarīgi palīdzēt mainīt pieeju lauksaimniecībā izmantojamiem pesticīdiem.

Šis dokuments ir būtisks, jo tas ietver noteikumus par to cilvēku informēšanu un apmācību, kas izmanto pesticīdus, un tajā pieprasīta aprīkojuma pārbaude. Tas arī aizliedz izsmidzināšanu no gaisa (atļauta absolūtas nepieciešamības gadījumos un gadījumos, ja nav citu iespēju). Vēl viens pozitīvs aspekts ir iespēja dalībvalstīm definēt aizsargājamās teritorijas un riska zonas.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. (FR) Es atturējos no balsojuma par „pesticīdu tiesību aktu kopumu”, lai protestētu pret šo antidemokrātisko veidu, kādā Eiropas Parlamentā tiek iesniegti kompromisi, par ko neoficiālos trialogos vienojas Padome, Komisija un Eiropas Parlamenta pārstāvji, pamatojoties uz tikai vienā parlamentārajā komitejā panāktiem kompromisiem. Faktiski bez adekvātām demokrātiskām debatēm pirmajā lasījumā ne tikai deputātiem tiek liegtas tiesības izdarīt grozījumus, bet arī tiek veidota tāda Eiropas likumdošana, kas pilnībā neievēro nekādus demokrātiskas pārredzamības principus.

Turklāt galu galā pieņemtie tiesību akti daudzējādā ziņā ir pārmērīgi, birokrātiski un neproduktīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. (FI) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka apstiprinātie ziņojumi par pesticīdiem un augu aizsardzības līdzekļiem ir labākais, reālistiskākais un produktīvākais rezultāts, ko mēs varējām panākt, un tāpēc es tos atbalstīju.

Lai arī pēdējā brīdī plenārsēdē daži deputāti iesniedza grozījumus, kas viņuprāt nodrošinātu tiesību aktu stingrāku zinātnisko pamatojumu, tādējādi arī ļaujot ieviest ierobežojumus attiecībā uz atsevišķām dalībvalstīm, vairākumam bija skaidrs, ka būtu nekaunīgi neņemt vērā Parlamenta un Padomes sarunu rezultātu, pat ja grozījumi bija pamatoti.

Īpašas kaislības izraisīja ziņojums par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. Parlamenta noskaņojumu ietekmēja valstu dažādās intereses un pieejas un vienprātības trūkums Padomē. Dedzīgas debates notika arī mūsu grupā. Tomēr atsauksmes no šajā nozarē iesaistītajiem liecina, ka tiesību akti ir atbilstoši un veicinās tiem izvirzīto mērķu īstenošanu ES līmenī attiecībā uz cilvēku veselības un vides uzlabošanu un aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. (FR) Francijas tehnisko institūtu un centru veiktie ietekmes pētījumi liecina, ka Eiropas direktīvas par pesticīdiem pārstrādātās versijas projekts varētu izraisīt daudzu pašreizējo produktu izzušanu no tirgus.

Ir svarīgi, lai projekts sniegtu Savienības lauksaimniekiem iespējas aizsargāt viņu kultūras. Bez tā graudu ražošana būtiski samazināsies un tas varētu ievērojami ietekmēt lopkopības produkciju.

Visa lauksaimniecības nozare Francijā un Eiropā varētu tikt atzīta par nederīgu, un būtu apdraudēts lauksaimniecības uzdevums, kas ir nodrošināt iedzīvotājus ar veselīgu un daudzveidīgu pārtiku.

Protams, ir jāaizsargā patērētāji un lietotāji, taču jaunais regulējums nedrīkst apdraudēt jauninājumus un ķīmisko elementu grupu dažādību. Tāpēc tajā ir nekavējoties jāietver alternatīvi risinājumi.

Tas ir vienīgais veids, kā izvairīties no lauksaimnieciskās ražošanas, kā arī ar to saistīto darbavietu un labklājības migrācijas lielā apmērā.

Sastopoties ar nozīmīgajām problēmām, kas piemeklē lauksaimniekus kā dārzeņu, augļu un labības ražotājus, mums ir jāpaliek piesardzīgiem attiecībā pret pašreizējām reformām un pieņemtajiem pasākumiem to piemērošanai valstu līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. (DE) Es balsoju par abiem kompromisiem, kas panākti grūtā trialogā starp Parlamentu, Padomi un Komisiju.

Mūsdienu lauksaimniecībā pesticīdu izmantošana ir neizbēgama. Tie nodrošina optimālu lauksaimniecības zemes izmantošanu Eiropā un līdz ar to arī augstus pārtikas ražošanas standartus.

Es, protams, esmu apmierināta, ka ir ņemta vērā mana novembrī apstiprinātā rezolūcija par to, ka ir īpaši rūpīgi jāattiecas pret tādu pesticīdu licencēšanu, kas ir indīgi bitēm, nodrošinot, ka šādi pesticīdi netiek licencēti.

Mērķis ir efektivitāte, kas nozīmē — tik, cik nepieciešams, un tik, cik maz iespējams. Produktu skaita lineāra samazināšana būtu neprāts. Lauksaimniekiem ir nepieciešams pietiekami daudz dažādu produktu, lai tikai nodrošinātos pret uzkrājumiem.

Protams, es vēl joprojām raizējos par to, kā šis regulējums reāli ietekmēs lauksaimniecību, vīnkopību un dārzkopību attiecībā uz nodrošinātību ar pesticīdiem un to cenām, un mēs vēl joprojām nezinām, kā tas ietekmēs skartās rūpniecības nozares. Papildu izvērtējums šajā gadījumā ir obligāts.

Man ir prieks, ka Luksemburga tagad atrodas vienā zonā ar Beļģiju un Vāciju, kas ļauj lauksaimniekiem un vīnkopjiem izmantot vienus un tos pašus produktus abās robežas pusē. Problēma ar Franciju ir jāatrisina ar sapratni.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Klaß kundzes ziņojumu par pamatdirektīvu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai. Es pilnīgi piekrītu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pieņemšanai.

Direktīvas mērķis ir samazināt pesticīdu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, tāpēc pesticīdu izmantošanas kvantitatīvai samazināšanai ir jābūt vienam no praktiskajiem mērķiem, kas jāsasniedz, nosakot īpašus uzdevumus un ieviešot valstu rīcības plānus. Arī kontrolēm ir jābūt daudz ierobežojošākām, lai pilnībā aizsargātu sabiedrības veselību. Es uzskatu, ka etiķetēm uz šādiem produktiem ir jābūt visiem skaidrām un saprotamām, lai būtu zināma katra atsevišķa elementa ietekme.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Vakar debašu laikā es pieminēju, ka uzskatu šo kompromisu par godājamu un ka Eiropas Parlamenta Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa to apstiprinās. Es tomēr vēlos uzsvērt, ka, lai panāktu vienošanos ar lauksaimniecības lobistiem un pesticīdu nozares pārstāvjiem, mums vajadzēja piekāpties dažos aspektos. Man joprojām ir žēl, ka mēs atmetām 50 % mērķi.

Tā rezultātā viss ir atstāts atsevišķu dalībvalstu ziņā. Ir pilnīgi iespējams, ka dalībvalstis var nebūt pārāk ambiciozas, kas var izraisīt pārāk lielu rezervju veidošanos. Turklāt rezultāts, kas sasniegts attiecībā uz buferzonu izveidošanu gar ūdens ceļiem, ir viduvējs. Arī tas tagad ir atstāts dalībvalstu ziņā. No vides un sabiedrības veselības viedokļa Eiropā minimāls attālums būtu atzīstams par labāku. Tomēr pozitīvi ir tas, ka sabiedriskās vietas, ko bieži apmeklē neaizsargātākās iedzīvotāju grupas (parki, sporta un atpūtas laukumi, skolas un līdzīgas vietas), būs labāk aizsargātas. Šīs vietas jau ir piesaistījušas uzmanību Flandrijā un tagad tām pievērsīs uzmanību valdības visā Eiropā.

 
  
  

- Ziņojums: Hiltrud Breyer (A6-0444/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Šo tiesību aktu ir pārrakstījusi visa ES — klasisks piemērs tam, kā ar veseri sasist riekstu. Tā ietekme uz lauksaimniekiem un dārzkopjiem Anglijas ziemeļaustrumos, reģionā, kuru es pārstāvu, būs būtiska.

Bez šaubām, uzņēmumi samazinās darba vietas un pat pārtrauks tirdzniecību. Bez šaubām, lauksaimnieki, kuri jau tā ir nonākuši grūtībās, iegūs vēl lielākas birokrātijas izraisītas galvassāpes. Bez šaubām, lauksaimniecības raža samazināsies. Tāpēc tas, ka mēs šonedēļ debatējam arī par nodrošinājumu ar pārtiku pasaulē, ir ļoti ironiski. Pesticīdi ir būtiski pārtikas audzēšanā un tie jau tagad ir pakļauti stingram drošības režīmam.

Neviens neapstrīd vides aizsardzības nozīmi, taču šis tiesību akts ir nelīdzsvarots. Tas ir pārāk preskriptīvs un neelastīgs. Komisija nav veikusi pietiekami visaptverošu un mūsdienīgu ietekmes novērtējumu.

Šo iemeslu dēļ es balsoju pret šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Šodien mēs balsojām par Breyer kundzes ziņojumu par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. Regulējums, kura mērķis ir gan uzlabot pārtikas nekaitīgumu, gan augu aizsardzības produktu ietekmi uz vidi, ir pamatots un svarīgs.

Kopš tā pirmā lasījuma Eiropas Parlamentā, analīzes liecina, ka pastāv risks, ka regulējumam varētu būt ļoti tālejošas sekas un tas varētu būt ļoti neelastīgs, kas varētu padarīt neiespējamu parastu kultūru (piemēram, burkānu un sīpolu) audzēšanu komerciāliem mērķiem Zviedrijā. Situāciju neuzlabo arī tas, ka dažādu ietekmes novērtējumu svarīgākie secinājumi atšķiras, piemēram, Zviedrijas Ķimikāliju inspekcijas un līdzīgas Lielbritānijas iestādes, Pesticīdu drošības direktorāta, secinājumi. Mums ir žēl, ka otrajā lasījumā Parlamentā nebija iespējas balsot, lai to noskaidrotu, taču mēs vēlamies uzsvērt, ka pieņemtajā tekstā ir veikti uzlabojumi salīdzinājumā ar tekstu pirmajā lasījumā Parlamentā.

Mēs vēlētos, lai būtu ņemta vērā Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanās, kas varētu precizēt regulējumu, lai aizliegums izmantot bīstamos pesticīdus būtu skaidrāks, bet augu aizsardzība, kas ir nepieciešama, atbildīga un droša — lai arī pašlaik pastāv risks, ka tā tiks aizliegta — arī turpmāk būtu atļauta.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Galīgais Eiropas Parlamentā panāktais kompromiss ir atkāpe no maksimālistu priekšlikumiem, kas tika ierosināti attiecībā uz aktīvo vielu ierobežošanu, īpaši no negatīvās ietekmes, ko šie priekšlikumi varētu izraisīt attiecībā uz insekticīdiem un pesticīdiem. Tas īpaši attiecas uz tādām valstīm kā Portugāle, kur dažādi kaitēkļi un tādas slimības kā priežu koksnes nematodes un kastaņu miltrasa nopietni ietekmē augļu un dārzeņu kultūras, kartupeļus un olīvas un kur arī nepietiekamu augu aizsardzības kampaņu dēļ šie kukaiņi un slimības rada nopietnus zaudējumus, īpaši ģimenes uzņēmumiem.

Lai arī mums ir daudz šaubu par dažiem šī kompromisa aspektiem, piemēram, neķīmiskām kontroles vai novēršanas metodēm un kukaiņu un kultūru pārvaldību, mēs uzskatām, ka ir pareizi piemērot principu par augu aizsardzības produktu savstarpēju atzīšanu un tādu zonu izveidi, kur būtu ietverti reģioni ar līdzīgu augsni un klimatu.

Tomēr mēs uzstājam, ka ir nepieciešams veikt pētījumus, lai noteiktu, kā patiesībā šie pasākumi ietekmētu produktivitāti un tā rezultātā arī lauksaimnieku ienākumus, lai šos izdevumus varētu uzņemties visa sabiedrība, pieņemot, ka mēs runājam par vides un pārtikas nekaitīguma prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret Breyer kundzes ziņojumu. Šis ziņojums Lielbritānijā izraisīja nevajadzīgu paniku, kas nozīmē „beigas tradicionālai lauksaimniecībai, kādu mēs to zinām”. Tāda nav lauksaimnieku nostāja citās dalībvalstīs.

Tomēr reālā ietekme nav skaidra, jo nav veikts pietiekams pašreizējā ziņojuma ietekmes novērtējums. Tāpēc es atbalstu ideju par iespējamām atkāpēm pēc 2015. gada, kad būs beigušās pašreizējās atļaujas, gadījumā, ja kādai dalībvalstij būs nopietnas bažas par pesticīdu pieejamību, kas būtiski ietekmē kultūru ražu.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. (PT) Šis dokuments palīdzēs saskaņot tiesību aktus par augu pesticīdiem.

Es piekrītu pieņemtajam ziņojumam, jo īpaši tādēļ, ka savstarpējas atzīšanas principa piemērošana attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu atļaujām novērsīs esošo nevienlīdzīgo konkurenci starp dažādām dalībvalstīm (ar dažāda lieluma tirgiem) un jo īpaši samazinās bažas par vidi un pārtikas drošumu. Tādu trīs zonu izveidošana, kurās apvienoti reģioni ar līdzīgu augsni un klimata pazīmēm, ir ļoti pozitīva. Absolūti dažādu situāciju apvienošana būtu riskanta.

Jautājumam par endokrīno sistēmu ietekmējošām vielām, manuprāt, ir būtisks pamats — ierosinātā dokumenta pamatā ir zinātnisks atzinums. Problēma, kas saistīta ar endokrīno sistēmu ietekmējošām vielām, ir tā, ka atšķirībā no kancerogēniem vai mutagēniem tām nav toksikoloģisku parametru, bet tās rada dažādas sekas, sākot no nelielas hormonu nelīdzsvarotības līdz ģenitāliju malformācijai un/vai vēzim.

Ir svarīgi regulēt vielas, kas kaitīgi ietekmē cilvēka veselību.

Regulējumam ir trīskāršs tiesisks pamats (lauksaimniecība, iekšējais tirgus un sabiedrības veselība), kas, manuprāt, ir ļoti pozitīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Pēdējos gados Eiropas Savienība ir pastāvīgi palielinājusi robežvērtības, un tādēļ samazinājuma pasākumi ir krietni novēloti. Tas, ka beidzot drīkst aizliegt veselībai ļoti kaitīgos pesticīdus, ir sasniegums, lai gan šī joma joprojām ir pārāk maz pētīta. Lietoto pesticīdu kopējais apjoms, ko var izmantot, lai apietu norādītās robežvērtības, joprojām rada pamatu bažām. Mēs joprojām pārāk maz zinām par iespējamo mijiedarbību, un ir par vēlu noteikt tiesiskus nosacījumus.

Ir pamats apšaubīt to, cik lielā mērā dokumentācija un izsekojamība ir patiešām efektīva. Pēdējo gadu ,,gaļas skandāli” diezgan skaidri parāda to, cik viegli ir viltot marķējumu. Pēdējā, bet ne mazāk svarīgā problēma ir tā, ka, lai gan mēs varam pieņemt tehniskos noteikumus, kas ir saistoši mūsu ražotājiem un zemniekiem, mēs importējam preces no valstīm, kurās prasības nav tik stingras. Mums būtu jāmācās no gadījuma ar ķīniešu rotaļlietu. Plānotās regulas ir solis pareizajā virzienā, un tāpēc es par tām balsoju, bet jādara vēl daudz vairāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Bill Newton Dunn (ALDE), rakstiski. − Es balsoju pret secinājumiem un ieteikumiem, kas tika pieņemti trialogā starp Eiropas Padomi, Komisiju un Parlamentu, jo:

- šie tiesību akti bija jāpieņem pārāk lielā steigā, jo gan Parlamenta, gan Komisijas pilnvaru termiņš šovasar beidzas, kas nav pietiekams iemesls, lai steigā pieņemtu tiesību aktus;

- priekšlikumiem netika veikts ietekmes novērtējums;

- ieteikumi nav zinātniski pamatoti, bet to pamatā pārsvarā ir emocionālas bailes par iemesliem, kas izraisa satraucošo medus bišu izzušanu, un bailes par cilvēka veselību;

- zemnieki, ko es pārstāvu Linkolnšīrā un Īstmidlendā, man vienbalsīgi lūdza noraidīt šos priekšlikumus, un, ņemot vērā, ka tie ir praktiski cilvēki, kas audzē mūsu pārtiku, viņu viedokļi ir jāievēro.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par ziņojumu, ko iesniedza Breyer kundze par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. Es piekrītu tā nodomiem un mērķiem, kam jānodrošina augsta līmeņa aizsardzība cilvēka veselībai un videi.

Eiropas Savienība vienmēr īpaši uzsvērusi jautājumus, kas saistīti ar vidi, un šis regulējums ir vēl viena stratēģija šī mērķa sasniegšanai. Es esmu arī pārliecināts, ka ir pareizi paredzēt, ka eksperimenti ar dzīvniekiem jāveic minimālā apjomā un tikai tad, ja tie ir absolūti vajadzīgi un lai veicinātu alternatīvu metožu izmantošanu, lai dzīvniekiem nevajadzētu bez vajadzības ciest.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es esmu nolēmis balsot pret šo ziņojumu divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, mums jādod mūsu zemniekiem rīki, kas viņiem vajadzīgi darbam, un šis priekšlikums lielā mērā ierobežos viņu spēju, jo īpaši attiecībā uz tiem zemniekiem, kas strādā mitrākos un slapjākos klimatos un kuriem jāizmanto pesticīdi, lai aizsargātu kultūras un savu iztiku. Es nezinu nevienu zemnieku, kas vēlas lietot pesticīdus, bet tiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu pārtiku mūsu iedzīvotājiem par pieņemamu cenu.

Otrkārt, šiem tiesību aktiem nav veikts ietekmes novērtējums, kas, manuprāt, ir smags pārkāpums, ņemot vērā to iespējamo nopietno ietekmi uz lauksaimniecības nozarēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Vakar debašu laikā es minēju, ka uzskatu pašreizējo kompromisu par cienījamu un ka Zaļo un Eiropas brīvās apvienības grupa Eiropas Parlamentā to apstiprinās. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka, lai panāktu vienošanos ar lauksaimniecības lobistiem un pesticīdu nozari, atsevišķos gadījumos mums bija jāpiekāpjas. Visādā ziņā iznākums, kas tika sasniegts, piemērojot ierobežošanas kritērijus, ir krietni vājāks, salīdzinot ar Eiropas Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā.

Atkāpes tika īpaši noteiktas 12 vielām. Mums arī bija iebildumi attiecībā uz zonālo pieeju. Mēs uzskatām, ka nodoms noteikt trīs joslas šādā lielā izplatījumā ir problemātisks, jo vides apstākļi jebkurā no trim zonām var būtiski atšķirties. Tomēr ir pozitīvi, ka tiesiskais pamats ir lauksaimniecība, iekšējais tirgus un sabiedrības veselība, attiecīgajos apsvērumos un 1. pantā piešķirot galveno nozīmi bažām par sabiedrības veselību. Tāpat ierobežošanas kritēriji vielām, kam ir nevēlama ietekme uz bitēm, ir atzīstams papildinājums. Prasība ātrāk aizvietot bīstamos līdzekļus ar drošām alternatīvām arī tika izpildīta. Lai gan iznākums varēja būt labāks, mēs balsojām par pieņemamu kompromisu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es biju ļoti vīlusies, ka kopējā nostāja ir labota. Es izvēlētos kopējo nostāju, jo tā labāk līdzsvarotu sabiedrības veselību un pārtikas ražošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Glenis Willmott (PSE), rakstiski. − Tas, ka joprojām nav veikts pamatīgs ietekmes novērtējums nozīmē, ka Leiboristu partija Eiropas Parlamentā nevar atbalstīt kompromisa tiesību aktu kopumu, par ko vienojās Padome un Eiropas Parlamenta referents, jo nav skaidras norādes par tiesību aktu kopuma ietekmi uz pārtikas ražošanu.

Parlamenta leiboristu deputāti vēlas, lai pesticīdi būtu labāki un drošāki, bet mums arī jāuzņemas atbildība par to, lai ražotājiem un patērētājiem būtu skaidrs, kāda varētu būt pašreizējo priekšlikumu ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu un pārtikas cenām.

Lai gan risinājums noteikti neradīs tās katastrofālās sekas, ko prognozēja atsevišķos ceturkšņos, ar to saistītā neskaidrība ir pietiekami liela, un tādējādi Leiboristu partija Eiropas Parlamentā nevar atbalstīt kompromisa tiesību aktu kopumu.

 
  
  

- Ziņojumi: Christa Klaß (A6-0443/2008), Hiltrud Breyer (A6-0444/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward, Brian Crowley, Seán Ó Neachtain un Eoin Ryan (UEN), rakstiski. − Šodien mēs atturējāmies no balsojuma par tiesību aktiem attiecībā uz augu aizsardzību.

Šis ir ļoti sarežģīts balsojums. Mēs līdz pat šim brīdim esam piedalījušies visos šī pretrunīgā tiesību aktu kopuma intensīvajos sarunu posmos.

Šajos tiesību aktos uzsvars nepārprotami ir likts uz veselību un saikni starp ķīmiskām vielām un vēzi. Tiešās saskarsmes dēļ visvairāk tas skar zemniekus. Lai gan šī tiesību aktu kopuma mērķis ir ierobežot kancerogēnu pieejamību, dalībvalstis drīkst tirgū atļaut tādas vielas, kas nopietni apdraud augu veselību. Priekšlikuma mērķis ir aizsargāt bites un samazināt birokrātiju vielu apstiprināšanai. Līdz 2016. gadam pakāpeniski no tirgus izņemot vielas, mēs mudinātu nozari ieviest bioloģiski nekaitīgus un efektīvus produktus.

Mēs nevaram balsot par šiem tiesību aktiem. Neņemot vērā daudzkārtējas prasības veikt jaunāku ietekmes novērtējumu, Komisija to neveica. Mēs nevaram pieņemt abstraktus tiesību aktus! Produkti tiks aizliegti, pamatojoties uz bīstamību, nevis zinātnisku risku, kura pamatā ir lietošana un izplatība. Turklāt definīcija ,,endokrīno sistēmu ietekmējošas vielas” nav apstiprināta zinātniskā līmenī, un mēs esam sagatavojuši grozījumus, kas paredz Komisijas speciālistu viedokli, lai risinātu šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Michel Teychenné (PSE), rakstiski. (FR) Izstrādājot šo dokumentu, kas ierobežo pesticīdu ražošanu un pārdošanu, un pavaddokumentu, kas reglamentē to lietošanu, Eiropa beidzot noteikusi paraugstandardus attiecībā uz pesticīdiem. Hiltrud Breyer ziņojums ir solis pareizajā virzienā. Lai gan tas tirgū atļauj zemas riska pakāpes produktus, tas aizliedz 22 vielas, kas tiek uzskatītas par ļoti bīstamām.

Ja ceram, ka visā pasaulē lauksaimniecība galu galā kļūs racionāla, mums jāatbalsta šis Eiropas Savienības solis uz priekšu. Eiropas lauksaimniecība, kas lielā apjomā izmanto augu aizsardzības produktus, nekļūs vājāka. Tomēr līdz ar šiem dokumentiem ES būs stingrākie tiesību akti cīņā pret toksiskiem pesticīdiem.

 
  
  

- Ziņojums: Wolf Klinz (A6-0497/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Visas Eiropas ieguldījumu fondu, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) tiesiskais režīms tika būtiski pārskatīts. Tajā ir kolektīvas ieguldījumu shēmas, kas pēc atļaujas saņemšanas dalībvalstī bez turpmākas pārbaudes var izmantot šo ,,pasi” visā Eiropas Savienībā. Šajā vispārējas finanšu nedrošības laikā ir godīgi un neatlaidīgi jāpiemēro finanšu darījumu regulējums, lai vairotu uzticību nozarei.

Wolf Klinz ziņojums ierosina ,,pasu” ieviešanu vadības uzņēmumiem (VU), ko noalgojuši PVKIU fondu dibinātāji. Šis priekšlikums atļauj pārrobežu fondu pārvaldīšanu, neparedzot pašreizējo prasību izveidot pilnībā darbspējīgu vadības uzņēmumu. Ir būtiski, lai pietiekamā skaitā būtu pieejami fondu vadītāji, lai saglabātu pienācīgu VU pasu uzraudzības līmeni.

Klinz kungs iesniedza kompromisa dokumentu, ko es varu atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski.(PL) PVKIU (pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi) ir saskaņoti ieguldījumu fonda produkti, kas iegulda saskaņā ar noteiktām ieguldījumu politikām. PVKIU pamatdirektīva, kas minēta W. Klinz ziņojumā, nodrošina izmaksu pārredzamību un — kas ir jo īpaši svarīgi Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu krīzes laikā — augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni. Direktīva nosaka pamatprasības ieguldījumu fondu struktūrai, pārvaldīšanai un ieguldījumu fondu uzraudzībai.

Tiesa, ka, salīdzinot ar Amerikas tirgu, Eiropas ieguldījumu fondi ir mazi, kas ieguldītājiem rada augstas izmaksas. Tāpēc ir jāpārskata PVKIU pakete, tā jāpiemēro ieguldītāju vajadzībām un jānodrošina ES fondu nozares konkurētspēja.

Referenta ierosinātie grozījumi galvenokārt paredz ieviest jaunus noteikumus par fondu apvienošanu (lai tos uzskatītu par vietējām apvienībām, un tie saglabātu nodokļu neitralitāti), pieņemt dokumentu, kas sniedz pamatinformāciju ieguldītājiem (aizstājot vienkāršotu prospektu), un vienkāršot pašreizējo paziņošanas procedūru, pamatojoties uz tiešu informācijas apmaiņu starp regulatoriem.

 
  
  

- Ziņojums: Donata Gottardi (A6-0507/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm and Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs atbalstām ziņojumu, jo uzskatām, ka publisko finanšu ilgtspēja ir ļoti svarīga. Tomēr mēs iebilstam pret 8. punkta redakciju, kas paredz pakāpeniski un krasi samazināt nodokļu slogu no vidēja līdz zema līmeņa ienākumiem un pensijām, izmantojot nodokļu atskaitījumus, pārskatīšanu un kompensācijas finanšu politikas bremzējošās ietekmes dēļ. Mēs uzskatām, ka šie jautājumi nav jārisina ES līmenī, bet dalībvalstīm pašām par tiem jālemj.

 
  
MPphoto
 
 

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Ziņojumā par publiskajām finansēm Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) ir pret strādniekiem vērsti lēmumi, ko pieņēmusi Padome un Komisija un kuri paredz stiprināt monopolu konkurētspēju, lai aizsargātu kapitāla peļņu un pārliktu dziļās kapitālistiskās krīzes nastu uz strādnieku pleciem.

Tādējādi tiek pastiprināta pret vienkāršo cilvēku vērstā sistēma, ko veido ES, pieņemot Stabilitātes paktu un Lisabonas stratēģiju dalībvalstīm, jo īpaši EMS dalībvalstīm, lai īstenotu finanšu politiku.

Eiropas Parlaments tāpat kā Komisija mēģina saglabāt centrbēdzes virzienu un principu ,,katrs pats par sevi”, mudinot vairāk pievērsties iekšējā tirgus pilnveidošanai, nodokļu saskaņošanai un konkurētspējas un tirgus noteikumu nostiprināšanai.

Ir maldinoši kritizēt to, ka lielās naudas summas, kas novirzītas krīzes pārvarēšanai, nesasniedz mazus un vidējus uzņēmumus, nemaz nerunājot par strādniekiem. Novecojušie un nesekmīgie valsts iejaukšanās modeļi tirgu trūkumu novēršanai ir ilūzija un mēģinājums maldināt strādniekus, mēģinot panākt sabiedrības atbalstu sapuvušai sistēmai.

Vienīgais risinājums ir tāds, ka strādniekiem jācīnās par tautas varu un tautas ekonomiku, lai gāztu kapitālistu barbarismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Patiesībā ir diezgan interesanti, ka ziņojumā atzīmēts, ka situācijas analīze publisko finanšu jomā par 2007. gadu un 2008. gada pirmo pusi ,,skaidri liecina, ka nepārprotami vērojamas ekonomikas tendenču izmaiņas un ekonomiskās izaugsmes samazināšanās vienlaikus ar nepārtrauktu inflācijas paaugstināšanos un pieaugošām atšķirībām ienākumos.”

Tomēr, lai atrisinātu krīzi, ziņojumā pamatā izklāstīti tie paši risinājumi, kas noveda pie pašreizējās situācijas, tā vietā, lai izmantotu iespēju ierosināt izmaiņas neoliberālajās un monetārajās politikās, kuras izraisīja pašreizējo nopietno sociālo situāciju un palielināja nevienlīdzību, bezdarbu, nedrošu un slikti apmaksātu darbu un nabadzību.

Tāpēc ziņojums atbalsta cenu stabilitāti un Stabilitātes un izaugsmes paktu, bet ar manevrēšanas iespējām, un Lisabonas stratēģiju, kas, kā mēs zinām, tika izmantota kā atruna, lai veiktu privatizāciju un no valsts noņemtu atbildību par sociālajām funkcijām. Šī pieeja arī paredz minimālu valsts lomu un lielāku privātā sektora efektivitāti, lai panāktu to, ka tiek pieņemts tā sauktais darba algas ierobežojums, kas patiesā noved pie tā, ka darba algas zaudē pirktspēju.

Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Izlasot Gottardi kundzes ziņojumu par publiskajām finansēm, es secinu, ka tajā nav gūta mācība no pasaules krīzes.

Gottardi kundze kā ,,tirgus neveiksmi” un ,,nepietiekamu uzraudzību” raksturo to, kas īstenībā ir tās sistēmas sabrukums, kura mums gadiem tika uzspiesta — kam raksturīga noteikumu atcelšana, ekstrēma vispasaules brīvā tirgus filozofija, absurda ekonomikas finansializēšana, kurā valda tirgus, un tas ir šķietami pašregulatīvs. Nelielais kosmētiskais remonts, ko pieņēma G 20 sanāksme vai Brisele būtiski nemainīs situāciju. Mums jāpārskata ekonomikas dogmas, no kuram joprojām esam atkarīgi. Krīze parādīja, ka absolūta preču, pakalpojumu, kapitāla brīva aprite un cilvēku brīva kustība nevis veicina pārticību, bet izraisa katastrofu. Tā arī parādīja, ka valsts līmenis ir piemērots un efektīvs lēmumu pieņemšanas, rīcības un reaģēšanas līmenis, pat ja Sarkozy kungs uzskatīja, ka Barroso kungam visur viņu jāpavada, lai cilvēki noticētu, ka Eiropas Savienība šajā situācijā ir noderīga.

Šajā sakarībā referentes labais padoms par publisko finanšu pārvaldību un viņas aicinājums ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu diemžēl ir nebūtisks.

 
  
MPphoto
 
 

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs atbalstām dažus šī ziņojuma pozitīvos elementus un jo īpaši atziņu, ka ir taisnīgāk jāizlīdzina nodokļu slogs, ka valsts izdevumi ir būtiski un ka pareizi jāpārvalda ekonomika. Tomēr es balsojumā atturējos tādēļ, ka ziņojums stingri ievēro kļūdaino Lisabonas stratēģiju, uzsver konkurētspēju, atbalsta elastdrošību un netieši apdraud pensiju shēmas, sabiedrības veselību un ilgtermiņa aprūpi ,,strukturālas reformas” aizsegā.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika