Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0280(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0415/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0415/2008

Debates :

PV 13/01/2009 - 14
CRE 13/01/2009 - 14

Balsojumi :

PV 14/01/2009 - 4.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0016

Debates
Otrdiena, 2009. gada 13. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14. Publisko iepirkumu procedūras drošības un aizsardzības jomā (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Lambsdorff kunga ziņojums (A6-0415/2008) Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā drošības un aizsardzības jomā atsevišķos gadījumos ir koordinējamas publisko iepirkumu procedūras, noslēdzot publiskus būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumus (COM(2007)0766 – C6-0467/2007 – 2007/0280(COD)).

 
  
MPphoto
 

  Alexander Graf Lambsdorff, referents. (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, visā pasaulē šobrīd ir trīspadsmit ES misijas, kas palīdz panākt mieru un stabilitāti. Deviņas misijas jau ir beigušas savu darbību. Daudzās šādās operācijās bruņotie spēki, starp tiem bieži arī policisti no dalībvalstīm nokļūst sarežģītā vidē. Tajā pašā laikā mēs visi zinām, ka joprojām ir daudz problēmzonu un pieprasījums pēc Eiropas iejaukšanās starptautiskajā politikā drīzāk pieaugs nekā samazināsies. Diemžēl mēs arī zinām, ka mēs, eiropieši, bieži nespējam īstenot misijas tādā veidā, kā mums to vajadzētu darīt, proti, izmantojot vislabāko aprīkojumu, sadarbspēju un stratēģisku pārdislocēšanos. Mums tas ir jāpanāk, jo tas ir mūsu pienākums pret saviem karavīriem un policistiem, kas piedalās operācijās visā pasaulē. Tomēr šī mērķa sasniegšana vēl ir tālu priekšā.

Viens no tā iemesliem ir mūsu sadrumstalotais aizsardzības aprīkojuma tirgus. Mūsu 27 dalībvalstis ir iesaistītas astoņdesmit deviņās, dažreiz pat divreiz vairāk, izpētes programmās. ASV ir tikai divdesmit deviņas šādas programmas. Attiecībā uz produktu izstrādi starp dalībvalstīm ir par maz sadarbības. Tā saucamajiem tradicionālajiem piegādātājiem ir priekšroka salīdzinājumā ar netradicionālajiem, kuri, iespējams, ir labāki, un to mēs gribam mainīt.

Katru gadu Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgū tiek iegādātas preces un pakalpojumi aptuveni deviņdesmit viena miljarda eiro apmērā. No šī daudzuma vidēji tikai par 13 % tiek izsludināts publiskā iepirkuma konkurss Eiropā. Jāpiebilst, ka nabaga valsts, kas noslēdz gājienu šajā jomā, ir Vācija ar aptuveni 2 %. Tas ir tāpēc, ka iekšējais tirgus attiecībā uz ražojumiem, kas saistīti ar aizsardzību, nedarbojas. Daudzas svarīgas inovācijas šajā augsti attīstītajā rūpniecības nozarē nevar izmantot, mūsu bruņotie spēki nesaņem labāko aprīkojumu, un nodokļu maksātāju nauda tiek izniekota. Tādēļ augsti attīstīti ar aizsardzību saistītie ražojumi kļūst ļoti dārgi, kamēr budžets aizsardzībai paliek tāds pats vai pat tiek samazināts. Šajā situācijā ir skaidrs, par ko ir runa. Runa nav par lielākiem bruņojuma izdevumiem, bet par esošās naudas gudrāku izlietošanu. Tā mums vajadzētu rīkoties. Tas ir mūsu pienākums pret saviem nodokļu maksātājiem.

Tādēļ 2005. gada ziņojumā šis Parlaments aicināja Komisiju iesniegt direktīvu šajā jomā. Tā ir iesniegta, vienojoties Parlamentam un Padomei. Mums un arī man kā referentam bija svarīgi, ka prezidents Sarkozy īpaši pieminēja Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgu savā runā par Francijas prezidentūras prioritātēm. No tā kļuva skaidrs, ka Parlaments, Padome un Komisija strādās kopā pie šī jautājuma, pieliekot kopējas pūles. Kopējās politiskās gribas rezultātā tapa vienošanās pirmajā lasījumā. Rīt mēs, cerams, visi kopā, liksim pamatus jaunam tiesiskajam regulējumam Eiropā, kas nodrošinās patiesi atklātu tirgu un lielāku pārredzamību, un konkurenci attiecībā uz iepirkumiem.

Mums šī direktīva ir jāaplūko arī kontekstā. Decembrī mēs veiksmīgi pieņēmām direktīvu par noteikumu un nosacījumu vienkāršošanu ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā. Šī direktīva ir otrais svarīgākais pamatbloks Eiropas aizsardzības aprīkojuma paketē. Lai gan abas direktīvas teorētiski darbojas neatkarīgi viena no otras, praktiski tās ir viena otrai nepieciešamas. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mūsu darba pabeigšana pie aizsardzības aprīkojuma paketes rīt ir tik svarīga. Tā neizraisīs revolūciju tirgū vienas nakts laikā, tas ir skaidrs. Taču tas ir svarīgs solis pareizajā virzienā, un tas var būtiski pavirzīt Eiropas drošības un aizsardzības politikas attīstību uz priekšu.

Es vēlos izteikt vissirsnīgāko pateicību saviem kolēģiem, ēnu referentēm Charlotte Cederschiöld, Barbara Weiler un Gisela Kallenbach par viņu vienmēr taisnīgo un dažreiz kritisko, bet konstruktīvo sadarbību. Es arī vēlos pateikties Padomei un Komisijai. Ikviens iesaistītais kolēģis izrādīja politisko gribu, profesionālismu un kompromisa vēlmi.

Mums visiem ir pienākums pret saviem pilsoņiem — izveidot konstruktīvu politiku Eiropā. Es ceru, ka rīt, pieņemot šo paketi, mēs izpildīsim šo pienākumu mūsu kompetences jomā. Starp citu, šīm debatēm bija jānotiek Briselē, nevis Strasbūrā. Paldies.

 
  
MPphoto
 

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es atvainojos, jo runāšu klusi, esmu stipri saaukstējies.

Jūs gatavojaties balsot par priekšlikumu direktīvai par publisko iepirkumu procedūrām drošības un aizsardzības jomā, ko Komisija iesniedza 2007. gada decembrī kā daļu no tā saucamās pasākumu paketes aizsardzības jomā. Šis priekšlikums ir liels solis uz priekšu, lai nodibinātu kopēju Eiropas aizsardzības tirgu, kas pats par sevi ir svarīgs ieguldījums Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politikas jomā. Citiem vārdiem sakot, šī direktīva ir ļoti svarīgs politisks instruments, kas palīdzēs stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, padarīs valsts līdzekļu izlietojumu daudz efektīvāku un veicinās mūsu pilsoņu drošību.

Priekšlikuma sarunu process bija veiksmīgs, pateicoties Parlamenta, Padomes un Komisijas ciešai sadarbībai. Tādēļ es vēlos sirsnīgi pateikties referentam Lambsdorff kungam par viņa intensīvo un efektīvo darbu, lai panāktu vienošanos ar Padomi pirmajā lasījumā. Es arī vēlos pateikties ēnu referentiem par viņu konstruktīvo sadarbību. Es vēlos sveikt Francijas prezidentūru, kā arī Slovēnijas prezidentūru par veiksmīgi risinātajām sarunām Padomē. Un visbeidzot, bet kas nav mazāk svarīgi, es vēlos pateikties Čehijas prezidentūrai par tās darbu pie šī procesa pabeigšanas.

Komisija atzinīgi vērtē šo direktīvas priekšlikuma tekstu. Jaunā direktīva nosaka publiskos iepirkumus aizsardzības un drošības jomā. Tā dos iestādēm, kas slēdz līgumus, nepieciešamo elastīgumu, lai panāktu vienošanos par līgumiem, kas bieži vien ir īpaši sarežģīti un jutīgi. Tā arī ļauj šīm iestādēm pieprasīt īpašu drošības noteikumu iekļaušanu, lai aizsargātu klasificētu informāciju un garantētu piegādes drošību. Tas viss padara direktīvu par instrumentu, ko dalībvalstis var piemērot vairumam publisko iepirkumu aizsardzības jomā, nepakļaujot riskam savas drošības intereses.

Jaunā direktīva arī attieksies uz jutīgiem publiskiem iepirkumiem nemilitārās drošības jomā. Šī pieeja atbilst mūsdienu stratēģiskajai videi, kurā draudi starptautiskajai sabiedrībai un jaunās tehnoloģijas ir sapludinājušas robežu starp militāro un nemilitāro, iekšējo un ārējo drošību. Publiskie iepirkumi nevar ignorēt šādu attīstību. Gadījumos, kad, piemēram, policijas aprīkojumam ir līdzīgas īpašības kā aizsardzības aprīkojumam, ir vienīgi loģiski piemērot vienādus publiskā iepirkuma noteikumus.

Tam visam būs liela pozitīva ietekme — jaunā direktīva ļaus dalībvalstīm izmantot EK līguma 296. panta noteikumos minētās atkāpes izņēmuma gadījumos. Tādējādi beidzot iekšējā tirgus principi tiks piemēroti aizsardzības un drošības tirgiem Eiropā. Visā Eiropas Savienībā būs jāpiemēro godīgi un pārredzami likumi publisko iepirkumu jomā, kas uzņēmumiem atvieglos publisko iepirkumu konkursu izsludināšanu citās dalībvalstīs. Eiropas rūpniecībai būs lielāks „vietējais” tirgus ar lielāku ražošanas noietu un ražošanas izmaksu samazinājumu. Tas, savukārt, samazinās kopējās izmaksas un novedīs pie zemākām cenām.

Visbeidzot mēs panāksim lielāku tirgu atklātību, no kā visi gūs labumu — rūpniecība kļūs konkurētspējīgāka, bruņotie spēki iegūs izdevīgākus iepirkumus, un nodokļu maksātāji gūs labumu no lietderīgāka valsts līdzekļu izlietojuma. Tas viss ir arī jūsu darba un ieguldījuma augļi. Tādēļ es vēlos vēlreiz pateikties jums un apsveikt jūs par to.

 
  
MPphoto
 

  Charlotte Cederschiöld, PPE-DE grupas vārdā. (SV) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas tirgu ar aizsardzību saistītajiem ražojumiem nevar radīt vienā naktī, taču referents ir izveidojis pārliecinošu sadarbību, kas mums, Padomei un jo īpaši Komisijai, ir palīdzējusi īstenot pirmo ļoti svarīgo pasākumu. Tagad ar aizsardzību saistītie ražojumi tiks nepārprotami reģistrēti iekšējā tirgus pamatnoteikumos, tā palīdzot pazemināt cenas. Kopā ar atklātāku tirgu palielināsies Eiropas konkurētspēja un efektīvāka aprīkojuma ražošana.

Francijas valdība arī ir pelnījusi uzslavu par tās konstruktīvo pieeju, taču visnozīmīgāko darbu, protams, ir veicis referents Lambsdorff kungs. Es arī vēlos pateikties aizsardzības rūpniecībai par tās vērtīgo ieguldījumu, kas ir palielinājis elastīgumu. Šeit ir saglabāti vairāki nosacījumi no 2004. gada Publiskā iepirkuma direktīvas. Tajā pašā laikā tiek ievērotas valstu drošības intereses un, piemēram, īpaši noteikumi par piegādi un informācijas aizsardzību. 296. panta piemērošana ir saglabāta arī pašreizējā tiesību aktā, novēršot iespējas tā ļaunprātīgai izmantošanai. Tas būtu atzinīgi jāvērtē arī rūpniecībai, jo tā, protams, joprojām varēs ietekmēt direktīvas īstenošanu, kā arī jaunas prakses izstrādi.

Mēs Parlamentā esam iepriecināti par to, ka Padome ir piepulcējusies mums pusceļā pie darba, kas saistīts ar prasībām par noteiktām atskaites vērtībām un pārredzamību. Lai pieminam kaut vai pāris piemēru par Eiropas Parlamenta, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un referenta daudzajām veiksmēm. Es personīgi esmu iepriecināts, ka ir bijis iespējams atrisināt vispretrunīgākos jautājumus attiecībā uz esošajiem EK tiesību aktiem. Ja Parlaments, kā es ceru un ticu, plaši atbalstīs šo ziņojumu, tad būs sperts svarīgs un loģisks solis uz priekšu.

Mana vissirsnīgākā pateicība visiem maniem kolēģiem deputātiem un citām iesaistītajām pusēm, kas ir palīdzējušas šo procesu padarīt konstruktīvu un aizraujošu.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Weiler, PSE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, pagājušā gada beigās bija pamanāmi daži ievērojami virsraksti, kas pauda, ka „pasaule apbruņojas”, „ieroču tirdzniecība plaukst”, „aizsardzības aprīkojuma rūpniecība dārga konkurences trūkuma dēļ” un ka Vācijā, kā arī citās Eiropas Savienības valstīs ir vērojami korupcijas gadījumi. Mēs, sociāldemokrāti, paužam pilnīgi skaidru nostāju pret šāda veida sacensību bruņojuma jomā, bruņojuma palielināšanu un arī neiejaukšanās politiku attiecībā uz korupciju. Mūsu valsts kolēģi piekrīt mūsu nostājai šajā jautājumā.

Šī tiesību aktu pakete, kurā ir divas direktīvas par sūtījumiem un publiskiem iepirkumiem, ko mēs šodien apspriežam, nodrošinās, ka šis nav jautājums vienīgi par konkurētspēju, bet arī par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas izbeigšanu aizsardzības aprīkojuma ražošanai un par korupcijas novēršanu. Pietiek tikai ar šiem iemesliem, lai sociāldemokrāti pieņemtu paveiktā darba rezultātu.

Tātad būs Eiropas tiesiskais regulējums par preču un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu aizsardzības un drošības jomā, būs lielāka sadarbība starp dalībvalstīm, citiem vārdiem sakot, nebūs nevajadzīgas darbību pārklāšanās. Bruņojumu ražošanas uzņēmumi nevarēs krāpt dalībvalstis, būs lielāka konkurence un mazāks skaits piemērojamo noteikumu, kas minēti Līguma 296. pantā.

Mums, deputātiem, es domāju, visām grupām, bija svarīgi ieviest direktīvu par pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā, citiem vārdiem sakot, direktīvu, ko sagatavoja Fruteau kungs. Padomei tā nepavisam nelikās tik skaidra. Mums bija svarīgi ieviest sankcijas korupcijas gadījumā, pat nosakot izslēgšanu no līgumiem. Es uzskatu, ka tas ir kaut kas jauns šajā nozarē, kas līdz šim ir tikusi bojāta.

Tomēr mums bija svarīgi, lai rezultāti būtu dzīvotspējīgi visās 27 dalībvalstīs. Pat ja tikai sešām vai septiņām dalībvalstīm ir pašām sava ražošana un tās mazāk iesaistās tirdzniecībā, tomēr ir svarīgi, lai aiz mums stāvētu 27 valstis. Mums tas ir izdevies. Es neesmu pārliecināts, vai viss noritēs tā, kā mēs esam iedomājušies, un tādēļ mēs esam pieņēmuši faktu, ka Parlaments vēlas saglabāt noteiktu kontroles apjomu. Mēs vēlamies, lai mūs automātiski informē ne tikai Komisija, bet vēlamies arī saņemt informāciju par rezultātiem un direktīvu paketes transponēšanu.

Nākotnē, kad mums būs pat vēl spēcīgāks Eiropas kopējais iekšējais tirgus un mums būs Eiropas spēks, kā Sarkozy kungs to, protams, ir plānojis, tad Eiropas Parlamentam kā vēlētai Eiropas iestādei būs jāīsteno patiesa kontrole, kontrole, kāda mums ir valstu parlamentos, bet kādas vēl nav Eiropas Parlamentā. Tomēr tas ir nākotnes uzdevums. Piemēram, Vācijā mēs „apdedzinājām pirkstus” ar aizsardzības aprīkojuma ražošanu un palielinātām cenām. Mums ir Eurofighter projekts, ļoti dārgs, pat ja ne visdārgākais projekts, un es domāju, ka visām dalībvalstīm ir līdzīga pieredze.

Visbeidzot, es nevēlos pateikties. Sadarbība bija gana konstruktīva, un ir panākti ievērojami rezultāti. Tomēr es vēlos atklāti teikt, ka parlamentārās procedūras bija neizturamas. Tam nevajadzētu būt Parlamenta pienākumam panākt kompromisu ar Padomi un Komisiju pirmajā lasījumā. Šī iemesla dēļ šī procedūra nākotnē būtu jāpiemēro tikai izņēmuma gadījumā. Būtībā tā nebija nepieciešama šai tiesību aktu paketei. Mums vajadzētu palikt pie savas pārliecības un tūlīt pēc šī balsojuma pārtraukt šāda veida procedūru piemērošanu darbam, kas norit ārpus Parlamenta.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Silviu Buşoi, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt ar sava kolēģa Lambsdorff kunga apsveikšanu par viņa lielisko ziņojumu. Es zinu, ka viņš veltīja daudz uzmanības šim ļoti svarīgajam darbam. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi radīt kopēju ieroču tirgu un noteikt tā tiesisko regulējumu, lai turpmāk attīstītu Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP).

Es arī atzinīgi vērtēju svarīgo sasniegumu, ka Līguma principi, īpaši attiecībā uz pārredzamību, nediskrimināciju un atklātību, arī tiks piemēroti aizsardzības un drošības tirgū un, kā jau tika teikts, tā rezultātā uzlabosies līdzekļu izlietojuma efektivitāte aizsardzības jomā.

Komisijas priekšlikums, kā arī Lambsdorff kunga ziņojums nosaka nosacījumu kopumu attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem drošības un aizsardzības jomā, kas nodrošina kopējā bruņojuma tirgu atbilstošu darbību.

Es vēlos atsaukties uz vismaz diviem galvenajiem uzlabojumiem, kas attiecas gan uz piegādātājiem, gan līgumslēdzējām pusēm, kuru mērķis ir aizsargāt ES un tās dalībvalstu drošību. Es minēšu noteikumus, kuri attiecas uz piegādes drošību, proti, informāciju par konkursu dalībniekiem un apakšuzņēmējiem, kas tiek sniegta līgumslēdzējām pusēm, un saistībām, kas konkursu dalībniekiem ir jāpilda, lai nodrošinātu piegādes drošību. No otras puses, konkursa dalībniekus arī aizsargā ieviestā atkārtotas pārskatīšanas procedūra, kas garantē, ka līgumu piešķiršanas process ir godīgs un nediskriminējošs.

Priekšlikums palielina darba procedūras pārredzamību, un dalībvalstīm nevajadzētu izrādīt nevēlēšanos to pieņemt, jo tas aizsargā viņu drošības intereses tādā veidā, ka saglabā atkāpes attiecībā uz informācijas izpaušanu, kad runa ir par drošības interesēm.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt faktu, ka mums ir ļoti svarīgi izveidot kopēju Eiropas tirgu aizsardzības jomā. Tajā pašā laikā, apspriežot jautājumu par kopējo Eiropas aizsardzības tirgu vai varbūt apspriežot jutīgākus jautājumus, piemēram, par kompensācijām nākotnē, mums vajadzētu nopietni ņemt vērā stratēģiskās intereses un katras dalībvalsts konkrēto situāciju.

 
  
MPphoto
 

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Lambsdorff kungs ir paveicis lielisku darbu. Apsveicu. Nodokļu maksātāju naudas izlietojums vienmēr ir izraisījis asas emocijas. Īpaši tas attiecas uz publiskiem iepirkumiem armijai vai bruņotajiem spēkiem. Šajā jomā ir iesaistītas lielas naudas summas, un mums ir jāizvēlas ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz vislabākos pakalpojumus, nevis lētāko risinājumu. Mums ir nepieciešama augsta kvalitāte par saprātīgu cenu.

Mums arī jāņem vērā, cik pamatīgi tiks veikts viss darbs un kāda būs izmantojamo materiālu kvalitāte, kā arī īpašie jautājumi, piemēram, konfidencialitāte, pat slepenība, īpaši attiecībā uz izšķirīgiem jautājumiem. Šie jautājumi ir saistīti arī ar kompensācijām un peļņas nodrošināšanu no ieguldījumiem. Es domāju, ka mums vēl būs jāatgriežas pie šī jautājuma. Es uzskatu, ka priekšlikumā direktīvai paustā nostāja ir pareiza. Pēc manām domām, ierosinātie risinājumi palielinās Eiropas publiskā iepirkuma konkursu sistēmas efektivitāti attiecībā uz iepirkumiem aizsardzības jomā. Šie risinājumi ir pelnījuši mūsu atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Gisela Kallenbach, Verts/ALE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties referentam par viņa konstruktīvo sadarbību, jo, lai gan pirmajā lasījumā izskanēja pamatota kritika par procedūru, šī sadarbība bija faktiskais priekšnosacījums, lai Parlamenta balsi skaidri sadzirdētu trīspusējās sarunās.

Šodien mēs lemjam par kompromisu attiecībā uz tirgus preci, kuru iepriekš drīkstēja pārdot tikai dažas dalībvalstis. Šī man ir patiesi interesanta pieredze — vērot iekšējā tirgus un konkurences atbalstītājus, kas pēkšņi dara visu iespējamo, lai varētu arī turpmāk izmantot valstu lēmumu pieņemšanas un ierobežošanas mehānismus. Viņiem neveicās, un tā ir laba ziņa.

Kādēļ tā? Tādēļ, ka lielāka konkurence aizsardzības aprīkojuma tirdzniecībā, cerams, nākotnē novērsīs cenu diktātu un radīs iespēju šim mērķim, kā arī korupcijas mazināšanai atvēlētos valsts līdzekļu samazināt un izmantot lietderīgāk. To liek darīt arī mūsu pienākums pret pilsoņiem. Ir arī skaidrs, ka tagad tiks piemēroti skaidri konkursa noteikumi, kas novedīs pie lielākas pārredzamības attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanu un vismaz sniegs MVU reālu iespēju ienākt tirgū. Turklāt ir mazināti arī visi iespējamie veidi, kā izvairīties no publiskā iepirkuma konkursa procedūras, un par jebkurām paredzamajām atkāpēm ir iepriekš jāvienojas ar Komisiju. Bartera darījumi, kuri līdz šim bija aizliegti ar likumu, taču, neraugoties uz to, bija parasta prakse, nav legalizēti arī šajā direktīvā. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka tagad pirmo reizi var izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Es cerēju, ka mēs šo direktīvu padarīsim eiropeiskāku un samazināsim noteiktās atskaites vērtības, tādējādi panākot lielāku pārredzamību, un šis ir liels solis pareizajā virzienā, un es ar nepacietību gaidu direktīvas transponēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Tobias Pflüger, GUE/NGL grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, šī direktīva ir aizsardzības paketes daļa, kuras konteksts ir, es citēju, šāds: „stratēģija spēcīgākai un konkurētspējīgākai Eiropas aizsardzības nozarei”. Galvenā pamatnostādne, kā jau daudzām lietām, ir brīvais tirgus arī ar aizsardzību saistītiem ražojumiem, citiem vārdiem sakot, ieročiem, un ieroči ir domāti nogalināšanai un kara izraisīšanai. Direktīvas mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības bruņojuma ražošanas efektivitāti un konkurētspēju. Swoboda kungs iepriekšējās debatēs izteicās skaidri. Viņš teica, ka mums ir nepieciešami labāki sākotnējie noteikumi Eiropas bruņojuma ražošanai, ņemot vērā konkurenci, īpaši no ASV puses.

Pirmo reizi 2005. gadā ES dalībvalstis kopīgi kļuva par lielāko ieroču eksportētāju pasaulē. No šī eksporta 70 % ir četru lielo valstu — Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes un Itālijas — ražojumi. Vislielākās importētājas valstis atrodas Tuvajos Austrumos. Mūsu bažām nevajadzētu būt par efektīvāku bruņojuma ražošanu, bet gan par atbruņošanos. Tagad mums būs direktīva par bruņojuma rūpniecības efektivitāti, bet nav direktīvas par atbruņošanos. Ir skaidrs, par ko tas viss patiesībā ir.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Schwab (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es arī vēlos sirsnīgi pateikties referentam no Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, kā arī Drošības un aizsardzības apakškomitejai un tās priekšsēdētājam Karl von Wogau, kas ir mans draugs un atzinuma sagatavotājs par Lambsdorff kunga ziņojumu.

Mēs šeit nerunājam par ieroču eksportēšanu uz valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas iekšējā tirgus, vienīgi par to, kā ieroču pārdošanu un tirdzniecību Eiropas iekšējā tirgū, tas ir, Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs, padarīt izdevīgāku un efektīvāku. Es ļoti atzinīgi vērtēju faktu, ka Parlaments ir ieņēmis vienotu nostāju, jo tā rezultātā pilsoņiem galu galā radīsies ievērojami ietaupījumi aptuveni 70 miljardu eiro vērtajā tirgū, tādējādi savā veidā maksājot par mieru.

Žēl, ka šodien šeit ir tik maz pārstāvju no Padomes. Šis darbs, kā arī šis lēmums jāvērtē ļoti atzinīgi, ņemot vērā ļoti sarežģītās diskusijas starp dalībvalstīm pagātnē. Tāpat kā es piekrītu sociāldemokrātu viedoklim par grūtībām, kas piedzīvotas šajās trīspusējās sarunās, tāpat man arī jāsaka, ka kādu dienu mēs panāksim pārmaiņas Eiropas aizsardzības politikā. Man vienīgi žēl, ka tik maz deputātu vēlas būt klāt šī lēmuma pieņemšanas brīdī.

Šorīt mēs svinējām eiro desmitgadi. Es ceru, ka pēc desmit gadiem mēs arī atskatīsimies uz šodienu, jo šis ir pavērsiena punkts sadarbībai starp dalībvalstīm Eiropas līmenī aizsardzības un ārpolitikas un drošības politikas jomā. Nākotnē principā būs tā — kādas prasības mēs izvirzīsim savā dalībvalstī, tādas pašas prasības automātiski tiks piemērotas arī citās dalībvalstīs. Tas ir saistīts ar lielu uzticības kredītu, ko dalībvalstis tagad vēlas dot. Es esmu īpaši pateicīgs par to.

Tomēr es arī vēlos pateikties Komisijai, kas ļoti aizrautīgi strādāja pie šīs direktīvas, pārvarēja pretestību dalībvalstīs un centās konstruktīvi palīdzēt Parlamentam rast ceļu caur sarežģītajiem Likuma par publisko iepirkumu brikšņiem. Pozitīvie jautājumi jau ir pieminēti, starp tiem arī uzlabojumi, kas tiks ieviesti šajā likumā, un es nevēlos atkārtoties.

Ar otro paketes daļu, kas izveido patiesu Eiropas iekšējo tirgu ar aizsardzību saistītiem ražojumiem, mēs patiešām esam pavirzījušies lielu ceļa posmu uz priekšu. Tā arī stiprina Eiropas Savienības patstāvīgo spēju reaģēt uz starptautisko krīzi, pie kā von Wogau kungs ir īpaši strādājis Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Ja, kā nesen aprakstīts, Eiropas Savienība varēja veikt patstāvīgu militāru operāciju Āfrikā Īrijas ģenerāļa un viņa Polijas vietnieka vadībā, apvienojot karavīrus no piecpadsmit dažādām dalībvalstīm, tad tas parāda, ka Eiropas Savienība ir izveidojusies par valstu apvienību, kas spēj aizsargāt. Mums ir jāturpina iet tālāk pa šo ceļu. Liels paldies.

 
  
MPphoto
 

  Joel Hasse Ferreira (PSE). (PT) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos paust atzinību referentam Lambsdorff kungam un ēnu referentiem, īpaši Weiler kundzei.

Dāmas un kungi, es uzskatu, ka ir jāvirzās uz valstu aizsardzības tirgu integrāciju un pat to ražojumu stratēģisku koordinēšanu. Ievērojot visas īpatnības un piesardzības pasākumus, mums ir jāvirzās uz priekšu, piemērojot iekšējā tirgus pamatlikumus aizsardzības jomai un palielinot organizēto publiskā iepirkuma konkursu procedūru un ES dalībvalstīm piešķirto līgumu pārredzamību. Tomēr tajā pašā laikā mums ir jāpalīdz radīt apstākļus, kas padarīs Eiropas tehnoloģijas un ražojumus konkurētspējīgākus pasaules tirgū.

Komisār McCreevy, man šķiet svarīgi panākt, lai šī direktīva nodrošinātu tiesiskā regulējuma uzlabojumus publiskajiem iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā. Tai ir jāveicina iekšējā tirgus veidošana, tajā pašā laikā, protams, ievērojot dalībvalstu tiesības un intereses, īpaši drošības jomā. Tas jo īpaši attiecas uz tām valstīm, piemēram, uz manu paša valsti, kas ražo ieročus, munīciju un aizsardzības un drošības aprīkojumu.

Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos pievērst uzmanību nosacījumiem, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem atvieglo piekļuvi tirgum, īpaši uzlabojot noteikumus par apakšuzņēmējiem. Es arī uzsveru, ka ir vairāk un pamatīgāk jāiespaido rūpniecības nozares, lai radītu patiesu Eiropas tirgu aizsardzības nozarēs. Tādējādi var arī veicināt pētniecības un attīstības nostiprināšanu ne tikai šajās rūpniecības nozarēs, bet arī citās Eiropas rūpniecības nozarēs, kuras papildina aizsardzības nozaru attīstību.

Nobeigumā es uzskatu, ka varētu atsaukties uz acīmredzamo saikni starp Eiropas Savienības aizsardzības nozari un ārpolitiku. Taču, atbildot uz nesen izskanējušo runu, es vēlos citēt klasisku romiešu sakāmvārdu: „Ja jūs vēlaties mieru, gatavojieties karam.” Eiropas Savienībā, kas ir gandrīz vai pacifistu lielvara, mēs dēvējam šo nozari par „aizsardzības nozari”, nevis par „kara nozari”, jo mēs vēlamies mieru, nevis karu. Tādēļ arī mums ir nepieciešama aizsardzības nozare.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). (PL) Priekšsēdētāja kungs, Amerikas Savienotās Valstis tērē aptuveni 500 miljardus ASV dolāru aizsardzībai. Eiropas Savienība aizsardzībai tērē mazliet vairāk nekā 200 miljardus. Tomēr jautājums ir par to, vai Eiropas Savienības dalībvalstu militārās spējas patiešām atbilst 200 miljardiem ASV dolāru ieguldījuma, kā tas ir Amerikas Savienoto Valstu gadījumā. Kad es biju aizsardzības ministrs, es tikos ar šīs nozares pārstāvjiem un teicu, ka esmu ministrs, kas atbildīgs par valsts aizsardzību, nevis rūpniecības aizsardzību. Es uzskatu, ka tāda direktīva, kādu mēs šodien apspriežam un par ko es vēlos pateikties Lambsdorff kungam, novedīs pie tā, ka lielās summas, ko mēs tērējam aizsardzībai, tiks izmantotas daudz saprātīgāk un pieņemamāk un ka Eiropas Savienības militārās spējas parādīs arī to līmeni, kādā mēs izlietojam līdzekļus aizsardzībai.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Beer (Verts/ALE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka mēs runājam par paketi: decembra rezolūciju un šodienas debatēm. Tām ir jēga vienīgi tad, ja mēs kopā aplūkojam abus tiesību aktus — Direktīvu par noteikumu un nosacījumu vienkāršošanu ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā un Publisko iepirkumu direktīvu.

Es esmu sagatavojis Ārlietu komitejas atzinumu. Mums bija būtisks politiskais mērķis, proti, ka kopā ar Eiropas bruņojuma nozares un liberalizācijas saskaņošanu Eiropas Savienības teritorijā vienlaicīgi arī jāpiemēro stingrāki kontroles veidi attiecībā uz eksportu ārpus ES. Ja mēs pieminam negatīvos virsrakstus, tad mums vajadzētu pieminēt arī labos. Pēdējā sēdē pagājušā gada beigās Padome Francijas prezidentūras laikā pieņēma Rīcības kodeksu kā tiesiski saistošu instrumentu. Tas ir labi, un Parlaments vienmēr aicināja to darīt.

Tādēļ es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka šo saskaņošanu, ko mēs uzskatām par pareizu, un ne tikai saskaņošanu, bet arī sankciju sistēmas izveidošanu šīs direktīvas neievērošanas gadījumā tagad kontrolē dalībvalstis un deputāti. Šim procesam, ne tikai saskaņošanai, mēs sekosim ar lielu interesi.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Toubon (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust savu atbalstu Schwab kunga teiktajam pirms dažiem mirkļiem. Es teiktu, ka šīs direktīvas pieņemšana šodien ir ļoti svarīgs lēmums. Mēs pateicamies referentam Lambsdorff kungam par lielisko darbu, mūsu ēnu referentei Charlotte Cederschiöld un, protams, Francijas prezidentūrai, kas pagājušā gada beigās pielika lielas pūles, lai panāktu kompromisu.

Faktiski šodien mēs noslēdzam lielā ātrumā noietu apli. Ir pagājuši tikai daži mēneši, un šajā aplī ir decembrī pieņemtā direktīva par iekšējo tirgu aizsardzības ražojumiem, Rīcības kodekss eksportam, kas tajā pašā laikā kļuva par likumu, un visbeidzot šī direktīva, kas saskaņo Līguma 296. pantu ar kopējiem noteikumiem par publiskajiem iepirkumiem. Faktiski šis kopums, maniem vārdiem sakot, liek mums „apvienot” aizsardzības ekonomiku. Tas, protams, varētu izrādīties apdraudējums vēlmei pēc suverenitātes vai pat aizsardzības politikas pašu būtiskāko īpašību apdraudējums. Faktiski tas ir signāls par vēlmi īstenot valstu suverenitātes integrāciju.

Tas pats būs vērojams tiesību jomā. Visā Francijas prezidentūras laikā un jau kopš Portugāles un Slovēnijas prezidentūras laika liels progress ir panākts vēl vienā citā jomā, kurā nacionālās suverenitātes aizstāvji vēlējās bloķēt jebkādu vienošanos vai sadarbību.

Dāmas un kungi, es uzskatu, ka, pieņemot šādu tekstu, mēs faktiski palīdzam pielikt punktu ideoloģiskajām debatēm par Eiropas projekta raksturu un formu. Tā ir platība un vara, un to arvien vairāk atzīs aizsardzības un ārpolitikas jomā.

 
  
MPphoto
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, mēs kā Apvienotās Karalistes Konservatīvās partijas biedri esam lieli atklāto tirgu piekritēji, taču, kā vairāki runātāji apstiprināja, šī ziņojuma pamatprincips drīzāk ir stiprināt EDAP un ES integrāciju, nevis gūt patiesu ekonomisku labumu. Tas noteikti nestiprina aizsardzības spējas.

Es varu saprast, ka Apvienotajai Karalistei atvieglota piekļuve dažām citām Eiropas valstīm varētu būt ļoti izdevīga ar aizsardzību saistītu iepirkumu jomā. Taču citām valstīm ir daudz izdevīgāk piekļūt Apvienotās Karalistes tirgum, kam ir lielākie izdevumi aizsardzības jomā, un, starp citu, Apvienotajai Karalistei jau tagad ir visatklātākais tirgus aizsardzības ražojumu iepirkumu jomā Eiropā.

Īpašas bažas izraisa tas, ka saskaņā ar ieteiktajiem nosacījumiem valstij vai uzņēmumam, kas ir veicis lielu ieguldījumu dažās aizsardzības pētniecības un attīstības jomās, vairs nevar kompensēt šo ieguldījumu attīstības un ražošanas posmā. Līgumiem attīstības jomā vajadzēs būt atvērtiem konkurencei Eiropas līmenī, atstājot valstis bez iespējām aizsargāt intelektuālo īpašumu, darbavietu vai eksporta iespējas. Tas palēninās pētniecību un attīstību.

Ir arī citas bažas, taču man ir jāsaka, ka šis ziņojums patiesībā ir nevajadzīgs no aizsardzības, rūpniecības vai pat ekonomiskā viedokļa.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, direktīva par publiskajiem iepirkumiem aizsardzības jomā ir nozīmīgs solis ceļā gan uz EAAT, gan EDAP. Es atzīstu, ka ir grūtības saskaņot brīvā tirgus principus ar nenovēršamo piesardzību darījumu aizsardzības jomā, kā arī kopējos noteikumus par publisko iepirkumu līgumu piešķiršanu ar individuālo praksi attiecībā uz līgumiem aizsardzības jomā.

Šī ļoti sarežģītā regulu pakete, protams, ir jāpārbauda praksē, jo, lai saskaņotu pretējas īpašības, piemēram, pārredzamību un slepenību, kopību un individualitāti, būs nepieciešama pastāvīga kontrole un apņemšanās sodīt jebkuru individuālu mēģinājumu dot priekšroku vienai īpašībai, nepārtraukti cenšoties saglabāt līdzsvaru starp visām četrām īpašībām.

ES iestāžu pienākums būs atbilstoši darboties; šī darbība atspoguļos to apņēmību būt par šī topošā Eiropas tirgus tiesnesi, kā arī aiz šīm iestādēm stāvošo valsts aizsardzības „čempionu” un dalībvalstu patiesu vēlmi ievērot šos jaunos noteikumus.

Viens vārds par kompensācijām. Tādām valstīm kā manējai, tas ir, Rumānijai, vismaz šobrīd kompensēšana ir svarīga sistēma kā nodrošināt mūsu nacionālās rūpniecības izdzīvošanu.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE) . – (RO) Gan finanšu un ekonomiskā, gan enerģētikas krīze šobrīd atkal rada draudus Eiropas vienotībai un drošībai. Tas atkal pierāda, ka vienīgi vienotība un solidaritāte ļauj mums veiksmīgi risināt galvenās problēmas modernajā pasaulē.

Kopēju, pārredzamu likumu ieviešana publisko iepirkumu procedūras drošības un aizsardzības jomā ir svarīgs pasākums, kas stiprinās Eiropas drošības politiku. Šī sistēma, kas ir specifiska tirgus ekonomikai, ļaus Eiropas rūpniecībai veiksmīgi konkurēt ar galvenajiem pasaules līderiem, īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm.

Pēc iespējas ātrāk jāizveido stabila sistēma Kopienas līmenī, lai risinātu informācijas drošības problēmu, kā arī jāievieš atbilstoša kontroles sistēma ar drošību un aizsardzību saistīto ražojumu un aprīkojuma eksportam uz trešajām valstīm. Lisabonas līguma ratifikācija un ieviešana nodrošinās pastāvīgas un labi organizētas sadarbības izveidošanu drošības politikas jomā, kas ir būtiska ES nākotnei.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Rogalski (UEN). (PL) Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem ir skaidrs, ka Eiropas aizsardzības tirgu sadrumstalotība ir atstājusi negatīvu ietekmi uz ekonomiku. Pēdējo divdesmit gadu laikā izdevumi aizsardzības jomā ir samazināti, kas izraisa mazāku apgrozījumu un nodarbinātību, kā arī ieguldījumu mazināšanos pētniecības un jaunu militāro tehnoloģiju jomā.

Mūsdienās pat lielajām dalībvalstīm ir grūtības finansēt jaunu aizsardzības sistēmu. Lai attīstītu dalībvalstu aizsardzības pamatspējas, ir jāizveido Eiropas aizsardzības tehnoloģiju un rūpniecības bāze. Šis pasākums ir ļoti svarīgs, lai risinātu globālās problēmas aizsardzības jomā.

Ir svarīgi izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu Eiropā, kas ļauj dalībvalstīm piemērot Kopienas noteikumus, neapdraudot pašu intereses aizsardzības jomā. Mums nevajadzētu aizmirst svarīgu aspektu, proti, kontroles procesa ieviešanu. Kontroles mērķis ir nodrošināt kandidātu efektīvu tiesisko aizsardzību, veicināt pārredzamību un novērst diskrimināciju publiskā iepirkumu procedūrā.

 
  
MPphoto
 

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). (EL) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos apsveikt referentu Lambsdorff kungu un ēnu referentus par svarīgo darbu, ko viņi ir paveikuši.

Eiropas tirgus galvenā īpašība ir sadrumstalotība, kas dominē valstu līmenī. Eksports ražojumu aizsardzības un drošības jomā ir pakļauts valstu licencēšanas sistēmām, kas atšķiras attiecībā uz procedūru, apjomu un termiņu.

Šis jaunais tiesību akts veicina pārredzamību un veido pamatu vienota, atklāta Eiropas tirgus aizsardzības jomā radīšanai, kas ir arī galvenais faktors Eiropas drošības un aizsardzības politikas stiprināšanai.

Ir arī svarīgi pieņemt pamatnoteikumus, kas nosaka piegādes un informācijas drošību. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 296. pants arī ir izskaidrots un tagad attiecas uz aktuālām atkāpēm, kā to nosaka Līgums un pieprasa Eiropas Kopienu Tiesa.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi, lai būtu elastīgi risinājumi, kas stiprinātu mazu un vidēji lielu uzņēmumu nozīmi, kuri dažās dalībvalstīs veido nozari, kas nodarbina tūkstošiem cilvēku.

 
  
MPphoto
 

  Nickolay Mladenov (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos apsveikt Lambsdorff kungu par lielisko darbu, ko viņš ir paveicis un, protams, viņa ēnu referentus, jo īpaši Cederschiöld kundzi, taču es vēlos uzsvērt arī kaut ko, ko teica Toubon kungs — Francijas prezidentūras lielisko darbu, panākot vienošanos par šo direktīvu.

Es ceru, ka tad, kad mēs pie tās atgriezīsimies pēc dažiem gadiem, mēs sapratīsim, ka mums nevajadzēja baidīties runāt par Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgu kopējā Eiropas tirgus dēļ. Lielāka konkurence ir Eiropas kopējās aizsardzības interesēs un Eiropas kopējās interesēs.

Es vēlos pievērst īpašu uzmanību vienai šīs direktīvas daļai, kas ir ļoti svarīga daudzām dalībvalstīm. Tas ir teksts, kas aplūko tieši apakšuzņēmuma līgumus. Es esmu ļoti priecīgs, ka vienošanās, kas panākta starp Padomi un Komisiju par tekstu, kas aplūko apakšuzņēmuma līgumus, lielā mērā atspoguļo to, uz ko Parlaments aicināja, proti, lielāku pārredzamību apakšuzņēmuma līgumu jomā. Otrkārt, par to, ka izvēloties apakšuzņēmumu, nav diskriminācijas attiecībā uz nacionālo valsti, un visbeidzot par to, ka valstu iestādes var atļaut līgumslēdzējiem novirzīt 30 % līgumā noteiktā darba apakšuzņēmējiem.

Tas notiek visas Eiropas rūpniecības apvienošanas interesēs.

 
  
MPphoto
 

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties visiem debašu dalībniekiem. Ir skaidrs, ka pašreizējais teksts ir kompromiss un kā tāds nevar ietvert visus ierosinājumus, kas izteikti tā uzlabošanai. Tomēr tajā pašā laikā Parlamentam ir vairāki iemesli būt apmierinātam.

Pirmkārt, tas bija Parlaments, kas savā 2005. gada 17. novembra rezolūcijā Zaļajā grāmatā par iepirkumiem aizsardzības jomā lūdza Komisijai sagatavot šo direktīvu. Tādējādi tas lielā mērā ir Parlamenta priekšlikums.

Otrkārt, un pat vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais teksts ir daudz guvis no jūsu ieguldījuma procesa laikā. Pamatojoties uz Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, tika izdarīti daudz grozījumu, jo īpaši attiecībā uz apjomu, noteikumiem par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu un pārredzamību.

Komisija var pieņemt visus šos grozījumus un tādēļ atbalsta tekstu. Mēs esam pārliecināti, ka šī direktīva radīs atšķirības un dos labumu patiesam Eiropas tirgum aizsardzības jomā. Palūkojaties uz to — vēl pirms pieciem gadiem ideja par šī tirgus izveidošanu ar Kopienas instrumentiem šķita kā zinātniskā fantastika vairumam cilvēku, bet šodien tā kļūst par realitāti. Mums nevajadzētu laist garām šo iespēju.

 
  
  

SĒDI VADA: M. ROURE
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Alexander Graf Lambsdorff, referents. (DE) Priekšsēdētājas kundze, es mudinu savu kolēģi deputātu van Orden kungu apsvērt faktu, ka vienīgā persona, kas viņu šeit atbalsta, ir Vācijas galēji kreisais ekstrēmists. Pflüger kungam no kreisajiem ekstrēmistiem es vēlos teikt, ka, mazliet tikai palasot likumu, viņš to saprastu. Tas nepavisam nav par eksportu, bet gan par Eiropas iekšējo tirgu.

Pretējā gadījumā tas, ko teica Weiler kundze, ir taisnība. Viņa teica, ka šie ražojumi ir dārgi konkurences trūkuma dēļ. Jā, ja nav konkurences, tad tie ir dārgi. Cerams, ka mēs radīsim lielāku konkurenci Eiropas iekšējā tirgū. Tas noteikti nepadarīs šos ražojumus lētus, taču vismaz noteiks tiem saprātīgāku cenu. Šī ir liela iespēja rūpniecībai atklāt jaunu tirgu un iespēja vidēja izmēra uzņēmumiem arī iekļūt šajā tirgū. Taču ir svarīgi, ka šī ir arī iespēja nodrošināt pārredzamību, kā arī iespēja pilsoniskajai sabiedrībai un daudzām nevalstiskām organizācijām labāk uzraudzīt to, kā šis tirgus tiek strukturēts un kas tajā notiek.

Es vēlos izteikt lielu pateicību Mladenov kungam un Toubon kungam par viņu līdzdalību neparastajā darbā saistībā ar šo projektu. Būtībā tas ir projekts, kas pakļauts otrajam pīlāram, proti, Eiropas drošības un aizsardzības politikas stiprināšanai, izmantojot pirmā pīlāra instrumentu, proti, iekšējā tirgus direktīvu. Bez Francijas prezidentūra lieliskā darba, veicot starpnieka pienākumus starp dalībvalstīm, kas ir ļoti grūts uzdevums, šis darbs nebūtu bijis veiksmīgs.

Mums ir jāpaplašina šīs iespējas. Tā būs iespēja politiskajai Eiropai. Tā būs iespēja Kopējai ārpolitikai un drošības politikai un iespēja vērtību un miera Eiropai. Tā ir iespēja, kas mums jāizmanto.

 
  
MPphoto
 

  Tobias Pflüger (GUE/NGL). (DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos izteikt lūgumu saskaņā ar Reglamenta 145. pantu. Ja jūs uzrunā personīgi, tad jums ir iespēja īsi uz to atbildēt.

Samērā ātri kļūst skaidrs, kuri šeit ir ekstrēmisti, ja jūs palūkojaties, par ko šeit ir runa. Runa ir par tirgus ekstrēmismu, kas vērojams šajā jomā. Es teicu, ka efektīvāka aizsardzības rūpniecība Eiropas Savienībā dabiski ietekmēs ieroču eksportu. Neviens nevar noliegt, ka šis ir tas gadījums. Ieteikt kaut ko citu nozīmētu Eiropas Savienības vispārējas attīstības apstāšanos.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Golik (PSE), rakstiski. (PL) Es vēlos uzsvērt, cik svarīgs ir priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā drošības un aizsardzības jomā atsevišķos gadījumos ir koordinējamas publisko iepirkumu procedūras, noslēdzot publiskus būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumus, kuru es pilnībā atbalstu.

Direktīva nodrošina veidu, kā publiskos iepirkumus drošības un aizsardzības jomā balstīt uz pārredzamiem kritērijiem, nediskriminējot konkursa kandidātus no citām ES dalībvalstīm, bet vienlaicīgi nodrošinot šo valstu drošību. Tādēļ ir tik svarīgi piesaukt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantu, kas nosaka, ka tā noteikumus var neievērot, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu ES dalībvalstu būtiskās intereses.

Kopēja ražošana, kopēji pirkumi, kopēji publiski iepirkumi, īpaši attiecībā uz tehnoloģiski visattīstītāko un tādējādi visdārgāko aprīkojumu nodrošinās Eiropas drošības un aizsardzības politikai liekākas izredzes uz veiksmi. Priekšlikums direktīvai, ko es atbalstu, ir pozitīvs solis ceļā uz ES dalībvalstu tirgu atklātību un sacensības mazināšanu starp valstīm, kas varētu izmantot kopējus un izdevīgus risinājumus.

Vienlaicīgi es vēlos paust iebildumus pret standartu priekšrocību kārtību, kas tiek pārbaudīti sastādot tehniskās specifikācijas aizsardzības aprīkojuma iegādei. Aizsardzības ministriem vajadzētu būt atbildīgiem par piemērošanas prioritāšu noteikšanu.

Turklāt es arī ievēroju, ka šajā priekšlikumā nav nekādas atsauces uz Labākās prakses kodeksu Eiropas Aizsardzības aģentūras piegādes ķēdē, ko īsteno piegādātāji. Tādēļ nav skaidrs, vai šis kritērijs turpmāk ir jāņem vērā, izvēloties piegādātājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Dushana Zdravkova (PPE-DE), rakstiski. (BG) Es uzskatu, ka aizsardzība un drošība ir īpaši svarīgas jomas katrai dalībvalstij, taču galvenokārt tās interesē ikvienu Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju, kā arī Eiropas aizsardzības nozari.

Bez teikšanas ir skaidrs, ka šīs direktīvas ietekmes mazināšanas iespēja tiks izmantota joprojām. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis tiktu mudinātas uzlabot savus tiesību aktus, kas nosaka publisko iepirkumu valsts drošības jomā. Tām arī vajadzētu izmantot iespēju, ko nosaka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 296. pants, pamatojoties uz nosacījumu, ka tās nodrošina vienādu pārredzamības, atbildības, koncentrēšanās uz rezultātiem un efektivitāti līmeni, kā arī atbilstošu sistēmu radušos strīdu risināšanai.

Es vēlos teikt, ka direktīva, lai cik plaša un specifiska tā būtu, nevar aizstāt nepieciešamību pēc ES aizsardzības rūpniecības nozares un kopumā skaidra redzējuma par drošības nozari. Redzējuma un stratēģijas trūkumu nevar kompensēt ar nosacījumiem un izņēmumiem, kas liktu valstīm „blēdīties”, lai aizsargātu savas privātās intereses gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā atkarībā no to aizsardzības nozares lieluma. Šī iemesla dēļ šajā jomā ir jāizstrādā stratēģija, kas atbalsta Eiropas principus.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika