Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 13. janvāris - Strasbūra

15. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Jautājumu laiks (B6-0001/2009).

Mēs atbildēsim uz vairākiem jautājumiem, kas ir iesniegti Komisijai.

Pirmā daļa

  Priekšsēdētājs. –

Jautājums Nr. 30, ko iesniedza Colm Burke (H-0992/08)

Temats: Eiro desmitgade

Ņemot vērā nesenās svinības, lai atzīmētu desmito gadadienu, kopš eiro ieviešanas, vai Komisija var komentēt galveno gūto mācību attiecībā uz fiskālās politikas koordinēšanu eirozonā, īpaši ņemot vērā neseno finanšu un ekonomikas krīzi?

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − Lai gan pieredze ar budžeta koordināciju ir bijusi kopumā pozitīva, varam izdarīt dažus secinājumus. Pirmo desmit gadu analīze aktualizē nepieciešamību stiprināt budžeta pārraudzību labos laikos. Tā parāda arī nepieciešamību risināt plašākus jautājumus, kas var ietekmēt dalībvalstu makroekonomisko stabilitāti un kopējo ekonomiskās un monetārās savienības funkcionēšanu.

Koordinējot fiskālo politiku, būtu iespējams labāk īstenot valstu budžetu politiku visā ciklā, t.i., gan uzplaukuma, gan lejupslīdes laikā. Pastiprināta uzmanība jāpievērš valstu parāda uzraudzībai, vienlaicīgi nostiprinot vidēja termiņa budžeta mērķus, lai risinātu netiešo saistību jautājumu. Visi šie pasākumi prasa pamatīgāku budžeta pārraudzību.

Bet pārraudzība būtu arī jāpaplašina, jo jāņem vērā notikumi dalībvalstīs, kas var ietekmēt budžeta ilgtspējību, piemēram, tekošo kontu deficīta pieaugums, pastāvošās inflācijas atšķirības, pastāvošās atšķirības vienas darbaspēka vienības izmaksu maiņa vai nelīdzsvarotas izaugsmes tendences.

Pārraudzība jāveido, izmantojot esošos instrumentus. Galvenie instrumenti fiskālās politikas pārraudzībā un ekonomiskās politikas koordinācijā ir skaidri formulēti Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā.

Nesenais Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns, ko Komisija pieņēma pagājušā gada 26. novembrī arī ir jauns panākums pārvaldībā un budžeta koordinācijā.

Tas uzsver Komisijas kā katalizatora nozīmi īstermiņa ārkārtas ekonomikas stabilizēšanas plānos. Pamatojoties uz mūsu pašu ekonomisko novērtējumu, Komisija ir ātri izveidojusi oficiālu un uz skaitļiem pamatotu atbildi uz ekonomikas lejupslīdi. Komisijas ātra rīcība ir reakcija uz skaidri redzamajiem, lielākiem nekā jebkad agrāk, riskiem valstu ekonomiskajai politikai šajos apstākļos.

Atveseļošanas plāns atzīst sākotnējo uzdevumu sadalījumu, kas ietverts ES ekonomiskās politikas pamatā. Tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par budžeta politiku, Komisija izvirzīja globālu mērķi noteikt papildu fiskālos stimulus, ņemot vērā to apmēru, kas nepieciešams, lai iekustinātu ES ekonomiku kopumā.

Dalībvalstis drīkst pašas noteikt savu attiecīgo fiskālo stimulu lielumu un sastāvu. Tas tagad nozīmē koordinācijas un pārraudzības problēmas valstu pasākumu ieviešanā. Komisija un ECOFIN padome kopīgi pārraudzīs valstu pasākumu ieviešanu atbilstīgi atveseļošanas plānā ietvertajiem principiem.

Raugoties nākotnē, fiskālās pārraudzības saprātīga ieviešana nostiprinās cerības uz turpmāko fiskālo attīstību. Kopā ar valstu budžetu sistēmas un noteikumu nostiprināšanu un reformu ieviešanu, kas ierobežo ar vecumu saistīto izdevumu pieaugumu, tā nodrošinās ilgtspējīgā stāvokļa atjaunošanu.

Tādējādi fiskālās pārraudzības saprātīga ieviešana mazinās bažas par augošiem deficītiem, kā arī risku prēmiju, privāto patēriņu un ieguldījumu parādiem.

  Colm Burke (PPE-DE). - Es augstu vērtēju jūsu atbildi, komisāra kungs. Ņemot vērā to, ka mums ir kopēja monetārā politika, un arī ņemot vērā šā brīža problēmas, vai jūs paredzat lielāku nozīmi Eirogrupai, vienlaikus respektējot nodokļu politiku atsevišķās valstīs? Vai jūs domājat, ka Lisabonas līguma īstenošana vai pieņemšana jebkādā veidā ietekmēs šo jomu saistībā ar nodokļu politiku? Es domāju, ka svarīgi ir tas, ka mums ir jāstrādā kopā. Vai jūs esat iecerējis kādus jaunus pasākumus, lai radītu stimulus ES valstu tautsaimniecībām?

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − Kāds ir Eirogrupas uzdevums? Kā jūs zināt, Eirogrupa šobrīd ir neformāla struktūra un tāda paliks arī pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Tātad Eirogrupa nevar pieņemt oficiālus lēmumus pat tad, kad tie attiecas tikai uz eiro zonas dalībvalstīm. Oficiālus lēmumus var pieņemt tikai ECOFIN padome.

Bet pēdējo trīs vai četros gados, kopš sākās Luksemburgas prezidentūra Jean-Claude Juncker vadībā, jo īpaši 2005. gada janvārī, Eirogrupa ir pilnveidojusi diskusiju darba kārtības saturu. Eirogrupas locekļi kopā ar Komisiju un ECB diskutē par padziļinātu budžeta uzraudzību un plašāku ekonomikas uzraudzību, ko es minēju savās ievada piezīmēs. Eirogrupa bieži diskutē par citiem jautājumiem, kas saistīti ar eiro ārējo nozīmi un eiro ārējo dimensiju.

Nodokļu jautājumi, kā jūs zināt, ir ļoti jutīgi jautājumi. Atbilstīgi šobrīd spēkā esošajam līgumam un arī Lisabonas līgumam nākotnē lēmumi par nodokļiem prasa vienprātīgu nostāju ES līmenī, un es neprognozēju nekādas pārmaiņas lēmumu pieņemšanas pamatos pārskatāmā nākotnē.

  Jörg Leichtfried (PSE). - (DE) Komisāra kungs, mani interesē šāds jautājums. Pēdējo desmit gadu laikā Eirogrupa ir guvusi milzīgus panākumus, un, jo īpaši šīs krīzes laikā, citas valstis ir paudušas interesi pievienoties šai grupai. Vai Komisija jau plāno, kuras valstis varētu kļūt par tās loceklēm nākotnē? Vai ir citas valstis, kas vēlas pievienoties eiro zonai tādēļ, ka dalība tajā ir izrādījusies tik vērtīga?

  Nils Lundgren (IND/DEM). – (SV) Vispirms es vēlos uzdot šādu jautājumu: ja dalība ir bijusi tik sekmīga pēdējo desmit gadu laikā, tad kāpēc, piemēram, Itālijai un Grieķijai desmit gadus valsts obligāciju likme ir par pāris procentpunktu augstāka nekā Vācijai

Otrkārt, kāpēc Zviedrijā desmit gadus procentu likme ir par 0,4 procentpunktiem zemāka nekā Vācijā, bet Somijā par 0,6 procentpunktiem augstāka, ja abas ir labi pārvaldītas valstis?

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − Kā jūs zināt, Slovākija iestājās eiro zonā šī gada 1. janvārī, tātad tagad 16 no 27 ES dalībvalstīm ir pilntiesīgas EMS dalībnieces un izmanto vienotu valūtu — eiro. Kura valsts būs nākamā? Komisijas nevar atbildēt uz šo jautājumu. Tie kandidāti, kuri vēlas pievienoties eiro zonai, iesniedz pieteikumus. Šobrīd mēs zinām, kuras ES dalībvalstis pēc iespējas ātrāk vēlētos pievienoties eiro zonai, bet diemžēl neatbilst visiem Līgumā prasītajiem kritērijiem — tās ir Baltijas valstis, Ungārija un citas. Mēs arī zinām, ka ir divas ES dalībvalstis, proti, Apvienotā Karaliste un Dānija, kuras ir vienojušās par atteikšanās klauzulu, kas atļāva tām nepievienoties eiro zonai. Tādēļ tām nav tāda pienākuma kā citām ES dalībvalstīm, kurām ir jāsagatavo valsts un tās ekonomika, lai kādu dienu varētu pievienoties eiro zonai.

Es nezinu, kura būs nākamā valsts pēc Slovākijas, kas pievienosies eiro zonai. Iespējams, ka tā būs viena no divām dalībvalstīm, uz kurām attiecas atteikšanās klauzula. Iespējams, ka nākamajos mēnešos, piemēram, Dānija varētu pieņemt lēmumu vairs neizmantot izņēmuma stāvokli un pievienoties eiro zonai. Būtībā Dānija atbilst visiem kritērijiem, lai saskaņā ar Līgumu pievienotos eiro zonai, bet to izlems Dānijas valdība, Dānijas parlaments un varbūt Dānijas iedzīvotāji referendumā.

Šorīt mēs pieminējām eiro desmitgadi. Esmu pārliecināts, ka nākamajos desmit gados visas vai gandrīz visas ES dalībvalstis pievienosies eiro zonai, jo šajos krīzes laikos, šajā ekonomiski grūtajā periodā eiro zonas dalībvalstu priekšrocības ir ievērojami palielinājušās. Tie, kas vēl nav iestājušies eiro zonā, saprot, ka priekšrocības ir daudz lielākas un daudz svarīgākas nekā pienākumi, kurus uzliek dalība eiro zonā, vai grūtības.

Pieminot jūsu piezīmi, ja es būtu jūsu vietā, es neizteiktu argumentus pret eiro zonu, izmantojot procentu likmes. Pajautājiet Dānijai, kas notika ar tās procentu likmēm šajā krīzes laikā. Dānija nav eiro zonas dalībvalsts, bet tās valūta ir cieši saistīta ar eiro, un tās centrālā banka cieši seko Eiropas Centrālās bankas lēmumiem. Tirgi pašlaik nav labvēlīgi tām valstīm, kas nav eiro zonā. Tirgi šīm valstīm uzliek augstākas riska prēmijas.

  Priekšsēdētāja. Jautājums Nr. 31, ko iesniedza Paulo Casaca (H-1016/08)

Temats: Piena produktu cenu sabrukums ES tirgos.

Saskaņā ar Komisijas 2008. gada 21. novembra darba dokumentu par cenu tendenču monitoringu, kas pievienots paziņojumam par pārtikas cenām Eiropā (9. lpp.), laika posmā starp 2007. gada oktobri un 2008. gada oktobri sviesta cena ES tirgū samazinājās par 30 %, kamēr piena pulvera cena samazinājās par 40 %. Tātad izskatās, ka abas cenas neapturami tuvojas intervences līmenim.

Vai Komisija uzskata, ka saturs pirms gada iesniegtajam priekšlikumam par piena kvotu palielināšanu, ko apstiprināja Parlaments un Padome, ir jāatstāj negrozīts, pastāvot šādām tirgus tendencēm?

Vai Komisija uzskata, ka ierobežojumi, kas noteikti pašreizējos likumos par intervenci piena pulvera un sviesta cenās, ir pietiekami, lai novērstu katastrofālo ietekmi uz lauksaimnieku ienākumiem, kā tas ir Azoru reģionā, kur lauksaimnieku darbība ir pilnīgi atkarīga no minēto piena produktu tirgus?

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Es sākšu ar situācijas aprakstu, kāda tā izskatījās tikai pirms dažiem gadiem. Mēs visi atceramies, ka piena nozare bija ļoti stabila ar pavisam nelielām cenu svārstībām, bet pēdējo gadu laikā situācija ir būtiski mainījusies. Vispirms 2007. gadā, es skaidri atceros augustā un septembrī, mēs redzējām milzīgu piena produktu cenu pieaugumu, pēc tam pagājušajā gadā mēs piedzīvojām tādu pašu vai pat vēl lielāku cenu samazinājumu, tādēļ šodien ir situācija, ka cenas ir ļoti tuvu intervences cenām un dažās Eiropas daļās pat zemākas par tām.

Es varu apgalvot Parlamenta deputātiem, ka esmu ļoti nobažījusies par Eiropas piena tirgus ātro pasliktināšanos. Mums ir atbalsta pasākumi, kurus var aktivizēt, lai atbalstītu piena nozari, un mēs jau esam sākuši rīkoties.

Pretēji parastajai situācijai, kad privātā sviesta uzglabāšanas shēmu allaž aktivizē 1. martā, mēs esam nolēmuši aktivizēt shēmu no 1. janvāra, kas nozīmē, ka produkcija, kas ir saražota decembrī, arī ietilpst šajā shēmā. Intervences iepirkumi vai eksporta izdevumu atmaksāšana ir citi instrumenti, kas pieejami, lai efektīvi atbalstītu piena nozari vai piena tirgu.

Intervences sistēmā, kas sāksies martā un ietvers produkciju, kas tiks saražota februārī, sviestu un piena pulveri varēs iepirkt līdz augusta beigām. Vispirms fiksētos daudzumos par fiksētām cenām, pēc tam ar iepirkumu sistēmu, ja situācija to prasīs.

Es vēlos jums atgādināt situāciju 2007. gadā. Es domāju, ka mēs atceramies tūlītējo un ātro Eiropas Parlamenta, Padomes un dalībvalstu reakciju, kas izdarīja uz mani milzīgu spiedienu, lai nekavējoties, drīzāk vakar nekā rīt, palielinātu kvotas, tādējādi atvieglojot situāciju attiecībā uz patērētāju cenām.

Lai mēģinātu kliedēt apgalvojumus, kas klīst no mutes mutē, ka pie pašreizējām ļoti zemajām piena cenām esot vainojama piena kvotu palielināšana, es vēlos šodien ļoti skaidri pateikt, ka par spīti kvotu palielinājumam 2 % apjomā, kas notika pēc šī gada aprīļa, piena ražošana patiesībā ir samazinājusies. Tā tas ir noticis, lai gan kvotu palielināšana bija ražošanas iespēja (bet pilnīgi noteikti nebija pienākums) dalībvalstīm vai lauksaimniekiem. Tas skaidri pierāda, ka piena produktu ražotāji reaģē uz tirgus signāliem.

Tādēļ kvotu sistēmā ieviestās relatīvi mazās izmaiņas nekādā gadījumā nav vainojamas pašlaik vērojamajā tirgus nepastāvībā. Zemāks patērētāju pieprasījums, iespējams, ir reakcija uz pagājušā gada augstajām cenām, kad patērētāji mēģināja vai gribēja atteikties no augstas kvalitātes dārgiem produktiem. Protams, ka liela nozīme ir arī pasaulē valdošajam ekonomiskajam klimatam. Šī paša iemesla dēļ ir svarīgi, lai mēs nemuļķotu sevi un nedomātu, ka ar piena tirgus mikrovadību mēs pieņemam lēmumus par visu nozari. Jāsecina, ka kvotu sistēma nav spējusi panākt tirgus stabilitāti.

Jautājumā par Azoru reģionu Portugāles valdība ir izmantojusi ikvienu iespēju prasīt papildu kvotas salām tādēļ, ka Azoru salas ir ļoti konkurētspējīgas un paaugstinot produktivitāti gūst sev labumu. Esmu pārliecināta, ka lielākas kvotas un paredzamā kvotu sistēma dos labumu Azoru piena nozarei. Tā būs, es domāju, pat par spīti tam, ka šīs skaistās salas atrodas diezgan nomaļus un piens ir jāizvadā pa deviņām salām.

Noslēgumā es varu apgalvot Parlamenta deputātiem, ka es vadīšu mūsu piena nozares instrumentus atbildīgi, lai nodrošinātu efektīvu drošības tīklu visai nozarei.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Paldies par jūsu paskaidrojumiem, komisāres kundze. Man žēl, ka es nespēju būt tik optimistisks par to, ka atļautā ražošanas līmeņa palielinājums dos labumu Azoru ražošanai.

Es varu apgalvot jums, ka sekas — saskaņā ar to, kas publicēts žurnālā šonedēļ, tās jau ir novērtētas ar piena pulvera tirgus cenu kritumu par vairāk kā 60 % kopš 2007. gada augusta — dziļi ietekmēs lauksaimnieku ienākumus Azoru autonomajā reģionā un noteikti arī dažās citās Eiropas daļās. Šie pasākumi, kuriem, es ceru, būs kāda ietekme, vēl līdz šim neko nav ietekmējuši. Tādēļ, komisāres kundze, es lūdzu jūs veltīt pilnīgi visu uzmanību šim jautājumam.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Jūs zināt, ka es vienmēr ļoti priecājos par dialogu un diskusijām ar jums par lauksaimniecības nozares nozīmi un par Azoru salām.

Mēs šodien atrodamies ļoti sarežģītā tirgus situācijā. Tas nav tikai Azoru salu gadījumā, bet tā ir vispārējā situācija Eiropā. Mums jāsaprot, ka cenas samazinās līdz tādam līmenim, kādu mēs pirms sešiem mēnešiem pat nevārējam iedomāties. Es varu tikai apgalvot jums, un es ceru, ka jūs ticat manām spējām atrast īsto risinājumu īstajā laikā, ka mēs spēsim vadīt sistēmu šajos apstākļos.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Komisāres kundze, vēlu jums laimīgu Jauno gadu, kaut arī ziņas par piensaimniecību nav labas.

Komisāres kundze, vai es varētu pajautāt tieši jums, — jo tieši jūs norādījāt uz dažiem faktoriem, kas izraisīja cenu kritumu — tā kā mums nav skaidrs, kāpēc cenas tik dramatiski pieauga, vai ir detalizēti analizēts, kādēļ cenas tik dramatiski samazinājās? Vai jūs esat pārliecināta, ka reformas par veselības pārbaudēm ir pietiekamas, ņemot vērā visu šo nenoteiktību? Visbeidzot, vai drošības tīkls ir pietiekams, ja mēs iedragājam ražotāju pārliecību un viņi samazina piena ražošanu, kā tas notiek pašlaik?

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Pirmkārt, es domāju, ka ir dažādi cēloņi ļoti zemajām piena cenām.

Iespējams, ka vissvarīgākais cēlonis ir fakts, ka Krievijas tirgus ir ārkārtīgi svarīgs Eiropas Savienībai, un pavisam nesen mēs piedzīvojām milzīgu devalvāciju, kas notika Krievijas ekonomikas sektorā, kas nozīmē, ka cenas Krievijas patērētājam ir ievērojami pieaugušas. Es nezinu precīzus skaitļus, bet devalvācija ir vismaz 50 %. Sekas ir tādas, ka iespējas pārdot mūsu produkciju Krievijā ir ievērojami samazinājušās. Kā es jau minēju, zināma nozīme ir arī 2007. gada augsto cenu ietekmei, kad augsto cenu dēļ cilvēki pirka mazāk piena produktu — acīmredzot viņi turpina pirkt mazāk. Turklāt vēl ir arī šodienas situācija ar nenoteiktību kopējā ekonomiskajā situācijā.

M. McGuinness jautāja, vai mēs domājam, ka tas, ko esam darījuši veselības pārbaužu jomā, ir pietiekami labi izdarīts. Fakts ir tāds, ka veselības pārbaudes sāksies pēc 2010. gada 1. janvāra, kad būs pieejami visi dažādie līdzekļi, lai atbalstītu dažādās nozares. Diskusiju laikā mēs sapratām, ka mums radušās jaunas problēmas, kuru risināšanai rezervējām modulācijas rezultātā radušos naudu. Bet 2009. gadā šīm problēmām vēl nav lielas ietekmes. Tādēļ mēs esam ierosinājuši Eiropas Parlamentam, Padomei un ECOFIN padomei, ka tā sauktās neizmantotās naudas — kopā 5 miljardi eiro, kas paredzēti lauksaimniecības un lauku attīstības politikai — daļa 1,4 miljardu eiro apmērā jāizlieto tagad, 2009. gadā. Tagad Parlamentam un Padomei ir jālemj, vai ir iespējams izlietot daļu no šīs naudas.

Atcerieties jauno problēmu uzskaitījumu, tajā bija minēta arī piena nozare. Tādēļ es ceru, ka arī Parlamentā būs sapratne par to, kā ierosināt, lai daļu šīs naudas izmantotu arī piena nozares problēmu risināšanai.

  Priekšsēdētāja.

Jautājums Nr. 32, ko iesniedza Johan Van Hecke (H-1018/08)

Temats: Mikrokredīti

2008. gada maijā komisāre Mariann Fischer Boel ierosināja novirzīt ES finansējumu, ko pirms tam izmantoja eksporta subsīdijām, cenu atbalstam un rezervju uzkrāšanai mikrokredītiem, lai dotu iespēju lauksaimniekiem jaunattīstības valstīs pirkt sēklas un minerālmēslus. Mikrokredīti neapšaubāmi ir svarīgs atbalsts cīņā ar nabadzību un instruments, lai sasniegtu tūkstošgades mērķus. 2008. gada aprīlī Parlaments rakstiskā deklarācijā aicināja piešķirt vairāk resursu mikrokredītu projektiem.

Kādus praktiskus pasākumus Komisija līdz šim ir veikusi, lai pārbaudītu, kas ir noticis ar šo priekšlikumu?

  Jim Allister (NI). – Vai tad nav pieņemts uzklausīt divus papildrunātājus pēc jautātāja, un vai tad es nenorādīju uzreiz komisāres kundzei uzdotā jautājuma sākumā, ka man ir papildjautājums?

Kāpēc tas netika paziņots?

  Priekšsēdētāja. – Allister kungs, es pat nezināju, ka jums ir jautājums. Ja es to būtu zinājusi, es, protams, būtu devusi jums vārdu.

  Jim Allister (NI). – Jūsu darbinieki ar cieņu man norādīja, ka mans lūgums ir atzīmēts. Tātad, ja jūsu darbinieki par to zināja, tad tas nozīmē, ka jūs arī to zinājāt.

Kāpēc jūs neinformēja par to?

  Priekšsēdētāja. – Es atvainojos, mani darbinieki teica, ka neviens jūs nav redzējis.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Parlamenta un Padomes diskusijās par noteikumu pieņemšanu, ar kuriem izveido Eiropas Pārtikas mehānismu, tika pieņemts lēmums neizmantot budžeta 2. pozīcijā pieejamos līdzekļus, lai finansētu šo mehānismu, kas ir pretrunā Komisijas priekšlikumam. Tomēr Eiropas Parlamenta un Komisijas Regula, kuru pieņēma 2008. gada 16. decembrī, budžeta 4. pozīcijai tomēr paredzēja EUR 1 miljardu laika posmam no 2008. līdz 2010. gadam. Tas tiks izmantots, lai finansētu pasākumus, kas atbalsta lauksaimniecību un nodrošinājumu ar pārtiku jaunattīstības valstīs, kuras vissmagāk skārusi pārtikas krīze. Mikrokredīti ir pieminēti daudzos no šiem pasākumiem, kā arī citos pasākumos, kuru mērķis ir stiprināt lauksaimniecību un ražošanu lauku reģionos. Parlamentam būs tiesības pārbaudīt, kā tiek plānots šis darbs, ko finansēs šis mehānisms, atbilstīgi komitoloģijas noteikumu nosacījumiem. Es varu jūs informēt, ka sākuma pakete aptuveni EUR 300 miljonu apmērā, kas paredzēti 24 līdz 25 valstīm, tiks iesniegta februārī, bet kopējo plānu visa jaunā mehānisma izmantošanai Komisija noteikti iesniegs un pieņems līdz 2009. gada 1. maijam.

Kopumā ņemot, Komisija atbalsta mikrokredītu un mikrofinanšu iestāžu izveidošanu. Papildus kredītam, pēdējās piedāvā plašu finanšu pakalpojumu klāstu, ieskaitot uzkrājumus, apdrošināšanas produktus, naudas pārvedumus un maksājumu sistēmas. Komisija ir apņēmusies palīdzēt piekļūt šiem finanšu pakalpojumiem personām, kas atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā un kam ir zemi ienākumi. Tā uzskata, ka vislielākais šķērslis tam, lai izveidotu finanšu atbalsta sistēmas tiem, kas atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā, nav finansējuma trūkums, bet gan institucionalās un tehniskās kapacitātes trūkums. Tādēļ Komisija koncentrē savus pūliņus galvenokārt uz to, lai nostiprinātu mikrofinansēšanas pakalpojumu sniedzēju institucionalās pilnvaras. Ja tomēr izrādās, ka mikrofinansēšanas iestādēm ir ļoti ierobežota piekļuve finanšu fondiem, piemēram, gadījumos, kad mikrofinansēšanas iestādes vēlas sniegt savus pakalpojumus lauku rajonos, Komisija var finansēt šīs iestādes ar tādu specializēto finanšu iestāžu starpniecību kā Eiropas Investīciju banka (EIB), izmantojot kredītus, lai piešķirtu aizdevumus vai lai palielinātu kapitālu. Atsevišķos gadījumos, kad tiek izveidotas jaunas mikrofinansēšanas iestādes, Komisija var lemt par finanšu piešķiršanu darbības uzsākšanai ar specializēto NVO starpniecību. Turklāt, pamatojoties uz šīm salīdzinošajām priekšrocībām, EIB vada mikrofinansēšanas operācijas, izmantojot ES budžeta finansētos mehānismus, proti, FEMIP (Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumentu) Vidusjūras reģiona gadījumā vai Eiropas attīstības fondu, kas ir ieguldījumu mehānisms Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm.

  Johan Van Hecke (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi šeit apsveicām lēmumu piešķirt EUR 1 miljardu nabadzīgākajiem lauksaimniekiem valstīs, kuras vissmagāk skārusi pārtikas krīze, un es personīgi nožēloju, ka Komisijas ierosinājums izlietot neizmantoto lauksaimniecības finansējumu šim mērķim netika realizēts atsevišķu dalībvalstu un arī Parlamenta vienas daļas izdarītā spiediena dēļ.

Lai gan komisāres kundze teica, ka Komisija piešķir lielu nozīmi mikroaizdevumiem kā efektīvam instrumentam nabadzības apkarošanā, tomēr nesen ir parādījušies daži jautājumi un kritika, it īpaši par to pieejamību. Cilvēki saka, ka tas ir instruments pilsētai, kurš nav pieejams lauku apvidiem.

Mans jautājums Komisijai ir šāds: vai ir veikta vispārēja šī instrumenta izvērtēšana?

  Louis Michel. – (FR) Protams, ka mēs, kā es jau teicu, strādājam pie tā, lai sagatavotu mehānismu, kam būtu nekavējoties jāļauj mums izmantot finanšu resursus, kas ir speciāli domāti šim mērķim.

Es uzskatu, ka ne šī finansējuma daba, ne tā izcelsme nerada kapacitātes problēmu. Ir skaidrs, ka pat lauku apvidu projektu gadījumā nebūs nekādu problēmu. Tādēļ es varu jūs iedrošināt tajā ziņā, ka grūtību nebūs, un jebkurā gadījumā jūsu bažas tiks kliedētas, un to jūs redzēsiet jau pirmajā paketē, kura nāks februāra beigās un arī kopējā plānā, kurš būs pieejams vēlākais 1. maijā.

  Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Man ir tikai viens īss jautājums: vai jūs esat domājuši par kādu kontroles mehānismu šiem mikroaizdevumiem, lai mudinātu cilvēkus pievērsties godīgai tirdzniecībai vai bioloģiskajai lauksaimniecībai, un vai jūs uzskatāt, ka šāda kontrole būtu noderīga? Vai arī jūs uzskatāt, ka patiešām nav svarīgi, vai šāda veida prasības tiek ieviestas vai ne?

  Louis Michel. – (FR) Es patiešām nevaru iesaistīties tiešā jaunattīstības valstu vadīšanā. Jaunattīstības valstīm šajās lietās lielākoties ir ļoti trausla politika. Es domāju, ka esmu sapratis jūsu jautājuma būtību, un man šķiet, ka jūsu ierosinātā pieeja ir daudzsološa. Es arī redzu, ko jūs ar to vēlētos panākt. Varbūt es vēlreiz pievērsīšos šim jautājumam un centīšos ietvert to pašreizējās diskusijās un tad atgriezīšos pie jums, lai redzētu, kā mēs to varam sakārtot.

Es iztēlojos, ka jūs domājat par stimuliem, kas ļautu mums noteiktus pasākumus vairāk virzīt uz mazām ģimenes saimniecībām un tamlīdzīgi. Es domāju, ka bioloģiskā lauksaimniecība vairākās jaunattīstības valstīs nepašaubāmi ir iespēja ar nosacījumu, ka būtu iespēja radīt nozares. Tomēr tas man tikai nejauši ienāca prātā. Ja mēs varam radīt nozari valstī, kur vienmēr ir lauksaimniecības produkcijas pārpalikums, tā, protams, būtu interesanta dažādošana ar labu pievienoto vērtību. Es skaidri redzu, ka jūsu ierosinājums ir noderīgs, un apsolu iesaistīt jūs mūsu darbā, lai jūs varētu strādāt kopā ar manu personālu un padomāt, kā mēs varam to ietvert mūsu diskusijās.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Vai komisāres kundze bažījas, ka jautājums par pasaules nodrošinājumu ar pārtiku, kas ir daļa jautājuma, ir izslīdējis no politiskās darba kārtības pasaules ekonomiskās krīzes dēļ? Kādas darbības Komisija veiks, lai nodrošinātu, ka tas ir viens no politiskās darba kārtības svarīgākajiem jautājumiem, jo 30 000 bērnu joprojām ik dienu mirst no bada un badošanās?

  Louis Michel. – (FR) Es dažreiz brīnos par dažiem jautājumiem, un nevis tāpēc, ka mēs nerunājam par šīm lietām un nestrādājam pie tām katru dienu. Jūsu jautājums nozīmē, ka Komisija nav pietiekami ieinteresēta turpināt darbu, kuru tā uzsāka ar Parlamenta palīdzību un atbalstu.

Esiet droši, man jāsaka jums, ka šis ir interesants jautājums, jo fakts, ka cenas ir kritušās kopš pārtikas krīzes pirms dažiem mēnešiem, varētu likt kādam uzskatīt, ka problēma ir atrisināta. Lai gan cenas ir pazeminājušās, tās neatgriezīsies pie relatīvi zemā līmeņa, kāds bija pirms tam. Tādēļ jūs pareizi uzsverat to un norādāt, ka pārtikas krīze joprojām turpinās un ka tā būs reāla problēma vēl daudzus gadus. Jūs varat būt pārliecināti, ka es uzraudzīšu šo lietu ļoti stingri, tā netiks aizmirsta.

Otrā daļa

  Priekšsēdētāja.

Jautājums Nr. 33, ko iesniedza Marian Harkin (H-0970/08)

Temats: Budžeta reformas

Komisijas sabiedriskās apspriedes „Budžeta reforma, pārmaiņas Eiropā” rezultāti aicināja Komisiju veicināt efektivitāti un produktivitāti budžeta izpildē, palielinot tā pārredzamību un publisko pieejamību. Turklāt nesen publicētais Revīzijas palātas ziņojumā par 2007. gadu bija dažādi ieteikumi par izmaksu/riska līdzsvarošanu, pārraudzīšanu un informēšanu, par instrumentu vienkāršošanu un dalībvalstu informācijas un kontroles uzlabošanu. Vai Komisija var komentēt, kādus pasākumus tā veiks, lai risinātu sabiedriskās apspriedes un Revīzijas palātas ziņojuma galvenos jautājumus, lai palielinātu veiktspēju un mazinātu administratīvos slogus?

  Dalia Grybauskaitė, Komisijas locekle. − Man šodien ir uzdoti divi jautājumi par budžeta reformu, viens vispārīgāks un viens konkrētāks par lauksaimniecības lietām. Esmu priecīga, ka man ir uzdoti vismaz divi jautājumi, jo mēs lūdzām Parlamentam izrādīt lielāku interesi.

Atbildot uz pirmo jautājumu, tas ir vispārīgāks un vairāk attiecas uz Eiropas budžeta izpildi un izpildes efektivitāti. Sabiedriskā apspriede daļēji koncentrējās tieši uz to, kā padarīt Eiropas budžeta izpildi efektīvāku, ātrāku, vienkāršāku un pārredzamāku. Sabiedriskā apspriede stingri pieprasīja uzlabot Eiropas budžeta efektivitāti un produktivitāti, jo īpaši administratīvā budžeta un kontroles vienkāršošanu un proporcionalitāti.

Šajā kontekstā tika noteikti vairāki jautājumi, no kuriem daži Komisijā jau sāk pieņemt konkrētu veidu. Šo iniciatīvu skaitā, kas jau darbojas, ir Eiropas pārredzamības iniciatīva. Pateicoties šai iniciatīvai, Komisija jau ir reaģējusi uz nepieciešamību palielināt budžeta atklātību un pieejamību.

Dažiem citiem sabiedriskajā apspriedē minētiem jautājumiem jāpievērš nopietna uzmanība. Pirmais jautājums ir to izdevumu integrēšana, kuri pašlaik ir ārpus budžeta — tā sauktā finanšu iekļaušana budžetā. Tas acīmredzami palielinātu sinerģiju, likumību un administratīvo vienkāršošanu, kas mums nav pārāk labi izdevies gadu gaitā. Jūs zināt par to saistībā ar dažiem fondiem. Dalībvalstu atbildība ir vēl viens svarīgs faktors. Ir būtiski nostiprināt to dalībvalstu atbildību, kuras pārvalda 80 % no Eiropas budžeta, jo īpaši nozarēs, kas tiek pārvaldītas kopīgi. Ir nepieciešama skaidrāka atbildības sadale starp dalībvalstīm un Komisiju. Tas, cerams, daļēji uzlabosies, ja spēkā stāsies Lisabonas līgums.

Trešais faktors ir mūsu budžeta neelastīgums. Pašreizējais Eiropas budžets joprojām ir pārāk neelastīgs, nesenie piemēri ir sarunas par pārtikas mehānismu vai Eiropas atveseļošanas plānu, jo īpaši pašreizējā situācijā. Tad mums ir problēmas ar gāzes piegādi Eiropā, kur mēs nespējam izpildīt vai panākt vienošanos starp dalībvalstīm, lai veiktu ieguldījumus tādos nākotnes projektos kā starpsavienojumi vai gāzes krātuves. Tas atkal parāda, cik daudz mums nepieciešams ieguldīt Eiropas budžeta darbības spējās reaģēt.

Trešā problēmu grupa, kuru minēja sabiedriskajās apspriedēs, ir administratīvā sloga mazināšana. Komisija jau ir uzņēmusies dažādas saistības. Rīcības plānā par integrētu iekšējo kontroli Komisija ir apņēmusies iesniegt priekšlikumus par noteikumu vienkāršošanu izmaksu atbilstības jautājumos. Tas ietver paplašinātu vienreizēju maksājumu vai vienotas likmes maksājumu izmantošanu, ja tas ir iespējams. Nesenajā paziņojumā par pieļaujamo risku Komisija ierosina no jauna definēt kontroles sistēmu riska mērķus un pieņemamo kļūdu līmeni. Mēs ceram uz Parlamenta atbalstu šajās politiskajās diskusijās un vēlāk sarunās ar Padomi.

Komisija cer uz Parlamenta vispārēju atbalstu budžeta izpildes racionalizēšanā un vienkāršošanā un nākotnes tiesību aktu izpētē kopumā. Paldies jums par jautājumiem! Šis ir visnepievilcīgākais jautājums, kādu mēs parasti saņemam, jo to dažreiz uzskata par pārāk tehnisku. Lai cik labi politiskie lēmumi tiek pieņemti, laba politika var ciest neveiksmi, ja mums nav efektīvu izpildes mehānismu.

  Marian Harkin (ALDE). – Paldies par izsmeļošo atbildi, komisāres kundze. Jūs runājāt par dalībvalstu atbildību. Vai jūs varat konkretizēt, kāds ir progress attaisnoto izmaksu aprēķināšanas pamata vienkāršošanā un plašākā vienreizējo maksājumu izmantošanā, jo īpaši struktūrfondu jomā?

Mans otrais jautājums ir saistīts ar pašu apspriedes dokumentu un lielākoties negatīvo reakciju uz lauksaimniecību. Ja mēs aplūkojam apspriedes dokumentu, tajā minētas tādas nākotnes problēmas kā dažādība, zinātnes un tehnikas progress, zināšanu ekonomika, klimata pārmaiņas, energodrošība, bet nav minēta nodrošinātība ar pārtiku. Vai negatīvo reakciju uz lauksaimniecību pārmērīgi neietekmē pats dokuments?

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Es vēlos pieminēt faktu, ka 2009. gads ir Eiropas Radošuma un inovācijas gads.

Mums ir arī cita prioritāte, klimata pārmaiņas. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā prioritāte ir arī tādu prioritāro infrastruktūru finansēšanas nepieciešamība kā, piemēram, enerģija un transports.

Kā tas ir atspoguļots budžeta reformā?

  Dalia Grybauskaitė, Komisijas locekle. − Tātad trīs papildu jautājumi.

Jautājums par struktūrfondiem un to, ko mēs jau darām. Sarunās ar Parlamentu, saskaņojot 2009. gada budžetu, mēs jau vienojāmies un sagatavojām deklarāciju, ka paātrināsim absorbciju un padarīsim elastīgāku lēmumu pieņemšanas procedūru dalībvalstīm, ieskaitot arī struktūrfondu izmantošanu. Tas ir iekļauts arī mūsu atveseļošanas plānā. Tas ir svarīgi, un mēs lēšam, ka tas palīdzēs paātrināt struktūrfondu izmantošanu par apmēram EUR 6 miljardiem tikai 2009. gadā vien. Tas ir mūsu pienākums pret Parlamentu, un mēs vienojāmies arī ar Padomes dalībvalstīm, kuras atbalstīja šos centienus.

Tādēļ Komisiju ir sagatavojusi divas paketes ar izmaiņām tiesību aktos, un es ceru, ka tās atrodas jau kaut kur Parlamentā, vismaz Reģionālās politikas un plānošanas komitejā un Padomē, un mēs ceram, ka tās tiks ļoti ātri nodotas dalībvalstīm lietošanā.

Par nodrošinātību ar pārtiku un KLP attiecībām. Ir ļoti interesanti dzirdēt jūsu jautājumu, un es varu iedomāties, kādus jautājumus es saņemšu no citiem deputātiem. Šis ir ļoti pamatots jautājums par KLP kopumā. Apspriežu procesā mēs esam saņēmuši daudz kritikas par KLP kvalitāti, nevis pret politiku, bet pret kvalitāti un spēju laikā reaģēt un palīdzēt.

Politika pēc savas būtības ir diezgan dārga, un dalībnieki tā arī galvenokārt uztvēra šo politiku. Un, protams, jums ir pilnīga taisnība, tā ir mūsu izpratne, ka šī politika tuvākajā nākotnē un vidējā termiņā mainīsies, lai vairāk ieguldītu apkārtējā vidē un veselības aizsardzībā, ieskaitot nodrošinājumu ar pārtiku. Tā mēs redzam vidēja termiņa nākotni.

Bet, protams, ne viss bija pieņemams visiem dalībniekiem. Mēs centāmies būt tik objektīvi, cik iespējams. Mēs publicējām visus apspriežu materiālus. Tos apsprieda novembra konferencē, kuru vadīja priekšsēdētājs J. M. Barrosso, un viss ir publicēts, arī mūsu pētījums par ideju laboratorijas pienesumu, visu apspriežu materiāli un mūsu kopsavilkums. Tātad tas ir publisks, tas ir pieejams. Tas vēl nav mūsu viedoklis. Mēs centāmies būt objektīvi un nesaistīt sevi ar viedokli, bet vēlējāmies redzēt sabiedrības reakciju. Mēs gribējām sniegt jums objektīvu viedokli par to, kā no ārpuses raugās uz mums, uz mūsu politiku un budžetu, un izmantot to politisku lēmumu sagatavošanā nākotnē.

Trešajā jautājumā par prioritātēm jums ir pilnīga taisnība. Visi diskutē par to. Mēs zinām, kas mums jādara. Dalībvalstis zina, valdības zina. Bet ne vienmēr vienojas, kad nonāk līdz naudai. Sarunas par budžeta pabeigšanu parasti koncentrējas uz juste retour sarunām. Kurš maksā tikpat? Īpaši tagad, ekonomikas lejupslīdes laikā, kad mums ir tik nopietnas problēmas saistībā ar energoapgādi un ārējo pasauli, mums atkal jākoncentrējas un mēs nedrīkstam aizmirst, ka stratēģiskais mērķis, kas mums jāsasniedz visiem kopā, Komisijai un jums, ir sagatavot stratēģisku dokumentu par budžeta reformu.

  Priekšsēdētāja.

Jautājums Nr. 34, ko iesniedza Mairead McGuinness (H-0996/08)

Temats: ES budžeta reforma

Vai Komisija ir apmierināta, ka nesenās sabiedriskās apspriešanas „Budžeta reforma, pārmaiņas Eiropā” atspoguļo Eiropas iedzīvotāju vairākuma uzskatus, vai arī „viens vēstījums”, kas iegūts no „simtiem balsu”, patiešām atspoguļo visu ES viedokli?

Kādi ir galvenie secinājumi, un ko Komisija uzskata par lielajām izmaiņām ES izdevumos nākotnē?

Kādas, pēc Komisija domām, būs galvenās reformas lauksaimniecības izdevumos?

  Dalia Grybauskaitė, Komisijas locekle. − Jautājums man tika uzdots ar galveno akcentu uz lauksaimniecības apspriežu iznākumu lauksaimniecībā, bet tajā ir ietverti arī vispārīgāki aspekti, tādēļ es vēlos sākt ar dažiem vispārīgiem komentāriem.

Par apspriedēm, kuras mēs esam sākuši — mēs esam ļoti apmierināti, jo tā bija pirmā reize Eiropas vēsturē, kad debates notika tik atklāti, ar visiem tiem, kas spēj un vēlas piedalīties procesā. Mēs saņēmām milzīgu atbalstītāju ieguldījumu no NVO, valdībām, ideju laboratorijām, pilsoniskās sabiedrības, un tas bija un būs mums ļoti noderīgi.

Protams, šis ieguldījums atspoguļo ļoti plašu uzskatu un skatījumu loku, ko nevar reducēt uz vienu vai diviem konkrētiem vēstījumiem, bet tas ievērojami atbalstīja Komisijas vispārējo pieeju budžeta reformai, kuras mērķis ir stratēģisks skatījums, lai palielinātu Eiropas pievienoto vērtību no katra eiro, kas iztērēts no Eiropas budžeta. Šie uzskati un skatījumi piedāvā kritērijus, lai izstrādātu jēdzienus un uzskatus Eiropas budžeta stabilitātes un reaģētspējas līdzsvarošanai.

Daudzi atbalstītāji piekrīt, ka budžets laika gaitā ir ievērojami attīstījies, bet tikai daži ir pilnībā apmierināti ar pašreizējo budžeta struktūru. Apspriedes veido izpratni par prioritārām problēmām, kuras Eiropai jārisina, un prioritāro problēmu pirmajā rindā ir klimata pārmaiņas un konkurētspēja pasaulē.

Atbalstītāji ierosina arī veselu rindu iespējamu reformu attiecībā uz specifisku izdevumu politiku, uz finanšu sistēmu un uz veidu, kā budžets tiek izstrādāts. Detalizētāka informācija, kā es jau minēju, ir pieejama Komisijas tīmekļa vietnēs.

Visbeidzot par lauksaimniecību, apspriedes rāda relatīvu vienprātības pieaugumu attiecībā uz nepieciešamību turpināt KLP reformas. Daži uzskata, ka vislabāk turpināt jau iesāktās reformas kā agrāko reformu veselības pārbaudi vai vidusposma pārskatu, citi dod priekšroku radikālākām pārmaiņām. Lielākā daļa atbalstītāju uzsver nepieciešamību pievērst vai koncentrēt KLP uz Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju, reaģēt uz klimata pārmaiņām, uz pārtikas nekaitīgumu un kvalitātes prasībām un citiem apkārtējās vides mērķiem. Tomēr viedokļi atšķiras par nepieciešamo pārmaiņu apjomu un raksturu.

Komisijas cerības attiecībā uz galvenajām izdevumu jomām, jo īpaši lauksaimniecībā, būs atkarīgas no pašlaik notiekošā darba apspriežu, tehniskā novērtējuma, zinātnisko pienesumu un nozaru politikas diskusiju jomā. Tās daļēji veidos politisko reakciju, kas sekos šī gada turpinājumā. Komisija tad gatavos mūsu stratēģisko dokumentu, un es ļoti ceru, ka mēs spēsim sadarbībā ar jums kopā veikt savu pienākumu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Paldies jums, komisāres kundze, ne tikai par jūsu atbildi, bet arī par jūsu komentāriem par M. Harkin teikto par nodrošinājumu ar pārtiku. Es domāju, ka nodrošinātība ar pārtiku ir liela tirgus problēma.

Ļaujiet man pievērst jūsu uzmanību ziņojumam, kuru es sagatavoju un par kuru šodien Parlamentā balsoja pārliecinošs vairākums cilvēku, atbalstot KLP un tās nozīmi pasaules nodrošinājumā ar pārtiku, un diskusijai, kura mums bija par piena fermu sarūkošajiem ienākumiem. Mums jāpārbauda tie, kuri ierosina drastiskas reformas. Mēs runājam par pārtiku, kas paredzēta mūsu Eiropas iedzīvotājiem, un par ienākumiem tiem, kas dzīvo un veido lauku vidi. Es vēlos, lai jūs viņus paturētu prātā, turpinot darbu.

  Göran Färm (PSE). – (SV) Man ir īss jautājums, kuru es vēlos uzdot komisāres kundzei. Es piedalījos Komisijas konferencē decembrī par budžeta vidusposma izvērtējumu. Šajā konferencē komisāres kundze teica izcilu un proaktīvu runu par to, cik svarīgi ir sagatavot priekšlikumus grozījumiem tagad. Tomēr tagad mēs dzirdam baumas, ka priekšlikumu par vidusposma budžeta pārskatu nebūs pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pirms Vācijas federālajām vēlēšanām septembrī. Mans jautājums ir vienkāršs: vai komisāres kundze gatavos priekšlikumu budžeta vidusposma pārskatam līdz vasarai vai arī ne ātrāk kā pēc Vācijas federālajām vēlēšanām?

  Justas Vincas Paleckis (PSE). - (LT) Komisāres kundze, es vēlos pateikties jums par precīzajām un atklātajām atbildēm un teikt, ka diskusijas par budžeta reformu ir turpinājušās nu jau ilgāk kā gadu. Kāda ir finanšu krīzes ietekme uz šīm diskusijām? Es vēlos zināt arī to, vai tiks meklēta kāda izeja, reformējot budžetu, lai nākotnē mēs varam izvairīties no tādām finanšu krīzēm, kādu mēs piedzīvojam pašlaik?

  Dalia Grybauskaitė, Komisijas locekle. − Par pārbaudi, es pilnībā piekrītu, ka jebkuriem lēmumiem, kurus mēs pieņemam, jo īpaši stratēģiskajiem, ir jābūt politiski ļoti pārdomātiem. Mums nevajadzētu mainīt vislabāko, bet mums jāatbrīvojas no tā, kas ir vecs vai nav ļoti efektīvs.

Par vidusposma pārskatu, es domāju, ka šeit ir pārpratums. Mums nekad nav prasīts sagatavot Eiropas budžeta vidusposma pārskatu. Mums lūdza sagatavot pilna apjoma budžeta reformas dokumentu līdz 2009. gada beigām, un mūsu ziņā ir noteikt termiņus — kad tas ir politiski piemērotāks vai kad mēs varam saņemt pilnīgāku un efektīvāku atbildi. Personīgi es vēlētos sagatavot to ātrāk — varbūt pavasarī. Bet man ir jāveic nopietna realitātes pārbaude, jo mums ir vēlēšanas, varbūt Lisabonas līguma ratificēšana u.c. Mums nevajadzētu palaist vējā labu priekšlikumu un ļaut aktuālajiem notikumiem aizēnot to. Atstāsim priekšsēdētāja J. M. Barroso ziņā lēmuma pieņemšanas beigu datumu, bet mēs un šī Komisija esam gatavi darīt savu darbu.

– (LT) J. V. Paleckis, jūsu jautājumi patiešām ir ļoti svarīgi, ļoti dziļi, es pat teiktu, tik dziļi un svarīgi, ka pat viss Eiropas budžets nespētu sniegt atbildi. Patiesībā jūsu jautājumi ir stratēģiski, jo nekāds budžets nespētu efektīvi reaģēt tagad vai nākotnē uz tādu finanšu krīzi, kāda ir iestājusies.

Eiropas budžetu veido tikai 1 % no iekšzemes kopprodukta, bet finanšu krīzi galvenokārt radīja nevis naudas trūkums, bet, iespējams, pārraudzība, finanšu sistēmas globalizācija, tās monopolizācija un daudzi citi iemesli.

Eiropas budžetam, tāpat kā ļoti mazas starptautiskas organizācijas budžetam, bez šaubām, ir noteikts instrumentu kopums, bet tas patiešām nav liels. Šī izlase lielākoties sastāv nevis no aktuālajām finansēm vai naudas, bet drīzāk no regulējošiem pasākumiem, kontroles pasākumiem, ieteicamajiem pasākumiem, starp tiem arī makroekonomiskās politikas jomā. Iespējams, tie ir vēl svarīgāki nekā tas, cik naudas mums patiesībā ir vai cik mēs iepludinām.

Šobrīd mums patiešām ir Globalizācijas pielāgošanas fonds; mums ir elastīguma instruments un citi, bet tie nav pilnībā efektīvi vai produktīvi. Tieši šī iemesla dēļ mūsu atveseļošanas plānā Komisija ierosināja ieguldīt EUR 5 miljardus stratēģiski strukturālajās pārmaiņās enerģijas starpsavienojumos un citos enerģijas infrastruktūras projektos, un pagaidām valstis nesteidzas un ne pārāk vēlas diskutēt par šo jautājumu.

Pati krīze rāda, ka ieguldījumi stratēģiskos enerģijas projektos un citos stratēģiskos Eiropas kopprojektos ir ārkārtīgi svarīgi. Es ļoti ceru, ka šī krīze būs viena no tām mācību stundām, kuru Eiropa uztvers ļoti nopietni. Es arī ceru, ka tā palīdzēs koncentrēties un nākotnē izmantot Eiropas budžetu tur, kur mēs varam gūt vislielāko labumu, jo tas ir daudz par mazu, lai segtu un atrisinātu visu.

Tādēļ nav tik viegli atbildēt uz jūsu ļoti vispārējo jautājumu, bet kā es jau minēju, es ļoti ceru, ka šī krīzes situācija pasaulē un ekonomikas recesija, kuru tagad var redzēt visā Eiropā, patiešām palīdzēs politiķiem vairāk ieguldīt Eiropas stratēģijā.

  Priekšsēdētāja.

Jautājums Nr. 35, ko iesniedza Seán Ó Neachtain (H-0972/08)

Temats: Kibernoziegumi

Nepārtrauktā tehnoloģiju attīstība un tas, ka pieaug interneta lietotāju skaits, aizvien vairāk apgrūtina uzraudzību internetā. Ko Komisija dara, lai cīnītos pret kibernoziegumiem ES līmenī?

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, lai atbildētu uz S. Ó Neachtain jautājumu, Komisija realizē kibernoziegumu apkarošanas politiku daudzus gadus ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un citām Eiropas Savienības iestādēm.

Ir četri veidi, kā Komisija palīdz cīnīties ar kibernoziegumiem: veicinot sadarbību starp dalībvalstīm, veicinot publisko un privāto partnerību, veidojot dažādus juridiskos instrumentus un, visbeidzot, iesaistoties sadarbībā ar trešām valstīm.

2007. gada paziņojums „Vispārīgā politika cīņai ar kibernoziedzību” deva iespēju Komisijai veicināt informācijas apmaiņu kibernoziegumu jomā starp dalībvalstu tiesībsargājošajām iestādēm divpusēji vai ar Interpola starpniecību.

Dalībvalstīm jānosaka pastāvīgi kontaktpunkti, kur citas dalībvalstis var lūgt palīdzību vai informāciju. Komisija palīdzēja arī sagatavot Padomes secinājumus par stratēģiju kibernoziegumu apkarošanā, ko pieņēma pagājušā gada novembrī.

Šī stratēģija piedāvā virkni pasākumu, kas vērsti uz dalībvalstu sadarbības attīstīšanu, lai cīnītos pret tādiem noziegumiem kā bērnu pornogrāfija, terorisms, uzbrukumi informācijas sistēmām un krāpšana. Jāiedarbina platforma ziņošanai par pārkāpumiem, kas konstatēti tiešsaistē, lai centralizētu kibernoziegumus tā, lai tos varētu pārbaudīt Eiropols.

Tajā pašā laikā Komisija veido partnerības politiku starp tiesībsargājošām iestādēm un privāto sektoru, lai veiktu darbības pret kibernoziegumiem.

Tieslietu un iekšlietu padome 2008. gada 8. decembrī iesniedza ieteikumus par valsts un privātā sektora sadarbību pret kibernoziegumiem. Komisija vēlas izveidot arī Eiropas finanšu koalīciju pret bērnu pornogrāfijas komercattēliem. Šīs koalīcijas mērķis ir apvienot dažādu valsts un privāto pušu centienus, lai apkarotu bērnu pornogrāfijas attēlu ražošanu, izplatīšanu un pārdošanu internetā.

Visbeidzot, Komisijai bija ievērojamu loma tiesību aktu izstrādē, kas nosaka obligātos standartus piemērojamo krimināltiesību aktu saskaņošanā. Tika izstrādāts Pamatlēmums 2005/222/JHA par uzbrukumiem informācijas sistēmām un Pamatlēmums 2004/68/JHA par bērnu seksuālo izmantošanu un bērnu pornogrāfiju.

Komisija meklē iespējas atjaunināt un ieviest šos instrumentus.

Es beigšu savu uzstāšanos, sakot, ka internets ir globāls informācijas tīkls. Eiropas Savienība to nevar regulēt viena pati. Tādēļ Komisija cer veicināt starptautisko sadarbību šajā jomā un šogad organizēs sanāksmi kopā ar starptautiskajām organizācijām un ES aģentūrām, lai mēģinātu koordinēt šo iestāžu atbilstīgos pasākumus.

Tāda ir mana atbilde S. Ó Neachtain.

  Seán Ó Neachtain (UEN). ― (GA) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties komisāra kungam par atbildi. Es vēlos uzdot jums papildjautājumu, komisāra kungs, par kiberterorizēšanu un nomelnošanu, kas galvenokārt ietekmē jaunus cilvēkus, kuri izmanto tādas publiskās vietnes kā Bebo un Facebook. Jaunu cilvēku nomelnošana un terorizēšana šajās vietnēs jāaptur. Ko Eiropas Savienība plāno darīt, lai nodrošinātu, ka Kopiena pievērš vairāk uzmanības šai terorizēšanai?

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Es vēlos jautāt, kādus pasākumus Komisija ir ieplānojusi, lai sekmētu Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem pieņemšanu dalībvalstīs, kādu rīcības plānu Komisija ir ieplānojusi, lai uzlabotu un cīnītos pret kibernoziegumiem, un kādus pasākumus jūs plānojat ciparparaksta savietojamībai.

  Den Dover (PPE-DE). – Kaut es varētu apsveikt komisāra kunga atbildi, un arī lūgt viņu pārliecināt mūs, ka cilvēktiesības šajā jomā tiek paturētas prātā vienmēr. Citiem vārdiem sakot, es pilnībā esmu par kibernoziegumu novēršanu, bet vai mēs varam nodrošināt, ka interneta kompānijas kopā ar policiju un līdzīgām iestādēm nav pārāk nežēlīgas pret sabiedrību, kas izmanto internetu savam priekam?

  Jacques Barrot. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, jums ir taisnība un es nekavējoties atbildēšu uz jautājumu par cilvēktiesībām un cīņu pret kibernoziegumiem. Mums patiešām jāpievērš liela uzmanība, lai nodrošinātu, ka pastāv apņēmība ievērot cilvēktiesības, apkarojot kibernoziegumus; es pat ietu tālāk un apgalvotu, ka mums jāpiespiež cienīt cilvēktiesības.

Stokholmas daudzgadu programmā, kas ilgst no 2010. līdz 2014. gadam mēs ieviesīsim veselu pozīciju par cīņu ar kibernoziegumiem, lai, kā es esmu teicis un teikšu vēlreiz Ó Neachtain kungam, izveidotu Eiropolā novērošanas centru, kas mums ļaus labāk koordinēt pārraudzību pār valstu iestādēm, kuras atbildīgas par šaubīgām vietnēm, no kurām tiek izplatīta bērnu pornogrāfija īpaši neaizsargātai auditorijai. Jums ir taisnība, mums jāuzzina, kā jauni cilvēki tiek ievilināti noteiktās vietnēs, pakļaujot viņus to vadītāju un apmeklētāju uzbrukumu draudam. Tas ir tas, ko varu jums pateikt. Es vēlreiz apgalvoju, ka tas būtībā atspoguļo pilnīgu stratēģiju, kas jārealizē vēl mērķtiecīgāk nekā agrāk, ņemot vērā mūsu paaugstināto izpratni par apdraudējumiem globālajā tīmeklī.

Es ļoti ceru arī uz Eiropas finanšu koalīciju pret bērnu pornogrāfijas komercattēliem. Mēs apvienosim dažādas valsts un privātās iestādes, lai bloķētu bērnu pornogrāfijas attēlu ražošanu, izplatīšanu un pārdošanu internetā un arī mēģinātu noteikt un aizturēt noziedzniekus. Ja mēs panāksim vienošanos par finansējumu komitoloģijas procedūrā, es ceru izveidot šo koalīciju 2009. gada februārī. Es pateicos Parlamentam par visu atbalstu, ko tas ir spējis sniegt šajā jautājumā.

  Priekšsēdētāja.

Jautājums Nr. 36, ko iesniedza Liam Aylward (H-0978/08)

Temats: Teroristu draudi

Pagājušā gada novembrī mēs bijām aculiecinieki teroristu uzbrukumiem Mumbajā, kur tika apdraudētas daudzu ES pilsoņu dzīvības. Ņemot vērā Madrides un Londonas sprādzienus attiecīgi 2004. un 2005. gadā, ir skaidrs, ka mūs apdraud līdzīgi uzbrukumi ES. Vai Komisija mūs var informēt par to, ko mēs darām, lai stiprinātu un veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu policijas spēkiem, reaģējot uz šādiem uzbrukumiem?

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, es atbildēšu L. Aylward. Atslēga efektīvai terorisma un citu nopietnu noziegumu veidu apkarošanai ir nodrošināt īstajiem cilvēkiem piekļuvi īstajai informācijai īstajā laikā, kas ir liela problēma Eiropas Savienības līmenī.

Mēs esam centušies veicināt un nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp dažādu dalībvalstu policijas spēkiem. 2006 gada 18. decembra Pamatlēmumā, kas pazīstams kā Zviedrijas lēmums, kurš visām dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2008. gada decembra vidum, proti, līdz ļoti nesenam laikam, veido kopēju juridisku pamatu ātrai informācijas un zināšanu apmaiņai starp dalībvalstu tiesībsargājošajām iestādēm.

Šis pamatlēmums paredz, ka tad, kad dalībvalsts policijas spēki saņem pieprasījumu, tas jāapstrādā, izmantojot tos pašus kritērijus, kas attiecas uz valstu pieprasījumiem. Tas ir viens veids, kādā mēs risinām šo jautājumu.

Vēl viens piemērs ir Prīmes Padomes 2008. gada 23. jūnija lēmums, kas nosaka detalizētu mehānismu pirkstu nospiedumu, DNS profilu un automobiļu reģistrācijas informācijas datu apmaiņai, kas var veicināt sekmīgu kriminālizmeklēšanu.

Atbilstīgi Prīmes Padomes lēmumam dalībvalstis piešķir viena otrai noteiktu pieeju DNS un pirkstu nospiedumu datubāzēm, lai pārbaudītu sakritības. Tas ir ļoti noderīgi, jo šis Padomes lēmums veicina ārkārtīgi efektīvu informācijas apmaiņu par DNS un pirkstu nospiedumiem.

Eiropola darbībai arī ir izšķiroša nozīme. Eiropola informācijas sistēma EIS, dod dalībvalstīm iespēju noskaidrot, vai citu dalībvalstu tiesībsargājošajām iestādēm ir kāda informācija, kas nepieciešama operatīvajā līmenī. Protams, lai Eiropols varētu veikt savu darbu, dalībvalstīm jādod pietiekams ieguldījums EIS.

Pats par sevi saprotams, ka mums tagad jāplāno jauni pasākumi informācijas apmaiņai nākamo piecu gadu programmā, kas sekos Hāgas programmai. Šai piecu gadu programmai būs jāgarantē koordinēta, pastāvīga pieeja informācijas apmaiņai, un tajā jāietver Eiropas Savienības informācijas vadības stratēģija. Protams, informācijas apmaiņa rada bažas arī attiecībā uz personas datu aizsardzību.

Šai stratēģijai jāļauj vispārēja pieeja informācijas apmaiņai, kas atbilst policijas vajadzībām un pamatota uz IT sistēmu savietojamību.

Tāda ir mana atbilde L. Aylward.

  Liam Aylward (UEN). Es gribētu pateikties komisāra kungam par atbildi. Ļoti īss papildjautājums: ko Eiropas Savienība dara, lai konfiscētu teroristu līdzekļus Eiropas Savienībā, un vai komisāra kungs var aptuveni pateikt, cik noziedzīgi iegūto līdzekļu apkarošanas biroju pašlaik darbojas Eiropas Savienībā?

  Avril Doyle (PPE-DE). – Es vēlos, lai komisāra kungs norāda, vai viņš ir panācis pilnīgi visu 27 dalībvalstu sadarbību attiecībā uz informācijas apmaiņu starp policijas spēkiem. Ja nē, kuras valstis ir izvēlējušās citu nostāju un vai Īrijas valdība ir lūgusi izņēmuma statusu šajā jomā?

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Komisāra kungs, vēlos jautāt jums, vai pastāv aizsardzības un drošības politika pret terorisma draudiem kodolspēkstacijām?

  Jacques Barrot. – (FR) Pašlaik mēs atrodamies pētījuma vidū par šīs nelegālās nodarbes radīto līdzekļu konfiscēšanu. Konkrēti tiesnesim J. -L. Bruguière ir dots uzdevums pārraudzīt SWIFT teroristu finanšu izsekošanas programmu. Viņa atklājumi drīz būs pieejami. Eiropas Savienība ir guvusi labumu no informācijas, kuru sniegusi teroristu finanšu izsekošanas programma. Tiesnesis J. –L. Bruguière bija atbildīgs par kontroli, lai viss notiktu, ievērojot datu aizsardzību. Es varu teikt, ka tas ilgtermiņā palīdzēs mums konfiscēt līdzekļus veselai rindai indivīdu, kas ir guvuši nelegālus ienākumus.

Par informācijas apmaiņu es jau jums minēju, ka Eiropola informācijas sistēma būtu daudz efektīvāka, ja dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija atbildīgākā pārredzamākā veidā. Mēs strādājam pie tā. Viens no maniem galvenajiem centieniem ir veidot uzticību starp dažādajām dalībvalstu izlūkošanas iestādēm, lai mēs virzītos uz efektīvāku informācijas apmaiņu. Es neesmu neko dzirdējis par izņēmumiem šajā ziņā. Uzskatu, ka esmu vairāk vai mazāk atbildējis uz jūsu jautājumu.

Attiecībā uz draudiem kodolspēkstacijām Komisija ir arī ierosinājusi izstrādāt dokumentu, kas ļautu labāk novērot galveno infrastruktūru, kurā, protams, ir iekļautas kodolspēkstacijas.

  Priekšsēdētāja. Jautājums Nr. 37, ko iesniedza Armando França (H-0979/08)

Temats: ES imigrācijas politika

Ņemot vērā, ka ES imigrācijas politikā galvenais ir humanitārais aspekts un cieņa pret cilvēktiesībām, ka tai jāpalīdz veicināt integrācijas, nevis represīvie pasākumi, kā arī pasākumi, kas pielīdzinātu imigrantu tiesības un pienākumus pilsoņu tiesībām un pienākumiem, ka tai jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm, imigrantiem un viņu izcelsmes valstīm, ka tai jāveicina risinājumi, kas nostiprina starpkultūru dialogu un cieņu pret dažādību, pret minoritātēm un brīvību, un tā kā Francijas Republika jau ir parakstījusi protokolus ar Āfrikas valstīm, ieskaitot Kongo-Brazavilu, Tunisiju, Beninu, Mauritānijas salām, Senegālu un Gabonu, lai veicinātu attīstību un iespējamo legālo imigrāciju, — kādu atbalstu Komisija nodrošina tām dalībvalstīm, kuras vēlas iniciēt šādus procesus?

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Atbildot uz A. França jautājumu, jāsaka, ka dokuments Globāla pieeja migrācijai, kuru Eiropas Savienība pieņēma 2005. gadā, ļauj atbilstīgāk reaģēt uz problēmām, kuras migrācija sagādā ES kopumā. Šī globālā pieeja pamatota uz dialoga pilnveidošanu un sadarbību ar trešām valstīm visos migrācijas aspektos, lai veidotu partnerību labākai migrācijas vadībai.

Lai dokumentam Globāla pieeja migrācijai praktiski darbotos, Komisija atbalsta sadarbības iniciatīvas ar trešām valstīm migrācijas un patvēruma jautājumos. Piemēri ir AENEAS programma, kas finansēja vairāk nekā 100 projektus no 2004. līdz 2006. gadam, vai Migrācijas un patvēruma programma, kura to turpina un kurai bija piešķirts 205 miljonu eiro liels budžets laikposmam no 2007. līdz 2010. gadam.

No iniciatīvām, kas izvēlētas ikgadējā pieteikumu konkursā, daudzas ierosina un realizē dalībvalstis sadarbībā ar trešajām valstīm. Minēšu kādu piemēru: AENEAS programmā Komisija finansē spāņu-marokāņu projektu, ar kura palīdzību vada sezonāla rakstura migrāciju starp Ben Slimane provinci Marokā un Huelva provinci Spānijā. Šī programma atbalsta arī sadarbību starp Spāniju un Kolumbiju cirkulārās migrācijas atbalstīšanai. Līdzīgi mēs finansējām augsti kvalificētu Portugālē dzīvojošu kaboverdiešu īslaicīgu atgriešanos Kaboverdē, lai informētu un apmācītu potenciālos imigrantus viņu mītnes zemē. Papildus šiem pasākumiem, tādi ģeogrāfiskie finanšu instrumenti kā Eiropas Attīstības fonds un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments arī palīdz praktiski īstenot dokumentu Globāla pieeja migrācijai. Piemēram, Eiropas Komisija nesen atbalstīja Migrācijas informācijas un vadības centra izveidošanu Mali — projektu, kurā iesaistījušās vairākas dalībvalstis.

Turklāt saistībā ar globālu pieeju šim jautājumam Komisija ierosināja jaunus instrumentus, lai veicinātu partnerību ar trešām valstīm un veidotu lielāku sinerģiju starp Kopienas un dalībvalstu pasākumiem. Tagad mums ir mobilitātes partnerība, jauns instruments, ko Eiropas Savienība šobrīd ievieš kā izmēģinājuma projektu. Mobilitātes partnerības ir līdzeklis kā veidot dialogu un sadarbību starp Eiropas Savienību un trešām valstīm legālās un nelegālās migrācijas novēršanas un samazināšanas jomā. Mēs esam parakstījuši pirmos partnerības līgumus ar Kaboverdi un Moldovas Republiku, kuros ir izstrādāti detalizēti sadarbības piedāvājumi. Piemēram, sadarbībā ar Kaboverdi Portugāle ierosināja parakstīt jaunu protokolu, kas paplašina esošo protokolu par Kaboverdes strādnieku īslaicīgo migrāciju, lai nodrošinātu darbu Portugālē. Citi pieejamie instrumenti ietver migrācijas profilus ar migrācijas situācijas analīzi attiecīgajā valstī un sadarbības platformas, lai tuvinātu attiecīgās trešās valsts pārstāvjus un galvenā finansējuma sniedzējus, kas rūpējas par migrāciju. Mēs esam izveidojuši sadarbības platformu Etiopijā pēc Apvienotās Karalistes iniciatīvas un plānojam vēl vienu Dienvidāfrikā.

Visbeidzot, Integrācijas fonds un Atgriešanās fonds, protams, var palīdzēt dalībvalstīm ieviest pirmsaizbraukšanas pasākumus trešās valstīs, lai palīdzētu potenciālajiem emigrantiem atrast darbu viņu mērķa zemēs un veicinātu viņu pilsonisko un kulturālo integrāciju, vai gluži pretēji — ieviestu īstermiņa atbalsta pasākumus tiem, kas atgriežas.

A. França kungs, es vēlējos minēt veselu rindu piemēru, bet visvairāk es vēlējos pateikt, ka esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka Eiropai ir jāvada migrācijas plūsma ar globālās pieejas palīdzību, kas saista migrāciju un attīstību un patiesi veicina saskaņotu migrācijas vadību. Es uzskatu, ka šajā virzienā mums vajadzētu darboties, un tas padarīs Eiropas migrācijas vadību par piemēru, kam vajadzētu sekot pasaulei.

  Armando França (PSE). – (PT) J. Barrot kungs, es jums pilnīgi piekrītu, esmu vienisprātis ar jūsu neapmierinātību. Mums patiešām jābūt neapmierinātiem ar šiem viegli pārejošajiem pasākumiem.

Patiesība ir tāda, ka nelegālā imigrācija Eiropā turpinās. Cilvēku tirdzniecība turpinās. Ir reģioni, kuros ir daudz imigrācijas, jo īpaši Vidusjūra un Itālijas virziens. Francija ir ierosinājusi veselu rindu divpusēju sadarbības nolīgumu, bet citas dalībvalstis tā nav rīkojušās. Komisijai, nezaudējot entuziasmu, ir jāturpina tās sadarbības un palīdzības politika ar dalībvalstīm...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, jautājums ir par ES politikai raksturīgo būtisko humānisma elementu un cilvēktiesību ievērošanas garantēšanu. Nesen no Īrijas izraidīja kādu personu, lai gan šā cilvēka meitas, visticamāk, tiks pakļautas dzimumorgānu kropļošanai.

Vai Komisija ir mudinājusi dalībvalstis pieņemt kopēju nostāju šajā jautājumā? Dažās Eiropas valstīs šāda prakse joprojām nav aizliegta; vai Komisija mudinās dalībvalstis pieņemt kopēju nostāju šā ļoti sarežģītā jautājuma risināšanai?

  Jacques Barrot. – (FR) Vispirms es vēlētos apliecināt A. França kungam, ka neapšaubāmi darīšu visu iespējamo, lai izstrādātu globālu pieeju Eiropas Savienības un trešo valstu mobilitātes partnerattiecībām. Jums taisnība, dažas dalībvalstis ir noslēgušas divpusējas vienošanās, taču tas ir jādara visai Eiropai, un jūs pareizi uzsvērāt nelegālās imigrācijas riskus, ko rada nepareizi organizēta legālā migrācija.

Savukārt jūsu minētais gadījums, C. Burke kungs, skaidri parāda, cik prātīgi jāīsteno atgriešanās politika. Nedrīkst piespiest cilvēkus atgriezties trešās valstīs, ja tur var tikt apdraudēta viņu dzīvība vai veselība. Šī politika mums tātad ir jāīsteno ar apdomu.

Es negribu vēlreiz analizēt Atgriešanās direktīvu. Tā ir raisījusi polemiku, tomēr, ja dalībvalstis to pienācīgi transponēs, tā mums ļaus zināmā mērā uzraudzīt šīs atgriešanās politikas realizēšanu.

Katrā gadījumā esmu paredzējis vērīgi sekot šim jautājumam.

  Priekšsēdētāja. – Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Trešā daļa

  Priekšsēdētāja. –

Jautājums Nr. 51, ko iesniedza Emmanouil Angelakas (H-0983/08)

Temats: „Slēgto” profesiju atvēršana

Lai sasniegtu vienotā tirgus mērķi attiecībā uz personu, preču un pakalpojumu brīvu apriti, Komisija rosina „slēgto” profesiju atvēršanu tajās dalībvalstīs, kurās ir šādas profesijas, un principā tas ir solis pareizā virzienā.

Vai ir gadījumi, kuros slēgto profesiju statusu var saglabāt, neradot problēmas, ja šīs profesijas veiksmīgi kalpo sabiedrībai kopumā? Kādas negatīvas sekas varētu būt dažu slēgto profesiju atvēršanai? Vai Komisija ir pētījusi ietekmi uz vietējām kopienām, sevišķi reģionos ar īpašām iezīmēm (piemēram, kalnu reģionos vai salās utt.)?

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Pirmkārt man jāprecizē, ka slēgto profesiju atvēršanu Komisija nav izvirzījusi kā vispārīgu mērķi. Tomēr savas iekšējā tirgus politikas kontekstā tā uzskata, ka dalībvalstu likumīgā vajadzība reglamentēt atsevišķus nodarbošanās veidus ir jāsaskaņo ar vajadzību nodrošināt speciālistu brīvu pārvietošanos visā Eiropā.

Ir pašsaprotami, ka augstāka profesionālo pakalpojumu kvalitāte un plašāks piedāvājumu spektrs pozitīvi ietekmē visu ES ekonomiku. Šādā nolūkā Pakalpojumu direktīva liek dalībvalstīm pārlūkot savus tiesību aktus attiecībā uz prasībām, kas piemērojamas atsevišķām profesijām, piemēram, kvantitatīvajiem un teritoriālajiem ierobežojumiem, un izvērtēt to atbilstību Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras iedibinātajiem nosacījumiem. Līdz 2009. gada 28. decembrim dalībvalstīm būs jāiesniedz Komisijai ziņojumi par šīs pārlūkošanas un izvērtēšanas rezultātiem. Tādējādi tām būs iespēja noteikt atsevišķu slēgto profesiju atvēršanas iespējamās negatīvās sekas un pamatot ierobežojumus.

Pamatojoties uz šiem valstu ziņojumiem, Komisija un visas dalībvalstis sāks savstarpējas izvērtēšanas procesu, pētot un apspriežot dalībvalstu tiesību aktos veiktās izmaiņas, kā arī visas saglabātās prasības. Komisija 2010. gada 28. decembrī iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu par šā savstarpējās izvērtēšanas procesa rezultātiem. Protams, šajā kontekstā tiks apspriestas īpaši pārdomājamās prasības, kas saistītas ar profesiju reglamentēšanu. Turklāt iekšējā tirgus darbības nodrošināšanas nolūkā gadījumos, kad dalībvalstu noteikumi reglamentēto profesiju jomā paredz diskriminējošus vai nesamērīgus ierobežojumus, piemēram, attiecībā uz īpašumtiesību pieejamību, neatbilstībām un obligātajiem tarifiem, ir sāktas pārkāpuma procedūras.

Visbeidzot, Komisijas darbam konkurences jomā ir mērķis arī stimulēt atbilstīgus katras dalībvalsts pašreizējo profesionālo noteikumu pārskatīšanas modeļus, kā noteikts divos Komisijas ziņojumos par konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā. Valsts konkurences iestādes ir aicinātas konkurences noteikumu kontekstā pārbaudīt, vai regulējumā ir skaidri noteikts gan sabiedrības interesēm atbilstīgs mērķis, gan vismazāk ierobežojošās metodes šā mērķa sasniegšanai.

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es saprotu, ka Komisija cenšas panākt vienota iekšējā tirgus izveidi un speciālistu brīvu pārvietošanos.

No otras puses, ir vairākas profesijas, kuras es nodēvēju par „slēgtām” un kurās var darboties tikai pēc zināmas naudas summas samaksāšanas. Es runāju par taksometru vadītāju licencēm, kas daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir dārgas, un par farmaceita profesiju, uz kuru attiecas demogrāfiski un izplatīšanas ierobežojumi. Es gribētu dzirdēt komisāra domas šajā jautājumā.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Vai jūs uzskatāt, ka vietēja mēroga pieredzei un reģionāla mēroga regulējumam ir jābūt tām pamatprasībām, kas nodrošinātu veiksmīgu darbošanos šajās profesijās?

  Avril Doyle (PPE-DE). - Es neesmu pārliecināta, vai bukmeikeri un totalizatoru vai derību organizētāji ir kvalificējami kā profesijas, bet šis neapšaubāmi ir jautājums, kas attiecas uz vienoto tirgu un pakalpojumu brīvu apriti. Kādi panākumi ir debatēs par šo tēmu? Es zinu, ka Komisijas dienesti ir iesaistījušies šai darbā, taču par šo jautājumu es joprojām saņemu daudz pretrunīgu atsauksmju. Otrkārt, vai saistībā ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanas direktīvu un attiecībā uz komisāra minēto savstarpējo izvērtēšanu ir paredzamas kādas problēmas? Vai mēs salīdzinām salīdzināmas lietas, ja atveram šīs profesijas dažādās dalībvalstīs?

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Vairāki deputāti, kuri pievērsās šim tematam, runāja par diviem dažādiem jautājumiem. Viens no tiem ir Pakalpojumu direktīvas darbības joma; otrs jautājums ir profesionālo kvalifikāciju regulējums. Pakalpojumu direktīva ar nedaudziem izņēmumiem attiecas uz visiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā. E. Angelakas kungs uzdeva jautājumu par farmaceitiem. Viņam droši vien ir zināms, ka pret dažām dalībvalstīm šajā konkrētajā jomā mēs esam sākuši pārkāpuma procedūras.

Attiecībā uz jautājumu par Pakalpojumu direktīvā noteikto savstarpējo izvērtēšanu visām dalībvalstīm līdz šā gada 28. decembrim ir jāpārlūko savi noteikumi un reglamentējums, un pēc tam mēs savstarpēji izvērtēsim, kas ir samērīgs un kas nav.

A. Doyle kundzes jautājums attiecas uz pārkāpumiem azartspēļu jomā. Viņai droši vien būs zināms, ka tieši patlaban mēs veicam dažādu veidu darbības attiecībā uz vismaz 15 dalībvalstīm. Šajā konkrētajā jomā ir arī tiesas prakse. Uz azartspēlēm, tāpat kā uz jebkuru citu pakalpojumu, attiecas Pakalpojumu direktīva, un šie jautājumi ir jārisina. Tiesvedības procedūras, kas šajā jomā tiek veiktas pret dalībvalstīm, atrodas dažādās stadijās. Iespējams, ka šajā sfērā būs vēl ļoti daudz citu pārkāpuma procedūru.

  Priekšsēdētāja. –

Jautājums Nr. 52, ko iesniedza Georgios Papastamkos (H-0984/08)

Temats: Kredītvērtējuma aģentūras

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Charlie McCreevy nesen saistībā ar kredītvērtējuma aģentūru regulējumu izteicās šādi: „Es vēlos, lai Eiropa šajā nozarē uzņemtos vadošo lomu. Šis priekšlikums ir plašāks par jebkuras citas jurisdikcijas noteikumiem. Šie ļoti stingrie noteikumi ir vajadzīgi, lai atjaunotu ES tirgus uzticību kredītvērtēšanai”.

Vai Komisija varētu paskaidrot, kāpēc tā nerosināja pieņemt stingrāku tiesisko regulējumu jau pirms finanšu krīzes?

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Dažus pēdējos gadus Komisija ir rūpīgi uzraudzījusi kredītvērtējuma aģentūru (CRA) darbību. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta rezolūciju par kredītvērtējuma aģentūrām 2004. gada februārī Komisija ļoti rūpīgi apsvēra, kādi likumdošanas pasākumi būtu vajadzīgi kredītvērtējuma aģentūru darbības reglamentēšanai.

Atbilstīgi 2005. gada martā saņemtajam Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (EVRK) ieteikumam Komisija 2006. gadā pieņēma paziņojumu par kredītvērtējuma aģentūrām. Šajā paziņojumā Komisija secināja, ka galvenajos aspektos, kas rada bažas saistībā ar kredītvērtējuma aģentūrām, apmierinošu atbildi var nodrošināt dažādās finanšu pakalpojumu direktīvas apvienojumā ar kredītvērtējuma aģentūru pašregulējumu, kura pamatā ir IOSCO rīcības kodekss attiecībā uz CRA darba metodēm. Tika atzīts, ka šādas pieejas gadījumā Komisijai būtu nepārtraukti jāuzrauga situācijas attīstība.

Komisija turklāt ir aicinājusi EVRK uzraudzīt atbilstību IOSCO rīcības kodeksam un reizi gadā iesniegt pārskatu. Vienlaikus Komisija savā paziņojumā norādīja, ka tā var apsvērt likumdošanas pasākumu veikšanu, ja atbilstība ES noteikumiem vai IOSCO rīcības kodeksam izrādītos neapmierinoša vai ja rastos jauni apstākļi, piemēram, nopietnas problēmas tirgus darbībā vai būtiskas kredītvērtējuma aģentūru regulējuma izmaiņas citās pasaules valstīs.

Finanšu krīze kredītvērtējuma aģentūras ir parādījusi jaunā gaismā. Kopš 2007. gada augusta finanšu tirgu visā pasaulē ir pārņēmusi milzīga uzticības krīze. Šī finanšu krīze ir sarežģīts fenomens, un tajā iesaistīti daudzi dalībnieki. Kredītvērtējuma aģentūras ir lielā mērā saistītas ar tām problēmām, kas radušās augsta riska hipotekāro kredītu (subprime) tirgos. Krīze skaidri parādīja kredītvērtējuma aģentūru darbības nepilnības. Skaidrojums varētu būt rodams neapmierinošajā veidā, kādā kredītvērtējuma aģentūras risināja savus interešu konfliktus, to nekvalitatīvajā metodikā, nepietiekamajā to darbību pārredzamībā vai nepareizajā aģentūru iekšējā pārvaldībā.

Augsta riska hipotekāro kredītu (subprime) krīze parādīja, ka ir būtiski jāpastiprina kredītvērtējuma aģentūru darbības tiesiskais regulējums. Tādēļ 2008. gada jūnijā es paziņoju, ka Komisija šajā jomā veiks regulatīvas darbības, un 2008. gada 12. novembrī Kolēģija ar Parlamenta un Padomes piekrišanu pieņēma priekšlikumu attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūru regulēšanas darbībām.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, 2006. gadā, atbildot uz manu jautājumu, jūs personiski teicāt, ka atbilstīgi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas ieteikumam Komisija neiesniegs nekādus jaunus likumdošanas priekšlikumus attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūru nozari.

Ir iestājusies milzīga finanšu krīze, un tagad jūs mums sakāt, ka ir vajadzīgs stingrāks tiesiskais regulējums. Stingrāks tiesiskais regulējums mums tiešām ir vajadzīgs. Mans jautājums ir šāds: vai jūs atzīstat, ka šai jautājumā Komisijas „regulatīvie refleksi” bija atslābuši?

  Eoin Ryan (UEN). - Es zinu, ka Komisija ir izvirzījusi gan priekšlikumus attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūrām, gan citas iniciatīvas, piemēram, KPD, noguldījumu garantiju shēmas un dalībvalstu maksājumu bilanci, un šo pasākumu nolūks ir risināt finanšu tirgu nestabilitāti un nepieļaut līdzīgas krīzes atkārtošanos.

Es gribētu vaicāt, kādus priekšlikumus Komisija plāno izvirzīt, lai stimulētu reālās ekonomikas izaugsmi un konkurenci, sevišķi MVU sektorā, kurš ir īpaši svarīgs tagad, kad arvien vairāk ES valstu ekonomikā vērojama lejupslīde.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Atbildot G. Papastamkos kungam, atgriezīšos pie 2005. gada ziņojuma. Toreiz mēs teicām, ka turpināsim sekot kredītvērtējuma aģentūru darbam, savukārt 2007. gadā, kad augsta riska hipotekāro kredītu (subprime) krīze sasniedza augstāko punktu, es tikos ar kredītvērtējuma aģentūrām un paudu mūsu neapmierinātību ar veidu, kādā, pēc mūsu domām, tās veic savu darbību.

Jautājuma uzdevējam droši vien ir zināms, ka 2007. gada decembrī es rakstiski aicināju EVRK un EVTE sniegt ieteikumus, kā man rīkoties atsevišķos jautājumos. Gan runās, gan komentāros es toreiz skaidri paudu, ka status quo saglabāšana nekādā ziņā nav risinājums.

Rezultātā mēs 2008. gadā publicējām Komisijas priekšlikumu, un šobrīd par šo jautājumu debatē Parlaments un Ministru Padome. Domāju, ka agrāk, nepārtraukti sekojot kredītvērtējuma aģentūru darbībai, esmu skaidri licis saprast, ka šo jautājumu mēs izskatīsim jauno apstākļu kontekstā. Kāds par mani daudz slavenāks cilvēks pagājušajā gadsimtā teica: mainoties faktiem, maināmies arī mēs paši. Tieši tas ir noticis.

E. Ryan kungs jautāja, ko mēs darīsim tādās finanšu regulējuma jomās kā priekšlikumi attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūrām un Kapitāla prasību direktīva; viņš uzdeva pamatotu jautājumu par Eiropas Savienības rīcību reālās ekonomikas problēmu risināšanā, jo, par spīti tam, ka finanšu regulējuma izmaiņas neapšaubāmi ir veiktas pietiekami laicīgi, lai likvidētu trūkumus atsevišķās šā regulējuma jomās, šīs izmaiņas pašas par sevi nespēs stimulēt Eiropas ekonomiku vai dot tai jaunu impulsu.

E. Ryan kungs droši vien zina, ka iepriekšējos mēnešos Komisija veica ļoti svarīgu darbu, koordinējot finansiālo stimulu pieeju, ko Eiropadome pieņēma decembra sanāksmē. Protams, valsts finansiālo stimulu izmantošana joprojām ir dalībvalstu prerogatīva, ja tās izšķiras par šāda soļa nepieciešamību, un šie jautājumi arī turpmāk būs dalībvalstu valdību kompetencē. Taču arī Komisija, reaģējot uz šo stimulu paketi, savu iespēju robežās ir apņēmusies piešķirt zināmu finansējumu un ar citiem Eiropas spēkiem saskaņojusi mūsu iespējas šajā ziņā dot pirmo impulsu.

Es atceros, ka vēl pirms tam mēs Komisijā pieņēmām vairākas iniciatīvas, kuru nolūks bija palīdzēt stimulēt mazās uzņēmējdarbības aktivitāti MVU sektorā, — piemēram, Mazās uzņēmējdarbības aktu un Eiropas Privātā uzņēmuma statūtus —, un cerams, ka tie palīdzēs sasniegt pagrieziena punktu Eiropas Savienības ekonomikā kopumā.

  Priekšsēdētāja. –

Jautājums Nr. 53, ko iesniedza Gay Mitchell (H-0990/08)

Temats: Finanšu krīze

Vai pašreizējās finanšu krīzes kontekstā Komisija ir mainījusi iekšējā tirgus noteikumus, lai atvieglotu dalībvalstu iespējas veikt aizsargpasākumus attiecībā uz savu ekonomiku un rūpniecību?

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Nesen pieņemtā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna priekšvārdā priekšsēdētājs J. M. Barroso norādīja, ka šajā finanšu krīzes un ekonomiskās lejupslīdes laikā gan Eiropas valstu valdībām, gan Eiropas iestādēm ir jārīkojas apņēmīgi un elastīgi.

Lai demonstrētu šo elastīgumu, Komisija, piemēram, ieviesīs vienkāršošanas pasākumus, tādējādi paātrinot lēmumu pieņemšanu attiecībā uz valsts atbalstu, 2009. un 2010. gadā atļaus visu nozīmīgāko sabiedrisko projektu publiskajos iepirkumos izmantot paātrinātas procedūras un pārmērīga deficīta gadījumā pieprasīs dalībvalstīm veikt koriģējošus pasākumus tādā laikposmā, kas saskan ar ekonomikas atveseļošanos un ļauj to ekonomikai pielāgoties situācijai.

Tomēr šis elastīgums nenozīmē, ka Komisija ir mainījusi vai grasās mainīt iekšējā tirgus noteikumus. Kā paredzēts, jāturpina īstenot mūsdienīgu pieeju politikai, kas 2007. gada novembrī izklāstīta Vienotā tirgus pārskatā.

2008. gada 16. decembra progresa ziņojumā ar nosaukumu „Vienotā tirgus pārskats — pēc gada” izcelti vairāki nesen pieņemti pasākumi, kas palīdzēs radīt vajadzīgos apstākļus Eiropas ekonomikas atjaunošanai. Svarīgākie no šiem pasākumiem ir stingrākas līgumtiesības, lai veicinātu patērētāju uzticēšanos, zemākas izmaksas un mazāks administratīvais slogs, kā arī vienoti uzņēmuma statūti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ir skaidrs arī, ka mums jāpārstrukturē Eiropas regulatīvā un uzraudzības sistēma, lai pēc iespējas samazinātu krīžu risku nākotnē.

Kopā ar Parlamentu un Padomi visu gadu esam strādājuši, lai palielinātu arī banku noguldītāju aizsardzību, lai pārliecinātu bankas un citas finanšu iestādes turpmāk neuzņemties pārmērīgu risku un lai uzlabotu kredītvērtējuma aģentūru regulējumu. Strauja šo priekšlikumu pieņemšana un īstenošana ir pats pamats. Mums ir jāparāda, ka Eiropa spēj piedāvāt konkrētus risinājumus.

Tuvākajos mēnešos Komisija skaidri formulēs veidu, kā turpināt reformēt pašreizējo regulatīvo un uzraudzības sistēmu, lai atjaunotu stabilitāti un paļāvību. Mums ir jācenšas izveidot stabilāku sistēmu, kas ievērojami labāk pilda savus uzdevumus — sniedz iespējas tirdzniecībai, risku ierobežošanai, dažādošanai un apvienošanai, resursu piešķiršanai un uzkrājumu mobilizēšanai. Cita starpā tas nozīmē, ka valstu regulatoriem un uzraudzības iestādēm būs jāuzlabo sadarbība un koordinēšana, kā arī jāizskauž jebkāds protekcionisms.

Lai veicinātu ilgstošāku ekonomisko izaugsmi, mums ir jāsamazina kapitāla izmaksas un jāuzlabo kapitāla sadale. Ir skaidrs, ka šādā nolūkā būs vēl vairāk jāstiprina iekšējais tirgus.

Elastīgums nekādā ziņā nenozīmē vienotā tirgus principu maiņu. Gluži otrādi — finansiālās un ekonomiskās lejupslīdes laikā gan Eiropas valstu valdībām, gan Eiropas iestādēm ir stingri jāturas pie vienotā tirgus principiem. Ir ļoti svarīgi, lai jebkuru krīzes mazināšanas pasākumu pamatā būtu pamatbrīvības, kā arī nediskriminācijas un proporcionalitātes princips. Piemēram, jau ir sagatavota dalībvalstu glābšanas plānu sistēma, lai novērstu jebkādu negatīvu blakus ietekmi, ko varētu izraisīt nekoordinēta valstu rīcība.

Ir jāsaglabā un jāsargā vienlīdzīgie konkurences apstākļi, kuri kopš 1992. gada ir devuši tik daudz labuma dalībvalstu patērētājiem un uzņēmējiem. Tas ir būtiski, jo jebkādi vienoto tirgu apdraudoši pasākumi vēl vairāk padziļinātu finanšu krīzes ietekmi uz ekonomiku kopumā.

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Es ceru, ka komisāra balss drīzumā atspirgs. Vēlos pateikties komisāram par atbildi un teikt, ka man ir prieks dzirdēt, ka nenotiks atgriešanās protekcionismā, jo tas nozīmētu, ka atveseļošanās nebūs. Eiropā tomēr būs atveseļošanās.

Vai drīkstu aicināt komisāru sākt runāt par šo atveseļošanos? Visvairāk cerības raisošā ziņa, ko esam dzirdējuši kopš kāda laika, ir šīsdienas presē publicētie prezidenta J.-C. Trichet komentāri, kuros viņš paredz atveseļošanās sākumu 2010. gadā. Es gribētu aicināt komisāru sākt runāt par nākotni, lai mēs nezaudētu cerību, un runāt arī par to, ka tieši pašreiz, krīzes laikā, Eiropai ir izdevība kļūt vēl konkurētspējīgākai.

  Brian Crowley (UEN). - Priekšsēdētājas kundze, arī es gribētu pateikties komisāram par atbildi un ieteikt viņam kādu līdzekli, kas lieti noder kakla skalošanai — malciņu viskija ar nedaudz karsta ūdens un citrona šķēlīti.

Runājot par jūsu atbildi un it īpaši attiecībā uz ekonomikas atveseļošanas plāniem — jau vairākus mēnešus tiek uzsvērts, ka koordinēta rīcība ir vienīgais pašreizējās finanšu krīzes risināšanas līdzeklis. Es gribētu jautāt, vai ir izstrādāti kādi plāni vai varbūt jau nodibināti kādi kontakti ar nākamo ASV administrāciju — B. Obama administrāciju —, lai saprastu, kā turpmāk koordinēt rīcību finanšu jomā.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Es neapšaubāmi piekrītu G. Mitchell kunga teiktajam, ka protekcionisms nav risinājums. Tomēr esmu pārliecināts, ka daudzas dalībvalstis, iespējams, saskata izdevību veikt zināmus protekcionistiskus pasākumus; šai ziņā man ir sakāmas divas lietas.

Pirmkārt, mēs modri uzraudzīsim ES tiesību aktu izpildi, lai nepieļautu nekādus pasākumus, kas ir pretrunā Eiropas Savienības noteikumiem.

Otrkārt, man šīm dalībvalstīm jāsaka: ja cilvēki tic šādai pieejai, tad, pēc manām domām, — un zinu, ka man piekritīs arī G. Mitchell kungs —, tas tikai paildzinās ekonomisko lejupslīdi. Taču attiecībā uz šo konkrēto pieeju vienmēr ir bijušas viedokļu atšķirības, un iespējams, ka daudzi citi Parlamenta pārstāvji nepiekristu ne man, ne G. Mitchell kungam.

Es viņam piekrītu arī tādā ziņā, ka visas šīs negatīvās runas par neapšaubāmo ekonomisko lejupslīdi būtu jālīdzsvaro ar zināmu reālismu, neieslīgstot pārmērīgā pesimismā. Baidos, ka pasaulē, kurā mēs dzīvojam — neatkarīgi no tā, vai ir runa par mums vislabāk pazīstamo valsti vai par citām dalībvalstīm, — vienmēr ir bijusi tendence pārlieku uzsvērt ekonomiskās lejupslīdes negācijas. Tagad mums tām pretī jāliek reālisms, jo reālisms būs vajadzīgs gan ekonomiskajās prognozēs, gan cilvēku attieksmē. Ir jāpanāk līdzsvars starp pārliecīgu pesimismu un reālismu. Paļāvība ir ļoti trausla; tās atgūšana prasa ilgu laiku, bet zaudēt to var vienā acumirklī.

Tāpēc man ir gandarījums par Eiropas Centrālās bankas prezidenta komentāriem šodienas laikrakstā, iezīmējot ainu tuvākajos pāris gados. Taču, kā jau teicu, ir jābūt līdzsvaram, un cilvēkiem ir jāzina, kur ir šis līdzsvara punkts.

B. Crowley kungs uzdeva pamatotu jautājumu par to, kādus priekšdarbus esam veikuši, lai šos ekonomikas un finanšu jautājumus apspriestu ar ASV administrāciju. Jums noteikti ir zināms, ka Savienotajās Valstīs ir ļoti stingrs protokols, kas nosaka, kādi darbi ir veicami pārejas laika administrācijas darbiniekiem, un tas tiek ievērots gluži kā sakraments.

Taču, tiklīdz jaunā administrācija sāks darbu, mēs sazināsimies ar jauno Valsts kases sekretāru. Šos jautājumus mēs jau šobrīd apspriežam vairākos forumos, piemēram, Transatlantiskajā ekonomikas padomē vai Finanšu tirgu regulatoru dialogā, un šis darbs norit nepārtraukti. Tiklīdz B. Obama jaunā administrācija nākamnedēļ pārņems pilnvaras, mēs šajā jomā nodibināsim kontaktus ar saviem jaunajiem kolēģiem.

  Priekšsēdētāja. – Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.30 un atsāka plkst. 21.00)

SĒDI VADA: Diana WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece