Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2504(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0051/2009

Debates :

PV 14/01/2009 - 8
CRE 14/01/2009 - 8

Balsojumi :

PV 15/01/2009 - 6.3
CRE 15/01/2009 - 6.3

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0025

Debates
Trešdiena, 2009. gada 14. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8. - Stāvoklis Tuvajos Austrumos/Gazā (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par situāciju Tuvajos Austrumos/Gazā.

Ir īpašs prieks sveikt Padomes priekšsēdētāju, Čehijas ārlietu ministru Karel Schwarzenberg, kuram šodien vēl jādodas uz Dienvidāfriku. Iepriekšējās prezidentūras nosūtīja pārstāvjus savu ārlietu ministru vietā, tādēļ mēs īpaši augstu vērtējam jūsu klātbūtni šeit šodien, Schwarzenberg kungs. Es jūs sirsnīgi apsveicu!

Mums, protams, ir arī prieks, ka atbildīgā komisāre Benita Ferrero-Waldner ir mūsu vidū, kā tas ir gandrīz allaž. Kā jūs zināt, komisārei ir ļoti plašas zināšanas par Tuvo Austrumu konflikta problemātiku, un, tāpat kā Karel Schwarzenberg, viņa ir apmeklējusi šo reģionu. Es sirsnīgi apsveicu arī jūs, komisāre!

 
  
MPphoto
 

  Karel Schwarzenberg, Padomes priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja kungs, liels paldies par man doto vārdu šajās laikus sarīkotajās debatēs par dramatisko situāciju Tuvajos Austrumos.

Kopš Izraēlas militārās akcijas sākuma Gazā 27. decembrī mēs bijām liecinieki tam, kā situācija spēji pasliktinās visos līmeņos. Šīs operācijas sekas Gazas iedzīvotājiem ir dramatiskas. Kopš operācijas sākuma dzīvību ir zaudējuši 900 palestīniešu, no kuriem 30 % ir sievietes un bērni. Mūs dziļi satrauc civiliedzīvotāju upuri, un šī nostāja ir atkārtoti pausta mūsu prezidentūras paziņojumos. Eiropas Savienība pauž nožēlu par notiekošo karadarbību, kas ir nesusi tik lielu skaitu upuru, un mēs vēlamies izteikt visdziļāko līdzjūtību upuru tuviniekiem.

Mēs esam ļoti nobažījušies par tādiem incidentiem kā uzbrukums ANO skolai Jebalijā un humānās palīdzības konvoju apšaude, nogalinot humānās palīdzības sniedzējus. Pēc Humānās palīdzības koordinācijas biroja datiem ir ievainoti vairāk nekā 4 200 palestīniešu. Saskaņā ar ANO aģentūras informāciju ir aprēķināts, ka kopš karadarbības sākuma tikuši pārvietoti 28 000 cilvēku. Daudzi meklē pavērumu bēgļu nometnēs; citi valsts iekšienē pārvietotie cilvēki ir apmetušies pie radiniekiem.

Visvairāk humānās palīdzības ir vajadzīgas daudzajiem ievainotajiem un pārslogotajiem medicīniskās palīdzības sniedzējiem. Pārvietotajiem cilvēkiem un ģimenēm, pie kurām viņi ir apmetušies, ir nepieciešama konkrēta palīdzība pārtikas, telšu, ūdens un nepārtikas produktu veidā. Tā kā ūdens apgādes sistēma ir stipri bojāta un tā ir steidzami jāremontē, Gazas iedzīvotājiem ir minimālas iespējas iegūt tīru ūdeni. Šī iemesla dēļ dzeramais ūdens ir galvenā nepieciešamība.

Visām sabiedrības grupām ļoti trūkst pārtikas. No pagājušā gada 4. novembra Gazā ir liegts iekļūt nevalstisko organizāciju darbiniekiem, lai pienācīgi piegādātu humāno palīdzību un uzraudzītu tās sniegšanu. Kopš militāro operāciju sākuma ir arī palielinājies Gazā iebraucošo kravas automobiļu skaits. Ar šobrīd ik dienas iebraucošajiem 55 kravas automobiļiem ir gaužām nepietiekami, salīdzinot ar 300 kravas automobiļiem, kam katru dienu būtu jāiebrauc Gazas teritorijā, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu 80 % Gazas iedzīvotāju, kuri ir kļuvuši atkarīgi no humānās palīdzības.

Eiropas Savienība jau no paša sākuma ir uzmanīgi vērojusi šos traģiskos notikumus. Trīs dienas pēc operācijas sākuma ārlietu ministri tikās ārkārtas sanāksmē Parīzē, lai pārrunātu notiekošo. Tika panākta vienošanās, ka ir nepieciešams tūlītējs un noturīgs pamiers un ir jānodrošina humānā palīdzība, veicinot miera procesu. Augstākā līmeņa sanāksmes izvirzītais mērķis bija asins izliešanas pārtraukšana un humanitārās krīzes mazināšana. Prezidentūra vadīja diplomātisko misiju uz Tuvajiem Austrumiem. Vizīte notika no 4. līdz 6. janvārim, un ES ministru trijotnei bija tikšanās Ēģiptē, Izraēlā un Jordānijā, kā arī tikšanās ar Palestīniešu pašpārvaldi. Augstais pārstāvis devās arī uz Sīriju, Libānu un Turciju.

Ir sākušas iezīmēties krīzes risinājuma aprises. Pirmkārt, Hamas bez ierunām ir jāpārtrauc raķešu uzbrukumi Izraēlai, un Izraēlai ir jāizbeidz tās militārā akcija, lai nodrošinātu ilgstošu humānās palīdzības piegādi un atjaunotu sabiedriskos pakalpojumus un akūti vajadzīgo veselības aprūpi. Sešus mēnešus ilgušais pamiers, kas beidzās 19. decembrī, ne tuvu nebija ideāls. Izraēla tika periodiski apšaudīta ar raķetēm un zināja, ka tās ienaidnieks palielina bruņojumu. Gaza pārcieta tiešām nežēlīgu ekonomisko blokādi, kā rezultātā pilnībā apsīka tās ekonomiskā attīstība.

Lai panāktu noturīgu pamieru, mums ir jāmeklē saprātīgs kompromiss, kas paredzētu izbeigt raķešu apšaudi un atvērt robežpunktus. Ilgtspējīgs risinājums ir jāatrod jautājumam par tuneļiem gar robežām, jo īpaši gar Filadelfi buferzonu, lai novērstu ieroču kontrabandu. Risinājumam ir jāsekmē sistemātiska un kontrolēta visu robežšķērsošanas punktu atvēršana, kas ļautu attīstīties Gazas ekonomikai.

Mēs uzskatām, ka būtu noderīgi organizēt starptautiskas misijas, kas uzraudzītu pamiera darbību un nodrošinātu sakarus starp abām pusēm. Tādēļ Eiropas Savienība ir gatava atkārtoti nosūtīt savus novērotājus uz Rafas robežšķērsošanas punktu un paplašināt Eiropas robežas misijas mandāta apjomu un saturu. Mēs apstiprinām, ka Izraēla ir piekritusi katru dienu noteikt karadarbības pagaidu pārtraukšanu, ļaujot Gazā ievest tik ļoti nepieciešamo pārtiku, degvielu un medikamentus. Tomēr vienīgi tūlītējs un pilnīgs pamiers ļautu piegādāt un izdalīt to lielo daudzumu humānās palīdzības, kas Gazai ir ārkārtīgi nepieciešama un ļautu atjaunot galvenos sabiedriskos pakalpojumus. Izraēlai ir jānodrošina, lai Gazas joslas palestīniešu civiliedzīvotājiem paredzētās humānās palīdzības un citu pirmās nepieciešamības preču, starp tām arī pārtikas, medikamentu un degvielas, piegādātāji varētu netraucēti un droši piekļūt Gazai. Tāpat Izraēlai ir jānodrošina drošs koridors, lai civilās personas un humānās palīdzības sniedzēji varētu iekļūt un izkļūt no Gazas joslas.

Taču pat ar stabilu un visaptverošu risinājumu Gazā nepietiks, lai ieviestu mieru šajā reģionā. Mums ir jārisina plašākas un sarežģītākas problēmas. Mums ir vajadzīga jauna un visaptveroša stratēģija, kuras mērķis būtu palestīniešu iekšpolitiskās situācijas noregulējums, kā arī Gazas krīzes dēļ pārtrauktās miera sarunas. Kā nekad agrāk ir nepieciešama palestīniešu samierināšana un nepieciešams valdība pārstāvis, kas pārstāvētu palestīniešu tautas vēlmes. Šī iemesla dēļ mēs atbalstām starpniecību, ko ir uzņēmusies Ēģipte saskaņā ar Arābu līgas 2008. gada 26. novembra rezolūcijām.

Kā uzsvērts VLĀAP 2008. gada decembra secinājumos, Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt jebkuru stabilu palestīniešu valdību, kas tiektos īstenot Kvarteta principiem atbilstošu politiku un pasākumus. Eiropas Savienība īpaši norāda, ka ir jāpanāk taisnīgs, ilgstošs un visaptverošs miers Tuvajos Austrumos, un aicina atsākt sarunas starp palestīniešiem un Izraēlu un atrast risinājumu visiem Izraēlas un palestīniešu konflikta neatrisinātajiem jautājumiem, starp tiem arī visām pamatproblēmām.

Ilgtspējīgs un visaptverošs risinājums galu galā būs atkarīgs no reālā progresa Tuvo Austrumu miera procesā. Visām pusēm būs jāveic steidzami un plaši pasākumi, lai panāktu pilnīgu mieru, kura pamatā būtu ideja par reģionu ar divām demokrātiskām valstīm, Izraēlu un Palestīnu, kas dzīvo blakus mierā un katra savas valsts drošās un atzītās robežās.

Pēdējā vardarbības uzliesmojuma Tuvajos Austrumos sekas nav vienīgi iedragātas izredzes miermīlīgi atrisināt Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Jāņem vērā arī kara radītās negatīvās politiskās sekas gan attiecībā uz reģionālo polarizāciju un radikalizāciju, gan saistībā ar turpmāku mēreno spēku diskreditēšanu. Vienīgi dzīvotspējīga Palestīnas valsts būs garants drošībai šajā reģionā, kas ir cietis pārāk ilgi. Šāds risinājums ir īpaši Izraēlas un tās kaimiņu interesēs. Tādēļ nekavējoties jāsper steidzami soļi, lai novērstu militārās darbības radītos postījumus, tā atjaunojot iespēju sarunu ceļā panākt taisnīgu risinājumu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mēs visi cerējām uz labāku 2009. gada sākumu. Par nelaimi mēs saskaramies ar drausmīgu un šokējošu konfliktu Gazā, kas ilgst jau trešo nedēļu.

Tas rada milzīgas bažas. Mēs to apspriedām vakar sanāksmē ar Ārlietu komiteju, Attīstības komiteju un tiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri nedēļas nogalē bija Gazā.

Padomes priekšsēdētājs jau minēja drausmīgo statistiku par mirušo un ievainoto skaitu, kas palielinās ik dienas. Ir arvien vairāk liecību par upuriem, kuri cieš ļoti nopietnus apdegumus, un humānās palīdzības organizācijas ziņo, ka iedzīvotājiem akūti trūkst pārtikas, degvielas un medikamentu, nemaz nerunājot par izpostītām mājām un infrastruktūru.

Tomēr arī Izraēla ir cietusi zaudējumus, un uz tās teritoriju Hamas ir izšāvusi simtiem raķešu, mērķējot uz Izraēlas civiliedzīvotājiem. Diemžēl karš vienmēr cilvēkiem rada milzīgas ciešanas, un arī šis karš nav izņēmums. Tādēļ kopā ar tā tiešajām postošajām sekām karš tālu attālina miera izredzes, iedragā arābu miera iniciatīvu un var potenciāli ļoti negatīvi ietekmēt visa reģiona stabilitāti.

Es vēlos īsi ieskicēt diplomātiskos soļus, kādus esam kopīgi spēruši, lai izbeigtu šo konfliktu un pēcāk ieskatītos tuvākās un tālākās problēmās. Mēs esam darbojušies aktīvi no pirmās dienas, kas, manuprāt, bija būtiski. Mēs zinām, ka Tuvajos Austrumos mēs neesam galvenā politiskā puse, taču mēs bijām un esam nozīmīgi dalībnieki notiekošajā procesā. Šī iemesla dēļ, reaģējot uz krīzes saasinājumu, ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksme 2008. gada 30. decembrī bija ļoti būtiska, lai jau no paša sākuma izstrādātu priekšlikumus — Parīzes Deklarāciju —, kas ļautu izbeigt šo konfliktu un ko mēs pēcāk izmantojām mūsu delegācijā un vizītē uz Tuvajiem Austrumiem.

Lūk, tās trīs sastāvdaļas. Pirmkārt, Parīzes Deklarācijā tika aicināts noteikt tūlītēju humanitāro pamieru, ieskaitot prasības bez ierunām pārtraukt Hamas raķešu uzbrukumus Izraēlai un arī izbeigt Izraēlas militāro darbību. Mēs arī aicinājām, lai pamieram sekotu pastāvīga un normāla visu robežšķērsošanas punktu atvēršana, kā noteikts ar 2005. gada vienošanos par pārvietošanos no Gazas un uz to un piekļuvi Gazai. Mēs izteicām vēlmi atkārtoti nosūtīt ES Robežas palīdzības misiju (RPM) uz Rafu, lai nodrošinātu šī punkta atvēršanu, un mēs arī norādījām, ka vēlamies izskatīt iespēju paplašināt palīdzību, izvēršot to arī citos robežšķērsošanas punktos, ar nosacījumu, ka tiek īstenotas mūsu drošības prasības.

Otrkārt, mēs uzsvērām, ka steidzami jāapmierina humānās vajadzības. Mēs mudinājām nekavējoties atvērt robežšķērsošanas punktus, lai Gazas joslā varētu nogādāt nepieciešamo medicīnisko palīdzību, degvielu un pārtiku, lai teritorijai varētu piekļūt humānās palīdzības sniedzēji un lai varētu evakuēt ievainotos.

Treškārt, mēs atkārtoti paudām savu nostāju, ka konfliktam starp Izraēlu un palestīniešiem nav militāra risinājuma, ka miera process ir vienīgais iespējamais ceļš un, tiklīdz tiek panākts ilgstošs pamiers, ir jāpastiprina aizsāktie pasākumi.

Kā jūs dzirdējāt, mūsu misija notika kopā ar priekšsēdētāja Sarkozy vizīti. Prezidents bija iecerējis doties uz Sīriju un Libānu, taču tad nolēma apmeklēt Ēģipti un Izraēlu, lai pastiprinātu šos pūliņus, joprojām balstoties uz 2008. gada 30. decembra deklarāciju. Francija šobrīd vada Drošības padomi, tādēļ šī bija būtiska iniciatīva.

Mēs cieši saskaņojām savu darbību, kā arī kopējo sanāksmi Ramallā, kur priekšsēdētājs Sarkozy iepazīstināja ar savu pamiera plānu, kam mēs — trijotne — zināmā mērā bijām sagatavojuši augsni mūsu apspriedēs ar galvenajām iesaistītajām pusēm, jo īpaši ar Ēģipti un Jeruzalemi.

Šie centieni viens otru pastiprināja, dodot nopietnu, vienotu signālu no Eiropas Savienības, un trijotne ne tikai pavēstīja šo ES iestāžu nostāju, bet arī pauda mūsu klātbūtni. Es domāju, bija būtiski, ka priekšsēdētājs Sarkozy arī devās uz Sīriju un ka pēcāk Solana kungs viņu pavadīja Sīrijā un Libānā un arī apspriedās ar Turciju. Manuprāt, šis viss bija vajadzīgs.

Kā jau minēju, es īpaši uzsvēru humanitāro situāciju un īpaši aicināju atvērt robežšķērsošanas punktus un rast iespēju nodrošināt vismaz pāris stundu ilgu pamieru, lai ļautu starptautiskajām organizācijām paveikt savu darbu. Izraēla piekrita dažām prasībām, un sarunās ar Izraēlas valdību es arī nodrošināju ECHO ierēdņa līdzāsatrašanos Izraēlas Aizsardzības spēku mītnē, lai ar Izraēlas bruņotajiem spēkiem saskaņotu humānās palīdzības nogādi. Tāpat tika darīts Libānas karā, kur ierēdņa līdzāsatrašanās bija ļoti noderīga, lai labāk organizētu palīdzības nogādi.

Es vēlētos izmantot šo iespēju un pateikties visiem drosmīgajiem kolēģiem, kuri joprojām strādā Gazā, ANO Palīdzības un darba aģentūras (UNRWA) un Starptautiskā Sarkanā Krusta Komitejas (ICRC) darbiniekiem, ar kuriem mēs strādājam un kuri saņem lielu mūsu finansējumu, un arī daudziem citiem.

(Aplausi)

Es vēlos arī izteikt dziļu līdzjūtību to darbinieku tuviniekiem, kuri jau kļuvuši par šī traģiskās epizodes upuriem.

Komisija ir piešķīrusi visai daudz līdzekļu arī steidzamam humānās palīdzības finansējumam, un nākotnē mēs esam gatavi arī darīt vairāk.

Kas ir panākts šajās sarunās? Kā Padomes priekšsēdētājs minēja, sarunās tika aplūkoti pēdējās Drošības padomes rezolūcijas galvenie aspekti. Vēlāk, piecas dienas pēc sarunām, šī rezolūcija tika pieņemta, atturoties amerikāņiem. Tūlītējs pamiers, Ēģiptes apņemšanās pārtraukt kontrabandu pa tuneļiem, robežšķērsošanas punktu atvēršana humānai palīdzībai, ieskaitot spēku izvietošanu — iespējams, ar starptautisku spēku dalību un/vai Palestīniešu pašpārvaldes drošības spēkiem —, lai kontrolētu 15 kilometru garo Filadefi buferzonu starp Gazu un Ēģipti.

Mēs saprotam, ka Palestīniešu pašpārvalde ir pieņēmusi šo priekšlikumu, un šobrīd to izskata Izraēla un Hamas. Mēs domājam, ka ir ļoti būtiski, lai kaut kas izdotos tuvākajā nākotnē. Pēdējās man zināmās ziņas ir, ka visi ļoti nopietni strādā pie šī priekšlikuma, un, iespējams, pāris dienu laikā mums tiešām būs šāds pamiers. Es ceru, ka tā tas arī notiks.

Attiecībā uz mazliet tālākiem mērķiem Izraēla un Hamas diemžēl ir sākotnēji noraidījusi ANO Drošības padomes rezolūciju, taču, ņemot vērā šo saziņu ik dienas, es ceru, ka vienošanās tiks panākta samērā drīz. Ir būtiski pateikt un atzīt, ka Ēģipte ir bijusi vadošā puse, tiešā veidā sazinoties ar Hamas, un ka šajā aspektā arī priekšsēdētāja Sarkozy vizīte uz Sīriju, kā arī Turcijas centieni ir bijuši ļoti nozīmīgi.

Es arī saprotu, ka šīs nedēļas beigās Katarā varētu notikt arābu valstu augstākā līmeņa sanāksme. Mūsu mērķis, kā to parāda šis saspringtais diplomātiskais darbs, ir atbalstīt visas politiskās puses, kam ir ietekme uz Hamas, lai palīdzētu panākt ilgtspējīgu risinājumu saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1860.

Tiklīdz būs panākta vienošanās par šo pamieru, mums būs jādomā, visticamāk, tiekoties konferencē, kā formulēt konkrētākus pasākumus, lai atvieglotu palestīniešu vajadzības pēc humānās palīdzības Gazā. Taču mums ir jāizsakās skaidri par visu, ko darām, — mūsu pūles nedrīkst izmantot nebeidzamam postījumu un rekonstrukciju ciklam, kas tā arī nenoved pie miera.

Atbilstošos apstākļos es, iespējams, atkal nākšu pie jums un tāpat kā iepriekš lūgšu, lai jūs saprātīgā veidā palīdzat konstruktīvā darbā. Jūs zināt, ka ģenerālsekretārs Ban Ki-moon dodas vizītēs uz Tuvajiem Austrumiem, un es ceru, ka arī viņam izdosies dot savu ieguldījumu, lai sasniegtu veiksmīgu gala rezultātu — ilgstošu pamieru.

Attiecībā uz tālāku mērķi mums jāteic, ka šī brīža ofensīva noteikti radīs uzticības mazināšanos starp palestīniešiem un Izraēlas iedzīvotājiem. Militāras operācijas nekad nevar atnest ilgstošu mieru; to var panākt vienīgi politiska vienošanās. Tādēļ sarunām ir jāatsākas gan starp Izraēlas un palestīniešu pārstāvjiem, gan pašu palestīniešu vidū.

Tiklīdz tiks pārtraukta karadarbība, es domāju, ka būs būtiski atsākt sarunas, lai pēc iespējas ātrāk panāktu visaptverošu mieru. Šajā jautājumā mums ir jāsadarbojas ar jauno ASV administrāciju, lai nodrošinātu, ka tā jau no paša sākuma var atbalstīt divpusējas sarunas. Šajā aspektā es atzinīgi vērtēju ieceltās valsts sekretāres Hillary Clinton centienus viņas uzklausīšanā ASV Senātā vakar. Mēs uzstāsim, lai puses vienojas par konkrētiem darbiem, ne tikai par pašu procesu, un lai Anapoles procesā tiktu panākts veiksmīgs iznākums. Šī krīze parāda, ka veiksmīgs iznākums mums ir nepieciešams kā nekad agrāk.

Būtiska nozīme būs arī jautājumam par palestīniešu samierināšanu. Maz ticams, ka šī operācija iznīcinās Hamas. Iespējams, militārā ziņā tā tiks novājināta, taču politiski tā pieaugs spēkā. Hamas nostāja, ka prezidenta Abbas kunga pilnvaru termiņš beigsies 9. janvārī, ir vēl viens jautājums, kas ir cieši saistīts ar PAO un Fatah reformu. Lai panāktu ilgstošu mieru, ir skaidrs, ka stiprai Palestīniešu pašpārvaldei ir jāpārstāv visi palestīnieši un ka tai ir jācenšas panākt divu valstu risinājums ar miermīlīgiem līdzekļiem.

Diemžēl Gazas konflikts arī negatīvi ietekmēs reģiona atbalstu miera procesam. Gazas civiliedzīvotāju lielās ciešanas ir atstājušas negatīvu iespaidu par Izraēlu vairākās mieru atbalstošās arābu valstīs. Izraēlas vadītājiem un Izraēlas iedzīvotājiem būtu jāsaprot, cik negatīvi notiekošais ietekmē viņu — kā tautas — centienus dzīvot mierā. Mēs esam viņu draugi, un mums viņiem tas ir jāpasaka — to mēs arī tagad sakām. Tādēļ Izraēla nevar atļauties šķiest vēl laiku, pirms panākt mieru.

Šī ir mana pirmā īsā, vai ne pārāk īsā, analīze, un mums būs jācenšas strādāt, lai panāktu šo ilgstošo pamieru, kas pēcāk ļaus turpināt darbu un panākt miera sarunu uzsākšanu ar jauno Amerikas administrāciju.

 
  
MPphoto
 

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, 17 dienu kauja Gazā gluži vienkārši ir radījušas sirdi plosošu situāciju. Sliktākais ir tas, ka nekas vairs nav izmaināms, ir zaudētās dzīvības, starp tām arī nevainīgu civiliedzīvotāju un bērnu dzīvības. Mēs redzam postījumus, haosu, naidu un atriebību. Mēs redzam, ka palestīniešu ideja ir sašķelta, radikāļiem pieņemoties spēkā un mērenajiem kļūstot vājākiem, un ka miera process ir nonācis pilnīgā strupceļā.

Kā norādīja Padomes priekšsēdētājs, tas tāpēc, ka var uzvarēt visas kara kaujas un tomēr piedzīvot zaudējumu galvenajā cīņā — cīņā par mieru.

Priekšsēdētāja kungs, tā vietā, lai atzītu vienu vai abas puses par vainīgām, būtiskākais jautājums — kā nupat teica komisāre — ir tūlītējs pamiers, kas ir prasīts ANO Rezolūcijā 1860. Kā ANO ģenerālsekretārs mums tikko atgādināja, šī rezolūcija ir jāpilda abām pusēm.

Ir arī vitāli svarīgi uzlabot drausmīgo humāno un ekonomisko situāciju, kāda šobrīd ir Gazas joslā, ko — pēdiņās — pārvalda Hamas, organizācija, kas ir ES teroristisko organizāciju sarakstā. Tomēr mums jāatceras, ka Hamas nav vienīgais konflikta cēlonis — to ir radījusi arī briesmīga apstākļu sakritība.

Priekšsēdētāja kungs, mana politiskā grupa atbalsta un vēlās atzīt visu šī Parlamenta politisko grupu veiktos centienus, lai paustu atbalstu rezolūcijas priekšlikumam, ko mēs rīt pieņemsim. Mēs arī vēlamies izrādīt cieņu tiem deputātiem, kuri piedalījās sarunās, jo īpaši manas grupas pārstāvim E. Brok, kuram bija ļoti sarežģīts uzdevums.

Priekšsēdētāja kungs, mana grupa atbalsta Komisijas un Padomes centienus pēc iespējas ātrāk panākt pamieru sadarbībā ar arābu valstīm — jo īpaši Ēģipti — un citām Kvarteta dalībniecēm.

Mēs liekam lielas cerības uz paziņojumu, ar ko ieceltā valsts sekretāre Hillary Clinton nāca klajā vakar ASV Senāta Ārlietu komitejā attiecībā uz pragmatisku, uz dialogu pamatotu un efektīvu diplomātiju.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, es esmu nonācis līdz pašam svarīgākajam punktam: Eiropas Savienība ir vērtību savienība, kur galvenā vērtība ir miers. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jādara viss un jāizmanto visa tās politiskā ietekme šī mērķa sasniegšanai, neļaujot šim konfliktam mūs apmulsināt vai nocietināt mūsu sirdis.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien noritošās debates ir priekš mums visiem ļoti smagas. Iemesls tam ir fakts, ka Izraēla ir draugs un ka daudzi no mums izjūt ciešu saikni ar šo valsti, kas balstīta uz patiesu draudzību, un īpaši tas attiecas uz mani. Vēl jo vairāk ir būtiski spēt atklāti apspriest ar draugiem strīdīgus jautājumus.

Uz šo brīdi konflikta rezultātā 17 dienu laikā bojā gājuši ir 1000 cilvēku. Tas ir asiņains konflikts, kā dēļ īpaši cieš sievietes un bērni. Pastāv ANO rezolūcijas, kas veido pamatu tūlītēja pamiera pasludināšanai un sarunu uzsākšanai. Ir pavisam skaidrs, ka konfliktu iespējams atrisināt vienīgi pamatojoties uz starptautiskajiem tiesību aktiem, un demokrātiskai un tiesiskai valstij ir jābūt nepārprotami skaidrs, ka ir jāievēro starptautiskie tiesību akti un starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā. Patiesībā ir apkaunojoši, ka mums šis jautājums ir jāapspriež. Tādēļ viss, ko varam darīt, lai novērstu humanitāru krīzi, ir aicināt pasludināt tūlītēju pamieru. Mūsu rezolūcijā paustas nav tikai vispārīga, bet gan vitāli būtiska informācija, kā tieši un nekavējoties pārtraukt cilvēku dzīvību zaudēšanu, badu un ciešanas.

Ir skaidrs, ka Izraēlas valstij ir tiesības aizstāvēt sevi. Tai ir tiesības aizstāvēties pret cilvēkiem, kuru mērķis ir iznīcināt valsti. Tomēr demokrātiskai un tiesiskai valstij vienmēr ir jāpajautā sev, vai līdzekļi, ko tā izmanto, ir samērīgi. Pēc manām domām, un pieļauju, ka arī vairumam manu kolēģu šeit Parlamentā ir līdzīgs viedoklis, konkrētajā gadījumā līdzekļi nav samērīgi.

(Aplausi no zāles kreisās puses)

Mums ir jāpasaka saviem draugiem Izraēlā, neatkarīgi no viņu politiskās orientācijas, ka mēs apzināmies, ka Hamas nav miera uzturēšanas kustība. Mēs zinām, ka to vada cilvēki, kas neatzīst mūsu pamatvērtības, un, protams, katra raķete, kas izšauta uz Izraēlu, ir uzbrukums, pret ko valstij ir tiesības aizstāvēties, tomēr, neraugoties ne uz ko, atsacīšanās uzsākt dialogu ir kļūda. Ja dialogs ir pamatnosacījums mierīgai attīstībai, tad atsacīšanās uzsākt dialogu nozīmē bruņotā konflikta turpināšanu. Tādēļ ir nepieciešams fundamentāls noregulējums.

Ir jānorit dialogam ar Hamas kustību. Ja Izraēlai nav iespējams uzsākt sarunas tieši - es varu saprast Izraēlas politiķu viedokli, kuri saka, ka nespēj uzsākt sarunas ar Hamas kustību, kaut arī daudzi iedzīvotāji uzskata, ka viņiem vajadzētu to darīt – parlamentā deputāti un valdības locekļi saka, ka nevēlas tās uzsākt, pastāv pietiekami daudz iespēju īstenot starptautisku starpniecību. Piemēram, pastāv Kvartets, un viens no galvenajiem Eiropas Savienības uzdevumiem kvarteta ietvaros ir sekmēt šāda veida vidutāja funkciju dialogos.

Tā ir fundamentāla kļūda uzskatīt, ka šim Tuvo Austrumu konfliktam galu galā var būt militārs risinājums. Uzskatu to par fundamentālu kļūdu neatkarīgi no tā, kurai no pusēm ir šāds viedoklis. Risinājumu nav iespējams rast ar terorisma aktiem un nav iespējams rast risinājumu, izmantojot tradicionālos militāros pasākumus. Vienīgais risinājums ir dialogs starp konflikta dalībniekiem, izmantojot starptautisko vidutāju palīdzību.

Ir nepieciešams tūlītējs pamiers. To nepieciešams nodrošināt, izmantojot mehānismu, ko nodrošina starptautiskā sabiedrība, un, ja nepieciešams, daudznacionālo spēku palīdzību, piedaloties Arābu un īpaši musulmaņu valstīm. Tas ir veids, kā šobrīd īstenot tūlītēju pamieru un panākt situācijas uzlabojumu.

Kad biju jauns un iesācējs politikā, man tika teikts, ka ar teroristiem sarunas neviens neuztur. Tolaik galvenais terorists bija Jasirs Arafats. Dažus gadus vēlāk es redzēju šo teroristu līderi televīzija, saņemot Nobela Miera prēmiju kopā ar Izraēlas politiķiem. Tas, kas bija iespējams tolaik, ir iespējams arī nākotnē. Tādēļ viens no jautājumiem ir, vai ir panākts tāda mēra progress, lai ar pieejamā mehānisma palīdzību uzsāktu nepieciešamo dialogu. Savas grupas vārdā vēlos pateikties visiem tiem, kas piedalījās mūsu rezolūcijas sastādīšana, ieskaitot citu grupu locekļus. Ja šī rezolūcija, ko atbalsta visas Parlamenta grupas - un uzskatu, ka tā ir laba zīme – var palīdzēt uzlabot situāciju, tad būsim devuši kaut nelielu ieguldījumu tam, lai tiktu pārtraukta cilvēku dzīvību zaudēšana, kas visiem ir nepieņemama.

(Aplausi no zāles kreisās puses)

 
  
MPphoto
 

  Annemie Neyts-Uyttebroeck, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, pavisam noteikti pienāks diena, kad mums būs jānošķir labais no ļaunā, bet domāju, ka šobrīd ir būtiskāk noteikt mūsu prasības, kas ir šādas: tūlītējs pamiers, pārtraucot raķešu raidīšanu uz Izraēlu un Izraēlas operācijām Gazā; humanitārās palīdzības piegāde; ilgstošs pamiers, izbeidzot ieroču un munīciju tirdzniecību, nodrošinot efektīvu novērošanu uz robežas starp Ēģipti un Gazu, Izraēlas militāro spēku izvešanu un atjaunotu šķērsošanas punktu atvēršanu; un, visbeidzot, embargo atcelšana. Turklāt visi šie aspekti ir jāīsteno vienlaicīgi.

Šī būs ļoti sarežģīta stadija, tāda, kurā nešaubīgi vai visticamāk, ka būs nepieciešama starptautisku spēku līdzdalība, un es uzskatu, ka Savienībai ir jāsagatavojas līdzdalībai. Es gribu atzīmēt divus papildu punktus.

Lai gūtu panākumus, Eiropas Savienībai būs jārunā un jārīkojas skaidri, nevis juceklīgā veidā. Ir lietderīgi, ja ir labi nodomi, taču vēl būtiskāka ir efektivitāte. Arī Amerikas Savienotajām Valstīm būs jāuzņemas saistības, tāpat arī Arābu līgai un tās dalībvalstīm.

Visbeidzot, vēlos piebilst, ka, lai varētu piedāvāt reālu alternatīvu situācijai Gazā, Izraēlas valdībai ir ievērojami jāuzlabo stāvoklis Jordānas Rietumkrastā: 634 kontroles punkti, iedalījums divos autoceļu tīklos, 8 metrus augstās sienas, kā arī neskaitāmie palestīniešu pazemošanas gadījumi nesniedz Gazas iedzīvotājiem pietiekami pievilcīgu alternatīvu, kas pamudinātu viņus novērsties no Hamas kustības.

Nobeigumā vēlos teikt, ka nenovēršami pienāks tāda diena, kad katram būs jārunā ar ikvienu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā redzams, mēs visi tāpat kā ikviens esam iesaistīti un sašutuši par radušos situāciju, bet uzskatu, ka mūsu vai vismaz mans pienākums ir noraidīt jebkāda veida liekulību.

Šai problēmai ir ļoti dziļas saknes: palestīniešu likumīgās un neaizskaramās tiesības uz brīvu valsti ir savienotas ar līdzvērtīgi neaizskaramajām Izraēlas tiesībām tikt atzītai, un mums ir zināms, ka daudzās valstīs Izraēla ir izdzēsta no kartes. Mēs zinām, ka Francija, Itālija, Spānija un Vācija nekad nav bijušas situācijā, kad pastāv iespēja, ka valsts tiek izdzēsta no kartes. Tās nepiekristu tam, ka tiek uzskatītas par neeksistējošām. Mums ir zināms, ka Izraēla nebija tā, kas uzsāka n-to karu un ka terorisms joprojām ir viena no galvenajām problēmām.

Tādēļ, priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka, atmetot liekulību, šobrīd mūsu pienākums ir sākt domāt citās perspektīvās. Mēs nevaram pieņemt, ka sarunas ar teroristiem ir pamatojamas ar faktu, ka ir miruši tik daudz civiliedzīvotāji, jo tādējādi jebkuram teroristam nākotnē tiktu radīts attaisnojums vardarbībai, spēka pielietošanai un nāvei, lai panāktu politisku leģitimitāti.

Es uzskatu, ka mums kā Eiropas Savienībai beidzot ir jāsāk rīkoties konsekventāk un jārod iespēja atrisināt ekonomisko attiecību problēmas ar valstīm, kas neatzīst Izraēlu, un nodrošināt humanitārās palīdzības koridorus, lai sniegtu iespēju gan Palestīnas, gan Izraēlas civiliedzīvotājiem nonākt drošā vietā. Šajā gadījumā tieši palestīnieši cieš vairāk. Pēc visa minētā, es, priekšsēdētāja kungs, uzskatu, ka būtu arī lietderīgi pārskatīt iepriekš un tagad sniegtās palīdzības pozīciju, kā arī par pielietojumu, pār kuru mums nav kontroles.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, situācija pavisam noteikti ir sasniegusi tādu pakāpi, kad gribas gauži raudāt. Iesaistīto personu, bērnu, sieviešu, vīriešu un ievainoto cerības uz mieru un drošību ir pazudušas Gazas dūmos un zem mirušo ķermeņiem. Mēs esam vēl tālāk kā jebkad agrāk no cerētās drošības. Tie, kuri uzskata, ka atbilstoši Izraēlas argumentu loģikai šis karš ir pamatojams ar faktu, ka pret Izraēlu bija vērsts raķešu apšaudes, un ka palestīnieši ir jāpārmāca, pilnībā nav izpratuši patieso situāciju. Viņi nav sapratuši, ka pārmācīšana ir drūms veids, kā kādu mācīt, un ka tas nekad nav guvis panākumus. Kopš Karla fon Klauzevica laikiem mums ir zināms, ka tam, kurš uzsācis karu, ir jāzina, kā to pabeigt, jāzina, kāds ir tā mērķis. Šī kara mērķis ir panākt lielāku Izraēlas drošību. Šobrīd mēs varam teikt, ka šī kara mērķis nekad netiks sasniegts ar šo karu un veidu, kā tas tiek īstenots. Jo vairāk civiliedzīvotāju un palestīniešu iet bojā, jo mazāka drošība reģionā! Tā ir drāma, traģēdija, kas šobrīd norit šajā reģionā. Un tādēļ mums šeit ir jābūt skaidrībā par situāciju. Schulz kungam ir taisnība: Izraēlu ir nepieciešams pasargāt no sevis pašas! Izraēlu ir nepieciešams pasargāt no kārdinājuma risināt situāciju, izmantojot karu un bruņotos spēkus. Palestīniešus ir nepieciešams aizsargāt no Hamas kustības. Palestīnas civiliedzīvotājus ir nepieciešams aizsargāt no Hamas kustības. Tas ir mūsu uzdevums. Tas nav vienkāršs, tomēr mums to ir skaidri jāizprot. Es aicinu Padomi pārstāt domāt par attiecību ar Izraēlu uzlabošanu, padziļināšanu un paplašināšanu, kamēr situācija paliek nemainīga. Tas ir vājš risinājus. Tas nav pareizais risinājums!

(Aplausi)

Es aicinu visus, kas pamatoti atbalsta dialogu, pārrunas ar Hamas kustību, nebūt naiviem un paturēt prātā faktu, ka pārrunām ar Hamas kustību ir jānotiek, lai uzlabotu situāciju Gazā, jo tās rokās ir vara, tomēr tajā pat laikā, ir jāapzinās, ka Hamas kustības stratēģija ir vērsta uz upuriem. Izraēla ir nokļuvusi Hamas kustības slazdā: jo vairāk nāves gadījumu Gazā, jo labāk Hamas kustībai. Tā ir patiesība, ko arī ir jāpasaka Hamas kustībai. Mēs atsakāmies akceptēt šo pašnāvniecisko Hamas kustības stratēģiju, kuras mērķis ir rast upurus un mocekļus, lai varētu vērst pret Izraēlu agresīvu rīcību. Tas ir jāpasaka arī Hamas kustībai.

Nobeigumā es jums kaut ko pastāstīšu: vienīgie, kas var atrisināt problēmu ar Hamas kustību, ir palestīnieši. Kamēr Izraēla turpinās okupēt Jordānas Rietumkrastu, kamēr tā nepiedāvās Jordānas Rietumkrasta palestīniešiem pozitīvu risinājumu, aizvien vairāk un vairāk palestīniešu pievērsīsies Hamas kustībai. Ja iedvesīsim Jordānas Rietumkrastā dzīvojošajiem palestīniešiem cerību uz dzīvi, viņi sacelsies pret Hamas kustību un atbrīvos mūs no tās. Atbrīvojiet palestīniešus no Izraēlas okupācijas Jordānas Rietumkrastā un palestīnieši paši atbrīvosies no Hamas kustības.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Luisa Morgantini, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Raheds ir 50 gadus vecs, viņš ir zaudējis savas mājas, trīs bērnus, sievu un divas svaines. Raheds ir izmisis un atrodas centrā, ko apmeklējām. Dziļu bēdu nomākts viņš teica: “Hamas kustība teiks, ka ir uzvarējusi, kad būs pabeigusi uzbrukumu, un Izraēla teiks, ka ir uzvarējusi, bet patiesībā mēs civiliedzīvotāji esam tie, kuri ir miruši”. Es vēlētos paust vēl vienu lietu: ņemot vērā mirušo sieviešu un bērnu līķus, ko redzējām, un 4000 ievainotos, kuri atrodas slimnīcā bez jebkādas ārstēšanas, patiesībā mirst taisnīgums, mirst sapnis par Eiropu, kas vēlas, lai cilvēktiesības būtu spēkā visā pasaulē, un tā ir traģēdija!

Mūsu rīcība ir neauglīga. Ferrero-Wladner kundze, Jūs zināt, ka es Jūs ļoti cienu, un es zinu, ka Jūs rīkojaties un sadarbojaties ar citiem, lai sasniegtu daudz. Es uzskatu, ka mums ir skaidri un viennozīmīgi jāsaprot, ka šis militārais karš, Izraēlas militārisms nevirza uz Izraēlas glābšanu, bet gan uz tās galu, ieskaitot tās morālās beigas. To saka David Grossman, turklāt pieminot Rabin kungu, kuru nogalināja ebreju tautības fundamentālists, nevis islāma fundamentālists, tādēļ, ka viņš vēlējas panākt mieru. Ieviesiet pamieru! Ieviesiet pamieru! To man teica norvēģu ārsts, kurš strādā katru dienu un visu diennakti (mēs nosūtām ārstus uz Gazu). Mēs vēlamies pamieru!

Drošības padomei ir jāsāk īstenot paustie solījumi. Mēs piekrītam diplomātijai, tomēr mēs nevaram izmantot tikai diplomātiju, ir jāpielieto arī citi pieejamie instrumenti. Viens no pieejamajiem instrumentiem saistībā ar Izraēlu patiesībā ir uzlabojumi, un priecājos šodien dzirdēt, ka, piemēram, Eiropas Komisijas pārstāvis Telavivā norādīja, ka šobrīd nav īstais brīdis domāt par uzlabojumiem. Mums būtu jāpaņem pārtraukums šajā jomā, jo mums ir jāīsteno pamiers. Tas ir ārkārtīgi būtiski. Uzskatu, ka tas ir būtiski un ka tas ir pārliecinošs vēstījums.

Jūs runājāt par aizsardzību un starptautisku aizsardzību. Es uzskatu, ka, domājot tikai par Gazu un Rafu, tiek pieļauta kļūda. Civiliedzīvotāju aizsardzība tiek nodrošināta no ziemeļiem, to nodrošina Izraēlas uzbrukumi no Heresas. Robežkontrole ir galveno robežu – Rafas un Heresas – kontrole, jo jau ilgu laiku kopš 1992. gada, kad noslēdza Oslo nolīgumu, palestīniešiem nav iespējams izbraukt cauri Heresai, un pat slimiem cilvēkiem nav iespējams izbraukt šeit cauri.

Tādēļ mums ir jādomā ne tikai par tuneļiem un ieročiem, ar kuriem Hamas kustība var apbruņoties, bet gan par pilnībā visiem ierobežojumiem, kas skar palestīniešus. Mums ir nepieciešams pamiers un ne tikai humanitārās palīdzības koridoru, bet arī visu šķērsošanas punktu atvēršana, jo, ko iespējams paveikt, ja cilvēkiem nav pārtikas, ja viņiem nav tirdzniecības? Tādā gadījumā tas būtu patiešām nopietns spiediens uz Hamas kustību, lai pārtrauktu tās eksistenci un pārtrauktu darbības, kas kaitē Izraēlas iedzīvotājiem. Tomēr Izraēlai ir jāzina, ka Jordānas Rietumkrasts ir militāri okupēts un ka tai ir jārada patiess miers, nevis jāveido apdzīvotas vietas.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies, Morgantini kundze. Es vēlos izteikt savu cieņu jums un citiem Parlamenta deputātiem, kuri pēdējās dienās izrādīja iniciatīvu saistībā ar došanos uz Gazas sektoru.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētāja kungs, Palestīna ir neatņemama islāma teritorijas daļa. Kopš tās izveidošanas 1987. gadā islāma kustība Hamas stingri pieturas pie tās pamatprincipiem. Šajā ziņā to pilnīgi atbalsta Irānas Islāma Republika. Šis ideoloģiskais skatījums pilnībā liedz Tuvajos Austrumos vietu ebreju valstij Izraēlai, un šī musulmaņu totalitārisma negatīvā ietekme Gazas sektorā ir stipri jūtama.

Tipiska Hamas kustības filozofijas izpausme ir Gazā esošo mošeju izmantošana militārām vajadzībām, ar visām no tā izrietošajām traģiskajām sekām. Šajā sakarā es vēlētos atsaukties uz pārredzamo reportāžu pagājušās pirmdienas Frankfurter Allgemeine. Ja Eiropa patiesi novērtē turpmāko ebreju valsts Izraēlas pastāvēšanu, tad konfrontācija starp Hamas kustību un tās sabiedroto Hezbollah ir izdevīga. Vai esam gatavi sasprindzināt spēkus, lai stātos pretī šai drūmajai, taču reālistiskajai perspektīvai? Galu galā pamiers vai īslaicīga karadarbības izbeigšana Hamas kustībai un tās sabiedrotajiem nozīmē tikai nelielu pauzi atelpai krusta gājienā pret Izraēlu.

 
  
MPphoto
 

  Luca Romagnoli (NI). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man jāsaka, ka uzskatu, ka lielākais vairums šajā Parlamentā piekrīt bažām, ko līdz šim pauda daudzi no mums, un vēlmei pēc miera. Vēl uzskatu, ka var apstiprināt Padomes teikto, un nepiekrītu tam, ka Komisija līdz šim ir darbojusies virzienā, kas ir labvēlīgs dialoga veidošanai: humanitārās palīdzības koridoru atvēršana un abpusējais pamiers varētu būt sekojošajās apņemšanās vēstījums saistībā ar starptautiskas drošības zonas izveidošanu.

Šajā sakarā, iespējams, ir taisnība Morgantini kundzei, kas pauda prasību, lai šī zona būtu saistīta ne tikai ar Gazu, bet ietvertu visas Palestīnas teritorijas. Pamatā man ir radies iespaids, ka vismaz zināmā mērā Ferrero-Waldner kundzes darbības var uzskatīt par tās pašas pieejas pieņemšanu, ko šajā jautājumā vēlējās pieņemt Pāvests. Es pazemīgi vēlos pievienoties šai pieejai: pēc visiem šiem gadiem mums joprojām ir jāmeklē risinājums divu tautību iedzīvotājiem un divām valstīm – un šo faktu mums ir jāpatur prātā - un, visbeidzot, mums ir jāapstiprina starptautiskie tiesību akti. Nav un nekad nebūs militāra risinājuma, arī Schulz kungs to norādīja, un šad un tad man ir jāatsaucas pat uz viņa teikto, un man jāsaka, ka nav šaubu par to, ka problēmām Svētajā zemā nekad nebūs militāra risinājuma. Šajā sakarā uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešamie instrumenti, lai atbalstīt jebkādus piemērojamos diplomātiskos centienus.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Esmu pārliecināts, ka Schulz kungs priecāsies, uzzinot, ka pieminējāt viņa vārdu saistībā ar Svēto zemi!

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Padomes priekšsēdētāj, es vēlētos aprakstīt savu atsauces punktu. Hamas kustība ir pret risinājumu par divām valstīm, noraida Izraēlas valsts pastāvēšanas tiesības, ir pārņēmusi varu, nežēlīgi izrīkojoties ar pašas cilvēkiem, izšauj raķetes uz civiliedzīvotājiem un izmanto civiliedzīvotājus, skolas un mošejas kā dzīvos vairogus. Kā, cenšoties pasargāt savus civiliedzīvotājus, iespējams reaģēt samērīgi, ja pretējā puse izmanto savus civiliedzīvotājus par dzīvo vairogu? Tādēļ tādā situācijā, kāda ir šī, nav piemērojami skaitliski salīdzinājumi un samērīguma princips. Kara stāvoklī nav samērīguma – jebkurš karš un katrs kritušais – ir pārāk daudz, un nav iespējams līdzsvarot katras puses rādītājus attiecībā vienai pret otru. Man šķiet, ka tas ir saprātīgs atsauces punkts. Tādēļ mums nevajadzētu uzsākt neobjektīvo vainas novelšanu, kādu esam pieredzējuši agrāk, bet tā vietā jācenšas īstenot pamieru un nodrošināt šim nolūkam palīdzību.

Es uzskatu, ka šajā sakarā Padomes priekšsēdētājs Schwarzenberg kungs un viņa delegācija, kā arī komisāre Ferrero-Waldner ar citu valstu delegāciju palīdzību ir paveikuši daudz vairāk nekā citas partijas, par ko vēlos viņiem no sirds pateikties. Es neesmu redzējis rīkojamies ASV, ANO un citas Kvarteta dalībvalstis. Mums ir jānodrošina, lai pamiers saturētu divus komponentus: Ir jāpārtrauc Izraēlas uzbrukumi un Hamas kustība ir jāattur no piekļuves jaunām raķetēm no Korejas un Irānas, kas padarītu Telavivu sasniedzamu. Šī iemesla dēļ ir jānodrošina, lai pie 15 km garās robežas būtu izvietoti ne tikai uguns aizsprosti, bet arī, izmantojot starptautiskus nolīgumus, tajā skaitā Kvartetu un Arābu līgu, kuras gadījumā būtiska loma ir Ēģiptei, tādā mēroga patruļa, lai Gazā nevarētu nokļūt neviens šāviens. Tajā pat laikā ir jāpārtrauc Izraēlas uzbrukumi.

Vēlos paust vēl vienu komentāru. Šis ir tikai neliels pirmais solis. Ja Izraēla vēlas nākotnē sadarboties ar apspiestiem palestīniešiem, kas nozīmētu risinājumu par divām valstīm, tad pēc tam, kad šis viss būs beidzies, beidzot ir jārūpējas par to, lai apspiestie palestīnieši, kuri atbalsta prezidentu M. Abbas, varētu parādīt saviem iedzīvotājiem panākumus, kas nozīmētu pārcelšanas politikas un dažādu citu lietu beigas. Galu galā, ja apvaldītie nevarēs saviem iedzīvotājiem parādīt veiksmīgus panākumus, radikāļi triumfēs. Šādam ir jābūt atsauces punktam jaunajai Izraēlas politikai.

 
  
MPphoto
 

  Pasqualina Napoletano (PSE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ņemot vērā šo milzīgo traģēdiju, mūsu vārdi ir neadekvāti. Armija, kas nogalina simtiem civiliedzīvotāju, sievietes un bērnus, pozicionē sevi tādā pat līmenī kā terorisms, ko tā sola apkarot. No vienas puses, ikviens, kuram zināma Gaza, pat ja tā redzēta tikai uz kartes, zina, ka neviena militārā operācija nav iespējama bez civiliedzīvotāju masveida slepkavībām.

Vai Izraēla pēc tik liela naida un izmisuma izraisīšanas šodien var teikt, ka ir drošāka? Ja nevēršamies tieši vai netieši pie Hamas kustības, ar ko tad ir jāsadarbojas, lai rastu risinājumu šai aklajai vardarbībai? Ar mūsu rezolūciju tiek pastiprināts ANO Drošības padomes paustas aicinājums ieviest pamieru. Mēs mudinām partijas to ievērot un aicinām Eiropu rīkoties, lai padarītu to iespējamu.

Pastāv risks, ka šī masveida slepkavošana, kas, Brok kungs, netuvina Hamas kustības apkarošanai, turpinās novājināt Palestīnas valdību kā tādu, kā arī visus tos Palestīnas pasaulē dzīvojošos, kas sarunu ar Izraēlu labā ir likuši uz spēles visu. Mums būtu godīgi jāpajautā sev, ko viņi patiesībā līdz šim ir sasnieguši? Neko. Tā ir atbilde, ko mums jāsniedz, ja patiesi vēlamies pilnībā iznīdēt naidu un vardarbību.

 
  
MPphoto
 

  Marielle De Sarnez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi esam daļēji atbildīgi par to, kas šodien notiek Tuvajos Austrumos. Mēs Eiropā un starptautiskajā sabiedrībā pieļāvām, ka situācija pasliktinās. Mēs nerīkojāmies, kad Izraēlas drošība bija apdraudēta, mēs nerīkojāmies, kad blokāde padarīja dzīvi Gazā neiespējamu.

Šodien ir 19 kara diena, ir nogalināti 995 cilvēki, no tiem 292 bērni, un tūkstošiem cilvēku ir ievainoti, no kuriem daži joprojām gaida evakuēšanu. Desmitiem tūkstošu bēgļiem vairs nav māju un viņi nezina, kurp doties. Humānā situācija kļūst aizvien sliktāka: 700 000 Gazas iedzīvotāju vairs nav elektrības, vienai trešdaļai no viņiem vairs nav ūdens vai gāzes, un drīz jau būs pagājušas trīs nedēļas, kopš iestājās šāds stāvoklis, trīs nedēļas cilvēki ir šādi dzīvojuši vai drīzāk darījuši visu iespējamo, lai izdzīvotu. Tās ir pārāk lielas ciešanas un grūtības, un tām ir jāpienāk gals, tām nekavējoties jātiek pārtrauktām!

Mūsu kā eiropiešu atbildība pašiem pret sevi ir nebūt nevienam pakalpīgiem. Mūsu kā eiropiešu atbildība pašiem pret sevi ir izdarīt spiedienu uz abām pusēm, lai tās beidzot piekristu uzsākt sarunas. Tas ir dažu dienu vai pat stundu jautājums līdz tiks sasniegts punkts, kad vairs nebūs atpakaļceļa no uzbrukuma valstij, īpaši Gazas pilsētā. Izraēlai ir jāgarantē drošību un Gazas iedzīvotājiem ir jāgarantē iespēja nākotnē dzīvot mierā. Robežas ir jākontrolē un blokāde ir jāatceļ. Visi no šeit klātesošajiem zina, ka, lai panāktu šo vienošanos, iespējams, Eiropai, Amerikas Savienotajām Valstīm un Arābu valstīm – ar kuru pārstāvjiem mēs tiksimies parīt – būs nepieciešams visiem paust vienotu un vienādu viedokli.

Nobeigumā vēlos paust manu stingru pārliecību. Šodien mums nav jāgūst uzvara karā, bet gan mierā.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Roberta Angelilli (UEN). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es patiesi atzinīgi vērtēju komisāres un Pöttering kunga komentārus, kuri skaidri un gaiši pauda Hamas kustības ievērojamo atbildību saistībā ar pamiera pārtraukšanu, vienlaikus nešaubīgi novērtējot Izraēlas reakciju kā absolūti nesamērīgu. Tomēr, neskatoties uz visu teikto, krīzes situācija joprojām pastāv un joprojām ir tūkstošiem cilvēku – civiliedzīvotāji un bērni – kuriem ir ļoti nepieciešama humanitārā palīdzība.

Iespējams, mums pēc labākās sirdsapziņas un bez liekulības būtu jāuzdod sev daži jautājumi. Cik daudz bērnu Gazā nomira, kamēr mūsu bērni svinēji Ziemassvētkus? Divi vai trīs simti. Un cik daudz Izraēlas civiliedzīvotāju? Vai starptautiskā sabiedrība varēja izdarīt vairāk? Manuprāt, atbilde ir jā. Tai vajadzēja izdarīt vairāk. Mums būtu jāapzinās sava atbildība visā pilnībā. Nav gana ar to, ka tiek pārraidītas ziņas par viedoklis saistībā ar Hamas kustības, Izraēlas sākotnējo atbildību vai par to, kurš ir vainojams. Diemžēl, salīdzinot ar kritisko stāvokli, Eiropas rīcība joprojām ir neadekvāta. Uzskatu, ka tas ir nopietns trūkums: nespēja izveidot reālu, stratēģisku un ilgtspējīgu miera politiku.

Ir skaidrs, ka šodien mums ir jāpauž stingras prasības saistībā ar pamieru, taču ar to nav gana. Mums ir jāizvirza nosacījumi, kas atbalstītu miera un attīstības procesu Tuvajos Austrumos. Nobeigumā es vēlētos atsaukties uz Pāvesta teikto, kurš teica, ka, lai dzīvotu mierā, droši un cilvēku cienīgu dzīvi, mums nepieciešams uz šajās zemēs dzīvojošo vispārējiem centieniem sniegt specifiskas atbildes, kā to norādīja arī Morgantini kundze.

Priekšsēdētāja kungs, es patiešām beidzu. Vardarbība, naids un neuzticība ir nabadzības formas – ko, iespējams, ir visgrūtāk izskaust.

 
  
MPphoto
 

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Gazā mēs pieredzējām karu un nāvi, mēs redzējām cilvēkus, dzīvus cilvēkus, cilvēkus, kuriem ir tiesības dzīvot un kurus aizsargāt ir mūsu pienākums. Civiliedzīvotāju aizsardzība ir patiesi vitāli būtisks jautājums. Nav attaisnojuma tam, ka ne viss iespējamais ir darīts, lai aizstāvētu šos iedzīvotājus, un es vēlos jautāt jums, Padomes priekšsēdētāj, vai šodien Jūs uzskatāt, ka esat paveicis visu, kas Jūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka Izraēlas valdība aicina nekavējoties pārtraukt šo neierobežoto un nesamērīgo militāro operāciju? Atbilde pavisam noteikti ir “Nē”.

Kad vēstniecībās klīda baumas par operāciju, Padome pretēji Parlamenta vēlmēm no jauna apstiprināja savu apņemšanos izvērst tas attiecības. Tā bija milzīga kļūda! Kad NVO lūdz Drošības padomi, lai Starptautiskā krimināltiesa veic izmeklēšanu saistībā ar apgalvotajiem kara noziegumiem, Padome nespēj atsaukties uz cilvēktiesību klauzulu tās nolīguma ar Izraēlu. Man ir apnicis dzirdēt, ka nespējam izdarīt vairāk, ka esam darījuši visu, kas mūsu spēkos. Patiesībā lielākā kļūda ir jūsu humānās palīdzības politikas strupceļš, kas vērsta uz to, lai mazinātu militārās okupācijas un kara nodarīto kaitējumu. Cik liela mēroga starptautisko tiesību aktu pārkāpumus mēs pieļausim, līdz beidzot piemērosim cilvēktiesību klauzulu? Ja mēs šodien neesam spējīgi uzdot sev jautājumus par efektīvu mehānismu spiediena izdarīšanai un īstenošanai darbības jomu, tad es patiesībā nezinu, kāda veida situācija kalpotu par pamatu tam, lai mēs beidzot rīkotos. Teikšu jums tieši: ja tiks turpināta tā pati pieeja bez izmaiņām un saglabāsies daļa no šobrīd esošajām attiecībām ar Izraēlu, jūs līdz ar 1000 mirušajiem Gazā apbedīsiet Līguma 11. pantu, Savienības cilvēktiesību politiku un Eiropas projektu!

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). - Priekšsēdētāja kungs, pēc atgriešanās no Gazas sektora, kur redzēju masveida slepkavošanu, kuras upurui galvenokārt ir civiliedzīvotāji, Es vēlos no visas sirds paust savu solidaritāti ar Palestīnas iedzīvotājiem. Jau 17 dienas viņi ir konfrontēti ar Izraēlas milzīgo kara mašīnu, kas kliedzoši pārkāpj starptautiskos tiesību aktus. Es vēlos paust arī savu atbalstu miera uzturēšanas spēkiem Izraēlā, kuri aicina pārtraukt šo karu.

Pēc ilgstošā aplenkuma un slēgšanas, kas padarīja Gazu par lielāko cietumu pasaulē, apkaunojošās sienas ap Jordānas rietumkrastu uzcelšanas, joprojām noritošās apdzīvoto vietu izvēršanas un efektīvās Palestīnas zemes sadales, okupācijas spēki ir sākuši īstenot nežēlīgāko militāro operāciju. Šajā kontekstā par attaisnojumu kalpoja pret Dienvidizraēlu vērstā raķešu apšaude, un es vēlos atkārtoti uzsvērt, ka esmu pret jebkāda veida uzbrukumu, neatkarīgi no tā, kuras puses civiliedzīvotājus tas skar. Ņemot vērā vēlēšanas Izraēla, varas spēļu apstākļos pamiera pārtraukšana ir apvainojums visai tautai.

ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju. Izraēla ir valsts, nevis organizācija. Tā ir ANO locekle. Ta ir atbildīga starptautiskās sabiedrības priekšā un tai ir jāievēro šī un visas pārējās ANO pieņemtās rezolūcijas. Starptautiskie tiesību akti ir jāievēro. Nedrīkst vairs pieļaut, ka pārkāpumi paliek nesodīti. Ir jāveic pilnīga starptautiska izmeklēšana.

Starptautiskā sabiedrība pieprasa tūlītēju pamieru, militāro spēku izvešanu, pieeju humanitārai palīdzībai un tiesības iedzīvotājiem brīvi pārvietoties. Ļausim UNWRA īstenot šo misiju.

ES ir īstenojusi pasākumus, taču tikai humanitārās palīdzības līmenī. Tai ir jāpauž izlēmīgums politiskajā līmenī. Ir jāpiemēro asociāciju nolīgumu klauzulas. Ir jāpārtrauc attiecību ar Izraēlu uzlabošana. Ir jāpārtrauc ieroču eksports uz Izraēlu.

Šajā konfliktā ir iespējams tikai politisks risinājums. Ir pilnībā jāatgriežas pie starptautiskajiem tiesību aktiem, kas nozīmētu 42 gadus ilgušās Palestīnas okupācijas pārtraukšanu, suverēnas un dzīvotspējīgas Palestīnas valsts izveidošanu, tādējādi veidojot mierīgu nākotni gan Palestīnas, gan Izraēlas bērniem. Mums ir jāpārtrauc karš nekavējoties, lai glābtu nākotnes paaudzes.

 
  
MPphoto
 

  Patrick Louis (IND/DEM). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, pirms vairākiem tūkstošiem gadu Dāvids stājās pretī Goliātam, lai uzzinātu, vai zeme ir paredzēta moabītiem, filistiešiem vai ebrejiem.

Pašreiz šajā zemē, kas ir avots vienam no mūsu trīs civilizācijas pīlāriem, norisinās tāda pati drāma. Šobrīd Izraēlas valsts drošības nodrošināšana un atzīšana ir neatliekams, pareizs, leģitīms un nepieciešams solis. Lai to īstenotu, ir nepieciešams risinājums, kas garantētu patiesi suverēnas Palestīnas valsts dzimšanu. Arī šeit tāpat kā citur multikulturālismam ir robežas. Tur, kur ir divas tautas, ir jābūt divām valstīm.

Ja Eiropas Savienības palīdzība ir patiešām efektīva, tad tai jābūt koncentrētai uz vienu mērķi: nodrošināt Palestīnas konstitucionālās valsts izaugsmi, kurā tiesiskums aizsargā vājos un palīdz stiprajiem. Šai neatliekamībai ir nozīme, jo šajā zemē ekstrēmisti ir vareni un kļūdās, tajā pat laikā bērni ir iegrožoti un upuri.

Lai pārvarētu “aci pret aci un zobu pret zobu” principu, risinājums nav ne morāls, ne militārs, bet gan politisks. Tādēļ ir pienācis laiks ķerties pie darba!

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es izjūtu riebumu pret terorismu. Es pilnībā noraidu terorisma propagandu. Iespējams, ka tas, ka esmu no Ziemeļīrijas, saasina manu apzināšanos, tādēļ mani neiespaido dzirdētie Hamas kustības blējieni par nepieciešamo atbildes reakciju, salīdzinot ar gadiem ilgušo neierobežoto pret nevainīgiem Izraēlas civiliedzīvotājiem raidīto raķešu apšaudi, jo zinu, ka Hamas kustība tāpat kā IRA ir terorisma un propagandas divkosības meistari.

Situācija ir uzskatāmi skaidra. Izraēla akceptē risinājumu par divām valstīm. Hamas kustība nesēj pat paciest Izraēlas tiesības pastāvēt un tādējādi ļauj vaļu nebeidzamiem terorisma aktiem pret tās teritoriju. Un kad Izraēla pēc ilgstošas iecietības sāk aizstāvēties, viņi kliedz, ka ir upuri. Atvainojiet: viņi ir vainīgie un ja viņi vēlas mieru, tad risinājums ir viņu pašu rokās. Ir jāpārtrauc bombardēt Izraēlu.

 
  
MPphoto
 

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi apzināmies, ka situācija Gazā ir traģiska. Tā ir uz robežas, lai kļūtu par humanitāru katastrofu, un ir nepieciešams nekavējoties rīkoties. Es vēlētos apsveikt Eiropas Komisiju ar to, ka tā ir izvērsusi savus centienus, prezidentūru par tās iniciatīvām un valsts darbību, kas veiktas sājā sektorā, koordinēšanu un Ēģipti ar tās būtisko un jutīgo lomu šajā situācijā.

Šobrīd ir steidzami nepieciešams pamiers un karadarbības pārtraukšana abās pusēs. Lai varēti atrisināt humanitārās problēmas, ir nepieciešami koridori no Izraēlas teritorijas un Ēģiptes, un lai pārtrauktu nelegālos ieroču pārvadājumus un cilvēku pārvietošanos, ir nepieciešamas robežkontroles. Kā jau komisāre norādīja, zīmes, kas liecina par pamiera plānu, ir uzmundrinošas un es ceru, ka tas tiks nekavējoties apstiprināts un ievērots praksē.

Tātad, kāda būs mūsu turpmākā rīcība? Gan komisāre, gan Padomes priekšsēdētājs jau minēja, ka mums nepieciešams atbalstīt mūsu mērķus saistībā ar dzīvotspējīgu mieru un Palestīnas valsts izveidošanu, kas pastāvēs blakus Izraēlai mierā un cienot vienai otru. Šie mērķi nav jauni. Mēs tos paziņojām un atbalstījām, negūstot panākumus. Vardarbības burvju loks turpinās, radot negatīvas sekas ne tikai Izraēlas tautai un palestīniešiem, bet visiem cilvēkiem, kuri dzīvo šajā teritorijā un starptautiskās sabiedrības drošībai.

Šobrīd mums ir nepieciešams novērtēt savas darbības, politiskās izvēles un prakses un jārīkojas drosmīgāk un atšķirīgi. Ir steidzami nepieciešams mūsu draudzīgo attiecību un partnerības ietvaros uzsākt ar Izraēlu abpusējā līmenī godīgu, padziļinātu dialogu un paškritiku, un konstatēt pieļautās kļūdas savstarpējās uzticības veicināšanā starp šīm divām tautām. Vēl mums ir nepieciešams stiprināt šāda veida dialogu ar visiem palestīniešiem, lai viņi aptvertu, cik būtisks ir miers, saliedētība, cilvēka dzīve un vienotība starp viņiem.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (PSE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, pēc tā, kad premjerministrs M. Topolánek šodien pauda dažus jokus, es kā austriešu Parlamenta loceklis varu teikt, ka esmu priecīgs, ka Komisiju un Padomes Čehijas prezidentūru pārstāv austrieši. Vēlos Jūs sirsnīgi sveikt! Padomes priekšsēdētāja kungs, es, protams, saprotu, ka esat lojāls Čehijas Republikai.

Dāmas un kungi, kad es Schulz kunga vadītās delegācijas ietvaros īsi pirms Izraēlas vienpusējās kaujaslauka pamešanas Gazas sektorā apmeklēju šo valsti, Premjerministra vietnieks tolaik teica: “Neiejaucieties, viss izdosies”. Citi, piemēram, agrākais Ārlietu ministrs Josip Elin teica: “Tas izraisīs haosu”, un viņam bija un ir taisnība. Vienpusējai kaujaslauka pamešanai bez sarunām, bez sarunu partneriem, nav nozīmes.

Tomēr nebija saprātīgi no mums lemt pret sarunu uzsākšanu ar vēl iegrožotākajiem Hamas kustības pārstāvjiem, kas iespējams pat nepiederēja šai kustībai, bet drīzāk bija kopīgās valdības norīkots pārstāvis. Pieņemot šadu nostāju, mēs palīdzējām sagraut šo kopīgo valdību. Es zinu, ka bija daži, kuri vēlējās uzturēt sarunas, tomēr viņiem tas tika aizliegts, un arī tā bija kļūda. Mums ir nepieciešams dialogs!

Man nepatīk Hamas kustība, jo tā ir teroristu organizācija un tādēļ, ka tā atzīst fundamentālismu, taču šis nav patikšanas vai nepatikšanas jautājums. Runa ir par nepieciešamību rast risinājumus. Tādēļ, kā jau daudzi no mūsu kolēģiem deputātiem šodien norādīja, mums ir jāatgriežas pie dialogiem un sarunām. Turklāt, Gazas iedzīvotājiem ir jāsniedz iespēja dzīvot kaut daļēji apmierinošos dzīves apstākļos. Kādēļ viņi balso par Hamas kustību? Atbilde ir – viņi uzskata to par vienīgo iespēju, pēdējo iespēju vai pat izdzīvošanas iespēju, un tas ir faktors, ko nepieciešams mainīt. Mums ir jāsniedz šiem cilvēkiem ekonomisks pamats izdzīvošanai, mums ir jāatceļ boikots un jāpārtrauc viņu izolācija. Tās ir lietas, kas patiesi ir nepieciešams.

Brok kungs, kuru vērtēju ļoti augstu, minēja, ka nav piemērojams samērīguma princips, tomēr tā nav taisnība. Samērīguma princips ir piemērojams gan privāttiesībās, gan starptautiskajos tiesību aktos. Visi, kas to pārkāpj, pārkāpj arī starptautiskos tiesību aktus, un šis Parlaments nevar akceptēt to.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Chris Davies (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, kāda draudzene, kura zina, ka esmu bijis Gazā, pirms trim dienām lika man aizdomāties. Viņa raksta: „Vai nekad neesi redzējis fotogrāfijas, uz kurām redzami piecus gadus veci ebreju tautības bērni, kas ar paceltām rokām stāv pretī nacistu šautenēm?”. „Tās ir sirdi plosošas”. Viņas vārdi uzsver iemeslu, kādēļ esam attiecībā pret Izraēlu pielaidīgāki nekā pret citām valstīm.

Tomēr tās nepaskaidro iemeslu, kādēļ cilvēkiem, kuri tik daudz cietuši 20. gadsimtā, būtu atļauts šajā gadsimtā radīt milzīgas ciešanas citiem cilvēkiem. Izraēla ir pārvērtusi Gazu par elli: zeme dreb sprādzienu dēļ pat pamiera laikā; uz ielām ir ēzeļu vilkti rati, bet debesīs lidinās F-16, 21. gadsimta slepkavošanas mašīna, kas tikai nomet bumbas; 300 bērnu jau ir miruši un simtiem citu tiek saraustīti gabalos.

Tā nav samērīga civilizētas varas atbilde. Tā ir nežēlība. Tā ir nežēlība. Jā, ir jāpārtrauc Hamas kustības raķešu apšaudes. Es to teicu jau agrāk Hamas kustības pārstāvjiem Gazā, tomēr iztiksim tagad bez svētulīgām Izraēlas amatpersonu runām par nepieciešamību apkarot terorismu, jo palestīnieši, kas tiek bombardēti, varētu nosaukt teroristu vārdus un tie būtu E. Olmert, C. Livni un E. Barak.

Mēs esam daļēji atbildīgi par Izraēlas darbībām. Nekad agrāk, vismaz nevaru atcerēties tādu gadījumu, kad Eiropas Savienību savu kritiku saistībā ar Izraēlas attieksmi pret palestīniešiem būtu papildinājusi ar jebkādu rīcību. Mēs devām Izraēlai zaļo gaismu turpināt rīkoties pēc saviem ieskatiem un veicinājām pieļauto kļūdu, ignorējot vēsturē sniegtās mācības. Nav iespējams panākt mieru bez sarunām ar ienaidnieku, tomēr mēs atsakāmies runāt ar Palestīnas iedzīvotāju ievēlētajiem pārstāvjiem.

Šobrīd mēs tuvojamies sarunu ar Izraēlu noslēgumam par ciešākas sadarbības nolīgumu. Mūsu plāns nav nosodīt Izraēlu: mēs gatavojamies to apbalvot. Tiem, kuri vēlas mieru Tuvajos Austrumos, kuri vēlas redzēt tiesiskumu abās pusēs, ir jāapzinās, ka ir pienācis atkal laiks domāt.

 
  
MPphoto
 

  Seán Ó Neachtain (UEN). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, karš Gazā ir biedējošs un apkaunojošs. Ikvienam ir zināms, ka militārs risinājums negūs panākumus Tuvajos Austrumos. Politisks risinājums ir vienīgais veids kā šajā teritorijā atjaunot mieru un izlīgumu. Lai to panāktu, nekavējoties ir jāpārtrauc vardarbība.

Es atbalstu neatkarīgas, ilgtspējīgas Palestīnas valsts izveidošanu, tomēr ir jābūt izsvērtai saprātīgai ekonomikai un atbilstošam politiskam plānam. Mūsu mērķim vajadzētu būt, lai šīs divas valstis pastāv šajā reģionā un ciena viena otru.

Izraēlai ir tiesības aizstāvēties, taču tā ir aizgājusi par tālu ar šiem uzbrukumiem. Šie uzbrukumi ir amorāli, un starptautiskā sabiedrība tos nevar akceptēt.

Tuvajos Austrumos nekavējoties ir jāuzsāk miera process. Es ceru, ka nesen ievēlētais Amerikas prezidents strādās pie šī jautājuma. Mēs novēlam viņam panākumus, veicot šo būtisko pienākumu un stājoties pretī gaidāmajām problēmām.

 
  
MPphoto
 

  David Hammerstein (Verts/ALE). (ES) Priekšsēdētāja kungs, arī es pirms dažām dienām biju Gazā, un tā bija ļoti spēcīga pieredze. Mēs apmeklējām arī Ēģipti. Es uzskatu, ka esam nonākuši ēras beigās: Dž. Buša ēras beigās, un pēdējās prezidenta Dž. Buša veicinātās mokas ir īpaši asiņainas un sāpīgas.

Mēs atrodamies pie pagrieziena punkta, ka iespējams pieņemt atšķirīgu politiku saistībā ar Tuvajiem Austrumiem, kuras ietvaros es vēlētos, lai Eiropas Savienība uzņemtos vadību. Arī prezidents B. Obama arī ir pievērsies šādai pieejai, jo ir paziņojis, ka runās ar Irānu. Jā, prezidents B. Obama runās ar Irānu un mums ir jārunā ar ikvienu Tuvajos Austrumos, ieskaitot Hamas kustību.

Šai jaunajai politikai Tuvajos Austrumos ir jābūt sadarbības politikai un tai ir vismaz jāievēro mūsu vērtības un starptautiskās tiesības. Simtiem bērnu, ko redzējām Gazā, kuri pieķērās mūsu rokām un skatījās mums ar cerību pilnām acīm, ir pelnījuši atbildi, tāpat kā bērni Izraēlā.

Šim nolūkam ir nepieciešama konkrēta rīcība; ir nepieciešama reāla rīcība, lai viestu apspiestajos cerību. Vislielākā nožēla ir paužama par faktu, ka premjerministrs S. Fayad, prezidents M. Abbas, prezidents H. Mubarak un karalis Abdullah Bin Abdul-Aziz Arābu pasaules ielās tiek apsūdzēti nodevībā. Kad apturēju taksometru Sinai tuksnesī, lai iemalkotu kafiju, uz lielajiem ekrāniem mēs redzējām tikai Khaled Meshaal.

Tas ir rezultāts, blakusefekts uzbrukumam Gazai. Šādi netiks panākts vēlamais miers vai drošība Izraēlā, un nenāks arī par labu mums. Ja mēs neapturēsim šo konfliktu, naids izcelsies Eiropas ielās.

 
  
MPphoto
 

  Miguel Portas (GUE/NGL). (PT) Tūkstošā diena pēc kārtas, tūkstošiem mirušo, lai pasniegtu drūmu mācību stundu. Piedodiet par manu atklātību: cik daudz dzīvju vēl tiks upurētas, lai februāra vēlēšanās ievēlētu Tzipi Livni un Ehud Barak?

Mēs esam šodien šeit, lai pieprasītu pamieru un civiliedzīvotāju slepkavošanas izbeigšanu. Tomēr rezolūcija izvirza arī jautājumus par mūsu pašu atbildību. Tā atgādina, ka Padome nolēma uzlabot diplomātiskās attiecības ar Izraēlu, neņemot vērā Parlamenta viedokli. Tā bija paredzama līdzdalība. Šodien es dzirdu: “Ir nepieciešams runāt ar Hamas kustību”. Mēs būtu ietaupījuši gadus, ja būtu respektējuši Palestīnas vēlēšanas.

Eiropas uzdevums nav atbalstīt politiku un izpostīšanu, ko uzspiež stiprākā puse. Tās uzdevums ir uzklausīt skaļos protestus, kas piepilda mūsu pilsētu ielas un laukumus.

Tagad mēs pieprasām pamieru, tomēr mums ir jāapzinās, ka miers ir atkarīgs no okupācijas izbeigšanas. Šis vārds ir ticis neatbilstoši lietots, taču to ir jāizņem no aizliegto vārdu saraksta, kur to iekļāva politiskās varas.

 
  
MPphoto
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, Gazā notiekošais ir sirdi plosošs. Ir nepatīkami, ka, iespējams, postījumus ir iemūžinājusi rietumu tauta. Es pilnībā piekrītu tam, ka Izraēlas iedzīvotājiem ir tiesības dzīvot bez raķešu apšaudes apdraudējuma. Tomēr tam, kas ir nodarīts Gazā, nav attaisnojuma: tā ir slepkavošana. Tai nav attaisnojuma, nav iespējama pamatojuma.

Pati apkaunojošākā lieta mums ES ir fakts, ka to īstenojis viens no mūsu tirdzniecības partneriem, ko esam atzinuši par labāko. 2007. gadā ES-Izraēlas tirdzniecības vērtība bija 25,7 miljardi eiro. Ņemot vērā naudas apmēru, ko ieguldām Izraēlas ekonomikā, mēs esam lielā mērā atbildīgi gadījumos, kad šo naudu iegulda civiliedzīvotāju un bērnu nogalināšanā. Ja mēs nerīkosimies, arī mūsu rokas būs notraipītas ar Gazā mirušo asinīm.

Es aicinu Parlamentu un visas ES institūcijas nekavējoties piemērot Izraēlai tirdzniecības sankcijas un uzturēt tās atbilstoši spēkā, līdz ir noslēgts atbilstošs pamiers. Ja darīsim mazāk, nekā ir mūsu spēkos, lai apturētu šo slepkavošanu, tad kļūsim par tās līdzdalībniekiem.

 
  
MPphoto
 

  Tokia Saïfi (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, jau atkal Tuvajos Austrumos sarunas tiek vestas ar ieročiem. Jau atkal galvenie upuri ir sievietes un bērni, no kuriem tūkstošiem ir ievainoti un simtiem nogalināti. Jau atkal uz Eiropas sliekšņa vēsture atkārtojas visā tās nežēlīgumā. Tomēr mēs konstatējām, ka neskaitoties uz veiktajiem pasākumiem, Eiropa nesniedz efektīvu ieguldījumu šajā ievērojamā konfliktā, kaut arī tas norit tās tiešās ietekmes zonā. Nomācošs sabiedrības vairākums sabiedrības nespēj saprast to un viņi aizvien vairāk atsakās akceptēt šādu bezspēcību.

Komisāres kundze, mums ir enerģiski un autoritatīvi jāuzņemas vadību, lai ieviestu mieru. Vidusjūras reģiona valstu savienībai ir jāīsteno nozīmīga funkcija, tāpat arī Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārajai asamblejai. Atbilstoši tam Eiropas Parlamentam ir jāatbalsta Francijas-Ēģiptes miera plānu, lai atbalstītu tūlītēja pamiera ieviešanu, nodrošinātu robežas starp Izraēlu un Gazas sektoru, atkal atvērtu šķērsošanas punktu un, galvenais, atceltu blokādi Gazā.

Vēl mums ir jāaicina nekavējoties piemērot ANO rezolūciju. Kad šī pirmā stadija būs pagājusi, mums ir jāvirzās tālāk un jāierosina ieviest militārus spēkus – nevis multinacionālus, bet gan Vidusjūras reģiona valstu. Šis žests būtu apstiprinātas politiskās gribas īstenot “mieru Eiropā” dibināšanas akts, kas ir tas, uz ko Vidusjūras reģiona valstu iedzīvotāji jau ir ilgi gaidījušas.

Vēl es vēlētos šodien pievērst jūsu uzmanību jaunai situācijai. Līdz ar konfliktu Tuvajos Austrumos mēs pakāpeniski ieejam bīstamā teritorijā, kur notiek civilizācijas sadursme. Kopš laika, kad aizsākās konflikts starp Izraēlu un Palestīnu, patiesi vienmēr ir pastāvējis plašs Arābu sabiedrības viedokļa atbalsts. Šodien tas ir musulmaņu viedoklis, kas ievērojami pārsniedz Arābu valstu ģeogrāfiskās robežas. Tas rosina ievērojamas izmaiņas konflikta raksturā. Eiropai ir vēsturiska atbildība, kuras ietvaros steidzami ir nepieciešams stiprināt dialogu starp civilizācijām.

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es esmu jau tika daudzas reizes lūgusi vārdu šajā Parlamentā, lai pateiktu, ka mums ir jāizmanto katra, pat pati mazākā iespēja, lai ieviestu mieru, un ka, neskatoties ne uz ko, mums ir jārunā ar Hamas kustību, jo tā uzvarēja vēlēšanās, ka vairs nevēlos atgriezties pie šīm tēmām.

Mani ir pārņēmušas skumjas un dusmas, kaut arī es nevēlos, lai, saskaroties ar šo masveida slepkavošanu, propagandu, ko dzirdu visapkārt, neskaidrībām, kā arī naida un antisemītisma vilni, kas plūst cauri mūsu ielām, pārņemtu emocijas, tomēr vēlos teikt dažus vārdus: Eiropai ir jāatgriežas pie pamatiem, un, manuprāt, tie ir acīmredzami fakti, taču dažkārt ir lietderīgi tos norādīts.

Pirmkārt, palestīnieša dzīve ir tikpat vērtīgas kā izraēlieša dzīve, turklāt ne tikai viņu dzīve, bet arī nākotne un brīvība. Otrkārt, ir jāievēro starptautiskos tiesību aktus, un starptautiskās tiesības, protams, nozīmē tūlītēju pamieru. Tomēr pastāv vēl arī visas ANO rezolūcijas un Ženēvas konvencijas. Fakts ir, ka šis reģions šobrīd ir kļuvis par reģionu, kurā valda nelikumība un acīmredzot viss ir atļauts, un kurā iedzīvotāji tiek turēti par ķīlniekiem. Treškārt, visiem šiem noziegumiem, neatkarīgi kāda veida vai kur tie paveikti, ir jāpiemēro tiesiskums. Drošība nevar pastāvēt bez miera, bet miers nevar pastāvēt bez tiesiskuma. Pastāv pārejas sistēma, kas balstīta uz tiesiskumu, un tā ir paredzēta šim nolūkam, un naids turpinās izplatīties, ja tā netiks piemērota. Pēdējo dienu laikā mēs radījām pamatu naidam, kas būs bīstamāks par bumbām. Eiropai ir jāpastiprina partnerattiecību nolīgumu noteikumu piemērošana, ieskaitot asociāciju nolīgumu 2. pantu par cilvēktiesībām. Tas ir ar šiem nolīgumiem uzlikts pienākums, kuram nav piemērojams atbrīvojums. Visbeidzot, Izraēla nav īpašs gadījums. Tās atbildība ir vērtējama valsts līmenī, un to nedrīkst pielīdzināt Hamas kustībai. Kad runa ir par starptautiskajiem tiesību aktiem, nepastāv tāda spēles “Monopols” „Get out of jail free” kartīte.

Svētdien mēs Gazā atstājām iedzīvotājus, ka sir notverti slazdā, ieslodzīti geto zem bumbām, un simtiem un tūkstošiem bērnus, kuru nākotne šodien ir mūsu rokās, un mēs izkļuvām no Gazas tikai tādēļ, ka esam eiropieši. Rafu pamet vienīgi tie palestīnieši, kuri ar kājām pa priekšu nonāk ātrās palīdzības mašīnās, jo ir miruši vai ievainoti.

Eiropa vairs nebūs Eiropa un neviens iedzīvotājs vairs neatzīs sevi par eiropieti, ja mēs aizmirsīsim par šīm pamata lietām.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Frédérique Ries (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, iesākumā es vēlētos pilnībā piekrist Cohn-Bendit kunga teiktajam. Šodien mūs ir pārņēmis izmisums, šis karš ir traģēdija. Triju nedēļu garumā televīzijā nepārtraukti pārraidītie ciešanu un nāves skati ir neizturami, un man jāpiebilst, ka arī kara, visu konfliktu skati nav panesami, ieskaitot tos, par kuriem ir daudz mazāk runāts, ja vispār, piemēram, Kongo, Dafūrā, Zimbabvē un pirms tam Čečenijā, kur šausmīgie notikumi norisinājās apslāpēto mediju klātienē un, ko vēlos uzsvērt, politiska klusuma ietvaros.

Es jau iepriekš šajā Parlamentā atsevišķos gadījumos esmu uzsvēris faktu, ka dažu manu kolēģu deputātu sašutums atkarībā no apstākļiem mainās. Tomēr, kā bieži norādīja Morgantini kundze, nav iespējams vest aprēķinus, kad mirst cilvēki; ciešanās nav hierarhijas, katrs kritušais, neatkarīgi no tā – vīrietis, sieviete vai bērns – un neatkarīgi no kuras puses, ir viens upuris par daudz.

Tātad, kas mums šobrīd ir jāpaveic, lai šīsdienas debates nav konfrontācija bez rezultātiem un veltīga, kā tas bieži vien ir bijis? Manuprāt, ideāls piemērs šādam veltīgumam būs, ja turpināsim viens otram pārmest dažādo pušu vēsturiskās atbildības neievērošanu.

Es vēlu lūdzu vārdu šajās debatēs, tādēļ esmu dzirdējis argumentus. Protams, var uzdot jautājumus par Izraēlas krīzes apmēru un Izraēlas pretuzbrukumu, bet nekādā gadījumā ne par Izraēlas tiesībām uz drošību. Kura no mūsu Rietumu valstu valdībām piekristu noskatīties, kā tūkstošiem raķešu apšauda tās iedzīvotājus, nerīkojoties? Domāju, ka atbilde uz šo jautājumu ir skaidra.

Šodien papildus aicinājumam īstenot pamatā atrunājamo tūlītējo pamieru, protams, arī garantēt humanitārās palīdzības piegādi un pārstāt piegādāt caur tuneļiem ieročus patiesais jautājums neizbēgami ir saistīts ar nākotni. Miera pamatprincipi ir labi zināmi: tie ir jau tikuši konstatēti Tabā, Kempdeividā un Anapolisā. Ferrero-Waldner kundze to apstiprināja. Protams, ne visi, bet vairums no elementiem ir īstenoti, un tas nozīmē, ka upuri ir bijuši abām pusēm. Un, kad runāju par upuriem, es piekrītu Schulz kungam, kura šobrīd nav sēžu zālē. Jautājums nav par to, vai būs dialogs ar Hamas kustību, bet gan par to, kā tas tiks īstenots un pie kādiem nosacījumiem.

Vairums no maniem kolēģiem pārsniedza runām atvēlēto laiku par 50 sekundēm, tādēļ, priekšsēdētāja kungs, atļaujiet man pabeigt.

Atbildi 1989. gada maijā ir sniedzis Jasirs Arafats, kad paziņoja par spēkā neesošu savu brīvību postošo un nāvējošo hartu. Turklāt šie vārdi ir kļuvuši par daļu no palestīniešu vārdu krājuma. Pāri visam šāda cena ir izlīgumam starp palestīniešiem, un mūsu kā Eiropas Savienības uzdevums ir panākt, lai Palestīnas un Izraēlas galvenie varoņi, kā arī viņu Arābu kaimiņi Ēģipte un Jordānija kļūst par ilgstoša miera līguma partneriem.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Feleknas Uca (GUE/NGL). (DE) Priekšsēdētāja kungs, svētdien, 11. janvārī, mēs Gazas sektorā apmeklējām pierobežu pilsētu Rafu, kas ir pilnībā slēgta. Tas nozīmē, ka civiliedzīvotājiem nav iespējams aizbēgt no ik dienu notiekošās bombardēšanas, ko īsteno Izraēlas armija. Kamēr neesat pieredzējuši to savām acīm, ir grūti stādīties priekšā, cik lielas ir Gazas iedzīvotāju ciešanas un cik steidzami viņiem ir nepieciešama palīdzība, galīgs konflikta risinājums. Mūs personīgi dziļi iespaido Palestīnas iedzīvotāju bezgalīgās ciešanas un arī postījumi.

Tādēļ es vēlos atkārtoti uzsvērt, ka nekavējoties ir jāaptur Izraēlas bumbu uzbrukumus, tāpat arī Hamas kustības raķešu apšaudes, kas vērstas pret Izraēlu, un ieroču kontrabanda no Ēģiptes uz Gazas sektoru. Papildus tam nekavējoties ir jāatver robežas, lai sniegtu iespēju piegādāt šajā zonā humanitāro palīdzību, kas jau ir sagatavota un gaida, kad to piegādās civiliedzīvotājiem. Pie robežas mēs redzējām arī ārstus, kas bija gatavi iebraukt zonā un nodrošināt palīdzību, taču nevarēja to izdarīt, jo robeža bija slēgta. Tādēļ es atkārtoti vēlētos aicināt atvērt robežas, lai varētu nodrošināt palīdzību.

 
  
MPphoto
 

  Vladimír Železný (IND/DEM). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, kurš gan neizjustu ciešanas, redzot kā raķete nogalina bērnus? Tā ir šausmīga sajūta, tomēr tai nav jākalpo par attaisnojumu liekulībai. Kura no Eiropas valstīm būtu gadiem ilgi tikpat savaldīga kā Izraēla, saskaroties ar vairāk kā 7000 raķešu uzbrukumiem, kas ik mirkli ir apdraud vairāk nekā vienu miljonu civiliedzīvotājus?

Tomēr, Gazas sektora iedzīvotāji nav tikai nevainīgi upuri. Viņi entuziastiski, pazināti, brīvi un demokrātiski ievēlēja Hamas kustību un tās hartu. Kad viņi runāja par atbrīvošanu, tad nedomāja ar to Gazas atbrīvošanu, kas jau ir brīva, bet gan Telavivas un Haifas atbrīvošanu no ebrejiem un Izraēlas valsts izpostīšanu. Ikviens, kurš ievēl kriminālnoziedzniekus, attiecīgi atbalsta viņu pārliecību. It īpaši, ja šie noziedznieki slēpjas aiz sieviešu kleitām un bērniem tā, it kā slēptos aiz ķīlniekiem, un ja raķetes izšauj no skolām, bet mošejas pārvērš par milzīgām ieroču noliktavām. Es atceros 1944. gada bombardēšanu Drēzdenē, kad Lielbritānijas lidmašīnas pilnībā nopostīja pilsētu un nogalināja 92000 civiliedzīvotāju, vairumā gadījumu sievietes un bērnus. Tad nebija liekulīga aizvainojuma. Vācieši pēc brīvas izvēles ievēlēja Hitleru un atbalstīja viņa pārliecību. Arī Gazas iedzīvotāji zināja, ko viņi ievēl un kādēļ.

Vēl viens apliecinājums tam ir fakts, ka ievērojama daļa līdzekļu, ko ES sniedza Gazai, nonāca Hamas kustības rokās. Iespējams tas notika tādēļ, ka Gazas iedzīvotāji pilniem vēderiem un ES nodrošināti, varēja veltīt visu savu uzmanību tuneļu rakšanai ļoti bīstamu, letālu ieroču kontrabandai, ko izmantot pret Izraēlas civiliedzīvotājiem. Patiesi samērīgi!

 
  
MPphoto
 

  Gunnar Hökmark (PPE-DE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, ir divas būtiskas lietas, kas raksturo šīsdienas debates. Pirmā ir fakts, ka ievērojams vairums šajā Parlamentā vēlas steidzami panākt pamieru. Otrā ir fakts, ka ir ievērojams atbalsts visu iesaistīto pušu prasībām, lai mierīgos apstākļos akceptētu Izraēlas valsts tiesības pastāvēt. Eiropas Savienībai ir būtisks šis sākumpunkts. Tas ir būtisks, jo tas, ko pieredzam Gazā, ir traģēdija. Ikviena zaudēta dzīvība ir traģēdija, neatkarīgi no tā, kuras robežas pusē tā atrodas. Nedomāsim par to, vai šī traģēdija būtu mazāka, ja tie, kuri apzināti nogalina civiliedzīvotājus, nonāktu civiliedzīvotāju vidū, izmantojot apšaudi ar raķetēm.

Tā ir traģēdija, jo veido šķēršļus Palestīnas valsts veidošanai un tādējādi mierīgam risinājumam. Tā ir traģēdija, kas skar arī starptautisko sabiedrību, jo šobrīd notiekošais nav atgadījies vienas nakts laikā, bet gan ir attīstījies ilgā laika periodā apgādāšanas ar bruņojumu, ieroču kontrabandas un raķešu apšaudu rezultātā.

Mums ir būtiski apzināties, ka traģēdija nav radusies, balstoties uz konfliktu starp ebrejiem un palestīniešiem. Es stingri iebilstu pret jebkuru centienu vērsties pret konkrētu tautu. Kad dzirdēju Davies kungu cenšamies vainu uzvelt tautai, es sadzirdēju toni, ko, uzskatu, nevajadzētu dzirdēt šajā Parlamentā. Tas nav konflikts starp palestīniešiem un ebrejiem, tas nav konflikts starp Izraēlu un Palestīnu, tas ir konflikts starp šī reģiona ekstrēmistiem un apspiestajiem spēkiem. Atbalstīsim apspiestos spēkus, darot ikvienam skaidri zināmu to, kurš vairo naidu un vēlas iznīcināt Izraēlas valsti, jo tad viņi negūs panākumus. Ja Eiropa izplatīs šo vēstījumu, mēs stiprināsim apspiestos spēkus un izveidosim labāku pamatu mieram.

 
  
MPphoto
 

  Marek Siwiec (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pievērsties tiem, kuri šajā Parlamentā izpauda maldus un demagoģiju. Šis ir viens no daudziem kariem, kuriem ir gan daudz kopējā, gan arī atšķirīgā. Konflikts, ko šodien apspriežam, ir asimetrisks.

Triju gadu garumā Izraēla tika bombardēta ar pašu pagatavotām raķetēm, un šajā Parlamentā netika pausts pat viens nopeļošs vārds attiecībā pret tiem, kas tās šāva. Šodien mēs nosodām Izraēlu. Ir viegli nosodīt Izraēlu, jo tā ir ANO locekle. Tajā ir struktūrvienības, kam pārmest, ir iestādes. Tai ir valdība, kurai var pārmest un kuru var nopelt. Otrajā pusē ir teroristu organizācija, kuras patiesā identitāte nav zināma. Organizācija, kas rotaļājas ar nevainīgu cilvēku dzīvēm, rīkojoties aiz viņu mugurām. Vēl viens asimetrisks aspekts ir tas, ka mēs skaitām dramatiski nogalinātos palestīniešus, kuri izmantoti par dzīvo vairogu, bet nesalīdzinām ar nogalināto izraēliešu skaitu un tiem tūkstošiem, kas dzīvo apdraudēti, jo asinsizliešanu nav iespējams kompensēt ar asinsizliešanu. Tomēr pats sliktākais šajā Parlamentā ir asimetrija starp vārdiem un darbiem. Mums ir viegli runāt, bet ļoti grūti pāriet pie efektīvas rīcības. Šis konflikts nekad netiks atrisināts, ja nepiedalīsies starptautiski pārstāvji.

Visbeidzot, es vēlētos pievērsties tiem, kuri protestē pret Izraēlas nesamērīgo rīcību. Dāmas un kungi, vai jūs vēlētos, lai teroristu organizācija izšauj no Izraēlas 7000 raķetes uz Gazu? Vai tas būtu samērīgi? Jo šis ir nesamērīgs konflikts, kurā tiesību akti ir neefektīvi. Mums vienkārši ir pie tā jāpierod, pretējā gadījumā mēs tikai riņķosim pa apli un teiksim runas, bez reāla pamatojuma. Viedokļi, kas pausti, skatoties televizoru pie siltas kamīna uguns, nav atbilstoši patiesībai par šo konfliktu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, man patiešām ir jāuzstāj, lai ievērojat atvēlēto uzstāšanās laiku. Nekad neesmu pārtraucis runātājus pat tad, kad atvēlētais laiks ir bijis pārsniegts, tomēr Schwarzenberg kungs atvēl mums vairāk laika, nekā bijām gaidījuši. Man norādīja, ka viņam atvēlēts laiks vēlākais līdz plkst. 17:20. Es vēlos lūgt jūs atcerēties laiku, uz kuru pieteicāties. Morillon kungs, esot ģenerālis, parādīs labu piemēru.

 
  
MPphoto
 

  Philippe Morillon (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ilgstošu mieru Gazā būs iespējams panākt tikai, ja ANO pārraudzības ietvaros tiks izvietoti starpvalstu kārtības uzturēšanas spēki. Pirmo reizi Izraēla šķiet ir samierinājusies ar šo risinājumu, ko Palestīna ir atkal un atkal pieprasījusi. Es nezinu, kad šos spēkus varēs izvietot; iejaukšanās nebūs iespējama pirms nav panākta vienošanās starp konflikta pusēm, bet mēs visi ceram, ka tas notiks pēc iespējas drīzāk. Tomēr es zinu, ka šajā misijā ir jāpiedalās tikai tiem, kuri ir pilnībā objektīvi. Tādēļ uzskatu, ka Eiropas Savienība būs vislabākajā pozīcija, lai rīkotos, un – kādēļ gan ne, Pöttering kungs? - ka īstenošana veicama Vidusjūras reģiona valstu savienības ietvaros.

Tā būs vispiemērotākajā pozīcijā, lai rīkotos, jo, pareizi vai nepareizi, bet tiek uzskatīts, ka Amerika ir nostājusies Izraēlas pusē, bet Arābu valstis – Palestīnas. Kā Jums nešķiet, Padomes priekšsēdētāj, ka mums vajadzētu šim nolūkam sagatavoties?

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, ilgtermiņa konflikts un okupācija izraisa dusmas, niknumu un vilšanos saistībā ar tiesībaizsardzības iestāžu efektivitāti, radot to, ko mēs dēvējam par “Hamas efektu”, kas ir nopietns faktors. Arābu, islāmistu un Hamas kustības pārstāvju atteikšanās atzīt Izraēlu nav pieņemama, tāpat kā bērnu izmantošana par dzīviem vairogiem. Pieņemams nav arī konstantais apdraudējums, kam pakļauti bērni Izraēlā.

Jautājums ir, vai šajā agresijas burvju lokā pašreizējā Izraēlas valdība spēs apgūt mācību no sešu gadu ilgās vēstures šajā reģionā un piemērot abām valstīm “skalpeļa stratēģiju”. Es zinu, ka viņi baidās no kaimiņa, kurš ir agresīvs un neparedzams, un apšauda ar raķetēm, tomēr šajā jautājumā var palīgā nākt starptautiskā sabiedrība, ieskaitot ES.

Vai šis riskantais risinājums Izraēlai šodien ir pieņemams? Tomēr – vai pastāv cits risinājums? Ja tāds ir, pastāstiet man to. Gaidīt, ka Hamas kustība izmirs dabiskā ceļā vai nobombardēt to, ir naivi, tādēļ Izraēlai ir jābūt vēl drosmīgākai. Rietumu varas pārstāvji 1948. gadā neizveidoja divas valstis, taču tagad tā būtu jārīkojas. Pamata atbildība nekur nepazūd. Būsim drosmīgāki šīs stratēģijas ietvaros.

 
  
MPphoto
 

  Jelko Kacin (ALDE). - (SL) Izraēlas Valsts ir uzdevusi Izraēlas armijai Gazā iznīcināt grupējumu Hamas. Bet Izraēlas armija iznīcina Hamas, nogalinot Gazā dzīvojošos palestīniešus. Viena trešā daļa mirušo ir bērni, un puse mirušo ir sievietes un bērni, bet viņi nav grupējuma Hamas locekļi.

Militārā vardarbība ir ārkārtīgi plaša un nesamērīga. Un kā gan ir iespējams panākt pamieru, ja neviena no pusēm neatzīst otras puses leģitimitāti? Pret ienaidnieku ir jāizturas nevis kā pret uzbrukumu un iznīcināšanas objektu, bet gan kā pret subjektu, partneri, ar kuru ir iespējams vienoties par pamieru un kurš ir atbildīgs par miera saglabāšanu nākotnē. Izraēlai ir jāatzīst grupējums Hamas un jāveido dialogs ar to, un otrādi – Hamas ir jāatzīst Izraēla. Cita ceļa nav. Jebkāda veida miers ir labāks par asiņainu konfliktu.

Militārās vardarbības vietā nekavējoties ir jārod politisks risinājums, un tā ir prioritāte. Tomēr Izraēlas premjerministrs Ehud Olmert joprojām cenšas atjaunot savu sagrauto reputāciju, nepieļaujot pamieru.

 
  
MPphoto
 

  Jana Hybášková (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es vēlos paust atzinību par jūsu kopīgo sarunu, Izraēlā notikušo trijotnes sarunu rezultātiem. Neskatoties uz presē atspoguļoto informāciju, mēs zinām, ka tieši jūsu misijas iespaidā Izraēlas puse sāka runāt par humānās palīdzības koridoru atvēršanu un pamieru dienas laikā. Es domāju, ka šī ir pirmā reize, kad Izraēla ir atzinusi Eiropu par būtisku partneri un Čehijas prezidentūru par nozīmīgu pārstāvi.

Neskatoties uz lielo spiedienu no kreiso spēku puses, Eiropas Parlaments vakar vienojās par patiešām ārkārtēju rezolūciju. Pat šādos ārkārtas apstākļos tā ir līdzsvarota rezolūcija, rezolūcija, ko var atbalstīt labējie, rezolūcija, kas nav tikai kreiso apcerējums vai politiska uzvara. Mēs izvairāmies likt vienlīdzības zīmi – kaut vai tikai iedomātu – starp pašreizējo valsts pārvaldi un teroristu kustību. Izraēlas Valsts atzīšana, atteikšanās no vardarbības un grupējuma Hamas iekļaušana PAO nolīgumos, kā arī pēc iespējas drīzāka pastāvīga pamiera panākšana joprojām ir būtiskākie mērķi.

Tomēr mums nav izdevies radīt pievienoto vērtību. Trīs vadošie Izraēlas pārstāvji E. Barak, T. Livni un E. Olmert pašlaik nespēj vienoties par noteikumiem un garantijām, balstoties uz kurām viņi piekristu pamieram. Būtiskākais elements acīmredzot ir Ēģipte, un tas ir saistīts ar Ēģiptes pusei pieņemamiem solījumiem attiecībā uz tuneļu pārbaudēm un kontrabandas kontroli. Ko Padome dara šajā laikā? Kā tai veicas sarunās ar Ēģiptes pusi par tehniskās palīdzības misiju, starptautisko uzraudzību, tehnisko uzraudzību un ES RPM atvēršanu Rafā? Ko Eiropas Parlamenta deputāti, kas šovakar tiekas ar Ēģiptes vēstnieku, var prasīt Ēģiptes pusei, un otrādi – kā mēs varam veicināt sarunas ar Ēģipti?

 
  
MPphoto
 

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Dāmas un kungi, es vēlos aicināt Padomi un Komisiju izdarīt lielāku spiedienu uz abām konfliktā iesaistītajām pusēm, lai pārtrauktu notiekošo vardarbību. Mūsu rīcībā ir Drošības padomes Rezolūcija 1860, un mums ir jānodrošina atbilstība tās prasībām. Ir jāveic aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu ilglaicīgu pamieru un humānās palīdzības koridoru atvēršanu. Šajā Parlamentā jau vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka Izraēlas un Palestīnas konfliktam nav iespējams militārs risinājums. Ilglaicīgu mieru var panākt tikai politisku sarunu ceļā. Šai saistībā Eiropas Savienībai, sadarbojoties ar jauno Amerikas Savienoto Valstu valdību un Arābu valstu līgu, ir jākļūst politiski pamanāmākai, nekā tā ir bijusi līdz šim. Ilgstošais konflikts ir jāizbeidz, panākot politisku vienošanos, kas balstīta uz divu valstu risinājumu, ļaujot izraēliešiem un palestīniešiem mierīgi dzīvot līdzās drošā, starptautiski atzītā teritorijā un cenšoties izveidot miermīlīgu reģionālās drošības sistēmu Tuvajos Austrumos.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Kasoulides (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, mēs runājam par vēl vienu cilvēces traģēdiju mums līdzās – pie manas valsts robežām, kas skar divus mūsu partnerus Vidusjūras reģionā. Diemžēl palestīnieši vēl nav sapratuši, ka pašnāvnieku bumbas vai Qassan raķetes nekad neatbrīvos viņu zemi no okupantiem. Izraēla neapzinās, ka šāda nesamērīga militāra atbildes reakcija mudina citus pašnāvniekus-spridzinātājus un Qassam sekotājus rīkoties pie pirmās izdevības.

Kas notiek ar nevainīgajiem civiliedzīvotājiem, tiem, kuri nepiedalās kaujās, sievietēm un bērniem? Nevienam viņi nerūp. Nevienam nerūp simtiem nogalināto, sakropļoto, sadegušo un traumēto bērnu – izraēliešu un palestīniešu bērni. Mums, ērti sēžot pie televizoru ekrāniem, kļūst slikti uz viņiem skatoties. Kas notiek ar tiem, kuri ir uz zemes?

Ko mēs varam darīt? Tik ierastā vainīgā meklēšana civiliedzīvotājiem nepalīdz. Arī aicinājumu un rezolūciju pieņemšana civiliedzīvotājiem nepalīdz. Kas ir jādara, lai pārietu no vārdiem pie darbiem? Ir īstais laiks iesaistīties sarunās ar ieinteresētajām pusēm par starptautisku spēku veidošanu, lai – kā jau minēja citi kolēģi – lieli Arābu valstu veidoti policijas spēki varētu doties uz Gazu, lai palīdzētu Palestīnas valsts policijai un apmācītu to īstenot būtisko ANO mērķi – ieviest tiesiskumu un kārtību, un militārie Eiropas spēki pārtrauktu raķešu apšaudes un ieroču kontrabandu un nodrošinātu pilnīgu pāreju atvēršanu. Mēs vairs ilgāk nevaram atstāt civiliedzīvotāju likteni pretējo pušu rokās.

 
  
MPphoto
 

  Giulietto Chiesa (PSE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ievērojamais itāļu izcelsmes fašisma pretinieks Piero Gobetti ir teicis, ka, ja patiesība ir vienā pusē, uz Zālamana idejām balstītas nostājas īstenošana ir pilnīgi nepamatota. Tieši šāda pašlaik ir situācija Gazā; es ceru, ka Parlaments spēs rast pareizos vārdus, lai apturētu Izraēlu. Ja Parlaments to nedarīs, tas būs kauna traips vēsturē un apkaunojums palestīniešiem, kā arī Eiropas un Arābu valstu sabiedriskajai domai.

Izraēla bombardē un masveidā iznīcina geto. Iznīcināto dēli ir kļuvuši par iznīcinātājiem. Tam nav attaisnojuma, un nav pamatots arī arguments, ka Izraēlai ir tiesības aizsargāt savu drošību. Ikviens, kas to vēlas, saprot, ka nekas šodien neapdraud Izraēlas drošību vai pastāvēšanu. Tas ir skaidri redzams, ņemot vērā nevienlīdzīgos spēkus uz zemes; tas ir skaidri redzams, ņemot vērā mirušo un ievainoto skaitu; tas ir skaidri redzams, ņemot vērā atbalstu, ko Rietumu valstis tik dāsni sniedz Izraēlai. Šīs slepkavošanas vienīgais mērķis ir novērt Palestīnas valsts izveidošanu. Šādā veidā tiek iznīcināts miers, un tādēļ mums Izraēla ir jāaptur.

 
  
MPphoto
 

  Stefano Zappalà (PPE-DE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pateikties Padomes priekšsēdētājam un Čehijas ārlietu ministram par to, ka viņi joprojām ir ar mums; mēs neesam pieraduši pie tik daudzu pārstāvju klātbūtnes šajā Parlamentā, kādu šodien ir nodrošinājusi Čehijas prezidentūra.

Es uzskatu, ka C. Muscardini ir taisnība; es iesaku tiem, kuri nezin, kāda ir patiesā situācija šajā reģionā, un kuriem ir jāpauž skaidrs viedoklis, doties turp kā tūristiem vai kā citādi un novērtēt situācija. Daži no mums ir bijuši Palestīnā dažādu iemeslu dēļ, piemēram, kā Abu Mazen vēlēšanu vai citu vēlēšanu novērotāji, un es uzskatu, ka, tikai dodoties turp, var gūt skaidru priekšstatu par patieso situāciju.

Pēc manām domām, šajā situācijā, kas turpinās jau desmitiem gadu un nav izveidojusies nesen, vienīgie zaudētāji esam mēs šeit rietumvalstīs, jo mēs pret šo problēmu nekad neesam izturējušies pietiekami nopietni un to risinājuši; mēs joprojām uzskatām, ka tā ir problēma, kas skar divas pretējas puses.

Es esmu bijis Palestīnā vairākas reizes, un es esmu bijis Izraēlā vairākas reizes, tādēļ es pārzinu situāciju – es to nepārzinu pilnībā, bet pietiekami labi, un es uzskatu, ka patiesībā šajā konfliktā nav iesaistītas divas puses, bet gan trīs. Šajā īpašajā gadījumā konflikts ir radies starp teroristiem un Izraēlas valsti, un palestīnieši ir upuri, kas atrodas starp šīm divām pusēm. Grupējums Hamas nepārstāv palestīniešus; šis grupējums, iespējams, pārstāv daļu palestīniešu, bet pilnīgi noteikti tas nepārstāv visu palestīniešu tautu.

Es esmu redzējis filmu, kuru, es domāju, ir redzējuši daudzi deputāti; filmā ir redzami izraēliešu upuri, tostarp bērni un dažāda vecuma iedzīvotāji, visu to raķešu, ko ir palaidis un joprojām palaiž grupējums Hamas, upuri. Tā nav nejaušība, ka pastāv tik lielas atšķirības starp Gazas sektoru un Jordānas Rietumkrastu.

Es vēlos adresēt šo komentāru Padomes priekšsēdētājam un mūsu lieliskajam komisāram, kas pārstāv Eiropu. Es domāju, ka visbūtiskākais šodien ir nostiprināt Abu Mazen pozīcijas; viņš un palestīnieši, kuriem šajā gadījumā nav nekādas lomas, šajā situācijā ir visvājākais posms. Es domāju, ka patiesībā mēs visi esam zaudētāji.

 
  
MPphoto
 

  Maria-Eleni Koppa (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, sabiedrība visā Eiropa pieprasa Eiropas Savienībai tikai vienu – pārtraukt palestīniešu slepkavošanu. Mums ir jānosoda aklā vardarbība, lai kāds arī būtu tās iemesls, bet mums ir jābūt konsekventiem, atzīstot, ka Izraēlas atbildes reakcija ir plašs terorisms valsts mērogā. Nesamērīgā atriebība un acīm redzamie starptautisko tiesību aktu un cilvēktiesību pārkāpumi no Izraēlas puses nav pieļaujami.

Ir nepieņemami izmantot baltā fosfora bumbas un eksperimentālus ieročus pret civiliedzīvotājiem un vērst necilvēcīgus uzbrukumus pret sievietēm un nevainīgiem bērniem. Ja kas tāds notiktu Āfrikā vai kādā citā pasaules daļā, mēs reaģētu nekavējoties, un tiktu piemērota ANO Drošības padomes rezolūcija. Bet attiecībā uz Izraēlu mēs aprobežojamies ar paziņojumiem un neauglīgām diskusijām.

Pēc manām domām, mums ir jāizmanto visi politiskie līdzekļi, tostarp asociācijas nolīgums, lai pārliecinātu Izraēlu pārtraukt prettiesīgo vardarbību pret palestīniešu tautu un neliegt piekļuvi humānai palīdzībai.

Mēs nevaram būt tikai skatītāji, jo tad mēs kļūstam līdzvainīgi nogalināšanā. Vienīgais iespējamais risinājums ir tūlītējs pamiers un humānās palīdzības koridoru atvēršana Gazā, kā arī dialoga veidošana starp visām iesaistītajām pusēm.

 
  
MPphoto
 

  Struan Stevenson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, pēdējo divu nedēļu šausminošie notikumi Gazā ir bijis iemesls starptautiskās sabiedrības nosodošajai attieksmei pret Izraēlu. Šodienas debašu laikā mēs kļuvām par lieciniekiem tam, kā kolēģi sacentās, kurš rupjāk apvainos ebreju dzimteni.

Tomēr viena valsts Tuvajos Austrumos cerēja tieši uz šādu iznākumu – Irāna jau gadiem ilgi piegādā raķetes, munīciju un citus modernus ieročus grupējumam Hamas. Tā ir nodrošinājusi finanšu līdzekļus un mācības Hamas kaujiniekiem. Irānas mērķis bija izprovocēt Izraēlu uz karadarbību uz zemes, un asiņainais iznākums ar baismīgajām mirušo bērnu fotogrāfijām televizoru ekrānos un laikrakstos visā pasaulē ir efektīvākais rekrutēšanas veids, lai piesaistītu interesentus islāma fundamentālistu un Irānas mullu redzējumam par vienotu un globālu islāmistu kustību pret rietumiem.

Fašistiskais režīms Teherānā ir galvenais kara un terorisma finansētājs Tuvajos Austrumos, un traģiskais iznākums ir tieši tas, ko Teherāna vēlējās panākt. Tas novērš Irānas iedzīvotāju uzmanību no ekonomiskās krīzes, ko izraisīja naftas cenas krišanās, un tas novērš starptautiskās sabiedrības uzmanību no mullu nodoma izgatavot kodolieroci. Irānas ārpolitikas mērķis ir kļūt par dominējošo varu Tuvo Austrumu reģionā. Tā vēlas apvienot islāma pasauli, lai īstenotu savu stingro un satraucošo redzējumu par totalitāru islāma brālību, kas satriec putekļos cilvēktiesības, sieviešu tiesības un runas brīvību, un diemžēl rietumi nav darījuši neko, lai stātos pretī Irānas agresijai vai apturētu to. Neskatoties uz arvien skaidrākiem pierādījumiem tam, ka mullas finansē terorismu, rietumi nestājas tiem ceļā, lai nesadusmotu Teherānu, un pat piekrīt tās sākotnējai prasībai neitralizēt galveno Irānas pretošanās kustību – Irānas Tautas Mujahedin, iekļaujot to ES teroristu sarakstā. Tas ir jāizbeidz!

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms vienosimies par to, ka šis Parlaments šodien atbalstīs ANO Drošības padomes Rezolūciju 1860. Tā ir jāpiemēro nekavējoties. Kā jau teica viens no klātesošajiem EP deputātiem, kas ir bijis Gazā blokādes laikā, – ar pamieru un kaujinieku atsaukšanu nepietiek. Mēs, protams, vēlamies, lai tiktu apturētas raķetes, un teroristi pārtrauktu karadarbību, bet ir nepieciešams pamiers un blokādes pārtraukšana, lai Gazas iedzīvotāji varētu sākt dzīvot normālu dzīvi.

Šis jautājums attiecas uz starptautisko tiesību aktu humāno tiesību jomā ievērošanu. Organizāciju „Human Rights Watch” un „Islamic Relief” pārstāvji man teica, ka trīs stundu ilgais pamiers katru dienu ir pārāk īss laiks, lai piegādātu un izdalītu humāno palīdzību. Tas ir jautājums par samērību. Organizācija „Save the Children” uzskata, ka 139 nogalinātos un 1271 ievainotos bērnus kopš konflikta sākuma nevar uzskatīt par argumentu pašaizsardzībai.

Es atzinīgu vērtēju ES sūtņa Izraēlā Ramiro Cibrian-Uzal šodienas paziņojumu par to, ka ES un Izraēla ir uzsākušas sarunas par „atlikto” attiecību atjaunošanu šajā laikā šo iemeslu dēļ. Tieši tas arī ir jādara.

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms ir jāpanāk tūlītējs un ilgstošs abu pušu pamiers – attiecībā uz šo jautājumu šajā Parlamentā ir vērojama liela vienprātība. Tomēr arī pēc tam mēs – ES un starptautiskā sabiedrība – nevaram atstāt Gazas sektorā dzīvojošo likteni tikai grupējuma Hamas un Izraēlas ziņā.

Grupējumam Hamas nav svarīgas Gazas sektorā dzīvojošo intereses, jo tas ļoti labi zināja, ka Izraēla reaģēs uz nepārtrauktajiem raķešu uzbrukumiem, un ne tikai vēlēšanu kampaņu laikā. Pagājušā gadā Gazas sektorā veikto aptauju rezultāti rāda, ka grupējums Hamas ir zaudējis politisko atbalstu par labu politiskajai partijai Fatah. Tā vien šķiet, ka Hamas ciniski cer, ka politiskais atbalsts Hamas atkal palielināsies upuru solidaritātes dēļ, palielinot palestīniešu upuru skaitu.

Savukārt Izraēla domā gandrīz tikai par tās pilsoņu interesēm, un tādējādi starptautiskā kritika ir vērsta galvenokārt tikai uz Izraēlas militāro operāciju apmēru un valsts attieksmi pret lielo civiliedzīvotāju upuru skaitu.

Tādēļ mums eiropiešiem nevajadzētu apstāties tikai pie sarunām par pamieru nākotnē un infrastruktūras atjaunošanas finansēšanu. Es jau varu iztēloties komisāra grozījumu vēstuli – es esmu pārliecināts, ka tās projekts jau ir pabeigts un vēstule ir sagatavota iesniegšanai Budžeta komitejai.

Ar novērošanu vien nepietiek arī attiecībā uz jautājumu par to, vai Ēģipte pārtrauks ieroču kontrabandu, izmantojot tuneļu sistēmu pie Gazas sektora robežas. Es aicinu Kvartetu, tostarp arābu valstis, kopīgi rīkoties, lai Gazas iedzīvotāju, Izraēlas un Ēģiptes iedzīvotāju interesēs sūtītu karaspēku ar skaidru miera uzturēšanas uzdevumu uz Gazas sektoru un apkārtējiem reģioniem. Vienlaicīgi strauji ir jāvirza uz priekšu miera process. Pretējā gadījumā, es baidos, ka tādu incidentu, ko mēs pieredzējām Gazā, kļūs arvien vairāk, un to nav pelnījuši ne palestīnieši, nedz arī izraēlieši.

 
  
MPphoto
 

  Miguel Angel Martínez Martínez (PSE). (ES) Priekšsēdētāja kungs, Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā Spānijas deputāti seko līdzi situācijai Gazā ne tikai ar šausmām, sāpēm un apkaunojumu, bet arī ar vēlmi nodrošināt mieru, aizsargāt tos, kuri cieš visvairāk, un saglabāt cieņu un cerību.

Mēs šausmināmies par daudzo bērnu slepkavībām un sievietēm, kuru sirdis ir salauztas nebeidzamo ciešanu dēļ pēc geto, par kādu Gaza ir kļuvusi, bombardēšanas. Pablo Picasso attēloja šādas šausmas savā gleznā „Gernika”, kurā redzama mūsu pilsēta Gernika, ko astoņus gadu desmitus atpakaļ pilnībā nopostīja Kondora leģiona karavīri.

Mums sāp tik daudzu upuru ārkārtīgi lielo ciešanu dēļ. Mums ir kauns par to, ka neviens – ne mūsu valstis, ne Eiropas Savienība un nedz arī starptautiskā sabiedrība – nespēj, pirmkārt, novērst un, otrkārt, pārtraukt noziedzīgo agresiju, ko mēs nosodām.

Mēs kaunamies un esam sašutuši par tik daudzajiem meliem, lielo neskaidrību un lielīšanos. Mēs kaunamies par to, ka mēs zinām, kas patiesībā notiek, bet mēs nerīkojamies pietiekami noteikti un saskaņoti. Tādēļ vēsture pieprasīs paskaidrojumus no daudziem kā noziegumu atbalstītājiem vai vismaz par viņu nespēju rīkoties.

Tā kā vienmēr ir „labāk vēlāk, nekā nekad” un ir būtiski atvērt durvis cerībai, Eiropas Savienībai ir jāatbalsta novēlotā Drošības padomes rezolūciju. Tai ir arī jānodrošina šīs rezolūcijas stingra piemērošana; tāpat ir stingri jāievēro arī asociācijas nolīgums ar Izraēlu, kurš nosaka, ka līguma darbība tiek pārtraukta tādas rīcības gadījumā, kāda pašlaik ir vērojama.

Starp citu, vai grupējums Hamas ir atbildīgs arī par mediju darbības apturēšanu, ko neviens līdz šim nav nosodījis?

 
  
MPphoto
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos izteikt visdziļāko līdzjūtību visiem tiem nevainīgajiem Izraēlas un Gazas iedzīvotājiem, kuri pēdējās nedēļās un mēnešos ir cietuši konflikta dēļ. Bet mums ir jādomā par to, lai mūsu dabiskais cilvēcīgums, mūsu lielā mērā pamatotās bažas nesagrozītu mūsu redzējumu attiecībā uz šīs situācijas patieso būtību.

Grupējums Hamas Gazā ir izveidojis teroristu karaļvalsti – tas necieš pretošanos tā uzskatiem, tas ir nogalinājis palestīniešus, kas pret to iebilda, tas ir panācis Palestīniešu pašpārvaldes šķelšanos, tas atteicās pārtraukt teroristu uzbrukumus Izraēlas civiliedzīvotājiem, tas atteicās atzīt Izraēlas tiesības pastāvēt, tas atteicās atzīt miera nolīgumus, par kuriem tika runāts iepriekš. Es atceros to, ko trīs gadus atpakaļ, kad es biju vēlēšanu novērotājs Palestīnā, teica Hanan Ashrawi. Viņa paredzēja, ka valdīs tumsas spēki, un viņa bija tik tuvu patiesībai!

Mums nevajadzētu būt pārsteigtiem par to, ka Hamas parlamenta loceklis lepni apgalvo, ka palestīniešu tautai nāve bija „nozare”. Viņš minēja pašnāvnieku-spridzinātāju iesaistīšanu un civiliedzīvotāju izmantošanu „vairogu” veidošanai, lai aizsargātu iespējamos militārās darbības mērķus. Šāda civiliedzīvotāju izmantošana, bez šaubām, ir pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem humāno tiesību jomā.

Kas, pēc mūsu domām, būtu darāms Izraēlai, sastopoties ar šādu nevaldāmu, cietsirdīgu un naidpilnu ienaidnieku, kas tās pilsoņus nepārtraukti pakļauj teroristu uzbrukumiem? Starptautiskā sabiedrība tam nepievērsa lielu uzmanību. Kad Izraēla īstenoja nevardarbīgus pasākumus – izveidoja blokādes vai pārtrauca elektrības padevi – tā tika nosodīta. Tagad, kad Izraēla, reaģējot uz Hamas provokācijām, veic militāras darbības, pret to ir vērsts starptautisks nosodījums.

Skumjā realitāte ir tāda, ka palestīniešu tautu daudzus gadus nežēlīgi ir izmantojuši tie, kuri kontrolē Palestīniešu pašpārvaldes teritoriju, starptautiskā sabiedrība, kas ir izturējusies iecietīgi pret ekstrēmismu un korupciju, un arābu valstis, kas daudzus gadu desmitus nav darījušas neko, lai uzlabotu palestīniešu dzīvi vai izredzes.

Mums attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem ir nepieciešams Maršala Plāns. Palestīniešiem nav nepieciešami tikai miera uzturētāji, bet gan atbilstīga valsts administrēšana, kurā nav vietas korupcijai. Attiecībā uz valsts administrēšanu ir jānodrošina starptautiska kontrole, bet vispirms ir jāpārcērt terorisma „dzīvības artērija” – ieroču tirdzniecība, naudas līdzekļi un politiskā iecietība.

 
  
  

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Proinsias De Rossa (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es varu piekrist Geoffrey Van Orden teiktajam par Hamas, bet patiesībā nekas no viņa teiktā neattaisno Izraēlas veikto civiliedzīvotāju bombardēšanu. Pats būtiskākais ir tas, ka mums ir jāaptur bombardēšana neatkarīgi no tā, vai tās iniciators ir grupējums Hamas vai Izraēla.

Es ceru, ka šis Parlaments rīt pārliecinoši atbalstīs šajās debatēs pieminēto rezolūciju, un es ceru, ka tā nodrošinās lielākas iespējas Komisijai un Padomei izdarīt spiedienu uz Izraēlu un Hamas, lai tiktu pārtraukta slepkavošana. Kopš Izraēlas atkāpšanās no Gazas, tā šo reģionu ir padarījusi par lielāko cietumu pasaulē, un pēdējo trīs nedēļu laikā – arī par kautuvi, prettiesiski vēršot terorismu pret terorismu, nogalinot civiliedzīvotājus, tostarp sievietes un bērnus, un iznīcinot iespēju rast dzīvotspējīgu divu valstu risinājumu šajā procesā.

Nav iespējams uzlabot Eiropas attiecības ar Izraēlu, ja tā nepiedalās konstruktīvās un pamatotās sarunas ar savām kaimiņvalstīm un visiem Palestīnas vēlētajiem parlamenta locekļiem, tostarp Hamas. Eiropai ir skaidri jādara zināms, ka, saasinoties karadarbībai Gazas sektorā, saasināsies arī mūsu attieksme pret šo karu.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Gál (PPE-DE). (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, Padomes locekļi, kolēģi deputāti, es uzskatu, ka Gazas konfliktā iesaistīto pušu rīcība ir ciniska. Pēc manām domām, tas ir ciniski un nepieņemami, ka Hamas izmanto civiliedzīvotājus, pat bērnus kā cilvēku vairogu. Es uzskatu, ka arī Izraēlas nostāja ir ciniska un necilvēcīga, jo tā, aizbildinoties ar pašaizsardzību, izmanto neatbilstošus līdzekļus, nogalina Gazas sektorā dzīvojošos un nodara lielu kaitējumu civiliedzīvotājiem, tostarp bērniem.

Es uzskatu, ka arī ārvalstu diplomāti ar dažiem izņēmumiem izturas ciniski un melīgi, izliekas, it kā nekas nebūtu noticis, un joprojām – pēc tik daudz dienām – nespēj nodrošināt civiliedzīvotāju un palīdzības sniedzēju aizsardzību, un diemžēl nespēj aizsargāt arī bērnus.

Es runāju bērnu vārdā, jo nekādi mērķi nespēj attaisnot līdzekļus, kas paredz nevajadzīgu nevainīgu dzīvību atņemšanu. Mums ir jāņem vērā, ka ikviena bērna dzīvība – neatkarīgi no tā, kurā robežas pusē viņi dzīvo, – ir vienlīdz vērtīga. Tā ir būtiska aksioma, pret kuru visām konfliktā iesaistītajām pusēm ir jāizturas vienlīdz nopietni, ja tās vēlas panākt patiesu mieru šajā reģionā.

Tādas vērtības atzīšana kā cieņa pret cilvēka dzīvību, civiliedzīvotāju aizsardzība un humānās palīdzības sniegšanas veicināšana var veidot pamatu ilglaicīgam pamieram, mieram Palestīnā un mieram starp Palestīnu un Izraēlu.

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, Hamas nekontrolētais terors pret Izraēlas pilsoņiem ir atriebības iemesls. No attāluma šķiet, ka daži no viņiem tīksminās par jaunajiem civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, upuriem un publicitāti, kas ir saistīta ar šiem gadījumiem, neskatoties uz to, cik briesmīga šāda rīcība var šķist pareizi domājošajiem.

Es nekad neesmu atbalstījis terorismu, es nekritizēju arī Izraēlu, kurai ir tiesības uz mierīgu līdzāspastāvēšanu reģionā, bet mums ir jābūt pilnīgi vienaldzīgiem, lai nejustu emocionālu sarūgtinājumu un morālu kaunu par to, kas pašlaik notiek Gazā. Izraēlas atbildes reakcija ir pilnīgi nesamērīga, un bērnu nogalināšana ir īpaši apkaunojoša.

Es līdz šim neesmu iebildis pret jauno ES un Izraēlas nolīgumu. Es piekrītu Dalai Lama pagājušā mēnesī šeit Parlamentā sniegtajam padomam, ka labākais veids, kā ietekmēt Ķīnu Tibetas jautājumā, ir saglabāt ar to labas attiecības. Es domāju, ka šis padoms ir attiecināms arī uz ES un Izraēlas attiecībām, bet kā gan mēs šajā situācijā varam pievērst Izraēlas uzmanību, lai paustu šeit jūtamo riebuma pilno attieksmi?

Es vēlos piebilst, ka vakar tie no mums, kuri apmeklēja Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas kopējo sanāksmi, saņēma paziņojumu par humānās palīdzības nepieciešamību šajā reģionā. Es aicinu Komisiju un Padomi nodrošināt daudzveidīgas humānās palīdzības paketes sagatavošanu, lai mēs varētu doties uz šo reģionu un pie pirmās izdevības palīdzēt šiem nelaimē nonākušajiem cilvēkiem.

 
  
MPphoto
 

  Karel Schwarzenberg, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, viens no sākumā minētajiem jautājumiem attiecas uz to, vai mums būtu jākontaktējas ar Hamas. Es nedomāju, ka ir pienācis īstais laiks to darīt. Pēdējos mēnešos Hamas joprojām pārliecinoši izturējās kā teroristu organizācija. Tik ilgi, kamēr tā turpinās šādi izturēties, Eiropas Savienības pārstāvji nevar ar to oficiāli kontaktēties.

Es kā gados vecāks vīrs atzīstu, ka savas dzīves laikā esmu pieredzējis vairākas teroristu organizācijas, kas no to izveidošanas brīža ir attīstījušās un kļuvušas vairāk vai mazāk pieņemamas un atzītas starptautiskajā sabiedrībā. Es to esmu pieredzējis Āfrikā. Es to esmu pieredzējis Īrijā. Es to esmu pieredzējis daudzās citās valstīs. Tā mēdz notikt. Tomēr šādām organizācijām vispirms ir jābeidz izturēties kā teroristu organizācijām. Tikai tad, kad Hamas beigs izturēties kā teroristu organizācija, es vai kāds cits būs gatavs runāt ar Hamas.

Es domāju, ka ir būtiski to uzsvērt, jo Eiropas Savienība nevar atteikties no saviem principiem. Ir atrasti veidi, kā uzklausīt viņu idejas, ir izveidoti netieši kontakti ar šā reģiona politiķiem, kas kontaktējas ar šo organizāciju, un tas ir būtiski un pozitīvi, bet vēl nav pienācis laiks Eiropas Savienībai tieši kontaktēties ar grupējumu Hamas. Pēc manām domām, mums šai saistībā ir jābūt nelokāmiem.

Daudzējādā ziņā mums būtu jāuzslavē Ēģipte par tās būtisko lomu pēdējās nedēļās un dienās, par tās centieniem un smago darbu, panākot pamieru un, iespējams, pat karadarbības izbeigšanu procesa noslēgumā, par mieru reģionā. Es zinu, ka šis jautājums ir ļoti sarežģīts. Mēs nepārtraukti sazināmies ar ēģiptiešiem. Mēs zinām, cik nozīmīgu darbu viņi veic, un vēlamies paust atzinību šai saistībā.

Tika uzdots jautājums par to, kā mēs varam palīdzēt šim reģionam. Vispirms es vēlos teikt, ka tie, kas uzturas šajā reģionā, mums skaidri pateiks, kas viņiem ir vajadzīgs. Mēs nevaram izlemt, kas viņiem ir vajadzīgs. Viņiem ir jāvēršas pie mums un Eiropas Savienības. Daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis ir paudušas gatavību palīdzēt visos iespējamos veidos – sniegt tehnisku palīdzību, nosūtīt konsultantus, sagatavot nepieciešamos līdzekļus, bet to var darīt tikai ar attiecīgo valstu piekrišanu. Tas ir pirmais veicamais uzdevums.

Es dzirdēju kādu būtisku ieteikumu, proti, attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem izstrādāt Maršala Plānu. Pēc manām domām, tā ir ļoti laba ideja, un mums vajadzētu to īstenot. Šim reģionam patiešām ir nepieciešams efektīvs ideju kopsavilkums, kas pēc kara tik ļoti palīdzēja Eiropai.

B. Ferrero-Waldner un citi deputāti norādīja uz to, kas tika panākts misijas laikā. Es domāju, ka mēs paveicām daudz, un es vēlos vēlreiz paust atzinību B. Ferrero-Waldner, kura mūsu delegācijā veica lielāko darbu humānās palīdzības jomā, kur mūsu paveiktā rezultāti ir redzami joprojām. Rīkosimies gudri; pat šīs ārkārtīgi sarežģītās sarunas Tuvajos Austrumos ir balstītas uz plānu, kas ir izstrādāts mūsu delegācijas vizītes laikā Tuvajos Austrumos. Šis plāns galvenokārt attiecas uz miera organizēšanu un to, kas ir nepieciešams šai saistībā. Mūsu plāns balstās uz to, ko mēs noskaidrojām vizītes laikā un apspriedām ar saviem partneriem.

Ir notikušas diskusijas par mūsu attiecību ar Izraēlu uzlabošanu. Kā jau jūs zināt, šo lēmumu 2008. gada jūnijā pieņēma Eiropas Savienības Padome. Šo situāciju var mainīt tikai Eiropas Savienības Padome, ja tā nolemj grozīt lēmumu. To nevar mainīt pat ļoti cienījams Eiropas Savienības pārstāvis Jeruzalemē. Es atzīstu, ka pašreizējā situācijā būtu priekšlaicīgi runāt par mūsu attiecību ar Izraēlu uzlabošanu un augstākā līmeņa sanāksmes organizēšanu tuvākajā nākotnē. Pašlaik mums patiešām ir jārisina steidzamāki un svarīgāki jautājumi. Es vēlreiz vēlos atgādināt, ka lēmumu pieņēma Eiropas Savienības Padome, un tas ir tas.

Ko mēs varam darīt, lai apturētu Izraēlu? Taisnību sakot, gandrīz neko. Izraēla rīkojas tā, kā tā rīkojas, un pat kā ilggadējs Izraēlas draugs es šodien pavisam godīgi varu teikt, ka neesmu priecīgs par to, ko tā pašlaik dara. Es domāju, ka Izraēlas politiķi kaitē Izraēlai. Tas ir viens aspekts, bet Eiropas Savienībai ir maz citu iespēju, kā vien runāt skaidri un ļoti godīgi, un aicināt mūsu partnerus apturēt Izraēlu. Risinājums ir jārod mūsu partneriem Tuvajos Austrumos, Izraēlai, Ēģiptei un citām iesaistītajām pusēm. Eiropas Savienība var palīdzēt šai saistībā. Eiropas Savienība var palīdzēt, sniedzot visa veida atbalstu, ja tiek panākts pamiers, lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu – kontrabandas ceļu slēgšanu, tuneļu slēgšanu, jūras apsardzību u. c. Tā var palīdzēt Gazai daudzās jomās, piemēram, atjaunojot valsti un nodrošinot humāno palīdzību. Eiropas Savienība var īstenot visus iepriekš minētos pasākumus, bet, godīgi sakot, mums nav tādas varas un līdzekļu, lai pateiktu „pietiek”. Vai tiešām Parlaments uzskata, ka mēs varam nosūtīt lielus bruņotos spēkus uz Tuvajiem Austrumiem, lai pārtrauktu pušu konfliktu? Nē, mums nav tādu iespēju, un gan Izraēla, gan arī grupējums Hamas ir atkarīgs no citām lielvarām, kas neatrodas Eiropā. Arī Izraēlai ir spēcīgi sabiedrotie ārpus Eiropas. Mūsu spēja kaut ko panākt ir ierobežota. Mēs varam palīdzēt, mēs varam atbalstīt, mēs vara piedāvāt mūsu kvalitatīvos pakalpojumus un interesēties par notiekošo. Šai saistībā mēs esam panākuši diezgan daudz. Bet nepārvērtēsim savas iespējas!

 
  
MPphoto
 

  Sajjad Karim (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, Izraēla apgalvo, ka tā īsteno savas pašaizsardzības tiesības. Tādā gadījumā ir jāievēro taisnīga kara pamatprincipi, tostarp samērības princips.

Ir skaidri redzams, ka Izraēla ignorē šo principu, un nav pieļaujams, ka mēs ignorējam šo faktu. Fosfora bumbu izmantošana pret civiliedzīvotājiem neatbilst apgalvojumiem par cilvēciskumu.

Ir pilnīgi skaidrs, ka ES viena pati nevar šo jautājumu atrisināt. Bet ir kāds, kurš nevēlas to darīt. Mums ir nepieciešams ASV lēmums. ASV neapmierinošā reakcija bija nelīdzsvarota un netaisnīga. Izraēla stratēģiski ņem vērā pasākumu īstenošanas grafiku, bet, B. Obama, 20. janvāris strauji tuvojas. Pasaule gaida, un ES ir ieinteresēts partneris.

Vai jūs atjaunosiet mūsu kopīgās vērtības jeb vai jūs jau atkal ļausiet netaisnībai gūt virsroku? Vai jūs sadarbosieties ar mums, lai nodrošinātu aizsardzību visām iesaistītajām pusēm? Palestīnieši jums jautā, kā tas ir iespējams, ka jūsu valsts pieprasa nodrošināt humāno palīdzību uz zemes, bet klusē, kad no debesīm krīt tikai bumbas?

Tos kolēģus, kuri vēlas salauzt Hamas tikai ar militāriem līdzekļiem, es aicinu doties uz Gazas sektoru un Jordānas Rietumkrastu. Saskatiet sevī cilvēcības pamatvērtības un jūs sapratīsiet, kādēļ grupējums Hamas kļūst aizvien spēcīgāks.

Mēs nevaram šādā veidā palīdzēt izraēliešiem vai palestīniešiem. Tūlītējs pamiers ir tikai nepieciešams priekšnoteikums.

 
  
MPphoto
 

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, ir acīmredzams, ka šajā konfliktā iesaistītās puses neievēro starptautiskos tiesību aktus humāno tiesību jomā un ka Gazas civiliedzīvotāji joprojām maksā ļoti augstu cenu. Starptautiskajos tiesību aktos ir jāparedz atbildība par tādu karadarbības principu kā samerīgums un aizliegums diskriminēt neievērošanu. Viens no taisnīga kara principiem nosaka, ka rīcībai ir jābūt samērīgai. Pielietotajam spēkam ir jābūt samērīgam ar nodarīto kaitējumu. Diemžēl mēs esam bijuši liecinieki tam, ka Izraēla lielā mērā ir rīkojusies pavirši. Lai gan es atzīstu to, ka Hamas sāka raķešu uzbrukumus pret Izraēlu, es uzskatu, ka Izraēlas atbildes reakcija ir nesamērīga. Skaitļi runā paši par sevi: ir nogalināti vairāk nekā 900 palestīniešu, bet mirušo izraēliešu skaits ir daudz mazāks. Izraēlai ir nekavējoties jāapzinās sava atbildība attiecībā uz pielietotā spēka izvēli, kā noteikts starptautiskajos tiesību aktos.

No otras puses, nevar neņemt vērā to, ka Hamas joprojām ir ES teroristu organizāciju sarakstā un joprojām atsakās pārtraukt karadarbību. Turklāt Hamas atsakās atzīt Izraēlas tiesības pastāvēt. Hamas un citām bruņotām palestīniešu grupām ir jāatzīst, ka Izraēlas dienvidos dzīvojošajiem ir tiesības dzīvot un netikt bombardētiem.

 
  
MPphoto
 

  Nickolay Mladenov (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, iespējams, ir pienācis brīdis, kad visi tie, kuri seko līdzi Izraēlas un Palestīnas konfliktam, vēlas stiept rokas pret debesīm un izmisīgi kliegt. Tomēr es nedomāju, ka tas ir jādara, jo, pēc manām domām, lielākais pārbaudījums cilvēcībai šodien ir patiešām izprast notiekošo.

Vispirms es vēlos teikt, ka nav iespējams panākt ilglaicīgu šā konflikta risinājumu, nepārtraucot Izraēlas bombardēšanu. Otrkārt, nav iespējams panākt ilglaicīgu šā konflikta risinājumu, neatverot Gazu humānai palīdzībai. Prezidentam S. Peres bija pilnīga taisnība, sakot, ka Gazai ir jābūt atvērtai humānai palīdzībai, nevis slēgtai raķetēm.

Es domāju, ka tas ir būtiski, un visi tam piekrīt. Nav iespējams atgriezties status quo ante, un es uzskatu, ka šai saistībā mēs varam veikt vairākus pasākumus. Pirmkārt, Parlaments var savest kopā abas puses, lai tās komunicētu; otrkārt, mums ir jāstāv aiz Komisijas un Padomes un jāatbalsta to centieni; un, treškārt, mums ir stingri jāatbalsta Ēģiptes izvēlētais sarunu ceļš, jo tas ir vienīgais ceļš, kas var novest pie risinājuma un pamiera, uz ko mēs visi pašlaik ceram.

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, notikumi Gazā ir satriekuši ne tikai šā Parlamenta deputātus. Gazas iedzīvotāju ciešanas un pārāk ilgā Izraēlas blokāde ir satriekusi arī Eiropas sabiedrību. Situāciju vēl vairāk pasliktina nepārtrauktie uzbrukumu un Izraēlas militārā vardarbība pret nevainīgiem civiliedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm un bērniem. Pasaules sabiedrības aicinājums nekavējoties nodrošināt pamieru nesasniedz dzirdīgas ausis.

Palestīniešiem steidzami ir nepieciešama piekļuve pārtikai un medicīniskajai palīdzība, kā arī drošība. Izraēlai vismaz ir jāievēro starptautisko tiesību principi. Ja Izraēla to nedara, tai ir jāliedz atbalsts, ko joprojām sniedz starptautiskā sabiedrība.

Ir ļoti žēl, ka netiek ievērota ANO rezolūcija. Nožēlojami ir arī tas, ka ES joprojām nav sapratusi, kāda ir tās loma. Tā, iespējams, saprastu savu lomu, ja spertu stingrākus soļus, nekā līdz šim. Nepietiek ar attiecību uzlabošanas atlikšanu. Mūsu rokās ir vadības svira. Mēs esam lielākais tirdzniecības partneris. Mēs esam lielākais finansētājs šajā reģionā. Tādēļ mēs varam īstenot šo lomu.

 
  
MPphoto
 

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, vai tas ir ētiski pieņemami un vai to pieļauj starptautiskie tiesību akti, ka, cenšoties neitralizēt Hamas teroristus, Izraēlas valsts īsteno plašu militāru terora kampaņu un pieļauj būtiskus ANO un cilvēktiesību pārkāpumus pret pusotru miljonu sagūstītu, nevainīgu civiliedzīvotāju? Vai šāda rīcība atbilst ES tiesiskuma un demokrātijas vērtībām? Vai Izraēlas lobijs ir tik spēcīgs, ka var likt ASV un ES patiesībā nedarīt neko un tikai noskatīties neaprakstāmajās zvērībās, kas tiek pieļautas, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu?

Ja atbilde uz šiem jautājumiem ir „jā”, mums visiem ir jāslavina Izraēlas valdības drosmīgā rīcība Gazā. Ja atbilde ir „nē”, mums stingri un skaidri ir jānosoda Izraēla un jāvērš pret to tūlītēji un efektīvi pasākumi, tostarp tirdzniecības sankcijas, lai šodien un nākotnē izbeigtu masu slepkavības Gazā. Es nekādā ziņā nepiekrītu ministram, kurš ir devies prom un kurš teica, ka patiesībā mēs varam darīt ļoti maz. Mēs varam darīt daudz, un mums arī daudz ir jādara.

 
  
MPphoto
 

  Christopher Beazley (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, mani šajā Parlamentā ievēlēja 25 gadus atpakaļ. Iespējams, šīs ir visnozīmīgākās debates, kādās es jebkad esmu piedalījies. Komisāres kundze, es ceru, ka jūs ļoti uzmanīgi uzklausījāt Ārlietu komiteju vakar un šo Parlamentu šodien. Es ceru, ka jūs, atšķirībā no Padomes priekšsēdētāja K. Schwarzenberg, šajās debatēs varat pateikt, ka Eiropas Savienībai ir morāls spēks, ko tā šajā konkrētajā gadījumā var vērst pret agresoru.

Izraēliešu tauta ir taisnīga un cienījama tauta šajā kontinentā, kas gadsimtiem ilgi ir ļoti daudz cietusi. Izraēlieši sapratīs jūsu ieteikumu Eiropas Savienības Padomei par to, ka ES ir jāpārtrauc visi sakari ar Izraēlas iestādēm līdz tam laikam, kad tās pārtrauks bombardēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Antonio Masip Hidalgo (PSE). (ES) Priekšsēdētāja kungs, mums pārliecināti ir jāaicina Izraēla pārtraukt slepkavošanu un ļaut apkopt ievainotos, un pabarot upurus. Izraēlai ir jādara zināms, ka tās attieksme pret starptautiskajām tiesībām ietekmēs attiecības ar Eiropu.

Es vēlos paust atzinību tiem dažiem jaunajiem brīvprātīgajiem no Eiropas, kuri cieš kopā ar Gazas iedzīvotājiem, jo īpaši Alberto Arce. Viņi vislabāk simbolizē solidaritātes un brīvības vērtības mūsu Eiropā, kurai šādā šausmīgā konfliktā ir attiecīgi jārīkojas.

 
  
MPphoto
 

  Margrete Auken (Verts/ALE). - (DA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt tikai par diviem jautājumiem. Pirmkārt, es vēlos visiem atgādināt, ka mūsu lēmums skaidri nosaka un atgādina, ka mēs pašlaik neatbalstām attiecību uzlabošanu, un es ļoti ceru, ka mēs neizturēsimies tā, ik kā nekas nebūtu noticis, tikai tādēļ, ka prezidentūra tā liek. Otrkārt, es vēlos teikt, ka Izraēla līdz šim nav pildījusi savus solījumus saistībā ar sarunām. Pamiers netika panākts tādēļ, ka Izraēla patiesībā neatcēla blokādi noteiktajā termiņā, un es vēlos pieminēt arī Anapolisu, kur Izraēla solīja apturēt apdzīvotu vietu veidošanu. Kas patiesībā notika? Izraēla vienkārši turpināja iesākto un veidoja apdzīvotās vietas vēl straujāk. Apdzīvotu vietu būvniecība nekad nav bijusi tik strauja, kā pēc Anapolisas, un, pēc manām domām, kamēr nav panākts progress uz zemes, mēs nepiespiedīsim Hamas rīkoties saskaņā ar mūsu noteikumiem, un šā iemesla dēļ mums ir jānodrošina, lai Izraēla izpilda savu norunas pusi.

 
  
MPphoto
 

  Peter Šťastný (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vakar es piedalījos Delegācijas attiecībām ar Izraēlu un Delegācijas attiecībām ar Palestīnas Likumdošanas padomi kopējā sanāksmē, un, ņemot vērā 18 dienas ilgušo karadarbību Gazā un aptuveni 1000 bojāgājušo, jūs droši vien varat iedomāties sanāksmē valdošo spriedzi, emocijas, apsūdzības un ierosinātos risinājumus.

Patiesībā Izraēla, kas nogaidīja astoņus gadus un pacieta aptuveni 8000 raķešu, kas tika izmantotas, lai terorizētu vienu miljonu iedzīvotāju pie Gazas robežas, beidzot ir zaudējusi pacietību. Izraēla ir sākusi aizsargāt savus pilsoņus, un tai ir šādas tiesības un pienākums. Grupējums Hamas ir teroristu organizācija un vienīgais vainīgais, un Gazā dzīvojošo palestīniešu apgrūtinājums. Risinājums ir Kvarteta stiprināšana un jo īpaši jaunās ASV administrācijas un spēcīgākas un integrētākas ES kopīgo centienu veicināšana.

Es atzinīgi vērtēju Čehijas prezidentūru, tās prioritātes un tās tūlītējo un aktīvo iesaistīšanos reģiona problēmu risināšanā.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE) . – (RO) Šo konfliktu, kas turpinās jau ļoti ilgu laiku, ir izraisījušas teritoriālas problēmas, kā arī kultūras atšķirības, pret kurām reizēm ir vērsta pārspīlēta attieksme. Ilgtermiņa risinājums ir aizsargāta, droša Izraēlas valsts, kā arī ilgtspējīga Palestīnas valsts. Tomēr šo risinājumu nav iespējams panākt ar teroristu uzbrukumiem vai bruņotu konfliktu.

Lai atgūtu normālu dzīves ritmu, palestīniešiem ir jāveido valsts, kas ir balstīta uz demokrātiskām iestādēm un tiesiskuma principu, kas nodrošinātu ekonomikas attīstību. Palestīniešiem ir jāpārtrauc teroristu uzbrukumi un jāpievēršas normālas politiskās vides veidošanai, veicinot tādu politiķu ievēlēšanu valsts pārvaldē, kas patiešām vēlas atrisināt šo konfliktu sarunu ceļā.

 
  
MPphoto
 

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). (GA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust atbalstu tiem, kuri nosoda uzbrukumus, un izteikt līdzjūtību Gazas iedzīvotājiem.

Ministrs K. Schwarzenburg uzskata, ka Eiropas Savienība nevar paveikt daudz. Eiropas Savienībai ir jāpārtrauc attiecību ar Izraēlu uzlabošana un jāatceļ spēkā esošie nolīgumi līdz tam laikam, kad Izraēla izpildīs savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

Vēl pirms šiem briesmīgajiem uzbrukumiem mēs gadiem ilgi bijām liecinieki kolektīvai palestīniešu tautas sodīšanai. Gazā īstenoto, pret aplenktiem cilvēkiem, kurus jau ir novājinājusi izolācija un blokāde, vērsto modernās armija uzbrukumu apmērs un veids ir šausminošs. Šie cilvēki ir nepamatoti apvainoti; mums ir skaidri jāpasaka, ka visvairāk ir cietuši iedzīvotāji – nevainīgi cilvēki Gazā.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Mēs ar lielām sāpēm sekojam līdzi Gazas sektorā notiekošajam. Mēs neatbalstām Hamas kaujas un provocēšanas metodes, bet Izraēla ir izvēlējusies nesamērīgus līdzekļus šā konflikta ar palestīniešiem risināšanai. Pilnīgi noteikti ir pārkāpti starptautisko tiesību principi. Neviena no konfliktā iesaistītajām pusēm nav ieinteresēta miera nodrošināšanā otrai pusei. Abas puses ņem vērā tikai savas intereses – tas ir valstisks egoisms.

Starptautiskā sabiedrība ir pret šā kara turpināšanu. Eiropas Savienībai un ANO ar daudzu valstu atbalstu ir pārliecinoši jāiejaucas. Ir pienācis laiks izbeigt šo nelaimīgo karu. Izraēlas kaujiniekiem ir jāatgriežas kazarmās. Hamas ir jāpārtrauc raķešu uzbrukumi Izraēlai. Mums nekavējoties ir jāgarantē humānā palīdzība civiliedzīvotājiem un jānodrošina aprūpe cietušajiem, kuru skaits saskaņā ar izskanējušo informāciju ir aptuveni 3000. Mums ir jāatjauno valsts un jāpalīdz nodrošināt normālu tās darbību. Tieši šādu rīcību es pieprasu Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlos jautāt, vai šodien notiks debates par gāzes piegādi, jeb vai šis punkts ir svītrots no darba kārtības? Darba kārtībā ir iekļautas debates ne tikai par Tuvo Austrumu jautājumu, bet arī par gāzes piegādi. Vai šis punkts ir svītrots no darba kārtības?

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Tas ir nākamais darba kārtības punkts.

 
  
MPphoto
 

  Aurelio Juri (PSE). - (SL) Es biju sarūgtināts par Čehijas Republikas ārlietu ministra – pašreizējā Padomes priekšsēdētāja – pēdējo paziņojumu. Mēs, protams, varam likt visas cerības uz mūsu komisāru. Bet mirušo skaits joprojām palielinās. Ja mēs turpināsim runāt šādā veidā, pēc nedēļas, iespējams, būs nogalināti 1500 cilvēki.

Sarunas ar Hamas ir sarežģītas. Šis grupējums joprojām ir teroristu organizāciju sarakstā, un ir sarežģīti īstenot pret to vērstus pasākumus. Savukārt Izraēla ir mūsu draugs; Izraēla ir mūsu partneris un nozīmīgs starptautiskās kopienas pārstāvis. Izraēlai ir jāņem vērā starptautiski lēmumi, Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas un arī tās draugu un partneru ieteikumi. Ja Izraēla to nedara, tās draugiem un partneriem ir jāspēj nosodīt Izraēlas rīcību, kā arī draudēt ar sankcijām pret to.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es runāšu īsi, jo šīs bija ļoti garas debates. Vispirms es kā Tuvo Austrumu Kvarteta pārstāve, kas tajā strādā jau četrus gadus, vēlos teikt, ka Eiropas Savienībai ir noteikta loma, bet, neapšaubāmi, mūsu loma nav tā spēcīgākā. Tas mums visiem reizēm šķiet mulsinoši, jo īpaši šādā sarežģītā brīdī, kad atbilstoši mūsu priekšlikumam nekavējoties vēlamies panākt ilglaicīgu un noturīgu pamieru, bet kad tas diemžēl nav izdarāms tik ātri.

Es vēlos jums sniegt vismaz aptuvenu jaunāko informāciju, ko esmu saņēmusi, un tā ir informācija, ko sniedz sarunu vedējiem tuvi avoti Ēģiptē par to, ka Hamas attieksme pret pēdējiem ēģiptiešu priekšlikumiem ir pozitīva. Jebkurā gadījumā tā ir notikumu attīstību. Es neesmu pārliecināta, vai šī informācija jau ir apstiprināta, bet vakarā pulksten 20.00 notiks Hamas preses konference. Es ceru, ka notiks virzība uz priekšu. Tieši to mēs visi vēlamies.

Otrkārt, neskatoties uz neapmierinātību, mums nav citu iespēju, kā vien turpināt strādāt mieram. Tieši to mēs arī darīsim. Tieši tāds ir mans mērķis, strādājot šajā Tuvo Austrumu Kvartetā. Mēs to varam sasniegt tikai kopā, un mums ir arī jāpalīdz Palestīnai un jāatbalsta tās izlīgšanas centieni, jo tikai tādā gadījumā būs iespējams pilnībā izvairīties no problēmām Gazā.

Treškārt, tiklīdz būs panākts pamiers mēs centīsimies darīt visu iespējamo, lai pilnībā atjaunotu pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, kuru sniegšana ir tik lielā mērā traucēta. Pēc manām domām, visbūtiskākais un nepieciešamākais šobrīd ir pārtraukt šo iznīcināšanu, uzsākt valsts atjaunošanu un mēģināt panākt mieru.

Mēs jau ilgi esam par to runājuši, tādēļ es neiedziļināšos vairāk, bet tieši tāda ir mana nostāja un es ticu, ka ir pienācis īstais laiks.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Pirms debašu slēgšanas es vēlos paziņot, ka esmu saņēmis rezolūcijas priekšlikumu 1(1) saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu. Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā nežēlību, kas skārusi palestīniešu tautu Gazas sektorā un kas ir atmaskota un nosodīta ANO Cilvēktiesību padomes nesen pieņemtajā rezolūcijā, ir nepieciešams un ir jāpieprasa:

- stingri nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus un Izraēlas armijas veiktos noziegumus, kā arī Izraēlas Valsts teroru;

- skaidri paust nosodījumu par Izraēlas nežēlīgo agresiju pret palestīniešu tautu, kam nav attaisnojuma;

- pārtraukt agresiju un necilvēcīgo blokādi, kas vērsta pret Gazas sektorā dzīvojošajiem;

- nekavējoties sniegt humāno palīdzību Palestīnas iedzīvotājiem;

- atsaukt Izraēlas kaujiniekus no okupētajām Palestīnas teritorijām;

- Izraēlai ievērot starptautiskos tiesību aktus un ANO rezolūcijas, pārtraukt okupāciju, apdzīvotu vietu izveidi, likvidēt segregācijas priekškaru, izbeigt slepkavošanu, apcietināšanu, ekspluatāciju un nebeidzamos pazemojumus, kam ir pakļauti palestīnieši;

- taisnīgu mieru, kas ir iespējams, tikai atzīstot palestīniešu tautas neatņemamās tiesības uz neatkarīgu un suverenu valsti ar 1967. gadā noteiktām robežām un galvaspilsētu Austrumjeruzalemē.

Palestīnā ir kolonizators un kolonizētie, agresors un upuri, apspiedējs un apspiestie, ekspluatators un ekspluatētie. Izraēla nevar palikt nesodīta!

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. Reakcijai uz Gazas konfliktu ir jābūt samērīgākai, nekā tā ir bijusi līdz šim. Pārmērīga vardarbība nav attaisnojama, bet mums ir rūpīgāk jāizvērtē konflikta cēloņi.

Sarunas ar tādu grupējumu Hamas, kāds tas ir šobrīd, nav iespējamas. Teroristu grupējums, kas ciniski izmanto savu tautu kā vairogu pret uzbrukumiem, nav ieinteresēts runāt par patiesu mieru.

Turklāt mums ir jāņem vērā, ka grupējums Hamas ir uzņēmies būtisku lomu teroristu organizāciju ķēdē, kuras darbība noveda pie Hezbollah režīma un teroristu režīma Teherānā. Tādēļ grupējuma Hamas darbība ir uzskatāma par plašākiem centieniem graut trauslo stabilitāti Tuvajos Austrumos un aizstāt to ar fundamentālistu un ekstrēmistu režīmiem, kas principā neatzīst Izraēlas pastāvēšanas tiesības.

Mums patiešām ir jāsaprot, ka Izraēlas drošības jautājums ir saistīts arī ar ES drošību.

ES ir jāizmanto savas pilnvaras, lai vispirms likvidētu konflikta cēloņus. Lai izvairītos no arābu un izraēliešu nogalināšanas nākotnē, Arābu partneriem bez nosacījumiem ir jāatzīst Izraēlas tiesības pastāvēt un jāpalīdz apturēt ekstrēmisma kustību attīstību un vēl bīstamāku ieroču izplatīšanu šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. (FI) Priekšsēdētāja kungs, tas ir neapstrīdams fakts, ka civiliedzīvotājiem Gazā un Izraēlas dienvidos ir liegta cilvēka cienīga eksistence. Kāda ziņu aģentūra stāstīja par gadījumu, kad divi bērni gribēja šķērsot ceļu Gazā. Viņi neskatījās pa labi vai pa kreisi, lai redzētu, vai kāds netuvojas, bet viņi skatījās uz augšu, jo viņi baidījās no tā, kas var nokrist no debesīm.

Gazas plašajā humanitārajā krīzē pilnīgi noteikti ir vainojamas divas puses. Hamas bezatbildīgā rīcība Palestīnas teritorijā, gļēvulīgais veids, kā šis grupējums slēpjas starp civiliedzīvotājiem, un provocējošie raķešu uzbrukumi liecina par Palestīnas valdības nestabilitāti. Izraēlas nesamērīgie uzbrukumi jau tā novājinātajai un izmisušajai Palestīnas anklāvai ir vēl viens rādītājs Izraēlas vienaldzīgajai attieksmei pret starptautiskajām saistībām humānās palīdzības jomā.

Mums ir jāpieprasa pārtraukt šo neprātu, aicinot nodrošināt tūlītēju un ilglaicīgu pamieru. Vispirms Izraēlai ir jāļauj piegādāt Gazai humāno palīdzību, jo arī dzīves apstākļu uzlabošana būtu viens no ceļiem uz ilglaicīgu mieru.

Tuvo Austrumu Kvartetam ir jāsper solis pareizajā virzienā, un jaunajai ASV administrācijai ir jārāda tam ceļš. Ēģiptei ir īpaši pienākumi ar robežām saistīto jautājumu dēļ, un tās vidutāja loma vieš cerības Eiropas Savienībā.

Pasaules vēsture rāda, ka centieni panākt mieru galu galā atmaksājas. Mēs nevaram padoties, pielāgoties vai pierast pie neatrisināta konflikta jēdziena, jo tāds vienkārši nepastāv. Nobela Miera Prēmijas ieguvējs Martti Ahtisaari ir teicis, ka miera iespējamība ir atkarīga no gribas. Starptautiskā sabiedrība var atbalstīt un veicināt šo gribu, bet tikai iesaistītās puses var to paust un nodrošināt ilglaicīgu mieru.

Komisāre, vai jūs varētu nodot šādu ziņu no Eiropas: „Svētās zemes tauta, parādi, ka tu vēlies mieru!”.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. Pasaules acīmredzamā nespēja pasargāt nevainīgus bērnus no uzspridzināšanas karā ir patiešām satraucoša.

Neskatoties uz solījumiem, nav pārtraukta Gazas bombardēšana, kuras laikā līdz šim ir nogalināti 139 bērni un ievainoti 1271. Diemžēl šie šokējošie skaitļi pieaugs.

Grupējuma Hamas raķešu uzbrukumi Izraēlai ir izprovocējuši tieši tādu reakciju, kādu tas vēlējās redzēt, – pretuzbrukumus un civiliedzīvotāju bojāeju, un tā stāvokļa nostiprināšanos.

Es esmu sarūgtināta par to, ka nevainīgi civiliedzīvotāji tiek izmantoti kā dzīvi vairogi. Tas ir jāizbeidz!

Es nemeklēju vainīgo – vainīgas ir abas puses, bet es uzsveru nepieciešamību pēc tūlītēja un efektīva pamiera.

Ir ārkārtīgi būtiski nekavējoties nodrošināt netraucētu piekļuvi humānai palīdzībai un palīdzības sniegšanu Gazas sektorā.

Es vēlos, lai cilvēce saskatītu šādu karu bezjēdzību.

Katrs attēls, kurā redzami bojāgājušie Gazā, sadusmo Arābu valstis, un es esmu noraizējusies par to, ka tiek zaudēta būtiskā Tuvo Austrumu miera procesa pamatideja – tā sauktais divu valstu risinājums – neatkarīgas Palestīnas valsts līdzāspastāvēšana Izraēlai. Starptautiskās sabiedrības pienākums ir pielikt divkāršas pūles, lai rastu risinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Esko Seppänen (GUE/NGL), rakstiski. (FI) Mēs visi pašlaik esam liecinieki tam, kā Izraēlas kareivji veic civiliedzīvotāju masu slepkavības Gazā. Mēs vai, pareizāk sakot, daudzi pa labi sēdošie deputāti izliekas nemanām to, kas notiek. Šāda situācija nebūtu iespējama bez politiskās labējo elites atbalsta Amerikas Savienotajās Valstīs un ES izlikšanās to nemanām. Tie, kas izliekas, ir arī tie, kas piegādā ieročus civiliedzīvotāju slepkavām.

Ir pienācis laiks ierosināt jautājumu par diplomātisko attiecību pasliktināšanu ar genocīda un etniskās tīrīšanas īstenotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Csaba Sógor (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Situācija Tuvajos Austrumos mani satrauc. Kādus upurus prasīs miera nodrošināšana? Cik civiliedzīvotāju ies bojā līdz patiešām tiks panākts pamiers? Bosnijā un Hercegovinā upuru skaits sasniedza 10 000 līdz sākās miera sarunas, konflikta norises vietā ieradās miera uzturētāji un sākās atbruņošanās.

Dažas dienas atpakaļ mēs pieminējām Nagyenyed pilsētas (Aiud) iznīcināšanu. 160 gadus atpakaļ šajā Transilvānijas pilsētā un tās tuvumā tika nogalināti vairāki tūkstoši nevainīgu civiliedzīvotāju, tostarp sievietes un bērni. Kopš šā laika nav iespējams pieminēt šos upurus kopā ar iedzīvotāju vairākumu.

Var pienākt brīdis, kad izraēlieši un palestīnieši ne tikai kopā pieminēs abu pušu upurus, bet apvienos spēkus, lai nodibinātu ilglaicīgu mieru nākotnē.

Līdz tam laikam Eiropas Savienības uzdevums ir rādīt atbildīgu piemēru. Mums vēl ir daudz darāmā, lai arī Eiropā nodibinātu mieru. Mums ir jāpanāk sadarbība starp vairākumu un mazākumu, pamatojoties uz līdzvērtīgiem nosacījumiem. Mums vismaz ir jāapvienojas, lai kopā pieminētu upurus. ES joprojām ir daudz darāmā personu un minoritāšu tiesību ievērošanas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Janvāra plenārsēdes laikā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par konfliktu Gazas sektorā. Abas konfliktā iesaistītās puses tika aicinātas nodrošināt tūlītēju un ilglaicīgu pamieru un apturēt militārās darbības (Izraēlas militāro darbību un Hamas raķetes), kas jau kādu laiku liedz sniegt palīdzību un piegādāt humāno palīdzību konflikta skartajā teritorijā dzīvojošajiem.

Konflikta upuru skaits jau ir vairāki tūkstoši, tostarp civiliedzīvotāji – sievietes un bērni, kas cieš jau gandrīz trīs nedēļas. Nav iespējams nodrošināt pamatvajadzības, proti, dzeramo ūdeni un pārtiku. Ir notikuši uzbrukumi ANO iestādēm.

Rezolūcijā pausts aicinājums ievērot starptautiskās tiesības, kas atrisinātu notiekošo konfliktu. Izraēla ir mūsu draugs, un tai ir tiesības aizsargāties kā valstij, bet ir skaidri jānosaka un jāuzsver, ka šajā gadījumā tās izmantotie līdzekļi ir nesamērīgi. Izraēlai ir jārunā ar Hamas, jāpiedalās sarunās, jo iepriekš izmantotās metodes nav devušas rezultātus.

Arī Eiropas Savienībai ir jārisina sarežģīts uzdevums – tai ir jārod mehānismi, kas veicinātu dialogu un pušu savstarpējo izpratni, kas savukārt pēc iespējas drīzāk izbeigtu konfliktu uz visiem laikiem.

 
  

(1)1 Skatīt protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika