Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 15. janvāris - Strasbūra

10.1. Irāna: Shirin Ebadi lieta

  Priekšsēdētājs. - Darba kārtības nākamais punkts ir pieci rezolūciju projekti par Irānu.⁽¹⁾

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Nobela prēmijas laureātes Shirin Ebadi vajāšana ir tikai viens piemērs no daudziem tam, kas patlaban notiek Irānā, un šai vajāšanai nevajadzētu mūs pārsteigt, ņemot vērā šīs valsts savu laiku pārdzīvojušo teokrātisko vadītāju aprobežoto pasaules uzskatu.

Mūs nepārsteigs arī tas, ka Irānas režīms vispār nepievērsīs uzmanībai šai rezolūcijai. Viņi smiesies par to un iemetīs to papīrgrozā tieši tāpat kā ir darījuši ar šī Parlamenta iepriekšējām rezolūcijām. Un kurš viņiem var kaut ko pārmest? Viņi zina, ka mūsu rezolūcijas ir tikai vārdi nevis darbi, un viņu acīs tie nav pat tā papīra vērti, uz kura uzrakstīti.

Ja mēs tiešām gribam palīdzēt radīt pārmaiņas Irānā, tad mums ir jāsaskaņo vārdi ar darbiem. Piemēram, mēs varam svītrot no teroristu saraksta PMOI vai apturēt izdevīgus līgumus starp ES dalībvalstīm vai kandidātvalstīm un Irānu. Ja mēs tā rīkosimies, tad varam būt droši, ka Teherānas vadītāji uztvers mūs nopietni un divreiz padomās, vai turpināt pilsoņu – demokrātijas cīnītāju – vajāšanu.

Tātad man šķiet, ka mums vajadzētu otru rezolūcijas priekšlikumu papildus šim, kurā izteikts aicinājums dažu ES dalībvalstu, piemēram, AK un Francijas, un kandidātvalstu, piemēram, Turcijas, valdībām atmest divkosīgo attieksmi pret Irānu un nekavējoties un efektīvi sākt rīkoties pret to.

  Catherine Stihler, autore. − Priekšsēdētāja kungs! Stāsts par Nobela prēmijas laureāti, advokāti, pirmo musulmaņu sievieti un pirmo irānieti, kura saņēmusi šo balvu, Shirin Ebadi lielākajai daļai no klātesošajiem var būt labi zināms. Viņa bija pirmā sieviete – tiesnese šajā valstī, taču viņa bija spiesta atkāpties no amata Irānas revolūcijas dēļ.

Viņa aizstāvēja irāņu sieviešu un bērnu tiesības, cīnoties par laulības šķiršanas un mantošanas likumu grozījumiem Irānā. Viņa cēlās, lai aizstāvētu reliģiskās minoritātes un to tiesības, un pavisam nesen viņa aizstāvēja septiņus bahajiešu ticības piekritējus, kuri tika arestēti un pakļauti vajāšanām tāpat kā daudzi Irānas ticīgie. Bet viņas darbs cilvēktiesību jomā, drosme un apņēmība ir tas, ar ko viņa ieguva mūsu visu cieņu šajā Parlamentā.

Kopā ar citiem cilvēktiesību aktīvistiem viņa drosmīgi nodibināja Cilvēktiesību aizsardzības centru Teherānā. Viņas mērķis bija ziņot par cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā, nodrošināt pārstāvniecību politiskajiem ieslodzītajiem un palīdzēt viņu ģimenēm. Taču varas iestādes jau no paša sākuma centās slēgt šo biroju. Tā darbiniekiem draudēja, viņus apcietināja un iebiedēja. Shirin Ebadi daudzreiz draudēja nogalināt, un starptautiskā sabiedrība kādu laiku pauda bažas par viņas drošību. Tad, tieši pirms Ziemassvētkiem, kad centra darbinieki gatavojās svinēt Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadienu, Irānas drošības iestādes centru slēdza.

Centrs nekavējoties atkal jāatver. Mums ir jāizdara spiediens uz Komisiju, Augsto pārstāvi, Čehijas prezidentūru un mūsu pašu dalībvalstīm, lai tās izteiktu protestu pret šo lietu un centru atkal atvērtu.

Sēžot šajā Parlamentā, mums ir grūti pa īstam aptvert, kāda vīrišķība, drosme un spēks ir vajadzīgi tādiem cilvēktiesību aktīvistiem kā Shirin Ebadi, lai strādātu Irānā un stātos pretī diktatūrai. Taču juristu – cilvēktiesību aizstāvju – un aktīvistu darbs ir vajadzīgs, lai parādītu to, kas notiek Irānā, un dotu cerību tādiem cilvēkiem kā brāļi Alaei. Arash un Kamiar Alaei ir ārsti, kuri palīdz HIV un AIDS slimniekiem un kuri ir apsūdzēti par sadarbību ar ienaidnieku, kaut gan viņi tikai mēģina sniegt palīdzību slimniekiem.

Es ceru, ka mēs pieredzēsim Cilvēktiesību centra atvēršanu un ka Parlaments darīs visu iespējamo, lai palīdzētu Shirin Ebadi. Galu galā, mēs visi esam cilvēki, un viņas cīņa ir arī mūsu cīņa.

  Jean Lambert, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, ir ļoti svarīgi atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus neatkarīgi no tā, vai mēs domājam, ka valdības mūs uzklausīs vai neuzklausīs. Cilvēki mums ir bieži teikuši, cik ļoti viņu drosmi stiprina balsis no ārpuses, kuras atzīst, cik apdraudēti viņi ir.

Kā jau teikts, šī ir nopietna lieta, jo uzbrukumi tik starptautiski pazīstamai cilvēktiesību aizstāvei liecina, ka cilvēki, kuri apšauba situāciju pamattiesību jomā vai izmanto šīs tiesības, piemēram, ticības brīvību, nebūs drošībā, un tādēļ jāpielāgojas situācijai vai jāsastopas ar tās sekām.

Shirin Ebadi daudzreiz ir saņēmusi nāves draudus ne tikai tāpēc, ka viņa Irānā aizstāvēja septiņus bahajiešu ticības līderus, kuri tiek pakļauti nežēlīgai vajāšanai. Mēs redzējām, ka iepriekšējās diennakts laikā tika arestēti cilvēki, ar kuriem kopā viņa strādāja, un arī citi bahajiešu ticības piekritēji.

Kad mēs raugāmies uz savu darbu, mums ir jāsaprot arī tas, ka patiesībā mēs vērojam, kā mainās dažu pasaules valstu valdību attieksme pret cilvēktiesībām, un tas ietekmē valstis, ar kurām Eiropas Savienībai ir darījumi. Tagad tās jūt, ka var nepievērst tik lielu uzmanību cilvēktiesībām, jo ir iespējams tirgoties un strādāt ar tādām valstīm, kurām tās patiesībā nerūp. Tādēļ man šķiet, ka ir vēl svarīgāk, lai mēs censtos nodrošināt šo normu ievērošanu un, kā jau teikts, nepūlētos paplašināt tirdzniecību ar valstīm, kurās notiek bezgalīgi cilvēktiesību pārkāpumi, un visiem spēkiem atbalstītu tās valstis, kuras strādā cilvēktiesību labā, un tos demokrātus, kuri cīnās pret nedemokrātiskiem spēkiem.

  Tunne Kelam, autors. − Priekšsēdētāja kungs! To cilvēku stāvoklis, kuri dzīvo Irānas mullu nomācošās diktatūras apstākļos, ir satraucošs, un kopš 2005. gada tas ir pasliktinājies visās jomās. Tādēļ es aicinu Komisiju nepārtraukt cilvēktiesību stāvokļa novērošanu Irānā un sniegt plašu zinājumu par stāvokli šā gada pirmajā pusē.

Šodien mēs atkal protestējam pret Nobela prēmijas laureātes Shirin Ebadi un viņas dibinātā Cilvēktiesību aizstāvības centra vajāšanu. Nereti jautā, kāds ir šo protestu rezultāts. Šis jautājums ir jāuzdod Padomei un Komisijai.

Irānas režīms, iespējams, ir lielākais drauds mieram un tiesiskumam pasaulē. Ļoti iespējams, ka vistuvākajā nākotnē Irānai būs kodolgalviņas – tai jau ir raķetes, kas tās nesīs. Arī Irāna ir liela terorisma piegādātāja piemēram, Irākai, tā atbalsta Hezbollah un Hamas.

Tajā pašā laikā ES joprojām cer pārliecināt šo diktatūru ar kompromisu palīdzību, un vēl nesen tā palīdzēja Teherānas teroristu režīmam saistīt rokas galvenajai demokrātiskajai opozīcijai, ironiski dēvējot to par teroristu organizāciju.

Tātad mums ir vajadzīga skaidra un stipra nostāja cilvēktiesību jautājumos, un cilvēktiesību stāvoklim ir jākļūst par prioritāti attiecībās ar Teherānu.

  Erik Meijer, autors. − (NL) Priekšsēdētāja kungs! Matsakis kungam ir taisnība. Shirin Ebadi vajāšana nav atsevišķs incidents. Viņa gadiem ilgi atradās priviliģētā stāvoklī režīma kritizētāju vidū. Cilvēktiesību centra pastāvēšana radīja iespaidu, ka stāvoklis Irānā nav nemaz tik slikts.

Lielākā daļa Irānas teokrātiskā režīma upuru ir nezināmi. Atšķirīgi politiskie uzskati, protests pret etnisko un reliģisko minoritāšu un homoseksuāļu diskrimināciju, cīņa pret sieviešu pazemojošo stāvokli – tie visi ir iemesli, lai kādu iesprostotu vai noslepkavotu. Daudzas lietas, kuras mēs Eiropā uzskatām par pašsaprotamām, Irānā var būt iemesls nogalināšanai. Daži upuri visiem par biedināšanu tiek pakārti augstu celtņu strēlēs milzīga pūļa acu priekšā.

Neraugoties uz to, pārējā pasaule, Eiropu ieskaitot, neizrāda pārlieku lielu interesi par šo drausmīgo situāciju un to, kā tai pielikt punktu. Starptautiskā uzmanība ir pievērsta citām lietām. Kaut gan starptautiskā sabiedrība labprāt redzētu Irānas militārās varas ierobežošanu un kodolenerģijas lietošanas pārtraukšanu, lielāko uzmanību tā tomēr pievērš nepārtrauktām naftas piegādēm un labu tirdzniecības attiecību uzturēšanai un/vai paplašināšanai.

Tā rezultātā Irānai pastāvīgi draud karš, bet kritika par cilvēktiesību neievērošanu netiek izteikta. Tas ir iemesls pat tādai situācijai, kad sadarbību ar Irānas režīmu nopērk, nepārtraukti iekļaujot teroristu sarakstā galvenās izsūtītās opozīcijas grupas. Mums ir jādara gals šim dīvainajam stāvoklim, kad ik reizi, kad ar tiesas spriedumu šī iekļaušana teroristu sarakstā tiek atzīta par nelikumīgu, Padome Eiropas Savienības vārdā pieņem jaunu, identisku lēmumu.

Atšķirībā no citiem Irānas vajāšanas upuriem Shirin Ebadi nav anonīma, viņa ir starptautiski pazīstama un godāta persona. Līdz šim Nobela prēmijas laureātes statuss nodrošināja viņai zināmu brīvību. Tas, ka šim statusam tagad tuvojas beigas, liecina par starptautiska atbalsta nepieciešamību tiem spēkiem, kuri cenšas panākt pārmaiņas.

  Bernd Posselt, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mans Minhenes birojs atrodas ielā, kurā dzīvo daudz armēņu pareizticīgo no Irānas. Viņi pieder pie vienas no pasaules senākajām kristiešu kopienām un tajā pašā laikā ir patriotiski persieši. Tas liecina, ka Irānai/Persijai ir senas iecietības tradīcijas ne tikai attiecībā pret atšķirīgām reliģijām, bet arī attiecībā pret daudzajiem cilvēkiem, kuri veido šo milzīgo impēriju.

Mullu režīma neiecietīgā valdīšana ir pilnīgā pretrunā ar Irānas/Persijas garu. Tā ir pretrunā ar vislabākajām, visievērojamākajām tradīcijām, kādas ir šai vienai no senākajām valstīm pasaulē. Tādēļ mēs rīkojamies Irānas iedzīvotāju un valsts nākotnes interesēs, noteiktāk atmaskojot šīs ļaunprātības.

Shirin Ebadi kundze, kura, uzņemoties lielu risku, ir atmaskojusi šīs ļaunprātības un saņēmusi Nobela Miera prēmiju, joprojām to dara visu etnisko grupu un reliģisko kopienu vārdā. Mēs nevaram pieļaut šo šausmīgo, atbaidošo Ebadi kundzes vajāšanu. Viņai ir vajadzīga mūsu solidaritāte. Tādēļ es aicinu Čehijas prezidentūru piemērot tās saprātīgo cilvēktiesību politiku arī šajā lietā.

  Józef Pinior, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajās debatēs nepiedalās Čehijas prezidentūras pārstāvis. Es šo apstākli ļoti nožēloju, jo Čehijas Republika ir pārmantojusi visas Centrāleiropas un Austrumeiropas cilvēktiesību cīņas demokrātiskās tradīcijas. Atkārtoju: tiešām žēl, ka šajās debatēs nepiedalās neviens Čehijas prezidentūras pārstāvis, lai gan citas Padomes prezidentūras, piemēram, Vācijas prezidentūra, vienmēr ir bijušas pārstāvētas.

Šodien mēs apspriežam cilvēktiesības Irānā, kura ir svarīga Tuvo Austrumu valsts un kura izšķiroši ietekmē politisko situāciju šajā reģionā. Tādēļ Irānas valdības pienākums ir vēl stingrāk ievērot cilvēktiesības un starptautiskās likumdošanas normas.

Mēs aizstāvam Nobela prēmijas laureāti Shirin Ebadi un protestējam pret varas iestāžu neseno rīcību un vladības kampaņu, kuras nolūks ir vērst sabiedrisko domu pret Shirin Ebadi. Es vēlētos vērst arī jūsu uzmanību uz turpmākajiem universitātes studentu arestiem Širazā. Šonedēļ, kamēr Eiropas Parlaments atradās sesijā Strasbūrā (12. janvārī, lai būtu pilnīgi precīzi), tika arestēti vēl seši cilvēki. Mums ir jāaizstāv Irānas studentu kustības neatkarība. Es gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz represijām un vajāšanu, kādai pakļauti AIDS pētniecībā iesaistītie ārsti.

Komisāra kungs, ir iespējams tikai viens secinājums – Eiropas Komisijai un visai Eiropas Savienībai turpmāk ir jāpārrauga cilvēktiesību stāvoklis Irānā.

  Leopold Józef Rutowicz, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Irānā, kur liela daļa sabiedrības atbalsta fundamentālisma principus, visas uz citu kultūras uztveri pamatoto demokrātisko organizāciju aktivitātes tiek uztvertas ar lielu pretestību un neiecietību. Tādu piemēru rāda Irāna.

Kaut gan Irānā pie varas esošie politiķi sava tēla uzlabošanai var parakstīt no starptautiskiem nolīgumiem izrietošas saistības, ikdienas realitāte ir pavisam citāda. Teiktajam par piemēru var kalpot Nobela prēmijas laureātes un Cilvēktiesību aizstāvības centra direktores Shirin Ebadi lieta. Iemesls tam, ka viņas darbība tiek vajāta, ir pie varas esošo aprindu vājums, kuras bailēs par savu stāvokli nespēj savaldīt antidemokrātiskajās aktivitātes iesaistītos fundamentālistus. Mēs atbalstām šo rezolūciju. Manuprāt, šajā jomā ir jārīkojas radikālāk.

  Alexandru Nazare (PPE-DE) . – (RO) Cilvēktiesību pārkāpumi Irānā, iespējams, ir vismazāk dokumentāli reģistrēti visā starptautiskajā sabiedrībā. Pašlaik nekas neliecina par situācijas uzlabošanos. Tādējādi Shirin Ebadi kundzes vajāšana ir ļoti nopietna lieta, un te pašu es varu teikt par iepriekš minētajiem sešiem studentiem.

Tas, ka vairākas politiskās grupas ir ierosinājušas vairākas rezolūcijas, modina cerības. Tomēr es esmu pārliecināta, ka Eiropas Tautas partijas iesniegtā rezolūcija daudz labāk izpilda mūsu pienākumu aizstāvēt cilvēktiesības. Būdams tādas valsts pilsonis, kura nesenā pagātnē ir piedzīvojusi gan totalitārisma režīmu, gan demokrātiskā režīma garantēto vārda brīvību, es nespēju nejust līdzi šīs cilvēktiesību cīnītājas lietai, un esmu pārliecināts, ka šis jautājums tiks izskatīts.

Šāda konstruktīva kritika var tikai palīdzēt Eiropas Savienības un Irānas attiecībām.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Es gribētu atbalstīt ne tikai šo rezolūciju, bet īpaši atbalstīt visus brīvās Irānas draugus, kuri tāpat kā Matsakis kungs un citi norādīja, ka galvenā problēma ir samiernieciskuma politika attiecībā pret Irānas režīmu. Tā ir politika, kurā nafta un tirdzniecības līgumi ir svarīgāki par principiem.

Irānas tautas Modžahedu organizācijas iekļaušana teroristu sarakstā bija skandāls jau pašā sākumā. Tas pārvērta ārkārtīgi svarīgu, patiesu problēmu par tieši pretēju politiku, kura atbalsta teroristu principus.

Tādēļ es vēlreiz aicinu Padomi nekavējoties novērst šo situāciju un svītrot Irānas tautas Modžahedu no teroristu organizāciju saraksta.

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Zbigniew Brzeziński apraksta nestabilitātes loku, kas sniedzas no Ēģiptes līdz Pakistānai kā galvenais drauds pasaules stabilitātei, un pasaules attīstības turpmākās perspektīvas. Viņš apgalvo, ka galvenā valsts šajā lokā, sava veida savienojošā tapa, ir Irāna. Ja mēs neatrisināsim Irānas problēmu, ja mēs nenodrošināsim to, ka tā kļūs par prognozējamu un demokrātisku valsti, būs ļoti grūti domāt par to draudu novēršanu, par kuriem runā Brzeziński kungs.

Taču mēs nevaram ieviest Irānā demokrātiju vai stabilitāti. Šis uzdevums jāveic pašiem irāņiem. Ar irāņiem es domāju Irānā dzīvojošos cilvēkus, tādus kā Ebadi kundze, un arī irāņu emigrantus, piemēram, Miriam Rajavi. Tādēļ ir ļoti svarīgi sniegt atbalstu tieši šīm demokrātiskajām kustībām un visbeidzot atzīt, ka Modžahedi nav teroristu organizācija.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Tā ir likteņa ironija, bet situācija Irānā ir līdzīga stāvoklim Gazā, kad tika ievēlēts Hamas, proti, kad valdību ievēlēja tauta.

Mums tā ir problēma, jo neko daudz darīt mēs nevaram. Irānā kaut kam ir jāmainās. Mēs varam tikai uzrunāt visu pasauli un sūtīt Irānai vēstījumu, ka mēs, vai nu viņiem tas patīk vai nē, nosodām cilvēktiesību pārkāpumus un demokrātijas trūkumu. Iespējams, ka šajā gadījumā vārdi būs mūsu ierocis un vienlaikus sniegs atbalstu cilvēkiem Irānā, kuri cīnās par patiesu brīvību, kuru, es ceru, viņi iegūs.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas Komisija uzmanīgi vēro notikumu attīstību situācijā, kurā atrodas Shirin Ebadi kundze, un tā uzskata par nepieļaujamiem viņai un viņas kolēģiem izteiktos draudus pēc kratīšanas, kas 29. decembrī tika sarīkota viņas birojā Teherānā. Kratīšana birojā ir pēdējais no daudzajiem pret Ebadi kundzi vērstajiem iebiedēšanas pasākumiem. Viens no tiem bija, piemēram, viņas vadītās organizācijas – Cilvēktiesību aizstāvības centra – slēgšana decembrī.

Tāpēc Eiropas Komisija pilnīgi atbalsta Eiropas Savienības Francijas prezidentūru, kura pagājušā gada 22. un 31. decembrī iesniedza divas deklarācijas Ebadi kundzes lietā. Komisija īpaši uzsver to, ka Irānas varas iestādēm ir jāpilda starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā un ir īpaši Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām noteiktās tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos. Irāna ir parakstījusi un ratificējusi šo paktu, un tādējādi tai ir jāatļauj atkal atvērt Cilvēktiesību aizstāvības centra birojus un jāpiešķir tiem juridiskais statuss, ko tie pieprasa jau daudzus gadus.

Tāpat kā iepriekš, arī 2009. gadā Komisija nelaidīs garām nevienu iespēju izdarīt spiedienu uz Irānas varas iestādēm, lai aizsargātu Ebadi kundzi un citus cilvēktiesību aizstāvjus (cilvēkus vai organizācijas) un ļautu viņiem turpināt darbu šajā valstī, neiejaucoties viņu likumīgajās darbībās.

Kā jums visiem zināms, jautājumi par kodolbruņojumu un cilvēktiesībām ļoti ierobežo mūsu darbības jomu Irānā. Neraugoties uz to, 2009. gadā Komisija turpinās sadarbību kopīgas intereses jomās, it īpaši cīņā pret narkotiku tirdzniecību. Mums ir izdevies arī salabāt dažas programmas, kas atbalsta cilvēktiesības un sabiedrisko lietu pienācīgu pārvaldi, piemēram, projektu par bērnu tiesību aizstāvību sadarbībā ar UNICEF un tiesu reformas atbalsta projektus.

Mēs strādājām arī pie ierosmēm, kas vērstas uz sadarbības stiprināšanu un apmaiņu kultūras un izglītības jomā – apmaiņa saistībā ar Erasmus Mundus programmu, Irānas žurnālistu nesenā vizīte Briselē vai televīzijas programmu apraide persiešu valodā, kuru Komisija grib uzsākt līdz šā gada beigām. Taču ir skaidrs, ka mūsu attiecības nevarēs normāli attīstīties, ja Irānā krasi neuzlabosies stāvoklis cilvēktiesību jomā.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

(1) Sk. protokolu