Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.
Csaba Sógor (PPE-DE). – (HU) Reģionālo un mazākumtautību valodu sadarbības grupā mēs sagatavojām ziņojumu, kura mērķis ir aizsargāt tradicionālās nacionālās mazākumtautības. Kādēļ tas ir svarīgi? Daudzās jaunajās dalībvalstīs, tai skaitā, piemēram, Rumānijā, piemēram, nav likumdošanas par mazākumtautībām. Pagājušajā gadā mēs kļuvām par lieciniekiem tam, kā formā tērpti policisti Slovākijā piekāva civiliedzīvotājus. Kopš Rumānijā sākusi strādāt jaunā valdība, mēs esam pamanījuši, ka tiek iznīcināti mazākumtautību simboli, ka par problēmu tiek uzskatīts tas, ja cilvēks runā vairāk kā vienā valodā, un ka vairāki simti bērnu nejauši neuzsāka skolas gaitas. Tāpēc mēs domājam, ka ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments sagatavotu ziņojumu, lēmumu, garantējot mazākumtautību, tradicionālo etnisko minoritāšu aizsardzību. Liels paldies, priekšsēdētāja kungs.
Iliana Malinova Iotova (PSE). – (BG) Dāmas un kungi, konflikts starp Krieviju un Ukrainu un dabas gāzes piegādes pārtraukums janvārī ir radījis smagus zaudējumus dažām Eiropas valstīm, jo īpaši Bulgārijai.
Tiešie zaudējumi Bulgārijas ekonomikai tikai dažās dienās bija vairāk kā 230 miljoni eiro, kas ir tieši tā summa, kura vajadzīga, lai uzsāktu Nabuko projektu. Šis fakts ir nostādījis mūsu ekonomiku nedrošā stāvoklī un piespiedis mūs meklēt iespējas, lai atkal iedarbinātu Kozlodujas atomelektrostaciju.
Dialogam šajā jautājumā jābūt saprātīgam un mierīgam, un tā pamatā ir jābūt labai analīzei. Risinājumi ir sarežģīti, tomēr neizdarīsim pārsteidzīgus secinājumus un neatmetīsim tos pilnībā, kaut arī Komisija diemžēl šādu signālu ir devusi.
Es uzskatu, ka Bulgārijai un dažām visvairāk cietušajām valstīm ir jādod iespēja saņemt papildu finansējumu no Eiropas Attīstības plāna, un nevis tikai minimālo daļu 20 miljonu eiro apjomā, kas jau ir piešķirta gāzes nodrošināšanas projektiem. Nav saprotams, ka visvairāk skartā valsts saņem vismazāko summu laikā, kad enerģētisko resursu projektiem tiks piešķirti gandrīz 3,5 miljoni eiro.
Drīz mēs sāksim pārrunas par enerģētisko resursu stratēģiju. Es aicinu Parlamenta deputātus parādīt, ka mums ir redzējums par neatkarību enerģētisko resursu jomā, ka vēlēšanu priekšvakarā mēs varam pārvarēt politiskās pretrunas un ka mēs varam aizstāvēt solidaritāti un savstarpēju palīdzību, kas mūs ir apvienojusi.
Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Čehijas prezidentūra sāka darbu pirms mēneša, bet tā jau ir paguvusi mums iespļaut sejā un aizvainot mūs ar savu dāvanu: Igaunija ir pārklāta ar sirpi un āmuru, uz somu pirts grīdas guļ piedzēries cilvēks, Vācijai ir kāškrusts, Itālijai ir futbola spēlētāji, kas tur bumbu netālu no savām ģenitālijām, Bulgārija ir pieblīvēta ar tualetēm, utt. Tieši tā mākslinieks, kas gatavoja Čehijas Republikas dāvanu Eiropas Savienībai, attēloja Eiropas Savienības tautas un valstis savā darbā.
Māksla var šokēt un bieži tai ir jāšokē, bet vai izsmiekls par citu valsti un tautu ir vispiemērotākais veids, kā to darīt? Čehijas valdība runā par mākslinieka izpausmes brīvību: taisnība, bet konkrētajā gadījumā šī brīvība pilnīgi noteikti ir izmantota nepareizā kontekstā. Valdībai, protams, nav ļauts ierobežot mākslinieka radošo brīvību: arī tā ir taisnība, bet, pasniedzot šādu dāvanu, Čehijas valdība ir apstiprinājusi šī mākslas darba pausto ziņu, un kā dāvanas devējai Čehijas valdībai un nevis māksliniekam tagad ir jāuzņemas atbildība par sekām. Ir grūti saprast, kā Čehijas Republikas vadība varēja justies tiesīga aizvainot citas dalībvalstis.
Kā Igaunijas pārstāve es gaidu atbildi un atvainošanos no prezidējošās valsts, lai es varētu to nodot igauņu tautai. Diemžēl neviens no prezidējošās valsts pārstāvjiem nav šeit ieradies, bet es ticu, ka mans lūgums tiks viņiem nodots.
Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, katru dienu caur Augustovu izbrauc pieci tūkstoši starptautisko pārvadājumu kravas mašīnu. Katru dienu bērni dodas uz skolu, ejot pa brauktuves malu, jo šosejai nav ietves. Gandrīz katru dienu kāds bērns iet bojā zem kravas mašīnas riteņiem. Ekoteroristi ir apturējuši ietves izveidi, lai pasargātu putnus no trokšņa. Katru nedēļu, kamēr ietve netiek izbūvēta, kāds no Augustovas bērniem par to samaksā ar savu dzīvību. Ne ekoteroristu, ne Eiropas Kopienu tiesnešu bērni nenokļūst zem kravas mašīnu riteņiem. Taču Augustovas bērnu dzīvībai tiek piešķirta mazāka nozīme nekā putnu labklājībai.
Es atbalstu rūpes par vidi un darbību, lai aizsargātu dabu. Tomēr, ja runa ir par cilvēku dzīvību, mēs nedrīkstam to tik bezsirdīgi izšķiest. Es uzdošu jautājumu Eiropas Komisijai: cik daudz poļu bērniem būs jāsamaksā ar savu dzīvību tādēļ, ka ir apturēta ietves būvniecība? Vai, pieņemot šo lēmumu, viņu dzīvība vispār tika ņemta vērā?
Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst Eiropas Parlamenta uzmanību tam, ka cilvēktiesību situācija Tunisijā pasliktinās – ja tas vispār vēl ir iespējams.
Kopš 11. decembra Sihem Bensedrine, labi pazīstams cilvēktiesību aizstāvis un Kalima galvenais redaktors, ir pakļauts preses uzbrukumiem un apvainojošām piezīmēm, kas ir pilnīgi neciešami un nepieļaujami saskaņā ar tiesiskumu.
23 janvārī, Amin kungam, kas ir Magrebas Cilvēktiesību organizāciju koordinācijas padomes koordinators, tika atteikta iebraukšana Tunisijā.
28. janvārī radiostacija Kalima, kas šajā dienā uzsāka radiotranslāciju, izmantojot satelītu, tika ielenkta. Tās žurnālisti tika apcietināti, un tos, kas nāca viņiem palīgā, rupji izgrūda uz ielas. Tunisijas policija joprojām ir aplenkusi šo radiostaciju, tādējādi iedragājot informācijas un vārda brīvību.
Rīt notiks to Gafsas strādnieku apelācijas uzklausīšana, kuri cīnās pret korupciju un viņu ekspluatāciju šajā Tunisijas ogļraktuvju teritorijā, ar taisnīgas tiesas atteikumu, ko mēs pieredzējām pirmās tiesas sēdes laikā.
Misijas vadītāji Tunisā ir norūpējušies par šo situāciju; viņi to ir pārrunājuši un, iespējams, pārrunā tieši šobrīd. Šodien viņiem bija sanāksme.
Es aicinu jūs, priekšsēdētāja kungs, uzņemties nozīmīgu politisku iniciatīvu, lai pārtrauktu šos sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus Tunisijā.
Priekšsēdētājs . − Tikko ir ieradies arī mūsu jaunais un arī bijušais kolēģis Martin Kastler kungs. Viņš saka, ka esot iestrēdzis satiksmes sastrēgumā. Ir divas iespējas, kā izvairīties no kavēšanas: vai nu izbraucot laicīgāk, vai uzlabojot ceļu tīklu Eiropā.
Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). - Priekšsēdētāja kungs, kara gūstekņu un civiliedzīvotāju slepkavības kara laikā ir viens no vissmagākajiem starptautisko tiesību aktu pārkāpumiem. Trešajā un ceturtajā Ženēvas Konvencijā ir skaidri noteikts, ka šādas darbības neatbilst starptautisko tiesību aktu prasībām un padara vainīgo atbildīgu starptautiskās sabiedrības priekšā. Tas ir tas pats likuma gars, kas pausts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 2. pantā, nosakot, ka dzīvības atņemšana ir drausmīgs pārkāpums.
Turku aktiera Attila Olgaç nesenā atzīšanās 10 Kipras grieķu slepkavībā Turcijas iebrukuma laikā Kiprā 1974. gada vasarā atkal ir izcēlusi gaismā Turcijas pastrādātos noziegumus un, līdz ar to uzlikusi par neizbēgamu Turcijas pienākumu atvērt savus arhīvus, lai izmeklētu visu pazudušo personu likteņus. Starptautiskajai sabiedrībai, kurā Eiropas Savienībai ir nozīmīga loma, jāizdara maksimāls spiediens uz Turciju, lai tā ievērotu starptautiskos tiesību aktus, ar tiem saistītos Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, un visas atbilstīgās ANO rezolūcijas.
Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Čehijas prezidentūras moto „Eiropa bez barjerām” nevajadzētu būt tikai lozungam, bet jākļūst par skaidru atbildi uz pašreizējām problēmām. Prezidentūrai ir jātiek galā ar jautājumiem, kas satrauc tos Eiropas pilsoņus, kuriem pastāvošās barjeras liedz izmantot savas tiesības ES teritorijā.
Eiropas Savienībā ir piecdesmit miljoni eiropiešu ar dažādām veselības problēmām, kas ikdienā sastopas ar dažādām grūtībām. Daudzi no viņiem ir vērsušies pie manis ar prasībām attiecībā uz nepieciešamību savstarpēji atzīt ID kartes cilvēkiem ar ļoti nopietnu invaliditāti. Cilvēki ar īpašām vajadzībām nevar izmantot šīs kartes visās ES dalībvalstīs. Piemēram, tas viņiem rada grūtības novietot automašīnas stāvvietās viņiem paredzētajās vietās. Es esmu iesniegusi jautājumu Padomei un Komisijai, un es ceru, ka visdrīzākajā laikā tiks veikti pasākumi, lai šīs kartes varētu izmantot visur.
„Eiropa bez barjerām” – šim moto ir jānozīmē visu, tostarp fizisko, sociālo un arhitektūras barjeru likvidēšana, un jebkādas diskriminācijas novēršana pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Rovana Plumb (PSE) . – (RO) 5. februāra Prāgas sanāksmes dokumentos ir minētas debates par Barselonas mērķiem saistībā ar sabiedriskajiem bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem, pievēršot uzmanību bērnu pieskatīšanai mājās. Es gribētu zināt, vai Čehijas prezidentūra ir informēta par Eiropas Komisijas ziņojumu 2008. gada oktobrī, kurā norādīts, ka vairāk kā seši miljoni sieviešu vecumā no 25 līdz 49 gadiem apgalvo, ka viņas ir spiestas nestrādāt vai var strādāt tikai pusslodzi ģimenes pienākumu dēļ.
Bērnu pieskatīšana mājās nedrīkst būt neizdevīgāka par sabiedriskajiem bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem. Kā sociāldemokrāte es uzskatu, ka ieguldījumi sabiedriskajās bērnu pieskatīšanas iestādēs nes labumu sabiedrībai kopumā. Es mudinu Čehijas prezidentūru apsvērt, kādu palīdzību ir iespējams sniegt dalībvalstīm, ļaujot tām uzlabot valsts bērnu aprūpes pakalpojumus kvantitatīvā un kvalitatīvā perspektīvā, jo īpaši pašreizējās krīzes laikā.
Bilyana Ilieva Raeva (ALDE). – (BG) Šonedēļ Šveicē notiks referendums par cilvēku brīvu pārvietošanos. Šveicieši izlems, vai līgums starp viņu valsti un Eiropas Savienību tiks pagarināts laika ziņā un paplašināts satura ziņā, un vai tas ietvers Bulgārijas un Rumānijas pilsoņus.
Ar šo lēmumu Šveice sekmēs un noteiks ne tikai to, kā turpmāk notiks vīzu un robežu izmantošana, bet arī izlems, vai konkrēti atbildīgi lēmumi, kas saistīti ar ekonomisko attīstību pēdējos 30 gados, tiks piemēroti arī nākotnē. Pilsoņu brīvas pārvietošanās politika veicina ekonomisko attīstību gan Šveicē, gan Eiropas Savienībā, un tā uzlabos arī mūsu vispārējo dzīves līmeni.
Es patiesi ceru, ka šīs nedēļas referenduma rezultāts Šveicē būs pozitīvs, jo pretējs, negatīvs rezultāts vēlreiz novestu šīs lieliskās partnerattiecības un sadarbību pie barjerām, kādas mums reiz jau bijušas, ierobežojumus un neērtības nolīgumu trūkuma dēļ.
Tieši šī iemesla dēļ es ceru, ka mūsu Šveices draugi atbalstīs mūsu kopējo nākotni, un es aicinu gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan Komisiju turpināt savstarpējo sadarbību ar Šveici labā saskaņā un ar labiem rezultātiem visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.
Dariusz Maciej Grabowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Davosas sanāksmē Vācijas kanclere Angela Merkel aicināja būvēt gāzes cauruļvadu no Krievijas uz Vāciju Baltijas jūras gultnē.
Merkel kundze vēlreiz pierādīja savu izpratni par Eiropas solidaritāti. Tomēr Skandināvijas valstis, kā arī Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija ir izteikušas iebildumus un izrādījušas pretestību šim gāzes cauruļvada projektam. Merkel kundze ir parādījusi, kādu būtisku nozīmi viņa piešķir to ekoloģijas atbalstītāju viedoklim, kuri brīdina par apdraudējumu Baltijas jūrai. Merkel kundzei faktiski nav svarīgi, vai celtniecības izmaksas būs daudzreiz lielākas nekā pazemes gāzesvada būvniecības izmaksas.
Man ir jautājums: vai tā var būt, ka, sekojot sava priekšteča kanclera Gerhard Schroeder piemēram, Merkel kundze meklē iespēju sadarboties ar Gazprom? Vai Vācijas kreisā un labējā spārna līderi apzinās, ka, demonstrējot šādu attieksmi, viņi apdraud Eiropas Savienības autoritāti, cieņu un kohēziju?
László Tőkés (Verts/ALE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem visām tautām ir pašnoteikšanās tiesības. Tas attiecas arī uz 1,5–2 miljoniem ungāru Transilvānijā. Pirms diviem gadiem sēkeju nacionālā padome organizēja neoficiālu referendumu par sēkeju zemes reģionālo autonomiju. Šajā referendumā tika izmantotas pārvietojamas vēlēšanu kastes, neraugoties uz mākslīgi radīto pret ungāriem noskaņoto propagandas kampaņu, 99 % no 210 000 balsotājiem nobalsoja par autonomiju. Nesen ievērojams skaits vietējo pašvaldību sēkejas zemē uzsāka jaunu iniciatīvu par visaptverošu oficiālu referendumu. Valsts iestādes un to vietējie pārstāvji, tā dēvētie prefekti, dara visu iespējamo, lai liktu šķēršļus sēkejas zemes ungāriem izteikt savu gribu mierīgā, likumīgā un demokrātiskā ceļā. Es lūdzu Parlamentu un priekšsēdētāju Hans-Gert Pöttering kungu uzmanīgi vērot turpmākos notikumus saistībā ar referendumu Rumānijā un pastiprināt to vietējo pašvaldību aizsardzību, kuras ir varas iestāžu apdraudētas. Paldies!
Madeleine Jouye de Grandmaison (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Cariforum valstīm un Eiropas Savienību uzsāk kaut ko nevēlamu Francijas Antiļu salu un Gajānas visattālākajiem reģioniem.
Vēl jo ļaunāk, ka nolīgumā, par kuru man būs jāizsaka viedoklis, nav ievērotas tās pilnvaras, ko noteikusi Eiropas Padome vai kas noteiktas Eiropas Savienības stratēģijā Karību jūras reģionam, vai tās stratēģija visattālākajiem reģioniem; visās trīs stratēģijās nepārprotami ir pieminēta nepieciešama iekļaut visattālākos reģionus Cariforum valstīs un izveidot starpreģionālu tirgu starp abām šīm pusēm, lai sekmētu šī reģiona vispārēju attīstību.
Es esmu noraizējies. Jau 10 dienas Gvadelupā notiek briesmīgs streiks, apturot visu darbību, tai skaitā naftas rūpniecību. Šis streiks turpinās tik ilgi, jo Francijas Antiļu salu un Gajānas iedzīvotāji cieš no dzīves dārdzības, kas ir pusotru reizi augstāka nekā Eiropas galvaspilsētās. Lai gan līdz šim tā bija uzskatāma tikai par Francijas problēmu, tagad tā faktiski ir kļuvusi par Eiropas problēmu, un Komisijas atteikums apspriest īpašu nolīgumu starp visattālākajiem reģioniem un Cariforum valstīm, manuprāt, ir kauns un negods.
Georgios Georgiou (IND/DEM). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējā laikā mēs esam dzirdējuši, lasījuši un redzējuši, ka tiek bombardēti civiliedzīvotāji un tiek iznīcināti bērni. Nesen mēs redzējām vīrieti no Turcijas, kas publiski atzinās, ka Turcijas iebrukuma laikā Kiprā 1974. gadā viņš ir noslepkavojis 10 roku dzelžos saslēgtus Kipras grieķu karavīrus. Tas, ko mēs neesam redzējuši, priekšsēdētāja kungs, ir Hāgas Starptautiskās Krimināllietu tiesas vēlme rīkoties, kas bija tik acīmredzama Dienvidslāvijas notikumos; Bijušās Dienvidslāvijas Starptautiskā krimināltribunāls joprojām vajā noziedzniekus. Līdz ar to es domāju, ka mums ir likumīgas tiesības prasīt, lai Parlaments mums pastāsta, vai ir izveidots to valstu saraksts, kas ietilpst Hāgas tiesas jurisdikcijā, vai arī ir valstis, pret kurām šī tiesa ir vienaldzīga un uz kurām tā neattiecas. Es domāju, ka mūsu prasība, lai mēs zinātu, kuras valstis un kuri pilsoņi ir iesūdzēti Hāgas tiesā kā apsūdzētie un kuri nav iesūdzēti, ir likumīga prasība.
Pál Schmitt (PPE-DE). - (HU) Paldies par man doto vārdu, priekšsēdētāja kungs. Es lūdzu vārdu, jo pirms trim dienām Horvātijā notika traģisks nelaimes gadījums. 18 gadīgs vīrietis uzkāpa uz kājnieku mīnas un kļuva par vienu no daudzajiem upuriem, kuru vidū ir Itālijas, Holandes un citu Eiropas valstu pilsoņi. Horvātija nav plašās atmīnēšanas programmas dalībniece, ko Komisija finansē 2008. – 2013. gadā, un izvietoto mīnu skaits joprojām nav zināms. Lai arī Horvātija nekad nav ražojusi šāda veida mīnas, tās teritorijā 1000 kilometru garumā atrodas šādas dzīvību apdraudošas mīnas. Es godbijīgi lūdzu Komisiju un jūs, priekšsēdētāja kungs, risināt šo jautājumu, lai arī Horvātija varētu saņemt Eiropas palīdzību – tāpat kā Bosnija, Ukraina, Kosova un Kipra – jo šī operācija ir ļoti dārga un ļoti bīstama. Es runāju, izmantojot savas ES un Horvātijas apvienotās parlamentārās komitejas priekšsēdētāja tiesības no ES puses. Liels paldies par man doto iespēju izteikties.
Katerina Batzeli (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Grieķijas lauksaimnieku demonstrācijas kopā ar citām demonstrācijām Eiropā raida mums svarīgas ziņas par pašreizējo uzskatu pārmaiņām saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas jautājumu, pieprasot Eiropas un valstu politikas reformu. Kad ekonomika sabrūk Eiropas līmenī, ir zudusi jebkāda uzticība finanšu sistēmai, mazie un vidējie uzņēmumi pakāpeniski izzūd un nodarbinātības iespējas samazinās, mēs nevaram izlikties neredzam problēmas, kas saasinās laukos, lauksaimniecībā, lauku ekonomikā un reģionālajā nodarbinātībā. Būtu labi, ja Komisija un Parlaments uzsāktu dialogu un iesniegtu priekšlikumus, kā risināt problēmas, ne tikai tādā līmenī, lai mazie un vidējie uzņēmumi izdzīvotu, bet arī ļautu tiem izkļūt no krīzes turpmākajos gados, lai aktivizētu iejaukšanās mehānismus un stiprinātu krīžu pārvaldības mehānismu – tā, lai būtu iespējams nosegt pat ienākumu zudumu – un valstu politiku, ko varētu padarītu elastīgāku arī bez obligāta kopējās lauksaimniecības politikas līdzfinansējuma.
Eugenijus Gentvilas (ALDE). - (LT) Eiropas vadītāji pēdējā laikā ir izteikuši vilšanos attiecībā uz Ukrainas un Gruzijas valstu vadītājiem. Viņi sāk šaubīties, vai šo valstu vadītāji spēs padarīt šīs valstis demokrātiskas un ievest tās NATO un Eiropas Savienībā. Šādi uzskati un runas var tikai atbalstīt Krievijas politiku un tās īpašos dienestus. Tieši savu acu priekšā mēs varam redzēt Krievijas provokācijas, kuru mērķis ir vājināt prezidenta Yushchenko, prezidenta Saakashvili autoritāti un to uz rietumiem orientēto politiku, ko viņi īsteno. Notiek arī neredzamas provokācijas. Vislabākais veids, lai redzētu, kā tās tiek organizētas, būtu izpētīt KGB arhīvus. Tikai naivi politiķi mūsdienu Eiropā var noticēt, ka Krievija vairs neveic šādas šantāžas un provokācijas, pat tad, kad to vada KGB virsnieks Putin kungs. Pēdējā informatīvā provokācija bija apgalvojums, ka Gruzija ir nolaupījusi krievu kareivi. Tā tika izplatīta Eiropā veselu nedēļu. Vēlāk Krievija atzina, ka faktiski kareivis pats dezertēja, bet šī melnā propaganda jau bija iedarbojusies. Cilvēkiem rodas iespaids, ka Krievija spīdoši spēlē spēles ar tankiem, gāzes cauruļvadiem, informāciju un melīgu informāciju. Tomēr pats galvenais, kas ļauj Krievijai spēlēt šādas spēles, ir Eiropas politiķu naivums.
Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, izmantojot to, ka pasaules sabiedrības uzmanība tagad ir pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar ekonomisko krīzi, Ķīnas iestādes ir izmantojušas savu plašo apspiešanas aparātu, lai pastiprinātu spiedienu uz tibetiešiem. Kampaņa, kas ilgst 40 dienas, ir vērsta galvenokārt pret pagājušā gada protestu dalībniekiem.
Pieaug izsaukumu skaits uz policijas iecirkņiem, un tieši tāpat palielinās palielinās pazušanas gadījumu, iebiedēšanas gadījumu un neizskaidrojamas nāves gadījumu skaits. Mēs nevaram izslēgt iespēju, ka represiju sekas varētu būt tibetiešu nemieri, jo viņi būs spiesti veikt ārkārtējus pasākumus. Ķīnas drošības dienesti un armija atbildēs ar brutālu šo nemieru apspiešanu, un var izrādīties, ka notiek tīšas Ķīnas iestāžu provokācijas, kas paļaujas uz faktu, ka pat demokrātiskas valdības apmierināsies ar nosacītiem protestiem laikā, kad notiek kopīga cīņa ar ekonomisko krīzi. Eiropas Parlamentam vajadzētu skaidrāk un izlēmīgāk paust savu nostāju šajā jautājumā, un tādēļ es šodien atļaušos iesniegt aicinājuma projektu Ķīnas premjerministram. Raidīsim kopīgi signālu šim komunisma režīmam, ka mēs nepiekrītam Tibetas tautas pamattiesību pārkāpumiem.
Nicolae Vlad Popa (PPE-DE). – (RO) Eiropas Komisija ir pasludinājusi 2009. gadu par Eiropas Kreativitātes un inovāciju gadu. Radoša domāšana ir panākumu atslēga globālajā ekonomikā – tas ir fakts, ko Eiropas Savienība ir atzinusi jau sen. Patiešām, jauninājumi ir gan Komisijas klimata pārmaiņu paketes, gan Eiropas ekonomikas atdzīvināšanas plāna neatņemama sastāvdaļa. Eiropas Parlamentam no savas puses ir aktīvāk jāiesaistās radošuma kā jauninājumu virzītājspēka veicināšanā. Pagājušā gadā tika pieņemta klimata pārmaiņu pakete un apstiprināta rakstiska deklarācija par fibromiaļģiju, par ko es jums vēlos vēlreiz pateikties. Šie dokumenti bruģē ceļu jauninājumiem un radošumam ļoti svarīgās jomās, piemēram, veselības jomā, identificējot jaunus fibromiaļģijas ārstēšanas veidus, un enerģētikā, padarot alternatīvos enerģijas avotus vēl efektīvākus.
Alexandra Dobolyi (PSE) . – (HU) Priekšsēdētāja kungs, arī Ungārija ir pievienojusies Šengenas zonai 2007. gada 21. decembrī, un joprojām pastāv daži neatrisināti jautājumi saistībā ar Austroungārijas robežu. Burgenlandes iestādes nesarunājas ar mums. Tādēļ 2008. gada jūnijā mani ungāru tautieši iesniedza lūgumrakstu Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejai, ko mēs nekavējoties nosūtījām komisāram Jacques Barrot kungam. Barrot kungs beidzot atbildēja pēc 4 mēnešiem, norādot, ka viņam nav pietiekamas informācijas par lūgumrakstu, un ka viņi mēģinās sazināties ar personu, kas to iesniegusi. Divus mēnešus pēc šīs atbildes es pats sazinājos ar personu, kas bija iesniegusi šo lūgumrakstu un pajautāju, kāda ir situācija. Es saņēmu atbildi, ka līdz šai dienai neviens Komisijas pārstāvis nav sazinājies ar lūgumraksta iesniedzēju; Komisijai patiešām nebūtu grūti iegūt informāciju. Kad es atkal sazinājos ar Komisijas pārstāvjiem, man teica, ka viņi izskatīs lietu „ar iespējami mazāko kavēšanos”. Es vēlos pajautāt Komisijai, ko nozīmē izteiciens „ ar iespējami mazāko kavēšanos”, un izteikt cerību, ka vēlēšanu kampaņu, kurai jānotiek pēc četriem mēnešiem, Barroso un Jacques Barrot kungi arī organizēs „ ar iespējami mazāko kavēšanos”. Liels paldies.
Viktória Mohácsi (ALDE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi, sniegšu jums ātru vienas minūtes ieskatu joprojām zeļošajā Eiropas rasismā. Ungārijā pirms dažām dienām policijas galvenais konstebls, kas izteicis rasistisku apgalvojumu, tika atbrīvots un tad atkal atjaunots amatā, atsaucoties uz iekšēju izmeklēšanu. Izmeklēšanā nerisināja jautājumu, vai šis rasistisks apgalvojums tika izteikts vai ne. Rumānijā, Terlundženi pašvaldībā netālu no Brašovas tika uzbūvēta siena starp romu un citu tautību ģimenēm. Atbildot uz kāda tā apvidus bērna uzdoto jautājumu, kāpēc viņi tiek nošķirti, bērna tēvs varētu teikt: tāpēc, ka tie, kas dzīvo vienā sienas pusē ir slikti cilvēki, taču tie, kas dzīvo otrā pusē ir labi cilvēki. Pirms desmit dienām mēs nobalsojām par delegācijas uz Itāliju ziņojuma pieņemšanu; pēc šī fakta, pirms nedēļas Itālija nosūtīja bruņotus karavīrus uzbrukumā romiem pēc diviem noziegumiem, ko pastrādājušas nezināmas personas. Policijas spēki pārbauda romu ģimenes, izmantojot helikopterus, suņus un bruņotus policistus. Liels paldies.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL). - (PT) Bezdarbnieku skaits Portugālē pieaug eksponenciāli. Katru dienu uzņēmumi ziņo par ražošanas apjoma samazināšanu, darbinieku atlaišanu vai pat pilnīgu darbības pārtraukšanu.
Viens no nopietnākajiem gadījumiem ir aptuveni 2000 darbinieku Kimondā, Vila du Konde atlaišana pēc mātes uzņēmuma slēgšanas Vācijā. Trešdien abu valstu delegācijas ieradīsies šeit Parlamentā, cerot uz solidaritāti un arī mūsu atbalstu viņu cīņā par savas darba vietas saglabāšanu.
Taču skandālu par algas un citas atlīdzības samaksu, kas pienākas strādniekiem, arī kļūst vairāk – tā notiek korķa pārstrādes uzņēmumos, dažos tekstila uzņēmumos un keramikas un metalurģijas sektoros, cita starpā. Šī situācija rada nopietnas sociālas problēmas, palielina nabadzību un pat izraisa traģiskas situācijas tajos gadījumos, kad vienas ģimenes locekļi strādā vienā uzņēmumā. Es par to varēju pārliecināties vēl pirms pāris dienām Subercor, uzņēmumā, kas atrodas Santa Maria da Feira (daļa no Suberus grupas, kas nodarbojas ar apavu ražošanu), kur strādnieki cīnās, jo nesaņem algas, un kur ir ģimenes, kas dzīvo badā, un kuras nevar pabarot savus bērnus. Tās ir šausmīgas situācijas, ko izraisījusi krīze, kas posta mūsu dzīvi, un tās sekas var redzēt cilvēku sejās un cilvēku dzīvē. Tādēļ es lūdzu ne tikai būt solidāriem, bet risināt šīs nopietnās problēmas.
Kinga Gál (PPE-DE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, sabiedrība Ungārijā ar lielu interesi seko līdzi notikumiem ūdens metēju lietā Ungārijā, un mēs gribētu, lai pēc iespējas ātrāk šajā jautājumā tiktu ieņemta skaidra nostāja. Mēs lūdzam Komisijas palīdzību šajā jautājumā. Šis jautājums attiecas uz faktu, ka Ungārijas valdība laikā no 2006. – 2008. gadam turpināja uzskatīt, ka tā ir iegādājusies jaunus ūdens metējus par Šengenas fonda līdzekļiem, un ka tie ir izmantoti Budapeštā 2007. gada 22. oktobrī, lai izklīdinātu pūli. 2008. gada beigās Tieslietu un tiesību aizsardzības ministrs apgalvoja, ka šis maksājums netika izmaksāts no Šengenas fonda, kas ir ES resurss. Kompetentais Eiropas komisārs apstiprināja, ka ūdens metēji nav pirkti par Šengenas fonda līdzekļiem. Dienu vēlāk šīs pašas ministrijas valsts sekretārs pretēji Eiropas Komisijas teiktajam apgalvoja, ka Ungārijas valdība ir apmaksājusi ūdens metēju pirkumu no vietējiem Šengenas fonda līdzekļiem. Mans jautājums ir šāds: vai Komisija ir iedziļinājusies jautājumā par to, vai Šengenas finansējums šajā gadījumā tika izmantots, kā tas bija paredzēts, un vai tā ir pārliecinājusies, kāda ir patiesība saistībā ar šo ūdens metēju iegādi? Pēc šiem notikumiem ne tikai Ungārijas valdības, bet arī Eiropas Komisijas rīcības uzticamība un pārredzamība ir apšaubāma. Liels paldies.
Glyn Ford (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā pirmdienā Apvienotās Karalistes valdība paziņoja par priekšizpēti piecām plūdmaiņas enerģijas shēmām Severnas estuārā: trīs no tām būtu aizsprosti un divas – lagūnas.
ES ir pareizi izvirzījusi mērķus neizsīkstošās enerģijas izmantošanai, bet doma, ka tos varēs sasniegt bez kaitējumiem, ir maldīga. Severnas upes aizsprosts varētu nodrošināt līdz 5 % AK enerģijas resursu vajadzību, taču tas radītu problēmas attiecībā uz Dzīvotņu direktīvas interpretāciju.
Juridisko argumentu rezultāts – vai sabiedriskās domas rezultāts – apturot šo shēmu, pierādītu Nietzsche izteikumu, ka neprāts ir reti sastopams atsevišķu cilvēku vidū, taču partiju, grupu un organizāciju vidū tas ir izplatīts. ES un AK valdībai vajadzētu pārdomāt Jeremy Bentham filozofiju, ka mums ir jāmeklē lielākais labums lielākajam cilvēku skaitam.
Margaritis Schinas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, ir pagājis ilgs laiks, kopš Balkāni atbrīvojās no neproduktīva nacionālisma, kas neatbilst Eiropas uzvedības un vērtības standartiem. Taču šķiet, ka dažiem cilvēkiem šī ziņa ir jādzird vēlreiz. 2008. gada oktobrī Bijušās Dienvidslāvijas republikas Maķedonijas valdība iesniedza pieprasījumu par Kopienas finansējumu koridoram 10, kas šķērso tās teritoriju. Tikai divus mēnešus vēlāk ar skandalozu lēmumu, kas pat tika publicēts šīs valsts oficiālajā laikrakstā, viņi izlēma nodēvēt šo ceļu „Maķedonijas Alexander the Great” vārdā, tādējādi acīmredzami pārkāpjot pagaidu nolīgumu ar Grieķiju, kurā nepārprotami norādīts, ka ir jāizvairās no valdības propagandas un tādu simbolu izmantošanas, kas veicina ļaunumu, naidu un vardarbību. Es aicinu Eiropas Komisiju sasaistīt saņemto pieprasījumu Kopienas finansējumam ar šī skandalozā lēmuma atcelšanu, kas atgādina mums, ka Balkānos joprojām ir nacionālisti. Mēs veidojam Eiropu, kurā nav vietas nacionālismam.
Evgeni Kirilov (PSE). – (BG) Pagājušajā trešdienā Eiropas Komisija paziņoja par savu priekšlikumu attiecībā uz rekonstrukcijas programmu enerģētikas drošības jomā.
Saskaņā ar šo priekšlikumu Bulgārija saņems tikai 20 miljonus eiro mērķfinansējuma projektam, kas savienos Bulgāriju ar Grieķiju. Tikai 20 miljonus eiro no miljardiem mērķfinansējuma, kas paredzēts projektiem! Manā valstī šādus gadījumos mēs sakām tā: „pāri palicis tikai čiks”. Tas ir viss pēc šādas lielas gāzes padeves krīzes!
Kā jūs zināt, šī krīze visvairāk skāra Bulgāriju, un tā ir vienīgā valsts, kas ir pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes. Oficiāli tiek ziņots, ka tiek finansēti izstrādātie projekti, taču ir radušās šaubas. Kritiski svarīgo projektu, ko Bulgārija ir ierosinājusi Čirenas gāzes uzglabāšanas iekārtu paplašināšanu, var pabeigt tikai dažu mēnešu laikā. Ja tam nebūs atbalsta, Bulgārija šo projektu pabeigs saviem spēkiem, bet kas tad notiks ar Eiropas solidaritāti un taisnīgumu?
Pagājušā nedēļā ietekmīgā Eiropas žurnālā bija lasāms, ka krīzes rezultātā atbalsts eiroskeptiķiem Bulgārijā ir palielinājies par 20 %. Es ceru, ka šie nav precīzi aprēķini. Tomēr, ja Komisija turpinās šādi izturēties pret Bulgāriju, tas ievērojami veicinās eiroskeptiķu skaita pieaugumu.
Jim Higgins (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, pirms divarpus gadiem es uzzināju, ka Eiropas Komisija ir uzsākusi procesu pret Dāniju Eiropas Kopienu tiesā, jo Dānija bija ieviesusi 2 % slieksni hidrogenētiem taukiem pārtikas produktos. Komisija to izdarīja, lai arī bija pretēji zinātniski pierādījumi, kas parādīja, ka hidrogenētas skābes ir bīstamas sirds slimību gadījumā, utt. Tādēļ pirms diviem gadiem es nolēmu kopā ar diviem mūsu kolēģiem Dan Jørgensen un Linda McAvan sagatavot rakstisku paziņojumu. Mūs atbalstīja 254 Parlamenta deputāti no 25 dažādām dalībvalstīm, kas bija milzīgs atbalsts.
Nesen Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja publicēja ziņojumu, kurā pieļautais maksimālais līmenis ir 2 %, kas ir tieši tāds pats skaitlis, kādu noteikusi Dānija. Tādēļ, pamatojoties uz medicīniskiem un zinātniskiem pierādījumiem, es aicinu Komisiju tagad pieņemt pilnībā 2 % slieksni, ko ieviesusi Dānija un ko šajā ziņojumā iesaka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.
Ljudmila Novak (PPE-DE). – (SL) Es vēlreiz ar nožēlu atzīmēju, ka, lai gan itāļu un ungāru mazākumtautību statuss Slovēnijā tiek regulēts ļoti pareizā veidā, un katrai mazākumtautībai ir savs pārstāvis Slovēnijas parlamentā, Slovēnijas mazākumtautības nesaņem tādu pašu atbalstu valstīs, kurās tās dzīvo.
Neskatoties uz Budapeštā parakstīto līgumu, Ungārijā nav politiskās gribas ļaut, lai slovēņu mazākumtautībai būtu savs pārstāvis parlamentā. Turklāt pēdējie ziņojumi norāda, ka līdzekļu trūkuma dēļ tiks slēgts vienīgais slovēņu muzejs Ungārijā. Tomēr šis muzejs ir vienīgais slovēņu mazākumtautības kultūras dzīves centrs Ungārijā, kas saņēmis 16 000 eiro lielu finansējumu.
Ja Slovēnija savai ungāru mazākumtautībai piešķir 14,5 miljonus eiro gadā, Ungārija savai slovēņu mazākumtautībai piešķir tikai 400 000 eiro gadā. Šī iemesla dēļ mēs pamatoti gaidām, lai Ungārijas valdība uzlabotu savu finansiālo un politisko atbalstu slovēņu mazākumtautībai. Finanšu krīzi nevar izmantot par attaisnojumu mazākumtautību finansējuma samazināšanai ne Ungārijā, ne Itālijā, ne arī kur citur pasaulē.
Atanas Paparizov (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, neraugoties uz vienošanos starp Grieķijas iestādēm un lauksaimniekiem, lauksaimnieki joprojām bloķē pārrobežu satiksmes ceļus starp Bulgāriju un Grieķiju Kulatas un Promahonas robežšķērsošanas punktā. Nepārtrauktā 14 dienu robežpunkta blokāde starp Bulgārijas Republikas un Grieķijas Republiku ir radījusi ievērojamus finanšu zaudējumus Bulgārijas transportuzņēmējiem.
Es un 14 citi Eiropas Parlamenta Bulgārijas deputāti ir nosūtījuši rakstisku jautājumu Komisijai par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2679/98. Mēs atzīstam Eiropas pilsoņu pamattiesības un brīvības. Tomēr mēs esam pārliecināti, ka šī regula būtu ievērojami jāuzlabo, lai izvairītos no citiem transporta kustības bloķēšanas gadījumiem starp dalībvalstīm, pilnībā pārkāpjot iekšējā tirgus pamatprincipus, tādus kā preču un personu brīva kustība.
SĒDI VADA: Diana WALLIS, Priekšsēdētāja vietniece
Anne Laperrouze (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, pirms deviņām dienām Akvitānijas, Dienvidu-Pireneju reģionu un Langdokas-Rusijonas reģionu smagi skāra vētra Klaus.
Postījumi ir ļoti plaši, un es aicinu, lai šie reģioni saņemtu ārkārtas Eiropas palīdzību. Jo īpaši es domāju Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, un arī Strukturālos fondus un Lauku reģionu attīstības fondu, un es arī domāju atļaujas sniegšanu valsts palīdzības saņemšanai.
Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību, dāmas un kungi, faktam, ka 2005. gada maijā Eiropas Parlaments pieņēma Berend kunga ziņojumu par Solidaritātes fonda reformu, lai paplašinātu tā darbības jomu. Šobrīd šī lieta ir iestrēgusi Ministru padomē. Ir absolūti nepieciešams, lai visdrīzākajā laikā jautājums tiktu atrisināts pozitīvi.
Eiropas pilsoņi gaida, lai Eiropas Savienība viņus aizsargātu un sniegtu viņiem praktisku palīdzību. Ļaujot šiem Francijas reģioniem saņemt ārkārtas palīdzību, bet izskatot arī Solidaritātes fonda reformu, mēs eiropiešiem sniegtu drošas garantijas, ka Eiropas Savienības pienākums un mērķis ir būt viņu pusē grūtos brīžos.
Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, mazo un vidējo uzņēmumu lauksaimnieki ir ielās jau otro nedēļu cīņā, kas ir satricinājusi visu valsti. Kopējās lauksaimniecības politikas, ko vienoti formulē un īsteno Grieķijas valdība, un saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju noslēgto nolīgumu rezultāts ir lauksaimniecības produkcijas kritums, dramatisks to lauksaimnieku ienākumu samazinājums, kam pieder mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī ātrāka šo uzņēmumu izskaušana. Grieķijas lauksaimniecības tirdzniecības bilance tikai 2008. gadā ir samazinājusies par aptuveni 3 miljardiem eiro. Tā vietā, lai apmierinātu mazo un vidējo saimniecību galvenās vajadzības, Jaunās demokrātijas valdība cenšas apmānīt tās ar nenozīmīgiem paziņojumiem, vienlaikus mobilizējot speciālos bruņotos spēkus, lai apspiestu lauksaimnieku cīņu. Grieķijas Komunistu partija un strādnieki atbalsta mazo un vidējo saimniecību cīņu pret kopējo lauksaimniecības politiku un cīņu pret Eiropas Savienības un buržuāzisko valdību politiku, kas vērsta pret vienkāršajām tautas masām. Tāpat Grieķijas Komunistu partija un strādnieki atbalsta mazo un vidējo saimniecību prasību garantēt minimālās zemkopības un lopkopības produktu cenas, kas nosegtu ražošanas izmaksas un palielinātu mazo un vidējo saimniecību ieņēmumus.
Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, ekonomiskā krīze kļūst dziļāka, galvenie ar rūpniecību saistītie jautājumi, kas parādījušies Apvienotajā Karalistē, izriet no piespiedu brīvās darbaspēka pārvietošanās ES un iepirkumu prasībām saistībā ar lielākajiem valsts iepirkumiem, jo līgumi, ko iegūst ārvalstu uzņēmumi, rada ievērojamu ārvalstu darbinieku ieplūšanu valstī, nostādot vietējos strādniekus un vietējos bezdarbniekus nelabvēlīgākā situācijā un liedzot viņiem iespējas iegūt darbu.
Šajā kontekstā, es domāju, daudzi sapratīs, kādu cenu Apvienotā Karaliste maksā par dalību ES. Mēs esam spiesti pakļauties darba tirgus likumiem un ES tiesību aktu un Eiropas Kopienu tiesas lēmumu pārākumam. Iepirkuma politika, kas neļauj dot priekšroku vietējiem uzņēmējiem un darbiniekiem, rada arvien lielāku pretestību ES un tās neelastīgajām prasībām.
Panayiotis Demetriou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, pirms diviem gadiem Parlaments gandrīz vienbalsīgi pieņēma rezolūciju. Šajā rezolūcijā tas aicināja noskaidrot Kiprā pazudušo personu likteni. Ir pagājuši divi gadi, taču nav panākts nekāds progress. Turcijas armijai tika lūgts nodot kompetentai komitejai visu informāciju, kas ir tās rīcībā, bet šajā virzienā nekas nav darīts. Tieši pretēji – šodien mēs esam uzklausījuši kāda turka, kas toreiz bija karavīrs un kas sirdsapziņas pārmetumu dēļ to vairs nevar izturēt, atzīšanos, ka viņš ir nogalinājis 10 Kipras grieķus. Turcijas armija zina par šiem noziegumiem un citiem noziegumiem un, nav šaubu, ka mūsdienās nav neviena civilizēta cilvēka, turku vai citas tautības, kas nenosodītu šādus kara noziegumus. Tomēr, kas mums būtu jādara? Mums ir jāpastiprina mūsu centieni pārliecināt Turcijas armiju sniegt informāciju kompetentajai komitejai, lai izbeigtu pazudušo cilvēku radinieku ciešanas.
Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, kā jūs zināt, manā valstī ir notikuši plaši protesti pret Itālijas uzņēmumu, kas ir uzvarējis konkursā par naftas pārstrādi manā vēlēšanu apgabalā un šī līguma izpildē ir izmantojis tikai Itālijas darbaspēku.
Skaļais protests ir saprotams, ja minētais uzņēmums patiešām ir rezervējis tiesības saviem pilsoņiem un nav ļāvis strādāt britu pilsoņiem. Tas būtu Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpums (diskriminācija pilsonības dēļ), kā tas notiktu, ja uzņēmums neievērotu Apvienotās Karalistes tiesiskās prasības, kas ir jāievēro saskaņā ar Direktīvu par norīkotajiem darbiniekiem.
Taču, ja protestētāji saka, ka tikai Apvienotās Karalistes uzņēmumiem vajadzēja būt tiesībām piedalīties šajā konkursā un pieņemt darbā tikai Apvienotās Karalistes darbiniekus, tad, protams, protestētāji ir izteikuši nepareizu argumentu. Viņiem būtu jāpatur prātā, ka vairāk kā divi miljoni Apvienotās Karalistes pilsoņu strādā citās ES valstīs, un tikai viens miljons ES pilsoņu, kas nav Apvienotās Karalistes pilsoņi, strādā Lielbritānijā.
Lozungs „Britu strādniekus britu darbavietām” nozīmē iespēju britu strādniekiem konkurēt labi apmācītā veidā un bez diskriminācijas. Tas nedrīkst nozīmēt darba rezervēšanu tikai attiecīgās valsts pilsoņiem ne Apvienotajā Karalistē, ne kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
Marco Pannella (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es priecājos paziņot, ka pēc divām dienām mēs šeit oficiālā sēdē laipni uzņemsim Palestīnas pašpārvaldes prezidentu. Šajā gadījumā pašpārvaldes prezidents ierodas uz dzimteņu Eiropas palātu, kas sagrauj Eiropas dzimteni, turpretim Vidusjūras valstis ir piemērotas tikai kā kapenes nabadzīgajiem un tiem, kas nolemti bada nāvei un iznīcībai.
Mēs šeit pārstāvam – lūk, šis ir laiks nacionālistu protestiem, un ikvienam vajadzētu piedalīties – Eiropas dzimteņu postu, kas iznīcina eiropiešu dzimteni, un mūsu pienākums ir to pateikt Briselei. Pēc divām dienām runās Palestīnas pašpārvaldes prezidents. Fakts, ka 80 % Izraēlas pilsoņu atbalsta Eiropu atšķirībā no Jeruzalemes valdības, kā to parādījis Adenauer fonds, norāda arī to, ka Palestīnas, Libānas, Vidusjūras reģiona dienvidu valstu un Tunisijas tautām nav tiesību rīkot revolūciju...
(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)
Iosif Matula (PPE-DE) . – (RO) Ņemot vērā pašreizējo klimatu Eiropā, energoapgādes drošība kļūst par prioritāri. Enerģētikas resursu tranzīta maršrutu dažādošanu var garantēt, savienojot Eiropas gāzes tīklus; tas arī atbalsta solidaritāti dalībvalstu starpā, kas ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības pamatprincipiem. Papildus finanšu ieguldījumam, ko Rumānija un Ungārija veica pašas, Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā ierosināja piešķirt 30 miljonus eiro Arad-Szeged gāzes cauruļvada projekta pabeigšanai, kura finansēšana tika atlikta vairāk kā piecus gadus.
Šis projekts ir ārkārtīgi svarīgs. Gāzes cauruļvads ne tikai savienos Rumāniju un Ungāriju, bet arī nodrošinās savienojumu ar Eiropas Savienības gāzes tīklu. Kad gāzes cauruļvada būvniecība tiks pabeigta, Rumānija varēs gan eksportēt, gan importēt gāzi Eiropas tirgū ne tikai normālos apstākļos, bet arī Eiropas enerģētikas krīzes situācijās. Paturot to prātā, es aicinu jūs atbalstīt to, lai Komisijas priekšlikumu ieviestu cik ātri vien iespējams.
Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, gaļas skandāls Īrijā ir skāris visu Eiropu, tai skaitā Austriju, kur skandālam bija dīvainas sekas – Īrijas gaļa tika pārdota kā Tiroles bekons. Pēc manām domām vienīgais risinājums šai ES mēroga problēmai ir obligāta norādes ieviešana svaigai gaļai un gaļas produktiem, kurā būtu jāiekļauj šāda informācija: izcelsmes valsts; dzīvnieka nokļūšanas laika ilgums uz lopkautuvi un no tās uz gaļas pārdošanas vietu; ja gaļa ir no valsts, kas nav ES valsts, precīzi ir jānorāda izcelsmes valsts. Turklāt ir pēdējais laiks, lai Eiropas Savienībā šo informāciju pārbaudītu inspektori. Tāpēc, lai to patiešām paveiktu, es aicinu Padomi, Komisiju un jūs, dāmas un kungi, veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka Eiropas patērētājus vairs nevarēs šādā veidā maldināt.
Jelko Kacin (ALDE). – (SL) Mēs esam redzējuši un dzirdējuši ziņojumus, ka ilgstošais pilsoņu karš Šrilankā varētu beigties. Tomēr kara pārtraukšana bija militāra pārspēka izmantošana, nevis politisks sasniegums vai kāds ilgtermiņa risinājums, kas liktu „Tamilas tīģeriem” atstāt pēdējo svarīgāko cietoksni. Šis militārais risinājums ir problēmu pārpilns. Mēs redzam ieguvējus un zaudētājus, zaudētāji ir desmitiem tūkstošu vietējo iedzīvotāju, kas atkāpjas vai bēg bailēs no valdības bruņotajiem spēkiem.
Rietumbalkānu pieredze mums māca, ka militārām uzvarām un formālai militāras karadarbības pārtraukšanai bieži vien seko zaudētāju vai viņu atbalstītāju nogalināšana. Uzvarām var sekot virkne atsevišķu, nekontrolētu atlīdzināšanas darbību, bet bieži vien seko arī organizētas slepkavības, ko vainīgie cenšas slēpt.
Es necenšos nevienu apvainot pirms laika. Es tikai cenšos norādīt, ka arī Eiropas Savienībai ir jāuzsāk steidzamas darbības, lai nodrošinātu starptautisku klātbūtni un starptautisku uzraudzību šajā viskritiskākajā pēckonflikta periodā, periodā, kas sagādā vislielākās briesmas bailēs bēgošajiem civiliedzīvotājiem.
James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, daudzi zina par nesenajām bailēm no dioksīna Īrijas Republikā. Arī liellopu audzētāji Ziemeļīrijā tika iesaistīti šajā problēmā, jo viņi importēja kombinēto barību, kas izraisīja problēmas viņu lopiem. Ziemeļīrijas izpildvara tagad piedāvāja fermeriem 25 % kompensāciju, kas viņiem nozīmē izputēšanu. Izpildvarai ir problēmas atrast atbilstošus līdzekļus, un tā nespēs nodrošināt 37,5 % kompensāciju, kas ir pieejama no Eiropas Savienības. Es saprotu, ka Īrijas Republikas valdība ir skaidri pateikusi, ka tā neuzņemsies nekādu atbildību, lai arī tā bija licencējusi un kontrolējusi lopbarības ražošanu. Vienā rūpnīcā ir konstatēts arī ievērojams daudzums inficētas cūkgaļas. Tā ir ļoti nopietna un bīstama problēma, un tā ir jāatrisina pēc iespējas ātrāk.
Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Eiropas Savienība nopietni gatavojas apspriest līgumu pēc Kioto Protokola darbības beigām, lai turpinātu samazināt klimata pārmaiņu cēloņus. Dalībvalstīm ir pakāpeniski jāsamazina oglekļa dioksīda emisijas. Eiropas uzņēmumiem ir steidzami jāiegulda līdzekļi ražošanas iekārtu modernizācijā energoietilpīgās nozarēs, lai spētu saglabāt pašreizējo ražošanas līmeni, saglabāt darba vietas un aizsargāt apkārtējo vidi.
Es vēlos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā Eiropas uzņēmumi nespēj saņemt kredītus, kas tiem ir ļoti nepieciešami, lai spētu modernizēt ražošanu. Runa nav par to, ka Eiropas uzņēmumiem būtu jāražo mazāk, vienkārši ražošanai ir jābūt automatizētākai un videi draudzīgākai. Es aicinu Eiropas Komisiju, Eiropas Investīciju banku un dalībvalstis izvirzīt ES ilgtspējīgu ekonomisko attīstību par prioritāti un ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu garantēt nepieciešamos apstākļus, lai Eiropas uzņēmumi varētu modernizēt ražošanu un saglabāt konkurētspēju arvien sarežģītākajos tirgus apstākļos.
Iuliu Winkler (PPE-DE). – (HU) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze. Eiropas Savienības priekšā ir izaicinājumi garantēt stabilitāti un drošību, uzlabot savu pilsoņu labklājību un izveidot kopīgu Eiropas nākotni. Vēsturiskās, nacionālās un etniskās mazākumtautības ir nezūdoša vērtība Eiropas dažādības saglabāšanai. Taču šo mazākumtautību tiesību ievērošana joprojām netiek pietiekami nodrošināta. Tas, ka pastāv tādi dokumenti kā Nacionālo mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencija, kā arī Eiropas Reģionālo un mazākumtautību valodu harta, vieš uzticību. Ir saprotams, ka līdz brīdim, kad katra Eiropas Savienības dalībvalsts ratificēs šos dokumentus, būs jāpieliek papildu pūles. Parlamentam vajadzētu izvirzīt par mērķi izstrādāt saistošu pamatnolīgumu, kas garantētu nacionālo mazākumtautību aizsardzību, atzīstot, ka dažādi autonomijas un pašnoteikšanās veidi, kuru pamatā ir subsidiaritātes princips, ir pieņemams risinājums mazākumtautību kopienām. Liels paldies.
Véronique Mathieu (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man izteikt pilnīgu atbalstu tiem pilsoņiem un tām ģimenēm, ko skārusi vētra Klaus, kas vairāk nekā nedēļas plosījās Eiropas dienvidos un jo īpaši Francijas dienvidrietumos pirms.
Vētras sekas ir traģiskas. Dzīvību zaudējuši 11 cilvēki; vairāk kā pusotrs miljons mājokļu palikuši bez elektrības, un ir izpostīti 300 000 hektāru mežu, t.i., 40 % no Landas reģiona mežiem. Vētras laikā ir nogāzti apmēram 30 līdz 40 miljoni kubikmetru koku.
Kopš 2002. gada Eiropas Savienībai ir Solidaritātes fonds, kas ļauj sniegt ārkārtas finansiālu palīdzību tiem Eiropas reģioniem, kurus skārušas šādas dabas katastrofas. Ministru padomei ir jāļauj izmantot šo Solidaritātes fondu – šeit es atkārtoju Laperrouze kundzes secinājumus – un es ceru, ka Parlaments parūpēsies, lai tas notiktu visdrīzākajā laikā.
Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, mēs gatavojamies svinēt Apaļā galda sarunu uzsākšanas Polijā 20. gadadienu. Pirms 20 gadiem valdība un opozīcija apsēdās pie viena galda, lai uzsāktu sarunas un kopīgi pārrunātu risinājumu Polijas problēmām, gan ekonomiska, gan sociāla rakstura problēmām, kā arī vissvarīgākajām mūsu politiskās sistēmas problēmām.
Opozīciju galvenokārt pārstāvēja „Solidaritāte”, kas tika nodibināta 1980. gadā un ko vadīja Lech Wałęsa kungs un organizācijas padomdevēji. No valdības puses pārrunu dalībnieki bija irstošās sociālistiskās ekonomikas sistēmas iestādes, kara laika likumu radītāji Polijā.
Apaļā galda sarunu un pasākumu rezultātā 1989. gada jūnijā notika vēlēšanas, kuru rezultātā tika izveidota pirmā nekomunistiskā valdība, ko vadīja Tadeusz Mazowiecki kungs. Tadeusz Mazowiecki. Tā bija valdība, kas mums parādīja, ka pareizais Polijas attīstības virziens ir ne tikai brīvība un demokrātija, bet arī integrācija Eiropas Savienībā. Izmaiņas, kas toreiz notika manā, bruģēja daudzu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ceļu uz brīvību, demokrātiju un integrāciju ES.