Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2009. gada 2. februāris - Strasbūra

17. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ietekme uz attīstību (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Jürgen Schröder ziņojuma (A6-0513/2008) īss izklāsts Attīstības komitejas vārdā par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību (2008/2170(INI)).

  Jürgen Schröder, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Mēs runājam par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ietekmi uz attīstību. „Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi” ir visai grūti izrunājama frāze, jo īpaši vācu valodā. Tā ir briesmīga frāze, un, bez šaubām, Vācijā ļoti maz cilvēku interesējas par šo tematu, lai gan nākamajos gados tas būs viens no vissvarīgākajiem tematiem. Par ko ir runa?

Kotonū nolīgumā ir teikts, ka līdz 2007. gada beigām jāslēdz ekonomisko partnerattiecību nolīgumi starp Eiropas Savienību un ĀKK (Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona) valstīm. Iemesls tam bija tas, ka jaunattīstības valstis, kas nepieder pie ĀKK valstu grupas, sūdzējās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) par to, ka Eiropas Savienība piešķir ĀKK valstīm īpašas privilēģijas.

Mums ir izdevies izveidot, vismaz daļā no Karību jūras reģiona, šāda veida ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, un mēs ceram, ka tas būs veiksmīgs. Manā ziņojumā ir teikts, ka šis nolīgums veidos jaunu pamatu sadarbībai attīstības jomā: mēs palīdzēsim viņiem palīdzēt sev. Mēs cenšamies savienot tirdzniecību ar attīstību, ar to es domāju tirdzniecības politiku un attīstības politiku. .Ir radušās dažas domstarpības, jo īpaši šeit Parlamentā starp mūsu komiteju, Reģionālās attīstības komiteju, un Starptautiskās tirdzniecības komiteju, kas ir saistītas galvenokārt ar šī nolīguma saderību ar PTO noteikumiem un jo īpaši ar parlamentārās uzraudzības jautājumu.

Mans ziņojums sākotnēji ietvēra divus punktus – 5. un 17. – , kas attiecas uz parlamentāro uzraudzību. Pēc Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētāja lūguma un padoma es abus punktus pilnīgi svītroju un iesniedzu alternatīvu ziņojuma projektu bez šiem punktiem, par ko mēs balsosim ceturtdien. Neskaitot šos divus svītrojumus, mans ziņojuma projekts ir gluži tāds pats kā pirmais projekts.. Tas izklāsta gan ekonomisko partnerattiecību nolīgumu iespējas, gan riskus, un tas jo īpaši uzsver šo nolīgumu potenciālo pozitīvo ietekmi uz šo valstu iedzīvotājiem.

Pirms es beidzu, priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikt vēl vienu lietu: daži no mūsu kolēģiem ir vairākkārt apgalvojuši, ka cilvēkiem šajās ĀKK valstīs bija pārāk maz laika, lai noslēgtu šos nolīgumus. Tā nav taisnība, viņiem bija atvēlēts laiks no 2000. līdz 2007. gadam, un pēc tam viņiem bija vēl viens gads līdz 2008. gadam, un mums vēl arvien ir laiks. Mēs tomēr nesakām cilvēkiem šajās valstīs, ka viņi var to darīt, kad vien viņiem tīk, jo laika nav palicis daudz. Tas ir ĀKK valstu iedzīvotāju interesēs, un tāpēc es aicinu Parlamenta deputātus balsot ceturtdien par manu ziņojumu, tostarp tos, kas sākotnēji bija nolēmuši balsot pret to. Tajā nav runāts par strīdu starp kreisajiem un labējiem, tajā ir runāts par palīdzību ĀKK valstīm, lai tās taptu pašapzinīgākas un pārredzamā nākotnē kļūtu par vienlīdzīgiem starptautiskās tirdzniecības partneriem.

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Komisija atzinīgi vērtē Schroeder kunga ziņojumu, kas sniedz līdzsvarotu pārskatu par dažādiem viedokļiem, kuri izteikti par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību.

Dokumentus turpina izstrādāt. Mēs esam parakstījuši galīgo ekonomisko partnerattiecību nolīguma versiju ar Karību jūras reģionu, bet mēs esam veduši sarunas par pagaidu nolīgumiem ar ārvalstīm un reģioniem Āfrikā un pie Klusā okeāna. Šie pagaidu EPN nodrošina tirdzniecības režīmu, kas ir saderīgs ar PTO noteikumiem un saglabā svarīgas tirdzniecības preferences šīm valstīm. Pagaidu nolīgumi ir īslaicīgi, jo tos aizstās ar galīgiem reģionāliem EPN. Šo sarunu tempu noteiks attiecīgie reģioni, lai garantētu, ka šie mērķi un to nodrošinājums atbilst viņu integrācijas procesiem, iespējām, vajadzībām un politiskajām prioritātēm.

Tai pašā laikā desmitā Eiropas Attīstības fonda plānošana ir pavirzījusies uz priekšu. Vairākums reģionālo un valstu programmu ir parakstītas. Gatavojoties EPN noslēgšanai, šajās programmās ir paredzēts ievērojams atbalsts, lai palīdzētu mūsu Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) partneriem pēc iespējas labāk izmantot nolīgumus: tiešs atbalsts nolīgumu īstenošanai un netiešs atbalsts, lai izveidotu infrastruktūru un ražošanas jaudu.

Komisija atzīst, ka attīstības finansējumam ir būtiska nozīme. Tai pašā laikā mēs atzinīgi vērtējam to, ka ziņojumā ir apliecināts, ka attīstības mērķi un nolīgumu rezultāti ir daudz plašāks jautājums par finansiālo atbalstu. Mēs arī atzīstam reformu būtisko nozīmi attīstības mērķu sasniegšanā ĀKK reģionos, kā izklāstīts ziņojuma 14. punktā. Tas ietver arī fiskālo reformu un pārmaiņas ieņēmumu sistēmās. Reformas kompensē pārmaiņas nodokļu bāzē, pateicoties liberalizācijai, un ir pašas par sevi vērtīgi pasākumi, kas nodrošina ilgtspējīgu publisko finansējumu ĀKK valstīs.

Vēl viens būtisks mērķis ir reģionālās ekonomikas integrācijas atbalsts ĀKK .Pagaidu nolīgumi vēl neietver visas ĀKK valstis. Tieši tāpēc šie nolīgumi ir pagaidu, līdz tiks noslēgti galīgie nolīgumi. Galīgie nolīgumi būs elastīgi un visaptveroši.

Tirdzniecības piegāžu jaudas palielināšana un iesaistīšanās preču un pakalpojumu nozarēs palielina tirdzniecības nolīguma ekonomisko vērtību. Komisija uzskata, ka protekcionisms nav saprātīga politiska izvēle. Tomēr mēs atzīstam, ka aizsardzība – likumīgu pasākumu izmantošana, lai aizsargātu jutīgas nozares un jaunas ražošanas nozares, – ir pamatots un būtisks politisks līdzeklis. Tieši tāpēc EPN ir elastīgi un satur jo īpaši izņēmumus un saistību priekšrocības ĀKK pusei, kā ir pieprasīts ziņojumā. Runājot par ES, jāsaka, ka mūsu tirgi ir pilnīgi atvērti ĀKK valstu produkcijai, notiek pastiprināta sadarbība, lai izpildītu tehniskos un veselības standartus un atvieglotu tirdzniecību. ĀKK valstis atvērs savus tirgus pakāpeniski, saglabājot izņēmumu iespēju.

Komisija neuzskata, ka mūsu saistības ar EPN procesu beidzas ar nolīgumu parakstīšanu. Tas ir tikai pastiprināta dialoga, rūpīgas īstenošanas, uzraudzības un ietekmes novērtējuma sākums, jo īpaši ietekmes uz attīstību. Visam tam tiks izmantotas iestādes, kas izveidotas, lai īstenotu nolīgumus, lai nodrošinātu pārredzamību un parlamentāriešu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību.

Komisija tāpēc atzinīgi vērtē Schröder kunga ziņojumu un noteiktā laikā sniegs izvērstu atbildi uz ierosinātajiem jautājumiem.

  Priekšsēdētājs. – Šis jautājums tiek slēgts.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Kader Arif (PSE), rakstiski. – (FR) Ceturtdien Parlaments dos savu slēdzienu par Schröder kunga ziņojumu par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN). Es būšu ārkārtīgi vīlies, ja mūsu iestādes pirmais balsojums par šo ļoti tehnisko un augstākā mērā politisko tematu (jo visa mūsu attiecību ar ĀKK valstīm nākotne ir likta uz spēles) beigtos ar Schröder kunga ziņojuma pieņemšanu. Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa nebalsos par šo tekstu, jo tas nekādā ziņā neatspoguļo ne eiropiešu intereses, ne mūsu ĀKK partneru intereses attiecībā uz EPN un veidu, kādā tiek vestas sarunas par tiem.

Pretstatā referenta nostājai PSE grupa ir iesniegusi rezolūcijas priekšlikumu, kas atkal izvirza attīstību kā EPN galveno prioritāti, kas noraida sabiedrisko pakalpojumu liberalizāciju un jebkuras sarunas par Singapūras jautājumiem vai pakalpojumiem pret ĀKK valstu gribu, kas veicina reģionālo integrāciju, kas pieprasa lielu finansiālu atbalstu, lai uzlabotu ĀKK valstu ekonomiku līdz standartlīmenim, un kas ņem vērā šo valstu īpatnības un neaizsargātību, vienalga, vai tās ir vismazāk attīstītas valstis, vai citādas.

Tie ir nosacījumi, kas padarīs EPN par pieņemamiem nolīgumiem.. Diemžēl mēs esam vēl tālu no tā.