Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2210(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0478/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 03/02/2009 - 6.3
CRE 03/02/2009 - 6.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0034

Debates
Otrdiena, 2009. gada 3. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

7. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Balsojumu mutiskie skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Gyula Hegyi (A6-0478/2008)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). (CS) Tuksnesīgs apgabals un tā dažādība ir dāvana un dārgums, par ko cilvēkiem jārūpējas ne tikai Eiropas Savienībā. Eiropas Savienības centieni būs neefektīvi līdz brīdim, kamēr neapstādināsim tropu mežu iznīcināšanu, Āzijas, Āfrikas un Amerikas ūdeņu izsaimniekošanu, kamēr efektīvāk neizglītosim par mūsu kopējo atbildību aizsargāt dabu pret cilvēci visā pasaulē, un šis dokuments, ko arī es šodien atbalstīju, kļūs par kārtējo papīra strēmeli.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). (PL) Priekšsēdētāja kungs, ja vēlamies apturēt biodaudzveidības zuduma procesu, kas arvien paātrinās, ir būtiski aizsargāt Eiropas neskartos mežus un ūdens resursus. Lai mūsu kopējie pasākumi būtu efektīvi, ir būtiski, pirmkārt, izstrādāt skaidras neskarto teritoriju definīcijas un norādīt šo teritoriju precīzu izvietojumu Kopienas kartē.

Ir arī būtiski izstrādāt stratēģiju, kuras pamatā ir ekspertu risku analīze un procesi, kas degradē neskartās teritorijas. Tas jo īpaši attiecas uz invazīvu svešzemju sugu konkurenci ar vietējām sugām un arī uz nepārtraukto klimata pārmaiņu ietekmi.

Vēl viens svarīgs jautājums ir tūrisms tā plašākajā nozīmē. Es jo īpaši uzsveru tāda tūrisma ietekmi, kas nav ilgtspējīgs vai ir patiešām agresīvs. Ja grasāmies palielināt Kopienas iedzīvotāju informētību par šiem jautājumiem, ir svarīgi veikt informatīvas kampaņas, piešķirt vietējās pārvaldes iestādēm līdzekļus un atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvas.

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt atzinību Gyula Hegyi par viņa dokumentu un pamatīgo pētījumu.

Šajā globālo pārmaiņu un vides problēmu laikā ir skaidrs, ka mums jārisina Eiropas neskarto teritoriju jautājums. Es uzskatu, ka ir svarīgi saskaņot stratēģiju mūsu vērtīgo neskarto zemju aizsardzībai un atjaunošanai. Mēs esam atbildīgi pret dabu par pienācīgu zemes izmantošanu.

Manā valstī, Slovākijā, mizgraužu skaita palielināšanās lika valsts parku dienestam Augstajos Tatros izmantot pesticīdus šo kukaiņu postošās dabas apkarošanai. Tomēr šajos pesticīdos ir ķīmiskais cipermetrīns, kas bieži iznīcina veselīgo veģetāciju un nopietni apdraud reģiona cilvēkus un dzīvniekus.

Tieši tāpat kā mums jāatrod labāks risinājums šai dramatiskajam insektu skaita pieaugumam Slovākijā, ir svarīgi visā Eiropā rast iespēju efektīvi aizsargāt mūsu dabiskās un neskartās zemes. Es mudinu Eiropas Parlamentu rīkoties atbildīgi un ātri, lai aizsargātu atlikušās neskartās teritorijas.

 
  
  

- Ziņojums: Malcolm Harbour (A6-0018/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). (CS) Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku atbalstu ziņojumu par publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, jo tas ievērojami samazina risku attiecībā uz ieguldījumiem jaunievedumos. Šis aspekts ir jo īpaši svarīgs ekonomikas lejupslīdes laikā. Veiksmīgi publiskie iepirkumi pirmskomercializācijas posmā dos iespēju valsts iestādēm sadarboties, izstrādājot jaunus produktus, lai uzlabotu valsts dienestu kvalitāti. Mēs uzskatām, ka tas palielinās mazo un vidējo uzņēmumu interesi ierosināt novatoriskus risinājumus, lai uzlabotu sabiedriskā transporta, veselības aprūpes kvalitāti, samazinātu enerģijas patēriņu valsts ēkās un aizsargātu iedzīvotājus no drošības draudiem, nepārkāpjot viņu privātumu. Šī jaunā pieeja palīdzēs Eiropas valsts sektoram atrisināt būtiskus sabiedriskus uzdevumus bez valsts palīdzības, vienlaicīgi palielinot Eiropas uzņēmumu inovāciju potenciālu. Ar šo ziņojumu mēs esam raidījuši Eiropas Komisijai spēcīgu signālu pasteigties un veikt konkrētas izmaiņas tiesību aktos.

 
  
  

- Ziņojums: Anne Laperrouze (A6-0013/2009)

 
  
MPphoto
 

  Jan Březina (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, pašreiz es vēlos izteikt savu viedokli par gāzes ražošanas un pārvades sistēmu nošķiršanu saistībā ar pieņemtajiem tiesību aktiem. Ierosinātā sertifikācijas procedūra trešajām valstīm šķiet pamatots risinājums. Šī ir pirmā reize, kad ES vērš uzmanību enerģijas drošībai gāzes tirgus kontekstā. Reaģējot uz gāzes krīzi, ko piedzīvojām, ir arī būtiski paātrināt no Krievijas neatkarīgu un alternatīvu gāzes cauruļvadu būvniecību uz Eiropu. Galvenie infrastruktūras projekti, piemēram, Nabucco gāzes cauruļvads, kas savienos Kaspijas jūras reģionu ar Eiropu, tiek veikts bez liela mēroga vertikāli integrētiem uzņēmumiem un viņu ieguldījumiem. Tomēr šādu projektu diez vai būs daudz, ja pastāvēs nošķiršanas un tāpēc arī novājināta ekonomiskā stāvokļa risks. Parlaments varētu to risināt, nosakot izņēmumus nošķiršanā jaunajai infrastruktūrai līdz brīdim, kad ieguldījumi sāk dot peļņu. Es nezinu, vai mēs esam izmantojuši visas mums pieejamās iespējas šajā saistībā.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). (PL) Priekšsēdētāja kungs, kopējā enerģētikas politika pašreiz ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropas Savienība. Mūsu reakcijas pamatā jābūt solidaritātei.

Mēs visi zinām, ka Krievija ir viens no mūsu svarīgākajiem un arī sarežģītākajiem tirdzniecības partneriem. Tas, ka Krievija ir mūsu galvenā gāzes piegādātāja, tomēr nevar nozīmēt to, ka pret to īpaši jāattiecas. Referents ierosina atslābināt Eiropas Savienības politiku attiecībā uz Krievijas Federāciju. Es uzskatu, ka mums jāīsteno godīga, bet stingra politika attiecībā uz tirdzniecības partneri, kas izmanto enerģijas izejvielas kā ieroci, ar kuru izdarīt politisku spiedienu.

Tika uzsvērts, ka enerģijas avotu dažādošana ir viens no pamatjautājumiem, kas radies enerģijas drošības jomā. Viens no risinājumiem būtu atbrīvoties no atkarības no Krievijas izejvielām. Nabucco cauruļvada būvniecība un citu enerģijas avotu izmantošana ir soļi šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, jau atkal mēs esam sapulcējušies šajā Parlamentā ar saviem zaļajiem mandātiem, un runātāji cits par citu augstāk ir izvirzījuši nereālus mērķus saistībā ar enerģiju tikai no atjaunojamiem avotiem un mērķus attiecībā uz CO2 izmešu samazināšanu — viss ar domu, ka mēs ar saviem vārgajiem, bet vērtīgajiem centieniem izglābsim šo planētu.

Jā, mums vajadzētu izmantot un veicināt ilgtspējīgus enerģijas avotus, bet tas, ko vairums uzskata par dogmu, neņemot vērā izmaksas vai dzīvotspēju, jāpielāgo īstenībai, arī tam, ka klimata pārmaiņas nav jaunas, bet cikliskas, īstenībai, ka, kamēr mēs sev izvirzām šos uzdevumus, ražotāji arvien vairāk pārceļas uz turieni, kur šādi ierobežojumi nepastāv. Reiz mums būs jāatbild par mūsu pašu mērķiem — jomā, kurā ES ir pārāka.

 
  
MPphoto
 

  Johannes Lebech (ALDE). (DA) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Laperrouze kundzes ziņojumu, bet arī balsoju par vairākiem labojumiem, kas visi apšauba atomenerģiju kā nākotnes enerģijas avotu. Tie tika noraidīti. Bet, balsojot par ziņojumu kopumā, es atbalstu ziņojuma daudzos labos elementus, bet arī apzinos, ka vairums uzskata atomenerģiju par daļu no Eiropas oglekli nesaturošās enerģijas kopuma.

Tomēr es uzskatu, ka tas nav risinājums nākotnei. Risinājums nākotnei ir ļoti lieli ieguldījumi atjaunojamā enerģijā un tās attīstīšana.

 
  
MPphoto
 

  Danutė Budreikaitė (ALDE). - (LT) Es piekrītu Otrā Eiropas stratēģiskā pārskata enerģētikas jomā noteikumiem, bet arī vēlos minēt dažus gāzes krīzes aspektus. Pašreizējā gāzes krīze starp Ukrainu un Krieviju, kas diemžēl nav pirmā, ietekmējusi 15 Centrāleiropas un Balkānu valstis. Es neesmu redzējusi skaitļus, kas atspoguļo šo valstu ekonomikas zaudējumus, bet es vēlos uzsvērt morālos un būtiskos zaudējumus. Kā lai ES iedzīvotāji jūtas situācijā, kad Ukrainas un Krievijas konflikts, kas neapšaubāmi bija politisks, sagrauj ES ekonomiku, enerģijas drošību, politisko stabilitāti, un ES valstis nespēj veikt nekādus pasākumus? Es atsaucos uz Slovākijas un Bulgārijas nodomu atsākt to drošo atomelektrostaciju darbību, kas tika slēgtas, un ko atbalsta daudzi Parlamenta deputāti. Kad debatējam par ES tiesību aktiem, arī enerģētikas jomā, mēs uzsveram, ka vissvarīgākais ir patērētājs, citiem vārdiem sakot, nespeciālists. Kad pievērsīsim uzmanību nespeciālistam — Eiropas Savienības iedzīvotājam?

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, maniem kolēģiem mērķis līdz 2050. gadam par 95 % samazināt oglekļa izmešus var šķist galējs, bet, ja mēs, tāpat kā es, pieņemsim salīdzinošos novērtējumus, kā atspoguļoja beidzamais Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums, šāds samazinājums būs vajadzīgs, ja ņemam vērā, ka globālā sasilšana pieaug par 2°C.

Otrkārt, ņemot vērā, ka es balsoju pret vairākiem grozījumiem attiecībā uz atomenerģiju, jo esmu nobažījusies par kodola šķelšanos, es neiebilstu pret atsaukšanos uz pētījumiem par drošības jautājumiem vai atomenerģijas jauno paaudzi. Tāpat kā daudzi es vēroju un vēlos uzzināt, vai kodolu šķelšanās jebkad kļūs par īstenību.

Treškārt, es vēlos pieminēt savas bažas attiecībā uz Īrijas situāciju un nepietiekami pārredzamo un patieso mūsu elektrosistēmas īpašuma sadalīšanu, kas visvairāk attur citu ražotājus no ieguldījumu veikšanas, jo īpaši izmantojot alternatīvu kurināmo, līdz ar to īriem ir vislielākās elektrības izmaksas Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, jautājumu par Īrijas augstajām elektrības izmaksām risina mūsu bijušais kolēģis Simon Coveney, un mēs ceram, ka viņam izdosies to atrisināt.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā aplūkoti tādi nopietni jautājumi, kā enerģijas efektivitāte un enerģijas drošība attiecībā uz klimata pārmaiņu dienaskārtību. Es tāpat kā daudzi cilvēki Īrijā esmu nobažījusies par atomenerģiju, bet uzskatu, ka mums jāapzinās, ka tad, kad savienotājlīnijas būs pieejamas un darbosies, visticamāk, mēs izmantosim enerģiju, ko ražos atomenerģijas nozare. Tāpēc mums vajadzīgs pētījums par kodolatkritumu drošu apglabāšanu un par jaunām tehnoloģijām šajā jomā, lai veicinātu to drošumu.

Ja iepriekšminētais netiek veikts, manas bažas saglabājas, un tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu. Man jo īpaši žēl, ka tika noraidīts grozījums Nr. 37, un, manuprāt, tajā patiesi bija atspoguļotas daudzu Parlamenta deputātu bažas.

 
  
  

- Ziņojums: Luís Queiró (A6-0501/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Nirj Deva (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku atbalstīju Luís Queiró kunga ziņojumu par mazo lidostu proporcionalitāti un subsidiaritāti. Mēs ES vienmēr esam centušies piemērot ,,viens der visiem” politiku, bet ES jāapzinās, ka katrai dalībvalstij un vietējiem apstākļiem vajadzīgs atšķirīgs risinājums. Queiró kungs ziņojumā ir pilnībā pievērsies šai problēmai.

Ir mazas un vidējas lidostas, un ir lieli starptautiski centri. Mēs nevēlamies, lai Eiropas Savienībai būtu milzīga lidostu struktūra. Šajā ziņojumā mēs esam panākuši pareizo līdzsvaru, un šādā veidā mums jāaplūko turpmākā infrastruktūra. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ manā vēlēšanu apgabalā Anglijas dienvidaustrumos es patiešām ļoti nevēlos atbalstīt trešā starta ceļu būvniecību Hītrovas lidostā, jo mēs varētu pilnveidot struktūru Kentas pilsētai tās jaunajā lidostā Temzas upes grīvā.

 
  
  

- Ziņojums: Anna Záborská (A6-0492/2008)

 
  
MPphoto
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). (SK) Praksē var šķist, ka 45. panta 2. punktā paredzētā procedūrai ir nopietni trūkumi. Neņemot vērā to, ka neviens cits, tikai referente debatēs var apspriest šo tematu plenārsēdē, tas par atņem referentei iespēju apspriest atsevišķus problemātiskus priekšlikumus ziņojuma grozījumus.

Es nebalsoju par zaļo grupas iesniegto priekšlikumu grozījumiem, jo divos punktos jaunajā redakcijā ir paredzēta atkāpe no Čehijas prezidentūras priekšlikuma. Tomēr, ņemot vērā to, ka šī nav Padomes kopējā nostāja, šādi ieteikumi ir pāragri un bieži neproduktīvi.

Ja darba dzīve ir jāsavieno ar ģimenes dzīvi, profesionālajai karjerai jābūt līdzvērtīgai ar neienesīgu nodarbošanos, kas tiek veikta paaudžu solidaritātes kontekstā. Esmu pārliecināta, ka ziņojums sniedz jaunu stimulu, lai novērstu daudzējādo diskrimināciju, ar ko saskaras sievietes un vīrieši, kas nolemj rūpēties par saviem tuvākajiem un dārgākajiem.

Es vēlos uzsvērt referentes Anna Záborská paveikto darbu, bet man žēl, ka procedūras procesu dēļ mēs nebalsojām par viņas ziņojuma projektu.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). (CS) Priekšsēdētāja kungs, es distancējos no tikko izvirzītajiem grozījumiem A. Záborská ziņojumā par nediskrimināciju, kas pamatojas uz dzimumu un paaudžu solidaritāti. Nobriedušai Eiropas sabiedrībai jāmācās attiekties pret pilna laika bērnu un citu apgādājamo aprūpi kā pilnībā vērtīgu alternatīvu profesionālajai dzīvei. Zaļo priekšlikums, kas oponē šai Čehijas prezidentūras pieejai un sauc to par reakcionāru, manuprāt, ir maldīgs un nenobriedis, lai gan Parlamenta deputāti diemžēl ir nobalsojuši par to. Tā ne mazākā mērā nav reakcionāra sievietes lomas pazemināšana līdz vīrietim pakļautas būtnes līmenim, tas ir veids, kā reabilitēt ģimeni sabiedrībā, piešķirot vienādas tiesības arī vīriešiem. Šodien arī vīrieši ir tie, kas stumj bērnu ratiņus un rūpējas par bērniem slimnīcā. Šie vīrieši un sievietes velta daļu savas dzīves bērnu aprūpei vai saviem nespējīgajiem vecākiem, veicot sabiedriski svarīgu darbu, ko turpmāk nedrīkst uzskatīt par mazvērtīgāku nodarbošanos. Es atbalstu to, ka Čehijas prezidentūra šo pieeju ir noteikusi par prioritāru. Mums jārada apstākļi, kuros sieviete vai vīrietis, kas veic šo darbu, netiek diskriminēti darba tirgū un viņiem ir iespēja izmantot vairākas iespējas, lai līdzsvarotu darba un ģimenes dzīvi saskaņā ar elastdrošības principiem. Mums jāstiprina vecāku stāvoklis un attiecīgi arī paaudžu elastdrošība, tā vietā, lai to vājinātu ar darba tiesību aktu nosacījumiem. Pagājušā gadsimta aizspriedumi ir atkarīgi no demogrāfiskās krīzes. A. Záborská ziņojums bija solis pareizajā virzienā, un es iebilstu pret grozīto redakciju, kas tika pieņemta.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). (CS) Arī es vēlos izteikt pilnu atbalstu Záborská kundzei, kas iesniegusi patstāvīgu ziņojumu, kurā patiešām aplūkota un uzsvērta vajadzība pēc paaudžu solidaritātes starp atsevišķiem ģimenes locekļiem. Jautājums nav tikai par rūpēm par jaunāko paaudzi, ģimenes jaunpienācējiem. Daudzos gadījumos mums arī jārisina problēma attiecībā uz tās pašas ģimenes vecākajiem locekļiem.

Es uzskatu, ka Čehijas prezidentūra ir pienācīgi sapratusi pašreizējās demogrāfiskās situācijas steidzamību — un šajā saistībā jāapsver arī ekonomiskie ieguvumi — un es noraidu zaļo nostāju, kas nepareizi iesnieguši priekšlikumu grozījumam, kas mazina šī pareizā nodoma vērtību. Es pilnībā atbalstu A. Záborská ziņojumu.

Balsojuma laikā par gala ziņojumu mana balsošanas iekārta nedarbojās. Es atbalstīju Záborská kundzes nostāju.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Strejček (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, paldies jums par pacietību un iecietību. Es vēlos izmantot iespēju, lai izskaidrotu, kāpēc balsoju pret zaļajiem un viņu grozījumu. Es nevēlos balsot pret Čehijas prezidentūru.

Pirmkārt, Čehijas prezidentūra neaicina mainīt tā sauktos Barselonas mērķus, bet uzsākt debates par iespējamu un stabilu mērķu pārskatīšanu. Otrkārt, ir acīmredzams, ka ir dažādi sociāli, kultūras un ekonomiski apstākļi, kas var traucēt Barselonas mērķu sasniegšanu gan kopumā, gan Eiropas Savienībā. Treškārt, ziņojumā nav ņemti vērā papildu faktori, piemēram, katras ģimenes brīvība, kā arī bērnu intereses. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais punkts ir tāds, ka ir sarežģīti arī sasniegt Barselonas mērķus, jo bērnu aprūpe gluži pamatoti ir valstu valdību pārziņā.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Arī es balsoju par A. Záborská ziņojumu, jo tas kopumā bija objektīvs ziņojums, kas neieslīgst tradicionālajās, politiski pareizajās klišejās attiecībā uz tādiem jautājumiem kā diskriminācija vai to, kas ar to domāts.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas iesniegtais grozījums, pret kuru es balsoju, patiesībā ir pilnībā anulējis ziņojumu, un tajā ir vairāki ļoti apšaubāmi elementi, arī uzbrukums Čehijas prezidentūrai un nepelnītais apgalvojums, ka bērnu audzināšana mājās nostiprinātu ģimenes lomu. Tas ir jo īpaši vājš arguments, bet acīmredzot jebkurš līdzeklis ir gana labs, lai uzturētu debates un sniegtu patiesus argumentus tādā jautājumā kā samaksa mājās paliekošiem vecākiem.

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Záborská kundzes ziņojumu, jo īpaši tāpēc, ka tajā tika novērtēts sieviešu veiktais darbs mājās. Darbs, kas saistīts ar barošanu, aprūpi, izglītošanu un apmācību pienācīgi jānovērtē. Jo, ja šāds darbs tiek veikts ārpus mājām, to atzīst un iekļauj IKP aprēķinā. Gary Becker, Nobela prēmijas ieguvējs, norāda uz to, cik svarīgs ir to cilvēku ieguldījums visas sabiedrības tautsaimniecības attīstībā, kuri veic mājas darbus. Attiecībā uz ģimenes definīciju poļu valodā šis termins attiecas uz savienību, kas spēj radīt bērnus, un tāpēc neattiecas uz viendzimuma savienībām.

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par A. Záborská ziņojumu, pret kuru zaļie iebilda un par to uzsāka alternatīvu apspriešanos. Es uzskatu, ka mums Eiropā, pamatojoties uz mūsu kopienas vērtību kopumu, jānodrošina tas, lai jo īpaši tām sievietēm, kas plāno kļūt par mātēm, ir tiesības izvēlēties, vai pilnībā pārtraukt strādāt, vai pēc dzemdībām strādāt pusslodzi, lai rūpētos par bērnu. Man ļoti laimējās, ka manai mātei bija šāda iespēja, un man jāatzīst, ka es no tā guvu priekšrocības.

Ja manai mātei nāktos šķirties pēc divdesmit gadu ilgas laulības, viņa nonāktu sarežģītā situācijā, jo viņa nesaņemtu nekādu sociālo nodrošinājumu, jo īpaši vecumdienās. Es jau četrdesmit gadus cīnos, lai nodrošinātu to, ka sievietes, kas nolemj veltīt sevi ģimenei un bērniem, netiktu diskriminētas un nevainotu sevi par šo izvēli. Es nevaru balsot par ideoloģiju, kas vēlas uzticēt bērnus un pieaugušos valstij no šūpuļa līdz kapam.

Man žēl, ka Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojums tika noraidīts. To deputātu vairums, kas nobalsoja pret to, izdarīja lāča pakalpojumu sievietēm, ģimenei un sabiedrībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nirj Deva (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti pateicīgs Anna Záborská par šī ziņojuma izstrādāšanu. Lai gan manai grupai bija daži iebildumi pret to, es uzskatu, ka viņa aplūkojusi tādu jautājumu, kas ir ļoti svarīgs ES.

ES iedzīvotāju skaits krasi samazinās. Sieviešu darbs bērnu audzināšanā daudzās dalībvalstīs netiek uzskatīts par ieguldījumu valsts IKP. Sievietes un mātes ir mūsu sabiedrības darba dzīves neatņemama sastāvdaļa, un manā vēlēšanu apgabalā Anglijas dienvidaustrumos ir miljoniem māšu, kas aprūpē bērnus. Viņu ieguldījums Lielbritānijas IKP un mana reģiona labklājībā ir ļoti būtisks mūsu valstij.

Šis ziņojums, manuprāt, pirmo reizi Eiropas Savienībā atzīst šo ieguldījumu. Mums jāiedrošina Parlaments turpmāk aplūkot šos jautājumus tehniskos sīkumos, lai panāktu vienlīdzību un solidaritāti staro dzimumiem.

 
  
  

- Ziņojums: Roberta Angelilli (A6-0012/2009)

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs debatējam un apraudam bērnu seksuālās izmantošanas postu. Gandrīz katrs runātājs šajās debatēs pienācīgi nosodīja pedofilu rīcību un bērnu ļaunprātīgu izmantošanu pornogrāfijā. Tāpat daudzu dusmas izraisīja arī interneta ļaunprātīga izmantošana.

Tomēr esmu vīlies, ka, neņemot vērā šādu vienprātību, vairākas dalībvalstis nav panākušas tādu pašu kriminālatbildības pakāpi attiecībā uz bērnu ļaunprātīgu izmantošanu. Uzmākšanās, seksuālā izmantošana un bērnu pornogrāfija nav pieļaujama nekur ES, un mēs nedrīkstam būt iecietīgi šajā jautājumā. Klusēšana ir pedofilijas labākais draugs. Mēs to esam pieredzējuši baznīcās, ģimenēs un kopienās gadījumos, kad tā tika ignorēta, izraisot dažus no tiem skandāliem, par kuriem ir dzirdēts vairākās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). (CS) Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku tikko atbalstīju ziņojumu, bet vēlos pie saviem iepriekšējiem komentāriem piebilst to, ka septiņas valstis vēl nav pievienojušās Eiropas Padomes Konvencijai vai Apvienoto Nāciju fakultatīvajam protokolam, kurā ir moderni instrumenti bērnu tirdzniecības, prostitūcijas un pornogrāfijas apkarošanai. Tas diemžēl attiecas arī uz manu valsti — Čehijas Republiku, kas, protams, vēlas to apkarot efektīvāk, bet ilgu laiku risina jautājumu par juridisko personu kriminālatbildības iestrādāšanu savos tiesības aktos. Tās, protams, ir juridiskas personas, kas organizē bērnu tirdzniecību un no tā gūst lielu peļņu. Tāpēc es aicinu Čehijas prezidentūru nodrošināt to, ka šī iekšzemes problēma tiek atrisināta un tā kļūst par piemēru pārējām ES dalībvalstīm.

 
  
  

Balsojumu rakstiskie skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Angelika Niebler (A6-0006/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. − Šādas vienošanās ir būtiskas, stiprinot Eiropas Savienības saites ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Ņemot vērā, ka arvien pieaug konkurence no jaunajiem tirgiem, ir ļoti būtiski risināt šo situāciju, un, manuprāt, šis ziņojums pauž šo domu.

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Niebler kundzes ziņojumu, jo EK un ASV zinātniskā un tehnoloģiskā sadarbība ir ļoti nepieciešama. Šis transatlantiskais nolīgums gan ASV, gan Eiropas Kopienai dos iespēju gūt abpusēju labumu no zinātnes un tehnikas sasniegumiem, kas panākti ar īpašo pētniecības programmu palīdzību. Tas ļaus apmainīties ar konkrētām zināšanām un prasmēm, kas savukārt dos labumu zinātnes aprindām, uzņēmumiem un vienkāršajiem iedzīvotājiem. Es vēlos uzsvērt, ka ASV ir pasaules līderis zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Mums ir jāievēro, ka šī nolīguma pamatprincipi ir savstarpējs izdevīgums; tas veicina abpusējas iespējas izmantot sadarbības pasākumus, piemēram, koordinētus uzaicinājumus iesniegt kopīgus projektus, abpusēju iespēju piedalīties programmās un pasākumos. Aktīvi tiek veicināti arī principi, kas atbalsta intelektuālā īpašuma efektīvu aizsardzību un intelektuālā īpašuma tiesību vienlīdzīgu sadali. Priekšlikumā paredzēti arī Eiropas Savienības ekspertu un amatpersonu komandējumi un darbsemināri, semināri un sanāksmes, ko organizēs Eiropas Kopienā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Es ceru, ka šis nolīgums arī palīdzēs veiksmīgi īstenot Lisabonas stratēģiju, kuras mērķis ir radīt uz zināšanām balstītu Eiropu. Pēc Eiropas Tehnoloģiju institūta dibināšanas šī transatlantiskā sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā radīs jaunas iespējas.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. Niebler kundze ir iesniegusi ziņojumu par EK un ASV nolīguma trešo pagarināšanu, kas atbilst Padomes lēmumam par EK un ASV valdības zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma pagarināšanu. Es ļoti priecājos atbalstīt šo nolīgumu, jo tas ir savstarpēji izdevīgs nolīgums, kas veicina zinātnes un tehnoloģiju progresu.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Petru Funeriu (PPE-DE), rakstiski. − Nav šaubu, ka EK un ASV zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma pagarināšanai ir pozitīva ietekme uz pētniecību Eiropā. Lielais balsu skaits to pierāda.

Tomēr atkal un atkal pieredze pierāda, ka visauglīgākā zinātniskā sadarbība tiek panākta, kad divi pētnieki no divām iestādēm sadarbojas, īstenojot kopīgi izveidotu un finansētu projektu. Tādēļ, lai sniegtu lielāku atbalstu zinātniskajai sadarbībai ar ASV, es aicinu Komisiju noteikt vienkāršus, uz projektiem vērstus finanšu instrumentus kopējām izpētes dotācijām ASV un ES pētniekiem. Es atzinīgi vērtētu precīzu skaidrojumu nolīgumā par tādu jomu ietveršanu, kā biomedicīna, nanotehnoloģijas un kosmosa pētniecība. Es arī vēlos šajā nolīgumā iekļaut citas augsto tehnoloģiju nozares, piemēram, cilmes šūnu izpēti. Faktam, ka dažas izpētes jomas izraisa ētiska rakstura jautājumus, vajadzētu veicināt kopējas nostādnes izveidošanu par šiem jautājumiem, nevis likt šķēršļus kopējam zinātnes progresam.

Īpaši pateicoties Eiropas Pētniecības padomes dotācijām, ES ir kļuvusi ļoti pievilcīga Amerikas pētniekiem. Tagad ES ir instrumenti, kā panākt lielāku un ilgstošāku iebraucošo zinātnieku mobilitāti, un tai ir jārīkojas tā, lai ES piesaistītu intelektuālo darbaspēku.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma pagarināšana ar ASV apstiprina nepieciešamību pēc sadarbības un savstarpēji izdevīgas apmaiņas starp ES un ASV pētniecības un inovāciju augsto tehnoloģiju nozarēs.

Kosmosa un drošības jomu iekļaušana šajā nolīgumā iezīmē svarīgu soli virzienā uz valstu attiecību stiprināšanu, kas ir PPE-DE grupas prioritārs mērķis. Šai sadarbībai arī jāietver civilās un militārās sadarbības veidi kopīgu interešu jomās, kā arī pavisam jaunās jomās, piemēram, jaunās kosmosa tehnoloģijās, nanotehnoloģijās un pētījumos aizsardzības nozarē.

Es patiešām ticu, ka šī sadarbība palīdzēs panākt augstākus darba rezultātus starptautiskajās kosmosa stacijās, kā arī tādā jutīgā jomā kā komunikāciju satelīti. Turklāt es uzskatu, ka sadarbība ar trešajām pusēm, īpaši Krieviju, ir svarīga galvenokārt tāda veida projektos kā GPS, Glonass, Galileo.

Visām iesaistītajām pusēm ir jāgūst labums no vērtīgajiem rezultātiem, ko kāda no pusēm ir ieguvusi civilajā jomā vai militārajā jomā — militārajā jomā iegūtos rezultātus attiecībā uz drošību un aizsardzību, kurām mūsdienu pasaulē pievērsta galvenā uzmanība, izmanto civilajā jomā. Dalīšanās veiksmē ne tikai pierāda savstarpēju uzticību un partnerību, bet arī nodrošina, ka šos rezultātus neizmantos nekam citam, kā vien cilvēces labumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es vēlos, lai jūs ieprotokolējat, ka es atbalstu šo ziņojumu par EK un ASV valdības zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma pagarināšanu.

Mana balsošanas ierīce nedarbojas, un es vēlos, lai jūs ieprotokolējat, ka es atbalstu šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), rakstiski. (DE) Es balsoju pret Angelika Niebler ziņojumu par EK un ASV valdības zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma pagarināšanu (A6-0006/2009).

Pagarināšanai iesniegtā nolīguma saturs atšķiras no iepriekšējā nolīguma, jo ir pievienotas jaunas sadaļas par kosmosa pētniecību un pētniecību drošības jomā. Tā kā gan ASV, gan ES noteikti plāno izmantot kosmosu militāriem mērķiem un tā kā tās definē drošību galvenokārt ar militāriem terminiem, tad ir jāizdara secinājums, ka sadarbības nolīgums kalpos arī militāriem mērķiem.

Sadarbība zinātnes un pētniecības jomā ir ļoti svarīga. Tomēr tā ir jāizmanto civiliem mērķiem. Es esmu pret jebkādu tās izmantošanu militāriem mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kas ierosina pagarināt 1997. gada decembra nolīgumu, kurš pirmo reizi tika pagarināts 2003. gadā, un atļaus abām pusēm turpināt, uzlabot un pastiprināt zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību kopējās interesēs.

Šī sadarbība sniegs savstarpēju labumu no zinātniskā un tehnoloģiskā progresa sasniegumiem attiecīgajās izpētes programmās. Zināšanas arī tiks nodotas tālāk, tādējādi sniedzot labumu mūsu uzņēmumiem un pilsoņiem.

Šī sadarbība ir daļa no Eiropas politikas tehniskās pētniecības un attīstības jomā, par kuru ir izstrādāti tik daudz Eiropas tiesību aktu. Tā mums ļaus stiprināt Eiropas rūpniecības zinātnisko un tehnoloģisko pamatu un veicināt tās lielāku starptautisko konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE), rakstiski. (CS) Šodien es nebalsoju par šo ziņojumu par EK un ASV valdības zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma pagarināšanu par spīti tam, ka ES un ASV ieguldījumi šajā jomā ir vieni no lielākajiem pasaulē, un daudzi savstarpēji saistīti zinātniskie institūti nosaka zinātnes un tehnoloģisko progresu pasaulē un veicina vairāku globālu problēmu risināšanu. Taču ilgtermiņā es izsaku kritiku par Komisijas un Padomes nevēlēšanos panākt vienošanos ar ASV par kopējiem ētikas principiem zinātnes un pētniecības jomā. Mani uztrauc, ka arī šajā nolīgumā nav šādu nosacījumu. Tā ir bezatbildība pret cilvēci un necieņa pret tiem zinātniekiem, kas brīvprātīgi ievēro īpašus ētikas principus, kamēr citi ne. Īpaši tas attiecas uz biotehnoloģijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Niebler kundzes ziņojumu par EK un ASV valdības zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma pagarināšanu. Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīgums stājās spēkā mazliet vairāk nekā pirms desmit gadiem un jau vienu reizi bija pagarināts — pēc pirmajiem pieciem gadiem. Es pilnībā piekrītu, ka nolīgums ir jāpagarina atkal, lai tas turpinātu veicināt zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību ar ASV kopējās prioritārās jomās, kas abām pusēm sniedz sociālus un ekonomiskus labumus.

Es arī esmu apmierināts, ka nolīguma nosacījumi īstenībā ir identiski tiem nosacījumiem, kas tika parakstīti iepriekš, izņemot dažus tehniskus grozījumus. Visbeidzot, es atbalstu kosmosa izpētes un drošības jomas pievienošanu ES un ASV nolīgumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par ziņojumu par Padomes lēmuma priekšlikumu par EK un ASV valdības zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma pagarināšanu, jo es uzskatu, ka jebkāda zinātniskā sadarbība var radīt jaunus atklājumus, kas, savukārt, var veicināt cilvēces attīstību un evolūciju. Ņemot vērā, ka ASV ir viens no lielākajiem pasaules vadošajiem spēkiem zinātniskās izpētes jomā, es uzskatu, ka zinātniskās sadarbības pagarināšana ar šo valsti sniegs labumu ikvienai Eiropas Savienības dalībvalstij.

 
  
  

- Ziņojums: Angelika Niebler (A6-0005/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Nolīguma pagarināšana vēl uz pieciem gadiem sniegs labumu abām pusēm, jo sadarbība starp Krieviju un Eiropas Kopienu zinātnes un tehnoloģiju jomā turpināsies.

Tā kā pagarinātā nolīguma saturs būs identisks tā nolīguma saturam, kura termiņš beidzas 2009. gada 20. februārī, tad nav jēgas turpināt sarunas par šī nolīguma pagarināšanu parastajā veidā.

Ņemot vērā labumu, ko abām pusēm sniegs nolīguma ātra pagarināšana, es ierosinu viena posma procedūru (viena procedūra un viens tiesību akts par parakstīšanu un noslēgšanu). Abas nolīguma puses cenšas nodrošināt nepārtrauktu sadarbību (īpaši īstenojot tādus pasākumus, kuros saskaņā ar sadarbības nolīgumu ir jāpiedalās trešajām pusēm). Es pilnībā piekrītu šim ierosinājumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Niebler kundzes ziņojumu, jo EK un Krievijas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā ir nepieciešama. Šis transatlantiskais nolīgums gan Krievijai, gan Eiropas Kopienai dos iespēju gūt abpusēju labumu no zinātnes un tehnikas sasniegumiem, kas panākti ar īpašo pētniecības programmu palīdzību.

Šis nolīgums ļaus apmainīties ar konkrētām zināšanām un prasmēm, kas savukārt dos labumu zinātnes aprindām, uzņēmumiem un vienkāršajiem iedzīvotājiem. Es vēlos piebilst, ka šis nolīgums ir pamatots uz tādiem pašiem principiem, kā ES un ASV nolīgums tajās pašās jomās, proti, zinātne un tehnoloģija.

Mums ir jāievēro, ka šī nolīguma pamatprincipi ir savstarpējs izdevīgums; tas veicina abpusējas iespējas izmantot sadarbības pasākumus, piemēram, „koordinētus uzaicinājumus iesniegt kopīgus projektus, abpusēju iespēju piedalīties programmās un pasākumos.”

Aktīvi tiek veicināti principi, kas atbalsta intelektuālā īpašuma efektīvu aizsardzību un intelektuālā īpašuma tiesību taisnīgu sadali. Priekšlikums arī paredz ES ekspertu un ierēdņu misijas, kā arī darba grupu, semināru un sanāksmju organizēšanu Eiropas Kopienā un Krievijā. Šajā Eiropas radošuma un inovāciju gadā cerēsim, ka šis nolīgums vēl vairāk veicinās stratēģisko sadarbību starp ES un Krieviju.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. Niebler kundze ir iesniegusi ziņojumu par jau esošā EK un Krievijas nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā atjaunošanu. Mierīga Krievijas un ES sadarbība sniedz savstarpēju labumu, veicinot zinātnes un pētniecības attīstību, un es priecājos atbalstīt šo pasākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) EK un Krievijas Nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā atjaunošana ir svarīgs pasākums, kas normalizē un stiprina ES un Krievijas Federācijas attiecības, risinot neseno saspīlējumu.

Tomēr nepietiek vienīgi ar sadarbības attiecību normalizēšanu tikai šajās jomās. Vispirms ES un Krievijai ir jāatrod veids, kā stiprināt savas partnerattiecības un sadarbību drošības politikas jomā, galvenokārt enerģētikas drošības politikas jomā. Nesenā gāzes krīze apliecināja nepieciešamību pieņemt nopietnu un vienotu pieeju, risinot jautājumu par Eiropas Savienības atkarību no resursu piegādātājiem.

Tāpat neaizmirsīsim krīzi Gruzijā, kas uz laiku pakļāva riskam visu Eiropas struktūru, kas bija izveidojusies pēc aukstā kara.

Ņemot vērā visas problēmas, ko izraisa globalizācija un krīze pasaulē, Krievija ir svarīgs dalībnieks, ko pārrunu telpā nevar izolēt vai ignorēt. Tomēr Krievijas Federācijai ir jāievēro šie nolīgumi un starptautiskie standarta noteikumi.

Es lūdzu Eiropas Komisiju un Čehijas prezidentūru rast īpašus veidus, kā pēc iespējas ātrāk risināt šīs problēmas savā, Eiropas valstu pilsoņu un trešo valstu partneru (Ukrainas un Moldovas) labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es vēlos, lai jūs ieprotokolējat, ka es atbalstu šo ziņojumu par EK un Krievijas Nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā atjaunošanu.

Mana balsošanas ierīce nedarbojas, un es vēlos, lai jūs ieprotokolējat, ka es atbalstu šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Es balsoju par EK un Krievijas sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā, jo tā ir nepieciešama, lai veidotu ciešas, stabilas un patiesas kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju. Es uzskatu, ka sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā ir lielisks veids, kā veidot šādas attiecības. Eiropas Kopiena, tāpat kā Krievija, ir nonākusi pie nozīmīgiem zinātniskiem sasniegumiem, kas var būt savstarpēji izdevīgi abām pusēm. Kopiena noteikti var gūt labumu no šādas sadarbības, realizējot un uzlabojot savus zinātnes un tehnoloģijas projektus. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka patiesu kaimiņattiecību veidošanai ir nepieciešama arī otras puses griba un uzticamība.

Dažas pēdējās dienas ir pierādījušas, ka Krievija kā tirdzniecības partneris nav uzticama. Krievijas Federācijas rīcība daudzās Eiropas Savienības valstīs izraisīja gāzes krīzi, un tas radīja tiešus draudus dalībvalstu ekonomikai, kas pierādīja, ka enerģētikas atkarībai no Krievijas piemīt trūkumi. Es ceru, ka labas sadarbības interesēs zinātnes un tehnoloģijas jomā nekas tāds neatkārtosies nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE), rakstiski. (CS) Tieši tāpat kā es balsoju pret nolīgumu ar ASV, es arī balsoju pret EK un Krievijas Nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā atjaunošanu. Es tā balsoju tieši tāda paša iemesla dēļ. Mani uztrauc, ka nolīgumā nav punkta, kas nosaka kopējus ētikas principus pētniecībai. Es nožēloju faktu, ka Komisija un Padome nepietiekami novērtē šo svarīgo pētniecības aspektu un pat nemēģina iekļaut šādus noteikumus nolīgumā. It kā tās nezinātu, ka ētikas principi vairāk nekā jebkur citur ir jāievēro zinātnē, kur piesardzība ir tik nepieciešama. Vismaz tajā gadījumā, kad zinātni un pētniecību finansē no valsts līdzekļiem, šādā sadarbības nolīgumā būtu jāietver starptautisks nolīgums par ētikas principu ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Niebler kundzes ziņojumu par EK un Krievijas nolīguma par sadarbību zinātnes jomā atjaunošanu. Patiešām ir svarīgi atjaunot nolīgumu, kas tika noslēgts ar Padomju Savienību pirms daudziem gadiem. Eiropas Savienības un Krievijas sadarbībai ir bijuši lieliski rezultāti, jo tās ir apvienojušas spēkus, lai sasniegtu galveno mērķi — vispārējas labklājības uzlabošanu.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju Niebler kundzes iniciatīvu un uzsveru nepārtrauktības un pastāvības svarīgumu ES un Krievijas diplomātiskajās attiecībās, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts starptautisks ģeopolitisks līdzsvars.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Ir vairāki iemesli, kādēļ šis nolīgums stiprina ES iekšējo tirgu un sadarbību standartu jomā, kā arī patērētāju aizsardzības jomā.

Pirmais iemesls ir tāds, ka zinātne ir nozare ar pasaules nozīmi, un sasniegumi, ar kuriem mēs dalāmies, ir ieguldījums cilvēku kopīgajā darbā. Kopīgā darba ieguvumi ir īpaši un vispārēji pozitīvi.

Neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļu nozare cenšas samazināt izplūdes gāzes, vai universitātes veido stratēģiskās attiecības, šī nolīguma veiksmīga virzība ir svarīga.

Arī patērētāji ir netieši labuma guvēji, jo kopā sapulcēto gudrāko prātu atbildes uz mūsu bažīgajiem jautājumiem vieš lielāku uzticību.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Lai gan var šķist, ka Padomes lēmuma projekta par nolīguma noslēgšanu (EK un Krievijas Nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā atjaunošana) pieņemšana ir vienīgi mazsvarīga formalitāte, es tā neuzskatu. Arvien ātrāk kļūst skaidrs, ka Krievijai ir jākļūst par ES stratēģisko partneri, nevis jāsaņem nepārtraukts nosodījums un jāuzskata par bubuli. Tādēļ mums vajadzētu atzinīgi vērtēt ikvienu pasākumu, kas veicina ES un Krievijas sadarbību dažādos līmeņos un dažādos veidos. Sadarbībai ar Krieviju var arī būt ļoti svarīga, nepārprotami pozitīva nozīme pašreizējā smagajā ekonomikas krīzē. Krieviju nevar atdalīt no Eiropas. Krievija atrodas Eiropā, vai nu mums tas patīk, vai ne, un sadarbība ar to drīz var izrādīties vitāli svarīga Eiropai.

 
  
  

- Ziņojums: Gyula Hegyi (A6-0478/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Kad mēs runājam par neskartām teritorijām, patiesībā mēs domājam dabisku vidi, ko cilvēka darbība nav būtiski izmainījusi, citiem vārdiem sakot, neapgūtas teritorijas. Apzīmējumu „neskarts” var attiecināt gan uz sauszemi, gan jūru.

Ir divas atšķirīgas pieejas: viena attiecas uz dabas saglabāšanas koncepciju, bet otra attiecas uz dabas aizsardzības koncepciju. Tās ir atšķirīgas. Pirmo var aprakstīt kā „piemērotu dabas izmantošanu”, otro kā „dabas aizsargāšanu no izmantošanas”. Es uzskatu, ka saglabāšana un aizsardzība var būt atdalītas, un to piemērošana ir atkarīga no konkrētās teritorijas. Piemēram, Eiropa ir pārāk maza, lai tajā noteiktu teritorijas, kurās cilvēkiem aizliegts uzturēties. Meži pārklāj aptuveni vienu trešdaļu sauszemes, no kuras tikai 5 % var uzskatīt par neskartu.

Lielākā daļa Eiropas neskarto teritoriju tiek aizsargātas saskaņā ar Natura 2000. Šis ir Eiropas tīkls, kurā iekļautas visvērtīgākās un bioloģiski daudzveidīgākās ES teritorijas. Tādēļ es piekrītu, ka attiecībā uz neskartajām teritorijām nav nepieciešams jauns tiesību akts, jo vairums no tām jau ir iekļautas Natura 2000 tīklā. Tomēr ir svarīgi iezīmēt neskartās teritorijas atkarībā no tā, vai tās klāj neskarti meži, neskarts saldūdens vai neskarts sālsūdens.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu. Ir vairāki iemesli, kādēļ Eiropai vajadzētu būt ieinteresētai aizsargāt neskartās teritorijas. Pirmkārt, tās ir patvērums un ģenētiskais rezervāts daudzām sugām, kas pašas nespēj izdzīvot apstākļos, ja tie kaut nedaudz tiek izmainīti. Turklāt ir daudz sugu, kas vēl nav atklātas un aprakstītas. Vairums no tām dzīvo augsnē vai trūdošā koksnē un ir ļoti jutīgas pret izmaiņām. Šīs nepiesārņotās teritorijas ir ideālas vietas, kur pētīt pārmaiņas dabā un dabas evolūciju. Tajā pašā laikā šīs teritorijas ir ļoti jutīgas pret klimata pārmaiņu ietekmi, ko izraisa cilvēki ārpus to robežām.

Ir arī vairāki ētiskas dabas iemesli neskarto teritoriju aizsardzībai Eiropā. Mums ir morāls pienākums aizsargāt Eiropas neskartās teritorijas, lai nākamās paaudzes varētu par tām priecāties un gūt no tām labumu. Ilgtspējīga tūrisma attīstība tiek izmantota kā veids, lai neskartajām teritorijām piešķirtu ekonomisku vērtību un veicinātu to saglabāšanu.

Tādēļ ir svarīgi izveidot atbilstošus ieteikumus, lai palīdzētu ES dalībvalstīm rast labāko veidu, kā nodrošināt, ka pašreizējo un iespējami aizsargājamo teritoriju, kā arī neskarto teritoriju un to dabas procesu aizsardzība tiek nodrošināta Natura 2000 tīklā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, jo es piekrītu, ka mums patiešām ir jāiezīmē kartē pēdējās neskartās dabas teritorijas Eiropā. Protams, to nevar izdarīt, ja nevaram nodefinēt, kas ir neskartas teritorijas. Tādēļ es mudinu Eiropas Komisiju veikt pasākumus šajā jomā. Es arī piekrītu idejai, ka mums vajadzētu veicināt ilgtspējīgu tūrismu šajās teritorijās un mācīt personām, ka ir atbildīgas par šīm teritorijām, kā tās aizsargāt un saglabāt.

Tādēļ es pievienojos lūgumam, ko izteikušas galvenās NVO šajā jomā, un aicinu Eiropas Komisiju izstrādāt pamatnostādnes neskarto teritoriju aizsardzībai Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Šis ziņojums norāda, ka ārpus ES redzesloka ir ne tikai attālākās Eiropas teritorijas. Neskarta teritorija ir tāda teritorija, kuru cilvēka, kā arī ES darbība vēl nav ietekmējusi. Taču, ņemot vērā dažādo nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, Komisija ir ierosinājusi pasākumus, lai aizsargātu un saglabātu Eiropas visattālākos un izolētākos reģionus.

Tādēļ es visumā atbalstu šo ziņojumu, ar nosacījumu, ka dalībvalstis turpina veikt savus uzdevumus neskarto teritoriju pārvaldībā, definēšanā un aizsardzībā.

Dažu iemeslu dēļ es esmu skeptisks attiecībā uz ES stratēģijas par neskartajām teritorijām vērtību, jo ES lauksaimniecības un zivsaimniecības pārvaldība izrādījās postoša. Ir svarīgi, ka ES šajā procesā darbojas kā labas prakses veicinātājs un saglabātājs, pretējā gadījumā visu ierosināto pasākumu ietekme mazinātos.

Neskatoties uz maniem iebildumiem, gribu teikt, ka mans Anglijas ziemeļaustrumu reģions ir spējis saglabāt izolētas, dabiski skaistas lielas teritorijas, kuras lielākoties nav skārusi cilvēka darbība. Tādēļ es atbalstu šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. Natura 2000 ir daudz devusi, lai aizsargātu nesabojātu vai neapgūtu vidi. Šajā ziņojumā ir uzsvērts šādu projektu svarīgums, un es pilnībā piekrītu referentam, ka ir jāizmanto daudz resursu, lai nodrošinātu šādu teritoriju aizsardzību. Ir svarīgi iezīmēt kartē šādas teritorijas, jo var būt par vēlu, ja mēs atliekam to uz vēlāku laiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. Hegyi kunga patstāvīgais ziņojums uzsver neskarto teritoriju aizsardzības nozīmību Eiropā, piemērojot esošās direktīvas, ierosinot „neskartas teritorijas” definīciju, nosakot, ka tā nozīmē cilvēku darbības vēl nepārveidotās teritorijas, kā arī „teritorijas, kurās cilvēku darbības ietekme ir minimāla”.

Lai gan ziņojums tiek atzinīgi vērtēts, dažas jomas ir neskaidras. Piemēram, vai tiek aplūkotas esošās neskartās teritorijas vai iespējamās nākotnē neskartās teritorijas. Es arī vēlos zināt, vai ir tādas neskartās teritorijas, kas pašreiz nav iekļautas Natura 2000 sarakstā, kuras, iespējams, tiks apsvērtas saistībā ar šo ziņojumu.

Natura 2000 īpaši aplūkojamās teritorijas ir dažādu Komisijas ģenerāldirektorātu kompetencē. Lai gan es atzinīgi vērtēju šo dažādo nodaļu darbu un to dažādās pilnvaras, tomēr sadarbības un saskaņotības līmeņa palielināšana varētu ievērojami veicināt Natura 2000 teritorijām noteikto aizsardzību. Es priecājos atbalstīt Hegyi kunga ziņojumu, taču paužu nožēlu, ka, pamatojoties uz Reglamenta 45. panta 2. punktu, man tika liegta iespēja piedalīties debatēs par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Hegyi kunga ziņojumu, jo es uzskatu, ka ir jāaizsargā un jāatbalsta neskartās teritorijas Eiropā.

Sakarā ar spiedienu uz vidi, kas radies no gadsimtiem ilgas cilvēku darbības, mūsdienās neskartās teritorijas sedz tikai 46 % no Zemes virsmas.

Es uzskatu, ka Eiropas Komisijas pienākums ir sniegt dalībvalstīm ieteikumus, starp tiem arī ieteikumu izstrādāt Eiropas neskarto teritoriju karti un stratēģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, jo mums ir jāaizsargā daba tādā veidā, ka cilvēkiem tā piemēroti jāizmanto. Šobrīd meži klāj 33 % vai 185 miljonus hektāru Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas. Tikai aptuveni 9 miljonus hektāru mežu (5 % no kopējās mežu platības) uzskata par „neskartām teritorijām”. Šīs teritorijas kopā ar tām raksturīgajiem augiem un dzīvniekiem un ekosistēmām, kuru daļa tās ir, atrodas ļoti dabiskā stāvoklī. Šīm neskartajām teritorijām vajadzētu baudīt efektīvus un īpašus aizsardzības pasākumus, jo tās ir patvērums un ģenētiskais rezervāts daudzām sugām, kas pašas nespēj izdzīvot apstākļos, ja tie ir kaut nedaudz izmainīti, īpaši tas attiecas uz lielajiem zīdītājiem, piemēram, brūnajiem lāčiem, vilkiem un lūšiem.

Mums ir morāls pienākums aizsargāt Eiropas neskartās teritorijas, lai nākamās paaudzes varētu par tām priecāties un gūt no tām labumu. Ilgtspējīga tūrisma attīstību var izmantot kā līdzekli ekonomiskās vērtības piešķiršanai neskartajām teritorijām un atbalsta radīšanai, mudinot vienkāršos cilvēkus atklāt dabas slēpto vērtību, nebojājot to. Ilgtspējīga tūrisma politika atbalsta neskarto teritoriju saglabāšanu. Tūristi no savas personīgās pieredzes zina, ka neskartās teritorijas ir ekonomiski izdevīgas, jo vietējie iedzīvotāji tajās var atrast darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. (PT) Šodien neskartās teritorijas Eiropā aizņem tikai niecīgu daļiņu no tās teritorijas, kādu tās aizņēma agrāk, tādēļ to aizsardzība ir prioritāte.

Eiropas bioloģiskās daudzveidības politikas centrā ir jābūt jautājumam par neskartajām teritorijām, un Natura 2000 tīklam ir jāņem tās vērā, lai vislabāk izmantotu šo teritoriju sniegtos ekosistēmu pakalpojumus.

Tādēļ es atbalstu Hegyi kunga ziņojumu cerībā, ka Eiropas neskartās teritorijas tiks labāk aizsargātas un nākamās paaudzes varēs par tām priecāties.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kas uzsver nepieciešamību aizsargāt 46 % pasaules neskarto teritoriju, ko nav pārveidojusi cilvēka darbība.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Ir pagājis tas laiks cilvēces vēsturē, kad izdzīvošanu noteica dabas apstākļi. Mūsu pasaules daļā, lai gan mums vēl aizvien ir jāaizsargājas pret dabas postošo ietekmi, par nepieciešamību ir kļuvusi arī dabas aizsargāšana pret cilvēka klātbūtni un negatīvo ietekmi. Mums tas ir jādara sevis labā, jo mēs esam ieinteresēti saglabāt bioloģiskās daudzveidības bagātību un aizsargāt planētu, uz kuras mums ir sniegta iespēja dzīvot. Pamatojoties uz šiem pieņēmumiem, mums ir jāpārdomā, kā aizsargāt neskartās teritorijas Eiropā un jo īpaši visattālākajos reģionos, kur šāda daudzveidība ir tik nozīmīga. Tādēļ arī ir nepieciešama samērīga un saprātīga iejaukšanās un likumi. Ja mēs vēlamies attīstīt jaunas lauku teritorijas, mēs nedrīkstam tajās palielināt cilvēka darbību līdz tādai pakāpei, kas kļūst par apgrūtinājumu šīm teritorijām. Ja neskartajās teritorijās notiek kāda cilvēku darbība, tad aizsardzībai jābūt līdzsvarotai, aizsargājošai un ilgtspējīgai. Mēs nedrīkstam apgrūtināt cilvēkiem viņu dzīvi laukos vai likt viņiem pamest teritorijas, kuras jau pašas par sevi ir noplicinātas.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Hegyi kunga ziņojumu par neskartajām teritorijām Eiropā. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai vajadzētu vairāk interesēties par neskartajām teritorijām, jo tās ir patvērums un ģenētiskais rezervāts daudzām sugām, kas pašas nespēj izdzīvot apstākļos, ja tie tiek izmainīti. Turklāt nevajadzētu aizmirst par šī lēmuma ētiskajiem iemesliem.

Mums, Eiropas valstu pilsoņiem, ir morāls pienākums nodrošināt iespēju nākamajām paaudzēm izmantot aizsargātās neskartās teritorijas Eiropā. Tādēļ es atzinīgi vērtēju Hegyi kunga iniciatīvu, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīga tūrisma attīstību, kas ir neskarto teritoriju ekonomiskās vērtības patiess rādītājs.

 
  
MPphoto
 
 

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, pēc manām domām, Eiropai ir jāaizsargā savas neskartās teritorijas un jāuztur nacionālie parki. Saskaņā ar ziņojumu „Neskartās teritorijas Eiropā” dažādos Eiropas reģionos kopumā ir 10 nacionālie parki. Šo nacionālo parku uzturēšana un aizsardzība nozīmē arī to dzīvnieku un putnu sugu aizsardzību, kas mīt šajās teritorijās.

Ņemot vērā faktu, ka dažas no šīm sugām ir uz izzušanas robežas, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir aktīvi jāiesaistās attīstības programmās, kas palīdzēs atjaunot šīs sugas un pārvietot to populāciju atkal uz tām vietām, no kurām diemžēl dažas dzīvnieku un augu sugas ir izzudušas.

Tāpat es uzskatu, ka ir nepieciešami šādi pasākumi: detalizētāka analīze par zemes attīrīšanas pasākumiem teritorijās, kas nav nacionālie parki, un īpašu projektu izstrāde, lai atkal atjaunotu mežus teritorijās, kuru zemes ir attīrītas. Es personīgi noteikti atbalstu jebkādu šādu projektu, un es vēlos apsveikt referentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Termins neskarta teritorija attiecas uz dabisku vidi, ko cilvēka darbība nav būtiski izmainījusi. Pat tagad 46 % no Zemes virsmas tiek ierindoti neskarto teritoriju sarakstā.

Ir atšķirība starp saglabāšanu un aizsardzību. Pirmo var aprakstīt kā dabas piemērotu izmantošanu, otro — kā dabas aizsargāšanu no izmantošanas. Es uzskatu, ka daba ir jāaizsargā tādā veidā, ka cilvēki to piemēroti izmanto. Eiropa ir pārāk maza, lai tajā noteiktu teritorijas, kurās cilvēkiem aizliegts uzturēties. Neskarto teritoriju vērtība ir īpaši un ārkārtīgi liela. Tās var izmantot videi draudzīgā veidā, izstrādājot jaunus piedāvājumus tūrisma jomā.

Tajā pašā laikā šīs teritorijas ir ļoti jutīgas pret cilvēku izraisīto klimata pārmaiņu ietekmi. Mums ir morāls pienākums nodrošināt to, lai nākamās paaudzes varētu aplūkot Eiropas neskartās teritorijas un izbaudīt patiesu prieku. Ilgtspējīga tūrisma attīstība tiek izmantota kā veids, lai neskartajām teritorijām piešķirtu ekonomisku vērtību un veicinātu to saglabāšanu.

Eiropā ir radusies interesanta iniciatīva, kas sasaista programmas, kuru mērķis ir neskartās teritorijas un ilgtspējīgs tūrisms. Tā ir Eiropas PAN Parks Foundation, kuras mērķis ir attīstīt ilgtspējīgu tūrismu šajās teritorijās.

Nav nepieciešams ieviest jaunus tiesību aktus attiecībā uz neskartajām teritorijām, taču Eiropas Komisijai vajadzētu izveidot atbilstošus ieteikumus, lai palīdzētu ES dalībvalstīm rast labāko veidu, kā nodrošināt to, ka pašreizējās un iespējamās aizsargājamās teritorijas, kā arī neskartās teritorijas un to dabas procesi tiek aizsargāti Natura 2000 tīklā.

 
  
  

- Ziņojums: Luís Queiró (A6-0501/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Pēdējos gados vispārējas nozīmes un darījumu aviācija ir bijusi visātrāk augošā nozare aviācijas sektorā. Manā vēlēšanu apgabalā Anglijas ziemeļaustrumu daļā, piemēram, Ņūkāslā un Durham Tees Valley, amatieru lidlauki kļūst arvien populārāki arī darījumu cilvēku vidū. Tādēļ tā ir apakšnozare, kam ir nepieciešams atbalsts un atbilstošs regulējums.

Mani dziļi saviļņo Komisijas apņemšanās ievērot samērīgu regulējumu vispārējas nozīmes un darījumu aviācijā. Šī pieeja iezīmē ievērojamu atšķirību no daudziem iepriekš ierosinātajiem priekšlikumiem transporta jomā un ir vērtējama atzinīgi, lai gan mums ir jābūt piesardzīgiem, lai nodrošinātu, ka šī nozare var turpināt ilgtspējīgi attīstīties bez apgrūtinošām administratīvajām prasībām, kas pārāk bieži raksturo Komisijas priekšlikumus.

Neizbēgami, ka tuvākajā laikā šajā nozarē būs pagrimums, jo ekonomiskās krīzes ietekme turpinās. Tomēr vispārējas nozīmes un darījumu aviācija ievērojami veicina ekonomisko izaugsmi, īpaši reģionālā līmenī, ko mēs Anglijas ziemeļaustrumos varam apstiprināt.

Es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. − Es piekrītu referentam par nepieciešamību uzsvērt datu apkopošanas, samērīga regulējuma, lidostu un gaisa telpas caurlaidspējas, vides ilgtspējības svarīgumu, tajā pašā laikā atzīstot vienas no mūsdienās visātrāk augošās nozares svarīgumu. Mēs aicinām panākt līdzsvaru šajos minētajos jautājumos, lai neapgrūtinātu šo nodarbi un saglabātu tās ilgtspējību.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta deputāts Queiró kungs atbildēja uz Komisijas priekšlikumu „Programma vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas ilgtspējīgai nākotnei” un uzsvēra vairākas jomas, kuras īpaši ietekmē politika vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas nozarē. Īpašu interesi izraisa Kopienas kompetences palielināšana drošības un aizsardzības jomā, kā arī Kopienas iniciatīvu, piemēram, Eiropas vienotā gaisa telpa un Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēma, ietekme uz šo nozari.

Galvenās rūpes ir panākt drošību, vienlaicīgi nodrošinot to, ka nozare atbildīgi risina vides jautājumus gan trokšņa mazināšanā, gan izplūdes gāzu mazināšanā. Nozares izaugsmes rādītāji un tās dažādība norāda, ka nākotnē šai nozarei būs nepieciešama regula. Ar šo paziņojumu tiek iezīmēts sākums turpmākās politikas izstrādei.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. (DE) Es balsoju pret Luís Queiró ziņojumu par vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas nākotni.

Nav šaubu, ka vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas gaisa kuģu kustība ir ievērojami palielinājusies un tādēļ ir pieaugusi arī ietekme uz vidi.

Tomēr es uzskatu, ka ieguldījumi lidostu paplašināšanā ir nepareiza pieeja, jo tie izraisīs lielāku pieprasījumu pēc pārvadājumiem un palielinās gaisa satiksmi. Mums ir jārod alternatīvi risinājumi, lai gaisa satiksme nepalielinātos un piesārņojums paliktu saprātīgās robežās.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Vispārējas nozīmes un darījumu aviācija ir plaukstoša nozare, kurai raksturīga liela pielāgošanās spēja un elastīgums — īpašības, kas ir pretējas lielajai neelastībai, kas raksturīga tieši lielām lidostām. Šī iemesla dēļ es atbalstu sava kolēģa Luis Queiró ieteikumus par samērības un subsidiaritātes principu pastāvīgu piemērošanu šajā sektorā, aplūkojot katru gadījumu atsevišķi, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas visas prasības attiecībā uz drošību un aizsardzību.

Es vēršos pie visām dalībvalstīm, lai tās ņemtu vērā visus ieteikumus, ko Komisija un referents ir izteikuši, īpaši attiecībā tos, kuros apsvērts, kā palielināt gaisa telpas caurlaidspēju un izmantot to optimāli efektīvi, un tas attiecas ne tikai uz lielām lidostām, bet īpaši uz reģionālām un vietējām lidostām.

Faktiski būdams Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēma II un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iespēju palielināšanas paketes referents, es ņēmu vērā šīs aviācijas nozares daļas nepieciešamību pēc tādiem apstākļiem, kas nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību gan nozares, gan galu galā arī pasažieru labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Queiró kunga ziņojumu par Programmu vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas ilgtspējīgai nākotnei. Protams, ka mēs esam brīdināti, ka ir nepieciešama jauna Eiropas politika attiecībā uz vispārējas nozīmes un darījumu aviāciju.

Tā ir nepieciešama tādēļ, ka civilās aviācijas nozares uzņēmumi ir piedzīvojuši pastāvīgu kopējā apgrozījuma pieaugumu. Patiešām, ir novērtēts, ka pasažieru skaits, kas izmanto darījumu aviāciju, varētu divkāršoties nākamajos desmit gados vai aptuveni šādā periodā. Turklāt ir jāatzīst arī labumi, ko šāda veida aviācija sniedz ekonomiskajai un sociālajai labklājībai kopumā.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju sava kolēģa deputāta ziņojumu un ceru, ka ievērojami augošās nozares iespējas varēs pilnībā izmantot nākotnē.

 
  
  

- Ziņojums: Malcolm Harbour (A6-0018/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Valsts sektoru kavē tradicionālo metožu izmantošana attiecībā uz pētniecības un attīstības pakalpojumu publisko iepirkumu. Situāciju var mainīt, izmantojot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā. Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir valsts sektora īpaša pieeja pētniecības un attīstības publiskajam iepirkumam.

ES ir nepieciešama plašāka stratēģija inovācijām. Un tas, ko mēs dēvējam par pirmskomercializācijas posmu, ir jāuzskata par daļu no stratēģijas. Ir svarīgi palielināt Eiropas Savienības novatorisma spēju un uzlabot valsts pakalpojumus, ko saņem Eiropas valstu pilsoņi. ASV valsts sektorā pētniecības un attīstības publiskajam iepirkumam gadā izlieto 50 miljardus ASV dolāru. Eiropa tērē 2,5 miljardus ASV dolāru. Ir acīmredzams, kāpēc publiskais iepirkums pirmksomercializācijas posmā ir nepieciešams, lai palīdzētu valsts sektoram Eiropā risināt galvenās valstu problēmas.

Viena no problēmām, kas pastāv ES, ir zināšanu trūkums par to, kā optimizēt pētniecības un attīstības publisko iepirkumu. Šī problēma izriet no „ekskluzīvās izstrādes” principa. Uzņēmumi, kas ir izstrādājuši produktu vai pakalpojumu valsts iestādei, nevar pēc tam to atkārtoti izmantot citiem iespējamajiem klientiem. Šo pretrunu risinās publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā. Tas ļaus izmantot īpašu pieeju, kas ietver riska un ieguvumu dalījumu. Turklāt tas veicinās novatorisku risinājumu rentablu izstrādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es balsošu par ziņojumu. Es uzskatu, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir ļoti labvēlīgs novatorismam un ka tas var piedāvāt modernizētus, kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus Eiropas Savienībā.

Ne tikai to. Publiska iepirkuma līgumi pirmksomercializācijas posmā piedāvā lielas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem gan publiskā iepirkuma jomā, gan arī to vispārējās attīstības iespēju un pieredzes jomā. Patiešām, tie pēc savas būtības maziem un vidējiem uzņēmumiem ir pieejamāki nekā parastie lielie komerciālie publiskā iepirkuma līgumi.

Neraugoties uz to visu, es baidos, ka priekšlikums nepiesaistīs mazos un vidējos uzņēmumus, ja vien veids, kādā šiem līgumiem ir jādarbojas, nebūs skaidri noteikts, īpaši starpvalstu kontekstā, un ja vien netiks doti turpmāki skaidrojumi par dažiem procedūras aspektiem, arī par valsts atbalstu un intelektuālo īpašumu, lai radītu pārredzamu un stabilu vidi valsts iestādēm un uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Šis ziņojums iesit pa galvu kā ar bomi: neraugoties uz visām runām par Lisabonas stratēģiju un to, kā līdz nākamajam gadam padarīt Eiropu par viskonkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē, es biju šokēts, kad lasīju, ka ASV valsts sektors pētniecības un attīstības publiskajam iepirkumam gadā izlieto 50 miljardus ASV dolāru.

Šī summa ir divdesmit reizes lielāka nekā Eiropā un veido aptuveni pusi no ASV un Eiropas vispārējo pētniecības un attīstības ieguldījumu apjoma starpības.

Es atzinīgi vērtēju šo sava kolēģa Malcolm Harbour ziņojumu, kas ir noteicis veidus, kā Eiropa var sākt mazināt produktivitātes starpību. Šī procesa pamats ir iekļauts virsrakstā: inovāciju veicināšana.

Pēc manām domām, labākais veids, kā šim ziņojumam kļūt par realitāti, ir nodrošināt, ka ES veicina inovācijas un tehnoloģiju attīstību, nevis likt regulatīvus šķēršļus tās ceļā.

Ņemot vērā publiskā iepirkuma svarīgo nozīmi jauno tehnoloģiju veicināšanā un atbalstīšanā, es atbalstu šo ziņojumu. Es ceru, ka tā principi būs noderīgi vietējām iestādēm manā Anglijas ziemeļaustrumu daļas reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. − Es piekrītu referentam par inovāciju nozīmi, īpaši tādās prasīgās jomās kā veselības aprūpe, iedzīvotāju novecošanās un drošība. Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā marginalizē vietu kļūdām un tādējādi ir izmantojams kā inovatīvs pasākums.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Mans kolēģis Harbour kungs ir iesniedzis patstāvīgu ziņojumu par inovāciju veicināšanu Eiropā, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Godīga un taisnīga piekļuve šādiem pakalpojumiem ir būtiska brīvā tirgus pilnvērtīgai funkcionēšanai. Šis paziņojums aplūko pētniecību un attīstību (P&A) pirmskomercializācijas posmā.

Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir valsts sektora īpaša pieeja izmantot P&A, veicinot inovācijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgus kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus Eiropā. Aplūkojamie sabiedriskie pakalpojumi ietver veselības aprūpi, izglītību, drošību, klimata pārmaiņas un energoefektivitātes uzlabošanu — visas jomas, kas sniedz labumu sabiedrībai kopumā. Šīs stratēģijas pieņemšana veicinās jaunu un inovatīvu risinājumu rentablu izstrādi ar papildvērtību, un tādēļ es atbalstu šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. (PL) Publiskais iepirkums pētniecības un attīstības jomā Eiropā veido niecīgu daļu no kopējā publisko iepirkumu skaita. Eiropa neparāda sevi no labākās puses arī salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kur valsts piešķir 50 miljardus ASV dolāru gadā pētniecībai un attīstībai, un šie līdzekļi divdesmit reizes pārsniedz to summu, ko šim mērķim piešķir Eiropā. Tas ir ļoti bēdīgi, ja mēs patiešām vēlamies nostiprināt mūsu inovāciju iespējas.

Ir vērts piebilst, ka daudzi šobrīd pieejamie produkti un pakalpojumi neeksistētu, ja tiem nebūtu piešķirti valsts līdzekļi. Divi labākie piemēri ir GPS satelītu navigācijas sistēma un pusvadītāju tehnoloģijas.

Eiropai ir jāievieš tehniskie uzlabojumi daudzās jomās, piemēram, veselības aprūpes, ilgtspējīgas izaugsmes un drošības jomās. Daudzās šajās jomās vēl nav pieejami komerciāli risinājumi, bet, ja tie ir, tad ir nepieciešami turpmāki pētījumi un attīstības pasākumi. Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir veids, kā mazināt šo starpību starp valsts sektora pieprasījumu un piegādi, piedāvājot valsts iestādēm iespēju uzlabot pakalpojumus, ko tās sniedz.

Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā arī nodrošina ievērojamas iespējas MVU. To inovatīvās iespējas ir milzīgas, un, pateicoties valsts finansējuma piešķiršanai, tām ir iespēja izstrādāt un pārdot risinājumus, kas iecerēti citiem klientiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es ļoti atzinīgi vērtēju Harbour kunga ziņojumu Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā: inovāciju veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā. Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi risināt sociālās problēmas atbilstošā veidā, lai nodrošinātu ievērojamus uzlabojumus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

Raugoties no šī viedokļa, publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā var palīdzēt novērst starpību starp piedāvājumu un pieprasījumu sabiedrisko pakalpojumu jomā. Es piekrītu referentam, kad viņš uzsver nepieciešamību izglītot klientus par to, kā tuvināt inovācijas publiskajiem iepirkumiem, jo šajā profesijā ir nepieciešamas īpašas prasmes un labi apmācīti darbinieki.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Publiskais iepirkums pirmksomercializācijas posmā rodas, kad valsts sektors veic pasūtījumus pētniecības un attīstības jomā, tādējādi atbalstot inovācijas un nodrošinot ilgtspējīgus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus.

Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir ļoti svarīgs, jo tas stiprina visas Eiropas Savienības inovāciju potenciālu, uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus, kas tiek sniegti tieši pilsoņiem, kā arī mazinot starpību starp piedāvājumu un pieprasījumu valsts sektorā.

Viens piemērs, kā panākt risinājumu, pamatojoties uz publiskiem iepirkumiem, ir GPS navigācijas sistēma.

Amerikas Savienotajās Valstīs līdzekļi, ko piešķir pasūtījumiem pētniecības un attīstības jomā, ir divdesmit reizes lielāki, nekā Eiropas Savienībā piešķirtie līdzekļi.

Publiskais iepirkums MVU nozīmē vērtīgu iespēju gūt pieredzi. Publiskā iepirkuma pirmskomercializācijas posma līgumi ir izdevīgi mazākiem uzņēmumiem, kuri bieži neatbilst parasto komerciālo publiskā iepirkuma līgumu prasībām.

Eiropai ir steidzami jāizstrādā plaši risinājumi, lai uzlabotu publisko iepirkumu pirsmkomercializācijas posmā izmantošanu ne tikai no valsts iestāžu, bet arī vietējo un reģionālo iestāžu puses.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. (RO) Pirmkārt, es vēlos sveikt Harbour kungu par viņa sagatavoto ziņojumu un veidu, kādā viņš atspoguļo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas (IMCO) darbu. Šī Harbour kunga patstāvīgā ziņojuma pieņemšana palīdzēs veicināt inovācijas pētniecības un attīstības jomā Eiropas Savienībā. Mums ir jāgūst labums no publiskā iepirkuma pirmskomercializācijas posmā politikas. Publiskais iepirkums ir joma, kas piedāvā milzīgas iespējas MVU, jo publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir vieglāk pieejams nekā liela mēroga publiskā iepirkuma līgumi.

Mums ir jāseko ASV piemēram un jāpievērš lielāka uzmanība publiskiem iepirkumiem pētniecības un attīstības jomā. Mums ir jādefinē labumu nesošs pirmskomerciālā posma politikas instruments, lai veicinātu ES inovāciju bāzi. Šobrīd uzņēmumi, kas ir attīstījuši produktu vai pakalpojumu valsts iestādei, nevar savus atklājumus izmantot arī citu iespējamo klientu labā, kas nozīmē finansiālu barjeru konkurētspējīgu risinājumu iepirkšanai. Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā veicina inovatīvu risinājumu rentablu izstrādi.

 
  
  

- Ziņojums: Anne Laperrouze (A6-0013/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs esam nolēmuši balsot pret Laperrouze kundzes ziņojumu, jo mēs uzskatām, ka galīgais ziņojums nav līdzsvarots un pārkāpj dalībvalstu tiesības lemt par to, vai tās vēlas vai nevēlas izmantot un attīstīt kodolenerģētiku vai investēt tajā. Mēs atbalstām kopīgus pētījumus, piemēram, kodolenerģētikas drošības jomā, taču mēs uzskatām, ka vairākos gadījumos kodolenerģijas izmantošanai ziņojumā ir piešķirta pārāk liela nozīme. Šādi lēmumi ir jāpieņem dalībvalstu līmenī.

Kopumā mēs atbalstām ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā, taču mēs šaubāmies, vai būtu jāatbalsta visi tie projekti un ieguldījumi, kurus vēlas atbalstīt referente. Mēs būtu vēlējušies redzēt skaidrākus kritērijus, lai varētu atbalstīt šādu nostāju, īpaši ņemot vērā debates par Nord Stream.

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Pirmām kārtām Eiropai ir jācenšas palīdzēt dalībvalstīm atklāt naftu un gāzi. Iespējams, ka Maltā ir fosilā kurināmā krājumi zem jūras. Tos nevar pilnībā izmantot, jo nav skaidras robežlīnijas starp Maltu un tās kaimiņiem Āfrikas ziemeļu daļā. Šo jautājumu nevajadzētu risināt tikai divpusēji, jo arī Eiropas interesēs ir meklēt risinājumu savas dalībvalsts vārdā.

Jautājums par kodolenerģiju ir atkal ieņēmis svarīgu vietu. Tam ir plusi un mīnusi. Debates par kodolenerģiju nekad nebeigsies. Neviens nelaiž garām iespēju izvērtēt šo energoapgādes veidu.

Es esmu informēts, ka Malta apsvēra enerģijas importu no kodolelektrostacijām Francijā. Šī enerģija sasniegtu Maltu elektroenerģijas veidā, un negatīvie aspekti, kas saistīti ar kodolelektrostacijām, neradītu problēmas. Šī enerģija būtu lētāka nekā tā, kas iegūta no Sicīlijas gāzes vada. Maltai nevajadzētu uzņemties maksājumus, kas nepieciešami, lai uzbūvētu elektrostaciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šīs nedēļas finansiālo dotāciju 100 miljonu eiro apmērā, ko Eiropas Savienība piešķīra, lai atbalstītu jaunu energotīklu izveidi starp Īrijas austrumu krastu un Velsu.

Šis jaunais projekts ir daļa no 3,5 miljardu eiro vērtā ekonomikas stimulēšanas plāna, kuru pagājušajā nedēļā pieņēma Eiropas Komisija Briselē. Tas palīdzēs izveidot modernākus energotīklus, kas nākotnē pilnībā aizsargās energoapgādes drošību Īrijā.

Eiropas Savienība arī finansiāli atbalstīs jaunus projektus alternatīvās enerģijas jomā, starp tiem arī vēja enerģiju.

Es kā Eiropas Parlamenta Vides komitejas loceklis esmu bijis liecinieks pieaugošiem strīdiem par energoapgādi.

Mums visiem jāaizdomājas par to, kas jau vairākas nedēļas notiek ar enerģijas piegādi no Krievijas caur Ukrainu uz ES.

Realitāte ir tāda, ka mums ES ir jāsamazina mūsu neizbēgamā atkarība no Krievijas enerģētikas. Mums ir jāattīsta citi enerģijas avoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es balsoju par. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībā vissvarīgākie iespējamie enerģijas avoti ir atjaunojamās enerģijas veidi, piemēram, vēja un saules enerģija, hidroenerģija vai ģeotermālā enerģija, biomasa vai jūras resursi. Tie var palīdzēt stabilizēt enerģijas cenas un samazināt atkarību no enerģijas piegādātājiem.

Tādēļ ir ļoti svarīgi izstrādāt Eiropas politiku enerģētikas jomā, kas veicinātu būtisku pāreju uz efektīvām enerģijas tehnoloģijām ar zemu oglekļa izplūdes līmeni un kas apmierinās mūsu vajadzību pēc enerģijas. Ja energoefektivitāte un energoietaupījumi līdztekus atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšanai arī turpmāk būs prioritāte, tad, es tā domāju, būtu iespējams līdz 2050. gadam apmierināt prasības par zemu emisiju avotu izmantošanu. Es arī piekrītu, ka ļoti svarīga ir sistemātiska pieeja, kas pamatota uz dažādu nozaru sinerģiju. Īsumā sakot, ilgtermiņa enerģētikas un klimata pārmaiņas gan Eiropas, gan pasaules līmenī ir milzīga iespēja jaunu darījumu modeļu veicināšanai visās ekonomikas nozarēs, lai stimulētu inovācijas un veicinātu videi draudzīgu uzņēmējdarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Mums nav vienotas Eiropas enerģētikas politikas. Katra valsts aizstāv savas intereses. Papildus ir piešķirti 5 miljardi eiro ES elektrības savienojumiem un platjoslu internetam. Tas ir vēsturisks notikums, jo Eiropas Komisija atkārtoti apsprieda budžetu un ierosināja šādu projektu. Īpaši svarīgi tas ir Lietuvai Tā kā līdz šim tai nav bijusi elektropārvades līnija ne ar Zviedriju, ne Poliju, tā ir enerģijas sala. Elektropārvades līnijas ir saistītas ar ieguldījumiem, kas finansiāli neatmaksājas. Tādēļ šādus ļoti svarīgus projektus vajadzētu finansēt no ES līdzekļiem. Šodien Lietuva pērk gāzi par aptuveni 500 ASV dolāriem, kamēr citas ES dalībvalstis, kas atrodas daudz tālāk no Krievijas nekā Lietuva, maksā par gāzi mazāk. Mēs daudz panāktu, ja izrādītu solidaritāti un kopīgi runātu ar Gazprom par cenām.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. − Trīs galvenie mērķi — piegādes drošība un solidaritāte starp dalībvalstīm; cīņa pret klimata pārmaiņām: atgādinājums par 3x20 % mērķi 2020. gadam un par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu 50–80 % apmērā līdz 2050. gadam; ES ekonomiskā izaugsme: iegūt labāko cenu, izvairoties no cenu svārstībām — ir vissvarīgākie, ja mēs runājam par Eiropas enerģētikas politiku. Mums ir jāpieņem politika par enerģijas avotu decentralizāciju, kā arī jaunu atjaunojamās enerģijas veidu veicināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giles Chichester (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani kolēģi no Apvienotās Karalistes Konservatīvo partijas atzinīgi vērtē stratēģisko pieeju par energopiegādi, kas ir aprakstīta Laperrouze ziņojumā Otrais stratēģiskais pārskats enerģētikas jomā.

Mēs balsojām pret atsaucēm uz Lisabonas līgumu atbilstoši mūsu ilgtermiņa politikai, kas neatbilst šim Līgumam. Tomēr tā kā ziņojumā ir atsauces uz Lisabonas līgumu, pret kurām konkrēti mēs nevarējām balsot, tad mēs atturējāmies no galīgā balsojuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Laperrouze kundzes ziņojumu, kurā ir stratēģiska analīze par ES situāciju enerģētikas jomā, jo tas paredz, ka turpmāk ES enerģētikas politikā ir jāiekļauj ārkārtas rīcības plāni, jāīsteno projekti, kas paredz dažādot energoapgādes avotus, kā arī jauni mērķi klimata pārmaiņu ierobežošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām pret ziņojumu, jo mēs nepiekrītam daudziem tajā izteiktajiem priekšlikumiem, kas tiek pamatoti uz brīvu konkurenci un tirgus liberalizāciju stratēģiskajā sektorā, kas vienmēr ir balstījies uz valsts politiku un valsts īpašumtiesībām attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu.

Tomēr mēs balsojām par vairākiem priekšlikumiem. Piemēram, mēs bažījamies arī par tāda fosilā kurināmā kā naftas un gāzes drošību, referenta paziņojumu par neiespējamību pasaulē ražot vairāk nekā 100 miljonus barelu dienā (pašreiz 87 miljoni), kaut gan 2030. gada pieprasījums varētu būt 120 miljoni barelu dienā, kā arī par lielu krīzi nākamajā desmitgadē.

Mēs arī piekrītam, ka ir jāveic vairāk pētījumu enerģētikas jomā, īpaši kodolatkritumu pārstrādes un kodolsintēzes jomā.

Neraugoties uz to, mēs esam pret mēģinājumu nostādīt Eiropas Savienības ekonomiskās grupas spēka pozīcijās pār trešo valstu valsts uzņēmumiem un izmantot šo ziņojumu, lai aizstāvētu Lisabonas līgumu un aicinātu to ratificēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsoju par Laperrouze kundzes ziņojumu par Otro stratēģisko pārskatu enerģētikas jomā, neraugoties uz (manā skatījumā) pārlieku lielo entuziasmu attiecībā uz kodolenerģiju. Es neatbalstu drošu kodolelektostaciju drīzu slēgšanu, taču mans entuziasms attiecībā uz jaunām kodolelektrostacijām ir ļoti niecīgs. Manā dzimtajā reģionā Anglijas dienvidrietumu daļā ir iespēja uzbūvēt aizsprostu Severnas upē, kas izraisītu daudz mazāku iespējamo apdraudējumu videi un saražotu tikpat, cik divas kodolelektrostacijas, kā arī nodrošinātu „zaļu” elektroapgādi, apmierinot 5 % no Apvienotās Karalistes elektrības patēriņa.

Es arī balsoju par Zaļo grozījumu Nr. 22 par ITER kodolsintēzes projekta atlikšanu un tā pieaugošajām izmaksām. Es neatbalstīju šī kopējā projekta īstenošanu Eiropā, jo uzņēmējai dalībvalstij jāmaksā neproporcionāli liela summa no kopējā budžeta. Tādēļ es atbalstīju Japānu, kura šo „balto ziloni” gribēja uzņemt savā valstī. Man izrādījās taisnība ātrāk, nekā es to paredzēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Ikviens zina, ka enerģētika ir dalībvalstu galvenā problēma. Energoietaupījumi, palielināta energoefektivitāte, pētījumi par komerciāli dzīvotspējīgu atjaunojamo enerģiju, jaunas tehnoloģijas transporta un piegādes jomā ir labi zināmi veidi, kā dalībvalstīm mazināt atkarību. Mēs neapšaubām sadarbības nepieciešamību un pat valstu solidarizēšanos starpvalstu līmenī.

Taču realitātē šķiet, ka ziņojumā iecerētā enerģijas stratēģija un piegādes drošība ir mazāk svarīga nekā vienotas politikas ieviešana enerģētikas jomā vai vienota gāzes un elektrības tīkla ieviešana, kurā katra nozare atrastos kopēja Eiropas regulatora aizgādībā. Bet dažādu valstu izvēles, vajadzības, opcijas un kapacitātes ir ļoti atšķirīgas.

Šis jutīgais jautājums patiešām ir stratēģisks, un tādēļ par to neatkarīgus lēmumus var pieņemt vienīgi dalībvalstis atbilstoši to interesēm. Taču vienota tīkla ieviešana atkal nozīmē Briseles birokrātijas varas palielināšanu. Mēs zinām, ka birokrātija ir vainojama problēmās, sākot no elektrības cenu eksplozijas līdz regulāriem elektrības pārrāvumiem.

Tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE), rakstiski. (FR) Ziņojumā atkal tiek ierosināts jautājums par kodolenerģiju, lai gan šī enerģija nav konkurētspējīga un urānu iegūst bīstamos apstākļos, kas rada diskrimināciju etniskās piederības dēļ un atstāj nevēlamu ietekmi uz veselību.

Globālās sasilšanas dēļ ogles nevar uzskatīt par „pārejas energoresursu daļu”.

Es uzskatu, ka „ES enerģijas resursu dažādošana” ir saistīta ar Kaspijas jūras fosilo avotu izmantošanu. Kazahstānas reģionā esošie gāzes un naftas lauki izdara spiedienu uz iedzīvotājiem un to vides resursiem — ar sulfīdiem bagātas naftas izmantošana apdraud cilvēku veselību un bioloģisko dažādību.

Energopiegādes dažādošana paredz gāzes un naftas vadus, pa kuriem nogādāt resursus Eiropā. TBC un Nabucco projekti ietekmē mūsu kaimiņu politisko stabilitāti. Mūsu pienākums ir nepieļaut, ka mūsu vajadzība pēc enerģijas apdraud viņu stabilitāti. Kaukāza dienvidu daļas iedzīvotājiem ir jāgūst ekonomisks un sociāls labums no enerģijas ieguves to teritorijā.

Āfrikai ir atbilstoši jāatlīdzina tajā paredzētā saules enerģijas ražošana mūsu vajadzībām.

Kādēļ gan ziņojumā nepateikt, ka atjaunojamā enerģija un energoietaupījumi ir nākotnes risinājums? Es balsoju pret ziņojumu tā pašreizējā izpausmē.

 
  
MPphoto
 
 

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. (LT) Lai nodrošinātu energodrošību ES, ir nepieciešams kopējais ES enerģētikas tirgus, kurā ir jāapvienojas visām Kopienas dalībvalstīm, un galvenokārt Baltijas reģionam. Šī reģiona valstu atkarība no Krievijas kā vienīgā enerģijas piegādātāja, liek šķēršļus energodrošībai ne tikai šajās valstīs, bet arī visā Kopienā. Tādēļ ir nepieciešams pieļaut Baltijas valstu pieslēgumu ES tīkliem prioritāru un pietiekami finansētu ES projektu ietvaros. Enerģijas avotu un piegādātāju dažādošana nevar palikt vienīgi pašu dalībvalstu kompetencē. Par to ir jālemj ES līmenī. Tādēļ es īpaši atbalstu referenti, kad viņa mudina Komisiju „sagatavot Eiropas stratēģisko plānu, kas nosaka ilgtermiņa ieguldījumus ar mērķi apmierināt nepieciešamību pēc elektroenerģijas ražošanas nākotnē un izveido pamatnostādnes ieguldījumiem atomelektroenerģijā.” Tā kā finanšu krīze īpaši smagi ir skārusi celtniecības nozari, vismaz Lietuvā, tad referentes aicinājums „pielikt lielākus centienus, lai risinātu visa veida radioaktīvo atkritumu, īpaši ļoti radioaktīvo atkritumu iznīcināšanu” kļūst īpaši saistošs, jo Ignalinas atomelektrostacija tiek slēgta.

Partnerības un sadarbības nolīgumiem, īpaši ar Krieviju, ir jābūt veidam, kā aizsargāt visu ES dalībvalstu intereses, un ES dalībvalstīm ir jāievēro solidaritātes un vienotības principi sarunās ar enerģijas piegādātājiem no trešajām valstīm. Vienīgi vienota Eiropa ir stipra un konkurētspējīga ātrās globalizācijas laikmetā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Jautājums par Eiropas Savienības energoapgādes drošību ir temats, kurš regulāri atkārtojas, kļūst aizvien nozīmīgāks, skaidri norādot, ka pastāv dziļas, neatrisinātas problēmas. Nesenā gāzes krīze ir parādījusi absolūto nepieciešamību dalībvalstīm apvienot spēkus Kopienas līmenī un parādīt solidaritāti gan krīzes situācijās, gan izdomājot un ieviešot kopīgus risinājumus, kas ir abpusēji izdevīgi.

Atrodoties pie ES austrumu robežas, Rumānija apzinās gan problēmas, gan ieguvumus, ko nes līdzi šī ģeostratēģiskā situācija. Šī iemesla dēļ Rumānija atbalsta un veicina, no vienas puses, alternatīvu enerģijas tranzīta ceļu veidošanu, vispirms NABUCCO gāzes vadu, no otras puses, tā atbalsta partnerattiecību noskaidrošanu un stiprināšanu ar Krieviju, kas ir svarīgs spēlētājs starptautiskajā arēnā ne tikai šajā sarežģītajā sektorā, kas ietver energoresursu piegādi.

Ņemot vērā to, referenta rekomendācijas par Dienvideiropas koridoru, jo īpaši NABUCCO un starpsavienojumiem gāzes un elektrības tīkliem, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem Dienvidaustrumeiropā, ir jāapsver un jāievieš, cik ātri iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Gāzes krīze, kuru mēs tikko pārdzīvojām, ir vēlreiz skaidri parādījusi, cik svarīga ES ir droša, uzticama un lēta enerģijas piegāde. Ir satraucoši, ka debatēs par enerģiju pēkšņi kodolenerģiju reklamē kā „klimatam draudzīgu” un ka reaktori, kuru derīguma termiņš ir beidzies un kuru ekspluatācijas pārtraukšanai ir tērēti subsīdiju miljoni, pēkšņi atsāk darbu. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka ES ignorēja strīdus par gāzi un atstāja austrumu dalībvalstis nelaimē. Tā ir mācība nākotnei. Mums jāsamazina enerģijas patēriņš, lai gan kritiķi šaubās, vai ekonomisko spuldžu piespiedu ieviešana sasniegs šo mērķi, un mums jāstimulē alternatīvu enerģijas formu izmantošana. Kamēr budžeta uzmanības centrā būs kodolenerģija, tas nekad nenotiks un jaunas enerģijas tehnoloģijas tiks ierobežotas.

Lai gan apsvērumi par ES energopiegādes drošību ir svarīgi, to rezultāts nedrīkst būt atbalsts Turcijas iestājai ES enerģētikas politikas dēļ. Pat ja Turcija nekļūs par dalībvalsti, plānotie naftas vadi tomēr varēs šķērsot Turcijas teritoriju, un joprojām būs iespējams realizēt gāzes infrastruktūras projektus.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonio Mussa (UEN), rakstiski. (IT) Es augstu vērtēju A. Laperrouze darbu un tādēļ balsoju par tā pieņemšanu. Es ceru, ka idejas un norādījumus, kurus viņa sniedza savā ziņojumā, Komisija atbilstīgi novērtēs un interpretēs vispozitīvākajā un plašākajā veidā.

Tādēļ ceru, ka netiks likti nekādi šķēršļi, lai pēc iespējas ātrāk tiktu definēti infrastruktūras projekti un ka tos izvērtēs atbilstīgi prioritātēm, kas saistītas vienīgi ar attīstīšanas laiku, finanšu struktūru, pieejamo nodrošinājumu un saistību starp valsts atbalstu un privāto dalību.

Komisijas piedāvātie priekšlikumi Eiropas atveseļošanas plānam ar finanšu atbalstu noteiktiem projektiem atstāj novārtā Vidusjūras reģionu, izslēdzot Alžīrijas-Sardīnijas-Itālijas dabasgāzes vadu (tostarp tā daļu Itālijā) no augstākās prioritātes Eiropas projektiem.

Es joprojām ceru, ka, dažādojot avotus un piegādes ceļus, mēs varam panākt pakāpenisku progresu, izmantojot jaunās iespējas, lai sāktu veidot infrastruktūru tur, kur tās trūkst.

Es ceru, ka solidaritātes mehānismi nepieļaus tirgus izkropļojumus un neradīs pārmērīgi sarežģītas procedūras. Es ceru, ka Enerģētikas hartai būs galvenā loma kopā ar Enerģētikas Kopienas paplašināšanos, jo īpaši attiecībā uz tranzīta valstīm, tostarp atjaunojamo enerģētikas resursu jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Konteksts, kurā tiek apspriesta ilgtermiņa stratēģija, izšķiroši ietekmē rezultātu analīzi un priekšlikumu saturu. Debates par stratēģisko enerģētikas pārskatu nav izņēmums. Tomēr šajā kontekstā atkārtojas indikatori, kas liecina, ka tas ir vairāk pastāvīgs nekā pārejošs. Šie indikatori ir enerģētikas atkarība (no Krievijas vai galvenajām naftas ražotājām valstīm) un tās sekas, pieaugošas enerģētikas izmaksu tādēļ, ka augstākas cenas izraisa globālais pieprasījums, vai tādēļ, ka pazeminās pirktspēja valstīm, kuras skārusi smaga ekonomiskā krīze un aizvien pieaugošā globālā enerģijas patēriņa dažāda līmeņa ietekme uz apkārtējo vidi, ko ekonomiskā krīze, visticamāk, nemainīs. Kopā šie faktori norāda uz stratēģiskas pieejas nepieciešamību, kas balstās uz mazāku atkarību, un tā rezultātā, uz lielāku (piegādātāju vai patērētās enerģijas) dažādību, lielāku efektivitāti, pastāvīgiem pētījumiem par alternatīvo enerģiju, lielāku integrāciju un vienlaikus uz ražošanas kapacitātes attīstību vietējā līmenī, jo īpaši alternatīvo enerģijas avotu izmantošanā. Tas ir milzīgs izaicinājums un stratēģisks jautājums, kuru mēs nevaram ignorēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par A.Lapperouze ziņojumu par otro stratēģisko enerģētikas pārskatu. Esmu vienisprātis, ka mums jāveido reāls pamats nākotnes Eiropas enerģētikas politikai, kas vērsta uz piegāžu drošības, klimata pārmaiņu apkarošanas un Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes mērķu sasniegšanu.

Tāpat kā referente, es uzsveru, cik svarīgi ir izveidot Eiropas fonda institūciju, kas garantē nekomerciālos riskus atsevišķiem projektiem enerģētikas ražošanā un transportēšanā, kas ietekmē Eiropu, lai veicinātu investīcijas visos tīklos.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − ES ir ambiciozi plāni, kas jāpielāgo apdraudējumam, ka resursi būs aizvien ierobežotāki, jo pasaules iedzīvotāji pieprasīs vairāk enerģijas. Atbildes, uzturot pašreizējo piegāžu drošību un attīstot efektīvāku, oglekli nesaturošu enerģiju, savstarpēji neizslēdz viena otru.

Mūsu apkārtējās vides drošība un izvairīšanās no enerģētikas bada cilvēkiem, jo īpaši Anglijas dienvidaustrumos, kuru ienākumi ir ierobežoti, ir vienlīdz svarīgi mērķi.

Tādēļ es atbalstu jauktus tehnoloģiskos risinājumus enerģijas nodrošināšanai ES. Lai gan es respektēju nepieciešamību piesargāties kodolindustrijas drošības ziņā, uzskatu, ka tā sniedz zināmu noteiktības pakāpi: Ja mums tagad atņemtu šo procesu, tas būtu vienlīdz katastrofāli daudziem maniem vēlētājiem, kuru ienākumi ir ierobežoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Ziņojums par otro stratēģisko enerģētikas pārskatu liecina par nepietiekamu virzību uz kohēziju. Esmu pārliecināts, ka pilnīga apņemšanās ieviest energoefektīvu ekonomiku jāatzīst par Eiropas enerģētikas politikas galveno prioritāti. Enerģijas patēriņa ierobežošanai jāpiešķir galvenā prioritāte, lai sasniegtu klimata pārmaiņu, ilgspējīgas attīstības, inovāciju, darbavietu radīšanas un konkurētspējas mērķus. Būtībā šāda pieeja ir ļoti efektīvs un lēts veids, kā nosargāt nepārtrauktu enerģijas piegādi. Kā jau minēju, tas rada milzīgu skaitu darba vietu gan augsti kvalificētiem, gan nekvalificētiem strādniekiem.

Eiropas enerģētikas politikai pienācīgi jāapsver enerģijas patēriņa un ražošanas pārmaiņas ar skatu nākotnē. Decentralizētas enerģijas sistēmas būs jākombinē ar plašiem atjaunojamiem enerģijas avotiem. Līdztekus energoefektivitātei ļoti svarīgi ir enerģijas taupības pasākumi. Tādēļ mums jāpieprasa celtniecības industrijai siltumizolācija, kā arī citi pasākumi. Šajā ziņojumā kodolenerģijas nozīme ir pārvērtēta. Tā var segt apmēram trešo daļu no kopējā elektrības pieprasījuma, bet tas savukārt veido tikai 6 % no kopējā enerģijas pieprasījuma. Šajā kontekstā vēlos jums atgādināt, ka joprojām nav ilgspējīga risinājuma radioaktīvo atkritumu problēmai.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Enerģētiskajai neatkarībai Eiropā jābūt politiskās darba kārtības augšgalā. Svarīga ir arī skaidras enerģijas trūkuma definīcijas nepieciešamība visā Eiropas Savienībā. Ir nepieciešama arī vienotāka domāšana par to, kā mēs varam izmantot Zaļo ekonomiku, lai tā mums palīdzētu pašreizējā finanšu krīzē, radot darba vietas un sniegtu ES enerģētisko neatkarību, kas mums ir nepieciešama. Jārisina jautājums par investīcijām ES energosistēmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Konrad Szymański (UEN), rakstiski. (IT) A.Lapperouze ziņojums par otro Stratēģisko enerģētikas pārskatu ietver punktu, kas atbalsta Dienvidu straumes cauruļvada būvniecību. Tas ir radniecīgs projekts North Stream cauruļvadam, kura mērķis ir padarīt neiespējamu NABUCCO projekta realizāciju. South Stream cauruļvads stiprina Krievijas pozīcijas enerģijas avotu piegādē un tādēļ to nevar uzskatīt par projektu, kas panāks dažādību šajā reģionā.

 
  
  

- Ziņojums: Anna Záborská (A6-0492/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. (SV) Mēs ļoti kritiski vērtējam A.Záborská ziņojumu un plānojām balsot pret to, jo uzskatām, ka tas ir ļoti naidīgs pret sievietēm. Sievietēm jārūpējas par māju, bērniem un veciem cilvēkiem, nevis jāstrādā. Par laimi, mums nebija jābalso pret rezolūciju, jo tika apstiprināta Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas rezolūcija, kas to groza.

Lai gan galu galā izvēlējāmies atbalstīt rezolūciju, bija formulējumi, kurus mēs neatbalstījām vai apšaubījām, un tādēļ nebija skaidrs, kā mums būtu jābalso.

Tāpat kā Zviedrijas sociāldemokrāti, mēs uzskatām, ka tiesības strādāt ir ikvienam. Sabiedrībai jānodrošina arī rīki un apstākļi, lai dotu sievietēm iespēju strādāt, kas ir priekšnosacījums viņu emancipācijai. Labi attīstīta bērnu un vecāku cilvēku aprūpe ir viens no vissvarīgākajiem priekšnosacījumiem sievietēm, lai tās varētu iet strādāt. Protams, ir jābūt paaudžu solidaritātei, bet tā nedrīkst piespiest sievietes palikt mājās, lai rūpētos par vecākiem cilvēkiem un bērniem.

Mēs tomēr uzskatām, ka rezolūcija, kuru pieņēma vairākums, skaidri vēsta Čehijas prezidentūrai, ka tās mērķis pielīdzināt darbam rūpes par bērniem un vecākiem cilvēkiem mājās ir gan vecmodīgi, gan ļoti naidīgi pret sievietēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Atkins (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani Britu konservatīvie kolēģi atbalstām vairākus vispārējos principus, kas iezīmēti šajā ziņojumā, tostarp atbalstu aprūpētājiem, darba-sadzīves līdzsvaru un bērna kopšanas atvaļinājumus.

Tomēr noteiktu atsauču dēļ šajā ziņojumā, jo īpaši uz Darba laika direktīvu, mēs izvēlējāmies atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Lisabonas stratēģijā darba jēdziens ir saistīts ar formālu algotu darbu. Darba jēdzienam jādod plašāka interpretācija. Gan vīrieši, gan sievietes veic darbības, kas netiek uzskatītas par formālu algotu darbu, bet nevar noliegt, ka šīs darbības veido darbu. Piemēram, brīvprātīgais, saimnieciskais un ģimenes darbs ir jēdziena dažādi aspekti, bet neietilpst tradicionālajā algota darba definīcijā.

Darba definīcija mūsdienās ir pārāk ekonomiska. Daudzi abu dzimumu cilvēki rūpējas par apgādājamām personām, tomēr, neskatoties uz to, šāda darba ieguldījumu nodarbinātības statistiķi ignorē. Uzskatu, ka mājsaimniecības darbs ir mājsaimniecības ražošana un tam jāveido ievērojama daļa statistikā, kas saistīta ar valsts ekonomisko kopproduktu.

Tomēr tas netiek atzīts, aprēķinot preces un pakalpojumus, kas veido valsts IKP. Tādējādi netiek pienācīgi novērtēts to sieviešu ieguldījums, kuras atbild par lielāko daļu mājsaimniecības ražošanas. Darba stundas mājsaimniecības ražošanā jāņem vērā, aprēķinot valsts kopproduktu.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Es balsoju par A. Záborská ziņojumu. Es uzskatu, ka sievietēm, kuras vada mājsaimniecību un audzina bērnus, nevajadzētu sastapties ar diskrimināciju darba tirgū. Mājsaimniecības vadīšana un bērnu audzināšana lielākoties ir neredzams darbs. Tas nav prestižs, bet tomēr tas tiek veikts visas sabiedrības labā. Polijā ir apmēram 6 miljoni sieviešu mājsaimnieču. Tādēļ ES politikai būtu jādefinē darba jēdziens tā, lai atļautu veselu rindu atkāpju, kas dotu labumu sievietēm, kuras pārtrauc savas profesionālās karjeras, sievietēm, kuras ziedo sevi ģimenēm, un sievietēm, kuras rūpējas par savu ģimeni, arī aktīvi strādājot.

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Eiropā nodarbinātības līmenis sievietēm, kuras aprūpē bērnus, ir 62,4 %, kamēr vīriešiem tas ir 91,4 %. Bez tam 76,5 % nepilna laika nodarbināto ir sievietes. Nepiemēroti pakalpojumi, zema samaksa, vēla iekļaušana darba tirgū, ilgas vienošanās procedūras par terminētu darbu un nepietiekami stimuli jaunajiem pāriem ir daži iemesli, kādēļ jauni cilvēki izvēlas precēties un laist pasaulē bērnus vēlāk. Es mudinu ES valstis radīt priekšnoteikumus, lai bērna kopšanas atvaļinājuma izmaksas segtu ne tikai darba devējs, bet arī sabiedrība, un piedāvāt vecākiem vairāk elastīga darba iespēju, un bērnu aprūpes iestādēm elastīgākas darba stundas, lai gan sievietes, gan vīrieši varētu sekmīgāk līdzsvarot darbu un ģimenes dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurš koncentrējas uz dažādiem to sieviešu un vīriešu tiešās un netiešās diskriminācijas aspektiem, kuri ir atbildīgi par apgādājamo aprūpi. Tas apgalvo, ka labāka izpratne par saistību starp nodarbinātību (apmaksāts darbs) un ģimenes pienākumiem (neapmaksāts darbs) ir būtiska, lai veicinātu sieviešu ekonomisko neatkarību un tādējādi arī dzimumu vienlīdzību.

Sieviešu un vīriešu neapmaksātā nodarbinātība, piemēram, izglītojot bērnus, aprūpējot mājās vecāka gadagājuma ģimenes locekļus, nodrošinot starppaaudžu solidaritāti un strādājot kopējam labumam, joprojām netiek uzskatīta par ekonomisku darbu.

Ziņojums aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai atzītu ne tikai tradicionālās algota darba formas, bet arī dažādas citas formas, kā brīvprātīgs darbs, darbs mājsaimniecībā un ģimenē, un izvērtētu, kā tos var iekļaut dalībvalstu nacionālo kontu sistēmās un novērtēt to ietekmi uz IKP.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Parlamenta deputāte A. Záborská savā ziņojumā piedāvā darba termina definīciju, kas ietver neapmaksātu un neformālu darbu un paplašina tā izpratni līdz ārpustirgus vai nealgotam darbam. Par spīti šī darba izplatībai visās dalībvalstīs, darbaspēka statistiskie novērtējumi to reti ņem vērā, atstājot to neanalizētu, nepietiekami novērtētu un neatzītu. Vismaz visu pilna laika māmiņu darbs jākreditē ar pensiju iemaksām.

Es balsoju par šo ziņojumu par spīti dažām nojautām un bažām par ziņojuma kopējo virzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām par alternatīvo pozīciju, ko piedāvāja Zaļo un Eiropas brīvās alianses grupa, lai gan ir dažas daļas, kam mēs pilnībā nepiekrītam, jo tas uzlabo referentes priekšlikumu.

Tā ir joma, kur svarīga valsts politika, kas ir nesaraujami saistīta ar dzimumu vienlīdzības panākšanu. Ir svarīgi, ka pastāv valsts dienesti un ka ikvienam ir pieejami kvalitatīvi pakalpojumi neatkarīgi no finansiālā stāvokļa, dzimuma un bez diskriminācijas. Tas prasa valsts sabiedrības veselības pakalpojumus, kas ir bezmaksas vai gandrīz bezmaksas, un kvalitatīvu bezmaksas valsts izglītību visiem.

Ir svarīgi veidot un uzturēt labas kvalitātes pieejamas sabiedrības veselības iestādes ar tādu darba laiku, kas atbilst vecāku un bērnu vajadzībām, kā arī labas kvalitātes, pieejamas cenas iestādes veciem cilvēkiem un aprūpējamajiem. Tas viss ir svarīgi, lai garantētu plašam lokam labākus dzīves apstākļus un nodrošinātu sieviešu piekļuvi darba tirgum un algotam darbam, lai viņas var kļūt ekonomiski neatkarīgas, kas ir galvenais sieviešu emancipācijas jautājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) A. Zaborska apsvērumu paskaidrojums liecina, ka viņas ziņojuma mērķis ir pienācīga sociāla un ekonomiska tādu darbību atzīšana, kuras nevar klasificēt kā „formāla darba tirgus" daļu. Īsi un kodolīgi sakot, mēs runājam par bērnu izglītošanu un rūpēm par aprūpējamajiem cilvēkiem mūsu novecojošajās sabiedrībās. Tas jāpasaka, jo tas nav uzreiz pamanāms ne ziņojuma nosaukumā, kas runā par diskrimināciju, ne, pirmo reizi lasot tekstu, kas uzrakstīts brīžam dīvainā stilā.

In fine, teksts pareizi runā par sabiedrības atzīšanu, par visu bagātību radīšanas, lai cik neredzamas, iekļaušanu valstu rādītājos, par izvēles brīvību un par personiskajām tiesībām uz sociālo nodrošināšanu un pensijām tiem, kas izvēlas sevi ziedot ģimenei, nevis karjerai.

Tomēr ir skumji, ka A. Záborská neseko savai loģikai līdz galam un aizmist vienīgo pasākumu, kas patiešām spētu sniegt gan izvēles brīvību un veicinātu dzimstību, atbrīvojot no finansiālajiem ierobežojumiem, proti, vecāku algas, ko Front National ir aizstāvējusi gadiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par A. Záborská ziņojumu par diskriminācijas izbeigšanu.

Mums jādara viss iespējamais, lai panāktu dzimumu vienlīdzību.

No vienas puses, vīrieši vairāk jāiesaista mājas darbos un bērnu aprūpē, no otras puses, sievietēm jāspēj veidot pilnīgi neatkarīgu karjeru. Tomēr ir svarīgi, lai mēs nenovērstu uzmanību no bērnu labklājības un padarītu pieejamas atbilstošas bērnu aprūpes iestādes par pieejamu samaksu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Vienlīdzība un vienāda attieksme darba tirgū, kā arī visos citos kontekstos demokrātijā ir pati par sevi saprotama. Tiktāl referentei, protams, ir taisnība.

Tomēr, kā parasti, izrādās, ka piedāvātie pasākumi, lai attaisnotu mūsu kļūdas cilvēktiesībās un demokrātijā, tiecas palielināt ES politisko varu uz dalībvalstu rēķina. Tas vienmēr beidzas ar uzbrukumu subsidiaritātei. Praktiski šis ziņojums ierosina, ka ES jāatbalsta atbildība par dalībvalstu sociālo politiku un jāpieņem tiesību akti par jautājumiem, kas ir cieši saistīti ar darba tirgus politiku. Ir arī formulējumi, kas atver ceļu kopīgai nodokļu politikai. Šie piemēri ir politiski jautājumi, kurus vajadzētu kontrolēt pašām dalībvalstīm.

Par spīti vairākiem labiem nodomiem, es tādēļ izvēlējos balsot gan pret patstāvīgo ziņojumu, gan pret alternatīvo priekšlikumu rezolūcijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Mann (PPE-DE), rakstiski. (DE) A. Záborská ziņojums liek skaidri saprast, ka sievietēm lēmums strādāt vai nestrādāt joprojām nozīmē izvēli starp divām nevienlīdzīgām alternatīvām.

Es esmu par to, lai darbs, kuru gan vīrieši, gan sievietes dara mājās, tostarp mājsaimniecībā, audzinot bērnus un aprūpējot vecus cilvēkus vai cilvēkus ar īpašām vajadzībām, būtu labāk atzīts un labāk apmaksāts. Mājsaimniecības ekonomika pelnījusi svarīgāku lomu, nekā tai ir piešķirta šobrīd. Šī sakarība jāņem vērā jo īpaši valstu sociālās nodrošināšanas un pensiju politikā.

Ir tiesa, ka pieprasījums pēc „solidaritātes starp paaudzēm” ir palielināts. Mēs atbalstām sociālo atbildību pret vecākiem cilvēkiem un nepieļausim, lai tiktu diskriminētas un izslēgtas veselas grupas. Šī integrācijas darba vērtība pielīdzināma gandrīz trešdaļai valsts ienākumu Vācijā. Šim piemēram vajadzētu kļūt par atbalstāmu pieeju visā Eiropā.

Mums ir jāatzīst arī tas ieguldījums, ko kopējam labumam dod cilvēki vecumā virs 50 gadiem. Jaunāki pensionāri pašlaik atrodas grūtā situācijā, jo viņi pārāk agri beiguši strādāt, parasti piespiedu kārtā. Mums nepieciešams vairāk darba vietu, kas ir piemērotas vecākiem cilvēkiem. Viņu pieredze, viņu detalizētās zināšanas un gatavība izmēģināt jaunas lietas novieto viņus labā pozīcijā darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurš aizstāv strādājošo tiesības uz bērna kopšanas un aprūpētāja atvaļinājumu, aicinot nediskriminēt aprūpētājus un vairāk novērtēt darbu, ko viņi dara.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Tā vietā, lai noteiktu kvotas, kas viegli var radīt skaudību un aizvainojumu, piemērotāk būtu nodrošināt atbalstu jaunajām sievietēm viņu izglītības izvēlē un karjeras plānošanā, lai novērstu koncentrēšanos uz sieviešu profesijām. Ja sieviete izvēlas drošību, strādājot komandā vai ģimenē, nevis vientuļu, stresa pilnu vadītājas lomu, mums jāpieņem šī izvēle. Vienāda samaksa par vienādu darbu ir sen nokavēta. Ja tā nav ieviesta, tad visi centieni nodrošināt tēvu vai vecāku atvaļinājumus cietīs neveiksmi, ņemot vērā finansiālo realitāti.

Vientuļos vecākus īpaši apdraud nabadzība, un sabiedrībai jāizrāda lielāka solidaritāte šajā jautājumā. Vēl viena problēma ir tā, ka darbs, ko dara sieviete, kā darbs mājsaimniecībā, bērnu audzināšana vai radinieku aprūpe, bieži netiek uzskatīts par pienācīgu. Mums jāievieš pārmaiņas šajā jomā. Ja mēs vēlamies, lai ģimenes dzīve turpinās, mums jāievieš ģimenei draudzīgs darba laiks, bet ES pretojas tam. Nepietiek tikai ar aicinājumiem uz paaudžu solidaritāti. Mums tā jāievieš praksē. Šodienas ziņojums ir solis pareizajā virzienā, tādēļ es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Teresa Riera Madurell (PSE) , rakstiski. − Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, kuru sagatavoja Zaļo/Eiropas brīvās alianses grupa kā alternatīvu A. Záborská ziņojumam, jo tas labāk risina aktuālās problēmas, kas joprojām pastāv patiesas vīriešu un sieviešu vienlīdzības sasniegšanā, atzīst pārmaiņas ģimenes modelī, personīgās un darba dzīves līdzsvarošanu un pozitīvos rīcības pasākumus, kurus mēs, sociālisti, vienmēr esam atbalstījuši.

Mēs nevaram iemūžināt stereotipus vai atrisināt ekonomiskās grūtības, piespiežot sievietes palikt mājās un rūpēties par vecākiem cilvēkiem un bērniem, kā teikts A. Záborská tekstā, kas attēlo sievietes kā potenciālas mātes, kuras iznēsā un rada bērnus, audzinot tos galvenokārt kopā ar tēviem.

Ar savu balsojumu es vēlos arī dot skaidru zīmi Čehijas prezidentūrai, kura, kā skaidrots tās sešu mēnešu programmā, arī plāno popularizēt sievietes-aprūpētājas tēlu, mudinot daudzas sievietes-profesionāles atteikties no karjerām, lai rūpētos par savām ģimenēm. Man ir radies iespaids, ka Čehijas prezidentūra nesaprot terminu „vīriešu un sieviešu vienlīdzība” tā pilnīgākajā nozīmē. Es ceru, ka sešos mēnešos mēs tai varēsim sniegt izskaidrojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par A. Záborská ziņojumu par starppaaudžu solidaritāti. Uzskatu, ka darba jēdziens, kā to pašlaik formulējusi Eiropas Savienība, atbilstīgi neaptver visas kategorijas. To sieviešu vai vīriešu diskriminācija, kuri brīvi izvēlējušies palīdzēt tiem, kas nevar parūpēties par sevi vai audzināt nākamās paaudzes, ir anahroniska un vecmodīga.

Tādēļ es piekrītu ziņotājai, kad viņa apstiprina būtisko nepieciešamību padarīt darba jēdzienu ilgspējīgu un atzīt neapmaksāto darbu, kuru starppaaudžu solidaritātes labā veic sievietes un vīrieši.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Ziņojums par dzimumu nediskrimināciju un starppaaudžu solidaritāti tika pieņemts šodien Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā.

Starppaaudžu solidaritāte ir viens no strukturālajiem un galvenajiem Eiropas sociālā modeļa risinājumiem. Dalībvalstis ir gatavas rīkoties, lai mazinātu šķēršļus, kas kavē sieviešu piekļuvi darba tirgum uz vienlīdzīgiem nosacījumiem ar vīriešiem. Sadarbībā ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem Eiropas Komisijai jāpārskata politiskās stratēģijas, kuru mērķis ir līdzsvarot ģimenes un profesionālo dzīvi.

Sieviešu nodarbinātības rādītāji apstiprina, ka daudzos darba aspektos saglabājas ievērojamas atšķirības privātās un profesionālās dzīves līdzsvarošanā starp sievietēm un vīriešiem. Realizējot Lisabonas stratēģijas mērķus, dalībvalstis ir apņēmušās atrast darba iespējas 60 % darbaspējīgo sieviešu.

Komisijai jāpauž savi uzskati par jauno direktīvu, kas skar konkrētas tiesības un ģimenes un profesionālās dzīves līdzsvarošanas aizsardzību ģimenēm, kurās dažiem locekļiem nepieciešama aprūpe. Es domāju, piemēram, ģimenes ar bērniem, vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna (PPE-DE), rakstiski. (SK) Patstāvīgais ziņojums runā par esošās situācijas uzlabošanu sieviešu lomas novērtēšanā starppaaudžu solidaritātē – bērnu, vecāku cilvēku un apgādājamo aprūpi ģimenē. Mans ziņojumus bija patiešām revolucionārs, jo tā bija pirmā reize, kad Parlamenta iniciatīva aicināja atzīt sieviešu „neredzamo ieguldījumu” finanšu sistēmā un IKP.

Ziņojumu vienbalsīgi atbalstīja Sieviešu tiesību komiteja. Pat Zaļo grupa nebalsoja pret to. Šodien tie paši Parlamenta deputāti ir iesnieguši alternatīvu rezolūciju, pirms tam neierosinot nekādas konsultācijas. Viss kreisā spārna spektrs Eiropas Parlamentā balsoja par alternatīvo rezolūciju. Es no tā secinu divas lietas. Pirmkārt, kreisie ir parādījuši, ka viņi nerespektē Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas darbu, lai gan šķietami atzīst tās nozīmīgumu. Otrkārt, kreisie ir izraisījuši šaubas par vīriešu un sieviešu vienlīdzību un nediskrimināciju, radot aizdomas, ka kreisajiem šis jautājums kalpo tikai par mediju uzmanības piesaistītāju.

Es balsoju pret šo rezolūciju.. Tā noteikti bija solis nepareizajā virzienā. Lai gan tajā ir iekļauta rindkopa no mana oriģinālā ziņojuma, tā parāda, ka kreisie nerespektē miljoniem sieviešu darbu visā ES. Rezolūcijas autori ir parādījuši, ka viņi joprojām ir iesakņojušies vecās ideoloģijās, kuras tagad ir zaudējušas savu vērtību. Vēl vairāk, rezolūcija bezprecedenta veidā aicina apšaubīt Čehijas prezidentūru tikai tādēļ, ka tā ierosinājusi diskusiju par Barselonas mērķiem.

 
  
  

- Ziņojums: Roberta Angelilli (A6-0520/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es balsoju par. Mani ļoti satrauc tas, ka bērnu pornogrāfija internetā ir parādība, kas izplatās aizvien pieaugošā ātrumā, un jo īpaši tas, ka tā iesaista aizvien jaunākus bērnus. Nepilngadīgo seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija ir smagi cilvēktiesību pārkāpumi.

Tādēļ es uzskatu, ka starptautiskajā sadarbībā ir svarīgi intensīvāk veikt pasākumus, lai filtrētu un slēgtu tīmekļa vietnes, kas satur bērnu pornogrāfiju, lai interneta pakalpojumu sniedzēji būtu spiesti bloķēt šādas kriminālas tīmekļa vietnes.

Tomēr par spīti tam, ka dalībvalstu tiesiskās sistēmas paredz sodus un pietiekami augstu aizsardzības līmeni pret seksuālo ekspluatāciju un vardarbību pret bērniem un bērnu pornogrāfiju, mums jāpalielina bērnu aizsardzības līmenis, ņemot vērā arī nepārtraukto jaunu tehnoloģiju, jo īpaši interneta un jaunu krāpnieciskas uzmākšanās (online grooming) formu attīstību, ko pret bērniem izmanto pedofili.

Īsi sakot, mums jāveido informētības kampaņas vecākiem un pusaudžiem par bērnu pornogrāfijas briesmām internetā, jo īpaši par seksuālās ekspluatācijas draudiem tērzētavās un interneta forumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Es balsoju par apspriežamo ziņojumu un vēlos apsveikt R. Angelilli par to, ka skarts tik sarežģīts un arī svarīgs temats. Bērnu pornogrāfija ir aizvien pieaugoša pasaules problēma. Tādēļ ir jāpieliek visas pūles, lai apkarotu to starptautiskā līmenī. Dažādu dalībvalstu policijas spēkiem jāapmainās ar informāciju un jāsadarbojas, lai novērstu tik daudz šādu noziegumu, cik iespējams. Es vēlos arī uzsvērt nepieciešamību veidot efektīvas palīdzības metodes bērniem, kuri ir bijuši pedofilu upuri.

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Es uzskatu, ka visām ES valstīm seksuālas attiecības ar nepilngadīgajiem līdz 18 gadiem, ja tajās izmantots spēks, izvarošana vai draudi, jāpasludina par kriminālnoziegumu. Acīmredzama bērnu uzticības ekspluatācija, izmantojot iegūto autoritāti vai ietekmi pār viņiem, tostarp ģimenēs, un vardarbība, kas aizskar bērna stāvokli, jo īpaši psiholoģisku vai fizisku invaliditāti, arī jāpasludina par kriminālnoziegumu.

ES valstīm jāpieprasa, lai interneta pakalpojumu sniedzēji bloķē piekļuvi tīmekļa vietnēm, kas reklamē seksu ar bērniem, bet bankām un citām kredītkaršu kompānijām vajadzētu bloķēt maksājumus bērnu pornogrāfijas tīmekļa vietnēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo esmu vienisprātis, ka dalībvalstīm „jāatzīst par krimināli sodāmu visu veidu seksuālā vardarbība pret bērniem”, tostarp krāpnieciska uzmākšanās tiešsaistē (online grooming).

Likumpārkāpējiem, kas izdarījuši seksuālus noziegumus, jāliedz piekļuve bērniem ar darba vai brīvprātīgajām aktivitātēm, kas ietver regulārus kontaktus ar bērniem. Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, ka kandidātiem, kuri vēlas strādāt noteiktos amatos ar bērniem, ir jāveic sodāmības pārbaude, kas ietver skaidru noteikumu vai pamatnostādņu noteikšanu darba devējiem par viņu pienākumiem šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Nereti ES vēlas kopīgi rīkoties tur, kur labāk lietas atstāt dalībvalstu ziņā. Tomēr šajā gadījumā es uzskatu, ka mēs varam kaut ko panākt, rīkojoties kopā.

Bērnu pornogrāfijas un seksuālās vardarbības posts pret bērniem ir nopietns augonis mūsu sabiedrībā, kas sagrauj dzīves tiem, kas ir visvairāk ievainojami un kam visvairāk ir nepieciešama aizsardzība.

Ņemot vērā ES būtību un cilvēku brīvo pārvietošanos, ir svarīgi, lai mēs izmantotu visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus un apkarotu šos šķebinošos noziegumus, lai kur tie notiktu. Īpaši svarīga ir regulāra informācijas atjaunošana un koordinēšana par likumpārkāpējiem.

Mums jāuzlabo sadarbība arī ar trešām valstīm, lai ES pilsoņus, kas ceļo ārpus ES ar mērķi izdarīt seksuālus noziegumus pret bērniem, var identificēt, apstādināt, izvirzīt pret viņiem apsūdzību un izdot, ja nepieciešams. ES globālā loma piedāvā svarīgu iespēju popularizēt mūsu vērtības valstīs un reģionos, kur bērnu tiesības nav tik labi aizsargātas.

Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Zviedrijas konservatīvo deputātu delegācija Eiropas Parlamentā ir balsojusi par R. Angelilli (Nāciju Eiropas Savienības frakcija, Itālija) ziņojumu (A6-0012/2009) par bērnu seksuālās ekspluatācijas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Cīņai pret bērnu pornogrāfijas izplatīšanu ir jākļūst par prioritāti. Šajā ziņā Eiropas sadarbībai ir ļoti svarīga loma dažādās jomās. Tāpēc mēs, konservatīvie, balsojumā atbalstījām ziņojumu.

Tomēr tajā pašā laikā mēs vēlamies norādīt, ka nepiekrītam referentes viedoklim par diviem no daudzajiem priekšlikumiem, kuri tika piedāvāti. Atšķirībā no referentes mēs neuzskatām, ka mums būtu jāpieņem stingrais profesionālā noslēpuma princips, ar kuru ir saistītas tādas profesijas kā juristi, mācītāji un psihologi.

Mēs šaubāmies, vai varam tīmekļa vietnes īpašniekam uzlikt stingru atbildību par visām diskusijām, kas notiek vietnē, tostarp privātajās sarunās slēgtajās sarunu istabās. Par spīti mērķim ir nesamērīgi prasīt, lai visi tīmekļa vietņu īpašnieki pārraudzītu visas privātās sarunas, kas tur notiek, lai spētu garantēt vietnes tiesiskumu atbilstīgi šim priekšlikumam. Tā vietā mums jākoncentrējas uz citām, efektīvākām to tīklu apkarošanas metodēm, kuri izplata bērnu pornogrāfiju, kas neatstāj tik nopietnas sekas uz parasto interneta lietotāju neaizskaramību.

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par R. Angelilli ziņojumu, jo uzskatu, ka bērnu tiesību aizsardzībai jābūt ES un tās dalībvalstu prioritātei. Tiesību akti, kas apkaro bērnu seksuālo ekspluatāciju un bērnu pornogrāfiju, ir jāmodernizē, ņemot vērā jauno tehnoloģiju, jo īpaši interneta, attīstību, kā arī dažas jaunas krāpnieciskas uzmākšanās formas, ko pret bērniem izmanto pedofili.

Es uzskatu, ka ES un dalībvalstu iestādēm jo īpaši jākoncentrējas uz institucionālo spēju palielināšanu, lai apkarotu šos noziegumus.

Tā kā šie noziegumi nepazīst robežas, ES jāveido pārnacionāls tīkls, lai apkarotu šo noziegumu. Šajā sakarā es atbalstu Eiropola ideju izveidot īpašu nodaļu, kuras uzdevums būtu apkarot bērnu pornogrāfiju un bērnu prostitūciju un kuru veidotu eksperti, kas apmācīti konkrētos jautājumos. Šai nodaļai efektīvi jāsadarbojas ar dalībvalstu un trešo valstu policijas iestādēm, kam ir atbilstīgā kompetence.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu Parlamenta deputātes R. Angelilli patstāvīgo ziņojumu un rekomendāciju Padomei par bērnu seksuālās ekspluatācijas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Iepriekšējās kopējās nostājas vēl nav ieviestas visās dalībvalstīs, bet apdraudējums, ko bērnu drošībai rada straujais tehnoloģiskais progress, turpina pieaugt. Šis ziņojums atjauninās un stiprinās esošos pasākumus šo pretīgo darbību apkarošanā un definēs tos kā kriminālnoziegumus, kas sodāmi ar likumu. R. Angelilli ziņojuma ieviešana nozīmē, ka palielināsies bērnu aizsardzība no šiem vardarbīgajiem pasākumiem, reaģējot uz tehnoloģiju attīstību un jo īpaši vēršoties pret ļauno krāpnieciskās uzmākšanās (online grooming) praksi.

Citi svarīgi priekšlikumi ir par seksuāliem noziegumiem apsūdzētu personu pārrobežu kontrole, lai neļautu iegūt darbu citās dalībvalstīs, kur tām būtu tiešs kontakts ar bērniem un paaugstināta upuru aizsardzība izmeklēšanas un tiesu procesu laikā.

Internets ir svarīga mūsu savstarpēji saistītās informācijas sabiedrības sastāvdaļa. Bērnu datorpratība ir labāka kā jebkad, bet tieši paaugstinātās datorpratības un paļāvības dēļ viņi vai viņu mazāk prasmīgie vecāki nespēj skaidri saskatīt negodīgu cilvēku radīto apdraudējumu. Šo veselā saprāta priekšlikumu mērķis ir pasargāt mūsu sabiedrības visievainojamākos locekļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski.(PT) Es balsoju par R. Angelilli ziņojumu par bērnu seksuālās ekspluatācijas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, jo uzskatu, ka ir svarīgi atjaunināt visu bērnu ekspluatācijas formu apkarošanas līdzekļus, lai nodrošinātu augstu bērnu aizsardzības līmeni Eiropas Savienībā.

Tādēļ es atbalstu šī ziņojuma rekomendācijas, jo īpaši priekšlikumu visās dalībvalstīs atzīt par krimināli sodāmiem visus seksuālos noziegumus pret bērniem, paaugstināt modrību un pārraudzīt jaunās krāpnieciskās uzmākšanās (online grooming) formas nepilngadīgajiem, jo īpaši internetā, un izveidot Informācijas sistēmu par pazudušajiem bērniem (Missing Child Alert System), lai uzlabotu sadarbību Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Seksuālā vardarbība pret bērniem un bērnu pornogrāfija ir īpaši nīstami noziegumi, kuri interneta un sekstūrisma laikmetā prasa stingrākus tiesību aktus, paaugstinātu policijas un tiesiskās sistēmas sadarbību un uzlabotu atbalstu upuriem. R.  Angelilli ziņojums ir pelnījis mūsu atbalstu.

Tomēr es norādīšu, ka bez tehnoloģiju attīstības, kas dod pervertiem daudz vairāk iespēju apmierināt savas neķītrās vēlmes, mums jāaplūko arī morālais pagrimums un vērtību pazemināšanās kā tālāki iemesli šī noziegumu veida ievērojamajam piegumam.

Tikai pirms 30 gadiem tā sauktās morāles liberalizācijas, nevaldāmas baudas meklēšanas un pseidopersonālās indivīda izaugsmes kopš agras bērnības vārdā noteikta politiska tendence veicināja nepilngadīgo seksuālo aktivitāti pat tendenciozo kreiso ruporā, Francijas laikraksta Le Monde slejās. Kamēr šis necienīgais arguments, cerams, ir noraidīts, tā autori turpina sludināt, un viņu politiskā virzība turpina pasniegt mācību stundas, pat neatzīstot tās vainu.

Visbeidzot, es vēlos zināt, kāpēc vienīgās tiesības, kas nav atdotas bērniem lielākajā daļā mūsu valstu, ir tiesības piedzimt?

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Kā minēts Eiropas Parlamenta rekomendācijas priekšlikumā Eiropas Padomei, Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un vardarbību (CoE konvencija), kuru jau parakstījušas 20 Eiropas Savienības valstis, ir pirmais starptautiskais juridiskais instruments, kas klasificē kā noziegumus dažādas seksuālās vardarbības formas pret bērniem, tostarp vardarbību, kas, inter alia, veikta, izmantojot spēku, fizisku ietekmēšanu vai draudus arī ģimenē.

Šajā kontekstā Parlaments aicina visas dalībvalstis, kuras nav to izdarījušas, parakstīt, ratificēt un piemērot visas atbilstīgās starptautiskās konvencijas, sākot ar CoE konvenciju. Starp citām rekomendācijām Parlaments aicina dalībvalstis uzlabot savus tiesību aktus un sadarboties šajā jomā, lai nodrošinātu, ka seksuālie noziegumi pret bērniem vecumā līdz 18 gadiem vienmēr visā ES tiktu klasificēti kā nepilngadīgo ekspluatācija un visu veidu seksuālā vardarbība pret bērniem tiktu atzīta par krimināli sodāmu.

Neatkarīgi no nepieciešamās analīzes un katras valsts suverēnajiem lēmumiem par katru Parlamenta nolēmumu, mēs pievienojamies rezolūcijas galvenajiem centieniem, kas vērsti uz bērnu tiesību aizsargāšanu un nosargāšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm, Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija ir pretīgi noziegumi, un ir nepieciešama starptautiska sadarbība, lai tos izbeigtu. Tādēļ mēs šodien balsojām par R. Angelilli ziņojumu. Tomēr ir ziņojuma aspekti, kurus mēs neatbalstām, piemēram, vienotas, ekstrateritoriālas krimināltiesību normas, kas būtu spēkā visā ES, kā arī ES līmenī noteikt, kas jāuzskata par noziegumu un vainu pastiprinošiem apstākļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par R. Angelilli ziņojumu par bērnu seksuālās ekspluatācijas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu.

Mūsdienās ir svarīgāk nekā jebkad, lai bērnu attīstība un neaizskaramība tiktu aizsargāta jebkurā iespējamā veidā. Tā kā vairumā ģimeņu abi vecāki strādā, nav pieejami vecvecāki, kas pieskatītu bērnus, un internets bieži ir vienīgā izklaides forma, apdraudējuma apjoms ir nenoliedzams.

 
  
MPphoto
 
 

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. − Bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija ir pretīgi noziegumi, un ir nepieciešama starptautiska sadarbība, lai tos izbeigtu. Tādēļ es šodien balsoju par R. Angelilli ziņojumu. Tomēr ir ziņojuma aspekti, kurus es neatbalstu, piemēram, vienotu, ekstrateritoriālu krimināltiesību normu izveidošanu, kas būtu spēkā visā ES, kā arī ES līmenī noteikt, kas jāuzskata par noziegumu un vainu pastiprinošiem apstākļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (DE) Seksuālie noziegumi pret bērniem un bērnu pornogrāfija ir vieni no pretīgākajiem noziegumiem, kuros vainojams cilvēks. Tie ir noziegumi, par kuriem būtu jāsaņem stingri kriminālsodi vai visaptveroša uzticama aprūpe, ja noziedznieks ir garīgi slims.

Ziņojums rosina daudzus konstruktīvus pasākumus, lai uzlabotu šo briesmīgo sociālo problēmu risināšanu. Dalībvalstis tiek aicinātas ratificēt un ieviest visas starptautiskās konvencijas šajā jomā, tām būtu jāsaņem palīdzība, lai uzlabotu savus tiesību aktus, un bērnu sekstūrisms tiktu atzīts par krimināli sodāmu visās dalībvalstīs. Tas pilnīgi atbilst maniem uzskatiem par ES kā vērtību savienību. Es atbalstu daudzas lietas, kas ir ziņojumā, un balsoju par to daudzos individuālos balsojumos.

Tomēr ziņojums tiecas harmonizēt krimināltiesības ES un izveidot profilaktisko pasākumu sistēmu, ko finansētu ES fondi, neraugoties uz to, ka tā ir globāla problēma, kas jāregulē ar konvencijām un nolīgumiem ANO līmenī. Ir grūti izvairīties no iespaida, ka mēs atkal sastopamies ar piemēru, kad šausminošu sociālo problēmu izmanto, lai stiprinātu ES pozīcijas uz dalībvalstu neatkarības rēķina. Krimināllikums ir suverēnas valsts kompetences ļoti būtiska sastāvdaļa. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par R. Angelilli ziņojumu par bērnu seksuālo ekspluatāciju, jo šis jautājums skar vienu no viszemiskākajām, necilvēciskākajām rīcībām, kas jāsoda ar pasākumiem, kurus pieņēmušas visas dalībvalstis.

Rumānijā vēl ir daudz nezināma par šo jautājumu. Mums ir maz datu par to, cik plaša ir šī problēma. Tādēļ es domāju, ka šī ziņojuma pieņemšana paplašinās informatīvās kampaņas, pievēršot uzmanību un brīdinot par seksuālo vardarbību pret bērniem, palielinās to pasākumu skaitu un apjomu, kuru mērķis ir identificēt nepilngadīgos, kuri tiek seksuāli ekspluatēti, izveidos rehabilitācijas pakalpojumus un vēlāk veiks regulāras viņu situācijas pārbaudes, kā arī uzlabos seksuālās vardarbības pret bērniem gadījumu reģistrēšanas un pārraudzīšanas sistēmu.

Bez tam, es uzskatu, ka nepilngadīgajiem cilvēku tirdzniecības upuriem jānodrošina speciālistu pakalpojumi tranzīta centros, tostarp palīdzība un rehabilitācija visās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kas aicina atlikušās trīs valstis, kuras vēl to nav izdarījušas, ieviest Padomes pamatlēmumu par bērnu seksuālās ekspluatācijas apkarošanu. Es atbalstu bērnu aizsardzības līmeņa paaugstināšanu, jo īpaši internetā un arī citās jaunajās tehnoloģijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Kamēr Eiropas Parlaments spriež par to, kā labāk aizsargāt bērnus, islāma pasaule rīkojas pretēji. Saūda Arābijas augstākais garīgais līderis ir raksturojis 10 līdz 12 gadus vecas meitenes kā „precamas” un pieprasījis bērnu laulību tiesības. Islāmiskas izcelsmes imigrantu dēļ tas ietekmēs arī Eiropu, un mums jāsagatavojas šādai iespējamībai.

Mūsu bērniem jāsniedz vislabākā iespējamā aizsardzība. Tā kā dzimumnoziedzniekiem, kuru mērķis ir bērni, ir augsts atkārtotu pārkāpumu rādītājs, mums jāizveido ES mēroga reģistrs ar to cilvēku vārdiem, kas ir potenciālie dzimumnoziedznieki, pedofili ar attiecīgajām uzvedības problēmām. Mums efektīvāk jāapkaro vardarbība pret bērniem un bērnu ļaunprātīga izmantošana visās tās formās, un jāpalielina sodi par seksuāliem kontaktiem ar bērniem un bērnu pornogrāfijas glabāšanu. Es balsoju par R. Angelilli ziņojumu, jo tas uzlabos mūsu bērnu aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Ó Neachtain (UEN), rakstiski. (GA) Informācijas tehnoloģijas Eiropas Savienībā aug un izplatās, jo mēs pašlaik dzīvojam „digitālajā laikmetā”. Protams, ar šīm tehnoloģijām un iespējām ir lielas priekšrocības no darba, izglītības, sabiedriskās dzīves un pētniecības skatu punkta. Tomēr tas nenozīmē, ka mums būtu jāignorē ar tām saistītās briesmas.

Ar internetu saistīta īpaša brīvība – brīvība bez fiziskiem vai praktiskiem ierobežojumiem. Šī brīvība var būt laba lieta, kā tas ir vairumā gadījumu, bet to var izmantot arī bērnu seksuālajai ekspluatācijai un bērnu pornogrāfijai.

Nekas nav svarīgāks par mūsu bērnu veselību, labklājību un nākotni. Mums jādara viss iespējamais, lai pasargātu viņus no ļaunuma. Tādēļ es labprāt atbalstīju R. Angelilli ziņojumu un augstu vērtēju visu, ko viņa darījusi šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju par R.  Angelilli ziņojumu par bērnu seksuālās ekspluatācijas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, jo tas prasa, lai visas dalībvalstis ievērotu spēkā esošos starptautiskos likumus un Padomes pamatlēmuma pārskatu, lai uzlabotu bērnu aizsardzību Eiropas līmenī.

Apvienoto Nāciju Organizācijas statistika ir dramatiska. Lielais vairums cilvēktirdzniecības upuru ar mērķi tos seksuāli ekspluatēt ir bērni un pusaudži. Starptautiskā sadarbība integrētā cīņā pret šiem noziegumiem ir nepieciešama, un visām dalībvalstīm jānodrošina, lai viņu pārkāpēji tiktu tiesāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Petre (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par R. Angelilli ziņojumu, jo mums ir nepieciešama ĀTRA, EFEKTĪVA rīcība, lai apkarotu cēloņus, un, pats galvenais, bērnu seksuālās ekspluatācijas un bērnu pornogrāfijas sekas.

Mūsu bērni arvien biežāk ir vieni, jo mēs esam aizvien aizņemtāki. Tā viņi kļūst par upuri bīstamiem kārdinājumiem. ES apņemšanās, ko paudis komisārs J. Barrot, dod garantiju, ka no marta mums būs ļoti labs juridiskais pamats.

 
  
MPphoto
 
 

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir pielāgot un pastiprināt 2004. gada Pamatlēmumu, lai aizsargātu bērnus no seksuālās ekspluatācijas un vardarbības. Ņemot vērā tehnoloģiju (sevišķi interneta) attīstību, izrādās, ka aizsardzības slieksnis pamatlēmumā ir jāpaaugstina. Bērnu izmantošana seksuāliem nolūkiem ir jāuzskata par noziegumu. Jāstiprina sadarbība starp dalībvalstīm informācijas apmaiņā par sodāmībām, kas saistītas ar notiesāšanu par seksuālu vardarbību, lai tie, kas sodīti par šādiem noziegumiem, nevarētu ieņemt amatus, kas ietver tiešu kontaktu ar bērniem. Jāuzlabo arī upuru aizsardzība.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par R.  Angelilli ziņojumu, kas skar jautājumu par bērnu seksuālās ekspluatācijas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, uzsverot profilaktiskos pasākumus, kas jāapsver dalībvalstīm, kad tās veido savu tiesisko pamatu bērnu seksuālās ekspluatācijas un bērnu pornogrāfijas apkarošanai.

Ziņojums pauž satraukumu par nepietiekamo spēkā esošā Pamatlēmuma pielietojumu kopā ar atbilstīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, jo īpaši Eiropas Padomes konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību, kurai Rumānija pievienojusies kopš 2007. gada, kā arī lūdz iekļaut tajā jaunus seksuālos noziegumus. Dalībvalstīm jāmudina seksuālās ekspluatācijas upuri vērsties policijā un atbilstīgajās tiesās, kuru kompetencē ir krimināllietas un civillietas. Tām jāskaidro un jāinformē gan nepilngadīgo likumīgie pārstāvji, gan personāls, kam ir tiešs kontakts ar nepilngadīgajiem, par briesmām, kas saistītas ar krāpniecisku uzmākšanos bērniem tiešsaistē (online grooming).

Visas šīs briesmas var ierobežot, izveidojot valstīs kontrolējošās iestādes un sadarbojoties ar interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai bloķētu bērnu pornogrāfijas tīmekļa vietnes vai materiālus.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par R. Angelilli ziņojumu par bērnu seksuālās ekspluatācijas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Ar šo darbību aizliegšanu nepietiek, lai izskaustu šo ārkārtīgi smago cilvēktiesību pārkāpumu.

Tomēr ir satraucoši, ka ne visas dalībvalstis ir ņēmušas vērā 2003. gada 22. decembra Padomes Pamatlēmuma Nr. 2004/68/JHA norādījumus. Šis lēmums, tāpat kā citi, ir jāatjaunina, lai paaugstinātu bērnu aizsardzības līmeni, ņemot vērā arī nepārtraukto jauno tehnoloģiju, jo īpaši interneta, attīstību, un jaunās bērnu ievilināšanas formas, ko izmanto pedofili.

Es pilnībā pievienojos referentei, kura ir izstrādājusi detalizētu un konstruktīvu ziņojumu, kas atspoguļo izcilas ekspertes zināšanas par šiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. (RO) Bērnu pornogrāfija ir jūtīgs temats, kuram vienmēr būtu jāatrodas Eiropas un valstu valdību uzmanības centrā. Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu stingri jāsoda jebkāda veida seksuāla vardarbība pret bērnu un jebkāda veida krāpnieciska uzmākšanās tiešsaistē (online grooming).

Es apsveicu Eiropas Parlamenta lēmumu lūgt dalībvalstis paust ciešu apņēmību cīnīties ar seksuālo vardarbību pret bērniem, jo īpaši paturot prātā, cik neaizsargāti pret vardarbību ir bērni, kuri izmanto tērzētavas un tiešsaistes forumus.

Ņemot to vērā, ir svarīga cieša sadarbība starp valstu iestādēm un interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai ierobežotu ne tikai bērnu piekļuvi pornogrāfiska satura tīmekļa vietnēm, bet arī bloķētu tīmekļa vietnes, kas reklamē iespēju izdarīt seksuāla rakstura noziegumus. Ir arī rekomendācijas nacionālo shēmu veidošanai, lai nodrošinātu psiholoģisko rehabilitāciju gan dzimumnoziedzniekiem, gan seksuālās vardarbības upuriem.

Vēlos uzsvērt, ka ikvienai dalībvalstij jāveido atsevišķs reģistrs par likumpārkāpējiem, kas izdarījuši seksuāla rakstura noziegumus pret bērniem, un jānovērš šādu pārkāpēju nodarbināšana nozarēs, kas ietver darbu ar bērniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Es empātiski balsoju par ziņojumu, kas apkaro bērnu seksuālo ekspluatāciju un bērnu pornogrāfiju. Nav šaubu, ka krāpnieciska uzmākšanās (tuvināšanās bērniem seksuālos nolūkos) un pedofilu tērzētavas ir jāsoda. Bez tam, neķītriem noziegumiem, kuros iesaistīti bērni, jāatbilst ekstrateritoriālajām krimināltiesību normām. Eiropas Savienībai jāspēj izmantot vispārējo budžetu, lai finansētu ES intervences programmas dzimumnoziedznieku recidīvisma novēršanai. Es atbalstu arī priekšlikumu, kurā Komisija kopā ar lielākajām kredītkaršu kompānijām meklēs tehniskas iespējas bloķēt vai slēgt interneta maksājumu sistēmas tīmekļa vietnēs, kurās pārdod bērnu pornogrāfiju.

Visbeidzot, es mudinu tās septiņas ES dalībvalstis, kuras vēl nav parakstījušas Eiropas Padomes konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību, darīt to pēc iespējas drīzāk. Tas attiecas arī uz tām astoņām dalībvalstīm, kuras vēl nav ratificējušas Konvencijas par bērna tiesībām 2000. gada papildu protokolu par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Politiskie spēki, kas atbalsta imperiālistisko barbarismu, karu un bagātību ražojošo resursu izlaupīšanu un cilvēku ekspluatāciju, nes kopīgu atbildību par noziegumiem, kuri ik dienu tiek izdarīti pret miljoniem bērnu visā pasaulē. Viņi ir atbildīgi par miljoniem bērnu, kuri ir izsalkuši, kuri ir spiesti strādāt un dzīvo zem nabadzības sliekšņa „civilizēto rietumu” valstīs, par miljoniem bērnu, kuri ir seksuālās ekspluatācijas upuri un par plaukstošo bērnu pornogrāfijas industriju, kura apgroza un nes peļņu, kas lielāka par 3 miljardiem EUR tikai no interneta vien.

Ziņojumā ierosinātās soda sankcijas nespēs pasargāt bērnus, jo tās nevar risināt un nerisinās galveno cēloni, kas nepieredzētos apjomos veicina korupciju un izvirtību: peļņu un dziļi satrūdējušo ekspluatējošo kapitālisma sistēmu. Arī tādi pasākumi kā non bis in idem principa atcelšana, saziņas līdzekļu monitorings un patvaļīga tiesībsargājošo iestāžu iejaukšanās internetā nebūs efektīvs ieguldījums bērnu aizsardzībā. Gluži otrādi, pieredze liecina, ka tur, kur šādi pasākumi tiek pieņemti, parasti kā izņēmums noziedzības apkarošanas vārdā un kurus uzņem ar vispārēju sašutumu un riebumu, to mērķis ir panākt, lai masas tos pieņemtu un vēlāk varētu izmantot, ierobežojot personas tiesības un demokrātiskās brīvības.

 
  
MPphoto
 
 

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski.(SV) Es balsoju pret ziņojumu par ES krimināltiesību harmonizāciju saistībā ar seksuālajiem noziegumiem pret bērniem. Es atbalstu ciešu sadarbību ES, lai apkarotu bērnu seksuālo ekspluatāciju un bērnu pornogrāfiju, bet uzskatu, ka krimināllikumam ir jābūt valsts jautājumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. (SK) Bērnu un jauniešu pasargāšana no seksuālas vardarbības ir svarīgs jautājums un mūsu laika problēma.

Es vienmēr esmu iestājusies par vecāku prioritārām tiesībām bērnu audzināšanā, bet šajā gadījumā arī valstij jāaizsargā bērni un pusaudži. Šī aizsardzība neattiecas tikai uz internetu. Tā attiecas arī uz plašsaziņas līdzekļu reklāmām, kam jābūt pieklājīgām un jāievēro morāles vērtības un kam nevajadzētu uzbrukt jaunu cilvēku tiesībām uz nevainību.

Vecākiem ir īpaša loma bērnu aizsardzībā pret seksuālo vardarbību. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija 26.3 pantā skaidri pasaka, ka „vecākiem ir pirmtiesības izvēlēties, kāda veida izglītību iegūs viņu bērni”. Vecāku sniegtā izglītība ietver arī zināšanas par atbildīgu plašsaziņas līdzekļu izmantošanu. Tomēr vecāki nevar sistemātiski pildīt savu izglītojošo lomu, ja viņiem nav pietiekami daudz laika, ko veltīt savai ģimenei un bērniem. Valstij būtu jādod vecākiem šis brīvais laiks. Internets nekad nevar aizstāt laiku, kas pavadīts vecāku un bērnu dialogā. Datorspēle nevar aizstāt sarunu ar vecmāmiņu. Datorpēļu pulti nevar salīdzināt ar stundu, kas pavadīta kopā ar vectētiņu garāžā.

Dabiska ģimene ir vieta bērnu aizsardzībai, un vecāki ir viņu pirmie sargātāji. Tādēļ es Slovākijā esmu sākusi projektu, kas galvenokārt domāts vecākiem “Vai tu zini, kur pašlaik ir tavs bērns ?”

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. (RO) Civilizētā sabiedrībā bērnu drošībai jāstāv pāri visam. Seksuāla ekspluatācija ir bērna tiesību uz aprūpi un aizsardzību pārkāpums. Seksuālā ekspluatācija atstāj bērniem psiholoģiskas un dažreiz arī fiziskas rētas, mazinot viņu cerības dzīvot cienīgu dzīvi.

Es vēlos atbalstīt referentes R. Angelilli ierosināto ideju, ka šobrīd spēkā esošais 2004. gada Pamatlēmums ir jāatjaunina. Mēs apsveicam šo lēmumu, jo atjaunināšanas process ir jāveic, lai palielinātu bērnu aizsardzības līmeni, ņemot vērā draudus, ko rada internets un citas jaunās saziņas sistēmas. Dalībvalstīm jānodrošina, lai tiesību akti tiktu grozīti tā, lai tīmekļa vietnes ar noziedzīgu saturu tiktu bloķētas.

Mums jāveicina dalībvalstu sadarbība, lai izbeigtu šāda veida noziegumus un aktīvi apkarotu bērnu pornogrāfiju un citas bērnu komerciālas seksuālas ekspluatācijas formas. Mums ir nepieciešama visaptveroša globāla stratēģija kopā ar diplomātisku un administratīvu sadarbību, lai nodrošinātu, ka šis tiesību akts tiktu ieviests bērnu labā. Mums jāpiedāvā aizsardzība vardarbības upuriem. Mums ir jāizbeidz arī sekstūrisms.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika