Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : O-0002/2009

Iesniegtie teksti :

O-0002/2009 (B6-0005/2009)

Debates :

PV 03/02/2009 - 14
CRE 03/02/2009 - 14

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debašu stenogramma
Otrdiena, 2009. gada 3. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14. Tradicionālo nacionālo, etnisko un imigrantu minoritāšu aizsardzība Eiropā (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā vārdā iesniedza Csaba Sándor Tabajdi, Hannes Swoboda, Jan Marinus Wiersma, Véronique De Keyser, Katrin Saks un Claude Moraes, par tradicionālo nacionālo, etnisko un imigrantu minoritāšu aizsardzību Eiropā (O-0002/2009 - B6-0005/2009).

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi, autors. (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas kontinentā dzīvo vairāk kā 300 dažādas nacionālās un etniskās minoritātes un valodiskās kopienas. Aptuveni 15 % no 27 ES dalībvalstu pilsoņiem pārstāv tradicionālās nacionālās minoritātes vai imigrantu kopienas. Lai gan Eiropas Savienības mērķis ir saglabāt kultūras daudzveidību, minoritāšu valodām un grupām draud izzušana vai asimilācija. Arvien pieaugošās imigrantu kopienas saskaras ar integrācijas krīzi; atcerieties masu nekārtības Francijas piepilsētās un Parīzes nomalē, teroristu uzbrukumiem Londonā vai etnisko spriedzi Nīderlandē.

Vai Eiropas Savienībai var ticēt, kad tā nosoda cilvēktiesību un minoritāšu tiesību pārkāpumus trešās valstīs? Vai lēmumu pieņēmēji ES pienācīgi risina nacionālo un etnisko minoritāšu problēmas potenciālajās kandidātvalstīs Rietumbalkānos, ja tajā pašā laikā dažas dalībvalstis nespēj tās atrisināt to iekšienē, un patiesībā to rīcība ir pilnīgi pretēja šai politikai? Tie, kuri nespēj vai nevēlas risināt šos jautājumus, kuri slēpj galvas smiltīs, spēlējas ar Eiropas nākotni.

Pirms šodienas debatēm bija dzirdami bažīgi iebildumi, jo dažas personas apgalvoja, ka šis jautājums ir pārāk delikāts. Jā, šis jautājums ir ārkārtīgi delikāts. Kāda kļūtu Eiropas Savienība, ja mēs runātu tikai par tiem jautājumiem, kas neaizskar neviena intereses? Mēs nevaram paslaucīt šīs problēmas zem paklāja! Eiropas pilsoņi sagaida no mums patiesas atbildes. Eiropas Savienībai ir jāgarantē tiesības vietējā, reģionālā, dalībvalstu un ES līmenī, tai ir jāgarantē vietējo un tradicionālo minoritāšu, romu un vairāku miljonu iedzīvotāju tiesības, kuriem ir minoritātes statuss un nav savas neatkarīgas valsts, un citu starpā tie ir katalonieši, baski, skoti, bretoņi, elzasieši, korsikāņi, velsieši, ungāru minoritātes Rumānijā, Slovākijā un Serbijā un citas nacionālās kopienas.

Subsidiaritāte un pašpārvalde, varas sadale un kopīga lēmumu pieņemšana ir Eiropas Savienības pamatvērtības. Ir ārkārtīgi būtiski, lai vienošanās starp vairākumu un minoritātēm tiktu balstītas uz kopīgas lēmumu pieņemšanas, pašpārvaldes un autonomijas principiem, pilnībā ievērojot dalībvalstu suverenitāti un teritoriālo integritāti. Attiecībā uz personām, kuras pieder valsts imigrantu minoritātēm, mums ir jāpalīdz tām integrēties pēc iespējas efektīvāk, bet imigrantu minoritātēm, savukārt, ir jāizrāda pēc iespējas lielāka cieņa pret attiecīgās valsts valodu un tradīcijām. Ja Eiropas Parlaments patiešām vēlas kļūt par varas centru, tam šie delikātie jautājumi ir jārisina.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Tabajdi kungs, minoritāšu tiesību nodrošināšana ir būtisks priekšnoteikums, kas ir jāievēro, lai valsts varētu kandidēt dalībai Eiropas Savienībā. Kopenhāgenas kritēriji ir paredzēti tieši kandidātvalstīm, kas vēlas pievienoties Eiropas Savienībai.

Minoritātēm piederošo personu tiesību, tostarp diskriminācijas novēršanas principa, ievērošana ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Tomēr Eiropas Savienībai nav vispārēju tiesību iejaukties minoritāšu tiesību aizsardzības jomā. Šāda aizsardzība ir jānodrošina dalībvalstu iestādēm atbilstoši to konstitucionālajām tiesībām un starptautiskajām saistībām.

Turklāt arī minoritāšu institucionālās organizācijas vai autonomijas jautājumi ir dalībvalstu kompetencē. Līdzīgi arī tikai katra dalībvalsts var izlemt parakstīt vai ratificēt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un Eiropas Reģionālo vai minoritāšu valodu hartu, kas ir divi būtiskākie Eiropas Padomes pieņemtie tiesību akti šajā jomā.

Tādēļ Eiropas Savienībai nav tiesību pieņemt – kā norādīts jautājumā – vispārīgus tiesību aktus, kas nosaka minoritāšu aizsardzības standartus un kontroles mehānismus. Tomēr attiecībā uz dažiem Eiropas Savienības kompetencē esošiem jautājumiem tā var pieņemt noteikumus, kas pozitīvi ietekmē minoritātēm piederošo personu stāvokli.

Piemēram, Komisija izstrādā politiku cīņai pret diskrimināciju rasiskās un etniskās piederības vai reliģijas dēļ. Tā nodrošinās Kopienas tiesību aktu piemērošanu šajā jomā un direktīvas, kas papildina šos tiesību aktus, piemērošanu.

28. novembrī pieņemtais pamatlēmums cīņā pret rasismu un ksenofobiju ir vēl viens piemērs. Pieņemot šo pamatlēmumu, Eiropas Savienība palīdz uzlabot to minoritāšu pārstāvju stāvokli, pret kurām ir vērsts rasisms un ksenofobija. Eiropas Savienība ir arī veikusi pasākumus saistībā ar romu minoritātes stāvokli.

Imigrantu integrācija ir svarīgs un arvien nozīmīgāks jautājums Eiropas Savienības dalībvalstīm. 2005. gadā Komisija iesniedza Kopējo integrācijas programmu, kas ir pamatdirektīva vienotai pieejai integrācijai Eiropas Savienībā. Turklāt Eiropas Savienība ir piešķīrusi finansējumu 825 miljonu eiro apmērā 2007.–2013. gadam Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fonda izveidei.

2009. gadā Komisija īstenos trīs jaunas iniciatīvas: Integrācijas rokasgrāmatas trešā izdevuma izstrāde, Eiropas Integrācijas foruma izveide, kas palīdzēs vēl vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību mūsu darbā, un integrācijas mājas lapas izveide, kas būs vienots portāls informācijas par integrāciju iegūšanai un veicinās labākās prakses apmaiņu starp ieinteresētajām pusēm integrācijas jomā.

Eiropas Savienības funkcija daudzvalodības jomā nav pasākumu veikšana dalībvalstu vietā, bet gan šādu pasākumu atbalstīšana un papildināšana. Eiropas Komisijas daudzvalodības politika attiecas gan uz reģionālajām valodām, gan arī uz minoritāšu valodām.

Lingvistiskās un kultūras daudzveidības īstenošana ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Lingvistiskās un kultūras daudzveidības īstenošanu tagad paredz Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kuras 22. pantā ir noteikts: „Savienība respektē kultūru, reliģiju un valodu daudzveidību”.

Pēdējā Komisijas paziņojumā, ko pieņēma 2008. gada septembrī, arī ir noteikts, ka katra no daudzajām valsts, reģionālajām, minoritāšu un migrantu valodām papildina mūsu kopējo kultūras mantojumu. Galvenie Eiropas Savienības rīcībā esošie instrumenti šajā jomā ir finansēšanas programmas, jo īpaši 2007.–2013. gada Mūžizglītības programma.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ir ļoti vērtīgs instruments, ko mēs izmantojam, lai apkopotu datus, kas ir nepieciešami visu instrumentu un šo Kopienas politiku izstrādei un īstenošanai. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, kura, es atgādināšu, atrodas Vīnē, 2009. gada darba programmā iekļāva uzdevumu sagatavot salīdzinošo ziņojumu par situāciju Eiropas Savienībā saistībā ar diskrimināciju etniskās piederības un rases dēļ. Šis ziņojums nodrošinās iespēju atjaunināt ziņojumu par rasismu, kurš tika sagatavots par 2007. gadu.

Tas ir viss, ko es jums varu pateikt saistībā ar šo jautājumu. Citiem vārdiem sakot, mums nav tiesiska pamata regulēt minoritāšu aizsardzību. Šis jautājums patiešām ir dalībvalstu kompetencē, tomēr, neapšaubāmi, Eiropas Savienība nevar pieļaut diskrimināciju pret pilsoni, kurš pārstāv kādu no minoritātēm.

 
  
MPphoto
 

  Rihards Pīks, PPE-DE grupas vārdā. (LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tabajdi kungs ir uzņēmies titānisku darbu – mēģināt formulēt un klasificēt vēsturiski dažādi veidojušās cilvēku kopienas, kas lielākā jeb mazākā skaitā dzīvo valstīs, kuru pamatā ir cita etniskā vai lingvistiskā izcelsme. Kā mēs zinām, gadu simteņos Eiropā bieži ir mainījušās valstu robežas un nosaukumi gan kara rezultātā, gan valstīm apvienojoties, daloties, veidojoties impērijām, brūkot impērijām, un ļoti bieži cilvēki, nemainot savu dzīves vietu, kļuvuši par cita karaļa pavalstniekiem jeb citas valsts iedzīvotājiem. Tāpat ir notikusi migrācija gan indivīda līmenī, gan pārceļoties veselām etniskām kopienām. Mēs esam visa tā mantinieki. Neapšaubāmi, šodien ikviens iedzīvotājs Eiropas Savienībā ir pelnījis cilvēka cienīgu dzīvi un vienādas iespējas. Bet ko īsti var saukt par minoritāti šodienas izpratnē un vai valstis var vienoties un izstrādāt vienotus kritērijus? Tas ir svarīgi, jo šodien veidojas jauna migrācija, gan iekšējā migrācija Eiropas Savienībā, gan migrācija no trešajām valstīm. Man liekas ka tas vispirms būtu jādara speciālistiem, pētniekiem, vēsturniekiem, etnogrāfiem, lingvistiem, un tad varbūt galavārdu var teikt politiķi, jo, ja to sāk darīt politiķi, tad uzreiz parādās daudz politiska subjektīvisma un egoisma, it sevišķi, ja tuvojas vēlēšanas. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Katalin Lévai, PSE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, Eiropas Savienībā un citās Eiropas valstīs dzīvo vairāk kā 45 miljoni cilvēku, kas pieder 57 dažādām minoritātēm. Šodien, kad Eiropu vājā rasisma rēgs, kad vairākuma šovinisms Centrāleiropas un Austrumeiropas nacionālajās valstī acīmredzami pieņemas spēkā, sasniedzot biedējošu apmēru, mēs vairs nevaram minoritāšu politikas paslaucīt zem paklāja. Kā jau mēs dzirdējām, arī Komisārs to pieminēja, ES vēl nav pieņemts noteikumu kopums par minoritāšu identitātes aizsardzību, kas attiektos uz visām dalībvalstīm. Minoritāšu jautājums ir dalībvalstu kompetencē, un tādēļ šīm kopienām lielākoties ir jāsamierinās ar to, par ko tās var vienoties ar savu valstu valdībām. Kopējais to pilsoņu skaits dalībvalstīs Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas pieder dažādām nacionālajām un minoritāšu kopienām, ir ievērojami lielāks, nekā Rietumeiropā, un to problēmas ir arī daudz sarežģītākas. Lai personas, kas pieder ne tikai pie nacionālajām minoritātēm, bet arī pie ES mazākumtautībām, Eiropā justos patiešām kā mājās, Eiropas tiesību aktiem ir jānodrošina tiesisks pamats ar visaptverošām tiesību normām minoritāšu aizsardzībai.

Mums ir jāizveido tādas politiskās struktūras, kas nepretendē uz ekskluzīvām tiesībām, bet kam ir kopīgas kompetences jomas. Ja šāds modelis tiktu īstenots Eiropas Savienībā, nacionālās minoritātes iegūtu jaunu statusu un iespējas to valodas un kultūras aizsardzībai. Šai saistībā ārkārtīgi būtiska ir Lisabonas līguma ratifikācija, jo, pateicoties Ungārijas valdības darbam, divi tā panti attiecas uz minoritātēm piederošo personu tiesībām. Līguma apstiprināšana būtu liels solis uz priekšu Eiropas Savienības vēsturē. Pašreizējā ekonomiskā krīze nenāk par labu minoritātēm, jo tā veicina konfliktus un nodrošina labvēlīgu augsni reakcionārai demagoģijai. Eiropa nevar atļauties – jo īpaši šobrīd – neieklausīties minoritāšu teiktajā. Šajā krīzes laikā tā nevar atstāt minoritātes novārtā.

 
  
MPphoto
 

  Henrik Lax, ALDE grupas vārdā. (SV) Eiropas līmeņa debates par dažādu minoritāšu grupu stāvokli ir vērtējamas pozitīvi. Kopēja nostāja par tiesībām un pienākumiem, kas būtu jāpiemēro nacionālajām, etniskajām vai lingvistiskajām minoritātēm, imigrantiem un bezvalstniekiem, būtu ieguvums šīm grupām un daudzējādā ziņā arī visai Eiropas Savienībai. Gandrīz viena desmitā daļa no ES pilsoņiem pašlaik pieder kādai nacionālai, lingvistiskai vai etniskai minoritātei. Pret dažiem, piemēram, pret mani kā zviedru valodā runājošu somu, attieksme ir pozitīva. Pret citiem ir vērsta diskriminācija vai arī viņi netiek atzīti. Ir būtiski, lai vēsturiski veidojušās nacionālās minoritātes spētu redzēt sevi kā pilntiesīgus Eiropas Savienības dalībniekus. ES ir nepieciešams tās minoritāšu atbalsts, un tā nedrīkst liegt minoritātēm iespēju aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā un drošas un harmoniskas mūsu kopīgās nākotnes veidošanā.

Ir skaidrs, ka nacionālajām minoritātēm nevar piemērot tos pašus noteikumus, ko, piemēram, imigrantu minoritātēm. Imigrantiem ir nepieciešams īpašs atbalsts, lai palīdzētu viņiem integrēties jaunajās mītnes zemēs. Bezvalstnieku jautājums ir atsevišķs jautājums, un viņi ir jāiedrošina izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai iegūtu pilsonību viņu mītnes zemēs.

ES ir nepieciešama arī kopēja nostāja minoritāšu jautājumos, lai tā spētu aizsargāt sevi un dalībvalstis pret ārējo spiedienu un provokācijām, jo minoritāšu tiesības tiek izmantotas kā ieroči, lai sētu naidu un radītu apjukumu. Piemēram, Krievijas iejaukšanās un propaganda Igaunijā un Latvijā ir brīdinošs piemērs. Mēs nedrīkstam ielikt ieročus rokās tiem, kuri vēlas mums kaitēt.

Eiropai ir nepieciešams minoritāšu pārstāvju forums, kas pildītu padomdevējas institūcijas funkcijas saistībā ar jautājumiem, ko risina Eiropas Parlaments un Eiropas Padome. Būtu svarīgi arī noteikt skaidru šīs parlamentārās komitejas atbildību par minoritāšu jautājumiem. Šim Parlamentam ir jāapstiprina paziņojums par minoritāšu tiesībām.

Noslēgumā es vēlos uzdot šādu konkrētu jautājumu: vai Komisija ir gatava uzņemties atbildību par debašu sākšanu Eiropas līmenī par minoritāšu jautājumiem, un vai tā ir gatava aktīvi popularizēt ne tikai lingvistisko daudzveidību, ko bieži vien izmanto kā aizsegu minoritāšu grupu ignorēšanai, bet arī taisnīgu attieksmi pret Eiropas Savienības minoritātēm? (Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Jan Tadeusz Masiel, UEN grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dažas minoritāšu grupas dalībvalstīs pastāv jau gadsimtiem ilgi, bet citas ir izveidojušās salīdzinoši nesen.

Romi ir viena no tradicionālajām minoritāšu grupām, kas Eiropas Savienības dalībvalstīs būtībā ir pastāvējusi visā laika periodā, par kādu eksistē rakstītās ziņas. Par nožēlu man jāsaka, ka manis pārstāvētajā valstī Polijā, lai gan romi netiek diskriminēti, viņu integrācijas jomā vēl ir daudz darāmā. Romi piekrīt šim viedoklim. Es uzskatu, ka romiem ir jānodrošina lielāks valsts atbalsts. Jo īpaši viņiem ir nepieciešams atbalsts profesionālās izglītības jomā un izglītības jomā kopumā.

Dalībvalstīm ir jāuzņemas vadošā loma attiecībā uz šīs un citu minoritāšu grupu integrāciju. Tomēr kopīgi Eiropas Savienības tiesību akti būtu liels atbalsts mūsu centieniem. Pēc manām domām, īpaša uzmanība ir jāpievērš tiesību un pienākumu noteikšanai jaunatnācējiem no islāma valstīm, kuriem ir grūti integrēties Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Mikel Irujo Amezaga, Verts/ALE grupas vārdā. (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sirsnīgi pateikties Tabajdi kungam par darbu, sagatavojot un iesniedzot šo mutisko jautājumu, par kuru šodien notiek debates, un arī par viņa paveikto lielisko darbu, izstrādājot rezolūciju, par kuru diemžēl mēs nerunājam šodien, bet, neapšaubāmi, runāsim nākamajā plenārsēdē.

Šī rezolūcija ir nepieciešama, jo ir skaidrs, ka mums ir jānosaka minimālais minoritāšu grupu aizsardzības līmenis Eiropas Savienībā tādēļ, ka šobrīd tāds nav nodrošināts.

Es nepiekrītu komisāra J. Barrot nostājai, kurš bieži vien norāda uz Eiropas Savienības kompetences trūkumu šajā jomā. Viņš pilnīgi noteikti ir nonācis pretrunās, minot Kopenhāgenas kritērijus, minot citus tiesību aktus, un tajā pašā laikā – iespējams, intereses trūkuma dēļ vai, iespējams, drosmes trūkuma dēļ – aizbildinoties ar kompetences trūkumu, lai, ja mēs tā varam teikt, kavētu progresu minoritāšu grupu aizsardzības jomā, jo mēs galu galā esam saskārušies ar mūžīgo dilemmu. Mēs esam saskārušies nevis ar problēmu, bet drīzāk ar izaicinājumu, ar kuru Eiropas Savienībai ir jātiek galā, un šis jautājums ir jāvērtē tieši šādā perspektīvā.

 
  
MPphoto
 

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, visās ES dalībvalstīs pastāv personu grupas, ko uzskata par atšķirīgām tādu faktoru dēļ kā etniskā piederība, valoda, apģērbs, mūzika, ko tās spēlē, un reliģija. Ja attiecīgās valsts iedzīvotāji izturas godbijīgi pret katra cilvēka dabisko cieņu, šīs atšķirības uzskata par bagātību, un cilvēkus novērtē. Patiesībā, ja tiek novērtēta cilvēka cieņa, mēs neuztveram minoritātes negatīvi. Tomēr daudzās valstīs šī cieņa ir nepārliecinoša vai tās nav vispār. Tas noved pie minoritāšu diskriminācijas, to noniecināšanu un to stāvokļa pasliktināšanu.

Kopenhāgenas līgumā mēs uzstājam, ka valstij, kas vēlas pievienoties ES, ir jānodrošina vismaz minimālais pieņemamais cieņas līmenis attiecībā pret tās teritorijā dzīvojošajiem. Šis princips zaudē spēku, ja mēs ignorējam šos kritērijus un pieļaujam tādu valstu dalību ES, kuru iedzīvotāji tiek sociāli atstumti un pret kuriem tiek pieļauta slikta izturēšanās.

Piemēram, Īrijā daudzi bērni un pieaugušie ar invaliditāti tika ievietoti iestādēs, kurās ir ļoti slikti apstākļi, laikā, kad manis pārstāvētā valsts bija ES kandidātvalsts, un gadiem ilgi pēc manas valsts pievienošanās ES.

Šodien, neskatoties uz Kopenhāgenas kritēriju ieviešanu, līdzīgā, šausminošā situācijā ir mazāk aizsargātas minoritātes valstīs, kuras nesen pievienojās ES vai plāno to darīt. Kopenhāgenas kritēriji šajos gadījumos tika acīmredzami ignorēti, un attieksme pret minoritātēm netika uzskatīta par šķērsli dalībai ES. Šāda situācija liek apšaubīt līguma mērķi. Ja valstij, lai iestādos ES, ir jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji saistībā ar attieksmi pret tās iedzīvotājiem, ir jānodrošina iespēja aizkavēt valsts pievienošanos ES, ja attiecīgā valsts šos kritērijus nav izpildījusi.

 
  
MPphoto
 

  Sergej Kozlík (NI). (SK) Mēs saskaramies ar etnisko minoritāšu problēmu, bet tā, Tabajdi kungs, galvenokārt attiecas uz Ungārijas etnisko minoritāti. Ungārija ir valsts, kurā pēdējās desmitgadēs etniskās minoritātes ir gandrīz pilnībā izzudušas. To apliecina arī bijušā Ungārijas ombuda minoritāšu jautājumā Jenö Kaltenbacha teiktais. Ungārijā dzīvojošo slovāku skaits attiecīgajā laika periodā ir samazinājies no vairāk kā 300 000 līdz 18 000. Etniskās minoritātes skolās Ungārijā, kuras apmeklē masveidā izskaustās slovāku minoritātes bērni, mācības tiek pasniegtas tikai ungāru valodā. Šajās skolās slovāku valodu māca tikai četras stundas nedēļā.

Slovākija neatriebjas Ungārijai, un Slovākijā dzīvojošās ungāru minoritātes stāvoklis ir nesalīdzināmi labāks. Ungāru minoritātes skolās mācības notiek tikai ungāru valodā. Slovāku valodu māca kā papildu priekšmetu dažas stundas nedēļā. Visās slovāku kopienās Ungārijā dievkalpojumi notiek tikai ungāru valodā, un tos vada tikai ungāru tautības garīdznieki. Savukārt ungāru kopienās Slovākijā dievkalpojumus vada tikai ungāru garīdznieki.

Paradoksāli, bet Eiropas Parlaments nepievērš uzmanību slovāku, vācu, serbu un citu apspiesto minoritāšu problēmām Ungārijā. Atkārtoti notiek diskusijas par ungāru minoritātes problēmām, kuras, neskatoties ne uz ko, pašlaik risina Slovākijas valdība. Tikai šodien šā procesa ietvaros tā apstiprināja izglītības likuma grozījumus, kas garantē, ka ģeogrāfiskie nosaukumi minoritāšu skolās izmantotajās mācību grāmatās tiks drukāti ungāru vai ukraiņu valodā. Tieši ungāru politiķi un parlamenta deputāti, izliekoties, ka viņi risina etniskās problēmas, nepārtraukti popularizē savas idejas par autonomiem risinājumiem, tostarp teritoriālo autonomiju. Tieši šādi pavisam nesen rīkojās Ungārijas prezidents Rumānijas prezidenta vizītes laikā Budapeštā, un saskārās ar klaji negatīvu attieksmi. Šāda nostāja ir jāatmasko un stingri jānosoda arī Eiropas Parlamentā.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Gál (PPE-DE). - (HU) Lai gan stingri tiek aizsargātas to sociālo minoritāšu intereses, uz ko attiecas diskriminācijas novēršanas noteikumi, Eiropas tiesiskā aizsardzība, nemaz nerunājot par politisko gribu, ir kūtra attiecībā uz tradicionālajām nacionālajām minoritātēm. Bet šo minoritāšu pastāvēšana Eiropas Savienībā nav politisks, bet gan faktisks jautājums – ES dzīvo miljoniem personu, kas nav imigranti. Šīs personas dzīvo Eiropas Savienības dalībvalstīs un nekad nav emigrējušas no savas tēvu zemes. Patiesībā dažādu notikumu ietekmē divdesmitajā gadsimtā šo personu valstu robežas ir pārvietotas, atstājot viņus ārpusē neatrisināmu dilemmu priekšā. Kā gan šīs personas var saglabāt savu identitāti un kopienu, kā gan tās var radīt saviem bērniem priekšstatu par drošu nākotni divdesmit pirmajā gadsimtā? Mums vismaz ir jāatzīst, ka šo kopienu problēmas nevar atrisināt, pieņemot vispārīgus cilvēktiesību aizsardzības vai diskriminācijas novēršanas noteikumus. Šīs kopienas pamatoti pieprasa visas tās tiesības, ko Eiropas Savienība paredz iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgam vairākumam. Tieši tādēļ ir nepieciešams regulējums ES līmenī un palīdzība ES līmenī. Šīm kopienām ir taisnība, uzskatot, piemēram, ka autonomija, kas nodrošināja labklājību un attīstību Itālijā, Dienvidtirolē dzīvojošajām minoritātēm, būtu pozitīvs risinājums arī tām.

Noteiktas autonomijas formas – tostarp, iespējams, arī teritoriālā autonomija – neapšaubāmi varētu nodrošināt šādām kopienām pozitīvu un pārvaldāmu nākotni. Jautājumiem saistībā ar šādām kopienām nevajadzētu būt noslēpumā tītiem, bet par tiem ir jārunā atklāti, jo, ja šāds risinājums var nodrošināt pozitīvus rezultātus vienā dalībvalstī, neapdraudot valsts teritoriālo integritāti, tas ir jāizmanto kā risinājums arī citās dalībvalstīs. Šo minoritāšu pamatotās prasības, kas ir balstītas uz pamatprincipiem un Eiropas Savienībā izmantoto praksi, divdesmit pirmajā gadsimtā nevar tikt uzskatītas par „tabu” tēmām ES!

 
  
MPphoto
 

  Bárbara Dührkop Dührkop (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, tas ir interesanti, ka katra parlamenta pilnvaru laikā mēs esam uzsvēruši vienas vai otras minoritāšu grupas dalībvalstīs tiesiskās un faktiskās aizsardzības neesamību vai neefektivitāti.

Ņemot vērā nesen notikušo paplašināšanos uz austrumiem, situācija neizbēgami ir kļuvusi daudz sarežģītāka.

Pieskaitot ES etniskās un lingvistiskās minoritātes tām minoritāšu grupām, kas ir izveidojušās salīdzinoši nesen migrācijas rezultātā, iznāk, ka 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs ir vairāk nekā 100 minoritāšu grupas. Īpaši ir jāiemin – un tas jau tiek darīts – romi, kas ir etniska grupa, kuras pārstāvji mūsu vidū ir dzīvojuši gadsimtiem ilgi. Šai grupai ir savas īpatnības, un tā, salīdzinot ar visa veido minoritāšu grupām, ir vissliktākajā stāvoklī.

Komisāra kungs, mūsu centienu divkāršošana, lai panāktu šo grupu pakāpenisku integrāciju, ja ne asimilāciju, un idejas par vienotību daudzveidībā īstenošana ir būtiskākais uzdevums Eiropā. Ne jau velti Lisabonas līgumā pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē ir skaidri norādīta atsauce uz šīm minoritātēm piederošo cilvēku tiesībām un viņu vērtībām.

Katra sociālā grupa ir atšķirīga. Dalībvalstu lingvistiskajām un vēsturiskajām minoritātēm un to atzītajām un neapstrīdamajām tiesībām izteikties dzimtajā valodā ir maz vai nav nekā kopīga ar jaunajām migrantu plūsmām, kurām ir savas raksturīgās pazīmes.

Mēs izmantojam Eiropas Reģionālo vai minoritāšu valodu hartu kā atspēriena punktu un aicinām Eiropas Sociālo fondu pievērst uzmanību un piešķirt resursus minoritāšu grupām.

Nesen noslēdzās 2008. gads – Eiropas starpkultūru dialoga gads, un, pēc manām domām, šis dialogs ir tikai sācies. Es uzskatu, ka mums ir jāizmanto šis laiks un jāturpina paplašināt šo dialogu, lai izveidotu kontroles mehānismus Eiropas līmenī ar mērķi aizsargāt minoritāšu grupas.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka mūsu pienākums ir aizsargāt un saglabāt pašlaik veidojošās daudzkultūru Eiropas tradīcijas un vērtības dalībvalstīs, un šā Parlamenta pienākums ir noteikt vienotus integrācijas standartus Eiropā, kas veicinātu mierīgu līdzāspastāvēšanu.

 
  
MPphoto
 

  István Szent-Iványi (ALDE). (HU) Priekšsēdētāja kungs, katrs desmitais Eiropas pilsonis pieder kādai no nacionālajām minoritātēm. Daudzi no viņiem savā dzimtenē jūtas kā pabērni. Viņi cer uz Eiropas Savienības atbalstu, kas garantētu viņu tiesības un palīdzētu uzlabot viņu stāvokli. Attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību Eiropas Savienība vismazāk ir paveikusi minoritāšu aizsardzības jomā. Lai gan pastāv tiesiskais pamats efektīvai minoritāšu aizsardzībai, bieži vien politiskā griba šai saistībā ir nepietiekama. Lisabonas līguma ratifikācija varētu uzlabot šo situāciju, bet tā pati par sevi nav brīnumains risinājums. Ir būtiski, lai esošās iestādes strādātu efektīvi, un jo īpaši būtiski ir stiprināt Pamattiesību aģentūras darbību minoritāšu aizsardzības jomā. Dažādās minoritāšu grupas uzskatītu to par pozitīvu signālu, ja jaunās Komisijas sastāvā būtu komisārs, kura kompetencē būtu tikai minoritāšu jautājumi. Tas būtu skaidrs signāls, ka minoritāšu pārstāvji arī ir pilntiesīgi vienotās Eiropas pilsoņi. Eiropā nevar būt pabērni, jo zināmā mērā mēs visi esam minoritātes.

 
  
MPphoto
 

  László Tőkés (Verts/ALE). (HU) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju pausto pateicību un atzinību par nacionālo un etnisko minoritāšu jautājuma, kā arī jautājuma par imigrantiem Eiropā iekļaušanu darba kārtībā. Es esmu sarūgtināts par to, ka nepieciešamā politisko grupu atbalsta trūkuma dēļ mūsu kopīgās debates šodien tuvojas noslēgumam bez lēmuma pieņemšanas un ka joprojām nav iespējams pieņemt ES pamatnolīgumu par minoritāšu aizsardzību. Bijušajās komunisma valstīs būtiskākais bija neiejaukšanās princips. Pēc manām domām, nav pieņemams tas, ka Eiropas Savienība rīkojas līdzīgi, nosakot, ka minoritāšu problēmu risināšana ir dalībvalstu kompetencē. Es uzskatu, ka prezidenta Traian Băsescu paziņojumi Budapeštā, noraidot pamatotās Transilvānijā dzīvojošo ungāru prasības attiecībā uz kolektīvajām tiesībām un autonomiju, atgādina diktatorisku pieeju, kāda bija raksturīga nacionālo komunistu valdīšanas laikam. Eiropas Savienība ir arī nacionālo, etnisko un reliģisko minoritāšu mājvieta, un tieši šā iemesla dēļ ES vairs ilgāk nevar kavēties ar institucionālas un tiesiski regulētas aizsardzības nodrošināšanu šīm minoritātēm.

 
  
MPphoto
 

  Patrick Louis (IND/DEM). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, mūsu kultūra citu starpā ir pamatota uz tiesiskumu un individuālo tiesību ievērošanu, un tādēļ ir pareizi un pamatoti aizsargāt minoritāšu pārstāvju tiesības, bet būtu bīstami pieņemt tiesību aktus par minoritāšu, kas nav nacionālās minoritātes, tiesībām uz pašnoteikšanos.

Attiecībā uz minoritātēm, kas nav nacionālās minoritātes, un es runāju tikai par šīm minoritātēm, kopienas risinājums nav piemērojams, jo tas neizbēgami sagraus daudzu Eiropas tautu vienotību. Saskaņā ar tiesiskuma principu regulējums attiecībā uz tautu līdzāspastāvēšanu ir jāatstāj dalībvalstu kompetencē. Šai saistībā es vēlos norādīt, ka, ja vairākums kļūtu par mazākuma ienaidnieku, šāda situācija nopietni apdraudētu demokrātijas pastāvēšanu.

Nonākot nabadzībā vai briesmās, daži cilvēki pamet to izcelsmes valsti, lai meklētu patvērumu. Patvēruma tiesības ir veids, kā cilvēki var paust savu attieksmi bēgot. Par laimi, patvēruma tiesības ir kļuvušas par pamattiesībām, bet, tāpat kā jebkuras citas tiesības, arī tās ir saistītas ar noteiktiem pienākumiem. Šajā gadījumā pienākums ir pieņemt uzņemošās valsts noteikumus, valodu un tradīcijas.

Patvēruma tiesības ir nozīmīgas tiesības, jo tās ir katram cilvēkam piemītošas tiesības. Pat ja persona pieder minoritātei, šis apstāklis nav pamatots iemesls kopienas tiesību noteikšanai. Personai vienmēr ir jābūt lojālai pret valsti, kurā tā dzīvo. Tā ir ilūzija, ka, īslaicīgas kopienas ar dažādu pieredzi pastāvot līdzās, var izveidot valsti. Laika gaitā tās var izveidot tikai vienaldzības telpu vai kara lauku.

Personai ir jāiemīl uzņemošā valsts vai arī jādodas no tās prom. Tas ir pienākums, kas ir saistīts ar tiesībām nākt un iet.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE) . – (RO) Es vēlos paust atbalstu minoritāšu aizsardzībai un cieņas pilnai attieksmei pret to kultūru, valodām, tradīcijām un paražām. Es uzskatu, ka visām dalībvalstīm to tiesību aktos dažādās jomās ir jāiekļauj noteikumi par minoritāšu aizsardzību.

Šai saistībā es uzskatu, ka Rumānijas tiesību akti minoritāšu aizsardzības jomā ir īpaši efektīvi un var kalpot par paraugu citām dalībvalstīm. Šā apgalvojuma patiesumu var apstiprināt mans kolēģis – šā Parlamenta deputāts, kuru es ļoti cienu un kurš ir dzimis, audzis un studējis Transilvānijas ungāru kopienā un tagad veiksmīgi pārstāv Ungāriju šajā Parlamentā. Tomēr minoritāšu aizsardzības nolūkā nevar īstenot tādus galējus pasākumus kā kolektīvo tiesību īstenošana, autonomijas un pašnoteikšanās, tostarp teritoriālās autonomijas un pašnoteikšanās, veicināšana.

Es nedomāju, ka ir lietderīgi dalīt minoritātes dažādās kategorijās, jo tas var likt domāt, ka pret dažādu kategoriju minoritātēm ir jāizturas atšķirīgi. Pret visiem pilsoņiem ir jāizturas vienādi, un tiem ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības un pienākumi attiecībā uz kopienām, kurās tie dzīvo. Decentralizācijas un vietējās autonomijas noteikšana dalībvalstu tiesību aktos lielā mērā atspoguļo pilsoņu centienus, neatkarīgi no tā, kāda ir to nacionālā vai etniskā piederība. Nav pareizi ierosināt diskusijas par jautājumiem, kas vēl nav iekļauti spēkā esošajos starptautiskajos tiesību aktos un nav apstiprināti dalībvalstu līmenī. Mūsu pienākums nav arī pieņemt noteikumus, kas ir Eiropas Padomes kompetencē.

Es īpaši vēlos pieminēt romu minoritāti. Es esmu pārliecināta, ka kopējās ES programmas, jo īpaši izglītības jomā, ievērojami paātrinātu romu integrāciju.

Noslēgumā es vēlos atgādināt, ka jebkura tauta, neatkarīgi no tās lieluma, ir minoritāte, salīdzinot ar 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju.

 
  
MPphoto
 

  Monika Beňová (PSE). (SK) Minoritāšu aizsardzība neapšaubāmi ir viens no būtiskākajiem principiem, un manis pārstāvētajā valstī Slovākijas Republikā tiek garantēts patiešām ļoti augsts minoritāšu aizsardzības līmenis. Attiecībā uz etniskajām minoritātēm var teikt, ka šis augstais līmenis tiek garantēts arī kultūras un izglītības autonomijas veidā, jo mūsu valstī pastāv universitāte mūsu lielākajai etniskajai minoritātei.

Tomēr es esmu pilnīgi pret diskusiju sākšanu par teritoriālo autonomiju, jo, pēc manām domām, tas ir ļoti būtisks politisks un tiesisks jautājums un cilvēciskā ziņā arī lielā mērā sirdi plosošs jautājums. Tas var padarīt cilvēkus ļoti nelaimīgus. Diskusijas par teritoriālo autonomiju būtiski apdraudētu Eiropas Savienības vienotību un veiksmīgo attīstību.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka, tā kā jūs, komisāra kungs, pieminējāt cieņu, – jā, es pilnībā piekrītu tam, ka vairākumam sabiedrībā ir vislielākajā mērā jāciena tās minoritātes, bet es arī uzskatu, ka minoritātēm normāli funkcionējošā sabiedrībā ir vienlīdz stipri jāciena arī attiecīgā sabiedrība.

 
  
MPphoto
 

  Tatjana Ždanoka (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Tabajdi kungam par viņa izcilo darbu. Ļoti žēl, ka mēs nespējam noslēgt debates, pieņemot rezolūciju.

Es esmu stingri pārliecināta, ka minoritāšu tiesībām ir jākļūst par daļu no acquis communautaire. Diemžēl Komisija ļoti nevēlas ierosināt pasākumus šajā jomā. Mums ir jāatceras, ka minoritāšu tiesības ir neatņemama cilvēktiesību daļa, un tādēļ mūsu standartiem ir jābūt maksimāli augstiem. Neaizmirsīsim, ka viens no Kopenhāgenas kritērijiem ir cieņa pret minoritātēm un to aizsardzība. Komisija nepiemēro šos kritērijus atbilstoši pat pievienošanās procesa ietvaros.

Mēs esam gatavi piekāpties, cerot, ka situācija vēlāk uzlabosies, tomēr, kā pagājušo mēnesi norādīja komisārs J. Barrot, kopš pievienošanās procedūrām joprojām nav rasts atbilstošs instruments, lai risinātu šo jautājumu. Mēs sīki izstrādājām kopīgu Eiropas Savienības standartu minoritāšu tiesību jomā, un tā ir absolūta prioritāte.

 
  
MPphoto
 

  Edit Bauer (PPE-DE). (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībā pastāv dažas politiskās teritorijas, kurās ir spēkā dubultstandarti. Kā jau mēs šodien dzirdējām, Kopenhāgenas kritēriji saistībā ar minoritāšu tiesībām ir piemērojami pievienošanās procesā esošajām valstīm, tomēr Kopienas tiesību aktu ietvaros šādas tiesības nepastāv. Ja Eiropas labklājība ir atkarīga no tās dažādajām kultūrām un neviens nevēlas pieredzēt, kā izzūd mazas tautas kultūra vai valoda, tad etniskajām minoritātēm ir vēl lielākā mērā nepieciešama aizsardzība, ieskaitot tiesisko aizsardzību. Jaunajās dalībvalstīs šķietamā aizsardzība, ko sniedza sociālistiskais internacionālisms, ir zudusi un ir pastiprinājies tautas patriotisms. Papildus tam jaunajās dalībvalstīs bieži vien parādās nomācošs nacionālisms, īpaši kopš Kopenhāgenas kritēriji vairs nav saistoši. Mēs bieži pieredzam, kā pastiprinās centieni piespiest asimilāciju ar varu, kas pamatoti ar aizbildinājumiem, ka tas ir minoritāšu interesēs. Diemžēl šo politisko instrumentu bieži vien izmanto populistu partijas, lai pavērstu majoritāti pret minoritāti.

Juridisku standartu izveidošana minoritāšu juridiskā statusa aizsardzībai ir neizbēgama. Šiem standartiem ir jāatbilst Eiropas labai praksei, balstoties uz dažādām pašpārvaldes formām, kuras nav nepieciešams atmaskot kā noteikta veida politisku noziegumu vai noraidīt. Drīzāk ir jāpaplašina subsidiaritātes principa piemērošanas jomā, lai sniegtu minoritātēm iespēju pieņemt lēmumus atbilstoši to lietām. Iespējams, ka līdz brīdim, kad būs izveidots juridisks pamats, noderīga varētu būt atklātas koordinēšanas metode. Es vēlētos uzdot komisāram šādu jautājumu: vai nav iespējams izmantot šo iespēju, metodi, lai rastu risinājumu saistībā ar minoritāšu juridisko statusu? Nobeigumā es vēlos pateikties Tabajdi kungam par viņa izcilo darbu šajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Corina Creţu (PSE) . – (RO) Eiropas līmenī mums ir saskaņots regulu, kritēriju un ieteikumu kopums, kas garantē aizsardzību pilsoņiem, kuri pieder nacionālajām minoritātēm un to ierobežošanas gadījumi Eiropas Savienības ietvaros ir ļoti reti. Rumānijā tās minoritātes var izmantot visas valstī spēkā esošās tiesības, un šāda pieeja pārsniedz attiecīgos Eiropas standartus. Patiess pierādījums tam ir šajā sēžu zālē esošie rumāņu EP deputāti, kuri ir etniskie ungāri.

Lai panāktu Eiropā starpetnisku saskaņu, ir būtiski, lai tiktu ievērotas cilvēktiesības, un ir jāaptur visi separātistu centieni, ko pamudina etnisko tiesību situācijas pasliktināšanās. Eiropas projekta mērķis ir integrācija, nevis anklāvu veidošana, kas balstīta uz etniskiem kritērijiem.

Es arī uzskatu, ka mums vajadzētu pievērst lielāku uzmanību nacionālo minoritāšu stāvoklim ES kaimiņvalstīs, īpaši gadījumos, kad iesaistīti ir pilsoņi, kuriem ir tāda pati nacionalitāte kā dalībvalstu pilsoņiem. Viens no šādiem piemēriem ir rumāņi Ukrainā, Serbijā un Moldovas Republikā, kuriem ir atņemtas pamattiesības un kuri ir galvenais intensīva denacionalizācijas procesa priekšmets.

 
  
MPphoto
 

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, ES pastāv dažas valodas, kurās runā vēsturiskas eiropiešu grupas, taču tās nav iespējams izmantot debatēs, jo tās nav atzītas kā valsts valodas. Tas ir zaudējums pašreizējai demokrātijai.

Viens no šādiem gadījumiem ir basku valoda, euskara, kas ir minoritātes valoda, tomēr oficiāla, katrā ziņā Basku zemē, kas administratīvā ziņā ir klasificēta kā daļa no Spānijas valsts. Tomēr tas neattiecas uz Basku zemes ziemeļu daļu, un šajā sakarā lūdzu komisāru neuztvert to personīgi, kas ir pievienota Francijai, kuras prezidents ANO asamblejai paziņoja, ka, atsakoties cienīt nacionālo identitāti un valodas, tiek iesēta pazemojuma sēkla un ka pasaulē nepastāvēs miers bez šīs cieņas. Neraugoties uz to, ne euskera, ne koriskāņu, bretoņu vai oksitāņu valoda nav jebkādā mērā atzīta par oficiālu, nedz arī sniegts atbalsts, lai nodrošinātu, ka to izmantošana tiek cienīta un veicināta.

Tādēļ es lūdzu Pamattiesību aģentūru turpināt uzraudzīt un turpināt darbu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu ietvaros nav jebkāda veida pārkāpumu saistībā ar Eiropas iedzīvotāju tiesībām runāt dzimtajā valodā un nav diskriminācija attiecībā pret pilsoņiem, un ka visas dzimtās valodas to attiecīgajās teritorijās tiek atzītas par oficiālām.

(Runātājs turpināja runu basku valodā.)

Eskerrik asko jaun-andreok zuen laguntzagatik Europako hizkuntza guztien alde.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Petru Funeriu (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šīs debates, jo vairāk tādēļ, ka Eiropas vēsture liecina, ka krīžu laikos etniska spriedze citādi stabilu situāciju var padarīt nestabilu. Es vēlos ticēt, ka šo debašu ierosinātāju mērķis ir uzsvērt Eiropas projekta cēlās pamatvērtības un realitāti, jo Eiropas Savienības realitāte ir patiešām labākais standarts pasaulē saistībā ar attieksmi pret minoritātēm. Tādēļ mums vajadzētu paust skaļi, ka šī asambleja nevar un neakceptēs šķeltniecisku rīcību vai manis tikko pieminēto standartu pazemināšanos.

Kā uzsvēra komisārs J. Barrot katrā atsevišķajā Savienības valstī ir skaidrs vai, visbiežāk, ne tik skaidrs valsts tiesiskais regulējums, kas nodrošina kultūras daudzveidības aizsardzību. Neskatoties uz to, vai mūsu multietniskās sabiedrības ilgtspējības nodrošināšanas nolūkos pastāv jebkāda alternatīva augstākajai izglītībai? Piemēri no dzīves liecina, ka atrisinot ar izglītību saistītus jautājumus tiek veicināta spēcīga Kopienas attīstība. Izglītība pēc savas būtības ir drīzāk saliedējoša, nevis šķeļoša. Patiesībā tā māca, ka mēs visi noteiktos apstākļos esam minoritātes. Rumānijā, Transilvānijas pilsētā Klužā Babeş-Bolyai universitāte ir daudzkultūru universitātes paraugs, ko Eiropas Drošības un sadarbības organizācija bieži piemin kā pozitīvu piemēru daudzkultūru un starpetniskuma izcilībai.

Tur, kur nepieciešams, augstākā izglītība minoritāšu valodās ir daļa no valsts izglītības sistēmas. Atļaujiet man kā piemēru minēt Sapientia universitāti Rumānijā.

Tomēr šie pozitīvie piemēri nenozīmē, ka drīkstam zaudēt modrību, un mums ir jāapzinās, ka, iespējams, sarežģītākā problēma vēl ir tikai gaidāma: proti, sarežģītās situācijas saistībā ar romu kopienu atrisināšana visā Eiropā. Es uzskatu, ka visefektīvāk šo ārkārtīgi sarežģīto Eiropas problēmu ilgtermiņā iespējams atrisināt ar izglītības starpniecību. Es labprāt vēlētos redzēt ļoti saturīgas debates par to, kā Eiropa plāno izmantot mūsu unikālās izglītības sistēmas priekšrocības tā, lai saglabātu mūsu daudzveidībā vienotību.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE).(RO) Eiropas Padome ir institūcija, kas nodarbojas ar cilvēktiesību ievērošanas jautājumiem. Saskaņā ar subsidiaritātes principu minoritāšu tiesības un aizsardzība ietilpst dalībvalstu kompetencē. Tradicionālajām un etniskajām minoritātēm, migrantu minoritātēm un imigrantiem ir jāievēro tās valsts tiesību aktus, kurā tie uzturas.

Es uzskatu, ka jaunu migrantu minoritāšu integrācijai nav jābūt daļai no imigrācijas kopējās politikas, ko ES šobrīd sastāda. Šī politika var tikt definēta tikai tādā gadījumā, ja ES ietvaros tiks nojauktas brīvas to darba ņēmēju pārvietošanās barjeras, kuri ir no dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada.

Migrantu minoritāšu aizsardzība ir daļa no principiem, ko veicina Eiropas sociālā politika. Nodrošinot godīgus darba apstākļus visiem Eiropas pilsoņiem, neatkarīgi no kuras dalībvalsts tie cēlušies, viņiem tiek garantēti pieņemami dzīves apstākļi. Kā Eiropas Sociālistu grupas biedrs es atbalstu Eiropas tiesiskā regulējuma likumīgai imigrācijai attīstību, tomēr aktīvi, primāri un galvenokārt atbalstu Eiropas Savienības pamatprincipu ievērošanu attiecībā uz visiem Eiropas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE-DE). - (HU) Diemžēl šodien šis lēmuma projekts Parlamentā ir iesniegts tikai jautājuma veidā. Izmantojot mierīgus parlamentāros līdzekļus, tradicionālo nacionālo minoritāšu un kopienu pārstāvji ir centušies pārliecināt majoritāti, ka tas, kas derēja 14 Eiropas Savienības dalībvalstīm, būs piemērots arī visai ES teritorijai. Tradicionālās nacionālās minoritātes attapās jaunā valstī, ne reizi nepārceļoties no gadsimtiem senajām dzimtenēm, un tā nebija viņu vaina. Neviens tām nejautāja, vai viņas vēlas mainīt tautību vai pieņemt jaunu valsts valodu. Šīs tradicionālās minoritātes ir savu valstu lojālākie pilsoņi. Neskatoties uz kariem, ekonomiskajām krīzēm, iekšējām politiskām cīņām un asimilāciju viņi nepameta no senčiem mantoto, seno un tagad jauno dzimteni. Viņu lojalitāte ir bijusi nelokāma. Tieši šī iemesla dēļ ir neizprotams, kādēļ vairākiem desmitiem miljonu lielo valstu iedzīvotāju, kas ir lielā skaitā, būtu jābaidās no dažiem simtiem tūkstošu vai maksimāli pusi miljona minoritāšu pārstāvjiem.

Dažādie pašpārvaldes veidi, kas atrodami Eiropas Savienībā, piemēram , teritoriālā un kultūras autonomija, ir no minoritāšu un majoritāšu puses saskaņotas politikas rezultāts, un tie nav mazinājuši attiecīgās valsts vai Eiropas Savienības ekonomisko, politisko vai sociālo varu. Mana valsts, Rumānija, tās sākotnējā veidā ir pastāvējusi kopš 1920. gada. 1930. gadā 28 % no šīs teritorijas iedzīvotājiem nebija rumāņu tautības; šodien to skaits ir samazinājies līdz 10 %. Līdz ar Rumāniju pastāv vēl dažas dalībvalstis, kurām ir līdzīgas problēmas. Pastāv tiesību akti un tiesības, tomēr to īstenošanu nav iespējams garantēt, kaut arī lingvistiska, etniska un reģionāla daudzveidība Eiropā skaitās vērtība. Tādēļ ir būtiski, lai pamatnostādņu projekts ir sastādīts, balstoties uz esošajiem, veiksmīgajiem ES paraugiem, kas ir pieņemami visiem un nepārkāpj valstu teritoriālo integritāti.

 
  
MPphoto
 

  Gábor Harangozó (PSE). (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs! Komisāra kungs, dāmas un kungi, es vēlētos paust savu prieku par atzinīgi vērtējamo Csaba Tabajdi iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas Savienībā dzīvojošo minoritāšu stāvokli. Kaut arī ievērojams skaits piemēru liecina, ka Eiropas Savienībā nacionālās minoritātes tiek uzskatītas par vērtību un iespēju, piemēram, Deinvidtirolē vai Ālandu salās, diemžēl Austrumeiropā mēs saskaramies arī ar pretēju attieksmi, dažkārt pat no valstsvīru puses. Tieši šī iemesla dēļ mums steidzami ir nepieciešams pretoties, pasludinot deklarāciju, kas galīgi un uz visiem laikiem likvidētu nacionālo minoritāšu prasības par autonomiju, atsaucoties uz Eiropas Savienības noteiktajiem nosacījumiem. Tādēļ mēs mērķtiecīgi runājam un paziņojam, ka nacionālajām minoritātēm ir tiesības uz autonomiju, kas ir minoritāšu tiesību izpausme Kopienu līmenī, un mums ir arī jāgarantē šīs pamattiesības, izmantojot Eiropas Savienības tiesību sistēmu. Tādēļ es pilnībā atbalstu visaptverošas regulas izstrādāšanu minoritāšu tiesību aizsardzībai Eiropas līmenī. Liels paldies!

 
  
MPphoto
 

  Michl Ebner (PPE-DE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien ir atzīmējams ļoti priecīgs notikums un tas ir īpaši sadarbības grupas priekšsēdētāja un minoritāšu čempiona Tabajdi kunga nopelns, kuram izsaku savu pateicību.

Šodien es runāju itāļu valodā, kas ir valsts valoda, nevis mana dzimtā valoda. Es šādi rīkojos īpaša iemesla dēļ: Itālijā dzīvo liels skaits etnisko minoritāšu no dažādām valstīm un etniskajām grupām. Šodien vēlos izmantot šo demonstrāciju, lai sniegtu šīm minoritātēm iespēju izteikties šeit Parlamentā, kā arī demonstrāciju, ka etniska minoritāte nav etniska minoritāte tikai pati par sevi, tai ir jāpieredz solidaritāte. Vēl es vēlētos norādīt, ka pretējā gadījumā ārzemēs dzīvojošajām itāļu minoritātēm nebūtu šādas iespējas.

Komisārs J. Barrot šodien runāja par nediskrimināciju. Es uzskatu, ka ar nediskrimināciju nav gana, jo mums ir jāpanāk vienlīdzīgas tiesības, un vienlīdzīgas tiesības veidosies tikai, ja mēs saskarsimies ar minoritāšu situācijām un ja sniegsim tām palīdzību, lai tās varētu sasniegt tādu pašu līmeni kā majoritātes. Šī iemesla dēļ noteiktās situācijās mums ir nepieciešama pozitīva diskriminācija. Uzskatu, ka tā ir ideja, ko nepieciešams izskatīt.

Eiropas Savienība ir kompetences. Mēs spētu panākt daudz labu rezultātu, piemērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 22. pantu un Lisabonas līguma, kas cerams pēc iespējas drīzāk stāsies spēkā, 2. pantu apvienojumā ar Kopenhāgenas kritērijiem un izmantojot nelielā apmērā elastību un iztēli tiesību aktu jomā. Es īpaši vēlos norādīt Lisabonas līguma 2. pantu par personu tiesību aizsardzību, un šajā sakarā īpaša pateicība izsakāma agrākajam Ārlietu ministram F. Frattini, kurš sniedza izšķirīgu ieguldījumu saistībā ar tā iekļaušanu.

Mēs ceram uz grupu tiesību aizsardzību: tāds ir mūsu mērķis. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā ir 168 minoritāšu grupas un Eiropas kontinentā aptuveni 330, šādu situāciju pieredz 100 miljoni no mūsu līdzpilsoņiem šajā kontinentā. Dienvidtirolē mēs esam sasnieguši līmeni, ko neapšaubāmi var uzlabot, tomēr tas ir ļoti, ļoti labs. Kad šajā Parlamentā izdzirdu pārstāvju vai deputātu, kuri pārstāv majoritāti, izteikumus, ka attieksme pret viņu minoritātēm ir ļoti laba, mani māc nelielas aizdomas. Es priecātos, ja šo minoritāšu pārstāvji teiktu, ka pret viņiem labi attiecas.

Mums Eiropas Savienībā ir jāsaprot, ka minoritātes reprezentē pievienoto vērtību, tiltu starp kultūrām, cilvēkiem un valstīm. Mums ir jāstrādā pie vienotības kultūru daudzveidībā.

 
  
MPphoto
 

  Katrin Saks (PSE). (ET) Dāmas un kungi, lingvistiskā un kultūras daudzveidība, ko uzskatām par Eiropas Savienības vērtību, bieži vien top par problēmu dalībvalstu līmenī, īpaši teritorijās, kurās robežas vēsturisko pārmaiņu dēļ ir pārvirzītas vai kurās minoritāte ir kļuvusi par majoritāti, kā tas ir noticis manā dzimtenē Igaunijā. Šādos gadījumos atsevišķajai valstij tā ir ievērojama problēma.

Tomēr ir ļoti būtiski, lai Eiropas Savienības līmenī netiktu piemēroti dubultstandarti. Kopenhāgenas kritēriji, ko iepriekšējie runātāji atsevišķās runās jau pieminēja un ko ir jāievēro valstīm, kas atrodas pievienošanās stadijā, ir jau pārrunāti, tomēr vienlaikus mums ir jāapzinās, ka šie paši kritēriji, šīs pašas prasības, piemēram, prasības izglītības jomā, nav ievērotas daudzās no vecajām dalībvalstīm. Ir izšķiroši būtiski, lai pret visām valstīm paustu vienādu attieksmi un lai visām piemērotu minimālos standartus.

 
  
MPphoto
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE) . – (RO) Pirmkārt, es neuzskatu, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešama kopēja minoritāšu politika. Mēs esam parādā vienlīdzīgas tiesības visiem Eiropas pilsoņiem, neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. No otras puses, ja tie, kuri uzdeva jautājumu, ko apspriežam, vēlas šajā jomā Eiropas līmeņa politiku, mēs varam apliecināt, ka, piemēram, Rumānijas tiesību aktus var uzskatīt par labas prakses paraugu.

Rumānijai, iespējams, ir paši augstsirdīgākie un laikmetīgākie tiesību akti Eiropā valsts minoritāšu jomā. Tām ir iespējams izmantot plašas politiskās un sociālās tiesības, kas ir vienādas ar tām, kādas ir visiem pilsoņiem. Ievērojama apmēra minoritātēm, piemēram, ungāriem ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā visos izglītības līmeņos. Minoritāšu pārstāvjiem pienākas vietas parlamentā, pat ja viņi nav ieguvuši nepieciešamo balsu skaitu. Patiesībā ungāru minoritātes partija, kas tika pieminēta šīvakara un vakardienas vakara debašu laikā, ir 12 gadus bijusi daļa no Rumānijas valdības, kopš tās 19 gadus garās pastāvēšanas kā demokrātiskai valstij.

 
  
MPphoto
 

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE) . – (RO) jebkāda veida minoritātēm ir jāsniedz atbalsts, ne tikai, lai saglabātu unikālo identitāti, vērtības, tradīcijas un valodu, bet arī lai attīstītu to kultūru. Manuprāt, Rumānija, kas ir vienota, suverēna valsts, ir paraugvalsts saistībā ar jebkuras minoritātes pārstāvju personu tiesību ievērošanu.

Es atzinīgi vērtēju progresu, ko panākuši mani kolēģi deputāti, kā arī viņu pastāvīgās bažas saistībā ar etnisko, tradicionālo un nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tā ir acīmredzama un atzinīgi vērtējama pieeja. Tomēr saistībā ar attiecībām starp majoritātēm un minoritātēm es vēlētos norādīt jums divus aspektus: 1) Es uzskatu, ka ne tikai minoritāšu pārstāvji ir jāiekļauj šāda veida pasākumos, bet arī majoritātes pārstāvjiem tādā pat apmērā ir jārisina jautājumi, kas saistīti ar minoritātēm, tieši lai atbalstītu un aizsargātu to, ko dēvējam par “vienotību daudzveidībā”, kas tiek īstenots Rumānijā. 2) Es novērtēju to, ka minoritātēm līdzīgi ir jāuztraucas par majoritātes statusu, jo abas šīs struktūras veido šo vienoto kopumu, kas veicina jebkuras sabiedrības attīstību, taču tikai esot kopā.

 
  
MPphoto
 

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE).(RO) Kā daļu no šīm debatēm es vēlētos sniegt komentāru par to, ka nacionālās minoritātes saceļ diezgan lielu kņadu, jo tām nav argumentu, kas pamatotu tiesības, ko tās pieprasa. Šajā sakarā es vēlētos radīt lozungu: “kņadas sacelšana nerada neko labu un labais nesaceļ kņadu”.

Eiropas Savienība nevar aizsargāt minoritātes un nostādīt valsts kopienas nelabvēlīgākā situācijā, jo atļaujam pozitīvu diskrimināciju. Es vēlētos minētu piemēru, kas atspoguļo, ka realitāte ir pretēja paustajiem apgalvojumiem. Daži cilvēki apgalvoja, ka Rumānija netiek ievērotas ungāru minoritāšu tiesības izglītības jomā, un tā kā manā kompetencē ietilpst izglītība, es vēlētos par piemēru minēt Rumānijas universitātes, kas attieksmē pret minoritātēm stingri ievēro Eiropas standartus.

 
  
MPphoto
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE) . – (RO) Kā daļu no šīm debatēm vēlos uzsvērt situācijas pasliktināšanos saistībā ar Serbijā Timokas ielejā dzīvojošo rumāņu reliģiskajām tiesībām. Mēs runājam par kopienu, ko veido vairāk kā 100 000 rumāņu.

Es vēlētos izmantot iespēju, lai paustu savas bažas saistībā ar Serbijas pilsētas Negotinas pilsētas domes lēmumu nojaukt rumāņu pareizticīgās baznīcas pamatus, kaut arī tās mācītājs Boian Alexandru bija saņēmis nepieciešamās atļaujas. Tā būtu otrā baznīca Serbijā dzīvojošajiem rumāņiem. Būvējot pirmo baznīcu, tēvam Alexandru par viņu pārdrošību uz diviem mēnešiem tika nosacīti atlikts spriedums. Vēlos uzsvērt, ka Serbija saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 5. pantu ir apņēmusies ievērot cilvēktiesības un aizsargāt etniskās un reliģiskās minoritātēs.

Nobeigumā es vēlos nolasīt fragmentu no tēva Alexandru vēstules, kurā viņš pauž cerību, ka Serbijas iestādes neizdemolēs šo baznīcu, kurā dievkalpojumus noturēs rumāņu valodā. Es citēju: “[..] palīdzēt mums arī valstī, kurā dzīvojam, Serbijā, iegūt šīs tiesības, lai mums vismaz būtu sava baznīca un skola un lai mēs varētu runāt rumāņu valodā”.

 
  
MPphoto
 

  Adrian Severin (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, ciktāl tas skar nacionālo minoritāšu statusu dalībvalstīs Eiropas Savienībai nav jurisdikcijas. Tomēr tā nav problēma, jo visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir Eiropas Padomes locekles, kas ir labi aprīkota un pieredzējusi organizācija, lai varētu risināt šo jautājumu. Eiropas Padomes darba dublēšana radītu zaudējumus mūsu darba apmēram saistībā ar minoritātēm un izraisītu tikai neskaidrību un neapmierinātību.

Otrkārt, mani māc bažas redzot, ka mūsu pieejā minoritātēm pārāk liels uzsvars ir likts uz risinājumiem, kas, iespējams, bija atbilstoši desmitgades un gadsimtus atpakaļ. Es uzskatu, ka šajā jomā būtu labāk, ja mēs vairāk attīstītu mūsu iztēli, nevis atmiņu.

Visbeidzot, tā vietā, lai no jauna izskatītu jau izpētītās jomas, būtu labāk, ja Eiropas Savienība kontinentā, kurā katra etniskā-kultūras kopiena ir vienlaikus arī minoritāte, attīstītu kultūras tiesību starptautiskas aizsardzības konceptu.

 
  
MPphoto
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE).(RO) Es uzskatu, ka vispasaules globalizācijas un brīvas pārvietošanās laikmetā šovakar šeit paustās idejas par teritoriālu ietekmi nav lietderīgas. Es domāju, ka Spānijā un Itālijā dzīvo vairāk kā viens miljons rumāņu, taču neredzu iemeslu, kādēļ viņiem būtu jāpieprasa teritoriāla autonomija šajās valstīs.

Uzskatu, ka komitejas vai apakškomitejas izveidošana Eiropas Parlamenta līmenī, lai uzraudzītu minoritāšu tiesības, ir lieliska ideja un tādējādi šajā līmenī īstenotu Eiropas politiku vai beigu beigās noteiktas procedūras saistībā ar minoritāšu tiesību ievērošanu. Es nedomāju, ka Rumānija jebkad ir atteikusi kādam Eiropas valsts prezidentam vizīti, un tomēr šīs ir baumas, kas atkal šeit izskan. Es uzskatu, ka Rumānija sniedz labas prakses paraugu daudzām Eiropas Savienības valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Iuliu Winkler (PPE-DE). - (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībā dzīvojošās nacionālās minoritātes bagātina to. Eiropas Parlamentam ir jāuzņemas vadība etnisko minoritāšu aizsardzībā, uzsākot nopietnas debates par minoritāšu juridisko statusu. Parlamentam ir jāuzņemas atbildība par sīki izstrādātu un pieņemtu pamatregulu, kas ir visām dalībvalstīm saistoša. Šāda regula patiesi kalpotu minoritāšu kopienu interesēm tikai tādā gadījumā, ja, paturot prātā subsidiaritātes principu, tās noteikumi saturētu faktu, ka dažāda veida autonomijas pieņemšana, kas balstīta uz vienprātību starp majoritātēm un minoritātēm, ir veids, kā nodrošināt minoritāšu kopienām atbilstošu statusu. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Miloš Koterec (PSE). (SK) Jā, minoritātes ir jāciena un ES dalībvalstīm tām ir juridiski jāgarantē tiesības. Ir jāsaglabā kultūras un lingvistiskā daudzveidība, jo tas ir pamats Savienības veselai funkcionēšanai. Tomēr mēs nepieļausim, ka politiskas grupas, kas pārstāv minoritāšu viedokli, tiecas īstenot autonomijas piekritēju intereses, kas bieži rada problēmas saistībā ar valstu teritoriālās integritātes principa ievērošanu un kas turklāt bieži vien ir radušās netaisnības sajūtas rezultātā pagātnē pieņemtu lēmumu dēļ.

Teritoriāla autonomija valsts līmenī, kas turklāt nav balstīta uz homogenitāti, bet gan noteiktos mikroreģionos vai kopienās bieži vien politiski ļaunprātīgi izmanto majoritātes dalībnieku minoritātes statusu, apdraud mierīgu dzīvi un līdzāspastāvēšanu Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Christopher Beazley (PPE-DE). (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uzdot komisāram divus jautājumus.

Šo debašu laikā daudzi deputāti un kolēģi runāja par dubultstandartu un nevienlīdzīgiem veco un jauno dalībvalstu pienākumiem. Kādus pasākumus jūs veicat saistībā ar vecajām dalībvalstīm, citiem vārdiem sakot – 15 dalībvalstīm, kas nav izpildījušas Kopenhāgenas nolīguma prasības?

Mans otrs jautājums ir saistīts ar reliģiskajām minoritātēm, ebrejiem un musulmaņiem, kas dzīvo mūsu kontinentā, mūsu Savienībā: kādus pasākumus ir veikusi Komisija, lai aizsargātu viņu ticību, likumus un dzīvesveidu?

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi, autors. (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, pirmais jautājums, uz ko nepieciešams sniegt atbildi, vai jautājums par nacionālajām minoritātēm ietilpst vai neietilpst valstu kompetencē.

Es domāju, ka neietilpst, jo, ja cilvēktiesību jautājums nav iekšējs Eiropas Savienības dalībvalstu jautājums, tad tāds nav arī jautājums par nacionālo minoritāšu tiesībām. Šo aspektu, protams, ir nepieciešams precizēt. Dienvidslāviju bombardēja tādēļ, ka tika pārkāptas Kosovas tiesības, tāpēc kādēļ mums nenoprecizēt šo jautājumu?

Otrkārt, kādēļ pirms iestāšanās situācija jaunajās dalībvalstīs bija labāka, nekā tā ir tagad?

Treškārt, Beazley kungs izvirzīja jautājumu par dubultstandartu. Ir tiesa, ka, neskatoties uz problēmām, ungāru kopienas stāvoklis Rumānijā ir labāks. Rumānijā pastāv problēmas, tomēr situācija ir labāka nekā Elzasā vai Bretaņā. Kādēļ tur pastāv dubultstandarti?

Ceturtkārt, parunāsim par teritoriālo autonomiju. Reģionālā autonomija Somijas Ālandu salās un Dienvidtirolē, Itālijā, patiesi ir stabilizējusi valsts situāciju. Ļoti labs piemērs ir Spānija, kurā pastāv autonomo reģionu sistēma, kaut arī ir daži basku ekstrēmisti, kuri būtu pelnījuši mūsu nosodījumu.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, ir jānorāda, ka nediskriminācija un vienlīdzīga attieksme nav pietiekami, lai kompensētu minoritāšu nelabvēlīgo stāvokli. Galu galā apmierinātas minoritātes ir faktors, kas kalpo stabilitātei Eiropas valstīs. Kā vienmēr saka Henrik Lax: “Ja politika ir realizēta atbilstoši, tā vienmēr atmaksāsies”. Tādā ir patiesā situācija, un es vēlētos pateikties par debatēm.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti rūpīgi uzklausīju katra teikto, un mani saviļņoja aizrautīgums, kas akcentēja dažus no paustajiem viedokļiem.

Tabajdi kungs tikko uzskaitīja lielu daudzumu problēmu. Es skaidri apzinos, ka šādas problēmas pastāv, tomēr man atkal diemžēl, jo nav manos spēkos izdarīt ko citu, ir jāatgādina, ka grupu, nacionālo minoritāšu kā grupu aizsardzība neietilpst ES kompetencē, nedz arī Pamattiesību aģentūras kompetencē.

Tomēr pēc mana lūguma aģentūra izskatīs jautājumu par etnisko un rasu diskrimināciju, kad atjauninās savu 2007. gada ziņojumu par rasismu, taču es vēlētos atgādināt, ka nolīgumi šajā jomā nepiešķir jurisdikciju - ne Eiropas Savienībai, ne arī Komisijai un aģentūrai.

Tika pieminēta atklātas koordinēšanas metode, tomēr arī šīs metodes piemērošanai mums ir jābūt kompetencei. Ir skaidrs, kamēr Padome pašlaik maina savas pozīcijas, kas varbūt pavērs jaunas iespējās, mēs pievēršam īpašu uzmanību diskriminācijas apkarošanai, kas īpaši var ietekmēt minoritāšu pārstāvjus.

Mums ir nepieciešams pilnībā noskaidrot situāciju: Kopienas līmenī mums pastāv instrumenti diskriminācijas apkarošanai. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pants veido juridisko pamatu divām direktīvām: 2002. gada 29. jūnija Direktīvai 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un 2000. gada 27. novembra Direktīvai 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju.

Tādēļ, vadoties pēc šāda skatupunkta, pastāv patiesa vēlme apkarot visa veida diskrimināciju pret minoritāšu grupu pilsoņiem. Turklāt Pamattiesību aģentūra pēc mana lūguma veiks ļoti padziļinātu pētījumu par visiem šiem diskriminācijas veidiem.

Tas ir tas, ko varu apgalvot. Es nevaru rīkoties vairāk, jo mums nav juridisko instrumentu. Dalībvalstis mums to neatļautu.

Tas nozīmē, ka, piemēram, romu situācija Eiropas Savienība ir patiesi nožēlojama un viņu integrēšana ir gan Eiropas Savienības, gan Komisijas galvenā prioritāte, kas tik arī atgādināts pirmajā Eiropas romu augstākā līmeņa sanāksmē 16. septembrī, kurā es piedalījos kopā ar priekšsēdētāju J. M. Barroso un komisāru V. Špidla. Pēc šī samita komisārs V. Špidla izveidos Eiropas platformu romiem. Pateicoties šai elastīgajai struktūrai, mums būs iespējams risināt problēmas ES līmenī. Tomēr mums ir jābūt arī uzmanīgiem, jo Komisija uzskata, ka etniskā pieeja būtu neproduktīva.

Nobeigumā es vēlētos teikt, ka mani saviļņoja šeit paustais. Ir skaidrs, ka patiesais Eiropas Savienības spēks ir rodams šī konflikta starp minoritātēm un majoritātēm atrisināšanā attiecīgajās valstīs. Taču taisnība ir arī, ka Eiropas Savienība šobrīd ir nacionālu valstu federācija, kas nozīmē, ka mums ir sarežģīti rīkoties plašāk.

Tomēr nepastāv šķēršļi tam, lai valstis neformāli apmainītos ar labas vai labākās prakses piemēriem. Jūs minējāt dažus ļoti labas prakses piemērus noteiktās jaunajās Savienības dalībvalstīs, un man nav šaubu par to, ka šie piemēri var kalpot par iedvesmu citiem līdzīgiem piemēriem.

Tas, priekšsēdētāja kungs, ir tas, ko varu pateikt, un man ļoti žēl, ka nevaru sniegt labāku atbildi, tomēr galu galā esmu pilnībā pakļauts pienākumam īstenot Eiropas Savienības principus un noteikumus, kādi tie ir šobrīd. Tomēr vēlos atkārtoti norādīt, ka jūs varat būt pārliecināti, ka gadījumos, kad tiks diskriminētas minoritātei piederīgas personas, es būšu nelokāms, jo esmu pilnībā apņēmies nodrošināt nediskriminēšanas ievērošanu, ko, es ceru, pēc Lisabonas līguma ratifikācijas stingri institucionalizēs Pamattiesību harta.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski.(PL) Mūsdienu Eiropā neviena valsts nenoliedz minoritāšu tiesības. Ar ES moto “vienotība daudzveidībā” mēs veidojam daudzkultūru Eiropu, tādu Eiropu, kurā nacionālas minoritātes pastāv līdzās ar lielām, monolītām valstīm un pilnībā izmanto to politiskās un pilsoņu tiesības. Šķiet, ka Eiropa ir vienprātīga šajā jautājumā. Mūsdienās katrs, kurš šaubas par minoritāšu tiesībām, pavisam noteikti negūs panākumus politikas pasaulē. Minoritāšu tiesības tiek glabātas kā dārgums atsevišķo ES dalībvalstu tiesību sistēmās un tās ir apstiprinātas arī daudzos starptautiskos nolīgumos.

Tādēļ es biju pārsteigta par Lietuvas Augstākās administratīvās tiesas šī gada 30. janvārī paziņoto spriedumu. Saskaņā ar šo spriedumu, izvietojot ielu nosaukumu plāksnes poļu valodā līdzās ielu nosaukumiem lietuviešu valodā, tiek pārkāptas valsts tiesību normas. Viļņas reģiona iestādēm tika dots rīkojums mēneša laikā noņemt ielu nosaukumu plāksnes poļu valodā. Šīs gadījums ir īpaši savdabīgs, jo etniskie poļi veido 70 % no iedzīvotājiem Viļņas reģionā un ielu nosaukumu plāksnes poļu valodā ir atrodamas gandrīz visur. Tas notika, neskatoties uz to, ka Lietuva apņēmās ievērot Eiropas Vietējo pārvaldību hartu un ratificēja Eiropas 1995. gada Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Konvencijas 11. pantā ir paredzēti noteikumi par minoritāšu valodu izmantošanu, tajā skaitā uz ielu nosaukumu plāksnēm. Ir grūti saprast, kādēļ Lietuva, kas jau piecus gadus ir ES dalībvalsts, neievēro Savienības standartus un savā teritorijā nenodrošina minoritātēm to tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Iosif Matula (PPE-DE), rakstiski.(RO) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es nāku no vietas, kas atrodas uz robežas starp Ungāriju un Rumāniju, Aradas apgabalā, kurā jau sen ir atrisinātas problēmas saistībā ar minoritātēm.

Šajā teritorijā mani kolēģi un bērnības draugi apmeklēja pamatskolu un vēlāk turpināja studēt universitātēs, runājot ungāru valodā, un viņi joprojām izmanto ungāru valodu iestādēs, kurās strādā.

Es esmu bijis Aradas apgabala padomes un Rumānijas Rietumu reģionālās iestādes priekšsēdētājs. Šajā reģionā, kur atrodas Rumānijas Aradas, Timiş and Bihoras apgabals un Ungārijas Csongrád un Békés apgabals rumāņiem un ungāriem kopīgiem spēkiem ir izdevies īstenot neskaitāmus kopējus projektus un šobrīd tiek strādāts pie citiem, visiem izmantojot vienu Eiropas valodu, lai risinātu Eiropas kopējas problēmas.

Es aicinu ikvienu, kurš vēlas pirmais uzzināt par Rumānijas modeli minoritāšu problēmu atrisināšanai, pirmkārt, apskatīt patieso situāciju un tikai pēc tam paust savu viedokli dažādos Eiropas forumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN), rakstiski.(PL) Nacionālo minoritāšu tiesības ES dalībvalstīs ir būtisks jautājums, ņemot vērā cilvēktiesības. Tomēr praksē šis jautājums tiek izvērsts darbībās, kuru mērķis ir izplatīt Eiropā revizionismu un apstrīdēt robežas.

Nav šaubu par to, ka tiesības runāt dzimtajā valodā un aizsargāt tradicionālo kultūru, ir tiesības, ko nepieciešams aizsargāt.

Pēdējā laikā Eiropā bieži ir bijuši gadījumi, kad noteiktas minoritātes ir paudušas savu vēlmi, lai valstij, kuras pavalstnieki tās ir, tiktu atgrieztas noteiktas teritorijas. Šādi tiek izprovocēta majoritātes reakcija. Vēl ir bijuši gadījumi, kad minoritātes, ko veido vairāki miljoni cilvēku, ir ignorētas un tām ir atteikts piešķirt minoritātes statusu. Tā tas, piemēram, notika ar poļiem Vācijā. Tādējādi Vācija pārkāpj minoritāšu pamattiesības.

Situācija atšķiras ar cilvēkiem, kas mūsu valstīs ir ieradušies no valstīm ārpus Eiropas. Nepārprotami ir skaidrs, ka šīm personām ir tiesības uz savu kultūru un valodu. Tomēr tām nav tiesības veidot teritorijas, kurām piemērotu savas dzimtenes tiesību aktus. Ja tās vēlas dzīvot starp mums, tām jābūt gatavām integrēties mūsu valstīs un jātop par atbildīgiem tās valsts pilsoņiem, kurā uzturas.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika