Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2663(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0063/2009

Iesniegtie teksti :

B6-0063/2009

Debates :

PV 04/02/2009 - 11
CRE 04/02/2009 - 11

Balsojumi :

PV 05/02/2009 - 5.7
CRE 05/02/2009 - 5.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0052

Debates
Trešdiena, 2009. gada 4. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

11.  Kosova (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par Kosovu.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (PSE). (DE) Priekšsēdētājas kundze, mēs šodien apspriežam Kosovu saistībā ar ļoti sīki izstrādāto referenta J. Lagendijk ziņojumu, kam, protams, ir saistība ar Komisijas un Padomes paziņojumiem.

Šajā gadījumā referentam nav oficiāla uzstāšanās laika, un es uzskatu, ka tā ir šausmīga situācija. Ja referents būtu tikai iepazīstinājis ar iniciatīvas ziņojumu pirmdienas vakarā, viņa rīcībā būtu četras minūtes. Es uzskatu, ka tas nav godīgi. Es tādēļ lūgtu Prezidiju apsvērt, vai tam, kas, būdams Ārlietu komitejas referents, ir mēnešiem strādājis, nebūtu arī jāpiešķir oficiālais uzstāšanās laiks.

Tagad G. Kallenbach ir atdevusi viņam minūti no sava laika, solidarizējoties ar kolēģi no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas. Priekšsēdētājas kundze, varbūt būtu iespējams, ja jums ir tādas pilnvaras, piešķirt G. Kallenbach vienu minūti, pamatojoties uz nepieteiktas uzstāšanās procedūru. Tomēr es gribētu lūgt jūs rūpīgi par to padomāt. Mums ir jāatrod citādi noteikumi šāda veida gadījumiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. Tas noteikt ir pareizi, ka šī būtiskā problēma ir jāizskata. Ciktāl tas attiecas uz šo konkrēto situāciju, es iesaku G. Kallenbach pieprasīt minūti saskaņā ar nepieteiktas uzstāšanās procedūru, jo tas būtiski vienkāršotu šo lietu.

 
  
MPphoto
 

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētājas kundze, es pateicos par šo izdevību novērtēt jaunākos notikumus Kosovā. Pēc divām nedēļām, 2009. gada 17. februārī, Kosova svinēs savas neatkarības deklarācijas pirmo gadadienu, un šīs debates noteikti ir īstajā laikā. Kopš tā laika Kosova ir pieņēmusi konstitūciju un pilnīgi jaunu tiesisko un institucionālo struktūru. Neatkarības deklarācija radīja jaunu situāciju un jaunus izaicinājumus starptautiskajai kopienai un, jo sevišķi, Eiropas Savienībai.

Dalībvalstu atšķirīgie viedokļi, reaģējot uz neatkarības deklarāciju, nekādā ziņā negrauj Savienības vispārējās politikas mērķus. Mēs saglabājam apņemšanos palīdzēt Kosovas ekonomiskajā un politiskajā attīstībā, ievērojot vispārējo mērķi nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti Balkānos kopumā.

Kosovas gadījumā tas nozīmē dot ieguldījumu, sevišķi, lai stiprinātu tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un minoritāšu aizsardzību, kā arī stimulēt ekonomisko attīstību un strādāt, lai aizsargātu Kosovas bagāto kultūras un reliģisko mantojumu.

Tas arī nozīmē turpināt skatīt Kosovu plašākā kontekstā, kas Rietumbalkāniem ir noteikts augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2003. gadā Salonikos. Eiropas perspektīvas atbalsta politika visām Rietumbalkānu valstīm, par kuru notika vienošanās tajā sanāksmē, ir atkārtoti apstiprināta, pavisam nesen to apstiprināja Padome savā 2008. gada 8. decembra sanāksmē.

Mūsu pastāvīgo apņemšanos pierāda Pieter Feith ātrā iecelšana par ES īpašo pārstāvi, kas bāzējas Prištinā, un jums būs iespēja ļoti drīz satikt viņu Ārlietu komitejā. Viņa uzdevums un viņa komandas uzdevums ir nodrošināt vērtīgu atbalstu uz vietas, lai palīdzētu mums kopīgi sasniegt visus mūsu politiskos mērķus.

Nesen, 2008. gada decembra sākumā Eiropas Savienības Tiesiskuma misija (EULEX), kas līdz šim ir vērienīgākā civilā Eiropas Drošības un aizsardzības politikas (EDAP) misija, sāka īstenot savas pilnvaras. Tās galvenais mērķis ir sniegt palīdzību un atbalstu Kosovas iestādēm tiesiskuma jomā, sevišķi, attīstot policijas, tiesu iestāžu un muitas pārvaldību.

Mūsu galvenais uzdevums nākamajos mēnešos būs padarīt iedarbīgāku mūsu iesaistīšanos Kosovā, vispirmām kārtām, virzoties uz EULEX pilnīgu ieviešanu. Mēs esam pietiekoši reālistiski, lai apzinātos, ka 2009. gads nesīs krietnu daļu grūtību un šķēršļu.

Kosovas iestādes arī saskarsies ar daudziem izaicinājumiem, īstenojot savas saistības, lai attīstītu stabilu etniski daudzveidīgu un demokrātisku Kosovu. Starptautiskās kopienas palīdzība ir būtiski svarīga, lai Kosova gūtu panākumus, pilnīgi integrējoties ar pārējo reģionu.

Komisija ir paziņojusi, ka šogad vēlāk tā iesniegs pētījumu, kurā būs izskatīti Kosovas politiskās un sociālekonomiskās attīstības turpināšanas veidi. To ir atzinīgi novērtējusi Padome. Tam vajadzētu piedāvāt jaunas iespējas un balstīties uz to, kas jau ir ticis sasniegts, pielāgots, ņemot vērā mūsu turpmāko pieredzi nākamajos dažos mēnešos.

Kosovas ziemeļos noteikti saglabāsies sarežģīta situācija nākamo mēnešu laikā un prasīs īpašu uzmanību. Nesen notikušie etniskās vardarbības uzliesmojumi Mitrovicā šā gada janvāra sākumā varēja kļūt nopietni, bet tie tika apturēti. Īpaši uzmundrinoši ir tas, ka Prištinas iestādes rīkojās ar saprātīgu savaldību. Tomēr šie notikumi ir pastāvīgs atgādinājums par pastāvīgo destabilizācijas risku šeit. Mēs joprojām cieši uzraudzīsim situāciju, jo sevišķi valsts ziemeļos.

Prezidentūra ir pateicīga par Parlamenta deputātu pastāvīgo interesi un par jūsu atbalstu attiecībā uz Savienības vietu šajā reģionā. Es īpaši atzinīgi vērtēju ierosināto rezolūciju, kas tika iesniegta šajā sesijā. Tas ir uzmundrinoši, ka Parlaments spēj plaši atbalstīt mūsu centienus šajā reģionā un Savienības apņemšanos attiecībā uz Kosovas stabilitāti plašākā reģionā.

Šī prezidentūra ir apņēmusies arī turpmāk jūs informēt gan, izmantojot regulāras diskusijas šeit plenārsēdēs, gan sniedzot detalizētākus paziņojumus komitejās. Mēs plānojam dažādus pasākumus šopavasar, inter alia, lai Gimnihas sanāksmi marta beigās veltītu Rietumbalkāniem. Es arī zinu, ka Pieter Feith tiksies ar AFET komiteju nākamnedēļ, un viņš varēs sniegt visaptveroši atjauninātu informāciju par jaunākajiem notikumiem uz vietas.

 
  
MPphoto
 

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, tikai vienu gadu pēc neatkarības deklarācijas situācija Kosovā un visā Rietumbalkānu reģionā ir kopumā stabila un kontrolēta, neskatoties uz dažiem incidentiem.

Eiropas Savienības klātbūtne Kosovā pakāpeniski īstenojas, pārņemot to no Apvienoto Nāciju Organizācijas. ES īpašais pārstāvis pastāvīgi uzturas Prištinā, un Eiropas Savienības Tiesiskuma misija (EULEX) tiek īstenota visā Kosovā, un tā pilnībā darbosies marta beigās.

Stabila un etniski daudzveidīga Kosova ir Eiropas Savienības galvenā prioritāte. Labākais veids, lai Kosova virzītos uz Eiropas integrāciju, ir demokrātiskas un etniski daudzveidīgas sabiedrības izveidošana, pilnībā ievērojot tiesiskumu, miermīlīgi sadarbojoties ar saviem kaimiņiem un dodot ieguldījumu reģionālajā un Eiropas stabilitātē. Tas ietver plašus pasākumus, lai Kosovā nodrošinātu nākotni visām kopienām, tādējādi radot pamatu ilgtspējīgai ekonomiskai un politiskai attīstībai.

Komisijas 2008. gada novembra progresa ziņojumu iestādes uzskatīja par objektīvu un godīgu novērtējumu par to, kas bija sasniegts, un par uzdevumiem, kas veicami turpmāk. Kosovas iestādes pašas ir apņēmušās strādāt un sadarboties ar Komisiju, lai izpildītu šos uzdevumus. Mēs piešķiram nozīmīgus līdzekļus Kosovai saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (EPA) kā daļu no kopējā solījuma par EUR 1.2 miljardiem, kas tika panākts atbalsta sniedzēju konferencē 2008. gada jūlijā.

2008. gadā Pirmspievienošanās palīdzības instruments atbalstīja projektus Kosovā EUR 185 miljonu vērtībā, tas ir trīskārtējs palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Mēs piešķirsim vēl EUR 106 miljoni 2009. gadā. Par šī finansējuma pārvaldību ir atbildīgs vienīgi Komisijas sadarbības birojs Prištinā, kas tagad ir pilnībā darboties spējīgs un kam ir pieejamas visas būtiskās kontroles sistēmas, un pārņem pārvaldību no Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras.

Komisija atzinīgi vērtē rezolūcijas projektu, kas šodien šeit tiek apspriests Eiropas Parlamentā. Tajā ir apskatīti daudzi jautājumi, par kuriem mēs vienprātīgi atzīstam, ka tie ir būtiski svarīgi, piemēram, Kosovas kultūras mantojuma saglabāšana, valsts pārvaldes spēju uzlabošana, labāka tās kopienu integrācija, etniski daudzveidīgas izglītības nozīmība un romu ģimeņu nožēlojamais stāvoklis ar svinu piesārņotajās bēgļu nometnēs valsts ziemeļos.

Komisija visus šos jautājumus uztver ļoti nopietni. Varbūt es, savukārt, varu pateikt dažus vārdus par katru no tiem.

Kopš 2004. gada Komisija ir finansējusi reliģijas un kultūras mantojuma vietu rekonstrukciju, tās programmu ar budžetu EUR 10 miljoni, cieši iesaistoties Eiropas Padomei. 2008. gadā un 2009. gadā finansēšana turpinās, piešķirot vēl EUR 2.5 miljonus turpmākiem projektiem. Mēs to uzskatām par ļoti nozīmīgu saskaņošanas aspektu, un esam atbalstījuši Kosovas kultūras mantojuma datubāzes izveidošanu. Kapsētas arī var ietvert šajās debatēs, lai nodrošinātu, ka tās tiek pareizi atjaunotas un saglabātas.

Es gribētu paust mūsu pateicību Eiropas Parlamentam par papildus piešķirtajiem EUR 3 miljoniem ES 2008. gada budžetā kultūras mantojuma atjaunošanai kara skartajās teritorijās Rietumbalkānos. Komisija ir iedalījusi pusi no šīs summas, proti, EUR 1.5 miljonus, Kosovai kopējā projektā ar Kultūras ministriju etniski daudzveidīgajā Prizrenas pilsētā.

Mēs pateicamies par papildu summu šajā pozīcijā, kas arī ir piešķirta šī gada budžetā. Saskaņā ar 2007. gada Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu Komisija īsteno projektus, lai veicinātu valsts iekšienē pārvietoto personu un bēgļu atgriešanos un reintegrāciju Kosovā kopumā par EUR 3.3 miljoniem. Mēs esam paredzējuši papildu finansējumu, proti, EUR 4 miljoni saskaņā ar 2008. gada Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu un EUR 2 miljoni saskaņā ar 2009. gada Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu. Šī nauda arī dos ieguldījumu vietējās kapacitātes uzlabošanā, lai personas, kuras atgriežas, reintegrētu vietējā sociālajā un ekonomiskajā vidē.

Dzimumu līdztiesībai arī ir augsta vieta mūsu darba kārtībā. Komisija ir nodrošinājusi tehnisku palīdzību Kosovas Dzimumu līdztiesības aģentūrai. Tā ir arī atbalstījusi pasākumus, ko veic vairākas vietējās NVO, kas darbojas dzimumu līdztiesības jomā un sieviešu tiesību jomā, izmantojot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu.

Attiecībā uz valsts pārvaldes kapacitāti Komisija uzrauga Kosovas valsts pārvaldes reformas stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu. Mēs kopā ar iestādēm esam uzsvēruši civildienesta tiesību aktu pieņemšanas steidzamību. Iesaistoties valsts pārvaldes reģionālās skolas izveidē, mēs arī sadarbojamies ar Kosovas Valsts pārvaldes institūtu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Pašvaldību un pārvaldes ministrijai ar atbalsta projektu par gandrīz EUR 1 miljoni.

Komisija pieliek ievērojamas pūles, lai palīdzētu reformēt izglītības sistēmu Kosovā. Mūsu finansiālā palīdzība ir visaptveroša. Tās mērķis ir uzlabot gan materiālos apstākļus, gan mācīšanas kvalitāti pamata, vidējā un augstākajā līmenī un arodapmācības jomā, kā arī stiprināt daudzkultūru aspektus kā samierināšanas pamatnosacījumu.

Pēc atbalsta sniedzēju jūlija konferences Pasaules Banka izveidoja daudzu atbalsta sniedzēju ieguldījumu fondu plašākai sociālajai jomai, arī izglītībai. Ar EUR 5 miljoniem Komisija ir starp galvenajiem ieguldītājiem šajā fondā. Kopumā ES palīdzība izglītībai Kosovā no 2006. līdz 2010. gadam sasniedz EUR 30.5 miljonus. Etniski daudzveidīgas Eiropas universitātes koledžas atklāšana saņems mūsu atbalstu, kad visas vietējās ieinteresētās puses panāks vienošanos, lai šis pasākums kļūtu par ilgtspējīgu projektu.

Romu ģimeņu nožēlojamais stāvoklis ar svinu piesārņotajās bēgļu nometnēs valsts ziemeļos ir jautājums, kas rada nopietnas bažas. Komisija aktīvi palīdz, lai meklētu ātru un ilgtspējīgu risinājumu, kas ir pieņemams visiem. Mēs esam vairākkārt aicinājuši visas puses atturēties no jautājuma politizēšanas un rīkoties, domājot vienīgi par romu ģimeņu patiesajām interesēm.

Visbeidzot, Kosova gūst labumu arī no mūsu daudzpusējām programmām, kas attiecas uz Rietumbalkāniem un Turciju un kuras finansē romu civilās reģistrēšanas procesu. Mūsu atbalsts romiem Kosovā ietver arī izglītību. Kopā ar Eiropas Padomi mēs atbalstām kvalitatīvu izglītību romu bērniem, arī viņu dzimtajā valodā.

Es uzskatu, ka tas viss ļoti lielā mērā saskan ar jūsu priekšlikumiem. Es ļoti pateicos visiem godājamajiem šī Parlamenta deputātiem par uzmanību un ceru saņemt jūsu jautājumus.

 
  
MPphoto
 

  Doris Pack, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu apsveikt referentu un ēnu referentu, jo es uzskatu, ka mēs kopā esam izveidojuši ļoti labu rezolūciju.

Šī rezolūcija aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka Kosovā notiek kopīga darbība, ka EULEX rīkojas kopā ar ES Augsto pārstāvi un ka tiek radīta sinerģija Kosovas ekonomiskās un sociālās dzīves interesēs, kuru ir nepieciešams uzlabot.

EULEX misijai ir arī jānodrošina, ka tiesu lietas, kuras tur ir turpinājušās gadiem, beidzot tiek uzsāktas un novestas līdz galam. Vēl arvien ir daudz zvērību, kuras vēl nav atklātas un nodotas tiesai. Cīņa pret korupciju Kosovā arī ir svarīga, jo vēl arvien brīvībā atrodas daudzi noziedznieki, kas ir palikuši nesodīti.

Papildus tam, ko mēs jau esam dzirdējuši, Eiropas Savienībai ir jāapsver ne tikai pasākumu veikšana lielā mērogā, bet arī ciešāka pievēršanās cilvēku ikdienas dzīvei un vietējo projektu iespējām, ietverot vietējos iedzīvotājus. Šis darbs ir ļoti svarīgs.

Mums ir jāaicina Kosovas valdību beidzot sākt praktiski īstenot savu konstitūciju, kas ietver Martti Ahtisaari plānu. Kosovas iedzīvotājiem ir jāsāk apzināties savā ikdienas dzīvē, ka viņi visi dzīvo kopā. Turklāt serbi, albāņi un visas citas minoritātes Kosovā ir jāuzskata par pilsoņiem ar vienlīdzīgām tiesībām.

Kosovas valdībai ir arī jāvirza uz priekšu sava decentralizācijas programma. Es, protams, ļoti iestājos par etniski daudzveidīgas Eiropas koledžas izveidošanu, kas būtu vēl viena kopīga iestāde līdzās Prištinas universitātei un Mitrovicas universitātei, kas koncentrējas uz kopīgu nākotni.

Turklāt es gribētu, lai Serbija beidzot saprastu, ka Kosovas serbi negrib, ka viņus mudina nepiedalīties valdībā. Viņiem ir jāļauj piedalīties valdībā, parlamentārajā darbā un civilajā dzīvē. Tas ir vienīgais veids, kā Kosova varētu uzplaukt.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi, PSE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze, es runāju Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas vārdā. Mēs varam apstiprināt, ka situācija Kosovā uzlabojas. Mēs pateicamies Čehijas prezidentūrai un Komisijai par labu savstarpējo sadarbību. Es pilnīgi piekrītu D. Pack apstiprinājumam, ka EULEX misija ir ļoti liels izaicinājums Eiropas drošības un aizsardzības politikai, viens no lielākajiem izaicinājumiem visā Eiropas Savienības vēsturē kā Kopienai, kas pamatojas uz tiesiskumu.

Ir labi, ka jau ir juridisks pamats pēc Drošības padomes priekšsēdētāja paziņojuma, ko ir atzinīgi novērtējusi Serbijas valdība. Ir bijusi klusa piekrišana no Ķīnas puses un Krievijas puses, kuras pirms tam bija noraidījušas ikvienu šī konflikta risinājumu.

Ir būtiski, ka EULEX sadarbojas labi ar attiecīgajām pusēm Kosovā. Mēs nedrīkstam atkārtot tās kļūdas, ko ir pieļāvusi Apvienoto Nāciju Organizācijas pagaidu pārvaldes misija Kosovā, kas izšķērdēja daudz naudas un atsvešināja Kosovas iedzīvotājus. D. Pack arī ir skārusi šo tematu. Ir ļoti svarīgi noskaidrot kompetenču sadalījumu starp Kosovas valdību un parlamentu no vienas puses un EULEX no otras puses.

Mēs nevaram uzņemties atbildību par Kosovas attīstību. EULEX klātbūtne Kosovas ziemeļos ir ļoti svarīga, lai novērstu šīs teritorijas sadalīšanu. Visbeidzot, konstitūcijas noteikumu pilnīga īstenošana saskaņā ar M. Ahtisaari plānu ir būtiski svarīga lieta minoritātēm.

 
  
MPphoto
 

  Johannes Lebech, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribētu izteikt savu dziļo gandarījumu par šo rezolūcijas priekšlikumu un pateikties J. Lagendijk par viņa nevainojamo darbu. Rezultātā ir teksts, kas ir labi izsvērts un ir par lietas būtību, vienlaikus spējot izskatīt visas nozīmīgās problēmas. Ar šo rezolūciju mēs kā Eiropas Parlaments, pirmkārt un galvenokārt, raidām tādu signālu Kosovas tautai un citu Rietumbalkānu valstu tautām, kas paziņo: „Jūs neesat aizmirsti, jūs esat daļa no Eiropas”. Tie nav tikai tukši vārdi bez patiesas nozīmes. EULEX misija, kas līdz šim ir lielākā misija saskaņā ar kopējo Eiropas drošības un aizsardzības politiku, jau ir sākusies. Ir apsveicami, ka šo misiju atbalsta ANO un ka tā attiecas uz visu valsti.

Ar savu rezolūciju mēs Eiropas Parlamentā atbalstām Kosovu šajā misijā. Mēs arī norādām tās jomas, kurās ES dalībvalstis var palīdzēt Kosovai. Tas saistās ar īpašu palīdzību valsts pārvaldes izveidošanai, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un izglītības projektiem. Ja mēs norādām jomas, kurās Kosovas vadītājiem ir jāveic uzlabojumi, piemēram, attiecībā uz minoritāšu aizsardzību, tas ir tādēļ, ka mums ir nopietna attieksme, sakot, ka mēs atbalstīsim Kosovu tās centienos izveidot demokrātisku sabiedrību. Demokrātisku sabiedrību, kurā ir cieņa pret minoritātēm un mierīga līdzāspastāvēšana ar tās kaimiņvalstīm. Jautājums ir ne tikai par Kosovas nākotni, bet par visa Balkānu reģiona nākotni un par Eiropu kopumā. Priekšā ir garš ceļš, un tas būs grūts. Ir tikai viens ceļš, un tas ved uz ES un pilnīgu un pabeigtu Kosovas integrāciju, kā arī pārējo Rietumbalkānu integrāciju Eiropas sadarbības sistēmā.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, iedzimtais grēks, kas tika veikts, kad šī jaunā valsts, proti, Kosova, dzima, radīja sajūtu, kas ir izplatīta Kosovas un Metohijas serbu minoritātes vidū, kā arī pašā Serbijā, ka šī jaunā valsts un viss musulmaņu vairākums ir vērsts pret serbiem. Tas, acīmredzot, ir ietekmējis attiecības starp Belgradu un Prištinu un noteikti arī attiecības starp Kosovas iedzīvotājiem un serbiem, kas dzīvo serbu etniskajās teritorijās.

Ja serbu minoritātes kultūras, izglītības un reliģiskās tiesības netiks ievērotas, sarežģītākas kļūs ne vien divpusējās attiecības starp Kosovu un Serbiju, kā arī citās Balkānu daļās, bet tas arī paildzinās Prištinas ceļu uz dalību Eiropas Savienībā.

Es piekrītu tam, ko paziņoja godājamais J. Lebech, kurš runāja pirms manis. Kosovas valdībai ir jāsaprot, ka minoritāšu tiesību ievērošana ir Eiropas standarts. Mums ir stingri jāievēro šie principi un šajā sakarībā rūpīgi jāvēro savi partneri Kosovā.

 
  
MPphoto
 

  Joost Lagendijk, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Bija vajadzīgs gandrīz gads, lai EULEX varētu īstenot savas sākotnējās pilnvaras. Šodien ir labi īsumā atgādināt mums pašiem, ko ietvēra šīs sākotnējās pilnvaras.

EULEX, līdz šim lielāko Eiropas misiju, kā jau kāds runātājs norādīja, bija jāizstrādā, un tai bija jādarbojas visā Kosovā, gan uz ziemeļiem, gan uz dienvidiem no Ibaras upes. EULEX misijai bija arī jāuzņemas kontrole trijās jomās: muitā, policijā un tiesu iestādēs, un ļoti svarīgi, ka nevajadzēja būt — un es patiešām domāju, ka nevajadzēja būt — nekādām neskaidrām attiecībām starp EULEX no vienas puses un ANO Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā, no otras puses. Nemaz nerunājot par to, ka EULEX darbības varētu beigties ar valsts sadalīšanu ziemeļu un dienvidu daļā. Tas pilnīgi nebija tas, kas bija domāts.

Ļoti ilgu laiku likās, ka ir neiespējami īstenot sākotnējās pilnvaras, ņemot vērā bēdīgi slaveno blokādi Drošības padomē. Patiesībā tikai kopš pagājušā gada novembra izskatās, ka galu galā viss izdosies. Ir labi – divus, trīs mēnešus pēc pasākumiem, kas pašlaik ir uzsākti, novērtēt un skatīties, vai iecerētais izdodas, vai arī ļaujiet man to formulēt piesardzīgāk, proti, vai iecerētais, šķiet, izdodas.

Kosovas policija ir iepriecināta par lielisko sadarbību, kas ir izveidojusies ar EULEX. Muitas iestādes beidzot arī ir gatavas darbam un atkal strādā, sevišķi Kosovas ziemeļu daļā pēc tam, kad tās pagājušajā gadā nodedzināja Kosovas serbi. Visbeidzot ir sākts darbs pie daudzajām nepabeigtajām tiesas prāvām etniskās vardarbības un korupcijas jomā, kas vēlreiz parāda, ka EULEX darbības ir visu kopienu interesēs, ne tikai albāņu vai serbu interesēs.

Es patiešām ceru, ka EULEX pēdējo pāris mēnešu progress tiks saglabāts pozitīvā veidā. Es no sirds arī ceru, ka Belgrada apzinās, ka tās pašreizējā pieeja, proti, konstruktīva darbība kopā ar Eiropas Savienību, ir neapšaubāmi efektīvāka par mēģinājumiem visu laiku pārrakstīt vēsturi. Pats galvenais, es ceru, ka Kosovas iestādes spēs atrisināt šīs daudzās problēmas, ar kurām tās vēl arvien saskaras. Beidzot tiks novērsta korupcija, kā arī organizētā noziedzība, kas vēl arvien ir pārāk izplatīta Kosovā. Beidzot Kosovai būs ilgstoša energoapgāde, kas pamatojas uz ES tiesību aktiem, un beidzot Kosovas ekonomika uzņems apgriezienus.

Kosova ir neatkarīga valsts, un vai šim Parlamentam tas patīk vai nē, tur nav atpakaļceļa. Mēs, Eiropas Savienība, gūsim labumu no tā, ka Kosova attīstīsies par stabilu valsti. Tādēļ mēs esam tur, un tādēļ mums ir jāpaliek tur.

 
  
MPphoto
 

  Tobias Pflüger, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, mana grupa, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa noraida rezolūciju, kas ir iesniegta par Kosovu. Lielākā daļa dalībvalstu, bet ne visas, ir atzinušas Kosovu, pārkāpjot starptautiskos tiesību aktus. Mana grupa uzstāj, ka visiem noteikumiem par Kosovu ir jābūt saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un ir jānoslēdz vienošanās ar visām iesaistītajām pusēm, arī Serbiju. Kosovas atzīšana ir radījusi katastrofālu precedentu, kam līdzīgi tagad notiek citos reģionos, piemēram, Dienvidosetijā un Abhāzijā.

ES ir sākusi EULEX misiju Kosovā. GUE/NGL grupa noraida šo misiju, jo tā pamatojas uz Kosovas atzīšanu, kas ir pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, un tādēļ rada kaut ko līdzīgu ES protektorātam. EULEX misijai ir piešķirti, es citēju: „noteikti izpildvaras pienākumi”. Tas nozīmē, ka EULEX amatpersonas var atcelt vienkāršas rezolūcijas, ko ir izstrādājušas Kosovas iestādes. EULEX misija ietver arī 500 policistus, lai cīnītos pret sacelšanos. 26. janvārī EULEX un KFOR piedalījās kopīgās mācībās par sacelšanās apkarošanu. Tas diemžēl norāda uz to ciešo sadarbību, kāda Kosovā pastāv starp ES un NATO.

Tajā pašā laikā ES un citas organizācijas veicina neoliberālu ekonomikas atjaunošanu Kosovā, bet tas nav tas, ko vēlas vietējie iedzīvotāji. Tādēļ mēs prasām tādus risinājumus, kas ir saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un skaidri balso pret ES EULEX misiju. Ja mēs patiešām gribam atbalstīt vietējos iedzīvotājus, EULEX misija neļaus mums to darīt.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Kad es pirms diviem mēnešiem biju vizītē Kosovā, es varēju redzēt, kāpēc daudziem ir grūti izprast starptautisko klātbūtni šajā valstī. Turklāt man radās iespaids, ka dažādie līmeņi ne vienmēr sastrādājās pietiekami labi.

Eiropas iestādēm nevajadzētu vienkārši paraustīt plecus. Mēs šajos jautājumos esam iesaistīti. Izmantojot EULEX misiju, Eiropa ir atbildīga par situāciju uz vietas. EULEX misijai ir jāpieņem uzstājīgāka nostāja un jāpalīdz Kosovas iestādēm, kur vien tā var, vai tas ir, vai nav lūgts.

Es gribētu uzsvērt divas lietas. Pirmkārt, es mudinu tās dalībvalstis, kuras vēl nav atzinušas Kosovu, vēlreiz apsvērt savu nostāju. Kosovai nav atpakaļceļa Serbijas iekšienē. Otrkārt, es aicinu izstrādāt ģenerālplānu Rietumbalkāniem, kam ir jādarbojas reālā līmenī ar visām iesaistītajām valstīm, lai palīdzētu tām sagatavoties pievienoties Eiropas Savienībai. Tās ir Eiropas saistības attiecībā uz Rietumbalkāniem.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas ēnu referents es gribētu apsveikt J. Lagendijk par viņa lielisko dokumentu. Mēs atbalstām reformu programmu Serbijā, un mēs, protams, cienām to ES dalībvalstu niecīgo mazākumu, kuras nav atzinušas Kosovu saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

Tomēr mēs gribam atrunāt cilvēkus no uzskata, ka šo attīstību var apturēt. Trīs ceturtdaļas no šī Parlamenta deputātiem balsoja par labu Kosovas atzīšanai. Komisija ir arī paziņojusi savu nostāju par labu Kosovas atzīšanai kopā ar 23 no 27 dalībvalstīm, visām G7 valstīm, četrām no sešām bijušajām Dienvidslāvijas republikām un trijām no Kosovas četrām kaimiņvalstīm.

Tas parāda, ka šī attīstība ir neatgriezeniska. Tādēļ ir svarīgi skatīties nākotnē, kas ietver vairākus riskus. Pirmais lielākais risks ir Kosovas sadalīšana. Līdz šim brīdim bijusī Dienvidslāvija bija sadalīta pa veco republiku robežām vai pa autonomo reģionu vecajām iekšējām robežām. Ja ir jāpārzīmē karte, piemēram, Mitrovicā, rezultāts būtu tāds, ka, piemēram, albāņi Preševo ielejā Serbijā, Sandžakas (Novi Pazar) iedzīvotāji un citi sāktu vaicāt, kur ir jāatrodas robežām. Tas radītu ļoti bīstamu situāciju.

Tādēļ ir saprātīgi vadīties pēc M. Ahtisaari plāna, kas ievēro Dienvidslāvijas vecās iekšējās robežas, nodrošinot savstarpēju un plašu aizsardzību minoritātēm. Minoritāšu aizsardzība, ko noteica agrākais M. Ahtisaari plāns, kas tagad veido daļu no Kosovas konstitūcijas, ir visplašākā aizsardzības programma pasaulē. Kosovas serbiem ir jāpieņem šī izdevība un jāizmanto šī minoritāšu aizsardzība.

Padomes priekšsēdētāj, jūs zināt, ka es pats nāku no minoritātes, kas reiz tika ļaunprātīgi izmantota, lai sasniegtu mērķus, kas bija citiem. Serbiem Kosovā ir jāpanāk, ka tie izvairās no šāda veida situācijas. Vēl vienas briesmas, kas apdraud Kosovu, ir haosa un korupcijas briesmas. Šajā gadījumā es varu tikai teikt, ka mums ir jānostiprina EULEX, jo UNMIK nebija risinājums, bet patiesībā daļa no problēmas.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (PSE). (DE) Priekšsēdētājas kundze, mans kolēģis deputāts Joost Lagendijk ir tādā pašā situācijā kā Kosova. Viņš ir, bet viņu neviens neatzīst par referentu, kaut arī patiesībā viņš ir referents. Šajā kontekstā es gribētu viņam un C. S. Tabajdi teikt lielu paldies par viņa ziņojumu.

Protams, mēs tik tālu neesam tikuši ar Kosovas atzīšanu, kā daudzi cilvēki, arī Kosovas iedzīvotāji būtu vēlējušies. Mums ir jāapzinās, ka tā ir bijusi sāpīga situācija Serbijai. Mums nevajadzētu pieliet eļļu ugunij. Tā vietā mums ir jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka šis process ir miermīlīgs. Es esmu ļoti iepriecināts, ka Serbijas vadītāji, neskatoties uz saviem daudzajiem skarbajiem vārdiem sākumā, ir mēģinājuši legalizēt un neitralizēt šo situāciju, lai dotu EULEX misijai iespēju. Es vaicātu ikvienam, kurš ir pret EULEX misiju, kādā situācijā būtu serbu un citas minoritātes valstī, ja EULEX misijas nebūtu?

Ir aplami no serbu minoritātes viedokļa vai no Serbijas viedokļa nosodīt EULEX misiju. Es uzskatu vienkārši par grotesku to, ka šeit Parlamentā kāds, kas atbalsta Serbiju, ir nosodījis EULEX misiju. Tomēr tā ir taisnība, ka ir daži jautājumi, kuri paliek neatbildēti. Kosovas politiskajiem vadītājiem ir jāpieliek pūles, lai lietas tiktu izdarītas. Viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem un viena no galvenajām prasībām ir īstenot visus aspektus M. Ahtisaari plānā, par kuru mēs balsosim rīt šīs rezolūcijas sastāvā.

Visbeidzot mums ir jāveicina visa reģiona integrācija. Protams, visām valstīm būs jāizpilda savi mājasdarbi. Tomēr jo lielāks ir progress, ko Serbija un Maķedonija panāk integrācijas procesā, jo ātrāk mēs varēsim atrisināt Kosovas jautājumu un citus ar to saistītos atklātos jautājumus. Vienīgi visu valstu integrācija šajā reģionā radīs nosacījumus, kas ir vajadzīgi Kosovas miermīlīgai attīstībai.

 
  
MPphoto
 

  Annemie Neyts-Uyttebroeck (ALDE). – (NL) Tā kā visi, kuri ir uzstājušies, ir iepazinušies, ļoti labi iepazinušies vai izcili labi iepazinušies ar situāciju Kosovā, nav vajadzīgs šo jautājumu tālāk paplašināt, lai mēģinātu pārliecināt sevi par to, cik labi mēs esam iepazinušies ar šo situāciju.

Vispirmām kārtām mums būtu jālīksmo par to, ka Kosovas neatkarības pirmais gads beigās izrādījās gluži labs un labāks nekā daudzi bija ar bailēm gaidījuši. Es arī gribētu izteikt savu prieku un apmierinātību par to, ka EULEX misija beidzot ir pilnībā uzsākta, pateicoties daudzu cilvēku labajai gribai un ANO Drošības padomes prasmei. Daudz kas būs atkarīgs no šīs EULEX misijas veiksmes, jo Kosova bija protektorāts desmit gadus pirms savas neatkarības. Tagad ir svarīgi, lai mēs visi virzītu Kosovu brieduma virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Sylwester Chruszcz (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, vienpusējs lēmums, ko ir pieņēmusi albāņu kopiena, noveda pie tā, ka Serbijas province Kosova tika atdalīta no Serbijas. Personīgi es uzskatu šo rīcību par starptautisko tiesību aktu nepieredzētu pārkāpumu. Turklāt šim lēmumam ir bijusi turpmāka negatīva ietekme, kā to ir parādījuši pagājušā gada notikumi Kaukāzā.

Es gribētu atgādināt jums, ka Apvienoto Nāciju Organizācija neatzina lēmumu, ko bija pieņēmuši Kosovas albāņi. ANO Drošības padomes Rezolūcija 1244 paliek spēkā. Tādēļ es brīdinātu, lai netiek pieņemti nekādi lēmumi, pirms par šo lietu nolemj Hāgas Starptautiskā krimināltiesa. Tikai tad mēs zināsim patieso juridisko statusu provincei, kura saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem vēl arvien ir Serbijas Republikas neatņemama sastāvdaļa.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tai dramatiskajai situācijai, ar kuru vēl arvien saskaras serbu kopiena pašpasludinātajā Kosovas republikā. Atklāti atzīsim, ka šis lēmums, ko ir pieņēmušas noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstis, lai atzītu šo valsti, bija fatāla kļūda. Tas ir gluži vienkārši: Kosova pieder Serbijai.

 
  
MPphoto
 

  Erik Meijer (GUE/NGL). – (NL) Kopš Kosova gandrīz pirms gada pasludināja savu neatkarību, Eiropas Savienības viedokļi šajā jautājumā bezcerīgi dalās. Grieķija ir neizlēmīga, turpretim Spānija, Rumānija, Slovākija un Kipra noraida šo neatkarību pašmāju iemeslu dēļ. Kopīgais EULEX projekts, ar ko Eiropas Savienība cer iegūt ietekmi Kosovā, šķiet drīzāk kā instruments, lai slēptu šo iekšējo dalīšanos, nekā kas cits.

EULEX varētu dot labumu Eiropas Savienībai, bet vai šī misija varētu dot labumu arī Kosovai? Kosovas iedzīvotāji ļoti vēlas drīz pievienoties Eiropas Savienībai un kļūt par vienlīdzīgu dalībvalsti. Gandrīz gadsimtu pēc Serbijas veiktās pakļaušanas, viņi noteikti nevēlas nekādu jaunu iejaukšanos no ārienes. Tāds projekts kā EULEX varbūt varēja būt noderīgs īsu brīdi, 2008. gada dažos pirmajos mēnešos, lai izvairītos no haosa. Tomēr šī stadija ir beigusies. EULEX vēlā ierašanās tagad ļoti rada iespaidu, ka Eiropas Savienība vēlētos pārvērst Kosovu par protektorātu, izmantojot militāru klātbūtni un administratīvu ietekmi, kā tas iepriekš bija Bosnijā un Hercegovinā, kur šai politikai bija maz panākumu.

Lai nodrošinātu Kosovai miermīlīgu un harmonisku nākotni, ir jāietver ne tikai pašreizējā valdība un valdošās partijas. Nozīmīgi spēki ir Vetëvendosje pašnoteikšanās kustība valsts dienvidos, kas uzskata ES iniciatīvu par bezjēdzīgu koloniālismu, un serbu pārstāvji pašvaldībās uz ziemeļiem no Ibaras upes, kuri dara visu iespējamo, lai saglabātu pastāvīgu saikni ar Serbiju. Bez šiem EULEX kritiķiem mums nebūs ilgtermiņa risinājuma. Kosovas nākotnei labāk kalpo plaši atzīti pašmāju kompromisi nekā demonstratīva Eiropas Savienības varas parādīšana.

 
  
MPphoto
 

  Patrick Louis (IND/DEM). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pirms desmit gadiem NATO bombardēja Belgradu, neapšaubāmi, lai svinētu savu piecdesmito gadadienu un lai atkārtoti definētu savu kompetences jomu, ko ierobežo Vašingtonas Konvencija. Šīs bombardēšanas tika veiktas, pārkāpjot starptautiskos tiesību aktus, tas nozīmē, bez jebkādas iepriekšējas vienošanās ar ANO.

Pirms gada Priština vienpusēji pasludināja Kosovas neatkarību, acīm redzami nicinot Dienvidslāvijas Federālās Republikas suverenitāti, ko tāpat kā tās teritoriālo integritāti tomēr bija atkārtoti apstiprinājusi ANO Drošības padomes Rezolūcija 1244.

Šodien Eiropas EULEX misija kopā ar ASV ekspertiem cer, ka Kosova var kļūt par valsti, kas pamatojas uz tiesiskumu. Ja situācija nebūtu tik briesmīga, būtu uzjautrinoši brīnīties, kā šādu augli var iegūt šādā ceļā.

Tajā pašā laikā mēs prasām šai misijai nodrošināt, lai serbu nacionālā minoritāte tiek cienīta un novērtēta savu senču zemē. Tas mums šķiet kā labs sākums tiesiskuma atjaunošanai.

 
  
MPphoto
 

  Anna Ibrisagic (PPE-DE). (SV) Es esmu dzimusi Balkānos. Es sekoju problēmām Kosovā, būdama tuvumā divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Es redzēju, kā Slovēnija un Horvātija kļuva par neatkarīgām valstīm, un pieredzēju karu deviņdesmito gadu sākumā. Personīgi es pieredzēju karu Bosnijā un devos prom no valsts kā bēgle. Es zinu, ka ir ārkārtīgi viegli sākt karu, bet es arī zinu, ka ir daudz grūtāk panākt mieru un atjaunot cilvēku savstarpējo uzticēšanos.

Kosova pašreiz ir situācijā, kurai būs izšķiroša nozīme šā reģiona nākamajām paaudzēm tieši attiecībā uz šo jautājumu par uzticēšanās atjaunošanu dažādu etnisko grupu starpā. Es priecājos, ka J. Lagendijk ir skaidri atzīmējis savā rezolūcijā to, ka mums ir jānoliek pie malas diskusijas par Kosovas neatkarību un konflikti, kas ar to saistīti.

Mūsu laiks un enerģija tagad ir jāiegulda diskusijās par to, kā mums ir jāstiprina visu cilvēku vienlīdzīgas tiesības dzīvot mierā, jāstrādā, lai radītu labāku nākotni Kosovai. Mums ir jākoncentrējas uz minoritāšu efektīvu aizsardzību un uz ekonomiskās situācijas uzlabošanu un cīņu pret plaši izplatīto korupciju un organizēto noziedzību.

Ikvienam Kosovā ir jāizvirza sev personīgs uzdevums palīdzēt apturēt vardarbību starp etniskajām grupām. Tiesām ir jānodrošina, ka tiek izskatīti kara noziegumi. Daži šī Parlamenta deputāti nožēlo ES klātbūtni un iesaistīšanos Kosovā, bet tie no mums, kuri pieredzēja karus Balkānos, nožēlo to, ka ES neiesaistījās gan skaidrāk, gan plašāk.

Vēl ir jādara ļoti daudz, un tas prasīs laiku, bet galu galā jautājums ir par uzticības atjaunošanu starp cilvēkiem, lai nākamajām paaudzēm būtu iespēja iegūt izglītību un dzīvot un strādāt kopā mierā, cienot savstarpējās atšķirības. Tāda ir kopējā Eiropas ideja.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Es īsumā gribētu runāt, it īpaši, par Serbijas nozīmi. Neskatoties uz sarežģīto pašmāju situāciju, Serbijas valdība ir pieņēmusi ļoti konstruktīvu un atbildīgu nostāju attiecībā uz EULEX misijas izvietošanu Kosovā. Vienojoties ar ANO, tā arī ir sekmējusi serbu tautības cilvēka iecelšanu par augsta ranga policijas ierēdni Kosovas policijas spēkos. Es stingri uzskatu, ka tas ir veids, kā panākt Kosovas serbu un arī citu minoritāšu pakāpenisku iekļaušanu Kosovas politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. Šajā kontekstā es arī gribētu aicināt Eiropas Savienības Augsto pārstāvi nodrošināt, ka Kosovas iestādes velta pietiekamu uzmanību daudzpusējai attīstībai Mitovicas teritorijā. Es piekrītu Anna Ibrisagic viedoklim, ka tagad daudz lielāka uzmanība nekā iepriekš ir jāvelta drošībai un ekonomiskajai situācijai, kā arī Kosovas ekonomiskajai attīstībai.

 
  
MPphoto
 

  Nicholson of Winterbourne (ALDE). Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pateikties J. Lagendijk, kura lieliskās politiskās prasmes dēļ ir izveidota brīnišķīga rezolūcija, pēc kuras mums ir jāstrādā.

Es pateicos viņam sevišķi par 26. punkta pieņemšanu, kuram es vēlētos pievērst ministra un Komisijas uzmanību. Te mēs atzīmējam ārkārtīgi slikto veselību 1 500 romu tautības cilvēkiem, kuri dzīvo pie svina raktuves un ir jau tur deviņus gadus ANO kļūdas dēļ. Es pilnīgi piekrītu ministra A. Vondra teiktajam, ka šī, iespējams, nav gluži Eiropas Savienības misija. Tomēr es pateicos Komisijas komandai par pievēršanos šai tēmai tūlīt pēc tam, kad es to izvirzīju, un par došanos uz minēto vietu, lai redzētu to kaitējumu, ko ir radījuši svina līmeņi. Šiem cilvēkiem ir ļoti augsts svina līmenis asinīs, neatgriezenisks kaitējums, un viņiem ir vajadzīga tūlītēja un steidzama pārcelšana un medicīniska palīdzība.

Ministr A. Vondra, jūs apsolījāt, ka pilnībā informēsiet Parlamentu. Vai es varētu lūgt jums kā Padomes priekšsēdētājam pievērst šim jautājumam jūsu visdziļāko uzmanību un informēt mani par to, ko jūs darāt.

 
  
MPphoto
 

  Alojz Peterle (PPE-DE). – (SL) Es izsaku patiesus komplimentus referentam un ēnu referentiem par lielisku ziņojumu. Tā nolūks ir dot ieguldījumu Kosovas turpmākajā stabilizācijā un normalizācijā.

Kosovas panākumi pagājušajā gadā ir nostiprinājuši mūsu cerības, ka etniski daudzveidīga un daudzkultūru līdzāspastāvēšana Kosovā ir iespējama. Eiropas centieni ne tikai attiecībā uz Kosovu, bet arī uz visiem Rietumbalkāniem, var kļūt par realitāti tikai tad, ja tiek izpildīts šis priekšnoteikums.

Mēs esam panākuši progresu, nozīmīgu progresu šajā ziņā, un tagad mums tas ir jāturpina. Es atzinīgi vērtēju sevišķi to, ka EULEX centieni arī palīdz normalizēt situāciju Kosovā. Es atzinīgi vērtēju Kosovas drošības spēku neseno izveidošanu un serbu kopienas daļas piedalīšanos Kosovas policijas spēkos. Ja mums ir jāīsteno ātrāks progress, mums ir jādarbojas politiskajā, ekonomiskajā, drošības, sociālajā un citās frontēs, un mums ir jāpievērš īpaša uzmanība tam, kas notiek vietējā līmenī, kur līdzāspastāvēšanas jautājums ir visjūtīgākais. Mums ir jāatbalsta projekti, kas stiprina starpetnisko līdzāspastāvēšanu un sadarbību. Šajā gaisotnē es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas nodomu izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai panāktu progresu. Tas ir tieši tas, kas Kosovai vajadzīgs.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju šodienas debates un rezolūciju kā nākamo soli attiecību normalizēšanā starp Eiropas Savienību un Kosovu vienu gadu pēc neatkarības pasludināšanas.

Ir nozīmīgi uzsvērt, ka ir pierādījies, ka tiem, kuri iebilst pret šo virzību, piemēram, G. Van Orden un C. Tannock no Lielbritānijas Konservatīvās partijas, nav taisnība, jo tagad 54 valstis, ietverot 22 mūsu Eiropas dalībvalstis, piedāvā juridisku atzīšanu, un mūsu pašu Eiropas Savienības Tiesiskuma misija ir izvietota ar Serbijas piekrišanu. Patiešām, visu laiku mēs esam apgalvojuši, ka, atrisinot problēmas, Kosova palīdzētu īstenot Serbijas centienus attiecībā uz ES, un šodien mēs atkārtojam, ka mēs gribam, lai tie būtu veiksmīgi.

Vakar ES taisnīguma misija atklāja savu pirmo kara noziegumu tiesas procesu Kosovā. Šodien Viņas Karaliskā Augstība Lielbritānijas princese Anna apmeklē bērnu invalīdu skolu Gjilanā, Kosovā. Šie abi fakti noteikti parāda Eiropas apņemšanos nekad neaizmirst pagātnes netaisnības, bet strādāt šodien, lai būtu labāka nākotne visiem.

 
  
MPphoto
 

  Ria Oomen-Ruijten (PPE-DE). – (NL) Es vispirms gribētu apsveikt J. Lagendijk par šo ļoti objektīvo rezolūciju un izmantot šo izdevību, lai pateiktos D. Pack, jo viņa un viņas delegācija ir izdarījusi lielu, noderīgu darbu šajā jomā.

ES mērķi ir skaidri: Kosova nedrīkst kļūt par melnu caurumu. Galvenā atbildība par to gulstas uz Kosovas iestādēm. Iedzīvotājiem ir jāiegūst uzticība ne tikai valdībai, bet arī tiesību sistēmai. Korupcija un noziedzība grauj valsti. Sievietes un minoritātes arī ir pilnībā jāietver.

Otra atbildība, manuprāt, attiecas uz kaimiņvalstu, jo sevišķi Serbijas, iestādēm. Konstruktīvs dialogs un reģionālā sadarbība ir ikviena interesēs šajā reģionā.

Visbeidzot arī Eiropas Savienībai ir uzņemas liela atbildība. Ar EULEX Eiropas Savienība ir paaugstinājusi savu ieceru līmeni. Ir labi, ka tagad ir sācies īsts darbs. Turpmākie divi gadi parādīs, vai EULEX patiešām var turpināt panākt rezultātus ilgtermiņā. Es ļoti ceru uz to.

Stabilitāte, samierināšana un tiesiskuma attīstība Kosovā ir būtiski svarīga Kosovas iedzīvotājiem un visām Kosovas etniskajām minoritātēm, bet šīs lietas ir arī Eiropas Savienības interesēs. Atbalsta efektivitātei ir jābūt sevišķi svarīgai šajā ziņā. Mēs ar D. Pack nesen apmeklējām Kosovu. Tur atbalsta netrūkst, bet, iespējams, to var vēl labāk koordinēt un to darīt vēl efektīvāk.

 
  
MPphoto
 

  Adrian Severin (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, cik reižu ir jāatzīst valsts, lai tā būtu neatkarīga? Jautājums nav par to, jo atzīšanu kvalitātei ir lielāka nozīme nekā kvantitātei. Pašnoteikšanās pasludināšana nenoved pie neatkarības, ja attiecīgo valsti neatzīst tie, no kuriem tā vēlas iegūt pašnoteikšanos.

Valsts neatkarība nav īsta tik ilgi, kamēr ANO Drošības padome to nepieņem. Turklāt valsts nav neatkarīga, ja tā nevar piedāvāt visām kopienām, kas dzīvo tās teritorijā, taisnīgu perspektīvu organiskai integrācijai pilsoniskā un daudzkultūru sabiedrībā un ja tā nav patstāvīga un nespēj pati sevi pārvaldīt.

Visu šo iemeslu dēļ M. Athisaari plāns neizdevās. Status quo ante prasīšana arī nav risinājums – ir jāvirzās tālāk. Šajā saistībā Eiropas Savienībai un ANO Drošības padomes pastāvīgajiem locekļiem ir jāsasauc starptautiska konference, kurai ir jāatrod ilgtspējīgs risinājums demokrātiskajai drošībai, ģeostratēģiskajam līdzsvaram un sociāli ekonomiskajai stabilitātei Rietumbalkānos. Šajā sistēmā Kosovu ir jāatgriež uz starptautiskās likumības ceļa, un reģionam ir jāsaņem skaidrs ceļvedis par tā integrāciju Eiropas Savienībā.

Diemžēl J. Lagendijk ziņojums neatklāj šādus ceļus, tādējādi atsakoties no jebkādas reālas virzības uz labāku nākotni. Tādēļ Rumānijas sociāldemokrātiem būs pienākums balsot pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE) . – (RO) Saskaņā ar starptautisko tiesību aktu noteikumiem un, ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244, kas tika pieņemta 1999. gadā, Kosovu nevar uzskatīt par valsti. Ir piecas ES dalībvalstis, kuras nav atzinušas Kosovas pasludinātās vienpusējās neatkarības aktu. Tomēr Kosova ir realitāte un tādēļ mums ir ar to jāsadarbojas.

Stabilitāte Rietumbalkānos, reģionā ar lielāko iespēju pievienoties ES tuvākajā nākotnē, ir būtiska. Tādēļ ES ir jābūt galvenajai nozīmei, tiekot galā ar delikāto situāciju šajā teritorijā. EULEX misija, kas ir jau sasniegusi savu sākotnējo operatīvo potenciālu, ir svarīgs pirmais pasākums šajā virzienā, jo palīdzība un koordinēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu, vispirmām kārtām, starpetniskās sadarbības klimatu, radot iespēju atgriezties pie normāla dzīvesveida.

Ir jānodrošina visu Kosovas minoritāšu aizsardzība, arī serbu minoritātes aizsardzība. Ir jāstiprina iestādes, lai izvairītos no haosa un nodrošinātu stabilu attīstību. Ir jāatdod atpakaļ īpašumi un ir jāgarantē bēgļu tiesības atgriezties. Finanšu instrumenti, kas ir ES rīcībā, jo sevišķi Pirmspievienošanās palīdzības instruments, ir jāizmanto, lai veicinātu sociālo un ekonomisko attīstību, palielinātu pārredzamību un veicinātu etnisko kopienu samierināšanu. Kosova nedrīkst būt izolēta no Eiropas procesiem nekādā veidā. Tai ir jābauda Eiropas perspektīva reģionālā kontekstā. Mums ir jāpiemēro vienādi standarti ikvienā reģionā. Tas, kas tiek prasīts no citām valstīm šajā reģionā, ir jāpiemēro arī attiecībā uz Serbiju un Kosovu.

Eiropas Savienībai ir jāuzstāj uz Prištinas un Belgradas dialoga atsākšanu. Es uzskatu, ka rezolūcija pašreizējā redakcijā neatspoguļo pilnā diapazonā Eiropas Savienības 27 dalībvalstu nostājas attiecībā uz Kosovu. Tādēļ Rumānijas delegācija no PPE-DE grupas līdztekus Eiropas Parlamenta ungāru izcelsmes deputātiem gatavojas balsot pret šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE-DE). - (HU) Serbija bija jābombardē, lai liktu tai saprast: mazākumtautību tiesības ir jāievēro. Tā bija skarba mācība. Autonomijas piešķiršanas vietā tai ir bijis jāpieņem Kosovas neatkarība. Kosova ir kā brīdinājums arī ES dalībvalstīm. Katrai dalībvalstij ir jānodrošina, lai tradicionālās etniskās minoritātes to teritorijā var dzīvot drošībā un justies kā mājās. Apmierinātas minoritātes ir valsts drošības, suverenitātes un ekonomiskās attīstības visstiprākais pamats 2008. gada 17. februārī es personīgi piedalījos oficiālās svinībās Prištinā, kas atzīmēja Kosovas neatkarības deklarāciju. Es domāju, ka es varēju arī pārliecināties, ka serbu minoritātes kultūras un teritoriālā autonomija tiek atzīta Kosovas teritorijā. Kosovas albāņiem bija dota iespēja izvēlēties risinājumu Eiropas stilā. Serbijai ir vēl viena izdevība. Vojvodina ES dalībvalstis arī var pacensties piešķirt kultūras un teritorijas autonomiju etniskajām minoritātēm, kuras dzīvo to teritorijā. Būtu nepatīkami, ja dažas ES dalībvalstis atpaliktu no Kosovas un Serbijas šajā ziņā.

 
  
MPphoto
 

  Victor Boştinaru (PSE). - (RO) Kā Parlamenta deputāts un Dienvidaustrumu Eiropas delegācijas loceklis es ceru dzirdēt mūsu kopīgo vērtību vārdā, kuras mēs ar lepnumu saucam par „Eiropas vērtībām”, ka Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija ar visu sava pilnvaru un autoritātes spēku lūdz politiskās partijas Kosovā kļūt pieejamām daudznacionālai pārstāvniecībai un ka nākotnē jebkāds progress attiecībās starp Kosovu un Eiropas Savienību būs atkarīgs no šādas attīstības.

Es cerēju, ka šis ziņojums pateiks mums, ka modelis, ko ES gatavojas veidot Kosovā patiesībā par Eiropas nodokļu maksātāju naudu, ir patiesi multietnisks, multikulturāls un multikonfesionāls un ka tas nebalstās uz segregāciju. Mūsu diskusijās ar Kosovas deputātiem viņi mums teica, ka šāda veida modeli pagaidām nevarot īstenot.

Es vēlētos nobeigt ar šādu jautājumu: ja šo modeli nevar piemērot Kosovā un ja mūsu Eiropas vērtībām nav vietas Kosovā, kādu modeli tad Eiropas Komisija var piemērot?

 
  
MPphoto
 

  Gisela Kallenbach (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties J. Lagendijk kungam, kā arī Ārlietu komitejai par to, ka ar šo rezolūciju un šīm debatēm ir panākts, ka Kosovas temats saglabājas mūsu darba kārtībā. Mans viedoklis ir, ka Kosovas tauta noteikti to ir pelnījusi pēc Eiropas Savienības neveiksmes 90. gados.

Mums Kosovā ir parāds, kas ir jāatlīdzina, proti, Kosovas ļaudīm un visam reģionam no mums pienākas diezgan intensīva palīdzība viņu ceļā uz ES. Šajā ziņā pati pirmā prioritāte ir priekšnosacījumi labākai ekonomiskai attīstībai, jo bez tiem sociāls nemiers nav izslēdzams.

Es gribētu lūgt Komisiju izmantot visu savu ietekmi, lai nodrošinātu, ka visas valstis, kas parakstījušas CEBTL nolīgumu, to patiešām īsteno. Es arī lūgtu Padomi nodrošināt, lai dalībvalstis iejūtīgi risina jautājumu par patvēruma meklētāju piespiedu repatriāciju.

 
  
MPphoto
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE) . - (RO) EULEX ir vislielākā civilā operācija, kāda jebkad ir notikusi saistībā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku. Es gribētu izcelt to, ka 1 900 cilvēku lielajā starptautiskā kontingenta sastāvā ietilpst 200 militāro un parasto policistu no Rumānijas. Rumānija piedalās EULEX darbībā tāpēc, ka Bukarestes pienākums ir atbalstīt partnerus Eiropas Savienībā, pat ja tas ne vienmēr saskan ar vairākuma pieņemtajiem lēmumiem.

Rumānija nav atzinusi Kosovas valsts neatkarību, kam viens no iemesliem ir vēlme izvairīties no ikvienas separātiskas kustības likumības atzīšanas. Sarunu ceļā panākts risinājums, — iespējams, konfederatīva rakstura — starp Belgradu un Prištinu būtu bijis vēlamāks pašreizējā situācijā. Tomēr dotajos apstākļos ir svarīgi, lai Eiropas Savienība veiksmīgi nobeidz savu misiju. Tomēr ir jāizvairās no tādām situācijām, kurās ES iesaistīšanās tiek bezgalīgi pagarināta. Kosova nedrīkst kļūt par Eiropas Savienības protektorātu, bet tai ir jāpalīdz risināt pašai savas lietas.

Šis aspekts ir svarīgs gan Kosovai, gan Eiropas Savienībai, sevišķi ņemot vērā pašreizējo ekonomisko krīzi un mūsu ierobežotos resursus.

 
  
  

SĒDI VADA: L. COCILOVO
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE) . - (RO) Es piekrītu daudzām Parlamentā paustajām idejām, bet šī problēma ir daudz sarežģītāka. Rumānijai ir taisnība, kad tā pauž viedokli, ka Kosovas neatkarības vienpusējās deklarācijas juridiskais pamats ir augstākā mērā apšaubāms, jo saskaņā ar starptautisko likumdošanu minoritātēm nav kolektīvu tiesību un tām nav tiesības ne uz pašnoteikšanos, ne arī atdalīšanos. Taču tas, ko es gribu uzsvērt, ir, ka cilvēkiem, kas pieder pie etniskas minoritātes, ir tiesības.

Kosovas atdalīšanās un tas, ka citas valstis atzīst Kosovu kā valsti, ir radījis precedentu, kam tikai dažus mēnešus vēlāk ir sekojusi Krievija, vienpusēji atzīstot Dienvidosetijas un Abhāzijas separātisko reģionu neatkarību. Abos gadījumos prezidents Putin skaidri atsaucās uz Kosovas modeli. Separātistu kustības tādos reģionos kā Kašmira, Kalnu Karabaha, Transnistrija, Krima, Ziemeļkipra un tā tālāk nekavējoties ir deklarējušas, ka šiem reģioniem ir tādas pašas tiesības uz neatkarību kā Kosovai.

Man ir sajūta, ka turpmāk Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būs konsekventi jāatbalsta teritoriālās integritātes princips attiecībā uz visām valstīm un aktīvi jāvēršas pret separātisma tendencēm. Eiropas Savienībai ir jāpieliek īpašas pūles, lai uzturētu stabilitāti visā Rietumbalkānu reģionā, un jārada pamats viņu perspektīvām Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Miloš Koterec (PSE). - (SK) Kosovas pastāvēšana ir fakts, ko daži pieņem un citi nepieņem. Lai gan dalībvalstu lielākā daļa ir par tās neatkarību vai ir atzinušas tās neatkarību, ir piecas dalībvalstis, kas nav to atzinušas — nemaz neminot ANO Drošības padomi.

Ja mēs gribam, lai šī rezolūcija ietekmē Eiropas Savienības ārpolitiku, mums ir nepieciešama vienojoša ietekme. Ja mēs rādām, ka mūsu kopējo ārpolitiku ir uzspiedis vairākums Padomē vai Eiropas Parlamentā, tad ietekme būs tieši pretēja Savienības vienotībai. Meklēsim vienotus risinājumus un nebīdīsim lēmumus, kuru formulējumi labākajā gadījumā ir neskaidri vai pat juceklīgi un pavirši.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, starptautiskā steiga atzīt Kosovu, manuprāt, bija grūti saprotama. Bija daudzi iepriekš risināmi strīdi, kas vairāk bija ES pūļu vērti: Kašmira, piemēram, vai Taivāna, vai pat Somalilenda Āfrikas ragā.

Kosovas neatkarības deklarācija ir arī klaji parādījusi šķelšanos dalībvalstu starpā. Kosova nekāda ziņā nevar būt Eiropas Savienības vai Apvienoto Nāciju Organizācijas sastāvā, kamēr dažas dalībvalstis neatzīst tās suverenitāti. Kosovas precedents arī provocēja Krievijas sašutumu un Gruzijas reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas atzīšanu par valstīm pagājušajā vasarā.

Cilvēkiem no dažādām bijušās Dienvidslāvijas vietām nenoliedzami ir tiesības dzīvot mierā un pārticībā. Mums Eiropas Savienībā ir morāls pienākums palīdzēt, bet šī palīdzība nekad nedrīkst būt bez noteikta termiņa. Mums Kosovā ir jāredz īsta reforma, patiesas pūles apkarot organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību un pienācīga aizsardzība un vienlīdzība minoritātēm, piemēram, serbiem.

Komisijai un Padomei ir jāsaglabā modrība un neatlaidība, pieprasot jūtamu progresu.

 
  
MPphoto
 

  Ingeborg Gräßle (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Budžeta kontroles komiteja atļaujas bilst pāris vārdu par augsta līmeņa ārpolitiku. Mēs esam konstatējuši, ka Kosovā – valstī, kas saņem trešo lielāko atbalstu no Eiropas Savienības — ārkārtīgi lielas raizes rada korupcijas gadījumi, kas rada nopietnas sekas mūsu budžeta noteiktībai un Kopienas finanšu interesēm.

Ir saņemts galīgais ziņojums no Apvienoto Nāciju Organizācijas darba grupas, Komisijas krāpšanas apkarošanas biroja un Guarda di Finanza. Šis galīgais ziņojums vēl nav īstenots. Tas attiecas uz 2008. gada jūnija beigām un atklāj nopietnus korupcijas gadījumus saistībā ar ES līdzekļiem. Mēs gaidām paskaidrojumu.

Šis galīgais ziņojums patiešām ir galīgs ziņojums. Tam nav nekāda turpinājuma. Pašlaik neviens nepārstāv mūsu intereses šajā jautājumā. Šajā sakarā arī es gribu aicināt Komisiju beidzot nozīmēt kādu. EULEX pats nevar veikt šo darbu. Es esmu pret to, ka mēs joprojām mēģinām attaisnot šīs valsts nenoteikto stāvokli.

 
  
MPphoto
 

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, es vispirms gribu pateikties jums par šo debašu uzsākšanu. Es domāju, ka bija pareizi izmantot Kosovas neatkarības deklarācijas pirmās gadadienas tuvošanās mirkļa nozīmību. Es domāju, ka ir īstais laiks to darīt, sevišķi saistībā ar pašreizējo ekonomisko krīzi, jo pastāv risks, ka tas kaut kā nozudīs no mūsu uztveres lauka, lai gan mums vēl daudz kas jāpaveic, lai pabeigtu šo darbu: ne tikai Kosovā, bet arī plašākā Rietumbalkānu teritorijā. Manuprāt, tas, ko daudzi no jums — kā Hannes Swoboda un citi — šeit ir teikuši, pelna lielu uzmanību. Es domāju, ka Padomes nostāja ir tieši tāda.

Mums priekšā stāv vēl daudz problēmu. Es gribu uzsvērt mūsu politikas trīs vissvarīgākos pīlārus saistībā ar Kosovu. Pirmais ir Kosovas nedalāmība un stabilitāte. Otrs ir decentralizācija un vienlīdzīgas iespējas visām mazākumtautībām. Trešais — un iespējams vissvarīgākais un visgrūtākais — ir Kosovas iesaistīšanās reģiona un Eiropas procesā: Rietumbalkānu reģionālajā sadarbībā. Mums, protams, kādu dienu Kosova būs jātuvina stabilizācijas un asociācijas procesam, bet pašreiz vēl ir ļoti daudz jādara, un nav noslēpums, ka par noteiktiem jautājumiem vienotība Padomē būs grūti sasniedzama.

Es domāju, ka mums ir jāpievēršas nākotnei, nevis pagātnei, un es patiešām novērtēju to cilvēku paziņojumus, kuri to jau ir izdarījuši. Protams, dialogs ar Serbiju par svarīgiem praktiskiem jautājumiem ir jāveido pilnīgi pārredzami un ļoti intensīvi, bet es domāju, ka reālismam ir jābūt mūsu vadošajam principam.

Ekonomiskais stāvoklis un tā uzlabošanās ir ārkārtīgi svarīgs faktors stabilitātes sasniegšanai, tādējādi efektīva pārvaldība un Kosovas pašas resursu sakopošana, kā arī saprātīga administrācija un starptautisko resursu mobilizēšana ir princips sine qua non. Svarīgs faktors ir arī cīņa pret korupciju un pārredzama privatizācijas norise

Es domāju, ka Parlamenta atbalsts EULEX arī ir ļoti svarīgs. Ļaujiet man apsveikt Joost Lagendijk par darbu, ko viņš ir veicis. Tas bija izcils. Lasot šo tekstu, man personīgi neradās nekādi iebildumi par to, lai gan es varbūt būtu bijis mazliet uzmanīgāks: mēs visi zinām, kāda ir ekonomiskā situācija Kosovā un energoresursu trūkums Kosovā, kā arī Balkānos kopumā. Brūnogles un elektroenerģijas ražošana ir viena no nedaudzajām iespējām viņiem reģionā veidot ilgtspējīgu ekonomiku un integrēt ekonomiku. Jā, rūpes par vidi ir svarīgas, bet ne mazāk svarīgs ir nākotnes ekonomiskās stabilitātes pieaugums.

Daži no jums pieminēja romu ģimeņu stāvokli Trebcas raktuvēs. Mēs visi zinām, ka tā ir katastrofāla situācija, un jums noteikti ir zināms par |Komisijas darbu šajā jautājumā. Pierre Morel vadīja delegāciju, kas apmeklēja šo teritoriju decembrī, un viņi ierosināja tikšanos ar romu nometnes vadītājiem Trebcā. Šai problēmai nav vienkāršu risinājumu. Mēs zinām, ka viņiem ir piedāvāts pārcelties ārpus šīs teritorijas, bet pagaidām viņi nav gatavi to darīt. Patiesībā viņi atsakās to darīt, tāpēc arī šajā jomā ir palicis daudz darāmā. Es domāju, ka nākamās nedēļas tikšanās ar Pieter Feith, kas arī šeit ir iesaistīts, dos iespēju diskusiju turpināt.

Vēlreiz liels paldies jums. Es domāju, ka mums bija auglīgas debates, un es ceru, ka Parlaments joprojām atbalstīs visas mūsu pūles Kosovā, kā arī reģionā.

 
  
MPphoto
 

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − - Priekšsēdētāja kungs, Komisija apsveic Lagendijk kungu un atzinīgi vērtē viņa rezolūciju: tā paredz turpmāku Kosovas iesaistīšanos notiekošajā procesā, kas tuvina reģionu Eiropai.

Komisija ir izveidojusi efektīvu sadarbības vidi ar visiem vietējiem dalībniekiem, kas darbojas Kosovā, arī ar EULEX un ES īpašo pārstāvi. Mēs turpināsim šo sadarbību. Tas ir vienīgais veids, kā mūsu darbs Kosovā var nest augļus. Laba sadarbība līdz šim ir izrādījusies būtiska miera saglabāšanai šajā reģionā.

Komisija finansēja EUR 7 miljonus vērtu projektu par tiesiskumu, kurā bija paredzēts EUR 1 miljons korupcijas apkarošanai. Konkrētāk runājot, 2008. gada decembrī mēs sniedzām sīki izstrādātas un visaptverošas atbildes uz visiem jautājumiem, atbildot gan mutiski, gan rakstiski, Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājam H. Bösch. Tajās izskaidroja radušos jautājumus par ES finansējumu un kā tas tiek pārvaldīts Kosovā. Deputāti tajās tika informēti arī par finanšu vadības un kontroles sistēmām, kādas pašlaik ir Komisijas rīcībā.

Kopš tā laika mēs neesam saņēmuši turpmākus lūgumus par informāciju. Mēs varam iedot deputātiem materiālu, kas tika nosūtīts Budžeta kontroles komitejai, ja viņiem ir interese.

Es gribētu atsaukties uz Kallenbach kundzes piezīmi par Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumu (CEBTL). Mēs ceram, ka attiecību uzlabošanās starp Serbiju un Kosovu ļaus Kosovai integrēties CEBTL. Komisija darīs visu, kas ir tās spēkos, lai to veicinātu.

Rezolūcijā ir iezīmēti daudzi svarīgi jautājumi, piemēram, Kosovas kultūras mantojuma saglabāšana, valsts administratīvās jaudas uzlabošana, visu kopienu labāka integrēšana Kosovā, multietniskas izglītības nepieciešamība un romu ģimeņu nožēlojamais stāvoklis ar svinu piesārņotās bēgļu nometnēs ziemeļos. Komisija gatavojas sekot līdzi šiem punktiem, izmantojot pašreizējos instrumentus, un sadarbībā ar citiem donoriem.

Rudenī mēs izdosim savu pētījumu par Kosovu kā daļu no mūsu paplašināšanās paketes. Es esmu pārliecināta, ka tajā būs daudz ideju par to, kā nodrošināt, lai Kosova saglabātu stingru Eiropas perspektīvu, kas tai ir kopīga ar Rietumbalkāniem kopumā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu(1), kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2009. gada 5. februārī.

 
  

(1)Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika