Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2663(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B6-0063/2009

Debates :

PV 04/02/2009 - 11
CRE 04/02/2009 - 11

Balsojumi :

PV 05/02/2009 - 5.7
CRE 05/02/2009 - 5.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0052

Debates
Ceturtdiena, 2009. gada 5. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

6. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Constantin Dumitriu (A6-0004/2009)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es priecājos atbalstīt ziņojumu, kura rezultātā tiks veikta administratīvā un tiesiskā vienkāršošana, kas palielinās patērētāju informētību par pārtikas kvalitāti un uzturvērtībām gan Eiropā, gan trešās valstīs, un kas arī izskaidros patērētājiem drošas ražošanas metodes. Es nepiekritu prioritātes piešķiršanai olīveļļai vai galda olīvu nozarei un es ticu, ka Komisija iekļaus arī vīna nozari īpašajās programmās, lai palielinātu sabiedrības informētību par kvalitatīvajiem vīniem, kas tiek ražoti Eiropas Savienības dažādos reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlos teikt, ka es atbalstīju šo ziņojumu. Es biju ieinteresēta debatēs dzirdēt, ka Komisija apstiprināja 70 % līdzfinansējumu programmai „Augļi skolai”, kas ļoti veicinās šīs programmas ieviešanu, un es to nepārprotami vērtēju atzinīgi.

 
  
  

- Ziņojums: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (A6-0407/2008)

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vēlreiz pateicos, ka devāt man iespēju izteikties. Es atbalstīju šo ziņojumu, jo ir saprātīgi pieņemt regulu, kas aizsargā lauksaimnieku intereses un to personu intereses, kas ražo barību. Es uzskatu, ka tagad mums ir jāsazinās ar iesaistītajām pusēm, lai noskaidrotu, ko viņi – gan lopbarības ražotāji, gan izmantotāji – domā, jo nepietiek vien ar šīs regulas ieviešanu, ja nav izveidota laba saziņa starp visām iesaistītajām pusēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju ziņojumu par barības laišanu tirgū un lietošanu, jo tas pārstāv lauksaimnieku un ražotāju intereses, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku veselības drošību, un vienlaicīgi arī to patērētāju veselības drošību, kas vēlāk patērēs šo gaļu.

Lopbarības sastāvdaļu skaidra definēšana, kā arī Kopienas lopbarības piedevu reģistrs palīdzēs lauksaimniekiem pieņemt atbildīgus lēmumus par pareizā barības veida izvēli. Tas ir solis pareizajā virzienā. Tomēr es vēlos piebilst, ka ražotāju profesionālā noslēpuma aizsardzība nevar attaisnot būtiskas informācijas trūkumu un nedrīkst novest pie tādām situācijām kā „govju sūkļveida encefalopātijas” epidēmija vai dioksīnu parādīšanās lopbarībā.

 
  
  

- Ziņojums: Jürgen Schröder (A6-0513/2008)

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, 2007. gada novembrī es apmeklēju Ugandu, lai tiktos ar vietējiem uzņēmējiem un NVO. Kad mēs devāmies projām no Kampalas pa putekļainu ceļu, autovadītājs pievērsa manu uzmanību dažiem kioskiem, kuros pārdeva priekšapmaksas telefonu kartes. Viņš pagriezās pret mani un teica: „Šie mobilo tālruņu operatori, šie privātie uzņēmumi ir darījuši daudz vairāk, lai novērstu nabadzību šajā valstī, nekā jebkura no jūsu baltajām Rietumu NVO”. Tajā brīdī es domāju, ka tas ir mazliet netaisnīgi, taču šie vārdi apliecina jūtas, kādas tik daudziem uzņēmējiem ir pret Eiropas Savienības attīstības politiku.

Faktiski uzņēmēji daudzās nabadzīgajās valstīs man ir teikuši, ka viņi uzskata, ka mūsu atbalsta programmas un NVO patiesībā ir ieinteresētas saglabāt nabadzību šajās valstīs. Es joprojām uzskatu, ka tas ir mazliet netaisnīgi, taču tas apliecina faktu, ka mums ir nepieciešams parādīt, ka mēs atbalstām uzņēmējus attīstības valstīs, un viens no labākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir veicināt atklātu tirgu visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Nirj Deva (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es esmu iepriecināts, ka varu atbalstīt Schröder kunga lielisko ziņojumu par šo jautājumu. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi ir ļoti svarīgi attīstības instrumenti. Tirdzniecība, nevis atbalsts, palīdzēs izskaust nabadzību nabadzīgajās valstīs.

Tagad mūsu ekonomiku raksturo globāla recesija, ir vērojami protekcionisma aizsākumi no attīstīto valstu, īpaši Amerikas Savienoto Valstu, puses, un es ceru, ka ne no Eiropas Savienības puses. Ja mēs radīsim protekcionisma klimatu, tad viss tirdzniecības, ne atbalsta, jautājums par nabadzības izskaušanu tiks novirzīts no mērķa un izkaisīts vējā. Mēs nevēlamies, lai attīstības valstis, kas vēlas īstenot tirdzniecību ar mums, tiktu apturētas mūsu savtīgo vajadzību dēļ, kas šķietami ir vērstas uz mūsu tirgus aizsardzību. Ilgtermiņā tā būtu mūsu ekonomikas katastrofa.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Kosova (B6-0063/2009)

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Es balsoju pret rezolūciju par Kosovu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tajā ir punkts, kas nosaka, ka dalībvalstīm, kas vēl nav atzinušas Kosovas neatkarību, vajadzētu to izdarīt. Šāda veida punkts ir pretrunā ar subsidiaritātes principu. Dalībvalstu ziņā ir pieņemt šādu lēmumu un tām nav vajadzīgs nekāds ārējs spiediens no Eiropas Komisijas, Padomes un Parlamenta puses.

Otrs iemesls, kādēļ es balsoju pret rezolūciju, ir punkts, kas nosaka, ka Kosovai un faktiski visam reģionam vajadzētu skaidru perspektīvu dalībai ES. Es uzskatu, ka nav pareizi, ka Parlaments izsaka šādus solījumus. Šī brīža situācijā attiecībā uz paplašināšanos un jauno dalībvalstu skaitu ir daudz problēmu, tādēļ būtu pilnīgi nepareizi tādām valstīm kā Kosova izteikt solījumus par to, ka tās kādā posmā varēs pievienoties Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, no kurienes nāk mūsu apsēstība ar daudznacionālu valstu sargāšanu neatkarīgi no to iedzīvotāju vēlmēm?

Kosovai neapšaubāmi bija tiesības uz pašnoteikšanos. Tas tika pausts referendumā, kurā piedalījās pietiekams skaits balsstiesīgo, pārsniedzot 90 %. Tomēr ievērojot šādu loģiku, kā ir ar tiem serbu izcelsmes Kosovas iedzīvotājiem, kas ir saspiedušies izdevīgi tuvu Serbijas robežai. Kādēļ gan neļaut arī viņiem izbaudīt pašpārvaldi? Faktiski mēs to darām, bet kāpēc mēs to nedarām juridiski?

Atbilde ir tāda, ka mēs labprātāk paturam Kosovu kā Eiropas protektorātu – kā satrapu, līdzīgi kā osmaņu laikos. Mēs tai uzspiedām savu 12 zvaigžņu karogu un nacionālo himnu. Kosovas parlaments un iestādes pakļaujas ieceltā Eiropas komisāra neapstrīdamiem lēmumiem.

Mums vajadzētu ļaut Kosovas iedzīvotājiem rīkot referendumu par atdalīšanos, lai noskaidrotu, vai viņi to vēlas, un par nacionālo pašnoteikšanos, un mums vajadzētu noteikt tādas pašas tiesības Eiropas Savienībai pakļautajām tautām. Pactio Olisipiensis Censenda Est!

 
  
  

- Ziņojums: Corien Wortmann-Kool (A6-0021/2009)

 
  
MPphoto
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, Ķīna, tāpat kā Taivāna, ir ļoti svarīgs Eiropas Savienības tirdzniecības partneris. Es vēlējos pievērst uzmanību ļoti pozitīvai attīstībai Ārlietu komitejā. Viņi balsoja par atzinumu, kas aicina Ķīnu respektēt sieviešu un bērnu tiesības, izbeidzot piespiedu abortus un piespiedu sterilizāciju. Tas arī aicina Ķīnu pārtraukt politisko vajāšanu un citus cilvēktiesību pārkāpumus.

Es domāju, ka tas rada jautājumu par to, ka mēs nevaram atdalīt tirdzniecību no citiem faktoriem. Es uz to norādīju Gazas runā par tirdzniecību ar Izraēlu – ja mēs nerunāsim par cilvēktiesību pārkāpumiem, tad rodas draudi, ka mūsu nauda tiek izmantota cilvēktiesību pārkāpumu veicināšanai. Tādēļ es vēlos apsveikt Ārlietu komiteju par to, ka tā atzīst Ķīnas viena bērna politikas piespiedu raksturu un risina to kopā ar jautājumu par tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Kopš 2001. gadā Ķīna kļuva par PTO locekli, tā ir baudījusi neiedomājamas priekšrocības. Mēs atvērām savu tirgu Ķīnai, taču Ķīna neievēro tos noteikumus un nosacījumus, kurus tā ir apņēmusies ievērot, un mēs būtībā ar to esam samierinājušies vairākus gadus. Es ļoti atbalstu stratēģisku partnerattiecību nodibināšanu ar šo lielo ekonomisko dalībnieku, tomēr stratēģiskās partnerattiecības ir jāizveido, nosakot, ka Ķīnas pienākums ir ievērot cilvēktiesības, jo mums ir nepieciešamas partnerattiecības ar valstīm, kas ir demokrātiskas, nevis totalitāras. Mēs jau pārāk labi pazīstam totalitārismu jaunajās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Es balsoju par grozījumu, ko iesniedza Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupa, jo vismaz tajā ņemts vērā fakts, ka Taivāna ir svarīgs ekonomisks partneris un atbalsta Taivānas līdzdalību svarīgajās starptautiskajās organizācijās novērotāja statusā. Faktiski šis grozījums joprojām ir pārāk ierobežojošs. Tā kā Taivāna ir demokrātiska valsts ar de facto atzītu suverenitāti, tad patiešām ir negods, ka Taivāna nav atzīta par pilntiesīgu dalībvalsti dažādās starptautiskās organizācijās. Grozījums attiecas uz Taivānas līdzdalību šajās organizācijās novērotāja statusā. Es uzskatu, ka Taivānai vajadzētu iesaistīties kā pilntiesīgai dalībvalstij.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, liels paldies par to, ka devāt man iespēju paskaidrot balsojumu par ES un Ķīnas attiecību ziņojumu. Kopumā tas bija ļoti saskaņots ziņojums un es priecājos, ka visumā referente varēja pieturēties pie ziņojuma temata, kas bija tirdzniecība, nevis pievērsās vairākiem citiem jautājumiem, kuriem, kā zinu, vairāki kolēģi gribēja, lai viņa pievēršas.

Tomēr par šo ziņojumu man ir lielas bažas, ko izraisa atsauce uz tirdzniecības aizsardzības instrumentiem. Mums ir jāatzīst, ka patērētāji manā valstī Lielbritānijā un daudzās citās Eiropas Savienības valstīs ir guvuši labumu no atklātā tirgus ar Ķīnu. Tas mums ir palīdzējis apkarot riskus, piemēram, inflāciju. Taču konkurētnespējīgu ES ražotāju aizsargāšana uz citu to dalībnieku rēķina, kas gūst labumu, mums ir rūpīgi jārisina. Mums ir jāpārliecinās, ka mēs nodrošinām pareizo līdzsvaru un neignorējam ieguvumus, ko no tirdzniecības ar Ķīnu gūst patērētāji, uzņēmumi ar pasaules piegādes ķēdēm un mazumtirdzniecības sektors. Visumā tirdzniecība ar Ķīnu ir vērtējama atzinīgi. Galu galā tā novedīs pie visu citu jautājumu risināšanas, piemēram, cilvēktiesību ievērošanas un nodarbinātības.

 
  
MPphoto
 

  Nirj Deva (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, Ķīna ir viens no vissvarīgākajiem tirdzniecības partneriem. Ķīnā arī mīt viena ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju.

Daudzus gadus mēs esam izturējušies pret Ķīnu kā pret mazu bērnu, ko vajadzējis sabārt un par kuru jāstrīdas, it kā mēs uzskatītu sevi par kādu augstāk stāvošu iestādi. Mums nevajag aizmirst, ka Ķīnas vēsture sniedzas vairākus tūkstošus gadu senāk nekā mūsējā. Ķīna ir saglabājusi savas kultūras tradīcijas un vērtības.

Mēs vēlamies, lai Ķīna kļūst par daļu no mūsu starptautiskās kopienas, bet Ķīna ir ļoti svarīgs ES tirdzniecības partneris un mums pret Ķīnu ir jāattiecas ar cieņu kā pret vienlīdzīgu partneri.

Ja mēs to darīsim, tad Ķīna ne tikai ieklausīsies mūsos, bet arī palielinās tirdzniecības apjomu ar mums, mēs varēsim vairāk ieguldīt Ķīnā un Ķīna varēs vairāk ieguldīt mūsos. Šobrīd Ķīnai ir ļoti daudz līdzekļu, kas būs jāiegulda ārpus Ķīnas. Eiropas Savienībai vajadzētu būt vietai, kur šie līdzekļi tiek ieguldīti.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju Wortmann-Kool kundzes grozījumu par Taivānas uzskatīšanu par ekonomisku un komerciālu vienību, jo Taivāna ir bijusi demokrātiska valsts ilgu laiku un tajā ir dzīvotspējīga brīvā tirgus ekonomika. Mums ir jāiegulda vismaz politiski un morāli centieni, lai atbalstītu Taivānas statusu, kā arī nodrošinātu tās dalību starptautiskās organizācijās, kurām nav valstiska statusa.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Constantin Dumitriu (A6-0004/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Savienības pieņemtie informācijas pasākumi ir atbilde uz dalībvalstu patieso vajadzību veicināt savu lauksaimniecības produktu tēlu gan Kopienas, gan trešo valstu patērētāju vidū, jo sevišķi attiecībā uz produktu kvalitāti, uzturvērtību, pārtikas nekaitīgumu un drošām ražošanas metodēm. Tas arī palīdz atvērt jaunu noieta tirgu un pastiprina valsts un privātā sektora iniciatīvas.

Šīs tiesību akta grozījums paredz, ka ieinteresētās dalībvalstis varētu piedāvāt informatīvas programmas arī trešās valstīs, ja tādas jau netiek īstenotas. Šis grozījums sniegs dalībvalstīm iespēju paplašināt programmās paredzēto pasākumu piemērošanas jomu un lūgt palīdzību starptautiskām organizācijām to īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Šī priekšlikuma mērķis ir paplašināt Regulas (EK) Nr. 3/2008 9. pantu, kas dod iespēju dalībvalstīm, ja nav iesniegti nozares priekšlikumi, piedāvāt informatīvas programmas un veicināšanas kampaņas trešās valstīs, bez finansējuma pieprasīšanas nozarei. Pašreizējo prasību izpildei vajadzīgs 20 % nozares ieguldījums finansējumā, ja ES nodrošina, lielākais, 50 % no finansējuma.

Šī rīcības brīvība sniegtu dalībvalstīm iespēju bez nozares finansiālas līdzdalības pašām uzsākt informatīvās un veicināšanas kampaņas. Šī priekšlikuma iespējas stimulēt augļu un dārzeņu nozari ir ievērojamas un arī vēlamas, ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus. Tādēļ es priecājos atbalstīt šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. (PT) Dalībvalstīm ir nepieciešams veicināt savu lauksaimniecības produktu tēlu gan Kopienas, gan trešo valstu patērētāju vidū, jo sevišķi attiecībā uz produktu kvalitāti, uzturvērtību, pārtikas nekaitīgumu un drošām ražošanas metodēm.

Es piekrītu, ka, ja organizācijas neizvirza programmas lauksaimniecības nozarē, tad dalībvalstīm jāspēj izstrādāt programmas un atklātā konkursā jāizvēlas organizācija, kas ir atbildīga par programmas īstenošanu.

Komisijas priekšlikums uzlabos pastāvošos tiesību aktus, jo tas ļaus dalībvalstīm izstrādāt valstu programmas.

Es atbalstu Dumitriu kunga ziņojumu un atzinīgi vērtēju vīna nozares iekļaušanu šā priekšlikuma darbības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Jūnija saraksts uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir jāatceļ un lauksaimniecība produkti ir jāpārdod brīvā tirgū bez ES finansiālo līdzekļu ieguldīšanas informatīvajās kampaņās un šo produktu pārdošanu veicinošos pasākumos. Īpaši nopietns jautājums ir tas, ka ES grasās piešķirt finansējumu pārdošanas veicināšanas pasākumiem trešās valstīs. Šāda politika radīs negodīgu konkurenci attiecībā uz lauksaimniecības produktiem valstīs ārpus ES.

Ko ES dara? Vai tiešām ir prātīgi izmantot ES nodokļu maksātāju naudu reklāmas kampaņām, lai pārliecinātu tos pašus pilsoņus, ka viņiem vajadzētu pirkt preces, ko viņi jau ir subsidējuši? Protams, ka ne. Viss priekšlikums liecina par slēptu protekcionismu.

Zviedrijā, Somijā un Dānijā 2009. gada janvārī tika uzsākta jauna reklāmas kampaņa, kurā Zviedrijas iedzīvotāji tika mudināti iegādāties vairāk tulpju. Saskaņā ar informāciju laikrakstos ES vairāk nekā trīs gadus kopumā iegulda 14 miljonus Zviedrijas kronu šajā tulpju akcijā visās trīs minētajās valstīs. Šāda acīm redzama ES naudas izniekošana ir jāpārtrauc.

Es stingri iebilstu pret šo ziņojumu. Es vēlreiz apgalvoju, ka, par laimi, Eiropas Parlamentam nav pilnvaru pieņemt koplēmumu par ES lauksaimniecības politiku. Pretējā gadījumā ES iekristu protekcionisma un lielu subsīdiju lamatās attiecībā uz visām lauksaimniecības nozares grupām.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo priekšlikumu, kas cenšas vienkāršot un veicināt informatīvas programmas par lauksaimniecības produktiem. Es atbalstu šo priekšlikumu, jo tas nodrošinās finansējumu trešo valstu tirgum ar mērķi sniegt un uzlabot informāciju par produktu kvalitāti, uzturvērtību, pārtikas nekaitīgumu un ražošanas metodēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Dumitriu kunga ziņojumu par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs. Es piekrītu Komisijas daudzkārt paustajam viedoklim, ka mums ir nepieciešams vienkāršot administratīvās procedūras Eiropas institucionālajā sistēmā.

Faktiski šī regula ļauj Kopienai sniegt informāciju par daudziem lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešo valstu tirgos, tajā pašā laikā saglabājot pasākumu specifiku atkarībā no to īstenošanas vietas.

Es piekrītu politiskajam lūzumam, kas tika izveidots, un kas ievēro dalībvalstu vajadzības, cerot iedrošināt patērētājus gan ES, gan trešās valstīs, ņemt vērā galvenokārt tādus lauksaimniecības produktu rādītājus kā produktu kvalitāte, uzturvērtība, pārtikas nekaitīgums un ražošanas metodes.

 
  
MPphoto
 
 

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (COM(2008)0431 – C6-0313/2008 – 2008/0131(CNS)), jo es uzskatu, ka iedzīvotāji ir atbilstoši jāinformē par lauksaimniecības produktiem, ko viņi patērē. Es arī uzskatu, ka jebkura produkta labi veicināšanas pasākumi var sniegt noderīgu informāciju patērētājiem.

 
  
  

- Ziņojums: Martine Roure (A6-0024/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Termins „bēglis attiecināms uz jebkuru personu, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgais šī persona ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību. Tā ir 1951. gada ANO konvencijas definīcija.

Šīs 2003. gada „Uzņemšanas nosacījumu direktīvas”, ar kuru noteica obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai Eiropā, atkārtotās izskatīšanas mērķis ir panākt šo noteikumu īstenošanu attiecībā uz, piemēram, piekļuvi informācijai, izglītībai, veselības aprūpei un attiecībā uz uzņemšanas centru standartiem. Direktīva ļauj dalībvalstīm noteikt ilgumu, kurā patvēruma meklētājam nav piekļuves darba tirgum.

Diemžēl Īrija neizvēlējās īstenot 2003. gada direktīvu un ir izveidojusi „tiešā nodrošinājuma” sistēmu, kas nodrošina mītni, pārtiku un 19, 10 euro nedēļā katram pieaugušajam, ar mērķi panākt, ka patvēruma meklētāji neizvēlas Īriju, un neļaujot viņiem iekļūt oficiālā darba tirgū visu pieteikšanās procedūras periodu. Tiesību akts, kas šobrīd ir jāizskata Oireachtas (Īrijas parlamentā) – 2008. gada Imigrācijas, uzturēšanās un aizsardzības likums – tiecas ieviest vēl lielākus aizliegumus, neskatoties uz lielajām bažām par šādu lēmumu ietekmi. Citi Īrijas likumdošanas pasākumi ietver kriminālatbildības noteikšanu par „viltotiem” lūgumiem un soda naudas noteikšanu tiem tiesiskajiem pārstāvjiem, kas uzņemas šādas lietas.

Tā kā Īrija vēl nav pieņēmusi 2003. gada direktīvu, es jutu pienākumu atturēties no balsojuma, vienlaicīgi slavējot ziņojuma mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!

Roure kundze aicina ieviest dažus īpaši pievilcīgus uzņemšanas noteikumus patvēruma meklētājiem: omulīgus, atvērtus izmitināšanas centrus – šādi ir vieglāk pazust zilajās tālēs – plašu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp psiholoģiskai palīdzībai, juridiskai palīdzībai, tulkotāju un tulku pakalpojumiem, mācībām un pat darba iespējām!

Šķiet, ka viņa ir aizmirsusi par to, kā paši imigranti neievēro lūgumu procedūru pēc starptautiskās palīdzības, lai apietu valstu likumus par ārvalstniekiem, kas ieceļo un mīt mūsu valstīs, kaut viņu patiesie iemesli ir sociāli un ekonomiski. Viņa arī „aizmirst”, ka viņi var melot par savu izcelsmi un valodas zināšanām, var iznīcināt savus dokumentus un tā tālāk, lai netiktu deportēti.

Šķiet, ka viņa arī „aizmirst”, ka tas, ko viņa pieprasa šiem ārvalstu pilsoņiem, bieži nav pieejams mūsu pašu pilsoņiem, sākot no atbilstoša mājokļa, darba un piekļuves kvalitatīviem valsts pakalpojumiem, īpaši jomās, kurās, piemēram, Majotā, imigrācijas vilnis rada milzīgas ekonomiskas un sociālas problēmas iedzīvotājiem.

Es varu saprast migrantu ciešanas un sapņus, taču mums nav iespēju un, vēl jo vairāk, līdzekļu visu pasaules trūcīgo iedzīvotāju uzņemšanai. Šis ziņojums ir kaitīgs un tā ietekme ir aplama.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs jau esam pieraduši, ka Parlamenta vairākums apstiprina rezolūcijas bez tiesiskām sekām, ar saturu, kas ir pretrunā normatīvajām rezolūcijām, ko tas pieņem. Šī tieksme palielinās, tuvojoties Parlamenta vēlēšanām.

Mēs saskaramies ar šīm „divām sejām” – patieso seju un masku, šajā gadījumā ar masku.

Nav šaubu, ka, un mēs to jau ilgi esam nepārtraukti atkārtojuši, ir nepieciešams nodrošināt patvēruma meklētāju tiesības attiecībā uz viņu uzņemšanu, piekļuvi informācijai un tiesībām izmantot tulka pakalpojumus, bezmaksas juridisko palīdzību, veselības aprūpi un darba iespējām.

Noteikti ir jānosoda, ka saistībā ar Dublinas sistēmu pieaug aizturēto personu skaits un sistemātiski tiek veikti brīvības atņemšanas pasākumi un dažās dalībvalstīs ierobežota piekļuve uzņemšanas standartiem.

Taču ir arī svarīgi pieprasīt aizturēšanas centru slēgšanu un noraidīt Kopienas politiku, kas, atrodot mazāko kopsaucēju, nosaka uzņemšanas standartus un patvēruma piešķiršanas procedūru.

Ja Parlamentu patiesi uztrauc imigrantu un patvēruma meklētāju tiesību ievērošana, tad tam nevajadzēja apstiprināt „Atgriešanās direktīvu” (kas paredz kriminālatbildību imigrantiem un to izraidīšanu), „Zilās kartes direktīvu” (kas tos šķiro) un „Darba devēju sankciju direktīvu” (kas soda arī darba ņēmējus), kuras Portugāles komunistiskā partija noraidīja.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. (FR) Attiecībā uz tiesībām, kas ir piešķirtas migrantiem Eiropas Savienībā, saskaņā ar tiesību aktiem viņiem pienākas saņemt arvien vairāk un vairāk. Jājautā, vai šāda vienota Eiropas iestāžu nostāja nav nevietā.

Šis ziņojums ir vienīgi garš priekšlikumu un ieteikumu saraksts, kura mērķis ir noteikt, ka dalībvalstīm ir jāpiešķir legālo vai nelegālo ieceļotāju tiesības simtiem tūkstošu cilvēku, kas katru gadu ierodas to teritorijās, tiesības, kas ne vien ir vienlīdzīgas dalībvalstu pilsoņu tiesībām, bet arī pārsniedz to skaitu un efektivitāti.

Patiešām, ES dalībvalstis tiek aicinātas, piemēram, likvidēt šķēršļus šo imigrantu piekļuvei darba tirgum un pieņemt likumus, kas turklāt veicina šādu piekļuvi.

Vai no tā mums ir jāsecina, ka no šī brīža pilsoņiem būs jāatkāpjas, lai solidarizētos ar to cilvēku ciešanām, kas pamet savas izcelsmes valstis ekonomisku, politisku, klimata vai ģimenes apstākļu dēļ? Jā, un to nozīmē selektīvā imigrācija, ko no visas sirds iesaka prezidents N. Sarkozy.

Pretēji tam, mēs uzskatām, īpaši krīzes laikā, ka darba vietas Eiropā ir jāsaglabā Eiropas valstu pilsoņiem un Francijā – Francijas pilsoņiem. No tā ir atkarīga Eiropas valstu atgūšanās no krīzes.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Šajā ziņojumā ir vairāki punkti, ko es pilnībā atbalstu, piemēram, tas, ka pret patvēruma meklētājiem jāizturas ar cieņu un ka vienmēr ir jāievēro cilvēktiesības. Pamatota ir kritika attiecībā uz vairākiem tā dēvētajiem uzņemšanas centriem. Vairākas Eiropas valstis nespēj cienījamā veidā uzņemt patvēruma meklētājus un bēgļus.

Tomēr ziņojumā ir vairāki punkti, kuriem es nevaru piekrist. Ziņojuma galvenais mērķis ir pieņemt kopēju ES politiku imigrācijas un patvēruma meklētāju jomā. Cita starpā tas aicina dalībvalstis atbalstīt tās ES dalībvalstīm, kuras „visvairāk skar imigrācijas problēmas”. Jūnija saraksts uzskata, ka politika patvēruma meklētāju un imigrācijas jomā ir dalībvalstu kompetencē, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas starptautiskās konvencijas un vienošanās. Kopēja politika imigrācijas un patvēruma meklētāju jomā radītu risku izveidot „Eiropas cietoksni”, kura pazīmes mēs skaidri redzam jau šodien.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu, jo Īrija nepiedalījās 2003. gada direktīvas pieņemšanā.

Šādas nostājas galvenais iemesls ir patvēruma meklētāju piekļuve darba tirgum.

Šobrīd Dáil (Īrijas parlamenta pārstāvju palāta) gatavojas pieņemt likumu, kas aizliedz patvēruma meklētāju piekļuvi darba tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Ziņojums neatspoguļo to, cik patiesi nožēlojami apstākļi jāpiedzīvo bēgļiem un imigrantiem ES dalībvalstu uzņemšanas un aizturēšanas centros. Tas aprobežojas ar traģisko bēgļu un imigrantu dzīves apstākļu pieminēšanu, bet attiecina tos uz nepietiekamu ES direktīvu piemērošanu.

Tādējādi, no vienas puses, ziņojums atbalsta ES un tās valdību izstrādāto vispārējo anti-imigrācijas likumdošanu un politiku, ko nosaka Imigrācijas pakts un tā saucamā Dublinas sistēma patvēruma meklētājiem, savukārt, no otras puses, ziņojumā tiek pausts protests pret tās necilvēcīgajiem rezultātiem. Tas ir vismaz aizvainojoši, ka vienā virzienā domājoši politiskie spēki Eiropā, kas Eiropas Parlamentā balsoja par labu direktīvai, kura cita starpā atbalstīja „nelegālo” imigrantu turēšanu ieslodzījumā veselus 18 mēnešus, šajā ziņojumā izsaka nožēlu par nehumānajiem apstākļiem, kādos tiek turēti ieslodzītie, un ierosina tos atbrīvot.

Eiropas Parlamenta „krokodila asaras” neattaisno ES necilvēcīgo, ekspluatējošo politiku. Pat paši nepieciešamākie pasākumi, nemaz nerunājot par pienācīga atbalsta sniegšanu imigrantiem un bēgļiem un viņu tiesību aizsardzību, var tikt īstenoti, tikai iestājoties pret ES politiku un to mainot, kā arī izmainot pašu ES struktūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Dalībvalstīm, ieskaitot Grieķiju, ir jāiegulda lielāks darbs Eiropas Parlamenta izvirzīto prasību un priekšlikumu īstenošanā. Eiropas Parlaments nosoda valdības attieksmi pret nabadzīgajiem imigrantiem, kuri ik dienas iekļūst ES, riskējot ar savām dzīvībām.

Tādām valstīm kā, piemēram, Grieķija, kas atrodas pie ES ārējām robežām, ir jāizmanto ES piedāvātā potenciālā palīdzība un, balstoties uz bēgļu un patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu, jācenšas nodrošināt cilvēcīgus apstākļus viņu uzņemšanai.

Pat ar visām nepieņemamajām „atlaidēm” imigrantu tiesību jomā, kuras tikko Komisija un Padome piešķīra tiem, kas vēl mēģinās iekļūt Eiropas cietoksnī, Grieķija ievērojami atpaliek no Kopienas pamattiesību aizsardzības standartiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Patvēruma piešķiršana ir valsts un visas sabiedrības galējais līdzeklis, kas apliecina tās nespēju aizsargāt cilvēktiesības pasaules mērogā, un tomēr – vēlēšanos rīkoties atbilstoši šai vērtību skalai.

Tādēļ sistēmai, kas to vada, ir jābūt stingri nošķirtai no imigrācijas. Jo vairāk mēs mēģinām paplašināt koncepciju, tajā iekļaujot ar to nesaistītas lietas, jo mazāka kļūst tās vērtība, un likumīgajiem patvēruma meklētājiem tas nodara tikai ļaunumu. Tādēļ ir svarīgi, lai noteikumi būtu skaidri, procedūras notiktu ātri un lai izturēšanās pret imigrantiem būtu cieņas pilna jebkuros apstākļos. Lai gan ir nepieciešama saskaņota rīcība un izvēles iespējas, patvēruma meklēšana skaitliskā, apmēru un jēdzieniskā ziņā neizvirza tādas pašas prasības, kādas izvirza imigrācija, pat telpā bez robežām. Dalībvalstīm ir savas tradīcijas attiecībā uz patvēruma sniegšanu, un nebūtu ieteicams atstāt šīs atšķirības neievērotas iepriekšminētās koordinācijas ietvaros .

Kas attiecas uz patvēruma meklētājiem, kuru lūgums bija vai ir noraidīts, šī izstrādātā koncepcija kā augstsirdīgs, bet ierobežots žests, nevar attaisnot mazāk cilvēcīgu izturēšanos pret cilvēkiem, kuri vienmēr būs neaizsargāti sava sociālā stāvokļa dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju pret Roure kundzes ziņojumu par Direktīvas Nr. 2003/9/EK ieviešanu, kurā noteikti obligāti īstenojamie standarti patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanai. Patiesi, lai arī pēc valstu apmeklējumiem man jāsecina, ka pašreizējās direktīvas atsevišķās dalībvalstīs tiek īstenotas daļēji vai arī netiek īstenotas pavisam, es tomēr nepiekrītu referentes apgalvojumam, ka ir daudz nepilnību attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem.

Turklāt es nepiekrītu, ka atvērtajiem uzņemšanas centriem, kuri sākuši darbu atsevišķās dalībvalstīs, ir zema uzņemšanas spēja un, ka būtu novērojama to neatbilstība imigrantu vajadzībām. Visbeidzot, es nepiekrītu aicinājumam izvirzīt par prioritāti patvēruma meklētāju uzņemšanu atvērtajos, nevis slēgtajos centros.

 
  
MPphoto
 
 

  Michel Teychenné (PSE), rakstiski. (FR) Pateicoties šim ziņojumam, Eiropas Parlaments atkārtoti apliecina savu apņemšanos ievērot pamattiesības, piemēram, tiesības uz cieņu. Ir nepieņemami, ka imigrantu un patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļi nav priekšzīmīgi pašā Eiropas Savienībā.

Eiropas Parlamenta deputātu aizturēšanas centru apmeklējumi, kas notika laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam, deva iespēju izstrādāt šo ziņojumu Roure kundzes vadībā. Ziņojums atklāj lielo pārkāpumu skaitu imigrantu aizturēšanas sistēmā Eiropā, norādot uz problēmām juridiskās palīdzības, medicīniskās aprūpes, higiēnas, nesakārtotības un informācijas sniegšanas jomā.

Tādēļ tas, ko šodien dara Eiropas Parlaments, ir kā trauksmes zvana zvanīšana. Dalībvalstīm tas ir jāņem vērā un, ja nepieciešams, jāpiemēro esošo „uzņemšanas” un „procedūru” direktīvas, cik ātri vien iespējams, vai arī jāpanāk virzība to īstenošanā.

 
  
  

- Ziņojums: Cristiana Muscardini (A6-0001/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta leiboristu partija atturējās no balsojuma par šo ziņojumu. Mēs neiebilstam pret Eiropas MVU lomas pastiprināšanu starptautiskajā tirdzniecībā, tomēr neesam mierā ar Muscardini kundzes radīto Trojas zirgu, kurā ieslēpta nepieņemama nostāja jautājumā par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem.

Mēs esam vīlušies, ka Komisija ir atlikusi ziņojuma pārskatīšanu tāpēc, ka radušās grūtības panākt vienprātīgu lēmumu par turpmākajām darbībām. Mēs joprojām uzskatām, ka nepieciešami steidzami Kopienas tirdzniecības aizsardzības režīma grozījumi, pievēršot lielāku uzmanību globālās ekonomikas attīstībai. Reformas trūkums nozīmē, ka mūsu ražošana ir nostādīta neizdevīgā pozīcijā globalizācijas sniegto priekšrocību izmantošanā. Lai gan mēs atbalstām Čehijas prezidentūras iesaistīšanos Tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārskatāmības uzlabošanas darba programmā, ar to vien nepietiek.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Mēs balsojām par Muscardini kundzes ziņojumu par MVU. Tā ir asa Eiropas Savienības tirdzniecības politikas kritika, lai arī ir formulēta klusinātā un tehniski ievirzītā stilā, kas Parlamentam ir tīkamāks.

Tajā ir iekļauts viss: politiskās nostādnes, kas pievērš uzmanību lielo uzņēmumu vajadzībām; neefektīvie pasākumi, kas domāti piekļuves veicināšanai ārvalstu tirgiem un nodrošina to, lai trešās valstis piemērotu savstarpīguma principu; mazo uzņēmumu sarežģītā piekļuve tirgus aizsardzības instrumentiem; neveiksmīgi pasākumi aizsardzībai pret viltojumiem, kā arī ģeogrāfisko norāžu nelikumīga un ļaunprātīga izmantošana, un tā tālāk.

Eiropas Savienībai patiešām ir pienācis laiks beigt savu uzņēmumu un to darbinieku „upurēšanu” uz konkurētspējas un brīvās tirdzniecības altāra, kas pasaules praksē ir tikai viens. Ir pienācis laiks atbalstīt MVU eksportu, tos patiesi aizsargāt no negodīgas konkurences un darīt to, kas ir saprātīgi mūsu tirgu aizsardzībai.

Patiesība ir tāda, ka, saglabājot uzticību uzņēmumu globalizācijai kā pašmērķim, referente turpina atbalstīt sistēmu, kuras pamatā ir absolūta preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka aprites brīvība, un tā mūs ir novedusi līdz pamatīgai ekonomiskai, finansiālai un sociālai krīzei, šī sistēma Eiropas Savienībā ir jāpārtrauc par katru cenu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Tā nav sagadīšanās, ka, tuvojoties Parlamenta vēlēšanām, parādās rezolūcijas, kas cenšas izvairīties no atbildības par ES piekopto politiku (it īpaši pēdējo 5 gadu laikā) attiecībā uz ļoti nopietno situāciju, kādā ir nonākuši daudzi mikro, mazie un vidējie uzņēmumi, it īpaši Portugālē.

Mazie un vidējie uzņēmumi, un nevis lielie starptautiskie uzņēmumi, kļūst par ES veiktās tirgus liberalizācijas upuriem (it kā noteikumi „izdzīvo stiprākais” varētu darboties to labā). Ir daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kas spiesti „piedalīties” tā sauktajā „starptautiskajā tirdzniecībā”, jo ir atkarīgi no lielākajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kuru vajadzībām nākas ražot par tādām cenām, kas bieži vien neatbilst ražošanas izmaksām.

Bez šaubām, ir jānodrošina (un jāīsteno) tirgus aizsardzības instrumenti, intelektuālā īpašuma tiesības, lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī jāatbalsta mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācija.

Tad kādēļ Parlamentā pārstāvēto politisko spēku vairākums, kas atbilst arī Komisijas un ES Padomes vairākumam, nepieņem noteikumus par izcelsmes marķējumu, nepiemēro importētajiem produktiem tādus pašus drošības un ražošanas prasību standartus kā ES ražotajiem produktiem, neizmanto 2007. - 2013. gada finanšu plānu, lai aizsargātu ražošanu un darbavietas, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus?

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. (PL) Man ir ļoti liels prieks, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis Muscardini kundzes ziņojumu, kura sagatavošanā man bija iespēja piedalīties kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komisijas konsultantei. Daudz jau ir pateikts par mazo un vidējo uzņēmumu apstākļu uzlabošanu Eiropas Savienības iekšējā tirgū, jo īpaši saistībā ar ierosināto Mazās uzņēmējdarbības aktu.

Mazie un vidējie uzņēmumi pārstāv vairāk nekā 99% no visiem Eiropas Savienības uzņēmumiem. Tomēr pārrobežu uzņēmējdarbība vairāk atrodas lielo uzņēmumu ziņā. Tikai 8% mazo un vidējo uzņēmumu eksportē uz galamērķi ārpus savu valstu robežām. Tomēr, ja runājam par uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības robežām, ar to nodarbojas tikai nepilni 3% mazo un vidējo uzņēmumu.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka starptautiskajiem uzņēmumiem piemīt lielas novatoriskas spējas. Un novatorisms ir galvenais Eiropas ekonomikas izaugsmes elements. Tādēļ es ceru, ka iekšējā tirgus politika piedāvās MVU plašu priekšrocību klāstu, ko dod kopējais tirgus un, kad tas būs iespējams, tā radīs pamatu MVU uzņēmējdarbības internacionalizācijai. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu jāsaņem arī lielāks atbalsts no dalībvalstīm un Eiropas Komisijas jomās, kas ietver eksporta attīstību un iespējamo tirdzniecības partneru meklēšanu, jo īpaši attiecībā uz tirgū dominējošām precēm un pakalpojumiem un jaunajām tehnoloģijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. (PL) Muscardini kundzes ziņojums skar svarīgu ekonomisko un sociālo jautājumu. Tas ir būtiski, jo īpaši tagad, ekonomiskā sabrukuma priekšā. MVU skaits (līdz 250 darba ņēmējiem, apgrozījums ≤ 50 miljoniem eiro) ES sasniedz 23 miljonus, kas ir aptuveni 99% no kopējā tirgū aktīvā uzņēmumu skaita. Vairāk nekā 75 miljoni iedzīvotāju strādā šajos MVU.

Tādēļ ir pamatoti aicināt Komisiju, dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās iestādes sniegt efektīvu atbalstu šiem uzņēmumiem, tostarp netraucēti saņemt aizdevumus. Turklāt tirdzniecība ir jāpadara vienkāršāka un jāatceļ birokrātiskie šķēršļi eksportam un importam.

Attiecībā uz valsts iepirkumiem, kuru sarežģītās un ne vienmēr skaidrās procedūras kavē piekļuvi MVU, tirgus ir jāpadara atvērtāks gan ES ietvaros, gan arī trešās valstīs. Kā norādīju savā ziņojumā par inovāciju politiku, MVU loma šajā ziņā ir nenovērtējama. Tas tādēļ, ka tie ir elastīgāki un atvērtāki modernajām tehnoloģijām un organizācijas metodēm.

Īpaša rīcība ir nepieciešama attiecībā uz MVU, kas darbojas lauksaimniecības un pārtikas jomā, kur jārūpējas par produktu izcelsmes norādes aizsardzību un jācīnās ar viltojumiem, kas ir kaitīgi patērētāju veselībai. Es arī atbalstu domu par Eiropas MVU nedēļas organizēšanu 2009. gada maijā. Tā būtu lieliska iespēja visā ES sniegt plašu informāciju saistībā ar šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE), rakstiski. − Lai gan mēs atzīstam un atbalstām MVU lomu starptautiskajā tirdzniecībā, ir patiesi nožēlojami, ka liela šī ziņojuma daļa ir veltīta tā saukto tirdzniecības aizsardzības instrumentu saglabāšanai. Patiesībā tirdzniecības aizsardzības instrumentus nemākulīgi ražotāji izmanto kā atklātu protekcionisma līdzekli, lai izvairītos no konkurences – ne vien no konkurentiem ārpus ES, bet arī no tiem konkurentiem, kas darbojas ES un izmanto tās priekšrocības, ko sniedz globalizācija un izveidotās globālās preču piegādes ķēdes.

Tirdzniecības aizsardzības instrumenti mazumtirgotājus un patērētājus soda, piespiežot viņus maksāt augstākas cenas par precēm, kuras tie var iegādāties par labāku cenu citur. Tie soda arī prasmīgākos un novatoriskākos MVU. Mēs labi zinām, ka daudzi MVU mūsu vēlēšanu apgabalos cieš no šiem pašiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, ko mēģina cildināt šis ziņojums. Šī iemesla dēļ Konservatīvie diemžēl balsoja pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. (RO) Eiropas Savienībā MVU skaits ir 23 miljoni (99% no kopskaita), un tie nodrošina 75 miljonus darbavietu (70%).

Es balsoju par Muscardini kundzes ziņojumu, jo tajā ietverta galvenā MVU izdzīvošanas stratēģija ekonomiski sarežģītā laika posmā. Tas attiecas uz politisko un finansiālo atbalstu, kura mērķis ir veicināt produktu un procesu inovāciju un uzlabot piekļuvi finanšu un fiskālajai informācijai, tostarp internacionalizācijai. Tas nozīmē arī stingras nostājas ieņemšanu sarunās par tirdzniecības atvieglošanas procedūrām, pieprasot samazināt muitas formalitāšu izmaksas, kas var sasniegt līdz pat 15% no preču cenas, kā arī veikt efektīvu preču izcelsmes reģistrāciju un modernizētu muitas kontroli.

Rumānijas gadījumā MVU internacionalizācija ir risinājums to turpmākai pastāvēšanai un uzņēmējdarbības attīstībai, kas tādējādi pastāvošās ekonomiskās krīzes apstākļos spēlēs būtisku lomu jaunu darba vietu radīšanā.

Esmu gandarīta arī par Eiropas MVU nedēļas rīkošanu 2009. gada maijā, kur galvenais uzdevums būs informācijas sniegšana MVU par iespējām internacionalizēt savu uzņēmējdarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Laikā, kad pasaule meklē izeju no globālās ekonomiskās krīzes un kad izplatās protekcionisma idejas, kas redzamas, piemēram, nesenajā diskusijā par klauzulu „Pērc amerikāņu preci” (“Buy American”) Amerikas Savienoto Valstu Kongresā, Kopienas valdību un iestāžu pienākums ir aizsargāt mazo un vidējo uzņēmumu intereses un nodrošināt, lai tiek ievēroti noteikumi, kas jāpiemēro MVU, kā arī starptautiskajā tirdzniecībā.

Starptautisko tirgu pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nenoliedzami ir vērtīga. Pētījumi rāda, ka šie uzņēmumi, darbojoties ārpus Kopienas tirgus, apgūst labāku praksi, tie kļūst novatoriskāki un konkurētspējīgāki. Un tomēr mēs zinām, ka daudzi no šiem uzņēmumiem nav spējīgi izturēt un visdrīzāk neizturēs konkurenci.

Tomēr, paturot prātā šo vērtību un apzinoties, ka lielākie uzņēmumi šajos protekcionisma laikos saņem lielāku atbalstu, ir nepieciešams, lai iestādes rīkotos un aizsargātu šos uzņēmumus, uzraugot un nodrošinot starptautisko nolīgumu ievērošanu.

Tomēr vienlaicīgi šī prasība ir jāpiemēro arī attiecībā uz trešām valstīm. Starptautiskā tirdzniecība būs godīga tikai tad, ja godīgi rīkosies abas puses.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Muscardini kundzes ziņojumu par Eiropas MVU lomas pastiprināšanu starptautiskajā tirdzniecībā. Eiropas Savienībā, kurai raksturīgi galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi, MVU darbībai starptautiskā mērogā ir ievērojama nozīme. Patlaban tikai 8% MVU darbojas starptautiski, un eksports lielākoties notiek Eiropas Savienības ietvaros.

Tie nedaudzie MVU, kas eksportē ārpus ES, galvenokārt orientējas uz attīstītiem un piesātinātiem tirgiem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Šveici; tikai retais uzņēmums izved savus ražojumus uz attīstības valstīm. Tomēr, neraugoties uz Eiropas Kopienas labajiem nodomiem, piemēram, SBA projektu (Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act”), mums joprojām ir daudz darāmā, lai Eiropas uzņēmumi būtu spējīgi iegūt patiesu starptautisko dimensiju.

 
  
  

- Ziņojums: Georgios Papastamkos (A6-0020/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Vasco Graça Moura (PPE-DE), rakstiski. (PT) Elektroniskā komercija ir lieliska komerciāla iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī jauniem uzņēmējiem. Tā palīdz pārvarēt parastos ar tehniskiem aspektiem nesaistītos šķēršļus, nodrošinot piekļuvi citādā veidā nesasniedzamiem tirgiem.

Šī paša iemesla dēļ šī veida tirdzniecība garantē arī plašāku vismazāk attīstīto valstu piedalīšanos starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr šo partneru iesaistīšana ir atkarīga no tā, kā tiek veidota pamatinfrastruktūra, kur mums ir noteikti jādod savs ieguldījums.

Mums ir arī jāņem vērā, ka pirātisms, viltojumi vai arī datu aizsardzības noteikumu pārkāpumi nav tipiski šim tirdzniecības veidam, tam drīzāk ir raksturīgi pielāgot novecojušas prakses. Veicot vajadzīgos pielāgojumus, mums ir jānodrošina visas tradicionālās tirdzniecības garantijas.

Juridiskie jautājumi par elektronisko tirdzniecību ir aplūkoti dažādos aspektos, un tādēļ mums tas nav jāuzlūko kritiski: piemēram, interneta pārvalde patlaban ir jāveic atbilstošai starptautiski atzītai struktūrai, ir arī jautājumi par starptautiskajām privāttiesībām un kontroli.

Runājot par PTO, pastāv neskaidrības par elektronisko tirdzniecību un, neskatoties uz daudziem neatlaidīgiem pieprasījumiem, sarunas par šī veida tirdzniecību joprojām tiek atstātas risināšanai divpusējā līmenī, kas ir bīstami.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Internetam ir arvien svarīgāka loma tirdzniecības attiecībās un arī starptautiskajā tirdzniecībā. Taču joprojām tam piemīt nopietni trūkumi lietotāju un patērētāju aizsardzības ziņā, personas datu aizsardzības ziņā un garantējot iegādātās preces vai pakalpojuma kvalitāti.

Neskatoties uz to, ka šie fakti ziņojumā ir pieminēti, tajā nav izteikti priekšlikumi, kas ļauj nostiprināt lietotāju aizsardzību un sniegto pakalpojumu kvalitāti, kura pamatā ir tik neizbēgama un visiem pieejama pakalpojuma izmantošana kā elektroniskie sakari.

Lai arī tajā ir iekļauti atsevišķi aspekti, ko mēs uztveram pozitīvi, tā galvenais mērķis ir sekmēt un izmantot elektronisko tirdzniecību kā līdzekli starptautiskās tirdzniecības veicināšanai un esošo grūtību pārvarēšanai, atverot vēl vairāk tirgu.. Tas nozīmē, ka tā galvenās rūpes ir atvieglot un sekmēt elektronisko tirdzniecību, kas nozīmē produktu ražošanu, pārdošanas un izplatīšanas veicināšanu ar elektronisko sakaru tīklu starpniecību, lai atbalstītu pasaules tirdzniecību.

Tāpēc mēs atturējāmies no balsojuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. (PL) Internets ir devis jaunas iespējas preču un pakalpojumu tirdzniecībai. Tas attiecas arī uz pārrobežu darījumiem. Pēdējos gados pieaugošais darījumu skaits internetā raisa optimistiskas prognozes par patērētāju izrādīto uzticības līmeni internetam.

Tomēr joprojām pastāv šķēršļi, piemēram, valodas barjera, kuras likvidēt būs sarežģīti. Otrs nopietns šķērslis, kas apdraud starptautisko tirdzniecību internetā, ir juridiskās noteiktības un patērētāju aizsardzības trūkums. Es ceru, ka ierosinātā direktīva par patērētāju tiesībām novērsīs minētās problēmas un kļūs par papildu stimulu tirdzniecības attīstībai internetā.

Ir jānorāda, ka internets ļauj maziem un vidējiem uzņēmumiem piedalīties starptautiskos tirgos par zemām izmaksām, salīdzinot ar tradicionālajām metodēm, un piedāvā tiem tādas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, kādas agrāk nebija pieejamas.

Tomēr tirdzniecība internetā rada jautājumus, jo īpaši par viltotu produktu tirdzniecību, ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības. Viltoti produkti ir nopietna problēma interneta tirdzniecībā, jo īpaši tādēļ, ka personas, kas nodarbojas ar viltotu produktu tirdzniecību starptautiskā mērogā, ir sarežģīti saukt pie atbildības. Par krāpšanas upuriem bieži vien kļūst arī patērētāji, kuriem, piemēram, tiek izkrāpta nauda, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Viss minētais mazina patērētāju uzticību interneta tirdzniecībai un palēnina starptautiskās tirdzniecības attīstību internetā.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE), rakstiski. − Es šo ziņojumu atbalstu kā vispusīgu un sabalansētu ziņojumu, kurā efektīvi aplūkota interneta ietekme pārrobežu tirdzniecībā. Internets ir devis iespēju pat mazākajiem uzņēmumiem piekļūt pasaules tirgum, kas tikai pirms dažiem gadiem vēl nebija iedomājams, atbalstot tirdzniecību un ļaujot ieraudzīt globalizācijas pozitīvos aspektus. Tas ir atvēris jaunus tirgus un novērsis šķēršļus tirdzniecībai.

Ziņojumā ir pamatoti norādīts, ka internets nav vainojams pie tā, ka ir palielinājies krāpšanu un viltojumu skaits; šis jautājums drīzāk uzskatāms par senāku problēmu, kurai tagad jāmeklē risinājums jaunā un novatoriskā veidā, ciktāl tas neapdraud mūsu pilsoniskās brīvības. Ziņojumā tiek arī norādīts, ka tas ir jāuztver drīzāk kā kultūras daudzveidības rādītājs, nevis jāuzskata par draudiem. Visbeidzot, ziņojumā tiek atzīts, ka līdz ar Komisijas sagatavoto lēmumu par interneta pakalpojumu, piemēram, telefonsakaru pakalpojumu, liberalizāciju ir radies infrastruktūras investīciju bums, tādēļ es uzskatu, ka turpmāk mums ir jābūt piesardzīgiem, piemērojot jaunus noteikumus šādām nozarēm, kā to Komisija, šķiet, patlaban plāno darīt.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurš atklāj jaunas iespējas un jaunus tirgus, kas radušies interneta vides un tehnoloģiju attīstības rezultātā. Ziņojumā ir runāts par interneta iespējamo lomu plaisas mazināšanā starp ziemeļiem un dienvidiem, izveidojot jaunus kanālus ceļus jaunattīstības valstu savienošanai ar attīstītu tirdzniecības sistēmu un palielinot tirdzniecības plūsmu.. Ziņojumā ir teikts, ka tas varētu veicināt harmonisku attīstības valstu iekļaušanos pasaules tirdzniecības sistēmā, un to es atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es apsveicu kolēģa ziņojumu par interneta lomu tirdzniecības veicināšanā. Ņemot vērā joprojām pieaugošo interneta lietotāju skaitu, šajā augošajā nozarē ir jāizveido labāks regulējums. Eiropas politikai ir jāveicina elektroniskā tirdzniecība kā efektīva alternatīva ierastajam darījumu veikšanas veidam, kā arī līdzeklis pārrobežu tirdzniecības veicināšanai ES.

Ir nepieciešama virkne Kopienas pasākumu, lai novērstu iespējamos šķēršļus, kas kavētu interneta izmantošanu komerciāliem mērķiem. Tostarp ir vajadzīgi krāpšanas un personas datu zādzību novēršanai paredzēti pasākumi. Šiem Kopienas pasākumiem ir arī jāveicina lietotāju lielāka uzticība tiešsaistes videi.

Vienlaicīgi ir arī jānosaka Kopienas standarti elektroniskās tirdzniecības darījumiem. ES ir jāatvieglo šo standartu īstenošana, tādējādi piedāvājot elektroniskās tirdzniecības aģentiem iespēju iegūt atzītā piegādātāja statusu.

Pateicoties interneta globālajam raksturam un iespējai veikt izdevīgus komerciālos darījumus ar trešām valstīm, es ceru, ka mēs piedzīvosim notikumu attīstību arī PTO, tādējādi veicinot elektronisko tirdzniecību visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tā mērķis ir atklāt tās starptautiskās tirdzniecības jomas, kur internets ir darbojies kā katalizators, radot jaunus apstākļus tirdzniecības attīstībai visā pasaulē.

Ziņojumā par nepieciešamiem ir atzīti atvērtie standarti un to nozīmīgais ieguldījums novatorismā un konkurencē, tāpat ir vajadzīga arī patiesa izvēles iespēja patērētājiem. Referents vēlas, lai ES parakstītie tirdzniecības nolīgumi veicina atvērtu un plašu interneta izmantošanu elektroniskajā tirdzniecībā, ar nosacījumu, ka patērētāju piekļuve tiešsaistes produktu pakalpojumiem un to izmantošana netiek ierobežota, izņemot gadījumus, kad to aizliedz valsts likumdošana.

Es atbalstu referenta lūgumu Komisijai izstrādāt vispārēju stratēģiju, kas palīdzētu samazināt esošos šķēršļus MVU, lai varētu izmantot elektronisko tirdzniecību un veidot datu bāzes, kas paredzētas informatīva atbalsta un ieteikumu sniegšanai jaunajiem dalībniekiem, kuriem vēl nav elektroniskās tirdzniecības pieredzes.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Papastamkos kunga ziņojumu par starptautisko tirdzniecību un internetu. Patiesi, es atbalstu referenta mērķi parādīt tās starptautiskās tirdzniecības jomas, kur internets ir darbojies kā katalizators, radot jaunus apstākļus tirdzniecības attīstībai pasaules mērogā.

Ir skaidri redzams, ka internets un starptautiskā tirdzniecība viens otru tikai papildina. Un vēl – es patiesi ticu, ka tiešsaistes tirdzniecības attīstība sniegs būtiskas priekšrocības patērētājiem. Galvenie ieguvumi gan valstu, gan Eiropas, gan arī pasaules līmenī ir daudz plašākā preču un pakalpojumu izvēle, konkurētspējīgas cenas, zemākas dzīvošanas izmaksas un dzīves kvalitātes uzlabošanās.

Pateicoties plaši pieejamajai informācijai, tagad patērētājiem ir iespēja sameklēt labākās preces un pakalpojumus jebkurā diennakts laikā un gan no mājām, gan darba vietā.

 
  
  

- Ziņojums: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (A6-0407/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. (PT) Es balsoju par sasniegto kompromisu un, manuprāt, jaunā regula ir vērtējama ļoti pozitīvi, jo tā ļauj saskaņot lopbarības tirgū laišanas un tās izmantošanas noteikumus, nodrošinot atbilstošo informāciju gan lopkopjiem, gan gaļas patērētājiem, tādējādi nodrošinot arī atbilstošu iekšējā tirgus darbību.

Es vēlos atzīmēt, cik svarīga ir „atvērtā deklarācija”, vielu saraksts, ko izmanto lopbarības maisījumos, sarūkošā secībā pēc to relatīvā svara, kas palīdzēs saglabās augstu lopkopju un patērētāju uzticības līmeni.

Turklāt tagad ražotājiem būs strikti noteikumi par lopbarības laišanu tirgū, kas dos iespēju vieglāk novērst iespējamās noziedzīgās darbības.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Eiropas Parlamenta ziņojumā ir daži konstruktīvi grozījumi, piemēram, uz etiķetes norādīt, ka atsevišķas neatgremotāju papildbarības sastāvā ietilpst gaļa un graudaugi.

Taču ziņojuma grozījumos ir arī tādi elementi, kas jārisina amatpersonām profesionālā līmenī, nevis politiķiem. Piemēram, šādi formulējumi: „lopu barošana caur muti (oral animal feeding): barības vielu ievadīšana dzīvnieka gastroenteroloģiskajā traktā caur muti ar mērķi apmierināt dzīvnieka vajadzību pēc pārtikas un/vai saglabāt normālu vesela dzīvnieka produktivitāti”, „minerālus saturošā laizāmā barība” vai arī „fekālijas, urīns, kā arī atdalīts gremošanas trakta saturs, kas radies, iztukšojot vai izņemot gremošanas traktu, neatkarīgi no tā apstrādes vai piemaisījumu veida”.

Šie noteikti ir svarīgi jautājumi, kas attiecas uz pārtikas drošību, taču tos jāļauj risināt valsts iestāžu ekspertiem.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir daži pēc būtības svarīgi priekšlikumi, taču tas nenozīmē, ka es uzskatu, ka ir jāiedziļinās specifiskās detaļās.

 
  
MPphoto
 
 

  Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. (RO) Baringdorf ziņojums par lopbarības laišanu tirgū un izmantošanu ir ļoti svarīgs lauksaimniecībai un pārtikas tirgum, ņemot vērā nesenās nepatikšanas ar dzīvnieku barību, slimībām, kas dzīvniekiem uzbrukušas, jo daļēji trūka zināšanu par to barības sastāvdaļām, dioksīna skandālu, govju trakumsērgu u. c.

Lopbarības ražošanas nozares uzņēmējiem tiks piešķirta lielāka brīvība un uzlikta lielāka atbildība. Tomēr, tas nozīmē, ka gadījumā, ja radīsies nopietnas problēmas, kas saistītas ar saindēšanos ar indīgām vielām vai arī kaitīgu barību, tas lielā mērā ietekmēs dzīvnieku attīstību vai arī vidi. Ja ražotāju finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai problēmu novērstu, var rasties vēl lielākas problēmas.

Es domāju, ka ir nepieciešams – un tas ir iemesls, kādēļ es balsoju par šo ziņojumu, – lopkopjiem un lauksaimniecības darbiniekiem kopumā sniegt precīzu informāciju par lopbarības sastāvu, taču arī tos pietiekami pasargāt no negadījumu izraisītiem finansiāliem, sociāliem un ekonomiskiem zaudējumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. (PL) Es no sirds pateicos referentam par to, ka viņš veltījis uzmanību tik sarežģītam un strīdīgam jautājumam. Barības marķēšana un tās koordinēšana Kopienas līmenī jānosaka, samērīgi ievērojot patērētāju intereses, kuriem ir tiesības zināt, kādu produktu viņi iegādājas, vai tas ir drošs un no kā tas ir gatavots, un ražotāju intereses, kuri vēlas aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības.

Uzņēmēju un dalībvalstu iebildums prasībai „pēc pieprasījuma nodrošināt specifisku informāciju” uz barības etiķetēm parāda nopietnu interešu konfliktu šo interešu grupu starpā.

Kompromisa procedūra, kas tika izstrādāta ar Eiropas Kopienu tiesas palīdzību, pavirši aplūkojot, izskatās pamatota, un tomēr tā ir nereāla, jo ir grūti iedomāties lauksaimnieku, kurš jau tāpat strādā dienu un nakti un kuram būtu tik liela interese par šo jautājumu, lai tērētu laiku un naudu sarežģītajām pārsūdzības procedūrām.

Specifiskai informācijai par lopbarības sastāvu ir jābūt pieejamai uz etiķetes ne tikai tādēļ, ka patērētājam ir uz to neatņemamas tiesības, bet vēl vairāk šīs direktīvas galvenā uzdevuma dēļ, kas ir veselības aizsardzība. Kurš gan cits, ja ne ražotājs, varētu garantēt, ka barība nav, piemēram, ģenētiski modificēta? Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība nedrīkst atbalstīt nelikumības.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Graefe zu Baringdorf kunga ziņojumu par lopbarības laišanu tirgū un izmantošanu. Es atbalstu priekšlikumu, kurš aicina vispusīgi pārskatīt Eiropas Savienības likumdošanu attiecībā uz lopbarību ne tikai lai vienkāršotu pastāvošos standartus, bet arī lai šo likumdošanu padarītu atbilstošu pārtikas tiesību aktiem.

Kā vienu no galvenajiem jautājumiem es nešaubīgi atbalstu lopbarības sastāvā esošo vielu un precīza to daudzuma norādīšanu („atvērtā deklarācija”), kas ir viena no Eiropas Parlamenta galvenajām prasībām pēc liellopu sūkļveida encefalopātijas (BSE) krīzes. Nobeigumā es piekrītu referentam par to, ka tiek aizsargātas patērētāju tiesības saņemt informāciju, kā arī par barības marķēšanu.

 
  
  

- Ziņojums: Jürgen Schröder (A6-0513/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Arlette Carlotti (PSE), rakstiski. (FR) Komisija savā attīstības stratēģijā kā vissvarīgāko punktu izvirza ekonomisko partnerattiecību nolīgumus. Schröder ziņojums un Eiropas tiesību akti dara to pašu.

Eiropas sociāldemokrāti atbalsta šīs valstis, bet ne šādu pieeju. Ciktāl tas attiecas uz mums, ekonomisko partnerattiecību nolīgumi ir krāpšana. Vēl joprojām ir laiks atbalstīt citādu domāšanas veidu, lai ekonomisko partnerattiecību nolīgumus padarītu par īstiem attīstības instrumentiem, atbalstot sarunu atsākšanu par tiem jautājumiem, par kuriem ir lielākās nesaskaņas, kā to ir apsolījis Barroso kungs un Ashton kundze; izvēloties selektīvo reģionalizāciju, ko vēlas pašas ĀKK valstis; ievērojot mūsu saistības attiecībā uz ar tirdzniecību sniegto palīdzību, kas tika apsolīta 2005. gadā, nevis „izlaupot” EAF, garantējot patiesu parlamentāro kontroli procesā, kurā ĀKK parlamentiem ir vadošā loma, un iesaistot pilsonisko sabiedrību dienvidu valstīs; un atsakoties no „buldozera stratēģijas”, kuras mērķis ir paplašināt sarunas par pakalpojumiem un „Singapūras” jautājumiem, kamēr ĀKK valstis tam nav gatavas.

Tas nelīdzinās „ceļvedim”, kas aprakstīts Schröder ziņojumā. Tādēļ es balsošu pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Vēl vienu reizi, it īpaši pateicoties dažādu Āfrikas valstu, Karību jūras un Klusā okeāna valstu (ĀKK) pretestībai, neraugoties uz to pienākumu izmantot „politiski korektu” valodu, Parlamenta vairākums nespēj noslēpt patiesību par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp ES un ĀKK valstīm patiesajiem mērķiem.

Lai gan Kotonū Nolīguma 36. panta 1. punktā ļoti labvēlīgi attiecas pret „Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) saderīgo tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu, pakāpeniski likvidējot šķēršļus tirdzniecībai starp tām un nodrošinot sadarbību visās ar tirdzniecību saistītajās jomās”, ES ir iecerējusi iet tālāk par patlaban sasniegto un sasniegt to, kas līdz šim nav sasniegts PTO, pat 10. Eiropas attīstības fonds ir nodibināts šim mērķim, vienlaicīgi samazinot atbalstu attīstībai. Citiem vārdiem sakot – pēc neveiksmīga mēģinājuma ienākt pa durvīm, mēģina iekāpt pa logu.

ES mērķis ir tirdzniecības liberalizācija, kuras pamatā ir tas, ko cenšas panākt lielākie finanšu un ekonomiskie grupējumi – nodrošināt tirgus atvēršanu, preču un pakalpojumu pārdošanu, izejvielu izmantošanu un tāda ražošanas modeļa izmantošanu, kurš paredzēts eksportam atbilstoši minēto grupējumu interesēm.

Lai efektīvi atbalstītu neatkarību, suverenitāti, sadarbību, solidaritāti, attīstību un sociālo taisnīgumu, ir nepieciešama cita politika.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Schröder kunga ziņojumu par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību.

Līdz šim parakstītie „pagaidu” nolīgumi ir tikai sākums ilgstošai un auglīgai sadarbībai ar šīm ārpus Eiropas esošajām valstīm. Attiecībā uz ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, gan ES, gan arī ĀKK valstis atzīst 15 gadus ilgo liberalizācijas procesu par pieņemamu. Turklāt minimālās prasības „praktiski visas tirdzniecības” aptveršanai nebūtu mazākas par 80% tirdzniecības starp partneriem. Tādēļ es esmu pārliecināts, ka jaunu nolīgumu noslēgšana var tikai uzlabot abu līgumslēdzēju pušu ekonomisko stāvokli.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Patstāvīgajā ziņojumā par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību sadarbības jomā ir daži pamatoti punkti. Tas aicina sniegt lielāku atbalstu valdībām (galu galā ĀKK valstis pārdzīvo finansiālās krīzes triecienu) un uzsver, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumi ir attīstības instruments un ka tiem nebūtu nelabvēlīgi jāietekmē reģiona integrācija dienvidos. Neskatoties uz to, es atbalstīju alternatīvo rezolūciju, ko iesniedza Zaļo/Eiropas brīvās apvienības grupa. Galu galā saprātīgāk būtu, ja Parlaments nogaidītu ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu apstiprināšanu, līdz iesaistīto ĀKK valstu parlamenti būtu vienojušies par savu nostāju. Manuprāt, parlamentārajai struktūrai, kas uzrauga ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, būtu jābūt ĀKK un ES apvienotajai parlamentārajai asamblejai, nevis struktūrai, kas izveidota šim konkrētajam uzdevumam. Tas tikai attālinātu valstis dienvidos, kurām nav finanšu līdzekļu un cilvēkresursu, lai piedalītos šajās sanāksmēs, un vājinātu to pozīciju. Turklāt atdalītai struktūrai trūks pārskatāmības un tā nespēs ievērot visaptverošu, holistisku pieeju jautājumos, kas saistīti ar attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Michel Teychenné (PSE), rakstiski. – (FR) Lai arī ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) lielā mērā nosaka struktūru ES attiecībām ar Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK), Eiropas Parlaments, pieņemot šo ziņojumu, rāda ļoti sliktu piemēru.

Eiropai ir pilnībā jāmaina pārrunu un tirdzniecības veids ar ĀKK valstīm, ja vien tā nevēlas piedalīties to sagraušanā. Šis ziņojums apstiprina sistēmu, kuras pamatā ir iedomāta vienlīdzība abu pušu starpā, lai gan patiesībā ES ir pasaules vadošais ekonomiskais spēks, un ĀKK valstīm ir jāiegulda liels darbs, lai to panāktu. Patlaban ir steidzīgi jāpieņem asimetriska un saskaņota pieeja, kas galu galā dotu šīm valstīm iespēju jautājumos, kas saistīti ar globālo konkurenci.

Es un mani kolēģi Eiropas Parlamenta sociāldemokrātu partijā balsojām pret šo ziņojumu. Šī ziņojuma pieņemšana patiesi pierāda to, ka Eiropā pie varas ir labējie un ka tas ir jāmaina!

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Kosova (B6-0063/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Tas, ka daudzas valstis ir atzinušas Kosovu par suverēnu valsti, iespējams, ir izraisījis vairāk problēmu, nekā radījis to risinājumu. Es esmu skeptiski noskaņots par to, vai Kosova bija gatava neatkarības iegūšanai. Tas, ka atsevišķas ES dalībvalstis neatzīs Kosovas neatkarību, baidoties izveidot precedentus savā valstī, ir vēl vairāk sarežģījis Kosovas nākotni.

ES tagad ir uzņēmusies galveno atbildību sniegt iekšējo palīdzību Kosovai. Šī apņemšanās nedrīkst būt bezgalīga ne laika, nedz arī finanšu līdzekļu ziņā. Pastāv patiesas bažas par Kosovas politisko stabilitāti, korupcijas apmēriem, par organizētās noziedzības ietekmi uz Kosovas iekšlietām un ārlietām, kā arī par izturēšanos pret minoritātēm, tostarp serbiem.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES iestādes saglabātu piesardzību un būtu gatavas iejaukties, ja Kosova neīstenos augstos standartus, kas neizbēgami jāsasniedz, iegūstot suverēnas valsts statusu.

Neraugoties uz savām bažām, es sniedzu savu atbalstu rezolūcijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Nav nekā iepriecinoša attiecībā uz situāciju Kosovā vai arī attiecībā uz to lomu, ko šajā valstī pilda Eiropas Savienība.

Šajā gadījumā tas attiecas arī uz EULEX, Eiropas Savienības miera uzturēšanas misiju Kosovā, tikai ANO „militārie” spēki ir atbildīgi par uzraudzību, lai Kosovas pagaidu valdība un administrācija nepārkāptu ANO Rezolūciju Nr. 1244, kas atzīst Serbijas suverenitāti šajā provincē.

Parlamentā izteiktajiem labajiem nodomiem, ieteikumiem un lūgumiem ir grūti noslēpt traģisko realitāti: minoritāšu, jo īpaši serbu apspiešana teritorijā, kas patlaban – starptautiskās un jo īpaši Eiropas sabiedrības dēļ – ir atstāta korupcijas, organizētās noziedzības, albāņu mafijas un, iespējams, pat islāma teroristu grupu varā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šīs rezolūcijas mērķis ir samazināt ES atbalstu nelikumīgai vienpusējai Kosovas provinces Serbijas neatkarības deklarācijai.

Parlamenta mērķis ir nepieņemamā veidā „padarīt par likumīgu” izveidoto protektorātu un agresijas, kā arī militārās okupācijas ceļā ar ASV, NATO un ES līdzdalību nodrošināt to politisko, ekonomisko un militāro pārsvaru šajā Eiropai ļoti svarīgajā reģionā. „Pseidovalsts” pastāvēšana „uzraudzītas suverenitātes” veidā, ko aizsargā ES/NATO, jo īpaši ar saviem „EULEX” un „vicekaraļiem” „starptautisko civilo pārstāvi” un „ES īpašo pārstāvi”, kuriem ir juridiskas, policejiskas un muitas pilnvaras, kā arī „izpildvaras funkcijas” un uzraudzības funkcijas, ir nepieņemama neokoloniāla rīcība.

Šajā rezolūcijā mēs konstatējām, ka „vissvarīgākais Eiropas Drošības un aizsardzības politikas (ES) uzdevums patlaban” ir neiedomājami Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas pārkāpumi un bīstams precedents attiecībā uz starptautiskajām tiesībām, kura sekas, jo īpaši attiecībā uz Eiropas kontinenta robežu stabilitāti, ir neparedzamas.

Daži no tiem, kas klaigā par starptautisko tiesību ievērošanu un par teritoriālo integritāti, suverenitāti un Gruzijas neatkarību, galu galā ir tādi paši kā tie, kas veicināja un atbalstīja agresiju pret Dienvidslāviju.

Šī rezolūcija ir vienīgi kārtējā liekulības un cinisma attaisnošana ar Parlamenta vairākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Gandrīz 20 gadus Parlaments ir atbalstījis un vērojis to, kā Kosovas iedzīvotāji pakāpeniski sola atvadīties no Serbijas. Šajā plenārsēdē debatēs par Kosovu parasti tiek apspriesta nevis pati Kosova, bet galvenokārt tas, kā tā ietekmē pārējo pasauli. Gan tie, kuri ir pret, gan arī tie, kuri ir par neatkarību, galvenokārt ir norūpējušies par to, ka jebkurš lēmums izveidos precedentu pārējiem reģioniem, un norūpējušies par risku, ka rezultātā Eiropas Savienību varētu apsūdzēt savas varenības vairošanā.

Es 30 gadus esmu protestējis pret to gan Parlamentā, gan ārpus tā. Vissvarīgākais, ko no mums prasa demokrātija, ir ievērot pašu cilvēku intereses un vajadzības. Pēc Turcijas gadsimtiem ilgās valdīšanas un pēc Serbijas valdīšanas pēdējā gadsimtā šiem cilvēkiem galīgi nav vajadzīga vardarbība no ārienes. Ja viņiem nav atļauts pievienoties Albānijai, viņi vēlas patiesu neatkarību.

Pēdējo 10 gadu laikā esmu aizstāvējis politiku, kas nāk no sabiedrības un kas rīkojas no nabadzīgo, neizdevīgā situācijā esošo interešu viedokļa, no to cilvēku viedokļa, kuri cieš no demokrātijas un uztura līdzekļu trūkuma, kuri ir dabas katastrofu vai karu upuri, jeb, īsāk sakot, esmu aizstāvējis ikvienu, kas ir nonācis neizdevīgā stāvoklī tādēļ, ka nav vienlīdzības starp cilvēkiem. Es balsošu pret EULEX ieceri, jo tā nesniedz risinājumus Kosovas vienkāršo iedzīvotāju interešu aizsardzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Eiropas Parlamenta rezolūcija ne tikai atzīst Kosovu par atsevišķu valsti, bet arī aizvainojoši mudina tās ES dalībvalstis, kuras Kosovas neatkarību nav atzinušas, to atzīt, acīmredzami pārkāpjot starptautiskās tiesības un ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1244.

Šī iemesla dēļ tas atbalsta Kosovas drošības spēku (KSF) izveidošanu, citiem vārdiem sakot, atsevišķas armijas izveidošanu, kas, protams, rīkosies NATO okupācijas spēku KFOR aizgādībā.

Represīvo policejisko/tiesas spēku EULEX izveidošanai un nostiprināšanai Kosovā, kā arī tām reformām, ko tie atbalsta, piemēram, privatizācijas reformai un citām, mērķis ir uzspiest ES intereses un paātrināt tās iesaistīšanos Eiropu apvienojošās struktūrās. Tas pilnībā pārveidos Kosovu par Eiropas un NATO protektorātu.

Pirmais asiņainais Dienvidslāvijas sadalīšanas cikls un jaunu robežu izveidošana noslēdzas ar jaunu rētu radīšanu Balkānu un pasaules mērogā ar imperiālistisko „skaldi un valdi” politiku, kas izraisa jaunus saspīlējumus un jaunas iejaukšanās.

Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret šo nepieņemamo rezolūciju, uzsverot nepieciešamību palielināt cīņu pret imperiālismu un ES, kā arī tās politiku, pieprasot, lai Grieķijas un arī pārējās Eiropas – NATO okupācijas armijas atstātu Kosovu un visu Balkānu reģionu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Petre (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju pret šo rezolūciju, jo Rumānija neatzīst Kosovas provinces neatkarību.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu par Kosovu, jo nepiekrītu vairākiem tajā iekļautajiem punktiem.

Es personīgi neuzskatu, ka funkcionējošas liecinieku aizsardzības programmas izveidošana ir tik būtiska tiesisku darbību veikšanai pret liela mēroga noziedzniekiem Kosovā, jo īpaši saistībā ar kara noziegumiem. Turklāt es neuzskatu, ka Kosovai ir būtiski sekmēt projektus ar mērķi, piemēram, atjaunot izpostītās kapsētas ar tiešu vietējo dalībnieku iesaistīšanu: patiesībā šādiem projektiem Kosovas sabiedrībā nebūs praktiskas vērtības, un tie nesekmēs labāka etnisko attiecību klimata veidošanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Šī Parlamenta deputāti jau labi zina manu nostāju ne tikai attiecībā pret Kosovu, bet arī pret visu Balkānu reģionu kopumā.

Manuprāt, Kosovas jautājumu atrisināt var vienīgi ar saskaņotu pieeju, iesaistot pirmkārt ne tikai Serbiju, bet arī kaimiņvalstis.

Šajā ziņojumā daudz kas ir tāds, kam es labprāt piekrītu, taču pastāvēšana uz to, ka katrai dalībvalstij ir jāatzīst neatkarīgā Kosova, nav nostāja, kuru es varētu atbalstīt.

Kosovas neatkarība ir jautājums, ko var atrisināt vienīgi vienprātībā un vienojoties ar Serbiju. To neatzīstot,, manuprāt, tikai radīsies kaimiņvalstu problēmas nākotnē un pieaugs pret Serbiju vērsts nelabvēlīgs noskaņojums šeit, Parlamentā.

Tādēļ grozījuma Nr. 3 pieņemšana šo rezolūciju padara neobjektīvu un nopietni kaitē tās pārējam tekstam. Tas nozīmē, ka es diemžēl nevaru to atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. (SK) Balsojums par grozījumu Nr. 3 un galīgais balsojums, manuprāt, bija ļoti svarīgi. Abos gadījumos es balsoju pret. Ar grozījumu Nr. 3 EP lūdz ES dalībvalstis atzīt Kosovas neatkarību. Manuprāt, viss šis neatkarības process ir sasteigts un nepārdomāts. Es zinu, ka sarunas starp Kosovu un Serbiju, pat starptautiski atzītu personu un starptautisko organizāciju klātbūtnē, bija ieilgušas, un daudzi nesaskatīja iespēju sasniegt risinājumu arī tad, ja tās turpinātos. Tādēļ vairums ES valstu un ASV pieņēma Aktisari plānu. Un tomēr es uzskatu, ka visas vienpusējās neatkarības deklarācijas nākotnē radīs vienīgi problēmas un konfliktus. Laika posms pēc Kosovas neatkarības deklarācijas minēto tikai apstiprina. Ja vēlamies saglabāt mieru savā reģionā, tad, lai arī cik ilgs laiks tiktu veltīts sarunām, tas nav ne pārāk ilgs, ne arī bezjēdzīgs.

 
  
  

- Ziņojums: Corien Wortmann-Kool (A6-0021/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Šis ziņojums atspoguļo Ķīnas kā tirdzniecības valsts augošo spēku. Tas vērš uzmanību arī uz Ķīnas tirdzniecību ar Taivānu, kas šķiet palielinājusies pēc abpusēju tirdzniecības nolīgumu parakstīšanas.

Ciešāki ekonomiskie sakari starp Ķīnu un Taivānu var veicināt pozitīvāku pieeju daudzpusīgākai ne visai neveiksmīgajai abpusējo attiecību jautājuma risināšanai. Tomēr šai saspīlējuma mazināšanai nav lielas jēgas, ja Taivāna neiesaistās starptautiskajās organizācijās, jo īpaši tajās, kas saistītas ar tirdzniecību, piemēram, Pasaules Veselības asamblejā un Starptautiskajā Jūrlietu organizācijā.

Parlamentam ir jāizsaka stingrs atbalsts Padomes pasludinātajai politikai atbalstīt Taivānas jēgpilno līdzdalību starptautiskajās organizācijās. Parlamentam ir arī jāizdara spiediens uz Ķīnu, jo tā joprojām nevēlas pieļaut, lai Taivānas balss būtu dzirdama starptautiskā līmenī. Taivānas 23 miljonu iedzīvotāju labklājība un veselība nedrīkst tikt turēta ķīlnieka lomā politisku mērķu risināšanai.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu Taivānas jēgpilnu līdzdalību starptautiskajās organizācijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Wortmann-Kool ziņojumu, jo atbalstu ES un Ķīnas ekonomisko attiecību attīstību. Šai valstī ir pieredzēta krasa ekonomiskā izaugsme, kas to ir padarījusi par vienu no lielākajiem ekonomikas dalībniekiem pasaules tirgū. Tirdzniecības attiecības starp ES un Ķīnu pēdējo gadu laikā ir būtiski paplašinājušās, kopš 2006. gada padarot Eiropu par Ķīnas lielāko tirdzniecības partneri. 2007. gadā Ķīna bija otrs lielākais ES tirdzniecības partneris.

Mūsdienās, lai atrisinātu pašreizējo ekonomisko un finansiālo krīzi, mums ir vajadzīga ārkārtīgi spēcīga sadarbība starp ES un Ķīnu. Manuprāt, tā kā Ķīna ir viens no spēcīgākajiem pasaules attīstību virzošajiem spēkiem, tai ir jāuzņemas atbildība par ilgtspējīgas un līdzsvarotas pasaules ekonomikas attīstību. ES tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu ir jābalstās uz savstarpīguma, ilgtspējīgas attīstības, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu novēršanas, godīgas konkurences un Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumu ievērošanas principiem, neaizmirstot arī cilvēktiesības.

ES ir jāpastāv uz patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu ievērošanu, lai Eiropas Savienības pilsoņi vairs netiktu pakļauti riskam iegādāties veselībai bīstamus produktus, kā arī preces ar slēptiem defektiem vai viltotas preces.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Katru gadu šajā Parlamentā tiek pieņemts teksts par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Ķīnu, un ar katru gadu secinājumi kļūst bēdīgāki: cilvēktiesību pārkāpumi, negodīgas tirdzniecības metodes, dempings, Ķīnas starptautisko saistību neievērošana, vai tā būtu PTO vai SDO (Starptautiskā Darba organizācija), viltojumi, patentu politika, kas tikpat laba kā zagšana, un tā tālāk. Uzskatījums kļūst arvien garāks, un tas ir biedējoši.

Vēl biedējošāka ir referentes nezūdošā ticība mītam par „demokrātiskajām pārmaiņām tirdzniecības ceļā”, kur vislielākā pretruna ir pašreizējā situācija Ķīnā. Šis mīts kalpo kā aizbildinājums visiem tiem, kuri dažu komerciālās intereses stāda augstāk par tām vērtībām, kuras paši sludina, tādēļ, lai nebūtu jāpieņem nepieciešamie lēmumi - tirdzniecības aizsardzības un sankciju instrumentu īstenošana.

Bez šaubām jūs ticat, ka Ķīnai ir jākļūst par pasaules cehu, kas par zemām cenām ražo preces, kuru kvalitāte ir vairāk vai mazāk – un uzsvars tiek likts uz „mazāk” – augsta.

Mēs izvēlamies tādu politiku, kas atbalsta ražošanu Eiropā, ko veic eiropieši, preces, kuras mēs paši iegādājamies, un atgūstam ražošanas neatkarību Eiropas tirgū, kas ir pilnībā aizsargāts.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasco Graça Moura (PPE-DE), rakstiski. (PT) Kopš 2006. gada Eiropa ir bijusi Ķīnas vadošais tirdzniecības partneris, un kopš 2007. gada Ķīna ir Eiropas otrais lielākais tirdzniecības partneris. Ķīnas tirdzniecības apjoms patlaban ir 6 % no pasaules tirdzniecības apjoma.

Ķīna ir virzījusies plašiem soļiem kopš 2002. gada, kad man bija tas gods iepazīstināt Parlamentu ar ziņojumu. Taču izrādās, ka daudzas lietas, kas šajā laikā bija jāatrisina, joprojām nav atrisinātas, lai arī dažos aspektos to risināšanā ir panākta ievērojama virzība.

Sociālās un vides ietekmes ziņā ir skaidri redzams, ka Ķīnas rūpniecība nav tam gatava, un šeit ir nepieciešami lielāki pamudinājumi no Eiropas puses.

Ķīna un ES risina sarunas par partnerattiecību un sadarbības nolīgumu kopš 2007. gada oktobra, un šo sarunu rezultāti vēl nav redzami. Ņemot vērā Eiropas atbalstu starptautiskajai tirdzniecībai vairākās jomās, Ķīna nedrīkst nepildīt savas saistības, kuras tā uzņēmusies PTO ietvaros. Ir radīti šķēršļi noteikumu un regulējuma veidā, kas ierobežo Eiropas Savienības uzņēmumu piekļuvi stratēģiskām jomām.

Novembrī Ķīna paziņoja par savu nodomu atteikties no divkāršās tekstilpreču un apavu importa kontroles sistēmas, kas ir spēkā kopš 2007. gada. Pieejamie statistikas dati nesekmē diskusijas, taču, iespējams, ka par tirdzniecības jautājumiem mūs sagaida strīdi.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Tā kā nav iespējams apspriest daudzos šajā rezolūcijā izvirzītos jautājumus, mēs uzskatām, ka ir svarīgi uzsvērt, ka mēs atbalstām reālu un efektīvu sadarbības attiecību nostiprināšanu starp ES dalībvalstīm un Ķīnu, kuru pamatā ir savstarpējs izdevīgums, īstenojot dažādu tautu atšķirīgu cilvēku vajadzības, un kas sekmē savstarpēju attīstību, ievērojot neiejaukšanās un valstu suverenitātes principus.

Balstoties uz šiem principiem, - lai arī rezolūcijā ir vairāki punkti, kuriem mēs piekrītam, mēs tomēr noteikti iebilstam pret rezolūciju, tā kā tajā jau sākotnēji ir ietverta neoliberāla pieeja, aizstāvot turpmāku tirdzniecības liberalizāciju, kā šajā gadījumā ar Ķīnu.

Rezolūcija, slēpjot ļoti nopietnās pasaules tirdzniecības liberalizācijas sekas, ir mēģinājums iet tālāk tirgus atvēršanā starp ES un Ķīnu, tā uzsver centienus paātrināt sarunas PTO un „norāda, ka jaunā ES un Ķīnas PSN mērķim ir jābūt brīvas un godīgas tirdzniecības izveidošanai”.

Kā redzams citās līdzīgās Parlamenta rezolūcijās, mērķis ir apmierināt ES lielāko ekonomisko un finanšu grupējumu prasību pēc paplašināšanās, kas ir pretrunā ar darba ņēmēju, kā arī ar mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām dažādās ES dalībvalstīs, jo īpaši Portugālē.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šī ziņojuma ieteikumus, kas veicina piekļuvi Ķīnas tirgum , atceļot šķēršļus tirdzniecībai, palielinot ārzemju uzņēmumu piekļuvi Ķīnai un koncentrējot uzmanību uz to, lai visiem būtu vienādi ekonomiskie apstākļi.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. (RO) Pašreizējos globālās ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos attiecības starp ES un lielākajiem ārējiem ekonomiskajiem partneriem ir daudz svarīgākas, nekā tas bija iepriekš. No tirdzniecības plūsmu ekonomiskās stabilitātes un ilgtspējības, kurā iesaistīta ES, kļūst arvien atkarīgāka mūsu drošība nākotnē. Es balsoju par Wortmann-Kool kundzes ziņojumu par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu, jo uzskatu, ka šis ir ceļš pretim labākai Eiropas Savienības un tai nozīmīga globālā partnera tirdzniecības attiecību sakārtošanai.

Vajadzību pēc šāda ziņojuma parāda skarbā realitāte – tirdzniecības deficīts 160 miljardu eiro apmērā. Tomēr vairums šī ziņojuma elementu ir ne tikai Eiropas Savienības prasības attiecībā uz Pekinas ekonomisko un tirdzniecības politiku, bet arī ierosinājumi, kuru īstenošana dos labumu pašai Ķīnai, kā arī tās turpmākajai attīstībai. Jau patlaban Pekina ir panākusi nozīmīgus uzlabojumus tādās jomās kā labāks regulējums un intelektuālā īpašuma aizsardzība, mūsu Āzijas partnera radītās sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi samazināšana, preču viltošanas un preču pirātisma samazināšana. Ja tā turpināsies, tas tikai sekmēs Ķīnas attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. (SK) Balstoties arī uz manu personīgo pieredzi, kuru guvu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas sanāksmē Ķīnā, kas notika 2008. gadā no 16. līdz 21. martam, es balsoju par Corien Wortmann-Kool ziņojumu par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu.

Kopš 2000. gada tirdzniecība starp ES un Ķīnu ir krasi pieaugusi. ES ir Ķīnas lielākā tirdzniecības partnere, un Ķīna ir otrā lielākā tirdzniecības partnere ES.

Lai arī, iestājoties PTO, Ķīna ir ieguvusi nozīmīgas priekšrocības, Eiropas uzņēmumiem ir jāpārvar lieli šķēršļi, mēģinot iegūt piekļuvi Ķīnas tirgum; vieni no lielākajiem šķēršļiem ir patentu tiesību pārkāpumi un neskaidrā standartu sistēma. Es atzinīgi vērtēju nodomu uzsākt programmu „Vārti uz Ķīnu”, kuras mērķis ir izveidot apmācību programmas Ķīnas vadības līmeņa cilvēkiem, lai atbalstītu Eiropas MVU piekļuvi Ķīnas tirgum līdz 2010. gadam..

Ziņojumā ir doti ieteikumi tirdzniecības attiecību uzlabošanai starp Ķīnu un Eiropas Savienību, kuru pamatā ir jābūt savstarpīguma, ilgtspējīgas attīstības, ietekmes uz vidi ierobežošanas, līdzdalības globālās sasilšanas ierobežošanā, godīgas ekonomiskās konkurences un tirdzniecības principiem, kā arī tirdzniecībai saskaņā ar mūsu kopējām vērtībām un saskaņā ar PTO noteikumiem. Es atzinīgi vērtēju grozīto priekšlikumu, kurā ES atzīst Taivānu par komerciālu un tirdzniecības vienību un atbalsta Taivānas līdzdalību novērotājas statusā attiecīgajās starptautiskajās organizācijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Debates par tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu mums vienmēr liek atgriezties pie jautājumiem par cilvēktiesībām šajā valstī. Tas ir saprotams. Iebildumus, ko izraisa attiecības ar Ķīnu var saprast, ņemot vērā dažādus novērtējumus, kas vairumā gadījumu ir pamatoti.

Uzskatam, ka Ķīnas ekonomiskajai izaugsmei nav nekādu paralēļu līdzības saistību ar cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu šajā valstī, ne arī ar tās darbību starptautiskajā līmenī, tāpat arī strādājošo ekspluatācija, darba noteikumu regulējums, kas ir nesalīdzināmi vājāks, vides jautājumu un intelektuālā īpašuma, un patentu tiesību neievērošana, - visi šie faktori ir šķērslis atvērtām tirdzniecības attiecībām, ko raksturo labas starptautiskās prakses ievērošana. Tomēr tirdzniecība notiek, un tās apjomi pieaug. Ķīnas loma mūsdienu pasaules ekonomikā ir nepārvērtējama, un tās līdzdalība pastāvošās krīzes pārvarēšanā ir vitāli svarīga.

Tādēļ ir jāuzstāj uz starptautiskās tirdzniecības noteikumu un principu ievērošanu, uz līdzvērtīgu piekļuvi tirgiem un demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvēšanu, neaizmirstot reālos apstākļus un mūsu arvien lielāko savstarpējo atkarību. Patiesībā mums ir jācenšas iegūt viss, ko mēs no šīs situācijas varam iegūt, ja vien varam šo lielisko valsti ietekmēt pozitīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. (PL) Balsojot par ziņojumu par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Ķīnu, es balsoju par tā pieņemšanu.

Ķīna ir otrā lielākā ES tirdzniecības partnere, un ES kopš 2006. gada ir lielākā Ķīnas tirdzniecības partnere. Šī valsts ir pasaules izaugsmes virzošais spēks. Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienības valstu tirdzniecības attiecību pamatā ar Ķīnu valdītu savstarpīguma, ilgtspējīgas attīstības, ietekmes uz vidi ierobežošanas un godīgas konkurences principi.

Tirdzniecības attiecību attīstībai ar Ķīnu ir jānotiek vienlaikus ar politisko dialogu, kurā jāietver cilvēktiesību jautājums. Ķīnai ir jāpalielina savi centieni intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā un jārisina problēmas, kas saistītas ar viltojumu un pirātisko preču ražošanu Ķīnā.

Augstais piesārņojuma līmenis, ko rada Ķīnas ražošana, un pieaugošais dabas resursu patēriņš arī ir satraucošs.

Sarunu pārtraukšana ar Dalai Lama aizēno attiecības ar Ķīnu. Ķīnai ir jāpārtrauc jebkādas Tibetas tautas vajāšanas.

Lai nodrošinātu atbilstošu līmeni tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu, to pamatā ir jābūt saistībām un stratēģiskām partnerattiecībām, kurās tiek stingri ievērots savstarpīguma, godīgas konkurences un tirdzniecības principi atbilstoši mūsu kopējām vērtībām un PTO noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Mans vērtējums par Wortmann-Kool kundzes ziņojumu par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Ķīnu nav atzinīgs, jo nepiekrītu atsevišķiem šī ziņojuma punktiem.

Piemēram, par nākamajiem soļiem, kas jāveic Eiropas Savienībai: es nepiekrītu, ka problēmas ir jārisina savstarpējā dialogā. Patiesībā Ķīnas vadības augstākstāvošo lēmumu pieņēmēju sastapšanās ar otru pusi no Eiropas Komisijas nevar atbilstoši atrisināt abām pusēm svarīgos jautājumus, jo īpaši tos, kas saistīti ar ieguldījumiem, piekļuvi tirgum un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī citiem ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem. Tas tā ir tāpēc, ka Ķīnas valdība neievēro ekonomiskos nolīgumus ar Eiropas Savienību.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Šajā ziņojumā ir pieminēta Ķīnas augošā tirdzniecība ar Taivānu, kuru es vērtēju atzinīgi. Prezidenta Ma vadībā Taivāna ir spērusi milzīgus soļus, normalizējot savas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu un mēģinot izbeigt destruktīvo attieksmi, kāda Pekinas komunistu vadībai bija attiecībā pret tirdzniecības attiecībām ar Taivānu.

Tomēr, lai Taivāna kādreiz varētu pilnībā iekļauties Dienvidaustrumāzijas reģiona ekonomikā, to ir jāatzīst starptautiskajām organizācijām neatkarīgi no tā, vai tā tiek atzīta par neatkarīgu un suverēnu valsti.

Ņemot vērā daudzos satricinājumus veselības jomā, ko radījusi brīva preču aprite un pārvietošanās brīvība Austrumāzijā pēdējos gados – tādi kā SARS, putnu gripa un skandāls par melamīna saturu pienā – ir būtiski, lai Taivānai Pasaules Veselības asamblejā piešķirtu novērotāja statusu. Šādas pārmaiņas nostiprinātu abpusēju tirdzniecību, paaugstinātu kvalitātes standartus reģionā un paceltu Taivānu starptautiskā līmenī.

Veids, kādā Ķīna izmanto savas nesaskaņas ar Taivānu, lai veidotu politiku, izmantojot sabiedrības veselības jautājumus, ir jānosoda. Tādēļ tik apkaunojošs ir miers, ar kādu tik daudzi Eiropas pilsoņi uzņem Ķīnas izdarīto spiedienu.

Es balsoju par šo ziņojumu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika