Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 5. februāris - Strasbūra

11.1. Situācija Šrilankā

  Priekšsēdētāja. – Nākamais jautājums ir debates par četriem rezolūcijas priekšlikumiem par situāciju Šrilankā.⁽¹⁾

  Tobias Pflüger, autors. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, patlaban Šrilankas ziemeļos notiek humanitāra katastrofa, kurai tiek pievērsts samērā maz uzmanības. Šrilankas armija veic tādus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, ko var nosaukt par asinspirti. Saskaņā ar humānās palīdzības organizāciju ziņām, uguns ir atklāta arī pret slimnīcu, vispārējā situācija ir katastrofāla. Sarkanais Krusts ir sacēlis trauksmi.

Situācija Šrilankā ir saasinājusies un Eiropas Savienība šeit nav bez vainas, izjaucot sarunas, kas notika Norvēģijas vadībā, iekļaujot Tamilu Eelam Atbrīvošanas kustību (LTTE) teroristu organizāciju sarakstā. Tas nozīmēja, ka sarunas Eiropas Savienībā vairs nebija iespējamas.

Šrilankā vairs nepastāv preses brīvība. Nesen tika nogalināts žurnālists. Vācijas vēstnieku, kas runāja viņa bēru ceremonijā, prezidents raksturoja kā cilvēku, kuram būtu jāatstāj valsts. Viņš bija tikai precīzi raksturojis situāciju.

Runa ir par tūkstošiem bēgļu ziemeļos, un man ir skaidri jāpasaka, ka kopumā šī ir tāda situācija, kurai mums būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība. Eiropas Savienībai ir daudz nepārprotamāk jāiestājas pret to, ko patlaban dara Šrilankas valdība. Gan Šrilankas armijas, gan arī LTTE uzbrukumi ir netaisnīgi; ir skaidrs, ka no tiem cieš galvenokārt civiliedzīvotāji.

Mums ir jāpalīdz cilvēkiem, kas ir iekļuvuši slazdā ziemeļos, un jāpanāk pamiers, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tur tiek noslepkavoti daudzi civiliedzīvotāji. Tas ir nepieņemami, un Eiropas Savienība ir līdzvainīga, ja tā daudz noteiktāk nepastāvēs uz to, ka ir jāpārstāj atbalstīt Šrilankas valdību.

  Charles Tannock, autors. − Priekšsēdētājas kundze, šķiet, ka Šrilankas asiņainais pilsoņu karš beidzot tuvojas noslēgumam. Organizācijai LTTE, kuru ES ir iekļāvusi melnajā sarakstā kā terorisma organizāciju, tagad noteikti ir jānoliek ieroči un jāpadodas. ES un citi līdzpriekšsēdētāji ir mudinājuši LTTE uz šādu rīcību. LTTE reakcija mums parādīs, vai tai patiešām ir tuvas tamilu intereses.

LTTE izmanto savas Eiropas aizsegorganizācijas, lai veiktu pēc iespējas lielāku propagandu un iegūtu naudu ar starptautiskas izspiešanas palīdzību. Daži LTTE kareivji var pat censties meklēt patvērumu Eiropas Savienībā.

Visa šī nežēlīgā 26 gadus ilgā pilsoņu kara laikā LTTE ir iesākusi zvērīgu terorisma taktiku, tādu kā pašnāvnieku spridzinātāju uzbrukumi, ko tagad izmanto daudzās citās pasaules daļās – nožēlojami. Tāpēc Šrilankas armijai ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai neitralizētu šos brutālos nemierus. Tomēr ir skaidrs, ka LTTE paziņotais upuru skaits ir pārspīlēts. Nu daži skaitļi ir atsaukti – piemēram, Agence Presse stāsts par 300 noslepkavotiem civiliedzīvotājiem pēc tam, kad šķietamais autors noliedza, ka ir autors. Tomēr civiliedzīvotāju nāve karadarbības zonā ir traģiska, neatkarīgi no tā, kad un kur tā notiek.

Skaidrs, ka Šrilankas bruņotie spēki nevar pretendēt uz neaptraipītu reputāciju, bet tie nav centušies ekspluatēt civiliedzīvotājus un nodarīt tiem ļaunumu, kā to, domājams, darījusi LTTE.

Ja karš patiešām drīz beigsies, ir būtiski, lai Šrilanka tagad pēc konflikta pievērstu uzmanību tādiem jautājumiem kā atbruņošanās, demobilizācija un reintegrācija. Steidzami un neatlaidīgi jāpievēršas tamilu atstumtības jautājumam uz senegāliešu vairākuma rēķina, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu etniski daudzveidīgu sabiedrību, nododot varu reģioniem.

ES jānodrošina arī, lai Šrilankai piešķirtu resursus attīstības atbalstam pēc konflikta. Lai gan mums jāatbalsta valdības piedāvājums apžēlot vairumu LTTE dalībnieku, ir būtiski, lai neviens no tiem, kuri ir atbildīgi par visnopietnākajiem kara noziegumiem, neizbēgtu no soda.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētājas kundze, Šrilanku gadu desmitiem plosa iekšējas kaujas. Šī traģiskā situācija ir rezultāts bruņotajam konfliktam galvenokārt starp separātistu nemiernieku spēkiem ziemeļos un Šrilankas armiju. Šīs cīņas laikā tūkstošiem nevainīgu cilvēku tika nogalināti un ievainoti, un ir nodarīts liels kaitējums īpašumam, infrastruktūrai un videi.

Šis bēdīgais stāvoklis pēdējo mēnešu laikā ir saasinājies, galvenokārt pateicoties valdības plaša mēroga militārajai ofensīvai pret „tamilu tīģeriem”. Ziņojumi no Šrilankas norāda, ka pēdējo nedēļu laikā situācija atsevišķos apgabalos ir traģiski pasliktinājusies, simtiem civiliedzīvotāju ir izlikti no savām dzīvesvietām un pakļauti karadarbībai. Saskaņā ar „Amnesty International” datiem, gan valdība, gan „tamilu tīģeru” kaujinieki ir pārkāpuši starptautiskās konvencijas un cilvēktiesības.

Jāatzīst, ka šādos apstākļos ir ļoti grūti iegūt pilnīgu pārliecību par to, kurš ir vainojams dažos no traģiskajiem notikumiem Šrilankā, bet mums jāaicina abas puses savaldīties un veltīt vislielāko uzmanību, un izturēties ar cieņu pret nevainīgajiem civiliedzīvotājiem, un ievērot konvencijas par karadarbību.

Tā kā situāciju nosaka Šrilankas valdība, un tā ir starptautiski atzīta valsts vara, loģiski un nepieciešami ir mums savus aicinājumus izteikt tai. Vienlaicīgi mums jāaicina „tamilu tīģeru” līderi pakļauties starptautiskās sabiedrības aicinājumiem, izmantot valdības izteikto amnestijas piedāvājumu, atteikties no vardarbības un censties sasniegt savus mērķus politiska dialoga ceļā.

Tāpat mums vēlreiz mierīgi jānorāda, ka karadarbība neatrisina problēmas un ka ilgstošu mieru iespējams panākt vienīgi pie pārrunu galda, kuras neizbēgami agrāk vai vēlāk notiks. Šajās pārrunās abām pusēm jāvienojas par kompromisu un jārod atrisinājums, kas nāktu par labu šīs skaistās valsts pilsoņiem. Mēs ceram, ka ar šīs rezolūcijas palīdzību mēs sekmēsim Šrilankas iedzīvotāju ciešanu samazināšanu un tik ļoti nepieciešamā miera nodibināšanu šajā valstī.

  Robert Evans, autors. − Priekšsēdētājas kundze, Parlamenta Sociāldemokrātu grupa oficiāli atsakās piedalīties šajā balsošanā par Šrilanku. Pagājušajā mēnesī Parlamentā notika vispusīgas debates, iepazīstinot ar Padomes un Komisijas ziņojumiem par situāciju Gazā. Mēs no savas puses Šrilanku uzskatām par tikpat nozīmīgu un uzskatām, ka tā ir pelnījusi līdzvērtīgu un atbilstošu diskusiju, bet diemžēl neviena cita grupa neatbalsta mūsu nostāju.

Īsas debates šajā ceturtdienas pēcpusdienā, kurās piedalās maza grupiņa cilvēku, ir apvainojums tūkstošiem cilvēku, kuri Šrilankas ziemeļos ir pakļauti uzbrukumiem un bojāejai. Mēs vēlējāmies, līdzīgi kā kopīgajā ASV un AK deklarācijā, kuru šonedēļ pieņēma Vašingtonā, aicināt abas puses uz tūlītēju un beznosacījumu uguns pārtraukšanu, bet ETP atteicās iekļaut to tekstā.

Mēs atklāti vēlējāmies nosodīt slimnīcu un palīdzības sniedzēju bombardēšanu, bet Van Orden kungs, kurš vadīja sarunas ETP vārdā, atteicās izteikt nosodījumu. Tāpēc tas nav iekļauts rezolūcijā, kura ir jūsu priekšā. Viņš – un, domājams, arī Dr. Tannock – uzskata, ka viss, ko saka Šrilankas valdība, ir patiesība un ka visas iesaistītās palīdzības organizācijas, sākot ar Sarkano Krustu un beidzot ar ANO, var noraidīt. „Amnesty International” šodien pieļauj, ka Šrilankas armija var būt vainojama kara noziegumos, bombardējot ar kasešu bumbām slimnīcu – saskaņā ar „Amnesty International” datiem, bombardēšanas ilgums bija 16 stundas.

Arī PSE vēlējās izteikt nosodījumu par žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu darbinieku slepkavībām, kuras veikuši valdības aģenti. Rezolūcijas 4. pantā valdībai – tai pašai Šrilankas valdībai – lūgts izmeklēt viņu pašu nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus.

Kolēģi, iespējams, ka daži no jums un jūsu pārstāvētās grupas vēlas atbalstīt šādus uzskatus, bet mēs to nevēlamies. Balsojiet par šo tekstu, un jūs piedosiet uzbrukumus slimnīcām un apsūdzības kara noziegumos. Es uzsveru, ka Van Orden kungam pat nepietika drosmes, lai būtu šeit un aizstāvētu savu asiņaino roku darbu, bet mani tas īpaši nepārsteidz. Mūsu pārrunu laikā viņš tikai noraidīja un izsmēja Šrilankas kareivju apsūdzības izvarošanā kā propagandu, tad ko gan citu varētu sagaidīt?

Vidējos Austrumos miljoniem cilvēku – ieskaitot daudzus ebrejus – bija sašutuši par to, ko Izraēla nodarīja Gazai, bet tas nenozīmē, ka viņi ir Hamas atbalstītāji. Tas ir skumji, ka ikvienu, kurš neatbalsta Šrilankas valdību, uzskata par apoloģētu un LTTE atbalstītāju.

Tomēr mūsu priekšlikums bija kritisks pret LTTE un viņu taktiku. Mēs nosodām viņu uzbrukumus un vēlamies, lai „tamilu tīģeri” sēžas pie pārrunu galda, taču šis karš ir jāpārtrauc nekavējoties. Valdībai jāpārtrauc sava militārā kampaņa, kura – kā citi jau teica – ir radījusi katastrofu simtiem un tūkstošiem cilvēkiem salas ziemeļos.

Diemžēl šī rezolūcija nepieprasa nekavējoties pārtraukt karadarbību, tāpēc mēs neatbalstīsim šo pieeju, piedaloties šodienas balsojumā. Priekšsēdētāj un kolēģi, mēs norobežojamies no šī priekšlikuma, un es aicinu tā darīt arī pārējos, kuriem ir līdzīgi uzskati.

  Raül Romeva i Rueda, autors. − (ES) Es vēlētos sākt ar to, ka rezolūcija, par kuru beidzot panākta vienošanās, absolūti nelīdzinās tai, kādu es būtu piedāvājis. Uzskatu, ka tās problēma ir pārlieku bezrūpīga attieksme pret Kolombo valdību. Es baidos, ka tas ir kārtējais gadījums, kad tiek vienkāršota, kriminalizēta un pastāvīgi vajāta kāda grupa, vienkārši apgalvojot, ka tas ir teroristu grupējums. Patiesībā viss ir daudz sarežģītāk.

Tomēr es uzskatu, ka pašreizējā situācija ir tāda, ka Parlamentam jāizsūta skaidri ziņojumi par konkrētiem jautājumiem. Piemēram, viens no galvenajiem jautājumiem, kurš, manuprāt, ir jāuzsver, ir Tokijas aicinājums abām pusēm, proti, LTTE (Tamilu Eelam Atbrīvošanas kustībai) un valdībai, saprast, ka jāvienojas par uguns pārtraukšanu, lai ļautu piekļūt humanitārajai palīdzībai un evakuēt slimos un ievainotos.

Otrkārt, Tannock kungs, es domāju, ka ir svarīgi atcerēties, ka militārs risinājums nav iespējams. Tas nevar notikt, tas vienkārši nav iespējams.

Tāpēc ir laiks pārrunāt vardarbības pārtraukšanas, demobilizācijas un atbruņošanās nosacījumus. Tomēr, lai tas notiktu, valdībai jāpārstāj tiekties pēc militāras uzvaras, kas tikai paildzina tik daudzu cilvēku ciešanas.

Labas gribas žests būtu, piemēram, ļaut neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un humanitārās palīdzības sniedzējiem iekļūt ziemeļos.

Turklāt, attiecībā uz Vispārējo preferenču sistēmu, VPS Plus režīmu, es esmu viens no tiem, kuri domā, ka to nekādā gadījumā nebūtu bijis jāpiešķir tādai valstij kā Šrilanka, ievērojot nopietnos un joprojām pastāvošos cilvēktiesību pamattiesību pārkāpumus valstī un to, ka daudzus no šiem pārkāpumiem izraisa valsts iestādes. Es domāju, ka mums nopietni jāapsver padziļinātu diskusiju aizsākšana par šīs preferenču sistēmas piemērošanas lietderīgumu un, pats galvenais, par sekām, ko tas radīs daudzām grupām, ieskaitot darba ņēmējus.

Šo iemeslu dēļ es aicinu Eiropas Komisiju veikt in situ izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kāda ir pieņemto pasākumu sekas, un to pārskatītu, ja nepieciešams.

  Ewa Tomaszewska, autore. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, pilsoņu karš Šrilankā ir ildzis 25 gadus. Konfliktos ir gājuši bojā vairāk nekā 70 000 cilvēku. Šodien, nokļuvuši starp Šrilankas valdības armiju un „tamilu tīģeru” spēkiem apmēram 300 km2 lielā teritorijā, aptuveni 250 000 civiliedzīvotāju cieš no šī kara izraisītajām smagajām sekām. Kopš janvāra vidus konflikta zonā ir miruši simtiem neaizsargātu cilvēku. Laikā, kad slimnīcu bombardēja artilērija, tajā atradās aptuveni 500 cilvēki.

Saskaņā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta datiem, šāviņi trāpīja bērnu nodaļā. Pārbiedētie cilvēki baidās bēgt, par spīti valdības izsludinātajam 48 stundu ilgajam uguns pārtraukumam. Viņi baidās iet bojā vai tikt ievainoti. Abas konfliktā iesaistītās puses vērš uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus pastrādājusi otra puse, un abas puses pārkāpj cilvēktiesības. Valdība paredz, ka uzvara pār tamiliem ir tuvu. Cilvēki, kuri ir iesprostoti starp divām armijām, var nenodzīvot pietiekami ilgi, lai piedzīvotu karadarbības beigas.

Mēs aicinām abas konfliktā iesaistītās puses samazināt civiliedzīvotāju bojāeju un uzsākt miera sarunas.

  Thomas Mann, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšēdētājas kundze, kā SAARC delegācijas loceklim man vairākas reizes bija iespēja apmeklēt Šrilanku. Es pats redzēju, cik liela iedzīvotāju daļa cieš no pilsoņu kara, kas ilgst jau 25 gadus un ir prasījis 70 000 cilvēku dzīvību. Cīņa starp valdību un LTTE ir pastiprinājusies. Kontrolei ir pakļautas lielas teritorijas ziemeļos un ir ieņemti tamilu nocietinājumi.

Tas, ko man reiz stāstīja cilvēktiesību organizācijas Kolombo un Džafā, diemžēl ir atkal un atkal apstiprinājies: „karš ir ieradums”. Humanitārā situācija ir satraucoša. Ir tūkstošiem bēgļu. Trūkst medicīniskās aprūpes un pārtikas. Palīdzības aģentūrām ir jāpiešķir neierobežota piekļuve civiliedzīvotājiem pamiera laikā, par kuru jāpanāk vienošanās. Valdībai ir jāizveido koridori, lai ļautu evakuēt civiliedzīvotājus no apgabaliem, kur notiek cīņas; tas ir neaptverami, ka „tamilu tīģeri” nav respektējuši šo drošības zonu, turpina apšaudes un izmanto cilvēkus kā dzīvus vairogus.

Tokijas grupa, kura ietver Japānu, Amerikas Savienotās Valstis, Norvēģiju un Eiropas Savienību, ir aicinājusi LTTE vadību visbeidzot pārrunāt uguns pārtraukšanu ar Šrilankas valdību. Miera procesa uzsākšana ir visu interesēs – arī tamilu. Es īpaši atbalstu valdības lēmumu ievērot Šrilankas Konstitūcijas 13. grozījumu un nodot varu attiecīgo provinču padomēs vēlētiem ziemeļu un austrumu reģiona pārstāvjiem. Mēs arī ceram, ka tā respektēs tiesības uz rūpīgu, neitrālu cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanu, kurus mēs tikko apspriedām, un preses brīvības pārkāpumu izmeklēšanu. Nedrīkst pieļaut, ka drošība un stabilitāte Šrilankas iedzīvotājiem paliktu nepiepildīts sapnis.

  Marie Anne Isler Béguin, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, kas mums ir zināms un ko mēs redzam attiecībā uz Šrilanku? Uz kādu organizāciju ziņojuma pamata mums turpināt darbu, ja visas NVO, izņemot Sarkano Krustu, ir evakuētas no valsts kopš septembra? Kam lai mēs ticam? Šrilankas valdībai vai anonīmiem aculieciniekiem?

Skaidrs ir tas, ka situācijas attīstība virzās pretim pēdējam triecienam, lai iznīcinātu valdību, kas izmanto spēku pretestības apturēšanai, kura ir bijusi daudz ilgāka, nekā tai patiktu. Vēlreiz, dāmas un kungi, kurš no tā cieš visvairāk? Protams, visi civiliedzīvotāji, sievietes, bērni, vecie cilvēki, kas ir iesprostoti un pārcieš neizturamu vardarbību. Tas ir jāizbeidz. Starptautiskajai sabiedrībai ir patiešām pēdējais laiks izdarīt spiedienu uz Šrilankas valdību, lai tā pārtrauktu vardarbības un slepkavošanas saasināšanu.

Eiropas Savienībai ir jāpieņem ļoti skaidra nostāja, un tā nedrīkst ignorēt tamilu civiliedzīvotāju vēsturi, padarīt viņus par vienaldzības upuriem. Mums Eiropas Parlamentā nevajadzētu apstāties pie šīs vienotās rezolūcijas. Mums jāpieprasa nekavējoša un beznosacījumu uguns pārtraukšana, kas iezīmēs stingrākas rīcības sākumu, kas veicinātu miermīlīgu šī konflikta risinājumu, respektējot cilvēktiesības un kultūras identitātes.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Šrilankas dramatiskie iespaidi atklāj to, ka nežēlīgais pilsoņu karš, kas ildzis gadu desmitiem, tuvojas noslēgumam. Kā mēs visi zinām, lai gan ir iespējams pārtraukt karu ar ieroču palīdzību, ilgstošu mieru šādā ceļā nav iespējams iedibināt. Turklāt, nav iespējams efektīvi, ilgstoši cīnīties pret terorismu, it sevišķi ar ieroču palīdzību, jo terorisms vienmēr atrod ceļu. Tāpēc ir svarīgi ķerties pie cēloņiem.

Nākamajam solim ir jābūt miera nodibināšanai, balstoties uz šādiem pamatelementiem. Pirmkārt, skaidrs varas monopols būs centralizētai valstij. Neviena valsts nevar ļaut etniskām grupām vai iedzīvotāju daļām bruņoties un iesaistīties bruņotā konfliktā. Tomēr šajā nolūkā ir nepieciešams, lai šī valsts ievērotu demokrātijas noteikumus un likuma varu un, ievērojot autonomijas principus, aktīvi meklētu politisku risinājumu, kas beidzot atrisinātu Šrilankas nacionālās problēmas, kas ir sens vēsturisks mantojums un arī koloniālo laiku mantojums un kas ir steidzami jārisina.

Tāpēc es vēlos skaidri aicināt Eiropas Savienību un visas zemeslodes valstis palīdzēt demokrātijas un likuma varas izveidošanā, stiprinot autonomiju un minoritāšu tiesības un, protams, arī šīs valsts ekonomikas attīstību, kuru tik ļoti ir vājinājušas šī pilsoņu kara šausmas.

Tādēļ, ja galu galā ieroči tiks nolikti mierīgā ceļā un uz ilgu laiku – diemžēl, vēl tas nevar notikt – tas nenozīmētu notikumu beigas, bet tikai kustības uzsākšanu pretim mieram, kura pamatā būtu likuma vara, brīvība, cilvēktiesības, minoritāšu tiesības un valsts autonomija.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Tokijas konference norādīja, ka krīze Šrilankā var beigties un ka ir cerības sasniegt mieru. Tomēr ceturtdaļmiljonam civiliedzīvotāju, kuri ir iesprostoti konflikta zonā, ir nepieciešams drošs koridors humanitārās palīdzības nodrošināšanai. Ārvalstu novērotājiem ir jānodrošina piekļuve šim apgabalam, lai izvērtētu nepieciešamību pēc humanitārās palīdzības. Tomēr nesenie uzbrukumi žurnālistiem norāda, ka humanitārajām organizācijām nav garantēta drošība. Lai gan valdība ir solījusi izmeklēt uzbrukumu žurnālistiem, tas nav risinājums. Mums arī jāizdara spiediens uz Šrilankas valdību, lai tā parakstītu Otavas konvenciju un novāktu kājnieku mīnas. Man žēl, ka Eiropas Parlamenta locekļi no sociāldemokrātu grupas izvēlējās doties mājup, nevis piedalīties šodienas debatēs un aizstāvēt savus uzskatus par to, kā atrisināt Šrilankas problēmu.

  Catherine Stihler (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es tikai vēlos atbalstīt Robert Evans pieeju. Manuprāt, tas bija Posselt kungs, kurš šo konfliktu raksturoja kā pilsoņu karu, un diemžēl cilvēki, kuri iesniedza šo kopējo rezolūcijas priekšlikumu, saskaņā ar mana kolēģa teikto, atteicās to nosaukt par pilsoņu karu.

Es vēlos izteikt atbalstu tam, ko iepriekšējie runātāji teica par nekavējošu uguns pārtraukšanu. Nesenā karadarbības pastiprināšanās starp LTTE un Šrilankas valdības spēkiem ir saasinājusi situāciju, un tiek lēsts, ka 230 000 no mājvietām pārvietoto cilvēku ir iesprostoti Vanni reģionā, kā mēs jau runājām. Tādas nežēlības kā PTK slimnīcas bombardēšana, situāciju ļoti pasliktina un padara daudz bīstamāku.

Tas ir ļoti skumji, bet mēs to nevaram atbalstīt, un es ceru, ka nākamajā sesijā par šo ļoti nopietno situāciju Šrilankā notiks plašākas debates ar vairāk dalībniekiem.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, traģisko Šrilankas notikumu scenārijs ir tāds pats kā citos līdzīgos gadījumos. Runājot par nabadzīgo cilvēku traģēdiju, mēs aizmirstam, ka cilvēki arī ir viens no traģēdijas cēloņiem – nevis nabadzīgie cilvēki, bet cilvēki, kuri nāk no tās pašas vides. Lai iegūtu varu, viņi izmanto reliģiskās, cilšu un etniskās atšķirības, vēsturiskos pārpratumus un citus iespējamos līdzekļus, lai radītu domstarpības starp sabiedrības daļām attiecīgajā valstī. Tas noved pie demokrātijas elementu, kas parasti nav spēcīgi iesakņojušies, iznīcināšanas un pie pilsoņu kara ar visu tā nežēlību, pie cilvēktiesību un informācijas ignorēšanas un pie pilnīgas pretinieka iznīcināšanas.

Es atbalstu rezolūciju, kurā izteikts nosodījums tiem, kuri atdzīvina pilsoņu karus un tos materiāli un politiski atbalsta. Viens no veidiem, kā brīdināt nehumānu scenāriju radītājus, būtu likt tiem apzināties, ka tos notvers, piemēram, starptautiskās īpašās vienības, un viņi tiks notiesāti ar mūža ieslodzījumu.

  Nirj Deva (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, Evans kungs sagroza faktus, un tādēļ man ir jārunā un jāizlabo viņa teiktais. Nekāda slimnīca nav bombardēta. Preses aģentūra, kas izplatīja šo ziņojumu, ir to atsaukusi, paziņojot, ka tas ir bijis kļūdains. Nekādi 230 000 civiliedzīvotāji nav iesprostoti: ir 113 000, kurus LTTE izmanto kā dzīvu vairogu. Ja viņiem patiešām rūpētu tamilu iedzīvotāji, viņi neizmantotu tamilus kā dzīvu vairogu, lai aizsargātu sevi. Kas gan tā par drosmi?

Šrilanka jau 25 gadus cieš no pilsoņu kara. Mums jāpalīdz šai valstij saglabāties tādai, kāda tā vienmēr ir bijusi: vienai no senākajām demokrātiskajām valstīm pasaulē. Tās demokrātijas vēsture ir ilgāka nekā 22 no 27 ES dalībvalstīm. Tajā ir notikušas 16 vispārējās vēlēšanas, piecas prezidenta vēlēšanas, un tā ir rīkojusies kā demokrātisko valstu saimes locekle. Tā ir demokrātija, kas cīnās pret teroristu kampaņu. Un tā ir uzvarējusi.

  Erik Meijer (GUE/NGL). - (NL) Es vēlētos jums atgādināt, ka pirms dažiem gadiem mums Parlamentā bija debates par Šrilanku un ka tolaik Šrilankas valdība darbojās, lai panāktu rīcības brīvību, tai skaitā arī no Eiropas Savienības, balstoties uz neiejaukšanās, nevis starpniecības principu, lai sasniegtu risinājumu.

Man jānorāda, ka viss, par ko es izteicu šaubas minētajās debatēs sakarā ar iespējamiem notikumiem nākotnē, ir piepildījies. Tāpēc uzskatu, ka mums patiešām jāatgriežas pie starpniecības nostājas un tamilu tautas vārdā jācīnās par autonomiju Šrilankas Ziemeļaustrumos. Ja mēs to nedarām, tad Eiropai jāuzņemas daļa vainas par šausmīgo asinspirti, kas tur norisinās.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, kā viena no Tokijas līdzpriekšsēdētājām Šrilankas miera procesā, Eiropas Komisija rūpīgi seko notikumiem Šrilankā. Mēs esam ļoti nobažījušies par pašreizējo situāciju un konflikta traģiskajām humānajām sekām, kā teikts oficiālajā ziņojumā, ko līdzpriekšsēdētāji pieņēma uz vietas 2009. gada 3. februārī.

Mēs ar bažām raugāmies uz sarežģīto situāciju, kurā atrodas tūkstošiem valsts iekšienē pārvietoto cilvēku, kurus kā slazdā tur cīņas Šrilankas ziemeļos. Abi komisāri, B. Ferrero-Waldner un L. Michel, jau ir publiski izteikuši bažas par sekām, kādas karadarbība atstāj uz civiliedzīvotājiem, un ir aicinājuši abas puses, LTTE un Šrilankas valdību, aizsargāt civiliedzīvotājus, kā to pieprasa starptautiskās humānās tiesības, un ļaut cilvēkiem droši un brīvprātīgi doties prom no apgabaliem, kur notiek cīņas.

Komisija ir nobažījusies par saņemto informāciju par apstākļiem, kādos dzīvo pārvietotie cilvēki tā dēvētājos „labklājības centros”, kad tie no „tamilu tīģeru” kontrolētās teritorijas izkļuvuši valdības kontrolētos apgabalos. Ir svarīgi, lai arī šajās pagaidu nometnēs tiktu ievēroti starptautiskie standarti. Saskaņā ar starptautiskajām humānajām tiesībām, ANO dienestiem, Sarkanajam Krustam un citām humanitārās palīdzības organizācijām jānodrošina brīva piekļuve šiem centriem.

Komisija joprojām ir norūpējusies par cilvēktiesību situāciju Šrilankā, balstoties uz ziņojumiem par pretlikumīgām slepkavībām, nolaupīšanām un nopietniem draudiem plašsaziņas līdzekļiem. Ir ļoti svarīgi, lai valdība turpinātu sekot nozīmīgākajiem notikumiem. Nesenajā tikšanās reizē ar Šrilankas ārlietu ministru komisāre B. Ferrero-Waldner aicināja Šrilankas valdību izlēmīgi rīkoties, lai pārtrauktu cilvēktiesību pārkāpumus, ieskaitot pasākumus pret vainīgajiem, un lai nodrošinātu preses brīvību.

Komisija joprojām ir pārliecināta, ka Šrilankas etnisko konfliktu nav iespējams atrisināt militārā ceļā. Vispirms ir nepieciešams visaptverošs dialogs, lai vienotos par politisku risinājumu, lai panāktu ilgstošu mieru un izlīgumu, risinot jautājumus, kas izraisīja nemierus, un lai nodrošinātu atbilstošu dzīves telpu visām kopienām.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

(1) Sk. protokolu.