Debašu stenogramma

Trešdiena, 2009. gada 18. februāris - Brisele

20. Barselonas Process: Vidusjūras reģiona valstu savienība (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Napoletano kundzes Ārlietu komitejas vārdā sagatavotais ziņojums „Barselonas Process: Vidusjūras reģiona valstu savienība” (A6-0502/2008) (2008/2231(INI)).

  Pasqualina Napoletano, referente. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Ferrero­Waldner kundze, Vondra kungs, dāmas un kungi, ar šo ziņojumu Parlaments ierosina sniegt konstruktīvu atbalstu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības stiprināšanai.

Pagājušā gada 14. jūlijā Parīzes augstākā līmeņa sanāksmē izstrādātie ierosinājumi ietvēra divus mērķus, kas ir pelnījuši mūsu atbalstu. Pirmais no tiem ir ekonomikas, reģionālos un vides integrācijas projektus padarīt praktiskākus un efektīvākus, izveidojot sekretariātu, kam šis uzdevums tiktu uzticēts un kas saņemtu valsts un privāto finansējumu. Otrais mērķis ir stiprināt politisko dialogu visa procesa laikā ar tādu jaunu instrumentu palīdzību kā līdzprezidentūra, valstu valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksme un regulāras ārlietu ministru sanāksmes. Šajā kontekstā es vēlētos uzsvērt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejas lomu, kas tika atzīta Parīzē izstrādātajā dokumentā un pēc tam arī Marseļas dokumentā.

Parlaments vēlas palīdzēt atrast izeju no strupceļa, kas sekoja pēc traģiskajiem notikumiem Gazā. Tomēr, daudz kas ir atkarīgs no politikas, kādu pieņems pēc vēlēšanām izveidotā jaunā Izraēlas valdība. Tomēr, es vēlētos norādīt, ka tuvākajā laikā sanāks Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārā asambleja un parādīs, kādu lomu šajā sarežģītajā situācijā parlamentiem ir jāuzņemas.

Mēs vēlamies uzsvērt to iestāžu nozīmību, kuras apvieno gan Eiropas Savienību, gan valstis, kuras atrodas uz dienvidiem un austrumiem no Vidusjūras, tajā pašā laikā norādot, ka ir svarīgi visu šo procesu nesamazināt tikai līdz starpvaldību pieejai. Mēs ceram uz plašu pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru līdzdalību, vēl jo vairāk tādēļ, ka ekonomiskā krīze var vēl vairāk pasliktināt jau tā endēmiskās un briesmīgās problēmas, tādas kā bezdarbs un pieaugošais migrācijas radītais spiediens, padarot krīzi vēl grūtāk pārvaldāmu. Mēs aicinām lielāku uzmanību pievērst cilvēktiesību jautājumiem, kas lielākā vai mazākā mērā ietekmē visu partnervalstu uzvedību.

Kas attiecas uz iestādēm, atcerēsimies, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, Eiropas Savienībai ar jaunā Padomes priekšsēdētāja un Eiropas ārlietu ministra palīdzību būs nodrošināta saskaņota un strukturēta pārstāvība. Pagaidām būtu labi nodrošināt Eiropas klātbūtnes kontinuitāti, vismaz līdzprezidentūras ietvaros. Mēs zinām, ka Čehijas prezidentūra pret to ir bijusi ļoti jūtīga, un ceram, ka arī Zviedrijas prezidentūra vēlēsies sadzirdēt šo vēsti.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlētos pateikties visiem saviem kolēģiem deputātiem un dažādu politisko grupu un komiteju amatpersonām, kas ir izteikušas savu viedokli. Viņi visi ir palīdzējuši izstrādāt šo ziņojumu, kurš, manuprāt, bauda plašu atbalstu.

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētājas kundze, esmu pateicīgs par šo iespēju izteikt savu viedokli šīsdienas diskusijā par Barselonas Procesu: Vidusjūras reģiona valstu savienību. Zinu, ka Parlaments šim jautājumam seko līdzi ar īpašu interesi. Īpaši ir jāpaslavē Pasqualina Napoletano. Līdz ar to, rezolūcijas priekšlikums, par kuru vēlāk balsosiet, ir vērtīgs ieguldījums mūsu kopējā darbā.

Augstākā līmeņa sanāksme Parīzē pagājušajā jūlijā izveidoja Vidusjūras reģiona valstu savienību un partnerību, kuras pamatā ir pašreizējais Barselonas Process. Pašreizējā rotējošā prezidentūra par prioritāti ir noteikusi šīs partnerības stiprināšanu. Lai gan Lisabonas līgums vēl nav stājies spēkā, es jums varu apliecināt, ka saskaņā ar līdzdalības principu, mēs īpaši koncentrēsimies uz šīs iniciatīvas un it īpaši uz reģionālo projektu attīstīšanu. Tie ir svarīgi. Tie reģiona iedzīvotājiem konkrētā veidā parāda, ka partnerība strādā to interesēs.

Vidusjūras reģiona valstu savienība nav tikai sadarbības mehānisms. Saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību politiku turpinās arī divpusējā dimensija, kuru dažos gadījumos papildina pirmspievienošanās sistēma, kā arī ĀKK sistēma, kā tas ir Mauritānijas gadījumā.

Šīs pieejas visas kopā veicina reformas atsevišķās valstīs un pastiprina reģionālo sadarbību. Kaimiņattiecību politikai, protams, arī ir būtiska austrumu dimensija, un mēs ļoti atzinīgi vērtējam šīs politikas paralēlu izstrādi.

Augstākā līmeņa sanāksme Parīzē vienojās turpināt darbu četrās galvenajās jomās: Vidusjūras attīrīšana, jūras un sauszemes ceļi, civilā aizsardzība un alternatīvu enerģijas avotu attīstīšana, piemēram, izmantojot Saules enerģijas izmantošanas plānu Vidusjūras reģionam.

Īpašs uzsvars tiek likts arī uz augstāko izglītību un pētniecību, kā arī uz atbalstu uzņēmējdarbībai, izmantojot Vidusjūras reģiona uzņēmējdarbības attīstības iniciatīvu. Saskaņā ar pagājušajā gadā Marseļā panākto vienošanos, šajā jomā iesniegto projektu pieteikumu tehniskos aspektus regulēs sekretariāts, kas tiks izveidots Barselonā.

Papildus šīm īpašajām projektu jomām, Vidusjūras reģiona valstu savienības ministru konferences risinās arī vairākas globālas problēmas, kas skar mūs visus. Tās ietver miera un drošības panākšanu reģionā, ekonomiskās krīzes sociālo un ģeopolitisko ietekmi, vides problēmas, migrācijas plūsmu pārvaldību un sieviešu lomu mūsu sabiedrībā.

Ir divas īpašas sadarbības jomas, kuras, kā man zināms, šim Parlamentam ir svarīgas un kuras mēs pilnībā atbalstām. Pirmā ir starpparlamentārā sadarbība, izveidojot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentāro asambleju un tās komitejas. Šī iniciatīva ir ļoti svarīga, lai Vidusjūras reģiona valstu savienībā attīstītu spēcīgu parlamentāro dimensiju. Kā norādīts jūsu rezolūcijā, tā kalpos savienības demokrātiskās likumības pastiprināšanai. Tā arī palīdzēs veicināt pamatvērtības, kas ir Eiropas Savienības pamatā. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam to, kā jūs un jūsu priekšsēdētājs esat pieņēmuši šo iniciatīvu, un sniedzam jums pilnīgu atbalstu.

Otra joma, kurai, manuprāt, būtu jābūt īpašai prioritātei, ir starpkultūru attiecību attīstība. Tas ir ļoti būtiski, ja vēlamies veicināt lielāku sapratni starp Vidusjūras reģiona kultūrām. Ir jāiesaista gan pilsoniskā sabiedrība, gan vietējie sociālie un reģionālie partneri. Šajā jomā īpaša loma ir jāspēlē Annas Lindas (Anna Lindh) vārdā nosauktajam fondam.

Vidusjūras reģiona valstu savienība mums piedāvā iespēju attīstīt labākas attiecības starp tās dalībvalstīm. Nesenie notikumi ir parādījuši, ka tas nav viegls uzdevums, taču tie ir arī pasvītrojuši, cik svarīgi ir turpināt darbu šī mērķa sasniegšanai. Mēs apzināmies grūtības, ar kādām Gazā radušās krīzes dēļ saskaras reģiona iedzīvotāji. Kā jums zināms, tā ir novedusi pie Vidusjūras reģiona valstu savienības sanāksmju atlikšanas, taču prezidentūra uzskata, ka reģionālā sadarbība un dialogs ir īstais ceļš, kā panākt mieru, atjaunot uzticību un radīt labklājību, un mēs noteikti sagaidām pēc iespējas drīzāku darba atsākšanos Vidusjūras reģiona valstu savienībā.

Tādēļ Vidusjūras reģiona valstu savienībā ietilpstošo ES dalībvalstu vārdā un, iespējams, sadarbībā ar Ēģiptes līdzprezidentūru tiek gatavots mūsu arābu partneriem adresēts demaršs no Čehijas prezidentūras un no Vidusjūras reģiona valstu savienībā prezidējošās valsts Francijas puses. Tā mērķis ir aicināt uz automātisku visu Vidusjūras reģiona valstu savienības aktivitāšu atsākšanu bez jebkādiem nosacījumiem uzreiz pēc Arābu valstu līgas augstākā līmeņa sanāksmes Dohā, kas notiks marta beigās. Mēs plānojam izmantot iespēju, ko sniegs Līdzekļu devēju konference par Gazas jautājumu, kas 2. martā notiks Šarmelšeihā, Ēģiptē un kurā šo jautājumu varēs apsvērt trīs ārlietu ministri: Čehijas ārlietu ministrs Karel Schwarzenberg, Francijas ārlietu ministrs Bernard Kouchner un Ēģiptes ārlietu ministrs.

SĒDI VADA: M. SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, P. Napoletano, vispirms ļaujiet man apsveikt jūs par paveikto darbu, jo tas ir ļāvis sagatavot ziņojumu, kas ir patiesi nozīmīgs vairākos līmeņos.

Pirmām kārtām tādēļ, ka tas ir patiešām pozitīvs un konstruktīvs Eiropas Parlamenta ieguldījums saskaņotas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu politikas definēšanā, kas ir uzdevums, pie kā mēs nopietni strādājam.

Turklāt, kā jūs pareizi norādāt, ir jāpapildina Vidusjūras reģiona valstu savienība. Tai nav jābūt tikai valdību savienībai, bet tā pienācīgi jāpapildina, padarot to pieejamo citiem dalībniekiem, piemēram, vietējām un reģionālām iestādēm. Ir svarīgi aktivizēt parlamentāro dimensiju, nostiprinot parlamentārās asamblejas nozīmi, un arī veidot pilsoniskās sabiedrības ilgstošu līdzdalību.

Tiesa, ka Vidusjūras reģiona valstu savienības uzdevums ir iestāžu un politiskā līmenī attīstīt atjaunojamo reģionālas partnerības kopīgo būtību. Tomēr ir arī tiesa, ka to var vienīgi izdarīt, pamatojoties uz Barselonas acquis, kas ir jāpaplašina un jānostiprina.

Komisijas finansētā reģionālā sadarbība ir šī acquis daļa. Tādēļ nav pamata to šodien apšaubīt. Gluži pretēji, tas atbalsta un garantē Eiropas Savienības darbības saskaņotību šajā reģionā, īpaši tāpēc, ka tā mērķi ir ideāli saderīgi ar Eiropas kaimiņattiecību politikas uzdevumiem, kas ir galvenais pamats mūsu divpusējām attiecībām ar šī reģiona valstīm.

Tas pats attiecas uz atbilstību Kopienas metodēm, ko izmanto lēmumu pieņemšanas un prioritāšu noteikšanas mehānismos Eiropas Savienībā, jo Vidusjūras reģiona valstu savienība ir iniciatīva, kas veido Eiropas sistēmas būtisku daļu.

Priekšsēdētāja kungs, kā zināt, Vidusjūras reģiona valstu savienības dibināšanas augstākā līmeņa sanāksmei bija trīs mērķi: atjaunot politisko stingrību Eiropas un Vidusjūras valstu attiecībās, mainīt šo attiecību institucionālo pārvaldību par labu iniciatīvas kopīgai vadībai un visbeidzot — izkristalizēt daudzpusēju sadarbību starp Eiropas Savienību un tās Vidusjūras reģiona partneriem saistībā ar strukturāliem projektiem, kas veicinās reģionu integrāciju un, iespējams, samazinās attīstības atšķirības starp valstīm abpus Vidusjūrai.

Mums patiešām ir jāsamazina šīs atšķirības ar sociāli ekonomisko attīstību, plašāku tirdzniecību un lielākiem ieguldījumiem. Ar dialogu un politiskiem konfliktu risinājumiem mums ir jāpretojas ideoloģiskajam radikālismam, kam attīstības trūkums un netaisnīgums rada auglīgu pamatu. Kā jūs esat norādījusi, mums ir jāīsteno atbildīga un saskaņota politika, lai gūtu labumu no demogrāfiskās stabilizācijas Eiropā un demogrāfiskās izaugsmes Vidusjūras reģiona valstīs. Jūs esat minējusi vairāku problēmu piemērus, kas mums jārisina kopīgi ar mūsu partneriem Vidusjūras reģiona valstu savienībā.

Patiesi, mēs zinām, ka nevaram sasniegt šos mērķus bez parlamentu atbalsta — gan Eiropas Parlamenta, gan Euromed Parlamentārās asamblejas. Tas ir gars, kādā strādājam — ar stingru pārliecību, ka visos šajos jautājumos Eiropas Komisija varēs paļauties uz jūsu sadarbību, un es vēlētos jums par to jau iepriekš pateikties.

Tomēr mēs, protams, arī zinām, ka, saskaroties ar ļoti uztraucošo stāvokli Tuvajos austrumos pēc kara Gazā — mēs to šodien apspriedām — mums patiešām ir problēma: mēs nevaram atstāt Vidusjūras reģiona valstu savienību politiskā vakuumā. Mēs to vienmēr esam teikuši. Patiesi, tas ir fakts.

Tas ir izraisījis pašreizējo darba apstāšanos, par ko es personīgi paužu lielu nožēlu, bet, protams, mēs ceram, ka kādā brīdī atkal ķersimies pie darba. Sanāksme, kura notiks Šarmelšeihā un kurā Komisijai, protams, būs liela nozīme kā vienam no sponsoriem, būs ļoti svarīga. Es ceru, ka pēc tam tiks organizētas vairākas citas sanāksmes. Patiesībā jau ir izdarīts ļoti daudz, un, kad Komisija strādā, tā darbu uztver ļoti nopietni.

Turklāt daudz ir paveikts saistībā ar jau ieviestiem noteikumiem, kas reglamentē sekretariāta darbību un kam vajadzēt ļaut Barselonai sākt savu darbu.

  Vural Öger, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, P. Napoletano, dāmas un kungi, Vidusjūras reģiona valstu savienībai vajadzētu atjaunot Barselonas procesu, kas tika uzsākts 1995. gadā. Diemžēl pašlaik mums ir jāņem vērā tas, ka nesenā krīze Tuvajos Austrumos ir noteikusi to, ka projekts nav ticis īstenots pilnībā. Sekretariāta atvēršana Barselonā ir tikusi nebeidzami atlikta, un solīto naudu nevar ieskaitīt.

Tādēļ līdz šim reālu rezultātu nav bijis, par ko es paužu dziļu nožēlu. Jājautā, vai pārāk lielu uzmanību esam pievērsuši iestādēm un vai tas ir pašreizējā strupceļa iemesls? Vai mēs esam par zemu novērtējuši politisko krīžu ietekmi uz Vidusjūras reģiona valstu savienību?

Kā mēs varam nodrošināt projektu turpināšanu? Eiropas integrācijas vēsturē mēs esam bijuši ļoti veiksmīgi ekonomikas un tirdzniecības jomās. Tieši šī iemesla dēļ mēs Starptautiskās tirdzniecības komitejā esam apsvēruši, kā mūsu veiksmīgos mehānismus varētu piemērot mūsu kaimiņiem Eiropas dienvidos. Viens mērķis ir līdz 2010. gadam izveidot brīvās tirdzniecības zonu, bet arī tas ir apstājies. Tieši tāpēc, ka politiskie konflikti bloķē šo procesu, mums ir jānostiprina ekonomikas joma.

Starptautiskajai tirdzniecības varētu būt labvēlīga ietekme ne vien uz ekonomiku, bet arī īpaši uz politisko un sociālo situāciju reģionā. Šajā saistībā būtiska ir reģionu ekonomiska integrācija. Mūsu dienvidu kaimiņiem ir arī ciešāk jāsadarbojas savā starpā.

Vienlaikus valstis, kuras jau ir attīstījušas divpusēju tirdzniecības attiecību tīklu, ir jāpārliecina par daudzpusējas dimensijas pievienoto vērtību. Te liela nozīme būs vietējo iedzīvotāju informēšanai par ekonomikas integrācijas priekšrocībām. Tas būs viens solis ceļā uz situācijas stabilizēšanu Vidusjūras reģiona dienvidos. Es vēlos, lai tas notiktu mūsu visu un jo īpaši šī reģiona iedzīvotāju labad.

  Íñigo Méndez de Vigo, Konstitucionālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) “Dzejolis nekad nav pabeigts, tikai pamests”, teicis kāds Vidusjūras reģiona dzejnieks, kurš dzimis Setē. Es uzskatu, ka ar Barselonas procesu ir noticis kaut kas līdzīgs: tas netika pabeigts, bet gan pamests — vismaz daļēji.

Tādēļ Parlaments uzskata, ka Francijas prezidentūras centieni atjaunot Barselonas procesu ir svarīgi. Tādēļ arī Konstitucionālo lietu komitejā mēs esam aktīvi strādājuši pie P. Napoletano ziņojuma, kurai es vēlētos pateikties par pacietību un sapratni.

Kāpēc Konstitucionālo lietu komiteja bija saistīta ar šo jautājumu, priekšsēdētāja kungs? Vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai garantētu Barselonas procesa un Vidusjūras reģiona valstu savienības nepārtrauktību. Otrkārt, lai novērstu struktūru dublēšanos un iekļautu šo procesu Savienības iestāžu sistēmā. Treškārt, kā jau norādīja B.Ferrero-Waldner, teikt, ka tas ir nevis vienkārši starpvaldību process, bet uzsvērt parlamentāro dimensiju.

Tādēļ Konstitucionālo lietu komitejā mēs esam uzstājuši uz jautājumiem, ko priekšsēdētājs H.-G. Pöttering jau izvirzīja 2008. gada 13. jūlijā. Tie attiecas uz to, ka parlamentārajai asamblejas sanāksmei jānotiek vienreiz gadā, tā jāorganizē grupās, pamatojoties uz politisko piederību, un tajā jāsagatavo konsultatīvi ziņojumi.

Mēs arī mēģinājām palīdzēt Padomei saistībā ar svarīgajiem lēmumiem, kas tai bija jāpieņem. A. Vondra, šis Parlaments vēlas sadarboties ar Padomi, un mēs noteicām kritērijus, kuriem jāatbilst šīs jaunās Vidusjūras reģiona valstu savienības galvenajai mītnei. Gadījuma pēc šie kritēriji atbilda pilsētai valstī, ko ļoti labi pazīstu; patiesībā Konstitucionālo lietu komiteja nolēma, ka Barselona varētu būt laba mītnes vieta. Turklāt īsi pēc tam to atzina ministri, kas, priekšsēdētāja kungs, vēlreiz atspoguļo šo vēlmi sadarboties ar Padomi.

Iesākumā es citēju Paul Valéry; ļaujiet nobeigumā citēt vēl vienu Paul Valéry dzejoli: “Tu n’as que moi pour contenir tes craintes!”.

Es uzskatu, ka, lai mazinātu bailes, kas varētu būt abos Vidusjūras krastos, nekas nevar būt labāks par šīs Vidusjūras reģiona valstu savienības panākumu. Cerēsim, ka tā, priekšsēdētāja kungs, un vēlreiz paldies P. Napoletano par jūsu izpratni un palīdzību.

  Vito Bonsignore, PPE-DE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es apsveicu P. Napoletano par pūlēm un līdzsvaru, ko viņa panākusi šajā jautājumu, un pateicos B. Ferrero­Waldner, kura vienmēr ir ļoti rūpīga attiecībā uz mūsu darbu, par svarīgo uzdevumu, ko viņa veic visā pasaulē.

Mums visiem ir jāparāda liela vienotība, jo problēmas un sarežģījumi, ar kuriem mums jāsaskaras Vidusjūras reģionā, ir īpaši sarežģīti. Mums ir jāmēģina panākt stiprāka un ietekmīgāka Eiropas loma, ņemot vērā, ka stratēģiski mēs esam līdzās ASV.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa gadu gaitā ir nogājusi garu ceļu, lai izveidotu vēl stiprāku un aktīvāku lomu Eiropai. Ar finansēšanu nepietiek; ar finansēšanu vien vairs nav pietiekami; ir vajadzīga būtiska atjaunota politiskā darbība. Viena no daudzajām kopīgajām problēmām ir Eiropas imigrācijas jautājuma risināšana. Šo problēmu nevar risināt, sadarbojoties ar politiskajiem pretiniekiem, un to arī nevar novērst ar populisma palīdzību; drīzāk tai vajadzīgi stingrāki kontroles pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem un Cilvēktiesību konvencijai.

Vidusjūras reģiona valstu savienība, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asambleja un kopējā ārpolitika attiecībā uz dienvidiem ir teicami un likumīgi instrumenti, ko var izmantot lai Eiropai panāktu stiprāku, nozīmīgāku un ticamāku lomu.

Tādēļ mana politiskā grupa balsos pret galēji kreiso iesniegtajiem grozījumiem; mēs uzskatām, ka tie ir pārāk pretrunīgi un ne pārāk konstruktīvi. Mana politiskā grupa mēģina atjaunot šīs vērtīgās darbības gaitu, kura kļūs būtiska tuvā nākotnē, un tādēļ mēs atbalstām Eiropas un Vidusjūras reģiona parlamentārās asamblejas (EMPA) atsākšanu — nevis tikai kā diskusiju forumu, bet kā vietu, kurā var pieņemt svarīgus kopīgus lēmumus par mūsu un to cilvēku nākotni, kuri dzīvo Vidusjūras krastos.

  Carlos Carnero González, PSE grupas vārdā. – (ES) Sociālistu grupas vārdā vispirms es vēlētos apsveikt P. Napoletano par teicamo ziņojumu, ar kuru viņa mūs iepazīstina šajā pēcpusdienā, bet jo īpaši, un kas ir pats svarīgākais, tāpēc, ka viņa ir bijusi Eiropas un Vidusjūras reģiona da prima ora. Bez viņas darba un stimula mēs nebūtu spējuši iztēloties sākotnējo Eiropas un Vidusjūras reģiona parlamentāro forumu vai vēlāko Eiropas un Vidusjūras reģiona parlamentāro asambleju, un mēs tagad nevarētu pieprasīt pilnvaras, kādām būtu jābūt pilsoņu pārstāvjiem tajā, ko mēs mēģinām izveidot.

Es vēlētos turpināt sava kolēģa I. Méndez de Vigo teikto, kurš vienmēr citē izcilus literātus, atsaucoties uz frāzi no Šekspīra darba “Karalis Līrs”, kurā ir sacīts, ka “vēl nav tas ļaunākais, kamēr vien varam teikt: “Tas ir pats ļaunākais!”” Mēs esam centušies rīkoties pretēji, jo laikā, kad situācija Tuvajos Austrumos ir sliktāka, nekā jebkad, mēs esam izveidojuši instrumentu, kura mērķis ir reģionā kopumā veicināt politisko, ekonomisko un sociālo attīstību kā konfliktu risināšanas pamatstruktūru. Galu galā tāds ir Vidusjūras reģiona valstu savienības mērķis. Vidusjūras reģiona valstu savienība nav veidota ex novo, bet gan radusies no Barselonas procesa dziļajām saknēm, radot tādas jaunas iestādes kā pastāvīgo sekretariātu, kas atradīsies Barselonā. Mēs to atzinīgi vērtējam kā eiropieši, kā Vidusjūras reģiona iedzīvotāji, kā spāņi un kā parlamentu pārstāvji, kuri tajā laikā to pieprasīja. Tā ir arī tādas Eiropas un Vidusjūras reģiona parlamentārās asamblejas pieņemšana, kādai tai vajadzētu būt — iespējai parlamentāriešiem un pilsoņiem paust viedokli šajā savienībā.

EMPA ir jāpiešķir, ko tā ir pelnījusi: apspriežu, uzraudzības un priekšlikumu gatavošanas uzdevumus. Vidusjūras reģiona valstu savienības pamatā ir jābūt kopīgai pārvaldībai, tai jābūt ar pietiekamu finansējumu un vērstai uz reģionālo integrāciju, kā arī tai jānodrošina pilsoņu vajadzības. Šādi mēs spēsim veidot Vidusjūras reģionu, kurā valda miers, solidaritāti un arī civilizāciju aliansi.

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos apsveikt P. Napoletano ne vien par lielisko ziņojumu, ko viņa sagatavojusi, bet arī par viņas vērtīgo sadarbību ar ēnu referentiem. Ziņojuma temats ir ārkārtīgi svarīgs, jo tas attiecas uz Eiropas un Vidusjūras reģiona savienības perspektīvu, kurā valstis saista draudzība un sadarbība un kuras kopējais mērķis ir miera, stabilitātes un pilsoņu labklājības sasniegšana.

Tas nav vienkāršs uzdevums ne vien tādēļ, ka nav viegli atrisināt vai pat dažkārt tikt galā ar reģionālajiem konfliktiem, piemēram, Izraēlas un Palestīnas problēmu. Tomēr nekad nedrīkst atmest cerības, un Vidusjūras reģiona valstu savienība var tikai palīdzēt, lai saglabātu šādas cerības. Un kas zina? Varbūt tā palīdzēs pārvērst cerību par realitāti, radot ilgtermiņa stabilitāti un ilgstošus risinājumus reģionālajām problēmām.

Šajās debatēs ir svarīgi atzīmēt vērtīgo ieguldījumu, ko devusi Francijas valdības ierosinātā projekta uzsākšana, un ir arī svarīgi atkārtot, ka Vidusjūras reģiona valstu savienības izveide netiek piedāvāta kā alternatīva plānotajam Turcijas pievienošanās procesam ES. Mums ir jānodrošina, lai Turcijas iedzīvotāji zina un saprot, ka nav šāda slēpta mērķa vai viltības.

Visbeidzot, attiecībā uz apspriežamajiem grozījumiem ALDE grupa ar PSE grupu ir piekritušas pieciem kompromisa grozījumiem, kuru mērķis ir vēl vairāk uzlabot ziņojumu. GUE/NGL grupas iesniegtie pieci papildu grozījumu netiek uzskatīti par ļoti noderīgiem, un mana grupa tos neatbalstīs.

Vēlreiz apsveicu referenti!

  Salvatore Tatarella, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es no visas sirds atbalstu visas iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt Eiropas reģiona valstu savienību.

No šīs perspektīvas es ceru sagaidīt, ka tiek nostiprināta Eiropas un Vidusjūras reģiona parlamentārās asamblejas parlamentārā nozīme, paplašinot asamblejas attiecības ar Vidusjūras reģiona partneriem un ļaujot tai sagatavot ieteikumus ārlietu ministru sanāksmēm, un kā novērotājam piedalīties valstu vadītāju sanāksmēs, ministru sanāksmēs un augstākā līmeņa ierēdņu sagatavošanās sanāksmēs.

Es vēlētos uzsvērt, ka ir jāstiprina Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumenta nozīme un iniciatīvas, un ir jāizveido Eiropas un Vidusjūras reģiona ieguldījumu banka, par kuru tika paziņots pirms kāda laika, bet kura vēl nav izveidota.

Es atbalstu priekšlikumu izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo asambleju saskaņā līdzīgu Eiropas iestāžu struktūru, lai vairāk iesaistītu reģionus un pilsētas, kā arī izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ekonomikas un sociālo lietu komiteju, lai iesaistītu sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību.

Es arī atzinīgi vērtēju priekšlikumu izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu enerģētikas kopienu saskaņā ar politiku, kuras mērķis ir īstenot liela apjoma projektus atjaunojamo enerģiju un enerģētikas infrastruktūras jomās.

Turklāt es ceru, ka savienībai būs arvien lielāka nozīme miera veidošanā, demokrātijas nostiprināšanā, reliģijas brīvību aizstāvībā un cīņā pret terorismu, narkotiku kontrabandu, organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību.

Visbeidzot, šī savienība nevar izvairīties no uzdevuma saskaņoti sadarboties ar iesaistītajām valstīm, lai pārvaldītu migrācijas politiku un plūsmas Vidusjūras reģionā. Galvenā uzmanība vairs nevar būt vērsta vienīgi uz drošību, tiesiskumu un nelegālās imigrācijas apspiešanu, bet tai arī un jo īpaši ir jāvērš uzmanība uz aktīvas politikas jomām, kopīgu noteikumu avotiem un mērķtiecīgu un ilgtspējīgu nodarbinātību.

  David Hammerstein, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Paldies, P. Napoletano, par šo lielisko ziņojumu! Dažas dienas pirms kara sākuma Gazā es pārstāvēju Parlamentu un EMPA Jordānā pēdējā ministru konferencē, pirms darbība atkal tika apturēta vardarbības dēļ Tuvajos Austrumos. Tā bija konference par ūdens jautājumiem. Tā bija ministru konference par vienu no svarīgākajiem jautājumiem, saistībā ar kuru ir jābūt sadarbībai Vidusjūras reģionā, kas radīs konfliktus, kas ir izdzīvošanas jautājums un kas ir arī mērķis vairākiem lieliem iespējamiem projektiem Vidusjūras reģionā, ietverot saules enerģiju, ūdens pārvadi un daudzas citas lietas.

Tik ļoti svarīgi tas ir. Šī darbība ir apturēta, un es ceru, ka drīz Vidusjūras reģiona valstu savienības darbība tiks atsākta un ka Tuvajos Austrumos tiks panākts progress.

Vidusjūras reģionā mums ir bijuši daži ļoti augsti mērķi. Rezultāti ir bijuši daudz pieticīgāki, sevišķi cilvēktiesību, demokrātijas un vides jomās.

Mums ir arī jāveicina dienvidu — dienvidu tirgus un nevis tikai jābūt pārņemtiem ar domu par lielu brīvo tirgu Vidusjūras reģionā, pirms kura nav radīta sadarbība starp valstīm ar dziļiem konfliktiem, kas rodas cits pēc cita.

Vienlaikus mums ir jārisina enerģētikas krīze. Enerģētikas krīze un pašreizējā ekonomiskā krīze varētu būt iespēja attīstīt gan Eiropai, gan mūsu dienvidu kaimiņiem ļoti svarīgus projektus, piemēram, plānus par saules termiskajām stacijām (augstas temperatūras saules enerģija) un inteliģentu, precīzu tīklu izveidi, lai apvienotu Ziemeļāfriku, Tuvos Austrumus un Eiropu plašā, skaidrā plānā cīņai pret klimata pārmaiņām un ekonomisko krīzi.

  Willy Meyer Pleite, GUE/NGL grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, iesākumā es vēlētos pateikties P. Napoletano par viņas darbu. Turklāt es arī gribētu pateikt, ka es kā ēnu referents esmu lūdzis savai grupai nebalsot par šo ziņojumu divu būtisku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tādēļ, ka pašu nesenāko notikumu, paša nesenākā Izraēlas uzbrukuma Gazai apmērs ir tik liels, ka to nevar atstāt nesodītu. Visam ir robeža, šī nav pirmā reize, bet šis uzbrukums palestīniešu suverenitātei ir tik nozīmīgs, ka tas patiesi neļauj Anapoles līgumam kļūt par realitāti, un aptur Palestīnas valsts izveides perspektīvu, kas ir vienīgā iespēja, lai Vidusjūras reģiona valstu savienībā būtu miers un solidaritāte.

Otrais iemesls, kāpēc esmu ieteicis nebalsot par to, ir tas, ka attiecībā uz brīvās tirdzniecības zonu nav ņemtas vērā reģionālās atšķirības. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai tirdzniecības jautājumi tiktu skatīti saskaņā ar vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, ņemot vērā reģionālās atšķirības un katras valsts īpatnības.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es domāju, ka tomēr balsošu par P. Napoletano rezolūcijas priekšlikumu, jo, manuprāt, tas neapšaubāmi ir stratēģisks, lai noteiktu galvenos īstenojamos projektus, un vienlīdz noderīgs, lai uzsvērtu nepieciešamību ieņemt “programmu nolīgumu” pieeju, lai to darītu. Tomēr šo nolīgumu pamatā — un es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi to uzsvērt — ir jābūt subsidiaritātes principam.

Atklāti runājot, mani mazliet mulsina aicinājums dot jaunu stimulu kopējās migrācijas politikas pārvaldībai, kaut arī es atzīstu dalībvalstu sadarbības nozīmi un ne tikai to; sadarbība ar Vidusjūras dienvidu krastu valstīm noteikti ir svarīga un ir jāīsteno.

Godīgi sakot, man ir arī šaubas par ekonomikas un tirdzniecības iniciatīvām, ar kurām paredzēts bruģēt ceļu uz Eiropas un Vidusjūras reģiona brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Tas ir nevis tāpēc, ka man būtu aizspriedumi, bet gan tāpēc, ka es labprāt dzirdētu kādus skaidrojumus par to, kā tas varētu būt savstarpēji izdevīgi.

  Ioannis Kasoulides (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos apsveikt P. Napoletano par viņas ziņojumu. Vidusjūras reģiona valstu savienība noteikti ir būtisks solis uz priekšu centienos izveidot Eiropas un Vidusjūras valstu partnerību. Viens no šīs partnerības kavēkļiem līdz šim ir bijusi pārredzamība — partnervalstu iedzīvotāju spēja atzīt Barselonas procesa un mūsu Vidusjūras reģiona valstu savienības ietekmi.

Ļaujiet man minēt kādu piemēru. Kad man lūdza sagavot ziņojumu par Vidusjūras attīrīšanu, ar to saistītās programmas bija šādas: Vidusjūra reģiona stratēģisko punktu ieguldījumu programma, ES jūras stratēģija, ANO vides programma/Vidusjūras Rīcības plāns (UNEP/MAP), Vidusjūras Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, Vidusjūras Vides tehniskā atbalsta programma, Vidusjūras ES Ūdens iniciatīva un MYIS, kas darbojas saskaņā ar programmu Horizon 2020. Sadrumstalotība pasliktina pārredzamību.

Otrs kavēlis ir Tuvo Austrumu problēma. Es apsveicu J. Solana par nostāju, ka šoreiz Četrinieks darbosies citādi, nekā iepriekš. Tas nav Eiropas Savienības gribas trūkuma dēļ, bet gan ASV administrācijas iepriekšējās politikas dēļ. Es ceru, ka šoreiz, nosūtot uz šo teritoriju G. Mitchell, tiks panākts politisks progress. Mēs esam daudz paveikuši šajā jautājumā. Pavisam nesen es apmeklēju Libānu un redzēju, ka UNIFIL, klātesot Eiropas kontingentam, vardarbības atkārtošanos Libānas dienvidos un Izraēlā padara par neiespējamu.

  Jamila Madeira (PSE). – (PT) Es pateicos savai kolēģei Pasqualina Napoletano par lielisko ziņojumu. Četrpadsmit gadus pēc Barselonas un piecus gadus pēc pirmās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas mums ir Vidusjūras reģiona valstu savienība ar ekonomiskām un parlamentārām pilnvarām, kurā lēmumus kopīgi pieņem pilsoniskā sabiedrība un valdību vadītāji. Visi grib darīt vairāk un labāk šajā teritorijā, kur 720 miljoni iedzīvotāju ir reāls potenciāls attīstībai un mieram pasaulē. Aprobežošanās tikai ar ekonomikas un uzņēmējdarbības dimensijām ir acīmredzama kļūda. Protams, lai reaģētu uz izaugsmes krīzēm, vajadzīga politiska reakcija, bet ir ļoti svarīgi reaģēt arī uz humanitārajām krīzēm, ārkārtas situācijām un militārajām krīzēm, piemēram, tām, kuras tika pieredzētas 2008. gada beigās un 2008. gada sākumā.

Politiķiem un pilsoņiem ir jāreaģē uz pasaules problēmām. Pasaule tiem lūdza atbildes, un tomēr pēc vairākiem mēnešiem mēs, pilsoņi un politiķi, jo sevišķi tādā platformā kā Vidusjūras reģiona valstu savienība, joprojām vilcināmies reaģēt. Es ceru, ka šis krīzes laiks vismaz liks mums mācīties un panākt progresu. Kaut arī mēs varam mācīties tikai no savām kļūdām, ir ārkārtīgi svarīgi panākt progresu, ātrāk reaģējot.

  Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Savā runā komisāre B. Ferrero-Waldner apkopoja jaunās savienības uzdevumus. Patiesībā šī savienība tika izveidota Francijas prezidentūras laikā un tās izveidē bija daudz kļūdu. Pirmā kļūda bija no darba kārtības izņemt konfliktus šajā reģionā, īpaši Izraēlas un Palestīnas konfliktu un Rietumsahāras konfliktu. Otrā kļūda savienībai bija censties sevi apliecināt, veidojot kopīgus ekonomiskus un vides projektus, neiedziļinoties brīvās tirdzniecības kontekstā. Trešā kļūda bija netieši norādīt, ka pastāv iespēja uz šo savienību attiecināt Turcijas pieteikumu par pievienošanos Eiropas Savienībai.

P. Napoletano ziņojumā nav apskatīta pirmā kļūda, un tas ierobežo ziņojuma darbības jomu. Ekonomiska un reģionāla integrācija nenotiks, ja savienībai nebūs drosmes risināt pašreizējos konfliktus un darīt to, pamatojoties uz starptautiskajiem tiesību aktiem. Tomēr ziņojumā ir ietverti skaidri ieteikumi saistībā ar otro un trešo kļūdu, un tie visi norāda pareizajā virzienā.

Vidusjūras reģiona valstu savienība nevar būt par uzgaidāmo telpu vai sētas durvīm Turcijai, ja tā izpildīs pievienošanās kritērijus, un Vidusjūras reģiona valstu savienība nevar būt par Eiropas brīvās tirdzniecības stratēģijas papildinājumu bez jebkādas sociālās integrācijas politikas.

Ziņojumā ir svarīgi ieteikumi: savienība ar pilsoņu un pārstāvju dimensiju, ietverot Arābu valstu līgu; reģionāli projekti ar sociālu dimensiju, kā arī projektu paplašināšana cilvēku dzīvei būtiskās jomās, proti, ūdens, lauksaimniecība un izglītība. Ziņojumā ir arī skaidri noteikumi programmu nolīgumiem un Eiropas un Vidusjūra reģiona investīciju bankai.

Savienība tika izveidota, pieļaujot kļūdas, bet tā vismaz pastāv. Es atbalstu šo ziņojumu, jo uzskatu, ka šīs savienība būs tāda, kādu mums to izdosies radīt. Tādēļ es to atbalstu.

  Luís Queiró (PPE-DE). – (PT) Daudzi Eiropai politiski ļoti svarīgi jautājumi ietver Vidusjūras baseinu. Tādēļ “Vidusjūras reģiona valstu savienības” iniciatīva ir pelnījusi mūsu atbalstu, jo tā var dot jaunu stimulu procesam, kas ir nepieciešams un noderīgs, bet kam nav bijusi vajadzīgā veiksme vai pārredzamība. Jautājums ir par to, kā mēs varam īstenot šo stratēģiju. Barselonas modelim nav bijuši cerētie rezultāti. Vai šī jaunā partnerība var būt veiksmīga?

P. Napoletano ziņojums ir pretrunā šādai izpratnei. Tomēr mēs nevēlamies, lai šīs savienība ciestu no tās pašas problēmas, kāda bija Barselonas procesam. Tā acīmredzami ietver daudzus projektus un daudzas rīcības jomas, bet prioritāšu secība nav pareiza. Pēc tam, kad tik daudz ir runāts par citām nozarēm un citiem jautājumiem, pazeminot jautājumu par starpkultūru un sabiedrību izpratni starp tautām abos krastos uz 26. punktu, un atstājot jautājumu par demokrātijas veidošanu un cilvēktiesību veicināšanu 27. punktā, kā arī migrācijas plūsmas 28. punktā, tiek radīts kļūdains iespaids par to, kādas ir vai kādām jābūt šīs partnerības prioritātēm.

Ir jābūt skaidrai stratēģijai. Mūsuprāt, šajā stratēģijā ir jāietver ne vien lielāku priekšrocību un plašākas sadarbības piedāvājumi mūsu kaimiņiem, bet arī jāprasa no tiem lielāki rezultāti ekonomikas, sociālajā un demokrātijas līmenī, un jāpievērš uzmanība pareizi definētām un, iespējams, ne tik daudzām nozarēm, lai novērstu to, ka visas jomas būs vienlīdz prioritāras, tādējādi riskējot, ka beigās nekam nebūs piešķirta prioritāte. Protams, to var panākt tikai ar pienācīgu atbalstu un finansējumu. Beidzot ir labvēlīgi jāpieņem un jāatzīst tas, ka ir vajadzīga Vidusjūras reģiona investīciju banka. Ir svarīgi būt ambicioziem, un tas nozīmē pienācīgi darīt visu, kas ir mūsu spēkos.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, man jāpiemin Tuvo Austrumu konflikts. Šis process, kaut arī tā nav alternatīva miera sarunām, var veicināt un tam jāveicina labāka sapratne, savstarpēja saikne un cieņa starp karojošajām pusēm. Tie ir trīs būtiski faktori — kā mēs visi labi zinām —, lai nostiprinātu mieru šajā reģionā.

  Priekšsēdētājs . – Ir izteikušies visi runātāji, kas bija pieteikušies debatēm. No sēžu zāles ir četri lūgumi uzstāties saskaņā ar nepieteiktas uzstāšanās procedūru.

  Christopher Beazley (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vai komisāre savā atbildē Parlamentam varētu precīzi paskaidrot, kādā veidā no jauna nodēvētā “Vidusjūras reģiona valstu savienība” — pretstatā “Vidusjūras savienībai” — paliek ES politikas joma? Es uzskatu, kar ir ļoti svarīgi, lai viņa arī ņem vērās divas pārējās ES jūras: Melno jūru un tās sinerģiju, un Baltijas jūru un tās stratēģiju.

Manu valsti interesē Vidusjūras reģions. Šķiet, mums ir arī novērotāja statuss. Dalībvalstis ir Sadraudzības dalībvalstis un — kaut arī es nevēlos aizkaitināt savus spāņu kolēģus — ciktāl man zināms, Gibraltārs tehniski joprojām ir Viņas Augstības valdījuma daļa.

Ir ļoti svarīgi, lai tas nav tikai kaut kāds reģionāls atzars, kurā nav pilnībā iesaistīta pārējā ES, jo es ceru, ka tā būs pilnībā iesaistīta attiecībā uz Baltijas jūru un Melno jūru.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Vidusjūras reģiona valstu savienības pilsoņu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un labklājībai ir jābūt ilgtspējīgai. Es uzskatu, ka jaunizveidotajai Vidusjūras reģiona valstu savienībai ir arī jārisina klimata pārmaiņu jautājums.

Eiropas un Vidusjūras reģionā dzīvo aptuveni miljards cilvēku, kas veido trešo daļu no pasaules IKP. Reģionālā sadarbība visvairāk ir vajadzīga klimata draudu novēršanas jomā.

Iedzīvotāju skaita palielināšanās un nokrišņu daudzuma samazināšanās šajā reģionā klimata pārmaiņu dēļ kā vienu no galvenajiem resursiem apdraud dzeramo ūdeni šajā teritorijā. Vidusjūras reģiona partnerības darbības lokā ir jāietver ūdens trūkums, ūdens piesārņojums, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu trūkums, jūras negadījumu izraisītas naftas noplūdes, mežu izciršana un augsnes erozija.

Es uzskatu, ka vienai no Vidusjūras reģiona valstu savienības veicinātajām pamatvērtībām ir jābūt vides aizsardzībai un cīņai pret klimata pārmaiņām gan attiecībā uz pielāgošanos tām, gan pārmaiņu veicinošo cēloņu samazināšanu.

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ministr, komisāre, es arī vēlētos pateikties P. Napoletano, jo pirmās diskusijas laikā par Vidusjūras reģiona valstu savienību es biju diezgan skeptiski noskaņota un, lai gan noskaņojums, iespējams, nav mainījies, es ticu, ka ir cerība.

Problēmas ir ārkārtīgi milzīgas. Vai mums ir resursu, lai stātos tām pretī? Mēs zinām, ka mums to nav. Protams, mērķi ir cēli: vide, enerģētika, cīņa pret pārtuksnešošanos, imigrācija utt. Tomēr mēs nedrīkstam tikai izveidot nesaistītu sarakstu, kas vienīgi radītu vilšanos Vidusjūras otrajā krastā.

Tomēr, komisāre, ja atļausiet, es vēlētos pieminēt konkrētu valsti, kas nav Vidusjūras piekrastes valsts, bet ir iekļauta savienībā; tā ir ĀKK valsts un arī Vidusjūras reģiona valstu savienības dalībvalstis. Šī valsts, Mauritānija, pašlaik piedzīvo ļoti nopietnu politisko krīzi. Es domāju, ka šī valsts kā Vidusjūras reģiona valstu savienības partnere un ĀKK valsts kaimiņattiecību politikas vārdā ir pelnījusi mūsu atbalstu, lai palīdzētu tai izkļūt no šīs krīzes.

Es uzskatu, ka tieši to mums lūdz darīt abas konfliktā iesaistītās puses, un mūsu pienākums ir apņemties palīdzēt valstij tikt laukā no šīs lielās politiskās krīzes.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, ūdens ir galvenais jautājums sadarbībai Vidusjūras reģionā. Es ceru, ka tikpat svarīgs ir jautājums par Eiropas supertīklu jeb HVDC starpsavienojumu, ietverot savienotājlīniju starp Spāniju un Āfrikas ziemeļrietumu krastu.

Ir ārkārtīgi svarīgi ieviest vispārējā apritē atjaunojamās enerģijas veidus, tostarp vēju, hidroenerģiju, dažādas saules tehnoloģijas un citus enerģijas veidus. Spēja uz tiem paļauties vislielākā pieprasījuma brīžos ir pilnībā atkarīga no ievades jaudas mūsu tīklos no pēc iespējas vairākiem avotiem, lai izejošā jauda vienmēr varētu apmierināt pieprasījumu. Ja vējš nepūš Īrijas ziemeļrietumu piekrastē — un attiecībā uz vēja enerģiju Īrija ir aprakstīta kā Eiropas Saūda Arābija — tas pūtīs Āfrikas ziemeļrietumu piekrastē, vai arī saules siltumenerģijas ražošana Vidusjūras reģionā, īpaši Spānijā, uzturēs tīkla darbību, vai arī padevi visā reģionā nodrošinās fotoelementu iekārtas.

Šis scenārijs ir abpusēji izdevīgs Vidusjūras reģionam, lai garantētu energodrošību, enerģētikas politiku un jo īpaši — lai reģionā ievērojami samazinātu oglekļa dioksīda emisijas, ko rada mūsu pašreizējā atkarība no fosilajām degvielām rūpniecībai, transportam, apkurei un dzesēšanai.

  Priekšsēdētājs . – Mums ir piebiedrojusies I. Figueiredo un saskaņā ar nepieteiktas uzstāšanās procedūru iepazīstinās ar Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu.

  Ilda Figueiredo, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (PT) Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumā ir uzsvērts, ka visām dalībvalstīm lielāka uzmanība ir jāpievērš Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu un visu pārējo Apvienoto Nāciju Organizācijas un Starptautiskās Darba organizācijas cilvēktiesību instrumentu ratificēšanai. Tajā arī ir pievērsta uzmanība sieviešu stāvoklim, paužot nožēlu, ka Komisijas paziņojumā šis jautājums nav atsevišķi apskatīts, jo īpaši „projektu” dimensijā, kurā būtu jāiekļauj ģeogrāfiskā, ekonomiskā un sociālā kohēzija un kurā vienmēr būtu jāņem vērā jautājums par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām un dzimumu perspektīvu.

Visbeidzot, es vienkārši vēlos uzsvērt bažas par nabadzību un sociālo atstumtību, kas nopietni ietekmē sievietes. Nobeigumā es gribētu norādīt uz Palestīnas un Rietumsahāras nopietnajiem gadījumiem, kur sievietes un bērni ir kara un ekspluatācijas galvenie upuri, īsi sakot, uz visu diskriminācijas procesu, kas ietekmē šos cilvēkus un kas nopietni ietekmē sievietes un bērnus.

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, iesākumā liels paldies jums par šīm noderīgajām debatēm, kurās ir izvirzītas vairākas idejas. Jūs patiešām esat sagatavojis ļoti interesantu dokumentu.

Kur esam tagad? Mēs zinām, kāpēc mēs to darām — Vidusjūras reģions ir mūsu civilizācijas šūpulis, un tāpēc ir loģiski, ka mēs Eiropas Savienībā vēlamies tam pievērst īpašu uzmanību. Pagājušajā gadā bija Francijas iniciatīva, un mums ir jāturpina šī procesa virzība un jāizmanto tā pilnībā.

Tātad mēs zinām, kādēļ to darām un ko mēs vēlamie sasniegt. Daudzi no jums ir uzsvēruši, cik svarīgi ir tas, lai Vidusjūras reģions kļūtu par miera, stabilitātes un drošības telpu, kurā tiek aizstāvēti un pilnībā ievēroti demokrātijas principi, cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp dzimumu līdztiesība un sieviešu loma sabiedrībā.

Mēs arī zinām, kādā veidā to gribam panākt, lai mums būtu Vidusjūras reģiona valstu savienība un plašs pasākumu spektrs. Jūs ļoti labi zināt, kādas ir svarīgākās jomas, uzsverot atjaunojamos enerģijas avotus, saules enerģijas programmu un ūdens pārvaldības programmu. Tikai pirms nedēļas es biju Portugālē, un šī valsts varētu būt par piemēru, kā attīstīt ilgtspējīgu, dinamisku programmu atjaunojamam enerģijas avotam, kas ir ļoti svarīgi Vidusjūras reģionam.

Mums tikai jāvirzās uz priekšu. Kad mēs pagājušajā gadā tikāmies gan Parīzē, gan Marseļā, mēs nevarējām paredzēt Gazā radušos situāciju, bet prezidentūra kopā ar Komisiju dara pietiekami daudz, lai varētu sākt īstenot visas vienošanās, kuras panācām pagājušajā gadā. Tāpēc es domāju, ka mēs varam saprātīgi cerēt, k, sākot ar aprīli, kā jau jūs informēju, mēs varēsim turpināt prezidentūras jaunāko pasākumu.

Mūsu pasākumu programmā 2009. gadam ir ieplānotas aptuveni deviņas nozaru ministru konferences. Ciktāl man zināms, ir pieejami resursi, kas pārsniedz 1 miljardu eiro. Tādēļ es domāju, ka esam gatavi. Saistībā ar stāvokli Gazā ir radušās noteiktas situācijas, kas radījušas dažus aizkavējumus, bet es uzskatu, ka mēs to spēsim pārvarēt.

Liels paldies par noderīgajām debatēm. Mēs noteikti esam gatavi turpmāk jums palīdzēt.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, protams, daudz kas ir palicis nepateikts, bet iesākumā es uzdošu šādu jautājumu: kāda šajā visā ir Kopienas dimensija?

Pirmkārt, varu jums teikt, ka Kopienas dimensija šajā jautājumā ir svarīga tādēļ, ka Vidusjūras reģiona valstu savienības projekta pamatā ir Barselonas process, un tas ir arī mantojis Barselonas procesa acquis. Tātad tajā ir viss acquis. Mēs pie tā esam daudz strādājuši.

Otrkārt, Vidusjūras reģiona valstu savienība ir daļa no mūsu kaimiņattiecību politikas. Kaimiņattiecību politika ir divpusējas politikas un Barselonas procesa daļa, savukārt Vidusjūras reģiona valstu savienība veido daudzpusējo daļu. Protams, es varu arī jums teikt, ka Melnā jūra un Baltijas jūra ir daļa no tās pašas sistēmas, kaut arī tās atrodas ziemeļos. Tādā gadījumā neuztraucieties. Par laimi tur ir viss. Patiesībā, tieši to vēlējās Francijas prezidentūra, citiem vārdiem sakot, kā jau iepriekš teicu, — iesaistīt līdzprezidentūrā Vidusjūras reģiona valstis un strādāt kopā.

Tagad mēs, Komisija, arī pārvaldām visus turpmākos Kopienas projektus tāpēc, ka tas ir nepieciešams un tāpēc, ka mūs kontrolē arī Parlaments. Tikai tos projektus, kam var būt privāts finansējums, pārvalda citādi.

Sekretariāts, kas atradīsies Barselonā, veicinās šos projektus. Tāds ir mūsu priekšstats par veicināšanu, un pēc tam mēs izmēģināsim veicināšanu ar privāta finansējuma palīdzību, jo attiecībā uz pārējo tas paliks Komisijas kontrolē. Šo lēmumu iesākumā kā parasti pieņems 27 dalībvalstis, un pēc tam vēlreiz līdzprezidentūra varēs strādāt kopā ar 143 valstīm, dienvidiem un ziemeļiem.

Attiecībā uz Mauritāniju, M. A. Isler Béguin, tā piedalās tikai daudzpusējās attiecībās, proti, Vidusjūras reģiona valstu savienībā, bet nav iesaistīta kaimiņattiecību politikā. Tā ir vienīgā atšķirība.

Ņemot vērā iepriekš minēto, neskatoties uz šo pagaidu pārtraukumu, mēs Komisijā, protams, konstruktīvi strādājam, lai īstenot četrus no sešiem projektiem, kuri ir izvirzīti kā prioritātes. Tās ir civilā aizsardzība, Vidusjūras attīrīšana, jūras maģistrāles un arī saules enerģijas plāns, saskaņā ar kuru mēs daudz strādājam atjaunojamo enerģiju jomā, īpaši saistībā ar saules enerģiju, jo tā līdz ar vēja enerģiju un citiem enerģijas avotiem ir ļoti svarīga.

Kopumā Vidusjūras reģiona valstu savienība tagad var gūt labumu no 60 miljonus eiro vērta finanšu atbalsta 2008.-2009. gada budžetā, īpaši, izmantojot reģionālās programmas. Turklāt jau ir piešķirti 50 miljoni eiro Kaimiņattiecību ieguldījumu fondam, lai atbalstītu ieguldījumu projektus šajā reģionā.

Mēs arī gribējām atbalstīt apmaiņu veicināšanu starp universitātēm un tieši tādēļ, piemēram, es nolēmu izvērst Erasmus Mundus programmu Vidusjūras reģiona dienvidu valstīs, lai piedāvātu tām papildu universitātes stipendijas.

Attiecībā uz sieviešu jautājumu, M. A. Isler Béguin, mēs, protams, arī esam iesaistīti, kā tas minēts Barselonas acquis. Es piedalījos pirmajā Vidusjūras reģiona sieviešu konferencē, kas notika 2007. gadā Stambulā. Mēs, protams, turpinām risināt šo jautājumu.

Tomēr, kā jūs zināt, no vienas puses ir divpusējais aspekts saistībā ar attiecībām ar katru valsti, un no otras puses ir daudzpusējais aspekts, kas pašlaik ir viens no Vidusjūras reģiona valstu savienības pamatvirzieniem.

Es tikai vēlētos pateikt dažus vārdu par sekretariātu — mēs esam paredzējuši izveidot likumdošanas komiteju, kurai drīz tiks piešķirts uzdevums jo īpaši sagatavot sekretariāta juridiskos statūtus. Komisija sagatavošanās darbos jau ir panākusi lielu progresu. Šie statūti sekretariātam piešķirs juridiskas personas statusu; pēc tam tie būs oficiāli jāapstiprina Vidusjūras reģiona valstu savienības augstākā līmeņa ierēdņiem.

Nobeigumā es vēlētos jums vēlreiz pateikt, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejas līdzdalība kā novērotājam visās Vidusjūras reģiona valstu savienības sanāksmēs ir ļoti svarīga, un mēs atbalstām šīs lomas nostiprināšanu Vidusjūras reģiona valstu savienībā. Turklāt, kad R. Kratsa-Tsagaropoulou devās uz Marseļu, mēs viņai sniedzām lielu atbalstu šajā jautājumā.

Es uzskatu, ka esmu apskatījusi galvenos jautājumus. Protams, par šo tematu vēl var runāt daudz.

  Pasqualina Napoletano, referente. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, B. Ferrero-Waldner, A. Vondra, dāmas un kungi, es domāju, ka šīs debates ir bijušas ļoti noderīgas un ir precizējušas noteiktus aspektus mūsu samērā sarežģītajā instrumentu sistēmā divpusējās un daudzpusējās partnerībās ar dienvidu valstīm.

Es atbalstu B. Ferrero-Waldner sniegto skaidrojumu, norādot, ka tiek saglabāts Barselonas acquis un ka tieši šī iemesla dēļ mēs Parlamentā, iespējams, labāk būtu izvēlējušies pirmo definīciju, kas bija šāda: “Barselonas process — Vidusjūras reģiona valstu savienība”. Varbūt tad būtu bijis skaidrāks, ka mēs nostiprinājām sistēmu, kurai jau bija izveidots pamats.

Tāpat es ceru, un es to saku diezgan atklāti, jo vairs nebūšu referente, bet es ceru, ka Eiropas iestāžu sistēma var attīstīties pati. Kāpēc? Tāpēc, ka, tiklīdz mums būs Eiropas ārlietu ministrs, kurš daļēji pārstāvēs Komisiju un Padomi, es ceru, ka šis ministrs nebūs 28. ministrs, ko pieskaitīt pārējiem, bet ka vismaz Eiropas pusē dalībvalstis jutīs, ka šis cilvēks tās pārstāv. Varbūt tad nebūs vajadzīgs savienībai pievienot vairāk valstu, bet, ja mums būs augstākā līmeņa pārstāvis ārlietu ministra amatā, mēs, iespējams, varēsim nostiprināt Eiropas Savienības nozīmi. Mēs visi esam strādājuši, lai to panāktu, un tādēļ mēs no visas sirds atbalstām ne vien to, ka jāturpina reģionālās programmas, bet, kā zina komisāre, to, ka Parlaments piešķir lielu nozīmi šīm programmām, kuras neapstrīdami ir radījušas labākus rezultātus.

Pateicos jums visiem par šīm debatēm.

  Priekšsēdētājs . - Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2009. gada 19. februārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. – (PL) Eiropas Savienības un Vidusjūras baseina valstu ciešu partnerattiecību pamatā pirmkārt un galvenokārt ir jābūt cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanai. Priekšlikums ar nosaukumu “Barselonas process — Vidusjūras reģiona valstu savienība”, ko pieņēma 2008. gada 13. jūlijā Parīzē, veicina mieru un labklājību, un tas var būt svarīgs solis ceļā uz ekonomisku un teritoriālu integrāciju, kā arī sadarbību ekoloģijas un klimata jomās.

Žēl, ka kopš Barselonas procesa uzsākšanas dažās dalībvalstīs nav panākts būtisks progress attiecībā uz dažu kopēju vērtību un principu ievērošanu, kas uzsvērti 1995. gada Barselonas deklarācijā, kuru tās parakstīja (sevišķi attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu).

Nabadzības un sociālās atstumtības, kas nopietni ietekmē sievietes un bērnus, izplatība Vidusjūras baseina valstīs ir satraucoša. Ir ļoti svarīgi, lai Barselonas procesā iesaistītās dalībvalstis un partneri uzsvērtu dzimumu perspektīvas iekļaušanu visās politikas jomās un konkrētos pasākumus, kas veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas. Visām valstīm, kuras piedalās Barselonas procesā — Vidusjūras reģiona valstu savienībā, pēc iespējas ātrāk ir jāratificē gan Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), gan visi pārējie Apvienoto Nāciju Organizācijas un Starptautiskās Darba organizācijas cilvēktiesību instrumenti.

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju centienus turpināt ES attiecību attīstību Euromed reģionā, bet es arī vēlētos uzsvērt, ka ES nedrīkst atstāt novārtā tās divas pārējās jūras: Baltijas jūru un Melno jūru. Zviedrijas prezidentūras laikā viena no prioritātēm būs Baltijas jūras stratēģija. Stratēģiska nozīme ir arī Melnās jūras reģiona sinerģijai. ES ir jāmēģina atrast kopēja nostāja, lai līdzsvarotā veidā attīstītu visus šos reģionus. ES ir integrēta kopiena, un vienlīdz svarīga ir visu tās reģionu ilgtermiņa stratēģiska attīstība.

Ir skaidri vajadzīgas cieša partnerība ar Vidusjūras reģiona valstīm, kas nav ES dalībvalstis, pamatojoties uz cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu. Diemžēl joprojām ir vairākas valstis, kurām šajā jomā ir nopietnas problēmas. Es mudinu ES dalībvalstis ar vislielāko nopietnību risināt šos jautājumus.

Arābu līgas iesaistīšana ir ievērojama iespēja apvienot visas valstis, lai kopīgi atrastu risinājumus konfliktiem šajā reģionā. Es aicinu ES dalībvalstis ieņem līdzsvarotu nostāju un būt par starpnieku, nevis dažādās konfliktsituācijās pieslieties vienai no pusēm. Tikai ar līdzsvarotu pieeju mēs varam veicināt ilglaicīgu mieru Tuvajos Austrumos.