Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debates
Trešdiena, 2009. gada 18. februāris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

21. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . Nākamais punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE-DE).(HU) Rumānijā Székely autonomā apgabala vēsture sniedzas vairāku gadsimtu senā pagātnē. Mūsdienu Rumānijas valsts dibināšanas dokumenti garantēja Székely apgabala reģionālo autonomiju, kas pastāvēja pat komunistiskā režīma laikā.

Ņemot vērā ES valstīs garantētos dažādos autonomijas veidus, 2009. gada 8. februārī Sepsiszentgyörgy (Sfântu Gheorghe) pilsētā vairākus tūkstošus liels cilvēku pūlis pieprasīja, lai prezidents atsauc savus apvainojošos paziņojumus par ungāriem Transilvānijā, garantē etniskajām kopienām proporcionālu pārstāvību valsts iestādēs, pārtrauc pārvietošanu šajā teritorijā, aptur Székely apgabala ekonomikas apzinātu kropļošanu, paātrina baznīcas un valsts īpašuma atdošanu, aptur militāro vienību izvietošanu, izveido valsts finansētas neatkarīgas ungāru universitātes, atzīst ungāru valodu par šī reģiona oficiālo valodu un atzīst Székely apgabala kolektīvās tiesības un reģionālo autonomiju.

 
  
MPphoto
 

  Iliana Malinova Iotova (PSE).(BG) Mums ir jāapsveic Čehijas Parlamenta apakšpalāta par Lisabonas līguma ratificēšanu. Tā ir vēl viena Eiropas idejas uzvara un vēl viens pierādījums, ka arvien vairāk cilvēku tic Eiropas vērtībām. Un šī iemesla dēļ es aicinu mūs norobežoties no tiem, kuri aizskar šīs vērtības un iznīcina mūsu ticību tām.

Kā mēs varam ar zelta burtiem hartā ierakstīt mūsu pamattiesības, vienlaikus paciešot, ka tās tiek vienlaikus nicinātas un peltas? Mēs runājam par reliģisko un etnisko toleranci, un gados vecu cilvēku tiesībām uz cienīgu un aktīvu dzīvi, kamēr vienlaikus Bulgārijas politiskās partijas vadītājs, Eiropas Tautas partijas pilntiesīgs biedrs, norobežo vairākas etniskās un vecuma grupas un uzspiež ideju par dažādām cilvēku šķirām. Kā mums jārīkojas attiecībā uz šādiem vadītājiem? Mans jautājums ir adresēts šī parlamenta labējiem spēkiem, jo EPP priekšsēdētājs M. Martens ir ieteicis to pašu cilvēku manas valsts nākamā premjerministra amatam. Noraidīsim dubultstandartus un ievērosim mūsu pašu darbus un vārdus, un atcerēsimies, ka vairāk kā pirms 50 gadiem mūs šeit apvienoja tieši cilvēktiesības.

 
  
MPphoto
 

  Filiz Hakaeva Hyusmenova (ALDE) . – (BG) Tagad ir pieņemts Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāns. Krīze ir vispārēja problēma, bet pašlaik parādās protekcionisms un valsts nozaru un nodarbinātības veicināšana. Tiek pārbaudītas darba ņēmēju brīvas pārvietošanās un brīvas tirdzniecības pamatbrīvības. Dažādās valstīs krīzes gaita ir dažāda. Eiropas Savienībā nesen attīstījušās „tīģerekonomikas” valstīs, tostarp Bulgārijā, banku sistēma ir relatīvi stabila, bezdarba līmenis nav liels, ir augsti kvalificēts darbaspēks un stabilas valūtas. Ņemot vērā krīzes dinamiku, es aicinu precizēt atveseļošanas plānu, lai tas labāk atbilstu reālajai ekonomikai. Krīzes laikā kapitāls meklē zema riska zonas, un pastāv iespēja ieguldīt jaunās neapgūtās tehnoloģijas, nevis neizdevīgās nozarēs. Vismazāk attīstīto ekonomiku recesijas potenciāls ir jāizmanto, lai tās vispirms atveseļotu un ar šī finansējumu un zinātības palīdzību tās varētu kļūt par stabilitātes centriem, ap kuriem var ātrāk atveseļoties Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu sistēma.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, laikā, kad krīze arvien izplatās, es vēlētos apsveikt Eiropas Komisiju ar Polijas kuģu būvētavu iznīcināšanu. Eiropas elites egoistiskā pieeja, viņu prieks par to, ka vairāk kā 100 000 cilvēku ir zaudējuši darbavietas kuģu būvētavās un to partneruzņēmumos, noteikti tuvākajā laikā liks lielai daļai šo darba ņēmēju nonākt Austrumeiropas darba tirgū. Šis lēmums ir tikai padziļinājis Eiropas krīzi.

Es labprāt uzzināt, kāda būs Eiropas elites rīcība; vai tie izrādīs solidaritāti ar dalībvalstīm, kurās krīze ir sasniegusi milzīgus apmērus, vai arī tie ievēros tikai savas intereses? Tieši krīzes laikā Eiropas sabiedrība redzēs, vai Eiropas Savienības pamatā esošās deklarācijas un principi ir patiesi, vai arī tā ir tikai dažu valstu spēle pret citiem iestādē, kura tika dibināta, pamatojoties uz cēliem principiem. Šajā saistībā es esmu pārsteigts, ka Komisija nav reaģējusi uz pasākumiem, ko pašlaik veic daudzas ES dalībvalstis un kas pārkāpj pastāvošos principus, kamēr Polija vienmēr ir tikusi sodīta par līdzīgiem pasākumiem.

 
  
MPphoto
 

  Rebecca Harms (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā nedēļā es saņēmu dažas dīvainas ziņas no Ziemeļīrijas. Tās bija saistītas ar to, ka reģionālās valdības vides ministrs Sammy Wilson aizliedza Apvienotās Karalistes valdības organizētu informācijas kampaņu par energoefektivitāti. Es nevaru noticēt, ka dalībvalsts reģionālā valdība nepieņem mūsu kopējo klimata un enerģētikas mērķu — par 20 % mazāk CO2, 20 % atjaunojamie energoresursi un par 20 % lielāka energoefektivitāte — labos nolūkus.

Tādēļ es aicinu Komisiju noskaidrot, kādi ir šī dīvainā un diezgan nesaprotamā aizlieguma iemesli Ziemeļīrijā. Es uzskatu, ka pat tādam skeptiķim attiecībā uz klimatu kā S. Wilson būtu jārūpējas par iedzīvotājiem un jāatbalsta energoefektivāte un centieni samazināt rēķinu par enerģijas patēriņu.

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL).(PT) Šodien es vēlētos apskatīt skandalozu situāciju Portugālē saistībā ar uzņēmumu Corticeira Amorim. Šī uzņēmuma peļņa pēdējos divos gados kopā pārsniedza 30 miljonus eiro, un vairāk kā 6 miljoni eiro tika reģistrēti 2008. gadā. Tomēr šomēnes Corticeira Amorim ir paziņojis, ka tiks atlaisti vairāk kā 200 darbinieki. Uzņēmums ir vainojis krīzes sekas. Tomēr uzņēmums aizmirst, ka tieši šie darbinieki palīdzēja izveidot vairākus miljonus vērto uzņēmuma grupu, kas ir saņēmusi valsts atbalstu, tostarp Kopienas finansējumu, lai gūtu miljonos mērāmo peļņu, ko tā joprojām gūst. Tādēļ es vēlos protestēt šajā Parlamentā un paust sašutumu par šo paziņojumu; tas ir skandāls, un es ceru, ka visi apvienosies lai nosodītu uzņēmumus, kas izmanto šo krīzi, lai atlaistu darbiniekus, pat ja tie joprojām gūst lielu peļņu.

 
  
  

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . Pirms es aicinu uzstāties nākamo runātāju, tikai ļaujiet man ar prieku paziņot, ka šodien ir atbrīvots Ēģiptes parlamenta deputāts Ayman Nour, kurš tika ieslodzīts pirms vairākiem gadiem par iemesliem, kuri pēc ES Padomes teiktā nebija nopietni. Eiropas Parlamentā viņam ir veltītas vairākas rezolūcijas, tāpēc man ir ļoti liels prieks paziņot, ka viņš tagad ir atbrīvots.

 
  
MPphoto
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Polijai ir deputāti Eiropas Parlamentā, bet to spēja rīkoties pašiem savā valstī ir ierobežota. Polijas tiesību akti neparedz Eiropas Parlamenta deputātiem nekādus juridiskus instrumentus, kas nodrošinātu to pilnvaru efektīvu īstenošanu. Tas attiecas uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā efektīvu ietekmi uz centrālās valdības un pašvaldību administratīvajām iestādēm.

Senatoriem un valsts parlamenta deputātiem ir virkne tiesību: tiesības saņemt informāciju no valsts iestādēm, tiesības pieprasīt informāciju no centrālās valdības un pašvaldību administratīvām iestādēm, kā arī likumā noteikts 40 dienu periods, kurā ir jāsniedz atbilde. Polijā gandrīz neviens augstu nevērtē Eiropas Parlamenta deputātus, izņemot plašsaziņas līdzekļus, kad tie meklē lētu sensāciju. Mūsu tīmekļa vietnē esmu informējis vēlētājus par to, ka Eiropas Parlamenta deputātiem trūkst likumā noteiktu rīcības veidu. Šajā saistībā ir labi zināma vairāku secīgu likumdevēju grupu lēnā likumu pieņemšana. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam ir jāpieprasa lielākas iespējas tā pārstāvjiem rīkoties pašiem savā valstī.

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, ir nepareizi sadalīt ES fondus saskaņā ar loterijas principu “kas pirmais brauc, tas pirmais maļ”. Tomēr tieši to mēs pieredzējām šonedēļ Ziemeļīrijā. Tāda ministre, kura saskaņā ar šādu principu ir pieņēmusi lēmumu patvaļīgi sadalīt lauku attīstības fondus, radot pazemojošu un dīvainu izrādi ar lauksaimniekiem, kuriem divas dienas jāgaida rindā, lai atgūtu daļu no pašu modulētās naudas, nav piemērota ministra amatam. Tas tāpēc, ka viņa vienlaikus pazemoja smagi strādājošos lauksaimniekus un parādīja pilnīgu nezināšanu par ES līdzekļu sadales pamatprasībām.

Šīs apkaunojošās situācijas iemesls ir ministres nepamatotais atteikums piešķirt pietiekamus līdzekļus lauku attīstībai. Niecīgie  50 miljoni GBP, kurus viņa piešķīra 1. ass pasākumiem — un tikai 15 miljoni GBP no tā modernizācijas fondam — ir tas, kas otrdien radīja šo izrādi.

Runājot par citu tematu, Ziemeļīrijas vides ministra S. Wilson aizstāvībai ļaujiet pateikt, ka man ir prieks, ka viņš neatbilst tam stereotipam, ko šajā Parlamentā sagaida nedomājoši klimata pārmaiņu histēriķi.

 
  
MPphoto
 

  Colm Burke (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, nesena aptauja pirmdienas laikrakstā Irish Times parādīja, ka Īrijā palielinās atbalsts Lisabonas līgumam, un tagad 51 % balsotāju norāda, ka viņi balsotu “par”, īpaši šajā Īrijas ekonomiskā trausluma brīdī. Kopš pēdējās aptaujas, ko Irish Times veica pagājušā gada novembrī, atbalstītāju skaits ir palielinājies par 8 procentiem. „Nē” balsojuma attiecība arī ir samazinājusies par sešiem procentiem līdz 33 %.

Saistībā ar pašreizējām saspīlētajām attiecībā ar Eiropas Savienību, kad pašreizējā valdībā trūkst vadības spēju, attiecībā uz ES ir jācenšas risināt Īrijas vēlētāju periodiskās vilšanās pamatiemesli. Īrijas iedzīvotāji ir jēgpilnā veidā jāiesaista, lai no jauna veidotu izpratni par Eiropas procesu un tā atbalstu. Šo saziņas trūkumu var novērst, brīvi piedāvājot vairāk pozitīvas informācijas par ES dalības priekšrocībām.

Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Eiropas pozitīvo nozīmi uzsver mūsu izglītības sistēmās. Tam nav jāattiecas tikai uz Īriju, bet arī visām dalībvalstīm. Es vēlētos mudināt pēc iespējas ātrāk risināt šo nepietiekamo saziņu.

 
  
MPphoto
 

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE).(BG) Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību šķelšanās problēmai, kas no jauna radusies Bulgārijas pareizticīgajā baznīcā. Šī šķelšanās radās laikā, kad valsts bija ļoti politizēta, laikā, kad Bulgārijas pareizticīgajai baznīcai tāpat kā daudzām citām struktūrām bija jānotur savas pozīcijas Bulgārijas demokrātiskajā veidolā. Diemžēl, neskatoties uz Bulgārijas likumu par reliģiskajām konfesijā, Bulgārijas pareizticīgajā baznīcā tas radīja tā saucamo „otro sinodi”. Šis likums ir ļoti liberāls, un tas ļauj Bulgārijā reģistrēt jebkādu reliģiju, ja vien tai nav antihumāni mērķi. Tomēr tā saucamā “otrā sinode” vēlas reģistrēties kā “Bulgārijas pareizticīgās baznīcas Svētā sinode”. Likumā ir noteikts, ka Bulgārijas pareizticīgo baznīca ir tradicionāla Bulgārijā un tā nav jāreģistrē. Likumdošana neattiecas uz svētās sinodes patriarha un locekļu ievēlēšanu. Es aicinu visus tos, kuri augstu vērtē brīvību pielūgt saskaņā ar personiskajām garīgajām vajadzībām, nepakļauties tā dēvētās „Otrās sinodes” manipulatīvajām definīcijām. Šo sinodi nevar reģistrēt un tai nav juridiska pamata.

 
  
MPphoto
 

  Toomas Savi (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, pagājušās nedēļas vēlēšanas Izraēlā parādīja, ka iedzīvotāju lielākā daļa atbalsta tās partijas, kas uzskata karaspēka pastiprināšanu par valsts aizsardzības labāko veidu. Kaut arī centristu partija Kadima saņēma vislielāko balsu skaitu, tas, ka labējām partijām Knesetā tagad ir 65 vietas, salīdzinot ar 50 vietām iepriekšējās vēlēšanās, atspoguļo Izraēlas iedzīvotāju viedokļa maiņu par Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Šīs partijas labāk ieņem stingru nostāju, nevis paļaujas uz šķietami nebeidzamām un neefektīvām miera sarunām.

Tuvajiem Austrumiem ir jābūt vienai no galvenajām Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm, un visa reģiona stabilitāte lielā mērā ir atkarīga no Izraēlas un Palestīnas attiecībām. Tādēļ ir ārkārtīgi būtiski, lai Eiropas Savienība turpinātu miera sarunas un atjaunotu Izraēlas un Palestīnas iedzīvotāju cerības, ka ir iespējama mierīga līdzāspastāvēšana.

 
  
MPphoto
 

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, rīt Čehijas prezidents Vaclav Klaus apmeklēs Eiropas Parlamentu. Ņemot vērā skandālu Prāgā, mēs, ceram, ka Eiropas Savienības prezidējošās valsts prezidents tiks atbilstīgi uzņemts un viņam tiks izrādīta pienācīga cieņa. Attiecībā uz prezidenta Vaclav Klaus paustajiem pamatotajiem viedokļiem par Lisabonas līgumu ir bijuši mēģinājumi radīt no tiem sensāciju, lai noslēptu to, ka galvenais pretestības avots līguma ieviešanai varētu izrādīties Vācija. Galvenais būs Karlsrūes Konstitucionālās tiesas lēmums. Saskaņā ar ziņām plašsaziņas līdzekļos, daļai tiesnešu ir nopietnas šaubas, un tie uzskata, ka līgums varētu pārkāpt valsts konstitūciju. Tas parāda, ka neviens nedrīkst steigties, kad runa ir par tik svarīgu lēmumu, un to saprot ne tikai Čehijas prezidents, kurš apmeklēs šo Parlamentu.

 
  
MPphoto
 

  László Tőkés (Verts/ALE).(RO) Pēc rudens vēlēšanām Rumānijā un jaunās valdības izveides gluži kā Slovākijā mēs esam pieredzējuši pret ungāriem vērstas atriebīgas kūdīšanas atgriešanos politiskajā dzīvē Rumānijā.

Ungāru baznīcu organizētā demonstrācija 9. februārī Sfântu Gheorghe pilsētā bija tieši kā protests pret šo kūdīšanu. Demonstrācijas laikā sagatavotajā petīcijā tūkstošiem Szekély apgabala vietējo iedzīvotāju protestēja pret etniskās attiecības izmainīšanu šajā reģionā, panākot, ka tajā tiešā veidā iebrauc rumāņu grupas no citām teritorijām.

Prezidents Traian Băsescu ir absurdā veidā apsūdzējis šī reģiona ungārus par etnisko tīrīšanu. Vienlaicīgi šiem notikumiem pašvaldību vēlēšanās Klužā demokrātu skrejlapās tika kūdīts uz naidu pret ungāru kandidātiem, ceļot tādu pašu neslavu. Pēc gadu desmitiem ilgas diskriminācijas un tiesību noliegšanas kurš kuru apsūdz?

Es vēlētos pievērst Parlamenta uzmanību tam, ka Rumānijā pat pašlaik, izmantojot slēptas metodes, notiek homogenizācijas process un Transilvānija tiek padarīta par rumāņu reģionu, mākslīgi mainot etniskās proporcijas.

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, 2009. gada 12. februārī dāņu Parlamenta deputātam Geert Wilders ar iekšlietu ministra rīkojumu tika liegts iebraukt Apvienotajā Karalistē. Nekad iepriekš nav liegts iebraukt demokrātiski ievēlētam politiķim, kurš pārstāv demokrātiskas Eiropas valsts demokrātisku partiju.

Šķiet dīvaini, ka Apvienotās Karalistes valdība var atrast juridiskus līdzekļus, lai aizliegtu valstī iebraukt G. Wilders, bet nespēj nepieļaut dažādu teroristu, politisko un reliģiozo ekstrēmistu, gangsteru, noziedznieku, izvarotāju un pedofilu iebraukšanu no Eiropas Savienības un, patiesi, no visas pasaules.

Varbūt G. Wilders aizliegums ir kaut kādā veidā saistīts ar Apvienotās Karalistes kolēģa lorda N. Ahmed draudiem, ka gadījumā, ja G. Wilders ieradīsies Lordu palātā, ārpusē gaidīs 10 000 islāmistu demonstrantu. Tas bija kā viduslaiku ideoloģijas samierināšanas akts, un šķiet, ka mums nav gluži brīva ideju pārvietošanās pāri Eiropas Savienības robežām.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, par Lisabonas līguma tematu — mans kolēģis runāja par lielāku Īrijas vēlētāju atbalstu līgumam, bet es vēlētos brīdināt, ka viena bezdelīga pavasari nenes. Es domāju, ka tas ir jāskata nesenas Eirobarometra aptaujas kontekstā, kurā parādīts, ka atbalsts Īrijas dalībai Eiropas Savienībā ir samazinājies par desmit procentiem no 77 % 2006. gada pavasarī līdz 67 % 2008. gada rudenī. Jā, ir jāstrādā, lai pārliecinātu Īrijas vēlētājus par Eiropas Savienības priekšrocībām.

Tādēļ es uztraucos par tiem, kuri vēlas, lai otrais referendums Īrijā notiek ātrāk. Es uzskatu, ka mums ir jābūt piesardzīgiem, mums ir jādod laiks to jautājumu skaidrojumiem, kas uztrauc Īrijas balsotājus, un mums ir vajadzīgs laiks, lai pilnīgi un publiski debatētu par šiem jautājumiem un savlaicīgi ļautu vēlētājiem paust savu viedokli.

 
  
MPphoto
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (PSE).(RO) Pašreizējā ekonomiskā un finanšu krīze ir nopietna pārbaude Eiropai, kurai tagad vairāk kā jebkad ir jāparāda vienotība, pieņemot pasākumus, kas veicinās ekonomikas atveseļošanos īsākajā iespējamajā laika posmā.

Dalībvalstu budžeti ir pakļauti lielam spiedienam, lai risinātu šīs problēmas, un tādēļ ir jāatrod labāki instrumenti un pasākumi, lai novērstu, ka tie ievērojami pārsniedz Komisijas paredzētās budžeta deficīta robežas, un nepieļautu, ka dažas dalībvalstis pieņem protekcionistiskus pasākumus vai tādus pasākumus, kas ir par labu privātiem ražotājiem.

Šādi lēmumi ir jāpieņem ļoti ātri, lai novērstu krīzes paildzināšanu un jo īpaši lai varētu atjaunot uzticību finanšu tirgiem un novērstu krīzes paildzināšanu arī no politiskā viedokļa, paturot prātā arī gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Viens iespējams valsts izdevumu finansēšanas risinājums varētu būt eiro parādzīmju izdošana. Tomēr mums ir jāņem vērā risks, ka ar veiktajiem pasākumiem mēs paši pilnībā ieslīgstam parādos, un mums ir grūti izvairīties no tādas situācijas, kurā mēs uz turpmāko paaudžu pleciem atstājam šo parādu atmaksu.

 
  
MPphoto
 

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, pirms pusotra gada mēs pieņēmām direktīvu par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem. Šī dokumenta pamatā bija izcelsmes valsts principa ievērošana, kuru mēs noteicām par galveno, lai nodrošinātu audiovizuālās informācijas brīvu apriti Eiropas Savienībā.

Tomēr šo direktīvu nevar piemērot manā valstī Spānijā, jo aprite notiek dalībvalsts iekšienē. Valensijas kopienā piemēro tieši pretēju principu un politisku iemeslu dēļ tajā piespiež slēgt retranslācijas, kas līdz šim ļāva tās iedzīvotājiem uztvert valsts televīzijas signālus no Katalonijas.

Citiem vārdiem sakot, starp Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pilnīgi audiovizuālās informācijas aprites brīvība, bet vienlaikus ir jāziņo, ka Spānijā ir iestādes, kuras biedē šī pati kultūras brīvība, kas ir tik svarīga. Ir arī būtiski, ka tā ir ieviesta visā Eiropā, un tomēr Spānijas iekšienē dažiem neļauj uztvert citu raidītās televīzijas programmas. Tas ir paradokss, par kuru vēlējos jums pastāstīt.

 
  
MPphoto
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN).(PL) (iesākumā bija izslēgts mikrofons) traģiski periodi cilvēces vēsturē. Tā laikā desmit miljoni cilvēku zaudēja dzīvību. Daudzu šo upuru dzīvības tika atņemts kādā no vairāk kā divpadsmit tūkstošiem Vācijas nāves nometņu un koncentrācijas nometņu, kas darbojās Trešā Reiha teritorijā un okupētajās teritorijās. Mūsdienās tiek mēģināts grozīt patiesību par šiem traģiskajiem gadiem un tiek izplatīta informācija, ka šīs nometnes bija Polijas vai Latvijas, nevis Vācijas nometnes. Šīs rīcības vadošais spēks ir Vācijas prese. Nesen laikrakstā Die Welt bija rakstīts, ka Majdaneka bija Polijas koncentrācijas nometne.

Šajā saistībā es esmu sagatavojis rezolūcijas projektu, kura mērķis ir standartizēt koncentrācijas nometņu nomenklatūru, to nosaukumus papildinot ar vārdiem “Vācijas” vai „nacistu” koncentrācijas nometne. Manu iniciatīvu ir pārņēmusi Nāciju Eiropas grupa, bet diemžēl esmu saņēmis informāciju, ka to ir apturējusi priekšsēdētāju konference.

Dāmas un kungi, Eiropas Savienība var turpināt pastāvēt un attīstīties tikai tad, ja to vada vēsturiska patiesība un cilvēktiesību ievērošana. Tādēļ es pie saviem kolēģiem deputātiem vēršos ar lūgumu atbalstīt UEN iniciatīvu, lai neviens vairs nekad nekropļo vēsturi un nepadara bendes par upuriem un upurus par bendēm.

 
  
MPphoto
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE).(RO) Tā kā daži mani ungāru kolēģi nesen ir sūdzējušies, ka Rumānijā neievēro viņu tiesības, es vēlētos izklāstīt dažus faktus.

Gaidāmajai vēlēšanu kampaņai nevajadzētu izraisīt uzbrukumus un apvainojumus, kas vērsti pret likumīgu valsti, kura savos tiesību aktos ir piedāvājusi etnisko kopienu attiecību modeli. Minoritāšu tiesību ievērošana ir garantēta Rumānijas konstitūcijā.

Ungāru izcelsmes pilsoņi ir proporcionāli pārstāvēti vietējās administratīvajās struktūrās. Piemēram, ungāru minoritātes partijām ir 195 mēri un četri apgabalu padomju priekšsēdētāji, 2 684 pašvaldību padomju locekļi un 108 apgabalu padomju locekļi. Tā kā viņi iepriekš minētajās pašvaldību un apgabalu padomēs ir vairākumā, viņi pārvalda vietējos budžetus pēc saviem ieskatiem. To arī nozīmē vietēja autonomija.

Parlamenta līmenī ungāru minoritātei ir trīs Eiropas Parlamenta deputātu vietas, 22 parlamenta deputāti un deviņi senatori valsts parlamentā, un viņi ir piedalījušies Rumānijas pārvaldē pēdējos 12 gadus. Dzirdētās sūdzības ir atklāta politiska vēlēšanu kampaņa.

 
  
MPphoto
 

  Luis Yañez-Barnuevo García (PSE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, referendums Venecuēlā ir beidzies ar “jā” kampaņas uzvaru, ko laipni ir atzinusi demokrātiskā opozīcija.

Ir arī tiesa, ka šīs kampaņas laikā nav bijušas vienādas iespējas un ka valdošajā partija ir saņēmusi milzīgu atbalstu no visas valsts aparāta, kamēr opozīcija ir cietusi no pastāvīgas nomelnošanas un apspiešanas.

Pat šādos apstākļos valsts bija praktiski sadalīta divās vienādās daļās, un būs ļoti grūti veidot nākotni tikai ar vienu no šīm grupām. Eiropas Savienībai ir jāveicina dialogs, iekļaušana un saskaņa starp Venecuēlas politiskajiem un sociālajiem vadītājiem valsts labad.

Rupja attieksme, nosodījums un apvainojumi nebūs veids, kā palīdzēt Venecuēlai atrast ceļu uz demokrātisku, plurālistisku un brīvu attīstību.

Tāpēc mēs kritizējam Venecuēlas valdības lēmumu izraidīt Spāniju pārstāvošu deputātu un sevišķi veidu, kādā tas izdarīts. Tomēr mēs mudinām šo Parlamentu nepieļaut, ka mūsu pārstāvji, apmeklējot trešās valstis, izsaka paziņojums, kas pārkāpj pašreizējos vietējos tiesību aktus un jo īpaši kas apvaino valsts vadītāju, lai cik kritizējams viņš būtu. Šāda attieksme kompromitē turpmākās Eiropas Parlamenta misijas citās valstīs.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērsties jautājumam par pārredzamu un precīzu pārtikas marķēšanu un jo sevišķi es runāju par mājputnu gaļu un cūkgaļu.

Tieši šobrīd Eiropas Savienībā var ievest gaļu no valstīm, kas ir ārpus ES, būtiski pārstrādāt — ar to es domāju iestrādāt maizē vai mīklā — un pēc tam marķēt un pārdot kā ES produkciju. Tās ir pilnīgi absurdi, un marķēšana ir paredzēta patērētāju krāpšanai. Mums ir vajadzīgs izcelsmes valsts marķējums, lai patērētāji izvēloties būtu informēti.

Mums ir arī situācija, kad cūkgaļa un mājputnu gaļa, kas bijusi sasaldēta, pēc tam tiek atkausēta, marķēta un pārdota kā svaiga. Tas ir ne vien nepareizas marķēšanas piemērs, bet arī iespējami bīstami cilvēka veselībai.

Jāatzīmē, ka Apvienotās Karalistes vides sekretārs Hilary Benn un ēnu sekretārs ir aicinājuši nodrošināt saprotamāku marķēšanu. Esmu pārliecināts, ka to atbalstītu daudzi visā Eiropas Savienībā, jo neviens nevēlētos krāpt patērētājus. Es gribētu lūgt Komisijai steidzami risināt šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, šodienas sanāksmē Nāciju Eiropas grupa vienprātīgi pieņēma rezolūcijas projektu, kurā aicināts noteikt 25. maiju par cīņas pret totalitārismu varoņu piemiņas dienu. Projekta teksts drīz tiks nosūtīts ES augstāko iestāžu pārstāvjiem, arī H.–G. Pöttering. 25. maija izvēle nav nejauša — tieši šajā datumā 1948. gadā Padomju iestādes nogalināja kavalērijas kapteini Witold Pilecki, poļu karavīru, kurš brīvprātīgi kļuva par Aušvices nāves nometnes ieslodzīto, lai tajā veidotu pretestības kustību. Vēlāk viņš izbēga un līdz kara beigām cīnījās pret nacistiem, un pēc tam, kad Padomju armija ienāca Polijā, viņš uzsāka pagrīdes cīņu pret nākamajiem okupantiem. W. Pilecki bija viens no daudzajiem eiropiešiem, kurš zaudēja dzīvību cīņā pret brutālām totalitārām sistēmām. Daudzi palikuši nezināmi, bet viņu visu drosme un ziedošanās ir pelnījušas atceri. Tādēļ es aicinu jūs, priekšsēdētāja kungs, atbalstīt mūsu grupas iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE) . – (RO) Eiropas Savienības nesenā vēsture ir kā liecība par veiksmes stāstiem attiecībā uz minoritāšu tiesību aizsardzību. Tas arī attiecas uz ungāru minoritāti Rumānijā. Šai minoritātei ir daudz tiesību, tostarp administratīvi amati, un šīs tiesības vienmēr ir atbalstījis Rumānijas prezidents Traian Băsescu.

Tomēr citās jomās mums joprojām ir daudz darāmā, un es vēlētos tagad parunāt par romu kopienas problēmu. Tā ir pārbaude Eiropas Savienības spējai integrēt grupas, kuras pakļautas lielam atstumtības riskam.

Gadījums ar rumāņu rokasbumbas spēlētāju Marian Cozma, ko brutāli noslepkavoja divi Ungārijas romu kopienas pārstāvji, vēlreiz parāda, ka noziedzība nepazīst robežu un ka šīs kopienas problēmu ignorēšana ir neproduktīva.

Šīs pēc būtības starptautiskās minoritātes, kura ir pakļauta lielam atstumtības riskam, stāvokli var uzlabot, tikai pieņemot saskaņotu politiku Eiropas līmenī. Paturot to prātā, kopā ar savu kolēģi Rareş Niculescu esmu iesniedzis rezolūciju par Eiropas romu aģentūras izveidi. Eiropas Savienībai ir stratēģija romu minoritātei, bet tai nav aģentūras, kas to saskaņoti un efektīvi īstenotu.

Lai Eiropas Savienība paliktu svarīgs spēks starptautiskajā līmenī, vienlaikus saglabājot iekšēju kohēziju, tai ir jāspēj izveidot visas Eiropas tolerances vide.

 
  
MPphoto
 

  Vicente Miguel Garcés Ramón (PSE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, es tikko esmu atgriezies no Venecuēlas, kur mani kā starptautiskās vēlēšanu atbalsta grupas locekli uz 15. februāra referendumu bija ielūgusi tās vēlēšanu iestāde.

Grupas Eiropas locekļi ir iesnieguši ziņojumu Valsts vēlēšanu padomei, kurā šis process kopumā novērtēts pozitīvi attiecībā uz tā organizāciju, pārredzamību, līdzdalību, balsošanas brīvību un slepenību un drošību visos tā posmos.

Saistībā ar L. Herrero paziņojumiem Venecuēlas televīzijā varu teikt, ka tie veicināja vēlēšanu procesas deleģitimizāciju, izvirzīja nopietnas apsūdzības demokrātiskām iestādēm šajā valstī un robežojās ar iejaukšanos suverēnas valsts iekšpolitikā.

Parlaments nedrīkst veicināt nekāda veida konfrontāciju ar demokrātiskām iestādēm Venecuēlā. Tomēr pašam L. Herrero ir jāsniedz paskaidrojumi Parlamentam par rīcību, kas ietekmē mūs visus.

 
  
MPphoto
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE) . – (RO) Es noraidu manu kolēģu deputātu Csaba Sógor un László Tőkés izvirzītās apsūdzības pret Rumāniju.

Rumānija ir Eiropas Savienības, NATO, Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalsts un saskaņā ar Eiropas standartiem ievēro cilvēktiesības un personu, kas pieder mazākumtautībām, tiesības. Rumānija šajā jomā pēc burta un gara ievēro visus attiecīgos starptautiskos līgumus.

Saskaņā ar likumu ungāru valodu administratīvos jautājumos lieto jebkurā vietā un apgabalā, kur ungāru minoritāte veido vairāk par 20 % iedzīvotāju. Tā ir de facto un de jure situācija. Rumānija ungāriem piedāvā plašas izglītības iespējas savā dzimtajā valodā bērnudārzos, pamatskolās, vidusskolās, arodskolās, universitāšu fakultātēs līdz pat maģistra un doktora līmenim. Teritorijās, kur etniskie ungāri dzīvo līdzās rumāņiem, tiek pienācīgi ievērots noteikums, ka skolās darbojas nodaļas, kurās mācības notiek ungāru valodā visiem ungāru izcelsmes bērniem. Tikai gadījumā, ja deputāti to ir kaut kā aizmirsuši, Cluj-Napoca pilsētas Babeş-Bolyai universitātē ir trīs nodaļas, kas piedāvā mācības attiecīgi rumāņu, ungāru un vācu valodās, kā arī plaukstošas ebreju valodas studijas, kā arī īpašas vietas romiem.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE).(HU) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt Eiropas Parlamenta oficiālās tīmekļa vietnes veidotājus, Eiropas Parlamenta preses dienestu, par daudzvalodības ievērošanu un par ģeogrāfisko vietu nosaukumu norādīšanu valsts valodā katrā tīmekļa lapā. Tas ļauj ES pilsoņiem savā dzimtajā valodā iegūt informāciju par pārējām 26 valstīm. Čehu valodas lapā par Vāciju Ķelne tiek parādīta kā Kolín, bet franču valodas lapā redzams Cologne. Slovāku valodas lapās par Ungāriju pilsētu nosaukumi ir norādīti Slovāku valodā, kā tam arī jābūt. Ungāriem, kuri dzīvo Slovākijā, būtu jāspēj tikpat dabiski norādīt uz savu dzimto ciematu vai pilsētu savā dzimtajā ungāru valodā.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka Slovākijas parlaments ir pieņēmis likumu par valsts izglītību, paredzot, ka minoritāšu valodu mācību grāmatās ģeogrāfiskie nosaukumi ir jāattēlo minoritātes valodā. Tādējādi, ja likums tiks īstenots, varēs atjaunot iepriekšējo stāvokli, un ungāri atkal varēs izmantot ģeogrāfisko vietu nosaukumus ungāru valodā.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pievērst jūsu uzmanību situācijai, kāda vakar radās manā vēlēšanu apgabalā, kad lauksaimnieki bija spiesti stāvēt rindā pie valdības biroju durvīm, dažos gadījumos pat divas diennaktis, lai pieteiktos Eiropas Savienības zemnieku saimniecību modernizācijas dotāciju shēmai.

Mūsu vietējā lauksaimniecības ministre bija nolēmusi piešķirt šīs dotācijas, pamatojoties uz principu “kas pirmais brauc, tas pirmais maļ”. To var vienīgi dēvēt par neatbilstošu veidu, kā organizēt ES lauku attīstības naudas sadali. Tādēļ man ir prieks dzirdēt, ka vakar Komisijas ierēdnis apšaubīja šīs budžeta sadales procedūras pamatotību.

Mēs zinām, ka ne katrs lauksaimnieks var gūt labumu no šīs konkrētās finansējuma paketes. Tomēr es domāju, ka šī situācija skaidri parāda lauksaimniecības nozares milzu grūtības, īpaši manā reģionā, ja lauksaimniekiem dienām ilgi ziemas mēnešos laukā ir jāstāv rindā, cenšoties sev nodrošināt ES finansējuma pieticīgās summās.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE).(RO) Enerģētikas un klimata pārmaiņu paketes īstenošana paredz būtiskus ieguldījumus pasākumos, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Ēkas veido 40 % primārās enerģijas patēriņa. Ēku energoefektivātes palielināšana palīdz samazināt primārās enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda emisijas.

Nākamgad, 2007.—2013. gada perioda vidū, Komisija kopā ar dalībvalstīm izvērtēs darbības programmas un struktūrfondu līdzekļu apguves apjomu. Es aicinu dalībvalstis pārskatīt struktūrfondu izmantošanas metodes, periodā no 2010. līdz 2013. gadam piešķirot prioritāti ēku energoefektivitātei un pilsētu mobilitātei.

Es mudinu Eiropas Komisiju un dalībvalstis no 3 % līdz 15 % palielināt to summu, ko katrai dalībvalstij piešķir no ERAF par izmaksām, kas saistītas ar ēku energoefektivitātes palielināšanu un atjaunojamo enerģijas veidu izmantošanu. Šis palielinājums dalībvalstīm nodrošinās lielāku elastību, izmantojot struktūrfondus, un tādējādi paātrinās līdzekļu apguvi, īpaši pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es ar lielām skumjām un dusmām vēlos paziņot, ka nesen Pakistānā ir nomiris mans tautietis, poļu inženieris, bet viņš bija vēl viens ES valsts pilsonis, kuram bija jāiet bojā šajā reģionā. Tā ir vēl viena nāve, kura parāda, ka pastāv antivērtību pasaule, kurā cilvēki neatzīst kaut ko, kas citās civilizācijas tiek uzskatīts par svētumu — cilvēka dzīvību.

Es domāju, ka šim dramatiskajam notikumam un, patiesi, šim kārtējam notikumam mums ir jābūt par vēl vienu būtisku signālu un pamudinājumu apvienoties cīņā pret antivērtību pasauli, un arī apvienoties politiskajā cīņā un šajā saistībā — un tas ir jāsaka tieši — kopējā frontē pret terorismu. Es uzskatu, ka tie politiķi Eiropas Savienībā, kuri domā, ka pret teroru var cīnīties bez vardarbības, kļūdās.

 
  
MPphoto
 

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). (CS) Augošā ekonomiskā krīze ietekmē visas valstis Eiropas Savienībā. Tomēr arvien lielākais bezdarbs nav iemesls, lai mēs sāktu pārkāpt kopējā tirgus pamatprincipus. Es vēlētos šeit, šajā Parlamentā, paust protestu pret Francijas prezidenta Nicolas Sarkozy paziņojumiem, kuros viņš aicina Francijas uzņēmumu Peugeot pārcelt ražotni Čehijas pilsētā Kolinā atpakaļ uz Franciju. Šādi paziņojumi, ko paudis politiķis, kas krīzes laikā vēlas aizsargāt un ierobežot uzņēmumus, ir pilnīgi neattaisnoti. Protekcionisma centieni un valsts noslēgšanās ir nevēlami un apdraud Eiropas Savienības jēgu.

Federālo Rezervju Bankas Dalasas filiāles vadītājs Richard Fisher ir teicis:

“Protekcionisms ekonomikai ir kā kokaīna deva. Tas var uzmundrināt, bet rada atkarību un noved pie ekonomiskas nāves.” Paturēsim to prātā, pretosimies populistu spiedienam un nezaudēsim aukstasinību, saskaroties ar krīzi. Pievērsīsim uzmanību Čehijas prezidentūras prioritātēm un veicināsim ideju par atvērtu Eiropu bez šķēršļiem.

 
  
MPphoto
 

  Iuliu Winkler (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, pēc pagājušā gada novembra vēlēšanām Rumānijā tika izveidota lielas koalīcijas valdība, veidojot 73 % no vietu skaita abās Rumānijas parlamenta palātās.

Viens no šīs koalīcijas pirmajiem pasākumiem bija tādas sistēmas izstrāde, kas koalīcijas starpā sadala valsts kontrolētu iestāžu un Rumānijas valsts administrācijas vadošos amatus.

Tā ir nepieņemama situācija divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā no jauna rada partijas lobēšanu valsts administrācijā, kas ir pretrunā likumam par valsts ierēdņa statusu. Otrkārt, reģionos, kur ungāru iedzīvotāji veido lielu vairākumu, šim pasākumam ir arī pret minoritāti vērsts aspekts — ierēdņus, kas ir etniskie ungāri, aizstāj etniskie rumāņi. 8. februārī Sfântu Gheorghe/Sepsiszentgyörgy pilsētā Rumānijā notika publiska sanāksme, kurā vairāk kā 3 000 cilvēku protestēja pret rumāņu partiju politiskajām spēlēm un pieprasīja ievērot ungāru kopienu tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar ziņojumu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē es vēlētos uzsvērt jautājumu par pacientu tiesībām saņemt informāciju par pieejamajiem medikamentiem un ārstēšanas iespējām. Eiropas pacientiem ir jāvar piekļūt kvalitatīvai veselības informācijai saistībā ar jaunākajiem pieejamajiem medikamentiem, ārstēšanas iespējām uz vietas un ārvalstīs, citā dalībvalstī veiktas ārstēšanas juridiskajām un finansiālajām sekām, ārstēšanas izdevumu atlīdzināšanu un daudzām citām jomām. Pašlaik mums nav šāda veida kvalitatīvas informācijas. Mums var būt dažas valsts iniciatīvas, bet nekas efektīvs Eiropas līmenī.

Problēmas, ar kurām saskaramies, ir Eiropas mēroga. Tāpēc es atbalstu ideju par Eiropas veselības izglītības tīkla izveidi. Šādu tīklu būtu jāveido pacientu organizācijām no visas Eiropas Savienībās, un tām būtu cieši jāsadarbojas ar veselības nozari un politikas veidotājiem. Cerot, ka Komisija sapratīs, ka ir nepieciešams labāk informēt 150 miljonus Eiropas pacientu, es esmu ierosinājis rakstisku deklarāciju par veselības izglītību. Kādā brīdī mēs visi esam bijuši pacienti un nekad nezinām, kad tas vēlreiz atkārtosies.

 
  
MPphoto
 

  Maria Petre (PPE-DE).(RO) Šodien un rīt mūsu ēkā jūs sastapsit dažus jaunus studentus no Moldovas. Viņi ir ieradušies Eiropas Parlamentā, jo savā valstī viņi nevar izteikties vai, ja to darītu, viņi var sagaidīt atriebību.

Visos Eiropas Komisijas ziņojumus, Cilvēktiesību komisijas uzklausīšanās un Moldovas pilsoniskās sabiedrības ziņojumos ir norādīts, ka šajā valstī bieži tiek pārkāpta vārda brīvība un ka plašsaziņas līdzekļi nevar būt neatkarīgi. 2008. gadā desmitiem jauniešu, kuri izmantoja interneta forumus, lai paustu savus viedokļus, tika pakļauti izmeklēšanai un viņiem tika draudēts ar sodu.

Lūdzu, izrādiet par viņiem interesi, aiciniet viņus savos birojos, uzklausiet viņus un parakstiet rakstisko deklarāciju Nr. 13/2009, kura viņiem bija izveidota, lai šie jaunieši varētu brīvi paust savu viedokli, šī paaudze aiz mūsu apvienotās Eiropas austrumu robežas.

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK vasaras laiks sākas marta pēdējā svētdienā un beidzas oktobra pēdējā svētdienā. Es vēlētos ierosināt paildzināt šo periodu, lai palielinātu daudzas ekonomiskas, drošības un vides priekšrocības, kas ir saistītas ar vasaras laika periodu.

2005. gadā ASV īstenoja programmu, saskaņā ar kuru vasaras laiks tika pagarināts par četrām nedēļām — papildu trīs nedēļas pavasarī un viena papildu nedēļa rudenī. Jau ir skaidri pierādījumi, ka tas ir palīdzējis samazināt gan enerģijas patēriņu, gan oglekļa dioksīda emisijas. Patiesībā ASV Enerģētikas departamenta ziņojumā ir atklāts, ka vasaras laika paildzināšana par četrām nedēļām ir ietaupījusi tik daudz elektrības, lai gadā nodrošinātu ar enerģiju aptuveni 100 000 māju. Tāpat nesenā Kembridžas Universitātes pētījumā ir arī norādīts, ka ilgāks vasaras laiks ļautu samazināt gan enerģijas patēriņu, gan oglekļa dioksīda emisijas, jo vislielākā pieprasījuma periodā katru dienu no 16.00 līdz 21.00  darbojas daudzas no dārgākajām elektroenerģijas ražošanas palīgstacijām, kuru darbība rada oglekļa emisiju.

Tāpat kā referente ES emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatam, kas bija pamats ES klimata un enerģētikas paketei, ko pagājušā gada decembrī pieņēma šis Parlaments, es mudinu jūs apsvērt šo priekšlikumu kā ieguldījumu 2 C mērķa sasniegšanai. Tātad es, lūdzu, vēlētos, lai tiek pārskatīta direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku.

 
  
MPphoto
 

  Hans-Peter Martin (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izvirzīt divus ierosinājumus. Šodien vairākkārt ir pieminēts Lisabonas līgums. Mums vajadzētu sagaidīt, ka šis Parlaments, mazākais, ir spējīgs atšķirt Lisabonas līguma pretinieku no Eiropas Savienības pretinieka. Turklāt, ja īriem būtu jābalso vēlreiz, ir vēlams, lai viņiem tiktu dota godīga iespēja, nevis notiktu manevrēšana, lai apdraudētu līdz šim piemērotos noteikumus, saskaņā ar kuriem ir vienādas iespējas publiski paust gan „jā”, gan „nē”, un tas tad tiek dēvēts par demokrātijas triumfu — vai arī par kā cita triumfu?

Otra lieta ir tas, ka, protams, saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām šis Parlaments ir manāmi plātīgs. Es ierosinātu veikt izpēti par šī Parlamenta konkrēto pieeju gadu gaitā saistībā ar globālās finanšu krīzes problēmām un par deputātu balsojumiem, jo tad mēs atklātu, ka lielākā daļa to, kuri tagad rīkojas kā ugunsdzēsēji, patiesībā palīdzēja sākties ugunsgrēkam.

 
  
MPphoto
 

  Danutė Budreikaitė (ALDE). - (LT) Šī gada janvārī Eiropas Komisija sagatavoja paketi ar papildu priekšlikumiem par enerģētikas un platjoslas tīklu projektiem, kas noteikti Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā. Šiem projektiem tiek ierosināts piešķirt 5 miljardus eiro, izmantojot 3,5 miljardus eiro no 2008. gada lauksaimniecības budžeta. Tomēr pagājušajā nedēļā 6 valstis bloķēja Komisijas priekšlikumu. Acīmredzot tās ir tās pašas valstis, kuras veido pašreizējo finanšu perspektīvu un kuras ir pieprasījušas samazināt iemaksas ES budžetā līdz 1 % no IKP. Mēs atgriežamies pie nacionālisma un protekcionisma, kas ir pastāvīgi noraidīts 50 gadus — kopš Kopienas dibināšanas. Deputāti, tikai valstu solidaritāte var mums palīdzēt risināt finanšu un ekonomiskās krīzes problēmas un nodrošināt ES nākotni.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . Tas noslēdz šo punktu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika