Debašu stenogramma

Trešdiena, 2009. gada 18. februāris - Brisele

25. Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts darba kārtībā ir Kinnock kundzes, kura pārstāv Attīstības komiteju, ziņojuma (A6-0039/2009) par īpašu vietu bērniem ES ārējās darbībās īss izklāsts (2008/2203(INI)).

  Glenys Kinnock, referente. − Priekšsēdētāja kungs! Man sākumā ir jāsaka, ka es ļoti atzinīgi vērtēju to paziņojumu, kuru ir sagatavojusi Komisija. Es domāju, ka tas ir gan visaptverošs, gan tālejošs.

Savā ziņojumā, komisār, es ierosinu to, kādi praktiski pasākumi, ieguldījumi un procesi ir nepieciešami, ja mēs gribam noteikt to ļoti īpašo vietu bērniem ārējās darbībās. Komisijas un Padomes paziņojums un secinājumi par ārējām darbībām pamatosies uz ES stratēģijas par bērnu tiesībām ārējo dimensiju. Es uzskatu, ka tas Eiropas Savienībai ir svarīgs darbs.

Komisār, es tagad ļoti ceru ieraudzīt pasākumus, kuri paredzēti, lai panāktu atbilstību tam mērķim, kuru es saskatu. Mums ir jāredz būtība, atbalstot retoriku. Tas nozīmē, ka resursiem ir jābūt pieejamiem un — kā es esmu pārliecināta, jūs piekritīsiet —, protams, Eiropas Savienības dalībvalstis nedrīkst atkāpties no tām saistībām, kuras tās ir uzņēmušās, finansēt Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu. Mēs zinām to, ka lielākajai daļai no pasaules diviem miljardiem bērnu tā ir ikdienas cīņa pret nabadzību un neaizsargātību. Kā mēs zinām, 98 % bērnu, kuri mūsu pasaulē dzīvo galējā nabadzībā, dzīvo jaunattīstības valstīs.

Turklāt tagad ir skaidrs, ka finanšu krīzes ietekmi smagi izjutīs bērni un jaunieši, piemēram, kad tiek samazināti budžeti veselībai un izglītībai. Tāpēc, manuprāt, ir pareizi, ka mēs paužam politisku apņemšanos augstākajā līmenī bērnu interesēs un saistībā ar bērniem. ES ir jāsaskata savā partnerībā ar jaunattīstības valstīm iespēja ietekmēt sabiedrisko politiku, lai glābtu bērnu dzīvības. Prioritārie pasākumi attiecībā uz bērniem ir jāveicina, kad Eiropas Komisija apspriež valstu stratēģiju dokumentu reģionālās un tematiskas stratēģijas, kad tās tiek sagatavotas un pēc tam, kad tās tiek pārskatītas.

Kad tiek paredzēts budžeta atbalsts, tostarp arī TAM budžeta līgumi, ir un būtu jāiekļauj konkrēti bērnu tiesībām veltīti mērķi un rādītāji. Es atzinīgi vērtēju Komisijas nodomu sagatavot partneru valstu rīcības plānus bērnu tiesību jomā. Mums ir vajadzīgas garantijas, ka pat visvairāk novārtā atstātajiem bērniem, tostarp bērniem ar invaliditāti un bāreņiem, ir pieejami līdzvērtīgi veselības aprūpes, sociālās apgādes un juridiskie pakalpojumi.

Es uzskatu, ka ir vairāk un labāk jāapmāca Komisijas darbinieki — gan šeit, Briselē, gan delegācijās —, jo īpaši par to, kā viņi organizē bērnu līdzdalību. Mums ir jāredz, ka Eiropas Savienībā nopietni pārdomā to, kā mēs nodrošinām, ka mēs ieklausāmies bērnos un uzaicinām bērnus līdzdarboties, jo mēs saprotam, ka paši bērni ir tie, kuri iedzīvina tās vērtības, kas ir paustas starptautiskajos tiesību aktos ar Konvenciju par bērnu tiesībām, kuru pieņēma 1989. gadā. Tā ir mana pieredze, ka bērniem pašiem — jauniešiem — ir liela izpratne un pieredze, kas mums ir jāizmanto, par to, kā risināt nabadzības un vides degradācijas problēmas.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija atzīst apspriežu nozīmi ES stratēģijas par bērnu tiesībām sagatavošanas gaitā. Es arī saprotu, ka tas ir ieplānots 2009. gada pirmajā pusgadā. Komisār, vai Komisija varētu apstiprināt to, ka šis process sāksies? Es ceru, ka nebūs nekāda lēmuma par to, ka sabiedrisko apspriedi — tostarp arī ar bērniem — atliks, kamēr nebūs jaunā Komisija un Parlaments.

Visbeidzot, citējot Kofi Annan: “Nav svētākas aizgādnības par to, kas pasaulei ir saistībā ar bērniem. Nav svarīgāka pienākuma kā nodrošināšana, ka viņu tiesības tiek ievērotas, ka viņu labklājība tiek aizsargāta, ka viņu dzīvēs nav bailes un trūkums un ka viņi uzaug miera apstākļos. Es domāju, ka mēs visi piekristu, ka tie ir brīnišķīgi mērķi.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Tas ir gods būt šodien šeit, lai runātu par bērniem un arī par ziņojumu, kuru jūs drīz pieņemsiet.

Ļaujiet man īsu brīdi parunāt par to, kā mēs nokļuvām tur, kur mēs esam šodien, un kas ir sagaidāms nākotnē, kā arī par bērnu līdzdalību, kas visticamāk ir mūsu vislielākais izaicinājums attiecībā uz bērniem.

Šodiena ir svarīgs solis ilgā procesā, kurš sākās pirms vairākiem gadiem Komisijas iekšienē. Mēs atzīstam to, ka ES ir vajadzīga stratēģija bērnu tiesību jomā. Mums ir vajadzīga stratēģija par to, kā mēs, Eiropas Savienība, īstenosim šīs saistības. Mēs un pārējā pasaule esam iesaistījušies ANO Konvencijas par bērnu tiesībām īstenošanā.

Pirmais solis bija Komisijas paziņojums “Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām” 2006. gadā. 2008. gadā tam sekoja paziņojumu pakete par bērniem ārējās darbībās, kas iezīmēja ES visaptverošu pieeju bērniem, izmantojot visus pieejamos instrumentus ārējā sadarbībā.

Ļaujiet man uz brīdi novirzīties, tā kā es esmu pārliecināts, ka daži no jums uzdos jautājumu: kas notiek saistībā ar ES stratēģiju par bērnu tiesībām, par kuru paziņoja iepriekš minētajā paziņojumā? Es varu apliecināt, ka Komisija strādā pie šādas stratēģijas, ar kuru iepazīstinās nākamās Komisijas laikā.

Slovēnijas prezidentūras laikā 2008. gada maijā Padome pieņēma secinājumus par bērnu tiesību veicināšanu un aizsargāšanu Eiropas Savienības ārējās darbībās — humāno dimensiju attīstīšanu.

Pēc tam Attīstības komiteja sāka sagatavot ziņojumu. Mēs tagad atrodamies šā procesa beigās un rītdien jūs balsosiet par šo izcilo ziņojumu.

Papildus ES politikas attiecībā uz bērniem pamatā ir divas ES vadlīnijas — pamatnostādnes par bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos un pamatnostādnes par bērnu tiesībām —, kuras abas tiek īstenotas vairākās izraudzītās prioritārās un izmēģinājumā iesaistītajās valstīs. Komisija atzinīgi vērtē šo ziņojumu — kas ir izcils papildinājums mūsu paziņojumam —, Padomes secinājumus un pamatnostādnes. Mēs to noteikti izmantosim mūsu darbā saistībā ar bērniem.

Ļaujiet man savās pēdējās piezīmēs pievērsties tam, kas pašlaik varbūt ir mūsu lielākais izaicinājums: bērnu līdzdalība. Kā mēs nodrošinām to, ka mēs iesaistām bērnus to lēmumu pieņemšanā, kuri attiecas uz viņiem? Kā mēs nodrošinām to, ka bērniem ir piekļuve atbilstošai informācijai? Kā mēs nodrošinām vienlīdzīgu piekļuvi bērniem paust savu viedokli? Mums ir jāatzīst tas, ka starp visām lietām, par kurām mēs vienojāmies Konvencijā par bērnu tiesībām, šī varētu būt galvenā problēma.

Mums ir jāatzīst, ka mēs joprojām esam tālu no tā, lai sasniegtu kaut ko nozīmīgu bērnu līdzdalības jomā. Komisijā mēs sākam apspriest to, kā plānot un īstenot pienācīgu bērnu līdzdalību, kas nebūtu tikai formalitāte. Tai ir jābūt nozīmīgai, jēgpilnai un informētai bērnu līdzdalībai. Mēs esam arī nodrošinājuši attiecīgu finansējumu bērnu līdzdalībai saskaņā ar tematisko programmu “Ieguldījumi cilvēkos”.

Kāpēc tas mums, pieaugušajiem, ir grūti? Būtībā tāpēc, ka tas uzdod jautājumu par to, kas ir būtisks mums: mūsu uzvedības veids.

Ko Komisija darīs savās ārējās darbībās, lai veicinātu šo līdzdalību? Komisija mūsu delegācijām padarīs pieejamus tos instrumentus, lai konsultētu bērnus, bet šos instrumentus izmantos ne tikai mūsu delegācijas, bet arī partnervalstis. Mēs arī sagatavojam instrumentu kopumu kopā ar UNICEF, kuram vajadzētu ne tikai risināt bērnu līdzdalības problēmu, bet arī jautājumus saistībā ar vispārēju bērnu aizsardzību, juridisko reformu un budžeta plānošanu bērniem.

Papildus instrumentu kopuma sagatavošanai mēs arī mainām un nostiprinām mūsu sadarbību ar UNICEF kopumā, lai varētu uzlabot mūsu atbalsta sniegšanu partnervalstīm viņu centieniem nodrošināt to, ka bērniem ir iespēja paust savu viedokli valsts līmenī.

Mēs arī cieši sadarbojamies ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, lai no tām uzzinātu par iespējamajiem veidiem, bieži iesaistot bērnus un nodrošinot jēgpilnu bērnu līdzdalību. Ļaujiet man būt atklātam: tas nenotiks rīt. Tas ir tikai ilga procesa sākums.

Ļaujiet man par šo ziņojumu pateikt vienu komentāru. Ziņojumā uzsvērts tas, kā Komisijai ir jāpievērš uzmanība bērnu līdzdalībai, bet, kolēģi, jums arī būs jādara tas pats, un es varu jums apliecināt, ka Komisija priecāsies strādāt kopā ar jums, lai uzlabotu šā jautājuma risināšanu. Mums ir jābalstās uz divu iestāžu kopējo spēku, lai uzlabotu šā svarīgā jautājuma risināšanu.

Ļaujiet man vēlreiz paust Komisijas atzinīgo šā ziņojuma novērtējumu un uzsvērt, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai īstenotu šos ieteikumus. Mēs rēķināmies ar pastāvīgu Parlamenta atbalstu šajā jomā.

Atbildot uz Kinnock kundzes uzdoto jautājumu, es ar prieku varu apliecināt, ka Komisijas nostāja nav mainījusies. Ideju par 2009. gada izmantošanu apspriedēm ierosināja pati Komisija un mēs strādājam, lai radītu priekšnoteikumus konsultāciju procesam ar bērniem, kurā izmantotu visus esošos instrumentus.

Ļaujiet man arī uzsvērt to, ka Komisija vēlas nodrošināt konsultāciju procesu, kurā pilnībā ievērotu bērnu tiesības.

Visbeidzot, ļaujiet man pateikties jums, Kinnock kundze, par ļoti veiksmīgo sadarbību bērnu tiesību jomā un ar bērniem saistītajos jautājumos ne tikai attiecībā uz šo ziņojumu, bet arī šo gadu laikā. Es zinu, ka es runāju pārāk ilgi, bet nekad nevar runāt pārāk ilgi, kad jūs runājat par bērnu tiesībām.

  Priekšsēdētājs. – Liels paldies, komisār! Turklāt jūsu runa bija ļoti interesanta un par jautājumu, kas arī ir ļoti svarīgs.

Darba kārtības punkta apspriešana ir pabeigta.

Balsojums notiks ceturtdien, 2009. gada 19. februārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. – Tā ir skumja diena, kad mums ir jāatzīst, ka katru dienu visā pasaulē mirst vairāk nekā 26 000 bērnu, kas nav sasnieguši piecu gadu vecumu, lielākoties novēršamu iemeslu dēļ.

Tas ir traģiski, ka daudzas dzīvības var tikt glābtas ar atbilstošiem pasākumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir medicīniska vai finansiāla rakstura, un tomēr situācija pasliktinās. Īpaša uzmanība ir jāpievērš visneaizsargātākajām un sociāli atstumtākajām meitenēm un zēniem, tostarp bērniem ar invaliditāti, migrantu bērniem un minoritāšu bērniem.

Ziņojums ir pelnījis uzslavu. Es vienīgi nepiekrītu tiem aspektiem, kuri attiecas uz abortiem.

Attīstības komiteja pieņēma šo patstāvīgo ziņojumu (sagatavotāja Glenys Kinnock (PES, Apvienotā Karaliste) par īpašu vietu bērniem ES ārējās darbībās, atbildot uz Komisijas paziņojumu par šo tematu. Komiteja atzinīgi novērtēja šo paziņojumu un četrus Komisijas Rīcības plāna par bērnu tiesībām ārējās darbībās četrus pamatprincipus, kas ietver vienotu un saskaņotu uz bērnu tiesībām pamatotu pieeju.

Nezaudējot vairs laiku, mums ir:

(a) jāsāk rūpīga bērnu tiesību analīze;

(b) jāattīsta pastāvošie jauniešu un bērnu tīkli, veidojot tos par ilgtspējīgām platformām bērnu konsultēšanai;

(c) jānodrošina, ka starptautiskajos nolīgumos starp ES un trešām valstīm būtu iekļauta juridiski saistoša klauzula par bērnu tiesību aizsardzību.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Tas ir mūsu pienākums nodrošināt, ka mēs esam tie, kuri veido labāku nākotni ne tikai Eiropas iedzīvotājiem, bet arī jaunattīstības valstīm.

Tie ir bērni, kuri pārstāv nākotni, un mums ir jānodrošina, ka viņu tiesības tiek īstenotas un ievērotas trešās valstīs, kuras saņem Eiropas Savienības finansējumu.

Tā ir prioritāte, ka attiecībās ar trešām valstīm Eiropas Savienība nodrošina, ka tiek garantētas bērnu tiesības uz izglītību un piekļuvi medicīniskiem pakalpojumiem.

Tā ir taisnība, ka mēs pieredzam finanšu krīzes posmu, bet mēs nevaram ignorēt to, ka kaut kur pasaulē ik pēc trim sekundēm mirst kāds bērns un katru minūti kāda sieviete mirst dzemdībās.

Ņemot vērā to, ka bērni veido pusi no pasaules iedzīvotāju skaita, mums ir jāuzskata, ka bērnu tiesības ir Eiropas Savienības attīstības politikas prioritāte.

Katrai dalībvalstij atbilstoši savām iespējām ir jāiesaistās politikā sadarbībai ar jaunattīstības valstīm. Faktiski Eiropas Komisijai ir jāizdara spiediens uz jaunattīstības valstīm transponēt valstu tiesību aktos Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērnu tiesībām noteikumus.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Man ir prieks par to, ka es varēju sagatavot atzinumu par šo ziņojumu Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā. Es biju īpaši ieinteresēta jautājumā par bērnu tiesībām saistībā ar ārējām attiecībām.

Mans atzinums tika apstiprināts vienprātīgi. Tajā galvenokārt minēts tas, ka ES ārējai stratēģijai attiecībā uz bērnu tiesībām ir jābūt pamatotai uz tām vērtībām un principiem, kuri ir izklāstīti Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, jo īpaši 3, 16, 18, 23, 25, 26 un 29. pantā. Tie ir īpaši svarīgi cilvēku un sabiedrības kopumā labklājībai. Manā atzinumā uzsvērts, ka visos pasākumos bērnu tiesību aizsardzības interesēs prioritārs statuss ir jāpiešķir bērna vecākiem un tuvākajiem radiniekiem.

Tas, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis manu atzinumu, uzsver to nozīmi, kas ir cilvēka dzīvības aizsargāšanai no paša sākuma un savas identitātes piešķiršanai katram bērnam. Man izdevās panākt paziņojumu iekļaušanu, ar kuriem nosoda ar dzimumu saistītu eigēnisko diskrimināciju, kas dažās valstīs kļūst aizvien izplatītāka. Atzinumā Komisiju aicina uzsvērt to, cik svarīga ir nepieciešamība reģistrēt katru bērnu uzreiz pēc dzimšanas visās trešās valstīs kā daļa no Komisijas attīstības politikas, un noteikt, ka tās atbalsta programmas ir atkarīgas no šīs prasības izpildes.

Es atbalstu jebkuru mēģinājumu veicināt atbalstu attīstībai. Tomēr es uzstāju uz to, ka humānās palīdzības organizācijas un starptautiskās struktūras, kuras ir atbildīgas par palīdzības piešķiršanu, nodrošina to, ka piešķirtā palīdzība un finansējums patiešām nonāk līdz tam bērnam, kuram tie ir paredzēti, un netiek izšķērdēti.