Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 19. februāris - Brisele

10. Balsojumu skaidrojumi

(Balsojumu mutiskie skaidrojumi)

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0100/2009): Eiropas Savienības loma Tuvajos Austrumos

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos paskaidrot, ka es biju viens no tikai pieciem EP deputātiem, kuri nobalsoja pret šo rezolūciju. Šādi es rīkojos ne tāpēc, ka nevēlos, lai finanšu atbalsts tiek piešķirts tiem, kuri ir traģiski cietuša šajā krīzē, un tāpēc viņiem piešķirta palīdzība — tas ir pilnīgi pareizi, bet vienkārši tāpēc, ka šī rezolūcija, tāpat kā citas rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem, ir nepilnīga. Tā ir nepilnīga, jo tā, analizējot situāciju, neatdala taisnību no netaisnības, un tādēļ šī rezolūciju nevar un nedrīkst pieņemt.

Jautājumā par Gazas joslu mēs esam tur, kur esam, un tas ir dēļ Hamas grupējuma, kurš ir nometis bumbas un raidījis raķetes uz suverēnu valsti, kurai — tāpat kā visām suverēnām valstīm — ir tiesības reaģēt un aizsargāt savu tautu. Kamēr Parlamenta rezolūcijās nebūs ieviesta skaidrība attiecībā uz to, kam jāuzņemas atbildība par šo krīzi, tikmēr šīs rezolūcijas nevar stāties spēkā. Ir pienācis laiks, lai Parlaments pateiktu Hamas grupējumam, lai tas „atzīst Izraēlas Valsti, risina saruna par to, pārtrauc antisemītisko viedokļu paušanu, un tad mēs varam uzsākt miera nostiprināšanas procesu”.

- Ziņojums: Glenys Kinnock (A6-0039/2009)

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ir svarīgi, lai pieaugušie uzņemtos lielāku atbildību par apstākļiem, ar ko saskaras viņu bērni, un iespējām, kas viņiem tiek piedāvātas dzīvē. Es, piemēram, domāju par bruņotajiem konfliktiem, kuros ir iesaistīti bērni, kur viņi bieži vien tiek iesaukti piespiedu kārtā, pret savu gribu, kur viņiem jāsaskaras ar nāves briesmām un badu un kur viņiem trūkst medicīniskā aprūpe. Tomēr es nobalsoju pret šo ziņojumu, jo tas atbalsta abortus. Jo īpaši pretdabiski šķiet darboties bērnu interesēs, patiesībā sekmējot iniciatīvas, kas noliedz šo bērnu pamattiesības uz dzīvību.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, ievērojama filozofe Whitney Houston reiz teica: „Es ticu, ka bērni ir mūsu nākotne. Māciet viņus kārtīgi un ļaujiet iet savu ceļu! Parādiet viņiem visu skaisto, kas mīt viņos!”

Attiecībā uz šo ziņojumu ir interesanti atklāt, ka pirmo reizi mēs daudzējādā ziņā aplūkojam jautājumus par savas nākotnes attīstības priekšnoteikumiem. Jo īpaši mēs aplūkojam jautājumu par bērna attīstību un izglītību, turklāt tas attiecas ne tikai uz meiteņu izglītību — ja jūs mācāt sievieti, jūs mācāt visu ģimeni —, bet arī pamatizglītību.

Mūsu domāšanā par pamatizglītību ir viens vienkāršs trūkums — mēs vienmēr, šķiet, domājam, ka risinājumu sniegs valsts. Es mudinu visus Parlamenta kolēģus paskatīties uz risinājumiem, ko piedāvājusi Ņūkāslas universitātes E. G. West centrs, kas piedāvā privātizglītību trūcīgajiem. Gadījumos, kad valsts nav spējusi nodrošināt izglītību trūcīgiem bērniem, vecāki ir apvienojušies un savākuši finansējumu privātai izglītībai, un tādējādi spēj arī atbalstīt nestrādājošos trūcīgos iedzīvotājus. Es mudinātu ikvienu palūkoties plašāk, tālāk par valsts piedāvātajiem risinājumiem, lai palīdzētu trūcīgākajiem mūsu sabiedrībā.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, ar smagu sirdi es nobalsoju pret G. Kinnock ziņojumu, jo ziņojumā aplūkotās problēmas ir ļoti nopietnas. Traģēdijas notiek visā pasaulē, bet viņas ziņojuma pamatā ir izmantota ANO Bērna tiesību konvencija, un mēs virzāmies tālāk, mēs darām aizvien vairāk un vairāk, pamatojoties uz šo konvenciju, kurā ir ļoti daudz trūkumu.

Šī saruna vienmēr ir bijusi kompromiss, tajā vienmēr bijuši dažādi viedokļi. No vienas puses, tajā ir daudz labu lietu, bet, no otras puses, tajā ir pilnīgi nepiemērotas daļas. Konvencija tika izstrādāta 1989. gadā, laikā, kad mēs vēl nezinājām par „plēsoņām”. Piemēram, tajā laikā bija tiesības plašsaziņas līdzekļiem visos saziņas veidos piekļūt bērniem un otrādi.

Tādējādi šī ziņojuma pamatā ir izmantota konvencija ar daudziem trūkumiem, kas par vienīgo bērnu interešu arbitru atzīst valsti, nostādot to pret ģimeni, kur vecāki ir audzinātāji un aizbildņi, bet ne tiesību noteicēji. Tāpēc man bija jābalso pret to. Turklāt tas ietver punktu par abortiem, bet tiem nav vietas bērnu tiesībās.

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka mūsu vēlētāji būtu ieinteresēti uzzināt, cik tālu mēs esam pavirzījušies šajās jomās. Īrijas referenduma sagatavošanas laikā, un jo īpaši pēc tā, mūs informēja par to, ka Eiropas Savienība nav īpaši pavirzījusies uz priekšu kopējās ārpolitikas jomā un ka tā noteikti neiejaucas attiecībā uz noteikumiem par abortiem, un tomēr tagad šie abi jautājumi ir iekļauti vienā ziņojumā. Par spīti saviem solījumiem attiecībā uz cilvēku uzklausīšanu un mūsu politikas pielāgošanu viņu vajadzībām, mēs neko neesam mainījuši savā darbībā.

To ļoti skaidri ilustrēja šorīt sniegtā Čehijas Republikas prezidenta uzruna. Viņa runa kaut kādā ziņā bija triviāla. Ļoti banāls un neapstrīdams bija izteikums par to, ka valdības ir labākas, ja tajās ir opozīcija un ka mums ir jāciena citi viedokļi. Kāda bija Parlamenta reakcija, kad viņš norādīja, ka mums ir jāciena citi viedokļi? PSE un PPE-DE grupu pārstāvji pagriezās un izgāja ārā. Viņi ne tikai ne tikai neatbildēs uz alternatīviem viedokļiem, bet pat neuzklausīs tos. Vai varat sniegt vienkāršāku piemēru, kas raksturo Parlamenta attieksmi pret savu elektorātu? Ja uzskatāt, ka es kļūdos, pierādiet to — noorganizējiet sevis apsolītos referendumus, nododiet Lisabonas līgumu sabiedrībai! Pactio Olisipiensis censenda est!

- Ziņojums: Jean Louis Cottigny (A6-0023/2009)

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Direktīvas 2002/14/EK transponēšana, kas attiecas uz Eiropas uzņēmumu padomēm un darbinieku uzklausīšanu, ir īpaši svarīga krīzes laikā, kad ir jānodrošina, ka pārvaldība tiek cieši saskaņota ar sociālo atbildību un gadījumā, ja nav iespējams saglabāt darbavietas, darbiniekiem ir jānodrošina apmācība un viegla pāreja uz jaunajām darbavietām. Pamatdirektīva jāīsteno dalībvalstīs, un tas jādara abām iesaistītajām pusēm. Tādēļ es nobalsoju par J. L. Cottigny ziņojumu.

- Ziņojums: Patrizia Toia (A6-0015/2009)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, sociālai ekonomikai ir būtiska nozīme vietējā un reģionālā attīstībā. Kā noteikts Lisabonas stratēģijā, tā ir neatņemama daļa nodarbinātības politikā. Statistika ir parādījusi, ka tā ir ietekmīga ekonomikas nozare, kas rada jaunas darbavietas Eiropas Savienībā, nodrošinot darbu 11 miljoniem cilvēku, kas ir gandrīz 7 % no visa darbaspēka. Ir vērts uzsvērt arī sociālās ekonomikas nozīmi lauku reģionos, kur tā sekmē ekonomisko attīstību, atjaunojot rūpniecības lejupslīdes reģionus, izveidojot un sekmējot jaunu darbavietu izveidi.

Tādējādi mēs varam redzēt, ka sociālā ekonomika ir kļuvusi par nepieciešamu nosacījumu, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, pateicoties tās svarīgajai nozīmei saistībā ar jaunu sociālo problēmu risināšanu. Tās nozīme ir pieaugusi arī tradicionālajās nozarēs, piemēram, tirdzniecībā, lauksaimniecībā un rūpniecībā. Tādēļ ir būtiski sociālo ekonomiku iekļaut visās stratēģijās, kuru mērķis ir sekmēt rūpniecisko un sociāli ekonomisko attīstību.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ne tikai krīze ir bijis iemesls tam, ka tagad jānosaka tirgus daļa asociācijām, fondiem, kooperatīviem un visa sociālā ekonomika, kura ietver iedzīvotājus kā iesaistītās personas un kurā ir gan sociālā, gan izmērāma ekonomiskā dimensija attiecībā uz ieguldījumu IKP palielināšanā. Tomēr tagad jo īpaši katrai jaunai darbavietai, katram jaunam uzlabojumam sociālo pakalpojumu kvalitātē ir īpaša vērtība. Es atbalstu šo ziņojumu un ceru, ka Eiropas Komisija izmantos jaunu pieeju, kas ietver organizatorisko un finanšu atbalstu sociālai ekonomikai, kas paredz, piemēram, administratīvu procedūru vienkāršošanu saistībā ar ES līdzekļu apgūšanu. Tādēļ es nobalsoju par šo ziņojumu.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, rūpīgi izlasot šo ziņojumu, es nonācu pie sociālās ekonomikas definīcijas un man bija interesanti to izlasīt. Tajā ir divas lietas, kas mani pārsteidza — pirmkārt, tā ir sociālo mērķu prioritāte pār kapitālu un, otrkārt, — solidaritātes un atbildības principi. Turklāt tajā minēta uzņēmuma biedru veikta demokrātiska kontrole. Savukārt nav pieminēts brīvprātības princips un brīva apmaiņa starp pircēju un pārdevēju, lai gūtu ādu peļņu, ko iespējams pēc tam atkārtoti ieguldīt jaunu darbavietu izveidē. Kas gan var būt vairāk sociāls par tādas peļņas gūšanu, ko pēc tam paredzēts atkārtoti ieguldīt jaunu darbavietu izveidē sabiedrības labā?

Ja mēs sākam pievērst uzmanību tā sauktajām sociālajām vajadzībām, nevis vajadzībai gūt peļņu un vajadzībai nodrošināt jaunu darbavietu izveidi un vairot bagātību visā ekonomikā, mēs nokļūsim slazdā, par ko slavenais Austrijas ekonomists F. Hayek un Ayn Rand brīdināja pagājušā gadsimta sākumā, norādot, ka, aizmirstot par peļņu, mēs riskējam nokļūt verdzībā. Tādēļ es nobalsoju pret šo ziņojumu.

- Ziņojums: Evangelia Tzmpazi (A6-0034/2009)

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka mēs turpinām nopietni pievērsties jautājumam par garīgo veselību, Parlamentā piešķirot tam zināmu prioritāti. Šis jautājums kā viens no pirmajiem arī turpmāk jāiekļauj ES veselības politikas darba kārtībā, jo viena ceturtdaļa cilvēku vismaz vienreiz mūžā ir saskārusies ar garīgās veselības problēmām, un līdz 2020. gadam tā būs visizplatītākā slimība jaunattīstības valstīs.

Tomēr man žēl, bet dalībvalstis, arī manā valstī, mums ir tikai teorija, jo mēs vienkārši pļāpājam. Mūsu garīgās veselības politika ir izklāstīta dokumentā „Redzējums par izmaiņām”, un daudzi no aicinājumiem, kas pausti referenta ziņojumā, ir ietverti mūsu valsts politikā un patiešām iekļauti arī mūsu tiesību aktos.

Tomēr mani māc bažas, ka garīgās veselības pakalpojumi, kuri tiek sniegti, raujoties melnās miesās, arī turpmāk būs pilnībā neatbilstīgs izvirzītajiem mērķiem. Starp teoriju un ziņojumiem ir milzīgas atšķirības, un mēs — jo īpaši manā valstī — vienmēr rīcības plānu esam atdalījuši no darbības. Baidos, ka garīgās veselības pakalpojumi un to sniegšana cilvēkiem, kam tie ir vajadzīgi, joprojām ir "Pelnrušķītes” joma lielākajā daļā garīgās veselības politikā visās ES dalībvalstīs. Šī situācija ir jāmaina.

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, viena ceturtdaļa cilvēku vismaz vienreiz mūžā ir saskārusies ar garīgās veselības problēmām. Astoņi no desmit galvenajiem invaliditātes iemesliem ir saistīti ar garīgi veselību, un garīgās veselības problēmas ļoti ietekmē tos, kurus tās neskar nav tiešā veidā. Tādēļ mums steidzami jāatjaunina garīgās veselības tiesību akti, kas var pienācīgi palielināt informētību par labu garīgo veselību.

Savā vēlēšanu apgabalā, Rietummidlendā, es mēģinu pateikt, ka visām vietām — plašsaziņas līdzekļiem, internetam, skolām un darbavietām — ir būtiska nozīme sabiedrības informēšanā.

Tomēr mums jāveic vairāk pētījumu par garīgo veselību un saikni starp garīgām un fiziskām veselības problēmām, kā arī jāizskaidro, kādas ir iespējas finansēt garīgās veselības iniciatīvas no Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Turklāt tas jādara steidzīgi!

Arī darba devējiem jāpopularizē veselīga darba atmosfēra, pievēršot uzmanību ar darbu saistītam stresam, garīgo traucējumu cēloņiem darbavietā un cīņai ar šiem cēloņiem. Tādēļ es ar prieku atbalstīju par šo ziņojumu.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, 90 % pašnāvību izraisa garīgās veselības problēmas. To cilvēku skaits, kas saslimuši ar depresiju vai citām ar civilizāciju saistītām slimībām, ko rada stress un dzīves temps, ievērojami pieaug. ES iedzīvotāju novecošanās ir saistīta ar biežāku tādu saslimšanu sastopamību, kas saistītas ar vecumu. Centieni novērst un diagnosticēt garīgās veselības problēmas, cīnīties pret izstumtību un stigmatizāciju un nodrošināt atbalstu slimniekiem un viņu ģimenēm, ir būtiski soļi virzībā uz mūsu sabiedrības veselības aizsardzību. Tādēļ es no visas sirds atbalstu E. Tzampazi ziņojumu.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). – Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par šo ziņojumu, tomēr, man šķiet, ka šeit — komitejā — ir palaista garām viena iespēja, proti, elektrošoka iespēja, kas reizi par visām reizēm paredz iekļaut aizliegumu izmantot vismokošākās ārstniecības metodes, ko joprojām izmanto daudzās Eiropas valstīs.

Vēl man ir nopietni jautājumi par aizvien izplatītāko praksi, kurai atbilstīgi tiek novērtēta visu mazu bērnu garīgā veselība un atbilstīgi piemērota ārstēšana ar zālēm. Lai gan šajā ziņojumā diemžēl šis jautājums nav apskatīts tik plaši, tajā ir nejauša atsauce uz bērnu veselības stāvokļa novērtēšanu. Daudzi bērni, ja jūs viņus vērtējat kā bērnus, nešķitīs normāli, un tomēr viņu attīstība ir pilnīgi normāla. Galvenais jautājums, kas mums sev jāuzdod saistībā ar aizvien lielākajām garīgās veselības problēmām, ir šāds — kāpēc situācija pasliktinās, jo īpaši attiecībā uz pašnāvībām? Vai mēs liedzam cilvēkiem pastāvēt tādā veidā, kas ļauj viņiem attīstīties un dzīvot normālu, veselīgu dzīvi? Ja garīgā veselība pasliktinās, mums nopietni jāapdomā, kādu sabiedrību mēs veidojam.

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0097/2009: Iespējamā CIP veiktā Eiropas valstu izmantošana, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es iebilstu pret šo rezolūciju un es nobalsoju pret tās pieņemšanu šādu iemeslu dēļ:

1) patlaban ir krīze un ES, kā arī citas institūcijas, saskaras ar nopietnām problēmām, kam jāpievērš uzmanība;

2) iespējamo lidojumu izmeklēšanas izmaksas, ko sedza ES, sasniedza vairākus miljonus eiro, un atklājās gadījumi, kuros iesaistīti tie, kas necilvēcīgi slepkavo, un iepriekš noslepkavojuši, nevainīgus cilvēkus, arī ES pilsoņus, bet mūsu pienākums ir aizsargāt savus pilsoņus un sniegt palīdzību terorisma upuriem.

Ārkārtīgi emocionālai attieksmei pret šiem lidojumiem, acīmredzamai vēl viena dārga politiska skandāla sarīkošanai nav pievienotās vērtības, turklāt izmaksas jāsedz Eiropas nodokļu maksātājiem. Viņi apgalvo, ka mācību stundām ir sava cena, un mēs to esam samaksājuši. Tādēļ, turpmāk risinot līdzīgas problēmas, mums jāpatur tas prātā.

- Ziņojums: Miguélez Ramos (A6-0016/2009)

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es ļoti atzinīgi vērtēju — un arī iepriekš patiešām atbalstīju — R. Miguélez Ramos ziņojumu par lietišķiem pētījumiem kopējās zivsaimniecības politikas jomā.

Ziņojumā aicināts kvalitatīvāk un vairāk izmantot lietišķos pētījumus. Jautājums par mūsu zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu ir ļoti svarīgs, turklāt tajā ir grūti panākt līdzsvaru un novērtēt par labu esam. Mums saistībā ar šo uzdevumu var palīdzēt vienīgi modernāko zinātnes sasniegumu izmantošana.

Tomēr, lai arī es atzinīgi novērtēju šo ziņojumu, es tikpat lielā mērā vēlos brīdināt, ka šajos spiedīgajos ekonomiskajos apstākļos mums jāuzmana, vai nedublējas pasākumi un jāizvairās no tā. Tā jārīkojas, lai nodrošinātu, ka Kopienas līmenī mēs neveicam tādus pasākumus, kurus vislabāk būtu atstāt dalībvalstu kompetencē.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, ja aplūkojam jautājumu par lietišķiem pētījumiem, es vēlētos noskaidrot, vai mēs pievēršamies kopējās zivsaimniecības politikas trūkumiem. Neaizmirsīsim, ka vairāk nekā 40 gadus mums bija tāda kopējā zivsaimniecības politika, kas paredzēja pastāvīgu Eiropas komerciālo zveju, bet tai neizdevās nodrošināt ne vides ilgtspējību, ne zivsaimniecības nozares attīstību.

Šis jautājums mums jāskata arī pretstatā valstu (piemēram, Jaunzēlandes) pieejai, kuras pamatā ir īpašumtiesības, kad valdība atzina, ka, radot cilvēkos ieinteresētību saglabāt resursus, šie cilvēki cīnīsies, lai šos resursus aizsargātu. Mēs varam palūkoties arī uz Islandi, kur tiek izmantota veiksmīga uz tirgu orientēta pieeja ar atsevišķām tirdzniecībā izmantojamām kvotām.

Protams, mēs varam izmantot jaunās tehnoloģijas un jauno pētniecību, kas vien ir pieejama visā pasaulē, bet ja mēs nemainīsim savu sistēmu, par spīti visiem jauninājumiem, valdības precīzi pasaka katram zvejniekam, cik viņam ir atļauts nozvejot, tad visi lietišķie pētījumi būs veltīga laika izšķiešana. Ir pienācis laiks kopējās zivsaimniecības politikā atteikties no visa liekā.

- Ziņojums: I. van den Burg (A6-0047/2009)

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā klimatā šis ziņojums ievieš sava veida vienotu domāšanu, kas tik ļoti ir nepieciešama. PVN samazinājumi palīdzēs lielākajai daļai cilvēku, kam šī palīdzība vajadzīga visvairāk, proti, cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem. Uzskatu, ka šis ziņojums attiecas arī uz jaunu darbavietu izveidi, un tāpēc es to atbalstu. Tas paredz nodrošināt to, ka darbavietas nepazūd ēnu ekonomikā. Ceru, ka to izdosies ātri īstenot, jo īpaši manā reģionā — Rietummidlendā.

Jāuzsver arī tas, ka mums jāļauj dalībvalstīm samazināt PVN likmes atsevišķās pozīcijās, lai apkarotu klimata pārmaiņas. Mudinot cilvēkus iepirkties videi nekaitīgā veidā, tiek izmantots tieši tāds tirgus instruments, kas sniegs vislielākos ieguvumus. PVN samazinājumus visā pasaulē izmanto, lai mudinātu cilvēkus iegādāties energoefektīvus un videi nekaitīgus ledusskapjus, saldētavas un citas preces, kas nepatērē daudz enerģijas, un lētākas cenas šīm precēm palīdzēs trūcīgākajai sabiedrības daļai.

Manas valsts, proti, Apvienotās Karalistes, valdība ir uzņēmusies vadošo lomu, līdz 2010. gadam paredzot samazināt PVN līdz 2,5 %, un es ceru, ka citas dalībvalstis arī sekos šim paraugam.

  Astrid Lulling (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vienīgās cīņas, kur mēs noteikti zaudēsim, ir tās, kurās mēs neiesaistāmies.

Atkārtoti iesniedzot savus grozījumus, kas paredz nodrošināt godīgāku PVN likmes piemērošanu — jo īpaši attiecībā uz bērnu apģērbu jaunajās dalībvalstīs, lai šajā jomā vecajās un jaunajās dalībvalstīs ieviestu vienlīdzīgus nosacījumus — mēs vēlējāmies nosūtīt pārliecinošu vēstījumu Komisijai un Padomei.

Visādā ziņā mums tas izdevās, tomēr ir viens izņēmums. Mūsu grozījums, kas paredzēja restorānu pakalpojumos novērst birokrātijas slogu, ko nosaka divu dažādu PVN likmju piemērošana vienā rēķinā, tika gandrīz atcelts.

Mūsu grupa vēlas, lai dalībvalstis, kuras izvēlas samazinātu likmi, pašas varētu izvēlēties, vai piemērot šādu likmi restorānu pakalpojumiem. Komisijas priekšlikums to nepieļauj, jo šis dokuments nosaka, ka jāpiemēro dažādas likmes atkarībā no tā, vai jūsu vietējā restorāna apkalpošanā tiek piedāvāta glāze alus vai vīna. Kā gan to iespējams saprast?

Es atzīstu, ka daži godājamie deputāti nav pareizi sapratuši mūsu grozījuma nozīmi, tomēr Parlaments joprojām sūta pārliecinošu vēstījumu. Bija vērts censties. Priekšsēdētājas kundze! Man ir liels prieks, ka man un manai grupai ir izdevies būt neatlaidīgiem cīņā pret kreiso apsēstību ar konfiskācijas nodokļiem. Mums ir jāpieliek punkts šai „nodokļu mānijai”.

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0097/2009: Iespējamā CIP veiktā Eiropas valstu izmantošana, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus

  David Sumberg (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, brīvai sabiedrībai šis, iespējams, ir vissarežģītākais jautājums. Kā brīva sabiedrība cīnās ar tiem, kas vēlas to sagraut? Šāds lēmums mums ir jāpieņem. Tam jābūt līdzsvarotam. Protams, mums jāaizsargā cilvēktiesības, un, protams, visupirms jāievēro tiesiskais process, bet reizēm pasaulē, kurā mēs dzīvojam, ir jāveic ārkārtas pasākumi. Eiropā un ES valstīs mēs nevaram paļauties tikai uz to, ka ASV to izdarīs.

Patlaban manā valstī tiek tiesāti astoņi cilvēki, kuri ir apsūdzēti par mēģinājumu uzspridzināt astoņas lidmašīnas. Viņiem tas neizdevās. Es nezinu, vai viņi ir vainīgi, bet šis plāns neizdevās. Mums jānodrošina, ka brīvai sabiedrībai ir īstie instrumenti un pasākumi, kuru var izmantot, lai cīnītos pret tiem, kas vēlas sagraut šo sabiedrību un sakautu viņus. Ja mēs to neizdarīsim, mēs pievilsim tos cilvēkus, kurus mēs šeit pārstāvam.

- Ziņojumi: Karl von Wogau (A6-0032/2009) un Ari Vatanen (A6-0033/2009)

  Colm Burke (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, saviem deleģētajiem pārstāvjiem Īrijā es ieteicu atturēties balsojumos par K. von Wogau un A. Vatanen ziņojumiem, jo Īrija saglabāja savu neitralitāti.

Mūsu nostāja, kas saistīta ar to un mūsu iesaistīšanos Eiropa Savienībā, ir ierakstīta protokolā. Īrijā ir trīskārša sistēma, kas attiecas uz militāro spēku izvietošanā citās valstīs — tai jāatbilst ANO mandātam un tā jāapstiprina valdībai un Oireachtas, Īrijas parlamentam. Tā tas būs arī pēc Lisabona slīguma stāšanās spēkā.

Tas nenozīmē, ka Īrija nav gatava uzņemties savu daļu atbildības, jo īpaši attiecībā uz miera uzturēšanu. Mēs, piemēram, ļoti plaši iesaistījāmies Čadā, gūstot lielus panākumus. Tas notika atbilstīgi ANO mandātam — ANO nevarēja nodrošināt karaspēku, un Eiropas Savienība uzņēmās atbildību. Šī mandāta termiņš beidzas 2009. gada 15. martā. No miera uzturēšanas viedokļa tie bijuši ļoti veiksmīgi 12 mēneši, un es vēlētos, lai šī prakse vēl ilgi turpinātos. Īrija arī turpmāk sniegs savu ieguldījumu miera uzturēšanas jomā, neatkarīgi no tā, vai to paredzēs ANO vai Eiropas Savienības mandāts.

- Ziņojums: Ari Vatanen (A6-0033/2009)

  Tunne Kelam (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par Vatanen kunga ziņojuma 43. pantu vienīgi tāpēc, ka mūsu kolēģis Landsbergis izteica tā mutisku grozījumu, ko Parlaments galu galā apstiprināja. Es joprojām dodu priekšroku un apstiprinu savu atbalstu 43. panta sākotnējai versijai, kas beidzas šādi: „drošības nolīgumi, kurus nesen ierosināja Krievija, pamatīgi veicinātu ES drošības sistēmas viengabalainību un arī radītu plaisu ES un ASV attiecībās”. Pēc tam, kad es apmeklēju ES un Krievijas sadarbības komitejas sēdi šonedēļ, es nonācu pie secinājuma, ka mēs nevaram ignorēto, ko mūsu kolēģis Vatanen kungs dēvē par „brutālu realitāti”, proti, ka diemžēl Krievijas Federācijas stratēģiskais mērķis joprojām ir iedalīt ES partnerus labajos un sliktajos partneros, kā arī vājināt NATO.

  David Sumberg (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju īsumā izteikties par šo ziņojumu, jo Čehijas Republikas prezidents mums teica lielisku uzrunu. Viņš mums atgādināja par viņa un daudzu citu valstu, īpaši Austrumeiropas valstu, vēsturi, kuras okupēja nacisti un pēc tam komunisti. Tas patiešām pierāda NATO un tās uzturēšanas lielo nozīmīgumu.

Eiropas Savienībai ir loma sabiedrībā, taču galvenais Rietumvalstu aizstāvis joprojām ir NATO, jo tā ir mūsu alianse ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Viena no šī Parlamenta satraucošākajām iezīmēm, ko es vēroju tik daudzos jautājumos, ir slēptas un dažreiz arī ļoti atklātas antiamerikāniskas izjūtas. Tās bija Amerikas Savienotās Valstis, kas nodrošināja, ka mēs šeit runājam kā brīvas tautas, un NATO garantē šādu svarīgu aliansi arī turpmākos gadus.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, lielāko daļu pagājušā gadsimta un līdz šim arī lielāko daļu šī gadsimta NATO ir palīdzējusi uzturēt mieru. Tomēr šajā Parlamentā ir tādi deputāti, kas cenšas mazināt šīs organizācijas nozīmi, kaut tā ir devusi mums iespēju sadarboties ar Amerikas, Kanādas un daudzu ES valstu kolēģiem.

Kā mēs varam to mazināt? Ne tikai uzbrūkot NATO, bet arī dublējot tās sistēmu. Tagad ir vērojama situācija, kad ASV un Kanādas kolēģi var sēdēt vienā telpā ar ES ekspertiem zem NATO lietussarga. Pēc tam būs tieši tāda pati sapulce bez mūsu ASV un Kanādas kolēģiem, kas ir daļa no ES drošības sistēmas. Kāda nevajadzīga resursu un laika izniekošana!

Mums ir jāatceras par to svarīgo lomu, kādu NATO ir spēlējusi, taču mēs arī nedrīkstam aizmirst, ka daļa NATO nes visu smagumu. Ja mēs apstiprināsim drošības sistēmu, kas balstās vienīgi uz ES, tad šo smagumu nesīs galvenokārt Lielbritānija un Francija, kamēr citas valstis slēpsies aiz šīm divām. Neaizmirsīsim to lielo lomu, kādu NATO ir spēlējusi un kaut tas turpinātos vēl ilgi.

  Colm Burke (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es tikai vēlos piebilst pie tā, ko es jau teicu iepriekš. Mēs gaidām, kad Īrija apstiprinās Lisabonas līgumu. Mēs saglabāsim savu neitralitāti arī pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Lisabonas līgums nemainīs mūsu nostāju attiecībā uz šo jautājumu. Mēs turpināsim iesaistīties miera uzturēšanas pasākumos, ja tie tiks īstenoti saskaņā ar ANO mandātu un ja Eiropas Savienība iesaistīsies. Mēs esam gatavi un kādreiz jau esam piedalījušies miera uzturēšanas misijās.

  John Attard-Montalto (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos paskaidrot, ka attiecībā uz Grozījumu Nr. 17, kam bija jāseko pēc Grozījuma Nr. 45, gan es, gan man blakus sēdošais kolēģis Grech kungs, vēlējāmies balsot par kosmosa demilitarizāciju, taču diemžēl mūs tajā brīdī netīši iztraucēja trešā puse, tādēļ mēs nebalsojām tā, kā vēlējāmies.

- Ziņojums: Pasqualina Napoletano (A6-0502/2008)

  Sebastiano (Nello) Musumeci (UEN). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Četrpadsmit gadus pēc Barselonas konferences un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību uzsākšanas, rezultāts šķiet ļoti neapmierinošs.

Vai mēs izvērtēsim rezultātus, kādi ir sasniegti līdz šim attiecībā uz apņemšanos attiecībā uz finansēm? Es uzskatu, ka to darīt ir Parlamenta likumīgās tiesības un Komisijas pienākums. Vai mēs izliksimies, ka nezinām, ka Eiropas, Āfrikas un Āzijas reģionā pilsonisko tiesību ievērošana ir pilnībā neaizsargāta? Ka vienlīdzīgas iespējas joprojām netiek nodrošinātas? Ka reliģijas brīvības ievērošana joprojām ir sapnis? Ka ekonomiskā un sociālā izaugsme joprojām atpaliek no laika, kamēr cilvēku tirdzniecība palielinās satraucošā ātrumā, palielinot nelegālās imigrācijas plūsmu, īpaši manā dzimtajā reģionā – Itālijas dienvidu daļā un Sicīlijā? Šādos apstākļos brīvās tirdzniecības zonas izveidošana drīzāk uzsvērs atšķirību starp bagātajiem un nabadzīgajiem reģioniem, nekā sniegs iespējas.

Priekšsēdētājas kundze, nobeigumā es vēlos teikt, ka, lai gan mēs šaubāmies par 29. un 36. pantu, mana grupa balsoja par ziņojumu par Barselonas procesu, tādējādi paužot cerības, par spīti lielai skepsei.

- Ziņojums: Konrad Szymanski (A6-0037/2009)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Austrumu partnerība ir ļoti svarīgs projekts, tādēļ es vēlos redzēt, kā tā kļūst par vienu no galvenajām Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātēm. Es vēlos minēt četrus aspektus, uz kuriem, pēc manām domām, mums vajadzētu vērst pasākumus.

Pirmkārt, mums ir nepieciešams veicināt demokratizāciju un cilvēktiesību ievērošanu, jo tas nodrošinās lielāku politisko stabilitāti tajās valstīs un garantēs pamata tiesību ievērošanu. Otrkārt, mums ir nepieciešams koncentrēties uz ekonomisko integrāciju un brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Tas iesaistītajām pusēm nodrošinās lielāku piekļuvi jaunam tirgum, tādējādi palielinot pieprasījumu, kas ir tik svarīgi krīzes laikā.

Treškārt, mums ir nepieciešams vērst uzmanību u drošības un stabilitātes nodrošināšanu Eiropā. Šajā gadījumā es runāju vienīgi par energoapgādes drošību. Lai novērstu vēl vienu gāzes piegādes blokādi ES un izvairītos no vilinājuma izmantot monopola eksportētājus, mūsu galvenā prasība ir lielāka dažādība attiecībā uz enerģijas avotiem un tranzīta tīkliem. Ceturtkārt, mums ir nepieciešama palielināta mobilitāte un apmaiņa kultūras un izglītības jomā. Šīs divas pasākumu jomas ir savstarpēji saistītas un papildina viena otru. Tās ietekmē pozitīva ES tēla veidošanu Austrumos un palielina savstarpējo tolerance un sadarbību pētniecības un attīstības jomā.

Eiropas Parlamentā ir nepieciešamas atsevišķas debates par Austrumu partnerību.

- Ziņojums: Hanne Dahl (A6-0426/2008)

  Richard Corbett, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es ar lielu prieku balsoju par šo ziņojumu un es vēlu patīkamu dekrēta atvaļinājumu Dahl kundzei. Diemžēl šodien viņa nevarēja šeit ierasties.

Galvenais ir, ka būdama IND/DEM grupas locekle, viņa vēlējās būt referente, lai ieņemtu svarīgu lomu mūsu Parlamenta darbā, nevis tā kā viņas kolēģi no tā sauktās Lielbritānijas Neatkarības partijas, kas es uzskatu, un es nekļūdos, nekad nav bijuši referenti nevienam ziņojumam šajā Parlamentā četru ar pusi gadu laikā kopš šo ākstu komanda 12 cilvēku sastāvā tika ievēlēta Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vienīgais, ko viņi māk,, ir vērot no aizmugures, parasti izturoties ignorējoši, jo viņi nevēlas iesaistīties īstā darbā, ko mēs šajā Parlamentā veicam attiecībā uz plaša spektra politiskiem jautājumiem, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības tiesību akti un politika tiek rūpīgi izskatīta un taisnīgi aizstāv mūsu dažādo dalībvalstu intereses un dažādos politiskos viedokļus. Vienīgais, ko viņi vēlās, ir paust negatīvu attieksmi un oponēt it visam. Kāds kontrasts starp viņiem un viņu kolēģi.

(Rakstiski balsojumu skaidrojumi)

- Ziņojums: Gérard Onesta (A6-0027/2009)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Viens no vissvarīgākajiem ieročiem Eiropas pilsoņu tiesību arsenālā ir lūgumraksts. Mēs esam pieņēmuši sekojošus procesuāla raksturs pasākumus.

- Ja lūgumrakstu ir parakstījušas vairākas fiziskas vai juridiskas personas, parakstītāji ieceļ pārstāvi un viņa aizstājējus, kurus, piemērojot turpmākos noteikumus, uzskata par lūgumraksta iesniedzējiem.

- Lūgumraksta iesniedzējam tiek piešķirtas tiesības atsaukt savu atbalstu lūgumrakstam.

- Lūgumrakstiem un sarakstei ar lūgumrakstu iesniedzējiem var izmantot citas dalībvalstī lietotās valodas, piemēram, basku vai galisiešu.

- Atbildīgajai komitejai ir jānosaka, vai lūgumraksti ir pieņemami. Lūgumrakstu atzīst par pieņemamu ar nosacījumu, ka to pieprasa vismaz ceturtdaļa komitejas locekļu.

- Ja iespējams, var ieteikt alternatīvus pārsūdzības līdzekļus.

- Lūgumraksti pēc reģistrācijas parasti kļūst par publiskiem dokumentiem.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Dāmas un kungi, es atbalstu Onesta kunga ziņojumu, taču aicinu jūs pasvērt divus jautājumus attiecībā uz lūgumrakstiem. Pirmais jautājums attiecas uz faktu darīšanu zināmu un otrais attiecas uz faktu, ka vienīgi lūgumraksta iesniedzējs var vērstie pie Komisijas, bet atbildētājam nav šādu tiesību. Lūgumrakstā Nr. 0795/2007 fakti ir iesniegti neobjektīvā un tendenciozā veidā, un atbildētājam – Bulgārijas Ortodoksālajai baznīcai – nelūdza iesniegt savu nostāju. Faktu izpētes misijā, kas tika īstenota Bulgārijā no 2008. gada 27. līdz 30. oktobrim, Komisija nelūdza Bulgārijas Ortodoksālās baznīcas viedokli. Tādējādi mēģinājumi zākāt Bulgārijas Svēto ortodoksālo baznīcu un mazināt tās tiesības uz neatkarību tiek veicināti pieņemot nepareizu lēmumu par lūgumrakstu, ko iesniedza „Alternatīvā sinode”, kas tādā veidā rada apstākļus Komisijas locekļu maldināšanai.

Lūgumrakstu iesniedzēji cenšas izšķirt Bulgārijas Ortodoksālās baznīcas likteni nevis izmantojot baznīcas kanonus, kas ir veidojušies gadsimtiem ilgi, bet gan izmantojot laicīgas iestādes – Eiropas Kopienu tiesas Strasbūrā – iejaukšanos.

Pēc šķelšanās baznīcā, ko atrisināja kanoniskajā procesā 1998. gadā, Eiropas Kopienu tiesa Strasbūrā ir pieņēmusi spriedumu par to pašu iekšējo baznīcas problēmu lietā, kurā Bulgārijas ortodoksālā baznīca pat nebija atbildētājs. Patiesībā nevienai laicīgai iestādei nav tiesību vai spēju izšķirt baznīcas strīdus.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par, jo es atbalstu Reglamenta pārskatīšanu attiecībā uz lūgumrakstu procedūru, tādēļ, ka es uzskatu, ka šī pārskatīšana uzlabos lūgumrakstu izvērtēšanu un klasificēšanu. Jaunie noteikumi veicinās lūgumrakstu apstrādi, tādējādi atbalstot pilsoņu intereses.

Viena no svarīgākajām izmaiņām lūgumrakstu procedūrā ir, ka tajā ir uzsvērta personas privātās dzīves aizsardzība un konfidencialitāte. Privātās dzīves aizsardzība attiecas uz lūgumraksta iesniedzēja vārdu un personas datiem; konfidencialitāte attiecas uz lūgumraksta iesniedzēja izvirzītā jautājuma būtību. Jaunie noteikumi paredz, ka lūgumraksta iesniedzējam būs tiesības lemt par atteikšanos no personas privātās dzīves neaizskaramības vai konfidencialitātes, vai abām.

Turklāt es uzskatu, ka lūgumrakstu pieņemamības deklarēšana pamatojoties uz kvalificētā vairākuma lēmumu, ir ļoti svarīgs noteikums, jo tiesības uz lūgumrakstiem ir svarīgas pilsoņu tiesības, kas balstās uz pamata tiesību aktiem, un šīs tiesības nedrīkst ierobežot, pieņemot politiski motivētu lēmumu. Saskaņā ar pārskatītajiem noteikumiem, ja atbildīgā komiteja nevar panākt vienprātīgu lēmumu par lūgumraksta pieņemamību, šo lūgumrakstu atzīst par pieņemamu ar nosacījumu, ka to pieprasa vismaz ceturtdaļa komitejas locekļu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Onesta kunga ziņojumu par Reglamenta pārskatīšanu attiecībā uz lūgumrakstu procedūru.

Es piekrītu viņam, ka netiek uzskatīts par nepieciešamu paredzēt būtiskas izmaiņas noteikumos, drīzāk mums vajadzētu uzlabot komitejas lietot noteikumu pārredzamību un skaidrību. Es arī uzskatu, ka mums ir nepieciešams uzsvērt komunikāciju tehnoloģijas, kas ir neizmērojami progresējusi pēdējos gados, faktoru, taču tas ir vienlīdz svarīgi kā ievērot cilvēktiesības un personas privātās dzīves aizsardzības noteikumus.

- Ziņojums: Riera Madurell (A6-0007/2009)

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kopienas tiesiskā regulējuma, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūrai, mērķis ir veicināt tā sauktās piektās brīvības ievērošanu, kas ir pētnieku brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā, un koncentrējas uz tādiem kritērijiem kā konkurence, sasniegumi un zinātniskās pētniecības piemērošanu kapitāla izvēlei un mērķiem, kā to nosaka ES anti pamata vajadzību, anti nodarbinātības Lisabonas stratēģija.

„Brīva piekļuve” katras valsts pētniecības infrastruktūrai sniedz iespēju tieši izmantot katra dalībvalsts finansētā pētniecības pasākumu kapitālu, lai ar ES un monopolu sistēmu ierobežotu pētniecības kontroli un programmas un lai veicinātu izcilības ideju pamatojoties uz tirgus, nevis zinātniskiem kritērijiem un koncentrētu pētniecību arvien mazāk un mazāk pētniecības centros/ uzņēmumos.

Intelektuālā īpašuma kritērija piemērošana, tieša saikne starp pētniecību un ražošanu caur uzņēmuma speciālistiem, centru darbība saskaņā ar finanšu kritērijiem privātajam sektoram un nepieciešamību pēc to finansēšanas no uzņēmumu un sponsoru puses, ievieto pētniecību maksimālajā peļņas loģiskajā pamatojumā.

Pētniecību vajadzētu īstenot izmantojot vienīgi valsts finansējumu. To vajadzētu taisnīgi sadalīt starp zinātnes nozarēm un vērst uz pamata vajadzību apmierināšanu un mūsu nodarbināto personu dzīves uzlabošanu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā ir aplūkots viens no EPT 2007. gadā izstrādātās Zaļās grāmatas mērķiem: „Pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras veidošana”. Padomes uzdevumā Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forums (ESFRI) 2002. gada aprīlī sāka izstrādāt saskaņotu pieeju politikas izveidei pētniecības infrastruktūru jomā. Lai gan piedāvātā regulējuma mērķis ir atvieglot šo infrastruktūru izveidi, pieredze rāda, ka lielāko labumu gūst attīstītākās valstis.

Pēc manām domām nav šaubu par to, ka ir svarīgi veicināt pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru izveidi Eiropā un ka šīs infrastruktūras nodrošina pievienoto vērtību Eiropas Pētniecības zonai, jo tiek pilnveidota pētniecības un izglītības joma, pieaug publisku un privātu pētnieku savstarpējā sadarbība, kā arī kopumā pozitīvi tiek ietekmēta sociāli ekonomiskā situācija.

Taču mēs nepiekrītam, ka liela mēroga infrastruktūras izveide vienīgi paplašinās iespējas īstenot augsta līmeņa pētījumu vairākās jomās, kas nozīmē, ka vienīgi dažas valstis būs galvenās labuma guvējas šajā procesā. Mēs vēlamies, lai labumu gūst visas valstis, pat tās, kas nespēj izveidot izcilības centrus, nodrošināt pētniecības demokratizāciju visdažādākajās jomās. Tādēļ mēs nolēmām atturēties.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ir ļoti daudz iemeslu, kuru dēļ Eiropas Savienībā būtu jāvienkāršo sadarbības iespējas pētniecībā pāri valstu robežām. Priekšlikums par jaunu kopēju juridisko struktūru varētu būt viens no soļiem šajā virzienā, un priekšlikuma formulējums liecina, ka Komisija labi apzinās pētniecības svarīgumu un ar to saistītos īpašos darba apstākļus.

Tomēr attiecībā uz nodokļu politikas jautājumu jūnija saraksts ir negrozāms. Nodokļu bāzes kontrole ir svarīgs jautājums, kas ir tikai un vienīgi valstu ziņā. Tādēļ es nobalsoju pret Komisijas priekšlikumu un ziņojumu.

  Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Pētniecības infrastruktūrai ir arvien svarīgāka loma zināšanu un tehnoloģiju attīstībā, jo tā lietotājiem dažādās valstīs nodrošina unikālus pētniecības pakalpojumus.

Viens no aspektiem, ko var uzskatīt par ārkārtīgi svarīgu, ir tas, ka šie pakalpojumi, dodot iespēju pilnībā īstenot katra ES reģiona potenciālu, zinātnei piesaistīs jauniešus, tādējādi radot efektīvu vidi pētījumiem un jauninājumiem.

Tomēr mazāk attīstītās valstīs — un kad es to saku, es domāju arī par Rumāniju, — ierobežotie resursi un tehnisko un organizatorisko aspektu sarežģītība rada lielas grūtības attiecībā uz Eiropas pētniecības infrastruktūras izveidi. Tādēļ, tā kā šīs struktūras spēs attīstīties tikai attīstītajās valstīs, mums ir jānodrošina, lai mums nebūtu jāpiedzīvo jauna intelektuālā potenciāla aizplūšana uz šiem centriem no dažādām Eiropas Savienības vietām.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par priekšlikumu Padomes regulai par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūrai (EPI), jo es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jāīsteno koordinēta pieeja vienotas politikas izstrādē pētniecības jomā, tā kā pašreizējais valstu un starptautiskais normatīvais regulējums neatbilst Savienības tālejošajiem mērķiem šajā nozarē.

Es arī domāju, ka ir ļoti svarīgi rīkoties, lai uzlabotu saskarni starp rūpniecību un akadēmisko pētniecību, kura dažās ES valstīs, tostarp Itālijā, joprojām ir pārāk vāja. Visbeidzot, šai pētniecībai, manuprāt, ir nepieciešamas labākas savstarpējās saiknes starp publiskā sektora un privātajiem pētniekiem, jo tad, ja visi iesaistītie strādās kopā, būs iespējams panākt reālu un līdzsvarotu tehnoloģisko progresu.

- Ziņojums: Philippe Morillon (A6-0009/2009)

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es nobalsoju par Morillon kunga ziņojumu par grozījumiem Ziemeļaustrumu Atlantijas konvencijā. Tomēr es neuzskatu, ka Eiropas Savienībai jābūt šīs konvencijas līgumslēdzējai pusei — pēc manām domām atsevišķajām zvejniecības tautām Ziemeļaustrumu Atlantijā jāpievienojas Krievijai, Islandei un Norvēģijai kā neatkarīgām līgumslēdzējām pusēm.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Morillon kunga ziņojumu par grozījumiem Konvencijai par daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā.

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijai, kas izveidota ar minēto konvenciju, ir svarīga loma zvejniecības resursu saglabāšanā un optimālā izmantošanā, un tās mērķis ir arī veicināt sadarbību starp valstīm, kas noslēgušas konvenciju.

Es atzinīgi vērtēju konvencijai veiktos grozījumus, jo ar tiem tiek noteiktas procedūras strīdu izšķiršanai un tie ļaus uzlabot zvejniecības resursu apsaimniekošanu. Tas tādēļ ir noderīgs rīks zvejniecības nozares attīstībai.

- Ziņojums: Glenys Kinnock (A6-0039/2009)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Runājot par priekšlikumu EP rezolūcijai par īpašu vietu bērniem ES ārējās darbībās, es atbalstu ziņojumu, jo tas attiecas uz vismazāk aizsargāto sabiedrības locekļu, proti, bērnu, tiesībām, taču šajā sakarā es nepiekrītu konkrētām klauzulām, kas varētu attaisnot abortu izdarīšanu.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par ziņojumu. Bērnu nākotnē ir jautājums, kam ir nepieciešama un kas ir pelnījis mūsu uzmanību. Arī paši bērni lūdz, lai ar viņiem apspriežas, un vēlas, lai viņu viedokļi un perspektīvas, viņu cerības un sapņi būtu daļa no centieniem veidot viņiem piemērotu pasauli.

Īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus, mums ir visās mūsu stratēģijās, iniciatīvās un lēmumos par finansējumu lielāka uzmanība jāpievērš prioritātēm, ko bērni noteikuši bērniem. Kā EP deputātam man ir iespēja doties uz jaunattīstības valstīm un strādāt ar tādām lielām bezpeļņas organizācijām kā UNICEF, un es zinu, ka ir daudz steidzamu jautājumu, ko nepieciešams risināt.

Ja mēs vēlamies sasniegt ilgtspējīgus uzlabojumus bērniem, tad mums ir jāpievērš uzmanība galvenajiem iemesliem, kuru dēļ tiek pārkāptas viņu tiesības, taču vissvarīgāk ir sadarboties ar visām brīvprātīgo organizācijām, kas gadu laikā ir nostiprinājušās šajās zemēs, kuras kultūras, ekonomikas, struktūras un politikas ziņā ļoti atšķiras no Eiropas.

  Louis Grech (PSE), rakstiski. − Runājot par priekšlikumu EP rezolūcijai par īpašu vietu bērniem ES ārējās darbībās, mūsu delegācija atbalsta ziņojumu, jo tas attiecas uz vismazāk aizsargāto sabiedrības locekļu, proti, bērnu, tiesībām. Lai gan rezolūcijā aborti netiek tieši minēti, es vēlos precizēt, ka mēs neatbalstām dažas klauzulas, kas varētu attaisnot abortu izdarīšanu.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Es uzskatu, ka ES ir vērtību savienība, un atbalstu vairākus ziņojuma formulējumus, ar kuriem mūsu uzmanība tiek vērsta uz bērnu neaizsargāto stāvokli visā pasaulē. Ir skaidrs, ka sabiedrībai ir jāuzņemas atbildība par bērnu tiesību aizsardzību, bērnu mirstības samazināšanu nabadzīgajās valstīs un visa veida bērnu ekspluatācijas apkarošanu.

Tomēr ziņojumā ir arī formulējumi, ko man ir grūti atbalstīt, tostarp priekšlikums iecelt ES īpašo pārstāvi „redzamības un vadības nodrošināšanai bērnu tiesību jomā”. Jautājumi par to, kādi pasākumi nepieciešami bērnu tiesību aizsardzībai, ir un tiem arī turpmāk jāpaliek valstu parlamentu ziņā. Ja tiek uzskatīts, ka ir nepieciešama starptautiskā sadarbība, tad tā jāveido Apvienoto Nāciju Organizācijā, nevis saistībā ar Eiropas Savienību.

Neraugoties uz šīm iebildēm, es izvēlējos balsot par ziņojumu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es atturējos no galīgā balsojuma par šo ziņojumu, jo man rada bažas 44. punkta formulējums. Kopumā šis ziņojums ir vērtējams ļoti labi, jo tajā tiek uzsvērta nepieciešamība ES ārējās darbībās veltīt bērniem īpašu uzmanību. Tādēļ es atbalstu lielāko daļu šī ziņojuma punktu, taču saistībā ar bažām par 44. punktu es atturējos.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Kinnock kundzes ziņojumu par īpašu vietu bērniem ES ārējās darbībās.

Nav šaubu, ka bērnu aizsardzība — gan Kopienā, gan ārpus tās robežām — ir ārkārtīgi svarīgs Eiropas Savienības mērķis. Gadu laikā Kopienas iestādes bērnu tiesībām ir pievērsušas arvien lielāku uzmanību, un tās ir jāņem vērā politikas izstrādē. Es tādēļ piekrītu, ka gadījumos, kad tiek pieņemti tos ietekmējoši lēmumi, bērni ir vairāk jāiesaista, sākot no vietējā līmeņa, kurā tiem ir vairāk iespēju sniegt savu ieguldījumu attiecībā uz šādiem jautājumiem.

Turklāt es apgalvotu, ka, lai bērniem dotu iespējas pilnībā īstenot savas tiesības, ir jārīkojas arī globālā līmenī šādās jomās: nabadzības samazināšana, diskriminācijas apkarošana un izglītības līmeņa un kvalitātes uzlabošana. Lai sasniegtu šādus tālejošus mērķus, būs svarīgi šajā virzienā ieguldīt vairāk intelektuālo un finansiālo līdzekļu.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Es nobalsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

Viens no iemesliem šādai rīcībai ir tas, ka Komisijai nav vispārēju pilnvaru pamattiesību jomā, tostarp attiecībā uz bērnu tiesībām saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem vai īstenojot EK Tiesas jurisdikciju (COM(2006) 367, 1.3. punkts, 3. lpp.). Otrs iemesls ir tas, ka Eiropas Savienība vēlas izmantot šo rezolūciju, lai uzņemtos pilnvaras, kuru tai nav.

Rezolūcijā netiek atzīta jaunattīstības nāciju suverenitāte ētikas jomā. Tas ir pretrunā 1995. gadā Pekinā notikušās Pasaules ceturtās sieviešu konferences Rīcības platformas 9. pantam, kurā teikts „Šīs rīcības programmas īstenošanai, tostarp ieviešot dažādu valstu likumdošanas sistēmās, kā arī izstrādājot stratēģijas, politikas virzienus, programmas un attīstības prioritātes, ir katras valsts suverēna atbildība saskaņā ar visām cilvēktiesību un pamatbrīvību normām, un dažādu reliģisku un ētisku vērtību, kultūras mantojuma, kā arī personu un viņu kopienu filozofiskās pārliecības ņemšana vērā un stingra ievērošana varētu palīdzēt sievietēm pilnībā izmantot savas pamattiesības, lai panāktu vienlīdzību, attīstību un mieru”.

Visbeidzot, ziņojumā ir minēts arī atbalsts seksuālajai un reproduktīvajai veselībai — termins, kas ES nav definēts. PVO un dažas nevalstiskās organizācijas šo terminu izmanto, lai atbalstītu abortu izdarīšanu. Rezolūcijas 44. pantā tiek izteikts nepārprotams atbalsts seksuālajai un reproduktīvajai veselībai, taču šis jēdziens netiek definēts un netiek ievērota Eiropas Savienības kompetence šajā jomā. Tas ir nepieņemami.

- Ziņojums: Jean Louis Cottigny (A6-0023/2009)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Pašreizējās krīzes universālais raksturs nozīmē, ka tā dalībvalstis ietekmēs neatkarīgi no to ekonomiskās struktūras, un referents tādēļ uzskata, ka mums ir no jauna jāizvērtē darbinieku tiesības tikt informētiem un uzklausītiem. Šīs tiesības — pretēji tam, kā parasti uzskata, — nav procedūra, kas uzņēmumam liedz reaģēt uz pārmaiņām. Iesaistītajām pusēm, darba devējiem, algotajiem darbiniekiem un valsts iestādēm, ir jāsaprot, ka šī procedūra var vislabāk tiem palīdzēt paredzēt ekonomiskās un sociālās sekas, ko radīs pārmaiņas uzņēmuma apstākļos.

Šī iemesla dēļ visiem Eiropas darba devējiem un algotajiem darbiniekiem ir jāzina par šo Eiropas sociālā modeļa procedūru un tā jāatzīst. Ikvienam uzņēmumam, kas darbojas Eiropas Savienības teritorijā un saskaras ar šādām pārmaiņām savos ekonomiskajos apstākļos, ir jāizmanto tie paši agrīnās brīdināšanas un sagatavošanas pasākumi, ko izmanto tā konkurenti Eiropas Savienībā, un tas vienlaikus veicinās godīgu konkurenci starp uzņēmumiem saskaņā ar iekšējā tirgus noteikumiem.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, ko sagatavoja pēc Sociāldemokrātu grupas iniciatīvas. Ziņojums ir par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu. Dalībvalstis tajā tiek aicinātas labāk īstenot 2002. gada pamatdirektīvu, tostarp:

- ieviešot iedarbīgas, proporcionālas un preventīvas sankcijas;

- nodrošinot, ka informācija tiek nosūtīta savlaicīgi, lai darbinieku pārstāvji varētu rīkoties pirms jebkāda galvenās vadības lēmuma pieņemšanas;

- paplašinot darbaspēka lieluma robežvērtības neatkarīgi no vecuma vai darba līguma veida, lai aptvertu visus darbiniekus,

Tajā Komisija tiek aicināta arī sākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kas šo tiesību aktu neīsteno, un nodrošināt, lai visas direktīvas par informēšanu un uzklausīšanu būtu saskaņotas, un vajadzības gadījumā ierosināt pārskatīšanu.

Mums ir jādod darbiniekiem lielākas iespējas paust savu viedokli sava uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā. Tas ir vēl svarīgāk krīzes laikā, lai mazinātu vai novērstu darbavietu zaudēšanu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Debatēs par šo ziņojumu mēs mēģinājām uzlabot aizsardzību, kas tajā paredzēta visu nozaru darbinieku tiesībām. Mēs tādēļ atzinīgi vērtējam to, ka tika pieņemts mūsu priekšlikums, kad tagad šādā veidā ir iekļauts Eiropas Parlamenta rezolūcijā:

„jāgarantē iespēja valsts pārvaldes iestāžu darbinieku pārstāvjiem, kā arī valsts un finanšu sektora darbiniekiem izmantot tādas pašas tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu, kādas ir nodrošinātas pārējiem darbiniekiem”.

Mēs ceram, ka dalībvalstis to ņems vērā, tādējādi visiem darbiniekiem garantējot vienādas tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu.

Šis ziņojums kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo tajā tiek uzsvērta nepieciešamība stiprināt tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu dažādajās dalībvalstīs. Mēs arī ceram, ka Eiropas Komisija iesniegs novērtēšanas ziņojumu par rezultātiem, kas, piemērojot Direktīvu 2002/14/EK, sasniegti attiecībā uz sociālā dialoga stiprināšanu.

Attiecībā uz uzņēmumu apvienošanu un pārņemšanu ziņojumā varēja būt paredzēti plašāki pasākumi atbilstoši tam, kas noticis agrāk, jo īpaši tad, kad pieņēma mūsu priekšlikumu. Tā mērķis ir nodrošināt, lai visā uzņēmumu, jo īpaši rūpniecības uzņēmumu, pārstrukturēšanas procesā darbinieku pārstāvjiem būtu pieejama informācija un būtu iespēja iejaukties lēmumu pieņemšanas procesā, tostarp veto tiesības, gadījumos, kad uzņēmumi neievēro savus līgumiskos pienākumus.

  Malcolm Harbour (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvie pilnībā atbalsta principus, kas paredz darbinieku uzklausīšanu un viņu iesaistīšanu sekmīgu uzņēmumu vadībā.

Taču mēs nedomājam, ka tā ir piemērota joma rīcībai ES līmenī.

Lai gan mēs kopumā atbalstām ES tiesību aktu konsekventu un efektīvu transponēšanu, mēs tomēr uzskatījām, ka šajā balsojumā būtu vietā atturēties.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurā visas valstis, kas to vēl nav izdarījušas, tiek aicinātas nodrošināt, lai tiktu piemērota 2002. gada direktīva, kuras mērķis ir stiprināt darbinieku informēšanas un uzklausīšanas procesu Eiropas Savienībā. Ziņojumā Komisija tiek aicināta nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu direktīvas efektīvu transponēšanu un uzsāktu pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kas direktīvu nav transponējušas vai kas to nav izdarījušas pareizi. Ziņojumā tiek aicināts nodrošināt, lai darbiniekiem būtu iespēja pārbaudīt sniegto informāciju, lai informācija tiktu sniegta pietiekami savlaicīgi pirms uzklausīšanas un lai procesā tiktu iesaistītas arodbiedrības, lai tādējādi stiprinātu sociālo dialogu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Cottigny kunga ziņojumu par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu Eiropas Kopienā.

Direktīva 2002/14/EK bija liels solis uz priekšu tādā ziņā kā darbinieku demokrātiska iesaistīšana lēmumu pieņemšanā attiecībā uz uzņēmumiem, kuros tie strādā, jo īpaši tādā laikā kā tagad, kad ekonomisko grūtību dēļ daudziem uzņēmumiem nākas pieņemt kritiskus lēmumus, piemēram, par pārstrukturēšanu vai darbības pārcelšanu.

Tomēr tika pamatoti norādīts, ka daudzās valstīs direktīva nav pareizi transponēta un tās pieņēmušas šaurākus noteikumus. Taču ir svarīgi saskaņot Savienības dalībvalstu tiesību aktus, lai Eiropas uzņēmumu rīcībā būtu vienādi rīki, ar kuriem novērst pārmaiņas, kas paredzamas ekonomiskajā vidē, kurā tie strādā, un lai tām sagatavotos.

Šī paša iemesla dēļ būtu vēlams paplašināt direktīvas darbības jomu, to attiecinot uz visiem Eiropas MVU, tostarp vismazākajiem pēc tajos nodarbināto cilvēku skaita, lai neviens nenonāktu neizdevīgā stāvoklī.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Es atbalstu šo iniciatīvu, ar ko tiek sniegts atbalsts darbiniekiem, jo darbinieku informēšana un uzklausīšana ir sociālas tirgus ekonomikas svarīgas sastāvdaļas. To nedrīkst uzskatīt par šķērsli uzņēmējdarbības attīstībai. Pašreizējā situācijā, ko ietekmējusi finansiālā krīze, mums ir jāstiprina darbinieku demokrātiskās tiesības tikt iesaistītiem lēmumu pieņemšanā, jo vairāk tādēļ, ka ir paredzama uzņēmumu pārstrukturēšana un apvienošana, kā arī darbības pārcelšana.

Es uzskatu, ka darbinieku uzklausīšana ir sevišķi svarīga un pamatota divās jomās: darba un privātās dzīves līdzsvars un svētdienas kā atpūtas dienas aizsardzība, kas ir Eiropas sociālā modeļa svarīgi pīlāri un daļa no Eiropas kultūras mantojuma.

Es pati atbalstīju prasību par svētdienu kā brīvdienu bez jebkāda piespiedu darba, ko iesniedza rakstveida deklarācijā 0009/2009, kura pašlaik ir parakstīšanas stadijā Eiropas Parlamentā.

Jautājumam par darba un privātās dzīves līdzsvaru es nesen pievērsos savā ziņojumā par paaudžu solidaritāti. Es citēju: „ir nepieciešams rast politiku un līdzekļus „labu darbavietu” apvienošanai ar sieviešu un vīriešu sadzīves pienākumiem, un ģimenes plānošanu, privāto dzīvi un karjeras plānus var līdzsvarot tikai tad, ja attiecīgās personas spēj brīvi pieņemt ekonomiskus un sociālus lēmumus un ja tām tiek sniegts atbalsts ar politisku un ekonomisko apņēmību Eiropas un vietējā līmenī, neradot neizdevīgu stāvokli.”

- Ziņojums: Patrizia Toia (A6-0015/2009)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, es piekrītu un visnotaļ atbalstu Toia kundzi, kura ir izcēlusi sociālās ekonomikas lomu attiecībā uz darbavietu radīšanu, kā arī attiecībā uz sociālās, ekonomiskās un reģionālās kohēzijas stiprināšanu, veicinot aktīvu pilsonību, solidaritāti un tādu ekonomikas redzējumu, kura pamatā ir demokrātijas vērtības, kurās pirmā vieta ir cilvēkam un ar kurām tiek atbalstīta ilgtspējīga attīstība un tehnoloģiskie jauninājumi.

Labi apzinādamies, ka sabiedrības labklājība un stabilitāte ir atkarīga no tās dažādības un ka sociālā ekonomika šajā ziņā sniedz būtisku ieguldījumu, tādējādi stiprinot Eiropas sociālo modeli un nodrošinot tās uzņēmējdarbības modeli, kas veicina stabilu un ilgstošu izaugsmi sociālajā ekonomikā, es atbalstu referentes apgalvojumu, ka sociālā ekonomika visu tās potenciālu varēs īstenot tikai tad, ja tai tiks nodrošināti labvēlīgi politiskie, tiesiskie un darbības apstākļi un priekšnosacījumi.

Ņemot vērā to, ka Komisija jau ir vairākkārt atzinusi sociālās ekonomikas koncepciju, es atkārtošu Toia kundzes aicinājumu Komisijai jaunajās politikas programmās veicināt sociālo ekonomiku un aizstāvēt sociālās ekonomikas jēdzienu „atšķirīga pieeja uzņēmējdarbībai”, kuras galvenais dzinējs nav peļņa, bet sociāls labums.

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Sociālā ekonomika palīdz īstenot ES nodarbinātības politikas četrus galvenos mērķus: uzlabot rezidentu iespējas atrast darbu, veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši veidojot vietējas darbavietas, uzlabot uzņēmumu un darbinieku spēju pielāgoties, jo īpaši modernizējot darba organizāciju, un stiprināt vienādu iespēju politiku, galvenokārt ar sabiedriskās politikas pasākumiem, kas palīdz panākt līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi. Sociālās ekonomikas uzņēmumi sabiedrībai var dot daudz papildu labumu, proti, iesaistīt cilvēkus Eiropas sabiedrības ekonomiskajā attīstībā, palielināt uzņēmējdarbības demokrātiju ar sabiedrības locekļu un darbinieku līdzdalību, kā arī nodrošināt sociālās atbildības un vietējo pakalpojumu sniegšanas principu piemērošanu.

Ir svarīgi sociālo ekonomiku saistīt ar sociālās kohēzijas un aktīvas pilsonības mērķiem, ņemot vērā vietējās sociālās ekonomikas raksturu un tās lomu aktīvas līdzdalības veicināšanā. Pieminētās darbības parasti palīdz stiprināt sociālās attiecības, un tās ir sevišķi svarīgas pasaulē, kurā palielinās sociālā izolācija un nošķiršana.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurā Komisija tiek aicināta jaunajās politikas programmās veicināt sociālo ekonomiku un aizstāvēt sociālās ekonomikas jēdzienu „atšķirīga pieeja uzņēmējdarbībai”, kuras galvenais dzinējs nav peļņa, bet sociāls labums, un nodrošināt, ka likumdošanā tiek pietiekami ņemti vērā sociālajai ekonomikai raksturīgi elementi. Tajā Komisija un dalībvalstis tiek arī aicinātas izstrādāt tiesisku regulējumu, kurā sociālā ekonomika tiktu atzīta par trešo sektoru, kā arī paredzēt skaidrus noteikumus, lai noteiktu, kuras struktūras var likumīgi darboties kā sociālās ekonomikas uzņēmumi.

Sociālās ekonomikas uzņēmumus raksturo uzņēmējdarbības forma, kas atšķiras no kapitāluzņēmumu uzņēmējdarbības formas. Tie ir privāti un no publiskās pārvaldes neatkarīgi uzņēmumi, kas apmierina to biedru vajadzības un prasības, kā arī darbojas vispārējo interešu vārdā. Sociālo ekonomiku veido kooperatīvi, savstarpējās sabiedrības, asociācijas un fondi, kā arī citi uzņēmumi un organizācijas, ko vieno sociālās ekonomikas pamatvērtības.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Piedaloties debatēs Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā, mēs izdarījām vairākus ieguldījumus un iesniedzām dažādus priekšlikumus ar mērķi uzlabot referentes sākotnējo nostāju. Taču mums neizdevās visos gadījumos panākt, lai mūsu viedokļi tiktu pieņemti, un rezolūcijas galīgā redakcija tādēļ nav pilnībā apmierinoša.

Tomēr mēs atzīstam sociālās ekonomikas dažādo formu svarīgo nozīmi, tās institūciju lielo dažādību un arī tās specifiskās iezīmes ar atšķirīgām vajadzībām. Tādēļ mēs aicinām tās atbalstīt. Tomēr mēs uzskatām, ka tas nedrīkst kaitēt sabiedrisko pakalpojumu kvalitātei, jo īpaši jomās, kurās arī sociālajai ekonomikai ir svarīga nozīme.

Mēs atzīstam, ka sociālā ekonomika var palīdzēt stiprināt ekonomisko un sociālo attīstību un palielināt demokrātisko līdzdalību, jo īpaši tad, ja pastāv apstākļi atbalstam un to neizmanto, lai kaitētu universāliem sabiedriskiem pakalpojumiem, kuri pieejami visai sabiedrībai. Nedrīkst aizmirst, ka sociālā ekonomika nevar aizstāt sabiedrisko pakalpojumu resursus un publisko pārvaldību, bet var būt svarīgs papildinājums.

  Malcolm Harbour (PPE-DE), rakstiski. − Mani Apvienotās Karalistes konservatīvie kolēģi un es ļoti atbalstām ieguldījumu, ko Eiropas ekonomikai sniedz šīs organizācijas un uzņēmumi, kas strādā „bezpeļņas” nozarē. Konservatīvie ļoti augstu vērtē, piemēram, ieguvumus, ko sniedz kopienu sadarbība, labdarības organizāciju darbu un brīvprātīgā darba nozari kopumā un nesen pasūtīja plašu pētījumu veikšanu šajā jomā.

Tomēr šajā ziņojumā ir vairāki ieteikumi attiecībā uz jauniem Eiropas pasākumiem, ko mēs nevaram pieņemt.

Tādēļ mēs nolēmām atturēties.

  Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs šodien balsojām pret Toias kundzes patstāvīgo ziņojumu (A6-0015/2009) par sociālo ekonomiku. Mēs piekrītam, ka sociālajai ekonomikai mūsdienu sabiedrībā ir svarīga nozīme, bet mēs nevaram piekrist, ka tai piemēro nevis tos pašus noteikumus, kuri attiecas uz citiem uzņēmumiem, bet atšķirīgus. Nav iespējams skaidri nošķirt dažādos uzņēmējdarbības veidus, un mēs nedomājam, ka kooperatīviem un savstarpējām sabiedrībām būtu jārada labāki apstākļi nekā maziem uzņēmumiem, piemēram, attiecībā uz iespējām saņemt finansējumu un citus palīdzības veidus.

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. − (HU) Es vēlos apsveikt Toia kundzi par viņas ziņojumu par sociālo ekonomiku, kurā uzsvērta sociālās ekonomikas uzņēmumu svarīgā nozīme darba tirgus integrācijā, jo, pateicoties to ciešajai saiknei ar vietējām kopienām, šie uzņēmumi var sniegt lielu ieguldījumu attīstībā un sociālās kohēzijas īstenošanā. Turklāt sociālās ekonomikas dalībnieki savā darbībā var integrēt ražošanas procesus ar sociālās labklājības mērķiem, un tie var arī veicināt pašpārvaldi. Tādējādi sociālās ekonomikas jeb trešā sektora efektīva darbība ir sevišķi svarīga tad, kad runa ir par personām, kas atrodas neizdevīgākā stāvoklī. Tas ietver jautājumu par romu tautības iedzīvotāju nodarbinātību, kuri visā Eiropā saskaras ar nepieņemami augstu bezdarba līmeni.

Sociālās ekonomikas efektīvai darbībai ir nepieciešams atbilstošs tiesiskais regulējums, ar kuru tiek juridiski atzītas tās sastāvdaļas, kas var būt gan, fondi, gan kooperatīvi, gan cita veida apvienības. Ir svarīgi nodrošināt vieglāku piekļuvi kredītam, nodokļu atvieglojumus, kā arī stimulus šādām organizācijām. Būtu ieteicams apsvērt vienotu Kopienas finansējumu uzņēmumiem, kuri ir visefektīvākie sociālās kohēzijas jomā.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Toia kundzes ziņojumu par sociālo ekonomiku.

Es piekrītu referentes nostājai, ka sociālā ekonomika pašreizējos ekonomikas apstākļos kļūst arvien svarīgāka, jo tagad parādās daudz tādu vajadzību, ko tradicionālie uzņēmēji nevar apmierināt. Sociālajai ekonomikai katrā ziņā ir svarīga loma tādu ES mērķu īstenošanā kā nodarbinātības un sociālās kohēzijas uzlabošana un vienādu iespēju politikas stiprināšana.

Es piekrītu arī tam, ka sociālajai ekonomikai tomēr būtu jāiesaistās pastāvīgi mainīgajā tirgus attīstībā, lai varētu nākt klajā ar efektīvām stratēģijām šo mērķu sasniegšanai. To var sasniegt, izveidojot tīklus starp ieinteresētajām pusēm, kā arī ar lielāku sadarbību un pieredzes apmaiņu visos līmeņos — vietējā, valstu un starptautiskajā.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Sociālā ekonomika atbilst Eiropas sociālā modeļa pamatprincipiem. Tā galvenie aspekti un vērtības ir saistīti ar cilvēku un sociālo mērķu nostādīšanu virs kapitāla, apvienojot tās dalībnieku intereses ar vispārēju izdevīgumu un ieviešot demokrātiskas kontroles sistēmu, ko piemēro tās dalībnieki. Kopumā tā atbilst 10 % Eiropas uzņēmumu un 6 % darba tirgus.

Sociālā ekonomika, kas tiek dēvētā arī par solidaritātes ekonomiku un trešo sektoru, ir svarīgs instruments Lisabonas mērķu sasniegšanai. Tam ir ievērojams darbavietu radīšanas potenciāls, un to var efektīvi izmantot, lai sasniegtu ekonomiskās izaugsmes mērķi.

Trešajai nozarei ir vadošā loma Eiropas ekonomikā, jo tā apvieno peļņas gūšanu un solidaritāti.

Ņemot vērā finanšu krīzi, ko mēs pašlaik ar lielu satraukumu novērojam un nesekmīgi mēģinām pārvarēt, mums ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt finansiālo stabilitāti. Eiropieši baidās zaudēt savas darbavietas un vēlas, lai pret viņiem izturas pienācīgi. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāreaģē uz reālām vajadzībām, jārada jaunas iespējas un jāveido jaunas cerības visu Eiropas iedzīvotāju labā.

Solidaritātes ekonomikas veicināšana ir viens no veidiem situācijas uzlabošanai.

Es atbalstu referentes nostāju. Eiropas Komisijai ir ne vien jāveicina sociālā ekonomika, bet arī reāli jārīkojas, lai izstrādātu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru kooperatīvi, savstarpējās sabiedrības, asociācijas un fondi var darboties, kā arī jāizstrādā programma, kas paredz finansiālo atbalstu, konsultācijas un apmācību pastāvošajiem uzņēmumiem un tiem, kurus vēl izveidos.

  Michel Teychenné (PSE), rakstiski. – (FR) Sociālajai ekonomikai vairāk nekā jebkad ir nepieciešams konkrēts tiesiskais regulējums, un Toia kundzes ziņojums ir solis pareizajā virzienā.

Eiropas Komisija ir atsaukusi divus priekšlikumus, kas bija paredzēti, lai ieviestu Eiropas savstarpējo sabiedrību un asociāciju statūtus. Laikā, kad ir skaidri redzamas kapitālisma sistēmas plaisas, ir dīvaini atsaukt priekšlikumus, ar kuriem tiek veicināti alternatīvi un efektīvi ekonomiskās organizācijas tipi.

Sociālā ekonomika, kuras pamatā ir savstarpīguma un savstarpējās atkarības principi, paredz jaunu uzņēmējdarbības prakses koncepciju, kura ir cilvēcīgāka un atšķiras no kapitālisma pieejas, proti, tikai un vienīgi peļņas gūšanas. Pēdējo gadu laikā tā ir sekmīgi attīstījusies un šodien atbilst 10 % uzņēmumu un 6 % darba vietu Eiropas Savienībā.

Komisijas attieksme varētu izraisīt nožēlu, taču varam priecāties par Parlamenta balsojumu. Aicinājums Eiropas politikas izstrādē ņemt vērā sociālās ekonomikas aspektus ir vērtējams atzinīgi, tāpat kā prasība atjaunot īpašu budžeta pozīciju.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Rezolūcijā par sievietēm un nabadzību Eiropas Savienībā (A6-0273/2005) es pieminēju un tagad no jauna uzsveru to, ka ir nepieciešams steidzami atbalstīt jaunas Eiropas veidošanu, kuras pamatā būtu kultūru un mentalitāšu radoša līdzāspastāvēšana un pilnīga atšķirību respektēšana. Tai jābūt tādai Eiropai, kurā atbildības pilna brīvība neaprobežotos tikai ar brīvu kapitāla kustību un kurā pilsoņi neatkarīgi no sava sociālā stāvokļa apvieno savas spējas. Tādai Eiropai, kurā tiek izmantots radošums un kurā katra pilsoņa cieņa tiek aizsargāta kopējo mērķu labā. Es pieminēju arī jaunās nabadzības un sociālās atstumšanas formas, kurām jāveicina radoša pieeja no to personu puses, kuras tā skārusi.

Toia kundzes ziņojumā tiek atbalstīta šī pieeja. Es to vērtēju atzinīgi un nobalsoju par ziņojumu.

Tā kā sociālas tirgus ekonomikas vērtības parasti atbilst ES universālajiem mērķiem attiecībā uz sociālo iekļaušanu, tām būtu jāietver nodarbinātības, speciālistu apmācības un reintegrācijas iekļaušana darba tirgū. Sociālā ekonomika ir pierādījusi, ka tā spēj būtiski uzlabot mazāk aizsargātu cilvēku stāvokli. Var minēt, piemēram, mikroaizdevumu uzņēmumus, ko ieviesa Nobela prēmijas laureāts Muhammad Junus, kurš uzlaboja sieviešu stāvokli un palielināja viņu ietekmi, dodot tām iespēju uzlabot savu finansiālo un ģimenes stāvokli. Sociālie jauninājumi sniedz atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, ļaujot rast piemērotus risinājumus viņu sociālajām problēmām un nodrošinot darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm, ģimenes dzīves kvalitāti un iespēju rūpēties par bērniem, vecākiem cilvēkiem un invalīdiem.

- Ziņojums: Evangelia Tzampazi (A6-0034/2009)

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. − Garīgās slimības skar ārkārtīgi lielu skaitu cilvēku, proti, vienu no četriem. Joprojām pastāv aizspriedumi un diskriminācija pret cilvēkiem, kas cieš no garīgām slimībām. Ir paredzams, ka 2020. gadā depresija būs visbiežāk sastopamais slimību cēlonis pasaules attīstītajās valstīs. Pašlaik Eiropas Savienībā no pašnāvības katru gadu mirst apmēram 58 000 pilsoņu — vairāk nekā ceļu satiksmes negadījumos vai slepkavību dēļ.

Tādēļ ir svarīgi īstenot informācijas kampaņas skolās, kas kalpotu par platformu visām pārējām dzīves jomām. Mums kā likumdevējiem un sociālajiem darbiniekiem, kam ir pienākumi savās kopienās, ir jāpievērš uzmanība agrīnai diagnosticēšanai un agrīnai pasākumu veikšanai, lai apkarotu stigmu.

Pētījumos, kas ir svarīgi mūsu dienestiem, mēs esam noskaidrojuši, ka garīgā veselība tiek ļoti ietekmēta mūža pirmajos piecos gados. Tādēļ bērnu garīgās veselības veicināšana ir ieguldījums nākotnē.

Jau tagad ir īstenoti sekmīgi ES projekti, risinot tādas problēmas kā māšu pēcdzemdību depresija, uzlabojot vecāku prasmes, rīkojot medmāsu mājas vizītes, lai palīdzētu topošajiem un jaunajiem vecākiem, un nodrošinot resursus skolām. Pētījumi liecina, ka resursu nodrošināšana skolām mūsu jaunajiem skolēniem var uzlabot bērnu attīstību un samazināt iebiedēšanu, uztraukumu un depresīvus simptomus.

  Charlotte Cederschiöld, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs, zviedru konservatīvie, šodien balsojām par Tzampazi kundzes sagatavoto patstāvīgo ziņojumu (A6-0034/2009) par garīgo veselību. Mēs respektējam dalībvalstu lēmumu noslēgt ziņojumā minēto Eiropas paktu par garīgo veselību un labklājību. Mēs uzskatām, ka tas ir tikai dabīgi, ka dalībvalstīm ir patstāvīgi jāsadarbojas un jāmainās ar pieredzi šajā jomā.

Tomēr mēs esam pret to ziņojuma daļu, kurā tiek aicināts izstrādāt Eiropas pamatnostādnes par garīgo slimību atainošanu plašsaziņas līdzekļos. Mēs nepiekrītam viedoklim, ka tas būtu jādara Eiropas līmenī, bet dodam priekšroku plašsaziņas līdzekļu brīvības un neatkarības saglabāšanai.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ierosinātā garīgās veselības sistēmas pārstrukturēšana kalpo kapitāla, kapitālisma pārstrukturēšanas un veselības aizsardzības komercializācijas interesēm, nevis pacientu interesēm. Lielākā daļa veselības pakalpojumu vai vismaz tie, kas rada peļņu kapitālam, saskaņā ar Lisabonas stratēģiju tiek privatizēti.

Ļoti lielais garīgo slimību pacientu skaits psihiatriskajās slimnīcās un citās labklājības iestādēs saskaras ar nožēlojamiem un pilnībā pazemojošiem dzīves apstākļiem, un pastāv būtiski trūkumi primārās un sekundārās aprūpes līmenī.

NVO, sponsoru un citu „filantropu”, kas nav privātais kapitāls, iejaukšanās veselības aprūpes nozarē kalpo par alibi un vienlaikus arī tiltu pakalpojumu pilnīgai privatizācijai.

Papildus garīgo slimību pacientiem cietušie privātajā vai tā sauktajā „sociālajā” infrastruktūrā ir darba ņēmēji, kuru darba tiesības tiek pārkāptas un kuri strādā pagaidu darbu pakļauti pastāvīgiem atlaišanas draudiem.

Mēs atbalstām to, ka tiek atcelta necilvēcīgā patversmju tipa psihiatriskā aprūpe, ko izmanto buržuāziskās valdības, ka tiek izveidots integrēts garīgās veselības pakalpojumu tīkls, kas pieder vienotai, publiskai un bezmaksas veselības un labklājības sistēmai, un ka tiek izskaustas visas komerciālās darbības, kas neatbilst pacientu, kā arī viņu ģimeņu un visu pārējo cilvēku reālajām vajadzībām.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī ziņojuma mērķis ir pievērst uzmanību garīgajai veselībai, kas, kā norāda referente, ietekmē mūsu ikdienas dzīvi un ir viens no faktoriem, kurš veicina labklājību un sociālo taisnīgumu. No otras puses, garīgās slimības mazina cilvēku un viņu ģimeņu dzīves kvalitāti un rada sekas veselības, ekonomikas, izglītības, sociālās drošības, krimināltiesību un juridiskajā jomā.

Pašlaik arvien vairāk nostiprinās priekšstats par to, ka nevar būt veselības bez garīgās veselības. Mums ir jāņem vērā daži skaitļi, kas minēti ziņojumā, proti:

- viens no četriem cilvēkiem vismaz reizi dzīvē piedzīvos kaut kādas garīgās veselības problēmas;

- depresija ir viena no visbiežāk sastopamajām problēmām, kas ietekmē sesto daļu sieviešu Eiropā, un tiek lēsts, ka 2020. gadā tā būs visizplatītākā slimība attīstītajās pasaules valstīs un otrais izplatītākais invaliditātes cēloni;

- ES ik gadu tiek izdarīts apmēram 59 000 pašnāvību, no kurām 90 % ir saistāmas ar garīgām saslimšanām;

- iespēja, ka ar garīgās veselības problēmām sastapsies neaizsargātas grupas, piemēram, bezdarbnieki, imigranti, cilvēki ar invaliditāti, no vardarbības cietušie un psihoaktīvo vielu lietotāji, ir lielāka nekā citām sabiedrības grupām.

Saskaņota pieeja problēmām, ko rada garīgā veselība, ir ļoti svarīga, un tai jāpievēršas tikpat nopietni kā fiziskajai veselībai.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par ziņojumu par garīgo veselību, kura mērķis ir nodrošināt, lai šī problēma paliek viena no Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm veselības jomā.

Ziņojumā tiek aicināts veikt pasākumus, lai novērstu depresiju un pašnāvības, veicinātu garīgo veselību starp jauniešiem un izglītības sistēmā, kā arī darbavietās un starp gados vecākiem cilvēkiem. Tajā tiek uzsvērta arī nepieciešamība apkarot stigmatizāciju un sociālo atstumtību. Dokumentā Komisija tiek arī aicināta ierosināt kopējus indikatorus, lai uzlabotu datu salīdzināmību un sekmētu apmaiņu ar labas prakses piemēriem un dalībvalstu sadarbību un tādējādi uzlabotu garīgo veselību.

Visbeidzot, mani iepriecina tas, ka ziņojumā tiek skaidri nošķirtas neirodeģeneratīvas saslimšanas, piemēram, Alcheimera slimība, un garīgās slimības. Alcheimera slimība tiešām ir ļoti īpaša veida slimība, ko nevar ārstēt tādā pašā veidā kā garīgās slimības.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Tzampazi kundzes ziņojums attiecas uz svarīgu veselības problēmu. Tā kā ceturtā daļa cilvēku kādā dzīves posmā piedzīvo nopietnu garīgās veselības problēmu, tad gandrīz visiem no mums vai nu nāksies pašiem piedzīvot garīgās veselības problēmu, vai arī atrasties līdzās kādam, kam tas notiek. Diemžēl garīgās slimības joprojām ir saistītas ar stigmu, un ir katrā ziņā nepieciešams, lai dalībvalstis sadarbotos šīs stigmas izskaušanā un veiktu pasākumus taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai.

  Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. – PVO statistika liecina, ka pašlaik apmēram 450 miljoni cilvēku saskaras ar kādu garīgu, uzvedības vai psiholoģisku problēmu un tas atbilst 12 % pasaules iedzīvotāju.

Tiek arī teikts, ka 2010. gadā depresija būs kļuvusi par visbiežāk sastopamo slimību mūsdienu sabiedrībā.

Piemēram, Rumānijā tikai vienā slimnīcā, proti klīniskajā psihiatriskajā slimnīcā „Dr Alexandru Obregia”, 2008. gadā tika reģistrēti 22 000 pacienti, kas lielākajā daļā gadījumu slimoja ar depresiju un šizofrēniju.

Iespēja, ka ar depresiju saskarsies neaizsargātas un marginalizētas sabiedrības grupas, piemēram, bezdarbnieki un imigranti, kā arī cilvēki ar invaliditāti un no vardarbības cietušie, pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos ir lielāka nekā citām sabiedrības grupām.

Visas valstis saskaras ar to, ka trūkst tādu medicīnas darbinieku, kuri būtu specializējušies garīgo slimību pacientu ārstēšanā. Vidējais skaitlis nabadzīgās valstīs ir 0,05 psihiatri uz 100 000 iedzīvotājiem. Ļoti daudzās valstīs šo problēmu pastiprina medicīnas speciālistu migrācija. Es domāju, ka mums cilvēku garīgās veselības problēmai pirmkārt jāpievēršas daudz ciešāk un ka visām dalībvalstīm būs jāizstrādā kopīgas programmas, lai ar visiem iespējamajiem līdzekļiem ierobežotu šīs problēmas izplatīšanos.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurā dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt informētības palielināšanas kampaņas, apkarot stigmu un sociālo atstumtību un uzlabot tiesību aktus garīgās veselības jomā. Ceturtā daļa cilvēku vismaz reizi dzīvē piedzīvos garīgās veselības problēmas, taču ar garīgajām slimībām joprojām ir saistīta stigma. Šajā ziņojumā tiek kodificēti galveni politikas principi, vērtības un mērķi garīgās veselības politikai, kas nepieciešama visā Eiropā, lai veicinātu labāku izpratni.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo ziņojumu, un mani sevišķi uztrauc tas, ka pašreizējā ekonomiskā krīze rada spiedienu pret indivīdiem un ģimenēm un varētu izraisīt garīgās veselības problēmu pieaugumu.

Viens no četriem cilvēkiem vismaz reizi dzīvē piedzīvos kaut kādas garīgās veselības problēmas.

Depresija ir viens no visizplatītākajiem traucējumiem, kas skar katru sesto sievieti Eiropā. Tiek lēsts, ka 2020. gadā depresija būs kļuvusi par visbiežāk sastopamo slimību mūsdienu sabiedrībā. ES ik gadu tiek izdarīts apmēram 59 000 pašnāvību, no kurām 90 % ir saistāmas ar garīgām saslimšanām.

Mums ir jāpievēršas garīgās veselības problēmām tikpat lielā mērā kā fiziskajai veselībai.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju Tzampazi kundzes ziņojumu par garīgo veselību.

Es piekrītu referentei, ka ir svarīgi atzīt to, ka garīgā un fiziskā veselība ir vienlīdz svarīgi faktori, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Rūpēm par garīgo veselību ir jāattiecas uz jauniešiem, pieaugušajiem un gados vecākiem cilvēkiem, īpašu uzmanību pievēršot pēdējiem, kas pakļauti lielākam deģeneratīvo slimību riskam, un sievietēm, ko ietekmē depresija.

Lai nodrošinātu, ka attiecīgie mērķi tiek sasniegti, mums ir jo īpaši jāveic pasākumi, lai apkarotu sociālo atstumtību un marginalizāciju, kas var veicināt garīgās veselības problēmas, paralēli pasākumiem, lai stiprinātu garīgo veselību darbavietās, kur cilvēki ir pakļauti dažāda veida spiedienam un stresa situācijām, kas var izraisīt arī garīgās veselības problēmas.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Es atzinīgi vērtēju šīs rezolūcijas rezultātu. Grupā par aprūpes darbiniekiem mēs esam bieži apsprieduši ES iespējas piedalīties šajā politikā, vienlaikus respektējot subsidiaritātes un dalībvalstu lēmumu prioritātes principus. Es atbalstu aicinājumu īstenot sadarbību starp Eiropas iestādēm valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī starp sociālajiem partneriem garīgās veselības atbalsta piecās prioritārajās jomās. Cilvēki ir jāaizsargā pret stigmatizāciju un sociālo atstumtību neatkarīgi no vecuma, dzimuma, etniskās izcelsmes un sociālekonomiskās grupas. Viņu cilvēka cieņa ir galvenā prioritāte, un šī iemesla dēļ cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām, viņu ģimenēm un tiem, kas viņus aprūpē, jānodrošina vairāk palīdzības un atbilstoša terapija.

Garīgā veselība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, un šī iemesla dēļ es savā ziņojumā par paaudžu solidaritāti uzsvēru izglītošanas uzdevumu, kas vecākiem jāīsteno attiecībā uz turpmākajām paaudzēm. Es iekļāvu arī palīdzību gados vecākiem cilvēkiem vai ģimenes locekļiem ar invaliditāti un to sieviešu un vīriešu neaizstājamo lomu, kuri nodrošina aprūpi, kas nepieciešama kopīgo interešu veicināšanai. Tas būtu jāatzīst arī nozaru politikā. Sievietēm un vīriešiem, kuri brīvprātīgi nolemj rūpēties par slimiem ģimenes locekļiem, ir jāsaņem finansiāla kompensācija. Karjeras pamešanai, lai rūpētos par radiniekiem ar garīgās veselības problēmām, nedrīkstētu būt negatīvas ietekmes uz karjeru vai uz savas ģimenes finansiālo vajadzību nodrošināšanu.

Es aicinu dalībvalstis atbalstīt sistēmas atvaļinājumu izmantošanai, kas nodrošinās risinājumu arī šādiem gadījumiem.

- Ziņojums: András Gyürk (A6-0030/2009)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Efektīvai enerģijas izmantošanai ir jābūt vienam no jaunveidojamās ES enerģētikas politikas stūrakmeņiem. Palielinot enerģijas izmantošanas efektivitāti Eiropā, mēs nodrošinātu lielāku energoapgādes drošību. Tā kā netiek veikti būtiski pasākumi, Eiropas atkarība no importētas enerģijas (pašlaik tiek importēti apmēram 50 % no mūsu enerģijas) nākamo 20–30 gadu laikā bar sasniegt 70 % un dažas dalībvalstis var nonākt vēl lielākā atkarībā. Enerģijas pārdomātāka izmantošana samazinātu vides piesārņojumu. Efektīvāka enerģijas izmantošana ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā samazināt gāzu emisijas, kas rada siltumnīcas efektu, un kā nodrošināt, lai tiktu īstenoti ES klimata politikas plāni. Turklāt pasākumiem šajā jomā ir liela ietekme uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju un iespēju sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus. Efektīvāka enerģijas izmantošana varētu samazināt nastu, kas gulstas uz mazāk aizsargātiem patērētājiem, un palīdzētu izskaust enerģijas nabadzību.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Energoefektivitātei ir liela nozīme, ja ES vēlas samazināt savus izdevumus par enerģiju. Tā ir vērtīgs instruments, kas var palīdzēt samazināt mūsu atkarību no naftas.

Ikviena nācija var daudz iegūt, daloties ar katras dalībvalsts pieredzi šajā jomā, salīdzinot metodoloģijas un stratēģijas, kurām tomēr pienācīgi jāatbilst katra reģiona kontekstam.

Runājot par Portugāli, man jāizsaka nožēla, ka veiktie pasākumi nav tikuši īstenoti saskaņā ar konsekventu un vispusīgu rīcības plānu, kas likumā paredzētajā termiņā iesniegts Komisijai. Tas nozīmē, ka mana valsts ir viena no tām dažām valstīm, kas to nav izdarījušas, un tā tādēļ nevar izmantot iespējas, ko sniedz dalīšanās ar risinājumiem.

Pirmais valstu rīcības plānu novērtējums ir atskaites punkts dialogam Eiropas Savienībā un noderīgs rīks, kas energoefektivitātes principu dalībvalstīm ļauj pārvērst pragmatiskos pasākumos, kuri līdz 2020. gadam sniegs iecerētos rezultātus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Vairākas dalībvalstis ir izstrādājušas rīcības plānus, taču pastāv problēmas attiecībā uz energoefektivitātes mērķu noteikšanu. Tādēļ priekšlikums uzsvērt tādu pasākumu efektīvu īstenošanu, kuri vērsti uz energoefektivitāti, tostarp labas prakses piemēru un sinerģijas attīstību un gala lietotāju plašāku informēšanu un konsultēšanu, šķiet atbilstošs. Tomēr nedrīkst aizmirst par atbalstu, kas jāsniedz tiem, kam ir lielākas finansiālās grūtības.

Šķiet arī, ka saistībā ar rīcības plānu pārskatīšanu 2009. gadā ir sīki jāpārbauda tas, cik lielā mērā šie plāni aptver visas taupīšanas iespējas energoefektivitātes jomā, neapšaubot katras dalībvalsts suverenitāti. Šāda analīze jāizmanto, lai uzraudzītu grūtības un vajadzības gadījumā veiktu atbilstošus atbalsta pasākumus, kas paredzēti, lai sasniegtu ierosināto energoefektivitātes mērķi.

Šķiet svarīgi arī atbalstīt noteikumus, kas pastiprina publiskā sektora paraugu un ar ko tiek atzīts, ka ēku energoefektivitātes palielināšanai ir milzīgs potenciāls attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un cīņu pret klimata pārmaiņām gan tādā ziņā kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, gan attiecībā uz to cēloņu novēršanu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Eiropas Savienība neefektivitātes dēļ izšķiež vairāk nekā 20 % no savas enerģijas, kas atbilst 400 miljoniem naftas ekvivalenta tonnu mazāk enerģijas un ļautu arī ievērojami samazināt emisijas. Es atbalstu šo ziņojumu, jo tajā ir uzsvērta nepieciešamība palielināt energoefektivitāti. Ziņojumā tiek izvirzīts mērķis līdz 2016. gadam ietaupīt 9 % no zaudētās enerģijas.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Gyürk kunga ziņojumu par valstu energoefektivitātes rīcības plānu īstenošanas uzraudzību.

Eiropas energoapgādes problēma tagad ir vispārēji atzīta, un tā ir cieši saistīta ar energoefektivitāti. Eiropas Savienībā izšķiestā enerģija ir greznība, ko mēs nevaram atļauties, un mums šī problēma ir jārisina pēc iespējas ātrāk, lai nākotnē nebūtu jācieš no vēl sliktākām sekām.

Es piekrītu, ka pašreizējie valstu rīcības plāni ir īstenoti tikai daļēji, un tas nozīmē, ka arī rezultāti ir bijuši dažādi. Es tādēļ uzskatu, ka ir nepieciešamas stingrākas saistības gan no publiskā, gan privātā sektora puses, kā arī no atsevišķu pilsoņu puses.

Ņemot vērā MVU lielo nozīmi Eiropā, ir svarīgi tos iesaistīt rīcības plānos — tā kā tos vairāk ietekmē pieaugošās enerģijas cenas, tie arī gūtu vairāk labuma no lielākas energoefektivitātes un to ieguldījums būtiski veicinātu vispārējo mērķu sasniegšanu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE) rakstiski. – (PL) Enerģijas patēriņa racionalizācija ir ārkārtīgi svarīga darbība. Sabiedrībai ir jāzina, ka tas ir visekonomiskākais veids, kādā cīnīties pret klimata pārmaiņām. Taču labumu gūs ne tikai vide. Jo labāk mēs izmantosim pieejamo enerģiju, jo mazāk enerģijas mums būs vajadzīgs, un tādējādi mēs būsim mazāk atkarīgi no importētās enerģijas. Pašreizējā situācijā, kad enerģiju izmanto kā politisku instrumentu, šo apstākli nevar novērtēt par zemu.

Mēs enerģiju izmantojam arvien racionālāk. Šīs politikas sekas var izteikt konkrētos skaitļos. Kopš 1990. gada enerģijas ražošana ES ir palielinājusies par 40 % un ienākumi per capita par 1/3, bet pieprasījums pēc enerģijas ir pieaudzis tikai par 11 %. Tādējādi enerģijas racionālāka izmantošana ir veicinājusi ekonomikas izaugsmi visās dalībvalstīs.

Energoefektivitātei un pasākumiem enerģijas taupīšanai ir jābūt svarīgiem soļiem attiecībā gan uz pieprasījuma ierobežošanu, gan uz sadedzinātās degvielas apjoma samazināšanu.

Siltumnīcefekta gāze emisiju samazināšana, plašāka „zaļās” enerģijas izmantošana un ekonomiskāka enerģijas izmantošana — tas viss sniegs iespējas samazināt apjomu, kādā mēs esam atkarīgi no importētas gāzes un naftas. Eiropas ekonomikai ir jākļūst mazāk neaizsargātai pret enerģijas cenu svārstībām un inflāciju, kā arī pret risku, kas saistīts ar šo resursu ģeopolitisko atrašanās vietu.

- Ziņojums: Miguélez Ramos (A6-0016/2009)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, zviedru sociāldemokrāti, nolēmām atturēties. Protams, mēs neesam pret pētījumiem un plašākām zināšanām par zivsaimniecību un ar to saistītajām nozarēm. Tomēr mēs pirmkārt uzskatām, ka attiecībā uz zivsaimniecības politiku Eiropas Savienībai savi vārdi ir jāpārvērš konkrētā rīcībā. Eiropas Savienībai ir steidzami jārīkojas, lai izbeigtu problēmas, kas saistītas ar pārmērīgi lielo nozveju un apdraudētajiem krājumiem. Tam jābūt kopējās zivsaimniecības politikas sākumpunktam un galvenajam aspektam.

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Nav iespējams par zemu novērtēt to, cik svarīgi ir pievērst īpašu uzmanību zivsaimniecības un akvakultūras konkrētajām problēmām. Tas ir acīmredzami, ja ņem vērā šīs nozares ekonomisko, sociālo un politisko nozīmi Eiropas Savienībā. Manā valstī, Maltā, gan zvejniecībai, gan akvakultūrai tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Es pilnībā piekrītu Zivsaimniecības komitejas ieteikumam, ka jūras zinātniskās pētniecības jomā priekšroka dodama ne vien pētniecībai, kuras mērķis ir noskaidrot zivju krājumu stāvokli, bet arī tirdzniecības, ekonomiskiem un sociāliem aspektiem, kuri nosaka zvejas pārvaldību, jo tie visi ir ļoti svarīgi. Mums ir jānodrošina, lai zvejniecības un akvakultūras jomā priekšroka tiktu dota lietišķiem pētījumiem.

Diemžēl īstermiņā starp zvejnieku un zinātnieku interesēm pastāv skaidrs konflikts. Ilgtermiņā mērķi būs vienotāki.

Pētījumi ir jāveic saistībā ar izsīkstošajiem krājumiem. Tas var novest pie veselu sugu izzušanas. Tādēļ ir svarīgi šajā nozarē panākt vispusīgu sadarbību starp zinātniekiem, zvejniekiem un akvakultūras uzņēmējiem.

  Charlotte Cederschiöld, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs, zviedru konservatīvie, šodien balsojām par Miguélez Ramos kundzes sagatavoto patstāvīgo ziņojumu (A6-0034/2009) par lietišķiem pētījumiem kopējās zivsaimniecības politikas jomā. Mēs piekrītam šī ziņojuma pamatdomai, ka zivsaimniecības politikai ir nepieciešama zinātniska bāze un ka vienprātība starp zvejniekiem un pētniekiem ir bāze politikai, kura vērsta uz ilgtspējību.

Tomēr mēs uzskatām, ka Septītajai pamatprogrammai ar visām tās prioritātēm un ierobežojumiem ir jāpaliek savā vietā.

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. − (SV) Es nolēmu balsot par Miguelez Ramos ziņojumu par lietišķiem pētījumiem kopējās zivsaimniecības politikas jomā.

Ir svarīgi atbalstīt lielākus ieguldījumus pētījumos par zivsaimniecības politikas ietekmi uz zivju krājumiem, ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību. Man tādēļ ir ļoti kritiska attieksme pret noteiktām ES zivsaimniecības politikas daļām. Taču Miguelez Ramos uzsver, ka ir svarīgi, lai politisko lēmumu pamatā būtu zinātne un ilgtermiņa ilgtspēja, nevis galvenokārt zvejniecības nozares īstermiņa interesēm, un es to uzskatu par pozitīvi vērtējamu apstākli.

Tomēr man ir kritiska nostāja attiecībā pret ziņojuma iespējamām interpretācijām, kas varētu novest pie tā, ka vairāk naudas tiktu tērēts finansiāla atbalsta sniegšanai Eiropas zvejniecības nozarei un šīs nozares statusa paaugstināšanai. Visos pētījumos zivsaimniecības nozarē ir jāņem vērā konkrēta vides perspektīva.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) 2006. gada decembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma svarīgu lēmumu par Eiropas Kopienas septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads). Es atzinīgi vērtēju to, ka tolaik norādīju, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt lielāku un labāku tehnoloģisko attīstību zvejniecības un akvakultūras jomā.

Es tādēļ uzskatu, ka šis patstāvīgais ziņojums ir savlaicīgs un ārkārtīgi svarīgs attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) jaunās reformas mērķu sasniegšanu.

KZP ir viena no tām Kopienas politikām, kura ir visvairāk atkarīga no zinātniskiem pētījumiem, ko saskaņā ar KZP veikto pasākumu uzticamības pamatā ir augstas kvalitātes zinātniskie atzinumi.

Turklāt kuģu, zvejas rīku un līdzekļu tehnoloģiskā attīstība var nodrošināt nozares ilgtspējīgu attīstību nākotnē, tādējādi labāk aizsargājot vidi un nodrošinot flotēm lielāku konkurētspēju.

Es nobalsoju par šo ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Zinātniski pētījumi zivsaimniecības jomā ir svarīgi, lai nodrošinātu atbilstošu zivsaimniecības pārvaldības politiku, kurā jāņem vērā sociālie, vides un ekonomiskie aspekti, kas raksturīgi šai darbībai, kura ir svarīgs pārtikas avots.

Pētījumos ir ne vien jānovērtē zivju krājumu stāvoklis un jāveido modeļi, kas ļauj paredzēt to izmaiņas, bet ir arī jāpalīdz uzlabot zvejas rīki, kuģi, darba un drošības apstākļi zvejniekiem, kā arī novērtēt ietekmi, kas dažādajām zvejniecības pārvaldības sistēmām un instrumentiem ir uz zvejniecības kopienu nodarbinātību un ienākumiem.

Tomēr, lai zinātniskie pētījumi zivsaimniecības jomā sasniegtu izvirzītos mērķus un apmierinātu norādītās vajadzības, ir svarīgi, lai ES un ikviena dalībvalsts nodrošinātu nepieciešamos resursus, tostarp arī finansējumu. Tādēļ mēs atbalstam ieteikumus, kas šajā ziņā iekļauti ziņojumā.

Tomēr mēs uzskatām, ka zinātnisko pētījumu attīstībai ir katrā ziņā nepieciešams, lai tiktu atzīta iesaistīto cilvēkresursu vērtība. Tas nozīmē nodrošināt šo darbinieku tiesības attiecībā uz darba līgumiem, apkarojot nedrošās nodarbinātības attiecības, ar kurām saskaras daudzi no šiem pētniekiem, attiecībā uz taisnīgu samaksu un piekļuvi sociālās drošības sistēmām papildus daudzām citām darba tiesībām, ko var izmantot darba ņēmēji.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es nobalsoju par Miguélez kundzes ziņojumu par pētījumiem zivsaimniecības jomā. Es esmu pret kopīgo zivsaimniecības politiku un uzskatu, ka zvejniecības pārvaldībai jābūt Eiropas jūras nāciju kompetencē, kuras strādātu, sadarbojoties viena ar otru. Šai sadarbībai būtu nepieciešami kopīgi pasākumi zinātnes un pētījumu jomā, un tā ir joma, kurā ES var sniegt pievienoto vērtību.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Miguélez Ramos kundzes ziņojumu par lietišķiem pētījumiem kopējās zivsaimniecības politikas jomā.

Dabas resursu pārdomāta un atbildīga izmantošana kļūst arvien svarīgāka, ņemot vērā šo resursu acīmredzamo un nepieņemamo samazināšanos gadu laikā gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā ziņā.

Tādēļ attiecībā uz jūras vidi ir svarīgi domāt par tās aizsardzību un ievērot tādu pieeju, kuras pamatā būtu ekosistēmu rūpīgs novērtējums, vispusīgā veidā ņemot vērā visas darbības, kas attiecas uz Eiropas jūrām. Ir skaidrs, ka šāda veida pieeja var pozitīvi ietekmēt gan ekonomikas, gan sabiedrības līdzsvarotu attīstību, kā arī sistēmas vispārējo konkurētspēju vidējā un ilgākā laikposmā.

Es tādēļ uzskatu, ka ir svarīgi, lai lietišķie pētījumi zivsaimniecības jomā saņemtu vairāk finansējuma, tostarp finansējumu no septītās pētniecības pamatprogrammas, kā agrāk bija noteikts iepriekšējās pamatprogrammās. Mums ir jāveicina pētniecības centru tīkla izveide, kas varētu dalīties ar specializētu infrastruktūru un nodrošināt lietderīgas informācijas un datu apmaiņu.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Mēs nolēmām balsot par Miguelez Ramos ziņojumu par lietišķiem pētījumiem kopējās zivsaimniecības politikas jomā.

Ir svarīgi atbalstīt lielākus ieguldījumus pētījumos par zivsaimniecības politikas ietekmi uz zivju krājumiem, ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību. Vides apsvērumu dēļ mums ir ārkārtīgi kritiska attieksme pret noteiktām ES zivsaimniecības politikas daļām. Taču Miguelez Ramos uzsver, ka ir svarīgi, lai politisko lēmumu pamatā būtu zinātne un ilgtermiņa ilgtspēja, nevis galvenokārt zvejniecības nozares īstermiņa interesēm, un mēs to uzskatām par pozitīvi vērtējamu apstākli.

Tomēr mums ir kritiska nostāja attiecībā pret ziņojuma iespējamām interpretācijām, kas varētu novest pie tā, ka vairāk naudas tiktu tērēts finansiāla atbalsta sniegšanai Eiropas zvejniecības nozarei un šīs nozares statusa paaugstināšanai. Visos pētījumos zivsaimniecības nozarē, kam tiek piešķirti papildu līdzekļi, ir jāņem vērā konkrēta vides perspektīva.

- Ziņojums: Charlotte Cederschiöld (A6-0029/2009)

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. − es nobalsoju par Cederschiöld kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas pilsoņu iespējas strādāt un dzīvot citā dalībvalstī ir svarīgas tiesības. Es atbalstu ziņojumā pausto ieceri atvieglot darbinieku mobilitāti un garantēt patērētāju drošību.

Tomēr ir daži Cederschiöld kundzes ziņojuma aspekti, ko es pilnībā neatbalstu, piemēram, formulējumus, kas attiecas uz šķēršļu likvidēšanu personu un pakalpojumu brīvai apritei, ko varētu interpretēt kā izteikumu pret kolektīviem līgumiem darba tirgū. Attiecībā uz veselības aprūpes darbinieku iekļaušanu nolīgumā es saskatu risku, ka varētu tikt atcelts veselības aprūpes nozares tiesiskais regulējums.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Viena no ES iekšējā tirgus pamatbrīvībām ir pārvietošanās brīvība, kas ļauj mums ne tikai brīvi ceļot tās robežās, bet arī stāties darbā. Pastāvīgi pieaug to cilvēku skaits, kuri izmanto šo iespēju, un vislabāk to raksturo jauno dalībvalstu, arī Polijas, darba ņēmēju mobilitāte pēdējos gados. Pašlaik aptuveni 2 % ES iedzīvotāju dzīvo un strādā dalībvalstīs, kas nav viņu izcelsmes valstis.

Neraugoties uz to, ka ir likvidēti šķēršļi tālākai kopēja iekšējā tirgus attīstībai, viens no galvenajiem traucēkļiem, ar ko saskaras daudzi darba meklētāji dažādās dalībvalstīs, ir bailes, ka netiks atzītas citā dalībvalstī iegūtās kvalifikācijas. Šīs bažas ir veicinājis šodienas ziņojums, kas aicina radīt Eiropas profesionālo karti pakalpojumu sniedzējiem. Šādas kartes ieviešana varētu veicināt dažādu profesiju pārstāvju mobilitāti, vienlaikus piedāvājot darba devējiem pārliecību par kartes īpašnieka kvalifikāciju un paaugstinot ne tikai kvalifikāciju pārredzamību, bet arī to atzīšanu un salīdzināmību.

Tādēļ man ir prieks, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis ziņojumu, kas noteikti pozitīvi ietekmēs nākotnes debates par Eiropas profesionālās kartes radīšanu.

  Jens Holm un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Eiropas pilsoņu spēja strādāt un dzīvot citās dalībvalstīs ir svarīgas tiesības, un es atbalstu nodomus atvieglot profesionāļu mobilitāti un garantēt patērētāju drošību. Tomēr C. Cederschiöld ziņojumā ir aspekti, kurus es pilnībā neatbalstu, piemēram, formulējumi attiecībā uz šķēršļu novēršanu personu un pakalpojumu brīvai apritei, ko varētu interpretēt kā paziņojumu pret koplīgumiem darba tirgū. Attiecībā uz veselības aprūpes profesionāļu iekļaušanu nolīgumā es saskatu veselības aprūpes nozares regulējumu samazināšanās risku. Tāpēc es atturējos galīgajā balsojumā par šo ziņojumu.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. − Eiropas pilsoņu spēja strādāt un dzīvot citās dalībvalstīs ir svarīgas tiesības, un es atbalstu nodomus atvieglot profesionāļu mobilitāti un garantēt patērētāju drošību. Tomēr C. Cederschiöld ziņojumā ir aspekti, kurus es pilnībā neatbalstu, piemēram, formulējumi attiecībā uz šķēršļu likvidāciju personu un pakalpojumu brīvai apritei, ko varētu interpretēt kā paziņojumu pret koplīgumiem darba tirgū. Attiecībā uz veselības aprūpes profesionāļu iekļaušanu nolīgumā es saskatu veselības aprūpes nozares regulējumu samazināšanās risku. Tāpēc es atturējos galīgajā balsojumā par šo ziņojumu.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es atbalstīju šo iniciatīvu par Eiropas profesionālās kartes pakalpojumu sniedzējiem izveidi, balsojot par to, jo tā piedāvā jaunu veidu, kā nodrošināt personu un pakalpojumu brīvu apriti. Mums ir jāveicina darbaspēka migrācija un jāatvieglo profesionālā mobilitāte, cik vien iespējams, paātrinot informācijas apmaiņu starp izcelsmes dalībvalsti un uzņēmēju dalībvalsti.

Saskaņā ar statistiku par SOLVIT saņemtajām sūdzībām 2007. gadā, 20 % no tām attiecās uz regulējamā profesijā vajadzīgo profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Eiropas profesionālās kartes pakalpojumu sniedzējiem izveide likvidēs dažus no šiem šķēršļiem, kas vēl joprojām apgrūtina Eiropas pilsoņus, kuri vēlas izmantot ienesīgu nodarbinātību kādā citā dalībvalstī.

Turklāt šajā profesionālajā kartē ietvertā informācija sniegs atbalstu gan darba devējiem, gan patērētājiem, un būs noderīga arī neregulētajām un nesaskaņotajām profesijām.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Cederschiöld kundzes ziņojumu par Eiropas profesionālās kartes izveidi pakalpojumu sniedzējiem.

Es to darīju tādēļ, ka, manuprāt, neraugoties uz Direktīvas 2055/36/EK esamību, kuras mērķis ir veicināt profesionālo mobilitāti, šis tirgus būtībā joprojām ir valsts iekšējais tirgus. Vispārīgāk runājot, darba ņēmēju mobilitāte Eiropas Savienībā paliek ļoti zema, veidojot šķērsli sekmīgai iekšējā tirgus darbībai, kā arī Lisabonas mērķu sasniegšanai izaugsmei un nodarbinātībai.

Ņemot to vērā, es domāju, ka ir izšķiroši izveidot Eiropas profesionālās kartes, kas jau pastāv dažiem gadījumiem, lai ietvertu visas profesijas, ieskaitot tās, kas nav regulētas. Tas veicinās to atzīšanu dalībvalstīs un tādējādi palielinās iespējas patērētājiem vieglāk piekļūt ārzemju pakalpojumu sniedzējiem, tā veicinot viņu integrāciju Eiropas iekšējā tirgū.

EN- Ziņojums: Elspeth Attwooll (A6-0025/2009)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Es uzskatu, ka, ņemot vērā komerciālo vaļu medību sāpīgo pagātni un neseno apdraudējumu pastiprināšanos vaļu populācijām – tādu kā nejauša vaļu nomedīšana zvejas laikā, sadursmes ar laivām, globālās klimata pārmaiņas un okeānu akustiskais piesārņojums – starptautiskos forumos ES ir konsekventi un saskanīgi jānodrošina visstiprākā vaļu aizsardzība globālā līmenī. Es aicinu jūs pretoties jebkuram priekšlikumam, ko varētu izmantot, lai legalizētu jebkādas vaļu medības zinātniskiem mērķiem un komerciālas vaļu medības piekrastē un citur, vai arī atļautu starptautisku tirdzniecību ar vaļu produktiem.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem un IWC (Starptautiskās Vaļu medību komisijas) iniciatīvām, situācija attiecībā uz daudzām vaļveidīgo sugām joprojām ir satraucoša, jo daudzām no tām draud iznīkšana. Viss jautājums par vaļu ķeršanu zinātniskiem nolūkiem joprojām ir „aizsegs” šo zīdītāju medībām, tādēļ ES ir jāiejaucas, lai panāktu šīs starptautiskās nostājas pārskatīšanu.

Moratorija saglabāšanas atbalsts, visu priekšlikumu par jauniem vaļu medību veidiem noraidīšana, atzīšana, ka visas vaļu medību darbības, ko veic IWC dalībvalstis, ir jāpakļauj IWC kontrolei un priekšlikumu atbalstīšana par „zinātnisku vaļu medību" izbeigšanu ārpus IWC kontroles ir dažas no šī ziņojuma premisām, kuras es uzskatu par būtiskām.

Nodrošināt, ka ES definē savu politisko nostāju šajā jautājumā, un uzņemas vadību centienos sasniegt mērķus saistībā ar bioloģisko daudzveidību un mūsu planētas ilgtspējīgu attīstību, ir fundamentāli mērķi, kas Eiropas Savienībai ir jāpieņem.

Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Tāpat kā referente, es atbalstu komerciālo vaļu medību globālo moratoriju un vaļu produktu starptautiskas tirdzniecības aizliegumu. Ir arī pamatoti iemesli centieniem panākt tā saukto „zinātnisko vaļu medību” izbeigšanu.

Kad šos jautājumus izskata starptautiskā līmenī ir jāmeklē sadarbība Starptautiskās Vaļu medību komisijas ietvaros, nevis ES.

Neraugoties uz šo iebildumu principa dēļ, es esmu izlēmis balsot par ziņojumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Attwooll kundzes ziņojumu par Kopienas rīcību attiecībā uz vaļu medībām.

Es atzīstu nepieciešamību aizliegt šo apdraudēto zīdītāju medības un to, ka ir vajadzīga stingra rīcība, lai nodrošinātu viņu izdzīvošanu. Pašreizējais vaļu medību moratorijs jau ir devis labus rezultātus vaļveidīgo populāciju pieauguma veidā, lai gan daudzas svarīgas valstis nav to ratificējušas, kas nozīmē, ka vaļu medības turpinās. Tādēļ es atzinīgi vērtēju aicinājumu Komisijai izvirzīt jaunus priekšlikumus, lai veicinātu šo rezultātu tālāku uzlabošanos.

Es arī domāju, ka noteiktā atšķirība starp komerciālām vaļu medībām un medībām pārtikas iegūšanai, ko joprojām praktizē dažas iezemiešu tautas, ir svarīga. Pēdējās ir pamatoti izslēgtas no moratorija tāpat kā vaļu zinātniskā pētniecība ar noteikumu, ka tā ņem vērā nepieciešamību aizsargāt sugas.

EN- Ziņojums: Ivo Belet (A6-0027/2009)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par ziņojumu. Viens no galvenajiem iemesliem dalībai Observatorijā ir apsvērums, ka Observatorijas darbības palīdz stiprināt Kopienas audiovizuālās nozares konkurētspēju. Piemēram, audiovizuālo preču izplatīšanu pārāk bieži traucē zināšanu trūkums par atšķirībām valstu tiesību aktos. Observatorija palīdz pārvarēt šos šķēršļus, sniedzot ekspertu slēdzienus un sistemātisku informāciju iesaistītajiem operatoriem.

Tomēr diemžēl bieži Eiropas Kopienas pieņemtie tiesību akti nav pietiekami popularizēti Itālijā. Šī iemesla dēļ ir vajadzīga labāka juridiskā pārskatāmība, īpaši par autortiesībām un patērētāju tiesību juridisko aizsardzību, kā arī par nodokļu un darba tiesībām. Beidzot, ir būtiski palielināt Observatorijas spēju pārraudzīt dažādus jaunumus kā jaunus audiovizuālo produktu patēriņa modeļus, piemēram, videospēles un internetu.

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Viens no galvenajiem iemesliem Eiropas Kopienas dalībai Observatorijas darbībās ir priekšnoteikums, ka veicot darbu, Observatorija palīdzēs nostiprināt Kopienas audiovizuālās nozares konkurētspēju. Audiovizuālo preču izplatīšanā bieži rodas problēmas saistībā ar nepietiekamām zināšanām par atšķirībām valstu tiesību aktos. Apgādājot iesaistītos operatorus ar tehnisko ekspertīzi un speciālo informāciju, Observatorija palīdz pārvarēt šo šķērsli, tādēļ Kopienas dalību var vērtēt atzinīgi. Speciāli iepērkot informāciju un reklamējot savas publikācijas, Observatorija ir kļuvusi par galveno informācijas avotu ekonomiskās un juridiskās informācijas jomā, kas aptver dažādus audiovizuālās nozares segmentus, ko izmanto dalībnieki gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Turklāt Komisija norāda, ka viena no Observatorijas lielākajām vērtībām ir tās spēja veidot un pārraudzīt zinātnisku partneru tīklus. Šie tīkli palīdz uzlabot Observatorijas ekonomisko un juridisko analīžu kvalitāti.

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Audiovizuālā observatorija ir vienīgā visas Eiropas sabiedrisko pakalpojumu organizācija, kas veic informācijas vākšanu un izplatīšanu par Eiropas Audiovizuālo nozari. Tai ir būtiska nozīme, piedāvājot detalizētu informāciju par nozari gan sabiedriskajām, gan privātajām struktūrām šajā jomā.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu par Kopienas dalību Eiropas Audiovizuālajā observatorijā. Tā ir dalībvalstu kompetence iesaistīties Eiropas Audiovizuālajā observatorijā un to finansēt.

  Iosif Matula (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojuma projektu par Kopienas dalību Eiropas Audiovizuālajā observatorijā, par šo PPE-DE grupas atbalstīto projektu vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, es uzskatu, ka ir būtiski svarīgi, lai būtu maksimāla audiovizuālā tirgus pārredzamība, un, lai tiktu nodrošināts, ka pēc iespējas daudzas iestādes gūtu pieeju šajā jomā aktuālai informācijai. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam nodrošināt reālu konkurenci un sasniegt ekonomiskās izaugsmes mērķus, kas noteikti Lisabonas stratēģijā.

Otrkārt, man šķiet svarīgi, ka Observatorija apvieno gan ES dalībvalstis, gan Eiropas valstis, kas ir ārpus Kopienas, piedāvājot svarīgu kohēzijas faktoru visu Eiropas valstu līmenī. Tas ļaus mums ne tikai savstarpēji sasaistīt visu kontinentu, bet arī veicināt audiovizuālās nozares preču un pakalpojumu brīvu apriti, tādējādi ievērojami paplašinot šo tirgu.

Tomēr mums ir jāņem vērā jauno tehnoloģiju parādīšanās un attīstība, lai paaugstinātu Observatorijas efektivitāti.

Es personīgi atbalstu tādu noteikumu piemērošanu, kas paplašina Observatorijas darbības jomu, lai sniegtu par to labāku pārskatu un piegādātu pat vēl vērtīgāku informāciju, kas ir noderīga no ekonomikas viedokļa, bet arī Eiropas sociālā un kultūras konteksta izpratnei.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Belet kunga ziņojumu par Kopienas dalību Eiropas Audiovizuālajā observatorijā.

Manuprāt, Observatorijas darbs ir ļoti svarīgs, tā ir vienīgā organizācija, kas vāc un izplata informāciju par Eiropas audiovizuālo nozari un tādējādi veicina progresu audiovizuālajā jomā, kas pēdējos gados ir kļuvusi arvien nozīmīgāka, paplašinoties digitālās tehnoloģijas izmantošanai. Turklāt ar saviem pētījumiem un tirgus analīzēm Observatorija sniedz vērtīgu palīdzību gan politikas veidotājiem, gan pašai audiovizuālai nozarei.

Es arī piekrītu, ka Observatorijas darbība ir tālāk jāpaplašina, lai ietvertu nodokļu un darba tiesību pētījumus attiecībā uz audiovizuālo nozari, tādējādi nostiprinot tās sadarbību ar dalībvalstīm.

EN- Ziņojums: Claudio Fava (A6-0026/2009)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā esam par labvēlīgu imigrācijas politiku, kas pamatota uz cilvēku vajadzībām. Tas nozīmēja, ka mēs galu galā nolēmām atbalstīt Fava kunga ziņojumu, jo tas pauž skaidru vēstījumu par to, ka ir nepieļaujami darba devējiem ekspluatēt migrantu bez dokumentiem neaizsargāto stāvokli, un arī tādēļ, ka tas dod zināmas tiesības migrantiem bez dokumentiem, kādu tiem pašlaik nav dažās ES dalībvalstīs. Mūsu balsojuma par ziņojumu priekšnoteikums bija tas, ka Padome apstiprināja Parlamenta paziņojumu, ka 9. pantu nākotnē nevarēs izmantot par precedentu, jo tas varētu apgrūtināt kopēju noteikumu pieņemšanu attiecībā uz līgumslēdzēju atbildību par saviem apakšuzņēmējiem.

Mums ir skaidrs, ka līgumslēdzējiem ir jābūt atbildīgiem par to, lai viņu apakšuzņēmēji ievērotu visus noslēgtos koplīgumus Darba devēji nedrīkst izvairīties no darba tiesību aktu piemērošanas, izmantojot sarežģītu apakšuzņēmēju ķēdi. Šajā direktīvā tomēr atbildība ir ierobežota ar pirmo apakšuzņēmēju līmeni, ko mēs neuzskatām par pieņemamu. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka nekas neliedz dalībvalstīm ieviest pilnīgākus tiesību aktus.

Mēs esam principā pret to privātpersonu, kas izmanto cilvēkus bez dokumentiem savos mājas darbos, atbrīvošanu no sankcijām. Mēs uzskatām, ka cilvēki bez dokumentiem ir tikpat neaizsargāti arī tad, ja viņi strādā privātpersonu labā.

  Alin Lucian Antochi (PSE), rakstiski. – (RO) Direktīva, par kuru mēs tikko balsojām, iezīmē vēl vienu soli virzienā uz kopēju noteikumu un pasākumu izstrādāšanu un piemērošanu, lai reglamentētu imigrantu stāvokli, īpaši to trešo valstu darba ņēmēju stāvokli, kuri nelegāli uzturas Eiropas Savienībā.

Izredzes uz labāku dzīves līmeni, ko rada iespējas atrast darbu, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina nelegālo imigrāciju. Vienlaikus darba devēju gūto labumu sekas ietver valsts līdzekļu izšķērdēšanu un izkropļotu konkurenci ekonomikas nozarē, atņemot nelegālajiem darba ņēmējiem jebkādu sociālo apdrošināšanu vai tiesības uz pensiju.

Tādēļ šī direktīva attiecas uz imigrācijas politiku un sankcijas ir vērstas pret darba devējiem, bet ne pret darba ņēmējiem no trešām valstīm. Īpaša uzmanība ir jāpievērš arī jauno dalībvalstu valstspiederīgajiem, kuri, lai gan viņiem ir Eiropas pilsoņa statuss, joprojām ir pakļauti starptautiskiem nodarbinātības noteikumiem, kas ierobežo viņu brīvu piekļuvi veco dalībvalstu darba tirgum.

Tādi pasākumi kā prasība darba devējiem pārbaudīt trešo valstu darba ņēmēju uzturēšanās atļaujas un darba devējiem paredzētie finanšu un kriminālie sodi raksturo Kopienas un dalībvalstu centienus koordinēt viņu imigrācijas un nelegālā darba politikas. Īstenībā, laikā, kad Eiropas Savienībā ir novērojama pieaugoša iedzīvotāju sakaita samazināšanās, mums ir jāatceras, ka risinājums nav izraidīt, bet gan reglamentēt šo darba ņēmēju stāvokli. Ar šo cerību es balsoju par šo ziņojumu.

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. − (SV) Es balsoju par šo ziņojumu par sankcijām darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelegāli.

Priekšlikuma mērķis ir novērst to trešo valstu valstspiederīgo ekspluatāciju, kuri uzturas nelegāli, un nostiprināt darba ņēmēju tiesības. Persona, kura tiks sodīta nelegālas nodarbinātības gadījumā, ir darba devējs, kas pārkāpj likumu, nevis darba ņēmējs.

Dažās ES valstīs nav šāda veida tiesību aktu. Citās valstīs ir tiesību akti, bet tie netiek piemēroti vai ievēroti. Tādēļ ES noteikumi, lai novērstu to darba ņēmēju ekspluatāciju, kas uzturas nelegāli, ir viens no veidiem, kā pacelt latiņu daudzās ES valstīs.

Priekšlikumam, par kuru mēs šodien balsojam, ir daudzi trūkumi. Ja es pieņemtu lēmumu, tā daudzas daļas būtu citādas. Man būtu paticis redzēt, piemēram, lielāku aizsardzību mājas darbos nodarbinātajām sievietēm. Tomēr alternatīva ir tāda, ka mums nebūs nekādas direktīvas, un tādēļ mazāka aizsardzība četriem līdz astoņiem miljoniem nelegāli mītošu trešo valstu valstspiederīgo, kas ES strādā nelegāli un kurus viņu ļoti neaizsargātajā stāvoklī atkārtoti ekspluatē darba devēji.

Lai gan ir svarīgi novērst nelegālo imigrāciju un nelegāli mītošo trešo valstu valstspiederīgo ekspluatāciju, mums ir arī jānodrošina, ka mēs palielinām iespējas cilvēkiem apmesties un meklēt darbu uz likumīgiem pamatiem. Tas tiek reglamentēts citās direktīvās, ko mēs Eiropas Parlamentā apspriežam pēdējā gadā.

  Glyn Ford (PSE ), rakstiski. − Es atbalstu C. Fava ziņojumu par sankcijām darba devējiem, kas nodarbina nelegāli mītošus trešo valstu darba ņēmējus. Daži negodīgi darba devēji ir gatavi ekspluatēt šos nelegālos darba ņēmējus ar atalgojumu zem oficiālā minimuma, drausmīgos apstākļos ar garām darba stundām. Ja viņi tiek pieķerti, viņiem ir jāsaņem nopietns sods.

Tomēr problēma ir tā, ka pastāv netikumīga konspirācija, lai ekspluatācija netiktu atklāta. Darba devēji gūst peļņu, ko viņi negrib atdot, bet darba ņēmēji, ja viņi atklāj ekspluatāciju, ir pakļauti izraidīšanai. Ja mums ir nopietni nodomi, mums ir vajadzīga politika, kas piešķir amnestiju tiem, kas atklāj ekspluatatorus. Tas mainītu spēku līdzsvaru starp darba ņēmējiem un darba devējiem tādā veidā, kas praktiski novērstu problēmu.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Vispārēju aizliegumu izmantot nereģistrētus darba ņēmējus, lai apturētu nelegālo imigrāciju, var vērtēt tikai atzinīgi tāpat kā sankcijas pret darba devējiem, kas piesaista šādus darba ņēmējus – bieži, lai viņus ekspluatētu – var vērtēt tikai atzinīgi; šādi darba devēji nav nekas cits kā mūsdienu vergturi.

Tomēr man ir daži iebildumi. Kārtējo reizi Eiropas Savienība izmanto jautājumu, kas pakļaujas Kopienas juridiskajam pamatam, pirmajam pīlāram, lai paplašinātu savas kompetences attiecībā uz dalībvalstu krimināllikumiem. Īrija un Apvienotā Karaliste, kas ir nodrošinājušas līgumos atzītas tiesības atteikties, veido ievērojamu izņēmumu.

Nāk prātā arī notikumi pēc streika modernā restorānā Neijī, ko iecienījis Sarkozy kungs. Tā administrācija apalvo, ka tā ir tāda darba tirgus upuris, kas ir pārāk stingrs vai darba ņēmējus aizsargājošs; viņiem tiek maksāta oficiālā minimālā alga un kā darba ņēmējiem ir lielākas iespējas regularizācijai. Direktīva tās tālāk nostiprinās, ļaujot nelegālam darba ņēmējam nokārtot savu statusu, vienkārši paziņojot savu darba devēju.

Baidos, ka praksē tādās valstīs, kas ir tik paviršas šajā ziņa kā Francija, tas viss neko nedos nelegālās imigrācijas ierobežošanai.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Neatkarīgi no tā, ka jānostiprina procedūras, kuru mērķis ir nelegālo darba ņēmēju izmantošanas novēršana, ir nepieņemami, ka šī direktīva soda gan pārkāpēju, gan upurus.

Šīs direktīvas mērķis ir papildināt apkaunojošo „Atgriešanās” direktīvu – ko sociālistu valdība Portugālē ir pieņēmusi – piemērojot sankcijas darba devējiem, kas nodarbina nelegāli mītošus darba ņēmējus, un nosakot kā vispārēju un automātisku noteikumu šo darba ņēmēju izraidīšanas procedūru, ar retiem izņēmumiem.

Izraidīšana nedrīkst būt alternatīva nelegāli mītošu migrantu darba ņēmēju pārmērīgai ekspluatācijai.

Šī direktīva nepieņem to migrantu darba ņēmēju aizsardzības un nodrošināšanas principu, kas, būdami spiesti strādāt nepieņemamos apstākļos, ziņo par tiem. Turklāt direktīva pilnībā neaizsargā šo darba ņēmēju tiesības, jo tā nosaka, ka „ja darba devējs nemaksā nokavētās izmaksas, dalībvalstīm nav pienākums pildīt šīs saistības”.

Neaizsargājot nelegāli mītošu migrantu darba ņēmēju tiesības, turklāt neparedzot vispār viņu regularizāciju un tā vietā pakļaujot viņus izraidīšanas draudiem, šī direktīva padarīs šos darba ņēmējus vēl neaizsargātākus un veicinās nelegāla darba situācijas, kas ir vēl apslēptākas.

Šī ir vēl viena direktīva, kas atmasko ES nehumāno imigrācijas politiku, tāpēc mēs varam to tikai noraidīt.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Lai gan šis ziņojums ir interesants vairākos punktos un ieskicē cīņas plānu pret nelegālo imigrāciju, tajā ir daži milzīgi klupšanas akmeņi. Nav īpašu pasākumu ES iekšējo un ārējo robežu aizsardzībai. Nav pasākumu saistībā ar politiku, kas attiecas uz nelegālo imigrantu izraidīšanu atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm. Tas vienkārši definē personu, kas ir nelegāli ieradusies ES teritorijā, par nelegālu imigrantu, kuram ir tiesības.

Īstenībā Eiropas iestādes ir apmulsušas šajā jautājumā. No vienas puses, drošības un tiesiskuma vārdā tās prasa, lai obligātie Eiropas tiesību akti novērš nelegālo imigrāciju, un, no otras puses, savu noteikumu vārdā, kas jau ir pārvērtušies par dogmu – ultraliberālisma un brīvas pārvietošanās dogmu – tās grib, lai ES teritorija kļūst par vietu, kas uzņem un pievelk perspektīvu imigrantu miljonus.

Mēs noraidām šo filozofiju, kas ir bīstama Eiropas cilvēkiem un nācijām. Mēs atbalstām viņu tiesības aizsargāt sevi un palikt par tiem, kas viņi ir.

  Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Ir zināma lieta, ka vīzu piešķiršanas un stingru imigrācijas noteikumu politika ir vienmēr bijusi sekmīga tikai nelielā mērā nelegālās imigrācijas ierobežošanā. Jebkurā gadījumā tie ir tikai veicinājuši nelegālu imigrantu cilvēku tirdzniecības tīklu attīstību.

Priekšlikums sodīt darba devējus, kas nodarbina nelikumīgus pilsoņus, ir savlaicīgs. Tomēr mums ir jārūpējas par to, lai nezaudē efektivitāti, jo cilvēku migrācijas cēloņi paliek tie paši, neatkarīgi no tā, vai mēs ieviešam sodus pret darba devējiem vai nē. Tiešām, ierosinātās pārbaudes spiedīs imigrantus bez dokumentiem izvēlēties arvien sliktākus darbus, saņemot pat zemākas algas, īpaši pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos.

Ir acīmredzami, ka pasākumi piedāvā tikai daļēju, nepilnīgu nelegālās imigrācijas un nereģistrētā darba spēka problēmas risinājumu. ES dalībvalstīm jau tagad jāsāk īstenot kopēju saskanīgu politiku nelegālās imigrācijas jautājumā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kas nosaka bargus pasākumus pret darba devējiem, kas nodarbina nelegālos imigrantus Eiropā. Viens no faktoriem, kas mudina nelegālos imigrantus ierasties ES, ir izredzes atrast darbu. Es atbalstu šo tiesību aktu, jo tas radīs taisnīgāku sistēmu likumīgiem Eiropas darba ņēmējiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Izredzes atrast darbu Eiropā ir pievilcīgas trešo valstu valstspiederīgajiem ļoti saprotam iemeslu dēļ. Krīzes laikā tomēr mums ir jāpievērš īpaša uzmanība tam, kādi darba ņēmēji iegūst arvien grūtāk atrodamo darbu, lai novērstu arī sociālo atšķirību rašanos. Manuprāt, tādēļ ir svarīgi uzlikt sankcijas darba devējiem, kas nepilda noteikumus. Šajos nemierīgajos laikos nav pieļaujams nelegālais darbaspēks, un mums jāsāk ar tiem, kas ir pieejami uz vietas un kur sankcijām būs rezultāti. Tādējādi šis ziņojums ir mēģinājums noteiktāk risināt šo problēmu, jo migrantu darba ņēmēju plūsma nesamazināsies, īpaši krīzes laikā.

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Pamatojoties uz vienkāršu priekšstatu par šo jautājumu, ir divi nelegālās imigrācijas cēloņi: nedrošs stāvoklis izcelsmes zemē un darbaspēka pieprasījums citās zemēs.

Tā kā attiecība uz pirmo problēmu mums ir līdzekļi attīstības un sadarbības programmām, ko atbalsta ES un kas acīmredzami vēl nav pietiekami, otrā jautājuma problēma ir tagad jārisina dažādos veidos dalībvalstu līmenī. Tomēr ir vajadzīgi standarta noteikumi darba devēju sodīšanai, jo daudzos gadījumos tas ir starptautisks jautājums, kurā iesaistīti cilvēku tirdzniecības tīkli, kas ekspluatē nelegālo imigrantu neaizsargātību.

Esmu gandarīts, ka jautājums par darba devējiem, kas iedzīvojas uz nelegālo imigrantu rēķina, ir izvirzīts apspriešanai Eiropas Parlamentā. Esmu pārliecināts, ka šīs direktīvas piemērošana uzlabos praktiskos nodarbinātības apstākļus Kopienā.

Tā kā līdz šim valstu politika ir bijusi orientēta vairāk uz to, kā novērst nelegālo imigrantu piekļuvi darba tirgum, tagad mēs ķeramies pie šīs problēmas pašām saknēm.

Vienlaikus mums nav jāinterpretē šis ziņojums kā signāls, ka tagad Eiropas robežās būs slēgtas. Gluži otrādi – mums ir jātur darba tirgus robežās atvērtas ar noteikumu, ka darba ņēmēju plūsma ir likumīga un atbilst attiecīgās valsts vajadzībām.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, nelegālās imigrācijas apkarošanai, manuprāt, ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei.

Es uzskatu, ka ir no jauna jānosaka tiesiskie noteikumi darba tirgū kā principa jautājums gan attiecībā uz Eiropas pilsoņiem, gan trešo valstu pilsoņiem, kuri dažkārt strādā bez obligātajiem drošības apstākļiem viņu darba vietās.

Šī iemesla dēļ es balsoju par Fava kunga ziņojumu, kas piedāvā sankcijas pret darba devējiem, kas nelegāli nodarbina trešo valstu valstspiederīgos. Man šķiet, ka šāda veida pasākumi ir saskaņā ar vēlēšanos veidot pārskatāmāku, taisnīgu un homogēnu kopēju Eiropas darba tirgu.

Es piekrītu referentam, ka darba devēji, kas ekspluatē imigrantus, ir jāsoda ar finanšu, administratīviem un dažos gadījumos krimināliem sodiem, kas samērīgi ar ekspluatācijas plašumu un smagumu, un ka dalībvalstīm ir jāpārrauga riskantās darbavietas un jāievieš mehānismi, kas veicina ziņošanu par ekspluatācijas gadījumiem pagrīdes ekonomikā. Mums ir jāatceras, ka izaugsmes mērķus nodarbinātībā un ekonomikā kopumā var sasniegt tikai, veicinot pilnīgu pakļaušanos darba tiesību aktiem.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Mēs esam izlēmuši balsot par ziņojumu par sankcijām darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelegāli.

Priekšlikuma mērķis ir novērst to trešo valstu valstspiederīgo ekspluatāciju, kuri uzturas nelegāli, un nostiprināt darba ņēmēju tiesības. Persona, kura tiks sodīta nelegālas nodarbinātības gadījumā, ir darba devējs, kas pārkāpj likumu, nevis darba ņēmējs.

Dažās ES valstīs nav šāda veida tiesību aktu. Citās valstīs ir tiesību akti, bet tie netiek piemēroti vai ievēroti. Tādēļ ES noteikumi, lai novērstu to darba ņēmēju ekspluatāciju, kas uzturas nelegāli, ir viens no veidiem, kā pacelt latiņu daudzās ES valstīs.

Priekšlikumam, par kuru mēs šodien balsojam, ir daudzi trūkumi. Ja tas būtu mūsu lēmums, tā daudzas daļas būtu citādas. Mums būtu paticis redzēt, piemēram, lielāku aizsardzību mājas darbos nodarbinātajām sievietēm. Tomēr alternatīva ir tāda, ka tad mums nav nekādas direktīvas un tādēļ ir mazāka aizsardzība četriem līdz astoņiem miljoniem nelegāli mītošu trešo valstu valstspiederīgo, kas ES strādā nelegāli un kurus viņu ļoti neaizsargātajā stāvoklī atkārtoti ekspluatē darba devēji.

Lai gan ir svarīgi novērst nelegālo imigrāciju un nelegāli mītošo trešo valstu valstspiederīgo ekspluatāciju, mums ir arī jānodrošina, ka mēs palielinām iespējas cilvēkiem apmesties un meklēt darbu ES uz likumīgiem pamatiem. Tas tiek reglamentēts citās direktīvās, ko mēs Eiropas Parlamentā apspriežam pēdējā gadā.

  Anders Wijkman (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs esam izlēmuši balsot par ziņojumu par sankcijām darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelegāli.

Priekšlikuma mērķis ir novērst to trešo valstu valstspiederīgo ekspluatāciju, kuri uzturas nelegāli, un nostiprināt darba ņēmēju tiesības. Persona, kura tiks sodīta nelegālas nodarbinātības gadījumā, ir darba devējs, kas pārkāpj likumu, nevis darba ņēmējs.

Dažās ES valstīs nav šāda veida tiesību aktu. Citās valstīs ir tiesību akti, bet tie netiek piemēroti vai ievēroti. Tādēļ ES noteikumi, lai novērstu to darba ņēmēju ekspluatāciju, kas uzturas nelegāli, ir viens no veidiem, kā pacelt latiņu daudzās ES valstīs.

Priekšlikumam, par kuru mēs šodien balsojam, ir daudzi trūkumi. Ja tas būtu mūsu lēmums, tā daudzas daļas būtu citādas. Mums būtu paticis redzēt, piemēram, lielāku aizsardzību mājas darbos nodarbinātajām sievietēm. Tomēr alternatīva ir tāda, ka tad mums nav nekādas direktīvas un tādēļ ir mazāka aizsardzība četriem līdz astoņiem miljoniem nelegāli mītošu trešo valstu valstspiederīgo, kas ES strādā nelegāli un kurus viņu ļoti neaizsargātajā stāvoklī atkārtoti ekspluatē darba devēji.

Lai gan ir svarīgi novērst nelegālo imigrāciju un nelegāli mītošo trešo valstu valstspiederīgo ekspluatāciju, mums ir arī jānodrošina, ka mēs palielinām iespējas cilvēkiem apmesties un meklēt darbu ES uz likumīgiem pamatiem. Tas tiek reglamentēts citās direktīvās, ko mēs Eiropas Parlamentā apspriežam pēdējā gadā.

EN- Ziņojums: Elisabeth Jeggle (A6-0472/2008)

  Constantin Dumitriu (PPE-DE), rakstiski.

– (RO) Ziņojumam par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kultūraugu statistiku ir pievienoti vairāki papildu elementi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu jauno noteikumu piemērošanu.

Statistikai ir būtiska nozīme Kopienas politikas izveidē, jo tā sniedz tirgus pieprasījuma un piedāvājuma precīzu ainu, un šī informācija palīdz sasniegt ekonomisko līdzsvaru. Tajā pašā laikā standarta noteikumiem Eiropas līmenī nav jākļūst par birokrātisku nastu, bet jānodrošina, ka ir pastāvīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm vienkāršā, efektīvā veidā.

Šī iemesla dēļ es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu un referenta ierosinātos papildinājumus, jo tie sniedz jaunu fāzi vienkāršas, elastīgas juridiskās struktūras veidošanā, kas atbilst ES principiem. Šo noteikumu ietekme uz Eiropas lauksaimniecību radīs lielāku iespēju reaģēt uz problēmām, kas var uzkrāties tirgū, piemēram, pārprodukcija, kas var radīt cenu kritumu.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Es balsoju par šo ziņojumu daļēji tāpēc, ka Komisijas priekšlikuma mērķis ir vienkāršot pašreizējos tiesību aktus, un daļēji tāpēc, ka lauksaimniecības statistika ir tomēr nepieciešama pašreizējos apstākļos ar kopēju lauksaimniecības politiku.

Es vēlētos uzsvērt, ka mans „jā” balsojums par šo ziņojumu nav atbalsta izpausme pašai kopējai lauksaimniecības politikai.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju Jeggle kundzes darbu un balsoju par viņas ziņojumu par vajadzību vākt kultūraugu statistiku.

Es piekrītu referentes un Komisijas viedoklim, ka kultūraugu statistika ir būtiska kopējās lauksaimniecības politikas novērtēšanā un attiecīgo produktu tirgu pārvaldīšanā ES.

Es esmu gandarīts, ka Jeggle kundze ir uzsvērusi, ka papildu izmaksām un apgrūtinājumiem ir jāpaliek saprātīgās robežās, lai ieguvumus no vienkāršotas birokrātijas un labākas kvalitātes tiesību aktiem nenomāktu ierosināto pasākumu pārmērīgi augstas izmaksas.

Man šķiet, ka ziņojums precīzi atbilst Eiropas Savienības rīcības programmai par administratīvo slogu samazināšanu, kas izklāstīta 2007. gada 24. janvāra Paziņojumā, un tādēļ, kā es teicu, tam ir mans atbalsts.

EN- Ziņojums: József Szájer (A6-0216/2008)

  Constantin Dumitriu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Kā es jau esmu paziņojis, izsakot savu atbalstu ziņojumam par lauksaimniecības produktu veicināšanu Kopienas tirgū un trešās valstīs, vīns ir viens no Kopienas produktiem, kas ieņem dominējošu stāvokli globālā tirgū, un tam ir jāierāda svarīga vieta Eiropas tirdzniecības stratēģijā.

Lai sniegtu labāku atbalstu dažādajiem vīnu veidiem, ne tikai tradicionālajiem, bet arī tiem, kas minēti šajā ziņojumā, mums tomēr ir vajadzīgi vienkārši, elastīgi noteikumi, kas atbilst Eiropas kvalitātes veicināšanas principiem. Vienlaikus ir vajadzīga labāka sadarbība starp dalībvalstīm, Eiropas iestādēm, ražotājiem, kā arī ar ražotāju un izplatītāju organizācijām.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu un mūsu kolēģa József Szájer iesniegto ziņojumu, jo tagad mums būs standarta vienkāršoti noteikumi attiecībā uz aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definīciju, aprakstu un noformējumu. Šie produkti ir atzīti visā pasaulē, un, pateicoties jaunajiem noteikumiem, mēs sekmīgi panāksim tiem labāku stāvokli tirgū, atbalstot Kopienas ražotājus un izplatītājus.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Szájer kunga ziņojumu par aromatizētajiem vīniem, aromatizētos vīnus saturošiem dzērieniem un aromatizētos vīnus saturošiem kokteiļiem.

Es domāju, ka vīna rūpniecība ir ļoti svarīga ES ekonomikai, jo vairākas valstis kā Itālija, Francija un Spānija atrodas starp pasaules vadošajām vīna ražotājām un eksportē savu slaveno produkciju visā pasaulē. Tādēļ es atzinīgi vērtēju priekšlikumu noteikt skaidrus noteikumus iepriekšminēto vīna produktu definīcijai, lai Eiropas produktu augstā kvalitāte vienmēr tiktu atzīta un identificēta.

EN- Ziņojums: van den Burg (A6-0047/2009)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Eiropas Parlamenta sociāldemokrāti, esam izlēmuši balsot par Padomes direktīvas priekšlikumu, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Tomēr mēs vēlētos uzsvērt, ka mēs neuzskatām pazeminātas pievienotās vērtības nodokļa likmes par risinājumu ēnu ekonomikas problēmai.

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Šodien mēs balsojām par ziņojumu par pazeminātām PVN likmēm. Šie grozījumi uzsver, ka pazeminātām PVN likmēm vajadzētu pozitīvi ietekmēt daudzu pakalpojumu nozaru pārveidošanu, jo tās pazemina nelegālās nodarbinātības līmeni.

Attiecībā uz mājokļu nozari ir iespējams piemērot pazeminātas PVN likmes renovācijas un remontu darbiem ar mērķi paaugstināt enerģijas ietaupījumus un energoefektivitāti.

Priekšlikuma sākums saistās ar 2008. gada vasaru, un tas ierosina pievienot dažus citus vietējos pakalpojumus, ieskaitot restorānu pakalpojumus.

Papildus mājokļu un restorānu pakalpojumiem darbietilpīgie pakalpojumi būs pastāvīgi ietverti to pakalpojumu sarakstā, uz kuriem attiecināmas pazeminātas likmes. Kategorija ir paplašināta, lai iekļautu citus līdzīga rakstura vietējus pakalpojumus, piemēram: nelielus materiālu kustīgu preču remontus (velosipēdi, kurpes, apģērbi, datori, pulksteņi); visu šo preču tīrīšanu un apkopi; mājas aprūpes pakalpojumus; visus sociālās aprūpes pakalpojumus, ieskaitot frizēšanu, skaistumkopšanu, dārzkopību; renovācijas un uzkopšanas pakalpojumus reliģisko rituālu, kultūras mantojuma un vēstures pieminekļu vietās.

Ir paplašināta arī farmaceitisko produktu kategorija, ietverot visus absorbējošos higiēnas produktus, īpaši bērnu autiņus, un medicīniskās ierīces invalīdiem.

Pazeminātām likmēm saskaņā ar pašreizējiem tiesību aktiem var pakļaut arī iespiestas grāmatas, ieskaitot audiogrāmatas.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Mazo un vidējo uzņēmumu veicināšana – tie veido 99 % Eiropas uzņēmumu, kas ir atbildīgi par vairāk nekā 100 miljoniem darbavietu, un tikai pēdējos astoņos gados ir radījuši 8 miljonus darbavietu – ir Mazās uzņēmējdarbības akta centrā.

Izskatāmais priekšlikums ilustrē veiktos pasākumus. Tas ļauj konkrētiem uzņēmumiem gūt labumu no pazeminātas PVN likmes, vienlaikus mēģinot samazināt nelegālo darba tirgu un aicinot radīt likumīgus uzņēmumus.

Aktīvi veicinot MVU darbību, mēs nedrīkstam apdraudēt ES pamatprincipus. Šajā gadījumā vienotais tirgus ir aizsargāts, jo šajā dokumentā paredzētie noteikumi attieksies uz uzņēmumiem, kas darbojas tikai uz vietas, tādējādi izvairoties no tirgus izkropļojumiem.

Visu šo iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu, ko es uzskatu par perfektu tās politikas piemēru, ko Eiropas Parlaments pieņems ekonomikas jomā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Pirmo reizi es ar prieku balsoju par Eiropas direktīvu par aplikšanu ar nodokļiem. Pagaidām, pirms plašākas pārskatīšanas, kas varētu visu apšaubīt, visuzkrītošākās novirzes šajā direktīvā pazudīs. Vietējie pakalpojumi, piemēram, restorāni, kuriem nav nekāda sakara ar iekšējā tirgus problēmām un konkurences izkropļošanu, kā arī darbietilpīgi pakalpojumi varēs gūt labumu no pazeminātās likmes.

Bumba tagad ir valdības laukuma pusē. Vispirms Padomē, kas vēl nav pieņēmusi lēmumu. Tad valsts līmenī, kur mēs uzmanīgi vērojam veidu un ātrumu, ar kādu mūsu varas vīri pildīs vēlētājiem dotos solījumus.

Baidos tomēr, ka šo labo ziņu saknes var būt meklējamas krīzē; eiropiešu pirktspējas kritumā un īpaši Eiropas vēlēšanu nenovēršamībā. Pareizais risinājums būtu bijis reiz par visām reizēm izbeigt nodokļu saskaņošanu, kurai vēl joprojām nav pamatojuma.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas ļaus Lielbritānijai pazemināt PVN likmes jaunai preču un pakalpojumu kategorijai, ieskaitot restorānu pakalpojumus un citus vietējos pakalpojumus. Es atbalstu ziņojumu, jo tas dod iespēju mazākajiem uzņēmumiem piesaistīt labāku klientūru. Ziņojums ir pozitīvs ieguldījums cīņā pret lejupslīdi, padarot mazākos vietējos uzņēmumus pievilcīgākus klientiem.

  John Purvis (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvie vienmēr ir apgalvojuši, ka nodokļu sistēma ir ļoti svarīgs suverenitātes jautājums, un tādēļ ir atzinīgi jāvērtē jebkādi centieni šajā jomā nodot Eiropas Savienības pilnvaras dalībvalstīm. Šis līdzeklis, kas atļauj dalībvalstīm piemērot zemākas PVN likmes vairākiem vietējiem un darbietilpīgiem pakalpojumiem, ir subsidiaritātes principa piemērošanas pozitīvs piemērs, un mēs mudinām Komisiju iet tālāk šajā virzienā. It īpaši mums patiktu, ja pazeminātā likme tiktu piemērota arī vietēji ražotam alum un sidriem, jo tas palīdzētu bāriem izdzīvot, kad tie cieš no augstām nodokļu likmēm.

Mēs uzsveram, ka dalībvalstu kompetencē ir izlemt, kad ir lietderīgi piemērot šos pasākumus. Nesenā vispārējās PVN likmes pazemināšana Apvienotajā Karalistē ir bijis dārgs pasākums, kas ir devis mazu rezultātu, kad tādi citi pasākumi kā daudz lielāki, bet selektīvi PVN pazeminājumi, ko atļauj šis priekšlikums, vai lielākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides dotu lielāku labumu gan privātpersonām, gan ekonomikai kopumā.

  Poul Nyrup Rasmussen (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta deputāti, Dānijas sociāldemokrāti Poul Nyrup Rasmussen, Britta Thomsen, Christel Schaldemose, Dan Jørgensen un Ole Christensen atturējās balsojumā par van den Burg kundzes ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa pazeminātajām likmēm. Mūsu delegācija uzskata, ka PVN likmes pazemināšanai Dānijā būtu ārkārtīgi pieticīga ietekme uz nodarbinātību apvienojumā ar problemātisku ienākumu pazemināšanos valstij. Pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos tomēr citās ES dalībvalstīs varētu būt lietderīgi izmantot PVN instrumentu kā vienu no valsts krīzes paketes elementiem un tādējādi pastiprināt nodarbinātību nozarēs, kuras ir visvairāk cietušas. Mums jau ir ļoti diferencētas PVN likmes, un tādēļ mēs negribam atturēt citas ES dalībvalstis no šāda ceļa. Tam varētu būt pozitīva ietekme uz pieprasījumu Dānijas ekonomikā.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamentārā leiboristu partija balsoja par šo ziņojumu. Mēs uzskatām, ka PVN samazināšana var dot ieguldījumu noteiktu darbavietu saglabāšanā un ļaut radīt jaunas darbavietas. Katra valsts ir iesniegusi savu pieredzi, kas ļauj domāt, ka vietējiem apstākļiem ir vajadzīga vietēja reakcija; tas attiecas arī uz tādiem nodokļiem kā PVN.

Apvienotajā Karalistē vispārējs PVN samazinājums izraisīja inflācijas pazemināšanos par 1 % un GBP 12 miljardu papildu ienākumu ekonomikā.

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0097/2009: Par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Kopš 2001. gada 11. septembra ASV ir vedusi globālu karu pret terorismu. Diemžēl cilvēktiesību absolūtisma kultūra ES un daudzu tās vadošo politiķu politiskā gļēvulība ir likušas ASV uzņemties stipri neproporcionālu atbildību par tādu draudu novēršanu, kas nepazīst robežas.

Islāmistu džihāda ekstrēmisti ir drauds visam mūsu dzīvesveidam. Politiķiem ir pienākums aizsargāt sabiedrību pret šīm bezprecedenta un eksistenciālajām briesmām. Man ir patīkami apzināties, ka dažas ES dalībvalstis bija gatavas sadarboties ar CIP, mūsu amerikāņu sabiedrotajiem. Es nesaprotu, kādēļ dažas valstis stādīja teroristu cilvēktiesības augstāk par savu pilsoņu aizsardzību un atsacījās sadarboties ar CIP. Atkal Eiropas Savienībā tik izplatītais pret ASV vērstais noskaņojums pakļāva riskam savu pilsoņu drošību.

Viss šis jautājums rāda, cik svarīgi ir katrai dalībvalstij saglabāt tiesības rīkoties neatkarīgi ārpolitikas un izlūkošanas jautājumos.

Es balsoju pret šo ziņojumu.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Pēc izmeklēšanas, ko 2007. gadā veica par šo jautājumu atbildīgā komiteja, Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju ar vairākiem desmitiem ieteikumu, kuru mērķis bija novērst šo nelikumīgo darbību atkārtošanos.

Tagad tā veic šo ieteikumu piemērošanas novērtējumu, izmantojot manis ieteikto metodiku. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs nesen nosūtīja oficiālu lūgumu sadarboties valstu parlamentu priekšsēdētājiem un drīz notiks uzklausīšana.

Jaunas rezolūcijas pieņemšana pirms šī procesa pabeigšanas būtu pārsteidzīga un radītu kļūdas: pārāk agras runāšanas kļūdu, kad nav nekā jauna, ko teikt; kļūdu pakļauties vēlmei pieņemt rezolūciju, lai ietekmētu cilvēkus vai veidotu iekšpolitiku; un kļūdu sākt procesu ar prezidenta Obama kritizēšanu, kad mums jāpastiprina transatlantiskā sadarbība, izmantojot ASV administrācijas maiņas radītās priekšrocības.

Tāpēc es nevaru balsot par šo rezolūcijas priekšlikumu. Es nevaru arī balsot pret dokumentu, kas vēlreiz uzsver cieņu pret cilvēktiesībām, tiesiskumu un patiesības meklējumiem kā pamatvērtībām. Tādēļ es atturēšos.

  Jas Gawronski (PPE-DE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, mans lēmums balsot pret rezolūcijas priekšlikumu bija pamatots uz faktu, ka tas vēlreiz uzsver tās pašas idejas, pret kurām mana grupa iebilda galīgajā balsojumā par pagaidu komiteju par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus (TDIP). Es sniedzu šo viedokli kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupas koordinators bijušajā TDIP pagaidu komitejā un vēlāk darba grupā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā.

Minētā komiteja nolēma nosūtīt katrai dalībvalstij aptaujas anketu, lai noskaidrotu, kādi notikumi ir bijuši pēc Eiropas Parlamenta izmeklēšanas. Tomēr līdz šim, kā jūs labi zināt, uz šīm anketām nav saņemta neviena atbilde, lai gan tika sūtīti atgādinājumi.

Tādēļ es nedomāju, ka būtu gudri pieņemt jaunu dokumentu un izdarīt jaunus secinājumus, kad īstenībā mums nav nekā jauna ko publiskot. Man ir sajūta, ka šis ir vēl viens kreiso deputātu vēlēšanu triks, nevis mēģinājums panākt taisnīgumu.

  Ana Maria Gomes (PSE), rakstiski. − Es balsoju par atsauces saglabāšanu uz Portugāli, arī uz atsauci uz Barroso valdības pienākumiem, neraugoties uz to, ka, manuprāt, šī punkta teksts varētu būt precīzāks un pieminēt „jaunu faktisko informāciju”, bet ne tikai „preses informāciju”.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Nesamazinot svarīgus aspektus, kuriem mēs noteikti nepiekrītam, nerunājot jau par neiedomājamiem izlaidumiem un pretrunām, šī rezolūcija:

- „nosoda rīcības trūkumu līdz šim ... , lai atklātu ārkārtas pārsūtīšanu programmu”;

- „aicina dalībvalstis, Komisiju un Padomi ... palīdzēt patiesības noskaidrošanā, sākot izmeklēšanas vai sadarbojoties ar kompetentām struktūrām, ... un nodrošinot efektīvu parlamentāro uzraudzību slepeno dienestu darbībām”;

- „aicina Eiropas Savienību, dalībvalstis un ASV iestādes izmeklēt un pilnībā noskaidrot nelikumības, kas saistītas ar starptautisko un nacionālo cilvēktiesību, pamatbrīvību, spīdzināšanas un sliktas apiešanās aizlieguma, piespiedu pazušanas aizlieguma, tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumiem saistībā ar „karu pret terorismu”, lai noteiktu atbildību ... un nodrošinātu, ka šādi pārkāpumi neatkārtosies nākotnē”.

Tomēr rezolūcija nenoņem noslēpumainības plīvuru un nenosoda būtisku elementu, proti, tā saukto „cīņu pret terorismu”, kā arī nenosoda ASV par „ierobežotu pārsūtīšanu shēmu un slepenu apcietinājuma iestāžu saglabāšanu”.

Mums ir vajadzīgs skaidrs nosodījums un patiesības noskaidrošana, ko faktiski ierosināja Portugāles Komunistiskā partija Portugāles Parlamentā un ko noraidīja Portugāles Sociālistiskā, Sociāldemokrātu un Tautas partijas.

  Jens Holm un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Lai gan CIP rezolūcijā ir strīdīgi elementi, piemēram, ES un ASV nolīgumu par sadarbību tieslietās un izraidīšanu atzinīgs novērtējums, es tomēr balsoju par rezolūciju, lai atbalstītu cilvēktiesības un mēģinājumu iegūt skaidrību par ārkārtējo pārsūtīšanu programmu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Parlamenta pieņemtā rezolūcija atkārtoti apstiprina, ka saskaņā ar ANO Konvencijas pret spīdzināšanu 14. pantu ikvienam spīdzināšanas akta upurim ir tiesības uz tiesisku aizsardzību un taisnīgu un adekvātu kompensāciju. Ir zīmīgi, ka Apvienotās Karalistes konservatīvo partijas deputāti šajā parlamentā balsoja pret rezolūciju. Ir tikpat zīmīgi, ka AK leiboristu deputāti atturējās. Morāli bankrotējušā leiboristu valdība ir iesaistījusi AK nelikumīgā karā un ir atļāvusi izmantot lidostas ārkārtēju pārsūtīšanu lidojumiem. Unionistu deputātu balsis šodien vēl pastiprināja šo kaunu.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. − Lai gan CIP rezolūcijā ir strīdīgi elementi, piemēram, ES un ASV nolīgumu par sadarbību tieslietās un izraidīšanu atzinīgs novērtējums, pret ko es noteikti iebilstu, es tomēr balsoju par rezolūciju, lai atbalstītu cilvēktiesības un mēģinājumu iegūt skaidrību par ārkārtējo pārsūtīšanu programmu.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Es jau agrāk esmu paudis savu riebumu attiecībā uz informāciju, kas ir atklājusies par apiešanos ar cilvēkiem, kuri tiek turēti aizdomās par noziegumiem, bet nav notiesāti, un kuri ir izraidīti un dažos gadījumos nokļuvuši dažādu valstu iestāžu gūstā. Tas ir pilnīgi nepieņemami un pretrunā ar mūsdienu demokrātijas principiem. Šis jautājums vēl nav noskaidrots, un tādēļ ir labi, ka šie incidenti tiek atklāti.

Parlamenta rezolūcija satur daudzus pozitīvus elementus, taču es uzskatu, ka nebūtisku formulējumu iekļaušana padara tās ārpolitikas ambīcijas par pārāk augstām. Tas novirza uzmanību no galvenā jautājuma, kas ir iespējamie cilvēktiesību pārkāpumi. Tas ir ļoti nožēlojami. Tādēļ es balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju pret priekšlikumu rezolūcijai par iespējamām CIP darbībām, kas saistītas ar gūstekņu pārvadāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā dažās Eiropas valstīs, jo šīs rezolūcijas nolūks ir nepamatots.

Pirmkārt, es vēlētos uzsvērt, ka no procedūras viedokļa politiskajām grupām, kas parakstīja rezolūciju, vajadzēja sagaidīt valstu parlamentu atbildes uz priekšsēdētāja Pöttering 2009. gada 9. februāra vēstuli, kurā tika lūgts sniegt detalizētu to pasākumu aprakstu, kas veikti pēc 2007. gada rezolūcijas par šo jautājumu.

Otrkārt, ir pilnīgi neproduktīvi atkal ļauties iestigt aizdomās un apvainojumos pret dažām dalībvalstīm, ko ir izraisījis prezidenta Obama 2009. gada janvāra administratīvais rīkojums, kas pieprasa Gvantanamo līča apcietinājuma centra slēgšanu viena gada laikā.

Attiecībā uz Rumāniju komisārs Barrot pēdējās sesijas runā pieminēja, ka viņš ir rūpīgi uzraudzījis pasākumus, ko Rumānijas iestādes veica šīs izmeklēšanas laikā. Es domāju, ka Rumānija ir pilnībā demonstrējusi labu gribu sadarbībā un ir sniegusi Komisijai un Eiropas Parlamentam visu nepieciešamo informāciju, kā arī visus šajā lietā veiktās izmeklēšanas rezultātus.

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es vēlētos arī šoreiz, tāpat kā Strasbūras sesijas laikā no 2. līdz 5. februārim apstiprināt manu opozīciju rezolūcijai par iespējamām CIP darbībām, kas saistītas ar iespējamo teroristu pārvadāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā dažās Eiropas valstīs.

Pret Rumāniju celtie apvainojumi, saskaņā ar kuriem tā ir bijusi iesaistīta aizdomās turēto teroristu pārvadāšanas programmā, ir nepamatoti. Tādēļ ir nepieņemami, ka Rumānijas vārds tiek brīvi mētāts kā daļa no diskusijas par iespējamiem CIP cietumiem.

Līdz šim pret mums ir tikai izvirzīti apvainojumi bez jebkādiem pārliecinošiem pierādījumiem. Patiesi, H. P. Martin ziņojums ir labākais šīs pieejas piemērs, jo tajā izvirzītās apsūdzības ir gan pretrunīgas, gan nepamatotas.

Es domāju, ka vairāku šādu nopietnu apvainojumu pamatojums ir daļa no Eiropas valdību apņemšanās ievērot un veicināt Eiropas Savienības pamatbrīvības, tiesības un vērtības, kuru labā tika ierosināts rezolūcijas projekts.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es gribu izmantot savu balsi, lai atbalstītu priekšlikumu rezolūcijai par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot Parlamenta ieteikumus, kas izvirzīti Pagaidu komitejas par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus, ziņojumā, jo slepenu apcietinājuma centru pastāvēšana, gūstekņu piespiedu pazušana un spīdzināšana ir ne tikai kliedzošs starptautisko cilvēktiesību, ANO Konvencijas par spīdzināšanu, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Pamattiesību hartas pārkāpums, bet tas nav pieļaujams starptautiskā sistēmā, kurā valda demokrātija un tiesiskums.

Šī iemesla dēļ es atzinīgi vērtēju rezolūciju, kas mudina visas dalībvalstis atklāt pieļautās nelikumības, kas izdarītas šajā kontekstā kara pret terorismu vārdā, jo īstenu cīņu pret terorismu nevar izcīnīt, pārkāpjot tās pašas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kuras tai būtu jāaizstāv.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − EPLP grupas deputāti uzskata, ka šajā rezolūcijā ir vairāki vērtīgi punkti. Mēs esam konsekventi atbalstījuši šīs rezolūcijas izstrādāšanu un apstiprinājuši kopējo rezolūciju, ko iesniedza četru Eiropas parlamentāro grupu vārdā.

Tomēr mēs nevaram atbalstīt šo rezolūciju, jā tā ietver nepierādītus apgalvojumus, par kuriem nav lēmušas attiecīgās iestādes. Diemžēl rezolūcija ar grozījumiem vairs nav pamatota uz pierādītiem faktiem, un EPLP nav citas izvēles kā atturēties.

  Marek Siwiec (PSE), rakstiski. – (PL) Es atturējos no balsošanas, tādēļ, ka es nepārzinu minētās rezolūcijas priekšlikuma grozījumu detaļas.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. − Lai gan CIP rezolūcijā ir strīdīgi elementi, piemēram, ES un ASV nolīgumu par sadarbību tieslietās un izraidīšanu atzinīgs novērtējums, es tomēr balsoju par rezolūciju, lai atbalstītu cilvēktiesības un mēģinājumu iegūt skaidrību par ārkārtējo pārsūtīšanu programmu.

- Ziņojums: Jacek Saryusz-Wolski (A6-0019/2009)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju Saryusz-Wolski kunga ziņojumu. Mani iepriecina, ka ziņojumā uzmanība ir koncentrēta galvenokārt uz 2008. gada notikumiem, kas pakļauj pārbaudei ES ārpolitikas efektivitāti. Mēs vēlreiz esam pierādījuši, ka Eiropas spēks ir saskaņotā rīcībā. Tas attiecas arī uz Eiropas institūcijām. Tām ir jāstrādā kopā, tāpat, kā to dara dalībvalstis, lai starptautiskajā līmenī Eiropa runātu vienā balsī.

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Es atbalstu valstu veto tiesību saglabāšanu ārējo attiecību jomā un esmu ļoti noraizējies par ES lomas palielināšanos starptautiskā mērogā, neskatoties uz to, ka Lisabonas līgums nav ratificēts.

Tomēr piekrītu, ka ir reģioni, kuros Eiropas Savienība var kopīgi darboties un paust savu gribu. Viens no šiem reģioniem ir Taivāna. Padome nesen pauda atbalstu saprātīgajai Taivānas dalībai starptautiskajās organizācijās. Es atbalstu šo politiku, jo uzskatu, ka divdesmit trīs miljonu Taivānā dzīvojošu cilvēku viedokļa noliegšana starptautiskā mērogā nav pieņemama.

Taivānā valda demokrātija, un sabiedrības veselības aizsardzības sistēma ir ļoti augstā līmenī. Es šaubos, vai ir ētiski neļaut Taivānai gūt labumu, kas neapšaubāmi rastos, piešķirot tai novērotājas statusu Pasaules Veselības asamblejā (PVA). Turklāt es ceru, ka līdz nākamajai PVA sanāksmei, kas notiks maijā, ES iestādes kopīgi spēs panākt progresu šajā jautājumā.

Ziņojumā atzinīgi vērtēju pozitīvos apsvērumus par uzlabojumiem savstarpējās attiecībās.

Tādēļ balsojumā par šo ziņojumu atturējos.

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Vēlos pateikties Ārlietu komitejas priekšsēdētājam Saryusz-Wolski kungam par lielisko ziņojumu, ko viņš iesniedzis. Es uzskatu, ka īpaša vērība mums jāpievērš Austrumu partnerībai. Manuprāt, Austrumu partnerībā jābūt skaidrai iestāžu struktūrai ar parlamentāru un starpvaldību dimensiju, kā arī atbilstošām tehniskām un finanšu iestādēm.

Runājot par starpvaldību dimensiju, domāju, ka mums jāizveido skaidrs sanāksmju grafiks ministru līmenī, iesaistot divdesmit septiņas dalībvalstis un to partnerus no Austrumu partnerības valstīm. Baltkrievijas gadījumā, protams, jāatbalsta ES Padomes lēmums atsākt sarunas gan ar Minskas valdību, gan ar visiem demokrātiskajiem spēkiem šajā valstī. Baltkrievijas autoritārā režīma atbalstītājiem jāsaprot, ka ES par jebkādas sadarbības stingru noteikumu izvirza vajadzību ievērot demokrātiskus principus un cilvēktiesības.

Domāju, ka Austrumu partnerības parlamentārā dimensija ir svarīga, jo tā nodrošina šī projekta demokrātisko leģitimitāti. Turpmākajām parlamentārās asamblejas sanāksmēm jāveicina, lai šo projektu pieņem gan pie varas esošās partijas, gan opozīcijas spēki, kas varētu piedāvāt alternatīvu valdību, kuras pamatā ir demokrātiska loģika.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) 2007. gadā Grieķijas Komunistiskās partijas grupa Eiropas Parlamentā balsoja pret gada pārskatu par ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) piemērošanu.

Ziņojumā necienīgā veidā ir izteikta prasība pastiprināt ES politisko un militāro klātbūtni starptautiskā mērogā — citiem vārdiem sakot, pastiprināt tās imperiālistiskās intervences visā pasaulē. Tā izmanto kapitālisma attīstības radītās problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un enerģētikas jautājumus, kā jaunus ieganstus savam imperiālistiskajam intervencionismam, kā arī vēlmei uzlabot savu dominējošo stāvokli savu pasaules mēroga imperiālistisko konkurentu vidū.

Tai pat laikā, ziņojumā ir prasība izveidot ciešāku un padziļinātāku sadarbību ar ASV, lai pieņemtu kopīgu nostāju attiecībā uz vienkāršās tautas reakciju un pretestību pret ASV un ES imperiālistisko valdīšanu.

Ziņojumā aizstāvēta ES imperiālistiskā darbība vairākos tādos pasaules reģionos kā visos Tuvajos Austrumos, Gruzijā, Āfrikā un citur, kā arī Rietumbalkānos, kur Kosovā jau ir izvietoti Eiropas Savienības Tiesiskuma misijas (EULEX) policijas/juridiskos spēki, kas grasās pastiprināt savu darbību.

Gadu no gada ES kļūst bīstamāka un agresīvāka attiecībā pret cilvēkiem, kuriem jāizcīna vēl apņēmīgāka un saskaņotāka kauja, lai sagrautu šo ES politiku, kā arī ASV un NATO politiku un imperiālisma lietu kārtību kopumā.

  Jas Gawronski (PPE-DE), rakstiski. − Šajā ziņojumā kritizēta cilvēktiesību situācija Ķīnā, taču tajā varēja pieminēt arī cilvēktiesību paraugsituāciju Taivānā. Taivānas veiksmīgā demokrātija, kuru stiprina konstitucionālā aizsardzība un tiesiskums, ievērojami atšķiras no totalitārās komunistu diktatūras Ķīnā.

Es atzinīgi vērtēju to, kas ziņojumā teikts par Ķīnas un Taivānas savstarpējo attiecību uzlabošanu. Par šīm debatēm jāpateicas prezidentam Ma Ying-jeou.

Kamēr KĀDP ir jāievēro valstu veto tiesības, tās darbības joma, protams, ir ierobežota. Tomēr es atzinīgi vērtēju atbalstu, ko Padome nesen sniedza saprātīgajai Taivānas dalībai starptautiskajās organizācijās. Ceru, ka Padome un citas iestādes atbalstīs Taivānas centienus tikt atzītai par Pasaules Veselības asamblejas novērotāju. Taivānas izslēgšana no sabiedrības veselības foruma tikai Ķīnas izdarītā spiediena dēļ ir būtībā nepareiza.

Tādēļ balsoju par šī ziņojuma apstiprināšanu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums, tāpat kā abi iepriekšējie apspriestie ziņojumi, kurus šajā sēdē pieņēma, arī ļoti pretenciozs.

Atstājot neievērotu ziņojumā pausto retoriku, jāsaka, ka tajā ir pausts uzskats, ka „turpmākie mēneši sniegs ES unikālu iespēju kopā ar jauno ASV administrāciju izstrādāt jaunu transatlantisko darba kārtību, iekļaujot tajā tādus abas puses interesējošus stratēģiskus jautājumus kā jauna ...globāla pārvaldība”, īpaši ņemot vērā, ka tuvojas NATO samits un G20 valstu sanāksme, kas plānoti aprīlī.

Būtībā gan ziņojums, gan rezolūcija galvenajos vilcienos ieskicē ES vadošo spēku mērķus, prioritātes un intereses gan Balkānos (Kosova, Bosnija-Hercegovina), Austrumeiropā (Kaukāzs, Melnā jūra, Baltkrievija, Gruzija, Krievija), Tuvajos Austrumos (Gazas josla, Irāka), Vidusjūras reģiona valstīs, Vidusāzijā (Afganistāna, Irāna), Āfrikā (Čada, Sudāna, Somālija, Kongo Demokrātiskā Republika), Āzijā (Ķīna), gan Latīņamerikā.

Tā saturs svārstās no acīmredzamiem starptautisko tiesību aktu pārkāpumiem, no iejaukšanās un intervencionisma līdz neveiksmīgi slēptiem ES vadošo spēku mērķiem attiecībā uz politikas un ekonomikas kontroli.

Tāds ir patiesais pasludinātās „ES lomas pasaulē” saturs un nozīme, citiem vārdiem sakot, ES godkārīgais mērķis: kopā ar ASV un Japānu kontrolēt ietekmes zonas, tirgus un dabas resursus.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. – (PL) Es sniedzu nepārprotamu atbalstu Jacek Sarysz-Wolski kunga ziņojumam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajām iezīmēm. Padomes 2007. gada ziņojumā ir šo iezīmju apraksts. Būtu grūti nepiekrist apgalvojumam, ka finanšu resursi, kas paredzēti KĀDP ieviešanai, nepavisam nav pietiekami — īpaši agresīvas teroristu darbības apstākļos. ES prioritāte ir tiesības dzīvot mierā un justies droši. Šāda veida drošībai ir vairākas dimensijas: politiskā, militārā, enerģētikas, pārtikas un citas. Šajā jomā ļoti liela nozīme ir sadarbībai ar citām valstīm. Jāatzīst, ka īpaša nozīme ir translatlantiskajām attiecībām ar ASV un Kanādu, kā arī ciešākai sadarbībai starp ES un NATO. Jāatzīst, ka Austrumu partnerība ir ļoti daudzsološa. Šajā saistībā ievērības cienīgas ir attiecības ar Krieviju, Ukrainu, Gruziju un Baltkrieviju. ES var arī pozitīvi ietekmēt situāciju Tuvajos Austrumos. Nesenais konflikts Gazas joslā atklāja, kādos dramatiskos apstākļos šajā reģionā dzīvo cilvēki neatkarīgi no tā, vai viņi ir palestīnieši vai ebreji.

ES darbības drošības jomā būs efektīvas tikai tad, ja runāsim un darbosimies vienoti. Koncentrējoties uz individuālām interesēm, gūsim tikai īslaicīgu labumu. Turklāt saskaņā ar vispārēju solidaritāti jāievēro pamatvērtības un cilvēktiesības, kā arī cieņa un brīvība, uz ko tiesības ir ikvienam. Diplomātisku centienu un tā sauktās preventīvās diplomātijas izmantošana šajā jomā nekādā ziņā nav mazsvarīga.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Kā vērojams debatēs un ziņojumā par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, Eiropas Savienības ambīcijas ārpolitikā ir ļoti lielas. Fakti skaidri parāda, ka ES pašreizējā loma pasaulē vēl nav tik liela kā izvirzīts šajā mērķī. Tomēr palielinās ne tikai ES nozīme, bet vairumā gadījumos arī dalībvalstu uzskatu vienotība un sadarbība. Tagad divdesmit septiņām Eiropas Savienības dalībvalstīm kopīgu vērtību, principu un prioritāšu ir vairāk nekā domstarpību. Tieši uz to mēs arī ceram.

Tādēļ es atbalstu tāda nolīguma nostiprināšanu, kurā ir nopamatotas mūsu prioritātes un darbības principi.

Tomēr tāpēc vien, ka vēl joprojām ir domstarpības, kas būtībā rodas dažādo interešu un prioritāšu dēļ, es neizdaru secinājumu, ka ES pasaulē ir sevi izsmēlusi vai ka visām dalībvalstīm jāpiemēro viena ārpolitika, kas ir pretrunā to interesēm un pat vēsturei. Tiek veidota kopiena, un šim procesam, lai arī lēnam, tomēr ir lielākas izredzes gūt panākumus nekā nevajadzīgai vēlmei uzspiest visiem vienu pieeju.

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta rezolūcijai par „Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un perspektīvām 2007. gadā, kuri Eiropas Parlamentam iesniegti, piemērojot 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 43. panta G. punktu”, lai atbalstītu mieru, cilvēka cieņu, cilvēktiesības, demokrātiju, daudzpusību un tiesiskumu.

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Saryusz-Wolski ziņojumā ir dažas atzinīgas atsauksmes par Taivānu un it īpaši par neseno savstarpējo attiecību uzlabošanos. Es pateicos Taivānas prezidentam Ma Ying-jeou par viņa drosmīgo un apņēmīgo iniciatīvu uzlabot attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku.

Tomēr baidos, ka mēs Eiropas Savienībā pilnībā nenovērtējam to, kāda nozīme ir demokrātiskās Taivānas atbalstīšanai un tās divdesmit trīs miljonu cilvēku viedoklim pasaules mērogā.

Padome atbalsta Taivānas saprātīgo dalību starptautiskajās organizācijās. Arī Parlaments vairākkārt sniedzis šo atbalstu, it īpaši Taivānas mērķim — kļūt par novērotāju Pasaules Veselības asamblejā.

Taivānas izslēgšana no šīs organizācijas pēc Ķīnas vēlēšanās ir nosodāma. Kā ārsts es nosodu politisku iejaukšanos sabiedrības veselības jautājumos. Mēs pretojamies tam, ka Ķīna valda pār Tibetu; mēs pretojamies tam, ka Ķīna valda pār cilvēktiesībām; šoreiz mēs pretojāmies tam, ka Ķīna valda pār Taivānu.

Balsojumā par šo ziņojumu atturējos.

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani britu konservatīvie kolēģi atzinīgi vērtē vajadzību pēc efektīvas starpvaldību sadarbības KĀDP, ja Apvienotā Karaliste saglabā savas veto tiesības un arī spēju, ja nepieciešams, savas valsts interesēs darboties vienai pašai. Ziņojumā minēts daudz laba par nepieciešamību, lai divdesmit septiņas dalībvalstis vairāk sadarbotos starptautiskā mērogā tādās jomās kā translatlantiskās attiecības, Gruzija, Austrumu partnerība un Tuvie Austrumi kopumā.

Tomēr mēs esam pret mazsvarīgām atsaucēm uz Lisabonas līgumu. Mēs jau ilgi esam izrādījuši pretestību šim līgumam un nedomājam, ka tajā paredzētie jaunie ārpolitikas instrumenti būtu AK vai ES interesēs. Tādēļ mēs pilnībā atturējāmies.

- Ziņojums: Karl von Wogau (A6-0032/2009)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju von Wogau kunga ziņojumu. Esmu dedzīgs Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) stiprināšanas piekritējs. Kā uzsvērts ziņojumā, sadarbības jomas paplašināšana starp Eiropas bruņotajiem spēkiem ir būtisks solis pretī kopējās ārpolitikas un aizsardzības politikas izveidošanai. Es arī piekrītu viedoklim par to, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošina ne tikai pašai sava, bet arī tās kaimiņvalstu, drošība. Mūsu kaimiņvalstu šķietami divpusējie konflikti tieši ietekmē ES.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojumā par Eiropas drošības stratēģijas atjaunināšanu atklāti atbalstīta pat vēl lielāka ES militarizācija, lai stiprinātu ES militārās spējas attiecībā uz tās imperiālistiskajām intervencēm.

Tajā atzinīgi vērtēts Padomes mērķis iegūt ES 60 000 vīru lielus pastāvīgus militāros spēkus un izvietot tos visapkārt jau esošajiem Francijas un Vācijas Eiropas korpusa militārajiem spēkiem. Šie militārie spēki būtu nodrošināti ar kopīgām ieroču sistēmām un gatavi vienlaicīgi cīnīties „ātrās reaģēšanas pasākumos” dažādos pasaules reģionos. ES intervences ieganstu loks jeb tā saukto „draudi” ES drošībai pastāvīgi paplašinās. Papildus „terorismam” tagad tiek minētas arī klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība, kibertelpa, reģionālas sadursmes, jūras transports un pat kosmoss. Patiesībā ES rezervē „tiesības” veikt militāru intervenci, kad un kur vien tā uzskata par nepieciešamu, lai aizsargātu savas imperiālistiskās intereses, turklāt vēršoties ne tikai pret trešām valstīm, bet arī pret savu dalībvalstu tautām, lai aizstāvētu monopolu varu, ja un kad tas nepieciešams.

Tādēļ Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret šo ziņojumu. Tikai sabiedrības nepakļaušanās, kā arī ES imperiālistiskās un antisabiedriskās politikas pārtraukšana un tās vispārēja pārveide var bruģēt ceļu pretī mieram un sabiedrības labklājībai Eiropā.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Pateicos von Wogau kungam par viņa darbu šeit un plašākā nozīmē par to, ka viņš vadīja Drošības uz aizsardzības apakškomiteju. Es atbalstu ideju par ES militāro operāciju galvenās mītnes dibināšanu, kaut gan zināms, ka drošības apdraudējuma gadījumā NATO vajadzētu būt mūsu pirmajam glābējam, un tā tas, protams, arī ir. Tomēr Bush un Gore kungu debatēs, kas notika tikai pirms desmit dienām, George Bush apgalvoja, ka, ja viņš būtu prezidents, viņš nebūtu iejaucies Kosovas lietās.

Par spīti manai nepatikai pret Bush kunga administrācijas ārpolitiku, man šķiet, ka viņa nostāja, kas pamatota ar ASV pašlabumu, ir absolūti saprātīga. Tomēr tā nav nostāja, kāda varētu būt vai kāda būtu jāieņem Eiropai. Lai gan mums bija spēcīgs morāls arguments — pienākums aizsargāt tos, kas saskaras ar serbu veikto genocīdu — bija arī desmitiem un simtiem tūkstošu bēgļu. Mums šo cilvēku un arī savās interesēs ir nepieciešama kapacitāte, lai uzsāktu kauju arī bez amerikāņu palīdzības. Lai to panāktu un izveidotu pastāvīgu ES militāro operāciju galveno mītni, kas ir gatava šādiem turpmākiem notikumiem, mums jāveic tikai neliels ieguldījums.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā (un rezolūcijā), tāpat kā ziņojumā „NATO loma ES drošības struktūrā”, atkal uzsvērts mērķis ES apstiprināt un konsolidēt kā ofensīva rakstura politisku un militāru bloku, kas NATO struktūrā sadarbojas ar ASV.

Citu svarīgu un informatīvu aspektu starpā šajā ziņojumā un rezolūcijā vēlreiz ir apstiprināts NATO agresīvais un globālais koncepts, ņemot vērā to, ka „uzlabotajai EDS (Eiropas drošības stratēģija) un nākamajai NATO stratēģiskajai koncepcijai ir jābūt savstarpēji saskaņotām un ka tas jāatspoguļo deklarācijā, kas tiks pieņemta 2009. gada aprīlī Strasbūrā/Kēlā paredzētajā NATO augstākā līmeņa sanāksmē”. Būtībā tiek sperts solis vēl tālāk, jo tiek „prasīts izveidot...ES operāciju galveno mītni”.

Galu galā šis ziņojums un rezolūcija patiesi, nevis tikai nodomu līmenī, atmasko ES militarizāciju un tā saukto „Lisabonas līgumu”, kas militarizācijai piešķir likumīgu statusu.

Taisnība ir īriem, kas atmaskoja šī ierosinātā Līguma militāro raksturu un tādēļ arī to noraidīja; Līguma ratifikācija nozīmētu turpmāku starptautisko attiecību militarizāciju, pastāvīgu bruņošanās sacensību, arvien vairāk intervences un karu.

Taisnība ir arī portugāļiem, kas, tāpat kā Portugāles Komunistiskā partija, noraidot šo Līgumu, pieprasīja rīkot referendumu un plašas valsts debates par šī Līguma iespējamām ārkārtīgi nopietnajām sekām Portugālei, Eiropai, pasaulei un mieram.

  Richard Howitt (PSE), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Darba partijas deputāti pievienojās Sociāldemokrātu grupai un balsoja par šo ziņojumu. Darba partijas deputāti balsoja pret nodaļu, kas veltīta pastāvīgas ES militāro operāciju galvenās mītnes izveidei. Darba partijas deputāti pastāvīgi ir apšaubījuši šāda veida jaunas iestādes struktūras nepieciešamību. Mēs uzskatām, ka Eiropai ir jākoncentrējas uz to, lai īstajā laikā tai būtu nodrošinātas īstās iespējas, ko var izmantot, kā arī jānodrošina esošo iestāžu efektīva darbība, nevis jāveido papildu iestādes, kas ir kā dārgas un nevajadzīgas greznumlietas.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Šajā ziņojumā prasīts, lai tiktu izveidots neatkarīga un pastāvīga ES militāro operāciju galvenā mītne, kas spētu veikt stratēģisku plānošanu un vadīt Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) operācijas un misijas. Šajā ziņojumā ir pamatoti ieteikta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) reforma, lai tā pilnībā spētu veikt savus pienākumus un efektīvi darboties, nodrošinot risinājumus globāliem izaicinājumiem un reaģējot uz galvenajiem draudiem.

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju ziņojumu par Eiropas drošības stratēģiju (EDS) un EDAP, kurā ir dažas būtiskas un noderīgas lietas attiecībā uz Eiropas Savienības kā pasaules mēroga spēka turpmākās politikas definēšanu.

Šajā saistībā vēlos pieminēt nepieciešamību koordinēt Eiropas Savienības drošības dimensiju ar NATO, lai novērstu jebkādu centienu dubultošanos un resursu izšķiešanu. Tādēļ atzinīgi vērtēju Padomes iniciatīvu izveidot neoficiālu augsta līmeņa ES un NATO grupu.

Turklāt vēlreiz jāizvērtē attiecības ar Krieviju, ņemot vērā nesenos notikumus šajā reģionā. Lai veicinātu stabilitāti starp austrumu kaimiņvalstīm un mazinātu ietekmi uz dalībvalstīm, ES attiecībā uz Krieviju ir jāpieņem stingra politika, kas jāveido ciešā sadarbībā ar translatlantiskiem partneriem un kurā jāiekļauj attiecīgās daudzpusējās organizācijas, arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO). Šis mērķis ir arī cieši saistīts ar absolūtu nepieciešamību panākt Eiropā drošu energoapgādi, ko var sasniegt tikai tad, ja apvienosim spēkus konkrētos projektos, kas saistīti ar enerģētikas resursu diversifikāciju.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Vērojot situāciju Eiropā, ir skaidrs, ka attiecībā uz drošību Eiropas Savienībai jau ir un ir jābūt saviem stratēģiskiem apsvērumiem un prioritātēm. To nosaka kā ģeogrāfija, tā arī ģeopolitika. Jāteic, ka tas nekādā ziņā neatbilst tai idejai par drošību vai tādas aizsardzības apsvērumiem, kas iecerēta kā alternatīva mūsu aliansēm, arī mūsu aliansei ar Savienotajām Valstīm. Jāteic, ka tas tomēr atbilst idejai par Eiropas atbildību. Ja vēlamies drošību, mums jābūt gataviem uzņemties fizisku vai morālu slogu, kas ar to saistīts. Tādēļ arī nepieciešams vienoties par to, kas mums apsvērumos par drošību un attiecībā uz slogiem ir kopējs un ar ko varam dalīties. Drošībai ir sava cena, un lielākas daudzpusējības pieprasījums no mūsu sabiedroto puses uzliek papildu izmaksas. Tādēļ turpmāk šajā ziņā izmaksas augs. Eiropieši nevar pieprasīt lielāku drošību, nemaksājot par to.

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta rezolūcijai par „Eiropas drošības stratēģiju un EDAP”, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāizveido stratēģiska autonomija, izmantojot spēcīgu un efektīvu drošības un aizsardzības politiku. Es arī uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāspēj garantēt gan pašai sava, gan kaimiņvalstu drošība.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvo delegācija būtībā pretojas ES līdzdalībai aizsardzībā, ko šis ziņojums cenšas ievērojami paplašināt.

EDAP ir politisks projekts, kas dublē NATO un mazina tās ietekmi, tomēr nenodrošina nekādas papildu militārās potences. Šajā ziņojumā ir izprātota valstu kompetences aizsardzības un drošības jautājumos turpmāka nodošana ES. Tas ir nepieņemami. Ziņojumā kā ES armijas aizsākums ierosināti „integrēti Eiropas bruņotie spēki” un „Saskaņoti Eiropas bruņotie spēki”. Ziņojumā ir daudzas pozitīvas atsauces uz Lisabonas līgumu, kam esam spraigi pretojušies. Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

- Ari Vatanen (6-0033/2009)

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs esam nolēmuši balsot pret šo patstāvīgo ziņojumu kopumā, jo mēs uzskatām, ka tas nav vajadzīgs. Dažas šī ziņojuma daļas ir vāji sagatavotas un neveicina debašu turpināšanu par Eiropas drošības politiku.

  Guy Bono (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret ziņojumu, ko iesniedzis Francijas kristīgais demokrāts Vatanen kungs.

Šī ziņojuma teksts attiecas uz NATO lomu Eiropas Savienības drošības struktūrā. Tas ir svarīgs jautājums, kuru nepieciešams apsvērt. Tomēr, manuprāt, šajā ziņojumā sniegtās atbildes nav izsmeļošas, un tajās nav atrisināts problēmas cēlonis.

Savā balsojumā es noteikti negribēju noliegt Eiropas nozīmi starptautiskā mērogā. Kā ekonomiskam un demogrāfiskam spēkam tai jādarbojas saskaņā ar savām vērtībām, lai saglabātu mieru un uzturētu starpkultūru dialogu. Tomēr ir nepieciešams stiprināt uzticēšanos Eiropas Savienības militārajām spējām. Tādēļ es uzsveru savu apņemšanos radīt Eiropas drošības un aizsardzības politiku, kura ir patiesi neatkarīga.

Manuprāt, Vatanen kunga ziņojums to nesola. Vēl joprojām pastāv daži klupšanas akmeņi saistībā ar atteikšanos no kodolieročiem un attiecībām ar Krieviju. To pierāda iesniegto grozījumu skaits (265): ziņojuma teksts nebūt nebija tāds, lai tiktu vienprātīgi apstiprināts. Tajā nav izskatīts galvenais apsvērums par to, lai Eiropai nodrošinātu spēcīgu aizsardzību un lai ES sadarbotos ar NATO, nekļūstot par tās kalpu.

  Alin Lucian Antochi (PSE), rakstiski. – (RO) Darbības, ko drošības un aizsardzības jomā pasaules mērogā veic Eiropas Savienība, ir intervence, kas veikta, lai novērstu konfliktus, iemantojot galvenā pasaules miera uzturētāja statusu. Lai gan aukstā kara beigās radās jautājumi par NATO lomu, jauni draudi drošībai un progresam, ko aizsardzības jomā pamanījuši eiropieši, kā arī civilās un militārās operācijas dažādās pasaules malās, uzsver nepieciešamību veikt jaunu vienošanos par ES un NATO sadarbību.

Šajā saistībā, dalībvalstu nesaskaņas finansēšanas un militārās tehnoloģiskās jaudas jomā, kā arī tas, ka nav kopējas Eiropas ārpolitikas, NATO padara par svarīgu sabiedroto, lai pārvarētu militāras krīzes.

Tādas darba sadales pieņemšanai, kurā EDAP atbalsta civilās operācijas, bet NATO nodrošina neskaitāmu militāro spēku strauju izvēršanu, vajadzētu nodrošināt to, ka abas organizācijas viena otru papildina, nevis konkurē savā starpā. Tādēļ referenta ieteikums radīt ES operāciju galveno mītni varētu šim mērķim lieti noderēt, papildinot pašreizējās NATO vadības struktūras vienotu civilo un militāro operāciju jomā.

Turklāt mums turpmāk arī jāņem vērā ES un NATO attiecības un situācija Austrumeiropas valstīs. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir svarīgi veicināt atvērto durvju politiku un atbalstīt konstruktīvu dialogu ar Krieviju, kas šajā Eiropas daļā palīdzētu veidot kolektīvo drošību.

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Viens no ES nepatiesākiem apgalvojumiem savas politikas attaisnošanai ir tas, ka tā kopš 1945. gada esot uzturējusi mieru Eiropā. Patiesībā kopš Otrā pasaules kara par miera uzturēšanu Eiropā atbildīga ir NATO.

Eiropas Parlamentā ir spēcīgi antiamerikānisma lobisti. Tas ir nožēlojami, jo Amerikas nesavtīgais ieguldījums Eiropas atbrīvošanā 40. gados un miera uzturēšana Eiropā kopš tā laika bieži vien tiek aizēnota ar antiamerikānisma propagandu. Amerikas dalība mūsu kolektīvās drošības uzturēšanā ir un būs ļoti svarīga.

Protams, NATO un ES darbs pārklājas, taču tās ir divas dažādas organizācijas. Jebkādām ES pūlēm nelikumīgi piesavināties NATO pārākumu un atbildību par transatlantisko drošību būs stingra pretestība.

Tādēļ es balsojumā atturējos.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojumā skaidri attēlots, kas ir melns un kas — balts; tajā necienīgā veidā cildināts NATO un ES tā sauktais „mierīgais” un „demokrātiskais” raksturs un nozīme, lai gan tās ir vainīgas pie tik daudziem noziegumiem pret cilvēci. Ziņojumā tās raksturotas kā kopējas miera un cilvēktiesību sargātājas Eiropā. Tajā necienīgi un nenopietni apgalvots, ka pilsoņi it kā lemj, un NATO armija izpilda viņu lēmumus. Tajā aicināts, lai ES pieprasa tai piešķirt lielāku lomu transatlantiskajā sadarbībā ar ASV un NATO, kas ļautu veicināt Eiropas kapitāla īpašās intereses.

Tādēļ ziņojumā tiek pieprasīta lielāka sadarbība „krīzes pārvaldībā”, piemēram, sadarbība Afganistānā un Kosovā, kā arī efektīvāka informācijas apmaiņa starp abām imperiālistiskajām organizācijām un tā joprojām.

Ziņojumā atzinīgi vērtēta Francijas iniciatīva atgriezties pie NATO militārajām struktūrām, prasīts, lai NATO un ES paplašinās, kā arī uzstājīgi pieprasīts, lai Kipra pievienojas NATO „Partnerībai mieram”.

Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret šo ziņojumu. Tā nosoda NATO un ES imperiālistisko un noziedzīgo raksturu, kā arī uzsver, ka vienkāršajai tautai ir noteikti jācīnās par savu taisnību, lai nepieļautu mūsu valsts dalību imperiālistiskās organizācijās un savienībās. Tā arī prasa pārtraukt šo organizāciju darbību un sagraut barbarisko un imperiālistisko lietu kārtību.

  Ana Maria Gomes (PSE), rakstiski. − Es paziņoju, ka galīgajā balsojumā balsoju par Vatanen kunga ziņojumu par NATO lomu ES drošības struktūrā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mums ir Eiropas Parlamenta ziņojums un rezolūcija, kas, neskatoties uz dažiem mulsinošiem faktoriem, ir svarīga lasāmviela.

Tieši šajā tekstā precīzi formulēts viens no ES un tās ierosinātā Lisabonas līguma mērķiem — ja kāds vēl šaubās par to esību — un galvenajiem tematiem: ES militarizācija un tās konsolidācija militāri politiskā blokā NATO struktūrā; tas iespējams, sadarbojoties (koordinējot un sacenšoties) ar ASV.

Tā kā īsajā balsojuma paskaidrojumā nav iespējams komentēt visu šī ziņojuma un rezolūcijas saturu, vēlos uzsvērt, ka šajos dokumentos pausts uzskats, ka ES galvenajām kapitālistiskajām lielvalstīm ir pienācis laiks sevi aizstāvēt. Tādēļ tās „ar prieku gaida iespējas, kuras gaidāmā NATO augstākā līmeņa sanāksme Strasbūrā/Kēlā sniegs alianses atjaunošanai un tās attiecību ar Eiropas Savienību stiprināšanai”. Šīs sanāksmes ievads bija Minhenes miera konference.

Tādēļ tās ļoti atzinīgi vērtē „Francijas iniciatīvu attiecībā uz formālu atgriešanos pie NATO militārajām struktūrām un ES Padomes prezidējošās valsts Francijas centienus tuvināt ES un NATO, reaģējot uz jauniem pārbaudījumiem drošības jomā.”

Šis ziņojums un rezolūcija iet roku rokā ar ES galveno lielvalstu imperiālistiskajiem mērķiem.

  Richard Howitt (PSE), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Darba partijas deputāti atbalsta konstruktīvu sadarbību starp NATO un ES un atzinīgi vērtē pieredzes un zināšanu apmaiņu, uzskatot to par īsto veidu, kādā stiprināt galvenās iespējas un kādā uzlabot sadarbspēju un koordinēšanas plānošanu, ekipējumu un apmācības. Tā kā mēs atzinīgi vērtējam Francijas dalību ES un NATO sadarbības stiprināšanā, mēs balsojām par 22. punkta sākotnējo tekstu.

Galīgajā balsojumā Apvienotās Karalistes Darba partijas deputāti pievienojās Sociāldemokrātu grupai un balsoja pret šo ziņojumu, īpaši jau tādēļ, ka tajā bija iekļauta visa sadaļa par pastāvīgas ES militāro operāciju galvenās mītnes izveidi. Darba partijas deputāti pastāvīgi ir apšaubījuši šāda veida jaunas iestādes struktūras nepieciešamību. Mēs uzskatām, ka Eiropai ir jākoncentrējas uz to, lai īstajā laikā tai būtu nodrošinātas īstās iespējas, ko var izmantot, kā arī jānodrošina esošo iestāžu efektīva darbība, nevis jāveido papildu iestādes, kas ir kā dārgas un nevajadzīgas greznumlietas.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es nevarēju atbalstīt Vatanen kunga ziņojumu par NATO lomu ES drošībā. Ziņojumā apgalvots, ka NATO ir Eiropas drošības stūrakmens. Man ir pretējs viedoklis. Es uzskatu, ka Eiropas drošību paaugstina ES kopējā ārpolitika un drošības politika. Tomēr NATO vēl aizvien ir alianse, kurā izvietoti kodolieroči. Esmu pilnībā pret kodolieročiem, un mūsu partija ir apņēmusies aizvākt kodolieročus no Skotijas zemes, līdzko iegūsim neatkarību. Kamēr NATO ir kodolieroču alianse, neatkarīgā Skotija tajā nebūs.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) NATO bija būtiska loma Aukstā kara laikā no 1949. līdz 1989. gadam. Tās oficiālais uzdevums bija aizsargāt dalībvalstu kopīgo teritoriju no ārvalstu iebrukuma, neizvēršot organizācijas darbību ārpus šīs teritorijas. Pamatojums tam bija dažādu demokrātisko režīmu aizsardzība no diktatūrām, taču praksē NATO galvenais mērķis bija pasargāt kapitālistisko ekonomiku no sociālistiskās. Labējām diktatūrām Portugālē un Grieķijā tika ļauts piedalīties, bija arī divpusējie nolīgumi ar līdzīgu diktatūru Spānijā, un Francijai piederošā Alžīrijas kolonija tika piespiesta iekļauties NATO teritorijā līdz 1962. gadam. Padomju Savienībai un Varšavas līgumam pazūdot, šī NATO zaudēja iemeslu pastāvēt. Organizācijas tālākā pastāvēšana ir ES problēma, jo sešas dalībvalstis izvēlējušās būt militāri neitrālas. Esošā NATO tomēr vairāk ir Koalīcijas spēki ap ASV, nevis plašāka ES. Šogad, kad NATO aprit 60 gadi, organizācijai būs skaidri jānorāda, uz kādu lomu tā pretendēs nākotnē. Ja tā vēlēsies būt par pasaules policistu, īstenojot savus plānus neatkarīgi no Apvienoto Nāciju Organizācijas, tiecoties dot labumu ekonomiski spēcīgākajām valstīm, šī organizācija kļūs kaitīga un lieka. Šo iemeslu dēļ es balsošu pret.

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju Vatanen kunga ziņojumu kā reālistisku Eiropas drošības novērtējumu. Lai arī mēs vēlētos izveidot tādu Eiropas drošības politiku, ar ko varētu nodrošināt visu ES dalībvalstu drošību, mums ir jāatzīst, ka jau pastāv drošības struktūra, kas ir vairuma ES dalībvalstu aizsardzības pamats. Es runāju par NATO.

Es tomēr gribētu uzsvērt, cik salīdzinoši nozīmīgi ir izmantot abu organizāciju sniegto, lai izveidotu stabilu humānās palīdzības iejaukšanās politiku. Neatkarīgi no tā, kādus vārdus lieto formulējot Eiropas drošības stratēģiju, ES "mozaīka" ļaus mums iejaukties problemātiskos reģionos, kur diplomātiskā darbība un ierobežota iejaukšanās ir iespējama vienīgi, pateicoties ES nepāspētajai komplicētībai. Tāpat mums ir stabila savienība NATO iekšienē ar pārbaudītiem mehānismiem, ko mums, Eiropiešiem, ir jāturpina izmantot, lai samazinātu ciešanas, ko nesodīti rada atsevišķi karojošie spēki. Pirmais solis šīs apvienības virzienā varētu būtu operatīvā štāba izveide Eiropas Savienībai.

Neatkarīgi no konkrētās politikas, kas tālāk noteiks mūsu ārējo darbību, mēs atzinīgi vērtējam ciešo transatlantisko sadarbību, kā vispraktiskāko šo uzdevumu risinājumu un kā mūsu vērtību kopienas iemiesojumu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Eiropas novietojums nosaka tās drošības prioritātes un bažas. Tomēr apdraudējumu un mūsu drošības kontekstu nosaka arī Eiropas un 27 dalībvalstu integrācija vērtību kopumā un sabiedrības modelī, ko plašākā izpratnē mēs dēvējam par Rietumu pasauli. Šī iemesla dēļ alianse ar ASV, kas ir kopīga vairumam ES dalībvalstu, cita starpā, ir un tai ir jāturpina būt mūsu drošības pamatelementam.

Gadā, kad mēs svinam Ziemeļatlantijas alianses 60. gadadienu, ir laiks pārskatīt tās stratēģiju un padarīt to atbilstošu jaunajai lietu kārtībai. Pēc Aukstā kara beigām ir laiks doties uz priekšu, atstājot pagātnē Aukstā kara beigu atskaņas, un veidot stratēģiju, balstoties uz jauno situāciju, kas sāk iezīmēties: palielinās Klusā okeāna valstu nozīme, Āzijas viedoklis kļūst būtiskāks, Krievija cenšas no jauna noteikt savu lomu, un apdraudējumu, cita starpā, rada arī atpalikušās valstis un pasaules mēroga teroristiskās grupas.

Šī iemesla dēļ mēs tiecamies aktīvi piedalīties šajās stratēģiskajās izmaiņās kā pilnvērtīgi partneri Ziemeļatlantiskajā aliansē.

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par "NATO lomu Eiropas drošības stratēģijā", jo man šķiet, ka stipras un aktīvas transatlantiskās attiecības nodrošina stabilitāti un drošību Eiropā. Pēc manām domām, stipra saikne starp ES un NATO atstāj būtisku iespaidu uz Eiropas Savienības pastāvēšanas iemeslu, kā pamatā ir miera nodrošināšana visā tās teritorijā un ārpus tās robežām.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. − Es balsoju par Ari Vatanen ziņojumu par NATO lomu ES drošības sistēmā. Ziņotājs ir izcēlis būtiskākās nepilnības esošajā „drošības sistēmā” un piedāvājis skaidrus un efektīvus risinājumus Eiropas Savienības drošības uzlabošanai.

Es piekrītu referentam, ka Eiropas drošības labad, kā arī pasaulei kopumā ir vitāli svarīgi saglabāt un tālāk attīstīt sadarbību starp NATO un ES. Lai arī ir veikti vairāki uzlabojumi, kas ir padarījuši attiecības starp NATO un ES efektīvākas, ir plašas iespējas veikt uzlabojumus vairākās jomās.

Lai attīstītu efektīvāku sadarbību, visām ES dalībvalstīm vajadzētu piedalīties ES un NATO kopējās sanāksmēs. Pēdējie gadi, atceroties neatrisinātos jautājumus starp Kipru un Turciju, ir skaidri parādījuši, ka notiekošās ES un NATO sanāksmes nav ne tuvu tik veiksmīgas un ražīgas, cik tās varētu būt. ASV un NATO ir jāuzskata par partneriem, nevis sāncenšiem. ES un NATO uzlabo viena otru, un kopā mēs varam sasniegt mūsu kopīgos mērķus ātrāk un efektīvāk.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu. Eiropas spēks un drošība jau kādu laiku ir bijusi atkarīga no sabiedrotajiem, kas vēlas aktīvi piedalīties mūsu aizsardzības nodrošināšanā.

Uz Eiropas robežām un visā pasaulē šodien ir skaidrs, ka NATO turpina nodrošināt sadarbības saikni, kas gādā par mūsu un citu drošību.

Acīmredzami laiku pa laikam izmaiņas pasaules stratēģiskajās interesēs prasa pielāgot prioritātes un pieejas. Nepieciešamība, lai NATO būtu pastāvīgi modra un saņemtu atbalstu, jo īpaši Afganistānā, šobrīd ir vitāla. Tādēļ ir vajadzīgs, lai citas Eiropas nācijas ņemtu vērā aicinājumus nosūtīt vairāk karavīru un sniegt papildu loģistikas atbalstu. Es arī atzinīgi vērtēju Francijas tikko paziņoto apņemšanos

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Konsevatīvo partijas delegācija atzinīgi vērtē vairākus šī ziņojuma aspektus, ieskaitot NATO atbalstīšanu kā Eiropas drošības pamatu un aicinājumu dalībvalstīm vairāk ieguldīt aizsardzībā. Tomēr ziņojums būtībā ir slavas dziesma EDAP, pret ko mēs uzstājamies kā principā, tā praksē jau vairāk kā desmit gadu. Ziņojumā ir atsauce uz Lisabonas līgumu, kam mēs esam nelokāmi pretojušies, ziņojumā ir atbalstīts pastāvīgs ES operatīvais štābs, paužot atbalstu ES „Baltajai grāmatai” par Eiropas aizsardzību, un ir nepārprotami cildināta Eiropas Aizsardzības aģentūra. Šo iemeslu dēļ mēs atturējāmies no balsošanas par šo ziņojumu.

- Ziņojums: Pasqualina Napoletano (A6-0502/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Barselonas procesu valstu un valdību vadītāji pieņēma Augstākā līmeņa sanāksmē par Vidusjūras reģionu, kas notika Parīzē 2008. gada 13. jūlijā. Procesa mērķis ir nodrošināt mieru un labklājību, un ar to tiks veicināta ekonomiskā un reģionālā integrācija, kā arī sadarbība ekoloģijas un klimata jomā starp Vidusjūras reģiona valstīm. Tā kā mana valsts ir Vidusjūras reģionā, šim procesam pievērš lielu uzmanību. Es piekrītu, ka, atverot durvis uz šo procesu valstīm, kas nav iesaistījušās partnerībā, palielinās iespēja nodrošināt vienlīdzību attiecībās starp Eiropas Savienību un Vidusjūras reģiona partnervalstīm un arī iespēja, ka reģiona problēmas tiktu risinātas plašākā skatījumā. Tā kā es nāku no Maltas un Goco arhipelāga Vidusjūrā, es ļoti atzinīgi vērtēju iespējamos ieguvumus no šī procesa.

Ir vitāli svarīgi, lai no jauna tiktu nostiprināta Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecību un Barselonas procesa acquis stratēģiskā nozīme reģionāla un vietēja mēroga programmās un kopējās vadlīnijās par divpusējo sadarbību. Šī jautājuma nozīme ir palielinājusies, ņemot vērā nesenos notikumus Gazā un deklarācijas Kiprā.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Barselonas procesa mērķis ir atbalstīt Vidusjūras reģiona dienvidu daļas valstis, tām attīstoties un iegūstot neatkarību. Ir būtiski, lai dažādu programmu ietvaros šīs valstis varētu veikt pieredzes apmaiņu ar ES dalībvalstīm, kas pašas nesen ir piedzīvojušas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas. Tādēļ ir jāizveido piemēroti sadarbības veidi.

Tāpat es atbalstīju ziņojumu, jo ES atbalsts Vidusjūras reģionam neatstāj negatīvu iespaidu uz citām reģionālās sadarbības iniciatīvām, kā, piemēram, uz Austrumu partnerību.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Neraugoties uz ziņojuma uzmanīgo formulējumu, tas nav izdevies attiecībā uz to, kas ziņojumā ir objektīvi un apzināti neiekļauts vai mēģināts slēpt: piemēram, ar to nav izdevies iestāties pret un nosodīt sistemātiskos un brutālos starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus no Izraēlas puses - kas ieiet Palestīnas okupētajās teritorijās un apspiež palestīniešu tautu -, kā arī no Marokas puses, kas ieiet Austrumsahārā un apspiež sahravi tautu.

Ziņojumā ir slēpta ES nepieņemamā imigrācijas politika un tās nehumānā, apsūdzošā, uz drošību tendētā un ekspluatējošā daba. Šai saistībā tā pieņem starp ES un Vidusjūras reģiona valstīm noslēgto nolīgumu nosacījumu par „imigrācijas centru finansēšanu”.

No otras puses, ziņojumā nav slēpts fakts, ka atbalstītais modelis tā saucamajai „Vidusjūras reģiona savienībai” patiesībā sakrīt ar ES modeli, kā pamatā ir tirgu liberalizācija, tostarp enerģijas, un kapitālistiska konkurence, ar ko cenšas nodrošināt politisko un ekonomisko kontroli pār galvenajiem spēkiem. Ziņojumā ir izvirzīts mērķis „izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ... brīvās preču tirdzniecības zonu”, nevis „Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību, kas balstītos uz vienlīdzīgu attieksmi, solidaritāti, dialogu un cieņu pret katras valsts konkrēto asimetriju un īpatnībām” kā mēs piedāvājām grozījumā, ko iesniedzām.

Tādēļ es balsoju pret.

  Jens Holm and Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − (SV) Mēs atbalstām ciešāku sadarbību ar valstīm Vidusjūras reģionā, tomēr mēs nevaram aizdot mūsu atbalstu lielākai ES varai integrācijas politikā, kā tas noteikts 29. punktā. Mēs arī paužam nožēlu par faktu, ka ziņojumā nav noteiktas nekādas prasības pret tādām okupācijas varām kā Izraēla un Maroka. Ziņojumā, kur ir runa par cilvēktiesību stiprināšanu Vidusjūras reģionā, šai vajadzētu būt minimālai prasībai. Šo iemeslu dēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Vidusjūras reģions ir ES dienvidu robeža. Daudzus gadus ES ir tiekusies veidot ciešu sadarbību ar piejūras valstīm, kas nepieder pie ES, ar dažām, kas nekad nevarēs pievienoties ES. Šī sadarbība tiek vērtēta, kā būtiska Eiropas dienvidiem, taču mazāk nozīmīga pārējai Eiropai. Neraugoties uz to, nav būtiskas viedokļu atšķirības par šo jautājumu, jo neviens neiebilst pret labām attiecībām pie ES ārējās robežas. Pārsvarā pēc Francijas iniciatīvas pēdējā laikā šī sadarbība tiek padarīta aktīvāka. Šai saistībā ir ieviesti pastāvīgi mehānismi. Jautājums ir, kāds ir šo pastāvīgo mehānismu nolūks. Vai tas ir mēģinājums pietuvoties Sīrijas un Lībijas diktatūrām, kas aizvien pārkāpj cilvēktiesības? Vai tas ir mēģinājums atrast alternatīvu pilnvērtīgai dalībai ES, kas ilgtermiņā ir apsolīta tādām piejūras valstīm kā Horvātija, Melnkalne, Albānija un Turcija? Vai tas ir līdzeklis, kā padarīt ciešāku saikni ar Izraēlu, neraugoties un faktu, ka pēc 10. februāra vēlēšanu rezultātiem nākamos četrus nav gaidāma Izraēlas sadarbošanās, lai izveidotu Palestīnas valsti ar vienlīdzīgām tiesībām? Šobrīd es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Visi jaunizveidotās Vidusjūras reģiona savienības piedāvātie projekti izklausās labi: saules enerģijas izmantošanas plāns, sadarbība civilajā aizsardzībā, kopējas iniciatīvas Vidusjūras reģiona attīrīšanai un jauni ostu un maģistrāļu projekti. Tomēr, kā mēs visi zinām, uz papīra tu vari teikt, ko vēlies. Es šaubos, vai patiesībā kaut kas tiks paveikts. Galu galā organizācijas priekštece Euromed īsti neko nepanāca. Turklāt, kamēr iesaistītās valstis neredzēs īstu iespēju, ka šie projekti nesīs augļus, tie noteikti neupurēs esošās labās attiecības neskaidra projekta labā.

Tā kā es neuzskatu, ka jaunā Vidusjūras reģiona savienība būs veiksmīgāka kā tās priekstece, es balsoju pret šo ziņojumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par šo ziņojumu. Es uzskatu, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerība, kas pirmās aprises ieguva Barselonas deklarācijā 1995. gadā, ir gatava tikt virzīta uz priekšu praktiskāk un efektīvāk, nekā tas ir noticis iepriekšējā gadījumā. Man ir prieks, ka referente atbalsta lēmumu nostiprināt Vidusjūras reģiona savienības demokrātisko likumību, pilnveidojot Eiropas un Vidusjūras reģiona parlamentārās asamblejas lomu. Tas tādēļ, ka es esmu cieši pārliecināts, ka nopietnas un ilgstošas partnerības izveidei būtu jānodrošina vairāk kā tikai ekonomiskā sadarbība un finansiālais atbalsts, lai arī šo uzdevumu nozīme nav apšaubāma. Tai arī būtu jāļauj panākt mieru un iestāžu stabilitāti, kā arī labklājību un ekonomisko izaugsmi.

Es piekrītu referentes izteiktajai cerībai, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecību nostiprināšana būtiski veicinās kolektīvās un individuālas drošības zonas attīstību, aptverot plašāku teritoriju nekā noteikts nolīgumā, un ka Eiropas Savienība var sniegt savu artavu tādās jomās kā likuma varas veicināšana, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un savstarpēja sapratne starp tautām un kultūrām. Šie principi, diemžēl, joprojām bieži vien tiek pārkāpti pat valstīs, ar kurām ES uztur regulārus ekonomiskos kontaktus. Šai saistībā es caru, ka instrumenti, kas tiks padarīti pieejami, atbildīs ambiciozajiem mērķiem, ko šī partnerība ir sev izvirzījusi.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE) rakstiski. – (PL) Kas man ir būtiski, ka šis nolīgums Barselonas procesa ietvaros ļauj vienkāršāk risināt daudzus reģionāli stratēģiskus jautājumus, kā, piemēram, energodrošība, vides aizsardzība un ūdens resursu apsaimniekošana.

Es arī vēlētos vērst jūsu uzmanību uz būtisko progresu, kas ir panākts attiecībā uz Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās preču tirdzniecības zonas radīšanu, kas noteikti tiks izveidota 2010. gadā. Tajā pašā laikā es vēlētos uzsvērt vajadzību pēc ievērojami plašākas sadarbības šajās jomās: (medicīniskie un izglītības) pakalpojumi, lauksaimniecība, jo tā ir reģionālās ekonomikas balsts, un kopā ar pēdējo minēto pārtikas drošības kontrole.

Nobeigumā es vēlētos aizsākt jautājumu par demokrātisku pārmaiņu atbalstu Vidusjūras reģionā. Manuprāt, šis jautājums iet roku rokā ar nepieciešamību veicināt sociālo integrāciju un atbalstīt šī reģiona valstu iedzīvotāju darbību. Dialogs, daudzkultūru un reliģiskās iecietības veicināšana, kā arī izglītības projekti var bruģēt ceļu, lai miermīlīgā ceļā atrisinātu konfliktus, kuros šīs valstis šobrīd ir iesaistītas.

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani britu konservatībo partijas kolēģi atbalsta ciešākas daudzpusējās ES un Vidusjūras reģiona attiecības, ko veicina Barselonas process un tā pēctecis Vidusjūras reģiona savienība. Šādi tiks paredzēta ciešāka ekonomiskā un politiskā sadarbība attiecībā uz pilnveidotiem palīdzības un tirdzniecības mehānismiem, kā arī attiecībā uz drošības jautājumiem apmaiņā pret kopīgo vērtību veicināšanu demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas jomā.

Mēs vēlamies skaidri paust, ka esam pret Lisabonas līgumu atbilstoši mūsu ilgstošai politikai, un tādēļ nevaram pieņemt šī ziņojuma 10. punktā izdarītās atsauces uz to. Taču kopumā mēs ziņojumu atbalstām un attiecīgi balsojām par.

- Ziņojums: Konrad Szymanski (A6-0037/2009)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Mēs piedalījāmies balsošanā par ziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu un esam atzīmējuši šādus punktus:

- Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Vidusjūras reģiona komponentei ir jāpapildina Barselonas process, un EKP mērķi ir jānosaka skaidrāk, lai pastiprinātu Barselonas procesu, atbalstot daudzpusēju reģionālo pieeju;

- ir jābūt pastiprinātai ES ieinteresētībai Melnās jūras reģionā un aktīvai Austrumu partnerībai. Ir arī jāpaātrina brīvās preču tirdzniecības zonas izveide, it īpaši attiecībā uz Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu un Moldovas Republiku, partnervalstis tam būs gatavas;

- sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un pēc Euromed un EuroLat asambleju parauga jāizveido Eiropas austrumu kaimiņvalstu asambleja (Euroeast), lai Austrumeiropas valstīs, proti, Armēnijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Moldovā, Ukrainā un Baltkrievijā, īstenotu EKPI.

Es uzskatu, ka mums ir jārīkojas uzmanīgi, ņemot vērā Krievijas jūtīgo attieksmi pret tās tiešajiem kaimiņiem, jo mēs redzam jaunu pieeju ASV un Krievijas attiecībām.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par ziņojumu. Tik jutīgā laikā kā tagad es nepiekritīšu, ka mums kaimiņattiecību un partnerattiecību uzlabošanai ir nepieciešama pastiprināta sadarbība, lai veidotu draudzīgu vidi Eiropas Savienības tuvākajā apkārtnē, kā nosaka EKP galvenais mērķis.

Es ceru redzēt lielāku integrāciju un pēcāk savstarpēju tuvināšanos ekonomikā un politikā starp Eiropas Savienību un tās kaimiņvalstīm un tādēļ pilnībā piekrītu Konrad Szymański ziņojumam. Tajā Komisija ir aicināta kopā ar partneru valdībām attīstīt tālāk konsultāciju mehānismus ar civilo sabiedrību un vietējām iestādēm, lai tās labāk iesaistītu EKP īstenošanas izstrādē un uzraudzībā. Tajā Komisija un valstu, reģionālas un vietējās iestādes tiek arī mudinātas veicināt sadarbības veidošanas programmas starp pilsētām un reģioniem. Ziņojumā tiek arī aicināts aktīvāk veicināt ikgadējās rīcības programmas tādās jomās kā demokrātija, likuma vara un cilvēktiesības atbilstoši EKP rīcības plāniem, prasot darīt vairāk, lai pārliecinātu partneru valdības iesaistīties darbā šajās jomās.

  Sylwester Chruszcz (UEN), rakstiski. – (PL) Es šodien paudu savu atbalstu ziņojumam par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu. Es uzskatu, ka valstis, kas atrodas aiz ES austrumu robežas ir mūsu stratēģiskie partneri. Pat ja mēs nevaram tām piedāvāt iespēju tuvākajā nākotnē kļūt par dalībvalstīm, mums vajadzētu attīstīt ekonomisko un politisko sadarbību kopējam Eiropas labumam.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. – (PL) Es atbalstīju Konrad Szymanowski ziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu. Tā ir vērtīga ES iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt sadarbību starp ES un partnervalstīm. Šī sadarbība, cita starpā, ietver centienus veicināt dialogu un reformas, vides aizsardzību un rīcību energodrošības jomā. Tā arī paredz centienus samazināt nabadzību, sekmēt vīriešu un sieviešu vienlīdzību, nodarbinātību un sociālo aizsardzību, pārrobežu sadarbību, veicināt veselības aprūpi, izglītību un cilvēktiesības, apkarot terorismu un organizēto noziedzību un atbalstīt sadarbību zinātnes, izglītības, inovāciju un kultūras jomās. Tādēļ ir vitāli svarīgi pārskatīt EKPI darbības programmu būtību un veikt pilnu to finanšu pārskatu, ņemot vērā iesaistītās valstis, reģionus un jautājumus. Šiem pasākumiem vajadzētu paplašināt brīvās preču tirdzniecības zonu.

Ir būtiski norādīt, ka Austrumu partnerībai nevajadzētu mazināt kaimiņvalstu vēlmi pieteikties dalībai ES. Atbalsta vērta ir arī sadaļa, kurā minēts, ka Gruzijai no 2008. līdz 2010. gadam pēc kara postījumiem piešķirami EUR 500 miljoni atjaunošanas darbiem un palīdzībai bēgļiem. Es arī pieņemu, ka ir ieteicams pārskatīt sadarbību ar Baltkrieviju kopā ar šai valstij piešķirto finansējumu, lai noteiktu, vai turpināma 2008. gada septembrī sāktā atkārtotās sadarbības veidošanas politika ar šo valsti. Tāpat es piekrītu, ka mums ir jānodrošina, lai jebkāda Krievijai piešķirta finansiālā palīdzība veicinātu šīs valsts demokrātisko standartu stiprināšanu.

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eiropas kaimiņpolitika ir vitāli svarīgs instruments, lai nodrošinātu stabilitāti teritorijā uz austrumiem no ES. Patiesi, nesenie notikumi reģionā, kā, piemēram, krīze Gruzijā un gāzes krīze no jauna parādīja, ka ES ir vajadzīga tāda stratēģija, kas spētu nodrošināt, aktīvu ES lomu šajā teritorijā.

Es atbalstu šo ziņojumu, jo tajā ir izcelta tādu iniciatīvu nozīme kā Melnās jūras reģiona sinerģija un Austrumu partnerība. Tās ir īpaši vērtīgas sadarbības nostiprināšanai ar reģiona valstīm, jo īpaši Ukrainu, Moldovas Republiku, bet arī ar Kaukāza un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Es arī vēlētos uzsvērt, ka efektīva EKP īstenošana nav paveicama, programmu īstenošanai nepalielinot finansiālo atbalstu, kas tiek sniegts caur ENPI un nenodrošinot finansējuma piešķiršanas pārredzamību.

Turklāt lielāko daļu šo resursu ir jāpiešķir ar mērķi iesaistīt partnervalstu civilo sabiedrību kopīgos projektos un atbalstīt to pilsoņu mobilitāti. EKPI var kļūt efektīvāks, vairāk tuvinoties partnervalstu pilsoņiem un atbalstot viņu tuvināšanos Eiropiešiem visos līmeņos. Šī iemesla dēļ es atbalstu to, lai tiktu noņemti šķēršļi, kas bloķē no šīm valstīm nākošo personu brīvu pārvietošanos, jo īpaši nosakot atvieglotas prasības vīzu saņemšanai attiecībā uz šīm valstīm.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Pārrobežu sadarbība ir nozīmīgs stimuls ES kaimiņos esošo pierobežas reģionu ilgtspējīgai attīstībai. Aktīvāki kontakti starp cilvēkiem un personīga demokrātijas un likuma varas pieredze ir būtisks priekšnoteikums optimālai projektu īstenošanai Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros, kas ir iemesls, kādēļ mums ir jārada konkrēti instrumenti, lai nodrošinātu atbilstošu uzraudzību tam, kā tiek vadītas un īstenotas kopējās darbības programmas abpus ES robežai.

Es atzinīgi vērtēju faktu, ka savā ziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pārskatīšanu referents Konrad Szymański ir iekļāvis pārrobežu sadarbību Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta (EKPI) kompetencē. Es balsoju par ziņojumu, kas vienkāršos sarunu procesu valstīm, kas piesakās dalībai ES. Tādas valstis kā Ukraina, Gruzija un Moldova, gūstot labumu no EKP, varēs pietuvoties ES.

Mans skatījums zināmā mērā balstās pieredzē, īstenojot Kopienas iniciatīvu INTERREG III-A, kurā ietilpa kopīgs Slovākijas un Polijas drenēšanas projekts Čmeļnicas iedzīvotājiem Slovākijai un Polijai piederošajā Pivņičnas pilsētā abpus mūsu kopīgai robežai.

Es esmu cieši pārliecināts, ka mums ir jāatbalsta katra iniciatīva, kuras nolūks ir speciālistu apmācība, tostarp kaimiņvalstu valodu apguve un partnerības iniciatīvas valdības amatpersonām. Es uzskatu, ka nopietna analīze attiecībā uz atbalsta palielināšanu un institūciju izveidi abpus ES robežai, kā priekšlikumā norādīja referents, sekmēs šī instrumenta īstenošanu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju pret Konrad Szymański ziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pārskatīšanu. Es uzskatu, ka mums ir jāatzīst, ka dažās no valstīm, kurās instruments darbojas, nav panākts nekāds progress attiecībā uz sākotnējiem mērķiem sekmēt demokrātiju, stabilitāti un labu pārvaldību, integrāciju un ekonomisko konverģenci ar Eiropas Savienības politiku. Lai arī no otras puses ES palīdzība un kaimiņattiecību pieeja var būt stimuls labas prakses izplatīšanai un īstenošanai, tā tomēr ir tiesa, ka ir vitāli svarīgi, lai šī ES sniegtā palīdzība un finansiālais atbalsts, pamatotos uz konkrētiem nosacījumiem.

Šajā punktā es piekrītu savam kolēģim, uzskatot, ka nozaru un vispārējo budžeta atbalstu EKPI ietvaros vajadzētu darīt pieejamu vienīgi valdībām, kas spēj to īstenot pārredzamā, efektīvā un vēlāk saprotamā veidā, un tur, kur šis atbalsts ir īsts pamudinājums. Tomēr šī paša iemesla dēļ es nevaru piekrist tam, lai EKPI pārskatīšana tiktu veikta, kā norādīts šajā ziņojumā. Joprojām ir jāizdara daudz, pirms mēs varēsim runāt par īstas brīvās preču tirdzniecības zonas attīstību, pretējā gadījumā pastāv risks iesaistītajās valstīs pasliktināt jau tā sliktos sociālos un iestāžu apstākļus un milzīgo Eiropas Savienības līdzekļu šķērdēšanu.

- Ziņojums: Thijs Berman (A6-0036/2009)

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Thijs Berman ziņojumu par tādu darbību finansēšanu, kuras nav saistītas ar oficiālo attīstības palīdzību valstīs, kam piemēro Regulu (EK) Nr. 1905/2006.

Es piekrītu referentam, ka Parlamenta izvirzītajam tiesību akta priekšlikumam būtu jānodrošina, lai ievērības cienīgos projektos tiktu atbalstītas tās valstis, kas neizpilda klasifikācijas kritērijus, lai tās klasificētu kā tiesīgas saņemt oficiālo attīstības palīdzību, taču kas ir atvērtas tādu politisko, ekonomisko un pārvaldības vērtību nostiprināšanai, kas līdzinās Kopienas vērtībām, un ar kurām Kopienai ir stratēģiskas attiecības. Piemēri būtu partnerību veidošana starp ekonomiskiem, akadēmiskiem un zinātniskiem operatoriem, jo īpaši nozīmīgākajās jomās, kā, piemēram, zinātniskā un tehnoloģiskā pētniecība, transports, enerģētika un vide.

Es uzskatu, ka tas var nākt tikai par labu ne vien iesaistītajām valstīm un Eiropas Savienībai, bet arī visai starptautiskajai sabiedrībai. Tas ir princips, kas vienmēr ir būtu jāiekļauj nopietnā vērtējumā, nosakot konkrēta projekta tiesības saņemt finansējumu un izskatot tā pamatotību.

- Ziņojums: Hanne Dahl (A6-0426/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, es atbalstu Hanne Dahl ziņojumu un esmu par, citējot pirmo punktu par Eiropas Savienības Publikāciju biroju, kur norādīts, ka tas ir “starpiestāžu birojs, kura uzdevums ir cik vien iespējams efektīvi publicēt Eiropas Kopienu un Eiropas Savienības iestāžu publikācijas”. Es piekrītu Hanne Dahl aicinājumam Eiropas iestādēm mainīt starpiestāžu dienestu juridisko pamatu tā, lai ļautu skaidri sadalīt administratīvo un politisko atbildību, jo šobrīd to ir grūti noteikt.

Es uzskatu, ka informācijas lietošana ir galvenais veids, kā Eiropas Savienību tuvināt tās pilsoņiem un šajā kontekstā daudzvalodībai ir jābūt galvenajam instrumentam, ar ko praksē ieviest Publikāciju biroja mērķus, vienlaikus publicējot "Oficiālo vēstnesi" visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, lai to skaidri saprastu ikviens. Šim principa izpildi būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot visus Publikāciju biroja pasākumus.

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par šo lēmuma projektu, jo tajā ir ņemtas vērā Eiropas Parlamenta prasības un ar to tiek skaidri sadalīta Biroja un Komisijas atbildība atšķirībā no iepriekšējā 2000. gadā pieņemtā lēmuma.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pat pēc šiem daudzajiem gadiem, kas ir pagājuši kopš tās izveides, ES joprojām nav patiesi tuva saviem pilsoņiem. Tā vienkārši pieņem, ka visi iedzīvotāji lieto internetu un var bez problēmām orientēties ES tīmekļa vietnē. Patiesībā tā nav, jo tīmekļa vietnes nereti ir saprotamas vienīgi ar tām saistītajiem cilvēkiem un tās ne vienmēr visās valodās ir saprotamas. Daudzās valstīs ir noturīga drukāto plašsaziņas līdzekļu tradīcija, kas kalpo kā būtisks līdzeklis neitrālas informācijas sniegšanai pilsoņiem.

ES allaž uzsver informācijas politikas nozīmību, taču šajā ziņā tā ļauj palielināties informācijas robam. Pirmkārt, krietni samazināsies „Oficiālā Vēstneša” atvērumi, ja tiks atmestas tās „Oficiālā Vēstneša” daļas, kas ir jāpublicē un, otrkārt, visi tie, kuriem modernās tehnoloģijas ir svešas, tiks nostādīti nevēlamā situācijā. Šī iemesla dēļ es balsoju pret Hanne Dahl ziņojumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Hanne Dahl ziņojumu par Eiropas Savienības Oficiālo publikāciju biroja struktūru un darbību.

Es piekrītu referentei, ka iepriekšējo 2000. gada 20. jūlijā pieņemto lēmumu būtu jāaizstāj, jo īpaši ar nolūku pienācīgi ņemt vērā novērojumu, ko Eiropas Parlaments veica izpildes apstiprinājuma procedūrā par 2001. finanšu gadu. Es uzskatu, ka ziņojums arī ir lietderīgs, lai padarītu skaidrāku politiskās un administratīvās atbildības sadali Eiropas Savienības Publikāciju birojā, un ka šī skaidrība ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka birojs veic tā uzdevumus pareizi, racionāli un efektīvi.

  Priekšsēdētāja. - Ar šo tiek slēgti balsojuma skaidrojumi.